Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

Īsumā

Šis likums apstiprina Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2008. gada 15. oktobrī. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, reģionālo integrāciju un ekonomisko sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Ko tas regulē

  • Ekonomisko partnerattiecību nolīguma pieņemšanu un apstiprināšanu.
  • Nolīgumā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu.
  • Nolīguma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
  • Nolīguma mērķus, kas ietver nabadzības samazināšanu, reģionālās integrācijas veicināšanu un CARIFORUM valstu integrāciju pasaules ekonomikā.

Kas tas attiecas

  • CARIFORUM valstis (Antigva un Barbuda, Bahamu Salu Sadraudzība, Barbadosa, Beliza, Dominikānas Sadraudzība, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajānas Republika, Haiti Republika, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinamas Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika).
  • Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis (Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Malta, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste).

Galvenie punkti

  • Nolīgums tiek pieņemts un apstiprināts ar šo likumu.
  • Ārlietu ministrija koordinē Nolīgumā paredzēto saistību izpildi.
  • Nolīgums stājas spēkā tā 243. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
  • Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 1.pants. 2008.gada 15.oktobrī Bridžtaunā, Barbadosā, parakstītais Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk - Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 243.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 9.jūnijā. Valsts prezidents R.Vējonis Rīgā 2016.gada 29.jūnijā EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS STARP CARIFORUM VALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES ANTIGVA UN BARBUDA BAHAMU SALU SADRAUDZĪBA, BARBADOSA, BELIZA, DOMINIKAS SADRAUDZĪBA, DOMINIKĀNAS REPUBLIKA, GRENĀDA, GAJĀNAS REPUBLIKA, HAITI REPUBLIKA, JAMAIKA, SENTKITSA UN NEVISA, SENTLŪSIJA, SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS, SURINAMAS REPUBLIKA, TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA, turpmāk "CARIFORUM valstis", no vienas puses, un BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "Eiropas Savienības dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību valstu kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Līgumu par Karību valstu kopienas un Dominikānas Republikas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, no vienas puses, un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no otras puses; ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā, turpmāk "Kotonū Nolīgums"; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT apņemšanos cienīt cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, kas ir būtiski Kotonū Nolīguma elementi, un labu pārvaldību, kas ir Kotonū Nolīguma pamatelements; ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt un paātrināt CARIFORUM valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību ar nolūku sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi; ŅEMOT VĒRĀ, kāda nozīme to uztverē ir starptautiski saskaņotajiem attīstības mērķiem un ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem; ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt savu tautu saimniecisko un sociālo progresu saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību, ievērojot darba pamattiesības atbilstīgi Starptautiskās darba organizācijas attiecīgajās konvencijās noteiktajiem principiem un aizsargājot vidi atbilstīgi 2002. gada Johannesburgas Deklarācijai; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos strādāt kopā Kotonū Nolīguma mērķu sasniegšanai, tostarp nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgai attīstībai un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstu pakāpeniskai integrācijai pasaules ekonomikā; VĒLOTIES veicināt CARICOM Attīstības memoranda īstenošanu; ŅEMOT VĒRĀ uzticību principiem un noteikumiem, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, jo īpaši tiem, kuri iekļauti Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu; ŅEMOT VĒRĀ ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņu atšķirības starp CARIFORUM valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm; ŅEMOT VĒRĀ svarīgos tradicionālos sakarus, kas tās vieno, jo īpaši ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites; ŅEMOT VĒRĀ to, ka tās vēlas stiprināt šos sakarus un iedibināt ilglaicīgas attiecības, kuru pamatā būtu partnerība un abpusējas tiesības un pienākumi, kā arī regulārs dialogs ar nolūku uzlabot savstarpēju izpratni un saprašanos; VĒLOTIES stiprināt savu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību satvaru, izveidojot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas varētu būt CARIFORUM valstu attīstības instruments; VĒLOTIES izvērst ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, paplašinot un pilnveidojot CARIFORUM valstu pašreizējo preferenciālo piekļuvi Eiropas Kopienas tirgum; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos atbalstīt CARIFORUM valstu reģionālās integrācijas procesu, jo īpaši veicināt reģionālo ekonomisko integrāciju kā pamatinstrumentu to integrācijai pasaules ekonomikā un palīdzēt tām izturēt globalizācijas pārbaudījumus un panākt ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, kas atbilst to ilgtspējīgas attīstības mērķim; APZINOTIES, ka jaudu kāpināšana un piegādes ierobežotības risināšana CARIFORUM valstīs ir vajadzīga, lai pilnīgi izmantotu uzlabotās tirdzniecības iespējas un panāktu iespējami lielus tirdzniecības reformu ieguvumus, un ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, var būt būtiska loma, atbalstot CARIFORUM valstis šā nolīguma īstenošanā un izmantošanā savā labā; ATGĀDINOT, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies palielināt apjomu palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, un nodrošināt, lai būtiska daļa Eiropas Kopienas un ES dalībvalstu saistību būtu veltīta ĀKK valstīm; APŅĒMUŠĀS nodrošināt, lai Eiropas Kopienas attīstības sadarbība reģionālajai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, ko paredz Kotonū Nolīgums, tiktu veikta tā, lai nodrošinātu iespējami lielus šā nolīguma paredzamos ieguvumus; APŅĒMUŠĀS sadarboties saskaņā ar Parīzes Deklarāciju par atbalsta efektivitāti, ES vienprātību par attīstību un ES un Karību jūras reģiona partnerību izaugsmei, stabilitātei un attīstībai ar nolūku veicināt ES dalībvalstu ieguldījumu un citu līdzekļu devēju dalību, atbalstot CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus; PĀRLIECĪBĀ, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgums radīs jaunu, labvēlīgāku gaisotni tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un jaunas, dinamiskas iespējas izaugsmei un attīstībai, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. I DAĻA TIRDZNIECĪBAS PARTNERĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI 1. pants Mērķi Šā nolīguma mērķi ir šādi:

  1. a)sekmēt nabadzības samazināšanu un galīgu izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tūkstošgades attīstības mērķiem un Kotonū Nolīgumu;
  2. b)veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, tā izveidojot un īstenojot efektīvu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem līgumslēdzēju pušu starpā un CARIFORUM reģionā;
  3. c)veicināt CARIFORUM valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar to politisko izvēli un attīstības prioritātēm;
  4. d)uzlabot CARIFORUM valstu jaudu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;
  5. e)atbalstīt apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un vairot piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi CARIFORUM reģionā;
  6. f)nostiprināt esošās attiecības starp līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas intereses pamata. Tālab, ņemot vērā attiecīgo attīstības līmeni un ievērojot PTO pienākumus, nolīgums paplašina komerciālās un ekonomiskās attiecības, atbalsta jaunu dinamiku tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm ar to savstarpējās tirdzniecības progresīvas, asimetriskas liberalizācijas palīdzību, paplašina un padziļina sadarbību visās jomās, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem. 2. pants Principi 1. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma pamatprincipi, kā arī būtiskie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti, attiecīgi, Kotonū Nolīguma 2. un 9. pantā. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma un iepriekšējo ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu noteikumi reģionālās sadarbības un integrācijas, kā arī ekonomikas un tirdzniecības sadarbības jomā. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Kotonū Nolīgums un šis nolīgums īstenojami papildinošā un savstarpēji pastiprinošā veidā. 3. pants Ilgtspējīga attīstība 1. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir piemērojams un integrējams katrā ekonomisko partnerattiecību līmenī, Kotonū Nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteikto vispārējo saistību izpildē, jo īpaši pildot vispārīgo apņemšanos samazināt un pilnībā izskaust nabadzību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 2. Līgumslēdzējas puses izprot, ka šis mērķis šā ekonomisko partnerattiecību nolīguma gadījumā ir piemērojams kā apņemšanās, ka:
  7. a)šā nolīguma piemērošanā tiek pilnīgi ņemtas vērā attiecīgo iedzīvotāju un nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses;
  8. b)lēmumu pieņemšanas metodes aptver īpašuma, dalības un dialoga pamatprincipus. 3. Rezultātā līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā, kuras centrā ir cilvēks, kas ir galvenais ieguvējs, pateicoties attīstībai. 4. pants Reģionālā integrācija 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka reģionālā integrācija ir neatņemams to partnerattiecību elements un ietekmīgs instruments šā nolīguma mērķu sasniegšanā. 2. Līgumslēdzējas puses atzīst un apstiprina, kāda nozīme ir CARIFORUM valstu savstarpējai reģionālajai integrācijai kā mehānismam, kas ļauj šīm valstīm sasniegt lielākas ekonomiskās iespējas un lielāku politisko stabilitāti un veicināt to efektīvu iekļaušanos pasaules ekonomikā. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst CARIFORUM valstu centienus sekmēt reģionālo un apakšreģionālo integrāciju savā starpā, izmantojot pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Karību Kopienu un Dominikānas Republiku. 4. Turklāt līgumslēdzējas puses atzīst, ka neatkarīgi no šajā nolīgumā paredzētajām saistībām reģionālās integrācijas temps un saturs ir jautājums, ko nosaka vienīgi CARIFORUM valstis, īstenojot savu suverenitāti un ņemot vērā to pašreizējo un turpmāko politisko gribu. 5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to partnerība vairo un tiecas padziļināt reģionālo integrāciju, un apņemas sadarboties, lai to turpinātu attīstīt, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu attīstības līmeni, vajadzības, ģeogrāfiskā realitāte un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī prioritātes, ko CARIFORUM valstis sev noteikušas, un 3. punktā minētajos esošajos reģionālās integrācijas nolīgumos ietvertos pienākumus. 6. Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu un atbalstītu CARIFORUM reģionālo integrāciju. 5. pants Uzraudzība Līgumslēdzējas puses apņemas pastāvīgi uzraudzīt nolīguma darbību, izmantojot savus attiecīgos, arī šā nolīguma izveidotos, dalības procesus un iestādes, lai nodrošinātu, ka nolīguma mērķi tiek realizēti, nolīgums tiek pienācīgi īstenots un tiek panākti iespējami lieli no šīs partnerības izrietoši ieguvumi vīriešiem, sievietēm, jauniešiem un bērniem. Līgumslēdzējas puses arī apņemas nevilcinoties konsultēties viena ar otru par jebkuru radušos problēmu. 6. pants Sadarbība starptautiskos forumos Līgumslēdzējas puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kur tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz šo partnerību. 7. pants Sadarbība attīstības jomā 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka attīstības sadarbība ir izšķirīgs partnerības elements un būtisks faktors šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu īstenošanā. Sadarbība var notikt finansiālās un nefinansiālās formās. 2. Attīstības sadarbība reģionālai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, kas paredzēta Kotonū Nolīgumā, veicama tā, lai panāktu iespējami lielus paredzamos ieguvumus, pateicoties šim nolīgumam. Sadarbība un tehniskās palīdzības jomas ir attiecīgi izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās. Sadarbību īsteno šā panta noteiktajā kārtībā, pastāvīgi pārlūko un pēc vajadzības pārskata saskaņā ar šā nolīguma 246. pantu. 3. Eiropas Kopienas finansējumu, kas attiecas uz attīstības sadarbību CARIFORUM un Eiropas Kopienas starpā un ir pamatā šā nolīguma īstenošanai, veic saskaņā ar Kotonū Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem no Eiropas Savienības budžeta finansētajiem instrumentiem. Šajā sakarā atbalsts šā nolīguma īstenošanai ir viena no prioritātēm. 4. Proporcionāli saviem attiecīgajiem uzdevumiem un atbildībai Eiropas Kopiena un CARIFORUM parakstītājvalstis veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu resursu efektīvu mobilizāciju, sagādi un izlietošanu šā nolīguma paredzēto attīstības sadarbības darbību atvieglināšanai. 5. Eiropas Savienības dalībvalstis kolektīvi apņemas ar savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentiem atbalstīt attīstības sadarbības darbības reģionālajai ekonomikas sadarbībai un integrācijai un šā nolīguma īstenošanai CARIFORUM valstīs un reģiona līmenī saskaņā ar papildināmības un atbalsta efektivitātes principiem. 6. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai atvieglinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt 5. punktā minētās sadarbības darbības un CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus. 8. pants Sadarbības prioritātes 1. Šā nolīguma 7. pantā noteiktās attīstības prioritātes galvenokārt vērstas uz šādām jomām, kas sīkāk izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās:
  9. i)tehniskā palīdzība humānās, tiesiskās un institucionālās jaudas palielināšanai CARIFORUM valstīs, lai sekmētu to spēju izpildīt šajā nolīgumā izklāstītās saistības;
  10. ii)palīdzība jaudas un iestāžu attīstībai nodokļu sistēmas reformai, lai pastiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu ievākšanu ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām; iii) atbalsta pasākumi ar nolūku veicināt privātā sektora un uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, attīstību un palielināt CARIFORUM uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un CARIFORUM ekonomikas daudzveidību;
  11. iv)CARIFORUM preču un pakalpojumu eksporta dažādošana ar jauniem ieguldījumiem un jaunu nozaru attīstību;
  12. v)CARIFORUM valstu tehnoloģiskās un zinātniskās jaudas palielināšana, lai atvieglinātu starptautiski atzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu un tehnisko standartu un starptautiski atzītu darba un vides standartu attīstību un ievērošanu;
  13. vi)CARIFORUM jaunrades sistēmu attīstība, tostarp tehnoloģiskās jaudas attīstība; vii) atbalsts CARIFORUM valstu infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga tirdzniecības veikšanai. 2. Attīstības sadarbības prioritātes, kas vispārīgi formulētas 1. punktā un sīkāk izvērstas atsevišķās šā nolīguma nodaļās, īstenojamas 7. panta noteiktajā kārtībā. 3. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka ieguvumi no reģionālās attīstības fonda, kas pārstāvētu visu CARIFORUM valstu intereses, mobilizēs un virzīs ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu saistītos attīstības resursus no EAF un citiem potenciāliem līdzekļu devējiem. Šajā sakarā CARIFORUM valstis apņemas izveidot šādu fondu divos gados no šā nolīguma parakstīšanas dienas. II DAĻA TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI I SADAĻA PREČU TIRDZNIECĪBA 1. NODAĻA MUITAS NODOKĻI 9. pants Darbības joma Šī nodaļa attiecas uz visām precēm, kuru izcelsme ir EK līgumslēdzējā pusē vai kādā no CARIFORUM valstīm1. 10. pants Izcelsmes noteikumi Šajā nodaļā ".. izcelsmes" ir izcelsme, kas atbilst I protokolā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem. Pirmajos piecos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā līgumslēdzējas puses pārskata I protokola noteikumus ar nolūku vēl vairāk vienkāršot izcelsmes noteikšanas koncepciju un metodes, ņemot vērā CARIFORUM valstu attīstības vajadzības. Šādā pārskatīšanā līgumslēdzējas puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu un citu faktoru attīstību, kas var prasīt I protokola noteikumu maiņu. Šādus grozījumus izdara ar CARIFORUM un EK Apvienotās padomes lēmumu. 11. pants Muitas nodoklis Muitas nodoklis ietver visus nodokļus un jebkādus maksājumus, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, tostarp visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar importu vai eksportu, taču tas neietver:
  14. a)iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 27. pantu;
  15. b)antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsargpasākumus, ko piemēro saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu;
  16. c)nodevas vai citus maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 13. pantu. 12. pants Preču klasifikācija Šā nolīguma aptvertā preču klasifikācija ir noteikta Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā ("HS") atbilstīgi tai piemērojamajiem klasifikācijas noteikumiem. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, risina ar preču klasifikāciju saistītos jautājumus, kas rodas šā nolīguma darbības gaitā. 13. pants Nodevas un citi maksājumi Nodevas un citus maksājumus, kas norādīti 11. pantā, ierobežo ar sniegto pakalpojumu atbilstošo aptuveno izmaksu summu, un tie nav paredzēti vietējo izstrādājumu netiešai aizsardzībai vai ar fiskālām vajadzībām pamatotai nodokļu uzlikšanai importam un eksportam. Tie nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību. Nodevas un maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem. 14. pants Izcelsmes eksporta muitas nodokļu likvidēšana 1. Izvedmuitu nepiemēro CARIFORUM parakstītājvalstu izcelsmes precēm, kuras importē EK līgumslēdzējā pusē, un otrādi. 2. Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis, kas iekļautas 1. pielikumā, trīs gados no šā nolīguma parakstīšanas likvidē minētajā pielikumā noteiktās izvedmuitas. 15. pants Muitas nodokļi CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumu importam CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumus importē EK līgumslēdzējā pusē bez ievedmuitas, izņemot 2. pielikumā norādītos ražojumus, atbilstīgi definētajiem nosacījumiem. 16. pants Muitas nodokļi EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importam 1. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem, ko importē CARIFORUM valstīs, neuzliek muitas nodokļus, kas augstāki par III pielikumā norādītajiem nodokļiem. 2. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumi, ko importē CARIFORUM valstīs, ir atbrīvoti no muitas nodokļiem 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus. 3. Desmit gadu laikposmā pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM valstis var turpināt piemērot jebkādus muitas nodokļus 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus, jebkuram importētam EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, ja vien šie nodokļi bijuši piemērojami šim ražojumam šā nolīguma parakstīšanas brīdī un ja tāds pats nodoklis tiek uzlikts līdzīgajiem ražojumiem, ko importē no visām citām valstīm. 4. Septiņus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM parakstītājvalstīm netiek prasīts sākt pakāpenisku muitas nodokļu likvidēšanu, izņemot III pielikumā norādītos un 2. punktā minētos nodokļus. Šo procesu papildina atbalsts nepieciešamajām nodokļu reformām, kas paredzētas 22. pantā. 5. Ar nolūku nodrošināt pārredzamību par šādiem nodokļiem paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai sešos mēnešos no šā nolīguma parakstīšanas dienas. Arī par to likvidēšanu nekavējoties jāziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. 6. Ja rodas nopietnas grūtības ar kāda ražojuma importu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja, savstarpēji vienojoties, var pārskatīt muitas nodokļa pazemināšanas un likvidēšanas grafiku ar nolūku varbūtēji grozīt pazemināšanas un likvidēšanas grafiku. Šāda grozījuma dēļ grafika termiņi, kurus lūgts pārskatīt, attiecībā uz attiecīgo ražojumu nedrīkst tikt pagarināti tā, ka pārsniedz maksimālo pārejas laiku nodokļu pazemināšanai vai likvidēšanai attiecīgajam ražojumam, kas noteikts III pielikumā. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja lēmumu pārskatīt grafiku nav pieņēmusi trīsdesmit dienās pēc iesnieguma par grafika pārskatīšanu saņemšanas, CARIFORUM valstis var provizoriski atcelt grafiku uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. 17. pants Tarifa saistību grozīšana Ievērojot Antigvas un Barbudas, Belizas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Gajānas Republikas, Haiti Republikas, Sentkitsas un Nevisas, Sentlūsijas un Sentvinsentas, un Grenadīnu īpašās attīstības vajadzības, līgumslēdzējas puses var CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā nolemt grozīt III pielikumā noteikto muitas nodokļa līmeni, ko var piemērot EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, to importējot CARIFORUM valstīs. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai šādi grozījumi neizraisītu šā nolīguma nesaderību ar VVTT

(1994)XXIV panta prasībām. Līgumslēdzējas puses var arī nolemt vienlaikus attiecīgi koriģēt muitas nodokļa saistības, kas noteiktas III pielikumā un attiecas uz citiem ražojumiem, kurus importē no EK līgumslēdzējas puses.
  1. pants Preču aprite līgumslēdzējas puses atzīst, ka mērķis ir panākt muitas nodokļu vienreizēju uzlikšanu precēm, ko importē EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs. Līdz nepieciešamās kārtības ieviešanai šā mērķa sasniegšanai CARIFORUM parakstītājvalstis šajā ziņā darīs visu, kas ir to spēkos. EK līgumslēdzēja puse sniegs tehnisko palīdzību, kas nepieciešama šā mērķa sasniegšanai.
  2. pants Labvēlīgāks režīms, pateicoties brīvās tirdzniecības nolīgumiem
  3. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem EK līgumslēdzēja puse piešķir CARIFORUM valstīm labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka EK līgumslēdzēja puse pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.
  4. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir EK līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka CARIFORUM valsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar kādu no tirdzniecības lielvalstīm.
  5. Šī nodaļa nav jāuztver kā pienākums EK līgumslēdzējai pusei vai kādai no CARIFORUM parakstītājvalstīm abpusēji pagarināt preferenču režīmu, kas jau piemērojams tādēļ, ka ES līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir puse kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.
  6. Šajā pantā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts vai teritorija, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens
(1)procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvas tirdzniecības līgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā2. 5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 2. punktā, un šāds brīvās tirdzniecības nolīgums trešai pusei paredz lielāku labvēlību nekā tā, ko piešķir CARIFORUM parakstītājvalsts EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei brīvās tirdzniecības līguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma noteikumu korekcijai. 20. pants Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos. 2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem). 3. Šajā pantā administratīvās sadarbības nenodrošināšana cita starpā nozīmē:
  1. a)atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-
  2. o)ražojuma(-
  3. u)izcelsmes statusu;
  4. b)atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;
  5. c)atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt arī tad, ja bez pienācīga izskaidrojuma strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras līgumslēdzējas puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu. 4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:
  6. a)līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, lai rastu abām līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu;
  7. b)ja līgumslēdzējas puses saskaņā ar iepriekšminēto ir uzsākušas apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā un trīs mēnešos pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-ajiem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai;
  8. c)šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams attiecīgās līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts finansiālo interešu aizsardzībai. Pagaidu apturēšana nepārsniedz sešu mēnešu termiņu, kuru var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Par to periodiski apspriežas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tai pamatā. 5. Vienlaikus ar paziņošanu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai atbilstīgi 4. punkta
  9. a)apakšpunktam attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts savā oficiālajā ziņotājā publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana. 20.bis PANTS Sekmējot līgumslēdzēju pušu centienus rast pieņemamu risinājumu 20. panta 2. punktā minētajos jautājumos, līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, par kuru konstatējums paziņots CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, var arī izmantot starpnieku saskaņā ar 205. panta 2.-5. punktu. Starpnieka atzinums paziņojams 20. panta 4. punkta
  10. b)apakšpunktā minētajā trīs mēnešu termiņā. 21. pants Administratīvo kļūdu labošana Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši, piemērojot I protokolu, un kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas izteiksmē, tā līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju izskatīt iespēju noteikt problēmas atrisināšanai vajadzīgos pasākumus. 22. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir sadarbībai, lai stiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:
  11. a)tehniskā palīdzība nodokļu sistēmas reformā ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām; un
  12. b)darbspējas un iestāžu izveide attiecībā uz
  13. a)apakšpunktā minētajiem pasākumiem. 2. NODAĻA TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI 23. pants Antidempinga un kompensācijas pasākumi 1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm atsevišķi vai kolektīvi noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem. 2. Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas nodokļu uzlikšanas attiecībā uz ražojumiem, ko importē no CARIFORUM valstīm, EK līgumslēdzēja puse apsvērs konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, ko paredz attiecīgie PTO nolīgumi. 3. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumu divu vai vairāku CARIFORUM parakstītājvalstu labā piemērojusi reģionāla vai apakšreģionāla iestāde, ir viens vienots pārsūdzības forums, tostarp apelācijas stadija. 4. CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumu ražojumam, ja tas ir tam pašam ražojumam noteikta reģionāla vai apakšreģionāla pasākuma darbības jomā. Tāpat CARIFORUM valstis nodrošina, lai kādam ražojumam noteikts reģionāls vai apakšreģionāls pasākums neattiektos ne uz vienu CARIFORUM parakstītājvalsti, kas piemēro šādu pasākumu tam pašam ražojumam. 5. EK līgumslēdzēja puse ziņo CARIFORUM parakstītājām eksportētājām valstīm par pienācīgi dokumentētu sūdzību pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas. 6. Šo pantu piemēro attiecībā uz visām izmeklēšanām, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. 7. Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu. 24. pants Daudzpusējie aizsardzības pasākumi 1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz CARIFORUM parakstītājvalstīm un EK līgumslēdzējai pusei pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un 5. pantu Nolīgumā par lauksaimniecību, kas ir pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem. 2. Neskarot 1. punktu, ievērojot šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un CARIFORUM valstu ekonomikas mazo apjomu, EK līgumslēdzēja puse importam no CARIFORUM valstīm nepiemēro pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi VVTT
(1994)XIX pantam, PTO Nolīgumam par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam. 3. Šā panta 2. punktu piemēro piecus gadus no nolīguma stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām CARIFORUM un EK Apvienotā padome pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar CARIFORUM valstu attīstības vajadzībām ar nolūku noteikt, vai pagarināt to piemērošanu uz turpmāku laiku. 4. Uz 1. punktu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu. 25. pants Drošības klauzula 1. Neskarot 24. pantu, līgumslēdzēja puse, izskatījusi alternatīvus risinājumus, var piemērot ierobežota termiņa aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no, attiecīgi, 15. vai 16. panta, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību. 2. Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importē otras līgumslēdzējas puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai var radīt:
  1. a)nopietnus zaudējumus iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus importētājas līgumslēdzējas puses teritorijā; vai
  2. b)traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas līgumslēdzējas puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai
  3. c)traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības ražojumu3 tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus. 3. Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlabotu vai novērstu nopietnos kaitējumus vai traucējumus, kas noteikti 2. punktā. Importētājas līgumslēdzējas puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:
  4. a)ievedmuitas likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā;
  5. b)muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un
  6. c)tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam. 4. Neskarot 1.-3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi CARIFORUM parakstītājvalstī(-
  7. s)tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a),
  8. b)un
  9. c)apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos EK līgumslēdzējas puses attālākajos rajonos, EK līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgo(-ajiem) reģionu(-iem). 5.
  10. a)Neskarot 1.-3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a),
  11. b)un
  12. c)apakšpunktā minētajām situācijām kādā no CARIFORUM parakstītājvalstīm, attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar tās teritoriju.
  13. b)CARIFORUM parakstītājvalsts var noteikt aizsardzības pasākumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Tādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit gadu laikposmā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām. 6.
  14. a)Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas definēti 2., 4. un 5. punktā.
  15. b)Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro laikposmā, kas ilgāks par diviem gadiem. Ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Ja CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts piemēro aizsardzības pasākumu vai ja EK līgumslēdzēja puse piemēro pasākumu, kas aprobežojas ar vienu vai vairākiem attālākajiem reģioniem, tādu pasākumu var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.
  16. c)Šajā pantā minētajos aizsardzības pasākumos, kas ilgāki par vienu gadu, jābūt skaidriem elementiem, kas pakāpeniski nozīmē to likvidēšanu ne vēlāk kā noteiktā perioda beigās.
  17. d)Vismaz gadu pēc aizsardzības pasākuma piemērošanas izbeigšanas šajā pantā minētu aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz kuru iepriekš jau attiecās šāds pasākums. 7. Lai īstenotu 1.-6. punktu, piemēro šādus noteikumus:
  18. a)ja kāda puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai;
  19. b)CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja 30 dienās pēc jautājuma iesniegšanas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai nav panākts cits apmierinošs risinājums, importētāja līgumslēdzēja puse var noteikt attiecīgus pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu;
  20. c)pirms šajā pantā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kuros piemēro 8. punktu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts iespējami drīz iesniedz CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, ar nolūku meklēt attiecīgajām pusēm pieņemamu risinājumu;
  21. d)izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, prioritāte dodama pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību;
  22. e)par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, un tos regulāri apspriež minētajā struktūrā, īpaši, lai noteiktu grafiku pasākumu atcelšanai, tiklīdz to atļaus apstākļi. 8. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja puse - EK līgumslēdzēja puse, CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts - var provizoriski noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādus pasākumus var noteikt uz laiku, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja tos nosaka EK līgumslēdzēja puse, un 200 dienām, ja tos nosaka CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts vai ja EK līgumslēdzējas puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 6. punktā. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Attiecīgā importētāja puse informē otru attiecīgo pusi un nekavējoties nodod lietu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai. 9. Ja importētāja puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir strauji nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, kas izraisa šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju. 10. Uz aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim pantam, neattiecas PTO domstarpību izšķiršanas noteikumi. 3. NODAĻA ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI 26. pants Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums Stājoties spēkā šim nolīgumam, spēkā neatstāj nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai importa vai eksporta izcelsmes ierobežojumus, izņemot 13. pantā noteiktās muitas nodevas un nodokļus, ko piemēro ar kvotām, importa vai eksporta atļaujām vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu. Šo pantu piemēro, neskarot 23. un 24. pantu. 27. pants Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējums 1. Uz izcelsmes ražojumu importu neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi un nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nekā citādi nepiemēro iekšējos nodokļus un citus iekšējus maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību. 2. Izcelsmes ražojumu importam piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šis punkts neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, kas pamatota vienīgi ar transportlīdzekļu ekspluatāciju, bet ne ar ražojuma valstspiederību. 3. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz ražojumu maisīšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas kvantitatīvie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļa jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro iekšējo kvantitatīvo reglamentāciju, lai nodrošinātu iekšzemes ražošanas aizsardzību. 4. Šis pants neliedz subsīdiju maksāšanu vienīgi pašmāju ražotājiem, tostarp tādus maksājumus pašmāju ražotājiem, kas iegūti no nodokļu un maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šo pantu, un subsīdijas, kuras īsteno ar vietējo ražojumu publiskā iepirkuma starpniecību. 5. Šis pants neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi, kura reglamentē publisko iepirkumu, uz ko attiecas vienīgi IV sadaļas 3. nodaļa. 6. Šo pantu piemēro, neskarot 23. pantu. 28. pants Lauksaimniecības eksporta subsīdijas 1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nedrīkst ieviest jaunas subsīdiju programmas, kam par nosacījumu ir eksports, un palielināt esošas tāda veida subsīdijas lauksaimniecības ražojumiem, kas domāti otras līgumslēdzējas puses teritorijai4. 2. Attiecībā uz 3. punktā definētiem ražojumiem, kuriem CARIFORUM valstis ir apņēmušās likvidēt muitas nodokļus, EK līgumslēdzēja puse apņemas pakāpeniski atcelt visas esošās subsīdijas, kas tiek piešķirtas minētā ražojuma eksportā uz CARIFORUM valstu teritoriju. Par pakāpeniskās atcelšanas kārtību lemj CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja. 3. Šis pants piemērojams ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīgums. 4. Šis pants neskar to, kā CARIFORUM valstis piemēro PTO Lauksaimniecības nolīguma 9. panta 4. punktu un PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 27. pantu. 4. NODAĻA MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA 29. pants Mērķi 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas un tirdzniecības veicināšanai plaukstošajā visas pasaules tirdzniecības vidē un CARIFORUM iekšējās tirdzniecības un līgumslēdzēju pušu savstarpējās tirdzniecības attīstībā ir liela nozīme. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās jaudas atbilst efektīvas kontroles un tirdzniecības atvieglošanas veicināšanai un palīdz sekmēt CARIFORUM valstu attīstību un reģionālo integrāciju. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs nodaļas īstenošana nedrīkst nekādi mazināt leģitīmo sabiedriskās kārtības mērķu nozīmi, tostarp to mērķi nozīmi, kuri attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu. 30. pants Muitas un administratīvā sadarbība 1. Lai nodrošinātu atbilstību šai sadaļai un efektīvi ievērotu 29. pantā noteiktos mērķus, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis:
  23. a)apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;
  24. b)izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās;
  25. c)kur vien iespējams, ieņem vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, kā PTO un Pasaules muitas organizācija (WCO);
  26. d)sekmē radniecīgu aģentūru darbības koordināciju. 2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar II protokolu sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās. 31. pants Tiesību akti un procedūras muitas jomā 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp pārskatītās Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas būtiskos elementus, WCO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, WCO datu kopu un HS konvenciju. 2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz:
  27. a)vajadzību aizsargāt un atvieglināt tirdzniecību, ieviešot un izpildot tiesību aktu prasības, un vajadzību nodrošināt papildu atvieglojumus tirgotājiem, kuru atbilstība ir augstā līmenī;
  28. b)vajadzību nodrošināt, ka prasības pret uzņēmumiem ir racionālas, nediskriminējošas, aizsargā pret krāpšanu un neizraisa pārmērīgu sankciju piemērošanu par sīkiem muitas jomas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem;
  29. c)vajadzību piemērot vienotu administratīvo dokumentu vai elektronisko ekvivalentu attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM. CARIFORUM valstis turpina centienus šā mērķa sasniegšanai ar nolūku to īstenot drīz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Kopīga stāvokļa analīze veicama 3 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā;
  30. d)vajadzību piemērot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, vienkāršotas importa un eksporta pārbaudes procedūras, kontroli pēc izlaišanas un objektīvas procedūras licencētiem tirgotājiem. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu prognozējamības iespējas uzņēmumiem;
  31. e)vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan pieņemot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz objektīviem riska novērtēšanas kritērijiem;
  32. f)vajadzību pēc pārredzamības. Šim nolūkam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas saskaņā ar to attiecīgajos tiesību aktos noteiktajām normām ieviest saistošu nolēmumu sistēmu muitas jautājumos, jo īpaši par tarifa klasifikāciju un izcelsmes noteikumiem;
  33. g)vajadzību pēc progresīvas sistēmu attīstības, tostarp uz informācijas tehnoloģijām balstītas, lai atvieglinātu elektronisko datu apmaiņu starp tirgotājiem, muitas administrācijām un saistītajām aģentūrām;
  34. h)vajadzību atvieglināt tranzīta kustību;
  35. i)pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem attiecībā uz muitas mākleru licencēšanu, kā arī uz prasības obligāti izmantot neatkarīgus muitas māklerus neizvirzīšanu;
  36. j)vajadzību izvairīties no obligātām pirmsnosūtīšanas pārbaudēm vai to ekvivalenta izmantošanas, nekaitējot valstu tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO Nolīgumam par pirmsnosūtīšanas pārbaudēm. līgumslēdzējas puses jautājumu apspriež ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju un pēc tam var vienoties atteikties no iespējas izmantot obligātas pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu. 3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis:
  37. a)veic turpmākus pasākumus datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad;
  38. b)kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;
  39. c)ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas rīcību, rīkojumiem un lēmumiem, kas iespaido importējamās, eksportējamās vai tranzīta preces. Maksai jābūt samērīgai ar pārsūdzības procedūru izmaksām; un
  40. d)nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā. 32. pants Attiecības ar uzņēmējdarbības aprindām EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas:
  41. a)nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, nodevu un maksu, kā arī, kad vien iespējams, attiecīgu skaidrojumu publisku pieejamību, cik iespējams - ar elektroniskiem līdzekļiem;
  42. b)par vajadzību savlaicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par likumdošanas priekšlikumiem, kas saistīti ar muitas un tirdzniecības procedūrām;
  43. c)ja vien iespējams, ieviešot jaunus tiesību aktus un procedūras vai to grozījumus, informācija uzņēmējiem tiek darīta pieejama iepriekš. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodod atklātībai attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus, tostarp aģentūru prasības un importa procedūras, darba laiku un darbības procedūras muitas punktiem ostās un robežšķērsošanas vietās un kontaktpunktus informācijas pieprasījumiem, lai atvieglinātu komercdarbības atbilstību muitas pienākumiem un preču savlaicīgu kustību;
  44. d)sekmēt sadarbību starp uzņēmējiem un attiecīgajiem dienestiem un veicināt godīgu konkurenci ar tirgotājiem, izmantojot nepatvaļīgas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pienācīgi izmantojot PTO ieteiktās procedūras;
  45. e)šīs sadarbības mērķim ir jābūt arī cīņai pret nelikumīgu praksi un pilsoņa drošības un aizsardzības nodrošināšanai, kā arī valsts ieņēmumu iekasēšanai;
  46. f)nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās tiktu ievērota paraugprakse un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību. 33. pants Muitas vērtējums 1. Noteikumus par muitas vērtējumu, ko piemēro tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm, nosaka Nolīgums par VVTT
(1994)VII panta īstenošanu. 2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar nolūku panākt kopīgu pieeju jautājumiem, kas saistīti ar muitas vērtējumu. 34. pants Reģionālā integrācija 1. Līgumslēdzējas puses maksimāli veicina reģionālo integrāciju muitas jomā un izstrādā reģionālos tiesību aktus, procedūras un prasības muitas jomā atbilstīgi attiecīgiem starptautiskajiem standartiem. 2. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, pastāvīgi uzrauga šā panta īstenošanu. 35. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi muitas un tirdzniecības atvieglināšanas pasākumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, jo īpaši šādās jomās:
  1. a)mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, tostarp riska novērtēšana, iepriekšēji saistoši nolēmumi, vienkāršotas procedūras preču importam un izlaišanai, kontrole pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas metožu piemērošana;
  2. b)tādas procedūras un prakses ieviešana, kas iespēju robežās atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp PTO normas un WCO instrumenti un standarti, cita starpā arī pārskatītā Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencija un WCO pamatstandarti pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai; un
  3. c)muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācija. 36. pants Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja 1. Līgumslēdzējas puses vienojas nodibināt Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašo komiteju, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Līgumslēdzējas puses iepriekš vienojas par šīs Komitejas sanāksmju datumu un darba kārtību. Komitejas priekšsēdētāja amats rotācijas kārtībā ik gadu pāriet no vienas līgumslēdzējas puses uz otru. Komiteja sniedz pārskatu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. 2. Komitejas funkcijas ietver:
  4. a)šīs nodaļas īstenošanas un administrācijas uzraudzību;
  5. b)I protokolā noteikto uzdevumu un funkciju izpildi;
  6. c)foruma izveidi līgumslēdzēju pušu konsultācijām par II protokolā noteiktajiem pienākumiem;
  7. d)līgumslēdzēju pušu sadarbības un dialoga paplašināšanu attiecībā uz tarifa jautājumiem, tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā, savstarpējo palīdzību muitas lietās, izcelsmes noteikumiem un administratīvo sadarbību; un
  8. e)ar tehniskās palīdzības darbībām saistītu jautājumu apspriešanu. 5. NODAĻA LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA 37. pants Mērķi 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šā nolīguma pamatmērķis ir ilgtspējīga attīstība un nabadzības izskaušana CARIFORUM valstīs un to ekonomikas vienmērīga un pakāpeniska integrācija visas pasaules ekonomikā. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs šis nolīgums veicina lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības konkurētspējas pieaugumu starp līgumslēdzējām pusēm gan tradicionālās, gan netradicionālās nozarēs, saskaņā ar dabas bagātību ilgtspējīgu apsaimniekošanu. 2. Līgumslēdzējas puses atzīst ar zivsaimniecību saistīto darbību un CARIFORUM valstu dzīvo jūras resursu izmantošanas ekonomisko un sociālo nozīmi un vajadzību panākt iespējami lielus ieguvumus, kas saistās ar tādiem faktoriem kā pārtikas nodrošinājums, nodarbinātība, nabadzības mazināšana, ieņēmumi ārvalstu valūtā un zvejnieku kopienu sociālā stabilitāte. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka CARIFORUM valstu zvejniecības un jūras ekosistēmas ir sarežģītas, bioloģiski daudzveidīgas un trauslas un ka ekspluatācijā jāņem vērā šie faktori, efektīvi saudzējot un pārzinot zvejas resursus un ar tiem saistītās ekosistēmas, balstoties uz pamatotām zinātnes atziņām un piesardzības principu, kas definēts FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā. 4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka laucinieku un zvejnieku kopienu pārtikas nodrošinājums un iztikas uzlabošana ir izšķiroši elementi nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības iedzīvināšanā. Tās līdz ar to atzīst vajadzību izvairīties no plašākiem lauksaimniecības, pārtikas un zivju produktu tirgus darbības pārrāvumiem CARIFORUM valstīs. 5. Līgumslēdzējas puses vienojas pilnā mērā ievērot CARIFORUM valstu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko īpatnību un vajadzību daudzveidību un attīstības stratēģiju. 38. pants Reģionālā integrācija Līgumslēdzējas puses vienojas, ka lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozaru integrācija visās CARIFORUM valstīs, pakāpeniski atceļot atlikušos šķēršļus un ieviešot piemērotu tiesisko regulējumu, veicinās reģionālā integrācijas procesa padziļināšanos un šīs nodaļas mērķu realizāciju. 39. pants Politikas īstenošana CARIFORUM valstis apņemas pieņemt un īstenot politiku un iestāžu reformas, kas dod iespējas sasniegt šīs nodaļas mērķus un atvieglina to sasniegšanu. 40. pants Pārtikas nodrošinājums 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzētā šķēršļu atcelšana līgumslēdzēju pušu savstarpējā tirdzniecībā var radīt nozīmīgus pārbaudījumus CARIFORUM ražotājiem lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarēs un patērētājiem, un vienojas apspriesties par šiem jautājumiem. 2. Ja šā nolīguma ievērošana rada problēmas ar tādu pārtikas produktu vai citu ražojumu krājumiem vai pieejamību, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kādas CARIFORUM parakstītājvalsts pārtiku, un ja stāvoklis sagādā vai var sagādāt šādai valstij lielas grūtības, attiecīgā CARIFORUM valsts var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 25. panta 7. punkta
  9. b)-
  10. d)apakšpunktā un 8. un 9. punktā noteikto procedūru. 41. pants Informācijas apmaiņa un konsultācijas 1. Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs nodaļas mērķu sasniegšanu un attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka dialogs ir īpaši lietderīgs šādās jomās:
  11. a)informācijas apmaiņa par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību un par attiecīgajām pārmaiņām lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirgū;
  12. b)ieguldījumu veicināšana CARIFORUM lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarē, tostarp sīkražošanā;
  13. c)informācijas apmaiņa par lauksaimniecības, lauku attīstības un zvejniecības politiku un tiesību aktiem;
  14. d)politikas un institucionālu pārmaiņu apspriešana, kas vajadzīgas lauksaimniecības un zvejniecības nozaru pārveides atbalstam, kā arī reģionālās politikas formulēšana un īstenošana lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, lauku attīstībā un zvejniecībā, tiecoties pēc reģionālas integrācijas;
  15. e)viedokļu apmaiņa par jaunām tehnoloģijām, kā arī par politiku un pasākumiem saistībā ar kvalitāti. 42. pants Tradicionālie lauksaimniecības produkti 1. Līgumslēdzējas puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas par tirdzniecības politikas norisēm, kas EK līgumslēdzējas puses tirgū var iespaidot tradicionālo lauksaimniecības produktu, tostarp banānu, ruma, rīsu un cukura, stāvokli konkurences aspektā. 2. EK līgumslēdzēja puse cenšas saglabāt ievērojamu preferenciālu piekļuvi daudzpusējā tirdzniecības sistēmā šiem CARIFORUM valstu izcelsmes produktiem tik ilgi, cik tā ir īstenojama, un nodrošināt, lai katrs neizbēgams preferences samazinājums tiktu ieviests maksimāli ilgākā laikposmā. 43. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarei CARIFORUM valstu ekonomikā un sadarbībai, kas veicina šo nozaru pārveidi ar nolūku palielināt to konkurētspēju, attīstīt to spēju iekļūt augstas kvalitātes tirgos, ņemot vērā to potenciālo ieguldījumu CARIFORUM valstu ilgtspējīgā attīstībā. Tās atzīst vajadzību atvieglināt lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozares un lauku ekonomikas pielāgošanu pakāpeniskajām pārmaiņām, ko rada šis nolīgums, īpašu vērību veltot maza mēroga darbībām. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:
  16. a)potenciāli dzīvotspējīgas ražošanas konkurētspējas uzlabošana, tostarp apstrāde tālākos posmos, ar inovācijām, apmācību, sakaru veicināšanu un citām atbalsta darbībām, lauksaimniecības un zvejniecības produkcijas uzlabošana, tostarp gan tradicionālās, gan netradicionālās eksporta nozares;
  17. b)eksporta tirgvedības spēju attīstība, tostarp tirgus izpēte, tirdzniecībai gan starp CARIFORUM valstīm, gan līgumslēdzējām pusēm, kā arī tirgus infrastruktūras un pārvadājumu uzlabojumu iespēju noteikšana un finansēšanas un sadarbības iespēju noteikšana ražotājiem un tirgotājiem;
  18. c)atbilstība kvalitātes standartiem un to pieņemšana saistībā ar pārtikas ražošanu un tirgošanu, tostarp saistībā ar standartiem, kas attiecas uz ekoloģiski un sociāli pieņemamu lauksaimniecības praksi un bioloģisko un ģenētiski nemodificēto pārtiku;
  19. d)privāto ieguldījumu un publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana potenciāli dzīvotspējīgā ražošanā;
  20. e)uzlabot CARIFORUM uzņēmumu spējas izpildīt valsts, reģionālos un starptautiskos tehniskos, veselības un kvalitātes standartus attiecībā uz zivīm un zivju produktiem;
  21. f)cilvēku un iestāžu zinātnisko un tehnisko spēju uzlabošana reģionālā līmenī zivsaimniecības, tostarp akvakultūras, produktu ilgtspējīgai tirdzniecībai; un
  22. g)41. pantā minētais dialoga process. 6. NODAĻA TIRDZNIECĪBAS TEHNISKĀS BARJERAS 44. pants Daudzpusējās saistības Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (turpmāk "PTO Līgums par TBT"). 45. pants Mērķi Šā nolīguma mērķi ir:
  23. a)veicināt preču tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, vienlaikus saglabājot un palielinot līgumslēdzēju pušu spējas veselības aizsardzības, darba drošības, patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības jomā;
  24. b)uzlabot līgumslēdzēju pušu spēju noteikt, novērst un likvidēt nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai starp līgumslēdzējām pusēm, kas radušās katras līgumslēdzējas puses piemēroto tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātā;
  25. c)palielināt līgumslēdzēju pušu spēju nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem un otras līgumslēdzējas puses tehniskajiem noteikumiem un standartiem. 46. pants Darbības joma un definīcijas 1. Šo nodaļu piemēro attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteikti PTO Līgumā par TBT, ciktāl tie skar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 2. Šajā nodaļā piemēro PTO Līgumā par TBT izmantotās definīcijas. 47. pants Reģionālā sadarbība un integrācija Līgumslēdzējas puses vienojas, ka liela nozīme ir sadarbībai starp valsts un reģionālajām iestādēm, kuru darbības jomā ir standartizācija, akreditācija un citi ar tirdzniecības tehniskajām barjerām saistīti jautājumi, lai veicinātu tirdzniecību gan reģiona iekšienē, gan starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī vispārīgajam CARIFORUM reģionālās integrācijas procesam, un tāpēc uzņemas sadarbības saistības. 48. pants Pārredzamība Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas īstenot PTO Līgumā par TBT izklāstītos pārredzamības noteikumus. Turklāt līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas savlaicīgi viena otru informēt par priekšlikumiem grozīt vai ieviest tehniskos noteikumus un standartus, kas īpaši attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 49. pants Informācijas apmaiņa un konsultācijas 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, provizoriski sākot piemērot šo nolīgumu, informācijas apmaiņas vajadzībām tās izraudzīsies kontaktpunktus tā, kā norādīts šajā nodaļā. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka informācijas apmaiņu virzīs, cik iespējams izmantojot reģionālos kontaktpunktus. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka pastiprinās saziņu un informācijas apmaiņu par šajā nodaļā iekļautajiem jautājumiem, jo īpaši tā, lai veicinātu atbilstību viena otras tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un likvidēs nevajadzīgas barjeras preču tirdzniecībai starp tām. 3. Ja saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām rodas kāda īpaša problēma, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, tad līgumslēdzējas puses iespējami drīz informē viena otru un apspriežas, lai panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. 4. Līgumslēdzējas puses vienojas cita citu rakstiski informēt par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem, lai novērstu tādu preču importu, kas varētu radīt draudus veselības, drošības un vides jomā, tiklīdz pēc lēmuma pieņemšanas tas ir praktiski iespējams. 5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka noteiks ražojumus, saistībā ar kuriem līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju, lai sadarbotos tā, ka vienas līgumslēdzējas puses attiecīgie ražotāji izpilda tehniskos noteikumus un standartus, kas nepieciešami piekļuvei otras līgumslēdzējas puses tirgum. Šāda informācija var būt vajadzīgās jaudas noteikšana un priekšlikumi par šīs vajadzības apmierināšanu. 50. pants Sadarbība starptautiskajās struktūrās Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties starptautiskajās standartizācijas struktūrās, tostarp veicināt CARIFORUM valstu pārstāvju dalību minēto struktūru sanāksmēs un darbā. 51. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas jomā, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:
  26. a)pieredzes apmaiņas kārtības noteikšana, tostarp piemērota apmācību, kas nodrošinātu attiecīgo standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, tirgus pārraudzības un atbilstības novērtēšanas struktūru pienācīgu un pastāvīgu tehnisko kompetenci, jo īpaši to, kuras darbojas CARIFORUM reģionā;
  27. b)speciālo zināšanu centru izveide CARIFORUM preču novērtēšanai ar nolūku nodrošināt tādu preču iekļuvi EK tirgū;
  28. c)uzņēmumu jaudas pilnveidošana, jo īpaši CARIFORUM uzņēmumos, lai izpildītu normatīvās un tirgus prasības;
  29. d)ar attiecīgiem starptautiskajiem standartiem pamatotu saskaņotu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrāde un pielāgošana. 7. NODAĻA SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI 52. pants Daudzpusējās saistības Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk "PTO Līgums par SFS"). Līgumslēdzējas puses arī atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstīgi Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai (SAAK), Pārtikas kodeksam un Starptautiskajam epizootiju birojam (SEB). 53. pants Mērķi Šīs nodaļas mērķi ir šādi:
  30. a)veicināt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, vienlaikus palielinot līgumslēdzēju pušu jaudu augu, dzīvnieku un sabiedrības veselības jomā;
  31. b)uzlabot līgumslēdzēju pušu spēju konstatēt, novērst un iespējami samazināt neparedzētus traucējumus vai šķēršļus tirdzniecībai starp līgumslēdzējām pusēm, kas rodas kā rezultāts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai līgumslēdzējās pusēs aizsargātu augu, dzīvnieku un sabiedrības veselību;
  32. c)palīdzēt CARIFORUM valstīm noteikt saskaņotus reģiona iekšējos sanitāros un fitosanitāros (turpmāk "SFS") pasākumus, lai veicinātu tādu pasākumu atzīšanu par līdzvērtīgiem pašreizējiem EK līgumslēdzējas puses pasākumiem;
  33. d)palīdzēt CARIFORUM valstīm nodrošināt atbilstību SFS pasākumiem, ko veic EK līgumslēdzēja puse. 54. pants Darbības joma un definīcijas 1. Šo nodaļu piemēro attiecībā uz SFS pasākumiem, kā noteikts PTO Līgumā par SFS, ciktāl tie skar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 2. Šajā nodaļā piemēro PTO Līgumā par SFS izmantotās definīcijas. 55. pants Kompetentās iestādes 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, provizoriski stājoties spēkā šim nolīgumam, tās informācijas apmaiņas nolūkā noteiks kompetentās iestādes šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanai. Līgumslēdzējas puses laikus viena otru informē par būtiskām pārmaiņām savu kompetento iestāžu struktūrā, veidā un organizācijā un kompetences sadalījumā. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas informācijas apmaiņu attiecībā uz šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanu maksimāli virzīt, izmantojot reģionālo struktūru, kas pārstāv kompetentās iestādes. 56. pants Reģionālā sadarbība un integrācija 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka sadarbība starp valstu un reģionālajām iestādēm, kuras atbild par SFS jautājumiem, tostarp kompetentajām iestādēm, ir svarīga, lai veicinātu gan reģiona iekšējo tirdzniecību, gan tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī CARIFORUM reģionālās integrācijas procesu kopumā. 2. Attiecībā uz to līgumslēdzējas puses vienojas, ka gan EK līgumslēdzējai pusei, gan starp CARIFORUM valstīm būtiski ir noteikt saskaņotus SFS pasākumus un tāpēc uzņemties sadarbības saistības. Līgumslēdzējas puses arī vienojas apspriesties ar nolūku panākt divpusējas vienošanās par norādīto SFS pasākumu līdzvērtīguma atzīšanu. 3. Ja nav saskaņotu SFS pasākumu vai līdzvērtīguma atzīšanas, līgumslēdzējas puses vienojas apspriesties par to, kā veicināt tirdzniecību un mazināt nevajadzīgus administratīvos noteikumus. 57. pants Pārredzamība Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka apņemas īstenot PTO Līguma par SFS B pielikumā izklāstītos pārredzamības noteikumus. Turklāt līgumslēdzējas puses cenšas iespējami laikus viena otru informēt par priekšlikumiem grozīt vai ieviest SFS noteikumus vai pasākumus, kas īpaši attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 58. pants Informācijas apmaiņa un konsultācijas 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka uzlabos saziņu un informācijas apmaiņu par šajā nodaļā iekļautajiem jautājumiem, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 2. Ja saistībā ar SFS rodas kāda īpaša problēma, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, tad līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes iespējami drīz informē viena otru un apspriežas viena ar otru, lai panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. 59. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:
  34. a)reģionālās integrācijas pastiprināšana un SFS pasākumu uzraudzības, īstenošanas un izpildes uzlabošana atbilstīgi 56. pantam, tostarp apmācība un informatīvie pasākumi pārvaldes darbiniekiem. Šo mērķu sasniegšanai var atbalstīt valsts un privātā sektora partnerības;
  35. b)pieredzes apmaiņai paredzētu sagatavošanās pasākumu noteikšana, lai risinātu ar augu, dzīvnieku un sabiedrības veselību saistītus jautājumus, kā arī apmācība un informācijas pasākumi pārvaldes personālam;
  36. c)uzņēmumu jaudas pilnveidošana, jo īpaši CARIFORUM uzņēmumos, lai izpildītu normatīvās un tirgus prasības;
  37. d)sadarbība 52. pantā minētajās starptautiskajās struktūrās, tostarp CARIFORUM valstu pārstāvju dalības veicināšana šo struktūru sanāksmēs. II SADAĻA IEGULDĪJUMI, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN E-KOMERCIJA 1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 60. pants Mērķis, darbības joma un aptvērums 1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis, apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO nolīgumu, ar nolūku atvieglināt CARIFORUM parakstītājvalstu reģionālo attīstību un ilgtspējīgu attīstību un to vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, ar šo nosaka nepieciešamo kārtību progresīvai, savstarpējai un asimetriskai ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai e-komercijā. 2. Šī sadaļa nekādi neliek veikt valsts uzņēmumu privatizāciju un neuzliek saistības attiecībā uz publisko iepirkumu. 3. Šī sadaļa neattiecas uz subsīdijām, ko piešķir līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstis. 4. Atbilstīgi šai sadaļai līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai. 5. Šī sadaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē iekļuvi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību. Šī sadaļa neliedz līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstīm piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos to teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso robežas, ja vien tādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas kādai no līgumslēdzējām pusēm rodas saskaņā ar konkrētu saistību nosacījumiem. 61. pants Definīcijas Šajā sadaļā:
  38. a)"pasākums" ir jebkāds līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts pasākums likuma, noteikumu, normas, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas vai citā formā;
  39. b)"līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pieņemti vai saglabāti pasākumi" ir pasākumi, ko nosaka:
  40. i)centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes; un
  41. ii)nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;
  42. c)"EK līgumslēdzējas puses fiziska persona" vai "CARIFORUM parakstītājvalstu fiziska persona" ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais vai CARIFORUM parakstītājvalstu valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
  43. d)"juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;
  44. e)"līgumslēdzējas puses juridiska persona" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar, attiecīgi, Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, Valde vai galvenā darbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai, attiecīgi, CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā. Ja juridiskajai personai ir tikai juridiskā adrese vai Valde teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā, tā nav uzskatāma par attiecīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridisku personu, ja vien tā neveic būtisku uzņēmējdarbību5 teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā. Neskarot šā punkta iepriekšējo daļu, kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM valstīm un ko attiecīgi kontrolē Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts valstspiederīgie, arī ir ieguvējas no šā nolīguma noteikumiem, ja to kuģi saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai CARIFORUM parakstītājvalstī un kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts karogu;
  45. f)"ekonomiskās integrācijas nolīgums" ir nolīgums, kas būtiski liberalizē pakalpojumu tirdzniecību un ieguldījumus atbilstīgi PTO noteikumiem. 62. pants Turpmāka liberalizācija Īstenojot šīs sadaļas mērķus, līgumslēdzējas puses rīko turpmākas sarunas par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar nolūku pastiprināt vispārējās saistības, ko uzliek šī sadaļa. 63. pants Piemērošana Bahamu Salu Sadraudzībai un Haiti Republikai Ar nolūku IV pielikumā iestrādāt Bahamu Salu Sadraudzības un Haiti Republikas saistības, kas ir saderīgas ar attiecīgajām Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk - "VVPT") prasībām, līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis izdara grozījumus minētajā pielikumā ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas. Līdz šāda lēmuma pieņemšanai EK līgumslēdzējas puses piešķirtais preferenciālais režīms nav piemērojams Bahamu Salu Sadraudzībai un Haiti Republikai. 64. pants Reģionālā CARIFORUM integrācija 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka CARIFORUM valstu savstarpējā ekonomiskā integrācija, pakāpeniski atceļot atlikušos šķēršļus un ieviešot piemērotu tiesisko regulējumu pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem, veicinās reģionālās integrācijas procesa padziļināšanos un šā nolīguma mērķu realizāciju. 2. Līgumslēdzējas puses arī atzīst, ka šīs sadaļas 5. nodaļā izklāstītie principi progresīvas ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas atbalstam ir lietderīgs satvars, lai CARIFORUM valstu reģionālās integrācijas kopsakarā turpmāk liberalizētu ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecību starp tām. 2. NODAĻA KOMERCIĀLA KLĀTBŪTNE 65. PANTS Definīcijas Šajā nodaļā:
  46. a)"komerciāla klātbūtne" ir jebkura veida uzņēmējdarbības vai profesionāls nodibinājums,
  47. i)izveidojot, iegūstot vai saglabājot juridisku personu6 vai
  48. ii)izveidojot vai saglabājot filiāli vai pārstāvniecību EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā ar nolūku veikt saimniecisku darbību;
  49. b)"ieguldītājs" ir katra fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, izveidojot komerciālu klātbūtni;
  50. c)"līgumslēdzējas puses ieguldītājs" ir EK līgumslēdzējas puses fiziska vai juridiska persona vai CARIFORUM parakstītājvalsts fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, izveidojot komerciālu klātbūtni;
  51. d)"saimnieciskā darbība" neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, t.i., darbības, ko neveic, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem komersantiem;
  52. e)juridiskas personas "meitasuzņēmums" ir juridiska persona, ko cita juridiska persona faktiski kontrolē7;
  53. f)juridiskas personas "filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šādām trešām personām, kaut arī tām ir zināms, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus mātesuzņēmuma atzara darbības vietā. 66. pants Aptvērums Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni8 visā saimnieciskajā darbībā, izņemot:
  54. a)kodolmateriālu ieguvi, izgatavošanu un pārstrādi;
  55. b)ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību;
  56. c)audiovizuālos pakalpojumus;
  57. d)iekšzemes kabotāžu9; un
  58. e)gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
  59. i)gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;
  60. ii)gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;
  61. iv)citi atbalsta pakalpojumi, kas atvieglina gaisa pārvadātāju darbību, piemēram, apkalpošana uz zemes, gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumi un lidostu apsaimniekošanas pakalpojumi. 67. pants Tirgus piekļuve 1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot komerciālu klātbūtni, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis viena otras komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas paredzēts īpašajās saistībās, kuras norādītas IV pielikumā. 2. Nozarēs, kurās līgumslēdzējas puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus piekļuvi, pasākumi, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nepiemēro un nenosaka reģionālā apakšdalījumā un visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi, ir šādi:
  62. a)komerciālās klātbūtnes ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai citas komerciālas klātbūtnes prasību veidā, piemēram, ekonomisko vajadzību pārbaudes;
  63. b)darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;
  64. c)darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā10;
  65. d)ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumi, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits; un
  66. e)pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpaša veida komerciālo klātbūtni (meitasuzņēmums, filiāle, pārstāvniecība)11, vai kopuzņēmumus, ar kuru starpniecību otras līgumslēdzējas puses ieguldītājs var veikt saimniecisku darbību. 68. pants Valsts režīms 1. Nozarēs, kas norādītas IV pielikumā, saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir otras līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgai savai klātbūtnei un ieguldītājiem. 2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgai savai klātbūtnei un ieguldītājiem. 3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu komerciālās klātbūtnes un ieguldītāju labā salīdzinājumā ar otras līgumslēdzējas puses līdzīgu komerciālo klātbūtni un ieguldītājiem. 4. Saskaņā ar šo pantu uzņemtās īpašās saistības nav uzskatāmas par prasību EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgās komerciālās klātbūtnes un ieguldītāju ārvalsts statusa dēļ. 69. pants Saistību saraksts EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu liberalizētās nozares atbilstīgi šai nodaļai un - atrunu veidā - tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko piemēro otras līgumslēdzējas puses komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem šajās nozarēs, ir izklāstīti saistību sarakstos, kas iekļauti IV pielikumā. 70. pants Vislielākās labvēlības režīms 1. Attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni, uz ko attiecas šī nodaļa:
  67. a)EK līgumslēdzēja puse atvēl CARIFORUM parakstītājvalstu komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgai komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem no jebkuras trešās valsts, ar kuru tā noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas;
  68. b)CARIFORUM parakstītājvalstis atvēl EK līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgai komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem no jebkuras tirdzniecības lielvalsts, ar kuru tās noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas. 2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts noslēdz reģionālās ekonomiskās integrācijas nolīgumu, ar ko izveido iekšējo tirgu vai nosaka tā pusēm ievērojami tuvināt tiesību aktus ar nolūku likvidēt nediskriminējošus šķēršļus komerciālai klātbūtnei un pakalpojumu tirdzniecībai, 1. punkts neattiecas uz režīmu, ko šāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir trešo valstu komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem nozarēs, uz kurām attiecas iekšējais tirgus vai ievērojama tiesību aktu tuvināšana.12 3. Šā panta 1. punktā izklāstītie noteikumi neattiecas uz režīmu, ko piešķir:
  69. a)atbilstīgi pasākumiem, kas paredz kvalifikācijas atzīšanu, licences vai piesardzības pasākumus saskaņā ar VVPT VII pantu vai tā pielikumu par finanšu pakalpojumiem,
  70. b)atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem vai kārtībai, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem, vai
  71. c)atbilstīgi pasākumiem, kas gūst labumu no vislielākās labvēlības izņēmuma, kurš ir sarakstā saskaņā ar VVPT II panta 2. punktu. 4. Šajā noteikumā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens
(1)procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas līgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā.13 5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi ekonomiskās integrācijas nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 1. punkta
  1. b)apakšpunktā, un minētais nolīgums paredz lielāku labvēlību šādai trešai pusei nekā tā, ko CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. Līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei ekonomiskās integrācijas nolīguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma korekcijai. 71. pants Citi nolīgumi Šī sadaļa nekādi neierobežo līgumslēdzēju pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, ko nosaka spēkā esoši vai turpmāki starptautiski nolīgumi par ieguldījumiem, kuros kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un CARIFORUM parakstītājvalsts ir puse. 72. pants Ieguldītāju rīcība EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis sadarbojas un savā attiecīgā teritorijā veic pasākumus - inter alia, izmantojot savus attiecīgos tiesību aktus - kas var būt nepieciešami, lai:
  2. a)ieguldītājiem aizliegtu (un ir atbildība par
  3. to)piedāvāt, solīt vai dot nepienācīgu naudas vai citādu labumu tieši vai izmantojot starpniekus kādam valsts ierēdnim vai viņa ģimenes loceklim, vai darījumu partneriem, vai citai tuvai personai minētās personas vai trešās personas labā, lai minētais ierēdnis vai trešā persona rīkotos vai atturētos rīkoties attiecībā uz savu pienākumu veikšanu vai lai panāktu kādu labvēlību attiecībā uz piesolīto ieguldījumu vai licencēm, atļaujām, līgumiem vai citām tiesībām saistībā ar ieguldījumu;
  4. b)ieguldītāji rīkotos saskaņā ar svarīgākajām darba tiesību normām, ko prasa Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarācija par pamatprincipiem un darba tiesībām, kurā EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ir puses;14
  5. c)ieguldītāji nepārvaldītu un neveiktu savus ieguldījumus tā, ka tiek apieti starptautiskie ekoloģiskie vai nodarbinātības pienākumi, kas izriet no nolīgumiem, kuros EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ir puses;
  6. d)attiecīgos gadījumos ieguldītāji nodibinātu un uzturētu sakarus ar vietējām kopienām, jo īpaši projektos, kas aptver plašas ar dabas resursiem saistītas darbības, ciktāl tās nelikvidē vai nemazina ieguvumu, kas līgumslēdzējai pusei pienākas atbilstīgi konkrētu saistību nosacījumiem. 73. pants Standartu uzturēšana EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, lai ārzemju tiešie ieguldījumi netiktu veicināti, pazeminot iekšzemes ekoloģiskos, nodarbinātības vai profesionālās veselības un drošības tiesību normas un standartus un mīkstinot svarīgākos nodarbinātības standartus vai likumus, kuru mērķis ir aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību. 74. pants Pārskatīšana Ieguldījumu pakāpeniskas liberalizēšanas nolūkā līgumslēdzējas puses pārskata ieguldījumu tiesisko regulējumu, ieguldījumu vidi un to savstarpējo ieguldījumu plūsmu atbilstīgi saistībām starptautiskajos ieguldījumu nolīgumos ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un ik pēc regulāra starplaika. 3. NODAĻA PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA 75. pants Aptvērums un definīcijas 1. Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem, kuri ietekmē visu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, izņemot:
  7. a)audiovizuālos pakalpojumus;
  8. b)iekšzemes kabotāžu15; un
  9. c)gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
  10. i)gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;
  11. ii)gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi; un
  12. iv)citi atbalsta pakalpojumi, kas atvieglina gaisa pārvadātāju darbību, piemēram, apkalpošana uz zemes, gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumi un lidostu apsaimniekošanas pakalpojumi. 2. Šajā nodaļā:
  13. a)pārrobežu pakalpojumu sniegšana ir pakalpojuma sniegšana:
  14. i)no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas otras līgumslēdzējas puses teritorijā (1. veids),
  15. ii)vienas līgumslēdzējas puses teritorijā otras līgumslēdzējas puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);
  16. b)"pakalpojumi" aptver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras;
  17. c)"pakalpojums, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras" ir jebkurš pakalpojums, ko nesniedz, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;
  18. d)"pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;
  19. e)"līgumslēdzējas puses pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura EK līgumslēdzējas puses fiziska vai juridiska persona vai CARIFORUM parakstītājvalsts fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;
  20. f)"pakalpojuma sniegšana" ietver pakalpojuma izveidi, izplatīšanu, tirdzniecību, pārdošanu un sniegšanu. 76. pants Tirgus piekļuve 1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis viena otras pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas paredzēts īpašajās saistībās, kuras norādītas IV pielikumā. 2. Nozarēs, kurās līgumslēdzējas puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus piekļuvi, pasākumus, ko līgumslēdzēja puse nepiemēro vai nenosaka reģionālā nodalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:
  21. a)pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;
  22. b)pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;
  23. c)pakalpojumu darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā. 77. pants Valsts režīms 1. Nozarēs, kur tirgus piekļuves saistības norādītas IV pielikumā, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. 2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tās piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. 3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras līgumslēdzējas puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem. 4. Saskaņā ar šo pantu uzņemtās īpašās saistības nav uzskatāmas par prasību EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ. 78. pants Saistību saraksti EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu liberalizētās nozares atbilstīgi šai nodaļai un - atrunu veidā - tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko piemēro otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajās nozarēs, ir izklāstīti saistību sarakstos, kas iekļauti IV pielikumā. 79. pants Vislielākās labvēlības režīms 1. Attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas šī nodaļa:
  24. a)EK līgumslēdzēja puse atvēl CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no jebkuras trešās valsts, ar kuru tā noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas;
  25. b)CARIFORUM parakstītājvalstis atvēl EK līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no jebkuras tirdzniecības lielvalsts, ar kuru tās noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas. 2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts noslēdz reģionālās ekonomiskās integrācijas nolīgumu, ar ko izveido iekšējo tirgu vai nosaka tā pusēm ievērojami tuvināt tiesību aktus ar nolūku likvidēt nediskriminējošus šķēršļus pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, 1. punkts neattiecas uz režīmu, ko šāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir trešo valstu pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem nozarēs, uz kurām attiecas iekšējais tirgus vai ievērojama tiesību aktu tuvināšana.16 3. Šā panta 1. punktā izklāstītie noteikumi neattiecas uz režīmu, ko piešķir:
  26. a)atbilstīgi pasākumiem, kas paredz kvalifikācijas atzīšanu, licences vai piesardzības pasākumus saskaņā ar VVPT VII pantu vai tā pielikumu par finanšu pakalpojumiem;
  27. b)atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem vai kārtībai, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem; vai
  28. c)atbilstīgi pasākumiem, kas gūst labumu no vislielākās labvēlības izņēmuma, kurš ir sarakstā saskaņā ar VVPT II panta 2. punktu. 4. Šajā noteikumā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens
(1)procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas līgumu, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā17. 5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi ekonomiskās integrācijas nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 1. punkta
  1. b)apakšpunktā, un minētais nolīgums paredz lielāku labvēlību šādai trešai pusei nekā tā, ko CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. Līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei ekonomiskās integrācijas nolīguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma korekcijai. 4. NODAĻA FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMU VAJADZĪBĀM 80. pants Aptvērums un definīcijas 1. Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, komercdarījumu pakalpojumu pārdevēju, līgumpakalpojumu sniedzēju, neatkarīgo profesionāļu un īstermiņa darījumu apmeklētāju ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijā saskaņā ar 60. panta 5. punktu. 2. Šajā nodaļā:
  2. a)"vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, kas strādā EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu juridiskā personā, kura nav bezpeļņas organizācija, un atbild par komerciālas klātbūtnes izveidi vai pienācīgu kontroli, administrāciju un darbību. "Vadošie darbinieki" ietver "viesdarbiniekus", kas atbild par komerciālās klātbūtnes izveidi, un "uzņēmuma pārceltos darbiniekus". - "viesdarbinieki" ir fiziskas personas, kas strādā vadošos amatos un atbild par komerciālas klātbūtnes izveidi. Viņi neiesaistās tiešos darījumos ar sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā EK līgumslēdzējā pusē vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstī; - "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz komerciālo klātbūtni otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāpieder vienai no šādām kategorijām: 1) vadītāji: personas, kuras juridiskā personā ir vadošos amatos, tieši vada klātbūtnes pārvaldību un kuras galvenokārt vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma Valde vai Akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp:
  3. i)personas, kas vada komerciālo klātbūtni vai tās nodaļu vai apakšstruktūru;
  4. ii)personas, kas uzrauga un kontrolē citu uzraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu; iii) personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist, vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; 2) speciālisti: personas, kas strādā juridiskā personā un kam ir īpašas zināšanas, kas būtiskas komerciālajā klātbūtnē saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm vai vadīšanu. Novērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai komerciālajai klātbūtnei svarīgas zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, kas attiecas uz darba vai tirdzniecības veidu, kam nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;
  5. b)"stažieri ar augstāko izglītību" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas attiecīgās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiskajā personā vismaz vienu gadu, kurām ir akadēmiskais grāds un kuras ir uz laiku norīkotas uz juridiskās personas komerciālu klātbūtni otras līgumslēdzējas puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai darba metodēs vai paņēmienos18;
  6. c)"komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kas ir attiecīgās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa ieceļošanu otras līgumslēdzējas puses teritorijā ar nolūku risināt sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai stāties līgumsaistībās par minētā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu pārdošanu. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā EK līgumslēdzējā pusē vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstī;
  7. d)"līgumpakalpojumu sniedzēji" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, ko nodarbina minētās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiska persona, kurai nav komerciālas klātbūtnes otras līgumslēdzējas puses teritorijā un kas ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā līgumslēdzējā pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā līgumslēdzējā pusē;
  8. e)"neatkarīgie profesionāļi" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kas nodarbinātas ar pakalpojuma sniegšanu un reģistrētas kā pašnodarbinātas personas minētās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā un kurām nav komerciālas klātbūtnes otras līgumslēdzējas puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu ar galīgo patērētāju (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872) par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā līgumslēdzējā pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā līgumslēdzējā pusē19;
  9. f)"kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu. 81. pants Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību 1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, ievērojot IV pielikumā norādītās atrunas, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj otras līgumslēdzējas puses ieguldītājiem savā komerciālajā klātbūtnē nodarbināt minētās otrās līgumslēdzējas puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kas definēti 80. pantā. Vadošo darbinieku ieceļošana un uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā viesdarbiniekiem un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību. 2. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, pasākumi, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nepatur spēkā un nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko ieguldītājs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā. 82. pants Komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. vai 3. nodaļu, ievērojot IV pielikumā norādītās atrunas, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā uz laiku ieceļot un uzturēties komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem. 83. pants Līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgie profesionāļi 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no to saistībām atbilstīgi VVPT attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem profesionāļiem. 2. Neskarot 1. punktu, EK līgumslēdzēja puse atļauj sniegt pakalpojumus savu dalībvalstu teritorijā CARIFORUM valstu līgumpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot fizisku personu klātbūtni, ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā šādās apakšnozarēs: 1) juridiskie konsultatīvie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t.i., kas nav ES tiesības); 2) grāmatvedības un rēķinvedības pakalpojumi; 3) nodokļu konsultatīvie pakalpojumi; 4) arhitektūras pakalpojumi; 5) pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; 6) inženiertehniskie pakalpojumi; 7) integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; 8) ārstu un zobārstu pakalpojumi; 9) veterinārie pakalpojumi; 10) vecmāšu pakalpojumi; 11) medmāsu, fizioterapeitu un vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi; 12) datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi; 13) pētniecības un attīstības pakalpojumi; 14) reklāmas pakalpojumi; 15) tirgus izpēte un sabiedrības aptaujas; 16) vadības konsultāciju pakalpojumi; 17) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi; 18) tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi; 19) saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; 20) iekārtu, tostarp transportlīdzekļu, apkope un remonts, jo īpaši līgumpakalpojumi pēc iegādes vai nodošanas nomā; 21) šefpavāru pakalpojumi; 22) modes demonstrētāju pakalpojumi; 23) rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi; 24) būvlaukuma izpētes darbs; 25) augstākās izglītības pakalpojumi (vienīgi privāti finansēti pakalpojumi); 26) vides pakalpojumi; 27) tūrisma aģentūras un ceļojumu rīkošanas pakalpojumi; 28) tūristu gidu pakalpojumi; 29) izklaides pakalpojumi, kas nav audiovizuālie pakalpojumi. Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj sniegt pakalpojumus savā teritorijā EK līgumslēdzējas puses līgumpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot fizisku personu klātbūtni ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā. Uz EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu saistībām attiecas šādi nosacījumi:
  10. a)fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;
  11. b)fiziskajām personām, kas ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekam, kura minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā līgumslēdzējā pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei20 darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;
  12. c)izņemot modes demonstrētāju pakalpojumus, šefpavāru pakalpojumus un izklaides pakalpojumus, kas nav audiovizuālie pakalpojumi, fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, ir jābūt:
  13. i)akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa zināšanas21, un
  14. ii)profesionālajai kvalifikācijai, ja tā vajadzīga darbības veikšanai atbilstīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem vai prasībām, kas piemērojamas, ja sniedz pakalpojumu;
  15. d)fiziskā persona nesaņem atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, izņemot atlīdzību, ko maksā līgumpakalpojuma sniedzējs savas uzturēšanās laikā otrā līgumslēdzējā pusē;
  16. e)fizisku personu pagaidu ieceļošana un uzturēšanās līgumslēdzējā pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;
  17. f)piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;
  18. g)līguma par pakalpojumiem aptverto personu skaits nedrīkst būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās līgumslēdzējas puses tiesību aktos un prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi;
  19. h)citi diskriminējoši ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaužu formā, kas noteiktas IV pielikumā. 3. Neskarot 1. punktu, EK līgumslēdzēja puse atļauj sniegt pakalpojumus savu dalībvalstu teritorijā CARIFORUM parakstītājvalstu neatkarīgiem profesionāļiem ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā šādās apakšnozarēs: 1) juridiskie konsultatīvie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t.i., kas nav ES tiesības); 2) arhitektūras pakalpojumi; 3) pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; 4) inženiertehniskie pakalpojumi; 5) integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; 6) datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi; 7) pētniecības un attīstības pakalpojumi; 8) tirgus izpēte un sabiedrības aptaujas; 9) vadības konsultāciju pakalpojumi; 10) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi; 11) rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi. Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj sniegt pakalpojumus savā teritorijā EK līgumslēdzējas puses neatkarīgiem profesionāļiem ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā. Uz EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu saistībām attiecas šādi nosacījumi:
  20. a)fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā otrā līgumslēdzējā pusē reģistrētas pašnodarbinātas personas un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;
  21. b)pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;
  22. c)fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, ir jābūt:
  23. i)akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa zināšanas22, un
  24. ii)profesionālajai kvalifikācijai, ja tā vajadzīga darbības veikšanai atbilstīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem vai prasībām, kas piemērojamas, ja sniedz pakalpojumu;
  25. d)fizisko personu pagaidu ieceļošana un uzturēšanās līgumslēdzējā pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;
  26. e)piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;
  27. f)citi diskriminējoši ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes formā, kas noteiktas IV pielikumā. 84. pants Īstermiņa darījumu apmeklētāji 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas atbilstīgi saviem tiesību aktiem atvieglināt EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu (atkarībā no gadījuma) īstermiņa darījumu apmeklētāju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijā ar nolūku veikt šādas darbības:
  28. a)pētniecība un projektēšana: tehniskie, zinātniskie un statistiskie pētnieki otras līgumslēdzējas puses teritorijā reģistrēta uzņēmuma vajadzībām;
  29. b)tirgdarbības izpēte: personāls, kas veic pētījumus vai analīzi, tostarp tirgus izpēti, tāda uzņēmuma vajadzībām, kurš veic uzņēmējdarbību otras līgumslēdzējas puses teritorijā;
  30. c)mācību semināri: uzņēmuma EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs personāls, kas ieceļo otras līgumslēdzējas puses teritorijā, lai iegūtu apmācību minētās līgumslēdzējas puses uzņēmumos vai organizācijās izmantojamajās metodēs un darba praksē, ja vien saņemtā apmācība nepārsniedz vērošanu, iepazīšanos un mācīšanu klasē;
  31. d)gadatirgi un izstādes: personāls, kas apmeklē gadatirgu ar nolūku reklamēt uzņēmumu vai tā ražojumus, vai pakalpojumus;
  32. e)pārdošana: tirdzniecības pārstāvji un aģenti, kas saņem pasūtījumus vai risina sarunas par preču līgumiem uzņēmumam, kas notiek otras līgumslēdzējas puses teritorijā, bet nepiegādā preces;
  33. f)pirkšana: pircēji, kas pērk uzņēmumam, vai vadības un pārraudzības darbinieki, kas iesaistīti komercdarījumā, kas veikts otras līgumslēdzējas puses teritorijā;
  34. g)tūrisma darbinieki (viesnīcu pārstāvji, tūrisma un ceļojumu aģenti, gidi vai ceļojumu rīkotāji), kas apmeklē tūrisma pasākumus vai tūrisma izstādes vai piedalās tajos, ja vien viņi nav iesaistīti savu preču vai pakalpojumu pārdošanā sabiedrībai vai savu preču vai pakalpojumu piegādē pašiem, nesaņem savā labā nekādu atlīdzību no avota, kas atrodas EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī, kur viņi uz laiku uzturas, un nav iesaistīti pakalpojuma sniegšanā pēc līguma, kas noslēgts starp juridisku personu, kurai nav komerciālas klātbūtnes EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī, kur uz laiku uzturas īstermiņa darījumu apmeklētāji, un patērētāju EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī. 2. Šī ieceļošana un pagaidu uzturēšanās to teritorijā (ja ir atļauta) ir uz laiku līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā. 5. NODAĻA TIESISKAIS REGULĒJUMS 1. IEDAĻA VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI 85. pants Savstarpēja atzīšana 1. Šī sadaļa nekādi netraucē līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstīm pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kur pakalpojums tiek sniegts. 2. Līgumslēdzējas puses to attiecīgajās teritorijās mudina atbilstošās profesionālās iestādes kopīgi izstrādāt un iesniegt savstarpējas atzīšanas ieteikumus CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji un pakalpojumu sniedzēji pilnīgi vai daļēji atbilst kritērijiem, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piemēro ieguldītāju un pakalpojumu sniedzēju atļauju piešķiršanai, licencēšanai, akreditācijai, darbībai un sertificēšanai un, jo īpaši profesionāliem pakalpojumiem. 3. Sevišķi līgumslēdzējas puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sākt sarunas ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar nolūku kopīgi izstrādāt un iesniegt savstarpējas atzīšanas ieteikumus, inter alia, šādās disciplīnās: grāmatvedība, arhitektūra, inženierzinības un tūrisms. 4. Saņemot iepriekšējā punktā minēto ieteikumu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja pieņemamā termiņā izskata to ar nolūku noteikt, vai tas saskan ar nolīgumu. 5. Ja atbilstīgi 2. punktā noteiktajai procedūrai tajā minētais ieteikums tiek atzīts par saderīgu ar šo nolīgumu un ir pietiekama atbilstība starp līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu attiecīgajiem noteikumiem, līgumslēdzējas puses ar nolūku īstenot minēto ieteikumu ar kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par nolīgumu par prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu savstarpēju atzīšanu. 6. Visas šādas vienošanās atbilst PTO nolīguma, jo īpaši VVPT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem. 7. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja reizi divos gados pārskata savstarpējā atzīšanā paveikto. 86. pants Pārredzamība Atbilstīgi 235. panta 3. punktam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nekavējoties atbild uz visiem otras līgumslēdzējas puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Līgumslēdzējas puses arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras līgumslēdzējas puses ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Šādi informācijas punkti ir norādīti V pielikumā. Informācijas punktiem nav jābūt tiesību aktu depozitārijiem. 87. pants Procedūras 1. Ja nepieciešams pilnvarojums tāda pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašas saistības, līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu kompetentās iestādes pieņemamā termiņā pēc pieteikuma (kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem) iesniegšanas informē iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma līgumslēdzēju pušu vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstu kompetentās iestādes bez nepamatotas vilcināšanās sniedz ziņas par iesnieguma statusu. 2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis patur vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvas instances vai procedūras, kas ļauj pēc skartā ieguldītāja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus par komerciālo klātbūtni, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu īslaicīgu klātbūtni darba vajadzībās, un - pamatotos gadījumos - atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no dienesta, kam uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu lietu izskatīt objektīvi un neitrāli. 2. IEDAĻA DATORPAKALPOJUMI 88. pants Datorpakalpojumu jēdziens 1. Ciktāl datorpakalpojumu tirdzniecība ir liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis parakstās zem 2., 3. un 4. punktā definētās izpratnes. 2. ANO kods CPC 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (tostarp to izstrādei un īstenošanai), datu apstrādei un glabāšanai un saistītiem pakalpojumiem, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība. Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām. 3. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:
  35. a)datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību; vai
  36. b)datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu; vai
  37. c)datu apstrādi, datu glabāšanu, datu izviesošanu vai datubāzu pakalpojumus; vai
  38. d)apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; vai
  39. e)tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti. 4. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piem., tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu. 3. IEDAĻA KURJERU PAKALPOJUMI 89. pants Darbības joma un definīcijas 1. Šajā iedaļā noteikti visu saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu liberalizēto kurjeru pakalpojumu tiesiskā regulējuma principi. 2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:
  40. a)"universāls pakalpojums" nozīmē noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu sniegšanu visos EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijas punktos par pieņemamām cenām visiem lietotājiem;
  41. b)"individuāla licence" ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde. 90. pants Pret konkurenci vērstas prakses novēršana kurjeru nozarē Saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļu EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis patur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem, kuri pa vienam vai kopā spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā) attiecīgajā kurjeru pakalpojumu tirgū, izmantodami savu stāvokli tirgū. 91. pants Universālais pakalpojums EK līgumslēdzējai pusei un katrai CARIFORUM parakstītājvalstij ir tiesības noteikt to universālā pakalpojuma saistību veidu, ko tās vēlas saglabāt. Šādas saistības neuzskata par tādām, kas vēršas pret konkurenci pašas par sevi, ja tās tiek administrētas pārredzamā, nediskriminējošā un attiecībā uz konkurenci neitrālā veidā un ja tās neuzliek lielāku slogu, nekā vajadzīgs EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalsts noteiktajam universālā pakalpojuma veidam. 92. pants Individuālās licences 1. Individuālu licenci var prasīt vienīgi pakalpojumiem, kuri ir universālā pakalpojuma jomā. 2. Ja tiek prasīta atsevišķa licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:
  42. a)visi licencēšanas kritēriji un termiņš, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un
  43. b)individuālu licenču noteikumi un nosacījumi. 3. Iemeslus individuālas licences atteikumam dara zināmus iesniedzējam pēc viņa pieprasījuma, un tiek ieviesta pārsūdzības procedūra, izmantojot neatkarīgu struktūru EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu līmenī. Procedūrai jābūt pārredzamai, nediskriminējošai un balstītai uz objektīviem kritērijiem. 93. pants Regulatoru neatkarība Regulatori ir tiesiski nošķirti no kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem. 4. IEDAĻA ELEKTROSAKARU PAKALPOJUMI 94. pants Definīcijas un piemērošanas joma 1. Šajā sadaļā:
  44. a)"elektrosakaru pakalpojumi" ir visi pakalpojumi, ko veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un uztveršana, un neietver saimniecisku darbību, kas nodrošina saturu, kura piegādei vajadzīgi elektrosakari;
  45. b)"regulators" elektrosakaru nozarē ir struktūra(-s), kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā minētos elektrosakarus.
  46. c)"elektrosakaru pamataprīkojums" ir publiskā elektrosakaru tīkla datu piegādes aprīkojums un pakalpojums, ko:
  47. i)sniedz tikai vai galvenokārt viens vai vairāki piegādātāji; un
  48. ii)nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;
  49. d)"galvenais pakalpojumu sniedzējs" elektrosakaru nozarē ir pakalpojumu sniedzējs, kas spēj materiāli ietekmēt dalības noteikumus (cenas un piedāvājuma ziņā) attiecīgajā elektrosakaru pakalpojumu tirgū, jo tas kontrolē būtisko pamataprīkojumu vai izmanto savu stāvokli tirgū;
  50. e)"starpsavienojums" ir savienojums ar piegādātājiem, kas nodrošina publiskos elektrosakaru tīklus vai pakalpojumus, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem;
  51. f)"universāls pakalpojums" nozīmē noteiktas kvalitātes pakalpojumu kompleksa sniegšanu, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskā novietojuma un par pieņemamām cenām; par tā darbības jomu un īstenošanu lemj EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis. 2. Šajā iedaļā noteikti šādu saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu liberalizēto elektrosakaru pakalpojumu, izņemot apraidi, tiesiskā regulējuma principi: balss telefonijas pakalpojumi, pakešu komutācijas pakalpojumi, ķēžu komutācijas pakalpojumi, teleksa pakalpojumi, telegrāfa pakalpojumi, telefaksa pakalpojumi, privāti nomātu shēmu pakalpojumi un mobilo un personālo sakaru pakalpojumi un sistēmas. 95. pants Regulators 1. Elektrosakaru pakalpojumu regulatori ir juridiski nošķirti un funkcionāli neatkarīgi no elektrosakaru pakalpojumu sniedzējiem. 2. Regulatoram jābūt pietiekamām pilnvarām regulēt nozari. Regulatora veicamie uzdevumi ir jādara pieejami atklātībai skaidrā formā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai. 3. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem. 4. Piegādātājam, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi. 96. pants Atļauja sniegt elektrosakaru pakalpojumus 1. Cik vien iespējams, pakalpojumu sniegšana atļaujama pēc vienkārša paziņojuma. 2. Licence var būt vajadzīga, risinot jautājumus par numuriem un frekvencēm. Šādu licenču noteikumi un nosacījumi ir nododami atklātībai. 3. Ja ir vajadzīga licence:
  52. a)visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;
  53. b)licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma;
  54. c)licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt apelācijas iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikt

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.