(2)Šā likuma 6. pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija. Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.
\n
(21)Ja uz valstij piederošās vai piekrītošās zemes vai zemē paredzēta valstij piederošas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, satiksmes ministrs pilnvaro projekta īstenotāju rīkoties ar attiecīgā būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo zemi un uz tās esošajām ēkām (būvēm) atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas apsvērumiem.
\n
(22)Ja šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā valstij piederošais vai piekrītošais nekustamais īpašums vai atvasinātai publiskai personai, valsts kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai, kas ir autoostas īpašnieks, piederošais nekustamais īpašums ir nepieciešams valstij piederošas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, attiecībā uz šo nekustamo īpašumu var noteikt lietošanas tiesību aprobežojumu, noslēdzot rakstveida līgumu. Šādā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar nekustamā īpašuma īpašnieku valsts vārdā saskaņo infrastruktūras izvietojumu, lietošanas tiesību aprobežojuma nosacījumus un kārtību, kādā tiek kompensēti ar būvju un inženierkomunikāciju pārbūvi, nojaukšanu vai pārcelšanu saistītie izdevumi. Pēc rakstveida līguma noslēgšanas zemes lietotājs tās īpašniekam par lietošanas tiesību aprobežojumu viena gada laikā samaksā vienreizēju atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne lielāku par 20 procentiem no apgrūtinātās nekustamā īpašuma daļas kadastrālās vērtības aprobežojuma reģistrēšanas gadā.
\n
(3)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietas operatoram ir servitūta tiesības uz citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras elementi. Servitūtu nodibina likumā noteiktajā kārtībā. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.
\n
(4)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, lai piekļūtu infrastruktūras elementiem.
\n
(5)Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valstij Satiksmes ministrijas personā.
\n
(6)Šā panta 2.2 daļā minēto īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nostiprina zemesgrāmatā, pamatojoties uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izdotu izziņu un šā panta 2.2 daļā minēto līgumu.
\n
36 (25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019., 15.06.2021. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
\n
16.pantsDzelzceļa zemes nodalījuma josla
\n
(1)Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem būvnormatīviem.
\n
(2)Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.
\n
(3)Gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma josla pārklājas ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsargjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu darbību šajās vietās saskaņo ieinteresētās institūcijas.
\n
(4)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un būvnormatīvus.
\n
37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)
\n
17.pantsDarbības ierobežojumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā
\n
(1)Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē. Šā likuma 15. panta 1.1 daļā minētajā dzelzceļa zemes nodalījuma joslā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atļauju citām juridiskajām un fiziskajām personām veikt jebkāda veida darbību, kas nav saistīta ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu, saskaņo ar zemes īpašnieku.
\n
(2)Ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse.
\n
(3)Jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.
\n
(4)Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošās komunikācijas uztur kārtībā to īpašnieks.
\n
(5)Aizliegts novietot uz dzelzceļa sliežu ceļiem priekšmetus, kas var traucēt dzelzceļa satiksmi, un bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas aizliegts novietot tuvāk par 2,5 metriem no sliežu ceļa malējās sliedes materiālus vai priekšmetus, kas var traucēt vai apgrūtināt dzelzceļa satiksmi.
\n
(6)Aizliegts dzīt dzīvniekus neatļautā vietā pa dzelzceļa zemes nodalījuma joslu vai bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas ganīt dzīvniekus dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.
\n
38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)
\n
18.pantsDzelzceļa aizsargjoslas
\n
(1)Lai aizsargātu dzelzceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī nodrošinātu dzelzceļa efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izveidotas dzelzceļa aizsargjoslas.
\n
(2)Dzelzceļa aizsargjoslas kārtībā uztur attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par saviem līdzekļiem, bet, ja tiesības lietot zemi ir nodotas citai personai, — zemes lietotājs.
\n
(3)Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kā arī aizsargjoslas zemes īpašnieka darbība nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu dzelzceļa aizsargjoslā, traucēt aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.
\n
(4)Dzelzceļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot ceļus vai pieejas, lai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas specializētais transportlīdzeklis varētu piekļūt dzelzceļa infrastruktūras objektiem uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.
\n
(5)Visus zaudējumus, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar savām darbībām ir nodarījis zemes īpašniekam, atlīdzina attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
\n
39 18.1 pants. Aizsargjoslu izveidošana un atlīdzība par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu
\n
(1)Jaunas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības (ierīkošanas) vai pārbūves gadījumā, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības aizsargjoslu saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
\n
(2)Par jaunu īpašuma lietošanas aprobežojumu noteikšanu nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
40 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
\n
19.pantsStacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts
\n
(1)Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.
\n
(2)Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.
\n
(3)Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.
\n
(4)(Izslēgta ar 06.10.2005. likumu.)
\n
(5)Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus, kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti, atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
41 (04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2005.)
\n
20.pantsPārbrauktuves un pārejas
\n
(1)Pārbrauktuve ir ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības garantēšanai aprīkots sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī.
\n
(2)Pārbrauktuves atkarībā no tās šķērsojošo autoceļu piederības iedalāmas šādi:
\n
1)publiskās lietošanas pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso valsts autoceļi, pašvaldību ceļi vai pilsētu ielas);
\n
2)atsevišķu lietotāju pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso citām personām piederoši ceļi, un šīs pārbrauktuves tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).
\n
(3)Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.
\n
(4)Pārejas iedalāmas šādi:
\n
1)publiskās lietošanas pārejas (ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, pa tām sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki);
\n
2)atsevišķu lietotāju pārejas (ierīkotas pēc atsevišķu personu lūguma privātai lietošanai un tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).
\n
(5)Jaunu atsevišķu lietotāju pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.
\n
(6)Publiskās lietošanas pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu un uzturēšanu finansē no dzelzceļa infrastruktūras finansējuma līdzekļiem un valsts autoceļu fonda līdzekļiem.
\n
(7)Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 17.07.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
\n
21.pantsSaskaņošanas pienākums
\n
Sliežu ceļus dažādos līmeņos šķērsojošu inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība saskaņojama Ministru kabineta izdotajos dzelzceļa būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
\n
43
\n
22.pantsDzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības kārtība
\n
Dzelzceļa infrastruktūras objekti ir specializētās būves. Ministru kabinets nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā.
\n
44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 22.1 pants. Paredzētās darbības akceptēšana attiecībā uz dzelzceļa būvēm un objektiem Ja atbilstoši likumam \"Par ietekmes uz vidi novērtējumu\" ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.
\n
45 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)
\n
III nodaļa. Pārvadātājs
\n
23.pantsPārvadātāja darbības principi
\n
(1)Pārvadātājs darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.
\n
(2)Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu.
\n
(3)(Izslēgta ar 25.02.2016. likumu)
\n
(4)Pārvadātāju kā komercsabiedrību (neatkarīgi no tā, kam tā pieder) pārvalda saskaņā ar principiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām. Tas attiecas arī uz to sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras pārvadātājam uzlikusi valsts, un uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kurus tas slēdz ar kompetentajām valsts iestādēm.
\n
(5)Pārvadātājs izstrādā savus saimnieciskās darbības plānus, kuros ietver ieguldījumu un finanšu programmas. Šādus plānus izstrādā, lai panāktu pārvadātāja finanšu līdzsvaru un sasniegtu pārējos tehniskos, komerciālos un finanšu pārvaldības mērķus. Plānos norāda arī līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai.
\n
(6)Balstoties uz vispārējām politikas pamatnostādnēm, ko pieņem valsts, un ņemot vērā valsts plānus un līgumus (kuri var būt noslēgti uz vairākiem gadiem), arī ieguldījumu un finanšu plānus, pārvadātājam ir jo īpaši tiesības brīvi:
\n
1)izveidot iekšējo struktūru, ievērojot šā likuma 13.1 panta noteikumus;
\n
2)kontrolēt pakalpojumu sniegšanu un pārdošanu un noteikt to cenu;
\n
3)pieņemt lēmumus par personālu, aktīviem un iepirkumiem;
\n
4)paplašināt savu tirgus daļu, attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunus pakalpojumus un ieviest jebkādas inovatīvas pārvaldes metodes;
\n
5)ieviest jaunas aktivitātes ar dzelzceļa saimniecisko darbību saistītās nozarēs.
\n
(7)Piemērojot šā panta sesto daļu, neskarti paliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk — regula (EK) Nr.1370) noteikumi.
\n
(8)Pārvadātājs peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci sagatavo un publicē atsevišķi par saimniecisko darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, un atsevišķi par darbībām, kas saistītas ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Līdzekļus, kas samaksāti par darbībām, kuras saistītas ar pārvadājumu pakalpojumiem, kā maksa par sabiedriskajiem pakalpojumiem, attiecīgajos pārskatos atspoguļo nošķirti saskaņā ar regulas (EK) Nr.1370 7.pantu un nenovirza darbībām, kas saistītas ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu saimniecisko darbību.
\n
(9)Ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas un ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums vienai darbības jomai saņemtos valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļus nodot citai darbības jomai.
\n
46 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 14.06.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)
\n
24.pantsValsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība
\n
(1)Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
\n
(2)Valsts un pašvaldības (turpmāk arī — pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:
\n
1)dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;
\n
2)(izslēgts ar 12.06.2008. likumu);
\n
3)pa kalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.
\n
(3)Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.
\n
(4)(Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)
\n
(5)Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.
\n
(6)Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.
\n
(7)(Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)
\n
(8)(Izslēgta ar 04.03.2004. likumu.)
\n
(9)Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.
\n
(10)Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(11)(Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.) 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2003., 04.03.2004., 24.11.2005., 14.06.2007. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
\n
25.pantsDzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs
\n
(1)Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā, kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu, norāda:
\n
1)sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;
\n
2)sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;
\n
3)samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;
\n
4)maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;
\n
5)atbildību par līguma izpildi;
\n
6)pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.
\n
(2)Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.
\n
48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.) 25.1 pants. Militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšana
\n
(1)Pirms līguma slēgšanas par militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu, kas paredzēts ārvalstu bruņoto spēku atbalstam, kā arī gadījumos, kad Nacionālo bruņoto spēku atbalstam paredzētā militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtītājs nav Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrija, pasūtītājam nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju. Pasūtītājam ir pienākums Aizsardzības ministrijas atļauju apliecinoša dokumenta kopiju iesniegt pārvadātājam pirms minētā līguma slēgšanas.
\n
(2)Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtījumu, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savas kompetences ietvaros nodrošina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem.
\n
(3)Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības lemt par prioritāru valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un veikšanu (ieskaitot iekraušanu un izkraušanu).
\n
49 (23.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 25.2 pants. Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, kuru galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs 50 (Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
\n
IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un
\n
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana(Nodaļa 04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)
\n
26.pantsRitošā sastāva kustības koordinācija
\n
(1)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.
\n
(2)Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.
\n
51
\n
27.pantsPubliskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana
\n
(1)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un jo īpaši nodrošina, ka infrastruktūras jauda tiek iedalīta taisnīgā un nediskriminējošā veidā.
\n
(2)Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pieteikuma iesniedzēji. Lai varētu izmantot infrastruktūras jaudu, pieteikuma iesniedzēji, kuri nav pārvadātāji, izraugās pārvadātāju, kas saskaņā ar šā likuma 27.1 pantu noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs noslēdz tādu līgumu, kas piešķir tiesības pašam pieteikuma iesniedzējam samaksāt par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
\n
(3)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, kā arī ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu, ieskaitot zaudējumus, kas rodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.
\n
(4)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieteikuma iesniedzējiem var izvirzīt prasības, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pamatoti gaidāmos ieņēmumus nākotnē un infrastruktūras izmantošanu. Šādas prasības ir atbilstošas, pārredzamas un nediskriminējošas. Prasīt var tikai tādu finanšu garantiju, kas nepārsniedz attiecīgu, pieteikuma iesniedzēja paredzēto pārvadājumu apjomam proporcionālu lielumu, kā arī apliecinājumu pieteikuma iesniedzēja spējām sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus. Nosakot minētās prasības, ievēro kritērijus, kas ietverti Komisijas 2015.gada 6.janvāra īstenošanas regulā (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (turpmāk — īstenošanas regula (ES) 2015/10). Īstenošanas regulā (ES) 2015/10 noteiktā regulatīvā iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(5)Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu Latvijas teritorijā, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu, tas informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un Valsts dzelzceļa administrāciju ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu Valsts dzelzceļa administrācijai novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz spēkā esošajiem valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumiem, Valsts dzelzceļa administrācija nodrošina, lai bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienu laikā tiek informēta kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātājs, kas izpilda šo pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, kā arī jebkura cita ieinteresētā kompetentā iestāde, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu.
\n
(6)Jaudas pieprasījuma iesniegumus izskata, ievērojot šā panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.
\n
(7)Tiesības izmantot infrastruktūras jaudu pieteikuma iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt šā likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pieteikuma iesniedzējs, kas ir pamata vienošanās puse, savu infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar minēto vienošanos.
\n
(8)Pieteikuma iesniedzējam, kuram piešķirta noteikta infrastruktūras jauda, nav tiesību šo jaudu par atlīdzību vai bez atlīdzības nodot citiem, izņemot gadījumu, kad šo jaudu izmanto pārvadātājs tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav pārvadātājs. Citāda infrastruktūras jaudas nodošana ir aizliegta un noved pie izslēgšanas no turpmākā infrastruktūras jaudas sadales procesa.
\n
(9)Ja pēc pieprasītās jaudas koordinēšanas un apspriešanās ar pieteikuma iesniedzējiem nav iespējams pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nekavējoties paziņo, ka attiecīgā infrastruktūras daļa ir pārslogota. To dara arī attiecībā uz infrastruktūru, kuras jauda tuvākajā laikā var kļūt nepietiekama.
\n
(10)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts kustības grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;
\n
2)pārvadājumu veikšanas iesnieguma vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;
\n
3)jaudas palielināšanas plāna saturu;
\n
4)rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī traucējumu gadījumā un tādā gadījumā, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc kustības grafika izstrādāšanas;
\n
5)principus, pēc kuriem izstrādā kritērijus, lai konstatētu, ka sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.
\n
(11)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, ievērojot šā panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, var izstrādāt un apstiprināt jaudas sadales shēmu, ko publicē savā mājaslapā internetā un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.
\n
(12)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pārvadātāja un pieteikuma iesniedzēja strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmumu par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu, atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem izskata un pusēm saistošus lēmumus pieņem Valsts dzelzceļa administrācija. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu var iesniegt mēneša laikā pēc tam, kad publicēts jaudas sadales plāns vai paziņots atteikums piešķirt infrastruktūras jaudu.
\n
(13)Lēmumu par strīdu saistībā ar infrastruktūras jaudas sadali, par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem Valsts dzelzceļa administrācija pieņem šā likuma 31.panta 2.2 daļā minētajā termiņā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pārvadātājs un pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar tās norādījumiem, bet attiecībā uz diskriminējošu operatīvo rīcību izlemj, kādi pasākumi veicami, lai turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.
\n
52 (25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 27.1 pants. Pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumi Pārvadātājs slēdz nepieciešamos līgumus ar izmantojamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Šādu līgumu noteikumi ir nediskriminējoši un pārredzami.
\n
53 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 27.2 pants. Pamata vienošanās
\n
(1)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt pamata vienošanos. Tā konkretizē pieteikuma iesniedzēja pieprasītās un tam piedāvātās infrastruktūras jaudas raksturlielumus laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pamata vienošanās detalizēti nenorāda vilcienu ceļu, bet apmierina pieteikuma iesniedzēja likumīgās komerciālās vajadzības. Šādu pamata vienošanos vispirms apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(2)Pamata vienošanās neliedz citiem pieteikuma iesniedzējiem vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot attiecīgo infrastruktūru.
\n
(3)Pamata vienošanās pieļauj tās noteikumu grozīšanu vai ierobežošanu, lai varētu labāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Pamata vienošanās tekstā var paredzēt sankcijas gadījumā, kad nepieciešams vienošanos pārveidot vai izbeigt.
\n
(4)Pamata vienošanos parasti slēdz uz pieciem gadiem un var katru reizi atjaunot uz laikposmu, kas vienāds ar sākotnējo. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var piekrist īsākam vai ilgākam laikposmam. Jebkuru laikposmu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, pamato ar komerciālu līgumu esību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.
\n
(5)Par pakalpojumiem, kuriem izmanto šā likuma 27.3 pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgi lieli un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamato, pamata vienošanos var slēgt uz 15 gadiem. Laikposms, kas ilgāks par 15 gadiem, ir iespējams vienīgi izņēmuma gadījumā, piemēram, saistībā ar liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumu, īpaši ja uz šādu ieguldījumu attiecas līgumsaistības, arī daudzgadu amortizācijas plāns. Šādos gadījumos pamata vienošanās tekstā var sīki noteikt jaudas raksturlielumus, kas pieteikuma iesniedzējam jānodrošina pamata vienošanās darbības laikā. Minētie raksturlielumi var ietvert arī vilcienu ceļu izmantošanas biežumu, to apjomu un kvalitāti. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var samazināt rezervēto jaudu, ja vismaz vienu mēnesi tās izmantošanas apjoms ir mazāks par tīkla pārskatā noteikto robežkvotu un tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuriem nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt.
\n
(6)Ievērojot komercnoslēpumu, jebkuras pamata vienošanās vispārīgo būtību dara zināmu jebkurai ieinteresētajai personai.
\n
54 (25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījumi ceturtajā un piektajā daļā stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 27.3 pants. Specializētā infrastruktūra
\n
(1)Infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu to veidu pakalpojumu sniegšanai, kas atbilst vilcienu ceļa darbībai nepieciešamajiem parametriem.
\n
(2)Ja ir pieejami alternatīvi maršruti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var paredzēt, ka konkrētu infrastruktūru izmanto konkrētiem pārvadājuma veidiem. Ja notikusi šāda izvēle, publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, iedalot infrastruktūras jaudu, var dot priekšroku konkrētam pārvadājuma veidam. Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šo infrastruktūru cita veida pārvadājumiem, ja infrastruktūras jauda ir pieejama.
\n
(3)Ja infrastruktūrai ir noteikts specializētas infrastruktūras statuss, to norāda tīkla pārskatā.
\n
55 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)
\n
28.pantsTīkla pārskats
\n
(1)Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo un publicē tīkla pārskatu, kas iegūstams par maksu, kura nepārsniedz minētā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz valsts valodā un vēl kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Tīkla pārskata saturs bez maksas ir publiski pieejams elektroniskā formātā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā. Tīkla pārskats ir pieejams arī tādā mājaslapā internetā, ko, savstarpēji sadarbojoties, kopīgi izveido attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji, ja satiksme šķērso vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas tīklu Eiropas Savienībā.
\n
(2)Tīkla pārskatā sniedz pārvadātājiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu un informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi konkrētai dzelzceļa infrastruktūrai. Tīkla pārskatā ietver arī informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi apkalpes vietām, kas ir savienotas ar infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, un attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu šajās vietās vai norāda mājaslapu internetā, kur bez maksas ir pieejama šāda informācija.
\n
(3)Tīkla pārskata saturu nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Tīkla pārskatu pastāvīgi atjaunina un, ja nepieciešams, groza.
\n
(5)Tīkla pārskatu publicē vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa.
\n
(6)Maksas aprēķināšanas sistēmu (shēmu) un maksāšanas noteikumus, ko piemēro starptautiskiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs publicē savā mājaslapā internetā vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās infrastruktūras maksas stāšanās spēkā un tos neiekļauj tīkla pārskatā.
\n
56 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)
\n
V nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļa transporta nozarē
\n
29.pantsSatiksmes ministrijas kompetence dzelzceļa transporta nozarē
\n
Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē īsteno Satiksmes ministrija atbilstoši transporta politikas plānošanas dokumentiem.
\n
57 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)
\n
30.pantsValsts dzelzceļa administrācija
\n
(1)Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(2)Valsts dzelzceļa administrācija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.
\n
(21)Valsts dzelzceļa administrācijai ik gadu no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,95 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022. gadam.
\n
(22)Šā panta 2.1 daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa administrācijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.
\n
(23)Dzelzceļa jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā regulatīvā iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(3)(Izslēgta ar 04.03.2004. likumu)
\n
(4)Valsts dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Uz Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amatu var pretendēt personas, kuras atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām un kurām ir atbilstoša kompetence un attiecīga pieredze dzelzceļa jomā.
\n
(41)Norādījumus lietās, kas saistītas ar Valsts dzelzceļa administrācijas sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās Valsts dzelzceļa administrācija nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.
\n
(5)Valsts dzelzceļa administrācijas regulatīvās funkcijas un apstrīdēto administratīvo aktu un faktiskās rīcības izskatīšanas funkcijas veic atsevišķas struktūrvienības.
\n
58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 01.12.2009., 23.09.2010., 25.02.2016., 06.06.2019.un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022. 2.1 daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2023. Sk. pārejas noteikumu 60. punktu)
\n
31.pantsValsts dzelzceļa administrācijas funkcijas
\n
(1)Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:
\n
1)(izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
\n
2)saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;
\n
3)pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;
\n
4)(izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
\n
5)sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;
\n
6)savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;
\n
7)(izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
\n
8)izskata pieteikuma iesniedzēja sūdzības, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija, vai ja tas ir cietis jebkādā citā veidā, jo īpaši sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai attiecīgos gadījumos pārvadātājs vai apkalpes vietas operators par:
\n
a)tīkla pārskatu tā provizoriskajā un galīgajā variantā,
\n
b)tīkla pārskatā minētajiem kritērijiem,
\n
c)jaudas sadales procesu un tā iznākumu,
\n
d)maksas aprēķināšanas un iekasēšanas shēmu,
\n
e)infrastruktūras maksas samaksāšanu tādā apjomā vai struktūrā, kādu no pieteikuma iesniedzēja prasa vai var prasīt,
\n
f)piekļuves kārtību saskaņā ar šā likuma 5.1, 5.2, 12.1 un 12.2 pantu,
\n
g)pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu maksas noteikšanu saskaņā ar šā likuma 12.1 un 12.2 pantu,
\n
h)satiksmes pārvaldību,
\n
i)dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas plānošanu un plānotu vai neplānotu uzturēšanu, ciktāl tas neattiecas uz tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību,
\n
j)atbilstību šā likuma 6.1, 6.2, 6.3, 6.4 un 13.1 pantā minētajām prasībām, tostarp prasībām, kas attiecas uz interešu konfliktu;
\n
9)uzrauga konkurences situāciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos, jo īpaši pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu tirgū, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un apkalpes vietas operatora darbības šīs daļas 8. punkta \"a\", \"b\", \"c\", \"d\", \"e\", \"f\", \"g\", \"h\", \"i\" un \"j\" apakšpunktā norādītajos jautājumos, neskarot konkurences tiesību ievērošanu uzraugošo institūciju tiesības dzelzceļa pakalpojumu tirgos. Pēc savas iniciatīvas, kā arī lai nepieļautu pieteikuma iesniedzēja diskrimināciju, kontrolē šīs daļas 8. punkta \"a\", \"b\", \"c\", \"d\", \"e\", \"f\", \"g\", \"h\", \"i\" un \"j\" apakšpunktā norādītos jautājumus un jo īpaši pārbauda, vai tīkla pārskatā nav iekļautas diskriminējošas normas un vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam vai apkalpes vietas operatoram nav piešķirta rīcības brīvība, kuru var izmantot pieteikuma iesniedzēja diskriminēšanai;
\n
10)izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;
\n
11)izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;
\n
12)veic infrastruktūras reģistrāciju un pieņem lēmumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras reģistrēšanu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusā šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;
\n
13)reģistrē ritošajā sastāvā ietilpstošus ritekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
\n
14)izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa pārvadājumu veikšanai;
\n
15)sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu;
\n
16)publicē visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;
\n
17)apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām;
\n
18)uzrauga, kā tiek ievērotas šā likuma 13.1 panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasības būtisko funkciju izpildē, izskata tā paša panta sestajā daļā minētās pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem un pieņem attiecīgus lēmumus;
\n
19)šā likuma 13.1 panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzrauga izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes sastāvā;
\n
20)pieņem lēmumus par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu un finansējuma izlietojuma pārskatu apstiprināšanu un kontrolē šo finanšu līdzekļu izlietojumu paredzētajam mērķim;
\n
21)nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa atbilst šajā likumā paredzētajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem un nav diskriminējoša, uzrauga pieteikuma iesniedzēju un infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu un iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāpti šā likuma noteikumi;
\n
22)regulāri un ne retāk kā reizi divos gados apspriežas ar dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli par dzelzceļa tirgu.
\n
(2)Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.
\n
(21)Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību šā likuma 13.panta pirmās un ceturtās daļas un 23.panta astotās un devītās daļas noteikumiem par grāmatvedības uzskaites nošķiršanu, kā arī šā likuma 6.4 panta noteikumiem par finanšu pārredzamību, turklāt minētās tiesības Valsts dzelzceļa administrācijai vertikāli integrētā uzņēmumā ir attiecībā uz visām attiecīgajām juridiskajām vienībām vertikāli integrēta uzņēmuma sastāvā. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai, nosaka Ministru kabinets. Valsts dzelzceļa administrācija no šīs informācijas var arī izdarīt secinājumus par valsts atbalsta jautājumiem, neskarot par tiem atbildīgo valsts iestāžu pilnvaras. Par šiem secinājumiem tā ziņo minētajām iestādēm.
\n
(22)Valsts dzelzceļa administrācija izskata visas sūdzības, attiecīgajā gadījumā pieprasa vajadzīgo informāciju un viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas sāk apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm. Tā pieņem lēmumu par sūdzībām, veic pasākumus, lai situāciju uzlabotu, un informē attiecīgās personas par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā un saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Pildot šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto funkciju un neskarot konkurences iestāžu pilnvaras nodrošināt konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos, Valsts dzelzceļa administrācija pēc savas iniciatīvas lemj par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju, tirgus izkropļojumus un citas nevēlamas tendences šajos tirgos, jo īpaši atsaucoties uz šā panta pirmās daļas 8. punkta \"a\", \"b\", \"c\", \"d\", \"e\", \"f\", \"g\", \"h\", \"i\" un \"j\" apakšpunktā norādītajiem jautājumiem.
\n
(23)Valsts dzelzceļa administrācija veic šā likuma 6.4 panta pirmajā daļā minēto finanšu plūsmu, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizdevumu un septītajā daļā minēto parādu uzraudzību.
\n
(24)Valsts dzelzceļa administrācija izvērtē šā likuma 6.3 panta ceturtajā daļā minētos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sadarbības līgumus ar vienu vai vairākiem pārvadātājiem pirms to noslēgšanas, pārrauga šādu līgumu izpildi un pamatotos gadījumos var ieteikt tos izbeigt.
\n
(25)Valsts dzelzceļa administrācijas lēmums ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas.
\n
(26)Ja Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, 7.panta 1.punktā minēto procentu vērtība ir divkārša, Valsts dzelzceļa administrācija šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajā gadījumā tiešo izmaksu aprēķina pārbaudi visā tīklā var veikt vienkāršotā veidā.
\n
(3)Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences izdošanu dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par ierakstu veikšanu Eiropas ritekļu reģistrā, lēmuma, kas pieņemts, pildot šā panta pirmās daļas 8. vai 9. punktā minētās funkcijas, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai jaudas piešķiršanu, atteikumu piešķirt jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības nodrošināšanu, tai skaitā tā valdes locekļiem un vadošajiem darbiniekiem, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, lēmuma par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu, kā arī lēmuma par strīda izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009., 23.09.2010., 06.11.2013., 25.02.2016., 06.06.2019. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
\n
32.pantsValsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju
\n
(1)Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pieteikuma iesniedzēja, apkalpes vietas operatora, jebkuras iesaistītās trešās personas un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.
\n
(2)Pieprasīto informāciju sniedz saprātīgā termiņā, kuru nosaka Valsts dzelzceļa administrācija un kurš nepārsniedz vienu mēnesi. Izņēmuma gadījumā Valsts dzelzceļa administrācija piešķir pagarinājumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz divas papildu nedēļas. Valsts dzelzceļa administrācijai sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko Valsts dzelzceļa administrācija pieprasa saistībā ar sūdzību izskatīšanas funkciju un konkurences pārraudzības funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos saskaņā ar šā likuma 31.panta pirmās daļas 9.punktu. Minētā informācija ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus.
\n
(3)Veicot infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas šā likuma 31.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, Valsts dzelzceļa administrācija ir pilnvarota pieprasīt no infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietu operatoriem un visiem uzņēmumiem vai citām organizācijām, kas veic vai integrē dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras pārvaldību atbilstoši šā likuma 12.1 un 12.2 pantam un 13.panta pirmajai un otrajai daļai, pilnīgu vai daļēju grāmatvedības uzskaites informāciju tik detalizētā līmenī, kāds uzskatāms par vajadzīgu un samērīgu.
\n
60 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 32.1 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas sadarbība ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde
\n
(1)Valsts dzelzceļa administrācija sniedz citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde (turpmāk — dzelzceļa regulatīvās iestādes), informāciju par savu darbu, lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, tai skaitā par galvenajiem tās procedūru jautājumiem un par pārņemto Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu interpretācijas problēmām.
\n
(2)Valsts dzelzceļa administrācija sadarbojas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, arī veicot pasākumus, lai sniegtu savstarpēju palīdzību tirgus novērošanas uzdevumu veikšanā un sūdzību izskatīšanā vai izmeklēšanā.
\n
(3)Ja ir saņemta sūdzība vai pēc Valsts dzelzceļa administrācijas iniciatīvas tiek veikta izmeklēšana saistībā ar piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, kurām cauri iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. Ja dzelzceļa regulatīvās iestādes pieprasa no Valsts dzelzceļa administrācijas tādu informāciju, Valsts dzelzceļa administrācija sniedz tām visu informāciju, ko tai ir tiesības pieprasīt saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzelzceļa transporta jomā. Šo informāciju var izmantot tikai sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanas veikšanai, un Valsts dzelzceļa administrācija to nodod attiecīgajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu veikt pasākumus attiecībā uz iesaistītajām personām.
\n
(31)Ja jautājumos, kas saistīti ar starptautisku dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, ir nepieciešami Valsts dzelzceļa administrācijas un vienas vai vairāku citu dzelzceļa regulatīvo iestāžu lēmumi, Valsts dzelzceļa administrācija sadarbojas ar attiecīgajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.
\n
(4)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji), kas, sadarbojoties ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), sadala jaudu vairāk nekā vienā dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklā, bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta šā panta trešajā daļā, un kuru pieprasījusi Valsts dzelzceļa administrācija. Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības nodot šādu informāciju par attiecīgo starptautisko vilcienu ceļu šā panta trešajā daļā minētajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.
\n
(5)Valsts dzelzceļa administrācija var lūgt Eiropas Komisiju piedalīties šā panta otrajā, trešajā, 3.1 un ceturtajā daļā minētajās darbībās, lai veicinātu sadarbību ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.
\n
61 (25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
\n
33.pantsDzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija
\n
(1)Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, no iesniegumu par tās kompetencē esošo jautājumu iesniedzējiem un iestādes, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, kā arī no jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.
\n
(11)Dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums.
\n
(12)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas funkcijas veic atklātā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, jo īpaši uzklausot visas ieinteresētās personas un pamatojot pieņemtos lēmumus.
\n
(2)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.
\n
(3)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:
\n
1)kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;
\n
2)uzraudzīt drošības un aizsardzības pasākumu (tai skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa bīstamo kravu apritē;
\n
3)uzraudzīt, kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki veic dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu un uzskaiti;
\n
4)kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;
\n
5)izskatīt dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt būvatļaujas un kontrolēt, kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;
\n
6)šā likuma 34.1 panta piektajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;
\n
7)izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā;
\n
8)saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās;
\n
9)apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām, jo īpaši Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izveidotajā tīklā;
\n
10)izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības;
\n
11)kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru;
\n
12)šā likuma 43.5 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū;
\n
13)sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra regulu (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;
\n
14)atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu izpratnē;
\n
15)veikt drošības rādītāju uzskaiti un novērtēt drošības līmeņus;
\n
16)izstrādāt un publicēt gada drošības plānus, kuros izklāstīti pasākumi kopīgo drošības mērķu sasniegšanai;
\n
17)saskaņā ar šā likuma 43.4 pantu piešķirt atļaujas nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu;
\n
18)šā likuma 34.1 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;
\n
19)saskaņā ar šā likuma 36.6 pantu uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;
\n
20)uzraudzīt, kā šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minētās par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus;
\n
21)palīdzēt (piemēram, sniedzot nepieciešamo informāciju) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Eiropas Savienības mērogā;
\n
22)izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām;
\n
23)saskaņā ar šā likuma 43.3 pantā noteikto uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām;
\n
24)šā likuma 43.5 panta trešajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa laišanai tirgū, un šā likuma 43.5 panta piecpadsmitajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa tipa laišanai tirgū;
\n
25)pārliecināties, ka riteklim ir piešķirts numurs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva reģistrāciju;
\n
26)pārraudzīt, vai tiesību akti dzelzceļa drošības un tehnisko prasību jomā atbilst piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un paziņot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai par tiesību aktiem un to projektiem, kuros paredzētas nacionālās prasības;
\n
27)atzīt psihologus, kuri veic vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) psihofizioloģiskās pārbaudes.
\n
(31)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kompetencē esošās funkcijas nevar deleģēt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, pārvadātājam, manevru darbu veicējam un citām personām, kā arī jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.
\n
(32)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē un līdz 30. septembrim nosūta Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai gada pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:
\n
1)dzelzceļa drošības pilnveidošana, tostarp apkopotie kopīgie drošības rādītāji Latvijā;
\n
2)normatīvo aktu izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa drošību;
\n
3)drošības sertifikātu un drošības atļauju piešķiršana;
\n
4)dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju uzraudzības rezultāti un pieredze, tostarp pārbaužu un revīziju skaits un rezultāti;
\n
5)šā likuma 35.2 panta septītajā daļā minēto par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificēšana;
\n
6)pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pieredze attiecīgo kopīgo drošības metožu piemērošanā.
\n
(4)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:
\n
1)pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;
\n
2)uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;
\n
3)līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;
\n
4)dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;
\n
5)pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām;
\n
6)bez ierobežojumiem veikt visas pārbaudes, revīzijas un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un piekļūt visiem atbilstīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju, kā arī, ja nepieciešams, jebkura šā likuma 36.4 pantā minētā dzelzceļa sistēmas dalībnieka dokumentiem, telpām un teritorijām, objektiem un iekārtām.
\n
(41)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija netiek finansēta no valsts budžeta. Maksa par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem ieskaitāma Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi inspekcijas darbības nodrošināšanai.
\n
(5)Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ik gadu no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 1,79 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022. gadam.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.
\n
(7)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz sadarbības nolīgumu ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 76. pantu.
\n
(8)Papildus šā panta septītajā daļā minētajam nolīgumam Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz daudzpusēju nolīgumu ar Igaunijas un Lietuvas attiecīgajām institūcijām un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 76. pantu.
\n
(9)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, atbildot uz lūgumiem un iesniegumiem, bez kavēšanās, ne vēlāk kā mēneša laikā, nosūta savus informācijas pieprasījumus un visus lēmumus pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad iesniedzējs ir sniedzis attiecīgo informāciju.
\n
62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 07.05.2009., 01.12.2009., 13.05.2010., 17.06.2010., 28.02.2013., 18.09.2014., 25.02.2016., 13.02.2020., 20.10.2022. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2026.) 33.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
\n
(1)Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs — Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā ir patstāvīga struktūrvienība, kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas.
\n
(2)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, no atbilstības novērtēšanas institūcijas un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.
\n
(21)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāji, izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumu, neprasa un nesaņem nekādus norādījumus un neierobežoti kontrolē dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas norisi.
\n
(22)Izmeklējot dzelzceļa avārijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apmainās ar informāciju un sadarbojas ar amatpersonām, kuras ir pilnvarotas veikt pirmstiesas kriminālprocesu. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs var piekļūt lietiskajiem pierādījumiem, ja ir saņemta procesa virzītāja atļauja.
\n
(3)Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:
\n
1)brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;
\n
2)nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm;
\n
3)piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;
\n
4)iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;
\n
5)iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;
\n
6)iztaujāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus;
\n
7)piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, avārijā iesaistītā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja vai manevru darbu veicēja un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības informācijai un dokumentācijai;
\n
8)noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
\n
9)pieaicināt policijas darbiniekus, lai dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem veiktu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai.
\n
(4)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem savas kompetences ietvaros ir tiesības veikt arī citos normatīvajos aktos noteiktās darbības.
\n
(41)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai izstrādātu vienotas izmeklēšanas metodes, izveidotu kopīgus drošības ieteikumu ievērošanas kontroles principus un pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai.
\n
(5)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam satiksmes negadījumu izmeklēšanai ik gadu no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,31 procenta apmērā no kopējā šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022. gadam.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.
\n
(7)Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir dienesta apliecības. Dienesta apliecības paraugu un dienesta apliecības izdošanas un anulēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.
\n
63 (24.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 01.12.2009., 28.02.2013. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2023. Sk. pārejas noteikumu 60. punktu) 33.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas informācijas apmaiņas un sadarbības sistēma Valsts dzelzceļa administrācija un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija kopīgi izstrādā informācijas apmaiņas un sadarbības sistēmu, kuras mērķis ir novērst faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurenci vai drošību dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Šajā sistēmā ietver mehānismu, ar kura palīdzību Valsts dzelzceļa administrācija var sniegt Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ieteikumus jautājumos, kas var ietekmēt konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, bet Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Valsts dzelzceļa administrācijai — jautājumos, kas var ietekmēt drošību tajā. Katra iestāde, saglabājot tiesības uz neatkarīgu darbību tai noteiktajās kompetences jomās, pirms lēmumu pieņemšanas izskata šādus ieteikumus. Ja attiecīgā iestāde nolemj atkāpties no šiem ieteikumiem, tā savā lēmumā to pamato.
\n
64 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 33.3 pants. Pasažieru tiesību aizsardzība
\n
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk — regula (ES) Nr. 2021/782) 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta \"g\" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi, iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Autotransporta direkcija un starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos — Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(2)Regulas (ES) Nr. 2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas 23. panta 1. punkta \"g\" apakšpunkta un 27. panta izpildi, ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.
\n
(3)Lai gadījumos, kad rodas būtiski pakalpojumu traucējumi, sniegtu palīdzību pasažieriem regulas (ES) Nr. 2021/782 20. panta izpratnē, dzelzceļa pārvadātājs, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, sagatavo ārkārtas rīcības plānu un saskaņo to ar šā panta pirmajā daļā minēto attiecīgo iestādi.
\n
65 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 07.06.2023. Sk. pārejas noteikumu 61. punktu) 33.4 pants. Nacionālo prasību paziņošana
\n
(1)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija regulas (ES) Nr. 2016/796 25., 26. un 27. pantā norādītajā kārtībā paziņo Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai Latvijas tiesību aktus, kuros:
\n
1)tiek noteikts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz esošajām drošības metodēm, kuras neaptver kopīgās drošības metodes;
\n
2)tiek noteikts dzelzceļa tīkla ekspluatācijas tiesiskais regulējums jomās, kuras vēl neaptver savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;
\n
3)tiesiskais regulējums tiek noteikts kā steidzams preventīvs pasākums, jo īpaši pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma;
\n
4)tiek pārskatīts tiesiskais regulējums iepriekš jau paziņotos tiesību aktos;
\n
5)tiek noteikts tiesiskais regulējums par prasībām personālam, kas veic drošībai kritiskus uzdevumus, ietverot personāla atlases kritērijus, fiziskās un psiholoģiskās veselības stāvokli un profesionālo apmācību, kas vēl nav iekļauts savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai citos Eiropas Savienības tiesību aktos;
\n
6)tiek noteikts tiesiskais regulējums jomās, kurās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neaptver vai pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus, tostarp atklātajos jautājumos;
\n
7)saskaņā ar šā likuma 43.2 panta astotajā daļā paredzēto procedūru tiek noteikta vienas vai vairāku savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vai to daļu nepiemērošana;
\n
8)tiek noteiktas īpašā gadījumā piemērojamās prasības, kas nav iekļautas attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā;
\n
9)tiek noteiktas prasības esošo sistēmu precizēšanai, kuru mērķis ir vienīgi izvērtēt ritekļa un dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību;
\n
10)tiek noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, uz kuriem neattiecas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas.
\n
(2)Informāciju par nacionālajām prasībām, kas paziņotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ievieto savā mājaslapā internetā.
\n
(3)Uz nacionālajām prasībām, kuras paziņotas saskaņā ar šo pantu, neattiecas paziņošanas procedūra, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem.
\n
66 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56.punktu) VI nodaļa. Pārvadātāja licence, vienotais drošības sertifikāts, drošības apliecība un par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība(Nodaļas nosaukums 13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)
\n
34.pantsPārvadātāja licence
\n
(1)Lai Latvijas teritorijā sniegtu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, komercsabiedrībai nepieciešama Eiropas Savienībā derīga pārvadātāja licence. Latvijā licencēšanas iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.
\n
(2)Pieteikties pārvadātāja licences saņemšanai Latvijā ir tiesības komercsabiedrībai, kas dibināta Latvijā.
\n
(3)Pārvadātāja licenci nepiešķir vai tās derīguma termiņu nepagarina, ja nav izpildītas normatīvajos aktos par dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu noteiktās prasības pārvadātāja licences saņemšanai. Komercsabiedrībai, kura atbilst attiecīgajām prasībām, ir tiesības saņemt pārvadātāja licenci.
\n
(4)Pārvadātāja licence pati par sevi nedod tās turētājam tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.
\n
(5)Komercsabiedrībai, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, pirms darbības uzsākšanas ir pienākums pierādīt Valsts dzelzceļa administrācijai, ka tā vienmēr spēs izpildīt prasības attiecībā uz labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un savas civiltiesiskās atbildības segšanu, kas ir nepieciešamie pamatnosacījumi pārvadātāja licences saņemšanai. Minētajam nolūkam katra komercsabiedrība, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, sniedz arī visu attiecīgo informāciju.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka prasības pārvadātāja licences saņemšanai attiecībā uz pārvadājuma veidiem, labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un civiltiesiskās atbildības segšanu, kā arī pārvadātāja licences darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un pārvadātāja licences izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.
\n
(7)Par pārvadātāja licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Tās apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.
\n
(8)Pārvadātāja licence ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā. Latvijā ir derīga arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts licencēšanas iestādes izsniegta pārvadātāja licence.
\n
(9)Pārvadātāja licence ir spēkā, kamēr tās saņēmējs pilda šajā pantā paredzētās saistības. Valsts dzelzceļa administrācija var paredzēt pārvadātāja licences derīguma pārskatīšanu. Tādā gadījumā licences derīgumu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.
\n
(10)Ja Valsts dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci, aptur tās darbību, anulē vai groza pārvadātāja licenci, Valsts dzelzceļa administrācija par to nekavējoties informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru.
\n
67 (25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 34.1 pants. Vienotais drošības sertifikāts
\n
(1)Tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai piešķir tikai tiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri saņēmuši vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā.
\n
(2)Vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka tā turētājs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj droši darboties paredzētajā darbības telpā, ko veido tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur plānota darbība.
\n
(3)Iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai pretendents iesniedz, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda attiecīgo pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veidu un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjomu, kā arī paredzēto darbības telpu. Iesniegumam pievieno dokumentāciju, tostarp dokumentārus pierādījumus, par to, ka pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu saskaņā ar šā likuma 36.5 pantu, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kopīgajās drošības metodēs un kopīgajos drošības mērķos noteiktajām prasībām, citu pretendenta norādīto normatīvo aktu prasībām un attiecīgā gadījumā arī nacionālajām prasībām tā, lai kontrolētu riskus un droši sniegtu pakalpojumus.
\n
(4)Ja darbības telpa atrodas ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un vienoto drošības sertifikātu izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796 14. pantu.
\n
(5)Ja darbības telpa atrodas tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai vienoto drošības sertifikātu izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc vienoto drošības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas regulu (EK) Nr. 653/2007. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets.
\n
(6)Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.
\n
(7)Izvērtējot iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var apmeklēt pretendenta objektu un veikt pārbaudes un revīziju. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju.
\n
(8)Pēc tam kad pretendents ir iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz vienoto drošības sertifikātu vai pieņem lēmumu atteikt sertifikāta izsniegšanu un informē par to pretendentu.
\n
(9)Katru lēmumu par atteikumu izdot vienoto drošības sertifikātu atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu.
\n
(10)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(11)Vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, pēc pārvadātāja vai manevru darbu veicēja iesnieguma atjauno ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainījies pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids vai pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms, sertifikāts pilnībā vai daļēji tiek atjaunināts.
\n
(12)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtais vienotais drošības sertifikāts ir derīgs bez darbības telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz tām robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, kurās paredzētas pārrobežu operācijas, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi apstiprinājumu.
\n
(13)Pārvadātājam var izsniegt vienoto drošības sertifikātu šādos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņos: valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne, valsts robeža—Kārsava—Rēzekne, neslēdzot līgumu ar trešās valsts pārvadājumu operatoriem, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārvadātāja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumu par pakalpojumu saņemšanu šā likuma 5.1 panta septītajā daļā minētajā gadījumā.
\n
(14)Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu Latvijā, iesniegumu iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.
\n
(15)Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu ārpus Latvijas, iesniegumu iesniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.
\n
(16)Trešās valsts, kas ir Latvijas kaimiņvalsts, pārvadājumu operatoram pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā un atbildībā ir atļauts nokļūt līdz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne vai valsts robeža—Kārsava—Rēzekne galastacijai, nesaņemot vienoto drošības sertifikātu, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārrobežu nolīgumu starp Latviju un šo trešo valsti vai līgumsaistībām starp trešās valsts pārvadājumu operatoriem un pārvadātāju, kam ir vienotais drošības sertifikāts, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kam ir drošības apliecība, lai darbotos minētajos iecirkņos, ar noteikumu, ka minēto līgumsaistību aspekti, kas saistīti ar drošību, ir atbilstoši atspoguļoti drošības pārvaldības sistēmā.
\n
(17)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
68 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)
\n
35.pantsDrošības sertifikāts
\n
69 (Izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 35.1 pants. Drošības apliecība
\n
(1)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3. panta 5. punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.
\n
(2)Drošības apliecības izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Lēmuma par drošības apliecības izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(4)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā pēc tam, kad pretendents iesniedzis visu vajadzīgo informāciju, kā arī pieprasīto papildinformāciju, izdod drošības apliecību vai pieņem lēmumu atteikt tās izdošanu un informē par to pretendentu.
\n
70 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 35.2 pants. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība
\n
(1)Neskarot šā likuma 36.4 pantā minēto pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilciena drošu ekspluatāciju, par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība, izveidojot ritekļu tehniskās apkopes sistēmu, nodrošina to ritekļu drošu ekspluatāciju, par kuru tehnisko apkopi tā ir atbildīga. Ritekļu tehniskās apkopes sistēma nodrošina:
\n
1)ritekļu tehniskās apkopes veikšanu atbilstoši katra ritekļa tehniskās apkopes dokumentācijai, spēkā esošajām nacionālajām prasībām un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām;
\n
2)kopīgajās drošības metodēs minēto riska noteikšanas un novērtēšanas metožu īstenošanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;
\n
3)to, ka, piemērojot kopīgo drošības metodi pārraudzībai, līgumslēdzējas puses īsteno riska kontroles pasākumus, un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pieprasījuma;
\n
4)tehniskās apkopes darbību izsekojamību.
\n
(2)Tehniskās apkopes sistēmu veido šādas funkcijas:
\n
1)pārvaldības funkcija — uzraudzīt un koordinēt šīs daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju īstenošanu un nodrošināt ritekļa drošu ekspluatāciju dzelzceļa sistēmā;
\n
2)tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcija — nodrošināt tehniskās apkopes dokumentācijas pārvaldību, tostarp konfigurācijas pārvaldību, pamatojoties uz konstrukcijas un ekspluatācijas datiem, kā arī uz darbības rezultātiem un gūto pieredzi;
\n
3)tehniskās apkopes pārvaldības funkcija — izņemt ritekli no aprites tehniskās apkopes veikšanai un atsākt tā ekspluatāciju pēc tehniskās apkopes;
\n
4)tehniskās apkopes veikšanas funkcija — nodrošināt riteklim vai tā daļām nepieciešamo tehnisko apkopi, tostarp izsniegt dokumentāciju saistībā ar izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes.
\n
(3)Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība šā panta otrās daļas 1. punktā minēto pārvaldības funkciju īsteno pati. Visu vai dažu šā panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju vai to daļu veikšanu tā var uzticēt citiem līgumslēdzējiem.
\n
(4)Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība nodrošina, ka visu šā panta otrajā daļā minēto funkciju veikšana atbilst par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām noteiktajām prasībām un to izvērtēšanas kritērijiem. Prasības par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām un to izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā gadījuma sertificē par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Ritekļus, par kuru tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešams par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības, kā arī novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā visā Eiropas Savienībā, un Latvijā ir spēkā attiecīgs citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdots sertifikāts.
\n
(6)Par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības līgumslēdzēji, kas īsteno šā panta otrās daļas 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju, atbilstoši to veiktajām darbībām piemēro prasības, kas tiek noteiktas par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām, tostarp arī to novērtēšanas kritērijus.
\n
(7)Par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība tehniskās apkopes sistēmas īstenošanā piemēro šajā pantā minētās prasības, kas noteiktas par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificē un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības un novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā tikai Latvijā.
\n
(8)Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība ir pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, šā panta piektajā vai septītajā daļā minētajā gadījumā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības atbilstību sertifikācijas nosacījumiem pārbauda procedūrā, kurā lemj par vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu pārvadātājam vai manevru darbu veicējam vai par drošības apliecības izsniegšanu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
\n
71 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) VII nodaļa. Satiksmes drošība un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014. Grozījums attiecībā uz nodaļas nosaukuma papildināšanu ar vārdiem ''un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas'' stājas spēkā 01.12.2015. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)
\n
36.pantsDzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks
\n
(1)Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.
\n
(2)Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka nacionālās prasības attiecībā uz:
\n
1)kritiskajiem parametriem dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai;
\n
2)B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipiem;
\n
3)kritiskajiem parametriem ritekļu tehniskajai ekspluatācijai;
\n
4)satiksmes organizācijas principiem manevru kustībā un ārkārtas situācijās;
\n
5)prasībām nestandarta pārvadājumiem;
\n
6)prasībām sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem.
\n
72 (04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.) 36.1 pants. Ritošais sastāvs, tā ekspluatācija un Eiropas ritekļu reģistrs
\n
(1)Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.
\n
(2)(Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu)
\n
(3)(Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu)
\n
(31)(Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)
\n
(4)Reģistrējot ritekli Eiropas ritekļu reģistrā, tam piešķir Eiropas ritekļa numuru. Ja 1520 milimetru sliežu ceļa platuma tīklam paredzēto ritošo sastāvu izmanto vai paredz izmantot ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās lieto atšķirīgu numurēšanas sistēmu, riteklim piešķir numuru, kas ir savietojams ar attiecīgajās valstīs izmantojamo numurēšanas sistēmu. Ritekļa turētājs pirms ritekļa izmantošanas marķē ritekli ar tam piešķirto numuru.
\n
(41)Ritošā sastāva vienības, kurās to tehnisko īpašību dēļ nav nevienas savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju darbības jomā esošas strukturālās apakšsistēmas, drīkst nereģistrēt Eiropas ritekļu reģistrā. Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka to ritošā sastāva vienību veidus, kuras nereģistrē Eiropas ritekļu reģistrā, prasības attiecībā uz tām, kā arī kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj šādu ritošā sastāva vienību izmantošanu.
\n
(5)Aizliegts patvaļīgi aiztaisīt vilciena sastāvā ietilpstošo vagonu bremžu maģistrāles gala krānu vai patvaļīgi apturēt vilcienu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā.
\n
(6)Aizliegts braukt ritošā sastāvā tam neparedzētās vietās un iekāpt vilcienā vai izkāpt no tā kustības laikā.
\n
73 (17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020., 07.11.2019. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.) 36.2 pants. Ražotāja, remontu veicēja, ritošā sastāva īpašnieka vai lietotāja, preču piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja atbildība 74 (Izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 36.3 pants. Dzelzceļa signālierīču pārvietošana vai aizsegšana Bez dzelzceļa signālierīces turētāja atļaujas aizliegts izmainīt dzelzceļa signālierīču rādījumus, pārvietot vai aizsegt dzelzceļa signālierīces.
\n
75 (07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu) 36.4 pants. Dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma dzelzceļa drošības pilnveidošanā un paaugstināšanā
\n
(1)Lai pilnveidotu un paaugstinātu dzelzceļa drošību, dzelzceļa sistēmas dalībnieki un valsts pārvaldes iestādes Latvijā atbilstoši kompetencei:
\n
1)nodrošina dzelzceļa drošības uzturēšanu kopumā un, kad tas ir praktiski iespējams, pastāvīgi to paaugstina, ņemot vērā normatīvos aktus, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un starptautiskos noteikumus, kā arī zinātnes un tehnikas progresu un piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai;
\n
2)piemēro tiesību aktus atklāti un nediskriminējošā veidā, veicinot vienotas dzelzceļa transporta sistēmas attīstību;
\n
3)nodrošina sistēmiskas pieejas ievērošanu dzelzceļa drošības pilnveidošanas un paaugstināšanas pasākumos.
\n
(2)Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji:
\n
1)ir atbildīgi par dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto risku kontroli. Tie atbild katrs par savu sistēmas daļu tiešajiem lietotājiem, klientiem, attiecīgajiem darba ņēmējiem un citiem šā panta trešajā daļā minētajiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp atbild arī par materiālu un pakalpojumu iegādi;
\n
2)ievieš un īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, izmantojot kopīgo riska novērtēšanas un izvērtēšanas metodi, attiecīgā gadījumā sadarbojoties savā starpā, kā arī ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;
\n
3)ievieš drošības pārvaldības sistēmas, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo personu darbību;
\n
4)attiecīgā gadījumā slēdzot līgumu, nodrošina, ka pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kuri minēti šā panta trešajā daļā un varētu ietekmēt drošu dzelzceļa sistēmas darbību, īsteno riska kontroles pasākumus;
\n
5)piemērojot pārraudzības procesiem kopīgo drošības pārraudzības metodi, nodrošina, ka to līgumslēdzēji īsteno riska kontroles pasākumus un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieprasījuma.
\n
(3)Neskarot pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, kas minēta šā panta otrajā daļā, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un visi pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kas varētu ietekmēt dzelzceļa sistēmas drošu darbību, tostarp privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, ražotāji, tehniskās apkopes un remonta nodrošinātāji, ritekļa turētāji, pakalpojumu sniedzēji, faktiskie pārvadātāji, kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji, iekrāvēji, izkrāvēji un piepildītāji, kā arī jebkuri subjekti, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji:
\n
1)īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārējiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;
\n
2)nodrošina apakšsistēmu, piederumu, ierīču un sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām un lietošanas nosacījumiem tā, lai attiecīgie pārvadātāji, manevru darbu veicēji vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu droši izmantot.
\n
(4)Pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un jebkurš šā panta trešajā daļā minētais dzelzceļa sistēmas dalībnieks, kas konstatē drošības risku vai tiek informēts par to saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma darbības traucējumiem, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem, atbilstoši kompetencei:
\n
1)veic visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai novērstu konstatēto drošības risku;
\n
2)informē par šo risku attiecīgās iesaistītās puses, lai tās varētu veikt jebkuru nepieciešamo koriģējošo darbību un nodrošināt dzelzceļa sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības rādītājiem.
\n
(5)Ja starp pārvadātājiem vai manevru darbu veicējiem notiek ritekļu apmaiņa, jebkurš iesaistītais dzelzceļa sistēmas dalībnieks apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to drošai ekspluatācijai, tostarp informāciju par attiecīgo ritekļu stāvokli un vēsturi, kā arī ar tehniskās apkopes un iekraušanas operāciju izsekojamības dokumentiem un pavadzīmēm.
\n
76 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 36.5 pants. Drošības pārvaldības sistēmas
\n
(1)Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izveido savas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa sistēma var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības prasībām un ka tiek piemērotas attiecīgās kopīgās drošības metodes un izpildītas nacionālās prasības, kas paziņotas saskaņā ar šā likuma 33.4 panta pirmo daļu.
\n
(2)Drošības pārvaldības sistēmu dokumentē visās attiecīgajās daļās un apraksta pienākumu sadalījumu pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja organizatoriskajā struktūrā. Tajā parāda, kā tiek nodrošināta kontrole dažādos vadības līmeņos, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta nepārtraukta drošības pārvaldības sistēmas uzlabošana. Drošības pārvaldības sistēmā skaidri norāda, ka tiks konsekventi piemērotas ar cilvēkfaktoru saistītās zināšanas un metodes. Izmantojot drošības pārvaldības sistēmu, pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji veicina savstarpējas uzticēšanās, paļāvības un mācīšanās kultūru, kas personālu mudina uzlabot drošību, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti.
\n
(3)Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Drošības pārvaldības sistēmu pielāgo veicamās darbības veidam un apjomam, darbības telpai un citiem apstākļiem. Sistēma nodrošina visu to risku kontroli, kas saistīti ar pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību, tostarp tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, neskarot šā likuma 35.2 pantā norādītos par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības pienākumus, materiālu sagādi un līgumslēdzēju pakalpojumu izmantošanu. Drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā arī riskus, kas izriet no darbībām, kuras veic citi šā likuma 36.4 pantā minētie dzelzceļa sistēmas dalībnieki.
\n
(5)Ikviens publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā dažādu pārvadātāju un manevru darbu veicēju darbības ietekmi uz tīklu un nodrošina to, ka visi pārvadātāji un manevru darbu veicēji spēj darboties saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kā arī to vienotā drošības sertifikāta nosacījumiem.
\n
(6)Drošības pārvaldības sistēmas uzdevums ir koordinēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ārkārtas situāciju procedūras ar visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri izmanto tā infrastruktūru, un ar ārkārtas situāciju dienestiem, lai veicinātu ātru glābšanas dienestu iesaistīšanos, un ar jebkādu citu pusi, kas varētu tikt iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecīgo pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju sadarbība paredz ārkārtas situāciju dienestu koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs.
\n
(7)Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.
\n
77 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 36.6 pants. Pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzība
\n
(1)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga, lai pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi pildītu pienākumu izmantot šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu.
\n
(2)Šai nolūkā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētajā regulā (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 1077/2012, nodrošinot, ka uzraudzības darbībās jo īpaši pārbauda, kā pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji piemēro:
\n
1)drošības pārvaldības sistēmu, lai pārraudzītu tās efektivitāti;
\n
2)drošības pārvaldības sistēmas atsevišķus vai daļējus elementus, tostarp ekspluatācijas darbības, tehniskās apkopes un materiālu nodrošinājumu un līgumslēdzēju iesaisti, lai pārraudzītu šo elementu efektivitāti;
\n
3)attiecīgās kopīgās drošības metodes.
\n
(3)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro kopīgās drošības metodes.
\n
(4)Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vismaz divus mēnešus pirms jebkuras jaunas darbības uzsākšanas informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai tā varētu ieplānot uzraudzības darbības. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji sniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informāciju arī par iesaistīto personālu un ritekļu tipiem.
\n
(5)Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par jebkādām būtiskām izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā.
\n
(6)Pārraudzību par to, kā tiek ievēroti piemērojamo normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba, vadīšanas un atpūtas laiku, nodrošina Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.
\n
(7)Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdotā vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā pieprasa, lai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra minēto sertifikātu ierobežo vai atsauc.
\n
(8)Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pati ir izdevusi vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta piekto daļu un konstatē, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā, pamatojot savu lēmumu, ierobežo vai atsauc sertifikātu un informē par to Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.
\n
(9)Vienotā drošības sertifikāta turētājam, kura sertifikātu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir ierobežojusi vai atsaukusi, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 34.1 panta devīto un desmito daļu prasīt attiecīgā lēmuma pārskatīšanu un to pārsūdzēt.
\n
(10)Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzraudzības laikā konstatē nopietnu drošības risku, tā jebkurā laikā var piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības. Ja vienoto drošības sertifikātu izdevusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties par to informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un iesniedz pierādījumus, kas pamato tās lēmumu.
\n
(11)Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ir lūgusi Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju pagaidu drošības pasākumus atcelt vai pielāgot, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja nepieciešams, šajā procesā iesaistot arī vienotā drošības sertifikāta turētāju. Ja vienošanās netiek panākta, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu paliek spēkā.
\n
(12)Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par pagaidu drošības pasākumiem var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un pagaidu drošības pasākumus piemēro līdz brīdim, kad tiesvedības process ir pabeigts ar galīgo nolēmumu lietā.
\n
(13)Ja pagaidu drošības pasākumi tiek piemēroti ilgāk nekā trīs mēnešus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var rīkoties atbilstoši šā panta septītās vai astotās daļas prasībām.
\n
(14)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas un pieprasa, lai tās atbilstu pamatprasībām. Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras uzraudzības darbības Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vairs neatbilst drošības apliecības nosacījumiem, tā minēto drošības apliecību ierobežo vai atsauc, savu lēmumu pamatojot.
\n
(15)Neskarot šā likuma 36.4 panta otrajā daļā minētos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju pienākumus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju drošības pārvaldības sistēmu efektivitāti, var ņemt vērā citu šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minēto dzelzceļa sistēmas dalībnieku, tostarp mācību centru, veiktspējas ietekmi uz drošību.
\n
(16)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm, koordinējot uzraudzības darbības attiecībā uz vienotā drošības sertifikāta turētāju, kam darbības telpa ir Latvija, lai nodrošinātu jebkādas būtiskas informācijas par konkrēto vienotā drošības sertifikāta turētāju, jo īpaši par zināmiem riskiem un drošības rādītājiem, koplietošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, ja atklāj, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs neveic nepieciešamos riska kontroles pasākumus. Minētā sadarbība nodrošina to, ka uzraudzība ir pietiekami plaša un tiek novērsta pārbaužu un revīziju dublēšanās. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm var izstrādāt kopīgu uzraudzības plānu, lai nodrošinātu periodisku revīziju un citu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā pārvadājumu veidu un apjomu katrā attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.
\n
(17)Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sagatavo paziņojumus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un vienotā drošības sertifikāta turētājus brīdinātu par to, ka tie neievēro šā panta otrās daļas prasības.
\n
78 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)
\n
37.pantsDzelzceļa speciālists
\n
(1)Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
\n
(2)(Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 07.05.2009. likumu.)
\n
(4)Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
\n
(5)(Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)
\n
(6)Ministru kabinets nosaka tās dzelzceļa speciālistu profesijas, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.
\n
(7)Darba devējs, kas ir pārvadātājs, manevru darbu veicējs, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apkalpes vietas operators vai šā likuma 3.panta 5.punktā minētā persona, veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu šā panta sestajā daļā minēto dzelzceļa speciālistu profesijās nodarbināto labā. Darba devēja iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā papildpensiju vai dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, nosaka darba koplīgumā.
\n
(8)Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem no Latvijas valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā ietver arī noteikumus, kas ietverti Nolīgumā starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus.
\n
79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009.,13.05.2010., 16.10.2014., 25.02.2016., 13.02.2020. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.) 37.1 pants. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)
\n
(1)Vilces līdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai pārvadātāja, manevru darbu veicēja, infrastruktūras pārvaldītāja vai tādas personas uzdevumā, kura nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, atbildīgi un droši vadīt attiecīgajai vadīšanas tiesību kategorijai atbilstošus vilcienus vai atsevišķus vilces līdzekļus, apmācīt personas vilcienu vai atsevišķu vilces līdzekļu vadīšanā un veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, piedaloties dzelzceļa satiksmē.
\n
(11)Persona savu fizisko un psihisko piemērotību vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darbam apliecina, izejot psihofizioloģisko pārbaudi, kuru veic Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzīts psihologs. Psihofizioloģiskās pārbaudes mērķis ir noteikt, vai personai nav atklātu trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu personību ietekmējošu būtisku faktoru, kas var kavēt pienākumu pilnvērtīgu un drošu pildīšanu. Ministru kabinets nosaka psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanas prasības, kā arī atzīta psihologa statusa iegūšanas un anulēšanas prasības un kārtību.
\n
(2)Personas tiesības vadīt vilcienu vai vilces līdzekli dzelzceļa infrastruktūras iecirknī apliecina derīga Eiropas Savienības dalībvalsts izdota vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība, attiecīgs ieraksts vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistrā un saskaņotais papildu sertifikāts.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā noteiktās vilces līdzekļa vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, vadot vilces līdzekļus, kurus ekspluatē tramvaju sistēmā un dzelzceļa tīklos, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kurus izmanto tikai dzelzceļa infrastruktūras īpašnieki savu kravu pārvadājumu nodrošināšanai vai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai un tikai ar vēsturi saistītiem un tūrisma mērķiem.
\n
(4)Saskaņoto papildu sertifikātu izdod vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs — dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai persona, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību. Tajā norāda dzelzceļa infrastruktūras iecirkņus, kuros vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts braukt, un ritošo sastāvu, kādu viņam atļauts vadīt. Saskaņoto papildu sertifikātu noformē atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 3.decembra regulas (ES) Nr. 36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (turpmāk — regula Nr. 36/2010), 2.panta prasībām.
\n
(5)Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība ir apliecinājums tam, ka vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atbilst obligātajām medicīniskajām prasībām, viņam ir pamatizglītība un vispārējas profesionālas iemaņas. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecībā ir norādīts vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iestāde, kas izdevusi vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību, un apliecības derīguma termiņš. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību noformē atbilstoši regulas Nr. 36/2010 1.panta prasībām.
\n
(6)Saskaņotais papildu sertifikāts nav nepieciešams vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kas vada vilcienu vai vilces līdzekli kopā ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kuram ir saskaņotais papildu sertifikāts, ja par to ir paziņots dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
\n
(7)Saskaņoto papildu sertifikātu izdevējam ir šādi pienākumi:
\n
1)kārtot saskaņoto papildu sertifikātu reģistru vai nodrošināt tā kārtošanu. Kārtību un apjomu, kādā kārtojams saskaņotais papildu sertifikātu reģistrs, nosaka Ministru kabinets;
\n
2)sadarboties ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par vilces līdzekļu vadīšanas tiesībām un šīs informācijas apmaiņu.
\n
(8)Ministru kabinets nosaka vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas iegūšanas, vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību, kā arī vilces līdzekļa vadītāja apliecības un saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību.
\n
(9)Lēmuma par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības izsniegšanu, darbības apturēšanu, anulēšanu vai atjaunošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
80 (13.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2026.)
\n
38.pantsPaaugstinātas bīstamības josla
\n
(1)Teritorija, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla.
\n
(2)Paaugstinātas bīstamības joslā, izņemot īpaši norādītas vietas (pārejas, pārbrauktuves, peronus u.tml.), drīkst atrasties vienīgi dzelzceļa darbinieki, kas veic savus darba pienākumus.
\n
(3)Aizliegts iet pa dzelzceļa sliežu ceļiem, šķērsot tos ārpus norādītajām vietām vai šķērsot dzelzceļa pāreju, ja ir aizliedzošs signāls.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)
\n
39.pantsDzelzceļa objektu apsargāšana
\n
(1)Juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, arī pārvadājumu veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.
\n
(2)Dzelzceļa objekti ir kravas un citas vērtības, dzelzceļa komercsabiedrības teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs un iekārtas.
\n
(3)Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsargāšana ir obligāta. Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.
\n
(4)Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.
\n
(5)Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir tiesības:
\n
1)prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;
\n
2)aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā;
\n
3)pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar apsargāšanas instrukcijām, kuru ievērošanu kontrolē persona, kas apsargā dzelzceļa objektu;
\n
4)pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu.
\n
(6)Ja ir izdarīts likumpārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu, tādējādi radot reālus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, apsargājamam objektam vai personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, bet nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas telpās, lai noskaidrotu viņa personu.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Grozījums sestajā daļā par vārdu \"un sastādītu protokolu\" izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)
\n
40.pantsDzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana
\n
(1)Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē notikusi smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums, dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums vai starpgadījums.
\n
(11)Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kas šā negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi zaudējumi, kurus Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis kopumā kā zaudējumus vismaz 2 miljonu euro apmērā.
\n
(12)Starpgadījums ir jebkāds cits notikums, kas nav dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums, nopietns negadījums vai smaga dzelzceļa avārija un kam ir vai var būt ietekme uz dzelzceļa satiksmes drošību.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību.
\n
(21)Izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumus, personām, kuras veic šo izmeklēšanu, ir tiesības iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušo personu veselības stāvokli.
\n
(3)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.
\n
83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.11.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 13.05.2010., 23.09.2010., 12.09.2013. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija un 1.2 daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)
\n
41.pantsRīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa
\n
(1)Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkārtas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi) rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.
\n
(2)Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, manevru darbu veicējam un pārvadātājam nekavējoties jālikvidē avāriju sekas gadījumos, kad avārijas radušās dzelzceļa ekspluatācijas rezultātā.
\n
(3)Pēc smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma attiecīgi pārvadātājs vai manevru darbu veicējs sniedz palīdzību cietušajiem saistībā ar sūdzību procedūrām saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši regulu (ES) Nr. 2021/782, neskarot citu personu pienākumus. Sniedzot šādu palīdzību, izmanto jebkurus saziņas līdzekļus, kā arī nodrošina psiholoģisku atbalstu dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušajiem un viņu ģimenēm.
\n
84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022. Grozījums trešajā daļā par vārdu un skaitļa \"regulu (EK) Nr. 1371/2007\" aizstāšanu ar vārdiem un skaitli \"regulu (ES) Nr. 2021/782\" stājas spēkā 07.06.2023. Sk. pārejas noteikumu 61. punktu)
\n
42.pantsStarptautiskie līgumi
\n
(1)Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.
\n
(2)Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.
\n
(3)(Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu) 85 (04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)
\n
43. pantsEiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība
\n
86