kapitālā, lai nodrošinātu tā pāreju privātā īpašumā un kontrolē, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu vai palielinātu privāta un/vai ārvalstu kapitāla līdzdalību šādos uzņēmumos; un
\n
c)ja citi finansēšanas līdzekļi nav atbilstoši - parakstoties uz privātā sektora uzņēmumu un tādu valsts uzņēmumu pašu kapitāla vērtspapīru emisijām, kas minēti b) apakšpunktā, šajā apakšpunktā paredzēto mērķu sasniegšanai; iii) atvieglojot privātā sektora uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, kas minēti šā apakšpunkta i) daļā, pieeju vietējiem un starptautiskajiem kapitāla tirgiem minētajā apakšpunktā norādītajiem mērķiem, piešķirot tiem galvojumus, ja citi finansēšanas līdzekļi nav atbilstoši, un sniedzot finanšu konsultācijas un cita veida palīdzību;
\n
iv)izvietojot īpašo fondu resursus saskaņā ar līgumiem, kas nosaka to izlietojumu; un
\n
v)izsniedzot aizdevumus vai piedaloties tajos un sniedzot tehnisko palīdzību infrastruktūras rekonstrukcijai vai attīstībai, tostarp vides aizsardzības programmām, kas nepieciešamas privātā sektora attīstībai un pārejai uz tirgus ekonomiku.
\n
Šā punkta vajadzībām uzskata, ka valsts uzņēmums neveic konkurētspējīgu darbību, ja vien tas neveic autonomu darbību tirgus konkurences apstākļos un uz to neattiecas bankrotu regulējošie tiesību akti.
\n
2.i) Direktoru padome vismaz reizi gadā pārskata Bankas darbību un aizdevumu izsniegšanas stratēģiju katrā saņēmējvalstī, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenots Bankas mērķis un pildītas tās funkcijas, kā noteikts šā līguma 1. un 2. pantā.
\n
Direktori pieņem jebkuru lēmumu atbilstoši šādam pārskatam ar vismaz divu trešdaļu direktoru balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
ii)Veicot minēto pārskatīšanu, cita starpā tiek izskatīti katras saņēmējvalsts panākumi decentralizācijā, demonopolizācijā un privatizācijā, kā arī attiecīgā Bankas aizdevumu daļa, kas izsniegta privātiem uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, kas ir pārejas procesā līdzdalībai uz tirgu orientētā ekonomikā vai privatizācijā, kā arī infrastruktūrai, tehniskajai palīdzībai un citiem mērķiem.
\n
3.i) Valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un pašu kapitāla ieguldījumu apjoma, neskarot citas Bankas darbības, kas minētas šajā pantā. Šādu procentuālu ierobežojumu sākotnēji piemēro divus (2) gadus no Bankas darbības uzsākšanas, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet pēc tam to piemēro attiecībā uz katru turpmāko finanšu gadu.
\n
ii)Jebkurā valstī valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un ieguldījumu pašu kapitālā apjoma piecos (5) gados, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet neskarot šajā pantā minētās Bankas citas darbības. iii) Šajā punktā:
\n
a)valsts sektors ietver valsts valdību un vietējās pašvaldības, to īpašumā vai kontrolē esošās aģentūras un uzņēmumus;
\n
b)aizdevumu vai galvojumu tādam valsts uzņēmumam vai ieguldījumu tāda valsts uzņēmuma pašu kapitālā, kas īsteno programmu, lai nonāktu privātā īpašumā un kontrolē, neuzskata par izsniegtu valsts sektoram;
\n
c)aizdevumus finanšu starpniekiem tālākai aizdošanai privātajam sektoram neuzskata par izsniegtiem valsts sektoram.
\n
12. pantsParasto darbību
\n
ierobežojumi 1. Kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjomu, ko Banka izsniegusi, veicot parastās darbības, nepalielina, ja šādas palielināšanas rezultātā tiek pārsniegts nesamazināts Bankas parakstītais kapitāls, rezerves un pārpalikumi, kas iekļauti tās parastajos kapitāla resursos.
\n
2.Pašu kapitālā veikto ieguldījumu apjoms parasti nepārsniedz tādu procentuālu daļu no attiecīgā uzņēmuma pašu kapitāla, kādu direktoru padome nosaka kā atbilstošu. Banka ar šādiem ieguldījumiem necenšas iegūt kontrolējošo līdzdalību attiecīgajā uzņēmumā un neizmanto šādu kontroli vai neuzņemas tiešu atbildību par to uzņēmumu vadību, kuros tai ir ieguldījumi, izņemot gadījumos, kad kāds no tās ieguldījumu objektiem nepilda vai draud nepildīt saistības, uzņēmumam, kurā veikti šādi ieguldījumi, draud maksātnespēja vai tas kļuvis maksātnespējīgs, vai arī citās situācijās, kas Bankas ieskatā var apdraudēt šādus ieguldījumus, un šādā gadījumā Banka var veikt darbības un izmantot tiesības, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai aizstāvētu savas intereses.
\n
3.To līdzekļu apjoms, ko Banka ieguldījusi uzņēmumu pašu kapitālā, nepārsniedz apjomu, kas atbilst Bankas kopējam nesamazinātam apmaksātajam parakstītajam kapitālam, pārpalikumiem un vispārējām rezervēm.
\n
4.Banka neizsniedz galvojumus eksporta kredītiem un neiesaistās apdrošināšanas darbībās.
\n
13. pantsDarbības principi
\n
Banka darbojas saskaņā ar šādiem principiem:
\n
i)Banka piemēro pareizas banku darbības principus visām savām darbībām;
\n
ii)Bankas darbība paredz sniegt finansējumu īpašiem projektiem atsevišķi vai īpašu investīciju programmu kontekstā, kā arī tehniskajai palīdzībai, lai īstenotu šā līguma 1. un 2. pantā noteikto Bankas mērķi un funkcijas; iii) Banka nefinansē pasākumus Bankas dalībnieka teritorijā, ja šis dalībnieks iebilst pret šādu finansēšanu;
\n
iv)Banka nepieļauj, ka viena tās dalībnieka labā tiek izlietots nesamērīgi liels apjoms no tās līdzekļiem;
\n
v)veicot visus ieguldījumus, Banka cenšas uzturēt saprātīgu diversifikāciju;
\n
vi)pirms tiek piešķirts aizdevums, galvojums vai ieguldījums pašu kapitālā, pretendentam jāiesniedz atbilstošs priekšlikums un Bankas prezidentam jāiesniedz direktoru padomei rakstisks ziņojums par šo priekšlikumu kopā ar ieteikumiem, kas sastādīti, pamatojoties uz personāla veiktu pētījumu; vii) Banka neuzņemas sniegt finansējumu vai piešķirt kredītlīniju, ja pretendents var saņemt pietiekamu finansējumu vai kredītlīnijas citur saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko Banka uzskata par pamatotiem; viii) piešķirot finansējumu vai galvojumu finansējumam, Banka pievērš pienācīgu vērību tam, vai aizņēmējs un tā galvotājs, ja tāds ir, spēs pildīt savas saistības saskaņā ar finansējuma līgumu;
\n
ix)gadījumā, ja Banka tieši izsniedz aizdevumu, Banka ļauj aizņēmējam izņemt līdzekļus vienīgi tam, lai segtu izdevumus, kad tie faktiski rodas;
\n
x)Banka cenšas apgrozīt savus līdzekļus, pārdodot savus ieguldījumus privātiem ieguldītājiem, kad vien tā var to atbilstoši izdarīt, pamatojoties uz apmierinošiem noteikumiem;
\n
xi)ieguldot atsevišķos uzņēmumos, Banka apņemas sniegt finansējumu saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko tā uzskata par atbilstošiem, ņemot vērā uzņēmuma prasības, riskus, kurus Banka uzņemas, kā arī noteikumus, saskaņā ar kādiem privāti ieguldītāji parasti izsniedz līdzīgu finansējumu; xii) Banka neierobežo preču un pakalpojumu iepirkumu no jebkuras valsts par ieņēmumiem, kas gūti no aizdevuma, ieguldījuma vai cita finansējuma, ko Banka uzņēmusies, veicot parastās vai īpašās darbības, un visos attiecīgos gadījumos izsniedz aizdevumus vai veic citas darbības ar nosacījumu, ka tiek rīkots starptautisks konkurss; xiii) Banka veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no jebkura izsniegtā aizdevuma, kam Banka devusi galvojumu vai kura izsniegšanā tā piedalījusies, vai arī tās veiktie ieguldījumi pašu kapitālā tiek izlietoti vienīgi tiem mērķiem, kuriem aizdevums vai ieguldījums pašu kapitālā piešķirts, un tiek pievērsta pienācīga uzmanība ekonomijas un efektivitātes apsvērumiem.
\n
14. pantsAizdevumu un galvojumu
\n
noteikumi 1. Ja Banka izsniedz aizdevumu, piedalās tā izsniegšanā vai izsniedz tam galvojumu, līgumā tiek noteikti attiecīgā aizdevuma vai galvojuma noteikumi, tostarp noteikumi attiecīgi par aizdevumu vai galvojumu pamatsummas, procentu un citu maksu un atlīdzību samaksu, kā arī par atmaksas termiņiem un maksājumu datumiem. Paredzot šādus noteikumus, Banka pilnībā ņem vērā nepieciešamību nodrošināt savus ieņēmumus.
\n
2.Ja aizdevumu vai aizdevumu galvojumu saņēmējs pats nav dalībnieks, bet ir valsts uzņēmums, Banka, ja tas ir vēlams un, paturot prātā atšķirīgo pieeju, kāda ir atbilstoša attiecībā pret publiskiem un valsts uzņēmumiem pārejas procesā, lai nonāktu privātā īpašumā un kontrolē, var pieprasīt dalībniekam vai dalībniekiem, kuru teritorijā paredzēts veikt attiecīgo projektu, vai arī šāda dalībnieka vai dalībnieku valsts iestādei vai tādai starpniecības iestādei, kādu Banka uzskata par pieņemamu, galvot aizdevuma pamatsummas atmaksu un procentu maksājumu un citu maksu un atlīdzību samaksu saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.
\n
Direktoru padome ik gadu pārskata Bankas praksi šajā jautājumā, pievēršot pienācīgu uzmanību Bankas kredītspējai.
\n
3.Aizdevuma vai galvojuma līgumā tieši nosaka, kādā valūtā vai valūtās, vai arī ECU tiek veikti visi maksājumi Bankai saskaņā ar minēto līgumu.
\n
15. pantsKomisijas nauda un
\n
maksas 1. Papildus procentiem Banka iekasē arī komisijas naudu par aizdevumiem, kurus tā izsniedz vai kuru izsniegšanā tā piedalās, veicot savu parasto darbību. Šīs komisijas naudas noteikumus nosaka direktoru padome.
\n
2.Izsniedzot galvojumu aizdevumam savas parastās darbības ietvaros vai arī apņemoties izpirkt akcijas to pārdošanas gadījumā, Banka ņem maksas, kas maksājamas atbilstoši tādai likmei un tādā laikā, kā nosaka direktoru padome, lai nodrošinātu atbilstošu kompensāciju par riskiem, ko Banka uzņemas.
\n
3.Direktoru padome var noteikt jebkādu citu atlīdzību par Bankas parastajām darbībām un komisijas naudu, maksu vai citu atlīdzību par īpašajām darbībām.
\n
16. pantsĪpašā rezerve
\n
1.To komisijas naudu un maksu summu, ko Banka saņem atbilstoši šā līguma 15. pantam, nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru glabā, lai segtu Bankas zaudējumus saskaņā ar šā līguma 17. pantu. Īpašo rezervi uzglabā tādā likvīdā veidā, kā Banka nolemj.
\n
2.Ja direktoru padome nosaka, ka īpašās rezerves lielums ir atbilstošs, tā var nolemt, ka turpmāk visa minētā komisijas nauda vai maksājumi vai to daļa veidos daļu no Bankas ieņēmumiem.
\n
17. pantsBankas zaudējumu segšanas
\n
metodes 1. Ja, Bankai veicot parastās darbības, tiek aizkavēti maksājumi vai netiek pildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka izsniegusi, kuru izsniegšanā tā piedalījusies vai par kuriem tā izsniegusi galvojumu, un ja tiek ciesti zaudējumi no apņemšanās izpirkt akcijas vai ieguldījumiem pašu kapitālā, Banka veic tādas darbības, kādas tā uzskata par atbilstošām. Banka uzglabā atbilstošas rezerves iespējamiem zaudējumiem.
\n
2.Zaudējumus, kas rodas, Bankai veicot parastās darbības, sedz:
\n
i)pirmkārt, no šā panta 1. punktā minētajām rezervēm;
\n
ii)otrkārt, no tīrajiem ienākumiem; iii) treškārt, no īpašās rezerves, kas paredzēta šā līguma 16. pantā;
\n
iv)ceturtkārt, no Bankas vispārējām rezervēm un pārpalikumiem;
\n
v)piektkārt, no nesamazināta apmaksātā kapitāla; un
\n
vi)visbeidzot, ar attiecīgu summu no nepieprasītā parakstītā pieprasāmā kapitāla, kas tiek pieprasīts saskaņā ar šā līguma 6. panta 4. un 5. punkta noteikumiem.
\n
18. pantsĪpašie fondi
\n
1.i) Banka var piekrist pārvaldīt īpašos fondus, kas paredzēti, lai īstenotu Bankas mērķus, un iekļaujas Bankas funkcijās, tās saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs.
\n
Jebkādas īpašā fonda pārvaldīšanas izmaksas pilnībā tiek segtas no šī īpašā fonda.
\n
ii)Saistībā ar i) apakšpunktu pilnvarnieku valde pēc tāda dalībnieka pieprasījuma, kas nav saņēmējvalsts, var nolemt, ka šāds dalībnieks ir uzskatāms par potenciālo saņēmējvalsti šādā ierobežotā laika posmā un atbilstīgi ieteicamajiem noteikumiem.
\n
Šādu lēmumu apstiprina ar tādu divu trešdaļu pilnvarnieku pozitīvu balsojumu, kuri kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. iii) Lēmumu ļaut dalībniekam kvalificēties kā potenciālai saņēmējvalstij var pieņemt tikai tad, ja šāds dalībnieks spēj izpildīt visas prasības, kas ir jāizpilda, lai kļūtu par saņēmējvalsti. Šīs ir prasības, kas noteiktas šā līguma 1. pantā attiecīgi tajā redakcijā, kura ir spēkā šāda lēmuma pieņemšanas brīdī vai kura būs spēkā brīdī, kad stāsies spēkā grozījumi, ko šāda lēmuma pieņemšanas brīdī jau ir apstiprinājusi pilnvarnieku valde.
\n
iv)Ja potenciālā saņēmējvalsts nav kļuvusi par saņēmējvalsti
\n
ii)apakšpunktā minētā laika posma beigās, Banka nekavējoties pārtrauc visas īpašās darbības šajā valstī, izņemot tās, kas nepieciešamas, lai pienācīgi realizētu, aizsargātu un saglabātu īpašā fonda aktīvus un nokārtotu izrietošās saistības.
\n
2.Īpašie fondi, kuru pārvaldīšanai Banka piekritusi, var tikt izlietoti tās saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs jebkādā veidā un saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas saskan ar Bankas mērķi un funkcijām, citiem piemērojamiem šā līguma noteikumiem, kā arī ar līgumu vai līgumiem, kuri attiecas uz šādiem fondiem.
\n
3.Banka pieņem noteikumus, kādi var būt nepieciešami, lai izveidotu, pārvaldītu un izlietotu katru šādu īpašo fondu. Šādi noteikumi atbilst šā līguma noteikumiem, izņemot tos noteikumus, par kuriem skaidri pateikts, ka tie piemērojami vienīgi Bankas parastajām darbībām.
\n
19. pantsĪpašo fondu resursi
\n
Termins \"īpašo fondu resursi\" attiecas uz jebkura īpašā fonda resursiem un ietver:
\n
i)līdzekļus, ko Banka piekritusi iekļaut jebkurā īpašajā fondā;
\n
ii)tādus līdzekļus, kas atmaksāti par aizdevumiem un galvojumiem, kā arī tādus ieņēmumus no ieguldījumiem pašu kapitālā, kas finansēti no jebkura īpašā fonda līdzekļiem, kurus saņēmis šāds īpašais fonds saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz minēto īpašo fondu; iii) ieņēmumus, kas gūti, ieguldot īpašo fondu līdzekļus.
\n
IV nodaļa.
\n
Aizņemšanās un citas pilnvaras
\n
20. pantsVispārējās pilnvaras
\n
1.Papildus pilnvarām, kas minētas citur šajā līgumā, Bankai ir pilnvaras:
\n
i)aizņemties līdzekļus dalībvalstīs vai citur, tomēr vienmēr ar nosacījumu, ka:
\n
a)pirms savu saistību pārdošanas kādas valsts teritorijā Banka ir saņēmusi tās atļauju;
\n
b)ja Bankas saistības paredzēts izteikt kādas dalībvalsts valūtā, Bankai jāsaņem tās atļauja;
\n
ii)ieguldīt vai noguldīt līdzekļus, kas nav nepieciešami tās darbībām; iii) pirkt un pārdot otrreizējā tirgū vērtspapīrus, kurus Banka emitējusi, kuriem izsniegusi galvojumu vai kuros tā ir ieguldījusi;
\n
iv)izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;
\n
v)apņemties izpirkt vai piedalīties pasākumā, ar kuru tiek izteikta apņemšanās izpirkt vērtspapīrus, ko emitējis jebkurš uzņēmums mērķiem, kuri atbilst Bankas mērķim un funkcijām;
\n
vi)sniegt tehniskas konsultācijas un palīdzību, kas atbilst tās mērķim un ietilpst tās funkcijās; vii) izmantot tādas pilnvaras un pieņemt tādus noteikumus, kādi var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai īstenotu tās mērķi un pildītu funkcijas saskaņā ar šā līguma noteikumiem; viii) slēgt sadarbības līgumus ar jebkādiem valsts vai privātiem uzņēmumiem.
\n
2.Uz ikviena vērtspapīra, kuru emitējusi Banka vai kuram tā izsniegusi galvojumu, jābūt labi saredzamam paziņojumam, ka tā nav kādas valdības vai dalībvalsts saistība, ja vien tā nav konkrētas valdības vai dalībvalsts saistība, un tādā gadījumā tam jābūt norādītam.
\n
V nodaļa.
\n
Valūtas
\n
21. pantsValūtu noteikšana un
\n
izmantošana 1. Kad vien saskaņā ar šo līgumu jānosaka, vai kāda valūta ir pilnībā konvertējama šā līguma vajadzībām, to nosaka Banka, ņemot vērā būtiskāko nepieciešamību saglabāt savas finanšu intereses, pirms tam, ja nepieciešams, apspriežoties ar Starptautisko Valūtas fondu.
\n
2.Dalībvalstis nekādi neierobežo, ka Banka saņem, tur, izmanto vai pārved:
\n
i)valūtu vai ECU, ko Banka saņēmusi kā maksājumus par parakstīšanos uz tās kapitāla akcijām saskaņā ar šā līguma 6. pantu;
\n
ii)naudu, ko Banka ieguvusi aizņemoties; iii) naudu un citus līdzekļus, ko Banka pārvalda kā iemaksas īpašajos fondos,
\n
iv)naudu, ko Banka saņēmusi kā avansa maksājumus par aizdevumu vai ieguldījumu pamatsummu, procentiem, dividendēm vai citu maksu, vai arī ieņēmumus, kas gūti, realizējot ieguldījumus, kuri veikti no līdzekļiem, kas minēti šī punkta i)-iii)apakšpunktā, vai kā komisijas naudu, maksu vai citu atlīdzību.
\n
VI nodaļa.
\n
Organizācija un vadība
\n
22. pantsStruktūra
\n
Bankai ir pilnvarnieku valde, direktoru padome, prezidents, viens vai vairāki prezidenta vietnieki un tādas citas amatpersonas un darbinieki, kā tiek uzskatīts par nepieciešamu.
\n
23. pantsPilnvarnieku valde
\n
Sastāvs 1. Katrs dalībnieks ir pārstāvēts pilnvarnieku valdē un ieceļ vienu pilnvarnieku un vienu tā vietnieku. Katrs pilnvarnieks un tā vietnieks darbojas atbilstoši viņu iecēlušā dalībnieka vēlmēm.
\n
Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde katrā ikgadējā sanāksmē ievēlē vienu no pilnvarniekiem par priekšsēdētāju, kas ieņem šo amatu līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai.
\n
2.Pilnvarnieki un to vietnieki darbojas šajā amatā, nesaņemot par to atlīdzību no Bankas.
\n
24. pantsPilnvarnieku valde
\n
Pilnvaras 1. Visas Bankas pilnvaras ir piešķirtas pilnvarnieku valdei.
\n
2.Pilnvarnieku valde var deleģēt direktoru padomei dažas vai visas savas pilnvaras, izņemot pilnvaras:
\n
i)uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;
\n
ii)palielināt vai samazināt Bankas pamatkapitālu; iii) apturēt dalībnieku dalību Bankā;
\n
iv)izlemt pārsūdzību par direktoru padomes veikto šā līguma interpretāciju vai piemērošanu;
\n
v)atļaut slēgt vispārējus sadarbības līgumus ar citām starptautiskām organizācijām;
\n
vi)ievēlēt Bankas direktorus un prezidentu; vii) noteikt atlīdzību direktoriem un direktoru vietniekiem, kā arī prezidenta algu un citus prezidenta darbības līguma noteikumus; viii) pēc pārskatīšanas apstiprināt revidenta ziņojumu, Bankas vispārējo bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu;
\n
ix)noteikt Bankas rezervju lielumu, kā arī tīrās peļņas sadalījumu;
\n
x)grozīt šo līgumu;
\n
xi)izlemt izbeigt Bankas darbību un sadalīt tās aktīvus; xii) izmantot tādas citas pilnvaras, kas ar šo līgumu tieši piešķirtas pilnvarnieku valdei.
\n
3.Pilnvarnieku valdei ir visas pilnvaras attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas deleģēts vai uzdots direktoru padomei saskaņā ar šā panta 2. punktu vai citiem šā līguma noteikumiem.
\n
25. pantsPilnvarnieku valde
\n
Procedūra 1. Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc direktoru padome. Direktoru padome sasauc pilnvarnieku valdes sanāksmes, kad to pieprasa ne mazāk kā pieci (5) Bankas dalībnieki vai arī dalībnieki, kuriem pieder ne mazāk kā viena ceturtdaļa no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
2.Jebkurā pilnvarnieku valdes sanāksmē kvorumu veido divas trešdaļas pilnvarnieku ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
3.Pilnvarnieku valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru direktoru padome, ja tā uzskata to par ieteicamu, var iegūt pilnvarnieku balsojumu konkrētajā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi.
\n
4.Pilnvarnieku valde un direktoru padome atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus un izveidot palīgstruktūras, kādas var būt nepieciešamas vai atbilstošas, lai veiktu Bankas darbību.
\n
26. pantsDirektoru padome
\n
Sastāvs 1. Direktoru padomē ir divdesmit trīs (23) locekļi, kuri nav pilnvarnieku valdes locekļi un no kuriem:
\n
i)vienpadsmit (11) ievēlē pilnvarnieki, kuri pārstāv Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku;
\n
ii)divpadsmit (12) ievēlē pilnvarnieki, kuri pārstāv citus dalībniekus, no kuriem:
\n
a)četrus (4) - pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras ir tiesīgas saņemt Bankas palīdzību;
\n
b)četrus (4) - pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis;
\n
b)četrus (4) - pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citām pasaules daļām.
\n
Direktori pārstāv dalībniekus, kuru pilnvarnieki viņus ievēlējuši, un tie var arī pārstāvēt dalībniekus, kuri uzdod tiem balsot savā vārdā.
\n
2.Direktori ir personas, kas ir ļoti kompetentas ekonomikas un finanšu jautājumos, un tos ievēlē saskaņā ar B pielikumu.
\n
3.Pilnvarnieku valde var palielināt, samazināt vai pārskatīt direktoru padomes sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, par to pozitīvi balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas dalībnieku kopējo balsstiesību. Neskarot šo pilnvaru izmantojumu turpmākās vēlēšanās, otrās direktoru padomes locekļu skaits un sastāvs ir tāds, kā noteikts šā panta 1. punktā.
\n
4.Katrs direktors ieceļ vietnieku, kas ir pilnībā pilnvarots darboties viņa vietā direktora prombūtnē. Direktori un vietnieki ir dalībvalstu pilsoņi. Dalībnieku pārstāv ne vairāk kā viens direktors. Vietnieks var piedalīties valdes sanāksmēs, bet var balsot tikai tad, ja viņš darbojas sava principāla vietā.
\n
5.Direktorus ieceļ uz trīs (3) gadiem un var pārvēlēt; pirmo direktoru padomi ievēlē pilnvarnieku valde savā atklāšanas sanāksmē, un tie ir šajā amatā līdz tūlīt sekojošajai ikgadējai pilnvarnieku valdes sanāksmei vai, ja šī valde šādi izlemj savā ikgadējā sanāksmē, līdz tās nākamajai ikgadējai sanāksmei. Tie turpina pildīt amatu, līdz ir izraudzīti un amatu ieņēmuši amata pārņēmēji. Ja direktora amats atbrīvojas vairāk nekā simts astoņdesmit (180) dienas pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu saskaņā ar B pielikumu izraugās pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Ja direktora amats atbrīvojas simts astoņdesmit
\n
(180)vai mazāk dienu pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu līdzīgā veidā var izraudzīties, balsojot pilnvarniekiem, kuri ievēlēja iepriekšējo direktoru, un šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora vietnieks izmanto šā direktora pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt vietnieku.
\n
27. pantsDirektoru padome
\n
Pilnvaras Neskarot šā līguma 24. pantā noteiktās pilnvarnieku padomes pilnvaras, direktoru padome ir atbildīga par Bankas vispārējās darbības virzienu, un šajā nolūkā tā papildus pilnvarām, kas tai tieši piešķirtas ar šo līgumu, izmanto visas pilnvaras, ko tai deleģējusi pilnvarnieku valde, un jo īpaši:
\n
i)sagatavo pilnvarnieku valdes darbu;
\n
ii)atbilstoši pilnvarnieku valdes vispārējiem norādījumiem izstrādā politiku un pieņem lēmumus par Bankas aizdevumiem, galvojumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā, aizņēmumiem, kā arī par tehniskās palīdzības sniegšanu un citām Bankas darbībām; iii) iesniedz pārbaudītus finanšu gada grāmatvedības pārskatus pilnvarnieku valdei apstiprināšanai katrā ikgadējā sanāksmē;
\n
iv)apstiprina Bankas budžetu.
\n
28. pantsDirektoru padome
\n
Procedūra 1. Direktoru padome parasti veic darbību Bankas galvenajā birojā un sanāk tik bieži, cik nepieciešams Bankas darbībai.
\n
2.Jebkurā direktoru padomes sanāksmē kvorumu veido direktoru vairākums ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
3.Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībnieks, ja nav direktora, kas būtu šīs valsts pilsonis, var sūtīt pārstāvi, lai tas piedalītos jebkurā direktoru padomes sanāksmē bez tiesībām balsot, ja tiek izskatīts jautājums, kas jo īpaši skar minēto dalībnieku.
\n
29. pantsBalsošana
\n
1.Katra dalībnieka balsstiesības ir līdzvērtīgas tā parakstīto Bankas kapitāla akciju skaitam. Ja kāds dalībnieks nesamaksā daļu no summas, kas tam jāmaksā atbilstoši tā saistībām attiecībā uz apmaksātajām akcijām saskaņā ar šā līguma 6. pantu, šāds dalībnieks tik ilgi, kamēr šī daļa nav samaksāta, nevar izmantot tādu procentuālu savu balsstiesību daļu, kas procentuāli atbilst tai daļai, kādu summa, kuras samaksai pienācis termiņš, bet kas nav samaksāta, veido attiecībā pret Bankas pamatkapitāla apmaksātajām akcijām, uz kādu šis dalībnieks parakstījies.
\n
2.Balsojot pilnvarnieku valdē, ikviens pilnvarnieks ir tiesīgs nodot balsis par to dalībnieku, kuru viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai pilnvarnieku valdē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi.
\n
3.Balsojot direktoru padomē, katrs direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, uz kādu ir tiesīgi pilnvarnieki, kas viņu ievēlējuši, kā arī tādu skaitu balsu, uz kādu atbilstoši B pielikuma D sadaļai ir tiesīgi pilnvarnieki, kas uzdevuši viņam balsot savā vārdā. Direktors, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībnieku, var atsevišķi nodot balsis par dalībniekiem, kurus viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai direktoru padomē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi un izņemot lēmumus par vispārējo politiku, un šādos gadījumos lēmumus pieņem ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojošo dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
30. pantsPrezidents
\n
1.Pilnvarnieku valde ievēlē Bankas prezidentu ar kopējā pilnvarnieku skaita balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā vairākumu no kopējām dalībnieku balsstiesībām. Prezidents, kamēr viņš ir šajā amatā, nav ne pilnvarnieks, ne direktors, ne arī to vietnieks.
\n
2.Prezidenta pilnvaru termiņš ir četri (4) gadi. Viņu var ievēlēt atkārtoti. Tomēr viņa pilnvaru termiņš beidzas, ja pilnvarnieku valde pieņem lēmumu ar vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku balsu, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Ja prezidenta amats kāda iemesla dēļ atbrīvojas, pilnvarnieku valde saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem ievēlē amata pārņēmēju uz termiņu līdz četriem
\n
(4)gadiem.
\n
3.Prezidents nebalso, izņemot - viņš var nodot izšķirošo balsi, ja balsojums sadalās vienādi. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs un ir direktoru padomes sanāksmju priekšsēdētājs.
\n
4.Prezidents ir Bankas likumīgais pārstāvis.
\n
5.Prezidents ir Bankas personāla vadītājs. Viņš ir atbildīgs par amatpersonu un darbinieku organizāciju, iecelšanu un atlaišanu saskaņā ar noteikumiem, ko pieņem direktoru padome.
\n
Ieceļot amatpersonas un darbiniekus, viņš, piešķirot būtiskāko nozīmi efektivitātei un tehniskajai kompetencei, pievērš pienācīgu uzmanību darbinieku atlasei no dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem.
\n
6.Prezidents, ievērojot direktoru padomes norādījumus, vada Bankas kārtējos darījumus.
\n
31. pantsPrezidenta
\n
vietnieks(-i) 1. Direktoru padome pēc prezidenta ieteikuma ieceļ vienu vai vairākus prezidenta vietniekus. Prezidenta vietnieka pilnvaru termiņu, pilnvaras un Bankas pārvaldes funkcijas nosaka direktoru padome. Prezidenta prombūtnē vai prezidentam nespējot pildīt savus pienākumus, prezidenta vietnieks izmanto prezidenta pilnvaras un veic tā funkcijas.
\n
2.Prezidenta vietnieks var piedalīties direktoru padomes sanāksmēs, bet tam nav balsstiesību šādās sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad tas var nodot izšķirošo balsi, balsojot prezidenta vietā.
\n
32. pantsBankas starptautiskais
\n
raksturs 1. Banka nepiekrīt īpašajiem fondiem vai citiem aizdevumiem vai palīdzībai, kas jebkādā veidā var skart, novirzīt vai citādi grozīt tās mērķi vai funkcijas.
\n
2.Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks(-i), amatpersonas un darbinieki, pieņemot lēmumus, ņem vērā vienīgi apsvērumus, kas attiecas uz Bankas mērķi, funkcijām un darbībām, kā izklāstīts šajā līgumā. Šādus apsvērumus objektīvi izvērtē, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas.
\n
3.Bankas prezidents, prezidenta vietnieks(-i), amatpersonas un darbinieki, pildot savus amata pienākumus, par savu pienākumu izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei.
\n
Katrs Bankas dalībnieks ievēro šā pienākuma starptautisko raksturu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no tiem.
\n
33. pantsBiroju vieta
\n
1.Bankas galvenais birojs atrodas Londonā.
\n
2.Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkura Bankas dalībnieka teritorijā.
\n
34. pantsDepozitāriji un saziņas
\n
kanāli 1. Katrs dalībnieks ieceļ savu centrālo banku vai citu tādu iestādi, par kuru vienojas ar Banku, par visu Bankas valūtas portfeļu, kā arī citu Bankas aktīvu depozitāriju.
\n
2.Katrs dalībnieks ieceļ atbilstošu oficiālu iestādi, ar kuru Banka var sazināties par jebkuru jautājumu, kas izriet no šā līguma.
\n
35. pantsZiņojumu publicēšana un
\n
informācijas sniegšana 1. Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver pārbaudītu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs (3) mēnešos vai biežāk izplata Bankas dalībniekiem kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus. Finanšu grāmatvedību kārto ECU.
\n
2.Banka ik gadu sniedz ziņojumu par tās darbību ietekmi uz vidi un var publicēt citus ziņojumus, ko tā uzskata par vēlamiem sava mērķa sekmēšanai.
\n
3.Visu saskaņā ar šo pantu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībniekiem.
\n
36. pantsTīrā ienākuma piešķiršana
\n
un sadale 1. Valde vismaz reizi gadā nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad, ja nepieciešams, izveidotas rezerves iespējamajiem zaudējumiem saskaņā ar šā līguma 17. panta 1. punktu, piešķir pārpalikumiem vai citiem mērķiem un kādu daļu sadala, ja tas vispār tiek darīts. Jebkuru šādu lēmumu par Bankas tīrā ienākuma piešķiršanu citiem mērķiem pieņem ar vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, balsojot pilnvarniekiem, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādu piešķiršanu un sadalīšanu neveic, kamēr vispārējo rezervju lielums nav sasniedzis vismaz desmit (10) procentus no pamatkapitāla.
\n
2.Visa iepriekšējā punktā minētā sadalīšana ir jāveic proporcionāli katra dalībnieka apmaksātajām akcijām; šāda skaita aprēķināšanā jāņem vērā tikai tie maksājumi, kas ir saņemti skaidrā naudā, un vekseļi, kas ir iekasēti attiecībā uz šādām akcijām attiecīgā fiskālā gada beigās vai pirms tam.
\n
3.Maksājumus katram dalībniekam veic pilnvarnieku valdes noteiktajā veidā. Neviens dalībnieks neierobežo šādus maksājumus un to izlietojumu saņēmējvalstī.
\n
VII nodaļa.
\n
Dalības atsaukšana un apturēšana. Apturēšana uz laiku un darbības izbeigšana
\n
37. pantsDalībvalstu tiesības
\n
atsaukt dalību 1. Ikviens dalībnieks var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā.
\n
2.Dalībnieka dalības atsaukšana stājas spēkā un tā dalība beidzas dienā, kas norādīta tā paziņojumā, bet ne ātrāk kā sešus
\n
(6)mēnešus pēc tam, kad Banka saņēmusi šādu paziņojumu. Tomēr dalībnieks jebkurā laikā pirms dalības atsaukuma galīgas stāšanās spēkā var Bankai rakstiski paziņot, ka atceļ paziņojumu, ar kuru izsaka savu nodomu atsaukt dalību.
\n
38. pantsDalības apturēšana
\n
1.Ja dalībnieks neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tā dalību ar lēmumu, ko pieņem vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku vairākums, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Dalībnieks, kura dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu no apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot šā dalībnieka dalību.
\n
2.Kamēr dalība ir apturēta, dalībnieks nav tiesīgs izmantot savas tiesības saskaņā ar šo līgumu, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.
\n
39. pantsNorēķināšanās ar
\n
bijušajiem dalībniekiem 1. Pēc dienas, kad beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks joprojām ir atbildīgs par tiešajām saistībām pret Banku un iespējamām saistībām pret Banku, kamēr vien nav nomaksāta jebkāda daļa no aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā vai galvojumiem, par kuriem līgumi noslēgti pirms dalības izbeigšanas; tomēr tas vairs neuzņemas šādas saistības attiecībā uz aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, ko Banka noslēgusi pēc tam, nedz arī dalās Bankas ieņēmumos un izdevumos.
\n
2.Laikā, kad beidzas dalībnieka dalība, Banka noorganizē šāda bijušā dalībnieka akciju atpirkšanu kā daļu no norēķināšanās ar šādu bijušo dalībnieku saskaņā ar šā panta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības izbeigšanas dienā, katras akcijas sākotnējai pirkšanas cenai veidojot tās maksimālo vērtību.
\n
3.Maksājumus par akcijām, kuras Banka atpērk saskaņā ar šo pantu, reglamentē šādi nosacījumi:
\n
i)jebkuru summu, kas pienākas bijušajam dalībniekam par tā akcijām, ietur, kamēr bijušais dalībnieks, tā centrālā banka vai jebkura no tā valsts iestādēm vai starpniecības iestādēm joprojām ir atbildīga Bankai kā aizņēmējs vai galvotājs, un šādu summu pēc Bankas izvēles var izlietot, lai segtu jebkuru šādu saistību, kad pienāk tās izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas sakarā ar bijušā dalībnieka saistībām, kas izriet no tā veiktās parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar šā līguma 6. panta 4., 5. un 7. punktu. Summas, kas dalībniekam pienākas par tā akcijām, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši (6) mēneši no dienas, kad beidzas dalībnieka dalība;
\n
ii)bijušajam dalībniekam atsakoties no akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, kas minēti šā punkta i) apakšpunktā, līdz bijušais dalībnieks saņēmis pilnu atpirkšanas cenu; iii) maksājumus veic saskaņā ar nosacījumiem un pilnīgi konvertējamās valūtās vai ECU, un datumos, ko ir noteikusi Banka; un
\n
iv)ja Banka cieš zaudējumus no jebkādiem galvojumiem, piedalīšanās aizdevumu izsniegšanā vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad beidzās dalībnieka dalība, vai arī, ja Banka cieš tīro zaudējumu no ieguldījumiem pašu kapitālā, kas tai pieder šādā dienā, un šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidoto rezervju apjomu dienā, kad beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks pēc pieprasījuma atmaksā tādu apjomu, par kādu tā akciju atpirkšanas cena būtu bijusi samazināta, ja zaudējumi būtu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajam dalībniekam aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar šā līguma 6. panta 4. punktu tādā mērā, kā tam būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un uzaicinājums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tā akciju atpirkšanas cena.
\n
4.Ja Banka izbeidz darbību saskaņā ar šā līguma 41. pantu sešu (6) mēnešu laikā no dienas, kad beidzas jebkura dalībnieka dalība, visas šāda bijušā dalībnieka tiesības nosaka saskaņā ar šā līguma 41.-43. pantu.
\n
40. pantsDarbības apturēšana uz
\n
laiku Ārkārtas apstākļos direktoru padome var uz laiku apturēt darbību attiecībā uz jauniem aizdevumiem, galvojumiem, apņemšanos izpirkt akcijas, tehnisko palīdzību un ieguldījumiem pašu kapitālā, gaidot iespēju pilnvarnieku valdei veikt turpmāku izskatīšanu un rīcību.
\n
41. pantsDarbības izbeigšana
\n
Banka var izbeigt darbību, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādi izbeidzot darbību, Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.
\n
42. pantsDalībnieku atbildība un
\n
prasījumu apmaksa 1. Bankas darbības izbeigšanas gadījumā visu Bankas dalībnieku atbildība par parakstīšanos uz nepieprasītajām Bankas kapitāla akcijām turpinās, līdz apmaksāti visi kreditoru prasījumi, tostarp visi iespējamie prasījumi.
\n
2.Parasto operāciju kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, pirmkārt tiek maksāts no Bankas aktīviem, otrkārt no maksājumiem, kuri maksājami Bankai par apmaksātajām akcijām, par kurām nav samaksāts, un pēc tam - no maksājumiem, kas maksājami Bankai par pieprasāmo kapitālu. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, direktoru padome veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp tiešo prasījumu turētājiem un iespējamo prasījumu turētājiem.
\n
43. pantsAktīvu sadale
\n
1.Neveic sadalīšanu saskaņā ar šo nodaļu starp Bankas dalībniekiem saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu:
\n
i)līdz samaksātas visas saistības kreditoriem vai izveidotās rezerves šādām saistībām; un
\n
ii)līdz pilnvarnieku valde, balsojot vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, izlemj veikt sadali.
\n
2.Bankas aktīvus sadala starp dalībniekiem proporcionāli katram dalībniekam piederošajai Bankas kapitāla daļai, un to īsteno tādā laikā un ar nosacījumiem, ko Banka uzskata par godīgiem un taisnīgiem. Sadalīto aktīvu daļām nav jābūt vienādām pēc aktīvu veida. Notiekot šādai aktīvu sadalei, neviens dalībnieks nav tiesīgs saņemt savu daļu, iekams tas nav nokārtojis visas saistības pret Banku.
\n
3.Visiem dalībniekiem, kas saņem aktīvus, kuri ir sadalīti saskaņā ar šo pantu, ir tādas pašas tiesības attiecībā uz šādiem aktīviem, kādas bija Bankai pirms to sadalīšanas.
\n
VIII nodaļa.
\n
Statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi
\n
44. pantsNodaļas mērķi
\n
Lai Banka varētu sasniegt tai uzticēto mērķi un pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā nodaļā aprakstītais statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi.
\n
45. pantsBankas statuss
\n
Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir pilna juridiska rīcībspēja:
\n
i)slēgt līgumus;
\n
ii)iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu; iii) ierosināt tiesvedību.
\n
46. pantsBankas nostāja attiecībā
\n
pret tiesas procesiem Prasību pret Banku var iesniegt vienīgi tiesā, kuras kompetencē ir jurisdikcija tādas valsts teritorijā, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai izsniegusi galvojumu par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībnieki vai personas, kas darbojas dalībvalsts labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībniekiem. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Banku.
\n
47. pantsAktīvu neaizskaramība
\n
pret arestu Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu atsavināšanu vai tiesību atņemšanu.
\n
48. pantsArhīvu neaizskaramība
\n
Bankas arhīvi un kopumā visi dokumenti, kas pieder Bankai vai atrodas Bankas turējumā, ir neaizskarami.
\n
49. pantsAktīvu neierobežošana
\n
Ciktāl nepieciešams, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas, un ievērojot šā līguma noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.
\n
50. pantsPrivilēģijas attiecībā uz
\n
paziņojumiem Bankas dalībnieki attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tie attiektos pret jebkura cita dalībnieka oficiāliem paziņojumiem.
\n
51. pantsAmatpersonu un darbinieku
\n
imunitāte Visi Bankas pilnvarnieki, direktori, to vietnieki, amatpersonas un darbinieki, kā arī eksperti, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus, ir neaizskarami pret tiesas procesiem attiecībā uz darbībām, ko tie veikuši, pildot amata pienākumus, izņemot, ja Banka atceļ šo imunitāti, un visi viņu oficiālie dokumenti bauda imunitāti. Tomēr šo imunitāti nepiemēro attiecībā uz civiltiesisku atbildību gadījumos, kad zaudējumi radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, ko izraisījis jebkurš šāds pilnvarnieks, direktors, vietnieks, amatpersona, darbinieks vai eksperts.
\n
52. pantsAmatpersonu un darbinieku
\n
privilēģijas 1. Visiem Bankas pilnvarniekiem, direktoriem, to vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kā arī ekspertiem, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus:
\n
i)ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati imunitāte pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrēšanās prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas noteikumiem, kādas dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;
\n
ii)tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.
\n
2.Šo Bankas direktoru, direktoru vietnieku, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kuri ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, tiek dota iespēja strādāt šajā valstī. Šo Bankas direktoru, direktoru vietnieku, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kas ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas jebkura Bankas aģentūra vai filiāle, ir jādod, ja vien iespējams, līdzīga iespēja šajā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Banka risina sarunas ar valsti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, un pēc vajadzības ar pārējām attiecīgajām valstīm par īpašiem līgumiem, ar kuriem īsteno šā punkta noteikumus.
\n
53. pantsAtbrīvojums no aplikšanas
\n
ar nodokļiem 1. Tās oficiālo darbību ietvaros Banka, tās aktīvi, īpašumi un ienākumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
\n
2.Ja Banka veic būtiskas vērtības pirkumus vai izmanto būtiskas vērtības pakalpojumus, kas nepieciešami Bankas oficiālo darbību veikšanai, un šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā iekļauti nodokļi vai nodevas, dalībnieks, kurš uzlicis šādus nodokļus vai nodevas, veic attiecīgus pasākumus, lai piešķirtu atbrīvojumu no šādiem nodokļiem vai nodevām vai lai tos atlīdzinātu, ja tos iespējams identificēt.
\n
3.Preces, ko Banka importē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem ievedmuitas nodokļiem, kā arī no visiem citiem importa aizliegumiem un ierobežojumiem. Līdzīgi arī preces, ko Banka eksportē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem izvedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kā arī no visiem eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem.
\n
4.Preces, kas iegūtas vai importētas un kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo pantu, netiek pārdotas, iznomātas, aizdotas vai atdotas pret samaksu vai bez maksas, izņemot, ja tas tiek darīts saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteikuši dalībnieki, kas piešķīruši atbrīvojumus vai atlīdzību.
\n
5.Šā panta noteikumus nepiemēro nodokļiem vai nodevām, kas ir tikai maksa par komunālajiem pakalpojumiem.
\n
6.Algas un atalgojums, ko Banka maksā Bankas direktoriem, direktoru vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, ir pakļauti Bankas iekšējam nodoklim Bankas labā, ievērojot nosacījumus, ko paredz, un noteikumus, ko pieņem pilnvarnieku valde viena gada laikā no dienas, kad šis līgums stājas spēkā. No dienas, kad piemēro šo nodokli, algas un atalgojums ir atbrīvoti no attiecīgajā valstī spēkā esošā ienākumu nodokļa. Tomēr dalībnieki, aprēķinot nodokļa apmēru, kāds jāpiemēro ienākumiem no citiem avotiem, var ņemt vērā algu un atalgojumu, kam piemērots šāds atbrīvojums.
\n
7.Neatkarīgi no šā panta 6. punkta noteikumiem dalībnieks līdz ar tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deponēt deklarāciju, ka šāds dalībnieks saglabā sev, savam politiskajam iedalījumam vai savām pašvaldībām tiesības piemērot nodokļus algām un atalgojumiem, ko Banka maksā šāda dalībnieka pilsoņiem vai valstspiederīgajiem. Banka ir atbrīvota no jebkāda pienākuma maksāt, ieturēt vai iekasēt šādus nodokļus. Banka neatlīdzina šādus nodokļus.
\n
8.Šā panta 6. punktu nepiemēro pensijām un ikgadējiem pabalstiem, ko maksā Banka.
\n
9.Neatkarīgi no turētāja Bankas emitētās saistības vai vērtspapīrus, tostarp dividendes vai procentus, ko tie nes, neapliek ar nodokļiem:
\n
i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka; vai
\n
ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.
\n
10.Neatkarīgi no turētāja attiecībā uz saistībām vai vērtspapīriem, par kuriem Banka izsniegusi galvojumu, tostarp attiecībā uz dividendēm vai procentiem, ko tie nes, nepiemēro nekādus nodokļus:
\n
i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka galvojumu par tiem izsniegusi Banka; vai
\n
ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.
\n
54. pantsNodaļas īstenošana
\n
Katrs dalībnieks nekavējoties veic darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu šīs nodaļas noteikumus, un sīki informē Banku par darbībām, kuras tas veicis.
\n
55. pantsAtteikšanās no
\n
imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem Imunitāti, privilēģijas un atbrīvojumus, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, piešķir Bankas interesēs. Gadījumos, kad direktoru padomes ieskatā tas ir Bankas interesēs, tā var noteikt, ciktāl un ar kādiem nosacījumiem tā atsakās no jebkuras imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo nodaļu. Prezidenta tiesības un pienākums ir atteikties no jebkādas imunitātes, privilēģijas vai atbrīvojuma attiecībā pret jebkuru Bankas amatpersonu, darbinieku vai ekspertu, izņemot prezidentu vai prezidenta vietnieku, ja viņaprāt imunitāte, privilēģija vai atbrīvojums varētu traucēt taisnīguma īstenošanu un no tā var atteikties, neskarot Bankas intereses. Līdzīgos apstākļos un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem direktoru padomei ir tiesības un pienākums atcelt prezidentam un prezidenta vietniekiem piešķirto imunitāti, privilēģijas vai atbrīvojumu.
\n
IX nodaļa.
\n
Grozījumi, interpretācija, izskatīšana šķīrējtiesā
\n
56. pantsGrozījumi
\n
1.Dalībnieka, pilnvarnieka vai direktoru padomes izteiktus priekšlikumus grozīt šo līgumu paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina pilnvarnieku valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja pilnvarnieku valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, izmantojot jebkādus ātrus saziņas līdzekļus, jautā visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja vismaz trīs ceturtdaļas dalībnieku (tostarp vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas), kam pieder ne mazāk kā četras piektdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ir piekrituši ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.
\n
2.Neatkarīgi no šā panta 1. punkta:
\n
i)nepieciešama visu dalībnieku piekrišana, ja ar grozījumiem maina:
\n
a)tiesības atsaukt dalību Bankā;
\n
b)šā līguma 5. panta 3. punktā noteiktās tiesības, kas attiecas uz kapitāla pirkšanu;
\n
c)atbildības ierobežojumus, kas noteikti šā līguma 5. panta 7. punktā,
\n
d)Bankas mērķi un funkcijas, kas noteiktas šā līguma 1. un 2. pantā;
\n
ii)nepieciešama vismaz trīs ceturtdaļu tādu dalībnieku piekrišana, kam pieder ne mazāk kā astoņdesmit pieci (85) procenti no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ja groza šā līguma 8. panta 4. punktu.
\n
Ja izpildītas prasības par piekrišanu jebkuram šādam priekšlikumam, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.
\n
3.Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visiem dalībniekiem trīs (3) mēnešus pēc šā panta 1. un 2. punktā paredzētā oficiālā paziņojuma dienas, ja vien pilnvarnieku valde nenosaka citu termiņu.
\n
57. pantsInterpretācija un
\n
piemērošana 1. Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kuri rodas Bankas dalībnieku un Bankas starpā vai arī jebkuru Bankas dalībnieku starpā, iesniedz direktoru padomei izlemšanai. Dalībniekam, kuru īpaši skar izskatāmais jautājums, bet kura pilsonis nav direktoru padomē, ir tiesības būt tieši pārstāvētam direktoru padomes sanāksmē šādas izskatīšanas laikā. Tomēr šāda dalībnieka pārstāvim nav balsstiesību. Šādas pārstāvības tiesības reglamentē pilnvarnieku valde.
\n
2.Visos gadījumos, kad pilnvarnieku valde ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz šā panta 1. punktu, dalībnieks var pieprasīt nodot jautājumu direktoru padomei galīgā lēmuma pieņemšanai. Līdz pilnvarnieku valdes lēmuma pieņemšanai Banka var rīkoties, pamatojoties uz direktoru padomes lēmumu, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu.
\n
58. pantsŠķīrējtiesa
\n
Ja starp Banku un dalībnieku, kura dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru tās dalībnieku pēc tam, kad pieņemts lēmums izbeigt Bankas darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izšķiršanai triju (3) šķīrējtiesnešu tribunālam, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ attiecīgais dalībnieks vai bijušais dalībnieks un trešo - Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta pilnvarnieku valdes pieņemtos noteikumos, ja puses nevienojas citādi. Lai pieņemtu lēmumu, pietiek ar šķīrējtiesnešu vairākuma lēmumu, kurš ir galīgs un saistošs pusēm. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.
\n
59. pantsApstiprinājuma
\n
uzskatīšana par izteiktu Ja nepieciešams Bankas dalībnieka apstiprinājums vai piekrišana, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar šā līguma 56. pantu, uzskata, ka apstiprinājums vai piekrišana dota, ja dalībnieks neceļ iebildumus pieņemamā termiņā, ko nosaka Banka, paziņojot dalībniekam par ierosināto darbību.
\n
X nodaļa.
\n
Noslēguma noteikumi
\n
60. pantsParakstīšana un
\n
deponēšana 1. Šis līgums, kas deponēts Francijas Republikas valdībai (turpmāk - \"depozitārijs\"), līdz 1990. gada 31. decembrim ir atvērts parakstīšanai potenciālajiem dalībniekiem, kuru nosaukumi minēti šā līguma A pielikumā.
\n
2.Depozitārijs nosūta visiem parakstītājiem šā līguma apliecinātas kopijas.
\n
61. pantsRatificēšana, pieņemšana
\n
vai apstiprināšana 1. Parakstītāji ratificē, pieņem vai apstiprina šo līgumu.
\n
Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, ievērojot šā panta 2. punktu, deponē depozitārijam ne vēlāk kā 1991. gada 31. martā. Depozitārijs pienācīgi informē citus parakstītājus par katru deponēšanu un tās datumu.
\n
2.Ikviens parakstītājs var kļūt par šā līguma pusi, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vienu gadu kopš tā stāšanās spēkā, vai, ja nepieciešams, līdz vēlākam datumam, ko izlemj vairākums pilnvarnieku, kuri pārstāv vairākumu no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
3.Parakstītājs, kura šā panta 1. punktā minētais dokuments deponēts pirms dienas, kad šis līgums stājas spēkā, kļūst par Bankas dalībnieku šajā dienā. Jebkurš cits parakstītājs, kas izpildījis iepriekšējā punkta noteikumus, kļūst par Bankas dalībnieku dienā, kad deponēts tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.
\n
62. pantsStāšanās spēkā
\n
1.Šis līgums stājas spēkā, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponējuši parakstītāji, kuru sākotnējā parakstīšanās veido ne mazāk kā divas trešdaļas no kopējās parakstīšanās kā izklāstīts A pielikumā, tostarp vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.
\n
2.Ja šis līgums nav stājies spēkā līdz 1991. gada 31. martam, depozitārijs var sasaukt ieinteresēto potenciālo dalībnieku konferenci, lai noteiktu turpmāko rīcību un pieņemtu lēmumu par jaunu datumu, līdz kuram deponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus.
\n
63. pantsAtklāšanas sanāksme un
\n
darbības uzsākšana 1. Katrs dalībnieks ieceļ pilnvarnieku, tiklīdz šis līgums stājas spēkā saskaņā ar šā līguma 62. pantu. Depozitārijs sasauc pirmo pilnvarnieku valdes sanāksmi sešdesmit (60) dienu laikā no šā līguma stāšanās spēkā saskaņā ar šā līguma 62. pantu, vai cik vien drīz iespējams pēc tam.
\n
2.Pilnvarnieku valde savā pirmajā sanāksmē:
\n
i)ievēlē prezidentu;
\n
ii)ievēlē Bankas direktorus saskaņā ar šā līguma 26. pantu; iii) veic pasākumus, lai noteiktu Bankas darbības uzsākšanas dienu;
\n
iv)veic tādus citus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai sagatavotos Bankas darbības uzsākšanai.
\n
3.Banka paziņo dalībniekiem darbības uzsākšanas dienu.
\n
Pieņemts 1990. gada 29. maijā Parīzē kā vienīgais oriģināleksemplārs, kura teksts angļu, franču, vācu un krievu valodā ir vienlīdz autentisks un tiek deponēts depozitārija arhīvā, un depozitārijs nosūta attiecīgi apliecinātu kopiju visiem pārējiem potenciālajiem dalībniekiem, kuru nosaukumi norādīti A pielikumā.
\n
A pielikums Potenciālo dalībnieku, kuri var kļūt par dalībniekiem saskaņā ar 61. pantu, sākotnējā parakstīšanās uz Bankas pamatkapitālu Kapitāla daļu skaits Parakstīšanās uz kapitālu (miljonos ECU) A.
\n
Eiropas Kopienas a) Beļģija 22 800 228,00 Dānija 12 000 120,00 Francija 85 175 851,75 Vācijas Federatīvā Republika 85 175 851,75 Grieķija 6500 65,00 Īrija 3000 30,00 Itālija 85 175 851,75 Luksemburga 2000 20,00 Nīderlande 24 800 248,00 Portugāle 4200 42,00 Spānija 34 000 340,00 Apvienotā Karaliste 85 175 851,75 b) Eiropas Ekonomikas kopiena 30 000 300,00 Eiropas Investīciju banka 30 000 300,00 B.
\n
Citas Eiropas valstis Austrija 22 800 228,00 Kipra 1000 10,00 Somija 12 500 125,00 Islande 1000 10,00 Izraēla 6500 65,00 Lihtenšteina 200 2,00 Malta 100 1,00 Norvēģija 12 500 125,00 Zviedrija 22 800 228,00 Šveice 22 800 228,00 Turcija 11 500 115,00 C.
\n
Saņēmējvalstis Bulgārija 7900 79,00 Čehoslovākija 12 800 128,00 Vācijas Demokrātiskā Republika 15 500 155,00 Ungārija 7900 79,00 Polija 12 800 128,00 Rumānija 4800 48,00 Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 60 000 600,00 Dienvidslāvija 12 800 128,00 D.
\n
Valstis no citām pasaules daļām Austrālija 10 000 100,00 Kanāda 34 000 340,00 Ēģipte 1000 10,00 Japāna 85 175 851,75 Korejas Republika 6500 65,00 Meksika 3000 30,00 Maroka 1000 10,00 Jaunzēlande 1000 10,00 Amerikas Savienotās Valstis 100 000 1000,00 E. Nepiešķirtās akcijas 125 1,25 Kopā 1 000 000 10 000,00 * Potenciālie dalībnieki uzskaitīti iepriekš norādītajās kategorijās vienīgi šā līguma nolūkiem. Saņēmējvalstis citur šajā līgumā minētas kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
\n
B pielikums A sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv Beļģiju, Dāniju, Franciju, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Apvienoto Karalisti, Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku (turpmāk dēvēti par A sadaļas pilnvarniekiem) 1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.
\n
2.Direktora amata kandidātus izvirza A sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot A sadaļas pilnvarniekiem.
\n
3.Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.
\n
4.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 11 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 4,5 % no visām balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) A sadaļā.
\n
5.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas 11 personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien bijis ne vairāk par 11 kandidātiem, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:
\n
a)tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un
\n
b)tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm.
\n
6.Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 5,5 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 5,5 %.
\n
7.Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 4,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 5,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.
\n
8.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja 11 personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas 11 personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas 10 personas, tad 11. personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.
\n
9.Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē A sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.
\n
10.Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,4 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.
\n
B sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv citas valstis B i) sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis (turpmāk dēvēti par B i) sadaļas pilnvarniekiem) 1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.
\n
2.Direktora amata kandidātus izvirza B i) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B i) sadaļas pilnvarniekiem.
\n
3.Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.
\n
4.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 4 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 12 % no visām balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B i) sadaļā.
\n
5.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas 4 personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien bijis ne vairāk par 4 kandidātiem, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:
\n
a)tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un
\n
b)tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm.
\n
6.Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 13 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 13 %.
\n
7.Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto kopējo balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 12 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 13 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.
\n
8.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.
\n
9.Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B i) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.
\n
10.Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.
\n
B ii) sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis (saņēmējvalstis) (turpmāk dēvēti par B ii) sadaļas pilnvarniekiem) 1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.
\n
2.Direktora amata kandidātus izvirza B ii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B ii) sadaļas pilnvarniekiem.
\n
3.Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.
\n
4.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 20,5 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B ii) sadaļā.
\n
5.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:
\n
a)tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un
\n
b)tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm.
\n
6.Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 21,5 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 21,5 %.
\n
7.Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 20,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 21,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.
\n
8.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.
\n
9.Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B i) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.
\n
10.Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.
\n
B iii)sadaļa. Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citām pasaules daļām (turpmāk dēvēti par B iii) sadaļas pilnvarniekiem) 1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.
\n
2.Direktora amata kandidātus izvirza B iii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēlē, balsojot B iii) sadaļas pilnvarniekiem.
\n
3.Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā līguma 29. panta 1. un 2. punktu.
\n
4.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 8 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B iii) sadaļā.
\n
5.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrs balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsu, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:
\n
a)tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja; un
\n
b)tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajām balsīm.
\n
6.Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 9 % ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevusi nākamo lielāko balsu skaitu, un tā uz priekšu, līdz sasniegti 9 %.
\n
7.Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 8 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 9 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.
\n
8.Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.
\n
9.Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēlē B iii) sadaļas pilnvarniekiem, pilnvarnieku valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.
\n
10.Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 5 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēlē direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi pilnvarnieku valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.
\n
C sadaļa. Noteikumi par tādu direktoru ievēlēšanu, kas pārstāv valstis, kuras nav uzskaitītas A pielikumā Ja pilnvarnieku valde saskaņā ar šā līguma 26. panta 3. punktu izlemj palielināt vai samazināt direktoru padomes lielumu vai pārskatīt tās sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, pilnvarnieku valde vispirms izvērtē, vai nav nepieciešami grozījumi šajā pielikumā, un šāda lēmuma ietvaros var izdarīt jebkādus šādus grozījumus.
\n
D sadaļa. Balsu piešķiršana Jebkurš pilnvarnieks, kurš vēlēšanās nepiedalās balsošanā vai kura balss nedod ieguldījumu direktora ievēlēšanā saskaņā ar šī pielikuma A, B i), B ii) vai B iii) sadaļu, var piešķirt balsis, uz kurām viņš ir tiesīgs, jau ievēlētam direktoram ar noteikumu, ka šāds pilnvarnieks vispirms saņēmis piekrišanu šādai balsu piešķiršanai no visiem tiem pilnvarniekiem, kas ievēlējuši minēto direktoru.
\n
Kāda pilnvarnieka lēmums nepiedalīties direktora vēlēšanu balsojumā neietekmē balsstiesīgo balsu aprēķināšanu, kas jāveic saskaņā ar šī pielikuma A, B i), B ii) vai B iii) sadaļu.
\n
Padomju Savienības delegācijas vadītāja vēstule Konferences priekšsēdētājam par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu A. god. priekšsēdētāja kungs!
\n
Kā Jums zināms, Francijas prezidenta M. F. Miterāna iniciatīva dibināt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku ar mērķi veicināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pāreju uz tirgus ekonomiku ir guvusi Padomju Savienības iestāžu atbalstu un atsaucību. Padomju Savienības delegācija piedalījās sanāksmēs, kurās apspriesta Bankas dibināšanas dokumentu izstrāde.
\n
Dibinātājas valstis ir sasniegušas ievērojamus panākumus Līguma par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu izstrādē.
\n
Vienlaikus pastāv daži sarežģījumi, ko rada galvenokārt atsevišķu valstu bažas par to, ka Padomju Savienība savas ekonomikas lieluma dēļ varētu kļūt par galveno Bankas kredītu saņēmēju un ka tādējādi tiks samazināta Bankas spēja piešķirt palīdzību citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
\n
Šajā saistībā vēlos apliecināt Jums, priekšsēdētāja kungs, ka Padomju Savienības nolūks kļūt par vienlīdzīgu Bankas dalībnieku ir saistīts galvenokārt ar tās vēlmi izveidot jaunu daudzpusējās sadarbības institūciju, lai tādējādi veicinātu vēsturisku reformu īstenošanu Eiropā.
\n
Vēlos informēt Jūs par to, ka mana valdība ir gatava ierobežot savu piekļuvi Bankas līdzekļiem saskaņā ar Bankas līguma 8. panta 4. punktu uz trīs gadiem no Bankas līguma pantu spēkā stāšanās dienas.
\n
Padomju Savienība vēlas, lai šajā laika posmā Banka, ievērojot līguma 11. panta 3. punktā noteikto procentuālo daļu, sniedz tehnisko palīdzību un cita veida palīdzību tās privātā sektora finansēšanai, valsts uzņēmumu pārejas veicināšanai privātā īpašumā un kontrolē un uzņēmumiem, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību tirgus ekonomikā. Šādas Bankas palīdzības kopējā summa nepārsniegtu kopējo skaidrās naudas un vekseļu apjomu, ko Padomju Savienība samaksājusi un emitējusi par savām akcijām.
\n
Es esmu pārliecināts, ka Padomju Savienības īstenoto ekonomisko reformu dēļ Bankas darbības joma neizbēgami paplašināsies Padomju Savienības teritorijā. Tomēr PSRS ir ieinteresēta saglabāt Bankas daudzpusējo raksturu un nepieļaus, ka Padomju Savienības aizņēmumu summa pārsniedz līmeni, kurš jāievēro, lai saglabātu nepieciešamo Bankas darbības daudzveidību un piesardzīgus ierobežojumus attiecībā uz tās finansiālu iesaistīšanos.
\n
Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!
\n
Padomju Savienības delegācijas vadītājs, PSRS Valsts bankas valdes priekšsēdētājs Viktors V. GERAŠČENKO Priekšsēdētāja ziņojums par Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pamatā ir Francijas prezidenta Miterāna iniciatīva, kas tika apstiprināta Eiropadomē Strasbūrā 1989. gada 9. decembrī kā Eiropas Kopienas pozitīva reakcija uz dramatiskajām politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā.
\n
Jau sākotnēji tika paredzēts, ka Bankas izveidei veltītajās sanāksmēs varēs piedalīties arī citas valstis, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Pirmās potenciālo dalībnieku sanāksmes notika Parīzē 1990. gada 15. un 16. janvārī, un tajās piedalījās visu 24 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībnieku pārstāvji, Malta, Kipra, astoņas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, Eiropas Ekonomikas kopiena un Eiropas Investīciju banka. Sanāksmēs laika posmā no 1990. gada 8. marta līdz 11. martam šiem delegātiem pievienojās Ēģiptes, Izraēlas, Korejas Republikas, Lihtenšteinas un Marokas pārstāvji, bet 8. un 9. aprīļa sanāksmēs - arī Meksikas pārstāvji. Noslēguma pārrunas notika Parīzē 1990. gada 20. maijā.
\n
Sanāksmēs, kurās tika apspriesti ERAB panti, delegāti pauda viedokli, ka atsevišķi formulējumi tekstā atbilst vispārējai izpratnei un ir jāprotokolē, taču nav piemēroti iekļaušanai pantos. Tāpēc tika nolemts, ka priekšsēdētājs sagatavos šo ziņojumu, kurā būs apkopota minētā vispārējā izpratne, un ka šis ziņojums būs viens no ERAB pamatdokumentiem kā atsauces avots, ko turpmāk būs iespējams izmantot pantu interpretācijā. Tas ir jāņem vērā, lasot šim ievadam pievienotos paskaidrojumus, kas veido šā ziņojuma galveno daļu. Līguma parakstīšanas ceremonija notika Parīzē 1990. gada 29. maijā, klātesot prezidentam Miterānam un daudziem Bankas dalībvalstu ministriem.
\n
Paskaidrojumi
\n
2. pants1. Delegāti vēlējās parādīt, ka galvenā uzmanība Bankas
\n
funkcijās veltīta privātajam sektoram, bet, ņemot vērā, ka privātais sektors potenciālajās saņēmējvalstīs ir pārāk mazs vai nepastāv vispār, Banka atbalstīs arī valsts sektoru pārejā no centralizētas kontroles uz demonopolizāciju, decentralizāciju vai privatizāciju un uz uzņēmējdarbības vidi konkurences apstākļos un saņēmējas dalībvalstis strukturālo un ekonomisko reformu īstenošanā, veicot vienīgi pasākumus, kas noteikti šā panta 1. punkta i)-viii) apakšpunktā.
\n
2.Delegāti bija vienisprātis, ka 1. punkta i) apakšpunktā minētie \"citi ieinteresētie ieguldītāji\" var būt gan vietējie ieguldītāji, gan ārvalstu ieguldītāji.
\n
3.Delegāti uzskata, ka 1. punkta iii)apakšpunktā minētais vārds \"infrastruktūra\" attiecas arī uz vadības un tehnisko prasmju apmācību.
\n
4.Līguma 2. panta 1. punkta vii) apakšpunktā delegāti atzīst nopietnās vides problēmas, kas pastāv Centrāleiropā un Austrumeiropā, un uzsver, ka videi draudzīgas attīstības principiem jābūt integrētiem visā Bankas darbības spektrā. Tāpēc frāzi \"visā tās darbības spektrā\" delegāti attiecina ne tikai uz Bankas spēju sniegt tiešu atbalstu konkrētiem vides projektiem, bet uz visām Bankas darbībām, tostarp uz tehnisko palīdzību un visām īpašajām darbībām.
\n
5.Attiecībā uz 2. punktu delegāti uzskata par būtisku to, ka Banka \"cieši sadarbojas\" ar SVF un Pasaules Bankas grupu (tostarp ar IFC un MIGA), lai nodrošinātu savienojamību ar to darbībām un gūtu labumu no to pieredzes un zināšanām, kā arī lai nodrošinātu, ka saņēmējas dalībvalstis īsteno labas ekonomiskās programmas.
\n
6.Norādot, ka cieša sadarbība notiek \"ar visiem tās dalībniekiem\", delegātiem padomā bija īpaši Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Investīciju bankas būtiskā nozīme.
\n
7.Delegāti uzskata, ka tajā pašā punktā minētās \"citas saistītās struktūras, kā arī valsts vai privātie uzņēmumi\" ir arī tādas struktūras kā Eiropas Padome (un jo īpaši Sociālās attīstības fonds), Starptautiskā Investīciju banka, Ziemeļvalstu Investīciju banka un Eiropas Ekonomikas komisija. Delegāti norādījuši, ka Bankai ir tiesības slēgt sadarbības līgumus ar jebkuru šādu struktūru saskaņā ar līguma 20. panta 1. punkta viii) apakšpunktu.
\n
3. pants1. Delegāti vienojās par to, ka gan Eiropas Ekonomikas
\n
kopienai, gan Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir jābūt Bankas dalībniekiem, ņemot vērā augsto nozīmi, ko tām piešķir Eiropas Kopienas valstu vai valdību vadītāji, kuri pirmie atbalstīja ideju par Bankas izveidi. Dalībnieka statusa piešķiršana tām nav veikta ar nolūku radīt precedentu citu organizāciju vai banku dalībai Bankā, un šo statusu nav paredzēts izmantot kā precedentu to dalībai citās organizācijās vai bankās.
\n
2.Delegācijas atzīmēja, ka EIB un tās dalībnieki ir apstiprinājuši, ka EIB ir juridiskas tiesības veikt kapitāla parakstīšanu Bankai saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas statūtiem.
\n
4. pantsBankas eiropeiskā būtība ir pamatā tam, ka Bankas sākotnējais
\n
pamatkapitāls noteikts Eiropas valūtas vienībās (ECU). Delegāti atzīst, ka ECU atrodas Eiropas Monetārās sistēmas centrā un ir izveidota attiecībā uz Eiropas Kopienas valūtu grozu, kuru svaru pārskata Eiropas Kopienas finanšu ministri ik pēc pieciem gadiem vai pēc pieprasījuma, ja kādas valūtas svars ir mainījies par 25 procentiem.
\n
5. pants1. Līguma 5. panta 3. punktā noteikts, ka pilnvarnieku valdei
\n
ir jāpārskata Bankas kapitāla pietiekamība un sastāvs ik pēc pieciem gadiem. Pēc pārskatīšanas var pieņemt vai arī nepieņemt lēmumu par kapitāla palielināšanu. Šajā punktā noteiktas visu dalībnieku pirmpirkuma tiesības pieauguma gadījumā un tas, ka nevienam dalībniekam nav pienākuma parakstīties uz jaunām akcijām. Šīs tiesības aizsargātas ar līguma 56. panta 2. punktu.
\n
2.Līguma 5. panta 4. punktā paredzēta iespēja pieņemt lēmumus, ar ko atsevišķiem dalībniekiem tiek atļauts palielināt viņu akciju paketi Bankā. Ja šāds palielinājums nav iespējams, nepalielinot kopējo kapitālu, tiek piemērotas pirmpirkuma tiesības un citas 3. punktā noteiktās prasības.
\n
6. pants1. Līguma 6. panta 2. punktā delegāti vienojušies, ka vekseļus
\n
izmaksā proporcionāli, saskaņā ar pilnvarnieku valdes sagatavotu grafiku, šai valdei ņemot vērā neto finansējuma prasību, kas noteikta, pamatojoties uz vēsturiskajām līdzekļu plūsmām.
\n
2.Līguma 6. panta 3. punktā delegāti vienojās, ka visas iemaksas, kas noteiktas 1. punktā, kā arī visi maksājumi, ko veic saistībā ar pieprasījumu attiecībā uz sākotnējo kapitālu, tiks veikti ECU, ASV dolāros vai Japānas jenās atkarībā no katra dalībnieka sākotnējās izvēles.
\n
8. pantsSaistībā ar šā panta 3. punkta īstenošanu delegāti uzskata, ka
\n
šajā punktā izklāstītās procedūras un balsošanas pasākumi, ar ko tiek apturēta vai citādi mainīta dalībnieka piekļuve Bankas līdzekļiem, jāpiemēro arī pretējā gadījumā, proti, tad, ja tiek pārskatīts jautājums par dalībnieka piekļuvi Bankas līdzekļiem, ņemot vērā to, ka dalībnieks ir atsācis līguma 1. pantam atbilstošas politikas īstenošanu.
\n
11. pants1. Šajā pantā noteikts tas, kā Banka īsteno savu mērķi un
\n
funkcijas, tostarp attiecībā uz reģionālajiem projektiem.
\n
Aprakstot Bankas finansējuma un palīdzības saņēmējus un nosakot ierobežojumus finansējumam un palīdzībai, ko Banka sniedz valsts sektoram, šajā pantā ir mēģināts ņemt vērā atšķirīgos pasākumus, kas pastāv dažādās valstīs.
\n
2.Attiecībā uz šajā pantā iekļauto norādi uz privāto īpašumu un kontroli delegāti uzsvēra, ka privāto ieguldītāju kontrole nozīmē spēju faktiski noteikt uzņēmuma lēmumus un politiku.
\n
3.Šā panta 1. punkta v) apakšpunktā delegāti apzinājās, ka, lai arī potenciālajās saņēmējvalstīs pastāv milzīgas ar infrastruktūru saistītas vajadzības, šo vajadzību nodrošināšanai pastāv arī divpusēji un daudzpusēji palīdzības avoti. Tāpēc tie apzināti ierobežoja Bankas iespējamās darbības attiecībā uz infrastruktūras atjaunošanu un attīstību līdz darbībām, \"kas nepieciešamas privātā sektora attīstībai un pārejai uz tirgus ekonomiku\".
\n
4.Delegāti paredzēja, ka šā panta 1. punkta ii) apakšpunkta
\n
c)daļa ir jālasa kopā ar 13. panta vii) apakšpunktu. Tika paredzēts, ka Banka neapņemsies veikt izpirkšanu, ja attiecīgo finansējumu un iespējas pienācīgā termiņā spēj nodrošināt privātsektora vērtspapīru uzņēmumi vai citi.
\n
12. pants1. Ar šo pantu delegāti vēlējās stiprināt Bankas finanšu
\n
stabilitāti.
\n
2.Interpretējot 1. punktā minētās frāzes \"kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjoms\" nozīmi, delegāti bija vienisprātis, ka direktoru padomei ir jāievēro piesardzība, kad tā apstiprina šādas saistības, veicot savus pienākumus, kas noteikti šā panta 1. punktā.
\n
3.Saistībā ar šā panta 2. punktu delegāti vēlējās, lai direktoru padome izstrādātu noteikumus par maksimālo ieguldījumu, ko Banka var veikt uzņēmuma paša kapitālā, vienlaikus paredzot iespēju piemērot izņēmumus īpašos apstākļos, ja tas šķiet vēlams vai nepieciešams. Šādi apstākļi var rasties, ja, piemēram, finanšu partneris nolēmis samazināt savu ieguldījumu attiecīgajā pašu kapitālā.
\n
4.Delegāti par šā panta 3. punktā minētajiem \"līdzekļiem, ko Banka ieguldījusi uzņēmumu pašu kapitālā\" neuzskata ieguldījumus, kuri pēc tam ir izlietoti vērtībā, kas sasniegta šādā realizācijā.
\n
13. pants1. Delegāti vēlējās, lai šajā pantā noteiktie darbības
\n
principi tiktu papildināti ar sīkāku un vispusīgāku paziņojumu par darbības politiku, ko direktoru padome plāno pieņemt. Šajā paziņojumā par politiku cita starpā tiktu sniegta šāda informācija: pasākumi, kas Bankai būtu jāveic, lai pārliecinātos par to, ka tās ieguldītie līdzekļi ir izmantoti efektīvi un ekonomiski un ka tad, ja šādi līdzekļi ir izmantoti preču iegādei, šādas preces ir pirktas, pamatojoties uz saprātīgiem nosacījumiem un labvēlīgos tirgos; detalizētas prasības attiecībā uz visu projektu, tostarp to ekonomisko, tehnisko, vadības, finanšu un vides aspektu, norādīšanu, izvērtēšanu, uzraudzību, īstenošanu un paveikšanas novērtēšanu.
\n
2.Šā panta i) apakšpunktā noteiktais Bankas pienākums piemērot pareizus banku darbības principus attiecībā uz visām savām darbībām attiecas uz visām tās darbībām, tostarp uz tās finanšu politiku (piemēram, uz tās valūtas maiņas risku pārvaldību), ne tikai uz šajā pantā minētajām darbībām.
\n
3.Šā panta ii) apakšpunktā delegāti aprakstīja precīzu programmām piešķiramo aizdevumu formu, kurā Banka varētu iesaistīties kā \"atsevišķos projektos vai projektos īpašu investīciju programmu kontekstā\", lai nepārprotami izslēgtu ātri izmaksājamos aizdevumus politikas īstenošanai.
\n
4.Ar šā panta vii) apakšpunktu delegāti vēlējās panākt, ka Banka nekonkurē ar citām organizācijām, bet gan papildina pastāvošās finansēšanas iespējas. Delegātu izpratnē terminiem \"finansējums\" un \"kredītlīnijas\" ir plaša nozīme, un tajos ietilpst visas Bankas darbības, tostarp apņemšanās izpirkt akcijas. Delegāti paredzējuši, ka šis apakšpunkts jālasa kopā ar xi) apakšpunktu tajos gadījumos, kad jāpiemēro xi) apakšpunkts.
\n
5.Delegāti paredzējuši, ka x) apakšpunktā minētais vārds \"ieguldījumi\" attiecas uz Bankas aizdevumiem un garantijām, kā arī uz tās ieguldījumiem pašu kapitālā. Saistībā ar šo noteikumu pantos šķita nevēlami iekļaut prasību par priekšrokas piešķiršanu kādai noteiktai pircēju klasei vai klasēm. Tomēr, veicot ieguldījumu, Banka var uzskatīt par nepieciešamu vai atbilstošu sniegt tiem privātajiem ieguldītājiem, ar kuriem tā saistīta uzņēmumā, pirmpirkuma tiesības, ko tie var izmantot saprātīgā laika posmā, lai iegādātos Bankas daļu šajā uzņēmumā. Turklāt, ja Bankai ir vairākas iespējas pārdot ieguldījumu saskaņā ar aptuveni tādiem pašiem noteikumiem, tad savā izvēlē tai ir jāņem vērā vēlamība veicināt vietējos kapitāla tirgus.
\n
6.Šā panta xii) apakšpunktā delegāti vienojās par pilnīgi atklātu iepirkumu (nevis par iepirkumu, kurā drīkst piedalīties tikai dalībnieki), attiecīgā gadījumā organizējot starptautisku konkursu, un uzskatīja, ka šādos konkursos pastāvēs patiesa konkurence atbilstīgi tam, kā noteikts GATT Līgumā par valsts pasūtījumu. Tos privātā sektora uzņēmumus, kuros Banka piedalās pašu kapitālā vai kuriem tā izsniegusi aizdevumu, var mudināt (taču ne uzlikt par pienākumu) izmantot starptautiskos konkursus, lai efektīvi un ekonomiski iegādātos preces vai pakalpojumus.
\n
Delegāti arī ļoti vēlējās piešķirt tām mazāk attīstītajām valstīm, kuras varētu nekļūt par dalībniekiem, iespēju piedalīties Bankas izsludinātajos konkursos saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz Bankas dalībniekiem, lai tādējādi veicinātu šo valstu attīstības procesu un ar šādu sākotnējo žestu pārliecinātu, ka akcionāru līdzdalība jaunajā Bankā nenozīmē samazinātu ieinteresētību sadarboties attīstības jautājumos ar to tradicionālajiem partneriem.
\n
14. pants1. Šā panta 1. punkts paredz, ka Bankai, nosakot savu
\n
finansēšanas darbību noteikumus un nosacījumus, ir pilnīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt tās ieņēmumus. Delegāti paredzēja, ka ar šo prasību tiks novērsts risks, ka praksē šādas darbības tiktu subsidētas no bezmaksas līdzekļiem, kas Bankai pieejami no dalībnieku apmaksātajām parakstītajām akcijām.
\n
2.Šā panta 2. punkta redakcija sniedz Bankai noteiktu brīvību rīkoties atbilstoši apstākļiem un ļauj padomei ņemt vērā daudzus faktorus, kad tā lemj par politiku attiecībā uz galvojumiem, kas piešķirti valsts uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem.
\n
3.Kad padome pieņem lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem, tai ir jāņem vērā, ka Bankas pamatmērķis ir attīstīt stipru privāto sektoru atbilstošajās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka privātie uzņēmēji uzņemas pilnu atbildību pār to komercuzņēmumiem, padomei ir jāievēro spēkā esošā Starptautiskās Finanšu korporācijas prakse, kas neparedz galvojuma pieprasīšanu no dalībvalstu valdībām attiecībā uz privātā sektora uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Tā varētu ņemt vērā faktu, ka valsts uzņēmums ātrāk reaģētu uz tirgus konjunktūru un pārietu uz tirgus ekonomiku, ja tas nevarētu paļauties uz valdības galvojumu segt no Bankas piešķirtā aizdevuma izrietošās saistības. Padome var noteikt arī aizdevuma noteikumus saskaņā ar 13. panta xi) punktu, lai kompensētu Bankai visus komerciālos vai cita veida riskus gadījumā, ja tā nolemj nepieprasīt galvojumu no dalībvalsts valdības.
\n
4.Ja Banka nepieprasa dalībvalsts galvojumu attiecībā uz valsts uzņēmumu (t. i., dalībnieka vai valsts iestādes vai starpniecības iestādes galvojumu), šā līguma 11. panta 3. punkta vajadzībām uzskata, ka aizdevums izsniegts valsts sektoram, ja vien valsts uzņēmums nepāriet privātajā īpašumā un kontrolē. Tādu privātajā īpašumā un kontrolē esošu uzņēmumu, kas iepriekš bijis valsts uzņēmums, uzskata par privātā sektora uzņēmumu, un Banka nepieprasa dalībvalstij sniegt galvojumu attiecībā uz jauniem aizdevumiem šim uzņēmumam.
\n
17. pantsDelegāti nav paredzējuši noteikumu attiecībā uz iespējamajiem
\n
zaudējumiem, kas radušies īpašajās darbībās. Delegāti noteica, ka Banka paredzēs īpašus pasākumus attiecībā uz katru attiecīgā īpašā fonda avotu līgumā, kurā reglamentēta šā fonda izmantošana, lai nodrošinātu līdzekļu veidu savstarpēju nošķiršanu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.
\n
18. pantsDelegātu izpratnē Bankas atzītie īpašie fondi ir tie Bankas
\n
aktīvi, kas paredzēti līguma privilēģiju un imunitātes noteikumu vajadzībām. Delegāti paredzējuši, ka katrs īpašais fonds tiks izmantots atsevišķi un ka par katru no tiem tiek sagatavots atsevišķs pārskats, taču līgumā tas nav norādīts, jo šis jautājums ir jāizlemj katra šāda fonda avotam atsevišķi, apspriežoties ar Banku.
\n
20. pants1. Piešķirot Bankai vispārējas pilnvaras apņemties izpirkt
\n
vērtspapīrus saskaņā ar šo pantu, delegātiem padomā bija tas, ka Banka vajadzības gadījumā un par komisijas maksu varētu piekrist iekļaut savā grāmatvedībā noteiktu daļu tādu akciju un vērtspapīru, kas nav pārdoti valsts vai privātā uzņēmuma īstenotā akciju pamatkapitāla vai vērtspapīru emisijā. Ja emisija bijusi veiksmīga, Bankai nebūtu jāpārņem šādas akcijas vai vērtspapīri.
\n
Ja tomēr dažas akcijas vai vērtspapīri nav pārdoti un ja jāpiemēro Bankas apņemšanās veikt izpirkšanu, šīs akcijas un vērtspapīri veidotu daļu no Bankas kopējās finansiālās iesaistīšanās attiecīgajā valstī un uz tiem attiektos visi piemērojamie ierobežojumi.
\n
2.Delegāti vienojās, ka apņemšanās izpirkt vērtspapīrus veido tikai nelielu daļu no Bankas darbībām, ņemot vērā ar to saistītos finanšu riskus; Bankai ir jānodrošina parakstīšanas pakalpojumi vienīgi tad, ja tas nepieciešams, lai likvidētu tirgus nepilnības; attiecībā uz vispārējām pilnvarām apņemties izpirkt vērtspapīrus tiktu piemēroti šādu apņemšanos reglamentējošie noteikumi, kas iekļauti 11. un 13. pantā.
\n
3.Delegāti nav paredzējuši, ka ar šā panta 1. punkta iii) apakšpunktu Bankai tiktu liegts izmantot privātu kapitālieguldījumu vai citus tādu vērtspapīru izlietošanas līdzekļus, kuros tā ir ieguldījusi, ja nepastāv pienācīgs šādu vērtspapīru otrreizējais tirgus.
\n
4.Delegāti vienojās, ka šā panta iv) apakšpunktā noteiktās pilnvaras izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, nedrīkst izmantot tādu vērtspapīru gadījumā, kurus Banka ir ieguvusi kā daļu no tās likviditātes ieguldījumiem.
\n
24. pantsDelegāti vienojās, ka Banka izmaksās atalgojumu ne vairāk kā
\n
četriem cilvēkiem katrā direkcijā, kuri nodarbināti ar Banku saistītos jautājumos uz pilnu darba laiku.
\n
26. pants1. Attiecībā uz šā panta 2. punktu delegāti pauda cerību, ka
\n
direktoriem būs iespējami plašas un vispusīgas zināšanas par Centrāleiropu un Austrumeiropu, lai tie varētu pilnvērtīgi piedalīties 1. un 2. pantā noteiktā Bankas mērķa un funkciju īstenošanā un izpildīt savus pienākumus, kas noteikti 8. panta 3. punktā.
\n
2.Delegāti atzina, ka sākotnējām dalībvalstīm no A pielikumā iekļautā saņēmējvalstu saraksta ir būtiski saglabāt vismaz četrus direktorus šai grupai, lai katrai šādai valstij nodrošinātu vai nu savu direktoru, vai arī savu vietnieku gadījumā, ja tiek grozīts šo valstu saraksts. Delegāti vienojās, ka pilnvarnieku valdei jāņem vērā šī vēlme, kad tā saistībā ar Bankas dalībnieku skaita maiņu lemj par direktoru padomes paplašināšanu vai samazināšanu vai par pārmaiņām tās sastāvā saskaņā ar šā panta 3. punktu.
\n
3.Delegāti vienojās, ka direktoriem un to vietniekiem jādzīvo vietā, kur atrodas Bankas galvenā mītne.
\n
28. pantsAttiecībā uz šā panta 3. punktu delegāti norādīja, ka citu
\n
starptautisku finanšu iestāžu praksē potenciālajam aizņēmējam parasti netiek paredzēta īpaša pārstāvība padomē.
\n
29. pants
\n
1.Delegāti paredzējuši, ka dalībnieki, kuru maksājumi, tostarp iekasētie vekseļi, nav pietiekami, lai nosegtu visu summu, kas noteiktajos datumos jāmaksā Bankai par to apmaksātajām akcijām, zaudē atbilstošu procentuālu daļu no to balsstiesībām, ja vien šis deficīts netiek dzēsts un līdz brīdim, kad tas tiek dzēsts.
\n
2.Šā panta 3. punkta nolūks ir atļaut dalīto balsošanu tiem direktoriem, kuri pārstāv vairāk nekā vienu dalībnieku, vienlaikus nenosakot, ka šāda balsošana ir obligāta.
\n
3.Delegāti paredzējuši, ka gadījumā, ja pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai jautājumi ir saistīti ar \"vispārējo politiku\", lēmumus padome pieņem, pamatojoties uz juridiskā padomnieka ieteikumu. Kopumā lēmumus par atsevišķām darbībām neuzskata par šādiem jautājumiem, bet \"vispārējās politikas jautājums\" inter alia būtu jautājums par budžetu, ikgadējo darbību programmu, aizņemšanās politiku, tostarp aizņemšanās ierobežojumiem, procentu likmes politiku, valūtas maiņas riska pārvaldības politiku, vekseļu izmantošanu, parakstīšanas politiku un Bankas organizatorisko struktūru.
\n
30. pantsDelegāti paredzējuši, ka vīriešiem un sievietēm jāpiešķir
\n
vienlīdzīgas iespējas tikt pieņemtiem darbā un saistībā ar pieejamajiem pakalpojumiem, apmācību, paaugstināšanu un karjeras izaugsmi kopumā.
\n
35. pants1. Delegāti vienojās, ka pantos nav vajadzības iekļaut
\n
noteikumu par darba valodām. Konferences priekšsēdētāja vēstulē visiem delegātiem (noraksts pievienots šim ziņojumam) izklāstīta delegātu vienošanās par darba valodām.
\n
2.Delegāti apzinās, ka sākotnēji var nebūt daudz informācijas, ko varētu paziņot jautājumā par Bankas ietekmi uz vidi, un ka pirmo šim tematam veltīto gada ziņojumu forma var ievērojami atšķirties no turpmākajiem ziņojumiem.
\n
36. pantsDelegāti uzskatīja, ka 2. punkta pamatā ir princips, ka
\n
skaidras naudas sadalei jābūt precīzi proporcionālai katra dalībnieka veiktajiem skaidras naudas maksājumiem un iekasētajiem vekseļiem attiecībā uz tā apmaksātajām akcijām.
\n
39. pantsAttiecībā uz šā panta 2. punktu delegāti paredzēja, ka visi
\n
potenciālie jaunie dalībnieki pievienojas Bankai, parakstoties uz akciju kapitālu tā nominālvērtībā, un uzkrātās rezerves netiek ņemtas vērā. Delegātiem bija bažas par to, ka dalībnieki, kuri vēlāk izvēlētos pamest Banku jebkāda iemesla dēļ, ar šādu rīcību gūtu neatbilstošu peļņu vai ka tiem būtu ar peļņu saistīts stimuls šādi rīkoties, ja tiem piederošo akciju bilances vērtība būtu ievērojami palielinājusies kopš to sākotnējās iegādes. Tāpēc šā punkta formulējums izraudzīts ar mērķi nodrošināt, ka tie nesaņem atpakaļ vairāk nekā ir iemaksājuši. Ņemot vērā iekļauto norādi \"vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem\", varētu būt pieļaujamas korekcijas Bankas finanšu pārskatos, lai atspoguļotu kārtējos un uzkrātos zaudējumus.
\n
46. pantsDelegāti atzīmēja, ka šis pants gandrīz precīzi atbilst
\n
IBRD līguma VII panta 3. punktam. Viņi cerēja, ka to interpretējošās tiesas izmantos jurisprudenci, kas attīstījusies saistībā ar IBRD līguma pantiem.
\n
52. pantsDelegāti pieņēma 52. panta 2. punktu, ņemot vērā tobrīd
\n
apsvērtās vietas Bankas darbību īstenošanai.
\n
51.un 55. pants Ievērojot spēcīgās vēlmes, ko pauda daudzi delegāti, šie panti tika formulēti tā, lai atspoguļotu jaunāko starptautisko pieeju un praksi.
\n
53. pants1. Attiecībā uz 53. panta 1., 2. un 3. punktu delegāti pauda
\n
viedokli, ka dalībnieki izturēsies pret Banku ar lielāku cieņu, ja Bankas darbība būs \"oficiāla\" vai ja preču un pakalpojumu iegāde būs \"nepieciešama\" \"oficiālām\" Bankas darbībām, piemēram, pienācīgi pilnvarotu preču iepirkumu uzskata par \"nepieciešamu\"
\n
Bankas \"oficiālām\" darbībām. Turklāt delegāti bija vienisprātis, ka 2. punkts ir jāinterpretē, ievērojot valstu praksi attiecībā uz starptautiskajām organizācijām ar līdzīgiem noteikumiem.
\n
2.Tika atzīts, ka 53. pants neliedz dalībniekam piešķirt lielāku atbrīvojumu no aplikšanas ar nodokli, nekā tas paredzēts šajā pantā.
\n
3.Delegāti bija vienisprātis, ka 3. punktā minētie \"nodokļi\", proti \"ievedmuitas nodokļi\" un \"izvedmuitas nodokļi\", nozīmē arī muitas nodevas.
\n
4.Delegātu izpratnē 6. punktā minētais \"iekšējais nodoklis\" nav nodoklis tādā nozīmē, kādā parasti šo terminu izmanto nodokļu līgumos, valsts nodokļu praksē un citur, un tas nav nodoklis, ko piemēro, īstenojot suverēno varu. Turklāt delegāti pieņēma, ka Bankas darba līgumos tiks iekļauti noteikumi attiecībā uz \"iekšējo nodokli\".
\n
5.Attiecībā uz 6. un 7. punktu delegāti bija vienisprātis, ka Bankai regulāri jāinformē attiecīgie dalībnieki saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar šiem dalībniekiem, par algu un atalgojumu, kas tiek izmaksāts tās direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, lai dalībnieki varētu šīs algas un atalgojumus aplikt ar nodokli (7. punkts) vai atbilstoši piemērot nodokļus ienākumiem, kas gūti no citiem avotiem, ja attiecībā uz algām un atalgojumiem piemērots atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli (6. punkts).
\n
6.Delegāti ņēma vērā, ka daži dalībnieki piešķir augstu nozīmi to tiesībām aplikt ar nodokļiem to savu iedzīvotāju ienākumus, kuri ir Bankas amatpersonas vai darbinieki. Līguma 53. panta 6. un 7. punkta noteikumi neliedz šiem dalībniekiem noteikt atbilstošas atrunas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
\n
60.un 61. pants Delegāti paredzējuši, ka šie panti jālasa kopā ar 3. pantu.
\n
Potenciālie dalībnieki, kuri paraksta līgumu līdz 60. pantā noteiktajam datumam un deponē savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus līdz 61. panta 1. vai 2. punktā noteiktajam datumam, kļūst par līguma pusēm saskaņā ar minētajiem pantiem un inter alia ir tiesīgi parakstīties uz tādu akciju skaitu, kāds tiem piešķirts A pielikumā. Banka saskaņā ar 3. panta 2. punktu noteiks noteikumus un nosacījumus to potenciālo dalībnieku dalībai, kuri paraksta līgumu pēc 60. pantā noteiktā datuma un/vai deponē savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus vēlāk nekā 61. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā datumā. Attiecībā uz sākotnējām akcijām, kas jāparaksta šādiem dalībniekiem, 3. panta 2. punktu jālasa kopā ar 5. panta 2. punktu.
\n
62. pantsDelegāti paredzējuši, ka uzreiz pēc tam, kad delegāciju
\n
vadītāji būs pieņēmuši līgumu, tiks sākta diskusija par iespējamiem pārejas pasākumiem, kas ļautu Bankas darbības sākt iespējami drīz pēc datuma, kad stājas spēkā šis līgums.
\n
Konferences priekšsēdētāja vēstule delegācijām Apspriedēs par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku mēs vienojāmies ievērot ierasto praksi un nenorādīt darba valodas Bankas statūtos. Līdz ar to šī vēstule apliecina mūsu kopīgo vienošanos par to, ka Bankas darba valodas ir četras apliecinājumā norādītās valodas, kurās sagatavots līguma autentiskais teksts, un ka Banka izmantos šīs valodas savām ikdienas vajadzībām, ņemot vērā efektivitātes un ekonomijas apsvērumus.
\n
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti Šie statūti ir pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu (turpmāk - \"līgums\"), tie papildina šo līgumu, un tie ir atbilstoši jāinterpretē.
\n
Ja pastāv pretruna starp statūtu noteikumiem un līguma noteikumiem, prevalē līguma noteikumi. Ja pastāv pretruna starp šiem statūtiem un citiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar līgumu, prevalē statūti.
\n
1.iedaļa. Galvenais birojs un Bankas biroji
\n
a)Bankas galvenais birojs atrodas Londonā.
\n
b)Direktoru padome var atļaut Bankas aģentūru vai filiāļu dibināšanu jebkurā dalībnieku teritorijas vietā vienmēr, kad tas ir nepieciešams, lai veicinātu Bankas darbību efektīvu īstenošanu.
\n
2.iedaļa. Direktoru padomes reglaments Visus direktoru padomes izskatāmos jautājumus reglamentē direktoru padomes reglaments.
\n
3.iedaļa. Pilnvarnieku darba nosacījumi Pilnvarnieki un to vietnieki veic savus pienākumus, nesaņemot par to atlīdzību no Bankas. Banka nesedz izmaksas, kas viņiem rodas saistībā ar pilnvarnieku valdes sanāksmju apmeklēšanu.
\n
4.iedaļa. Direktoru darba nosacījumi A) Dienests
\n
a)Katrs direktors un viņa vietnieks velta Bankas darbībām tik daudz laika un uzmanības, cik nepieciešams šīs iestādes interešu aizstāvībai, un Bankas galvenajā birojā vienmēr ir jāatrodas vai nu direktoram, vai arī vietniekam.
\n
b)Ja persona neplāno veikt Bankas direktora pienākumus uz pilnu darba laiku, viņa iespējami drīz pēc stāšanās amatā un vienmēr, kad tas nepieciešams, nosaka, apspriežoties ar prezidentu, to, cik daudz laika viņa un viņas vietnieks veltīs darbam Bankā.
\n
c)Ja direktors vai viņa vietnieks nespēj piedalīties Bankas darbā ar veselību saistītu vai līdzīgu iemeslu dēļ, direktors savā vietā var iecelt pagaidu vietnieku. Pagaidu vietnieks nesaņem algu vai atlīdzību par izdevumiem, kas viņam radušies, veicot šā amata pienākumus.
\n
B) Atalgojums
\n
a)Banka maksā atalgojumu četriem cilvēkiem katrā direkcijā.
\n
Ja direkcija nosaka, ka divi no šiem četriem cilvēkiem būs direktors un viņa vietnieks, tie saņem atalgojumu par Bankas labā nostrādāto laiku saskaņā ar pilnvarnieku valdes noteiktajām gada likmēm. Atalgojumu izmaksā atbilstīgi noteiktajai likmei līdz brīdim, kad pilnvarnieku valde to maina. Šādu atalgojumu saskaņā ar direktoru padomes apstiprinātiem noteikumiem maksā proporcionāli laikam, ko direktors vai vietnieks pavadījis, strādājot Bankas labā, un ko apliecina ar detalizētiem apstiprinājumiem, kuri nepieciešami, lai noteiktu precīzus Bankas labā nostrādātos laika posmus. Atalgojumu maksā saskaņā ar noteiktām Bankas procedūrām.
\n
b)Pilnu darba laiku strādājoši direktori un vietnieki, kas dzīvo Londonā, var saņemt veselības aprūpes, pensijas, atkāpšanās un citus pabalstus, kas paredzēti Bankas darbiniekiem. Tie direktori un vietnieki, kas nestrādā pilnu darba laiku vai nedzīvo Londonā, ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes, pensijas, atkāpšanās un citus pabalstus, ja katrā gadījumā atsevišķi par to panākta vienošanās ar prezidentu, lai nodrošinātu, ka šādiem direktoriem un vietniekiem tiek piešķirti samērīgi pabalsti, un tiek pienācīgi ņemts vērā laiks, ko direktors vai viņa vietnieks pavadīs, strādājot Bankas labā.
\n
C) Izdevumi (ceļošanas un atvaļinājuma)
\n
a)Direktoru padome var pieņemt atbilstošu noteikumu, ar ko:
\n
i)katram direktoram un viņa vietniekam tiek piešķirtas tiesības saņemt samērīgu pabalstu par izdevumiem, kuri saskaņā ar Bankas vērtējumu viņam radušies, dodoties oficiālā, ar direktoru padomi saskaņotā braucienā uz viņa pārstāvēto valsti vai valstīm vai citā uzdevumā, ko prezidents uzdevis veikt Bankas labā;
\n
ii)katrs direktors un viņa vietnieks, kas strādā pilnu darba laiku un dzīvo Londonā, ir tiesīgs ik pēc diviem (2) gadiem, kas bez pārtraukuma nostrādāti uz pilnu darba laiku vienā no minētajiem amatiem vai abos amatos, saņemt samērīgu pabalstu par transporta izdevumiem, kas radušies, viņam un viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem dodoties vienā braucienā ikgadējā atvaļinājuma laikā viņa valstspiederības valstī, ar nosacījumu, ka direktora gadījumā viņa dienesta termiņš beidzas ne ātrāk kā pēc sešiem (6) mēnešiem no minētā ceļojuma sākuma dienas, bet vietnieka gadījumā paredzams, ka viņa dienesta termiņš nebeigsies ātrāk kā pēc sešiem (6) mēnešiem no ceļojuma sākuma dienas arī tad, ja notiek direktoru maiņa.
\n
b)Direktors vai viņa vietnieks, kas pieprasa Bankai atlīdzināt vai kompensēt izdevumus, kas viņam radušies, veicot Bankas uzdevumu, savā pieprasījumā iekļauj apliecinājumu par to, ka viņš nav saņēmis un nesaņems atlīdzību vai kompensāciju par šādiem izdevumiem no cita avota.
\n
c)Direktors vai viņa vietnieks ir tiesīgs saskaņā ar Bankas norādījumiem saņemt atlīdzību par samērīgiem izdevumiem, kas saskaņā ar Bankas vērtējumu viņam ir radušies saistībā ar oficiālu Bankas darbību.
\n
d)Termins \"pilns darba laiks\" nozīmē pilna darba laika dienestu Bankā, izņemot šā punkta a) apakšpunktā noteikto prombūtni un citu neplānotu prombūtni no Bankas galvenā biroja. \"Samērīgu pabalstu\" par izdevumiem, kas minēti iepriekš C) punkta a) apakšpunkta i) daļā, piešķir par samērīgām ceļošanas un transporta izmaksām, ievērojot Bankas politiku un augšējo pabalsta robežu.
\n
e)Atsevišķos gadījumos direktoru padome Bankas interesēs var noteikt citus atbilstošus pasākumus, kas nav pretrunā statūtiem un to mērķiem.
\n
D) Biroja pakalpojumi Ievērojot šā panta B) punkta noteikumus, Banka nodrošina tādus sekretariāta un cita personāla pakalpojumus, biroja telpas un citu aprīkojumu, kas var būt nepieciešams direktoru un viņu vietnieku pienākumu izpildei.
\n
5.iedaļa. Prezidenta darba nosacījumi Noteikumus, kas reglamentē prezidenta algu un citu viņam izmaksājamu atlīdzību un pabalstus, pieņem pilnvarnieku valde, pamatojoties uz direktoru padomes ieteikumu, un šos noteikumus iekļauj viņa līgumā. Prezidents var piedalīties veselības apdrošināšanas, pensijas, atkāpšanās un citos plānos, kas pieejami Bankas darbiniekiem.
\n
6.iedaļa. Prezidenta vietnieka(-u) darba nosacījumi Noteikumus, kas reglamentē prezidenta vietnieka(-u) algu un citu viņam izmaksājamu atlīdzību un pabalstus, kā arī viņa pilnvaru termiņu, pilnvaras un pienākumus, pieņem direktoru padome, un šos noteikumus iekļauj viņa līgumā. Prezidenta vietnieks(-i) var piedalīties veselības apdrošināšanas, pensijas, atkāpšanās un citos plānos, kas pieejami Bankas darbiniekiem.
\n
7.iedaļa. Ētikas kodekss Savā atklāšanas sanāksmē pilnvarnieku valde pieņem un pēc tam var pārskatīt ētikas kodeksu, kas cita starpā attiecas uz personīgajiem ieguldījumiem un darījumiem un ir saistošs visiem direktoriem, viņu vietniekiem un pagaidu vietniekiem, prezidentam un prezidenta vietniekiem, Bankas amatpersonām un darbiniekiem.
\n
8.iedaļa. Pilnvaru deleģēšana
\n
a)Pilnvarnieku valde pilnvaro direktoru padomi īstenot visas Bankas pilnvaras, izņemot tās, ko saskaņā ar līguma 24. panta 2. pantu un citiem noteikumiem var īstenot vienīgi pilnvarnieku valde, un ievērojot šos statūtus. Direktoru padome neizmanto pilnvarnieku valdes piešķirtās pilnvaras, lai veiktu darbību, kas ir pretrunā kādai pilnvarnieku valdes darbībai.
\n
b)Prezidents, ievērojot direktoru padomes norādījumus, vada Bankas kārtējos darījumus. Direktoru padome pieņem nosacījumus (tostarp noteikumu par informācijas sniegšanu), procedūras un ierobežojumus, kas jāievēro prezidentam, kad viņš iesniedz direktoru padomē jautājumus izskatīšanai paātrinātā kārtībā.
\n
9.iedaļa. Īpašā dalībnieku pārstāvība direktoru padomes sanāksmēs Vienmēr, kad direktoru padome izskata jautājumu, kas īpaši skar tādu dalībnieku, kura pilsonība nav nevienam direktoram vai vietniekam, šo dalībnieku nekavējoties informē, izmantojot ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, par datumu, kad paredzēta šāda izskatīšana, un dalībniekam ir tiesības nosūtīt savu pārstāvi uz šo sanāksmi. Direktoru padome nepieņem galīgu lēmumu vai neiesniedz pilnvarnieku valdei nevienu jautājumu, kas skar dalībnieku, kamēr dalībniekam nav piedāvāta pienācīga iespēja paust viedokli un tikt uzklausītam direktoru padomes sanāksmē, par kuru dalībnieks ir pienācīgi informēts. Jebkurš dalībnieks var atteikties no šā noteikuma piemērošanas.
\n
10.iedaļa. Vakantie direktoru amati
\n
a)Ja jāievēlē jauns direktors, jo radusies līguma 26. panta 5. punktā minētā vakance, prezidents paziņo dalībniekiem, kuri ievēlēja iepriekšējo direktoru, par radušos vakanci. Prezidents var sasaukt sanāksmi ar šādu valstu pilnvarniekiem ar vienīgo mērķi ievēlēt jaunu direktoru, vai arī viņš, izmantojot ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, var pieprasīt izvirzīt kandidātus un noturēt vēlēšanas. Secīgus balsojumus organizē saskaņā ar līguma B pielikuma principiem līdz brīdim, kad viens no kandidātiem saņem absolūtu balsu vairākumu; nākamajā balsojumā nepiedalās kandidāts, kurš iepriekšējā balsojumā saņēmis vismazāko balsu skaitu.
\n
b)Pēc jauna direktora ievēlēšanas iepriekšējā direktora vietnieks turpina veikt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad viņš tiek atkārtoti iecelts vietnieka amatā vai viņa vietā tiek iecelts jauns vietnieks.
\n
11.iedaļa. Direktoru padomes pārskats Katrā pilnvarnieku valdes ikgadējā sanāksmē direktoru padome iesniedz gada pārskatu par Bankas darbībām un politiku, tostarp atsevišķu pārskatu pa to Bankas speciālo fondu darbību, kas izveidoti vai pieņemti saskaņā ar līguma 18. pantu.
\n
12.iedaļa. Finanšu gads Bankas finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, izņemot gadījumu, ja līgums stājas spēkā vēlāk nekā 1. janvārī, jo tad finanšu gads sākas dienā, kad stājas spēkā līgums, un beidzas tā paša gada 31. decembrī.
\n
13.iedaļa. Revīzijas un budžets
\n
a)Bankas rēķinus pārbauda saskaņā ar vispārējo grāmatvedības praksi vismaz vienu reizi gadā, un to dara starptautiski atzīti ārējie revidenti, kurus izvēlējusies direktoru padome, pamatojoties uz prezidenta ierosinājumu, un direktoru padome iesniedz apstiprināšanai pilnvarnieku valdes ikgadējā sanāksmē pārskatu par rēķiniem, tostarp kopējo bilanci un pārskatu par peļņu un zaudējumiem, kas sagatavots, pamatojoties uz minētās pārbaudes rezultātiem. Par speciālā fonda darbībām iesniedz atsevišķu finanšu pārskatu.
\n
b)Prezidents sagatavo gada administratīvo budžetu un iesniedz to apstiprināšanai direktoru padomē. Ar apstiprināto budžetu iepazīstina pilnvarnieku valdi tās nākamajā ikgadējā sanāksmē.
\n
Neatkarīgi no iepriekš minētā Bankas administratīvo budžetu par pirmo darbības finanšu gadu prezidents iesniedz apstiprināšanai direktoru padomē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pilnvarnieku valdes atklāšanas sanāksmes.
\n
14.iedaļa. Pieteikums dalībai Bankā Ja direktoru padome iesniedz pilnvarnieku valdei pieteikumu ar ieteikumu piešķirt kandidātvalstij dalībnieka statusu, tā cita starpā pēc ziņojuma, ko sagatavojis prezidents, apspriežoties ar kandidātvalsti, sniedz pilnvarnieku valdei ieteikumus par parakstāmo kapitāla akciju skaitu un citiem nosacījumiem, ko pēc direktoru padomes domām pilnvarnieku valde varētu vēlēties piemērot.
\n
15.iedaļa. Dalības apturēšana Pirms Bankas dalībnieka dalības apturēšanas šo jautājumu izskata direktoru padome cita starpā pēc prezidenta ierosinājuma.
\n
Prezidents savlaikus informē dalībnieku par sūdzību, kas saņemta attiecībā uz to, un atvēl dalībniekam pienācīgu laiku mutisku vai rakstisku paskaidrojumus iesniegšanai. Direktoru padome iesaka pilnvarnieku valdei pasākumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
\n
Dalībniekam paziņo minēto ieteikumu un datumu, kad šo jautājumu paredzēts izskatīt pilnvarnieku valdē, un atvēl pienācīgu laiku mutisku vai rakstisku paskaidrojumu iesniegšanai pilnvarnieku valdē. Dalībnieks var atteikties no šīm tiesībām.
\n
16.iedaļa. Statūtu grozījumi Pilnvarnieku valde var grozīt šos statūtus jebkurā tās sanāksmē vai balsojot neklātienē saskaņā ar pilnvarnieku valdes reglamenta 10. pantu.
\n
Pilnvarnieku valdes reglaments 1. iedaļa. Definīcijas
\n
a)\"Pilnvarnieks\", izņemot gadījumu, kad pilnvarnieks veic ikgadējās sanāksmes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pienākumus saskaņā ar 6. pantu, ir arī vietnieks vai pagaidu vietnieks, kad šāds vietnieks veic pilnvarnieka pienākumus.
\n
b)\"Valde\" ir pilnvarnieku veidotā valde.
\n
c)\"Direktors\" ir arī vietnieks, kad viņš veic direktora pienākumus, ja vien nav noteikts citādi.
\n
d)\"Prezidents\" ir Bankas prezidents vai viceprezidents, kad viņš veic prezidenta pienākumus.
\n
e)\"Līgums\" ir Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu.
\n
f)\"Statūti\" ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti.
\n
g)\"Darba kārtība\" ir sanāksmē izskatāmo jautājumu saraksts.
\n
h)\"Dalībnieks\" ir Bankas dalībnieks.
\n
i)\"Sekretārs\" ir Bankas ģenerālsekretārs vai amatpersona, ko prezidents norīkojis ģenerālsekretāra pienākumu veikšanai tā prombūtnes laikā.
\n
2.iedaļa. Sanāksmes
\n
a)Valdes ikgadējā sanāksme notiek valdes noteiktajā datumā un vietā; direktoru padome var mainīt ikgadējās sanāksmes datumu un vietu, ja to var pamatot ar īpašiem apstākļiem vai iemesliem.
\n
b)Valde papildus var organizēt īpašas sanāksmes, ja tā nolemj vai ja to pieprasa direktoru padome saskaņā ar līguma 25. panta 1. punktu.
\n
c)Sekretārs, izmantojot ātrāko pieejamo informācijas sniegšanas līdzekli, paziņo visiem dalībniekiem katras valdes sanāksmes datumu un vietu. Šādi paziņojumi jānosūta vismaz četrdesmit piecas (45) dienas pirms ikgadējās sanāksmes datuma un trīsdesmit (30) dienas pirms īpašās sanāksmes datuma. Ārkārtas gadījumā paziņojumu var sniegt, izmantojot teleksu, faksimilu vai citus ātrus informācijas sniegšanas līdzekļus, desmit (10) dienas pirms noteiktā sanāksmes datuma.
\n
e)Jebkurā padomes sanāksmē kvorumu veido divas trešdaļas direktoru ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Direktoru padomes sanāksmi, kurā nav nodrošināts kvorums, var pārcelt ar klātesošo direktoru balsu vairākumu. Direktoru padomes sanāksmi, kurā nav nodrošināts kvorums, var atlikt no dienas uz dienu ne vairāk kā divas (2) dienas pēc kārtas ar klātesošo direktoru lēmumu. Par šādu atliktu sanāksmi paziņojums nav jāsniedz.
\n
e)Valde var uz laiku pārtraukt jebkuru sanāksmi un atsākt to citā dienā.
\n
f)Ja vien valde nav noteikusi citādi, prezidents kopā ar valdes priekšsēdētāju un sadarbībā ar valsti, kurā notiek sanāksme, vada visus pasākumus, kas saistīti ar valdes sanāksmju organizēšanu.
\n
3.iedaļa. Sanāksmju apmeklējums
\n
a)Direktori un viņu vietnieki var apmeklēt jebkuru valdes sanāksmi un piedalīties tajā. Tomēr direktoram un viņa vietniekam nav balsstiesību, ja vien viņš nav tiesīgs balsot kā pagaidu vietnieks vai pilnvarnieks.
\n
b)Valdes priekšsēdētājs, apspriežoties ar direktoru padomi, var uzaicināt uz valdes sanāksmi novērotājus.
\n
4.iedaļa. Valdes sanāksmes darba kārtība
\n
a)Prezidents saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem sagatavo valdes sanāksmes darba kārtību un nosūta to dalībniekiem kopā ar paziņojumu par sanāksmi vai pirms šāda paziņojuma.
\n
b)Jebkurš pilnvarnieks var iekļaut valdes sanāksmes darba kārtībā papildu jautājumus, ja vien viņš tos ir paziņojis prezidentam vismaz piecpadsmit (15) dienas pirms sanāksmes datuma. Prezidents šādus papildu jautājumus paziņo, izmantojot papildinājumu sarakstu, ko nosūta dalībniekiem 48 stundu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas no pilnvarnieka.
\n
c)Darba kārtību un papildinājumu sarakstu valdes priekšsēdētājs iesniedz apstiprināšanai valdē katras sanāksmes pirmajā darba sēdē.
\n
d)Ja tiek sasaukta īpašā sanāksme, darba kārtībā iekļauj vienīgi prezidenta paziņotos jautājumus.
\n
e)Valdes sanāksmes laikā valde var labot darba kārtībā iekļautos jautājumus, papildināt darba kārtību ar jauniem jautājumiem vai dzēst jautājumus no tās.
\n
f)Izņēmuma gadījumos prezidents saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem var jebkurā laikā iekļaut jebkuras valdes sanāksmes darba kārtības projektā papildu jautājumus. Prezidents paziņo katram pilnvarniekam šādus papildu jautājumus, cik drīz vien tas ir iespējams.
\n
5.iedaļa. Dalībnieku pārstāvība Katrā valdes sanāksmē sekretārs iesniedz to dalībnieku pilnvarnieku, vietnieku vai pagaidu vietnieku sarakstu, kuru iecelšana ir oficiāli paziņota Bankai.
\n
6.iedaļa. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks
\n
a)Valdes atklāšanas sanāksmes sākumā uzņemošās valsts pilnvarnieka vadībā vienu no pilnvarniekiem ievēlē par valdes priekšsēdētāju, bet divus citus pilnvarniekus - par priekšsēdētāja vietniekiem, un viņi pilda attiecīgā amata pienākumus līdz valdes pirmajai ikgadējai sanāksmei.
\n
Priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa norīkotais priekšsēdētāja vietnieks.
\n
b)Valdes ikgadējās sanāksmes beigās valde ievēlē vienu no tās pilnvarniekiem priekšsēdētāja amatā, bet divus citus pilnvarniekus - priekšsēdētāja vietnieku amatos, un viņi pilda šo amatu pienākumus līdz nākamās ikgadējās valdes sanāksmes beigām.
\n
Priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa norīkotais priekšsēdētāja vietnieks.
\n
c)Priekšsēdētājs vai viņa pienākumus veicošais priekšsēdētāja vietnieks nevar balsot, taču viņa vietā to var darīt viņa vietnieks vai pagaidu vietnieks.
\n
7.iedaļa. Sekretārs Bankas ģenerālsekretārs veic valdes sekretāra pienākumus.
\n
8.iedaļa. Komitejas Valde jebkurā sanāksmē var izveidot komitejas, kas nepieciešamas, lai atvieglotu tās darbu, un šīs komitejas ziņo valdei.
\n
9.iedaļa. Balsošana
\n
a)Visus valdes lēmumus pieņem ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā līgumā skaidri noteikts citādi. Jebkurā sanāksmē priekšsēdētājs var noskaidrot sanāksmē pastāvošo noskaņojumu un neorganizēt oficiālu balsošanu, taču oficiāla balsošana jāveic vienmēr, kad to pieprasa kāds pilnvarnieks; šādā gadījumā pilnvarniekiem jāizsniedz tā priekšlikuma teksts, par kuru tiek organizēta balsošana.
\n
b)Jebkurā valdes sanāksmē dalībnieka balsi personīgi nodod pilnvarnieks, tā vietnieks, bet šo personu prombūtnes gadījumā - oficiāli norīkots pagaidu vietnieks, kuram dalībnieks uzdevis apmeklēt valdes sanāksmes un balsot tajās pilnvarnieka un viņa vietnieka prombūtnes laikā.
\n
10.iedaļa. Balsošana neklātienē
\n
a)Vienmēr, kad direktoru padome uzskata, ka lēmums par konkrētu jautājumu, attiecībā uz kuru valdei jāpieņem lēmums, nav atliekams līdz nākamajai valdes ikgadējai sanāksmei un nevar būt par pamatu īpašās valdes sanāksmes sasaukšanai, tā nekavējoties nosūta katram pilnvarniekam ierosinājumu attiecībā uz šo jautājumu ar lūgumu balsot par to.
\n
b)Balsis, kas nodotas attiecībā uz šādu lūgumu, ir jādara zināmas Bankai direktoru padomes noteiktajā laika posmā. Šim laika posmam beidzoties, prezidents paziņo balsojuma rezultātus direktoru padomei, un tā reģistrē šos rezultātus, ievērojot līguma 29. panta 1. un 2. punktu, it kā būtu notikusi valdes sanāksme. Prezidents paziņo balsošanas rezultātus visiem pilnvarniekiem. Ja atbildes nesniedz vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no visām balsstiesībām, uzskata, ka ierosinājums nav apstiprināts.
\n
11.iedaļa. Darbības pārskati Valde sagatavo pārskatus par visām savām darbībām, un tie ir pieejami visiem dalībniekiem un tiek glabāti Bankā.
\n
Direktoru padomes reglaments 1. iedaļa. Reglamenta juridiskais pamats Šis direktoru padomes reglaments, turpmāk dēvēts par reglamentu, ir pieņemts saskaņā ar līguma 25. panta 4. punktu, 28. pantu un statūtu 8. pantu.
\n
2.iedaļa. Definīcijas
\n
a)\"Direktors\", izņemot direktoru, kas veic priekšsēdētāja pienākumus saskaņā ar 3. panta a) apakšpunktu, ir arī vietnieks vai pagaidu vietnieks atbilstīgi attiecīgajam gadījumam, kad šāds vietnieks veic direktora pienākumus.
\n
b)\"Padome\" ir direktoru padome.
\n
c)\"Prezidents\" ir Bankas prezidents.
\n
d)\"Līgums\" ir Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu.
\n
e)\"Statūti\" ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti.
\n
f)\"Darba kārtība\" ir sanāksmē izskatāmo jautājumu saraksts.
\n
g)\"Priekšsēdētājs\" ir persona, kas veic direktoru padomes priekšsēdētāja pienākumus saskaņā ar 3. panta a) apakšpunktu.
\n
h)\"Sekretārs\" ir Bankas ģenerālsekretārs vai amatpersona, ko prezidents norīkojis ģenerālsekretāra pienākumu veikšanai viņa prombūtnes laikā.
\n
3.iedaļa. Sanāksmes
\n
a)Prezidents vai pirmais prezidenta vietnieks prezidenta prombūtnes gadījumā, vai prezidenta norīkots prezidenta vietnieks prezidenta un pirmā prezidenta vietnieka prombūtnes gadījumā veic padomes priekšsēdētāja pienākumus. Visu iepriekš minēto personu prombūtnes gadījumā padome izraugās direktoru, kurš veiks priekšsēdētāja pienākumus.
\n
b)Prezidents sasauc padomes sanāksmes vienmēr, kad tas nepieciešams Bankas darbībai. Prezidents var sasaukt padomes sēdi jebkurā laikā pēc savas ierosmes. Prezidents sasauc padomi jebkurā laikā pēc jebkura direktora rakstiska lūguma. Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja prezidents un pirmais prezidenta vietnieks nav pieejams vai nespēj veikt prezidenta pienākumus, sanāksmi var sasaukt sekretārs, ja to lūguši vismaz trīs (3) direktori.
\n
c)Izņemot īpašus gadījumus, kad paziņojums par sanāksmi jāsniedz, cik drīz vien tas ir iespējams, sekretārs informē direktorus un to vietniekus par sanāksmi vismaz trīs (3) darba dienas pirms sanāksmes.
\n
d)Padomes sanāksmes notiek Bankas galvenajā birojā, ja vien netiek nolemts, ka konkrētā sanāksme notiks citviet.
\n
e)Jebkurā padomes sanāksmē kvorumu veido direktoru vairākums ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.
\n
f)Papildus direktoriem un to vietniekiem, prezidentam, prezidenta vietniekiem un sekretāram padomes sanāksmes var apmeklēt vienīgi prezidenta norīkoti Bankas darbinieki, dalībnieku pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar līguma 28. panta 3. punktu, un citas personas, ko padome uzaicinājusi.
\n
g)Neskarot līguma 28. panta 3. punktu, pēc priekšsēdētāja vai direktora pieprasījuma sanāksmes var notikt vadības sēdes laikā, kurā piedalās vienīgi direktori un to vietnieki, prezidents, prezidenta vietnieks(-i), sekretārs un citas konkrētas personas, kuru dalību konkrētā vadības sēdē apstiprinājusi padome.
\n
4.iedaļa. Sanāksmju darba kārtība
\n
a)Padomes sanāksmes darba kārtību sagatavo prezidents, vai tā tiek sagatavota saskaņā ar prezidenta norādījumiem, un katram direktoram un viņa vietniekam tiek izsniegts darba kārtības eksemplārs vismaz trīs (3) darba dienas pirms sanāksmes. Ja sanāksme tiek sasaukta īpašos apstākļos, darba kārtību katram direktoram izsniedz vismaz divdesmit četras stundas pirms šīs sanāksmes. Sanāksmes darba kārtībā iekļauj jebkuru jautājumu, kuru direktors ir pieprasījis iekļaut, ja padomei ir tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz šo jautājumu.
\n
b)Padomes darbību attiecībā uz jebkuru jautājumu atliek uz laiku, ne mazāku par divām (2) darba dienām, ja to pieprasa direktors, neatkarīgi no tā vai šis jautājums ir iekļauts konkrētās sanāksmes darba kārtībā.
\n
c)Padome var atlikt diskusiju vai lēmuma pieņemšanu attiecībā uz darba kārtībā iekļautu jautājumu uz tik ilgu laiku, cik tā uzskata par atbilstošu.
\n
d)Jautājumus, kas nav iekļauti sanāksmes darba kārtībā, var izskatīt šajā sanāksmē, ja tam neiebilst neviens direktors vai priekšsēdētājs.