Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 1.pants. 2008.gada 15.oktobrī Bridžtaunā, Barbadosā, parakstītais Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk - Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 243.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 9.jūnijā. Valsts prezidents R.Vējonis Rīgā 2016.gada 29.jūnijā EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS STARP CARIFORUM VALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES ANTIGVA UN BARBUDA BAHAMU SALU SADRAUDZĪBA, BARBADOSA, BELIZA, DOMINIKAS SADRAUDZĪBA, DOMINIKĀNAS REPUBLIKA, GRENĀDA, GAJĀNAS REPUBLIKA, HAITI REPUBLIKA, JAMAIKA, SENTKITSA UN NEVISA, SENTLŪSIJA, SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS, SURINAMAS REPUBLIKA, TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA, turpmāk "CARIFORUM valstis", no vienas puses, un BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "Eiropas Savienības dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību valstu kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Līgumu par Karību valstu kopienas un Dominikānas Republikas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, no vienas puses, un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no otras puses; ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā, turpmāk "Kotonū Nolīgums"; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT apņemšanos cienīt cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, kas ir būtiski Kotonū Nolīguma elementi, un labu pārvaldību, kas ir Kotonū Nolīguma pamatelements; ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt un paātrināt CARIFORUM valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību ar nolūku sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi; ŅEMOT VĒRĀ, kāda nozīme to uztverē ir starptautiski saskaņotajiem attīstības mērķiem un ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem; ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt savu tautu saimniecisko un sociālo progresu saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību, ievērojot darba pamattiesības atbilstīgi Starptautiskās darba organizācijas attiecīgajās konvencijās noteiktajiem principiem un aizsargājot vidi atbilstīgi 2002. gada Johannesburgas Deklarācijai; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos strādāt kopā Kotonū Nolīguma mērķu sasniegšanai, tostarp nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgai attīstībai un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstu pakāpeniskai integrācijai pasaules ekonomikā; VĒLOTIES veicināt CARICOM Attīstības memoranda īstenošanu; ŅEMOT VĒRĀ uzticību principiem un noteikumiem, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, jo īpaši tiem, kuri iekļauti Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu; ŅEMOT VĒRĀ ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņu atšķirības starp CARIFORUM valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm; ŅEMOT VĒRĀ svarīgos tradicionālos sakarus, kas tās vieno, jo īpaši ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites; ŅEMOT VĒRĀ to, ka tās vēlas stiprināt šos sakarus un iedibināt ilglaicīgas attiecības, kuru pamatā būtu partnerība un abpusējas tiesības un pienākumi, kā arī regulārs dialogs ar nolūku uzlabot savstarpēju izpratni un saprašanos; VĒLOTIES stiprināt savu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību satvaru, izveidojot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas varētu būt CARIFORUM valstu attīstības instruments; VĒLOTIES izvērst ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, paplašinot un pilnveidojot CARIFORUM valstu pašreizējo preferenciālo piekļuvi Eiropas Kopienas tirgum; ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos atbalstīt CARIFORUM valstu reģionālās integrācijas procesu, jo īpaši veicināt reģionālo ekonomisko integrāciju kā pamatinstrumentu to integrācijai pasaules ekonomikā un palīdzēt tām izturēt globalizācijas pārbaudījumus un panākt ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, kas atbilst to ilgtspējīgas attīstības mērķim; APZINOTIES, ka jaudu kāpināšana un piegādes ierobežotības risināšana CARIFORUM valstīs ir vajadzīga, lai pilnīgi izmantotu uzlabotās tirdzniecības iespējas un panāktu iespējami lielus tirdzniecības reformu ieguvumus, un ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, var būt būtiska loma, atbalstot CARIFORUM valstis šā nolīguma īstenošanā un izmantošanā savā labā; ATGĀDINOT, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies palielināt apjomu palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, un nodrošināt, lai būtiska daļa Eiropas Kopienas un ES dalībvalstu saistību būtu veltīta ĀKK valstīm; APŅĒMUŠĀS nodrošināt, lai Eiropas Kopienas attīstības sadarbība reģionālajai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, ko paredz Kotonū Nolīgums, tiktu veikta tā, lai nodrošinātu iespējami lielus šā nolīguma paredzamos ieguvumus; APŅĒMUŠĀS sadarboties saskaņā ar Parīzes Deklarāciju par atbalsta efektivitāti, ES vienprātību par attīstību un ES un Karību jūras reģiona partnerību izaugsmei, stabilitātei un attīstībai ar nolūku veicināt ES dalībvalstu ieguldījumu un citu līdzekļu devēju dalību, atbalstot CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus; PĀRLIECĪBĀ, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgums radīs jaunu, labvēlīgāku gaisotni tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un jaunas, dinamiskas iespējas izaugsmei un attīstībai, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. I DAĻA TIRDZNIECĪBAS PARTNERĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI 1. pants Mērķi Šā nolīguma mērķi ir šādi: a) sekmēt nabadzības samazināšanu un galīgu izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tūkstošgades attīstības mērķiem un Kotonū Nolīgumu; b) veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, tā izveidojot un īstenojot efektīvu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem līgumslēdzēju pušu starpā un CARIFORUM reģionā; c) veicināt CARIFORUM valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar to politisko izvēli un attīstības prioritātēm; d) uzlabot CARIFORUM valstu jaudu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos; e) atbalstīt apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un vairot piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi CARIFORUM reģionā; f) nostiprināt esošās attiecības starp līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas intereses pamata. Tālab, ņemot vērā attiecīgo attīstības līmeni un ievērojot PTO pienākumus, nolīgums paplašina komerciālās un ekonomiskās attiecības, atbalsta jaunu dinamiku tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm ar to savstarpējās tirdzniecības progresīvas, asimetriskas liberalizācijas palīdzību, paplašina un padziļina sadarbību visās jomās, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem. 2. pants Principi 1. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma pamatprincipi, kā arī būtiskie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti, attiecīgi, Kotonū Nolīguma 2. un 9. pantā. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma un iepriekšējo ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu noteikumi reģionālās sadarbības un integrācijas, kā arī ekonomikas un tirdzniecības sadarbības jomā. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Kotonū Nolīgums un šis nolīgums īstenojami papildinošā un savstarpēji pastiprinošā veidā. 3. pants Ilgtspējīga attīstība 1. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir piemērojams un integrējams katrā ekonomisko partnerattiecību līmenī, Kotonū Nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteikto vispārējo saistību izpildē, jo īpaši pildot vispārīgo apņemšanos samazināt un pilnībā izskaust nabadzību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 2. Līgumslēdzējas puses izprot, ka šis mērķis šā ekonomisko partnerattiecību nolīguma gadījumā ir piemērojams kā apņemšanās, ka: a) šā nolīguma piemērošanā tiek pilnīgi ņemtas vērā attiecīgo iedzīvotāju un nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses; b) lēmumu pieņemšanas metodes aptver īpašuma, dalības un dialoga pamatprincipus. 3. Rezultātā līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā, kuras centrā ir cilvēks, kas ir galvenais ieguvējs, pateicoties attīstībai. 4. pants Reģionālā integrācija 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka reģionālā integrācija ir neatņemams to partnerattiecību elements un ietekmīgs instruments šā nolīguma mērķu sasniegšanā. 2. Līgumslēdzējas puses atzīst un apstiprina, kāda nozīme ir CARIFORUM valstu savstarpējai reģionālajai integrācijai kā mehānismam, kas ļauj šīm valstīm sasniegt lielākas ekonomiskās iespējas un lielāku politisko stabilitāti un veicināt to efektīvu iekļaušanos pasaules ekonomikā. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst CARIFORUM valstu centienus sekmēt reģionālo un apakšreģionālo integrāciju savā starpā, izmantojot pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Karību Kopienu un Dominikānas Republiku. 4. Turklāt līgumslēdzējas puses atzīst, ka neatkarīgi no šajā nolīgumā paredzētajām saistībām reģionālās integrācijas temps un saturs ir jautājums, ko nosaka vienīgi CARIFORUM valstis, īstenojot savu suverenitāti un ņemot vērā to pašreizējo un turpmāko politisko gribu. 5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to partnerība vairo un tiecas padziļināt reģionālo integrāciju, un apņemas sadarboties, lai to turpinātu attīstīt, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu attīstības līmeni, vajadzības, ģeogrāfiskā realitāte un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī prioritātes, ko CARIFORUM valstis sev noteikušas, un 3. punktā minētajos esošajos reģionālās integrācijas nolīgumos ietvertos pienākumus. 6. Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu un atbalstītu CARIFORUM reģionālo integrāciju. 5. pants Uzraudzība Līgumslēdzējas puses apņemas pastāvīgi uzraudzīt nolīguma darbību, izmantojot savus attiecīgos, arī šā nolīguma izveidotos, dalības procesus un iestādes, lai nodrošinātu, ka nolīguma mērķi tiek realizēti, nolīgums tiek pienācīgi īstenots un tiek panākti iespējami lieli no šīs partnerības izrietoši ieguvumi vīriešiem, sievietēm, jauniešiem un bērniem. Līgumslēdzējas puses arī apņemas nevilcinoties konsultēties viena ar otru par jebkuru radušos problēmu. 6. pants Sadarbība starptautiskos forumos Līgumslēdzējas puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kur tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz šo partnerību. 7. pants Sadarbība attīstības jomā 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka attīstības sadarbība ir izšķirīgs partnerības elements un būtisks faktors šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu īstenošanā. Sadarbība var notikt finansiālās un nefinansiālās formās. 2. Attīstības sadarbība reģionālai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, kas paredzēta Kotonū Nolīgumā, veicama tā, lai panāktu iespējami lielus paredzamos ieguvumus, pateicoties šim nolīgumam. Sadarbība un tehniskās palīdzības jomas ir attiecīgi izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās. Sadarbību īsteno šā panta noteiktajā kārtībā, pastāvīgi pārlūko un pēc vajadzības pārskata saskaņā ar šā nolīguma 246. pantu. 3. Eiropas Kopienas finansējumu, kas attiecas uz attīstības sadarbību CARIFORUM un Eiropas Kopienas starpā un ir pamatā šā nolīguma īstenošanai, veic saskaņā ar Kotonū Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem no Eiropas Savienības budžeta finansētajiem instrumentiem. Šajā sakarā atbalsts šā nolīguma īstenošanai ir viena no prioritātēm. 4. Proporcionāli saviem attiecīgajiem uzdevumiem un atbildībai Eiropas Kopiena un CARIFORUM parakstītājvalstis veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu resursu efektīvu mobilizāciju, sagādi un izlietošanu šā nolīguma paredzēto attīstības sadarbības darbību atvieglināšanai. 5. Eiropas Savienības dalībvalstis kolektīvi apņemas ar savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentiem atbalstīt attīstības sadarbības darbības reģionālajai ekonomikas sadarbībai un integrācijai un šā nolīguma īstenošanai CARIFORUM valstīs un reģiona līmenī saskaņā ar papildināmības un atbalsta efektivitātes principiem. 6. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai atvieglinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt 5. punktā minētās sadarbības darbības un CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus. 8. pants Sadarbības prioritātes 1. Šā nolīguma 7. pantā noteiktās attīstības prioritātes galvenokārt vērstas uz šādām jomām, kas sīkāk izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās: i) tehniskā palīdzība humānās, tiesiskās un institucionālās jaudas palielināšanai CARIFORUM valstīs, lai sekmētu to spēju izpildīt šajā nolīgumā izklāstītās saistības; ii) palīdzība jaudas un iestāžu attīstībai nodokļu sistēmas reformai, lai pastiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu ievākšanu ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām; iii) atbalsta pasākumi ar nolūku veicināt privātā sektora un uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, attīstību un palielināt CARIFORUM uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un CARIFORUM ekonomikas daudzveidību; iv) CARIFORUM preču un pakalpojumu eksporta dažādošana ar jauniem ieguldījumiem un jaunu nozaru attīstību; v) CARIFORUM valstu tehnoloģiskās un zinātniskās jaudas palielināšana, lai atvieglinātu starptautiski atzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu un tehnisko standartu un starptautiski atzītu darba un vides standartu attīstību un ievērošanu; vi) CARIFORUM jaunrades sistēmu attīstība, tostarp tehnoloģiskās jaudas attīstība; vii) atbalsts CARIFORUM valstu infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga tirdzniecības veikšanai. 2. Attīstības sadarbības prioritātes, kas vispārīgi formulētas 1. punktā un sīkāk izvērstas atsevišķās šā nolīguma nodaļās, īstenojamas 7. panta noteiktajā kārtībā. 3. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka ieguvumi no reģionālās attīstības fonda, kas pārstāvētu visu CARIFORUM valstu intereses, mobilizēs un virzīs ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu saistītos attīstības resursus no EAF un citiem potenciāliem līdzekļu devējiem. Šajā sakarā CARIFORUM valstis apņemas izveidot šādu fondu divos gados no šā nolīguma parakstīšanas dienas. II DAĻA TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI I SADAĻA PREČU TIRDZNIECĪBA 1. NODAĻA MUITAS NODOKĻI 9. pants Darbības joma Šī nodaļa attiecas uz visām precēm, kuru izcelsme ir EK līgumslēdzējā pusē vai kādā no CARIFORUM valstīm1. 10. pants Izcelsmes noteikumi Šajā nodaļā ".. izcelsmes" ir izcelsme, kas atbilst I protokolā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem. Pirmajos piecos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā līgumslēdzējas puses pārskata I protokola noteikumus ar nolūku vēl vairāk vienkāršot izcelsmes noteikšanas koncepciju un metodes, ņemot vērā CARIFORUM valstu attīstības vajadzības. Šādā pārskatīšanā līgumslēdzējas puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu un citu faktoru attīstību, kas var prasīt I protokola noteikumu maiņu. Šādus grozījumus izdara ar CARIFORUM un EK Apvienotās padomes lēmumu. 11. pants Muitas nodoklis Muitas nodoklis ietver visus nodokļus un jebkādus maksājumus, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, tostarp visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar importu vai eksportu, taču tas neietver: a) iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 27. pantu; b) antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsargpasākumus, ko piemēro saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu; c) nodevas vai citus maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 13. pantu. 12. pants Preču klasifikācija Šā nolīguma aptvertā preču klasifikācija ir noteikta Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā ("HS") atbilstīgi tai piemērojamajiem klasifikācijas noteikumiem. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, risina ar preču klasifikāciju saistītos jautājumus, kas rodas šā nolīguma darbības gaitā. 13. pants Nodevas un citi maksājumi Nodevas un citus maksājumus, kas norādīti 11. pantā, ierobežo ar sniegto pakalpojumu atbilstošo aptuveno izmaksu summu, un tie nav paredzēti vietējo izstrādājumu netiešai aizsardzībai vai ar fiskālām vajadzībām pamatotai nodokļu uzlikšanai importam un eksportam. Tie nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību. Nodevas un maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem. 14. pants Izcelsmes eksporta muitas nodokļu likvidēšana 1. Izvedmuitu nepiemēro CARIFORUM parakstītājvalstu izcelsmes precēm, kuras importē EK līgumslēdzējā pusē, un otrādi. 2. Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis, kas iekļautas 1. pielikumā, trīs gados no šā nolīguma parakstīšanas likvidē minētajā pielikumā noteiktās izvedmuitas. 15. pants Muitas nodokļi CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumu importam CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumus importē EK līgumslēdzējā pusē bez ievedmuitas, izņemot 2. pielikumā norādītos ražojumus, atbilstīgi definētajiem nosacījumiem. 16. pants Muitas nodokļi EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importam 1. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem, ko importē CARIFORUM valstīs, neuzliek muitas nodokļus, kas augstāki par III pielikumā norādītajiem nodokļiem. 2. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumi, ko importē CARIFORUM valstīs, ir atbrīvoti no muitas nodokļiem 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus. 3. Desmit gadu laikposmā pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM valstis var turpināt piemērot jebkādus muitas nodokļus 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus, jebkuram importētam EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, ja vien šie nodokļi bijuši piemērojami šim ražojumam šā nolīguma parakstīšanas brīdī un ja tāds pats nodoklis tiek uzlikts līdzīgajiem ražojumiem, ko importē no visām citām valstīm. 4. Septiņus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM parakstītājvalstīm netiek prasīts sākt pakāpenisku muitas nodokļu likvidēšanu, izņemot III pielikumā norādītos un 2. punktā minētos nodokļus. Šo procesu papildina atbalsts nepieciešamajām nodokļu reformām, kas paredzētas 22. pantā. 5. Ar nolūku nodrošināt pārredzamību par šādiem nodokļiem paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai sešos mēnešos no šā nolīguma parakstīšanas dienas. Arī par to likvidēšanu nekavējoties jāziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. 6. Ja rodas nopietnas grūtības ar kāda ražojuma importu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja, savstarpēji vienojoties, var pārskatīt muitas nodokļa pazemināšanas un likvidēšanas grafiku ar nolūku varbūtēji grozīt pazemināšanas un likvidēšanas grafiku. Šāda grozījuma dēļ grafika termiņi, kurus lūgts pārskatīt, attiecībā uz attiecīgo ražojumu nedrīkst tikt pagarināti tā, ka pārsniedz maksimālo pārejas laiku nodokļu pazemināšanai vai likvidēšanai attiecīgajam ražojumam, kas noteikts III pielikumā. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja lēmumu pārskatīt grafiku nav pieņēmusi trīsdesmit dienās pēc iesnieguma par grafika pārskatīšanu saņemšanas, CARIFORUM valstis var provizoriski atcelt grafiku uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. 17. pants Tarifa saistību grozīšana Ievērojot Antigvas un Barbudas, Belizas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Gajānas Republikas, Haiti Republikas, Sentkitsas un Nevisas, Sentlūsijas un Sentvinsentas, un Grenadīnu īpašās attīstības vajadzības, līgumslēdzējas puses var CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā nolemt grozīt III pielikumā noteikto muitas nodokļa līmeni, ko var piemērot EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, to importējot CARIFORUM valstīs. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai šādi grozījumi neizraisītu šā nolīguma nesaderību ar VVTT (1994) XXIV panta prasībām. Līgumslēdzējas puses var arī nolemt vienlaikus attiecīgi koriģēt muitas nodokļa saistības, kas noteiktas III pielikumā un attiecas uz citiem ražojumiem, kurus importē no EK līgumslēdzējas puses. 18. pants Preču aprite līgumslēdzējas puses atzīst, ka mērķis ir panākt muitas nodokļu vienreizēju uzlikšanu precēm, ko importē EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs. Līdz nepieciešamās kārtības ieviešanai šā mērķa sasniegšanai CARIFORUM parakstītājvalstis šajā ziņā darīs visu, kas ir to spēkos. EK līgumslēdzēja puse sniegs tehnisko palīdzību, kas nepieciešama šā mērķa sasniegšanai. 19. pants Labvēlīgāks režīms, pateicoties brīvās tirdzniecības nolīgumiem 1. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem EK līgumslēdzēja puse piešķir CARIFORUM valstīm labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka EK līgumslēdzēja puse pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm. 2. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir EK līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka CARIFORUM valsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar kādu no tirdzniecības lielvalstīm. 3. Šī nodaļa nav jāuztver kā pienākums EK līgumslēdzējai pusei vai kādai no CARIFORUM parakstītājvalstīm abpusēji pagarināt preferenču režīmu, kas jau piemērojams tādēļ, ka ES līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir puse kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm. 4. Šajā pantā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts vai teritorija, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens (1) procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvas tirdzniecības līgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā2. 5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 2. punktā, un šāds brīvās tirdzniecības nolīgums trešai pusei paredz lielāku labvēlību nekā tā, ko piešķir CARIFORUM parakstītājvalsts EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei brīvās tirdzniecības līguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma noteikumu korekcijai. 20. pants Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos. 2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem). 3. Šajā pantā administratīvās sadarbības nenodrošināšana cita starpā nozīmē: a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu; b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus; c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt arī tad, ja bez pienācīga izskaidrojuma strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras līgumslēdzējas puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu. 4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi: a) līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, lai rastu abām līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu; b) ja līgumslēdzējas puses saskaņā ar iepriekšminēto ir uzsākušas apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā un trīs mēnešos pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-ajiem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai; c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams attiecīgās līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts finansiālo interešu aizsardzībai. Pagaidu apturēšana nepārsniedz sešu mēnešu termiņu, kuru var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Par to periodiski apspriežas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tai pamatā. 5. Vienlaikus ar paziņošanu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts savā oficiālajā ziņotājā publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana. 20.bis PANTS Sekmējot līgumslēdzēju pušu centienus rast pieņemamu risinājumu 20. panta 2. punktā minētajos jautājumos, līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, par kuru konstatējums paziņots CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, var arī izmantot starpnieku saskaņā ar 205. panta 2.-5. punktu. Starpnieka atzinums paziņojams 20. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā trīs mēnešu termiņā. 21. pants Administratīvo kļūdu labošana Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši, piemērojot I protokolu, un kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas izteiksmē, tā līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju izskatīt iespēju noteikt problēmas atrisināšanai vajadzīgos pasākumus. 22. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir sadarbībai, lai stiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās: a) tehniskā palīdzība nodokļu sistēmas reformā ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām; un b) darbspējas un iestāžu izveide attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. 2. NODAĻA TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI 23. pants Antidempinga un kompensācijas pasākumi 1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm atsevišķi vai kolektīvi noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem. 2. Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas nodokļu uzlikšanas attiecībā uz ražojumiem, ko importē no CARIFORUM valstīm, EK līgumslēdzēja puse apsvērs konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, ko paredz attiecīgie PTO nolīgumi. 3. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumu divu vai vairāku CARIFORUM parakstītājvalstu labā piemērojusi reģionāla vai apakšreģionāla iestāde, ir viens vienots pārsūdzības forums, tostarp apelācijas stadija. 4. CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumu ražojumam, ja tas ir tam pašam ražojumam noteikta reģionāla vai apakšreģionāla pasākuma darbības jomā. Tāpat CARIFORUM valstis nodrošina, lai kādam ražojumam noteikts reģionāls vai apakšreģionāls pasākums neattiektos ne uz vienu CARIFORUM parakstītājvalsti, kas piemēro šādu pasākumu tam pašam ražojumam. 5. EK līgumslēdzēja puse ziņo CARIFORUM parakstītājām eksportētājām valstīm par pienācīgi dokumentētu sūdzību pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas. 6. Šo pantu piemēro attiecībā uz visām izmeklēšanām, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. 7. Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu. 24. pants Daudzpusējie aizsardzības pasākumi 1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz CARIFORUM parakstītājvalstīm un EK līgumslēdzējai pusei pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un 5. pantu Nolīgumā par lauksaimniecību, kas ir pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem. 2. Neskarot 1. punktu, ievērojot šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un CARIFORUM valstu ekonomikas mazo apjomu, EK līgumslēdzēja puse importam no CARIFORUM valstīm nepiemēro pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi VVTT (1994) XIX pantam, PTO Nolīgumam par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam. 3. Šā panta 2. punktu piemēro piecus gadus no nolīguma stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām CARIFORUM un EK Apvienotā padome pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar CARIFORUM valstu attīstības vajadzībām ar nolūku noteikt, vai pagarināt to piemērošanu uz turpmāku laiku. 4. Uz 1. punktu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu. 25. pants Drošības klauzula 1. Neskarot 24. pantu, līgumslēdzēja puse, izskatījusi alternatīvus risinājumus, var piemērot ierobežota termiņa aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no, attiecīgi, 15. vai 16. panta, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību. 2. Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importē otras līgumslēdzējas puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai var radīt: a) nopietnus zaudējumus iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus importētājas līgumslēdzējas puses teritorijā; vai b) traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas līgumslēdzējas puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai c) traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības ražojumu3 tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus. 3. Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlabotu vai novērstu nopietnos kaitējumus vai traucējumus, kas noteikti 2. punktā. Importētājas līgumslēdzējas puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem: a) ievedmuitas likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā; b) muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un c) tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam. 4. Neskarot 1.-3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi CARIFORUM parakstītājvalstī(-s) tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos EK līgumslēdzējas puses attālākajos rajonos, EK līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgo(-ajiem) reģionu(-iem). 5. a) Neskarot 1.-3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām kādā no CARIFORUM parakstītājvalstīm, attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar tās teritoriju. b) CARIFORUM parakstītājvalsts var noteikt aizsardzības pasākumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Tādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit gadu laikposmā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 6.-9. punktā noteiktajām procedūrām. 6. a) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas definēti 2., 4. un 5. punktā. b) Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro laikposmā, kas ilgāks par diviem gadiem. Ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Ja CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts piemēro aizsardzības pasākumu vai ja EK līgumslēdzēja puse piemēro pasākumu, kas aprobežojas ar vienu vai vairākiem attālākajiem reģioniem, tādu pasākumu var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus. c) Šajā pantā minētajos aizsardzības pasākumos, kas ilgāki par vienu gadu, jābūt skaidriem elementiem, kas pakāpeniski nozīmē to likvidēšanu ne vēlāk kā noteiktā perioda beigās. d) Vismaz gadu pēc aizsardzības pasākuma piemērošanas izbeigšanas šajā pantā minētu aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz kuru iepriekš jau attiecās šāds pasākums. 7. Lai īstenotu 1.-6. punktu, piemēro šādus noteikumus: a) ja kāda puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai; b) CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja 30 dienās pēc jautājuma iesniegšanas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai nav panākts cits apmierinošs risinājums, importētāja līgumslēdzēja puse var noteikt attiecīgus pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu; c) pirms šajā pantā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kuros piemēro 8. punktu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts iespējami drīz iesniedz CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, ar nolūku meklēt attiecīgajām pusēm pieņemamu risinājumu; d) izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, prioritāte dodama pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību; e) par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, un tos regulāri apspriež minētajā struktūrā, īpaši, lai noteiktu grafiku pasākumu atcelšanai, tiklīdz to atļaus apstākļi. 8. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja puse - EK līgumslēdzēja puse, CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts - var provizoriski noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādus pasākumus var noteikt uz laiku, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja tos nosaka EK līgumslēdzēja puse, un 200 dienām, ja tos nosaka CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts vai ja EK līgumslēdzējas puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 6. punktā. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Attiecīgā importētāja puse informē otru attiecīgo pusi un nekavējoties nodod lietu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai. 9. Ja importētāja puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir strauji nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, kas izraisa šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju. 10. Uz aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim pantam, neattiecas PTO domstarpību izšķiršanas noteikumi. 3. NODAĻA ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI 26. pants Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums Stājoties spēkā šim nolīgumam, spēkā neatstāj nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai importa vai eksporta izcelsmes ierobežojumus, izņemot 13. pantā noteiktās muitas nodevas un nodokļus, ko piemēro ar kvotām, importa vai eksporta atļaujām vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu. Šo pantu piemēro, neskarot 23. un 24. pantu. 27. pants Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējums 1. Uz izcelsmes ražojumu importu neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi un nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nekā citādi nepiemēro iekšējos nodokļus un citus iekšējus maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību. 2. Izcelsmes ražojumu importam piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šis punkts neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, kas pamatota vienīgi ar transportlīdzekļu ekspluatāciju, bet ne ar ražojuma valstspiederību. 3. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz ražojumu maisīšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas kvantitatīvie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļa jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro iekšējo kvantitatīvo reglamentāciju, lai nodrošinātu iekšzemes ražošanas aizsardzību. 4. Šis pants neliedz subsīdiju maksāšanu vienīgi pašmāju ražotājiem, tostarp tādus maksājumus pašmāju ražotājiem, kas iegūti no nodokļu un maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šo pantu, un subsīdijas, kuras īsteno ar vietējo ražojumu publiskā iepirkuma starpniecību. 5. Šis pants neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi, kura reglamentē publisko iepirkumu, uz ko attiecas vienīgi IV sadaļas 3. nodaļa. 6. Šo pantu piemēro, neskarot 23. pantu. 28. pants Lauksaimniecības eksporta subsīdijas 1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nedrīkst ieviest jaunas subsīdiju programmas, kam par nosacījumu ir eksports, un palielināt esošas tāda veida subsīdijas lauksaimniecības ražojumiem, kas domāti otras līgumslēdzējas puses teritorijai4. 2. Attiecībā uz 3. punktā definētiem ražojumiem, kuriem CARIFORUM valstis ir apņēmušās likvidēt muitas nodokļus, EK līgumslēdzēja puse apņemas pakāpeniski atcelt visas esošās subsīdijas, kas tiek piešķirtas minētā ražojuma eksportā uz CARIFORUM valstu teritoriju. Par pakāpeniskās atcelšanas kārtību lemj CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja. 3. Šis pants piemērojams ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīgums. 4. Šis pants neskar to, kā CARIFORUM valstis piemēro PTO Lauksaimniecības nolīguma 9. panta 4. punktu un PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 27. pantu. 4. NODAĻA MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA 29. pants Mērķi 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas un tirdzniecības veicināšanai plaukstošajā visas pasaules tirdzniecības vidē un CARIFORUM iekšējās tirdzniecības un līgumslēdzēju pušu savstarpējās tirdzniecības attīstībā ir liela nozīme. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās jaudas atbilst efektīvas kontroles un tirdzniecības atvieglošanas veicināšanai un palīdz sekmēt CARIFORUM valstu attīstību un reģionālo integrāciju. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs nodaļas īstenošana nedrīkst nekādi mazināt leģitīmo sabiedriskās kārtības mērķu nozīmi, tostarp to mērķi nozīmi, kuri attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu. 30. pants Muitas un administratīvā sadarbība 1. Lai nodrošinātu atbilstību šai sadaļai un efektīvi ievērotu 29. pantā noteiktos mērķus, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis: a) apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā; b) izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās; c) kur vien iespējams, ieņem vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, kā PTO un Pasaules muitas organizācija (WCO); d) sekmē radniecīgu aģentūru darbības koordināciju. 2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar II protokolu sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās. 31. pants Tiesību akti un procedūras muitas jomā 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp pārskatītās Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas būtiskos elementus, WCO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, WCO datu kopu un HS konvenciju. 2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz: a) vajadzību aizsargāt un atvieglināt tirdzniecību, ieviešot un izpildot tiesību aktu prasības, un vajadzību nodrošināt papildu atvieglojumus tirgotājiem, kuru atbilstība ir augstā līmenī; b) vajadzību nodrošināt, ka prasības pret uzņēmumiem ir racionālas, nediskriminējošas, aizsargā pret krāpšanu un neizraisa pārmērīgu sankciju piemērošanu par sīkiem muitas jomas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem; c) vajadzību piemērot vienotu administratīvo dokumentu vai elektronisko ekvivalentu attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM. CARIFORUM valstis turpina centienus šā mērķa sasniegšanai ar nolūku to īstenot drīz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Kopīga stāvokļa analīze veicama 3 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā; d) vajadzību piemērot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, vienkāršotas importa un eksporta pārbaudes procedūras, kontroli pēc izlaišanas un objektīvas procedūras licencētiem tirgotājiem. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu prognozējamības iespējas uzņēmumiem; e) vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan pieņemot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz objektīviem riska novērtēšanas kritērijiem; f) vajadzību pēc pārredzamības. Šim nolūkam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas saskaņā ar to attiecīgajos tiesību aktos noteiktajām normām ieviest saistošu nolēmumu sistēmu muitas jautājumos, jo īpaši par tarifa klasifikāciju un izcelsmes noteikumiem; g) vajadzību pēc progresīvas sistēmu attīstības, tostarp uz informācijas tehnoloģijām balstītas, lai atvieglinātu elektronisko datu apmaiņu starp tirgotājiem, muitas administrācijām un saistītajām aģentūrām; h) vajadzību atvieglināt tranzīta kustību; i) pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem attiecībā uz muitas mākleru licencēšanu, kā arī uz prasības obligāti izmantot neatkarīgus muitas māklerus neizvirzīšanu; j) vajadzību izvairīties no obligātām pirmsnosūtīšanas pārbaudēm vai to ekvivalenta izmantošanas, nekaitējot valstu tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO Nolīgumam par pirmsnosūtīšanas pārbaudēm. līgumslēdzējas puses jautājumu apspriež ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju un pēc tam var vienoties atteikties no iespējas izmantot obligātas pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu. 3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis: a) veic turpmākus pasākumus datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad; b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu; c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas rīcību, rīkojumiem un lēmumiem, kas iespaido importējamās, eksportējamās vai tranzīta preces. Maksai jābūt samērīgai ar pārsūdzības procedūru izmaksām; un d) nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā. 32. pants Attiecības ar uzņēmējdarbības aprindām EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas: a) nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, nodevu un maksu, kā arī, kad vien iespējams, attiecīgu skaidrojumu publisku pieejamību, cik iespējams - ar elektroniskiem līdzekļiem; b) par vajadzību savlaicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par likumdošanas priekšlikumiem, kas saistīti ar muitas un tirdzniecības procedūrām; c) ja vien iespējams, ieviešot jaunus tiesību aktus un procedūras vai to grozījumus, informācija uzņēmējiem tiek darīta pieejama iepriekš. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodod atklātībai attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus, tostarp aģentūru prasības un importa procedūras, darba laiku un darbības procedūras muitas punktiem ostās un robežšķērsošanas vietās un kontaktpunktus informācijas pieprasījumiem, lai atvieglinātu komercdarbības atbilstību muitas pienākumiem un preču savlaicīgu kustību; d) sekmēt sadarbību starp uzņēmējiem un attiecīgajiem dienestiem un veicināt godīgu konkurenci ar tirgotājiem, izmantojot nepatvaļīgas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pienācīgi izmantojot PTO ieteiktās procedūras; e) šīs sadarbības mērķim ir jābūt arī cīņai pret nelikumīgu praksi un pilsoņa drošības un aizsardzības nodrošināšanai, kā arī valsts ieņēmumu iekasēšanai; f) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās tiktu ievērota paraugprakse un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību. 33. pants Muitas vērtējums 1. Noteikumus par muitas vērtējumu, ko piemēro tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm, nosaka Nolīgums par VVTT (1994) VII panta īstenošanu. 2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar nolūku panākt kopīgu pieeju jautājumiem, kas saistīti ar muitas vērtējumu. 34. pants Reģionālā integrācija 1. Līgumslēdzējas puses maksimāli veicina reģionālo integrāciju muitas jomā un izstrādā reģionālos tiesību aktus, procedūras un prasības muitas jomā atbilstīgi attiecīgiem starptautiskajiem standartiem. 2. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, pastāvīgi uzrauga šā panta īstenošanu. 35. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi muitas un tirdzniecības atvieglināšanas pasākumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, jo īpaši šādās jomās: a) mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, tostarp riska novērtēšana, iepriekšēji saistoši nolēmumi, vienkāršotas procedūras preču importam un izlaišanai, kontrole pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas metožu piemērošana; b) tādas procedūras un prakses ieviešana, kas iespēju robežās atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp PTO normas un WCO instrumenti un standarti, cita starpā arī pārskatītā Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencija un WCO pamatstandarti pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai; un c) muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācija. 36. pants Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja 1. Līgumslēdzējas puses vienojas nodibināt Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašo komiteju, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Līgumslēdzējas puses iepriekš vienojas par šīs Komitejas sanāksmju datumu un darba kārtību. Komitejas priekšsēdētāja amats rotācijas kārtībā ik gadu pāriet no vienas līgumslēdzējas puses uz otru. Komiteja sniedz pārskatu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. 2. Komitejas funkcijas ietver: a) šīs nodaļas īstenošanas un administrācijas uzraudzību; b) I protokolā noteikto uzdevumu un funkciju izpildi; c) foruma izveidi līgumslēdzēju pušu konsultācijām par II protokolā noteiktajiem pienākumiem; d) līgumslēdzēju pušu sadarbības un dialoga paplašināšanu attiecībā uz tarifa jautājumiem, tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā, savstarpējo palīdzību muitas lietās, izcelsmes noteikumiem un administratīvo sadarbību; un e) ar tehniskās palīdzības darbībām saistītu jautājumu apspriešanu. 5. NODAĻA LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA 37. pants Mērķi 1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šā nolīguma pamatmērķis ir ilgtspējīga attīstība un nabadzības izskaušana CARIFORUM valstīs un to ekonomikas vienmērīga un pakāpeniska integrācija visas pasaules ekonomikā. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs šis nolīgums veicina lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības konkurētspējas pieaugumu starp līgumslēdzējām pusēm gan tradicionālās, gan netradicionālās nozarēs, saskaņā ar dabas bagātību ilgtspējīgu apsaimniekošanu. 2. Līgumslēdzējas puses atzīst ar zivsaimniecību saistīto darbību un CARIFORUM valstu dzīvo jūras resursu izmantošanas ekonomisko un sociālo nozīmi un vajadzību panākt iespējami lielus ieguvumus, kas saistās ar tādiem faktoriem kā pārtikas nodrošinājums, nodarbinātība, nabadzības mazināšana, ieņēmumi ārvalstu valūtā un zvejnieku kopienu sociālā stabilitāte. 3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka CARIFORUM valstu zvejniecības un jūras ekosistēmas ir sarežģītas, bioloģiski daudzveidīgas un trauslas un ka ekspluatācijā jāņem vērā šie faktori, efektīvi saudzējot un pārzinot zvejas resursus un ar tiem saistītās ekosistēmas, balstoties uz pamatotām zinātnes atziņām un piesardzības principu, kas definēts FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā. 4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka laucinieku un zvejnieku kopienu pārtikas nodrošinājums un iztikas uzlabošana ir izšķiroši elementi nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības iedzīvināšanā. Tās līdz ar to atzīst vajadzību izvairīties no plašākiem lauksaimniecības, pārtikas un zivju produktu tirgus darbības pārrāvumiem CARIFORUM valstīs. 5. Līgumslēdzējas puses vienojas pilnā mērā ievērot CARIFORUM valstu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko īpatnību un vajadzību daudzveidību un attīstības stratēģiju. 38. pants Reģionālā integrācija Līgumslēdzējas puses vienojas, ka lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozaru integrācija visās CARIFORUM valstīs, pakāpeniski atceļot atlikušos šķēršļus un ieviešot piemērotu tiesisko regulējumu, veicinās reģionālā integrācijas procesa padziļināšanos un šīs nodaļas mērķu realizāciju. 39. pants Politikas īstenošana CARIFORUM valstis apņemas pieņemt un īstenot politiku un iestāžu reformas, kas dod iespējas sasniegt šīs nodaļas mērķus un atvieglina to sasniegšanu. 40. pants Pārtikas nodrošinājums 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzētā šķēršļu atcelšana līgumslēdzēju pušu savstarpējā tirdzniecībā var radīt nozīmīgus pārbaudījumus CARIFORUM ražotājiem lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarēs un patērētājiem, un vienojas apspriesties par šiem jautājumiem. 2. Ja šā nolīguma ievērošana rada problēmas ar tādu pārtikas produktu vai citu ražojumu krājumiem vai pieejamību, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kādas CARIFORUM parakstītājvalsts pārtiku, un ja stāvoklis sagādā vai var sagādāt šādai valstij lielas grūtības, attiecīgā CARIFORUM valsts var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 25. panta 7. punkta b) - d) apakšpunktā un 8. un 9. punktā noteikto procedūru. 41. pants Informācijas apmaiņa un konsultācijas 1. Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs nodaļas mērķu sasniegšanu un attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. 2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka dialogs ir īpaši lietderīgs šādās jomās: a) informācijas apmaiņa par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību un par attiecīgajām pārmaiņām lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirgū; b) ieguldījumu veicināšana CARIFORUM lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarē, tostarp sīkražošanā; c) informācijas apmaiņa par lauksaimniecības, lauku attīstības un zvejniecības politiku un tiesību aktiem; d) politikas un institucionālu pārmaiņu apspriešana, kas vajadzīgas lauksaimniecības un zvejniecības nozaru pārveides atbalstam, kā arī reģionālās politikas formulēšana un īstenošana lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, lauku attīstībā un zvejniecībā, tiecoties pēc reģionālas integrācijas; e) viedokļu apmaiņa par jaunām tehnoloģijām, kā arī par politiku un pasākumiem saistībā ar kvalitāti. 42. pants Tradicionālie lauksaimniecības produkti 1. Līgumslēdzējas puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas par tirdzniecības politikas norisēm, kas EK līgumslēdzējas puses tirgū var iespaidot tradicionālo lauksaimniecības produktu, tostarp banānu, ruma, rīsu un cukura, stāvokli konkurences aspektā. 2. EK līgumslēdzēja puse cenšas saglabāt ievērojamu preferenciālu piekļuvi daudzpusējā tirdzniecības sistēmā šiem CARIFORUM valstu izcelsmes produktiem tik ilgi, cik tā ir īstenojama, un nodrošināt, lai katrs neizbēgams preferences samazinājums tiktu ieviests maksimāli ilgākā laikposmā. 43. pants Sadarbība 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarei CARIFORUM valstu ekonomikā un sadarbībai, kas veicina šo nozaru pārveidi ar nolūku palielināt to konkurētspēju, attīstīt to spēju iekļūt augstas kvalitātes tirgos, ņemot vērā to potenciālo ieguldījumu CARIFORUM valstu ilgtspējīgā attīstībā. Tās atzīst vajadzību atvieglināt lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozares un lauku ekonomikas pielāgošanu pakāpeniskajām pārmaiņām, ko rada šis nolīgums, īpašu vērību veltot maza mēroga darbībām. 2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās: a) potenciāli dzīvotspējīgas ražošanas konkurētspējas uzlabošana, tostarp apstrāde tālākos posmos, ar inovācijām, apmācību, sakaru veicināšanu un citām atbalsta darbībām, lauksaimniecības un zvejniecības produkcijas uzlabošana, tostarp gan tradicionālās, gan netradicionālās eksporta nozares; b) eksporta tirgvedības spēju attīstība, tostarp tirgus izpēte, tirdzniecībai gan starp CARIFORUM valstīm, gan līgumslēdzējām pusēm, kā arī tirgus infrastruktūras un pārvadājumu uzlabojumu iespēju noteikšana un finansēšanas un sadarbības iespēju noteikšana ražotājiem un tirgotājiem; c) atbilstība kvalitātes standartiem un to pieņemšana saistībā ar pārtikas ražošanu un tirgošanu, tostarp saistībā ar standartiem, kas attiecas uz ekoloģiski un sociāli pieņemamu lauksaimniecības praksi un bioloģisko un ģenētiski nemodificēto pārtiku; d) privāto ieguldījumu un publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana potenciāli dzīvotspējīgā ražošanā; e) uzlabot CARIFORUM uzņēmumu spējas izpildīt valsts, reģionālos un starptautiskos tehniskos, veselības un kvalitātes standartus attiecībā uz zivīm un zivju produktiem; f) cilvēku un iestāžu zinātnisko un tehnisko spēju uzlab …