Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem\", kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru.Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):• Pasākumi, kas ietverti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\", tajā skaitā:o noteikt jaunas Aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) bentisko biotopu aizsardzībai Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu4;o nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās;o veikt novērtējumu jūras Natura 2000 tīkla efektivitātei Latvijas jūras ūdeņos;o veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu;o veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem.• Pasākumi, kas ietverti \"Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā\" 2021.-2031.gadam (VARAM Rīkojums Nr.1-2/33 (18.02.2021.) Par sugas aizsardzības plāna apstiprināšanu).• Pilotprojekts trīs piekrastes Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā no 2022.gada un turpmākajos gados no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā \"Ovīši\" (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā \"Piejūra\" (Gaujas grīvā) ir izveidotas norobežotas teritorijas, kur ir liegta cilvēku un suņu pārvietošanās, lai netraucētu putnu ligzdošanu.
\nPasākuma īstenošanai plānots darbs ierobežojumu ievērošanas kontrolei un nepieciešamības skaidrošanai pasākuma īstenošanas vietās. Katru gadu tiks veikts piekrastes ligzdojošo putnu monitorings, lai vērtētu šī pasākuma efektivitāti.Zivju pārzveja, roņu un putnu piezveja• Pasākumi, kas etverti ES Regulā 2019/1241 (20.06.2019) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem5. Regula nosaka tehniskus pasākumus un ierobežojumus, lai palīdzētu īstenot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, piemēram, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas, novērst piezveju (gan putnu, gan jūras zīdītāju), sasniegt labu vides stāvokli, veicināt jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus.Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):• Pasākumi, kas ietverti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\": īstenot roņu un jūras putnu piezvejas monitoringu, izstrādāt pasākumus roņu un putnu piezvejas samazināšanai piekrastes zvejniecībā.Svešo sugu ieviešanās un negatīvā ietekme• Pasākumi, kas saistīti ar 2004.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību ieviešanu (Latvijā pieņemta ar likumu \"Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību\" (pieņemts 20.06.2018.)).• VPP202 pasākumi saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanu (35.rīcības virzienā): 35.1. Īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos; 35.3.
\nNodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana).• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu (ISS) introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):• Pasākumi, kas ietverti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\": Izpēte par ISS ietekmi uz ekosistēmām, dzīvotnēm, sugām, to izplatības ceļiem un labākajām ierobežošanas metodēm; rīcības plāna izstrāde jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus un Ķīnas cimdiņkrabi Eriocheir sinensis.Biogēnu piesārņojuma ienese• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2016/2284 (2016.gada 14.decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK un Ministru Kabineta rīkojumā Nr.197 (16.04.2020.) \"Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam\".• Pasākumi, kas ietverti atjaunotajā HELCOM BJRP 2021 (rīcības eitrofikācijas segmentā).• Papildu pasākumi biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti \"Upju baseinu apsaimniekošanas plānos\" 2022.-2027.gadam6, tajā skaitā:o pasākumi lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos \"riska\" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot ilggadīgos stādījumus aramzemēs, ieviest konservējošo (minimālo) augsnes apstrādi, samazināt slāpekļa mēslojuma lietojumu (par 20% no normas), izveidot sedimentācijas dīķi (baseinu), ierīkot kontrolēto drenāžu, ierīkot mākslīgo mitrzemi (virszemes vai pazemes), pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, ierīkot buferjoslu gar ūdenstecēm (meliorācijas grāvjiem) 6 m platumā;o pasākumi mežsaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos \"riska\" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot meža piekrastes aizsargjoslu (buferjoslu) 15 m platumā, izveidot maksimālās plūsmas kontroles dambi, ierīkot virszemes filtrācijas platību, ierīkot sedimentācijas dīķi (baseinu);o pasākumi notekūdeņu radītā punktveida piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos \"riska\" ūdensobjektos, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) un uzlabojot esošo NAI darbību, veicot pastiprinātu NAI darbības efektivitātes kontroli un priekšlikumu sagatavošanu NAI darbības uzlabošanai, ja kontroles gaitā fiksēta nepieciešamība pēc NAI darbības uzlabošanas, pārskatot piesārņojošās darbības atļaujās atļautos piesārņojuma novadīšanas apjomus u.c.;o pasākumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītā piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, kontrolēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas un veikt atbilstošu apsaimniekošanu, samazināt izkliedēto biogēnu slodzi tūrisma mītnēs, kempingos un rekreācijas teritorijās;o pasākumi pārrobežu piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, sadarboties ar Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas iestādēm, kas atbild par UBAP izstrādi un īstenošanu, ar mērķi sagatavot starptautiskus apsaimniekošanas plānus kopīgajiem upju baseiniem; turpināt starpvalstu sadarbību par pārrobežu piesārņojuma samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu, kopīgas monitoringa programmas saskaņošanu un kopīgu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu.Bīstamo vielu piesārņojums ienese• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK.• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES (2011.gada 8.jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (EEI).• Pasākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 (2013.gada 20.novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK.• 2013.gada Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/852 (2017.gada 17.maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008, noteiktie pasākumi.• Pasākumi 1979.gada Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998.gada protokola par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, 2001.gada Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un Eiropas Parlamenta ieviešanai un Padomes Regulā (ES) 2019/1021 (2019.gada 20.jūnijs) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem ietvertie pasākumi.• Pasākumi, kas iekļauti atjaunotā HELCOM BJRP 2021) (turpmāk – HELCOM BJRP 2021) (rīcības bīstamo vielu segmentā).• Papildu pasākumi bīstamo vielu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti \"Upju baseinu apsaimniekošanas plānos\" 2022.-2027.gadam, tajā skaitā:o veikt prioritāro un bīstamo vielu skrīningu notekūdeņu izplūdēs un pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas, iekļaujot plašāku prioritāro un bīstamo vielu monitoringu gan notekūdeņu izplūdēs, gan augšpus un lejpus izplūdēm, balstoties uz skrīninga rezultātiem;o ūdensobjektos ar dzīvsudraba koncentrāciju pārsniegumu veikt dzīvsudraba monitoringu virszemes ūdensobjektos, veikt datu analīzi piesārņojuma avota noskaidrošanai un īstenot pasākumus piesārņojuma samazināšanai;o ūdensobjektos ar PFOS koncentrāciju pārsniegumu noteikt PFOS rašanās avotus – veikt PFOS monitoringu virszemes ūdenī un notekūdeņu izplūdēs ar mērķi noteikt vielas rašanās avotus notekūdeņu izplūdēs;o veikt tendenču monitoringu ūdensobjektos ar dzīvsudraba un PBDE pārsniegumiem zivīs;o noteikt TBT rašanās avotus: Veikt TBT monitoringu virszemes ūdenī ar pārsniegumiem 2015.-2019.gadā (ūdensobjektā V003SP Liepājas Tirdzniecības kanāls), veikt monitoringu SIA \"Liepājas kuģu būves rūpnīca\" notekūdeņu izplūdē un piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšana attiecībā uz TBT emisijām vidē;o pasākumi piesārņoto vietu sanācijai 15 piesārņotās vietās.• Pasākumi, kas ietverti \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam\" (Ministru kabineta rīkojums Nr.45 (22.01.2021.) \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam\")7, tajā skaitā:o līdz 2035.gadam samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 10% no radītā sadzīves atkritumu daudzuma;o līdz 2025.gadam izveidot dalītu atkritumu savākšanas sistēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un sadzīves bīstamajiem atkritumiem (ietver arī EEIA);o nodrošināt sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanas iespējas visos izveidotajos atkritumu dalītās savākšanas laukumos (aptverot sadzīves ķīmiju, piesārņotu iepakojumu, medikamentus u.c.);o veicināt EEIA savākšanu un sagatavošanu pārstrādei (paredzēts iegādāties konteinerus EEIA savākšanai);o informēt iedzīvotājus un veidot izpratni par EEIA atkritumu bīstamību un iespējām tos nodot bez maksas;o īstenot investīciju projektus EEI sagatavošanas pārstrādei / reģenerācijai procesu un pārstrādes tehnoloģisko procesu pilnveidošanai;o pasākumi, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas radītā piesārņojuma slodzi uz vidi (pasākumi esošo atkritumu krātuvju rekultivācijai un konservācijai 6 poligonos, vides aizsardzības pasākumi saistībā ar atkritumu poligonu infrastruktūras paplašināšanu).• Pasākumi, kas ietverti VPP2027 2.pielikumā \"Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem\":o saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, konsekventi nodrošināt elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumu dalītu savākšanu un iespējamo polibrominētos difenilēterus (PBDE) saturošo daļu demontāžu;o PBDE avotu noteikšana, veicot fokusētu pētījumu par to klātbūtni dažādās vietās (piemēram, mājsaimniecības, biroji), ka arī saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un EEI produktu izcelsmi un lietojumu;o sistematizēta un plānota informācijas iegūšana par izstrādājumu sastāvā esošajām perfluoroktānsulfoskābēm (PFOS) gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem, piemēram, veicot aptaujas;o iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par PFOS sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai.Ogļūdeņražu piesārņojumsCiti dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):• Pasākumi, kas ietverti \"Nacionālajā rīcības plānā dzīvnieku glābšanai piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā\"8;• Pasākumi, kas ietverti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\": īstenot reaģēšanas rīcības dzīvnieku glābšanas darbiem jūras piesārņojuma avāriju gadījumā.Jūru piesārņojošie atkritumi• VPP2027 pasākumi 36.rīcības virzienā \"Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās\", 39.rīcības virzienā \"Jūras atkritumu samazināšana\", 40.rīcības virzienā \"Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses\".• Pasākumi, kas ietverti \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam\" (Ministru kabineta rīkojums Nr.45 (22.01.2021.) \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam\") atkritumu rašanās novēršanai, dalītas atkritumu vākšanas un atkārtotas izmantošanas sistēmu uzlabošanai, tajā skaitā patērētāju informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu atkritumu rašanos un nonākšanu vidē.
\nTajā skaitā pasākumi sekojošu ES direktīvu prasību ieviešanai: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/852 (2018.gada 30.maijs) ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/720 (2015.gada 29.aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019.gada 5.jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019.gada 17.aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK.• Pasākumi, kas ietverti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam \"Atkritumu rašanās novēršanas programmas\" daļā \"Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai\", tajā skaitā:o Veikt pasākumus, lai motivētu uzņēmumus ražot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus, fokusējoties uz jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamiem izstrādājumiem.o Veicināt nepiegružošanas pasākumus ĪADT, t.sk. kampaņu \"Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes\".o Veikt pētījumu, lai apzinātu mikroplastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi.o Veicināt brīvprātīgu vienošanos noslēgšanu ar mazumtirdzniecību, lai mazinātu plastmasas maisiņu patēriņu.o Izveidot un ieviest dzērienu depozīta sistēmu un, kur iespējams, veicināt atkārtotas dzērienu pildīšanas sistēmas.o Nodrošināt speciālu, tabakas izstrādājumiem paredzētu, atkritumu tvertņu izvietošanu publiskās vietās, kurās atļauts smēķēt, piemēram, pludmalēs un ārtelpās esošos restorānos, bāros, publiskās būvēs (iekšzemē un piekrastē, pludmalēs, uz prāmjiem).o Izveidot platformu labai piekrastes sakopšanas praksei, tajā skaitā par pašvaldību un iedzīvotāju veikto pludmales un upju krastu attīrīšanu, kā arī jūras ūdeņu attīrīšanu, arī ostās, jahtu ostās un iekšzemes ūdeņos sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm un institūcijām, tai skaitā, attīstīt labākās tehnoloģijas un metodes attīrīšanai no jūras un piekrastes piegružojuma.o Veicināt pasākumus attiecībā jūras piegružojuma, kas rodas uz sauszemes, mazināšanai, nodrošinot sanitāro infrastruktūru jūras piekrastē un iekšzemes dabas tūrisma objektos.o Nodrošināt uz kuģa sašķiroto kuģu atkritumu (direktīvas 2019/883/ES izpratnē) dalīto pieņemšanu ostu atkritumu pieņemšanas iekārtās.o Veicināt atkritumu savākšanu no atpūtas kuģiem jahtu ostās (piemēram, atbilstoši ekosertifikāta \"Zilais Karogs\" prasībām atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai jahtu ostās).o Uzlabot ES regulas 1224/20099 ieviešanu attiecībā uz ziņošanu par pazaudētajiem tīkliem un pazaudēto zvejas rīku atgūšanu.o Veikt pētījumu par zvejniecības, akvakultūras un kuģniecības darbību rezultātā radīto plastmasas atkritumu apjomiem un par ekonomiskajiem instrumentiem šādu atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanai.o Veicināt pazudušo zvejas tīklu izcelšanu.o Veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu).o Veicināt mācību programmas, citu starpā ietverot rekreācijas sektoru (piemērām, niršanas un burāšanas skolas), kuru ietvaros tiek attīstīta apziņa, izpratne un respekts pret jūras vidi.o Atbalstīt piedalīšanos starptautiskajos, ES, Baltijas jūras reģionālajos un nacionālajos procesos un iniciatīvās jūras piegružojuma novēršanai un mazināšanai.o Turpināt un pilnveidot \"Vides izglītības fonda\" īstenoto kampaņu \"Mana jūra\" pludmales atkritumu monitoringam, stāvokļa novērtēšanai un sabiedrības līdzdalības veicināšanai.o Veicināt sabiedrības apziņu, tajā skaitā izmantojot informatīvās kampaņas bērniem, jauniešiem un patērētajiem par jūras piegružojuma rašanos un novēršanu (piemēram, par ēdienu un dzērienu iepakojuma vai plastmasas maisiņu savākšanu pēc izlietošanas), ņemot vērā jau pieejamos informatīvos materiālus un izmantojot grafiskos materiālus, tai skaitā, pludmales zonās.• Pasākumi atbilstoši HELCOM Rekomendācijai 28E/10 (15.11.2007.) par netiešās maksas piemērošanas sistēmu.• Pasākumi, kas ietverti HELCOM Rekomendācijā 42-43/3 (20.10.2021.) \"Pārskatītais reģionālais rīcības plāns jūru piesārņojošiem atkritumiem\" (\"Revised Regional Action Plan on Marine Litter\".1 Pieejams https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma2 Stratēģija nosaka prasību par aizsargājamām noteikt vismaz 30% jūras teritorijas un stingri aizsargāt vismaz vienu trešdaļu aizsargājamo teritoriju, t.i. 10% jūras teritorijas.
\nStratēģija nosaka, ka tiks izstrādāts ES Dabas atjaunošanas plāns, tajā skaitā, tiks noteikti juridiski saistoši ES dabas atjaunošanas mērķrādītāji.3 HELCOM (2021) Baltic Sea Action Plan, 2021 update. Pieejams: https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf4 Ievērojot Valdības rīcības plāna 119.uzdevumā noteikto, jūras aizsargājamo dabas teritoriju un to tīkla veidošana tiks salāgota ar saimnieciskajām interesēm. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/341317-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005.6 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.7 Tajā skaitā pasākumi sekojošu ES direktīvu prasību ieviešanai: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;
\nEiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).8 Apstiprināts ar VARAM 13.12.2022. Rīkojumu Nr.1.2/177 \"Par Nacionālā rīcības plāna dzīvnieku glābšanai naftas piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā apstiprināšanu\"; pieejams https://www.vvd.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinats-nacionalais-ricibas-plans-dzivnieku-glabsanai-naftas-piesarnojuma-gadijuma-jura-un-krasta9 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.
\nTas ir izmantots, lai identificētu politikas trūkumus, kur nepieciešami papildu pasākumi.Novērtējums tika izstrādāts Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta \"Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā\" (projekta Nr.17-00-F06803-000001) ietvaros. Pilni novērtējuma rezultāti ir sniegti projekta kvalitatīvo raksturlielumu novērtējumu atskaitēs1.Riska jeb \"pasākumu pietiekamības novērtējums\" tiek veikts kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS2. Attiecīgi šāds novērtējums ir izstrādāts D1 \"bioloģiskā daudzveidība\" attiecībā uz bentiskajiem biotopiem, jūras putniem un roņiem, D2 \"svešās sugas\", D5 \"eitrofikācija\" slodzei biogēnu ienese, D8 \"bīstamās vielas jūras vidē\" un D10 \"jūru piesārņojošie atkritumi\" slodzei cieto atkritumu ienese jūras piekrastē.Pārējiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem vai nu pieejamie novērtējumi liecina par atbilstību LJVS (D9 \"piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs\", D6 \"jūras dibena integritāte\", D7 \"izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos\"), vai atbilstību LJVS nav bijis iespējams novērtēt informācijas trūkuma dēļ (D1 attiecībā uz pelaģiskajiem biotopiem, D4 \"barības ķēdes\", D11 \"jūrā ievadītā enerģija\").
\nKvalitatīvajiem raksturlielumiem saistībā ar zivīm (D1 un D3) novērtējums nav veikts, pieņemot, ka LJVS tiks sasniegts, īstenojot pasākumus zivsaimniecības politikas ietvaros.3\"Pasākumu pietiekamības novērtējums\" ir balstīts uz \"bāzes scenāriju\", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un efektu esošo politiku pasākumiem, kas ietekmē slodzes. \"Bāzes scenārijs\" atspoguļo situāciju uz 2030.gadu.Slodžu līmenis \"bāzes scenārijā\" tiek salīdzināts ar vides mērķi, lai novērtētu – vai sagaidāma atbilstība mērķim, jeb nepieciešami papildu pasākumi mērķa panākšanai. Novērtējums arī ļauj identificēt politikas trūkumus, kur nepieciešami papildu pasākumi.
\nKvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem kvantitatīvs vides mērķis nav noteikts, ir novērtēts – vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams, lai kvalitatīvā raksturlieluma stāvoklis būtu vērtējams, kā \"labs\".\"Pasākumu pietiekamības novērtējumam\" ir izmantota informācija no šāda veida novērtējuma Baltijas jūras reģionam4, nacionālā informācija un ekspertu vērtējumi.3.1. Aktivitātes, kas rada slodzes un to nākotnes izmaiņu tendence3.1.tabulā sniegts apkopojums par galvenajām aktivitātēm/nozarēm, kas rada nozīmīgas slodzes un to nākotnes izmaiņu tendenci. Nākotnes izmaiņu tendence atspoguļo tikai aktivitātes apjoma/intensitātes izmaiņas. Tas nenozīmē, ka proporcionāli mainīsies arī ietekme.
\nLai vērtētu, kā mainīsies ietekmes no šīm aktivitāšu izmaiņām, jāņem vērā arī esošo politiku pasākumi, kas ierobežo vai samazina slodzes.3.1.tabula. Aktivitātes, kas rada slodzes, un šo aktivitāšu nākotnes izmaiņu tendences novērtējumsSlodzesGalvenās aktivitātes, kas rada slodziSagaidāmās aktivitāšu izmaiņas uz 2030.gaduSugu traucējums no cilvēka klātbūtnes (piekrastē ligzdojošiem ūdensputniem)Tūrisms un rekreācija piekrastē Ievērojams pieaugumsApzināta nogalināšana (roņiem)Aizsargājošas medības zvejniecībā (tikai pelēkajam ronim) Bez izmaiņām, vai neliels pieaugumsPiezveja zvejas rīkosZvejniecība Bez izmaiņāmZivju nozveja (ietver pārzveju)Fiziskās slodzes un sugu traucējums no jaunām aktivitātēm jūrāEnerģijas ražošana ar vēja parkiem jūrā Pieaugums.Lielas jaudas vēja parks ELWIND Rīgas līcī (ekspluatācijā no 2030.gada; būvniecība līdz 2030.gadam).Jaunu svešo sugu ienākšana un esošo svešo sugu izplatība un ietekmeKuģošana (komerciālā) Ievērojams pieaugumsKuģošana (rekreācijas) Ievērojams pieaugumsBiogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmeLauksaimniecība (izkliedētais piesārņojums) Bez izmaiņāmCentralizētās kanalizācijas sistēmas Neliels pieaugumsMežsaimniecība Neliels pieaugumsIndividuālās kanalizācijas sistēmas, lietus ūdeņi/pārplūdes (izkliedētais piesārņojums) Bez izmaiņām (nav novērtēts)Aktivitātes, kas rada atmosfēras depozīciju Bez izmaiņām (nav novērtēts)Pārrobežu piesārņojums caur upēm no augšteces valstīm Bez izmaiņām (nav novērtēts)Bīstamo vielu ienese jūras vidēDažādas aktivitātes/nozares atkarībā no piesārņojošās vielas (atkritumu apsaimniekošana, centralizētie notekūdeņi, pārrobežu piesārņojums, vēsturiskais piesārņojums, jūras transports, t.sk. infrastruktūra u.c.) Bez izmaiņām vai neliels samazinājumsOgļūdeņražu piesārņojumsKuģošana (komerciālā) Ievērojams pieaugumsCieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidēTūrisms un rekreācija piekrastē Ievērojams pieaugumsCentralizētās kanalizācijas sistēmas Neliels pieaugumsKuģošana (komerciālā) Ievērojams pieaugumsZvejniecība Bez izmaiņāmZemūdens troksnisKuģošana (komerciālā) Ievērojams pieaugumsŪdens duļķainība un brūnēšanaLauksaimniecība Bez izmaiņāmMežsaimniecība Neliels pieaugumsHidroloģisko apstākļu izmaiņas(Nav tiešas ietekmes no jūras izmantošanas aktivitātēm) 3.2.
\nEsošo politiku pasākumi ar ietekmi uz jūras vidi\"Pasākumu pietiekamības novērtējumam\" tika apkopota informācija par līdz 2027.gadam īstenošanā esošiem un plānotiem pasākumiem, kas izriet no starptautiskiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem un kuri varētu turpmāk samazināt slodzes un uzlabot jūras vides stāvokli. Šādu politikas ietvaru kopsavilkums ir sniegts Programmas 2.pielikumā. Jūras vides stāvokļa komponentēm un slodzēm, kur ir novērtēta esošā stāvokļa neatbilstība LJVS, tika novērtētas sagaidāmās izmaiņas slodzēs no šo pasākumu ieviešanas. Šo pasākumu analīze un slodžu izmaiņu novērtējumi veidoja pamatu novērtējumam par politikas pasākumu pietiekamību un politikas trūkumiem, kur nepieciešami papildus pasākumi5.3.3.
\nLīdz 2027.gadam sagaidāmās slodžu izmaiņas3.2.-3.5. tabulās sniegts apkopojums, kas raksturo novērtētās izmaiņas antropogēnajās slodzēs uz jūras vidi, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un sagaidāmās izmaiņas aktivitātēs, kas rada šīs slodzes. Novērtējums ietver sagaidāmo slodžu izmaiņu tendenci līdz 2030.gadam. Novērtējumi veikti kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis neatbilst LJVS.3.2. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz roņu populācijām, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnēAntropogēnās slodzes ar ietekmi uz roņu populācijāmSlodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)Roņu apzināta nogalināšana (bez izmaiņām, vai neliels pieaugums)Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes (samazinājums)Piezveja zvejas rīkos (samazinājums)Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi (samazinājums)Bīstamo vielu piesārņojuma ienese un piesārņotāju līmenis jūras vidē (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT)* (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)Impulsīvs zemūdens troksnis (bez izmaiņām)PBDE - polibrominētie difenilēteri;
\nPFOS – perfluoroktānsulfoskābes; TBT – tributilalva.3.3. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz jūras putniem, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnēAntropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras putniemSlodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes dēļ tūrisma un rekreācijas (neskaidra tendence – neliels slodzes samazinājums vai pieaugums)Piezveja zvejas rīkos (samazinājums)Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi (samazinājums)Sugas traucējums no vēja elektrostacijām jūrā (nav sagaidāma būtiska slodze)Bīstamo vielu piesārņojuma ienese un piesārņotāju līmenis jūras vidē (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT) (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)Ogļūdeņražu piesārņojumsAvārijas noplūdēm (nav sagaidāmas izmaiņas vai neliels samazinājums)Sistemātiskām noplūdēm (nav sagaidāmas izmaiņas vai neliels pieaugums)Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)Esošo svešo sugu izplatība un ietekme (slodzes samazinājums)Cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē (slodzes samazinājums) (!) iespējama zināma laika nobīde izmaiņām jūras vidē3.4. tabula.
\nSagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz jūras bentiskajiem biotopiem, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnēAntropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras bentiskajiem biotopiemSlodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)Esošo svešo sugu izplatība un ietekme (slodzes samazinājums)Hidroloģisko apstākļu izmaiņas (bez izmaiņām)Ūdens duļķainība un brūnēšana (neliels slodzes samazinājums vai slodze bez izmaiņām)Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras bentiskajiem biotopiemSlodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi (samazinājums)Fiziskās slodzes – dzīvotņu postījumi (mīksto grunšu biotopiem) (slodzes samazinājums vai slodze bez izmaiņām)Fiziskās slodzes no vēja elektrostacijām jūrā (nav sagaidāms nozīmīgs slodzes pieaugums)3.5. tabula.
\nSagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) slodzēs citiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D) ar neatbilstību LJVS, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnēAntropogēnās slodzes kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D) ar neatbilstību LJVSIzmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)D2 Jaunu svešo sugu ienākšana cilvēka darbības rezultātā (slodzes samazinājums)D2 Esošo svešo sugu izplatība un ietekme (slodzes samazinājums)D5 Biogēnu ienese (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)D8 Bīstamo vielu piesārņojuma ienese (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT) (piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)D10 Cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē (slodzes samazinājums) (!) iespējama zināma laika nobīde izmaiņām jūras vidē3.4.
\nRiska novērtējuma kopsavilkums kvalitatīvajiem raksturlielumiemD1 \"bioloģiskā daudzveidība\" attiecībā uz bentiskajiem biotopiemNovērtējumā ir ietverti trīs Latvijas jūras ūdeņiem nozīmīgākie bentisko biotopu veidi, kuru esošais vides stāvoklis kopumā vērtējams kā neatbilstošs labam jūras vides stāvoklim (LJVS) – (1) cieto grunšu (substrāta) biotopi ar makroaļģu pārklājumu, (2) cieto grunšu (substrāta) biotopi ar makrozoobentosa pārklājumu un (3) mīksto grunšu (substrāta) biotopi ar infaunas organismiem. Abi cieto grunšu biotopu veidi pieder pie ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem (1170 Akmeņu sēkļi jūrā). Mīksto grunšu biotopu veids ietver gan biotopus ar smilšainu grunti (pieder pie ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem 1110 Smilšu sēkļi jūrā), gan biotopus ar dūņām.Kā nozīmīgākās slodzes uz bentiskajiem biotopiem šobrīd – ņemot vērā esošo slodžu līmeni un politikas, kas jau ir spēkā un nodrošina noteiktu biotopu aizsardzības līmeni, tiek vērtētas biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes, esošo svešo sugu izplatība un ietekme, ūdens duļķainība un brūnēšana, hidroloģisko apstākļu izmaiņas un zivju nozveja un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi.\"Bāzes scenārija\" laika periodā slodzes samazinājums ir sagaidāms attiecībā uz esošo svešo sugu (apaļā jūras grunduļa) ierobežošanu un zivju pārzveju un ar to saistītiem barības ķēžu traucējumiem.
\nIr sagaidāms samazinājums biogēnu ienesē jūrā, pieņemot, ka tiek īstenoti \"Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2022-2027.gadam\" noteiktie papildu pasākumi šīs slodzes samazināšanai. Taču eitrofikācijas ietekmju samazināšanās notiks ilgākā laikā periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Nav sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz hidroloģisko apstākļu izmaiņu radīto slodzi, jo šādas pārmaiņas nav iespējams ietekmēt ar pasākumiem, kas vērsti uz antropogēno slodžu samazināšanu, un pozitīva ietekme no pasākumiem klimata pārmaiņu politikas jomā \"bāzes scenārija\" periodā visdrīzāk vēl nebūs novērojama. Iespējams samazinājums varētu būt ūdens duļķainības un brūnēšanas radītajā slodzē, pieņemot, ka tiek īstenoti \"Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2022-2027.gadam\" noteiktie papildu pasākumi, kas samazina augsnes eroziju.
\nTaču slodzes samazinājumu ir grūti novērtēt, jo ir nepietiekama informācija par šīs slodzes apjomu un ietekmi uz biotopiem.Jaunu Aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) noteikšana, kas ir plānota Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņos, var būt efektīvs politikas instruments bentisko biotopu aizsardzībai un stāvokļa uzlabošanai. Ar šo instrumentu galvenokārt iespējams novērst fiziskās slodzes uz biotopiem. Priekšnosacījums bentisko biotopu stāvokļa uzlabošanai ir biogēnu ieneses radītās slodzes samazināšana un esošo svešo sugu ietekmes novēršana. AJT dabas apsaimniekošanas plānam (DAP) būtu jāņem vērā minētās nozīmīgās slodzes un, cik iespējams, jāparedz pasākumi un jāveicina šo slodžu samazināšana.
\nLai AJT būtu efektīvs instruments, ir nepieciešams katrai AJT noteikt skaidri definētus, kvantitatīvus aizsardzības un pārvaldības mērķus.No esošām jūras izmantošanas aktivitātēm ir nepilnīga informācija par zvejas ar grunts traļiem ietekmi uz mīksto grunšu biotopiem. Tā kā praktiski nav cilvēku darbības neietekmētu šādu biotopu, tad nav datu, lai novērtētu šīs slodzes ietekmi un nozīmību. Kopumā tiek vērtēts, ka šīs slodze uz bentiskajiem biotopiem būtu jāsamazina. Esošo politiku ietvaros nav sagaidāmu pasākumu, kas varētu samazināt šo slodzi.Saistībā ar iespējamām slodžu izmaiņām jāņem vērā jaunas aktivitātes jūrā, kam var būt negatīva ietekme uz bentiskajiem biotopiem. Rīgas jūras līcī ir sagaidāms lielas jaudas vēja parks, kuram būvniecības darbi varētu sākties jau līdz 2030.gadam. Šādām darbībām ir esošs regulējums, lai novērstu negatīvu ietekmi uz bentiskajiem biotopiem.
\nPieņemot, ka tas tiek efektīvi īstenots, nebūtu sagaidāms nozīmīgs slodzes uz bentiskajiem biotopiem pieaugums.D1 \"bioloģiskā daudzveidība\" attiecībā uz jūras putniemEsošais stāvoklis ir novērtēts kā neatbilstošs LJVS attiecībā uz piekrastē ligzdojošiem ūdensputniem. \"Bāzes scenārija\" laika periodā nav sagaidāms būtisks samazinājums antropogēnajās slodzēs, kas ietekmē piekrastē ligzdojošu ūdensputnu populāciju stāvokli. Ir sagaidāms samazinājums biogēnu ienesē jūrā, taču eitrofikācijas ietekmju samazināšanās notiks ilgākā laika periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Kā nozīmīgākā slodze tiek vērtēta \"sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes tūrisma un rekreācijas rezultātā\". Esošo politiku ietvaros paredzētie pasākumi dos zināmu slodzes samazinājumu, taču tas visdrīzāk nebūs pietiekams, lai panāktu nepieciešamo šīs slodzes samazinājumu.
\nTurklāt nākotnē varētu būt sagaidāms tūrisma un rekreācijas aktivitāšu pieaugums. Tādēļ būtu nepieciešams paredzēt papildu pasākumus šīs slodzes samazināšanai.Attiecībā uz ziemojošo ūdensputnu populāciju ietekmējošām slodzēm secināts, ka ir sagaidāms samazinājums slodzēs no piezvejas un zivju nozvejas, bīstamo piesārņojošo vielu un atkritumu ieneses jūras vidē. Bīstamām piesārņojošām vielām ir sagaidāms piesārņojuma ieneses slodzes samazinājums (novērtēts attiecībā uz dzīvsudrabu, PBDE un PFOS). Tomēr tas tiek vērtēts kā nepietiekams, lai nodrošinātu LJVS attiecībā uz piesārņojošo vielu līmeni jūras vidē. Tādēļ ir izstrādāti papildu pasākumu priekšlikumi šīs slodzes turpmākai samazināšanai.
\nJāņem vērā, ka būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai notiktu samazinājums šo vielu līmenī jūras vidē. Attiecībā uz atkritumu ieneses slodzi ir sagaidāms ievērojams ieneses samazinājums, kas varētu būt tuvu slodzes samazinājuma mērķim (90% samazinājums atkritumu daudzumā piekrastē no iepriekšējā novērtējuma perioda līmeņa). Attiecībā uz invazīvajām svešajām sugām (ISS) ir tikuši īstenoti pasākumi apaļā jūras grunduļa populācijas samazināšanai, un tiek izstrādāts rīcības plāns jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūras grunduli un Ķīnas cimdiņkrabi, kas varētu ierobežot šo sugu izplatību un negatīvo ietekmi. Attiecībā uz naftas produktu piesārņojumu var pieņemt, ka tiks apstiprināts un īstenots \"Nacionālais rīcības plāns dzīvnieku glābšanai piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā\", bet trūkst informācijas par sistemātiskā piesārņojuma slodzi un tās ietekmi uz ūdensputniem Latvijas jūras ūdeņos. Ņemot vērā ziemojošo ūdensputnu esošā stāvokļa vērtējumu un apkopoto informāciju par esošo politiku plānotajiem pasākumiem, nav identificēta nepieciešamība pēc speciāliem papildu pasākumiem slodžu samazināšanai un ziemojošo ūdensputnu stāvokļa uzlabošanai.D1 \"Bioloģiskā daudzveidība\" attiecībā uz roņiemEsošais stāvoklis ir novērtēts kā neatbilstošs LJVS attiecībā uz pelēkā roņa un pogainā roņa populācijām (vērtējums Baltijas jūrai kopumā).
\nNovērtējumā secināts, ka \"bāzes scenārijā\" ir sagaidāms samazinājums antropogēnajās slodzēs, kas tieši ietekmē roņu populāciju stāvokli. Slodzes samazinājums būs atkarīgs no pasākumu īstenošanas, kas noteikti roņu sugas aizsardzības plānā \"Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā\" (turpmāk – roņu SAP) un ES kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros īstenotajiem tehniskajiem pasākumiem roņu piezvejas samazināšanai. Attiecībā uz netieši ietekmējošām slodzēm varētu būt sagaidāms samazinājums zivju pārzvejas radītajā slodzē. Piesārņojuma ieneses slodzes samazinājums ir sagaidāms attiecībā uz biogēniem un bīstamām piesārņojošām vielām.
\nTaču to ietekmju uz jūras vidi samazināšanās notiks ilgākā laikā periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Citām slodzēm, visticamāk, nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas.Pieejamā informācija neļauj izdarīt skaidrus secinājumus – vai esošo politiku pasākumi varētu būt pietiekami, jeb pastāv risks 2027.gadā nesasniegt LJVS. Ir sagaidāms samazinājums slodzēs, kas tieši ietekmē roņu populāciju stāvokli. Nenoteiktību rada informācijas trūkums par netieši ietekmējošo slodžu ietekmēm, kā arī citu ārējo vides faktoru (īpaši, klimata pārmaiņu) ietekmēm.Roņu SAP 2021.-2031.gadam ietver pasākumu kopumu roņu populāciju aizsardzībai Latvijas jūras ūdeņos no tieši ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā, zvejas rīku pilnveidošanu atbilstoši vietējiem apstākļiem un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu, roņu mazuļu aizsardzības pasākumus, sabiedrības (zvejnieku) informēšanas un izglītošanas pasākumus, izpētes un datu apkopošanas pasākumus. Šo pasākumu ieviešana varētu nodrošināt efektīvu roņu populāciju aizsardzību Latvijas jūras ūdeņos.Atjaunotais HELCOM \"Baltijas jūras rīcības plāns\" (2021) (turpmāk - HELCOM BJRP 2021) ietver rīcības par nacionālu vai lokālu roņu aizsardzības vai apsaimniekošanas plānu izstrādi un īstenošanu, līdz ar to, šādu plānu izstrāde un īstenošana ir sagaidāma visa jūras reģiona mērogā.Attiecībā uz netieši ietekmējošām slodzēm būtu svarīgi īstenot regulāru roņu populāciju monitoringu un izpētes pasākumus par roņu populāciju ietekmējošiem vides faktoriem un slodzēm. Šādus pasākumus ietver nacionālais roņu SAP.D2 \"svešās sugas\"Novērtētais, līdz 2030. gadam sagaidāmais samazinājums slodzei \"jaunu svešo sugu ienākšana cilvēku darbības rezultātā\" Baltijas jūras reģionam kopumā, ņemot vērā esošo politiku pasākumu efektu un aktivitāšu attīstību nākotnē, ir 20% (9-31%, ņemot vērā novērtējuma standartnovirzi).
\nTā kā HELCOM pamata indikatora \"Jaunu svešzemju sugu ienākšanas trends\" sliekšņa vērtība ir nulle, un saskaņā ar mērķi novērtējuma periodā nav pieļaujamas jaunas primārās svešo sugu introdukcijas, kas radušās cilvēka darbības rezultātā, tad šādām jaunu svešo sugu primārajām introdukcijām jābūt pilnīgi izslēgtām (samazinātām par 100 %). Līdz ar to, ir secināts, ka esošo politiku pasākumi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vides mērķi, un sagaidāmais samazinājums ir tālu no mērķa.Daļu no slodzes nav iespējams ietekmēt ne nacionālā, ne Baltijas jūras reģiona līmenī – ievērojamu daļu no kopējās slodzes rada slodzes avots \"Aktivitātes un avoti ārpus Baltijas jūras reģiona\" un tādas aktivitātes/slodzes avoti kā \"Akvakultūra, t.sk. infrastruktūra\" un \"Transports – kuģošanas infrastruktūra (kanāli)\", kas Latvijas jūras ūdeņiem nav raksturīgi.
\nTaču lielāko daļu slodzes rada slodzes avoti \"Transports – kuģu balasta ūdeņi\" un \"Transports – kuģu korpusu bioloģiskais apaugums\".Esošo politiku pasākumi, kas samazinās slodzi \"bāzes scenārija\" periodā, ir saistīti ar kuģu balasta ūdeņu un jūras akvakultūras radītās slodzes samazināšanu. Attiecībā uz kuģu balasta ūdeņiem pasākumi izriet no 2004. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Šo pasākumu efekts veido lielāko daļu no novērtētā sagaidāmā kopējās slodzes samazinājuma (apmēram 18% no 20%). Pilnīga konvencijas pasākumu ieviešana ir svarīga vides mērķa panākšanai. Atbilstoši \"Vides politikas pamatnostādnēm2021.-2027.gadam\" nacionālā līmenī \"bāzes scenārija\" periodā sagaidāma turpmāka pasākumu īstenošana saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu un svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos, un atbilstošu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtu ostās (kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana) nodrošināšanu.Pasākumiem attiecībā uz jūras akvakultūru to efekts ir rēķināts tikai tiem jūras baseiniem, kur šī aktivitāte notiek un ir sagaidāma nākotnē.
\nLatvijas jūras ūdeņos zivju audzēšanas fermas jūrā \"bāzes scenārija\" periodā nav sagaidāmas. Turklāt ir virkne esošo politiku pasākumu, kas aptver slodzi no šī (potenciālā) avota. Tādēļ secināts, ka papildus pasākumi šim slodzes avotam nav nepieciešami.Nozīmīgs slodzes avots ir \"Transports – kuģu korpusu bioloģiskais apaugums\". Esošo politiku pasākumu analīze nedod pamatu pieņemt, ka \"bāzes scenārija\" laika periodā varētu tikt ieviest kādi pasākumi, kas dotu slodzes samazinājumu no šī avota. Lai nodrošinātu vides mērķa sasniegšanu, šim slodzes avotam noteikti ir nepieciešams īstenot papildu pasākumus. Aktuālie pētījumi norāda uz pieaugošu nozīmību svešo sugu ienākšanai ar apaugumu uz atpūtas laivu korpusiem, kas varētu būt īpaši nozīmīgs sekundārajām introdukcijām, un šai aktivitātei nākotnē sagaidāms pieaugums.
\nTādēļ papildus pasākumus būtu nepieciešams paredzēt gan attiecībā uz komerciālo, gan atpūtas laivu bioloģiskā apauguma pārvaldību.Baltijas jūras reģiona novērtējumā nav vērtēta svešo sugu izplatīšanās starp jūras reģioniem (sekundārā introdukcija). Raugoties no nacionālo jūras ūdeņu perspektīvas, tā ir nozīmīgs svešo sugu izplatības ceļš. Novērtējuma periodā visas Latvijas jūras ūdeņos konstatētās jaunās svešās sugas ir ienākušas sekundārās introdukcijas rezultātā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību varētu būt esošs politikas instruments šādas izplatības ierobežošanai.
\nTaču tās prasības ir attiecināmas tikai uz ES apstiprinātā sarakstā iekļautajām sugām, un tas šobrīd pienācīgi neaptver jūras ūdeņiem nozīmīgas svešās sugas (no jūras sugām tajā iekļauts tikai Ķīnas cimdiņkrabis). Esošo invazīvo svešo sugu (ISS) ietekmes mazināšanai nacionālā līmenī ir tikuši īstenoti pasākumi apaļā jūrasgrunduļa populācijas samazināšanai. \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" ir paredzēta izpēte par ISS ietekmēm un ierobežošanas metodēm. Tiek izstrādāts rīcības plāns jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus un Ķīnas cimdiņkrabi Eriocheir sinensis. Apaļais jūrasgrundulis tiek vērtēts kā nozīmīgākā esošā jūras svešā suga, kam ir būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, īpaši uz bentiskajiem biotopiem, arī uz putnu un zivju sugām.
\nTādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka pastāvīgi tiek turpināti nepieciešamie pasākumi šīs ISS ierobežošanai.D5 \"Eitrofikācija\" slodze \"biogēnu ienese jūras vidē\"Eitrofikācijas stāvoklis neatbilst LJVS abos Latvijas jūras ūdeņu baseinos. Lai Latvija izpildītu tai noteiktos pieļaujamās biogēnu slodzes mērķus (NIC), ir nepieciešams samazināt Latvijas radīto antropogēno slodzi par 15% attiecībā uz slāpekli un 25% attiecībā uz fosforu no 2017.gada slodzes līmeņa (summējot Latvijas NIC un slodzi abiem jūras baseiniem, kā to pieļauj HELCOM BJRP 2021. Pasākumi īpaši būtu nepieciešami slāpekļa un fosfora slodzes samazināšanai uz Centrālās Baltijas baseinu.Tā kā gandrīz visa Latvijā radītā biogēnu slodze uz jūras baseiniem nāk no upju ieneses un iekšzemes avotiem, tad \"pasākumu pietiekamības novērtējumam\" ir svarīgi pienācīgi novērtēt efektu no \"Upju baseinu apsaimniekošanas plānu\" (UBAP) pasākumu īstenošanas un ŪSD6 vides mērķu sasniegšanas upēs. Šī efekta novērtējums Latvijai nav veikts.
\nIr pieejami dažādi novērtējumi un aprēķini, taču tajos izmantotas atšķirīgas pieejas un dati, un tie sniedz atšķirīgus rezultātus par sagaidāmo slodzes samazinājumu un tā atbilstību Latvijai noteiktajiem NIC. Nevienā no šiem novērtējumiem nav rēķināts efekts (slodzes samazinājums uz jūru) no atjaunoto UBAP (2022-2027) papildu pasākumu ieviešanas.Apkopotā informācija liecina, ka, pieņemot UBAP (2022-2027) pasākumu īstenošanu, sagaidāmais Latvijas radītās antropogēnās slodzes samazinājums varētu būt tuvu pietiekamam, lai slodzes līmenis atbilstu Latvijai noteiktajiem NIC attiecībā uz fosforu abos jūras baseinos un attiecībā uz slāpekli Rīgas jūras līcī. Samazinājums varētu būt nepietiekams slāpekļa slodzei uz Centrālbaltijas baseinu.
\nTā kā kvantitatīvi novērtējumi nav veikti, tad nav iespējams novērtēt, vai slodzes samazinājums varētu būt pietiekams arī Centrālbaltijas baseinam, ja tiek summēti Latvijas NIC un slodze abiem jūras baseiniem.Priekšnosacījums Latvijai noteikto biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanai ir pilnīga UBAP (2022-2027) noteikto papildu pasākumu īstenošana un biogēnu vides mērķu sasniegšana upēs. Iepriekšējā UBAP ciklā pasākumu ieviešana bija nepilnīga. Būtu nepieciešams nodrošināt, ka nākamajā ciklā papildus pasākumi praksē tiek īstenoti.Ir nepieciešams veikt nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem, kas tiktu panākts ar atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiem un biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu upēs. Šis aprēķins ļautu precīzāk novērtēt, vai UBAP noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu Latvijai noteiktos biogēnu slodzes mērķus jūras baseiniem.UBAP (2022-2027) ir paredzēti papildu slodzes samazināšanas pasākumi visiem nozīmīgajiem slodzes avotiem, tajā skaitā lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, centralizētajām un individuālajām kanalizācijas sistēmām.
\nSlodzi varētu radīt arī lietusūdens / pārplūdes, taču šai slodzei nav nacionālo datu. Būtu nepieciešams novērtēt slodzi, ko rada šis avots, un izstrādāt izmaksu-efektīvus pasākumus šīs slodzes samazināšanai.Biogēnu slodzes avoti/aktivitātes jūrā veido ļoti nelielu daļu no kopējās Latvijas radītās slodzes uz jūras baseiniem. Tas ierobežo iespēju panākt būtisku Latvijas slodzes samazinājumu ar pasākumiem šiem avotiem. Tādēļ pirms papildus pasākumu noteikšanas šiem avotiem būtu detalizēti jāizvērtē pasākumu efektivitāte slodzes samazināšanā un pamatotība, tajā skaitā, ņemot vērā JSD noteiktos papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes un izmaksu-ieguvumu principus.Ņemot vērā ievērojamo pārrobežu slodzes īpatsvaru, LJVS sasniegšana attiecībā uz eitrofikāciju Latvijas jūras ūdeņos būs atkarīga arī no kaimiņvalstu īstenotajiem slodzes samazināšanas pasākumiem.
\nTādēļ ir nepieciešams turpināt sadarbību ar kaimiņvalstīm pārrobežu piesārņojuma samazināšanai. UBAP (2022-2027) ietver pasākumus pārrobežu piesārņojuma samazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā kopīgu novērtējumu un apsaimniekošanas plānu izstrādi pārrobežu upju baseiniem.D8 \"Bstamās vielas jūras vidē\"Kvalitatīvajam raksturlielumam D8 ir novērtēta neatbilstības LJVS, jo ir konstatēta neatbilstība LJVS robežvērtībām diviem piesārņotājiem – dzīvsudrabam un polibrominētem difenilēteriem (PBDE). Balstoties uz koncentrācijām jūras sedimentos, vēl divi piesārņotāji ir novērtēti ar iespējamu neatbilstības LJVS risku – perfluoroktānsulfoskābes (PFOS) un alvas organiskie savienojumi (īpaši tributilalva (TBT)).Attiecībā uz dzīvsudrabu novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms dzīvsudraba ieneses slodzes samazinājums par nepilniem 40%, kā rezultātā dzīvsudraba piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu samazināties par 20% (10-29%).
\nBalstoties uz ekspertu vērtējumu, šāds samazinājums netiek vērtēts kā pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību LJVS. Sagaidāmais samazinājums attiecībā uz Latvijas jūras ūdeņiem novērtēts līdzīgā apmērā. Samazinājums dzīvsudraba ieneses slodzē \"bāzes scenārijā\" ir sagaidāms no UBAP (2022-2027) papildu pasākumiem, kuru īstenošana būtu nozīmīga, lai samazinātu piesārņojumu no notekūdeņiem un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem. \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam\" ietver pasākumus sadzīves un ražošanas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, kuru īstenošana ir nozīmīga, lai samazinātu piesārņojumu no šādu atkritumu plūsmām un apglabāšanas. Ir slodzes avoti, kas kopumā varētu veidot nozīmīgu slodzes daļu, bet šobrīd ir nepilnīga informācija par to ieguldījumu slodzē.
\nTas attiecas uz vēsturisko piesārņojumu, atkritumu izgāztuvēm, ostu akvatoriju tīrīšanu un darbībām ar piesārņoto grunti.Attiecībā uz PBDE slodzes samazinājums \"bāzes scenārija\" periodā (līdz 2030.gadam) ir sagaidāms no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) apsaimniekošanas uzlabošanas (dalītas vākšanas, atkritumu daudzuma samazināšanas, patērētāju izglītošanas u.c. pasākumiem). Ņemot vērā, ka visi nozīmīgākie politikas ietvari nosaka vienotas prasības ES un globālā līmenī, līdzīgs piesārņojuma emisiju samazinājums būtu sagaidāms arī no piesārņojuma pārrobežu pārneses no citām valstīm. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm \"bāzes scenārija\" pasākumi varētu ļaut samazināt PBDE ieneses jūrā slodzi par 15-30%.
\nIzmantojot slodžu nozīmības novērtējuma rezultātus, šāds ieneses samazinājums varētu samazināt PBDE līmeni jūras vidē par 12-24%. Informācija nav pietiekama, lai novērtētu, vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams LJVS panākšanai. Ņemot vērā PBDE augsto noturību vidē un bioakumulācijas potenciālu, būtu svarīgi maksimāli novērst šo vielu papildus ieneses jūras vidē. Jāatzīmē, ka esošo politiku ietvaros nav pasākumu turpmākai PBDE slodzes samazināšanai no slodzes avotiem/aktivitātēm, kas kopumā veido nozīmīgu slodzes daļu (rūpniecība, infrastruktūra). Kopumā secināts arī, ka trūkst informācijas par BPDE piesārņojuma rašanās veidiem un avotiem, lai noteiktu konkrētus papildu pasākumus turpmākai slodzes samazināšanai.Attiecībā uz PFOS novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms ieneses slodzes samazinājums par nepilniem 25%, kā rezultātā piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu samazināties par 16% (7-27%).
\nBalstoties uz ekspertu vērtējumu, šāds samazinājums netiek vērtēts kā pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību LJVS. Sagaidāmais samazinājums \"bāzes scenārijā\" attiecībā uz Latvijas jūras ūdeņiem ir novērtēts pat nedaudz lielāks. Turpmāks PFOS ieneses slodzes samazinājums \"bāzes scenārija\" periodā ir sagaidāms no atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas (dalītas vākšanas, atkritumu daudzuma samazināšanas, patērētāju izglītošanas u.c. pasākumiem). Iespējams slodzes samazinājums varētu rasties no UBAP (2022-2027) un \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam\" paredzētajiem pasākumiem piesārņoto vietu sanācijai un atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. Šādi pasākumi tiek vērtēti kā ļoti efektīvi, lai samazinātu slodzi no šiem avotiem.
\nTaču trūkst informācijas, vai un kādā mērā šie objekti rada PFOS piesārņojumu. Tāpat arī secināts, ka trūkst informācijas par PFOS piesārņojuma rašanās veidiem un avotiem, lai noteiktu konkrētus papildu pasākumus turpmākai slodzes samazināšanai. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm \"bāzes scenārija\" pasākumi varētu ļaut samazināt PFOS ieneses jūrā slodzi par 30-40%. Ņemot vērā kvantitatīvo novērtējumu nenoteiktību un kvantitatīvu robežvērtību trūkumu, nav iespējams novērtēt, vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams LJVS panākšanai vai saglabāšanai. Ņemot vērā PFOS augsto noturību vidē, būtu svarīgi maksimāli novērst šo vielu turpmākas ieneses jūras vidē.Attiecībā uz TBT novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka \"bāzes scenārijā\" līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms ieneses slodzes palielinājums par 13%, kā rezultātā piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu palielināties par 1% (-12-7%). Šāds stāvoklis tiek vērtēts kā neatbilstošs LJVS.
\nEsošā stāvokļa uzlabojuma trūkums tiek skaidrots ar esošo pasākumu trūkumu, kas varētu turpmāk samazināt TBT ieneses slodzi, un pieaugumu aktivitātēs, kas rada slodzi. Nacionālajā novērtējumā Latvijas jūras ūdeņiem secināts, ka \"bāzes scenārijā\" kopumā varētu sagaidīt TBT ieneses slodzi esošā līmenī, vai tās nelielu pieaugumu. Ir sagaidāmi pasākumi atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai. Iespējams slodzes samazinājums varētu rasties no paredzētajiem pasākumiem piesārņoto vietu sanācijai un atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. Taču atzīmēts, ka trūkst informācijas par TBT slodzi no tādiem slodzes avotiem kā vēsturiskais piesārņojums (piesārņotās vietas, atkritumu izgāztuves), atkritumu apsaimniekošana, kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšana un darbības ar piesārņotu grunti, kuģu un atpūtas laivu tīrīšanas un remonta.
\nAtzīmēts, ka nav esošo politiku pasākumu, kas varētu turpmāk samazināt piesārņojuma slodzi no (i) kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšanas un darbībām ar piesārņotu grunti, (ii) atpūtas laivu/kuģu korpusu tīrīšanas un remonta. Ņemot vērā kvantitatīvo novērtējumu nenoteiktību un kvantitatīvu robežvērtību trūkumu, nav iespējams novērtēt, vai sagaidāmais slodzes un piesārņojumam apjoma līmenis varētu būt pietiekams LJVS panākšanai vai saglabāšanai. Ņemot vērā iespējamu pieaugumu aktivitātēs, kas rada slodzi, pasākumu trūkumu esošo politiku ietvaros turpmākai slodzes samazināšanai, kā arī TBT piesārņojuma ietekmi uz jūras vidi, būtu nepieciešams paredzēt papildus pasākumus TBT slodzes ierobežošanai, lai nodrošinātu LJVS.D10 \"Cieto atkritumu ienese\" attiecībā uz atkritumiem piekrastēLai sasniegtu ES noteikto LJVS robežvērtību atkritumu daudzumam piekrastē, Latvijā jāpanāk piekrastes atkritumu daudzuma samazinājums par apmēram 90% (no 2013.-2018.gada vidējā līmeņa).Ir novērtēts, ka \"bāzes scenārijā\" sagaidāmais samazinājums kopējā piekrastes atkritumu daudzumā varētu būt vidēji 80%.
\nTaču novērtējumam ir liels ticamības intervāls (no 40% līdz 120%). Tas veidojas no augstās nenoteiktības novērtētajā individuālo pasākumu efektā, kā arī norāda uz nozīmīgu sagaidāmā efekta atkarību no konkrētiem ieviestajiem nacionālajiem pasākumiem ES direktīvu prasību izpildei, kas ir ietverti \"bāzes scenārijā\". Šajā nacionālajā aprēķinā nav ierēķinātas aktivitāšu izmaiņas nākotnē. Nozīmīgs pieaugums tiek vērtēts tūrismam un rekreācijai (+30%) un kuģniecībai (+20%), tādēļ slodzes bāzes līmenis būs lielāks, un sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt mazāks, nekā aprēķināts.Taču šajā aprēķinā nav vērtēts efekts no pasākumiem \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam\", kurš ietver arī speciālus pasākumus ūdeņu piegružojuma mazināšanai7. Šie pasākumi dos slodzes samazinājumu, kas varētu nodrošināt papildus piekrastes atkritumu daudzuma samazinājumu tuvu slodzes samazinājuma mērķim (90% no 2013.-2018.gada vidējā līmeņa). Ņemot vērā \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam\" ietvertos pasākumus, nepieciešamība pēc papildu pasākumiem tika identificēta tikai attiecībā uz atsevišķiem politikas instrumentiem, piemēram, lai paaugstinātu iespējamo efektivitāti pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai un pašvaldību līmenī īstenotiem pasākumiem, vai attiecībā uz specifiskām nozīmīgām atkritumu frakcijām (balonu atlikumu atkritumi).Novērtējumā pieņemts, ka \"bāzes scenārijā\" iekļautie pasākumi ir pilnībā ieviesti līdz 2030. gadam un to efektā nav laika nobīdes.
\nRealitātē efektam un stāvokļa uzlabojumam, kas atspoguļosies monitoringa datos, būs zināma laika nobīde dēļ vidē uzkrātajiem atkritumiem, kas turpināsies izskaloties piekrastē zināmu laiku pēc pasākumu pilnīgas ieviešanas. Taču šo laika nobīdi nebija iespējams novērtēt, jo pasākumiem ir atšķirīgi ieviešanas termiņi un tie ietekmēs dažādus slodzes avotus un atkritumu frakcijas ar dažādu uzkrājumu vidē un izskalošanās ātrumu.Novērtējums aptver tikai vienu D10 komponenti – cietie atkritumi piekrastē. Īstenotie pasākumi samazinās atkritumu slodzi arī attiecībā uz citām D10 komponentēm – atkritumu ienesi jūras vidē (LJVS kritērijs C1), piesārņojumu ar mikroskopiskajām plastikāta daļiņām (LJVS kritērijs C2) un atkritumu ietekmi uz sugām (kritēriji C3 un C4).
\nTaču šīm citām komponentēm pieejamā informācija nav pietiekama, lai veiktu novērtējumu. Tādēļ tika identificēti risināmie jautājumi informācijas bāzes uzlabošanai, lai izstrādātu nepieciešamos novērtējumus nākotnē.1 Pieejami https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma2 Atbilstoši atjaunotajam jūras vides stāvokļa novērtējumam (LHEI (2018) Jūras vides stāvokļa novērtējums 2018, pieejams https://drive.google.com/file/d/17Rkcrg5qEnVuNxFEzLiR88VQqkKUnKyx/view) un pētījumu rezultātiem no šī projekta.3 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un Programmai zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadā, pieejama: https://www.zm.gov.lv/lv/media/2928/download?attachment.4 Šāds novērtējums Baltijas jūras reģionam, saukts par \"pasākumu pietiekamības novērtējumu\" (angļu val. sufficiency of measures), ir ticis sagatavots 2019.-2020.gadā HELCOM \"Baltijas jūras rīcības plāna\" (BJRP) atjaunošanas procesā.
\nInformācija pieejama https://helcom.fi/helcom-at-work/projects/action/.5 Pilni novērtējuma rezultāti ir sniegti EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu riska novērtējumu atskaitē. Pieejami https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.7 Ministru kabineta 2021. gada 22.janvāra rīkojums Nr. 45 \"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam\", \"Atkritumu rašanās novēršanas programmas\" 2.daļa \"Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai\".
\nNacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Izvērtējumā secināts, ka nav pamata šādu izņēmumu piemērošanai.Apdraudējums jūras videi ir vērtēts, balstoties uz novērtējumu esošā stāvokļa atbilstībai LJVS. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem novērtēta atbilstība LJVS, papildu pasākumi slodžu samazināšanai nav nepieciešami. Raksturlielumiem, kuriem stāvokļa atbilstību LJVS šobrīd nav iespējams novērtēt, nepieciešamas rīcības informācijas bāzes uzlabošanai (izstrādāt indikatorus un robežvērtības, veikt stāvokļa atbilstības novērtēšanu). Arī šādiem raksturlielumiem izņēmums nav piemērots. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika novērtētas papildu pasākumu izmaksas un ieguvumi.
\nIzmaksu \"samērīgums\" ir vērtēts, balstoties uz pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu. Tajā secināts, ka ieguvumi pārsniedz izmaksas, tādēļ tās būtu vērtējamas kā samērīgas izmaksas. Jāņem vērā, ka kvantitatīvajos novērtējumos nav ietvertas visas izmaksas un ieguvumi. Nenoteiktību rada arī izmaksu-ieguvumu analīzei izmantotie pieņēmumi. Novērtējumam kopumā izmantota piesardzīga pieeja. Uzlabojot informācijas bāzi par izmaksām un ieguvumiem, novērtējumu būtu nepieciešams pārskatīt.Jāatzīmē, ka visiem papildu pasākumiem to izstrādes ietvaros tika veikts sociālekonomisko ietekmju novērtējums. Balstoties uz šo novērtējumu, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Savukārt iekļautie papildu pasākumi, kas ietver izvērtējumus un iespējamu jaunu pasākumu noteikšanu ekonomikas nozarēm, paredz sociālekonomisko ietekmju novērtēšanu pirms šādu jaunu pasākumu noteikšanas.Izvērtējumā ietvertie papildu pasākumi un to izmaksu novērtējumsAnalīzē ietvertie papildu pasākumi ir sniegti P4.1.tabulā.
\nBalstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, tika izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt tiešās un netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās), ko nevarēja kvantificēt, jo šobrīd nav zināmi iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti.P4.1.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas periodamPapildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes.
\nPiezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1150 000(?) Pasākums iespējams īstermiņā varētu radīt zaudētos ienākumus un/vai pieaugumu regulārās darbības izmaksās zvejniecībai (nav kvantificētas).JVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD130 00050 000-JVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD110 000-JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1110 000120 000(x) Netiešas izmaksas (negatīva ietekme) uz atpūtniekiem un tūristiem piekrastē no ierobežojumiem atpūtas aktivitātēs (nav kvantificētas).JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD140 000Vērtētas tikai SAP izstrādes izmaksas.
\nIzmaksas SAP noteikto pasākumu īstenošanai nevar kvantitatīvi novērtēt, jo pasākumi vēl nav zināmi.JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D110 00020 000-Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D110 000-JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D150 000-JVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D118 000-JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD150 000-JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1300 000-JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas laivu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2235 000Izmaksu novērtējumam ir ļoti augsta nenoteiktība.
\nDaļa izmaksu ir attiecināmas uz pasākumu JVM5 PP22.JVM1 PP12 Apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD210 000Rēķinātas tikai pasākuma administratīvās izmaksas. Pieņemts, ka izmaksas ierobežošanas pasākumiem tiek kompensētas ar realizācijas ieņēmumiem.JVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D220 000-JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2200 000-JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD520 000-JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastiku no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (kopā visiem piesārņotāju veidiem)D5, D8, D10200 000-JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD50Novērtētas tikai informācijas sniegšanas izmaksas (praktiski nav izmaksu).
\nPapildu pasākumi kuģniecībai, kas iespējams varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz HELCOM ietekmes novērtējumiem, nav vērtēti (nav zināmi).JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD550 000Novērtētas tikai izvērtējuma izmaksas. Papildu pasākumi ostām, kas, iespējams, varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz izvērtējumu, nav vērtēti (nav zināmi).JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8200 000-JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentosD8200 000-JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD850 00070 000(x) Papildu izmaksas ostām, ja tiek noteiktas izmaiņas regulējumā (nav novērtētas, jo papildus rīcības, ja nepieciešams, tiktu noteiktas pēc pasākuma ietvaros veiktā izvērtējuma).JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8--Pasākuma izmaksas novērtētas kopā ar JVM1 PP11 pasākumu.JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD850 000(?) Atpūtas kuģu/laivu īpašniekiem, iespējams, varētu rasties papildus regulārās darbības izmaksas no TBT nesaturošu krāsu izmantošanas.Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes.
\nPiezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav novērtētasIzmaksas informācijas sistēmu uzlabošanai un papildus monitoringam. Lielākā daļa šo izmaksu attiecināmas uz citu politiku izmaksām (iekšzemes ūdeņu aizsardzība, piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošana).JVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8200 000-JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8100 000(x) Izmaksas pasākumiem nozarēs materiālu aizvietošanai (nav novērtētas, jo ieteikumi aizvietošanas iespējām tiks izstrādāti pasākuma ietvaros).JVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD1010 000-JVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD1010 000(?) Iespējams, varētu rasties zaudētie ieņēmumi šādu balonu tirgotājiem no samazinājuma patēriņā (nav kvantificēti).JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD1010 000Vērtētas tikai izmaksas vadlīniju izstrādei (arī attiecībā uz efektu).JVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10100 000-JVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu novērtēšanaiD1030 000-KOPĀ:2 473 0002 533 000 1 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/56252 EJZF projekta ziņojmshttps://www.varam.gov.lv/lv/media/32246/download 5. pielikums Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums Balstoties uz \"riska novērtējuma\" rezultātiem, tika izstrādāti iespējamiem papildu pasākumi, ņemot vērā identificētos politikas trūkumus, ko nepieciešams risināt ar papildu pasākumiem. Šiem pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Turpmāk sniegts apkopojums par šo novērtējumu rezultātiem. Detalizēti novērtējumu rezultāti ir pieejami Direktīvā noteikto kvalitatīvo raksturlielumu (turpmāk arī – \"deskriptori\") tematiskajās atskaitēs1.Balstoties uz novērtējumu rezultātiem, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Tie ir saistīti ar pasākumiem jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai un biogēnu piesārņojuma samazināšanu jūrā ar aļģu un gliemeņu audzēšanu.
\nNovērtējumā tika secināts, ka pasākumiem jūrā, lai samazinātu sedimentos uzkrājušos biogēnu piesārņojumu, ir ievērojama nenoteiktība šādu pasākumu efektivitātē un augsts risks negatīvai ietekmei uz ekosistēmu. Attiecībā uz gliemeņu audzēšanu (arī aļģu audzēšanu) secināts, ka tā rada virkni vides un sociālekonomisko ieguvumu, taču šāds pasākums nav vērtējams kā tehniski iespējams un izmaksu-efektīvs risinājums biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā2.5.1. Novērtējumā iekļautie papildu pasākumi5.1.tabulā apkopoti papildu pasākumi, kas tika ietverti sociālekonomiskajā novērtējumā, un to saikne ar jūras vides mērķiem un kvalitatīvajiem raksturlielumiem (\"deskriptoriem\"). Tabulā norādīti atbilstošie \"deskriptori\", kuriem šie pasākumi ir nepieciešami (kā mērķa \"deskriptors\"), kā arī citi \"deskriptori\" uz kuriem pasākumiem būs pozitīva ietekme.
\nPasākumu izmaksu efektivitātē ir vērtēts tikai efekts uz mērķa \"deskriptoru\". Novērtējumā kopumā tika ietverts 31 papildu pasākums, aptverot visus kvalitatīvos raksturlielumus, kur novērtēta neatbilstība LJVS un nepieciešamība pēc papildu pasākumiem. Visi šie pasākumi ir tehniski iespējami.5.1.tabula. Sociālekonomiskajā novērtēšanā iekļautie papildu pasākumi un to ietekme (efekts) uz kvalitatīvajiem raksturlielumiemJūras vides mērķiPapildu pasākumi (kodi)Mērķa \"deskriptors\"Pozitīva ietekme uz citiem \"deskriptoriem\"JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugasRV1 (bioloģiskā daudzveidība): JVM1 PP1, JVM1 PP2, JVM1 PP3, JVM1 PP4, JVM1 PP5, JVM PP6, JVM1 PP7, JVM1 PP8, JVM1 PP9, JVM1 PP10D1D3, D4, D5, D6, D8RV2 (svešās sugas): JVM1 PP11, JVM1 PP12, JVM1 PP13, JVM1 PP14D2D1, D3, D4, D6JVM3 Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV3: JVM3 PP15, JVM3 PP16, JVM3 PP17, JVM3 PP18D5D1, D3, D4, D6, D8JVM5 Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV4: JVM3 PP16, JVM5 PP19, JVM5 PP20, JVM5 PP21, JVM5 PP22, JVM5 PP23, JVM5 PP24, JVM5 PP25, JVM5 PP26D8D1, D3, D4, D9JVM6 Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV5: JVM3 PP16, JVM6 PP27, JVM6 PP28, JVM6 PP29, JVM6 PP30, JVM6 PP31D10D1, D4, D8, D95.2.
\nPapildu pasākumu izmaksu novērtējumsBalstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, ir izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās). Šādas izmaksas ir norādītas aprakstošā veidā, bet nav kvantificētas, jo iespējamie pasākumi nozarēm šobrīd nav zināmi.Pasākumu izmaksu novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.2.tabulā. Novērtētās pasākumu kopējās tiešās finansiālās izmaksas ir 2,473-2,533 miljoni eiro plānošanas periodam, jeb 0,412-0,422 miljoni eiro vidēji gadā.
\nDaļa pasākumu, iespējams, varētu radīt papildu izmaksas nozarēm, ko šobrīd nav iespējams novērtēt, jo iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti, nav zināmi.Lielākā daļa novērtēto izmaksu attiecas uz papildu pasākumiem saistībā ar bīstamām vielām (39% no kopējām izmaksām) un jūras bioloģisko daudzveidību (31% no kopējām izmaksām). Saistībā ar svešajām sugām novērtēto izmaksu apjoms veido 15%, atkritumiem 10% un biogēnu piesārņojumu 5% no kopējām novērtētajām izmaksām. Nepilnus 60% no novērtētajām izmaksām veido izmaksas pasākumiem, kam nav tieša efekta uz slodžu samazinājumu (izpētes pasākumi/ pētījumi un daļa administratīvo pasākumu).5.2.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas ciklamPapildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes.
\nPiezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1150 000(?) Pasākums iespējams īstermiņā varētu radīt zaudētos ienākumus un/vai pieaugumu regulārās darbības izmaksās zvejniecībai (nav kvantificētas).JVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD130 00050 000-JVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD110 000-JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1110 000120 000(x) Netiešas izmaksas (negatīva ietekme) uz atpūtniekiem un tūristiem piekrastē no ierobežojumiem atpūtas aktivitātēs (nav kvantificētas).JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD140 000Vērtētas tikai SAP izstrādes izmaksas.
\nIzmaksas SAP noteikto pasākumu īstenošanai nevar kvantitatīvi novērtēt, jo pasākumi vēl nav zināmi.JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D110 00020 000-JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D110 000-JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D150 000-Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D118 000-JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD150 000-JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1300 000-JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas laivu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2235 000Izmaksu novērtējumam ir ļoti augsta nenoteiktība.
\nDaļa izmaksu ir attiecināmas uz pasākumu JVM5 PP22.JVM1 PP12 Apaļā jūras grunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD210 000Rēķinātas tikai pasākuma administratīvās izmaksas. Pieņemts, ka izmaksas ierobežošanas pasākumiem tiek kompensētas ar realizācijas ieņēmumiem.JVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D220 000-JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2200 000-JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD520 000-JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikroplastmasu no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (kopā visiem piesārņotāju veidiem)D5, D8, D10200 000-JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD50Novērtētas tikai informācijas sniegšanas izmaksas (praktiski nav izmaksu).
\nPapildu pasākumi kuģniecībai, kas, iespējams, varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz HELCOM ietvaros veiktajiem ietekmes novērtējumiem, nav vērtēti (nav zināmi).JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD550 000Novērtētas tikai izvērtējuma izmaksas. Papildu pasākumi ostām, kas varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz izvērtējumu, nav vērtēti (nav zināmi).JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8200 000-JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentos.D8200 000-JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD850 00070 000(x) Papildu izmaksas ostām, ja tiek noteiktas izmaiņas regulējumā (nav novērtētas, jo papildus rīcības, ja nepieciešams, tiktu noteiktas pēc pasākuma ietvaros veiktā izvērtējuma).JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8--Pasākuma izmaksas novērtētas kopā ar JVM1 PP11 pasākumu.JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD850 000(?) Iespējams, atpūtas kuģu/laivu īpašniekiem varētu rasties papildus regulārās darbības izmaksas no TBT nesaturošu krāsu izmantošanas.JVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav novērtētasIzmaksas informācijas sistēmu uzlabošanai un papildus monitoringam.
\nLielākā daļa šo izmaksu attiecināmas uz citu politiku izmaksām (iekšzemes ūdeņu aizsardzība, piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošana3).Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8200 000-JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8100 000(x) Izmaksas pasākumiem nozarēs materiālu aizvietošanai (nav novērtētas, jo ieteikumi aizvietošanas iespējām tiks izstrādāti pasākuma ietvaros).JVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD1010 000-JVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD1010 000(?) Iespējams, varētu rasties zaudētie ieņēmumi šādu balonu tirgotājiem no samazinājuma patēriņā (nav kvantificēti).JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD1010 000Vērtētas tikai izmaksas vadlīniju izstrādei (arī attiecībā uz efektu).JVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10100 000-JVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu efektivitātes novērtēšanaiD1030 000-KOPĀ:2 473 0002 533 000 5.3.
\nPapildu pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējumsIzmaksu efektivitātes analīzes uzdevums ir identificēt pasākumus, kas ļauj sasniegt vajadzīgo slodzes samazinājuma efektu ar iespējami zemākām izmaksām. Jo pasākumam ir zemākas izmaksas, rēķinot pret panākto efektu, jo tam ir augstāka izmaksu efektivitāte.Lai izmantotu vienotu pieeju pasākumiem dažādiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un, ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežojumus (gan attiecībā uz vides, gan sociālekonomisko informāciju), pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtēšanai ir izmantota daļēji kvantitatīva novērtēšanas pieeja, balstoties uz ekspertu vērtējumu. Šāda pieeja ir tikusi izmantota Direktīvas iepriekšējā cikla pasākumu programmām Latvijā4 un citās valstīs5, kā arī papildus pasākumu analīzei Upju baseinu apsaimniekošanas plāniem (UBAP) 2022.–2027.gadam.
\nVērtējums ir balstīts uz kategorijām, kur katru kategoriju raksturo kvantitatīvs intervāls.Pasākumu efektivitātes novērtējums veidojas no (i) pasākuma nodrošinātā slodzes samazinājuma no slodzes avota, (ii) slodzes avota relatīvā ieguldījuma kopējā slodzē un (iii) slodzes telpiskās nozīmības (t.i., cik lielu Latvijas jūras ūdeņu daļu ietekmē dotā slodze). Katram šim elementam ir izmantotas četras kategorijas ar kvantitatīviem procentu intervāliem. Kopējam efektivitātes vērtējumam, kas aprēķināts no šiem elementiem, izmantotas 5 kategorijas, kur kopējā efektivitāte var būt no \"ļoti zemas\" (1 balle) līdz \"ļoti augstai\" (5 balles).Izstrādātie kvantitatīvie izmaksu novērtējumi tika pielīdzināti sekojošām izmaksu kategorijām:1 – \"ļoti augstas\" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir virs 1 000 000 eiro;2 – \"augstas\" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 500 000–1 000 000 eiro;3 – \"vidējas\" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 200 000–500 000 eiro;4 – \"zemas\" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 50 000–200 000 eiro;5 – \"ļoti zemas\" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir līdz 50 000 eiro;Izmaksu kategoriju intervāli tika noteikti, balstoties uz ekspertu vērtējumu, ņemot vērā arī iepriekšējus novērtējumus Latvijā (pasākumu sociālekonomisko analīzi iepriekšējā cikla pasākumu programmai un UBAP 2022.-2027.gadam.
\nNosakot katra pasākuma izmaksām atbilstošo kategoriju tika ņemta vērā kvantitatīvo izmaksu novērtējuma nenoteiktība (t.sk. intervāls) un, kur iespējams, netiešo izmaksu iespējamais apmērs.Izmantojot iegūtos efektivitātes un izmaksu novērtējumus, katram pasākumam ir noteikta izmaksu-efektivitātes kategorija atbilstoši pieejai 5.3.tabulā.5.3.tabula. Pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējums, balstoties uz efektivitātes un izmaksu novērtējumiem ar kategorijām1 – ļoti zema, 2 – zema, 3 – vidēja, 4 – augsta, 5 – ļoti augsta izmaksu-efektivitāte.Izmaksu kategorijasEfektivitātes kategorijas5 (ļoti augsta)4 (augsta)3 (vidēja)2 (zema)1 (ļoti zema)1 (ļoti augstas)332112 (augstas)333213 (vidējas)443224 (zemas)543335 (ļoti zemas)55433Papildu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.4.tabulā.
\nPasākumiem, kuriem uz slodzes samazinājumu nav tieša efekta, izmaksu efektivitāte nav vērtēta (tikai izmaksas).Pasākumi ar augstāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar piekrastē ligzdojošo putnu aizsardzību, jūras bentisko biotopu atjaunošanas plāna izstrādi, apaļā jūras grunduļa populācijas ierobežošanu un vadlīniju izstrādi pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos, jo šiem pasākumi ir salīdzinoši augsta efektivitāte un zemas izmaksas. Pasākumi ar zemāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar bīstamo vielu piesārņojuma ieneses samazināšanu (vidēja līdz zema izmaksu-efektivitāte), jo tiem ir salīdzinoši zema efektivitāte. Šāda situācija kopumā ir raksturīga individuāliem pasākumiem, kas vērsti uz dažāda veida piesārņojošo vielu samazināšanu, jo izmaksu-efektīvākie pasākumi jau ir vai tiek ieviesti esošo politiku ietvaros un ir arvien grūtāk panākt turpmāku slodzes samazinājumu.Arī citām jūras vides problēmām dažiem pasākumiem ir novērtēta salīdzinoši zema efektivitāte, īpaši pasākumiem saistībā ar kvantitatīvu mērķu un pasākumu izstrādi AJT apsaimniekošanai un informācijas sagatavošanu izmaiņām atjaunotajam jūras telpiskajam plānojumam. Šiem pasākumiem tiek vērtēts tikai papildus efekts no šo papildu pasākumu ieviešanas (atbilstoši to saturam).
\nNetiek vērtēts jūras telpiskā plānojuma vai jaunu AJT izveidošanas efekts kopumā, bet tikai papildus efekts, kas veidojas no papildus informācijas izstrādes un iekļaušanas atjaunotajā telpiskajā plānojumā un AJT apsaimniekošanas plānā, nodrošinot efektīvāku jūras bentisko biotopu aizsardzību. Līdzīgs iemesls zemajam efektivitātes vērtējumam (tiek vērtēts tikai papildus efekts atbilstoši pasākuma saturam) ir arī pasākumiem saistībā ar D10 (PP27 un PP29). Savukārt zemais efekts pasākumam saistībā ar nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisā zemā efektivitāte skaidrojama ar pasākuma ietekmētā atkritumu veida (balonu atlikumu atkritumi) mazo īpatsvaru kopējā piekrastes atkritumu apjomā.
\nTaču šis efektivitātes vērtējums neatspoguļo šī atkritumu veida augsto negatīvo ietekmi uz vidi. Vienlaikus, visiem šiem pasākumiem ir arī ļoti zemas izmaksas, tādēļ novērtētā izmaksu-efektivitāte ir vidēja.5.4.tabula. Papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes līmenisPapildu pasākumiDEfektivitāteIzmaksasIzmaksu-efektivitāteJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1vidējaļoti augstavidējasvidējaaugstaJVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD1ļoti zemaļoti zemasvidējaJVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1ļoti augstazemasļoti augstaJVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD1ļoti augstazemasļoti augstaJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D1ļoti zemaļoti zemasvidējaJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D1augstaļoti zemasļoti augstaJVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1nav efektavidējas(nav efekta)JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2vidējazemasvidējasvidējaJVM1 PP12 Apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD2vidējaļoti augstaļoti zemasaugstaļoti augstaJVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D2nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2nav efektazemas(nav efekta)JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastiku no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (rēķinot atsevišķi katram piesārņotāju veidam)D5, D8, D10nav efektazemas(nav efekta)JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)Papildu pasākumiDEfektivitāteIzmaksasIzmaksu-efektivitāteJVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8zemavidējazemasvidējaJVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentosD8nav efektazemas(nav efekta)JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD8zemavidējazemasvidējaJVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8zemazemasvidējasvidējazemaJVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD8zemazemasvidējaJVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav efektanav novērtētasnav efektaJVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8nav efektavidējasnav efektaJVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8zemazemasvidējasvidējazemaJVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD10zemaļoti zemasvidējaJVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD10zemaļoti zemasvidējaJVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD10vidējaļoti zemasaugstaJVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10nav efektazemasnav efektaJVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu novērtēšanaiD10nav efektaļoti zemas(nav efekta)5.4.
\nNovērtējums ieguvumiem no papildu pasākumu ieviešanas un LJVS panākšanasNozīmīgākie ieguvumi no pasākumu ieviešanas ir saistīti ar uzlabojumu jūras vides stāvoklī un jūras ekosistēmas nodrošinātajos \"ekosistēmas pakalpojumos\". Tā kā šādi ieguvumi cilvēku labklājībai nav tirgus preces, tad to monetārai novērtēšanai ir nepieciešami speciāli vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi. Lai novērtētu ieguvumus no pasākumu ieviešanas un LJVS panākšana, ir izmantots novērtējums no pētījuma, kas īstenots projektā \"Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā\" (Nr.17-00-F06803-000001). Līdzīgi pētījumi ir tikuši īstenoti arī citās Baltijas jūras valstīs (Somijā, Zviedrijā un Vācijā), novērtējot monetārā izteiksmē ieguvumus no LJVS sasniegšanas. 2021.gadā īstenotā nacionālajā pētījumā tika novērtēti ieguvumi no LJVS sasniegšanas Latvijas jūras ūdeņos, aptverot visas jūras vides tēmas Latvijas jūras ūdeņos, kur atbilstoši \"riska novērtējuma\" rezultātiem sagaidāma neatbilstība LJVS, tajā skaitā, biogēnu ienese un eitrofikācija, bīstamās piesārņojošās vielas, svešo sugu ienākšana un negatīvā ietekme, jūru piesārņojošie atkritumi un jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis.
\nDati ir iegūti nacionālā Latvijas iedzīvotāju aptaujā no izlases, kas pēc lieluma un struktūras ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam. Tādēļ rezultāti parāda visas Latvijas sabiedrības piešķirto vērtību LJVS sasniegšanai attiecībā uz aptvertajām tēmām.Šis novērtējums parāda ieguvumus no papildu pasākumu ieviešanas, bet daļēji aptvert arī ieguvumus no esošo politiku plānoto pasākumu ieviešanas. LJVS panākšana būs atkarīga no plānoto pasākumu īstenošanas esošo politiku ietvaros saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (tajā skaitā, jaunu AJT noteikšana un dabas apsaimniekošanas plāna izstrāde), biogēnu ieneses samazināšanu (papildu pasākumi UBAP 2022.-2027.gadam), bīstamo vielu piesārņojuma samazināšanu (īpaši, pasākumi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam) un jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma samazināšanu (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam pasākumi ūdeņu piegružojuma mazināšanai6).
\nSalīdzinot ieguvumus ar izmaksām, izmaksās papildus būtu jārēķina arī daļa šo pasākumu izmaksu (uz jūru attiecināmā izmaksu daļa nav novērtēta).Balstoties uz pētījuma rezultātiem, aprēķinātie kopējie nacionālie labklājības ieguvumi iedzīvotājiem attiecībā uz visām vērtētajām jūras vides problēmām ir 16,2 miljoni eiro gadā (13,4-19,1 miljoni eiro 95% ticamības intervāls). Papildu dati no aptaujas par atsevišķo jūras vides problēmu nozīmību norāda, ka šie ieguvumi ir sadalāmi līdzīgi starp visām vērtētajām problēmām, veidojot apmēram 2-3 miljonus eiro ieguvumus gadā no pasākumiem saistībā ar katru jūras vides problēmu. Labklājības ieguvumi no LJVS sasniegšanas saistībā ar bīstamām piesārņojošām vielām un jūru piesārņojošiem atkritumiem ir nedaudz augstāki par ieguvumiem saistībā ar pārējām vērtētajām jūras vides problēmām.
\nArī iepriekšējie vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi Latvijā norāda uz ieguvumiem līdzīgā apmērā.Novērtētās papildu pasākumu izmaksas veido apmēram 0,4 miljoni eiro vidēji gadā. Pat ja izmaksās tiktu iekļautas arī iespējamās papildu pasākumu izmaksas, kas nav kvantificētas, un izmaksas minētajiem esošo politiku plānotajiem pasākumiem (uz jūru attiecināma izmaksu daļa), novērtētie ieguvumi ievērojami pārsniegtu izmaksas. Vienīgi jāatzīmē, ka izmaksas veidosies turpmākos gados, savukārt ieguvumi tālākā nākotnē, kad būs novērojami uzlabojumi jūras vidē pēc pilnīgas pasākumu ieviešanas.1 Projekta \"Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā\" (Nr. 17-00-F06803-000001) tematiskajās atskaitēs kvalitatīvajiem raksturlielumiem D1, D2, D5, D8 un D10 par \"riska novērtējuma\" rezultātiem un priekšlikumiem atjaunotajai pasākumu programmai.2 Detalizēts pamatojums šeit minētajiem secinājumiem sniegts EJZF projekta tematiskajā atskaitē par riska novērtējumu un priekšlikumiem pasākumu programmai attiecībā uz kvalitatīvo raksturlielumu D5 slodzei \"biogēnu ienese jūras vidē\", pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/media/32228/download?attachment3 Projekts Nr.
\nLV-CLIMATE-0006 \"Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija;\" līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam; projekta kopējais finansējums 1 100 000 euro; informācija: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija4 AKTiiVS, LHEI (2016) \"Sociālekonomiskais novērtējums papildus pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai\", LVAF finansēta projekta atskaite.5 Skat. piemēram, ARCADIS (2014) \"Background document summarising experiences with respect to economic analysis to support Memeber States with the development of the Programme of measures for the MSFD\". Report of a Project financed by the EC DG Environment.6 Pasākumi, kas ietverti \"Atkritumu rašanās novēršanas programmas\" daļā \"Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai\".
\nIzstrādājot pasākumus, tika ņemts vērā HELCOM 2021.gadā atjaunotais \"Baltijas jūras rīcības plāns\" (turpmāk – HELCOM BJRP 2021)2Atbilstoši Direktīvas prasībām papildu pasākumiem tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Tas atbilst rekomendācijām ES vadlīnijās3 šāda novērtējuma veikšanai. Papildu pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS.Programmā kā atsevišķi pasākumi ir iekļauti nozīmīgi plānotie esošo politiku pasākumi (atbilst 1b grupai) un papildu pasākumi, kur tādi ir nepieciešami (2a, 2b, kā arī papildinoši pasākumi).Turpmāk sniegts kopsavilkums katram kvalitatīvajam raksturlielumam, kas pamato pasākumu nepieciešamību un raksturo Programmā ietvertos pasākumus.
\nKopsavilkums par papildu pasākumu sociālekonomisko novērtējumu ir sniegts Programmas 5.pielikumā.Jūras vides D1 \"bioloģiskā daudzveidība\"Bentiskie biotopi4stāvokļa vērtējumsJūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.Biotopu veidsEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis \"bāzes scenārijā\" (2030)Mīksto grunšu biotopiHELCOM indikators \"Bentiskās kvalitātes indekss\" – stāvoklis neatbilst LJVS robežvērtībai lielākajā daļā Latvijas jūras ūdeņu.Neatbilst LJVSSagaidāms samazinājums atsevišķās antropogēnajās slodzēs.Stāvokļa atbilstība LJVS nav novērtēta.Cieto grunšu biotopiNav vienotu stāvokļa indikatoru. Dati indikatoriem, kas raksturo slodzes uz biotopiem – esošais slodžu līmenis nav atbilstošs, lai nodrošinātu labu biotopu stāvokli.Latvijas ziņojumā EK par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā 2013.-2018.gadā kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts.Neatbilst LJVSSlodzes, kas rada negatīvu ietekmiBiogēnu ienese un eitrofikācijas ietekme, esošo svešo sugu izplatība un ietekme, ūdens duļķainība un brūnēšana, hidroloģisko apstākļu izmaiņas, zivju nozveja un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi, fiziskās slodzes (dzīvotņu postījums).Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumiBentisko biotopu aizsardzības efektivitātes uzlabošana (metodoloģija aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) tīkla efektivitātes novērtēšanai, kvantitatīvi aizsardzības mērķi, efektīvu aizsardzības pasākumu noteikšana, biotopu aizsardzības integrācija jūras pārvaldības politikā) un stāvokļa uzlabošana (biotopu atjaunošanas plāns).Pasākumi LJVS panākšanaiPamata pasākumi – LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027. gadam (1b)(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzētas \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" saistībā ar bentisko biotopu aizsardzību un informācijas uzlabošanu par bentisko biotopu stāvokli, tos ietekmējošām slodzēm un ietekmēm, it īpaši:• noteikt jaunas AJT bentisko biotopu aizsardzībai EEZ ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu;• nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās;• veikt jūras Natura 2000 tīkla efektivitātes izvērtējumu;• īstenot pētījumu par invazīvo svešo sugu ietekmi uz ekosistēmām, dzīvotnēm, dabīgajām sugām, un par labākajām ierobežošanas metodēm attiecībā uz ISS, kas nav iekļautas ES nozīmes ISS sarakstā;• īstenot invazīvo svešo sugu monitoringu un izstrādāt un īstenot rīcības plānu jūras invazīvo svešo sugu ierobežošanai.Saistītās esošās politikas: Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; likums \"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām\";
\nES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\"; HELCOM BJRP (2021) rīcības B1, B3, B4.Papildu pasākumi – esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas(2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi – jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(2a) JVM1 PP1 Izstrādāt un īstenot nacionālo jūras biotopu atjaunošanas plānu, ietverot jūras biotopu atjaunošanas mērķus un pasākumus, un priekšlikumus stingras aizsardzības teritorijām AJT ietvaros, kas vienlaikus kalpos kā zinātniskās references teritorijas. Nosakot atjaunojamos un stingri aizsargājamos biotopus un teritorijas un atjaunošanas mērķus, nepieciešams novērtēt un ņemt vērā biotopu nodrošinātos ekosistēmas pakalpojumus un šādu potenciālo teritoriju noteikšanas sociālekonomiskās ietekmes.Atjaunošanas plānam būtu jāaptver gan cieto, gan mīksto grunšu biotopi.
\nPriekšnosacījums šo biotopu stāvokļa uzlabošanai ir biogēnu ieneses un invazīvo svešo sugu slodžu samazināšana. Stingras aizsardzības teritorijas tiktu noteiktas pasākuma īstenošanas ietvaros. Šādas teritorijas AJT ietvaros būtu jānosaka arī mīksto grunšu biotopiem, aizliedzot tajās jebkādu cilvēka darbību (tajā skaitā, zveju ar grunts traļiem), lai novērstu jebkādu ietekmi uz šiem biotopiem, ļaujot tiem atjaunoties.Saikne ar citām politikām: ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030 (tajā skaitā, plānotais EK priekšlikums par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība B1, B26, B27, HT16, HT17.(2a) JVM1 PP2 Izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānam katrai AJT kvantitatīvus bentisko biotopu aizsardzības mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus antropogēno slodžu novēršanai (tajā skaitā, nozīmīgu jūras invazīvo svešu sugu pārvaldībai) un efektīvai vietējo sugu aizsardzībai, lai nodrošinātu efektīvu bentisko biotopu un to sniegto ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību.Saikne ar citām politikām: Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\";
\nVides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcības B1, B3.(2a) JVM1 PP3 Izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai, ietverot gan biotopu aizsardzības, gan AJT apsaimniekošanas efektivitātes aspektus.Saikne ar citām politikām: ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" ; HELCOM BJRP (2021) rīcība B3.(2a) JVM1 PP6 Sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus grozījumiem atjaunotajā jūras telpiskajā plānojumā Latvijas jūras ūdeņiem saistībā ar bentisko biotopu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Saikne ar citām politikām: \"Jūras plānojums 2030\"5;
\nHELCOM BJRP (2021) rīcības HT13, HT14.(papildinošs pasākums) JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam.Saikne ar citām politikām: Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\"; HELCOM BSAP (2021) rīcība B25, HT16, HT17.Jūras putni6Jūras vides stāvokļa vērtējumsJūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.Sugu grupaEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis \"bāzes scenārijā\" (2030)Ziemojošie putniHELCOM indikators \"putnu skaits ziemošanas sezonā\" (stāvoklis uzskatāms par labu, ja 75% no sugām skaita kritums, salīdzinot ar laika periodu 1991.-2000. gadā, nepārsniedz 30% vai 20% sugām, kam dējumā tikai viena ola).Atbilst LJVSSagaidāms turpmāks samazinājums antropogēnajās slodzēs.
\nNav identificēti iemesli neatbilstībai LJVS.Ligzdojošie putniHELCOM indikators \"putnu skaits ligzdošanas sezonā\" (stāvoklis uzskatāms par labu, ja 75% no sugām skaita kritums, salīdzinot ar laika periodu 1991.-2000. gadā, nepārsniedz 30% vai 20% sugām, kam dējumā tikai viena ola).Neatbilst LJVSSagaidāms nebūtisks samazinājums nozīmīgās antropogēnajās slodzēs.Stāvokļa atbilstība LJVS nav novērtēta. Visdrīzāk neatbilstība LJVS.Slodzes, kas rada negatīvu ietekmiLigzdojošiem putniem: Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes dēļ tūrisma un rekreācijas piekrastē, eitrofikācijas ietekmes, ārpus Baltijas jūras reģiona radušās slodzes ietekme, svešo sugu ietekme.Ziemojošiem putniem: piezveja zvejas rīkos, zivju nozveja (ietver pārzveju), biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes, svešo sugu ietekme, bīstamo vielu piesārņojums, ogļūdeņražu piesārņojums, ārpus Baltijas jūras reģiona radušās slodzes ietekme, sugas traucējumi – šķēršļi un sadursmes, cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē.Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildus pasākumiPiekrastē ligzdojošu jūras putnu populāciju stāvokļa uzlabošana (īpaši, mazajam un jūras zīriņiem, upes un smilšu tārtiņiem), izpēte stāvokļa un slodžu novērtēšanai, reģionālā sadarbība jūras putnu aizsardzībai.Pasākumi LJVS panākšanai un saglabāšanaiPamata pasākumi – LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP1 Īstenot pasākumus, kas paredzēti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" saistībā ar jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, tajā skaitā:• noteikt jaunas AJT bentisko biotopu aizsardzībai EEZ ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu;• veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem.(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā:• īstenot roņu un putnu piezvejas monitoringu; īstenot invazīvo svešo sugu monitoringu un uzraudzības sistēmas izveidi, veikt izpēti par šo sugu ietekmi un efektīvu pārvaldības pasākumu izstrādi; veikt klimata pārmaiņu ietekmes uz sugām un dzīvotnēm novērtēšanu un adaptācijas pasākumu izstrādi; veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu;• izstrādāt un īstenot rīcības plānu invazīvo svešo sugu pārvaldībai (tajā skaitā, attiecībā uz apaļo jūras grunduli); izstrādāt pasākumus, lai samazinātu putnu un roņu piezveju piekrastes zvejniecībā; īstenot rīcības avārijas piesārņojuma gadījumiem jūrā;• īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē.Saistītās esošās politikas: Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;
\nEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību; nacionālais regulējums attiecībā uz ĪADT; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\"; HELCOM BJRP (2021) rīcības Bioloģiskās daudzveidības segmentā, īpaši, B1, B4, B6, B11, B14, B25, B29..(1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā \"Ovīši\" (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā \"Piejūra\" (Gaujas grīvā)).Saistītās esošās politikas: Attiecīgo ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.(1b) JVM1 EP4 Valsts monitoringa programmas ietvaros turpināt īstenot regulāru piekrastē ziemojošo ūdensputnu un piekrastē ligzdojošo putnu stāvokļa monitoringu.Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnijs ), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (11.pants);
\nEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību.Papildu pasākumi – esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas(2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi – jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(2a) JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodā (maija sākums – jūlija beigas), tajā skaitā, norobežojot teritorijas, lai novērstu cilvēku piekļuvi, noteikt prasību suņus vest pie pavadas, izvietot informācijas zīmes, īstenot ierobežojumu ievērošanas kontroli vietās un monitoringu pasākuma efektivitātes novērtēšanai.Pasākuma īstenošanas (ierobežojumu) vietas paredzēts noteikt pasākuma ieviešanas sagatavošanas posmā.
\nNosakot šīs teritorijas, nepieciešams rast risinājumu dabas aizsardzības un tūrisma interešu saskaņošanai un nodrošināt savlaicīgu piekrastes pašvaldību iesaisti, nodrošinot koordināciju ar piekrastes sabiedriskās infrastruktūras attīstības plānošanu.Saikne ar citām politikām: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību; Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.); nacionālais regulējums ĪADT.(2a) JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugām, kurām stāvoklis neatbilst LJVS.SAP varētu ietvert aizsardzības pasākumus kā JVM1 PP4. SAP arī sniegtu informāciju aizsardzības pasākumu koordinēšanai un integrēšanai citās politiku jomās (piemēram, piekrastes infrastruktūras un attīstības plānošanā, jaunas piekrastes infrastruktūras projektu īstenošanā).Saikne ar citām politikām: Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.).(2a) JVM1 PP6 Sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus izmaiņām atjaunotajā jūras telpiskajā plānojumā un piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā saistībā ar jūras putnu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Saikne ar citām politikām: Valsts tematiskais plānojums piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai7; \"Jūras plānojums 2030\";
\nHELCOM BJRP (2021) rīcības HT13, HT14.(papildinošs pasākums) JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem jūras putnu stāvokļa un slodžu novērtēšanai atbilstoši JSD prasībām un HELCOM indikatoriem (dēļ naftas piesārņojuma bojā gājušiem putniem, putnu sugu vecuma struktūras novērtēšanai).Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcības B33, B35, S38.(papildinošs pasākums) JVM1 PP8 Īstenot aktivitātes starptautiskai informācijas apmaiņai un koordinācijai saistībā ar jūras putnu stāvokļa un ietekmējošo slodžu novērtēšanu un aizsardzības pasākumu izstrādi.Saikne ar citām politikām: -Roņi8Jūras vides stāvokļa vērtējumsJūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.Suga/sugu grupaEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis \"bāzes scenārijā\" (2030)Pelēkais ronis (vērtēts Baltijas jūrai kopumā)Indikatoriem attiecībā uz skaitu un attīstības tendenci – atbilst LJVS robežvērtībai.Indikatoriem attiecībā uz barošanās stāvokli un reproduktīvo stāvokli – neatbilst LJVS robežvērtībai.Kopējais vērtējums – neatbilst LJVSSagaidāms samazinājums antropogēnajās slodzēs.
\nAtbilstība LJVS nav novērtēta (nepietiekama informācija par slodžu un citu faktoru ietekmēm).Pogainais ronis (vērtēts Baltijas jūrai kopumā)Indikatoram attiecībā uz skaitu un attīstības tendenci – atbilst LJVS robežvērtībai, lai gan populācijas augšanas ātrums ir negatīvs (samazinās).Indikatoram attiecībā uz izplatību – neatbilst LJVS robežvērtībai.Kopējais vērtējums – neatbilst LJVSSlodzes, kas rada negatīvu ietekmiKlimata pārmaiņas (ledus samazināšanās, hidroloģisko apstākļu izmaiņas, jūras līmeņa paaugstināšanās).Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz roņu populāciju un to dzīvotņu stāvokli – roņu piezveja zvejas rīkos, zivju pārzveja, roņu apzināta nogalināšana, sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes, jūras vides piesārņojums ar bīstamām vielām, eitrofikācijas ietekmes, impulsīvs zemūdens troksnis.Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumiĪstenoto pasākumu efektivitāte, ņemot vērā slodžu un klimata pārmaiņu ietekmi.Pasākumi LJVS panākšanai atjaunotajai ProgrammaiPamata pasākumi – LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP5 Īstenot pasākumus roņu populāciju aizsardzībai, kas ietverti \"Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā\" (SAP) 2021.-2031.gadam, tajā skaitā:• īstenot efektīvus pasākumus roņu piezvejas piekrastes zvejā samazināšanai, ietverot tehnisko risinājumu izstrādi un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu un zvejnieku informēšanas un izglītošanas pasākumus;• īstenot roņu mazuļu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu kompleksu;• veikt izpēti un datu apkopošanu roņu populāciju stāvokļa un tā ietekmējošo slodžu novērtēšanai, īstenojot zvejas rīkos bojā gājušo roņu uzskaiti, pogaino roņu uzskaiti Rīgas jūras līcī un pelēkā roņa barošanās stāvokļa monitoringu Latvijas ūdeņos.Saistītās esošās politikas: Nacionālais roņu SAP (2021-2031);
\nEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem; Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027); HELCOM BJRP (2021) rīcības B19 un B20.Papildu pasākumi – esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi – jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(papildinošs pasākums) JVM1 PP9 Veikt īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā roņu populāciju dinamikas tendences, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras vidi.Saikne ar citām politikām: Roņu nacionālais sugu aizsardzības plāns (2021-2031).D2 \"svešās sugas\"9Jūras vides stāvokļa vērtējumsJūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.SlodzeEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis \"bāzes scenārijā\" (2030)Jaunu svešo sugu ienākšanaHELCOM pamat-indikators \"Jaunu svešzemju sugu ienākšanas trends\"; robežvērtība ir nulle.Neatbilst LJVSSagaidāma neatbilstība LJVS.Esošo svešo sugu negatīvā ietekmeStāvokļa indikators un LJVS robežvērtība nav definēti.Svešās sugas (īpaši, apaļais jūrasgrundulis) rada nozīmīgu slodzi uz jūras bentiskajiem biotopiem, zivju un putnu sugām.Ietekme neatbilst LJVS līmenimSagaidāms uzlabojums stāvoklī, atbilstība LJVS nav novērtēta.Aktivitātes, kas rada slodzi, nozīmīgākās ietekmesJaunu svešo sugu ienākšanas slodze: Kuģu balasta ūdeņi, kuģu un atpūtas laivu bioloģiskais apaugums.
\nJaunu svešo sugu ienākšanai Baltijas jūrā kopumā nozīmīgi slodzes avoti ir arī \"Aktivitātes un avoti ārpus Baltijas jūras reģiona\", \"Akvakultūra, t.sk. infrastruktūra\" un \"Transports – kuģošanas infrastruktūra (kanāli)\".Esošo svešo sugu negatīvā ietekme: apaļā jūras grunduļa (Neogobius melanostomus) ietekme u.c.Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumiJaunu svešo sugu ienākšanas ar kuģu un atpūtas laivu bioloģisko apaugumu novēršana, reģionālā informācijas apmaiņa invazīvo svešo sugu \"agrās brīdināšanas sistēmas\" un saraksta izstrādei, izpēte par jūras svešo sugu izplatību un ietekmi, nozīmīgākās esošās svešās sugas apaļā jūras grunduļa populācijas turpmāka ierobežošana.Pasākumi LJVS panākšanaiPamata pasākumi – LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP6 Īstenot pasākumus, kas paredzēti \"Vides politikas pamatnostādnēs2021.-2027. gadam\" saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanu, tajā skaitā:• īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos (izpildes termiņš2021.-2027.gads);• nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana) (izpildes termiņš 2027.gads).Saistītās esošās politikas: 2004.gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību;
\nLikums \"Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību\" (pieņemts 20.06.2018.); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti \"Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\" saistībā ar izpēti un rīcības plāna izstrādi invazīvajām svešajām sugām (ISS), tajā skaitā:• īstenot pētījumu par ISS ietekmi uz ekosistēmā, dzīvotnēm, dabīgajām sugām, un par labākajām ierobežošanas metodēm attiecībā uz ISS, kas nav iekļautas ES nozīmes ISS sarakstā;• izstrādāt un īstenot rīcības plānu jūras ISS ierobežošanai attiecībā uz apaļo jūras grunduli un Ķīnas cimdiņkrabi.Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; \"Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)\";