Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.393 Rīgā 2015.gada 16.jūlijā (prot. Nr.34 40.§) Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam

1. Atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–
2. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2015.–
3. gadam (turpmāk – plāns). 2
4. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā kopumā un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. 3
5. Par pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt uzdevumu un pasākumu izpildi noteiktos termiņos tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. 4
6. Plānā noteiktajām atbildīgajām institūcijām līdz
7. gada
8. jūlijam un līdz
9. gada
10. jūlijam iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 5
11. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sagatavot un Ministru prezidentam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus: 5.
12. pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu – līdz
13. gada
14. novembrim par laikposmu no
15. gada līdz
16. gadam; 5.
17. pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu – līdz
18. gada
19. novembrim. 6 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam(Pamatnostādnes grozītas ar MK 03.02.
20. rīkojumu Nr. 110; MK 18.08.
21. rīkojumu Nr. 459) (Informatīvā daļa)Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojsRīga, 2015Saturs
22. Ievads
23. Pašreizējās situācijas raksturojums2.
24. Atbildīgās institūcijas un tiesiskais regulējums2.
25. Līdzšinējās politikas izpildeProgrammā izvirzīto apakšmērķu sasniegšanas rezultāti:1.apakšmērķis. Uzlabot politisko partiju un to apvienību finansiālās darbības kontroli.2.apakšmērķis. Nodrošināt lietderīgu un likumīgu rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, tai skaitā ES un citu starptautisko organizāciju, kā arī ārvalstu piešķirtā finansējuma izlietošanu.3.apakšmērķis. Ierobežot valsts amatpersonu rīcību interešu konflikta situācijās, kā arī ierobežot valsts amatpersonu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos ienākumus.
26. apakšmērķis. Pilnveidot iekšējās pretkorupcijas sistēmas un stiprināt ētiskumu valsts un pašvaldību iestādēs, pilnveidot valsts amatpersonu zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām. 6.apakšmērķis. Nostiprināt labas pārvaldības principu valsts un pašvaldību darbībā.5.apakšmērķis. Mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju, nostiprināt izpratni par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām.8.apakšmērķis. Pilnveidot noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā apkarošanas iespējas, uzlabot tiesu praksi krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.2.
27. Korupcijas novēršanas un apkarošanas vides analīze2.3.
28. Politiskie aspekti2.3.
29. Ekonomiskā situācija2.3.
30. Sociālie faktori un kulturālā vide2.3.
31. Tehnoloģiskā vide
32. Būtiskākie esošie un no jauna izvirzītie politikas pamatprincipi, politikas mērķi un prioritātesKorupcijas novēršanas un apkarošanas politikas pamatprincipiKorupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķisKorupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes
33. Rīcības virzieni korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai
34. Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas veidošanas problēmas un turpmākā rīcība5.
35. Vispārīgs esošās situācijas raksturojums un identificētās problēmas un socioloģisko pētījumu dati5.
36. Secinājumi par tiesību aizsardzības iestāžu pārbaužu ietvaros konstatēto5.
37. Laba pārvaldība un iekšējā kontrole5.
38. Korupcijas un interešu konflikta novēršana5.
39. Starptautisko saistību īstenošana
40. Uzdevumu un pasākumu plānsApakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībaiRīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšanaRīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskusApakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorāRīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībāsRīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšanaRīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidūRīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorāApakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupcijuRīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšanaRīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumosApakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamībuRīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana.Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana un apkarošanaRīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumuRīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju veicināšanaRīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšanaApakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikāRīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšanaRīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana
41. Politikas rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai
42. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes novērtējums
43. Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
44. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem un starptautisko organizāciju dokumentiem
45. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtībaIzmantotie saīsinājumiAFCOSKrāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests LatvijāAMAizsardzības ministrijaANOApvienoto Nāciju OrganizācijaDPDrošības policijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaGRECOEiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupaGPĢenerālprokuratūraFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaIAUIIzložu un azartspēļu inspekcijaIUBIepirkumu uzraudzības birojsIKNLLikums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"IZMIzglītības ministrijaKDNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestsKLKrimināllikumsKPLKriminālprocesa likumsKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsLMLabklājības ministrijaLAPKLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekssMIDDMilitārās izlūkošanas un drošības dienestsMKMinistru kabinetsNEPLNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNVONevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi)PVDPārtikas un veterinārais dienestsTATiesu administrācijaTMTieslietu ministrijaVDIValsts darba inspekcijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVID FPValsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijaVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASValsts administrācijas skolaVIVeselības inspekcijaVISCValsts izglītības satura centrsVKancValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVMDValsts meža dienestsVPValsts policijaVRSValsts robežsardzeZMZemkopības ministrijaTerminu skaidrojumsKorupcija – kukuļošana vai jebkura cita rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.Korupcijas risks – varbūtība, ka kāda no personām, kam uzticēta vara vai atbildība noteiktu pilnvaru ietvaros, ar nodomu vai bez nodoma izdarīs koruptīvu pārkāpumu.Koruptīvs noziedzīgs nodarījums – KL paredzētie noziedzīgie nodarījumi valsts institūciju dienestā, KL XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" paredzētie nodarījumi par neatļautu labuma pieņemšanu vai komerciālo uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai pārsniegšanu, kā arī KL XVIII nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu" 170.panta "Piesavināšanās" pirmajā daļā paredzētais nodarījums.Koruptīvs pārkāpums – vispārināts apzīmējums, kas aptver koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, likumā paredzēto valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanas gadījumus vai darbības noteikto pilnvaru ietvaros interešu konflikta situācijā.Krāpšana – darbības, par ko ir paredzēta atbildība KL 177.pantā "Krāpšana", KL 275.pantā "Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana", vai arī citas darbības, kas atbilst Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1.pantā minētajām pazīmēm vai attiecas uz ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finanšu interešu aizsardzības jomu.Politikas rezultāts – pārmaiņas sabiedrībā (attiecīgajā politikas jomā), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana.Darbības rezultāts – galaprodukts, kas tiek izmantots, lai novērtētu tiešās pārvaldes iestādes ieviesto politiku un darbību atbilstoši piešķirtajiem resursiem.Rezultatīvais rādītājs – rezultāta būtiskākās pazīmes, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas progresa mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Vārdu savienojumos, kas norāda rezultatīvo rādītāju veidu, vārds "rezultatīvais" tiek aizstāts ar attiecīgā rādītāja veida nosaukumu (piemēram, ekonomiskās efektivitātes rādītājs, kvalitātes rādītājs).
46. IevadsKorupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka KNAB izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Pamatnostādnes nodrošina pēctecību iepriekšējā plānošanas periodā apstiprinātajiem dokumentiem "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes
47. – 2013.gadam" (apstiprinātas ar MK 2009.gada 21.maija rīkojumu Nr.326), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmai
48. – 2013.gadam (apstiprinātas ar MK 2009.gada 24.septembra rīkojumu Nr.654).Atbilstoši MK 2009.gada 13.oktobrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr.1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" ir mainīta politikas plānošanas sistēma un sašaurināts politikas plānošanas dokumentu loks, turpmāk paredzot tikai trīs politikas plānošanas dokumentu veidus – pamatnostādnes, plānu un koncepciju, tādēļ attiecībā uz no jauna izstrādāto dokumentu turpmāk vairs netiek izmantots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā minētais apzīmējums "programma".Nodrošinot integrētu un vienotu valsts politiku korupcijas novēršanā un apkarošanā, Pamatnostādnes ir izstrādātas, ņemot vērā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2012.gada 20.decembra lēmumu) ietverto rīcības virziena ietvaru korupcijas mazināšanai valstī un veikto situācijas analīzi.Lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentu turpmākajam periodam, 2013.gadā KNAB organizējis četras starpinstitūciju darba sanāksmes, kurās piedalījās valsts institūciju un pašvaldību, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sanāksmes tika veltītas šādu tēmu apspriešanai:1) Iekšējās kontroles sistēma valsts pārvaldes institūcijās;2) Kā mazināt korupcijas riskus iepirkumos, kā arī prettiesisku rīcību ar valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību mantu un finanšu līdzekļiem? Nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā, kā arī veicamie uzlabojumi institūciju darba organizācijā;3) Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" piemērošanas prakse, konstatētie trūkumi. Tiesiskā ietvara pilnveide, pārskatot regulējumu attiecībā uz likuma subjektu loku un ierobežojumu apmēru;4) Kā mazināt naudas lomu politikā? Politisko partiju finansēšanas kontrole.2014.gada 20.februārī KNAB organizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes sēdi, kuras ietvaros ar desmit sabiedriskajām organizācijām tika apspriests izstrādātais Pamatnostādņu projekts. Sanāksmes ietvaros sniegtie priekšlikumi ir iekļauti Pamatnostādņu projektā.ES finanšu interešu aizsardzības īstenošanai izveidotās koordinācijas padomes 2014.gada 24.oktobra sēdē tika nolemts Pamatnostādnes attiecināt un izvirzīt uzdevumus krāpšanas novēršanai un apkarošanai ES fondu1 un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu2 finansētos pasākumos un aktivitātēs, tādējādi nodrošinot vienotu komplekso pieeju korupcijas novēršanai valstī.Pamatnostādņu izstrādē ir ņemti vērā gan darba sanāksmēs izteiktie priekšlikumi, gan dažādos ar korupcijas novēršanu un apkarošanu saistītos pasākumos (sanāksmēs, semināros), aptaujās, pētījumos un pārskatos paustās rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem sekmīgai korupcijas novēršanai un apkarošanai Latvijā, tai skaitā arī KNAB veikto pārbaužu un izmeklēto krimināllietu ietvaros konstatētais. Pirmo reizi KNAB ir veicis pilnīgu Latvijas institucionālās sistēmas atbilstības ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām novērtējumu. Balstoties uz šo izvērtējumu, Pamatnostādnes ir strukturāli organizētas atbilstoši augstākminētā ANO dokumenta saturam.Šo pamatnostādņu mērķis ir raksturot aktuālo situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, definēt aktuālās problēmas, noteikt mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus to risināšanai laika periodā no
49. līdz 2020.gadam.
50. Pašreizējās situācijas raksturojums2.
51. Atbildīgās institūcijas un tiesiskais regulējumsKNAB ir MK pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu KNAB koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi.Ņemot vērā KNAB vadošo lomu korupcijas novēršanas politikas koordinācijā, bieži vien valda maldīgs uzskats, ka KNAB arī jāuzņemas visa atbildība par korupcijas novēršanas pasākumu īstenošanu. Līdz ar to ilgtermiņā ir jāveicina pāreja uz tādu sistēmu, kur atbildība par korupcijas novēršanu ir katra resora pastāvīgs uzdevums; jāmaina KNAB loma no uzdevumu izpildītāja uz korupcijas novēršanas sistēmu pārraugu un jāveido tāda politika, lai ar laiku varētu atteikties no centralizētas rīcībpolitikas izstrādes, bet risināt korupcijas problēmu vienlaicīgi ar citu risku novēršanu.Līdz ar to korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu sasniegšanā par atbildīgām institūcijām ir uzskatāmas visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī publisko personu kapitālsabiedrības un ostas, kurās nodarbinātās personas var pieļaut koruptīvus nodarījumus.Attiecībā uz korupcijas un krāpšanas novēršanu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu ieviešanā Latvijā vadošās/nacionālās atbildīgās iestādes ir FM, VARAM, ZM, IeM, LM, kas ir atbildīgas par labas finanšu pārvaldības ieviešanu un ES finanšu interešu aizsardzību, iesaistot tiesībsargājošās iestādes.Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības tiesību aktos3 minētās normas attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību, kas nosaka pienākumu dalībvalstīm ieviest efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, nodrošināt efektīvu krāpšanas novēršanu, darbojoties preventīvi un ņemot vērā apzinātos riskus.Latvijai ir saistošas arī donorvalstu4 regulējošajos dokumentos5 noteiktās prasības saņēmējvalstīm EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanā sekot labas pārvaldības principiem, nodrošināt atklātu, caurspīdīgu un izsekojamu ieviešanas procesu, kā arī netiek pieļauta tolerance pret korupciju un nesaimniecisku līdzekļu izlietošanu. Tāpat arī Latvijai ir saistoši starpvalstu līgumā6 noteiktie principi attiecībā uz Šveices programmu, norādot, ka abām pusēm ir kopīgas intereses un nodoms cīņā pret korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un atbilstošu sadarbības programmas līdzekļu izmantošanu.Par koruptīviem noziedzīgi nodarījumiem Latvijā tiek uzskatīti KL XXIV nodaļā: "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" minētie nodarījumi, kā arī KL XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" paredzētie nodarījumi, kas saistīti ar neatļautu labuma pieņemšanu vai komerciālo uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu privātajā sektorā. Par koruptīvu uzskatāms arī KL XVIII nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu" 170.panta "Piesavināšanās" pirmajā daļā paredzētais nodarījumi.Līdz ar to izmeklēšanu par KL paredzētajiem nodarījumiem var veikt faktiski visas tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē ir tāda subjektu loka izdarīto noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana, kas ir izdarījušas kādu no augstākminētajiem nodarījumiem. Visbiežāk par citās institūcijās nodarbināto valsts amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izmeklēšanu veic KNAB. Savukārt VP ir piekritīga privātā sektora nodarījumu, kā arī Valsts policijā nodarbināto amatpersonu nodarījumu izmeklēšana. Biežāk nodarījumus atklāj arī VID FP, MIDD, VRS un DP. Noziedzīga nodarījuma fakta pierādīšanā būtiska loma ir prokuratūrai un tiesai.Tā kā pie atbildības par neatļautu labuma pieņemšanu vai komerciālo uzpirkšanu ir saucamas arī privātajā sektorā nodarbinātas personas, savukārt juridiskajai personai, tai skaitā publisko personu kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, tad Pamatnostādnes attiecas arī uz šī sektora institūcijām.IKNL 20.pants nosaka institūcijas vadītāja pienākumus interešu konflikta novēršanā (pienākumu nepieļaut interešu konflikta situācijas, nodot funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, izlemt jautājumu par iespējamo valsts amatpersonas amata savienošanu ar citu amatu, nodrošināt, lai VID tiktu iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, informēt kontrolējošās institūcijas par atklātajiem likuma pārkāpumiem).MK 2012.gada 8.maijā pieņemtie noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs" paredz visu iestāžu vadītāju atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu iestādes darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un normatīvo aktu prasībām.Saskaņā ar IKNL galvenā loma interešu konfliktu novēršanas jomā, veicot kontroli, uzraudzību un sodīšanu, ir uzticēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, VID un Satversmes aizsardzības birojam atbilstoši šo iestāžu kompetencei, kā arī katras institūcijas vadītājam.Īstenojot uzdevumus korupcijas novēršanas jomā, KNAB kontrolē IKNL izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu, noteiktās kompetences ietvaros pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos saucot valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemērojot sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā.Savukārt VID atbilstoši IKNL 28.pantā noteiktajam pārbauda, vai deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā un iesniegta noteiktajā termiņā, kā arī izskata LAPK 166.27pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.Kopš grozījumu izdarīšanas Valsts kancelejas nolikumā 2014.gadā Valsts kancelejas pienākums vairs nav novērtēt funkciju izpildi un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī veikt citas pārbaudes Valsts kancelejas un Ministru prezidenta padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, bet atbilstoši šīs institūcijas nolikuma 4.16.apakšpunktā noteiktajam – koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga samazināšanā iedzīvotājiem.Savukārt FM ir atbildīgā institūcija par iekšējā audita koordināciju un vienotu iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānošanu. FM atbilstoši Iekšējā audita likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajam, koordinējot iekšējo auditu, ir uzdevums sagatavot un iesniegt MK un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs, turklāt ne retāk kā reizi piecos gados novērtēt ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību.2.
52. Līdzšinējās politikas izpildeKorupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes
53. – 2013.gadam (apstiprinātas ar MK 2009.gada 21.maija rīkojumu Nr.326) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma
54. – 2013.gadam (apstiprināta ar MK 2009.gada 24.septembra rīkojumu Nr.654) (turpmāk – Programma) aizvadītajā plānošanas periodā valstī ir bijuši pamata attīstības plānošanas dokumenti korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. KNAB kā atbildīgā institūcija par Programmā ietverto uzdevumu un institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas uzdevumu izpildes koordināciju, ir veicis periodisku uzdevumu izpildes analīzi, kā arī sagatavojis divus informatīvos ziņojumus, apkopojot informāciju par Programmas uzdevumu izpildi laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim7 un par visu Programmas darbības periodu8.Kā izriet no informatīvajos ziņojumos minētās informācijas līdzšinējās korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķis bija nodrošināt valsts amatpersonām uzticētās varas godprātīgu un likumīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs. Lai arī korupcijas izplatība valsts pārvaldē ir ievērojami mazinājusies, tomēr par pilnīgu šīs negatīvās parādības neesamību vēl arvien nav iespējams runāt. Lielākā problēma labas pārvaldības nodrošināšanā ir neproporcionalitāte starp valsts amatpersonām piešķirtās varas apjomu, no vienas puses, un amatpersonu atlīdzību, kontrolējamību un soda neizbēgamību, no otras puses. Šie ierobežojošie faktori ir cieši saistīti ar finanšu grūtībām Latvijas ekonomikā un individuālu privātpersonu zemo dzīves līmeni. Jomās, kur ir nodrošināts varas apjomam atbilstošs atlīdzības apmērs, korupcijas risku pastāvēšana saistāma ar uzraudzības un iekšējās kontroles trūkumu, amatpersonu negodprātību un vēlmi iedzīvoties.Programmas mērķis bija noteikt uzdevumus, plānot to izpildi un finansējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2009.–2013.gadam īstenošanai, lai nodrošinātu korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķa sasniegšanu. Tomēr atsevišķs finansējums Programmas izpildei nebija paredzēts. Ekonomiskās krīzes laikā finansējumu katra institūcija iespēju robežās nodrošināja ikgadējā budžeta plānošanas ietvaros, tādēļ resursu trūkums ir ierobežojis Programmas mērķu sasniegšanu. Īpaši kritiska problēma bija finansējuma trūkums tādās ar lielu varu apveltītās jomās kā tiesību aizsardzības iestādes, veselības aprūpes joma un atsevišķās institūcijās, kas ir atbildīgas par ES strūktūrfondu apguvi valstī.Ievērojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts pamatnostādnēs 2009.–2013.gadam noteiktos principus, Programma tika veidota kā kompleksa pretdarbība korupcijai (korupcijas novēršana un apkarošana, kā arī izglītošana pretkorupcijas jautājumos). Lai arī vairākos ārējos novērtējumos ir minēts, ka Programmas izpilde ir bijusi formāla, tomēr valdībā apstiprinātā dokumentā doto uzdevumu izpilde ir institūcijām saistoša, liecina par politisko gribu un apņemšanos izpildīt noteiktus uzdevumus. Programmas uzdevumi ir bijuši kā atgādinājums ilgstošā laikā par būtiskiem trūkumiem, ko valsts tomēr apņēmās novērst. Būtiskākais Programmas trūkums ir tās nefleksibiliāte, nepieciešamība veikt komplicētas saskaņošanas darbības, lai to aktualizētu un pielāgotu mainīgajai situācijai.Programmā izvirzīto apakšmērķu sasniegšanas rezultāti:1.apakšmērķis. Uzlabot politisko partiju un to apvienību finansiālās darbības kontroli.Īstenotās iniciatīvas un veiktie grozījumi normatīvajā regulējumā kopumā sekmējuši līdzšinējā Programmā izvirzīto uzdevumu izpildi. Tādējādi ir:i. Izstrādāta normatīvā bāze, ieviešot valsts finansējumu politiskām partijām atbilstoši "Politisko partiju finansēšanas koncepcijā" atbalstītajam variantam.ii. Precizēti politisko partiju un to apvienību atskaitīšanās mehānismi.iii. Pilnveidota atbildība par politisko partiju un to apvienību finansēšanas pārkāpumiem un nodrošināts samērīgs, efektīvs un atturošs sankciju mehānisms, kā arī atbilstoši kontroles procesi, uzraudzība un izveidotas kontrolē iesaistītās institūcijas.iv. Pilnveidots priekšvēlēšanu aģitācijas tiesiskais regulējums, tai skaitā definējot terminu "slēptā priekšvēlēšanu aģitācija" un nosakot ierobežojumu aģitācijā izmantot valsts un pašvaldību mantu.v. Ieviests tiesiskais regulējums saistībā ar aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, par likumu ierosināšanu un par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.vi. Nodrošināta stingrāka politisko partiju finansiālās darbības likumības kontrole par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem.Būtiskākais nesasniegtais mērķis ir vienlīdzības un atklātības nodrošināšana lobēšanas procesā, kur nav pieņemts pilnīgi nekāds regulējums, kas attiektos uz politisko lēmumu pieņemšanu. Saskaņā ar MK uzdevumu KNAB bija izstrādājis likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums", tomēr 2014.gada 17.februārī Ministru kabineta komiteja noraidīja piedāvāto likumprojekta redakciju. Likumprojekts tika prezentēts arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā, skaidrojot par sasniedzamajiem mērķiem, tomēr Saeimas deputāti neuzņēmās iniciatīvu lobēšanas atklātības regulējuma izstrādē Saeimā. Līdz ar to secināms, ka lobēšanas atklātības trūkums saglabājas kā lielākā problēma, kas būtiski ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kam jāievēro, iespējams, lobistu ietekmē pieņemti normatīvie akti.2.apakšmērķis. Nodrošināt lietderīgu un likumīgu rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, tai skaitā ES un citu starptautisko organizāciju, kā arī ārvalstu piešķirtā finansējuma izlietošanu.Pārskata periodā pilnveidoti valsts un pašvaldību mantas, kā arī finanšu līdzekļu piešķiršanas procesi:i. Ieviesta pasūtītāju administratīvā atbildība par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā.ii. Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī tām piederošajām kapitālsabiedrībām tika noteiktas tiesības pārbaudīt, vai to piešķirtie finanšu līdzekļi nevalstiskajām organizācijām un privātajām kapitālsabiedrībām ir izlietoti lietderīgi un efektīvi.iii. Apzināta institūciju prakse rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu, identificējot galvenās problēmas un korupcijas riskus, un izstrādātas vadlīnijas "Korupcijas riski rīcībā ar valsts un pašvaldības mantu" korupcijas risku mazināšanai.iv. Analizēta institūciju prakse publiskās un privātās partnerības jomā no korupcijas risku viedokļa un sagatavots "Korupcijas risku pārskats publiskās un privātās partnerības īstenošanā Latvijā".v. Veikta analīze par iepirkuma procedūru izņēmumiem un izstrādātas vadlīnijas korupcijas risku novēršanai Publisko iepirkumu likumā noteikto izņēmumu piemērošanā par atklātību, brīvu konkurenci un vienlīdzības principu ievērošanu.vi. Analizēta ES finansējuma piešķiršanas un ieviešanas kontroles un uzraudzības sistēma un atklātie pārkāpumi 2007.–2013.gadā.Kontroles procedūras rīcībā ar ES finansējuma izlietojumu ir atbilstošā līmenī. Vienlaikus atzīmējams, ka vēl arvien nevar uzskatīt, ka ir pilnībā nodrošināta to valsts amatpersonu, kuras ir iesaistītas valsts un pašvaldību mantas, kā arī finanšu līdzekļu piešķiršanas procesos, darbības efektīva kontrole. Sistemātiskas problēmas it īpaši ir saglabājušās gan publisko personu kapitālsabiedrībās, gan daudzās pašvaldībās.3.apakšmērķis. Ierobežot valsts amatpersonu rīcību interešu konflikta situācijās, kā arī ierobežot valsts amatpersonu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos ienākumus.Valsts amatpersonu darbības kontroles jomā panākti būtiski risinājumi vairākām ilgstoši nerisinātām problēmām:i. Notikusi skaidrāka lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras pašvaldībās, lai novērstu iespējamos korupcijas un interešu konflikta riskus lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās, paredzot aizliegumu domes deputātam ieņemt noteiktus amatus tās pašas pašvaldības administrācijā, pašvaldības iestādēs vai kapitālsabiedrībās, kā arī ierobežojot deputātu iespējas par maksu sniegt noteiktus pakalpojumus attiecīgajai pašvaldībai.ii. Atbildības pilnveidošana saistībā ar pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, un 2013.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi LAPK.iii. Atklātības nodrošināšana par visiem valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā.iv. Paplašināts valsts amatpersonu loks – valsts amatpersona ir arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības meitas uzņēmuma9 valdes loceklis, kā arī padomes loceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses.v. Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir paredzēts aizliegums institūcijas vadītājam izpaust informāciju par to, kurš darbinieks informējis par pārkāpumu, un bez objektīva iemesla radīt šim darbiniekam nelabvēlīgas sekas, kā arī paredzēta administratīvā atbildība iestādes vadītājam par iepriekšminēto aizliegumu neievērošanu.vi. Paplašinātas valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iespējas kontrolēt, vai attiecīgā valsts amatpersona nenonāk interešu konflikta situācijā, piešķirot tiesības pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma deklarācijas nepubliskojamā daļā.vii. Tika pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, ierobežojot izvairīšanos no nodokļu nomaksas un pretlikumīgā veidā iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas.4.apakšmērķis. Pilnveidot iekšējās pretkorupcijas sistēmas un stiprināt ētiskumu valsts un pašvaldību iestādēs, pilnveidot valsts amatpersonu zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām. 6.apakšmērķis. Nostiprināt labas pārvaldības principu valsts un pašvaldību darbībā.Uzdevuma izpildes ietvaros ir panākti atsevišķi uzlabojumi, pilnveidojot iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas procedūras valsts un pašvaldības iestādēs. Visvairāk uzlabojumu ir tieši saistībā ar valsts un pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot administratīvo procesu pārskatāmību, elektronisku dokumentu apriti un klientorientētāku pārvaldi.i. Lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju veikušas korupcijas risku analīzi un izstrādājušas korupcijas novēršanas pasākumu plānus. Savukārt lielākā daļa pašvaldību nav īstenojušas speciālus korupcijas risku ierobežošanas pasākumus.ii. Izstrādātas vadlīnijas par valsts amatpersonas rīcību kukuļa piedāvāšanas gadījumā.iii. Sagatavoti informatīvi materiāli "Iekšējās kontroles standarti pretkorupcijas organizatorisko pasākumu kontekstā", "Vadlīnijas iestādes pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei", kā arī "Pretkorupcijas pasākumu plāna paraugs" un "Metodika ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšanai".iv. Apzināta un analizēta institūciju prakse iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā, nodrošinot valsts iestāžu un pašvaldību korupcijas prevencijas mehānismu novērtēšanu.v. Veikta valsts pārvaldē nodarbināto un sabiedrības informēšana par ētikas pamatprincipiem valsts pārvaldē.vi. Veikta vadošo valsts pārvaldes iestāžu, to padotības iestāžu un pašvaldību ētikas kodeksu kvalitātes analīze, kā arī sniegti ieteikumi ētikas kodeksu kvalitātes uzlabošanai.vii. Uzlabota personu, kas ziņo par koruptīviem pārkāpumiem (ziņotāju), aizsardzības sistēma.viii. Kopumā ir nodrošināta sistēmiska valsts amatpersonu izglītošana publiskās pārvaldes ētikas, interešu konflikta novēršanas un pretkorupcijas pasākumu jomā: KNAB speciālisti nodrošināja mācību seminārus valsts amatpersonām par publiskās pārvaldes ētiku, interešu konflikta un korupcijas novēršanu, institūciju vadītājiem par korupcijas risku identificēšanu iestādēs un pretkorupcijas organizatoriskajiem pasākumiem, papildināja valsts institūcijām un pašvaldībām paredzēto mācību materiālu klāstu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā un ko var izmantot jebkurš Latvijas iedzīvotājs.ix. Ieviesta lielāko valsts un pašvaldību institūciju tālākizglītotāju apmācība, kas sekmēja institūciju iekšējās apmācību sistēmas veidošanos VID, Lauku atbalsta dienestā, VP, Rīgas domē un Nacionālajos bruņotajos spēkos.Tomēr vēl arvien visās publisko personu institūcijās nav izveidota tāda iekšējās kontroles sistēma, kas rada pārliecību, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai korupcijas, interešu konflikta vai izšķērdēšanas riska iespēja būtu minimāla. Visvairāk šaubas par pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti rodas attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrībām, pašvaldībām, tiesām un parlamentu.Papildus atzīmējams, ka, izņemot civildienestu un tiesu varas institūcijas, Latvijā nav nodrošinātas uz brīvu konkurenci un vienlīdzību balstītas personāla atlases procedūras visos publisko personu institūciju amatos. Šajā jomā ir notikusi zināma virzība: ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48 "Par Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju" tika apstiprināta Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija, kur viens no paredzētajiem uzdevumiem ir izstrādāt likumprojektu par nodarbinātības attiecībām valsts tiešajā pārvaldē, neattiecinot to uz pašvaldībām un publisko personu kapitālsabiedrībām. Valsts dienesta likumprojektā ir noteiks, ka pretendenti gan uz valsts dienesta ierēdņu, gan darbinieku amatiem tiek atlasīti atklātā konkursā. 2014.gada 29.maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts civildienesta likumā paredz, ka, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu atlasi augstākā līmeņa amatiem valsts pārvaldē, iestādes vadītāju atlasi nodrošina Valsts kanceleja. Konkrētie grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.septembrī.Koncepcijā ir paredzēti pasākumi, kas īstenojami personāla atlases jomā vidējā termiņā, kā arī, ņemot vērā finansējuma iespējas, piemēram, procesu standartizāciju un vienotu atlases principu izstrādi noteiktām amatu grupām, centralizēta pretendentu pieteikšanās portāla izveidi, kurā vienuviet būtu pieejama informācija par valsts pārvaldē izsludinātajām vakancēm.Programmas plānošanas periodā nav izstrādāts valsts pārvaldē nodarbināto ētikas kodekss, kā tas sākotnēji bija plānots, jo MK netika pieņemts pamatnostādņu projekts par cilvēkresursu attīstības politiku 2008.–2013.gadam, kurā tika paredzēts iekļaut detalizētāku šī uzdevuma skaidrojumu un uzdevumu iekļaut arī Ministru kabineta rīkojuma projektā par pamatnostādņu izpildi. Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) ietvaros 2015.gadā ir paredzēts izstrādāt vienotu ētikas kodeksu valsts pārvaldē nodarbinātajiem, stiprinot tādas vērtības kā ētiskums un lojalitāte.5.apakšmērķis. Mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju, nostiprināt izpratni par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām.Īstenotie pasākumi nodrošinājuši līdzšinējā Programmā izvirzīto uzdevumu izpildi pilnībā:i. Augusi iedzīvotāju izpratne par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām, neiecietības veicināšana pret korupcijas izpausmēm veselības aprūpes jomā.ii. Sagatavoti mācību metodiskie materiāli vispārizglītojošo skolu skolēnu apmācībai par svarīgākajiem pretkorupcijas jautājumiem izmantošanai ekonomikas, politikas un tiesības, sociālo zinību, ētikas un audzināšanas stundās.iii. Notikusi regulāra sabiedrības informēšana par sūdzību iesniegšanas iespējām un izskatīšanas kārtību, popularizēti tiesību aizsardzības iestāžu anonīmie saziņas līdzekļi, notikusi regulāra sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšana par īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem un atklātajiem korupcijas gadījumiem un realizētas vairākas sociālās reklāmas kampaņas.Vienlaikus jāatzīmē, ka socioloģisko aptauju dati liecina, ka kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai 2014.gada aprīlī pieļāva nedaudz mazāk par trešdaļu (29,5%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2007.gada rezultātiem, ir nedaudz pieaudzis gan to respondentu skaits, kas pieļāva iespēju dot kukuli no 7,8% uz 10,3%, gan arī to aptaujas dalībnieku skaits, kuri to noraidīja – no 24,9% uz 40,2%. Kopumā iedzīvotāju tolerance pret korupciju vēl joprojām ir diezgan noturīga, kas rada ļoti augstu sabiedrības iesaistīšanās koruptīvos darījumos risku.7.apakšmērķis. Nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu lietu izskatīšanu tiesās.i. Ārpus Programmas uzdevumu ietvara Saeima sadarbībā ar TM un Tieslietu padomi ir veikusi apjomīgus grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas piemēram, pieļauj, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam ir tiesības pārbaudīt to, kā tiesneši ievēro lietās noteiktos tiesvedības termiņus; paredz, ka visus atklātā sēdē pieņemtos tiesas spriedumus pēc to stāšanās spēkā no 2013.gada septembra publicē internetā. Grozījumi paredz arī to, ka apstākļos, kad tiesnesis saskaņā ar KPL iegūst personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statusu, tiek piemērota tiesnešu atstādināšanas un tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procedūra. Civilprocesā ieviesta obligātā prasība tiesas gaitu fiksēt skaņu ierakstā. Augstākminētie likuma grozījumi paredz pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu "tīrajās" tiesu instancēs. Saskaņā ar šo principu visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas komplicētāko lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā – attiecīgā Augstākās tiesas Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Līdz ar to pieaug rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu pilnvaru apjoms un līdz ar to korupcijas riski, vienpersoniski izskatot vēl nozīmīgākas lietas. Administratīvajā rajona tiesā lietas var izskatīt koleģiāli.ii. Nodrošināta tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāra novērtēšana.iii. Pilnveidota tiesnešu disciplinārās sodīšanas kārtība.iv. Pilnībā izpildīts uzdevums saistībā ar elektroniskas lietu sadales nodrošināšanu visās tiesās (tiesiskā regulējuma izstrāde elektroniskas lietu sadales ieviešanai tiesās).Šis rīcības virziens kopumā ir ārpus izpildvaras kompetences, tādēļ uzdevumu izpilde nav izpildvaras spēkos: piemēram, nav ieviestas regulāras apmācības par pretkorupcijas jautājumiem tiesu varā. Uzdevuma Tiesnešu izglītošana korupcijas novēršanas un ētikas jautājumos izpilde uzskatāma par daļēju, jo nav izveidota sistemātiska tiesnešu apmācības sistēma par korupcijas novēršanas un ētikas jautājumiem, tai skaitā nav nodrošināts vismaz viens izglītojošais pasākums gadā, aptverot būtisku tiesnešu loku. Vienlaikus norādāms, ka tiesneša amata kandidātu apmācībās, t.s. "prasmju nedēļā", īpašas lekcijas tiek veltītas tiesneša ētikas jautājumiem.Tieslietu ministrija norāda, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrs ikgadēji rīko tiesnešu apmācības par tiesneša lomu un ētiku. Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā, bet nepastāv mehānisms, kā pie esošās noslodzes rast iespēju tiesnešiem piedalīties apmācībās. Regulāras apmācības prasa kursa satura dažādošanu, jo tiesneši neizvēlēsies apmeklēt kursus, kurus jau iepriekš būs apmeklējuši. Būtu nepieciešams izvērtēt, vai nebūtu iespējams kādā citā veidā nodrošināt tiesnešu izglītošanu par korupcijas un ētikas jautājumiem, piemēram, izsūtot regulārus apkārtrakstus. Papildus minams, ka ne Tieslietu ministrijai, ne Tiesu administrācijai nav tiesību norīkot tiesnesi apmācībās par specifiskiem jautājumiem kā korupcija vai ētika.Korupcijas riski tiesās ir saistīti ne tikai ar pašu tiesnešu, bet arī tiesu sistēmai piederīgo un tiesas procesā iesaistīto rīcību. Līdz ar to būtu jāpievērš uzmanība arī pasākumiem, kā novērst korupcijas risku arī tiesu sistēmai piederīgo – zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu advokātu, prokuroru un zvērinātu notāru vidū.Saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas komisijas par tiesu varas efektivitāti (European Commission for the Efficiency of Justice – CEPEJ) veidotā 2014.gada Justice Scoreboard datiem Latvijas lietu izskatīšanas ilgums ir vidējais ES dalībvalstu vidū.10 Atsevišķu tiesu noslodze un tiesas procesa ilgums rada bažas par lietu izskatīšanas savlaicīgumu.
55. gada pusgada dati liecina, ka pirmajā tiesu instancē krimināllietas Latgales apgabaltiesā izskata vidēji 59,3 mēnešos (2012.gadā – 2,3), Kurzemes apgabaltiesā – 45,8 mēnešos (7,9), Rīgas apgabaltiesā – 43 mēnešos (8,1), Zemgales apgabaltiesā – 44,7 mēnešos (4,2), Vidzemes apgabaltiesā – 23,9 mēnešos (1,5). Rajona (pilsētas) tiesās tiesvedības ilgums ir salīdzinoši mazāks. Savukārt apelācijas instancē sevišķi ilgi tiesvedības termiņi ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā (vidēji 19,7 mēneši) un Administratīvajā apgabaltiesā (vidēji 17,1 mēneši). Pārējās apgabaltiesās tie ir normas robežās.11Kasācijas instancē visilgākie termiņi ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā – vidēji 15,9 mēneši (salīdzinājumam: Krimināllietu departamentā – 1,3 un Administratīvo lietu departamentā – 2,9 mēneši). Tātad tiesvedības ilgie termiņi nav problēma, kas raksturīga visām Latvijas tiesām. Tikai atsevišķām tiesām un arī atsevišķos procesa veidos lietu izskatīšana ir nepieļaujami ilga.12Augstākminēto iemeslu dēļ arī ir pamatota pāreja uz tīro tiesu instanču sistēmu, proti, pārdalot no apgabaltiesas pirmās instances lietas uz rajona (pilsētas) tiesām, tādējādi mazinot vidējo lietu izskatīšanas ilgumu.Programmas darbības periodā ir uzsākta analīze par korupcijas riskiem tiesu sistēmā un tā tiks pabeigta šajā plānošanas periodā, izstrādājot rekomendācijas. Nav sniegti priekšlikumi pretkorupcijas pasākumiem tiesās.8.apakšmērķis. Pilnveidot noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā apkarošanas iespējas, uzlabot tiesu praksi krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.Izpildīti visi Programmā paredzētie uzdevumi un notikuši būtiski uzlabojumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanas iespēju palielināšanu:i. Saeimā 2012.gada 13.decembrī un 2013.gada 14.martā tika pieņemti grozījumi KL, 2013.gada 14.martā arī grozījumi KPL, kas risina konceptuālas jau sen identificētas problēmas valsts amatpersonu kriminālatbildības un juridiskajām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanā. Stājās spēkā grozījumi KL un KPL likumā, precīzāk definējot to juridisko personu loku, kurām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, attiecinot to arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām, kā arī personālsabiedrībām. Tika paredzēta iespēja izdalīt atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta.ii. Noteikta kriminālatbildība par politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, kā arī par šāda nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu vai starpniecību šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.iii. Ieviestas lielākā daļa GRECO rekomendācijas par trūkumu novēršanu KL. It īpaši atzīmējams regulējums saistībā ar tādu personu uzpirkšanu, kas ir nodarbinātas valsts vai pašvaldību institūcijās, bet nav valsts amatpersonas.Vēl arvien pastāv krimināltiesiska rakstura problēmas atbildības piemērošanā par dienesta ļaunprātībām gan valsts institūciju dienestā, gan arī tautsaimniecībā. Nevar uzskatīt, ka Latvijā ir sekmīga korupcijas privātajā sektorā jeb komerciālās uzpirkšanas vai neatļautas mantiska labuma pieņemšanas atklāšana. Nav atrisināti jautājumi, kas apgrūtina izmeklēšanu, piemēram, kriminālprocesuālās imunitātes saglabāšanās Saeimas deputātiem, liedzot veikt ar deputātiem saistītu kratīšanu, kā arī tiesnešu imunitāte, kas ierobežo ātru un efektīvu kriminālprocesuālo darbību veikšanu, tādējādi kavējot kriminālatbildības piemērošanu.2.
56. Korupcijas novēršanas un apkarošanas vides analīzeKorupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem ir plašs ietekmes lauks, līdz ar to ir lietderīgi veikt PEST (politiskās, ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās vides) analīzi, kā arī tiesisko aspektu analīzi, lai varētu precīzāk noteikt tos ar korupcijas novēršanu un apkarošanu saistītos problēmjautājumus, kas sniedzas ārpus vienas politikas ietvaros risināmo jautājumu loka.2.3.
57. Politiskie aspektiSocioloģisko aptauju dati liecina, ka sabiedrības attieksme pret valdību, parlamentu Saeimu un politiskajām partijām uzlabojas: ja 2009.gadā vērtējums bija ļoti negatīvs un valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 9% aptaujāto, tad 2013.gadā – pozitīvu vērtējumu sniedza 21% aptaujāto.Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijas valdība, parlamentam un politiskajām partijām sabiedrībā vēl arvien ir zems uzticības līmenis. Vidējais uzticības rādītājs ES nacionālajam parlamentam ir 25%, bet valdībai – 23%. Ilgstošs uzticības deficīts Saeimai ļoti bieži noved pie leģitīmās varas apšaubīšanas un no tā izrietošajām sekām – Saeimas pieņemto likumu neievērošanas un pārkāpumu īpatsvara palielināšanās. Zemais uzticības līmenis šīm institūcijām var liecināt par sabiedrībā pastāvošo viedokli, ka lēmumi netiek pieņemti kopējās sabiedrības interesēs, tādējādi apšaubot to godīgumu un taisnīgumu.1.attēls. Standarta Eirobarometra atbilžu uz jautājumu "Vai uzticaties šādām institūcijām: Saeima, Latvijas valdība un Latvijas politiskās partijas salīdzinājums laika posmā no 2004.–2013.gadam." apkopojums132014.gada aprīlī pēc KNAB pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktajā socioloģiskajā pētījumā tika konstatēts, ka Saeima un Ministru kabinets aizvien ir kritiskāk vērtēto institūciju vidū, runājot par korupciju. Saeimu kā ļoti vai diezgan negodīgu vērtējuši 38,8% respondentu, savukārt Ministru kabinetu – nedaudz mazāk – 34,4% aptaujāto, kamēr tikai 20,3% iedzīvotāju Saeimu vērtē kā godīgu, bet valdību par tādu atzīst – 22,6%.2.attēls. Institūciju godīguma novērtējums, vērtējot no korupcijas izplatības viedokļa. Atbildes uz jautājumu: Kā Jūs novērtētu sekojošu institūciju / valsts iestāžu / uzņēmumu godīgumu, runājot par korupciju? (Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur "-2" ir ļoti negodīgi un "2" – "ļoti godīgi".)2013.gada Transparency International Globālā Korupcijas barometra aptaujā, iegūstot informāciju par iedzīvotāju korupcijas uztveri, politiskās partijas 68% atbilžu tiek atzītas par viskorumpētākajām, savukārt 56% gadījumu kritiski ticis minēts arī Latvijas parlaments. Valdības darbu cīņā pret korupciju kā efektīvu vērtē tikai 6% aptaujāto, kas ir ievērojami mazāk, nekā 2010.gadā, kad pozitīvu vērtējumu deva 12% respondentu. Savukārt lielākā daļa – 66% aptaujāto (2010.gadā 73%) valdības pretkorupcijas darbu vērtējā kā neefektīvu, bet 28% (2010.gadā bija 15%) iedzīvotāju valdības darbu vērtē ne efektīvi, ne neefektīvi.14 Līdzīga aina paveras arī Speciālajā Eirobarometrā, kura 2013.gada marta dati liecina, ka Latvijā tikai 14% aptaujāto valdības darbu korupcijas apkarošanā uzskata par efektīvu.15Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākas politiskās partijas definē korupcijas apkarošanu kā mērķi un atbalsta normatīvo aktu, kas veicina korupcijas novēršanu, pieņemšanu Saeimā. Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību minēts, ka viena no prioritātēm ir "Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu". Specifiski korupcijas novēršanas jomā 2014.gada 5.novembrī apstiprinātās valdības deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viens no uzdevumiem ir minēts turpināt korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai, kā arī nodrošinot KNAB profesionālu darbību.Korupcija lielākoties no valsts amatpersonu puses ikdienā netiek pozicionēta kā mūsu valsts problēma, tāpat tā netiek iekļauta kā prioritāte arī regulārajā komunikācijā vairākās jomās, kur tās izplatību apliecina atklātie pārkāpumi un sabiedriskās domas pētījumi. Korupcijas kā problēmas aktualitāte un valsts amatpersonu komunikācija šīs problēmas kontekstā pieaug saistībā ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām.Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam 137.punktā Rīcības virziena "Izcila uzņēmējdarbības vide" ietvaros ir norādīts, ka pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir vienlīdzīgas konkurences uzņēmējdarbības videi, kurā ēnu ekonomikas un korupcijas ietekme ir minimāla. Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski sasniedzamai.Korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā ietekmē arī stingras politiskās apņēmības trūkums ieviest vienādu pretkorupcijas tiesisko regulējumu starp ES valstīm. 2011.gada 6.jūnijā Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai paziņojumu "Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā". Paziņojumā16 Komisija uzsver, ka, neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir bijuši dažādi centieni, kas vērsti uz korupcijas apkarošanu gan ES, gan starptautiskā līmenī, tomēr joprojām pretkorupcijas tiesiskā regulējuma ieviešana starp ES valstīm nav vienlīdz aktīva. Komisija uzskata, ka iemesls šādai situācijai ir valstu vadītāju un lēmumu pieņēmēju stingras politiskās apņēmības trūkums. Komisija ir nolēmusi veicināt ES dalībvalstu politisko gribu apkarot korupciju; un uzlabot ES dalībvalstu pretkorupcijas politiku un veikto pretkorupcijas pasākumu saskaņotību. Paziņojuma mērķis ir noteikt turpmākos ES pretkorupcijas politikas virzienus. Viens no tiem ir veidot jaunu uzraudzības un novērtējuma mehānismu – ES pretkorupcijas ziņojumu, lai periodiski uzraudzītu un novērtētu dalībvalstu cīņu ar korupciju un veicinātu lielāku politisko atbalstu. Komisija ir ieplānojusi ES pretkorupcijas ziņojumu izdot reizi divos gados, un pirmais ir publiskots 2014.gada sākumā.Komisija ES pretkorupcijas ziņojumu izstrādāja, pamatojoties uz dažādiem informācijas avotiem un ņemot vērā jau esošos uzraudzības mehānismus, kā arī ekspertus un vietējo pētniecības korespondentu tīklu. Pamatojoties uz ES pretkorupcijas ziņojuma konstatējumiem, Komisija apsvērs nepieciešamību pēc papildus ES politikas iniciatīvām, ieskaitot krimināltiesību tuvināšanu korupcijas jomā. Vēl viens Komisijas izvirzītais mērķis papildu minētajam uzraudzības un novērtējuma mehānismam, ir nepieciešamība likt lielāku uzsvaru korupcijai tādās politikas jomās kā tiesu un policijas sadarbība ES, publiskie iepirkumi, noziedzības statistika, krāpšanas apkarošanas politika, lai aizsargātu ES finanšu intereses, uzlabotu regulējumu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kā arī finanšu kriminālizmeklēšanas uzlabošanu ES.Eiropas Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcijas par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – ieteicamie pasākumi un iniciatīvas galīgajā ziņojumā17 tiek lēsts, ka ES
58. gadā darbojās teju 4 000 starptautiskas noziedzīgas organizācijas. Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā ES ik gadu izmaksā ap 100 mljrd. eiro, savukārt kukuļos samaksāto līdzekļu apjoms pielīdzināms 1% no ES iekšzemes kopprodukta. "Zaudējumi, ko ES ekonomikai nodara mafija, ir grūti aprēķināmi, bet tie varētu būt pat 4 līdz 5 procenti no ES iekšzemes kopprodukta", norādīja EP deputāts Salvatore Iacolino (EPP, IT), kurš sagatavoja Parlamenta pieņemtos ierosinājumus "Rezolūcijā ierosināti konkrēti pasākumi, kas jāīsteno Eiropas Komisijai Parlamenta nākamo pilnvaru laikā. Organizētās noziedzības izskaušana ir kopīgs uzdevums visu dalībvalstu sistēmām", viņš piebilda.Latvija ir pilntiesīga ESAO Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk – ESAO Pretkukuļošanas darba grupa) dalībniece – 2014.gada 6.martā Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos", ar kuru tika pieņemta un apstiprināta Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (OECD Convention on Combating Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions, turpmāk – ESAO Pretkukuļošanas konvencija), kas ir būtisks priekšnosacījums Latvijai dalībvalsts statusa iegūšanai šajā starptautiskajā organizācijā. 2014.gada 31.martā Ārlietu ministrijas iesniedza ratifikācijas rakstu ESAO ģenerālsekretāram par pievienošanos Pretkukuļošanas konvencijai. Saskaņā ar konvencijas 12.panta 2.punktu tā stājās spēkā Latvijā 2014.gada 30.maijā.KNAB uzkrātā pieredze apliecina, ka priekšnoteikums veiksmīgai izmeklēšanai ir starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumi un efektīva starptautisko tiesisko instrumentu izmantošana. Šajā ziņā Pretkukuļošanas konvencija tiek uzskatīta par efektīvāko starptautisko pretkorupcijas instrumentu. Latvijas pievienošanās ESAO Pretkukuļošanas konvencijai un ESAO Pretkukuļošanas darba grupai būtiski uzlabos gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu, kā arī šī regulējuma praktisko piemērošanu. Jau šobrīd, izpildot virkni ESAO Pretkukuļošanas darba grupas izteiktās rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās KL un KPL normas attiecībā uz juridisko personu atbildību par KL noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – turpmāk juridiskai personai paredz atbildību par fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tas veikts nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, kā arī jāveic atbilstoši pretkorupcijas pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgu kontroli un uzraudzību pār to darbiniekiem.Izmaiņas naudas lomas ietekmes mazināšanā politikā un ietekmi uz augstākā līmeņa politisko korupciju pilnībā neļauj novērtēt īsais laiks, kopš ir ieviesta politisko partiju finansēšana no valsts budžeta, tomēr iezīmējas atsevišķas tendences. 2012.gadā par valsts budžeta finansējuma nozīmi politisko partiju funkciju nodrošināšanā liecināja fakts, ka trim no pieciem politiskajiem spēkiem valsts dotācijas būtiski pārsniedza oficiālo ziedojumu veidā saņemto finanšu līdzekļu apjomu.Arī 2013.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas un atsevišķas partijas priekšvēlēšanu kampaņas veikšanai piesaista apjomīgus privātpersonu ziedojumus, valsts budžeta dotācijas veidoja nozīmīgu daļu no kopējiem partiju ieņēmumiem – trim no piecām partijām vairāk nekā trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem veidoja tieši dotācija.3.attēls Privātpersonu ziedojumu un valsts dotāciju apmēra savstarpējā korelācija Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām (partijām).Pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisku grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus, sadalot pa daļām, veic individuālas privātpersonas. Ir konstatēti gadījumi, kad rodas šaubas, vai publiskajā datu bāzē norādīto ziedotāju ienākumi ir pietiekoši, lai viņi varētu veikt ziedojumu no saviem līdzekļiem un nodrošināt sev normālu iztiku un vai viņi neļauj izmantot savu identitāti citu personu interesēs. Vienlaikus jānorāda, ka politiskās partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki. Turklāt Saeima ir atbalstījusi vairāku normatīvo aktu pieņemšanu, kas ir būtiski korupcijas ierobežošanai: 2012.gadā tika izstrādāti un pieņemti būtiski grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Saeimā pieņemti 2012.gada 29.novembrī) un likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (Saeimā pieņemti 2012.gada 22.novembrī), kā arī jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (Saeimā pieņemts 2012.gada 29.novembrī), kuros iekļautas būtiskas politisko partiju pretlikumīgas finansēšanu ierobežojošas prasības, piemēram, paredzot atbildību par valsts un pašvaldību institūciju administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā.Analizējot politisko partiju kopējos oficiālos ieņēmumus, konstatējams, ka finansējums tiek saņemts nevienmērīgi, acīmredzami palielinoties priekšvēlēšanu periodā.4.attēls. Dāvinājumu (ziedojumu) un valsts dotāciju apmēra savstarpējā korelācija Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām (partijām).Grafikā ir redzams, ka kopējie partiju ieņēmumi, kas korelē ar priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem, pēc Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pieņemšanas 2012.gada 29.novembrī samazinājās vairāk nekā par 20%, salīdzinot ar 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, pietuvojoties 2005.gada pašvaldību vēlēšanu apjomam.Savukārt starpvēlēšanu periodos politiskās organizācijas nepiesaista līdzekļus ikdienas aktivitātēm, neveido plaša mēroga aktivitātes, iesaistot esošos biedrus un piesaistot jaunus pārstāvjus. To, ka politiskās partijas nepārstāv ievērojamu elektorāta daļu, nekonsolidē tautas viedokli, apliecina fakts, ka politiskajām partijām ir ļoti mazs biedru skaits – no 600 līdz 3000 biedru, tās funkcionē atrauti no lielākās daļas vēlētājiem un vēlas tos pārliecināt par balsu nodošanu vēlēšanās attiecīgai partijai ar masīvas priekšvēlēšanu aģitācijas palīdzību tikai īsā laika periodā līdz vēlēšanām. Faktiski ļoti vāji darbojas arī partiju iekšējās kontroles mehānismi, jo vara koncentrējas ļoti mazu lēmējinstitūciju rokās. Partijām ir vāja saikne ar dažādām sociālajām grupām, kā rezultātā daļa sociālo interešu, iespējams, netiek pārstāvētas parlamentā. Atsevišķas partijas ir attīstījušas patronāžas un klientelisma praksi, īpaši attiecībās ar pašvaldībām, piedāvājot noteiktu valsts budžeta finansējumu un pretī saņemot pašvaldību atbalstu.18Šāda situācija ievērojami ietekmē naudas lomu politikā: politiķu un partiju popularizēšanas kampaņā ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas savukārt palielina partiju sponsoru iegūto ietekmi uz politiskās partijas darbību. Ņemot vērā to, ka sponsorēšanas nepubliskais mērķis visticamāk ir normatīvā regulējuma vai politikas ietekmēšana, tad jebkuru lielāku finanšu līdzekļu piesaiste rada augstu korupcijas risku, palielinot sabiedrības aizdomas, ka ziedojumi tiek saņemti apmaiņā pret publisku institūciju lēmumiem. Atsevišķu politisko partiju pārstāvju ciešās saites ar sponsoriem, kas pieder dažādām ekonomiskām grupām, ierobežo iespējas un politisko partiju vēlmi atklāt informāciju par lobētājiem. Ar to arī, iespējams, ir skaidrojama politisko spēku atturība lobēšanas atklātības regulējuma ieviešanā.Ārēja politisko partiju kontrole, ko realizē KNAB, faktiski ir sasniegusi savu iespēju robežas: tiek detalizēti pārbaudīta visu politisko partiju finanšu darbība, ziedotāji, to ienākumu likumība, nodrošināts atklātums, tiek veiktas pretpārbaudes, monitorējot plašsaziņas līdzekļus un uzraugot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu. Tomēr cīņā par varu un ietekmi vēl arvien ir iespējams izvairīties no reaktīvām sankcijām, atrodot jaunus veidus, kā izmantot ar ēnu ekonomiku saistītas metodes. Tādēļ valstij ir jāveido tāda politika, kas preventīvi veicina, lai mazinātos partiju atkarība no apjomīgu finanšu līdzekļu piesaistes no viena avota, pakļaujot savu darbību prettiesiskas ietekmes riskam. Politiskajām partijām ir jāstiprina saikne ar sabiedrību, iesaistot aizvien plašāku sabiedrības daļu partiju darbībā un attiecīgi diversificējot ienākumu avotus un nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp fizisko personu ziedojumiem un valsts finansējumu.Kā problēma minama arī vāji Saeimas iekšējās kontroles mehānismi, fakts, ka Valsts kontrole nenodrošina Saeimas darbības revīziju, nenotiek deputātu interešu deklarēšana Saeimas lēmumu pieņemšanas procesā.2.3.
59. Ekonomiskā situācijaPamatnostādņu plānošanas periodā pastāv vairāki Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kavējoši riski, tāpat arī korupcijas līmeņa izmaiņu tendencēm ir cieša korelācija ar valsts ekonomisko attīstību un cilvēku labklājības līmeņa izmaiņām. Tautsaimniecības attīstības gadījumā, realizējot efektīvus pretkorupcijas pasākumus, prognozējama vispārēja korupcijas līmeņa samazināšanās.Saskaņā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijas 2013.gada oktobrī sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko situāciju valstī" tiek pausts piesardzīgs optimisms par tautsaimniecības stāvokli, un prognozēta mērena valsts ekonomiskā izaugsme: "Lielā mērā pateicoties privātā patēriņa kāpumam, 2013.gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecībā izaugsme turpinājās un IKP pieaugums joprojām bija viens no straujākajiem ES. Sagaidāms, ka
60. un 2014.gadā lielāks ieguldījums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, turpinās augt privātais patēriņš. Vienlaikus straujāku privātā patēriņa kāpumu ierobežos lielās mājsaimniecību parādsaistības, savukārt privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika."195.attēls. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, eiro)202009.2010.2011.2012.2013.Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa neto486450470488516Sabiedriskajā sektorā bruto717669700731766Sabiedriskajā sektorā neto529476494514542Privātajā sektorā bruto616608636658689Privātajā sektorā neto459433456474501Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru vecuma pensiju vidējais apmērs233250254257259Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība239237247250253Tautsaimniecības attīstība un ekonomiskās situācijas uzlabošanās vēl arvien vāji ietekmē viena no galvenajiem koruptīvas rīcības cēloņiem – normālai iztikai nepietiekama atlīdzības apmēra, paaugstināšanos atbilstoši dzīves dārdzībai Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012.gadā bija aptuveni puse no publiskajā pārvaldē (sabiedriskajā sektorā) strādājošas personas naudas ieņēmumiem, kas faktiski nedod iespēju piesaistīt darbam valsts pārvaldē ierindas speciālistu amatā augsti kvalificētus un motivētus darbiniekus, kam ir ģimene un mājsaimniecība.Izmaiņas tautsaimniecībā rada būtisku ietekmi uz atalgojumu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Laika posmā no
61. līdz 2010.gadam ieviesto taupības pasākumu rezultātā, būtiski samazinot finansējumu valsts pārvaldes iestādēm, atlaižot no darba aptuveni 20% valsts pārvaldes darbinieku un krasi samazinot ierēdņu un darbinieku atalgojumu, notika process, kas būtiski palielināja korupcijas riskus valstī.2014.gadā nedaudz ir palielināts atlīdzības apmērs IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, taču nozīmīgākas izmaiņas tiek plānotas, sākot ar 2016.gadu. MK atbalstīja IeM izstrādātās koncepcijas par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (apstiprināta ar MK 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.675) 2.variantu – uz jauniem principiem balstītu darba samaksas sistēmu. Jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai un darba samaksas paaugstināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 2016.gada 1.janvāra papildus būs nepieciešams finansējums ne vairāk kā 61 972 913 eiro apmērā, tai skaitā IeM – 52 356 560 eiro un TM – 9 616 353 eiro. Zemākā mēnešalga plānota 588 eiro (413,24 lati) apmērā, bet vidējā atlīdzība varētu būt ap 765 latiem (1088,50 eiro) un palielināties par 211 latiem (300,23 eiro), salīdzinot ar 2013.gadu.21Korupciju Latvijā veicina un pastiprina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, radot tieksmi un motivāciju cilvēkiem ar zemu atalgojumu koruptīvas rīcības rezultātā uzlabot savu finansiālo stāvokli. GINI koeficients, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, liecina, ka tas Latvijā ir visaugstākais ES, sasniedzot 35,7 no 100.222014.gada Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk – GKI) reitingā Latvija ieņem 42.vietu. No 16 visproblemātiskākajiem faktoriem, kas traucē uzņēmējdarbību, 4.vietu ieņem korupcija.23 GKI dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. Augstas konkurētspējas valstīs esošie uzņēmumi bieži vien spēj vieglāk iekarot mazāk konkurētspējīgu valstu tirgus un izkonkurēt to vietējos uzņēmumus, neredzot nepieciešamību uzņēmējdarbībā izmantot negodīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā pašā laikā mazāk konkurētspējīgu valstu uzņēmumi vietējā un eksporta tirgū savu pakalpojumu vai produktu noieta veicināšanai ir spiesti pielietot negodīgas un pretlikumīgas konkurences metodes, tai skaitā korupciju.Latvijas ekonomikai atgūstoties no ekonomiskās krīzes, palielinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas un pieaug Latvijas eksporta apjomi. Aizvien vairāk uzņēmumu eksportē savu preci, tādējādi meklējot vai paplašinot savas produkcijas noieta tirgu. Eksports šobrīd ir noteicošais Latvijas ekonomikas attīstības dzinējspēks.24Taču, pieaugot šādām pozitīvām tendencēm, ir jāraugās, lai uzņēmumi kā līdzekli tirgus iekarošanai vai pelņas gūšanai neizmantotu kukuļdošanu. Lai sekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs un nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem ir novērst starptautisko kukuļošanu biznesa darījumos. Pēdējās Latvijas tiesībsargājošo iestāžu izmeklētās lietas liecina, ka šādu starptautiskās kukuļošanas lietu izmeklēšana ir ļoti laikietilpīga, jo kukuļošana notiek ar starpniekuzņēmumu palīdzību un sarežģītām naudas atmazgāšanas shēmām, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus tām piederošajos uzņēmumos.Korupcijas izplatību būtiski ietekmē arī Latvijā pastāvošā ēnu ekonomika, radot iespēju ar nelegālā ceļā iegūtu naudu veikt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus. Ekonomiskās krīzes rezultātā cilvēku vilinājums darboties ēnu ekonomikā pieauga. Pieaugot ēnu ekonomikai un nelegālās naudas apritei, mazinās valsts budžeta ieņēmumi un valstij ir grūtāk stabilizēt ekonomiku, kā rezultātā arī turpmāk cīņai pret ēnu ekonomiku valstī ir jābūt vienam no galvenajiem valdības uzdevumiem, efektīvi īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un veicinot godīgu konkurenci.Korupcijas un ēnu ekonomikas formas un izpausmes veidi kļūst komplicētāki un grūtāk identificējami un to noteikšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, cieša sadarbība pieredzes apmaiņā ar ārvalstu institūcijām, kā rezultātā ir nepieciešams investēt kontrolējošo institūciju25 nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumos, veicinot stratēģisko un operatīvo analīzes metožu efektivitātes uzlabošanu, kas nodrošinātu efektīvāku korupcijas un ēnu ekonomikas novēršanu un normatīvā regulējuma turpmāku pilnveidi.Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, turpinot uzrādīt straujāko kāpumu starp ES valstīm. Viens no lielākiem ekonomikas veicinātājiem Latvijā ir ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības publiskās investīcijas, kas līdz šim ir ievērojami uzlabojušas valsts ekonomiskās situācijas izaugsmi, gan radot pozitīvu ietekmi uz nozaru attīstību, gan kopumā veicinot tautsaimniecības sektoru pievienotās vērtības pieaugumu. 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopējās Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas piešķirtas 4,5 mljrd. eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, savukārt, 2014.-2020.gada periodā ES fondu piešķīrums plānots 4,4 mljrd. eiro apmērā. Papildus EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu abos periodos26 Latvijai piešķirti 118 milj. eiro un Šveices programmā Latvijai piešķirts finansējums 47,7 milj. eiro apmērā, tādējādi palielinot kopēji ieguldījuma apjomu Latvijā.ES fondu un citas ārvalstu palīdzības līdzekļi ir investēti šādās jomās: sabiedriskie pakalpojumi, privātie pakalpojumi, būvniecība, rūpniecība un lauksaimniecība. Jānorada, ka EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti un Šveices programmas līdzekļi pamatā ir novirzīti sabiedrisko pakalpojumu jomā, uzlabojot valsts un pašvaldību funkciju (piemēram, tieslietas un iekšlietas, vides aizsardzība, veselība un izglītība) nodrošināšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību, kā arī privāto pakalpojumu jomā ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas zaļo inovāciju jomā un atbalsts uzņēmumu inkubācijai un aizdevumi mikro-uzņēmumiem. Skaitliskie rādītāji sniegti par 2013.gadu, no kā secināms, ka vislielākā ES fondu ietekme ir bijusi tieši uz būvniecības sektoru, tam seko privātie pakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi (attēlā zemāk ir redzami galvenie sektori, kuros ES fondu līdzekļi investēti).6.attēls. Tautsaimniecības sektoru finansējuma sadalījums pa avotiem 2013.gadā (milj. eiro)2013.gadā ES fondu līdzfinansētie projekti veicinājuši būvniecības sektora pievienotās vērtības pieauguma tempa palielinājumu par 3,4%, savukārt, kopējā būvniecības projektu ietekme uz IKP pieauguma tempu ir pieaugusi par aptuveni 0,4%. Jāņem vērā, ka investīcijas būvniecības projektos netieši ietekmē arī citus tautsaimniecības sektorus, radot labvēlīgus priekšnosacījumus attīstībai, piemēram, iekšējā privātā patēriņa veicināšanai – ES fondu ietekmes rezultātā privātā patēriņa pieauguma tempi palielinājās par 0,4%. No augstākminētajiem sektoriem sabiedriskie pakalpojumi palielināja IKP pieauguma tempus par 0,5% (privātais sektors – 0,4%, rūpniecība – 0,2%, bet lauksaimniecībai praktiski nav ietekmes mazā finansējuma dēļ), kas ir vislielākais devums starp nozarēm. Tas ir skaidrojams ar to, ka publiskā sektora galvenais uzdevums ir radīt nosacījumus pārējo sektoru veiksmīgai attīstībai- lielākie ES fondu ieguldījumi sektora ietvaros tika veikti veselības infrastruktūrā, izglītības infrastruktūrā, profesionālās izglītības, kā arī mūžizglītības attīstībā.Lai nodrošinātu ES fondu, citas ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzekļu ilgtermiņa ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, zināma projektu attiecināmo izmaksu daļa tiek segta arī no projektu ieviesēju privātajiem līdzekļiem. Vislielāko privāto finansējumu 2013.gadā piesaistīja ES fondu projekti, no kuriem ieguldījums nodrošināts uzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecību un inovāciju. Otrs lielākais privātais finansējums tika piesaistīts energoefektivitātes, koģenerācijas un enerģijas pārvaldības investīciju jomās, sevišķi, daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos un projektos centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai. Un trešais lielākais privātais finansējums tika piesaistīts projektos, lai veicinātu uzņēmējdarbību mazajos un vidējos uzņēmumos. Jāatzīmē, ka EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2004.–2009.gada perioda projekti noslēdzās jau 2011.gada aprīlī, savukārt 2009.–2014.gada periodā lielākās projektu daļas ieviešana ir uzsākta tieši 2014.gadā un vislielākais privātais finansējums, kas jāiegulda uzņēmumiem, ir projektos inovāciju jomā. Savukārt Šveices programmā, pamatā visus projektus ievieš valsts un pašvaldību iestādes, atbalsts privātajam sektoram tiek nodrošināts tikai Mikro-kreditēšanas programmā, un uzņēmumiem ir jānodrošina tikai procentu atmaksa par mikro-aizdevumu.Ņemot vērā, ka investīcijām infrastruktūrā nav tiešas saiknes ar valsts eksportspējas palielināšanu, ES fondu līdzfinansēto iniciatīvu ietekme uz eksporta izmaiņu tempu ir diezgan mērena – 2013.gadā ES fondi palielināja eksporta pieauguma tempus tikai par 0,6%, jo vienlaikus ar produktivitātes pieaugumu ES fondu finansējums sekmējis, galvenokārt, iekšējā tirgus attīstību un infrastruktūras uzlabošanu. Jāmin, ka ES fondu ieviešana ir ietekmējusi arī importa pieauguma tempus, jo daļa no būvniecībā izmantojamiem materiāliem tiek importēti uz Latviju.Līdz ar to var secināt, ka ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības ieguldījums rada tiešu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību, kā arī kopā pieejamo finanšu līdzekļu apgrozību gan publiskajā, gan privātajā sektorā.2.3.
62. Sociālie faktori un kulturālā videLatvijā vēl joprojām pastāv salīdzinoši liela tolerance pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. KNAB veiktajos sabiedrības izglītošanas pasākumos un socioloģiskajos pētījumos konstatēts, ka sabiedrībā vērojams zināšanu trūkums par korupcijas negatīvajām sekām un atbildību par koruptīvu rīcību, kā arī valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.Socioloģisko aptauju dati liecina, ka dažādu sabiedrības grupu tolerance saglabājas kā ievērojama problēma, jo iedzīvotāju daļa, kas ir gatavi iesaistīties koruptīvos darījumos vienu gadu sarūk, bet citu atkal pieaug. Ja 2005.gadā uz jautājumu, vai jūs esat gatavi maksāt kukuli, lai atrisinātu savu problēmu valsts vai pašvaldības institūcijā, pozitīvi atbildēja 48% aptaujāto, tad 2007.gadā apstiprinoši atbildējušo personu skaits saruka līdz 39%, bet 2009.gadā pat līdz 32% iedzīvotāju. Savukārt 2011.gadā uz šādu jautājumu apstiprinoši atbildēja 30% uzņēmēju. Tomēr 2012.gadā veiktajā sabiedriskās domas aptaujā tika secināts, ka to personu skaits, kas pieļauj kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai, ja tas būtu nepieciešams kādu problēmu risināšanai, pārsniedz vairāk par trešdaļu (34,7%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt 2014.gada aprīlī šādu personu īpatsvars atkal saruka līdz 29,5%, kas ir mazāk nekā visos iepriekšējos pētījumos. Tas liecina, ka situācija ir nestabila, nav iespējams pārliecinoši uzskatīt, ka mainās sabiedrības tradīcijas un uzticēšanās valsts pārvaldei, vēl arvien nav nostiprinājusies pārliecība, ka valsts spēj atrisināt nepieciešamo jautājumu bez prettiesisku darījumu kārtošanas.7.attēls. Iedzīvotāju tolerance pret korupcijuNeticību valsts pārvaldes godīgumam apliecina arī 2013.gada Transparency International Globālā Korupcijas barometra aptauja, kurā tiek apkopota informācija par cilvēku korupcijas uztveri un korupcijas pieredzi. Šis pētījums norāda uz negatīvu sabiedrības noskaņojumu, kur 29% respondentu atzinuši, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis ir paaugstinājies, bet 55% uzskata, ka līmenis nav mainījies.27 Uz jautājumu, cik nozīmīga ir korupcijas problēma publiskajā sektorā Latvijā, lielākā daļa aptaujāto – 51%, ir atzinuši, ka problēma ir ļoti nopietna.Starptautiski izmantotais korupcijas izplatības salīdzinošais rādītājs dažādās valstīs – Korupcijas uztveres indekss 2013.gadā uzrāda situācijas uzlabošanos par 4 punktiem, sasniedzot 53 punktus no
63. Tādējādi pirmo reizi Latvija nav to valstu vidū, kur korupcija ir uzskatāma par nopietnu problēmu. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Lietuva bija sasniegusi 57 punktus, savukārt Igaunija 68 punktus no 100.Analizējot dažādu 2013.gadā starptautiskos pētījumos iekļautos korupcijas izplatības mērījumu, kas veido Korupcijas uztveres indeksu, rezultātus un novērtējumu datus, novērojams, ka visi rādītāji liecina, ka korupcijas izplatība Latvijā samazinās, tomēr, salīdzinot ar pārējām divām Baltijas valstīm – Igauniju un Lietuvu, trijos rādītājos situācija Latvijā tiek vērtēta negatīvāk nekā abās kaimiņvalstīs, divos rādītājos – vienlīdz zemu ar vienu no kaimiņvalstīm, trijos rādītājos – atrodoties vidējā pozīcijā starp abām kaimiņvalstīm.Salīdzinot dažādus atsevišķus Latvijas korupcijas izplatības novērtējuma rādītājus ar 12 citām jaunajām ES dalībvalstīm, kas pievienojās organizācijai pēc 2004.gada, mūsu valsts atrodas tikai astotajā vietā, aiz sevis atstājot vien Čehiju, Horvātiju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. No pārējām ES dalībvalstīm zemāks rādītājs ir arī Itālijai un Grieķijai.8.attēls. Korupcijas izplatības mērījumu rezultāti dažādos starptautiskos pētījumos, kas veido Korupcijas uztveres indeksu2.3.
64. Tehnoloģiskā videStarptautisko sakaru tīklu veidošanās, tehnoloģiju attīstība palielina to lomu arī noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, strauji attīstās finanšu pakalpojumu sniegšana ārzonās, veicinot noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas iespējas. Tomēr tehnoloģijas sniedz arī iespēju palielināt informācijas un datu apmaiņas izsekojamību un pierādījumu fiksēšanu, ja tam ir atvēlēti pietiekami resursi vai izmeklējošām iestādēm ir pietiekama kapacitāte tehnoloģiju novitātēm.Tehnoloģisko risinājumu ieviešana, fiziskās kontroles jomā, piemēram, foto radari, robežkontrolē vai citās jomās, mazina subjektīvo faktoru lēmumu pieņemšanā. Elektronisko pakalpojumu izveide, ieviešot attālinātus klientu apkalpošanas risinājumus, ierobežo tiešu amatpersonas un klienta saskarsmi, līdz ar ko šis ir uzskatāms par būtisku aspektu korupcijas risku novēršanas kontekstā.VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldes jomā izstrādātajās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.486) sniegusi apkopojošu informāciju, norādot, ka no aptuveni 600 valsts pārvaldes pakalpojumiem, kuru elektronizācija būtu lietderīga, šobrīd ir elektronizēti aptuveni 240 pakalpojumi. ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam ir izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā; ir izveidota virkne pakalpojumu uzņēmējiem – elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi u.c. Portālā www.latvija.lv 2013.gada septembrī bija pieejams 61 e-pakalpojums, no kuriem populārākie bijuši pieteikšanās studijām augstskolā, dzīvesvietas deklarēšana, personas dati iedzīvotāju reģistrā. 2012.gadā e-pakalpojumu izmantošanas skaits portālā www.latvija.lv pārsniedza 1 miljonu reižu. Tāpat ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija 18,27 milj. latu, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Vienlaikus, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir ieviestas elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus.Minētajās VARAM pamatnostādnēs kā viens no prioritārajiem rīcības virzieniem nākamajā plānošanas periodā norādīts "Moderna un efektīva publiskā pārvalde", uzsverot, ka no publiskās pārvaldes sabiedrība sagaida, ka tā kalpo sabiedrības interesēm, ir racionāli un efektīvi organizēta, tās pakalpojumi ir pieejami pēc iespējas ērti katram iedzīvotājam, uzņēmējam un NVO.Visas ES fondu vadošās iestādes ir izveidojušas vai plāno izveidot vadības informācijas sistēmas, kurās tiek uzkrāti dati par projektu īstenotājiem, projekta gaitu un cita veida informāciju, kura ir būtiska nodrošinot izlietoto līdzekļu uzraudzību, tai skaitā analizējot riskus, kuri ir saistīti ar korupciju un krāpšanu, kā arī mazina administratīvo slogu iedzīvotājiem. Arī nākotnē plānots izveidotās sistēmas uzlabot uzlabojot to funkcionalitāti un noderīgumu ES fondu administrēšanā.Sabiedrības iesaistīšana publiskajā pārvaldē ir būtiska, lai, piedāvājot atbilstoša satura un kvalitātes pakalpojumus, publiskās pārvaldes institūcijas kvalitatīvi sagatavotu un pieņemtu lēmumus, kas atbilst sabiedrības interesēm, kā arī lai izmantotu sabiedrisko resursu lēmumu īstenošanas un izpildes uzraudzībā, un lai mazinātu sabiedrības distancēšanos no pārvaldes procesiem.2013.gada 1.jūlijā, stājas spēkā jauns sabiedrības līdzdalības veids – diskusiju dokumenti (ārvalstīs – green paper). Tas paredz ikvienam interesentam iespēju iepazīties ar tiesību aktu projektiem agrīnā dokumenta izstrādes stadijā – vismaz 14 dienas pirms iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmē, tā ievērojami paplašinot un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas valdības lēmumu pieņemšanas procesā.
65. Būtiskākie esošie un no jauna izvirzītie politikas pamatprincipi, politikas mērķi un prioritātesKorupcijas novēršanas un apkarošanas politikas pamatprincipiKorupcijas novēršanas un apkarošanas politikas centrālais princips ir publiskā un privāta sektora pārvaldes uzticamība.Pārvaldes uzticamību var sasniegt, ievērojot:1) Institūciju un organizāciju labas pārvaldības principu, kas ietver tiesiskuma, atklātības, vienlīdzības, objektivitātes, samērīguma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības, saprātīga termiņa ievērošanas, līdzdalības, caurskatāmības un efektivitātes principu;2) cilvēkresursu efektīvas vadības principu, kas ietver taisnīga nopelnu izvērtējuma, ētiskuma, atklātuma, atbildības, vienlīdzības, sabiedrības interešu ievērošanas, patvaļas aizlieguma un tiesiskās paļāvības principu.Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķisIevērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes1) Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;2) Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;3) Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā;4) Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.
66. Rīcības virzieni korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķu un rezultātu sasniegšanaiLai sasniegtu korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:
67. Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai1.
68. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana1.
69. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus
70. Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā2.
71. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās2.
72. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana2.
73. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū2.
74. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā
75. Apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju3.
76. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana3.
77. Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos
78. Apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību4.
79. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana4.
80. Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana un apkarošana4.
81. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu4.
82. Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju veicināšana4.
83. Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas novēršanu
84. Apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā5.
85. Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana5.
86. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana
87. Korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas veidošanas problēmas un turpmākā rīcība5.
88. Vispārīgs esošās situācijas raksturojums un identificētās problēmas un socioloģisko pētījumu datiDažādu starptautiski atzītu pētījumu rezultātu analīze liecina, ka Latvija pieder valstīm ar vidēji augstu korupcijas izplatības līmeni, kur lielākā daļa valsts amatpersonu noraida prettiesiskus maksājumus, tomēr sabiedrība ir ļoti skeptiska par jautājumu atrisināšanu valsts un pašvaldības iestādēs godīgā ceļā. Speciālais korupcijas izplatības mērījumiem veltītais Eirobarometrs28 liecina, ka Latvijā pastāv ļoti augsta disproporcija starp sabiedrības priekšstatiem par korupcijas lomu un ietekmi uz publisko pārvaldi un nepieciešamību izmantot prettiesiskus maksājumus ikdienas darījumu kārtošanā. Respektīvi, lai arī vien piektā daļa aptaujāto – 20% atzīst, ka viņu personisko dzīvi ietekmē korupcija (tas ir 12.zemākais līmenis ES, augstākais par vidējo ES līmeni – 26%) un 6% ir devuši kukuli (vidēji ES – 4%), tomēr 83% uzskata, ka korupcija ir izplatīta parādība (vidēji ES līmenī – 76%). Vienlaikus 33% Latvijas un 31% Igaunijas iedzīvotāju pieder pie tām divām pirmajām valstīm, kur vismazāk aptaujāto ir atzinuši, ka korupcijas līmenis būtu pieaudzis pēdējo trīs gadu laikā. Latvijai atšķirībā no citām jaunajām ES dalībvalstīm ir zemākais līmenis to personu vidū, kas piekrīt apgalvojumam par politisko saišu nepieciešamību, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbību – tam piekrīt 55% iedzīvotāju vidū un 50% uzņēmēju vidū.Aptauju dati liecina, ka disproporciju starp uztverto un pieredzēto korupciju Latvijā veicina gan augsts sabiedrības informētības līmenis par korupcijas slēptajām formām darījumos, kur iedzīvotāji personiski nav iesaistīti, gan, salīdzinot ar citām ES valstīm ļoti augstās ētiskuma prasības (59% uzskata, ka atbildība par koruptīvām darbībām netiek atbilstoši piemērota), ļoti kritiska attieksme un neuzticība publiskajai pārvaldei, kā arī ārkārtīgi augstā iedzīvotāju gatavība pašiem dot, piemēram, dāvanu – to ir apliecinājuši 67% aptaujāto – visvairāk no ES dalībvalstīm. Par spīti tam, ka vairāki pētījumi liecina, ka faktiski ikdienā iedzīvotāji ļoti reti satopas ar kukuļu izspiešanu, tomēr ilgstošie jautājumu izskatīšanas procesi tiesās, administratīvās prasības institūcijās rada pamatu ekspektācijām, ka jautājuma atrisināšanai ir nepieciešami prettiesiski maksājumi.Saskaņā ar Latvijas Faktu 2014.gada aprīlī veikto aptauju 32,2% aptaujāto apgalvoja, ka veica kādus neoficiālus maksājumus, deva dāvanas vai izmantoja neoficiālus sakarus, risinot savus jautājumus publiskās institūcijās.Korupcijas izplatība Latvijā atsevišķos sektoros vēl arvien ir ievērojama, it īpaši ņemot vērā to, ka korupcijas izpausmes formas kļūst arvien komplicētākas un slēptākas. Institūciju un resoru iekšējās uzraudzības mehānismi daudzās jomās vēl arvien nav pietiekami efektīvi, lai varētu atteikties no intensīvas ārējās kontroles, ko nodrošina KNAB. Analizējot pētījuma rezultātus visu aptaujas dalībnieku vidū, redzams, ka arī 2014.gadā visvairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20,2%) pazīšanos, neoficiālus maksājumus vai dāvanas izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas gadījumos. 5% – 6% aptaujas dalībnieku neoficiālas darbības veikuši izglītības sfērā, iekārtojoties darbā valsts vai pašvaldību iestādēs, kārtojot nekustamā īpašuma lietas. Gandrīz visās pētījuma pozīcijās vērojams to iedzīvotāju skaita pieaugums, kuri lietu kārtošanā veikuši kādas neoficiālas darbības. Vienīgi saskarsmē ar Ceļu policiju šādas darbības ir veicis mazāks respondentu skaits.9.attēls. Koruptīvu paņēmienu izmantošanas biežums.10.attēls. Koruptīvu paņēmienu izmantošanas biežums dažādu pakalpojumu saņemšanā.Aptuveni 28% iedzīvotāju no tiem, kas pēdējo divu gadu laikā ir kontaktējušies ar veselības aprūpes jomas speciālistiem un 22%, kontaktējoties ar ceļu satiksmes uzraudzības amatpersonām, 2014.gada aprīlī atzina, ka, saņemot pakalpojumu, ir izmantojuši kādu neoficiālu maksājumu (virs un zem vērtībā septiņiem eiro), devuši dāvanu, izmantojuši pazīšanos vai barterdarījumu. 8,9% atzinuši, ka devuši neoficiālu maksājumu, kas pārsniedz septiņus eiro saskarsmē ar ceļu satiksmes uzraudzības amatpersonām.Visvairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20,2%) pazīšanos, neoficiālus maksājumus vai barterdarījumus izmantojuši ārstēšanās nolūkos (poliklīnikās, slimnīcās), savukārt daudz mazāk – 5 – 6% aptaujas dalībnieku, neoficiālas darbības veikuši saistībā ar izglītības iegūšanu vai darbā iekārtošanos valsts vai pašvaldības iestādē; 4,4% aptaujas dalībnieku neoficiālas darbības veikuši saskarsmē ar ceļa policiju. Citos administratīvās pārvaldes sektoros, kur ir saskare starp pārvaldes amatpersonām un iedzīvotājiem, situatīvās korupcijas izplatība samazinās – tur pretlikumīgus maksājumus izmantojuši 3% un mazāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgi dati ir atspoguļoti Speciālā Eirobarometra 397 rezultātos, kur no tiem, kas saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, 7% ir apliecinājuši, ka ir devuši kukuļus, vērtīgu dāvanu vai ziedojumu.11.attēls. Jomas, saskarsmē ar kurām neoficiāli maksājumi, dāvanas vai pazīšanās ir izmantoti visbiežāk.Uzņēmēju aptaujas29 liecina, ka komersanti mazāk identificē korupciju kā būtiskāko problēmu. Arvien lielāks ir to institūciju skaits, par kurām uzņēmēji apgalvo, ka tajās korupcija ir samērā reta parādība vai pat maz iespējama. Koruptīvu darbību veikšanai daudzās jomās ir paaugstināts risks vienam no kukuļošanas posma locekļiem tikt sauktam pie atbildības, ja neatļauta labuma nodošanā vai pieņemšanā iesaistītās personas nav savstarpēji labi pazīstamas. Tas ir saistīts gan ar soda neizbēgamības sajūtas paaugstināšanos, piemēram, saistībā ar efektīvu KNAB un VP darbu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un informācijas par atklātajiem gadījumiem publiskošanā. Tādējādi tiek atturētas citas personas no iesaistīšanās līdzīgās darbībās, gan sabiedrības neiecietības pret korupciju pieaugums, gan arī institūciju veiktie iekšējie pasākumi klientu apkalpošanas organizācijas uzlabošanā, administratīvo procedūru caurspīdīguma nodrošināšanā un darbinieku kontrolē.Informatīvais ziņojums, ko izstrādā AFCOS sadarbībā ar kompetentajām iestādēm (saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 28.2 panta otro daļu un MK 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.269 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" 2.2.apakšpunktu), liecina, ka 2007.-2013.gada plānošanas periodā tikai 0,4%30 neatbilstību gadījumu ir saistāmi ar korupcijas un krāpšanas riskiem (interešu konflikta vai aizdomu par krāpšanu un organizēto noziedzību gadījumi). Līdz 2013.gada beigām neatbilstību apjoms no kopējā pieprasītā publiskā finansējumā sasniedz 1,3%. Ņemot vērā konstatētās problēmas, kuras lielākoties ir saistāmas ar iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumiem (22,71%) un dažādu noteikto projektu ieviešanas nosacījumu pārkāpumiem (21,91%) ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu vadošās iestādes turpina darbu pie situācijas uzlabošanas. Sadarbība ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finansējumu saņēmējiem (pašvaldības, uzņēmēji, NVO, valsts iestādes u.c.) turpinās, tai skaitā piesaistot IUB pārstāvjus, Eiropas Komisiju un citus ārvalstu un nacionālos ekspertus. Tomēr 2014.gada aprīlī pēc KNAB pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktajā socioloģiskajā pētījumā tika konstatēts, ka uzticība ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām ir kritusies, runājot par korupciju. Tas saistāms ar plašsaziņas līdzekļos skaļi kritizēto ES fondu projektu ieviešanu un to mērķu sasniegšanu. Taču pozitīvi vērtējama sadarbības starp ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu administrēšanā iesaistītām iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm uzlabošanās, par ko liecina izskatīto lietu un ierosināto kriminālprocesu skaita pieaugums. Paredzēts turpināt veidot ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, organizējot darba grupas un abpusējās apmācības.Attiecībā uz EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu 2009.–2014.gada periodā, donorvalstis 2013.gadā uzsāka pilotprojektu, kura ietvaros Transparency International sadarbībā ar Berlīnes risku institūtu ir izstrādājis EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Korupcijas riska izvērtēšanas-risku filtrēšanas posma ziņojumu katrai no saņēmējvalstīm ar mērķi vērst saņēmējvalstu uzmanību uz korupcijas riska iespējamību katrā no valstīm, kā arī lai pastiprinātu uzmanību dotajam korupcijas riskam un būtiski izvērtētu un ieviestu nepieciešamos risku iestāšanās novēršanas vai mazināšanas pasākumus. Ziņojumā sniegts kopējais vērtējums korupcijas riska iespējamībai valsts līmenī un EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu programmu līmenī.31 Latvijai valsts līmenī ir sniegts vidējais korupcijas riska iespējamības vērtējums, savukārt programmu līmenī trijām no astoņām programmām ir sniegts augsts korupcijas riska iespējamības vērtējums. FM kā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu vadošā iestāde sadarbībā ar KNAB apkopoja pasākumu sarakstu korupcijas riska mazināšanai un iesniedza to donorvalstīm 2014.gada septembrī, kā galvenos pasākumus minot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu izstrādi 2015.–2020.gadam (t.sk. KNAB rīkotās apmācības publiskā sektora darbiniekiem), EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu risku vadības stratēģijas izstrādi, kā arī izveidoto sūdzību iesniegšanas mehānismu vadošās iestādes uzturētajās EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu tīmekļa vietnēs. Korupcijas riska izvērtējuma ziņojumi par katru no saņēmējvalstīm tiks apkopoti vienā dokumentā, kurš tiks publicēts 2015.gada laikā.5.
89. Secinājumi par tiesību aizsardzības iestāžu pārbaužu ietvaros konstatētoKNAB veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju neplānotos ikdienas kontaktos starp valsts amatpersonu un institūcijas klientu, tomēr nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu.5.
90. Laba pārvaldība un iekšējā kontroleNo visiem labas pārvaldības draudiem par visbīstamāko ir uzskatāma korupcija. Korupcija un neefektīva institūciju vadība deformē ekonomisko izaugsmi un attīstību. Līdz ar to par institūciju prioritāti ir jāizvirza tādu uzdevumu veikšana, kas kalpo labas pārvaldības nodrošināšanai un korupcijas un neefektīvas vadības novēršanai, piemēram, ātra reaģēšana uz katru sliktas vadības vai korupcijas gadījuma pazīmi, ikviena korupcijas vai sliktas vadības gadījuma risināšana ar vienādu attieksmi visās instancēs un visos līmeņos, starptautiskās pieredzes un sadarbības izmantošana labas pārvaldības nodrošināšanā. Labas pārvaldības mērķu sasniegšanai ir nepieciešama institūciju vadības nepārtraukta iniciatīva, kā arī tā morālās un ētiskās stājas demonstrēšana padotajiem ikdienas darbībās.Kā viens no disciplinēšanas mehānismiem pārkāpumu, t.sk. iespējamo krāpšanas, korupcijas vai interešu konflikta gadījumu mazināšanai tiešo vai pastarpināto valsts pārvaldes iestāžu, atvasinātu publisku personu vai citas valsts iestāžu īstenotajos ES fondu projektos, atbilstoši MK 2011.gada 8.marta sēdes protokollēmuma (protokols Nr.14, 21.§) 4.punktam tiek ierosināts piemērot ierēdņu disciplināratbildības principus. Attiecīgi informācija par ierosināto dienesta izmeklēšanu un disciplinārlietu skaitu tiek apkopota FM informatīvajā ziņojumā par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz kārtējā gada 31.decembrim.Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās, tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad valsts institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību institūcijā, bet nākas secināt, ka ieviesti ir tikai atsevišķi tās pamatelementi.2012.gada 7.februārī MK atbalstīja KNAB vadītās darba grupas izstrādāto Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās (apstiprināta ar MK 2012.gada 13.februāra rīkojumu Nr.72) un tajā piedāvāto trešo risinājuma variantu, kas paredz institūcijām īstenot noteiktu minimālo korupcijas kontroles pasākumu kopumu, bet attiecībā uz pārējiem izvēlēties, kurš korupcijas kontroles pasākumu virziens tām būs prioritārs, ņemot vērā darba specifiku, personāla apsvērumus un līdzšinējo pieredzi.Izvērtējot vadošo valsts pārvaldes iestāžu un to padotības iestāžu praksi iekšējo pretkorupcijas kontroles pasākumu organizēšanā, KNAB ir secinājis, ka vēl arvien tiek konstatēti trūkumi:1) Detalizēti definētas iekšējās kontroles prasības pretkorupcijas jomā pastāv attiecībā uz interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet attiecībā uz citām kontroles procedūrām tiek pieļauta diezgan plaša vadītāja rīcības brīvība, kur var izvēlēties, kādus kontroles pasākumus īstenot. Rezultātā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu pārvaldes jomā, kur ir jādarbojas pēc Eiropas Komisijas un donorvalstu32 definētajām prasībām, ir izveidota stingra integrēta kontroles sistēma, kas vienlīdz attiecas uz korupcijas un citu risku novēršanu, bet citās publiskās pārvaldes jomās pastāv jaukta sistēma – atsevišķi kontroles elementi stingri regulēti, citi diskrecionāri. Tā rezultātā korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana valsts iestādēs nenotiek saskaņā ar vienotiem standartiem un noteikumiem; turklāt KNAB izstrādātie metodiskie līdzekļi un tajos sniegtās rekomendācijas to neobligātuma dēļ reti tiek ņemtas vērā vai iekļautas institūciju procedūru aprakstos. Līdz ar to ir jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu, ka obligāti veicamo kontroles pasākumu loks tiek noteikts normatīvajos aktos.2) Lai arī lielākajai daļai institūciju ir aktualizēti pretkorupcijas pasākumu plāni, ievērojamai daļai no tām pretkorupcijas plāna tapšanas gaitā nav veikta korupcijas riskiem vispakļautāko amatu analīze, nav pārliecības, ka institūcijās izstrādātie pretkorupcijas pasākumu plāni ir reāli risku vadības instrumenti, ja paredzētie uzdevumi nav vērsti uz specifiskām amatpersonu grupām.3) Spēja identificēt korupcijas riskus institūcijā (noteikt korupcijas riskiem labvēlīgos apstākļus, apzināt visgrūtāk konstatējamos korupcijas riskus un noteikt korupcijas riskam visvairāk pakļautās funkcijas) norāda uz atbildīgo amatpersonu profesionalitāti un iedziļināšanos problēmās. Diemžēl daļa institūciju šo analītisko uzdevumu veikušas pavirši, jo tās vai nu atbildi uz teorētiskiem jautājumiem nav sniegušas vispār, vai arī centušās distancēties no korupcijas riskiem, norādot, ka tām šī problēma nav aktuāla.4) 37% valsts pārvaldes iestāžu un 40% publisko personu kapitālsabiedrību, atbildot uz jautājumu, kuri no korupcijas riskiem, balstoties uz praktisko darba pieredzi, jūsu institūcijā ir visgrūtāk konstatējami un novēršami personāla darbā, sniegušas atbildi, ka problēma nav aktuāla. Tā kā respondentiem netika lūgts tuvāk skaidrot šo savu izvēlēto atbildi, ir grūti viennozīmīgi secināt, vai konkrētajās institūcijās pastāv uzskats, ka korupcijas risku tajās nav vai, pretēji, ka tajās ir konstatēti un novērsti pilnīgi visi iespējamie riski. Taču, ja ņem vērā, ka respondentu vidū, kas snieguši atbildi "problēma nav aktuāla", ir 48% institūciju, kurās nav veikts vispār vai ir tikai daļēji veikts korupcijas sensitīvo amatu (līdz ar to arī funkciju un kompetenču) izvērtējums, tas liek domāt, ka vismaz daļa institūciju vadītāju, iespējams, nemaz neapzinās pastāvošos korupcijas riskus savā darbavietā vai arī nevēlas tos atzīt.5) Institūcijās kā korupcijas riskiem vislabvēlīgākie apstākļi identificēti – zems atalgojums un zema darbinieku motivācija (bieži saistīta arī ar finansiālo aspektu). Tomēr, kamēr Latvijā valsts pārvaldē nav iespējams nodrošināt darbiniekiem vēlamo atalgojuma apjomu, institūciju vadītājiem ir jārēķinās ar augstu korupcijas risku un līdz ar to ir jānodrošina lielāki resursi iekšējās kontroles pasākumiem risku novēršanai.6) Katra institūcija ir atbildīga, lai darbinieks būtu iepazīstināts ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem un spētu patstāvīgi rīkoties, saskaroties ar konkrētām problēmsituācijām. Tāpat institūciju iekšējos normatīvajos aktos obligāti jāparedz rīcības plāns darbiniekiem gadījumos, kad tie vēlas ziņot par iestādes vadības pārkāpumiem, nodrošinot ziņotāja anonimitāti un ierobežojot potenciālas represīvās darbības pret ziņotāju. Iepriekšminētās aptaujas dati liecina, ka par šo jautājumu ir domāts tikai atsevišķās institūcijās.Latvijā ir pieņemamā līmenī attīstīts iekšējā audita institūts valsts institūcijās, kur kvalitātes prasību ievērošanu pārrauga FM, bet vājš un neattīstīts pašvaldībās, publisko personu kapitālsabiedrībās, tiesu varā un Saeimā. Pastāv neskaidrības ar koordināciju starp visiem galvenajiem iekšējās kontroles sistēmas turētājiem. Tiek uzskatīts, bet nav atspoguļots normatīvajos aktos, ka Valsts kanceleja ir atbildīga par iekšējās kontroles sistēmas pamatnoteikumu izstrādi attiecībā uz ierobežotu institūciju skaitu, savukārt – KNAB uzrauga iekšējās kontroles sistēmu saistībā ar korupcijas novēršanu. Valsts kanceleja neveic datu vākšanu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, bet KNAB veic neregulāri. Galvenais iekšējās kontroles sistēmas darbības uzraugs attiecībā uz valsts budžeta izlietojumu ir Finanšu ministrija, kas izstrādā un pārrauga iekšējā audita politiku valstī, sniedz metodoloģisko atbalstu par finanšu kontrolēm. Savukārt Valsts kase atbild par valsts budžeta pārskata statistisku konsolidēšanu, FM ir Vadošā iestāde, kas atbild par iekšējās kontroles sistēmas ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu jomā uzraudzību.Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.pants paredz, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem kopā ar Valsts kontroles atzinumu. Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumi Nr.375 "Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtība" nosaka kārtību un apjomu, kādā Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu, tajā ietverot Finanšu ministrijas vadības ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu, valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un tās pielikumus, pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumus un pārskatu par valsts konsolidēto parādu un tā pielikumus, bet nav ietverts izpildvaras pienākums saimnieciskā gada pārskatam pievienot apliecinājumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību prasībām.Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 6.panta pirmo daļu valsts sekretāram vai iestādes vadītājam nav noteikts pienākums, ik gadu sniedzot atskaites, sniegt informāciju vai apliecinājumu par izveidotās sistēmas darbību, bet šā likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā ir tikai vispārīgi noteikts "nosūtīt Valsts kancelejai izvērtēšanai informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētajiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā."Iekšējā audita politikas skatījumā šāda situācija rada neatrisinātu problēmu, kas skar Saeimas kompetenci, respektīvi, šobrīd iekšējam auditam no valdības puses nav viena skaidra pasūtītāja. Tas varētu būt finanšu ministrs, kam deleģētas valdības funkcijas, tai skaitā pieņemt lēmumu par naudas piešķiršanu un parakstīt saimnieciskā gada pārskatu, sniedzot apliecinājumus par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, jo nav citu instrumentu, uz ko balstīties. Lai FM varētu ar pilnu pārliecību parakstīt ticamības deklarāciju par valsts budžeta izlietojumu, būtu nepieciešams pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu visā valdības sektorā, KNAB uzlabot preventīvos pasākumus, Valsts kasei attīstīt risinājumus, kā panākt atbildību par iekšējās kontroles sistēmas kļūdām, sastādot gada pārskatus, FM pilnveidot finanšu kontroles.Nākamajā plānošanas periodā lielāka uzmanība būtu veltāma tieši iekšējās kontroles sistēmas pilnveidei un tās auditam Saeimā, tiesu varā, pašvaldībās un kapitālsabiedrībās, tai skaitā pretkorupcijas pasākumu izstrādei.5.
91. Korupcijas un interešu konflikta novēršanaŅemot vērā korupcijas slēpto dabu, ļoti nozīmīga ir interešu konflikta situāciju kā korupcijas priekšvēstnešu identificēšana un novēršana. Arī šajā jomā ir vērojamas divējādas tendences: gan stingra likumības ievērošana daudzās institūcijās, gan arī veidu, kā apiet likuma prasības, aktīva meklēšana un izvairīšanās no normu ievērošanas, nepiemērojot valsts amatpersonas statusu vai interpretējot likumu sašaurināti. Valsts amatpersonu darbības kontrolē konstatējama nemainīga tendence, proti, administratīvos pārkāpumus korupcijas novēršanas jomā visvairāk pieļauj valsts amatpersonas pašvaldībās (domes deputāti, pašvaldību iestāžu vadītāji, pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonas).KNAB nereti konstatē, ka amatpersonas pārkāpj noteikto aizliegumu rīkoties savu vai savu radinieku personisko un mantisko interešu ietekmē – radinieki tiek pieņemti darbā vai nolīgti izpildīt pasūtījumus institūcijas vajadzībām, tiek izdoti rīkojumi par prēmiju vai citādu labumu piešķiršanu (došanās komandējumā, autotransporta izmantošana, mobilā tālruņa limiti, izdevīgi telpu nomas līgumi u.c.). Lai arī norit izglītošana un normu skaidrošana, dažkārt amatpersonas joprojām nespēj likuma normas piemērot arī praksē.Lai tiktu samazināts korupcijas līmenis valstī kopumā, ir nepieciešama korupcijas apkarošanas, kukuļošanas novēršanas, interešu konflikta uzraudzības, kā arī tiesvedības jomā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšana, kā arī amatpersonu, kuras pakļautas riskam tikt iesaistītam korupcijas vai interešu konflikta situācijās, sistēmiska apmācība par pretkorupcijas jautājumiem un regulāra tālākizglītošana par problēmsituācijām, ar ko var nākties saskarties dienesta pienākumu izpildē.KNAB kontroles un skaidrojošā darba rezultātā valsts pārvaldes institūcijās ir ieviestas procedūras IKNL ievērošanas uzraudzībai, tomēr vēl aizvien pastāv nepilnības, par kuru novēršanu ir jāturpina debates: par valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmu, faktiskajiem interešu konfliktiem pašvaldībās, NVO un privāto kapitālsabiedrību rīcībā ar publiskajiem resursiem. Neatrisināti jautājumi ir saistīti ar komercdarbības ierobežojumu attiecināšanu uz visām tām personām, kuru rīcībā varētu būt saskatāms interešu konflikts, kā arī ziedojumu pieņemšanu publiskām vajadzībām.5.
92. Starptautisko saistību īstenošanaLatvijai ir saistošas Eiropas Padomes līguma "Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu" un ANO Pretkorupcijas konvencijas un ESAO Pretkukuļošanas konvencijas saistības.Latvija kļuva par pilntiesīgu dalībnieku ESAO Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā
93. gada
94. oktobrī. ESAO Pretkukuļošanas konvencija Latvijā stājās spēkā
95. gada
96. maijā. Latvijas pievienošanās ESAO procesā, organizācija vērtēs Latvijā spēkā esošo tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību organizācijas juridiskajiem instrumentiem, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavos viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem. Lai kļūtu par ESAO dalībvalsti, Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā ir nepieciešams iziet divas izvērtēšanas fāzes. Pirmajā fāzē tiek veikts likumdošanas izvērtējums, savukārt
97. fāzē tiks izvērtēta Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos praktiskā ieviešana. Latvijas sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO Kukuļošanas apkarošanas sadaļā ir paredzēts izvērtēt valsts atbilstību vēl trīs ESAO Padomes rekomendācijām (rekomendācija turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos; rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos; rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem) un vienam ESAO Attīstības palīdzības komitejas ieteikumam korupcijas apkarošanas priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas ietvaros. Lai sekmīgi turpinātu KNAB uzsāktās darbības saistībā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu atklāšanu, KNAB pievērsīs papildu centienus spējai atklāt un izmeklēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumus. Papildus esošajām prioritātēm KNAB pastiprinātu uzmanību pievērsīs ar korupciju saistītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un grāmatvedības pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un likuma izpildei, kā arī ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar ESAO
98. gada III rekomendāciju. Ar korupcijas novēršanas jautājumiem ir saistītas arī Latvijas sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO Publiskās pārvaldības sadaļā ietvertās piecas Padomes rekomendācijas, kas attiecas uz valsts – privātā sektora partnerību pārvaldības principiem; lobēšanas caurredzamības un integritātes principiem; publisko iepirkumu integritātes palielināšanu; interešu konfliktu pārvaldību valsts dienestā un ētiskas uzvedības uzlabošanu valsts dienestā, tostarp valsts dienesta ētikas pārvaldības principiem.2012.gadā GRECO īstenoja IV novērtēšanas kārtu, kuras ietvaros tika pieņemts Latvijas novērtēšanas ziņojums ar 14 rekomendācijām attiecībā uz korupcijas novēršanu parlamentā, tiesu varas institūcijās un prokuratūrā.Jāņem vērā, ka ESAO, GRECO un ANO saistību izpilde turpmāk prasīs lielāku nekā līdz šim finanšu un cilvēkresursu iesaisti.
99. Uzdevumu un pasākumu plānsKorupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis: ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai1.Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšanaUzdevumi/ galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasParedzētais finansējums un tā avotiSituācijas raksturojumsLikumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un KL noteiktais valsts amatpersonu loks neaptver visas valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātās personas, bet tikai definētu amatpersonu loku - lielākoties publisko personu institūciju augstākās amatpersonas. Tikai valsts amatpersonām ir noteikts pienākums iesniegt likumā noteiktās deklarācijas un ievērot interešu konflikta ierobežojumus un aizliegumus. Tikai valsts amatpersonām ir paredzētas sankcijas par visiem KL minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Kopumā uz 2013.gada 1.augustu Latvijā bija 58 968 valsts amatpersonas no aptuveni 200 000 valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām personām. Lai novērstu problēmas ar kriminālatbildības piemērošanu par kukuļošanu, kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir jāattiecina uz jebkuru personu, KL ir noteikts nedaudz atšķirīgs atbildības regulējums valsts amatpersonām un valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, tomēr neaptverot visus noziedzīgu nodarījumu veidus, par ko ir paredzēta kriminālatbildība valsts institūciju dienestā. Savukārt ANO Pretkorupcijas konvencija nosaka, ka par valsts amatpersonu tiek uzskatīta (i) jebkura persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi. Valsts amatpersonu loka precizēšana ir nepieciešama gan tādēļ, lai noteiktu atbildības apjomu par dažādiem pārkāpumiem, gan arī, lai preventīvi paredzētu ierobežojumus un aizliegumus, kas varētu atturēt no darbības interešu konflikta situācijā vai koruptīva rakstura pārkāpumu izdarīšanas.Veicot precizējumus IKNL, jāapsver iespēja diferencēt valsts amatpersonu loku atbilstoši to amatam un pilnvaru apjoma sadalījumam, ko savukārt ņemt vērā, nosakot ierobežojumu, aizliegumu un pienākumu loks. Vienlaikus jānorāda, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas pienākums atsevišķos gadījumos var kļūt nesamērīgs, salīdzinot amatpersonai piešķirtās varas apjomu ar iejaukšanos personas privātajā dzīvē, tādēļ, pārskatot valsts amatpersonu loku, būtu izvērtējams, vai saglabājams princips, ka visām amatpersonām bez izņēmuma ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Tai skaitā ir jāņem vērā, ka ilgstoši neatrisināts jautājums ir neskaidrības ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu personām, kurām, darbojoties ārpus publiskās pārvaldes, tiek piešķirtas tiesības rīkoties ar publiskajiem finanšu līdzekļiem, tai skaitā lemt par to pārdali citām privātpersonām. 2011.gada 20.decembrī MK tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" (prot. Nr.75 38.§),bet visi tajā nospraustie mērķi nav sasniegti, jo izpildīta ir tikai daļa uzdevumu, bet citi vēl joprojām ir izpildes stadijā.1.1.Izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā (Krimināllikums, likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"), precizējot valsts amatpersonu loku.31.12.2016.TM, KNAB, VID-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsPraktiskā valsts amatpersonu statusa piemērošana mēdz būt pretrunā ar tiesu prakses atziņām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-106/2013 atzīts, ka valsts kapitālsabiedrību saimnieciskā darbība ir rīcība ar valsts mantu. Ievērojot minēto, publisko personu kapitālsabiedrību darbiniekiem, kas rīkojas ar valsts mantu, būtu piemērojams valsts amatpersonas statuss, tomēr regulāri ir novērojamas atkāpes no šādas prakses, it īpaši pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, ostās un augstskolās. VID kā atbildīgās uzraudzības institūcijas nostāja šajā jautājumā nav vienveidīga, tādēļ institūciju rīcība ir atšķirīga.1.2.Sagatavot valsts un pašvaldību institūciju vadītāju iesniegto valsts amatpersonu sarakstu atbilstības likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām izvērtējumu, tai skaitā identificējot atkāpes no vienveidīgas prakses vai nepilnības valsts amatpersonas statusa piemērošanā31.12.2016.VID-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros2.Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskusSituācijas raksturojumsANO Pretkorupcijas konvencijas 7.pants paredz, ka katrai Dalībvalstij, kur tas ir piemēroti un saskan ar tās tiesību pamatprincipiem, jācenšas izveidot, uzturēt un stiprināt tādu sistēmu valsts ierēdņu un, kur piemērojami, citu nevēlētu valsts amatpersonu pieņemšanai darbā, atalgošanai, noturēšanai darbā, atbalstīšanai un aiziešanai pensijā, kas: (a) ir balstīta uz efektivitātes un atklātības principiem un objektīviem kritērijiem, tādiem kā nopelni, taisnīgums un spējas; (b) sastāv no atbilstošām procedūrām, atlasot un apmācot personas darbam tādos valsts amatos, kas ir īpaši pakļauti korupcijas riskam, un, kur iespējams, nodrošinot šādu personu rotāciju uz citiem amatiem.Līdz ar to darbam publiskā sektora institūcijās – valsts un pašvaldības iestādēs, godīgas un atklātas atlases ietvaros būtu jāizvēlas amata prasībām kompetences un prasmju ziņā visatbilstošākais kandidāts. Konvencijas izpratnē "Valsts amatpersona" nozīmē: (i) jebkura persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi; (iii) jebkura cita persona, kura definēta kā "valsts amatpersona" Dalībvalsts normatīvajos aktos. Tomēr dažu šīs Konvencijas II nodaļā paredzētu pasākumu sakarā ,,valsts amatpersona" var būt jebkura amatpersona, kura pilda valsts dienesta pienākumus vai sniedz valsts pakalpojumus, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi.Precīzi, salīdzināmi kritēriji un atklātības princips valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atlasei un pieņemšanai darbā ir noteikts tikai attiecībā uz divām valsts amatpersonu grupām: civildienesta ierēdņi un tieneši. Šobrīd tiek gatavots likumprojekts "Valsts dienesta likums", kas attiecībā uz valsts pārvaldes funkciju īstenošanā iesaistītajām personām (gan amatpersonām, gan citiem valsts tiešajā pārvaldē nodarbinātajiem) paredzēs skaidru un prognozējamu personāla atlases kārtību. Nav paredzēta likuma normu attiecināšana uz atvasinātajām publiskajām personām – pašvaldībām, ostu pārvaldēm, publisko personu kapitālsabiedrībām. Pašvaldībās, publisko personu kapitālsabiedrībās, iekšlietu sistēmas iestādēs un citās publisko personu institūcijās atklāta, uz noteiktiem kritērijiem vērsta personāla atlases kārtība nav paredzēta ārējā normatīvā aktā, bet var tikt piemērota saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu, tomēr praktiski tiek piemērota neregulāri. Tādējādi Latvijā pastāv ļoti augsts favorītisma un patronāžas risks – tipiski korupcijas riski, sabiedrība neuzticas, ka darbā valsts un pašvaldību institūcijās, publisko personu kapitālsabiedrībās tiek pieņemti kompetentākie un atbilstošākie pretendenti, nevis izmantoti sakari un personīgās saites, tiek ierobežotas citu atbilstošu pretendentu iespējas pretendēt uz darbu, jo nav nodrošināta atklātība par eksistējošajām vakancēm. Vienīgais izņēmums ir atklātība attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem, ko šobrīd paredz Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumu Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto inform