Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta; 2) finanšu līdzekļi — personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli; 21) grupa — juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa:

1. a)kas sastāv no mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrības, kā arī no veidojumiem, kuros mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība,
2. b)kas ir koncerns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē; 22) (zaudējis spēku ar 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu); 23) (zaudējis spēku ar 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu); 24) (zaudējis spēku ar 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu); 3) darījuma attiecības — likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis; 31) gadījuma rakstura darījums — darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē; 4) klients — fiziskā vai juridiskā persona vai juridisks veidojums, vai šādu personu apvienība, vai veidojumu apvienība, kuram likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci; 5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:
3. a)attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē,
4. b)attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu; 6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalsts, trešās valsts kredītiestādes filiāle vai pārstāvniecība; 61) korespondentattiecības — attiecības, kurās viena kredītiestāde (korespondents) sniedz citai kredītiestādei (respondentam) pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kuri ietver maksājumu un norēķinu veikšanu, atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam. Par korespondentattiecībām uzskatāmas arī attiecības starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai attiecības starp finanšu iestādēm, ja korespondentiestāde sniedz respondentiestādei šā punkta pirmajā teikumā minētajiem pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam; 62) privātbaņķieris — kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem — fiziskajām personām —, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus; 63) centrālais kontaktpunkts — dalībvalsts maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes noteikta persona Latvijas Republikā, kas nodrošina attiecīgās dalībvalsts finanšu iestādes atbilstību Latvijas Republikas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī nepieciešamo informāciju un dokumentu apmaiņu ar Latvijas Banku; 7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Tai skaitā par finanšu iestādi uzskatāms:
5. a)apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un privātais pensiju fonds,
6. b)apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus,
7. c)ieguldījumu brokeru sabiedrība,
8. d)ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,
9. e)valūtu tirdzniecības sabiedrība,
10. f)maksājumu iestāde,
11. g)elektroniskās naudas iestāde,
12. h)krājaizdevu sabiedrība,
13. i)cits šā punkta "f", "g" un "h" apakšpunktā neminēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs,
14. j)alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks,
15. k)pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs,
16. l)finanšu līzinga pakalpojumu sniedzējs,
17. m)persona, kura nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai,
18. n)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs; 8) juridisks veidojums — veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi, un labuma guvējs — ja vēl nav noteikta fiziskā persona, kura gūst labumu, — persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, jebkura cita fiziskā persona, kura faktiski īsteno galējo kontroli pār juridisku veidojumu, izmantojot īpašumtiesības vai citus līdzekļus; 81) augstākā vadība — valde, ja to izveido, vai valdes īpaši iecelts valdes loceklis, amatpersona vai darbinieks, kam ir pietiekamas zināšanas par likuma subjekta pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar likuma subjekta pakļautību minētajiem riskiem; 9) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu); 10) juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — cita fiziskā vai juridiskā persona (izņemot šā likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktā minēto likuma subjektu), kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:
19. a)palīdz dibināt juridisku veidojumu vai juridisku personu,
20. b)pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma, vai juridiskas personas direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,
21. c)nodrošina juridisku veidojumu vai juridisku personu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,
22. d)pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,
23. e)pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona; 11) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 12) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts; 121) augsta riska trešās valstis — valstis vai teritorijas, kurās saskaņā ar starptautisko organizāciju vai organizāciju, kas nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Eiropas Savienības finanšu sistēmai; 13) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus; 14) (izslēgts no 17.12.2019. ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu); 15) čaulas banka — kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta vai licencēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar tādu finanšu grupu, kura ir regulēta un pakļauta efektīvai konsolidētai uzraudzībai. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārvedumus veic elektroniskās naudas iestāde vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs; 151) čaulas veidojums — juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:
24. a)nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,
25. b)valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,
26. c)valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas); 16) (izslēgts no 17.12.2019. ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu); 17) aizdomīgs darījums — darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu; 18) politiski nozīmīga persona — persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu; 181) politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis — persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas:
27. a)laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,
28. b)bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,
29. c)vecāks,
30. d)brālis vai māsa; 182) ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona — fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18.punktā minētās personas labā; 19) līdzekļu iesaldēšana — liegums jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību; 20) kriptoaktīvs — kriptoaktīvs Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot šīs regulas 2. panta 2. punktā noteikto, 3. un 4. punktā minētās kriptoaktīvu kategorijas un arī kriptoaktīvus, kas citādi kvalificējami kā naudas līdzekļi; 21) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs — kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunkta izpratnē, izņemot gadījumu, ja tas sniedz tikai Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 16. apakšpunkta "h" apakšpunktā minēto pakalpojumu.

(2)(Izslēgta ar 05.02.2026. likumu)

(3)Likumā lietotie termini "kriptoaktīvu pārvedums" un "pašuzturēta adrese" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. maija regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1113)
3. panta
4. punkta
5. un
6. apakšpunktā lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 07.06.2012., 12.09.2013., 13.08.2014., 04.02.2016., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019., 15.06.2021., 23.09.2021., 23.11.2023., 19.09.
7. un 05.02.
8. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
9. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 3.pants. Likuma subjekti

(1)Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības; 4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

1. a)nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,
2. b)klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
3. c)visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
4. d)juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu; 5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji; 6) nekustamā īpašuma darījumu starpnieki; 7) izložu un azartspēļu organizētāji; 8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus; 9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas; 10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji; 11) (izslēgts no 30.12.2024. ar 19.09.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu); 12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka; 13) maksātnespējas procesa administratori.

(11)Šā panta pirmajā daļā noteiktie likuma subjekti saglabā likuma subjekta statusu arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.

(2)Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, īsteno grupas mēroga politiku un procedūras vismaz attiecībā uz šā likuma

1. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 8.1, 10.,
2. punktā un
3. un
4. pantā noteikto prasību izpildi, fizisko personu datu apstrādes politiku, kā arī grupā noteikto informācijas apmaiņas politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā. Minēto grupas mēroga politiku un procedūras dalībvalstīs un trešajās valstīs efektīvi īsteno arī filiāļu līmenī un to meitas uzņēmumu līmenī, kuros likuma subjektiem ir kapitāla daļu vairākums.

(21)Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, grupas līmenī nodrošina, ka par atbilstību, auditu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas funkciju izpildi atbildīgajām struktūrvienībām ir pieejama šo funkciju izpildei nepieciešamā informācija no filiālēm un meitas uzņēmumiem, tai skaitā informācija par klientiem, kontiem un maksājumiem.

(3)Likuma subjekti, kuru filiāles vai likumīgie pārstāvji darbojas (piedāvā pakalpojumus) citā dalībvalstī, nodrošina, ka minētās filiāles un likumīgie pārstāvji ievēro attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(31)Ja likuma subjektiem ir filiāles vai meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, dalībvalstīs vai trešajās valstīs, kur minimālās prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu nav tik stingras kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, šo subjektu dalībvalstī vai trešajā valstī izveidotās filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, īsteno Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja tās nav pretrunā ar dalībvalstu vai trešo valstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(32)Ja dalībvalsts vai trešās valsts normatīvie akti neļauj īstenot šā panta otrajā, 2.1 vai 3.1 daļā minēto, likuma subjekti nodrošina, ka filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem pieder kapitāla daļu vairākums, minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, un informē savu uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, Latvijas Republikas uzraudzības un kontroles institūcija veic papildu uzraudzības pasākumus, tostarp prasot grupai neuzsākt vai izbeigt darījuma attiecības un neveikt darījumus un, ja nepieciešams, prasot grupai izbeigt savu darbību dalībvalstī vai trešajā valstī.

(4)(Izslēgta no 17.12.

1. ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.06.
3. Sk. Pārejas noteikumu
4. punktu)

(5)Regulas Nr. 2023/1113 prasības neattiecas uz Latvijā veiktiem līdzekļu pārvedumiem uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, ja tiek veikts maksājums par Latvijā iegādātajām precēm vai Latvijā saņemtajiem pakalpojumiem un ir izpildīti visi Regulas Nr. 2023/1113 2. panta 5. punkta nosacījumi.

(6)Par šā likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus — kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (izņemot kooperatīvās sabiedrības, kad tās sniedz noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanas pakalpojumus) — tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas vai kooperatīvās sabiedrības biedru saistībām.

(7)Par šā likuma subjektiem netiek uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad viņi veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros.

(8)Par šā likuma subjektiem netiek uzskatīts grupā ietilpstošs komersants, kas veic nekustamā īpašuma darījuma starpniecības darbības attiecībā uz citam grupas komersantam piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to atsavinot, iznomājot vai izīrējot, tostarp trešām personām. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 31.10.2013., 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021., 23.11.

1. un 19.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
3. Grozījums piektajā daļā stājas spēkā 30.12.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 3.1 pants. Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, arī šā likuma
6. pantā nenorādītām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, kā arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finanšu izlūkošanas dienestam tā pienākumu veikšanai atbilstoši šā likuma prasībām. Šajā pantā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi. 5 (13.06.
7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.
8. Pants stājas spēkā 17.12.
9. Sk. pārejas noteikumu
10. punktu) 4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1)Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

(2)Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Krimināllikumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta”.

(3)Papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona: 1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā; 2) kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā nolūkā cīnīties pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā; 3) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu).

(31)Papildus Krimināllikumā noteiktajam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzskatāmi līdzekļi, kuri izmantoti vai kurus paredzēts izmantot ar terorismu saistītu noziegumu izdarīšanai.

(4)Informāciju par šā panta trešās daļas

1. un
2. punktā minētajām personām Finanšu izlūkošanas dienests uztur savā mājaslapā internetā, darot to pieejamu likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām.

(5)Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014., 04.02.2016., 22.06.2017., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.

1. un 19.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.) 5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma un proliferācijas finansēšana

(1)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības: 1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības; 2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti; 3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. 4) (izslēgts ar 22.06.2017. likumu).

(11)Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī šā panta pirmās daļas 1.,

1. un
2. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

(2)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

(21)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

(3)Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības: 1) terorismu; 2) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu 1.pantā minētās darbības; 3) 1988.gada 10.marta Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 3.pantā minētās darbības; 4) Starptautiskās konvencijas pret ķīlnieku sagrābšanu 1.pantā minētās darbības; 5) Starptautiskās konvencijas par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem 2.pantā minētās darbības; 6) Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 7.pantā minētās darbības; 7) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1.pantā minētās darbības; 8) Protokola par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 2.pantā minētās darbības; 9) Konvencijas par tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, kas vērsti pret starptautiski aizsargātām personām, un par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo sodīšanu 2.pantā minētās darbības; 10) 1988.gada 10.marta Protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 2.pantā minētās darbības; 11) ceļošanu terorisma nolūkā; 12) iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu; 13) personas vervēšanu, apmācīšanu vai apmācīšanos terorismam; 14) terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu vai terorisma draudus; 15) 2005. gada 13. aprīļa Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu 2. pantā minētās darbības.

(4)Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

(5)Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas (turpmāk — proliferācija) finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai finansētu proliferāciju (turpmāk — proliferācijas finansēšana). 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 13.08.2014., 22.06.2017., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 5.1 pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām

(1)Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

(2)Likuma subjektiem, izņemot šā likuma

1. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Fizisko personu reģistra ierakstus un ziņas šā likuma 10.1 panta pirmās daļas
2. punktā un
3. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5.,
4. un
5. punktā minētajā apjomā, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju.

(3)Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Sodu reģistra, kā arī glabāt un citādi apstrādāt ziņas par uzraugāmo likuma subjektu — fizisko personu —, uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, augstāko vadību un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu.

(31)Likuma subjekti papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam tajā minēto informāciju un informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra var saņemt, arī izmantojot valsts platformu Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā likuma subjekti šajā likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem nepieciešamo informāciju no šā panta otrajā daļā minētajiem reģistriem un Nederīgo dokumentu reģistra, izmantojot valsts platformu, kā arī kārtību, kādā izsniedz pieprasīto informāciju, un pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.

(4)Likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas, izmantojot Latvijas Republikas informācijas sistēmas saskaņā ar šo likumu, ir atbildīgi par to izmantošanu tikai šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(5)Lai novērstu iespēju likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām izmantot Latvijas Republikas informācijas sistēmas šajā likumā neparedzētiem mērķiem, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas dokumentē veiktos pieprasījumus un saņemto informāciju.

(6)Ministru kabinets nosaka maksas par šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanu apmēru un iekasēšanas kārtību. 8 (13.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 13.10.
2. un 05.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 5.2 pants. Fizisko personu datu apstrādes vispārīgie nosacījumi

(1)Fizisko personu datu apstrāde šā likuma mērķa sasniegšanai likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs.

(2)Likuma subjekti, slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji, uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un šā likuma

1. pantā minēto reģistru pārziņi datu subjektam nesniedz informāciju par šā likuma ietvaros veikto datu apstrādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izņemot publiski pieejamos datus. 9 (13.06.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) II nodaļa Iekšējā kontrole
4. pants. Pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1)Likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.

(11)Likuma subjekts, veicot risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā: 1) riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (turpmāk — Eiropas Savienības risku novērtējums); 2) riskus, kuri identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā; 3) citus attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgus riskus.

(12)Likuma subjekts, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus: 1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; 2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku; 3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma un proliferācijas finansēšanai; 4) pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.

(2)Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma un proliferācijas finansēšanā.

(3)Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4)(Izslēgta ar 26.10.

1. likumu) 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 01.11.2018., 13.06.
2. un 15.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1)Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz: 1) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu); 2) kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks; 3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte; 4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība; 5) aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas; 6) kārtību, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem; 61) kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz sliekšņa deklarāciju; 7) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti; 8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības; 81) kārtību, kādā, ievērojot likuma subjekta riska profilu, tiek pārbaudīta to darbinieku piemērotība (atbilstība) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā; 9) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama; 10) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par audita funkcijas nepiemērošanu, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu; 11) politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

(11)Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, var noteikt papildu — šā panta pirmajā daļā neminētas — prasības, kuras ievēro likuma subjekts, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets.

(2)Šā likuma 45.pantā minētās uzraudzības un kontroles institūcijas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noskaidrošanas un novērtēšanas metodiku atbilstoši tām uzraugāmo un kontrolējamo šā likuma subjektu darbībai.

(3)Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot valūtu tirdzniecības sabiedrības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021., 19.09.2024., 05.02.2026. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.) 8. pants. Risku novērtējuma aktualizēšana un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

(1)Likuma subjekts regulāri atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi trijos gados veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu.

(2)Likuma subjekts regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos dokumentējot izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas politikas un procedūras.

(3)Likuma subjekts neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā noteiktās risku novērtēšanas regularitātes veic risku novērtējumu un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai šādos gadījumos: 1) likuma subjektam vai uzraudzības un kontroles institūcijai ir pamats uzskatīt, ka likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi; 2) likuma subjekts plāno veikt izmaiņas savas darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos un to piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, kā arī pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas. 12 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
3. pants. Darbinieku apmācība Likuma subjekts nodrošina, lai likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus un personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī regulāri apmāca darbiniekus, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības. 13 (15.06.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.
5. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1)Likuma subjekts — juridiskā persona — ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas), tai skaitā no augstākās vadības, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju (turpmāk — par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgie darbinieki). Šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā paziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2)Kredītiestādes, licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku ieceļ gan augstākajā vadībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktisko izpildi.

(21)Ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, likuma subjektam ir pienākums izstrādāt: 1) par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu šā likuma subjekta darbības atbilstību šā likuma prasībām; 2) procedūru, kurā nosaka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) pilnvaru un pienākumu sadali noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un kārtību, kādā tiek nodrošināta par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) darbības uzraudzība.

(3)Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Finanšu izlūkošanas dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību savā rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4)(Izslēgta ar 13.06.

1. likumu) 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017., 13.06.
2. un 05.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 10.1 pants. Prasības likuma subjektam — fiziskajai personai —, likuma subjekta patiesajam labuma guvējam, augstākās vadības loceklim un par šā likuma prasību izpildi atbildīgajam darbiniekam un pretendenta atbilstības izvērtēšana

(1)Par augstākās vadības locekli vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku var būt persona: 1) kurai ir nevainojama reputācija; 2) kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta; 3) kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads; 4) kura atbilst citām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(11)Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, par likuma subjekta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — patieso labuma guvēju šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta izpratnē vai par likuma subjektu — fizisko personu — nedrīkst būt persona, kura ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

(2)Likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, var noteikt arī citas šā panta pirmajā daļā neminētas prasības attiecībā uz personu, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību izpildi atbildīgā darbinieka amatu.

(3)Lai sasniegtu šā likuma mērķi, aizsargātu likuma subjekta reputāciju, novērstu likuma subjekta iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus likuma subjektam būtiskus riskus, sargātu klienta, darījuma un gadījuma rakstura darījuma noslēpumu: 1) likuma subjekta īpaši pilnvarota persona nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu; 2) uzraudzības un kontroles institūcija nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta likuma subjekta patiesā labuma guvēja vai likuma subjekta — fiziskās personas — atbilstība šā panta 1.1 daļas prasībām visā likuma subjekta darbības laikā, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu.

(4)Lai izvērtētu personas, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatu, atbilstību šā panta pirmās daļas

1. punkta prasībai, likuma subjekta īpaši pilnvarota persona no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa, saņem un apstrādā personas datus. 15 (13.06.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.
3. un 19.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
5. Grozījums par panta 1.1 daļas papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
6. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
7. Sk. pārejas noteikumu
8. punktu) III nodaļa Klienta izpēte(Nodaļas nosaukums 26.10.
9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)
10. pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(1)Likuma subjekts veic klienta izpēti: 1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas; 2) pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

1. a)klienta darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu,
2. b)tiek veikts līdzekļu pārvedums, tostarp arī kredīta pārvedums, tiešā debeta pārvedums, bezkonta naudas pārvedums vai pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu, digitālo vai citu informācijas tehnoloģijas ierīci ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu,
3. c)tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru, ja nepieciešams, noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā likuma 6. panta 1.2 daļā noteiktajam,
4. d)tiek veikts darījums ar kriptoaktīviem, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu; 3) ja likuma subjekts nodarbojas ar preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību vai cita veida pakalpojumu sniegšanu gadījuma rakstura darījuma ietvaros un ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā vai skaidra nauda par šo darījumu tiek iemaksāta kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas; 4) ja likuma subjekts — izložu un azartspēļu organizētājs —, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai loterijas biļetes vai šajā nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas; 5) ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu; 6) ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši; 7) (zaudējis spēku ar 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu).

(2)Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klienta izpēte veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ar klientu ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(3)Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par norādīto patieso labuma guvēju var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējā kontakta ar klientu, taču pirms darījuma veikšanas.

(4)Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms persona, kura gūst labumu no apdrošināšanas, saņem atlīdzības izmaksas, vai pirms tā izmanto apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības.

(5)Ja likuma subjekts piemēro šā panta trešās vai ceturtās daļas noteikumus, tas veic šādus pasākumus: 1) dokumentē risku novērtējumu; 2) politikās un procedūrās nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā darījumu apmēra, skaita vai veida ierobežojumus.

(6)Ja likuma subjektam rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāk klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas, likuma subjektam ir tiesības neturpināt klienta izpēti, bet ziņot par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Likuma subjekts ziņojumā Finanšu izlūkošanas dienestam norāda arī apsvērumus, kas bija par pamatu secinājumam, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas.

(7)Ja likuma subjekts nespēj veikt šajā likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, tad likuma subjekts neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

(8)Šā panta septītajā daļā noteiktais neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(9)Šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punktā minētais likuma subjekts klienta izpētes pasākumus veic attiecībā uz personu, ar kuru klients slēdz darījumu par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, un dara to pirms šāda darījuma noslēgšanas. 16 (26.10.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 23.11.2023., 19.09.
4. un 05.02.
5. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 11.1 pants. Klienta izpētes pasākumi un riska faktori

(1)Klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros likuma subjekts: 1) identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus; 2) noskaidro patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu; 3) iegūst nepieciešamo informāciju, lai izprastu darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību; 4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi; 5) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem un ņemot vērā pēdējās veiktās klienta izpētes laikā iegūtās informācijas kvalitāti, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

(2)Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, likuma subjekts ņem vērā arī šādus risku ietekmējošus rādītājus: 1) darījuma attiecību mērķi; 2) klienta plānoto un veikto darījumu regularitāti; 3) darījuma attiecību ilgumu un darījumu regularitāti; 4) klienta plānoto un veikto darījumu, tai skaitā noguldījumu, apjomu.

(3)Likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus: 1) darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos; 2) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju, proti:

1. a)augsta riska trešo valsti,
2. b)valsti vai teritoriju, kurā pastāv augsts korupcijas risks,
3. c)valsti vai teritoriju, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,
4. d)valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,
5. e)valsti vai teritoriju, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,
6. f)valsti vai teritoriju, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā; 3) klients ir juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība; 4) klients ir juridiskā persona, kura emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kurai ir īpašnieki, kas ir patiesā labuma guvēja labā turēto kapitāla daļu reģistrētie īpašnieki; 5) klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus; 6) klienta — juridiskās personas — īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīga vai sarežģīta; 7) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus; 8) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas veicina anonimitāti; 9) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas ierobežo tā identifikācijas vai personiskās un saimnieciskās darbības pārzināšanas iespējas; 10) klients saņem maksājumus no nezināmas trešās personas; 11) klients izmanto jaunus pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus vai jaunas tehnoloģijas; 12) klients ir trešās valsts pilsonis, kas pieprasa vai ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotajām saistībām ar Latvijas Republikas kredītiestādi.

(4)Likuma subjekts, vērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, var ņemt vērā šādus risku pazeminošus faktorus: 1) valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas; 2) valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kas atbilst to organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts šīs prasības īsteno; 3) valstī ir zems korupcijas risks; 4) valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi; 5) klients — fiziskā persona — izmanto tikai pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5)Likuma subjektam jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst pastāvošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem.

(6)Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tai skaitā kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

(7)Likuma subjekts klienta izpētes pasākumus piemēro, ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījuma attiecību laikā (tostarp esošiem klientiem), ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, tai skaitā nekavējoties, ja: 1) mainās būtiski apstākļi saistībā ar klientu; 2) likuma subjektam ir juridisks pienākums noteiktajā termiņā sazināties ar klientu, lai pārskatītu jebkuru ar patieso labuma guvēju saistītu būtisku informāciju; 3) likuma subjektam šis pienākums ir noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(8)Likuma subjekts, piemērojot klienta izpētes pasākumus, iegūst un apstrādā fizisko personu datus atbilstoši šā likuma mērķiem vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde citiem mērķiem, tostarp komerciāliem mērķiem, ir aizliegta.

(9)Likuma subjekts, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, izvērtē pastāvošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tai skaitā ar apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju saistīto risku, un papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, tiklīdz tas ir identificēts vai noteikts: 1) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir konkrēta fiziskā vai juridiskā persona, — noskaidro fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu; 2) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju nosaka pēc pazīmēm, — iegūst informāciju par atlīdzības saņēmēju tādā apjomā, lai spētu noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja identitāti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī; 3) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, — veic tā padziļinātu izpēti, lai noteiktu apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja patieso labuma guvēju apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī.

(10)Šā panta devītajā daļā minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums vai cits ar līdzekļu uzkrāšanu saistīts apdrošināšanas līgums tiek nodots citam apdrošināšanas komersantam, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs tiek identificēts pirms cesijas veikšanas.

(11)Ja juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs tiek noteikts juridiska veidojuma pārvaldības ietvaros pēc īpašām pazīmēm, likuma subjekts iegūst informāciju par patieso labuma guvēju tādā apjomā, lai spētu noteikt patiesā labuma guvēja identitāti līdzekļu (labuma) izmaksas laikā vai laikā, kad patiesais labuma guvējs izmantos tam paredzētās tiesības. 17 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.
2. un 19.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.) 11.2 pants. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās papildu prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem 18 (Zaudējis spēku ar 29.12.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1)Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija: 1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods; 2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas fotoattēls, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2)Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3)Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(31)Likuma subjekts, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā.

(4)Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

(5)Ja fizisko personu pārstāv cita fiziskā persona, likuma subjekts identificē personu, kura ir tiesīga pārstāvēt fizisko personu attiecībās ar likuma subjektu, atbilstoši šā panta pirmajai daļai un iegūst dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tās tiesības pārstāvēt fizisko personu. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.) 13. pants. Juridisko personu un juridisku veidojumu identifikācija

(1)Juridisko personu identificē: 1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju; 2) pieprasot sniegt ziņas par juridiskās personas juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses; 3) pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

(11)Juridisku veidojumu identificē: 1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiska veidojuma statusu, izveidošanas mērķi un nosaukumu; 2) pieprasot sniegt ziņas par juridiska veidojuma juridisko adresi un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses; 3) noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, tai skaitā patieso labuma guvēju un augstākās vadības locekļus, kā arī juridiskā veidojuma pilnvaroto personu vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats.

(2)Likuma subjekts var identificēt juridisko personu un juridisku veidojumu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3)Zvērināti notāri juridiskās personas un juridiska veidojuma identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.

1. un 15.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1)Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2)Ja klientu — juridisko personu un juridisku veidojumu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma

1. panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma
2. panta pirmajā un 1.1 daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
3. un 15.06.
4. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)
5. pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus un anonīmus individuālos seifus Likuma subjektam ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus kontus, kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem un anonīmus individuālos seifus. 22 (13.06.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti 23 (Izslēgts ar 26.10.
7. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.) 17.pants. Klienta izpēte 24 (Izslēgts ar 26.10.
8. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.) 17.1 pants. Slēgtais kopīgais klienta izpētes rīks

(1)Lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu, ievērojot būtiskas sabiedrības intereses noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas efektīvai novēršanai un ņemot vērā šo nelikumīgo darbību radītos apdraudējumus demokrātiskai sabiedrībai un sabiedrības drošībai, šā likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izmantot slēgto kopīgo klienta izpētes rīku, kuru nodrošina kopīgs ārpakalpojuma sniedzējs.

(2)Lai sniegtu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienas grupas sastāvā, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt licenci.

(3)Licencējamais slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējs apdrošina savas saimnieciskās darbības civiltiesisko atbildību. 25 (15.06.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.
2. Pants stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 17.2 pants. Atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks

(1)Lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu, ievērojot būtiskas sabiedrības intereses noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas efektīvai novēršanai un ņemot vērā šo nelikumīgo darbību radītos apdraudējumus demokrātiskai sabiedrībai un sabiedrības drošībai, šā likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības sniegt informāciju atvērtajam kopīgajam klienta izpētes rīkam un iegūt informāciju no tā.

(2)Lai sniegtu atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci.

(3)Atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā ir apstrādājama tikai šāda informācija: 1) vispārpieejama informācija; 2) informācija par klientiem — juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem — un par fiziskajām personām, kuras ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā, pilnvarotas rīkoties klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — vārdā, klienta īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, personām, ar kuru starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli, ja šī informācija iegūta:

1. a)no valsts informācijas sistēmām, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, kuru likuma subjekti var izmantot atbilstoši šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem, izņemot informāciju par sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem,
2. b)atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajai atļaujai likuma subjektiem iegūt informāciju ar atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka starpniecību; 3) informācija, ar kuru likuma subjekti apmainās šā likuma 29. pantā un 38. panta ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņas ietvaros; 4) informācija par fiziskajām personām, juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir pakļauti starptautiskajām sankcijām, bet tieši nav minēti starptautisko sankciju sarakstos, un citām fiziskajām personām, juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem, kas tiek izmantoti starptautisko sankciju pārkāpšanā; 5) par klientu — fizisko personu — iegūto klienta izpētei nepieciešamo informāciju, kuras apstrādei, izmantojot atvērto kopīgo klienta izpētes rīku, ir saņemta attiecīgās personas piekrišana.

(4)Atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs: 1) neizmanto šā panta trešajā daļā minēto informāciju citiem mērķiem kā vien tās nodošanai likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai; 2) nodrošina, ka šā panta trešajā daļā minētā informācija ir pieejama atsevišķi, ir salīdzināma un tajā ir iespējams atspoguļot konstatētās pretrunas; 3) nodrošina, ka atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā pēc informācijas nodošanas netiek uzglabāta šā panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētā informācija; 4) apdrošina savas saimnieciskās darbības civiltiesisko atbildību; 5) nedrīkst atklāt likuma subjektu, kurš tam sniedzis informāciju ievietošanai atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā.

(5)Ziņu sniegšana labā ticībā šā panta ietvaros atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektiem neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.

(6)Finanšu izlūkošanas dienests ir tiesīgs jebkurā laikā un bez iepriekšējas paziņošanas piekļūt informācijai atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā. Iegūto informāciju Finanšu izlūkošanas dienests drīkst izmantot arī šā likuma 55. panta otrajā daļā minētajā sadarbības koordinācijas grupā. Citas valsts institūcijas informāciju iegūst no likuma subjektiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nedrīkst pieprasīt informāciju tieši atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā, ja vien to neparedz normatīvie akti.

(7)Ministru kabinets nosaka: 1) informācijas, tai skaitā personas datu, aktualizēšanas prasības, izmantojot atvērto kopīgo klienta izpētes rīku; 2) šā panta trešajā daļā minētās informācijas glabāšanas termiņus. 26 (15.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 17.3 pants. Atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka un slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licence un darbības uzraudzība

(1)Licenci atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka vai slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam (turpmāk arī — kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs) izsniedz Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem.

(2)Licencējamā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.

(3)Datu valsts inspekcijai, uzraugot licencējamā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, ir šādas tiesības: 1) pieņemt lēmumu par kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences darbības pārreģistrēšanu, apturēšanu vai anulēšanu; 2) veikt pārbaudes kopīgajā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējā, lai izvērtētu tā darbības atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 3) bez maksas no kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja saņemt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudei vai par tā darbību saņemtās klienta sūdzības izskatīšanai; 4) pieprasīt, lai tiek labotas vai dzēstas kopīgajā klienta izpētes rīkā kļūdaini vai nelikumīgi iekļautās ziņas; 5) pieprasīt kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam tā informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru pārbaudi un noteikt neatkarīgu ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei.

(4)Ja licencējamais kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs izbeidz darbību vai zaudē licenci, uzkrāto informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo likumu, dzēš, izņemot gadījumu, kad likumā noteiktajā apjomā to nodod valsts arhīvam vai Datu valsts inspekcijas noteiktajā termiņā — citam licencējamam kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam.

(5)Licencējamais kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs maksā šādas valsts nodevas: 1) par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu; 2) reizi ceturksnī — par ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanu no valsts informācijas sistēmām; 3) reizi gadā — par Datu valsts inspekcijas īstenoto darbības uzraudzību.

(6)Ministru kabinets nosaka: 1) prasības kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences saņemšanai, tai skaitā prasības attiecībā uz kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu; 2) kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences izsniegšanas, tās darbības apturēšanas, licences pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus; 3) šā panta piektajā daļā minēto valsts nodevu apmērus un maksāšanas kārtību; 4) informāciju, kas publicējama Datu valsts inspekcijas mājaslapā internetā par licencējamo kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēju, kā arī šīs informācijas aktualizācijas kārtību un termiņus. 27 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 18. pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

(1)Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro klienta patieso labuma guvēju šā panta trešajā daļā norādītajos veidos un, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs. Likuma subjekts izmanto uzticamu un neatkarīgu informācijas avotu klienta patiesā labuma guvēja pārbaudei.

(2)Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu informāciju: 1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids; 2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids. Ja pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ir tiesīgs pieprasīt informāciju par personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi; 3) ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās personas kontroli īsteno netieši, par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, — vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet par juridisko personu vai juridisko veidojumu — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja starpniecību īsteno ar juridiskā veidojuma starpniecību, noskaidro arī pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu).

(3)Likuma subjekts, izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, noskaidro klienta patieso labuma guvēju. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vienā vai vairākos no šādiem veidiem: 1) saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju; 2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām; 3) patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

(31)Likuma subjekti, kā arī kontroles un uzraudzības institūcijas, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, paskaidrojot konstatētās neatbilstības būtību, kā arī norādot, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības vai ka informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda. Uzraudzības un kontroles institūcijas sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju un pieprasīt un saņemt šā likuma 5.1 panta otrajā daļā minēto informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā.

(32)Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā saņemot paziņojumu, ka reģistrētā informācija par attiecīgās juridiskās personas patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības, nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē brīdinājumu, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa.

(33)Likuma prasību izpildei informācija par šā panta 3.2 daļā minētajā kārtībā reģistrētajiem brīdinājumiem ir pieejama likuma subjektiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām līdz brīdim, kad persona, kas šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā paziņojumu iesniegusi, to atsauc vai arī tiesībaizsardzības iestāde informē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, ka nav pamata uzskatīt, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju būtu nepatiesa.

(34)Ja periodā, kurā reģistrēts brīdinājums, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa, tiek iesniegts pieteikums izmaiņu reģistrācijai informācijā par patieso labuma guvēju, vēsturiskā informācija par brīdinājumu tiek saglabāta.

(35)Ja šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā iesniegtais paziņojums sniegts labā ticībā, tad neatkarīgi no tā, vai fakts, ka par patieso labuma guvēju sniegtās ziņas ir nepatiesas, tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem paziņojuma iesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektiem, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība.

(4)(Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(5)(Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(6)Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs pārliecināties, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad persona, kura gūst labumu, sāk izmantot tai apdrošināšanas līgumā noteiktās tiesības.

(7)Likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta izpratnē, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits patiesais labuma guvējs.

(8)Ja šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā par patieso labuma guvēju uzskatāms maksātnespējas procesa administrators, ciktāl viņš rīkojas sava amata darbības ietvaros, maksātnespējas procesa administratora kā patiesā labuma guvēja statuss netiek saistīts ar viņa kā privātpersonas patiesā labuma guvēja statusu. 28 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 13.10.
2. un 19.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
4. Grozījums par panta septītās daļas papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
5. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 18.1 pants. Paziņošanas pienākums un pienākums noskaidrot patieso labuma guvēju

(1)Fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas, personālsabiedrības vai ārvalsts juridiskās personas vai juridiskā veidojuma, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību (turpmāk — ārvalsts subjekts) patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai, personālsabiedrībai vai ārvalsts subjektam, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(2)Šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta "a" apakšpunktā minētā fiziskā persona nekavējoties paziņo juridiskajai personai, personālsabiedrībai vai ārvalsts subjektam, ja tā rīkojas citas personas labā, un identificē šo personu, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(3)Juridiskā persona, personālsabiedrība un ārvalsts subjekts pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savus patiesos labuma guvējus, ja ir saprātīgs pamats apšaubīt šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju vai ja šī informācija nav iesniegta, bet juridiskajai personai, personālsabiedrībai vai ārvalsts subjektam ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tam ir patiesais labuma guvējs.

(4)Juridiskā persona un personālsabiedrība, kā arī ārvalsts subjekts glabā un pastāvīgi aktualizē vismaz šādu informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem: vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, personālsabiedrību vai ārvalsts subjektu, tai skaitā norādot dalībnieka (akcionāra), biedra, īpašnieka vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu, glabājot visus patieso labuma guvēju dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

(5)Pēc juridiskās personas vai personālsabiedrības izslēgšanas no attiecīgā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestā reģistra šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas glabāšana nodrošināma atbilstoši attiecīgās juridiskās personas vai personālsabiedrības darbību regulējošā normatīvajā aktā noteiktajai kārtībai. 29 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.
2. un 19.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
4. Grozījums par panta otrās daļas papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
5. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 18.2 pants. Juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju

(1)Juridiskā persona vai personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), vai dokumentus, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, iesniedz pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību. Par personām, kurām ir Latvijā piešķirts personas kods, nenorāda informāciju par dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinošā dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

(2)Iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta patieso labuma guvēju atbilstoši šā panta un 18.1 panta ceturtās daļas prasībām. Ja juridiskā persona vai personālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu.

(3)Ja dalībnieks (akcionārs), biedrs, īpašnieks vai cita persona, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, zaudē savu statusu attiecīgajā juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, juridiskā persona vai personālsabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par patiesā labuma guvēja maiņu vai pieteikumu, kurā apliecina, ka patiesais labuma guvējs nav mainījies, un norāda dalībnieku (akcionāru), biedru, īpašnieku vai citu personu, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli.

(4)(Izslēgta no 01.07.

1. ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.06.
3. Sk. Pārejas noteikumu
4. punktu)

(5)(Izslēgta no 01.07.

1. ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.06.
3. Sk. Pārejas noteikumu
4. punktu)

(6)Juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

(7)Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (ja ārvalsts subjekta filiāle vai pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros) vai Valsts ieņēmumu dienestam (ja ārvalsts subjekta pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta kā nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodokļu maksātāju reģistrā). 30 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.
2. un 19.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
4. Grozījums par panta otrās daļas papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
5. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 18.3 pants. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamība

(1)Lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību, ikvienai personai ir tiesības tūlītēji, nefiltrēti, tieši un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā — no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11)Informāciju par nerezidentu (ārvalsts komersantu), kas Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējuši pastāvīgās pārstāvniecības, patiesajiem labuma guvējiem sniedz Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas izsniegšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

(2)Informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija.

(21)(Daļa stājas spēkā 01.07.

1. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.
2. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu)

(22)(Daļa stājas spēkā 01.07.

1. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.
2. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu)

(23)(Daļa stājas spēkā 01.07.

1. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.
2. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu)

(24)(Daļa stājas spēkā 01.07.

1. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.
2. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu)

(3)Fiziskajai personai, kura norādīta kā juridiskās personas vai ārvalsts subjekta patiesā labuma guvēja un kuras oficiālā elektroniskā adrese ir iekļauta oficiālo elektronisko adrešu katalogā, nosūta informatīvu paziņojumu uz tās oficiālo elektronisko adresi par šo fizisko personu kā juridiskās personas vai ārvalsts subjekta patieso labuma guvēju vai izmaiņām šajā statusā.

(4)Informācija par juridisko personu un ārvalsts subjektu patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama šajā pantā minētajos reģistros ne ilgāk kā 10 gadus pēc tam, kad juridiskā persona vai ārvalsts subjekta reģistrētā filiāle vai pārstāvniecība ir izslēgta no attiecīgā reģistra. 31 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.
2. un 05.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 18.4 pants. Pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju

(1)Juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (turpmāk — pilnvarnieks (pārvaldnieks)), glabā un pastāvīgi aktualizē ziņas par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labuma guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu, tai skaitā norādot dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(3)Pilnvarnieks (pārvaldnieks) glabā un aktualizē dokumentāros pamatojumus par īstenoto juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju kontroli — glabā visus dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

(4)Ja juridiskajam veidojumam nav noteikti labuma guvēji — fiziskās personas —, pilnvarnieks (pārvaldnieks) glabā un aktualizē ziņas par personu grupu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums. 32 (23.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.
2. Sk. pārejas noteikumu
3. punktu) 18.5 pants. Pienākums atklāt juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju

(1)Ja pilnvarnieks (pārvaldnieks) — fiziskā persona — ir rezidents vai pilnvarnieks (pārvaldnieks) — juridiskā persona — ir reģistrēts Latvijā, tas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas reģistrācijai par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Pieteikumā norāda patiesā labuma guvēja, tai skaitā dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, kura īsteno kontroli pār juridisko veidojumu, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu, tai skaitā norādot dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), vai dokumentus, kas pamato, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, iesniedz pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību.

(2)Ja pilnvarnieka (pārvaldnieka) — fiziskās personas — rezidences valsts ir ārpus Eiropas Savienības vai juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) — juridiskā persona — ir reģistrēts ārpus Eiropas Savienības, pilnvarnieks (pārvaldnieks) pirms tam, kad uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas nekustamo īpašumu juridiskā veidojuma vārdā, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Pieteikumā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(3)Pilnvarnieks (pārvaldnieks) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā informācijā veikto grozījumu reģistrācijai, tai skaitā par patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos juridiskā veidojuma darbības izbeigšanās dēļ.

(4)Ja juridiskā veidojuma patiesie labuma guvēji ir reģistrēti citas dalībvalsts vestā reģistrā, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegt nav nepieciešams.

(5)Ja pilnvarnieks (pārvaldnieks) ir izmantojis visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājis, ka nav iespējams noskaidrot nevienu patieso labuma guvēju — fizisko personu šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta "b" apakšpunkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajam veidojumam ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu. 33 (23.11.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
5. Grozījums par panta piektās daļas papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
6. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
7. Sk. pārejas noteikumu
8. punktu) 18.6 pants. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs

(1)Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru (turpmāk šajā pantā — reģistrs) ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

(2)Ziņas reģistrē uz pilnvarnieka (pārvaldnieka) pieteikuma pamata.

(3)Reģistrā tiek reģistrētas šādas ziņas par juridisko veidojumu: 1) nosaukums; 2) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikācijas numurs; 3) saziņas adrese; 4) valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridiskais veidojums ir izveidots; 5) pilnvarnieka (pārvaldnieka) — fiziskās personas — vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, un saziņas adrese, bet juridiskajām personām — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; 6) juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja (tai skaitā dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja un citas fiziskās personas, kura īsteno kontroli pār juridisko veidojumu): a) vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, b) valstspiederība, c) pastāvīgās dzīvesvietas valsts, d) veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu; 7) datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

(4)Ja pieteikumā norādīts, ka nav iespējams noteikt fiziskās personas — labuma guvējus —, reģistrā tiek reģistrēta informācija par personu grupu, kura norādīta pieteikumā un kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums.

(5)Informācija par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama reģistrā piecus gadus no brīža, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos. 34 (23.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību 35 (Izslēgts ar 26.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)
3. pants. Darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzība un likuma subjekta atbildība

(1)Likuma subjekts pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai veicot gadījuma rakstura darījumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, pastāvīgi: 1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību; 2) veic klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

(2)Veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, izpēta darījuma būtību un mērķi un, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem, nodrošina pastiprinātu uzraudzību šādiem darījumiem: 1) klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa; 2) darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešajām valstīm.

(3)Likuma subjektam neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu. 36 (26.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
2. un 15.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1)Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2)Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta. 37 21.1 pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem

(1)Kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un — attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu — arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām ir aizliegts uzsākt un uzturēt darījuma attiecības vai veikt gadījuma rakstura darījumu ar čaulas veidojumu, ja tas vienlaikus atbilst šā likuma 1. panta pirmās daļas 15.1 punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām pazīmēm.

(2)Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka minimālos pasākumus, kas šā panta pirmajā daļā minētajiem likuma subjektiem veicami, lai pārliecinātos par čaulas veidojuma atbilstību šā likuma

1. panta pirmās daļas 15.1 punkta "a" apakšpunktā noteiktajai pazīmei. 38 (26.04.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
3. un 19.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 22.10.
5. Grozījums par panta papildināšanu pēc skaitļa un vārda "
6. panta" ar vārdiem "pirmās daļas" stājas spēkā 30.12.
7. Sk. pārejas noteikumu
8. punktu)
9. pants. Klienta padziļināta izpēte

(1)Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei un, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecināties par iegūtās papildinformācijas patiesumu; 2) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību; 3) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klienta veikto darījumu atbilstību norādītajai saimnieciskajai darbībai; 4) iegūt un izvērtēt informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi; 5) iegūt un izvērtēt informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu; 6) saņemt augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai; 7) veikt darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude; 8) veikt citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma tiesisko un ekonomisko būtību.

(2)Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos: 1) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē, izņemot gadījumu, kad tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1. a)likuma subjekts nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu,
2. b)klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā; 2) pamatojoties uz risku novērtējumu, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu — politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu; 3) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu); 4) uzsākot un uzturot kredītiestāžu korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu); 41) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas veic kriptoaktīvu pārvedumu uz pašuzturētu adresi vai no tās; 5) citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

(21)Likuma subjekts, pamatojoties uz risku novērtējumu, piemēro vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā minētos klienta padziļinātās izpētes pasākumus, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

(3)Atbilstoši šā panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktam Ministru kabinets nosaka klienta identifikācijas apjomu un kārtību, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus.

(31)Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcija izstrādā ieteikumus par iegūstamās papildinformācijas iespējamiem veidiem un publicē tos savā mājaslapā internetā.

(4)Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz tās uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, papildus šā panta pirmajā daļā un šā likuma 25.1 pantā minētajam var noteikt tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošus faktorus. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets. 39 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 19.09.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.) 23. pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1)Ja klienta identifikācija tiek veikta, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, likuma subjekts, izmantojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: 1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti; 2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir veikusi klienta identifikāciju klātienē; 3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, ir atvērts uz klienta vārda; 4) pieprasa klienta personīgu klātbūtni pirmā darījuma veikšanā; 5) ja klients ir fiziskā persona — rezidents —, iegūst klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko klients ir parakstījis ar drošu elektronisko parakstu.

(11)Ja likuma subjekts ir veicis klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, likuma subjekts var nepiemērot šā likuma 14. panta prasības.

(2)(Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(3)Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(4)Likuma subjekts, balstoties uz risku novērtējumu, var veikt klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, kad klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarotā persona, ja likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un veiktie klientu identifikācijas pasākumi, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā, atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem. 40 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.) 24. pants. Kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecības

(1)Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), tai skaitā uzsākot korespondentattiecības, kas ietver darījumu izpildi ar augsta riska trešās valsts respondentu, papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus pasākumus: 1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, tai skaitā iegūst informāciju par to, vai respondentam ir derīga atļauja (licence) finanšu pakalpojumu sniegšanai un vai tā darbība tiek uzraudzīta, kā arī noskaidro, vai dalībvalstī vai trešā valstī, kurā tiek veikta respondenta uzraudzība, pieņemto normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības jomā ir līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām; 2) no publiski pieejamiem avotiem iegūst informāciju par respondenta reputāciju, tai skaitā par respondenta iespējamo iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas vai starptautisko vai nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā, un par respondentam piemērotajām sankcijām par minētajiem pārkāpumiem; 3) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veic respondents; 4) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu; 5) dokumentē savu un respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju risku jomās; 6) pārliecinās, vai respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2)Kredītiestāde un finanšu iestāde neiesaistās korespondentattiecībās vai izbeidz šādas attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas banku vai ļauj tai izmantot kredītiestādes vai finanšu iestādes kontu. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.) 25.pants. Darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu

(1)Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

(2)Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(21)Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārliecinās, ka ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrājumu atlīdzības vai citas atlīdzības vai citu līdzekļu saņēmējs vai — attiecīgajā gadījumā — atlīdzības saņēmēja patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona. Minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības vai citas izmaksas veikšanas vai pirms apdrošināšanas līguma nodošanas citam apdrošināšanas komersantam. Ja tiek identificēts paaugstināts risks, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, papildus šā likuma 11.1 pantā noteiktajiem klienta izpētes pasākumiem veic šā panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, kā arī klienta padziļinātu izpēti un izvērtē nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam.

(3)Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai darījuma attiecību laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus: 1) saņem augstākās vadības piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu un juridisku veidojumu; 2) veic un dokumentē uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai noteiktu klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi.

(4)Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, pastāvīgi īsteno klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(5)Likuma subjekts, pamatojoties uz riska izvērtējumu, izbeidz piemērot šā likuma 22.pantā noteikto klienta padziļināto izpēti saistībā ar tā atbilstību politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam, ja: 1) politiski nozīmīgā persona nomirst; 2) politiski nozīmīgā persona vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu atbilstoši šā likuma 1.panta 18.punktam vismaz 12 mēnešus un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

(6)Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par Latvijas Republikas politiski nozīmīgu personu (izņemot starptautiskas organizācijas vadītāju (direktoru, direktora vietnieku) un valdes locekli vai personu, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu), tās laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem, māsām vai partneri, ar kuru reģistrēta partnerība. Ministru kabinets nosaka tās informācijas apjomu, kuru likuma subjekts var saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta politiski nozīmīgu personu datubāzes par šīs daļas pirmajā teikumā minētajām personām, kā arī šādas informācijas pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 04.02.2016., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.) 25.1 pants. Darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts

(1)Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai arī darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma laikā tiek konstatēts, ka klients ir no augsta riska trešās valsts, likuma subjekts veic šādus padziļinātās klienta izpētes pasākumus: 1) iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārli