katrā vidēji piedalītos 60 dalībnieki. Paaugstinot izpratni par bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevences jautājumiem un veicinot sadarbību un dialogu starp lēmējvaru un izpildvaru, katrā ievadseminārā aicinās piedalīties:
\nFinansēt visām Latvijā esošajām PII programmas \"Bērnam drošs bērnudārzs\" pirmā soļa \"Džimbas drošības programma\" (detalizētāka informācija par saturu - iepriekšējā tabulā, programmas \"Bērnam drošs bērnudārzs 1. solis) īstenošanu, t.i. viena PII darbinieka apmācību un metodiskā materiāla iegādi.
\nTālākā četru soļu preventīvās programmas \"Bērnam drošs bērnudārzs\" apguve un īstenošana pašvaldībā būtu katras konkrētās pašvaldības lēmums un finansējums.
\nLai realizētu programmas \"Bērnam drošs bērnudārzs\" pirmo soli \"DŽIMBAS DROŠĪBAS PROGRAMMA\" visās Latvijas PII, ir jāaptver 819 PII14, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu Latvijā un kurās līdz šim nav Džimbas aģents, t.sk.:
\nLai 2020. gadā katram Latvijas bērnam, kurš apgūst PII programmu, būtu pieejams Džimbas aģents, nepieciešams sagatavot - 2018. gadā - 228, 2019. gadā - 272, 2020. gadā - 319 speciālistus.
\nPlānots, ka valsts atbalsta programmas ietvaros apmācības notiks grupās pa 25 - 35 darbiniekiem no dažādām iestādēm (novadi sagrupēti pēc apmācību gadiem un iedalīti grupās, ņemot vērā novadu, pilsētu attīstības indeksu15 un reģionālo principu). Katrā apmācību grupā piedalīsies viena novada iestāžu pārstāvji, lai sniegtu savstarpēju atbalstu un veicinātu sadarbību to novadu iestādēs, kur novadā ir tikai viena vai divas iestādes. Plānots, ka pirmās divas apmācību dienas notiks reģionā, savukārt trešā apmācību diena notiks Rīgā.
\nPašvaldību sadalījums pa gadiem veidots tā, lai trešajā gadā apmācības tiktu organizētas pašvaldībās ar visaugstāko attīstības indeksu16, un, ņemot vērā to urbanizācijas pakāpi - ar vislielāko bērnu skaitu, pieļaujot iespēju, ka līdz 2020. gadam šīs pašvaldības jau savu budžetu ietvaros būs radušas iespēju finansēt gan Džimbas aģenta (programmas 1. soļa), gan arī visu pārējo programmas soļu izmaksas.
\n2.2. Mediācijas pakalpojumu ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai pilotprojekta turpināšana 2017. gadā TM ar DLC atbalstu paplašināja mediācijas pieejamību ģimenes strīdu risināšanai, lai stiprinātu Latvijas ģimenes un bērnu interešu aizsardzību. Mediācijas procesā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu.17 Atbilstoši TM un Sertificētu mediatoru padomes noslēgtajam līgumam laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim valsts budžeta programmas ietvaros tika nodrošināta iespēja ar valsts atbalstu apmeklēt piecas sertificēta mediatora vadītas bezmaksas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu garumā), lai risinātu starp vecākiem radušās domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un rastu iespēju uzlabot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.
\nPirmo desmit mēnešu laikā projekta ietvaros noslēgti 203 mediācijas līgumi. Tika paredzēts, ka līdz 2017. gada beigām, atbilstoši plānotajam, projekta dotās iespējas izmantos kopumā 300 pāri.
\nĢimeņu ieinteresētība izmantot mediāciju pakāpeniski pieaug, turklāt dati liecina, ka pilotprojekta ietvaros noslēgto mediācijas procesu rezultāti ir pozitīvi - 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos, TM ieskatā pilotprojekts \"Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos\" būtu jāturpina arī 2018. gadā. Konceptuālu atbalstu projekta turpināšanai ir izteikusi arī Sertificētu mediatoru padome.
\nVienlaikus TM uzskata par nepieciešamu paplašināt ģimenes strīda, kura risināšana projekta ietvaros īstenojama ar valsts finansiālu atbalstu, tvērumu, lai pilnīgāk sasniegtu mediācijas virsmērķi:
\nAnalizējot līdzšinējos pieprasījumus projekta ietvaros, secināts, ka ģimenes strīdi aptver ne vien tādus strīdus, kas pastāv starp laulātajiem vai starp bērna vecākiem un ir saistīti ar nepilngadīgu bērnu interesēm, bet arī strīdus, kuros iesaistīti bērna vecvecāki, aizbildnis. Ievērojot minēto, projekta mērķī \"ģimene\" formulējama šā termina visplašākajā izpratnē (vecāki, vecvecāki, bērna aizbildņi, arī bērni, kuri sasnieguši pilngadību, bet vēl nevar sevi paši apgādāt).
\nAtbilstoši Sertificētu mediatoru padomes apkopotajiem datiem pilotprojekta pirmajos piecos mēnešos pabeigto mediācijas procesu vidējais ilgums bijis 4,7 stundas. Tādējādi absolūtam vairākumam no projektā iesaistītajiem pāriem nodrošināta iespēja mediācijas procesā piedalīties bez jebkādu mediācijas izmaksu segšanas no personīgajiem līdzekļiem. Tai pašā laikā nozīmīgs skaits gadījumu
\nIkvienā gadījumā pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, tās uzsākšanu un pārtraukšanu vai izbeigšanu ar vai bez vienošanās noslēgšanas.
\nIemesli, kuru dēļ praksē mediācija ne vienmēr noslēdzas ar sekmīgu rezultātu, var būt ļoti dažādi, piemēram, pušu nespēja vienoties par pieņemamu konflikta risinājumu, un izšķiršanās par labu tiesvedības uzsākšanai (turpināšanai), pušu iesaiste mediācijā bez patiesas intereses panākt vienošanos vai kādu citu iemeslu dēļ, kad zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.
\nTai pašā laikā būtiski ņemt vērā konkrētā pilotprojekta īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem, neatkarīgi no mediācijas procesa gaitas, valsts viena procesa ietvaros uzņemas segt mediatora atlīdzību par konkrētu sesiju skaitu. Finansiāls atbalsts, daļēji vai pilnībā sedzot mediācijas izmaksas, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu pēc mediācijas. Ja vispārējā gadījumā, vienojoties par mediācijas izmantošanu, puses jau pirms mediācijas uzsākšanas rēķinās ar zināmiem izdevumiem, un savstarpēji vienojas par to segšanu, tad projektā iesaistītās puses mediāciju uzsāk ar pilnu valsts finansiālu atbalstu, un nepieciešamība ieguldīt savus finanšu līdzekļus var negatīvi ietekmēt pušu gatavību turpināt strīdu risināt mediācija ceļā.
\nŅemot vērā minēto, lai mazinātu gadījumus, kuros abas puses vēlas mediāciju turpināt, tomēr izvēlas to nedarīt tāpēc, ka maksimālais valsts apmaksāto mediācijas sesiju skaits jau novadīts, un turpmākās izmaksas jāsedz pašiem, TM ieskatā nepieciešams palielināt valsts apmaksāto maksimālo sesiju skaitu līdz 7 sesijām viena mediācijas procesa ietvaros. Nepieciešamo sesiju skaits ir atkarīgs no strīda rakstura. Ne katra strīda risinājumam būs nepieciešamas 7 sesijas, līdz ar to kopējais maksimālais ģimenes mediācijas procesu skaits, kas šāda finansējuma ietvaros tiktu nodrošināts, varētu būt arī lielāks.
\nPapildus jāatzīmē, ka 2017. gadā īstenotā pilotprojekta \"Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos\" administrēšanu nodrošināja Sertificētu mediatoru padome, to veicot brīvprātīgi un bez atlīdzības. Tomēr atzīstams, ka projekta administrēšana prasa salīdzinoši lielu laika un cilvēkresursu ieguldījumu, jo projekta administrēšana saistīta ar:
\nAtbalstot pilotprojekta turpināšanu 2018. gadā, būtu nepieciešams rast iespēju projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērā ietvert arī ar projekta administrēšanu saistītos izdevumus 10% apmērā no projekta pamata finansējuma.
\nApzinoties augsti kvalificētu mediācijas speciālistu darba pozitīvo ietekmi uz Latvijas ģimeņu stiprināšanu, DLC atbalsta minēto pasākumu īstenošanu.
\n2.3. Starpdisciplinārā sadarbības modeļa \"Bērna māja\" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai - pilotprojekta turpināšana Ik gadu no vardarbības un novārtā pamešanas Latvijā cieš vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. No vardarbības cietušo rehabilitēto bērnu kopskaits 2016. gadā bija 2293 bērni, (tai skaitā institūcijās - 1156 bērni) 2015. gadā - 2473 bērni (tai skaitā institūcijās - 1237 bērni);18.
\n2016. gadā noziedzīgos nodarījumos kopā cietuši 564 bērni, no tiem 244 vecumā no 14 līdz 18 gadiem, 110 vecumā no 11 līdz 14 gadiem, 92 vecumā no 7 līdz 11 gadiem un 96 vecumā no 0 līdz 7 gadiem. Procentuāli lielākais noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuros cieš bērni, ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību - 2016. gada - 26 % gadījumu (salīdzinoši - no mantiskiem nodarījumiem - 20 %, no cietsirdības un vardarbības
\nBērna māja - bērniem draudzīgs starpdisciplinārs un starpinstitucionāls sadarbības modelis no seksuālas vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, kā arī noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas saukšanai pie atbildības.
\nLokalizēts vienā noteiktā vietā - \"Bērna māja\", kas zem viena jumta gan juridiski, gan praktiski apvieno bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, prokuratūru, tiesu medicīnas ekspertīzes jomas personālu.
\nNosaukums \"bērna māja\" (\"māja bērniem\", starptautiski lietotais apzīmējums - \"barnahus\") ir radies Islandē, kur 1998. gadā tika izveidota pirmā bērna māja. Kopš tā laika ir nodibinātas daudzas bērna mājas, galvenokārt Ziemeļvalstīs. Bērna mājas modelis Ziemeļvalstīs tiek pielietots vairāk nekā 15 gadus, un šai laikā tas ir ticis atzīts par vienu no reģiona labās prakses piemēriem, ar kura palīdzību informācijas noskaidrošanas un pierādījumu iegūšanas procedūras ir iespējams padarīt maksimāli bērniem draudzīgas, novēršot bērna atkārtotu viktimizāciju, vairākkārtīgu iztaujāšanu par vieniem un tiem pašiem jautājumiem; modelis arī nodrošina institūciju darba labāku koordināciju, jo mudina tām sadarboties, kopīgi veicot bērna intervēšanu. Pašu bērna intervēšanu veic īpaši apmācīts psihologs vai policists. Pārējie bērna intervētāji atrodas citā telpā un veic interviju pastarpināti. Intervijas norise tiek ierakstīta un pieejama turpmākai lietošanai atbilstoši katra speciālista kompetencēm. Turpat bērna mājā iekārtota telpa, kur pirms vai pēc intervijas notiek cietušā bērna medicīniskā pārbaude.
\nBalstoties uz bērna mājā iegūtās informācijas kopumu, bērniem tiek plānots turpmāk nepieciešamais atbalsts (terapija), ja nepieciešams, ārpusģimenes aprūpe, kā arī veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros. \"Bērna māju\" kā labās prakses piemēru ir rekomendējušas arī vairākas starptautiskas organizācijas (Eiropas Padome, Eiropas Savienība, Baltijas jūras valstu padome) un starptautiski atzīti tieslietu jomas eksperti. 2016. gada jūnijā bērna māja izveidota arī Lietuvā, bet 2017. gada janvārī - Igaunijā.
\nDLC priekšlikums Bērna mājas izmēģinājuma projekts Latvijā noslēdzās 2017. gada beigās.
\nJau secināts, ka Bērna mājas darbību ir nepieciešams turpināt arī 2018. gadā un turpmākajos gados gan Rīgā, gan arī Latvijas reģionos. Bērna mājas projekts Latvijā tika ieviests, balstoties uz Īslandes Bērna mājas pieredzi, kā arī saskaņā ar vienotajiem, starptautiski apstiprinātajiem Bērna mājas kvalitātes standartiem
\nLai varētu ieviest Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības modeli arī Latvijas reģionos, Latvija ir to izvirzījusi kā vienu no prioritātēm atbalstāmajiem pasākumiem EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta pārstāvji ir indikatīvi atbalstījuši šo Latvijas puses izvirzīto prioritāti. Latvijas sadarbības partneris šajā projektā būs Islandes valdības Bērnu tiesību aģentūra. Atbalstu Latvijas iniciatīvai ir izteicis arī Islandes Rotari klubs. Šo iniciatīvu kā vienu no prioritātēm no seksuālas vardarbības cietušu bērnu atbalstam atzīst arī DLC eksperti.
\n2.4. Pilotprojekts \"Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā\"
\nĢimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam atzīts (39. lpp.), ka netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības gadījumā, pēc aborta vai spontāna aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Lielais abortu skaits, īpaši jaunu sieviešu vidū, būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju un var radīt problēmas sieviešu reproduktīvai veselībai, tādejādi ietekmējot demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā. Lai arī konstatēto problēmu klāsts ir daudz plašāks, projekta mērķis ir sniegt atbalstu tām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas nonākušas grūtībās un apsver grūtniecības pārtraukšanu radušos sociālo, materiālo vai personisko apsvērumu dēļ.
\nRīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu ieviešanai 2015.-2017. gadam ir norādīts (9.lpp.), ka uzdevumam \"Izvērtēt un ieviest atbalsta pasākumus neplānotas grūtniecības, grūtniecības pārtraukšanas, negatīvas dzemdību pieredzes, pāragra bērna zaudējuma un neauglības problēmu gadījumos\" atsevišķi pasākumi netiek plānoti, jo pasākumi tiks īstenoti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam ietvaros. Tomēr šo pamatnostādņu mērķu sasniegšanai izvirzītie uzdevumi, kas būtu saistāmi ar neplānotas un neveiksmīgas grūtniecības norisi un to radīto negatīvo seku novēršanu un prevenci, ir vispārizglītojoša rakstura un tikai daļēji ir vērsti uz attiecīga atbalsta sniegšanu krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un ģimenēm vai sievietēm pēc neveiksmīgas grūtniecības pieredzes.
\nPatlaban atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijā Latvijā sniedz 9 pašvaldības vai NVO izveidotas institūcijas20. Tomēr optimāla ilgtspējīga atbalsta ieviešanai nepieciešams īstenot pilotprojektu, kura ietvaros tiktu nodrošināts sociāls, psiholoģisks un juridisks atbalsts sievietēm, t.sk. nepilngadīgām grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijā. Tādejādi, ņemot vērā labās prakses piemērus, tiktu nodrošināts atbalsts mērķgrupai kritiskā brīdī un radīta lielākā izpratne un informētība par iespējām risināt krīzes situācijas, neizdarot abortu.
\nDLC priekšlikums DLC ierosina 2018. gadā uzsākt īstenot pilotprojektu, kura ietvaros pēc grūtniecības medicīniskās konstatēšanas tajos gadījumos, kad sieviete šaubās par bērna laišanu pasaulē, papildus ginekologa sniegtajai informācijai par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas būtību un aborta medicīniskajiem riskiem, dot sievietei iespēju saņemt izvēlēta speciālista (jurista, psihologa, sociālā darbinieka, u.c.) konsultāciju, lai uzzinātu par visām iespējām un atbalstiem, ko sniedz valsts un pašvaldība, māmiņām un ģimenēm ar bērniem.
\nSaņemot pilnīgāku informāciju par atbalsta iespējām, sekām un dažādiem citiem iespējamiem personiskās krīzes situācijas risinājumiem, izsverot savu individuālo situāciju un iespējamās tās attīstības iespējas, sieviete pieņemtu pārdomātāku lēmumu, iespējams, tieši par labu grūtniecības saglabāšanai un bērniņa laišanai pasaulē.
\nLai nodrošinātu pastāvīgu un nepārtrauktu ikmēneša atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, valsts ģimenēm par bērna audzināšanu izmaksā ģimenes valsts pabalstu (ĢVP).21 ĢVP piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai adoptētājam, audžuģimenei par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecumam sasniegšanas turpina iegūt izglītību un nesaņem stipendiju, tad pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz bērna 19 gadu vecumam (ja persona nav stājusies laulībā). Par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Tiesības uz šo piemaksu ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas līdz dienai, kad bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.22 Līdz 2014. gada 31. decembrim ĢVP par katru bērnu bija 8 Ls jeb 11,38 euro. Kopš 2015. gada 1.janvāra saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma23 15. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1517 \"Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību\" ĢVP ir diferencēts, un par pirmo bērnu ģimenē mēnesī ĢVP ir 11,38 euro, par otro divas reizes lielāks - 22,76 euro (11,38 x 2), par trešo - trīs reizes lielāks kā par pirmo bērnu - 34,14 euro (11,38 x 3), savukārt ar 2017. gadu, par ceturto un nākamajiem bērniem - četras reizes lielāks kā par pirmo bērnu (11,38 X 4) - 50,07 euro.
\nSaskaņā ar statistikas datiem ĢVP 2014. gadā tika izmaksāts par 306,3 tūkstošiem bērnu, 2015. gadā - par 313,1 tūkstošiem bērnu, savukārt 2016. gadā - par 317,8 tūkstošiem bērnu.24 Problēma Ik gadu, plānojot gadskārtējo valsts budžetu un iespējamos atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, politikas veidotāji un eksperti diskutē par ĢVP apmēra pamatotību un iespējamām sistēmiskām izmaiņām ĢVP izmaksu kārtībā.
\nŠobrīd ģimene ar trīs bērniem saņem 68,3 euro (11,38+22,76+34,14), bet ģimene ar sešiem bērniem, no kuriem trīs jau ir vecāki par 19 gadiem, par jaunākajiem bērniem - ceturto, piekto un sesto saņem 150,21 euro (50,07+50,07+50,07). Situācija vizuāli attēlota shēmā.
\nTāpat ņemot vērā, ka ģimeņu ar bērniem, īpaši - daudzbērnu ģimeņu, vajadzības nepārtraukti pieaug, ir nepieciešams kāpināt arī pašu ĢVP apmēru.
\nIgaunijā ĢVP apmērs ir ievērojami lielāks - mēnesī par 1. bērnu tiek izmaksāti 50 euro, par 2. bērnu - arī 50 euro, savukārt par 3. bērnu - 100 euro.25 Turklāt atšķirībā no Latvijas regulējuma, aprēķinot ĢVP, Igaunijā tiek ņemts vērā apgādībā esošo bērnu skaits, nevis bērna dzimšanas kārtas skaitlis, tādējādi daudzbērnu ģimenes, pastāvot identiskiem faktiskajiem apstākļiem (piemēram, kā iepriekš aprakstītajā situācijā), saņem ĢVP vienādā apmērā.
\nPolijā kopš 2016. gada ieviesta programma \"Ģimene 500+\", kuras ietvaros universālais pabalsts 500 zlotu (114 euro) apmērā tiek izmaksāts, sākot no otrā bērna, bet īpašos apstākļos trūcīgām personām - arī no pirmā bērna. Šai programmai Polija gadā atvēlējusi 5 miljardus euro, kas pie IKP 425 miljardi euro veido 1,2% no IKP jeb Latvijas gadījumā proporcionāli tie būtu ap 320 miljoni euro pašreizējo 78 miljonu vietā. Kā konstatējusi Polijas vadība - tas ne vien uzlabojis ģimeņu finansiālo stabilitāti un drošības sajūtu, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bet arī pieauguši dzimstības rādītāji (Elžbeta Rafalska
\nVienlaicīgi ar pabalstu palielinājumu, līdzīgi kā Polijā, jāparedz, ka gadījumā, ja šis pabalsts netiek izmantots pienācīgi, pašvaldības ir tiesīgas savas kompetences ietvaros iniciēt jautājumu par pabalsta izmaksu apturēšanu. Latvijas gadījumā - sociālais dienests varētu iestāties kā starpnieks pabalsta mērķtiecīgai izmantošanai bērnu vajadzībām.
\nTāpat, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē (arodskolā) un saņem stipendiju, tad vecāki nesaņem ĢVP par šo bērnu. Saskaņā ar statiskas datiem profesionālās izglītības programmās 2016/2017. mācību gadā kopumā mācījās 15 661 izglītojamie vecumā līdz 19 gadiem (neieskaitot).27 Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 \"Noteikumi par stipendijām\"28 22. punktam, minimālā ikmēneša stipendija, ko katrs izglītojamais saņem, ir 10 euro, savukārt 25. punkts noteic, ka paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmērs nevar pārsniegt 150 euro.
\nŠādam regulējumam nav rodams pamatojums, jo bieži vien stipendijas apmērs nesasniedz ĢVP apmēru (piemēram, ja izglītojamais saņem minimālo ikmēneša stipendiju un ir otrais bērns ģimenē pēc kārtas, tad ģimene zaudē 12,76 eiro mēnesī), kā arī stipendija nereti tiek izmantota, lai iegādātos aroda apgūšanai nepieciešamos izejmateriālus.
\nIr netaisnīgi šādā veidā samazināt valsts atbalstu ģimenēm, kurās bērns izvēlējies apgūt arodu un uzrāda labas sekmes mācībās
\nDLC priekšlikums Lai virzītos uz M. Kučinska vadītās valdības deklarācijas 94. punktā noteikto uzstādījumu, DLC eksperti, balstoties uz Igaunijas piemēru, rosina:
\nVienlaicīgi obligāti nosakāms, ka ĢVP tiek izmaksāts ik mēnesi arī par bērnu pēc 15 gadu vecuma, ja bērns turpinās iegūt izglītību mācību iestādē, neatkarīgi no mācību gada sākumā mācību iestādes nosūtītā apstiprinājuma (t.i., bez ĢVP izmaksas pārtraukuma vasaras brīvdienās), un arī par tiem bērniem, kuri turpina mācības profesionālās izglītības iestādē (arodskolā) un saņem stipendiju. Vienīgais ĢVP izmaksu apturēšanas pamats ir pastāvīgi ienākumi no algota darba (neieskaitot vasaras perioda darbus) un stāšanās laulībā.
\nKonceptuālā ziņojuma precizēšanas procesa ietvaros 2017. gada 22. novembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kā rezultātā tiek saglabāti esošie ģimenes valsts pabalstu apmēri un bērnu kārtas skaitļa noteikšanas principi, kad ņem vērā visus pabalsta saņēmēja bērnus. Līdz ar to arī 2018. gadā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - 50,07 eiro mēnesī.
\nVienlaikus Saeima nolēma, ka tiks nodrošināts lielāks finansiālais atbalsts ģimenēm, kurās ir vismaz divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai no 2018. gada 1. marta sāks darboties jauns atbalsta mehānisms - piemaksa.
\nPiemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs būs 10 euro mēnesī, par trīs bērniem - 66 euro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs papildus 50 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 euro, par pieciem bērniem - 166 euro, par sešiem bērniem - 216 euro mēnesī un par septiņiem bērniem - 266 euro. Konkrētos piemaksu apmērus nosaka Ministru kabinets.
\nTāpat nolemts, ka no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no 2018. gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.
\nVienlaikus Demogrāfisko lietu centrs atzīst nepieciešamību uzlabot atbalstu arī tām ģimenēm, kurās aug divi bērni, jo, kā tas secināts 2013. gada pētījumā \"Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte29\", šobrīd tautas ataudzes nodrošināšanai būtiska ir ne tikai trešā bērna, bet arī otrā bērna radīšana (Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam norādīts, ka summārā dzimstības koeficienta, kas nepieciešams paaudžu atražošanas nodrošināšanai, palielināšanu iespējams panākt tikai tādā gadījumā, ja Latvijā būtiski pieaug otrā, trešā un nākamo bērnu dzimstība, uz ko norādījis arī demogrāfs, habilitētais ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes profesors P. Zvidriņš Demogrāfisko lietu padomes sēdē 2017. gada 7. septembrī, uzsverot, ka šobrīd stratēģiski svarīgi ir cīnīties par otrā bērna ienākšanu ģimenē), tomēr Demogrāfisko lietu centra ieskatā mērķtiecīgs atbalsts divu un trīs bērnu ģimenēm (neaizmirstot arī ģimenes, kurās aug viens bērns) un attiecīgi otrā vai trešā bērna dzimšanas ģimenē veicināšana ir savstarpēji papildinoši pasākumi, kas visefektīvākie būtu realizēti kopā.
\n3.2. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts \"Trešā bērna\" politika un atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir viena no galvenajām vadlīnijām demogrāfijas jautājumu risināšanā. Apzinoties ģimeņu ar bērniem, īpaši - daudzbērnu ģimeņu vajadzības, Latvijā ir ieviesta un darbojas īpaša Latvijas Goda ģimenes programma, kuras ietvaros daudzbērnu ģimenes var saņemt \"3+ Ģimenes karti\" un, uzrādot šo apliecību, saņemt dažādas atlaides no valsts un privāto uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu maksas. Programmas darbība ir atkarīga no valsts un privāto uzņēmumu iesaistes programmā, tāpēc iesaistīties programmā nepārtraukti tiek aicināti aizvien jauni uzņēmumi.
\nTāpat \"trešā bērna\" politikas ietvaros tiek paredzēti arī citi atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm, piemēram, nodokļu atvieglojumi - nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50% apmērā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 50% apmērā, atlaide nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā u.c. No 2017. gada 1. jūlija stājās spēkā 25 % atlaide starppilsētu sabiedriskajā transportā vienreizējām biļetēm, bet no 1. septembra - arī 20 % atlaide abonementu biļetēm starppilsētu transportā.
\nVisi atbalsta veidi kopā - gan nodokļa atvieglojumi, gan atlaides precēm un pakalpojumiem, gan arī dažāda veida valsts pabalsti veicina daudzbērnu ģimeņu labklājību un finansiālo drošību.
\nProblēma Rūpes par bērna audzināšanu ar katra bērna ienākšanu ģimenē pieaug. Ģimenē ienākot trešajam un nākamajiem bērniem, mainās apgādnieku un apgādājamo skaita attiecība mājsaimniecībā, rodas jauni izdevumi, piemēram, ģimenei rodas nepieciešamība pēc plašāka mājokļa, ietilpīgākas automašīnas, jānodrošina bērnu izglītība, u.c. gadījumi, kas bieži vien prasa ievērojamus līdzekļus daudzbērnu ģimenes budžetā. \"Trešā bērna\" politika jāveido pēc principa, ka ģimenē ienākot trešajam bērnam - rodas apziņa - paliks vieglāk, tāpēc nepieciešams regulāri pārskatīt valsts garantēto atbalstu ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu, un meklēt jaunus risinājumus atbalsta palielināšanai.
\nPiemēram, Ungārijā, papildus citiem atbalsta veidiem, no 2016. gada janvāra tika noteikts pabalsts mājokļa celtniecībai vai jaunuzcelta nekustamā īpašuma iegādei, par pamatu ņemot tikai bērnu skaitu ģimenē. Pabalsts ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem ir 32 500 euro (10 000 000 HUF).30 Papildus minētajam, pabalstu šādā apmērā ir tiesīgas saņemt arī tās ģimenes, kuras apņemas tuvāko 10 gadu laikā laist pasaulē trīs bērnus.
\nLīdzīgi Igaunijā - kopš 2016. gada Mājokļa pabalsts lielām ģimenēm (3 un vairāk bērniem) tiek piešķirts apjomā no 7 000 līdz 14 000 euro, pabalsts var tikt piešķirts atkārtoti.
\nDLC priekšlikums DLC izsaka priekšlikumu ieviest Goda ģimenes sertifikātu, ko daudzbērnu ģimene varētu izmantot pēc saviem ieskatiem, piemēram:
\nGoda ģimenes sertifikātu daudzbērnu ģimenes varētu izmantot, saņemot attiecīgo pakalpojumu, taču sertifikāta vērtību nevarētu saņemt naudā. Sertifikātu piešķirtu katrai daudzbērnu ģimenei par godu Latvijas simtgadei, un turpmāk par ģimenē dzimušo trešo un katru nākamo bērnu. Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā kā trešie un nākamie bērni kopā piedzimuši 3990 bērni, savukārt 2015. gadā - 4370 bērni.31 Lai neradītu papildus emocionālo spriedzi sabiedrībā, tiks izstrādāta detalizēta metodika, nosakot kvalifikācijas noteikumus Goda ģimenes sertifikāta saņemšanai (iespējamais risinājums - Goda ģimenes sertifikātu piešķirt mātēm, kuras ir laidušas pasaulē un audzina vismaz trīs bērnus un kurām nav pārtrauktas (vai atņemtas) aizgādības tiesības, savukārt tēviem tikai tajos gadījumos, ja viņi faktiski audzina trīs bērnus (piemēram, māte ir mirusi vai viņai pārtrauktas aizgādības tiesības, vai izveidota jauna ģimene, kas nostiprināta laulībā, un tajā kopīgi tiek audzināti trīs un vairāk bērni, utt.)).
\nDLC piedāvā godināt Latvijas daudzbērnu ģimenes, dāvinot Goda ģimenes sertifikātus:
\nLai izlīdzinātu budžeta fiskālo slogu, 2018. gadā - Latvijas simtgades gadā, iespējams sertifikātu faktisko atprečošanu uzsākt piecu un vairāk bērnu vecākiem (gandrīz 1500 ģimenes), kamēr pārējās daudzbērnu ģimenes (ap 28 500 ģimenes) šo dāvanu varētu izmantot no 2019. gada. Jāuzsver, ka kopējie, sertifikātos uzdāvinātie finanšu līdzekļi, kaut daļēji, bet atgriezīsies valsts budžetā un kopējā tiešā ietekme uz valsts budžetu ir jāvērtē kā zemāka. Turpmākā fiskālā ietekme, ņemot vērā trešā un katra nākamā bērna piedzimšanas statistiku un iespējamo pieaugumu, būtu ap 3,6 miljoni euro ik gadu.
\n3.3. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem Šobrīd likuma \"Par valsts pensijām\" 11. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāte ilgtermiņā lielā mērā ir atkarīga no strādājošo un pensionēto skaita attiecības nākotnē, šāda no valsts puses ir pamatota.
\nTomēr esošais modelis ir vēsturiska tiesību norma, un tas neaptver visas daudzbērnu ģimenes, turklāt pāreja ir ļoti radikāla - ja ģimenē ir trīs vai četri bērni, tiesības pieprasīt vecuma pensiju rodas tikai pēc vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, ja ir pieci bērni - tad piecus gadus agrāk.
\nLai mīkstinātu pārejas radikālo raksturu, kā arī nāktu pretim visām daudzbērnu ģimenēm, nepieciešams paplašināt šīs normas tvērumu arī ar personām, kuras aprūpējušas trīs vai četrus bērnus.
\nVienlaicīgi LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā \"Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm\", uzsver, ka turpinoties valstī prognozētajai iedzīvotāju novecošanās tendencei, palielinās sociālo izdevumu vajadzības, kuras jāfinansē arvien sarūkošam darba ņēmēju skaitam. Līdz ar to ilgāka darba mūža atbalstīšanai ir izšķiroša nozīme, un priekšlaicīga pensionēšanās nav izmantojama kā mehānisms pašreizējās demogrāfiskās situācijas risināšanai valstī. LM uzsver, ka pastāvot iespējai atsevišķām personu kategorijām doties pensijā ātrāk, pensiju sistēmai ilgtermiņā tiek uzlikts papildu slogs. Izmantojot iespēju ātrāk pensionēties, personām būs gan mazāks pensijas kapitāls, gan apdrošināšanas stāžs, līdz ar to arī pensijas apmērs; jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana ir saistīta ar būtisku papildu finanšu resursu nepieciešamību.
\nRisinājums DLC skatījumā ir būtiski piedāvāt izvēli Goda ģimenēm un noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai trīs bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju trīs gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, bet personām ar četriem bērniem - četrus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas, atstājot izvēli indivīda ziņā.
\nLai novērstu šobrīd pastāvošo problēmu, ka priekšlaicīgi pensionējoties daudzbērnu vecāki saņem mazākas pensijas, vienlaikus ir vēlams noteikt, ka pensiju kapitālam tiek piemērots papildus indekss, kas varētu būt 5 % par katru bērnu, vai līdzīgs risinājums, lai priekšlaicīgi pensionējoties saņemtā pensija būtu vismaz līdzvērtīga tai, ko saņemtu, ja dotos pensijā vispārējā kārtībā. Priekšlaicīgas pensionēšanas iespēju izmantot var viens no daudzbērnu ģimenes vecākiem, ģimenē par to vienojoties.
\n3.4. 2018. gads - \"Goda ģimenes gads\" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā Ģimenes loma laika gaitā ir mainījusies, tomēr tās nozīmīgumu nav iespējams novērtēt par augstu. Īpaši Latvijā, kurā vēsturiski ir veidojušās stipras un kuplas ģimenes. Ikviens, kas mēģinājis pētīt savu dzimtas koku, var pārliecināties, ka vēl pirms simts gadiem tradicionāli Latvijas ģimenēs auga desmit un pat vairāk bērnu. Latviešu dižgari, kas likuši pamatus latviešu nacionālajai pašapziņai un veicinājuši Latvijas valstiskumu, paši auguši šādās lielās ģimenēs - šeit jāmin gan Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kārlis Skalbe, gan Jānis Čakste un Kārlis Ulmanis.
\nDaudzbērnu ģimenes jeb Goda ģimenes Latvijas valstī uztur un popularizē ģimeniskās vērtības un tradīcijas. Jau šobrīd tiek ieviesti dažādi daudzbērnu ģimenes atbalstoši instrumenti, tomēr ļoti būtisks ir arī emocionālais fons, sabiedrības izpratne un attieksme pret šīm ģimenēm. Lai veicinātu kopumā pozitīvāku noskaņojumu sabiedrībā un sniegtu atbalstu Goda ģimenēm, nepieciešams sekmēt tādus pasākumus, kas godinātu un stiprinātu ģimenes ar vairākiem bērniem. Daudzbērnu ģimeņu kultūras dzīves bagātināšanai, nepieciešams rast iespēju nodrošināt Goda ģimeņu apliecības uzrādītājiem atlaidi visās valsts finansētajās organizācijās - muzejos, teātros, koncertzālēs u.c., kur noteikta ieejas maksa.
\nBez cilvēkiem valsts nevar pastāvēt! Tādēļ šogad, atzīmējot Latvijas valsts 100gadi, jo būtiskāk ir atcerēties un godināt arī ģimenes, it īpaši kuplās ģimenes, kuras devušas un vēl dos būtisku ieguldījumu tautas ataudzē. Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, 2018. gads izsludināms par \"Goda ģimenes\" gadu un jāizceļ un jāsaka pateicības vārdi visām lielajām Latvijas ģimenēm - gan tām, kuru atvases jau pieaugušas, gan tām, kuras šodien saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz savu sevišķo pienesumu, audzinot lielāku bērnu pulciņu, tādējādi sekmējot arī sabiedrības vērtībmaiņu, vienlaikus mazinot aizspriedumus un ceļot daudzbērnu ģimeņu prestižu un nozīmīgumu sabiedrības attīstībā.
\nLaiks bērniem - Latvijas sabiedrības nākotne ir tiešā veidā atkarīga no bērniem. Bērni ir ne tikai priekšnosacījums jebkuras valsts pastāvēšanai de facto, nodrošinot iedzīvotāju skaitu, bet arī nosacījums valsts izaugsmei, jo mūsu bērni būs tie, kas cels, attīstīs un vadīs šo valsti nākotnē. Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par ikdienu - cik daudz mēs kā sabiedrība kopumā un katrs no mums individuāli jau šobrīd rodam un veltām laiku bērniem. \"Laiks bērniem\" ir jāatrod jau šobrīd.
\nIepazīstoties ar pētījumā \"Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā\"32 iegūtajiem datiem, redzams, ka daudzbērnu ģimeņu sociāldemogrāfiskais profils veidojas sekojoši: 60% ģimenēs vienā mājsaimniecībā dzīvo vecāki un viņu kopīgie bērni; 23 % gadījumu - vecāki, to bērni no iepriekšējām attiecībām un kopējie bērni; 10% ģimeņu kopā dzīvo vairākas paaudzes; un tikai 6% ģimeņu veido viens no vecākiem un bērni.
\nAnalizējot daudzbērnu ģimeņu dzīves kvalitāti un tās pašnovērtējumu, pētījuma dati liecina, ka pietiekami daudz līdzekļu tiek tērēts visu mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai - 69% no aptaujātajām ģimenēm, vienlaicīgi 20% respondentu atzīst, ka tas viņu ģimenei sagādā nopietnas grūtības.
\nArī iespējas apmierināt vajadzības, kas saistītas ar formālu izglītību bērnu dārzos vai skolās labā līmenī spēj nodrošināt tikai 60% ģimeņu, savukārt neformālās izglītības vajadzības - vidēji tikai 25% ģimeņu. Vissliktāk ģimenes vērtē savas iespējas apmeklēt bērnus interesējošus kultūras pasākumus un nodrošināt bērniem iespēju piedalīties ārpusstundu un interešu izglītības nodarbībās.
\nVienlaicīgi pētījumā secināts, ka 69% ģimeņu ir kredītsaistības, un tikai 4% norāda, ka nav kredītsaistību, jo nekvalificējas aizdevumam. Jāpiezīmē, ka 46% ģimeņu ar kredītsaistībām, norāda, ka viņiem tās ir saistītas ar hipotekāro kredītu, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka šo daudzbērnu ģimeņu ienākumi kredītiestāžu izpratnē ir pietiekami aizdevuma saņemšanai, neskatoties uz bērnu skaitu.
\nArī pētījuma ietvaros intervēto ekspertu vidū lielākoties dominē viedoklis, ka daudzbērnu ģimeņu situācija ir salīdzinoši grūta un ka ģimenes, kas izvēlējušās audzināt vairākus bērnus Latvijā, ir nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citām sociālajām grupām. Tomēr demogrāfe Pārsla Eglīte vērš uzmanību uz to, ka visbiežāk, raksturojot ģimeņu situāciju tiek rēķināts ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli, taču tas, iespējams, nav pats labākais veids, jo ne vienmēr ir vienkārši nodalāma un nošķirama ienākumu daļa attiecībā uz vienu ģimenes locekli.
\nViņasprāt, daudzbērnu ģimeņu situācija ir sociāli labāka nekā daudzām citām grupām, jo viņi ir iemantojuši īstas vērtības, nevis pseidovērtības, un gadījumi, kad mūsdienās ģimene izvēlas radīt un audzināt vairākus bērnus, apliecina faktu, ka konkrētā ģimene ir nospriedusi, ka to spēj un vēlas darīt, kā rezultātā ģimene acīmredzot ir pārliecināta par to, ka varēs savus bērnus materiāli apgādāt.
\nProblēma Lai arī pētījumu dati liecina, ka situācija pakāpeniski nedaudz uzlabojas, tomēr jēdziens \"daudzbērnu ģimene\" sabiedrībā ir ieguvis negatīvu skanējumu: kuplās ģimenes bez iedziļināšanās abstrakti tiek pieskaitītas finansiāli un sociāli nenodrošinātu iedzīvotāju kategorijai, uzskatot, ka tās ir valsts un pašvaldības pabalstu saņēmējas. Vēl jo vairāk - sabiedrībā dominē uzskats, ka ģimenē pietiek ar diviem bērniem, tāpēc daudzbērnu vecāki savā ziņā ir pelnījuši dzīvot ierobežotā rocībā, jo bijuši bezatbildīgi bērnu skaita ierobežošanā, iespējams, dažādu atkarību dēļ, un šādas ģimenes nav pelnījušas apjomīgāku valsts atbalstu, piemēram, ģimenes valsts pabalsta veidā.
\n2016. gadā pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati atklāj, ka indivīdi pašvaldības, valsts iestāžu un sabiedrības kopumā attieksmi pret ģimenēm ar bērniem vērtē kā viduvēji labu, tieši sabiedrības un valsts iestāžu attieksmi novērtējot kā viduvēju.
\nVienlaikus respondenti atzīst, ka tieši pašvaldību attieksme ir uzlabojusies33. Šis pats pētījums arī atklāj, ka respondenti par Latvijas situācijā visvēlamāko bērnu skaitu ģimenē 37,5 % gadījumu uzskata trīs bērnus (2 bērnus - 36,4 %, 4 bērnus - 9,1 %) un 27% aptaujāto sieviešu tuvāko trīs gadu laikā vēlētos laist pasaulē vēl vienu bērnu.
\nDLC priekšlikums 2018. gadā Latvija svin savu simto dzimšanas dienu. Lai valsts turpinātu pastāvēt, nepieciešams, lai vecāki nebaidītos veidot daudzbērnu ģimenes, izvēlētos audzināt vairāk bērnu, nevairītos uzņemties audžuvecāku un aizbildņu pienākumus, nebaidītos no sabiedrības paustā nosodījuma, bet tieši pretēji - izjustu to ar lepnumu.
\nSabiedrības viedokļa maiņa ir jautājums, kas slēpj sevī lielu inerci, tāpēc nepieciešams jau tagad uzsākt vērtībmaiņas iniciatīvas, demonstrējot valsts un pašvaldību attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm. Vairākkārtīgi daudzbērnu ģimeņu pārstāvji ir uzsvēruši, ka svarīgs ir ne tikai valsts finansiālais atbalsts, bet arī emocionālais un morālais gandarījums. Tāpēc Latvijas valsts simtgadē līdzās valsts tēla popularizēšanai un nacionālās apziņas stiprināšanai nepieciešams 2018. gadu pasludināt par Goda ģimenes gadu, un publiski izteikt atzinību tām ģimenēm, kuras radušas sevī drosmi audzināt vismaz trīs bērnus, kā arī pieņemt savā ģimenē audžubērnu statusā bērnus, kas palikuši bez vecāku gādības.
\nGoda ģimenes gada ietvaros DLC ierosina īstenot šādus pasākumus:
\nGoda ģimenes gada Rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai VARAM sadarbībā ar VRAA izveidot Vadības grupu, iekļaujot tajā VARAM, LM, KM, VRAA, SIF un PKC (DLC) pārstāvjus. Atbilstoši Vadības grupā nolemtajam, ziņojumā minētie Latvijas Goda ģimenes gada pasākumi var tikt precizēti vai papildināti.
\nVienīgais darbs, kas tiek sadalīts līdzīgi, ir pārtikas iegāde.
\nTurklāt, kā rāda sieviešu padziļināto interviju rezultāti, bērnu aprūpe un mājas darbi ģimenēs visbiežāk tiek skatīti kā sievietes pienākumi. Visai raksturīgi, ka tikmēr, kamēr sieviete atrodas mājās ar bērnu, lielāko daļu mājas darbu padara viņa, tomēr nereti, atgriežoties algotā darbā, pienākumu sadalījums mājās paliek nemainīgs, tāpēc sieviete jūtas hroniski nogurusi, kas ir iemesls strīdiem.
\nLai arī māti liela daļa respondentu uzskata par labāko bērnu aprūpētāju, tomēr interesanti atzīmēt, ka mātes loma nebūt nav pārspīlēta, salīdzinot ar tēvu. Tikai 47 % sieviešu un 48 % vīriešu uzskata, ka tēvs nekad nebūs tik piemērots bērna audzināšanai kā māte. Uzskatam, ka pirmajā bērna dzīves gadā tēvam vispār nebūtu jāiesaistās tā kopšanā, piekrīt tikai nedaudz vairāk par 10 % respondentu.
\nRisinot tautas ataudzes politikas jautājumus, ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu.
\nPētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus35. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus.
\nSavukārt atbalsta trūkums sievietēm lika pārdomāt savu lēmumu radīt nākamo bērnu.
\nSavukārt pētījumā, kurā tika analizēti pašu tēvu viedokļi, redzams, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka pavada vairāk laika ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu tēvi36. Turklāt gandrīz katrs no tēviem (93 %) uzsvēris, ka vēlētos pavadīt vēl vairāk laika ar saviem bērniem.
\nŠī tendence norāda uz notikušajām izmaiņām sabiedrībā, kas, iespējams, ir pamatā pieaugošajai tēva iesaistei bērnu audzināšanā, kad tēviem ne tikai ir vairāk laika saviem bērniem, bet viņi arī paši izjūt nepieciešamību pavadīt ar bērniem vairāk laika, iesaistoties to aprūpē un audzināšanā.
\nKā lielākās grūtības, pildot tēva lomu, respondenti atzīmēja darba un ģimenes dzīves savienošanu (80%), finansiālās problēmas (57 %) un bērnu disciplinēšanu (44 %). Ikdienas grūtībās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, tēvi gūst atbalstu un ietekmējas no bērnu mātes (61 %) un saviem vecākiem (no mātes - 43 %, no tēva - 39 %).
\nDLC risinājums Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka dažādas iniciatīvas tēva lomas stiprināšanai ģimenē, sākotnēji bijušas visai izplatītas Skandināvijas valstīs, kuru labklājības valstu modelis vienlaikus ir t.s. abu vecāku nodarbinātību veicinošais modelis, mūsdienās kļūst arvien populārākās gan OECD valstīs37, gan Eiropas Savienībā,38 lai ne tikai stiprinātu ģimenes saites, bet arī uzlabotu ģimeņu ekonomisko situāciju un atvieglotu sievietēm atgriešanos darba tirgū.
\nŅemot vērā iepriekš minēto, DLC eksperti piedāvā divus risinājumus tēva lomas ģimenē stiprināšanai:
\n4.1.1. Tēva kvota Latvijā šobrīd spēkā esošajā regulējumā t.s. tēvu kvotas, kuru mērķis būtu dot iespēju tēviem aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē, sākot no tā pirmajām dzīves dienām, un nodrošināt līdzvērtīgāku pienākumu sadalījumu ģimenē, nav paredzētas. Tēviem piedāvāts saņemt divu veidu atbalstu:
\nBKP ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan tiem - kuri ir sociāli apdrošinātās personas. Ja vecāks nav sociāli apdrošinātā persona - bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas datuma, pie nosacījuma - ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) - par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Būtiski, ka VP un BKP par viena un tā paša bērna kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam (vienai personai).
\nSekojot Ziemeļvalstu pozitīvajam piemēram, DLC ierosina arī Latvijā ieviest t.s. tēvu kvotas - iespēju bērna tēvam izmantot viena mēneša apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai. Līdzīgi kā citur, šī atvaļinājuma izmantošana vai neizmantošana ir ģimenes individuāla izvēle, tomēr, ja tēvs to neizmanto līdz bērna trīs gadu vecumam, šis apmaksātais periods tiek zaudēts. DLC piedāvā kvalifikācijas kritērijus tēvu kvotai noteikt līdzvērtīgus vecāku pabalsta saņemšanai, t.i., tēvs ir nodarbināts un ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas noteiktajā kvalifikācijas periodā.
\nDLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - pagarināt par vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu, nosakot, ka to ekskluzīvi var izmantot tēvi.
\n4.1.2. Sabiedrības informēšanas aktivitātes Kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, lai arī, piemēram, Norvēģijā, t.s. tēvu kvotas tika ieviestas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, sabiedrības attieksme mainās samērā lēni.
\nLīdz ar to ir nepieciešams pastāvīgs papildus skaidrojošais darbs. Lai to īstenotu, DLC piedāvā realizēt sabiedrības informēšanas kampaņu. Finanšu līdzekļu efektīvam izlietojumam plānots nevis izstrādāt pilnībā jaunu kampaņas konceptu, bet adaptēt jau līdzšinējos radošos meklējumus, piemēram, plašu rezonansi sabiedrībā guvušo Nodibinājuma Centrs Dardedze un Tēvi.lv39 2014. gadā realizēto iniciatīvu par tēvu lomu ģimenē40, to papildinot ar jauno regulējumu izskaidrojošām informatīvām aktivitātēm.
\nŅemot vērā minēto, DLC plāno aktīvi sadarboties ar minētajām nevalstiskajām organizācijām mērķa sasniegšanai.
\n2018. gadā plānots dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes, popularizējot tēvu lomu ģimenē, īstenot Goda Ģimenes gada pasākumu ietvarā. Novērojot lielo sabiedrisko ieinteresētību un atsaucību Tēvu dienas pasākumiem un apzinoties nepieciešamību pēc informatīvo pasākumu turpināšanas arī 2019, 2020, tādejādi nepieciešams sagatavot priekšlikumus MK par papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta \"Par valsts budžetu 2019.gadam\" un likumprojekta \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam\" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam.
\nValsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam 4.1.3. Bērna kopšanas pabalsts Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (parakstīts starp Koalīcijas partneriem un NVO ekspertiem 2012. gada 23. oktobrī) paredzēja - bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu /bāzi/ no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam pakāpeniski palielināt līdz 70 % no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.
\n2014. gadā pabalsts tika paaugstināts līdz 120 Ls jeb 171 euro, šobrīd 2017. gadā BKP pēc šiem nosacījumiem, bija jābūt 266 euro, bet 2018. gadā - 301 euro. Salīdzinoši Igaunijā šis pabalsts 2017. gadā bija 430, bet 2018. gadā - 47041 euro, Horvātijā 310 eiro.42 Iespējamais risinājums Ņemot vērā to, ka valstī noteiktā minimālā alga ir politiski noteikta vērtība, kas ne vienmēr atspoguļo faktisko ekonomisko situāciju, objektīvāk būtu saistīt BKP apmēru ar valstī noteikto minimālo ienākumu līmeni (MIL) iepriekšējā gadā, attiecīgi katru gadu veicot pabalsta pārrēķinus (piemēram, aprēķinātais MIL 2015. gadā bija 139 euro, 2016. gadā - 167 euro). Pēc šī principa, ievērojot to, ka BKP tiek maksāts nestrādājošiem jaunajiem vecākiem, arī gados jauniem vecākiem, kuriem nav bijusi iespēja veikt uzkrājumus, tad BKP apmēram šajā situācijā jābūt kā divām personām mājsaimniecībā - mātei un bērnam (MIL 100 % + 70 %).
\nLai nodrošinātu 2012. gada 23. oktobra Koalīcijas partneru un NVO vienošanās izpildi, DLC ierosina no 2018. gada 1. jūlija paaugstināt BKP līdz 200 euro mēnesī, pakāpeniski to kāpinot katru gadu, un no 2021. gada 1. janvāra ieviešot pilnā aprēķinātajā apmērā (170 %).
\n4.1.4. Vecāku pabalsts Vecāku pabalsta palielinājums par termiņu līdz bērna 1,5 gadu vecumam no 43,75% no vidējām iemaksām līdz 50% Vecāku pabalsta apmērs ir nepietiekams: vecākiem izvēloties patstāvīgi aprūpēt bērnu līdz 1,5 gada vecumam, summējot BKP un VP, lielai daļai vecāku netiek nodrošināts tāds pats ienākumu līmenis, kāds bija strādājot (ienākumu atvietojuma kritums - nulles punkts ir pie bruto algas ap 600 euro mēnesī, ja personai nav apgādājamo, un pie 450 euro ar vienu apgādājamo bērnu).
\nJāpiezīmē, ka LM ieskatā, palielinot vecāku pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam no 43,7% uz 50% būtu jāpārskata obligātā iemaksu likme, jo esošās obligātās iemaksu likmes ietvars varētu nenosegt papildu izmaksas, vai nepieciešams pārskatīt sociālā budžeta izdevuma struktūru, vai papildus dotējot šo pozīciju no valsts pamatbudžeta.
\nIespējamais risinājums Pakāpeniski palielināt koeficientu no pašreizējā 43,75 % līdz 50 % (piemēram, no 2018. gada 1. janvāra 45 %, bet no 2020. gada 1.septembra - 50%), lai panāktu pilnīgāku ienākumu atvietojumu (Igaunijā ienākumu atvietojums ir 100 % neto algas apmērā, kas vērtējams kā nodokļu nomaksu sekmējošs un prognozējams ienākums pēc principa \"ko sēsi, to pļausi\").
\nPalielinot līdz 50 % vidējās iemaksas vecāku pabalsta aprēķinam, iedzīvotāji, kas saņem algu vidējās algas apmērā Latvijā, nezaudētu savu ienākumu līmeni vai VP atvietotais (kopā ar BKP) ienākumu kritums būtu jūtami mazāks (atkarībā no apgādājamo personu skaita).
\nSavukārt personām ar nelielu atalgojumu, vai jaunajām māmiņām, kuras nav vēl paspējušas veikt lielākas sociālās iemaksas, kompleksi kopā ar BKP palielinājumu sniegtu būtisku atbalstu dzīves kvalitātes uzlabošanai rūpējoties par bērnu, salīdzinot ar ienākumiem strādājot un nodrošinot iztiku vienai personai.
\nŅemot vērā Latvijas pabalstu sistēmas uzbūves īpatnības, šis jautājums ir skatāms kopsakarā ar BKP paaugstināšanu, tāpat, risinot jautājumu par sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nepieciešams noteikt sociālo iemaksu griestus, lai novērstu nepamatoti lielu pabalstu aprēķināšanu un izmaksu.
\nDLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - virzīties uz risinājumu, lai bērna ienākšana ģimenē automātiski nenozīmētu ģimenes rocības samazināšanos, pakāpeniski paaugstināt vecāku pabalstu 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam līdz 50% no veiktajām iemaksām, nosakot maksimālo pabalsta apjomu, piemēram, trīs vidējās algas valstī iepriekšējā gadā.
\n4.1.5. Vecāku pabalsta aprēķina formula strādājošiem vecākiem atkarībā no darba slodzes, iepretim pašreizējiem 30% Pašreizējais regulējums paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsākot darba tiesiskās attiecības, neatkarīgi, vai tas ir pilnas vai nepilnas slodzes darbs, tāpat neņemot vērā izpeļņas apmēru, bet balstoties tikai uz pašu nodarbinātības faktu, vecāku pabalsts tiek samazināts par 70 %, izmaksājot vien 30 % no aprēķinātā pabalsta.
\nSekas šādam regulējumam - nelegāla nodarbinātība, kā rezultātā no ienākumiem vispār netiek maksāti nodokļi. Mainot šo regulējumu, valstī palielinātos saņemtie nodokļi, un ģimenei tiktu dota iespēja legāli paaugstināt savus ienākumus.
\nŠis aspekts ir īpaši kritisks zemo ienākumu ģimenēs papildus ienākumu nepieciešamības gadījumā (piemēram, aprēķinātais VP ir zems), vai ģimenēs, kur vērojama ievērojama ienākumu atšķirība.
\nIespējamais risinājums DLC uzskata, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs atsāk strādāt, nepieciešams izvērtēt vecāku pabalsta un saņemamās algas attiecību, izstrādājot formulu, kas ņemtu vērā šos rādītājus, lai pabalsts netiktu mehāniski samazināts.
\nTāpat būtisks aspekts šajā jautājumā ir saņemamā alga - jānosaka zināms ienākumu līmenis, piemēram, trīs valstī noteiktās vidējās algas iepriekšējā gadā, kuru pārsniedzot, vecāku pabalsts strādājošam vecākam vairs netiek maksāts, jo pabalsta mērķis ir atvietot negūtos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja persona turpina strādāt un gūt ienākumus, kas pārsniedz noteikto līmeni, tā ir robežšķirtne un pamats pārtraukt vecāku pabalsta izmaksu.
\n4.1.6. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta Pašreizējais normatīvais regulējums par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā ir diskriminējošs pret nodarbinātājām sievietēm, kas godprātīgi maksājušas nodokļus un veikušas iemaksas, tādējādi sakrājot sev vecāku pabalstu, jo neatkarīgi no VP saņemšanas fakta, par visām sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas iemaksas pensiju kapitālā un citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem (bezdarbs, slimība, bērna piedzimšana) no konstantas summas 171 euro, nevis no faktiskā ienākumu atvietojuma - vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta kopsummas. Šāda regulējuma rezultātā sievietei, kas audzina vairākus bērnus, uzkrātais pensijas kapitāls un attiecīgi pensija būs mazāka par sievieti, kas bērnu kopšanas atvaļinājumu nav izmantojusi, tāpat šīs iemaksas ietekmē bezdarbnieka pabalsta un citu sociālo pabalstu apmēru, kurus aprēķina pēc veiktajām iemaksām.
\nIespējamais risinājums DLC uzskata, ka šī sistēmiskā nepilnība ir novēršama visdrīzākajā laikā, jo tā ir netaisnīga pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem un kropļo sociālā atbalsta sistēmu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Turklāt noregulējot iemaksu apjoma jautājumu sociālās apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu tieši nodarbinātās ģimenes ar bērniem, kuru situācija, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas situāciju.
\n4.1.7. Saglabāt vecāku pabalstu tādā pat apmērā, kā tika saņemts par pirmo bērnu, ja nākamais piedzimst līdz vecākā bērna 3 gadu vecumam, un persona nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības.
\nŠobrīd spēkā esošais regulējums, ka, ja jaunākais bērns piedzimst līdz vecākā otrajai dzimšanas dienai, tad VP tiek saglabāts tādā pašā apmērā kā ar vecāko bērnu, lai arī ir jaunajām māmiņām pretimnākošs, tomēr slēpj sevī zināmu pretrunību.
\nŠis regulējums neņem vērā apstākli, ka ģimenes plānošanā mātes veselības labā dzemdniecības speciālisti rekomendē sievietei starp grūtniecībām ieturēt vismaz pusotra gada intervālu. Tas saistīts ar nepieciešamību mātes organismam atgūties no grūtniecības un dzemdībām, līdz ar to sieviete nav gatava jauna bērniņa iznēsāšanai ne fizioloģiski, ne emocionāli.43 Esošajā situācijā ģimene netiek motivēta pašiem vecākiem rūpēties par bērnu, plānojot kuplāku ģimeni. Šobrīd, ja māmiņa nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, tad:
\nIespējamais risinājums DLC rosina pārskatīt kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam, lai mātei tiktu aprēķināts un izmaksāts VP arī tad, ja jaunākais bērns dzimis līdz vecākā bērna trīs gadu vecumam.
\n4.1.8. Vecāku pabalsta apmērs paliek nemainīgs arī gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst laikā, līdz nav izmantots viss bērna kopšanas atvaļinājums.
\nVecāki tiek \"sodīti\", ja otrs bērns piedzimst pirms pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, vai piedzimst dvīņi.
\nSituācija - ja māmiņa ir izvēlējusies saņemt BKP vienu gadu, tad piedzimstot otrajam bērnam pēc šī gada, viņa būs saņēmusi visu vecāku pabalstu un saņems jaunu pabalstu pilnā apmērā.
\nSavukārt, ja māmiņa izvelēsies 1,5 gadu ilgu atvaļinājumu bērna kopšanai, un nākamais bērns piedzims pēc gada un 2 mēnešiem, par šo vienu bērnu tiek atņemts pabalsts un tiek maksāts par otru bērnu (līdz ar to par vienu bērnu netiek maksāts vispār). Izņemot uz maternitātes pabalsta saņemšanas laiku - 30% no VP.
\nArī dvīņu gadījumā tiek izmaksāts tikai viens VP (+BKP par diviem bērniem). Gadījumā, ja bērni būtu dzimuši secīgi, tad valsts izmaksātu VP par katru bērnu, bet, ja piedzimst vienlaicīgi, tad par vienu bērnu nemaksā, kas nav taisnīgi.
\nIespējamais risinājums Jānosaka kāds apmērs, kad vecāku pabalstu turpina maksāt arī par šo bērnu (30-50%).
\n4.1.9. Vecāku pabalsta aprēķins tiek veikts arī gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas līdz 2 mēnešiem pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma Pēc esošā tiesiskā regulējuma sociālā netaisnība veidojas attiecībā uz vecākiem, kuru darba tiesiskās attiecības kādu iemeslu dēļ ir pārtrūkušas vēl grūtniecības laikā pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma; darba uzteikšanas iemesls ne vienmēr ir atkarīgs no darba ņēmēja - darba attiecības var pārtrūkt arī, piemēram, uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
\nŠobrīd darba ņēmēju tiesības aizsargā 06.11.1995. gada Likuma \"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu\" 8. pants, kas nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. Vienlaikus, neskatoties uz objektīvajiem apstākļiem, ka pirms uzņēmuma likvidācijas sieviete ir veikusi visas sociālās iemaksas vecāku pabalsta saņemšanai, vadoties tikai pēc nodarbinātības fakta, viņai tiek liegtas tiesības saņemt vecāku pabalstu. Vienlaikus jāatzīmē, ka grūtniecības piektajā - sestajā mēnesī sievietei var būt objektīvas grūtības sameklēt jaunu darba vietu, lai izpildītu prasību par atrašanos darba tiesiskajās attiecībās vecāku pabalsta piešķiršanai.
\nIespējamais risinājums DLC ierosina dot tiesības saņemt vecāku pabalstu arī sievietēm, kurām darba attiecības izbeigušās pirms maternitātes atvaļinājuma iestāšanās, bet ne ātrāk kā divus (trīs) mēnešus pirms. Šajos gadījumos ierosinām vecāku pabalsta aprēķinā attiecīgo laika periodu (bez darba tiesiskajām attiecībām) ieskaitīt 12 mēnešu vidējās algas aprēķinā, ienākumus nosakot kā nulle.
\n4.1.10. Darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli palīdzēt saviem darbiniekiem un piešķir pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts IIN. Tajā pašā laikā IIN likuma 9.pants nosaka, ka darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 euro, netiek aplikts ar IIN.
\nDLC ierosina šādu atvieglojumu ieviest arī gadījumos, kad darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku un piešķirt tam pabalstu par bērnu piedzimšanu. Tādejādi neapliekot darba devēja piešķirto pabalstu minimālās (vai darbiniekam noteiktās) algas apjomā ar IIN un stimulējot arī darba devējus iesaistīties ģimeņu ar bērniem atbalstā caur valsts nodokļu politiku, tiktu vairots tādu darba devēju skaits, kas atbalsta darbiniekus saistībā ar bērna piedzimšanu, un gaida tos atgriežamies darbā.
\n4.2. Programmas \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" attīstība Jau 2016. gadā DLC eksperti demogrāfiskās situācijas kontekstā uzsvēra, ka starp Latvijas pašvaldībām pastāv ievērojamas atšķirības, t.sk., ekonomiskās - atsevišķās pašvaldībās ģeogrāfiskie apstākļi un labvēlīgā ekonomiskā vide būtiski palielina pašvaldības ieņēmumus, tai pašā laikā liela daļa pašvaldību ar saviem budžeta ieņēmumiem nevar nodrošināt savu funkciju izpildi, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju - teritorijās ar augstāku teritoriālās attīstības indeksu dzimstības rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā teritorijās ar zemāku teritoriālās attīstības indeksu. Nenoliedzami, pašvaldību sniegtais atbalsts ģimenēm ir visai atšķirīgs un lielā mērā tieši atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.
\nKā norāda pētījumi tautas ataudzē, Latvijas iedzīvotajiem ir visai ierobežota informācija par visām pašvaldības atbalsta iespējām, turklāt pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk ir reaktīvi - atbalsts tiek piedāvāts tikai izteiktas krīzes situācijās, kad iedzīvotāji paši lūdz palīdzību, bet ne izrādot iniciatīvu proaktīvā veidā no pašvaldības darbinieku puses44.
\nŅemot vērā iepriekšminētos aspektus un to, ka valstiskā līmenī nebija pieejama apkopota informācija par pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem, tika atbalstīta programmas \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" uzsākšana.
\nProgramma ietver konkursa \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" organizēšanu, lai vērtētu Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem.
\nKonkursa gaitā tiek noteiktas labākās pašvaldības starp 9 republikas pilsētām, 21 novadu ar reģionālas nozīmes centru pašvaldībām un 89 novadu pašvaldībām. Konkursa norise notiek divās kārtās:
\nKonkursā \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" par laureātu valsts mērogā tika atzīta Ozolnieku novada pašvaldība. Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību grupā uzvarēja Daugavpils pilsētas pašvaldība. Reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldību grupā - Siguldas novada pašvaldība. Savukārt pārējo 89 novadu pašvaldību grupā pirmo vietu izcīnīja Olaines novada pašvaldība.
\nKonkursa galvenā uzvarētāja - Ozolnieku novada pašvaldība no VARAM balvā saņēma 20 000 euro ģimenēm noderīgu pasākumu veikšanai 2018. gadā. Savukārt konkursa uzvarētājas katrā pašvaldību grupā saņēma 10 000 euro naudas balvu katra. Papildus konkursa komisija izcēla arī citu pašvaldību veikumu dažādās jomās, piemēram, Ventspils pilsētu konkursa dalībnieki atzina par pašvaldību ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru, Mārupes novadā dzimis visvairāk mazuļu un tiem pieejams daudzveidīgākais atbalsts, bet Dobeles novadā ir liels daudzbērnu ģimeņu skaits un tām tiek sniegts būtisks atbalsts. Konkursa lieldraugs SIA \"Jūrmalas Mežaparki\" savu speciālo balvu - rotaļu laukumu - dāvāja savam favorītam 9 konkursa finālistu konkurencē
\nJau iepriekšējā gadā DLC norādīja, ka saskata programmas \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" sinerģiju ar jau pašreiz eksistējošu \"Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu\"45, kura mērķis ir sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. Vienlaikus \"Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls\" tiek izmantots kā platforma, lai īstenotu Eiropas struktūrfondu Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa \"Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem\" aktivitātes vairāk nekā 30 miljonu euro apmērā.
\nPapildus, pilnveidojot programmu \"Ģimenei draudzīgs komersants\" un, to paplašinot, darba devēju grupā iekļaujot arī valsts pārvaldes iestādes - un izveidojot iniciatīvu \"Ģimenei draudzīga darbavieta\" atbilstoši Skandināvijas valstu labākajiem piemēriem46, tās darbību varētu ciešāk saistīt arī ar programmu \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\". Iepriekš veiktie pētījumi akcentē nepieciešamību veidot ciešāku pašvaldību un uzņēmēju dialogu47, lai veicinātu pilnvērtīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, vienojoties par pagarinātiem kādas no pašvaldības teritorijā esošo pirmsskolas un sākumskolas (pagarinātās dienas grupas) izglītības iestāžu darba laikiem, izvērtējot papildus pašvaldības atbalsta mehānismus uzņēmējiem, ja tie saviem darbiniekiem nodrošina veselības veicināšanas pasākumus, kā arī diskutējot par elastīgas nodarbinātības iespējām, daļslodzes darbu ģimeņu vecākiem un iespējām to savienot ar citu mērķgrupu atšķirīgajām vajadzībām (piemēram, vēlamais darba laiks vecākiem apvienojumā ar vēlamo darba laiku studentiem).
\nŅemot vērā iepriekš minēto, programmas darbību nepieciešams turpināt 2018. gadā un nākamajos gados.
\nProgrammas \"Ģimenēm draudzīga pašvaldība\" tiešsaistes satura pilnveidošana Atbilstoši Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 3.2.12.4. uzdevumam \"Izstrādāt kritērijus ģimenei ar bērniem draudzīgās pašvaldības noteikšanai, izceļot un atzīmējot pašvaldību sasniegumus, labās prakses piemērus atbalsta un iespēju sniegšanā ģimenēm ar bērniem\" 2017. gadā, kā arī DLC priekšlikumiem 2017. gadā ģimeņu ar bērniem atbalstam VARAM īsteno programmu \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\".
\nProgrammas īstenošanas rezultātā tiek veicināta informācijas pieejamība par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, par ģimenēm draudzīgu publisko un privāto infrastruktūru, kā arī tiek sekmēta pašvaldību sniegto pakalpojumu un infrastruktūras ģimenēm pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Papildus programmas ietvaros veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta iespējām.
\nDLC priekšlikums Būtiski nodrošināt programmas \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\" ilgtspēju un tās tīmekļa vietnē iekļaut informāciju par pašvaldību iniciatīvām, kas ir vērstas uz to, lai motivētu tautiešus ārvalstīs, jo īpaši ģimenes ar bērniem, atgriezties dzīvei savā pašvaldībā.
\nPapildus, informācija par pašvaldību remigrācijas speciālistiem būtu pieejama VARAM izveidotajā tīmekļa vietnē konkursam \"Ģimenei draudzīga pašvaldība\", kā arī pašvaldību īstenotajām iniciatīvām un to rezultātiem (labās prakses un pieredzes apmaiņas platforma).
\n4.3. Programmas \"Valsts garantijas nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai\" turpmāka darbība un attīstība Cienījams mājoklis ir viena no fundamentālām cilvēka pamatvajadzībām, tomēr tā iegāde vai būvniecība lielai iedzīvotāju daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir apgrūtināta sakarā ar finanšu nepietiekamību. Ģimenes ar bērniem bieži vien nespēj iekrāt pietiekamus naudas līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jo līdzekļi, ko personas varētu iekrāt, tiek novirzīti, piemēram, dzīvokļa īres samaksai. Tādējādi jaunās ģimenes nespēj realizēt ieceri par savu mājokli, un ir spiestas dzīvot īres dzīvokļos vai kopā ar saviem vecākiem.
\nValsts šajā ziņā ir spērusi soli pretī ģimenēm ar bērniem - 2014. gada 5. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.
\n443 \"Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai\"48 (turpmāk - Noteikumi Nr. 443) paredz iespēju ģimenēm ar bērniem saņemt valsts garantiju par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu (turpmāk - programma). Noteikumi Nr. 443 izdoti, pamatojoties uz likuma \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\"49 27.1 pantu.
\nProgrammas mērķis ir sniegt valsts palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts garantija par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu, izveidojot plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei.
\nAtbilstoši Noteikumu Nr. 443 9. punktam, garantijas apmērs ir atkarīgs no apgādībā esošo vai ar personu kopā dzīvojošo bērnu skaita. Tas ir, ja personai apgādībā vai ar to kopā dzīvo viens nepilngadīgs bērns, persona ir tiesīga saņemt garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 10 000 euro), ja divi nepilngadīgi bērni - 15% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 15 000 euro) savukārt, ja personai ir trīs nepilngadīgi bērni - 20% no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 20 000 euro).
\nGarantiju sniedz un administrē akciju sabiedrība \"Attīstības finanšu institūcija Altum\".
\nDivu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752 ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem50, tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5% garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem.51 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46 miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais 1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti mājokļu iegādei.
\nProgrammas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS \"Citadele banka\", AS \"Swedbank\", AS \"SEB banka\", Nordea Bank AB, AS \"DNB banka\", AS \"ABLV\" un AS \"\"Baltikums Bank\".
\nLīdz šim programmai valsts budžeta ietvaros ir tikuši piešķirti finanšu līdzekļi šādā apmērā:
\nProblēma Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka programma sevi ir pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam. Tāpēc DLC atzīst nepieciešamību to turpināt arī turpmāk, taču tieši finansējums ir būtisks priekšnosacījums programmas turpināšanai un paplašināšanai.
\nTāpat DLC eksperti ir konstatējuši, ka programmas tvērums nav attiecināts uz atsevišķām ģimenēm ar bērniem svarīgām jomām, kas ietver nepieciešamību piesaistīt finanšu līdzekļus, bet nav mājokļa iegāde vai būvniecība, tāpat nav paredzēts atbalsts gados jauno pāru nodibinātajām ģimenēm, kuras vēlas atrisināt mājokļa jautājumu pirms bērnu laišanas pasaulē.
\nDLC priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2017. gada 6.jūnija sēdē skatīja jautājumu par programmas aktualitātēm, sasniegumiem un iespējamiem attīstības virzieniem.52 Sēdes gaitā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti iezīmēja vēl papildus trīs gadījumus un grupas, uz kuriem programma būtu attiecināma, un līdz ar to paplašināma.
\nDaudzbērnu ģimeņu paplašinātais loks Programma paredz garantiju izsniegšanu tikai tām ģimenēm, t.sk. daudzbērnu ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni. Tomēr daudzbērnu ģimenēs ietilpst arī bērni, kuri sasnieguši 24 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību. Līdz ar to regulējums ir pilnveidojams, proti, attiecināms uz paplašināto daudzbērnu ģimeņu loku.
\nKonceptuālā ziņojuma precizēšanas procesa ietvaros attiecīgi pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2017. gada 6. jūnija sēdes, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojuma Nr. 126 (prot.
\nNr. 10 32. §) \"Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam\" 2.1.1.1 apakšpunktā ietverto uzdevumu - paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku, paredzot iespēju galvojumu piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem, Ekonomikas ministrija uzsāka darbu pie programmas subjektu loka paplašināšanas. Minētā rezultātā 2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēmusi grozījumus likumā \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\", kas paredz programmu attiecināt ne tikai uz personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bet arī uz personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns (bērns šīs daļas izpratnē ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu), bet arī uz personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nav vecākas par 35 gadiem.
\nLai minētās izmaiņas varētu stāties spēkā, tika izstrādāti un virzīti saskaņošanai jauni ministru kabineta noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kas aizstātu līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2014. gada 5. augusta noteikumus Nr. 443 \"Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai\". Vienlaikus, ievērojot to, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas līdz šim pastāvošajā sistēmā, kas šobrīd nodrošina garantiju izsniegšanu tikai personām, ar kurām dzīvo, vai kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, kā arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nepieciešams pārslēgt akciju sabiedrības \"Attīstības finanšu institūcija Altum\" un komercbanku sadarbības līgumus, izmaiņas attiecībā uz iepriekš minētajām personu grupām varētu stāties spēkā 2018. gada martā.
\nVeicot minētās izmaiņas, kā tas tika norādīts arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kas izskatīja grozījumus likumā \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\", programmas paplašinājums ir pat vēl plašāks, kā tika iezīmēts no Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu puses, proti:
\n4.4. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecības pakalpojumi Lai gan bērna un mātes veselība ir izvirzīta par vienu no prioritātēm veselības aprūpes sistēmas reformu ietvaros, ierobežoto valsts finansiālo iespēju veselībai dēļ, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ierobežota54.
\nKā secināts pētījumā par tautas ataudzi ietekmējošiem faktoriem, mazajās pilsētās un laukos tieši veselības aprūpe (laukos kopā ar interešu izglītību) nokļūst vismazāk pieejamo pakalpojumu vidū. Negatīvu pieredzi vecākiem rada rindas uz bērniem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas traucē saņemt speciālista konsultāciju nekavējoties, tiklīdz tāda nepieciešamība radusies. Rīgā un pārējās lielākajās pilsētās uz citu nepieciešamo pakalpojumu (skolas, interešu izglītība, bērnudārzi) fona veselības aprūpes pieejamība tiek vērtēta kā vidēji smaga - par būtiskāku problēmu, salīdzinot ar veselības aprūpi, respondenti uzskata bērnudārzu pieejamību55.
\nTā kā bērnu veselība tiek uzskatīta par būtisku vērtību, tad daļa vecāku izvēlas maksas medicīnas pakalpojumus. Taču trūcīgajiem vecākiem maksas pakalpojumi ir mazāk pieejami tieši nepietiekamo līdzekļu dēļ. Pētījuma ietvaros intervētie pašvaldību pārstāvji atzinuši, ka vajadzības gadījumā sniedz ģimenēm atbalstu medikamentu iegādei, tomēr nevar sniegt atbalstu medicīnas pakalpojumu apmaksai bērniem, jo tie ir pakalpojumi, kas ir definēti kā bezmaksas bērniem vecumā līdz 18 gadiem.
\nAnalizējot daudzbērnu ģimeņu situāciju, var konstatēt, ka tikai aptuveni ceturtā daļa no daudzbērnu ģimeņu vecākiem kā pietiekami labas vērtē savas iespējas nodrošināt ģimenei veselības aprūpes pakalpojumus. Gandrīz katrs desmitais no aptaujātajiem atzinis, ka pilnībā vai daļēji nevar atļauties apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus56. Aptuveni trešdaļai daudzbērnu ģimeņu vecākiem problemātiska ir arī regulāra veselīgas un sabalansētas pārtikas nodrošināšana.
\nSavukārt, analizējot daudzbērnu ģimeņu vajadzības veselības pakalpojumu jomā, jāsecina, ka visbiežāk izskan vajadzība pēc zobārsta pakalpojumiem vecākiem, kā arī ātrāka pieeja ārsta - speciālista pakalpojumiem.
\nBūtiski ņemt vērā ārstniecības speciālistu norādes, ka slikts zobu stāvoklis ir priekšnosacījums hronisku slimību attīstībai57, turklāt kā rāda pētnieku secinājumi, jo sliktāka mutes veselība un lielāks bojāto zobu skaits, jo lielākas bailes apmeklēt stomatologu, tādejādi veidojoties negatīvam apburtajam lokam58. Tāpēc tiek uzsvērts, ka ir svarīgi gan sniegt vecākiem viegli pieejamu informāciju gan interneta vidē, gan organizēt kursus vai konsultācijas par bērnu vecumposmu uztveres īpatnībām saistībā ar zobārstniecību, par bērna pozitīvu sagatavošanu vizītei pie zobārsta un to, kā nevajadzētu rīkoties pirms bērnu vizītes pie zobārsta.
\n2017. gada 1. aprīlī Slimību profilakses un kontroles centrs mobilos zobārstniecības autobusus pārņēma no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, lai turpinātu valsts apmaksātā zobārstniecības pakalpojuma sniegšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam attālos Latvijas reģionos. Mobilie zobārstniecības autobusi ir specializēts auto transports, kurā izvietots (atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 12. februāra noteikumiem Nr. 60 \"Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām\") zobārstniecības kabinets ar medicīnas iekārtām. Autobusos ir nodrošināta mutes dobuma profilaktiskā izmeklēšana un ārstniecība, instrumentu dezinfekcija un sterilizācija, kā arī nodrošināti pacientu drošības standarti. Autobusos ir zobu rentgens, kā arī dators ar interneta pieslēgumu, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar kolēģiem jautājumu gadījumā59.
\nArī šobrīd zobārstniecības pakalpojumu pieejamības problēmu Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem, kam ikdienā stomatoloģiskā palīdzība ir attālināta no dzīvesvietas (attālums līdz tuvākajai zobārstniecības iestādei ir lielāks par 15 km vai kur sabiedriskais transports kursē retāk nekā trīs reizes nedēļā), palīdz risināt divi atbilstoši normatīvajām prasībām aprīkoti t.s. mobilās zobārstniecības autobusi.
\nKopumā valstī mobilo zobārstniecības kabinetu apmeklējumu skaits gada laikā tuvojas 7 tūkstošiem60. Tiesa, kā atzīst Slimību un profilakses centra (turpmāk - SPKC) galvenais speciālists dr. A. Paeglītis, pēdējos gados arvien grūtāk izdodas piesaistīt vietējos reģionālos zobārstus darbam mobilās zobārstniecības autobusos, jo no valsts budžeta apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi bērnu zobārstniecībai ir pārāk zemi un nemotivē zobārstus iesaistīties programmā. Līdz ar to 2016. un 2017. gadā mobilās zobārstniecības autobusos bija iespējams saņemt vien higiēnista pakalpojumus, kas, lai gan ir lietderīgi, tomēr nenodrošina sākotnēji izvirzītā programmas mērķa sasniegšanu.
\nTurklāt ierobežotā finansējuma dēļ būtiski samazinājušās SPKC un citu ārstniecības speciālistu aktivitātes informēšanas un profilakses pasākumu jomā zobārstniecībā, kas savulaik īpašu uzmanību pievērsa bērnu riska grupā mutes higiēnai, īstenojot gan informatīvi motivējošo darbu (prezentācijas, motivējošas akcijas skolās un PII), gan bērnu mutes apskates (padziļinātas apskates saslimstības izplatības statistiskai izvērtēšanai, vadoties pēc PVO apstiprinātas apskašu kartes, kā arī bērnu zobu stāvokļa vispārējai izvērtēšanai un informatīvam darbam, gan aktualizēja arī zobārstniecības pakalpojumu ierobežotas pieejamības problēmas aktualizēšanu visā Latvijas teritorijā.
\nDLC priekšlikums Ņemot vērā iepriekš minēto un uzsākot ģimenes veselības pakalpojumu iekļaušanu Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā \"Māras solis\", DLC izvirza priekšlikumus, kas saistīti ar atbalstu zobārstniecības pakalpojumu izmantošanai:
\nŅemot vērā, ka minētā pasākuma īstenošanai nav paredzēts finansējums un noteikta kārtība, lai varētu nodrošināt tā izpildi, jāizvērtē un jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā kārtība, kādā tiks nodrošināta minētā aktivitāte un kārtība, kā tiks veikti norēķini ar zobārstniecības pakalpojumu saņēmējiem. Vienlaikus jāizvērtē nepieciešamā finansējuma pieaugumu Nacionālajam veselības dienestam saistībā ar administratīvā sloga palielinājumu minētā pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī jāizvērtē, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā un jāveic aprēķini par nepieciešamo finansējumu izmaiņu veikšanai.
\n4.5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros Analizējot atbalsta politiku strādājošiem vecākiem, DLC eksperti vērš uzmanību uz nepilnībām saistībā ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.
\n4.5.1. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto Problēma Līdz 2015. gadam (ieskaitot), nodarbinātajām personām bija iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto. 2015. gada 30. novembrī Saeima pieņēma grozījumus, kas paredz iespēju saņemt atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto tikai gadījumos, ja laulātais ir atzīts par personu ar invaliditāti. Jaunais regulējums nostādīja nelabvēlīgākā situācijā tās mājsaimniecības, kurās viens no vecākiem objektīvu iemeslu dēļ aprūpē mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam vai nodrošina atbalstu vairākiem bērniem.
\nRezultātā spēkā esošais regulējums palielināja nevienlīdzību un nabadzības risku ģimenēm ar bērniem.
\nRisinājums Likuma \"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli\" 13. panta 1. daļā ietvert nosacījumu, ka maksātājam piemēro AAP arī par nestrādājošu laulāto, kura aizgādībā ir bērns vecumā līdz 3 gadiem vai 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 8 gadiem, vai 5 bērni vecumā līdz 18 gadiem (t.s. īpašās kategorijas). Šādā veidā nosauktajām īpašajām kategorijām tiks nodrošināta iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu.
\nKonceptuālā ziņojumā tapšanas laikā ir pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas risina iepriekšminēto problemātiku, un no 2018. gada 1. jūlija iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus arī par noteiktām kategorijām apgādībā esošo nestrādājošo laulāto.
\n4.6.2. AAP par bērniem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem vecākiem, kuri gūst ienākumus arī kā vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātas vai pašnodarbinātās personas Problēma Šobrīd mikrouzņēmumos (MUN) strādājošie vecāki, kuri gūst arī citus ienākumus, zaudē ievērojami vairāk, nekā identiskā dubultrežīmā ar identisku ienākumu līmeni nodarbinātie, kuriem nav apgādājamo.
\nGadījumos, kad MUN maksātāja darbinieks vienlaikus gūst ienākumus citā vietā, likuma \"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli\" 13. panta 3. daļā ietvertais nosacījums, ka maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis MUN maksātāja - darbinieks, nepiemēro atvieglojumus par apgādībā esošajām personām (AAP), nostāda MUN maksātāja darbiniekus nevienlīdzīgā situācijā pēc pazīmes - ir vai nav apgādībā esošas personas.
\nTiem MUN maksātāja darbiniekiem, kuriem nav apgādājamo - tiek atņemts tikai neapliekamais minimums (NM; šogad kapacitāte 14 līdz 26 euro mēnesī), savukārt tiem, kuriem ir apgādībā esošas personas - tiek atņemti arī AAP (kapacitāte 40 euro mēnesī par katru apgādājamo).
\nTādējādi, piemēram, dubultrežīmā strādājošs MUN maksātāja darbinieks, ar ienākumiem 800 euro mēnesī, kuram nav apgādājamo, zaudē NM aptuveni 20 euro apmērā.
\nSavukārt dubultrežīmā strādājošs MUN maksātāja darbinieks, ar ienākumiem 800 euro mēnesī, kuram ir divi apgādājamie, zaudē NM 20 euro apmērā un AAP par diviem bērniem - 80 euro apmērā, kas kopā veido 100 euro.
\nPirmajā gadījumā darba ienākumi uz mājsaimniecības locekli ir 800 euro mēnesī, otrajā - nepilni 270 euro mēnesī.
\nŠādu situāciju nevar uzskatīt ne par taisnīgu (viena persona darbavietas statusa dēļ zaudē pieckārt vairāk nekā otra), ne par samērīgu un saprātīgu (lielāki zaudējumi ir personai, kura uztur ne tikai sevi pašu, bet nodrošina uzturu vēl diviem bērniem).
\nTurklāt šāds regulējums, kura rezultātā lielākus zaudējumus cieš mājsaimniecība, kurā ienākums uz mājsaimniecības locekli ir trīskārt mazāks, rada arī problēmas ne tikai no nevienlīdzības, bet arī no nabadzības risku skatupunkta, īpaši attiecībā uz viena vecāka mājsaimniecībām ar bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenēm.
\nDLC risinājums Izslēgt likuma \"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli\"
\nŠādā veidā tiks nodrošināta iespēja mikrouzņēmumos strādājošajiem vecākiem, kuri gūst arī citus ienākumus, piemērot atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem.
\n4.6.3. Dalīts IIN atvieglojums starp abiem bērna vecākiem Problēma Personām ar zemiem ienākumiem, kuri audzina vairākus bērnus, it īpaši ņemot vērā neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma pieaugumu nodokļu reformas ietvaros (no 175 euro uz 250 euro līdz 2020. gadam), alga nereti nenosedz visu pieejamo atvieglojuma apjomu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens).
\nŠādā situācijā neizmantoto atvieglojumu par bērnu varētu dalīt starp vecākiem uz pusēm, vai precīzu atvieglojuma apmēru aprēķināt gada beigās.
\nDLC risinājums Situācijās, kad abu nodarbināto vecāku saņemtās darba algas nav pietiekamas, lai pilnībā izmantotu IIN atvieglojumu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens, mātes alga nav pietiekama visa atvieglojuma saņemšanai, bet uz tēva algu tas nav attiecināts), sadalīt neizmantoto atvieglojumu starp abiem vecākiem, vai veikt norēķinus gada beigās, lai ģimene varētu pilnā apmērā izmantot šo valsts sniegto atbalstu.
\nDarba un ģimenes līdzsvara veicināšanas iniciatīvas ir jāskata kā iespējamais risinājums vairākiem izaicinājumiem64.
\nPiemēram, sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas, un viņu izglītības līmenis ir pat augstāks nekā vīriešiem, tomēr darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas un līdz ar to zemāks ir arī viņu ekonomiskās neatkarības līmenis.
\nViens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis atšķirīgo nodarbinātības līmeni, ir nevienlīdzīgais bērnu aprūpes pienākumu sadalījums sieviešu un vīriešu starpā. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības atšķirība ievērojami palielinās, tiklīdz ir runa par ģimenēm ar bērniem, un tas atspoguļo sarežģījumus, ar kuriem sastopas sievietes, kas mēģina apvienot bērnu audzināšanas un aprūpes pienākumus ar algotu darbu. Dati norāda, ka gandrīz piektā daļa sieviešu 2014. gadā un arī 2015. gadā nevēlējās strādāt pilnu darba laiku, un līdzīgs skaits sieviešu nevarēja strādāt pilnu darba laiku personisku apsvērumu vai ģimenes apstākļu dēļ65.
\nVecāki, audzinot bērnus, tam velta ne tikai būtisku daļu savu finansiālo resursu, bet arī laiku. Tiešais kontaktēšanās ar bērnu laiks ir kritiski nozīmīgs aspekts bērna attīstībā un izaugsmē, lai kļūtu par pašapzinīgiem un mērķtiecīgiem pieaugušajiem66. Dažādās valstīs īstenotu pētījumi rezultāti apliecina, ka pastāv pozitīva sakarība starp vecāku izglītību un ienākumiem un to, cik daudz laika viņi pavada ar saviem bērniem - vecāki ar augstāku izglītību un ienākumiem pavada vairāk laika ar saviem bērniem nekā vecāki no zemākām ienākumu grupām67. Var izvirzīt pieņēmumu, ka minētās sakarības ir saistītas gan ar informētības līmeni, gan arī - ļoti būtiski - ar vecāku iespējām. Zinātnieki aicina atšķirības vecāku uzvedībā šajā aspektā ņemt vērā arī, izstrādājot ģimenes atbalsta politiku, kas vienlaikus vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un bērnu interešu aizsardzību68.
\nTajā pašā laikā digitalizācijas radītās pārmaiņas ekonomikā maina veidu, kā cilvēki strādā un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, rada jaunas attālinātā darba iespējas, lielāku neatkarību un elastīgākus grafikus, kas, iespējams, ļauj labāk saskaņot darba un ģimenes pienākumus. Papildus jāņem vērā demogrāfiskās tendences, un tas, ka Latvijā vērojama darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novecošana, kas paplašina ģimenes dzīves definīciju un ietver ne vien bērnu aprūpi, bet arī rūpes par citiem aprūpējamajiem.
\nProblemātika Analizējot datus par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, pētījumu rezultāti uzrāda vairākus izaicinājumus, turpinājumā - ieskats galvenajos aspektos.
\nLai gan darbinieku apmierinātība ar darba un ģimenes līdzsvaru ir stabila, tomēr rādītāji Latvijā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Eurobarometer aptauja par Darba apstākļiem (2014. gada aprīlis) liecina, ka Latvijā ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām apmierināti ir 68% nodarbināto, savukārt ES vidēji - 74%. Arī KANTAR TNS jaunākie aptaujas dati (2017. gada maijs) liecina, ka 69% ir apmierināti ar darba un privātās dzīves līdzsvaru69.
\nNeskatoties uz to, ka darba devēji piedāvā dažādas iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai (66% respondentu snieguši apstiprinošu atbildi), tomēr tas neļauj darbiniekiem pienācīgi rūpēties par savu ģimeni. 86 % respondentu atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tiem ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, savukārt 78 % respondentu ir bijis grūti koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ.
\nUzņēmumi darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu reti saprot kā aktivitātes jēdzienam \"Inovācijas\". Atbildot uz jautājumu, ko Jūs saprotat ar jēdzienu \"Inovācijas\" jeb \"Inovācijas uzņēmumā\", tikai 4 % uzņēmumu vadītāju ir norādījuši darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu70.
\nVērtējot darba devēju piedāvātās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iniciatīvas, bērnu pieskatīšana darbavietā tiek piedāvāta tikai 3 % respondentu. Visbiežāk darbinieki kā iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai norāda elastīgu darba laiku (44 %), papildus brīvas svētku dienas (33 %) un attālinātā darba iespējas (19 %). Savukārt tikai 44 % Latvijā strādājošo uzskata savu darbavietu par ģimenēm draudzīgu liecina \"Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm\" veiktā aptauja par ģimenēm draudzīgu darba kultūru Latvijā.
\nLatvijā saglabājas nemainīga nodarbinātības prakse netipiskā darba laikā. 2015. gadā 35% vīriešu un 34% sieviešu bija nodarbināti sestdienās, savukārt darbs vakaros bija 30 % sieviešu un 32 % vīriešu, būtiska daļa nodarbināto strādā arī maiņu darbā71.
\nVecāku spēju līdzsvarot ģimenes dzīvi ar darbu ietekmē ne tikai darba laika organizācija, bet arī tādi aspekti kā bērnu skaits, vecvecāku atbalsts, tas vai bērns var apmeklēt bērnudārzu un citi. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka nespēj veiksmīgi līdzsvarot ģimeni un darbu, jo ir galvenās aprūpētājas, tāpēc jūtas hroniski pārgurušas72.
\nPapildus, pētījumi liecina, ka aprūpētājiem darbspējīgā vecumā ir sarežģīti apvienot apmaksātu darbu un aprūpes pienākumus, un tādēļ aprūpētāji var izvēlēties strādāt saīsinātu darbadienu vai pat pamest algotu darbu. Aprūpe var arī izraisīt pārslodzi un stresu. Ņemot vērā pieaugošās novecošanās tendences, Latvijā šī problēma varētu kļūt arvien aktuālāka.
\nBūtisks aspekts ir tiesiskā regulējuma nepilnības:
\nVairāki pētījumi liecina75, ka ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanos kavē vairāki faktori:
\nLai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, būtiska loma gan izpratnes veidošanai sabiedrībā un visās iesaistītajās pusēs, darba likumdošanas pārskatīšanai, pašreizējo iniciatīvu, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, pilnveidošanai, gan, jo īpaši - urbanizētajās Latvijas teritorijās - bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai.
\n5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC piedāvā šādus risinājumus:
\n5.1.1. Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem Jaunais Eiropas direktīvas projekts darba un ģimenes dzīves līdzsvaram (priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu) iesaka ES dalībvalstu likumdošanā iekļaut iniciatīvas, kas ir vērstas uz elastīgu nodarbinātības nosacījumu nostiprināšanu un darba un aprūpes pienākumu labāku saskaņošanu.
\nLai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija 2017. gada 26. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas, gan pavisam jaunas tiesības tiklab sievietēm, kā vīriešiem.
\nPriekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās tiesības.
\nKā daļa no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu jāmin:
\nDLC ieskatā šīs iniciatīvas sniegtu būtisku atbalstu gan tiem darba ņēmējiem, kuriem ir mazi bērni, gan arī tiem, kuru aprūpē ir vecāki vai citi aprūpējami tuvi ģimenes locekļi. Prognozējams, ka šī tēma t.s. \"sendviča paaudzes\" un sabiedrības novecošanās kontekstā, kas darbspējīgiem indivīdiem jārūpējas ne tikai par saviem bērniem, bet arī par vecākiem, arvien vairāk ienāks sociālās un ģimenes atbalsta politikas dienaskārtībā.
\nLīdz ar nepieciešams gan izvērtēt līdzšinējo likumdošanu un tās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, gan arī veidot izpratni visās iesaistītājās pusēs par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas sniegtajiem ieguvumiem.
\n5.1.2. Iniciatīva \"Ģimenei draudzīga darbavieta\"
\nLai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgāk saskaņot ģimenes dzīvi un darbu, 2018. gadā plānots uzsākt iniciatīvas \"Ģimenei draudzīga darbavieta\" īstenošanu, paplašinot līdzšinējās programmas, kas vērsta uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu - \"Ģimenei draudzīgs komersants\", darbību divos virzienos.
\nDLC eksperti ierosina paplašināt līdzšinējās programmas \"Ģimenei draudzīgs komersants\" tvērumu un programmā ietvert darbavietas ne tikai no privātā sektora, bet arī no publiskā sektora. Tādējādi programmā tiks integrētas arī valsts pārvaldes institūcijas - darbavietas, kuru stabilitāti, iespējas saskaņot ģimenes un darba dzīvi pozitīvi novērtē arī Latvijas jaunieši, izvērtējot potenciālo karjeras izaugsmi76.
\nŠādā veidā valsts pārvaldes iestādes kļūst īpaši piemērotas ģimenēm ar bērniem, minētās priekšrocības lielā mērā kompensē atalgojuma atšķirības salīdzinājumā ar privāto sektoru.
\nPirmo reizi ģimenei draudzīgā komersanta statuss Latvijā tika ieviests 2006. gadā, šādu praksi pārņemot no Eiropā aizsāktas kustības par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. 2017. gadā Ģimenei draudzīga komersanta statuss tika piešķirts desmito reizi. Vērtējot rezultātus, var secināt, ka interese no komersantiem piedalīties šajā iniciatīvā ar katru gadu pieaug77. Lai gan Ģimenei draudzīgā komersanta iniciatīvas nosaukums liecina, ka tas tiek piešķirts tikai komersantiem, tad esošais saņēmēju loks pēc statusa rāda, ka šī iniciatīva jau ir kļuvusi daudz plašāka, jo 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta statusu saņēma arī Rīgas Tehniskās universitāte, kas ir valsts dibināta augstskola. Lai gan laika posmā kopš 2005. gada Latvijā ir tikušas īstenotas kopumā 16 dažādas vērtēšanas sistēmas, tomēr tikai dažas no tām turpina pastāvēt vēl šodien t.sk. Ģimenei draudzīgs komersants78.
\nKopš 2011. gada Ģimenei draudzīgā komersanta statuss tiek izvērtēts un piešķirts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, integrējot Ģimenei draudzīga komersanta kritērijus iniciatīvā Ilgtspējas indekss. Turklāt 2016. gadā projekta \"Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku\" ietvaros notika Ilgtspējas indeksa un Ģimenei draudzīgā komersanta statusa kritēriju pilnveidošana, atspoguļojot tajos Projekta ietvaros ieviestā pakalpojuma - elastīgās bērnu uzraudzības pakalpojuma saturu, kā arī sagatavojot ieteikumus Ilgtspējas indeksa dalībniekiem par pilnveidoto Ģimenei draudzīga komersanta kritēriju ieviešanu praksē.
\nMērķa sasniegšanai, sākotnēji plānots, izvērtēt līdzšinējās darba devēju vērtēšanas sistēmas t.sk. programmas \"Ģimenei draudzīgs komersants\" darbību un izmantotos instrumentus, kā arī, analizējot citu valstu pieredzi un apkopojot labās prakses piemērus, izstrādāt rekomendācijas programmas pilnveidei.
\nPapildus programmā \"Ģimenei draudzīga darbavieta\" plānots īpašu uzmanību pievērst visu iesaistīto pārstāvju izpratnei par atbilstošas likumdošanas un atbalsta instrumentu, kas atbalsta līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, nepieciešamību, atbalsta pakalpojumiem - bērnu uzraudzībai, pēcpusdienā aprūpe jaunākiem vecuma bērniem, kā arī kopumā pozitīvai attieksmei pret ģimenes un darba dzīves saskaņošu dažādos dzīves posmos.
\nIzvērtējot projekta \"Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku\" rezultātus paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, lai piedāvātu ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu atbalstam un attīstībai netipiskā darba laikā.
\n5.1.3. Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana Būtiski uzsvērt, ka gan iepriekšminētais piedāvājums izmaiņām likumdošanā, gan programmas \"Ģimenei draudzīga darbavieta\" īstenošana pieprasa aktīvu iesaisti ne tikai no nacionālā trīspusējā dialoga partneriem, bet katras puses vienlīdz aktīvu pārstāvniecību un līdzdalību no t.s. \"nacionālā kvarteta\" - institūcijas, kas pārstāv valsti (Labklājības ministrija, Valsts Kanceleja), darba devējus (Darba devēju konfederācija), darba ņēmējus (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienība).
\nDarba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecības iesaiste saistīta, pirmkārt veicinot izpratni par to, kā darba devēju iesaistīšanās darbinieka situāciju risināšanā veicina, nevis sarežģī uzņēmējdarbības attīstību. Pašvaldību iesaiste (LPS) nepieciešama gan nodrošinot atbilstoši savām funkcijām pirmsskolas izglītības pieejamību visiem bērniem atbilstošajā vecumā, gan aktīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem, lai meklētu elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu iespējas.
\nLai iepriekšminēto realizētu, nepieciešams stiprināt LM lomu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politikas plānošanā un īstenošanā, t.sk., attiecībā par bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošanu un ieviešanu. Tiek piedāvāts izveidojot divas amata vietas ar mērķi attīstīt darba un ģimenes līdzsvara politikas plānošanas un ieviešanas funkciju t.sk. plānojot un ieviešot jaunas politiku iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un ģimenes līdzsvara veicināšana, elastīgu bērnu aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstīšana un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana sabiedriskā un privātā sektora organizācijām šādu iniciatīvu īstenošanā, t.sk.,
\n5.1.4. Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē Jau iepriekš minēts, ka saskaņā ar pētījumiem, kas veikti Skandināvijas valstīs, darba un privātās dzīves līdzsvars pozitīvi ietekmē veselību, labklājību un apmierinātību ar dzīvi un darbu. Savukārt nelīdzsvarotība starp šīm jomām var izraisīt pārmērīgu stresu, darba zaudēšanu, veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī darba un ģimenes konfliktus. Pārlieku liela darba slodze un nepietiekams laiks privātajai dzīvei var palielināt profesionālās izdegšanas un depresijas risku.
\nDarba devēji bieži uzskata, ka saglabāt līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi ir darbinieka pienākums. Tomēr uzņēmumu pieredze to skaidri parāda, ka, ieguldot kultūrā, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tiek veicināta darbinieku iesaiste un lojalitāte, tas ir nozīmīgs instruments jaunu darbinieku piesaistīšanai un esošo noturēšanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmuma darbības rezultātus. Ilgstoša nelīdzsvarotības sajūta starp darbu un privāto dzīvi arī ietekmē veiktā darba kvalitāti. Pārstrādājies darbinieks piedzīvo grūtības strādāt produktīvi, ir mazāk iesaistīts un mazāk motivēts strādāt, biežāk nonāk konfliktos ar kolēģiem un klientiem, rezultātā biežāk slimo. Galu galā neapmierināti darbinieki biežāk maina darbu, tādējādi liekot uzņēmumam ne tikai zaudēt vērtīgu komandas locekli, bet arī radot papildus izmaksas.
\nLai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšanu un ieviešanu praksē, kā arī uzlabotu darba devēju izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvara ietekmi uz darba produktivitāti, plānots izstrādāt interaktīvu rīku - interneta vietnē veidotu platformu. Šāda platforma tiks izmantota, lai:
\nLīdzīgas platformas, kas ir izveidotas un veiksmīgi darbojas citās ES valstīs79,80, rāda, ka tie ir veiksmīgi risinājumi, lai veicinātu informācijas, labās prakses un zināšanu apmaiņu un šādu iniciatīvu popularizēšanu.
\n5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana Kā iepriekš minēts, bērnu aprūpes, tajā skaitā pirmsskolas izglītības (PII) un bērnu uzraudzības (aukļu) pakalpojumu (BUP) pieejamība bērna pirmsskolas vecumā (1,5-7 gadu vecumā) ir nozīmīgs aspekts ģimenes un darba dzīves saskaņotai funkcionēšanai. Daudzveidīgs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu piedāvājuma klāsts ļauj pašiem vecākiem pieņemt bērna attīstībai nozīmīgo lēmumu par vēlamāko aprūpes veidu,81 kā arī veicina vecāku iespējas iekļauties darba tirgū un veiksmīgi savienot nodarbinātību ar ģimenes dzīvi.
\nNAP2020 42. punktā noteiktais uzstādījums cita starpā noteic: \"[..] pateicoties pilnīgotam \"nauda seko bērnam\" principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā.\"
\nŠobrīd normatīvais regulējums paredz pašvaldības pienākumu savā administratīvajā teritorijā nodrošināt vienlīdzīgu pieeju PII visiem bērniem no 1,5 gadu vecumam. (Vispārējās izglītības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 30. jūnijs, Nr.
\n1673., 21. pants ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 3. augustā). Tas izriet no likumā \"Par pašvaldībām\" (Likums \"Par pašvaldībām\": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994. 24. maijs, Nr. 61.) noteiktā, ka pirmsskolas bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs ir pašvaldību autonomā funkcija. Atbilstoši Izglītības likuma 17. pantam situācijā, ja bērnam ir iespēja apmeklēt PII citā pašvaldībā, pašvaldība piedalās šīs PII uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Gadījumā, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis 1,5 gadu vecumu, nenodrošina vietu pašvaldības PII, un bērns apmeklē privāto PII (neatkarīgi no privātās PII atrašanās vietas), tad pašvaldībai ir pienākums segt privātā PII izmaksas.
\nNo minētā secināms, ka, realizējot likumā noteikto pienākumu, pašvaldībai ir jārēķinās ar izmaksām par katru bērnu no 1,5 gadu vecuma. Proti, pašvaldībām, sastādot katra gada budžetu, jāparedz izdevumi par ikvienu bērnu 1,5-7 gadu vecumā, jo katrs bērns ir potenciālais pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņēmējs.
\nNo VARAM sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd bērna 1,5-4 gadu vecumā vidējais pašvaldības atbalsts privātajai PII ir 217,04 euro (svārstība no 150 euro līdz 278 euro), savukārt bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (5-6 gadi) - 159,88 euro (svārstība no 91 euro līdz 212,17 euro).82 Lēmumu par pašvaldības atbalsta apmēru pašvaldības nosaka ar saistošajiem noteikumiem vai ar domes lēmumu. Kā liecina VARAM novērojumi, no 2017. gada pašvaldību izdevumi kopumā pieaug, un privātās PII no pašvaldībām saņem lielāku atbalstu (sk. 4. attēlu). Tādēļ pie nosacījuma, ka privātās PII 2017. gadā nepalielina savas cenas, vecāku līdzmaksājumam vajadzētu samazināties gandrīz visās pašvaldībās.
\nTāpat 20 novadi šobrīd sniedz atbalstu BUP.83 Pašvaldības BUP līdzfinansē brīvprātīgi. Vidējais līdzfinansējuma apmērs ir 135,79 euro (svārstība no 60 līdz 188 euro). Salīdzinot ar 2016. gadu, vislielākais atbalsta pieaugums ir vērojams Vecumnieku novadā (no 43 euro uz 185 euro) un Mārupes novadā (no 86 euro uz 188 euro) (sk. 5. attēlu). Visvairāk BUP izmanto Rīgas pilsētā (803 bērni), Ķekavas novadā (255 bērni), un Mārupes novadā (127 bērni).
\nKopējais bērnu skaits, kuri apmeklē privāto vai pašvaldības PII, ir 96 000 (pašvaldību PII apmeklē 87 715 bērni, privāto PII
\nBērnu vecums Pašvaldību PII Privātās PII Kopā* 0-1 gadi 3128 530 3658 2 gadi 13499 2572 16071 3 gadi 17365 1736 19101 4 gadi 17726 1350 19076 51718 6188 57906 5-6 gadi 35997 2097 38094 Avots: VARAM sniegtā informācija.
\nProblemātika Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gadu vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Kā minēts iepriekš, vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē PII, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt BUP.
\nTomēr ir vecāki, kuri, lemjot par savam bērnam piemērotāko aprūpes veidu (īpaši bērna agrīnajā attīstības periodā - 1,5-3 gadu vecumā) izšķiras par labu bērna aprūpei mājās (tas ir atbilstošākais aprūpes veids bērnam), taču tādā gadījumā vecāks no pašvaldības nekādu atbalstu nesaņem. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu.
\nVienīgais finansiālais atbalsts, ko vecāks, kurš pieskata bērnu pats, saņem, ir valsts garantētais BKP 42,69 euro apmērā no bērna 1,5-2 gadu vecumam.85 Šāds atbalsts objektīvi ir nepietiekams. Turklāt BKP tādā pašā apmērā saņem arī tie vecāki, kuru bērns apmeklē PII vai izmanto BUP, kad pēc būtības šāda pabalsta saņemšana nav pamatota.
\nVienlaicīgi jāņem vērā remigrantu bērnu situācija pirmsskolas izglītībā un bērnu uzraudzībā. Īstenojot remigrāciju veicinošos pasākumus, jāizvērtē jau esošais valsts un pašvaldību atbalsta apjoms, un jānodrošina, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami visiem bērniem.
\nDLC priekšlikums Lai virzītos uz mērķi - lielāks un pietiekošs atbalsts vecāku brīvai izvēlei sava bērna izaugsmei bērna 1,5-7 gadu vecumā - DLC eksperti piedāvā noteikt pašvaldību atbalstu vecāku brīvai izvēlei pēc šādas shēmas:
\nŠāds regulējums paredzēs pašvaldības pienākumu sniegt atbalstu arī gadījumā, ja bērna 1,5-3 gadu vecumā vecāks izvēlas pats pieskatīt bērnu, vai uzticēt bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, proti, auklei, tādējādi padarot BUP līdzfinansēšanu par pienākumu.
\nAttiecībā uz atbalsta apmēru, DLC izsaka priekšlikumu noteikt, ka pabalsts gadījumā, ja bērna vecāks pats izvēlas pieskatīt bērnu un atbalsts gadījumā, ja bērna vecāks uztic bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, ir vismaz 60 procentu apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām (definējot minimālo slieksni).