{"html": "
1)iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecinās par iegūtās papildinformācijas patiesumu;
\n
2)iegūst un izvērtē papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;
\n
3)iegūst un izvērtē informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;
\n
4)iegūst un izvērtē informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;
\n
5)saņem augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;
\n
6)veic darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude.
\n
(2)Likuma subjekts klientam no augsta riska trešās valsts var pieprasīt, lai tas nodrošina, ka pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas uz klienta vārda ir atvērts kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
\n
(3)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem likuma subjekts, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus papildu risku mazinošus pasākumus klientiem, kas veic darījumus, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, un paziņo par to uzraudzības un kontroles institūcijai. Minētie pasākumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus:
\n
1)piemērot klienta padziļinātās izpētes papildprasības;
\n
2)ieviest pastiprinātas uzraudzības mehānismu attiecībā uz darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu ar klientu no augsta riska trešās valsts, tostarp pienākumu sistemātiski ziņot par šāda klienta finanšu darījumiem likuma subjekta ietvaros;
\n
3)ierobežot darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumus ar fiziskajām vai juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem no augsta riska trešām valstīm.
\n
(4)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem uzraudzības un kontroles institūcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus šādus pasākumus:
\n
1)atteikt klientam no augsta riska trešās valsts meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidošanu;
\n
2)aizliegt likuma subjektiem meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidi augsta riska trešā valstī;
\n
3)uzdot veikt padziļinātu izpēti vai pastiprinātu uzraudzību darījumiem vai piemērot pastiprinātas ārējās revīzijas prasības likuma subjektu filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;
\n
4)piemērot stingrākas ārējās revīzijas prasības finanšu grupām attiecībā uz jebkurām filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;
\n
5)pieprasīt, lai kredītiestādes un finanšu iestādes pārskata, groza un, ja nepieciešams, izbeidz korespondējošas attiecības ar respondentiestādēm no augsta riska trešās valsts.
\n
(5)Uzraudzības un kontroles institūcijai ir pienākums pirms šā panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas paziņot Eiropas Komisijai par paredzētajiem pasākumiem.
\n

43 (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 25.2 pants. Kriptoaktīvu pārvedumi uz pašuzturētu adresi vai no tās Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nodrošinot kriptoaktīvu pārvedumus uz pašuzturētu adresi vai no tās, novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kas saistīti ar šādiem pārvedumiem, un veic vienu vai vairākus šādus riskus mazinošus pasākumus:

\n
1)veic uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai identificētu un pārliecinātos par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru vai saņēmēju, vai patieso labuma guvēju, tai skaitā ja tie identificēti, paļaujoties uz trešo personu starpniecību;
\n
2)iegūst papildu informāciju par kriptoaktīvu pārvedumā iekļauto kriptoaktīvu izcelsmi un galamērķi;
\n
3)pamatojoties uz risku novērtējumu, veic pastiprinātu uzraudzību kriptoaktīvu pārvedumiem, kas veikti uz pašuzturētu adresi vai no tās;
\n
4)veic citus pasākumus, lai mazinātu un pārvaldītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kā arī starptautisko vai nacionālo sankciju prasību pārkāpšanas risku.
\n

44 (19.09.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

\n

26. pantsVienkāršota klientu izpēte

\n
(1)Likuma subjekts, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, kas nav pretrunā ar risku novērtējumu, tai skaitā nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu, kā arī ja ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt klienta izpēti, izdarot šā likuma 12., 13. un 14. pantā minētās klienta identifikācijas darbības un šā likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku līmenim atbilstošā apmērā.
\n
(2)Likuma subjekts, novērtējot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku atbilstoši šā panta pirmajai daļai, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:
\n
1)Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts, vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks;
\n
2)komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.
\n
(3)Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam likuma subjekts ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, kad sniegtie pakalpojumi atbilst visām šādām pazīmēm:
\n
1)darījuma pamatā ir rakstveida līgums;
\n
2)darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, kuru atvērusi kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī;
\n
3)(izslēgts no 17.12.2019. ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu);
\n
4)darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības;
\n
5)darījuma kopējā summa nav lielāka par 15 000 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 15 000 euro;
\n
6)ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;
\n
7)ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
\n
a)ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā — ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no darījuma noslēgšanas dienas,
\n
b)darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,
\n
c)darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, netiek izmantota prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.
\n
(31)Sniedzot konta informācijas vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi veikt vienkāršotu klienta izpēti, klienta izpētei iegūstot un izmantojot tikai to informāciju, kas tiem pieejama, sniedzot konkrēto pakalpojumu.
\n
(4)Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz:
\n
1)personām, kuru dzīvības apdrošināšanas līgumos paredzētā ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1000 euro vai arī ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 1000 euro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2500 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 2500 euro;
\n
2)personām, kuras noslēdz mūža pensiju apdrošināšanas līgumus un šajos līgumos nav paredzēta priekšlaicīgas izmaksas iespēja un to nevar lietot kā nodrošinājumu.
\n
(41)Apdrošināšanas starpnieki un ieguldījumu brokeri ir tiesīgi veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kuri neparedz darījumus ar finanšu līdzekļiem.
\n
(5)Privātais pensiju fonds ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja klients minētās iemaksas nevar izmantot kā nodrošinājumu un nevar cedēt, un attiecībā uz tām iemaksām pensiju plānos, kuras veidojas kā daļa no darba samaksas.
\n
(6)Likuma subjekts, veicot šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta \"c\" apakšpunktā paredzēto darījumu, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti, ja darījums nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai mēģinājumu veikt šādas darbības.
\n
(7)Uzraudzības un kontroles institūcijas likuma subjektiem, kuru darbību tās uzrauga saskaņā ar šo likumu, papildus šajā pantā minētajam var noteikt prasības vienkāršotai klienta izpētei, kā arī papildu risku pazeminošus faktorus, kas nav noteikti šā likuma 11.1 panta ceturtajā daļā. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās prasības, kā arī papildu risku pazeminošos faktorus attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta, biedrības \"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija\" un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets.
\n
(8)Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro šajā pantā minētajos gadījumos, ja, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts konstatē, vai tā rīcībā ir informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, vai mēģinājumu veikt šīs darbības, vai paaugstinātu šādu darbību risku, tostarp ja pastāv šā likuma 11.1 panta trešajā daļā minētie risku paaugstinošie faktori.
\n
(9)Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro attiecībā uz klientu, kas veic saimniecisko darbību augsta riska trešajās valstīs.
\n
(10)Veicot vienkāršotu klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajiem izņēmumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību.
\n

45 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)

\n

27.pantsKlientu izpētes izņēmumi

\n

46 (Izslēgts ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.) 27.1 pants. Klientu izpētes izņēmumi

\n
(1)Likuma subjekts ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos klienta izpētes pasākumus attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tai skaitā izpildot visus šādus nosacījumus:
\n
1)maksājuma instrumentā elektroniski uzglabāto naudas summu nevar papildināt vai tam ir mēneša maksājumu darījumu maksimālais limits 150 euro, kurus var izmantot tikai Latvijas Republikā, un elektroniskās naudas turētāja elektroniski uzglabātā summa nepārsniedz 150 euro;
\n
2)maksājuma instrumentu var izmantot tikai preču vai pakalpojumu iegādei, ko nodrošina elektroniskās naudas emitents vai kas tiek nodrošināti pakalpojumu sniedzēju tīklā;
\n
3)maksājuma instruments nav saistīts ar maksājumu kontu, un tas neļauj uzglabāto summu apmainīt pret skaidru naudu vai kriptoaktīviem;
\n
4)elektroniskās naudas emitents veic darījuma vai darījuma attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt aizdomīgus darījumus.
\n
(2)Kredītiestādes un finanšu iestādes, kas pieņem maksājumu kartes, nepieņem ar trešās valstīs izsniegtām anonīmām priekšapmaksas kartēm veiktus maksājumus, izņemot gadījumus, kas noteikti Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos, un kad, pamatojoties uz risku novērtējumu, trešās valstīs izsniegtajām anonīmajām priekšapmaksas kartēm ir konstatēts zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.
\n

47 (19.09.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

\n

28.pantsKlienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

\n
(1)Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.
\n
(2)Ja likuma subjekts neiegūst šajā likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un lemj par klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.
\n
(3)(Izslēgta ar 26.10.2017. likumu) 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)
\n

29. pantsKlienta izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

\n
(1)Kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta izpētes rezultātus attiecībā uz šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto pasākumu izpildi, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
\n
1)kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nekavējoties iegūst no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, informāciju par šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto klienta izpētes pasākumu rezultātiem un, ja nepieciešams, visus klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes rezultātus, tostarp pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
\n
2)kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, pārliecinās, ka kredītiestāde un finanšu iestāde, pie kuras tā vērsusies, piemēro klienta izpētes un informācijas glabāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, kā arī tās tiek uzraudzītas un kontrolētas vismaz tādā apmērā, kā to nosaka šis likums;
\n
3)likuma subjekts ir izvērtējis ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, vai ar to darbības valsti saistīto risku un veicis atbilstošus risku pazeminošos pasākumus;
\n
4)kredītiestāde un finanšu iestāde nepieņem tāda klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko veikusi kredītiestāde un finanšu iestāde, kuras darbībai vai darbības valstij piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.
\n
(2)Ja likuma subjekts saskaņā ar šā panta pirmo daļu atzīst citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veikto klienta izpēti, tas kredītiestādei vai finanšu iestādei nedod tiesības paļauties uz šo kredītiestādes un finanšu iestādes veikto uzraudzību. Likuma subjektam ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt klienta darījuma attiecības.
\n
(3)Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klienta izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus.
\n
(4)Uzraudzības un kontroles institūcijas var pieņemt, ka kredītiestāde un finanšu iestāde ar savas grupas politikām un procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ievēro šā panta noteikumus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
\n
1)kredītiestāde un finanšu iestāde balstās uz informāciju, ko sniedz kredītiestāde un finanšu iestāde, kas ietilpst tajā pašā grupā;
\n
2)grupas ietvaros piemērotie klienta izpētes pasākumi, informācijas glabāšanas prasības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām;
\n
3)šīs daļas 2. punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts vai trešās valsts uzraudzības un kontroles institūcija.
\n

49 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

IV nodaļa

\n

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem(Nodaļa izslēgta no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

\n

30. pantsZiņošanas pienākums

\n

50 (Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

\n

31. pantsZiņojuma par aizdomīgu darījumu saturs

\n

51 (Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.1 pants. Informācijas saņemšana un apstrāde 52 (Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) IV1 nodaļa Sliekšņa deklarācija(Nodaļa izslēgta no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.2 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšana 53 (Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.3 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumi, saturs un kārtība 54 (Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) IV2 nodaļa Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas iesniegšana(Nodaļa 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Nodaļa stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.4 pants. Ziņošanas un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums

\n
(1)Likuma subjekta pienākums ir:
\n
1)reģistrēties Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā (turpmāk — Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēma) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
\n
2)nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts;
\n
3)Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.
\n
(2)Lai Finanšu izlūkošanas dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām, likuma subjekts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma iesniedz Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus šādos termiņos:
\n
1)nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, ja tas saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām vai tajā norādīta steidzamība;
\n
2)septiņu darbdienu laikā — citos gadījumos.
\n
(3)Ja objektīvu iemeslu dēļ likuma subjekts nevar iesniegt pieprasīto informāciju un dokumentus šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, Finanšu izlūkošanas dienests var šo termiņu pagarināt.
\n
(4)Likuma subjekts uzraudzības un kontroles institūcijām nodrošina Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto ziņojumu un sliekšņa deklarāciju (ietverot to reģistrācijas datus) pieejamību.
\n
(5)Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz informāciju, kas iegūta, aizstāvot vai pārstāvot klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedzot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).
\n
(6)Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, izņemot šā likuma 55. pantā un 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.
\n

55 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.5 pants. Ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturs No likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:

\n
1)klienta identifikācijas datus un šā likuma 37.2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu;
\n
2)plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;
\n
3)pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu;
\n
4)citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.
\n

56 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu) 31.6 pants. Informācijas saņemšana un apstrāde

\n
(1)Šā likuma 31.4 panta pirmās daļas 2. punktā minētā informācija iesniedzama elektroniski Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā un uzskatāma par saņemtu ar tās reģistrēšanas brīdi. Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Finanšu izlūkošanas dienests.
\n
(2)Šā likuma 31.4 panta pirmās daļas 2. punktā minētais ziņojums tiek reģistrēts, ja iesniegtās informācijas saturs atbilst šā likuma 31.5 panta prasībām. Ja iesniegtās informācijas saturā tiek konstatēti trūkumi, ziņojums netiek pieņemts, un Finanšu izlūkošanas dienests par to informē likuma subjektu.
\n
(3)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas pārziņa funkcijas un uzdevumus, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, kā arī nosacījumus un kārtību piekļuves nodrošināšanai Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmai;
\n
2)kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un to saturu;
\n
3)gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu;
\n
4)gadījumus un kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, kā arī ziņojumā un sliekšņa deklarācijā ietverto nosūtāmās informācijas apjomu.
\n

57 (15.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

\n

V nodaļa

\n

Atturēšanās no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšana(Nodaļas nosaukums 13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

\n

32.pantsAtturēšanās no darījuma veikšanas

\n
(1)Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.
\n
(2)Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma prasībām.
\n
(3)Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. Ja likuma subjekts saņem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, tas rīkojas atbilstoši šā likuma 32.1 panta trešajai daļai.
\n

58 (13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 32.1 pants. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu ietver informāciju, kas ir par pamatu Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:
\n
1)pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;
\n
2)pēc savas iniciatīvas;
\n
3)pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.
\n
(3)Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz šā dienesta rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.
\n
(4)Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidro rīkojuma apstrīdēšanas kārtību.
\n

59 (13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 32.2 pants. Kārtība, kādā Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, izvērtē, vai likuma subjekts ir pieņēmis šā likuma 32.pantā paredzēto lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem un vai konkrētajai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, un izdod rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas vai veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu, saskaņā ar kuru likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma veikšanas, ir nepieciešams pamatot.
\n
(2)Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, tad šis dienests apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet — izņēmuma gadījumā — ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā (ne ilgākā par 40 dienām), kas nepieciešams būtiskas pieprasītās informācijas saņemšanai, tai skaitā no ārvalstīm, un veic vienu no šādām darbībām:
\n
1)izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:
\n
a)nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,
\n
b)pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;
\n
2)rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo šā panta otrās daļas 1.punktā minētā rīkojuma izdošanai nav pamata;
\n
3)ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim par šā panta otrajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.
\n
(3)Finanšu izlūkošanas dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām.
\n
(4)Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rīkojuma izdošanas veic vienu no šādām darbībām:
\n
1)izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:
\n
a)nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,
\n
b)pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;
\n
2)rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo rīkojuma izdošanai par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav pamata.
\n
(5)Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ar rīkojumu noteikt līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, iepriekš neizdodot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.
\n
(51)(Izslēgta ar 05.02.2026. likumu)
\n
(6)Finanšu izlūkošanas dienests atceļ izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Finanšu izlūkošanas dienestam.
\n
(7)Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu.
\n
(8)Ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nav atcelts, Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(9)(Izslēgta ar 15.06.2021. likumu) 60 (13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)
\n

33.pantsRīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

\n
(1)Šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos Finanšu izlūkošanas dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.
\n
(2)Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.
\n
(3)Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.
\n

61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 33.1 pants. Objekti, uz kuriem attiecināmi Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi

\n
(1)Rīkojumi, kurus Finanšu izlūkošanas dienests izdod saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu un 33.panta pirmo daļu, attiecināmi uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tai skaitā uz mantu, kas radusies, pārvēršot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citās vērtībās.
\n
(2)Ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji ir pievienoti no likumīgiem avotiem iegūtiem līdzekļiem, Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu un no likumīgiem avotiem iegūtu līdzekļu kopējo masu, nepārsniedzot noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.
\n
(3)Ja no līdzekļiem, uz kuriem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu attiecina Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumus, tiek gūti augļi, tad Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi attiecas arī uz iegūtajiem augļiem vai to daļu, kas atbilst no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem gūto augļu vērtībai.
\n

62 (10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 33.2 pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību Finanšu izlūkošanas dienests, ja rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo darbību mēģinājums, izdod rīkojumu likuma subjektam uz laiku līdz trim mēnešiem veikt darījumu pārraudzību likuma subjekta klienta kontā. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

\n

63 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 33.3 pants. Rīkojuma paziņošana zemesgrāmatu nodaļai

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu izdoto rīkojumu, ja tas satur zemesgrāmatu kompetencē esošu jautājumu, paziņo zemesgrāmatu nodaļai. Ja zemesgrāmatu nodaļā līdz rīkojuma saņemšanai vai rīkojumā noteiktā termiņa laikā saņemts nostiprinājuma lūgums par labprātīgu tiesību nostiprinājumu uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā norādīto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas apturēšanu uz rīkojumā noteikto termiņu. Pieņemto lēmumu zemesgrāmatu nodaļa nosūta Finanšu izlūkošanas dienestam.
\n
(2)Pēc šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētā Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojuma saņemšanas zemesgrāmatu nodaļa rakstveidā informē par to personu, uz kuru tas attiecas, nosūtot rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.
\n

64 (10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

34. pantsFinanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

\n
(1)Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Finanšu izlūkošanas dienesta izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, var apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc likuma subjekta vai valsts informācijas sistēmas pārziņa atrašanās vietas šajā likumā noteiktajos termiņos.
\n
(2)Sūdzības iesniedzējs sūdzību adresē tiesai, bet iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam, kas to kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, triju darbdienu laikā nosūta tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi. Finanšu izlūkošanas dienests likumā noteiktajos gadījumos, nosūtot informāciju izmeklēšanas iestādēm, par to paziņo tiesai.
\n
(3)Tiesnesis sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas tiesā.
\n
(4)Tiesnesis, izskatot sūdzību, pārbauda rīkojuma atbilstību šajā likumā noteiktajam. Materiālus, kas bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, pārbauda un izvērtē tikai tiesnesis.
\n
(5)Ja sūdzības izskatīšanas laikā tiesnesis konstatē, ka iesniegtā sūdzība neatbilst šā likuma prasībām vai saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto rīkojumu uzsākts kriminālprocess un līdzekļiem uzlikts arests, sūdzību atstāj bez izskatīšanas.
\n
(6)Tiesneša lēmumu un materiālus nosūta Finanšu izlūkošanas dienestam. Sūdzības iesniedzējam nosūta lēmuma norakstu. Lēmums nav pārsūdzams.
\n

65 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 60. punktu)

\n

35.pantsSūdzību iesniegšanas termiņi

\n

Sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

\n

66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

36.pantsIzņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

\n
(1)Ja atturēšanās no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma un proliferācijas finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.5 pantam ziņojot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.
\n
(2)Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.
\n
(3)Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu un proliferāciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām.
\n

67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Grozījums pirmajā daļā par skaitļa \"31.\" aizstāšanu ar skaitli \"31.5\" stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

\n

VI nodaļa

\n

Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

\n

37. pantsKlienta izpētes dokumentu glabāšana, atjaunošana un iznīcināšana

\n
(1)(Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)
\n
(2)Likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā:
\n
1)visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klienta iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura darījumiem un šādiem kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus un veikto analīžu rezultātus par klientu, klienta darījumu uzraudzības laikā iegūto informāciju par klienta darījumiem un darījumu mērķiem, kā arī pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;
\n
2)informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;
\n
3)saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.
\n
(21)Pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu.
\n
(3)Izvērtējot turpmākās uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus, Finanšu izlūkošanas dienests, uzraudzības un kontroles institūcija, operatīvās darbības subjekts, tai skaitā valsts drošības iestāde, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
\n
(4)Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klientu identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.
\n
(5)Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām. Zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām.
\n

68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 37.1 pants. Klientu izpētes dokumentu un informācijas sniegšana Latvijas Bankai Šā likuma 45.panta pirmās daļas 1.punktā minētie likuma subjekti sniedz Latvijas Bankai informāciju, kas iegūta klientu identifikācijas un izpētes rezultātā, kā arī informāciju par klienta veiktajiem darījumiem un citu informāciju, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldību. Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus šā likuma 45.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem likuma subjektiem par sniedzamās informācijas apjomu, informācijas apkopošanas prasībām un tās sniegšanas kārtību.

\n

69 (26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2021. Grozījums par vārda \"normatīvos\" izslēgšanu un vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu) 37.2 pants. Klientu izpētes dokumentu un informācijas sniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam, uzraudzības un kontroles institūcijām Likuma subjekts dokumentē klienta izpētes pasākumus, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma tajā noteiktajā termiņā uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijai vai iesniedz šo dokumentu kopijas Finanšu izlūkošanas dienestam.

\n

70 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

38.pantsAizliegums izpaust ziņošanas faktu

\n
(1)Likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Finanšu izlūkošanas dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem, kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā.
\n
(21)Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp likuma subjektu un personu, kura likuma subjektam sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmas atbilstības un darbības efektivitātes izvērtēšanu vai likuma subjekta darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Pirms informācijas sniegšanas šajā daļā noteiktajos gadījumos likuma subjekts veic pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību pret tālāku izpaušanu.
\n
(22)Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad Finanšu izlūkošanas dienests ir aizliedzis likuma subjektiem izpaust attiecīgo informāciju.
\n
(23)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad likuma subjekts sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas procesa administratoriem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.
\n
(4)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas procesa administratoriem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:
\n
1)darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;
\n
2)darījumā ir iesaistīta viena un tā pati persona;
\n
3)darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešā valstī, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kuras atbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām šajā jomā, un valsts šīs prasības īsteno;
\n
4)darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;
\n
5)savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.
\n
(5)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un šā likuma 55. panta otrajā daļā minētajām institūcijām, ja informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar 55. pantu.
\n

71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

39.pantsAtļauja izpaust ziņošanas faktu

\n

72 (Izslēgts ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

\n

40.pantsLikuma subjekta atbrīvošana no atbildības

\n
(1)Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā vadības (padomes, valdes locekļu) un darbinieku rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.
\n
(2)Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu vai citu informāciju saskaņā ar šo likumu Finanšu izlūkošanas dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.
\n
(3)Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.
\n
(4)Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem, to vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.
\n
(5)Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir līdzekļu iesaldēšanas rezultāts, likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.
\n

73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 26.04.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

VII nodaļa

\n

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

\n

41.pantsLikuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

\n
(1)Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieka un personas, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
\n
(2)Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt, kā arī glabāt un citādi apstrādāt informāciju no šādiem reģistriem:
\n
1)(izslēgts ar 26.10.2017. likumu);
\n
2)Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem — ziņas par klienta, tā pārstāvju un patieso labuma guvēju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās pārstāvju un patieso labuma guvēju:
\n
a)pēdējo piecu gadu ienākumiem,
\n
b)ienākumu izmaksātājiem;
\n
3)Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;
\n
4)Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;
\n
5)Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;
\n
6)Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;
\n
7)Fizisko personu reģistra:
\n
a)klienta, tā patieso labuma guvēju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, tās patieso labuma guvēju personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, dzīvesvietas valsti, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, personas dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ziņas (vārds, uzvārds, personas kods) par laulāto, partneri, ar kuru reģistrēta partnerība, bērniem, vecākiem, ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimenes locekli, ziņas par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu, izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu, bērnu aprūpes iestādi —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, pārstāvības tiesības un to apjomu un noteiktu savstarpēji saistītus klientus, un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu,
\n
b)klienta un personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, pārstāvja, kas ir vecāks, aizgādnis, aizbildnis vai audžuģimenes loceklis, personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, dzīvesvietas valsti, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, personas dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ziņas (vārds, uzvārds, personas kods) par laulāto, partneri, ar kuru reģistrēta partnerība, bērniem, vecākiem —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu,
\n
c)klienta un personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, pārstāvja, kas nav vecāks, aizgādnis, aizbildnis vai audžuģimenes loceklis, personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu.
\n
(21)Kredītiestādēm papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt, kā arī glabāt un citādi apstrādāt šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā un 18.5 panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegti pēc tā pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem ticamību.
\n
(3)Atbilstoši šā panta pirmajai, otrajai un 2.1 daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.
\n
(4)Ja kredītiestāde vai apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir kredītinformācijas lietotājs Kredītinformācijas biroju likuma izpratnē, tam ir tiesības saņemt šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas arī ar kredītinformācijas biroja starpniecību. Kredītinformācijas birojs pēc kredītinformācijas lietotāja pieprasījuma no attiecīgā reģistra pieprasa un saņem šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai nemainītā veidā kredītinformācijas lietotājam, kas tās pieprasījis, un pēc ziņu nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.
\n
(5)Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja tie atbilst Komisijas 2018. gada 7. maija Deleģētās regulas Nr. 2018/1108, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām (turpmāk — Regula Nr. 2018/1108) 3. panta 1. punkta \"a\" vai \"b\" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, izveido centrālo kontaktpunktu.
\n

74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 18.12.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 13.10.2022. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. 2.1 daļa un grozījumi panta trešajā daļā stājas spēkā 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu)

\n

42.pantsTiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

\n

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

\n

75

\n

43.pantsDarījuma attiecību izbeigšana

\n
(1)(Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)
\n
(2)Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šajā likumā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu uz citu kontu vai kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, naudas līdzekļus izmaksā skaidrā naudā, ja kopējā summa nepārsniedz 7200 euro. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma 31.4. panta noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32. panta noteikumiem. Ja slēdz pagaidu kontu, kas ticis atvērts komercdarbības dibināšanas nolūkā, naudas līdzekļus šajā daļā paredzētajā kārtībā izmaksā personai, kura tos iemaksājusi.
\n
(3)Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu un pārved šajā kontā esošos finanšu instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja tas nav iespējams vai klients to norāda, atbilstoši klienta norādei gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ja klients gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā nepieprasa finanšu instrumentu pārdošanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde nekavējoties pēc attiecīgā termiņa beigām pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par tirgus vērtību to pārdošanas dienā. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam.
\n
(4)(Izslēgta ar 13.06.2019. likumu) 76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 11.06.2015., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019., 15.06.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)
\n

44. pantsInformācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

\n
(1)Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde, maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde pēc korespondentbankas vai citas maksājuma izpildē iesaistītās maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts.
\n
(2)Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kā arī ar informāciju par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.
\n
(3)Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām, tai skaitā grupas ietvaros, šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tai skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.
\n
(4)Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.
\n
(5)Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas saņēmusi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, to uzglabā tik ilgi, kamēr tā uztur darījuma attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu ar klientu, bet pēc to izbeigšanas — saskaņā ar šā likuma 37. pantu. Ja saņemta informācija par personām, kas informācijas saņemšanas laikā nav kredītiestādes vai finanšu iestādes klienti, kredītiestāde vai finanšu iestāde to glabā piecus gadus no tās saņemšanas dienas un šo termiņu var pagarināt, piemērojot šā likuma 37. panta trešajā daļā minēto kārtību.
\n

77 (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

VIII nodaļa

\n

Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

\n

45.pantsLikuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

\n
(1)Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas institūcijas:
\n
1)kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus, maksājumu iestādes, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un valūtu tirdzniecības sabiedrības — Latvijas Banka;
\n
2)zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;
\n
3)zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;
\n
4)zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju piemērošanu;
\n
5)(izslēgts no 25.06.2019. ar 26.10.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 28. punktu);
\n
6)(izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 64. punktu);
\n
7)(izslēgts ar 03.12.2025. likumu);
\n
8)(izslēgts ar 01.12.2009. likumu);
\n
9)(izslēgts ar 10.12.2009. likumu);
\n
10)maksātnespējas procesa administratorus — biedrība \"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija\" un Maksātnespējas kontroles dienests daļā par sankciju piemērošanu.
\n
(11)Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga:
\n
1)darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
\n
2)personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:
\n
1)ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;
\n
2)neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:
\n
a)nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,
\n
b)klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
\n
c)visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
\n
d)juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;
\n
3)juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;
\n
4)nekustamā īpašuma darījumu starpniekus;
\n
5)citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
\n
6)citas fiziskās vai juridiskās personas, kuras nav minētas šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā un kuras sniedz šādus pakalpojumus:
\n
a)kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
\n
b)galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
\n
c)konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,
\n
d)inkasāciju,
\n
e)(zaudējis spēku ar 30.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu);
\n
7)izložu un azartspēļu organizētājus.
\n
(21)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga:
\n
1)likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;
\n
2)likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā minētos likuma subjektus, 10 darbdienu laikā pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.
\n
(4)Šā panta otrās daļas 5.punktā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darījuma attiecību uzsākšanas dienas, darījuma partneru vienošanās par darījumu, pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.
\n
(5)Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas uzrauga un kontrolē likuma subjektus arī to maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.
\n

78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 10.12.2009., 31.03.2011., 12.09.2013., 31.10.2013., 13.08.2014., 26.10.2017., 01.11.2018., 13.06.2019., 15.06.2021., 23.09.2021., 23.11.2023., 19.09.2024., 05.02.2026. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)

\n

46.pantsUzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

\n
(1)Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:
\n
1)uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;
\n
2)veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību un vadlīniju izstrādi jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;
\n
3)veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;
\n
4)ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Finanšu izlūkošanas dienestam;
\n
5)pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;
\n
6)piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro likuma subjektam un likuma subjekta patiesajam labuma guvējam normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;
\n
7)pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;
\n
8)ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;
\n
9)veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;
\n
10)veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
\n
11)veikt uzraudzības pasākumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, un nodrošināt risku novērtējumam atbilstošu klātienes un neklātienes pārbaužu biežumu un kontroles pasākumus;
\n
12)veikt risku novērtējumu un atbilstoši iekšējās procedūrās noteiktajai kārtībai un regularitātei periodiski tos pārskatīt atbilstoši risku līmenim, kā arī veikt risku novērtējuma pārskatīšanu gadījumos, kad ir būtiski notikumi vai būtiskas izmaiņas likuma subjekta vai kredītiestāžu un finanšu iestāžu grupas darbības procesos vai pārvaldības struktūrā;
\n
13)nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam piekļuvi informācijai par likuma subjektu augstākās vadības locekļiem un par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgajiem darbiniekiem.
\n
(11)Izvērtējot turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta, operatīvās darbības subjekta, tai skaitā valsts drošības iestādes, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
\n
(12)Lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja tiek konstatēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumi, uzraudzības un kontroles institūcija publicē savā mājaslapā internetā nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par minēto lēmumu.
\n
(13)Uzraudzības un kontroles institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;
\n
2)publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;
\n
3)ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;
\n
4)publikācija ir pieejama uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā piecus gadus saskaņā ar piemērojamām fizisko personu datu apstrādes prasībām.
\n
(2)Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, biedrība \"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija\" un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā ar zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, maksātnespējas procesa administratoru un zvērinātu revidentu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:
\n
1)izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;
\n
2)nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;
\n
3)piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.
\n

79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

47.pantsUzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

\n
(1)Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:
\n
1)apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;
\n
2)pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
\n
3)sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;
\n
4)noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;
\n
5)publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;
\n
6)pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
\n
7)izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
\n
8)noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.
\n
(11)Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam.
\n
(2)Latvijas Bankai ir tiesības šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem likuma subjektiem noteikt:
\n
1)prasības, kas ietveramas iekšējā kontroles sistēmā papildus šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam;
\n
2)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā arī tās atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšanu, tai skaitā nosakot izvērtēšanas regularitāti un prasības, saskaņā ar kurām veicama iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtēšana;
\n
3)prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanai;
\n
4)prasības sadarbībai ar trešajām personām potenciālo klientu piesaistei, klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai un komunikācijai ar klientu;
\n
5)prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības tehnisko resursu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju, nodrošināšanai;
\n
6)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar to cieši saistīto personu noskaidrošanai, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams pirms darījumu attiecību uzsākšanas un veicot šo personu padziļinātu izpēti;
\n
7)prasības, saskaņā ar kurām veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtējums, kā arī prasības attiecībā uz pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai un to mazināšanai;
\n
8)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu identifikācijai un izpētei pirms darījumu attiecību uzsākšanas un darījumu attiecību laikā, tai skaitā klientu veikto darījumu uzraudzībai;
\n
9)aizdomīgu darījumu minimālo pazīmju sarakstu, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai identificētu aizdomīgu darījumu pazīmes;
\n
10)prasības kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību nodibināšanai un uzturēšanai un respondentu izpētes kārtību;
\n
11)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klientu līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi;
\n
12)prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, ja klients personiski nepiedalās identifikācijas procedūrā;
\n
13)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu — šā likuma subjektu — izpētei un darījumu uzraudzībai;
\n
14)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju un pārliecinātos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;
\n
15)minimālo pasākumu apjomu, kas veicams kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ja trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;
\n
16)pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 piemērošanu;
\n
17)prasības centrālo kontaktpunktu izveidošanai, to funkcijām un uzraudzībai.
\n
(21)Latvijas Banka var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Latvijas Banka uzrauga, izveido centrālo kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108 3. panta 1. punkta \"a\" vai \"b\" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;
\n
2)elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku.
\n
(22)Latvijas Banka var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem veic šādas funkcijas:
\n
1)sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem;
\n
2)atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šādām iestādēm;
\n
3)veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas Republikā.
\n
(3)(Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 64. punktu)
\n
(4)Ministru kabinets nosaka šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.
\n

80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017., 13.06.2019., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Grozījums panta otrās daļas 16. punktā stājas spēkā 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu) 47.1 pants. Informācijas glabāšanas pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

\n
(1)Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus.
\n
(2)Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas uzzinājušas, veicot savus pienākumus.
\n
(3)Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji, ar citas dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām, Eiropas Uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
\n
(4)Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:
\n
1)lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības (tostarp sankciju piemērošanas) jomā;
\n
2)lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu;
\n
3)tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar publisko tiesību līgumiem;
\n
4)tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.
\n
(5)Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma 31.4 panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
\n
(6)Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana vai izmeklēšana:
\n
1)procesa virzītājam — atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
\n
2)operatīvās darbības subjektiem — atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
\n
3)Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
\n
4)parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai pārbaudīt Latvijas Bankas darbību. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās iestādes devušas savu piekrišanu.
\n

81 (13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu) 47.2 pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

\n
(1)Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma saņēmēja uzraudzības institūcija pieprasa informāciju no tās uzraugāmajiem likuma subjektiem, veic izmeklēšanu un apmainās ar tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības institūciju.
\n
(2)Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas.
\n
(3)Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izmantot tikai nolūkam, kam tā sniegta, un izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana dota.
\n
(4)Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādēm (Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un citiem Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas dalībniekiem un nodrošina tiem nepieciešamo informāciju starptautiskajos tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā Eiropas Banku iestādes vienotajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas datubāzei nepieciešamo informāciju.
\n

82 (13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

\n

48.pantsAizliegums izpaust informāciju

\n
(1)Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Finanšu izlūkošanas dienestam ir sniegtas ziņas par klientu, darījumu pārraudzību klienta kontā un aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.
\n

83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

49.pantsUzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

\n

Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

\n

84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

IX nodaļa

\n

Finanšu izlūkošanas dienests(Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

50. pantsFinanšu izlūkošanas dienesta juridiskais statuss

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.
\n
(3)Finanšu izlūkošanas dienests savā darbībā ir neatkarīgs.
\n
(4)Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz Finanšu izlūkošanas dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.
\n
(5)Finanšu izlūkošanas dienests lēmumus, kas saistīti ar tā tiesībām un pienākumiem, pieņem neatkarīgi, pamatojoties uz likumu.
\n
(6)Finanšu izlūkošanas dienestu finansē no valsts budžeta.
\n
(7)Finanšu izlūkošanas dienestam ir valsts budžeta konts Valsts kasē, zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Finanšu izlūkošanas dienesta nosaukumu.
\n

85 (01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 50.1 pants. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienestu vada un pārstāv tā priekšnieks. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks, un viņam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā priekšniekam.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
\n
(3)Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
\n
(4)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, ģenerālprokurors vai viņa deleģēts pārstāvis, iekšlietu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji. Komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
\n
(6)Par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:
\n
1)ir ar nevainojamu reputāciju;
\n
2)pārvalda vismaz divas svešvalodas;
\n
3)ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista vai ekonomista kvalifikāciju vai kvalifikāciju finanšu vadībā, kā arī uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā;
\n
4)atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
\n
5)nepiedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;
\n
6)kurai nav piemērota sankcija par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.
\n
(7)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
\n
1)bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Finanšu izlūkošanas dienestu;
\n
2)bez īpaša saskaņojuma izdod Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējos normatīvos aktus;
\n
3)nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību un kārtību Finanšu izlūkošanas dienestā;
\n
4)nosaka ierēdņu un darbinieku amatus Finanšu izlūkošanas dienestā;
\n
5)ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam, Saeimai un Finanšu sektora attīstības padomei ziņojumu par Finanšu izlūkošanas dienesta darbības rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā, personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu.
\n
(8)Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku neattiecas citos normatīvajos aktos noteiktais par iestādes vadītāja darbības un tās rezultātu novērtēšanu, disciplināro atbildību, kā arī citas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka neatkarību ierobežojošas tiesību normas, izņemot normas par viņa atstādināšanu no amata.
\n

86 (01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.) 50.2 pants. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšana no amata, pilnvaru izbeigšanās un atbrīvošana no amata

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku atstādina no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos. Lēmumu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšanu no amata pieņem šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:
\n
1)mēneša laikā no dienas, kad viņš Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;
\n
2)beidzoties likumā noteiktajam pilnvaru termiņam;
\n
3)sasniedzot valsts noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izņemot gadījumu, kad par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots Saeimas lēmums;
\n
4)stājoties spēkā nolēmumam, ar kuru viņš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
\n
5)stājoties spēkā galīgajam nolēmumam par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu;
\n
6)sakarā ar viņa nāvi.
\n
(3)Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku ar Saeimas lēmumu atbrīvo no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:
\n
1)pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kuras dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;
\n
2)piedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;
\n
3)nav ievērojis likumā \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kuru dēļ radīts kaitējums valstij vai personai;
\n
4)darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija, kuras darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji.
\n
(5)Ja komisija nekonstatē šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja komisija konstatē iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
\n
(6)Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.
\n
(7)Ja komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, komisija lēmumu nosūta Ministru kabinetam. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.
\n

87 (01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

51.pantsFinanšu izlūkošanas dienesta pienākumi un tiesības

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienestam ir šādi pienākumi:
\n
1)saņemt, apkopot, uzglabāt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;
\n
2)sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;
\n
3)analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti un izmantošanas efektivitāti un, ja tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas;
\n
4)veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu operatīvo analīzi un atsevišķu gadījumu, subjektu un informācijas ieguves un izmantošanas veidu izpēti, veikt stratēģisko analīzi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas tendencēm un tipoloģijām, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;
\n
5)šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;
\n
6)sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;
\n
7)sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;
\n
8)pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;
\n
9)ņemot vērā Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
\n
10)apkopot un publicēt informāciju par Finanšu izlūkošanas dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;
\n
11)informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;
\n
12)apkopot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienesta Konsultatīvajai padomei šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju, kā arī efektivitātes izvērtēšanas nolūkā apkopojošu statistiku par veiktajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti;
\n
13)izstrādāt likuma subjektiem ieteikumus un veikt pasākumus, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tai skaitā lemjot par ziņošanu par aizdomīgu darījumu veikšanu un atturēšanos no darījumu veikšanas pēc likuma subjekta iniciatīvas;
\n
14)analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus šo normatīvo aktu pilnveidošanai, regulāri organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu un nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, kā arī izstrādāt priekšlikumus minēto risku līmeņa mazināšanai;
\n
141)savākt un apkopot statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām, vajadzības gadījumā savākto informāciju saskaņojot;
\n
15)uzturēt Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā internetā vispārīga rakstura informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;
\n
16)sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām detalizētu informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;
\n
17)koordinēt sadarbības koordinācijas grupu saskaņā ar šā likuma 55. pantu;
\n
18)normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtīt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai sliekšņa deklarācijas.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienestam ir šādas tiesības:
\n
1)šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam iesaldēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;
\n
2)šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;
\n
3)dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;
\n
4)pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts institūcijām, kā arī no atvasinātām publiskām personām un to institūcijām, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, tai skaitā uz informāciju, kas saņemta no šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām;
\n
5)sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;
\n
6)apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumiem;
\n
7)noteikt statistikas nolūkiem uzkrājamo informāciju, pieprasīt un saņemt no izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, arī Tiesu administrācijas, to rīcībā esošo informāciju par veikto darbību rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tostarp arī statistiku par pirmstiesas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, iztiesāšanas rezultātiem, aresta uzlikšanu mantai un konfiskācijas apjomu, starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā, kā arī informāciju par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem var tikt iegūti un legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vai finansēts terorisms un proliferācija;
\n
71)pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām un uzraudzības un kontroles institūcijām statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;
\n
72)sniegt ieteikumus valsts informācijas sistēmu izstrādei un attīstīšanai, lai uzkrātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas statistiskajai uzskaitei nepieciešamos datus;
\n
73)saņemt un apkopot makroekonomisku un krimināltiesisku pētījumu rezultātus, kuri nepieciešami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas novērtēšanai, ja nepieciešams, arī pētījumu veikšanai, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;
\n
8)pieprasīt un saņemt no šā likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;
\n
9)neizdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šāda rīcība negatīvi ietekmētu operatīvās darbības pasākumus, pirmstiesas izmeklēšanu, Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja šāda rīcība būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm;
\n
10)piedalīties finanšu izlūkošanas vienību organizācijas Egmonta grupas, Eiropas Savienības finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platformas sanāksmēs, izmantot aizsargātus komunikāciju kanālus, kā arī tehnoloģijas, lai identificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas tendences un riskus valsts un starptautiskā līmenī, kā arī, nodrošinot personas datu aizsardzību, salīdzināt savā rīcībā esošos datus ar citu valstu šādu pašu dienestu rīcībā esošajiem datiem, lai atklātu interesējošos subjektus, tai skaitā citās valstīs, un identificētu viņu līdzekļu, tai skaitā noziedzīgi iegūto, apmērus;
\n
11)savu uzdevumu ietvaros pieaicināt ekspertus finanšu izlūkošanas konsultāciju sniegšanai par Finanšu izlūkošanas dienesta uzdotajiem jautājumiem;
\n
12)nodot pieaicinātajam ekspertam informāciju, kas nepieciešama atzinuma sniegšanai. Pieaicinātais eksperts tiek brīdināts par aizliegumu izpaust viņam nodoto informāciju un normatīvajos aktos noteikto atbildību par informācijas nelikumīgu izpaušanu;
\n
13)sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei ziņas par likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;
\n
14)pieprasīt, saņemt, apstrādāt un glabāt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju par veikto stratēģisko analīzi;
\n
15)piekļūt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošajiem datiem par likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām. Savstarpējo informācijas apmaiņas kārtību un saturu nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un Finanšu izlūkošanas dienestu.
\n

88 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014., 11.06.2015., 26.10.2017., 26.04.2018., 01.11.2018., 13.06.2019., 15.06.2021., 19.09.2024. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 51.1 pants. Nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādei nepieciešamo statistikas datu apkopošana un publicēšana

\n
(1)Lai nodrošinātu uz datiem balstītu nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, Finanšu izlūkošanas dienests apkopo un uztur visaptverošus statistikas datus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, kas ietver vismaz šādu informāciju:
\n
1)likuma subjektu skaitu katrā nozarē un citus datus, ar kuriem tiek novērtēts nozares apmērs;
\n
2)datus, ar kuriem tiek novērtēti ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā statistisko informāciju par Finanšu izlūkošanas dienestam ziņoto aizdomīgu darījumu skaitu un Finanšu izlūkošanas dienesta veiktajiem pasākumiem, iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;
\n
3)to pārrobežu informācijas pieprasījumu skaitu, kurus Finanšu izlūkošanas dienests ir iesniedzis, saņēmis vai atteicis vai uz kuriem ir pilnībā vai daļēji atbildējis vai saņēmis atteikumu sniegt atbildi;
\n
4)uzraudzības un kontroles institūciju cilvēkresursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta cilvēkresursus šā likuma 51. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildei;
\n
5)uzraudzības un kontroles institūciju veikto klātienes un neklātienes pārbaužu un konstatēto pārkāpumu skaitu, kā arī informāciju par piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienests reizi gadā publicē konsolidētu šā panta pirmajā daļā minēto statistikas datu pārskatu.
\n

89 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 61. punktu)

\n

52.pantsFinanšu izlūkošanas dienesta atbildība

\n

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Finanšu izlūkošanas dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

\n

90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

\n

53.pantsInformācijas aizsardzība Finanšu izlūkošanas dienestā

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā. Finanšu izlūkošanas dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis to personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
\n
(2)Informācija, kura Finanšu izlūkošanas dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.
\n
(3)Finanšu izlūkošanas dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestā glabā vismaz piecus gadus. Lai sabiedrības interesēs nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, neapdraudētu vai neietekmētu izmeklēšanas procesu gaitu, Finanšu izlūkošanas dienestam, izvērtējot nepieciešamību un samērīgumu, ir tiesības aizliegt vai ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem Finanšu izlūkošanas dienestā, tai skaitā datu labošanai un dzēšanai.
\n
(4)Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošajai informācijai (izņemot informāciju, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir publiskojama) ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācija par Finanšu izlūkošanas dienesta darbiniekiem, kuri nodrošina iestādes pamatfunkciju izpildi, tai skaitā šo darbinieku kontaktinformācija, ir ierobežotas pieejamības informācija.
\n

91 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

X nodaļa

\n

Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, likuma subjektiem un citām institūcijām(Nodaļas nosaukums 15.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

\n

54.pantsValsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

\n

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Finanšu izlūkošanas dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām juridiskajām vai fiziskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumus, kad informācija tiek sniegta izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

\n

92 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

\n

55. pantsFinanšu izlūkošanas dienesta sadarbības koordinācija

\n
(1)Finanšu izlūkošanas dienests sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.
\n
(11)Finanšu izlūkošanas dienests var sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, operatīvās darbības subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām un citām institūcijām, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
\n
(12)Izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, prokuratūra un tiesa pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma sniedz tam normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.
\n
(2)Finanšu izlūkošanas dienests koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles institūciju un citu institūciju (turpmāk — pārstāvētās institūcijas), kā arī likuma subjektu sadarbību. Sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc Finanšu izlūkošanas dienests pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no pārstāvētajām institūcijām (šādā gadījumā Finanšu izlūkošanas dienests izvērtē ierosinājuma pamatotību).
", "next": 239793}