arī uz pusēm izdarīt\", atbildēja116, ka saruna notiek 2016. gadā, un, ņemot vērā, ka 2016. gadā STRABAG bija salīdzinoši maz darba, [DD] pieļauj, ka viņi runājuši par faktisko darbu izpildi kā apakšuzņēmēji, bet par kādu objektu vai ceļa posmu bija runa, [DD] nevarēja izskaidrot.
\n124 [DD], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], kas minēti Lēmuma 75. rindkopā \"būtu labi viņus normāli izspēlēt\", [DD] nevarēja komentēt. Tāpat [DD] skaidroja sarunā minēto piemaksāšanu, norādot, ka sarunā minētā [ZZ] ir [ZZ], [DD] skaidroja, ka sarunā bija runa par to, ka ir aizdomas, ka kādā objektā (nezinot kādā) viņu pašizmaksa ir augstāka nekā viņu nosauktā cena, sarunā nav runa par to, ka kāds kādam kaut ko maksās, bet par to, ka kādā objektā iztērēs vairāk naudas nekā pasūtītājs samaksās. Tāpat [DD] skaidroja komunikāciju ar [AA] \"[AA]:- Nē, nu, [ŽŽ] ir tāds. Jā. Izpēti to lapu un atzīmē man. [DD]:- Šitos es vienkārši .... [AA]:- Un tu man atzīmē vienkārši, jā, kas ir jūsu interesēs. [DD]:- Jā. [AA]:- Ņemot vērā šo te - tev pirmā roka.\", norādot, ka no teksta nevar konstatēt, kas tā ir par lapu. Par frāzi atzīmē vienkārši, jā, kas ir jūsu interesēs, [DD] skaidroja117, ka, iespējams, tas ir saistīts ar kopējo darbību un skaidrojumam ir nepieciešams papildus jautājumu papētīt. Par frāzi \"tev pirmā roka\" [DD] nebija skaidrs, par ko bija runa, atbildēt nevarēja. Savukārt sarunā izteikto par Iecavas rūpnīcu un norādi par interesēm ap to, mērķis ir bijis vispārīgs apraksts par situāciju uzņēmumā. [DD], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], kas minēti Lēmuma 75. rindkopā, pēc būtības norādīja turpmāko. Skaidrojot savu un [AA] komunikāciju par Iepirkumu P132, kad sarunā [AA] norādīja \"Nu, tas manējais\", bet [DD] atbildēja \"Nu, es tagad, protams.
\nPēc visas taisnības…\" un, komentējot, vai sarunā tika apskatīta lapa vai plāns, norādīja118, ka, iespējams, ka sarunā bija runa par ceļu Mārupe-Jaunmārupe. Par vēlējumu minēto ceļu dabūt, [DD] skaidroja, ka šī saruna notiek šī ceļa malā, objektā, kas pieder [AA], tādēļ ir saprotama viņa vēlme uzvarēt šo ceļu, kā arī jāņem vērā apstāklis, ka daļu no šī ceļa A.C.B. rekonstruēja 2013. gadā.
\n126 [DD], skaidrojot Lēmuma 75. rindkopā sarunas fragmentu par veco Jelgavas ceļu (V13) un [AA] piedāvājumu to sadalīt, norādīja, ka sarunā minētais ceļš ir V13, acīmredzot interese ir abiem sarunas dalībniekiem, bet, neskatoties uz izteikto vēlējumu, tur dalīts nekas nav.
\n127 [DD], skaidrojot un komentējot savas sarunas fragmentu par Iepirkumu P5, [AA] \"P5\" - to \"Ceļu pārvaldei\", [DD] \"A tur es pat netaisu. Es pat ne.\", vispirms norādīja119, ka nevar to komentēt, skaidrojot, ka Ulbroka-Ogre nav pārāk parocīgs Iepirkums STRABAG, bet pēc tam, kad tika informēts, ka STRABAG šajā Iepirkumā iesniedza piedāvājumu, atbildēja, ka viņš to neatceras.
\n128 KP, izvērtējot bijušā STRABAG valdes locekļa [DD] paskaidrojumos, kā arī viņa sniegtos skaidrojumus un komentārus par uzrādītajos Lietas materiālos esošo informāciju, proti, par viņa un [AA] norādīto komunikāciju, t.sk., par Lietā identificētajiem Iepirkumiem, secina, ka [DD] uzrādītajos sarunu atšifrējumu fragmentos norādīto komunikāciju galvenokārt skaidro ar pieņēmumiem. Tāpat [DD] vairakkārt savos skaidrojumos norādīja, ka neatceras saunas fragmentu vai frāžu kontekstu, vienlaikus, savstarpējo komunikāciju ar [AA] skaidrojot ar tirgus analīzi, viņu pārstāvēto, citu Lietas un tirgus dalībnieku izdarīto darba apjoma apkopojumu un monitoringu. Tāpat [DD] dažus sarunu fragmentus skaidroja ar iespējamo plānošanu piedalīties LVC iepirkumos veidojot personu apvienībā vai/un izpildīt ģenerāluzņēmēja vai apakšuzņēmēja darbus. KP secina, ka [DD] savos skaidrojumos nav sniedzis loģisku, objektīvu un saprotošu skaidrojumu par sarunās pieminēto tabulu, vien skaidrojot to, ar publiski pieejamo LVC būvdarbu plāna analīzi vai paša Lietas dalībnieka veidoto analīzi par uzvarētājiem LVC konkursiem.
\nPapildus KP secina, ka [DD] paskaidrojumi par tabulu pastiprina iepriekšējos KP secinājumus par apkopojuma (saraksta) izveidošanu ar izpildītajiem LVC iepirkumiem, daļēji pārklājās ar Lietā konstatēto par tabulas izveidošanu, kurā bija iezīmēta Lietā identificēto Iepirkumu sadale starp Lietas dalībniekiem, tostarp arī STRABAG.
\n5.7. Procesuālās darbības pie Ceļu pārvaldes 129 17.06.2021. KP amatpersonas veica procesuālās darbības Ceļu pārvaldes faktiskajā adresē Bukultu ielā 3, Rīgā. To laikā tika saņemti paskaidrojumi no valdes locekļiem [ČČ], [ĶĶ], tehniskās daļas vadītāja [GG], iepirkuma speciālistes [ĒĒ], kapitāla daļu turētāja pārstāvja [II].
\n130 Procesuālo darbību laikā tika iegūti ar Iepirkumiem saistīti dokumenti, [ČČ] datora spoguļattēls, [GG] datora spoguļattēls.
\n131 29.06.2021. KP amatpersonas veica procesuālās darbības Ceļu pārvaldes faktiskajā adresē Bukultu ielā 3, Rīgā. To laikā tika saņemti paskaidrojumi no padomes priekšsēdētāja [CC].
\nProcesuālo darbību laikā tika iegūti ar Iepirkumiem saistīti dokumenti.
\nCeļu pārvaldes pārstāvju sniegtie paskaidrojumi 132 17.06.2021., sniedzot atbildes120 uz KP amatpersonas jautājumiem, Ceļu pārvaldes tehniskās daļas vadītājs [GG]tostarp paskaidroja par Ceļu pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūru (pēc kādiem kritērijiem uzņēmumā tiek lemts par piedalīšanos iepirkumā), skaidrojot121, ka, saņemot informāciju par izsludinātajiem konkursiem, tiek atlasīti Ceļu pārvaldes interesējošie iepirkumi, tiek izpētīta projektu dokumentācija, būvdarbu apjomi un atlasīti tie iepirkumi, kas interesē pēc darba rakstura, kā arī tiek ņemts vērā, lai tie atrastos tuvāk bāzes vietai, kas ir Rīgas rajons, un nedaudz tālāk, lai varētu konkurēt. [GG] norādīja, ka, ja iepirkums ir Latgalē, Ceļu pārvalde konkurēt nevar, jo uzņēmumam ir rūpnīca Rīgā. Savukārt, runājot par personu, kura uzņēmumā parasti pieņem lēmumu par piedalīšanos iepirkumos, [GG] norādīja122, ka, atlasot interesējošus objektus, saraksts ar tiem tiek nodots saskaņošanai ģenerāldirektoram [CC]. Par uzņēmuma startēšanu iepirkumā vai nestartēšanu viņš pasakot gala vārdu. [GG] norādīja, ka atlasa Ceļu pārvaldes interešu lokam atbilstošus iepirkumus, paskaidro ģenerāldirektoram nianses, un tad viņš pieņem lēmumu. Savukārt, skaidrojot savu lomu lēmumu pieņemšanas procesā par piedalīšanos iepirkumos, [GG] norādīja123, ka viņš var ieteikt, piemēram, vai objekts ir vieglāks vai smagāks, bet lēmumu pieņem ģenerāldirektors, kurš ieklausās viņa padomos, jo viņš objektīvi izstāsta objekta tehniskos jautājumus, kur atrodas, kāds apjoms asfaltam un citas lietas.
\n133 Tāpat [GG] skaidroja124, ka viņš ir atbildīgs par iepirkuma piedāvājuma sagatavošanu, savukārt ģenerāldirektors [CC] piedalās finanšu piedāvājuma saskaņošanā.125 134 Skaidrojot par Ceļu pārvaldes piedalīšanos iepirkumos, veidojot personu apvienības ar citiem uzņēmumiem, [GG] norādīja126, ka tādu gadījumu nav bieži, apmēram divreiz gadā. Kad kvalifikācijas prasības iepirkumā nav atbilstošas, tad tiek meklēti sadarbības partneri, ar kuriem varētu kopā piedalīties un kvalificēties. [GG] norādīja, ka vispār uzņēmums piedalās ap 300 iepirkumos gadā, tie nav tikai valsts vai pašvaldības iepirkumi, tie ir arī dažādi būvfirmām sagatavotie cenu piedāvājumi. [GG] paskaidroja127, ka izvēli piedalīties iepirkumā, veidojot personu apvienības, ietekmē būtiskākais aspekts - kvalifikācija. Par to, ka uzņēmums nevar kvalificēties iepirkumam, parasti tiek informēts ģenerāldirektors, kurš pieņem lēmumus, kā un ar ko piedalīties iepirkumā.
\n135 29.06.2021., sniedzot atbildes uz KP amatpersonas jautājumiem, Ceļu pārvaldes padomes priekšsēdētājs [CC] paskaidroja128, ka strādājot Ceļu pārvaldē no 2013. gada, viņa galvenie uzdevumi uzņēmumā esot darba organizācija, kontrole, naudas plūsma, budžeta izpilde, kā arī citi darbi. Par kritērijiem, pēc kādiem uzņēmumā tiek lemts par piedalīšanos iepirkumā, [CC] skaidroja, ka Ceļu pārvalde piedalās gandrīz visos iepirkumos, ja tie nav pārāk tālu, kas ir apkārt Rīgai noteikti, līdz 150. -170. km attālumā no Rīgas129.
\n136 [CC] paskaidroja, ka lēmumu par piedalīšanos iepirkumos Ceļu pārvaldē pieņem viņš, informāciju apkopojot Ceļu pārvaldes Ražošanas nodaļa un Iepirkumu daļa. [CC] paskaidroja, ka no tīmekļa vietnes iepirkumi.lv ienāk informācija, no kuras atlasot informāciju, kas attiecas uz Ceļu pārvaldi. [CC] papildus informēja130, ka Ceļu pārvaldē galvenokārt par iepirkumiem ir atbildīgi [GG] un [ČČ].
\n137 Par Ceļu pārvaldes piedalīšanos iepirkumos, veidojot personu apvienības, un to, kas ietekmē šo izvēli, [CC] skaidroja, ka, ja uzņēmumam pietrūkts kvalifikācija iepirkumā, tad tiek meklēti sadarbības partneri, ar tiem sazinās un tos uzrunā. [CC] nosauca uzņēmumus, ar kuriem bieži piedalījušies iepirkumos, veidojot personu apvienības, starp tiem nosaucot arī A.C.B.131.
\n138 Par komunikāciju ar [AA], [CC] skaidroja, ka regulāri komunicē ar [AA], tāpat norādīja, ka komunicēja ar [DD], bet kā ar [AA] dēlu. Savukārt, atbildot uz KP jautājumu, vai ar minētājām personām [CC] ir apspriedis jautājumus saistībā ar iepirkumiem, tostarp par finanšu vai tehniskā piedāvājuma sagatavošanu plānotajos iepirkumos, [CC] norādīja132, ka tikai tad, ja viņi kopā bijuši kaut kādā apvienībā.
\n139 Uz KP jautājumu, vai [CC] ar A.C.B. pārstāvi [AA] ir apspriedis jautājumus saistībā ar iepirkumiem, tostarp par finanšu vai tehniskā piedāvājuma sagatavošanu plānotajos iepirkumos, [CC] atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka tā ir konfidenciālā informācija, vienlaikus piebilstot, ka komunikācija ir bijusi tikai apvienības ietvarā vai apakšuzņēmēja/ģenerāluzņēmēja attiecībās. Par komunikāciju veidu un formu šādos gadījumos [CC] skaidroja133, ka viņu uzņēmumu darbinieki sazinās savstarpēji, to veic vidējā līmeņa uzņēmumu darbinieki, savukārt viņš ar [AA] pārrunā situāciju pēdējā brīdī, ja ir kaut kādi jautājumi, bet parasti komunikācija notiek starp vidējā līmeņa darbiniekiem. Arī jautājumus saistībā ar procentuālo sadalījumu starp uzņēmumiem izrunā uzņēmumu darbinieki.
\n140 Ceļu pārvaldes padomes priekšsēdētājs [CC], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], uz KP jautājumu, vai [CC] ar tā brīža LVC pārstāvi pastāvēja tāda komunikācija, ka viņš varētu viņam pateikt, ka kaut kad būs kaut kādi objekti, [CC] atbildēja134:\"mēs tur skatījāmies ka tā, kas tabulā ir un kā vienmēr bija un pa lielām tas arī viņiem budžets ir apstiprināts, tai LVC, nu brīžiem kaut kas ir mainījies, bet pa lielām…\" KP lūdza precizēt, par kuru tabulu ir runa: \"var palūgt noprecizēt par tabulu, tā ir?\" Uz to [CC] atbildēja135:\"nu kas valsts ceļos ir mājaslapā.\" KP: \"tā visiem pieejama?\" [CC]: \"Jā.\" Savukārt par uzrādītā sarunas fragmentā komunikācijā pieminēto pilsētu Cēsis [CC] norādīja136, ka, visticamāk, viņš ([AA]) piedāvāja apakšā pastrādāt kaut kādā objektā pie Cēsīm. Savukārt par sarunā minēto Latgali un pierakstiem [CC]137 skaidroja, ka par pierakstiem neko pateikt nevar, bet tas bija domāts, laikam, ka palīdzēt [AA] un pastrādāt apakšā, bet Latgalē viņa pārstāvētais uzņēmums nekad nestrādājot.
\n141 [CC], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], kas minēti Lēmuma 76. rindkopā pēc būtības norādīja turpmāko. [CC] par sarunas fragmentā komunikācijā [AA] teikto: \"Nu, tas tev pat labāks ir, viņš ir lielāks tur un. Un tagad es skatos tur tos \"A\" ceļus. Bet ir viena slikta ziņa: \"A8\" ir iz-, izņemts ārā tas Jelgavas posms, ko es...\" atbildēja138 viņš neatceras, bet norādīja, ka saraksts ar plānotajiem iepirkumiem vienmēr ir LVC tīmekļa vietnē, arī brīžiem budžeti, kas ir un kas nav. Savukārt, skaidrojot [AA] komunikācijā teikto: \"…ko es baigi skatījos, kad vienu tev viņu atdot..\" un atbildot uz KP jautājumu, kāpēc un kā [AA] var ceļu posma plānoto remontu atdod [CC], atbildēja139, ka to viņš nevar komentēt, jo neatceras, iespējams, var komentēt kontekstu, bet konkrēti, kas bija tur minēts, komentēt nevar. Uz KP lūgumu paskaidrot, kāpēc [AA] piedāvāja [CC] paiet apakšā A4, [CC] atbildēja140, ka tas, iespējams, ir tajā kontekstā, ka Ceļu pārvaldei pietrūka kvalifikācijas.
\n142 [CC], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], kas minēti Lēmuma 76. rindkopā pēc būtības norādīja turpmāko. [CC], skaidrojot sarunā pieminēto A5 ceļu, norādīja, ka viņu uzņēmums, iespējams, piedāvāja viņiem (A.C.B.) kopā aiziet varbūt sadarbībā minētā objektā, konkrēti [CC] neatceras. KP komentēja, ka pēc konteksta izskatās, ka [AA] nosaka [CC] \"Tu startē\", [CC] atbildēja, ka neatceras. Vienlaikus [CC] skaidroja, ka uzņēmuma vērtība ir kvalifikācija, un tā brīžiem pietiek, brīžiem nepietiek un, iespējams, saruna bija tajā sakarā. [CC], skaidrojot sarunas fragmentā [AA] viņam teikto, ka \"pirmais, kas tev ir jānostartē uz \"P5\"\", un kāpēc [AA] teica, ko [CC] darīt un [CC] piekrita, atbildēja141, ka [AA] teica, ka viņam jāmēģina dabūt, bet to viņš ieteica, neviens nevar viņam pateikt, kas [CC] ir jādara un ietekmēt viņa lēmumu pieņemšanu. Par sarunā pieminēto \"pāri budžetam\", \"iekrišanu virs\" [CC] pēc būtības neko neatbildēja, savukārt uz KP jautājumu, kāpēc [CC] informēja [AA] par cipariem, [CC] atbildēja142, ka, visticamāk, tāpēc, ka gribēja iet kopā, tāpēc viņiem būtu jābūt skaidrībai, ar kādiem cipariem viņi ies kā apvienība. Skaidrojot, ko nozīmē šie cipari, [CC] atbildēja, ka, visticamāk143, tie bija saskaitīti. Savukārt, kopumā komentējot uzrādītās sarunas fragmentu, [CC] skaidroja144, ka daudz ko neatceras, bet kopumā izskatās, ka viņi (Ceļu pārvalde) paprasīja no viņiem (A.C.B.) kvalifikāciju, domāja startēt kopā un viņi skaņoja ciparu, ar kuru plānoja startēt.
\n143 [CC], skaidrojot un komentējot viņam uzrādītos sarunu fragmentus ar [AA], kas minēti Lēmuma 78. un 79. rindkopā pēc būtības norādīja turpmāko. [CC], skaidrojot uzrādītajā sarunas fragmentā [AA] minēto, ka A6 nav [CC], skaidroja145, ka viņš domāja, ka tas ir patālu no Rīgas, tāpēc tas ir skaidrs. [CC], atbildot uz KP komentāru, ka jautājums ir par komunikāciju un to, ka [AA] diezgan pārliecinoši sarunā saka un no tās konteksta var izprast, ka \"tas tev nav\", iepriekš arī teica, ka \"tas tev nav\", norādīja146, ka katram ir savas priekšrocības, un, kuram rūpnīca ir tuvāk, tad tam ir kaut kādas priekšrocības, transportēšanas izmaksas ir lētākas. KP, jautājot par sadalījumu, kāpēc tas tāds, citējot sarunu: \"šitais ir arī (**), johaidī, jā, tur. Un \"A2\" . Nu, bet tas tur ir, zini kā. Tas, tas tev arī nav\", vairākas reizes jautājot [CC], vai kaut kādi ceļu posmi nav paredzēti [CC] un kāpēc [CC] komunikācijā ar [AA] nav teicis nepiekrītu vai savādāk, piekrita klusējot un vai [CC] šāds sadalījums šķita pieņemams, [CC] atbildēja, ka nesaprot, par kādu sadalījumu uzdots jautājums. Tomēr vēlāk atbildēja147, ka tas ir izrauts no konteksta, viņš neatceras, kā tolaik bija, jo pagājuši pieci gadi. Par sarunas fragmentā minēto raskladu uz gadu un ko tas varētu nozīmēt, ievērojot tikšanās datumu, 25.01.2017., [CC] atbildēja148, ka, visticamāk, [AA] minēja kaut kādu informāciju, kādi iepirkumi vēl būs, kas tiek plānots. Uz KP jautājumu, vai tā bija informācija par iepirkumiem, [CC] atbildēja, ka nezina.
\n144 KP, izvērtējot Ceļu pārvaldes padomes priekšsēdētāja [CC] paskaidrojumus, kā arī viņa sniegtos skaidrojumus un komentārus par uzrādīto Lietas materiālos esošo informāciju, proti, par viņa un [AA] norādīto komunikāciju, t.sk. par Lietā identificētajiem Iepirkumiem, secina, ka [CC] uzrādītajos sarunu atšifrējumu fragmentos norādīto komunikāciju galvenokārt skaidro ar pieņēmumiem, kā arī norādot, ka neatceras sarunas fragmentu vai frāžu kontekstu, vienlaikus skaidroja savstarpējo komunikāciju ar [AA] kā sarunu par plānoto un iespējamo piedalīšanos LVC iepirkumos, veidojot personu apvienību vai/un izpildot ģenerāluzņēmēja vai apakšuzņēmēja darbus. KP atzīmē, ka [CC] savos skaidrojumos ir sniedzis loģisku un objektīvi izskaidrojumu viedokli par sarunās pieminēto tabulu, proti, skaidroja, ka sarunā tika aplūkots publiski pieejams LVC plānoto būvdarbu saraksts. Tādējādi minētie [CC] paskaidrojumi apliecina un pastiprina iepriekšējos KP secinājumus, ka apkopojuma (saraksta) izveidošana ar izpildītajiem LVC iepirkumiem pārklājas ar Lietā konstatēto par tabulas izveidošanu un pieejamību Lietas dalībniekiem, kurā bija iezīmēta Iepirkumu sadale starp sarunā klātesošajiem Lietas dalībniekiem.
\n5.9. Procesuālās darbības pie LVC 145 13.07.2021. KP amatpersonas veica procesuālās darbības LVC juridiskajā adresē. To laikā tika saņemti paskaidrojumi no LVC darbiniekiem, kā arī iegūta Lietas izpētei nepieciešamā informācija.
\n146 Savukārt 13.07.2021. un 07.06.2022. KP telpās tika veiktas procesuālās darbības ar bijušo LVC pārstāvi, viņam tika uzrādīti Lietas materiāli un no viņa tika saņemti paskaidrojumi.
\nLVC pārstāvju sniegtie paskaidrojumi 147 13.07.2021., sniedzot atbildes uz KP amatpersonas jautājumiem, LVC valdes loceklis [FF] skaidroja149 LVC plānoto būvdarbu plāna izveidošanu un apstiprināšanu, norādot, ka parasti plāni tika sagatavoti un saskaņoti gada pirmajā un pēdējā ceturksnī, tie ir publiski pieejami. LVC iepirkumu plāni var tikt grozīti, ja ir gadījums, kad būvniecības objekts nerealizējas, piemēram, bija neveiksmīgs iepirkums. Savukārt, ja objekts tiek iekļauts papildus, iekļaušana plānā parasti notiek ar LVC lēmumu.
\n148 13.07.2021., sniedzot atbildes uz KP amatpersonas jautājumiem, LVC projektu ieviešanas daļas vadītāja [BB] skaidroja LVC būvdarbu iepirkumu plānu, norādīja, ka150 LVC tiek gatavots Satiksmes ministrijā apstiprināts finansēšanas plāns, kurā ir saraksts ar objektiem, kas kārtējā gadā ir jāizsludina un jāiepērk. LVC, saņemot, apstiprinot šo finansēšanas plānu, sniedz informāciju Iepirkumu daļai, kad varētu uzsākt iepirkumu. Tātad šis finansēšanas plāns tiek pārvērsts iepirkumu plānā, kurā tiek norādīts, kad iespējams izsludināt konkrēto iepirkumu, un tas ir atkarīgs no tā, kad ir gatava būvniecības dokumentācija. [BB] tāpat skaidroja plāna izstrādi un iespējas veikt tajā izmaiņas. Tāpat [BB] skaidroja, ka noteiktos gadījumos varēja ierosināt LVC būvdarbu iepirkumu plāna izmaiņas un atbilstošā LVC struktūrvienība tos koriģēja.
\n149 KP, izvērtējot LVC darbinieku sniegtos paskaidrojumus, secina, ka kopumā tie sniedz pārskatāmu informāciju par LVC Būvdarbu iepirkumu plāna izstrādi, pieņemšanu un koriģēšanu.
\n150 13.07.2021. atbildes uz KP amatpersonas jautājumiem sniedza bijušais LVC pārstāvis [NN] (turpmāk - LVC pārstāvis).
\nLVC pārstāvis skaidroja, ka viņa amata pienākumos ietilpa uzraudzība un pārziņā par LVC Būvniecības pārvaldi, Kvalitātes autoceļu kompetences centru un Satiksmes organizācijas pārvaldi.
\nLVC pārstāvis skaidroja, ka ar LVC Būvdarbu iepirkumu plāna sastādīšanu nav nodarbojies, vienlaikus, viņš piedalījies to izskatīšanā un apstiprināšanā kopā ar pārējiem LVC pārstāvjiem.
\nTāpat LVC pārstāvis skaidroja, ka viņam nebija pieejami LVC Būvdarbu iepirkumu plānu projekti to izstrādes gaitā. Par LVC Būvdarbu iepirkumu plānu papildināšanu, kad tie bija izsludināti, LVC pārstāvis skaidroja, ka LVC izskatīja, pieņēma lēmumu un apstiprināja LVC Būvdarbu iepirkumu plānu atkarībā no tā, kāds finansējums bija pieejams, un tajā brīdī, kad šis finansējums mainījās, šie plāni tika papildināti.
\n151 LVC pārstāvis skaidroja LVC Būvdarbu iepirkumu plānu izmaiņu intensitāti, norādot, ka, ja veidojās kaut kāda ekonomija vai būvniecības laikā veidojās ekonomija, kas tajā laikā bija diezgan izplatīta, kad viņš strādāja LVC, tad bija iespēja \"iztenderēt\" jauno projektu un tad attiecīgi iekļaut kārtējā gada LVC Būvdarbu iepirkumu plānā.
\n152 Par iespējamo saziņu ar uzņēmumu pārstāvjiem, kuri regulāri piedalījās LVC izsludinātajos autoceļu, maģistrāļu un ceļu būves iepirkumos, LVC pārstāvis skaidroja, ka viņš individuāli nav sazinājies ar šādu uzņēmumu pārstāvjiem un informācijas par citu LVC darbinieku saziņu viņam nav, vienlaikus, LVC pārstāvis atcerējās, ka notika publiskās sanāksmes, kurās atsevišķi jautājumi tika izskatīti, bet ne jau konkrēti apspriesti nolikumi, kaut kādas detaļas, tika konceptuāli izskatīti jautājumi. Šādās sanāksmēs ir piedalījušies visu uzņēmumu pārstāvji, visi tika aicināti, un visi, kuri bija ieradušies, piedalījās.
\n153 LVC pārstāvis, skaidrojot savu komunikāciju ar Lietas dalībnieku pārstāvjiem151, norādīja, ka komunicēja ar A.C.B. valdes priekšsēdētāju [AA], pazina viņu kopš 1978. gada. Tāpat viņš norādīja, ka komunicēja ar bijušo STRABAG valdes locekli [DD], ar Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju [CC]. LVC pārstāvis skaidroja, ka komunikācija notika par būvdarbu uzraudzības jautājumiem, kā arī minētās personas jautāja LVC pārstāvim par nākotnes lietām (kas būs nākamajā gadā), par kuriem viņam nebija skaidras atbildes, līdz tika pieņemts budžets, jo ceļu būves uzņēmumiem ir būtiski zināt, cik liels ir valsts pasūtījuma grozs, lai saprastu, ko viņiem darīt - pirkt vai nepirkt jaunu rūpnīcu, tehniku un ieguldīt investīcijas. Tāpat LVC pārstāvis skaidroja, ka saziņa notika telefoniski, klātienē un elektroniski. Savukārt, skaidrojot savu komunikāciju ar [AA], atbildēja, ka ar [AA] viņš komunicēja daudz, komunicēja par dažādiem dzīves jautājumiem (piem., par sporta spēli, kuru kopā spēlējot), vienlaikus, tieši par LVC iepirkumiem viņi nekomunicēja.
\nPasūtītāja darbību novērtējums 154 Lietas izpētes ietvaros KP vērtēja LVC pārstāvja iesaisti un lomu Lietas dalībnieku aizliegtajā vienošanā, ņemot vērā KP un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūrā nostiprinātos kritērijus (piemēram, Treuhand152 lietā). Judikatūrā noteikts, lai tirgus dalībniekam piemērotu atbildību par aizliegtas vienošanās veicināšanu, nepieciešams konstatēt, ka tirgus dalībnieks bija paredzējis dot ieguldījumu visu dalībnieku kopējo mērķu sasniegšanā un ka tas ir zinājis par citu uzņēmumu paredzēto vai īstenoto prettiesisko rīcību, lai sasniegtu šos mērķus, vai ka tas varēja to loģiski paredzēt un bija gatavs uzņemties risku.
\n155 EST judikatūrā nostiprināts, ka, neskatoties uz faktu, ka tirgus dalībnieks neveic komercdarbību konkrētajā tirgū, kurā konkurenti veikuši pārkāpumu un ietekmējuši konkurenci, tas joprojām var tikt uzskatīts par aizliegtas vienošanās dalībnieku.
\n156 EST judikatūrā nostiprināts, ka neatkarīgi no aktivitātes, ar kādu trešā persona iesaistījusies karteļa vienošanās153, ja šī persona ir organizējusi vai veicinājusi karteli, tā ir atbildīga par šādu konkurences tiesību pārkāpumu. Līdz ar to apstāklis, ka iepirkuma organizētājs parasti darbosies lejupējā tirgū no kartelizētā iepirkuma dalībniekiem, neliedz konstatēt iepirkuma organizētāja dalību aizliegtajā vienošanās, kura ietekmē konkurences apstākļus starp pretendentiem augšupējā tirgū, ja iepirkuma organizētājs piedalījās aizliegtās vienošanās organizēšanā vai to veicinājis, zināja par pretendentu paredzēto vai pret konkurenci īstenoto rīcību vai varēja to loģiski paredzēt.154 Vienlaikus, lai tirgus dalībnieku atzītu par atbildīgu pārkāpumā, tam, pilnībā pārzinot konkrētos apstākļus, aktīvi jāpiedalās/jādod ieguldījums aizliegtas vienošanās īstenošanā un karteļa turpināšanā starp aktīvajiem ražotājiem tirgū, kas ir nošķirts no tirgus, kur darbojas pats tirgus dalībnieks.155 EK, lai varētu izdarīt secinājumu par kāda uzņēmuma dalību pārkāpumā un tā atbildību par visiem dažādajiem elementiem, ko tas ietver, ir jāpierāda, ka minētais tirgus dalībnieks ar savu rīcību ir paredzējis dot ieguldījumu visu dalībnieku kopējo mērķu sasniegšanā un ka tas ir zinājis par citu uzņēmumu paredzēto vai īstenoto prettiesisko rīcību, lai sasniegtu šos mērķus, vai ka tas varēja to loģiski paredzēt un bija gatavs uzņemties risku.156 157 Tādējādi secināms, ka EST judikatūrā nostiprināti turpmākie kritēriji, kuriem izpildoties, tirgus dalībnieks, kurš neveic komercdarbību konkrētajā tirgū, vai arī pasūtītājs būtu uzskatāms par aizliegtas vienošanās dalībnieku:
\n158 Lietā esošie fakti liecina par to, ka regulāra komunikācija notikusi starp Lietas dalībnieka A.C.B. uzņēmumu grupas pārstāvi [AA] un LVC pārstāvi. Gan [AA], gan LVC pārstāvis savos paskaidrojumos KP nenoliedz komunikācijas fakta pastāvēšanu, pamatojot to ar draudzīgām attiecībām. Vienlaikus fakti par LVC pārstāvja pastāvīgu un regulāru komunikāciju ar citiem Lietas dalībnieku pārstāvjiem Lietas izpētes laikā netika konstatēti, citi Lietas dalībnieku pārstāvji savos paskaidrojumos norādīja, ka komunikācija ar LVC pārstāvi bija neregulāra un tikai formāla kā ar attiecīgā pasūtītāja pārstāvi.
\n159 Tāpat Lietas izpētē, vērtējot LVC pārstāvja iesaisti aizliegtajā vienošanās, tika vērtēts, cik bieži un kādu informāciju LVC pārstāvis sniedza [AA] un kā viņi izskaidroja šādu komunikāciju un informācijas apmaiņu. Analizējot minētos audioierakstu atšifrējumus (tostarp [AA] telefonsarunu atšifrējumus) kopsakarā ar citu Lietā vērtēto informāciju un citiem Lietā iegūtiem datiem, secināms, ka LVC pārstāvis regulāri komunicēja un sniedza dažāda rakstura informāciju A.C.B. uzņēmumu grupas pārstāvim [AA], tajā skaitā arī par LVC iepirkumiem, kuri sarunas laikā: i) nebija izsludināti, bet bija plānoti LVC iepirkumu plānos; ii) bija izsludināti un notika pretendentu piedāvājumu vērtēšana; iii) notika iepirkuma līguma izpilde pēc līguma noslēgšanas.
\n160 KP Lietā nav konstatējusi pietiekamu pierādījumu kopumu157, kas liecinātu un pierādītu, ka LVC pārstāvis ir zinājis par šajā Lēmumā konstatētās aizliegtās vienošanās esību, tās apstākļus, un būtu aktīvi piedalījies aizliegtās vienošanās realizēšanā. Lietā nav konstatēts, ka LVC pārstāvis būtu apmainījies un sniedzis informāciju visiem Lietas dalībniekiem vai ar savām darbībām būtu atbalstījis visu aizliegtās vienošanās dalībnieku mērķu sasniegšanu.
\nVI SECINĀJUMI LIETĀ 6.1. Piemērojamās konkurences tiesību normas un judikatūra 161 KL 11. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka \"Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šī piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.\"
\n162 LESD 101. panta 1. punktā noteikts, ka ir aizliegti kā nesaderīgi ar iekšējo tirgu visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū jo īpaši darbības, ar kurām sadala tirgus vai piegādes avotus.
\n163 Saskaņā ar KL 1. panta 21. punktu karteļa vienošanās - \"konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci (..)iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšana vai koordinēšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale, tai skaitā piedalīšanās vai nepiedalīšanās konkursos vai izsolēs vai vienošanās par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošana vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem\".
\n164 Tā kā aizliegtā vienošanās ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta izpratnē, tad saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 \"Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā\"
\n166 Savukārt saskaņā ar KL 1. panta 6. punktu konkurence tiek definēta kā pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.
\n167 Atbilstoši KL 2. pantā ietvertajam likuma mērķim katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, sava saimnieciskā darbība jāveido, izmantojot brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences līdzekļus. Tas attiecas arī uz tirgus dalībnieku rīcību, kas katram tirgus dalībniekam tirgū ir jānosaka patstāvīgi159. Šis princips izriet ne tikai no EST judikatūras160, bet arī no KL 11. panta pirmās daļas. Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem, taču tas ir jādara neatkarīgi no citiem tirgus dalībniekiem un konkurentiem. Tādējādi ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem.161 168 KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta piemērošanā ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Vienošanās ir aizliegta, ja tās mērķis ir vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai tās sekas izpaužas kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.
\nJa vienošanās mērķis ir vērsts uz konkurences ierobežošanu, tad nav būtiski, vai un kādas bija šā pārkāpuma sekas162.
\nŠajā Lietā Lietas dalībnieku darbību veikšana ir tieši vērsta uz konkurences ierobežošanu pēc mērķa un kvalificējama kā aizliegta vienošanās tiktāl, cik tā notikusi neatkarīgu tirgus dalībnieku starpā.
\n169 KL 11. panta pirmajā daļā lietotā termina \"vienošanās\" piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. KL ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību, ko sauc par saskaņotu darbību.
\nTādējādi vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu starp tiem, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem.
\n170 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem citiem konkurentiem rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, savukārt otrs nav reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas informācijas saņemšanu.163 171 Saskaņā ar judikatūru fakts, ka tiek saņemta informācija par konkurentiem, kurus neatkarīgs uzņēmējs glabā kā komercnoslēpumus, kas viennozīmīgi ir informācija par plāniem piedalīties iepirkumos, ir pietiekams, lai pierādītu pret konkurenci vērsta nodoma pastāvēšanu, un ir iespējams konstatēt saskaņotu darbību, pat ja tika pieprasīts, lai viens konkurents darītu zināmu citam savu nākotnes nodomu vai rīcību tirgū vai vismaz pieņemtu to164.
\n172 Saskaņoto darbību jēdziens līdzās starp attiecīgajiem uzņēmumiem notikušai saskaņošanai ietver no šīs saskaņošanas izrietošu rīcību tirgū un cēloņsakarību starp šiem diviem elementiem. Ja nav pierādījumu par pretējo, kas ir jāiesniedz attiecīgajiem uzņēmējiem, ir jāpieņem, ka uzņēmumi, kas piedalās darbību saskaņošanā un kas turpina darboties tirgū, lai noteiktu savu rīcību šajā tirgū, ņem vērā informāciju, kas iegūta, tiem apmainoties ar to ar saviem konkurentiem165.
\n173 Papildus tam EST ir atzinusi166, ka lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību un norāžu, kuras, skatītas kopā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var veidot pierādījumu par konkurences normu pārkāpumu. Tātad par aizliegtu vienošanos esību parasti liecina netieši pierādījumi, dažādu, savstarpēji saistītu faktu un apstākļu sakritība, to kopums167.
\n174 Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem, nolemt piedalīties vai nepiedalīties konkursos, kā arī izlemt, kurā valsts reģionā tas piedalīsies vai nepiedalīsies konkursos vai arī kuri potenciālie klienti, pasūtītāji tam šķiet \"pievilcīgāki\", taču tas ir jādara neatkarīgi no citiem tirgus dalībniekiem un konkurentiem. Turklāt ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem168.
\n175 Protams, ka tirgus dalībnieki drīkst izvērtēt vai paredzēt konkurentu darbības, bet šāda rīcība nekādā gadījumā nepieļauj tiešus un arī netiešus kontaktus starp tirgus dalībniekiem, tai skaitā ar mērķi kavēt, ierobežot un deformēt konkurenci. Šādu pretēju LESD 101. panta 1. punkta un KL 11. panta pirmās daļas noteikumu ieviešana tirgū ir pilnīgi pretēja netraucētai tirgus pašregulācijai, kur, brīvi konkurējot, katrs tirgus dalībnieks savu konkrēto rīcību vai uzvedības politiku tirgū nosaka patstāvīgi169.
\n176 Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem, t.sk. par komercsabiedrības plāniem piedalīties vai nepiedalīties iepirkumos, kas atklāj konkurentam darbības, kuras tas ir nolēmis vai plāno veikt.
\n177 Par saskaņotām darbībām var runāt arī gadījumos, kad tikai viens uzņēmums izpauž stratēģisku informāciju konkurentiem, kas to pieņem170. Šāda izpaušana varētu notikt, piemēram, kontaktējoties pa pastu, e-pastu, tālruni, tikšanās reizēs sanāksmēs, utt. Tādos gadījumos nav svarīgi, vai tikai viens uzņēmums vienpusēji informē konkurentus par saviem turpmākās rīcības plāniem tirgū, vai visi iesaistītie uzņēmumi attiecīgi informē cits citu par saviem plāniem un nolūkiem. KP uzskata, minētās atziņas attiecināmas arī konkrētajā Lietā par Lietas dalībnieku, kas ir konkurenti sarunām to tikšanās reizēs, kas atspoguļotas Lietā esošajos audioierakstu atšifrējumos.
\n178 Lai arī Lietā atsevišķu Lietas dalībnieku pārstāvju līdzdalības intensitāte sarunās ir atšķirīga, tas neliecina par kopēja mērķa trūkumu, bet drīzāk par attiecīgā tirgus iezīmēm, katra uzņēmuma stāvokli šajā tirgū un mērķiem, ko katrs uzņēmums ir veicis atsevišķi171. Tomēr jebkādām saimnieciskās darbības izpausmēm un stratēģijām ir jābūt likumiskām, normatīvajiem aktiem, tajā skaitā konkurences tiesībām, atbilstošām172. Jebkuras saimnieciskās darbības mērķis ir gūt ekonomisku labumu, jebkura tirgus dalībnieka rīcība ir pamatā vērsta uz tā sasniegšanu, tādēļ vienošanās par darbības noteikumu saskaņošanu arī ir vērsta tieši vai netieši uz ekonomiska labuma gūšanu.173 179 Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi uz konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Lietas izpētē ir pietiekami izvērtēt vienošanās mērķi bez tās seku izvērtēšanas174.
\n180 KP norāda, ka šajā Lietā ir konstatējams vienots un turpināts pārkāpums Lietas dalībnieku rīcībā atbilstoši EST judikatūras prasībām175, t.i.: 1) pastāvēja vispārējs plāns ar vienotu mērķi sadalīt Lietas dalībnieku starpā Iepirkumus; 2) Lietas dalībnieki apzināti sniedza savu ieguldījumu šī plāna īstenošanā, kas izpaudās, piedaloties sarunās un vienojoties par Iepirkumu sadali; 3) Lietas dalībnieki zināja par citu vienošanās dalībnieku pārkāpjošo rīcību. Savukārt, ja Lietas dalībnieks ir tiešā veidā piedalījies vienā vai vairākās pret konkurenci vērstās darbībās, kuras veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, KP ir tiesības to vainot par tām darbībām, kurās attiecīgais Lietas dalībnieks ir piedalījies tiešā veidā, un par pārējām minēto karteļa dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām pret konkurenci vērstajām darbībām minēto mērķu īstenošanai, ja ir pierādīts, ka Lietas dalībnieks varēja saprātīgi par tām nojaust un bija gatavs uzņemties risku. Pietiek ar to, ka attiecīgais Lietas dalībnieks apzinājās pārējo karteļa dalībnieku aizliegto rīcību vai ka tas pamatoti varēja to paredzēt un bija gatavs uzņemties risku.
\n6.2. Ietekme uz tirdzniecību starp ES dalībvalstīm Juridiskais ietvars 181 LESD 101. panta 1. punktu piemēro gadījumos, kad nolīgums un/vai saskaņota darbība var ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Šādai ietekmei uz tirdzniecību ir jābūt vērā ņemamai.
\n182 Ietekme uz tirdzniecību nozīmē, ka nolīgums, lēmums vai saskaņotas darbības var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības modeli starp ES dalībvalstīm176. Šajā kontekstā jēdzienam \"ietekme uz tirdzniecību\" ir plaša darbības joma, un tas neattiecas tikai uz preču un pakalpojumu apmaiņu pāri robežām177.
\n183 Pamatnostādņu 18. punktā un EST praksē178 norādīts, ka, piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju, uzmanība īpaši jāpievērš šādiem elementiem:
\n184 Tirdzniecība starp dalībvalstīm var tikt ietekmēta, neraugoties uz to, ka konkrētais tirgus var būt valsts vai apakšvalsts tirgus179. Turklāt horizontālie karteļi, kas aptver veselu dalībvalsti, parasti var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm180. EST vairākās lietās ir uzskatījušas, ka \"nolīgums, lēmums vai saskaņota darbība, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, pēc savas būtības ir tāda ietekme, kas pastiprina tirgus sadalīšanu pa vienu valsti, tādējādi nodrošinot dalīšanos starp dalībvalstīm\"181.
\nAttiecināmība lietā 185 No Lietas materiāliem un Lēmuma IV daļā ietvertās analīzes ir secināms, ka Lietas dalībnieki ir noslēguši karteļa vienošanos par LVC Iepirkumiem, kas ietvēra ceļu būvdarbu veikšanu Latvijas teritorijā (piemēram, Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas un citu apdzīvotu vietu tuvumā), tādējādi ietekmējot visu Latvijas ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgu. Līdz ar ko secināms, ka aizliegtā vienošanās ir aptvērusi visu Latvijas teritoriju, kas saskaņā ar EST praksi un Pamatnostādņu 22., 78.-80. punktu var ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm.
\n186 Lietā ir konstatēts, ka Lietas dalībnieku aizliegtā vienošanās ir bijusi par diviem Iepirkumiem, kas ir pārkāpuši ES \"slieksni\", t.i., atbilstoši PIL 8. panta ceturtajai daļai līgumu līgumcena ir sasniegusi vismaz 170 000 euro (attiecīgi uz šo Iepirkumu ir attiecināmas PIL normas), un atbilstoši PIL 34. panta trešajai daļai kopsakarā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 105 \"Noteikumi par publisko iepirkumu robežvērtībām\" 2.1. apakšpunktu Iepirkums ir jāizsludina ES Oficiālajā Vēstnesī, tā kā līgumcenas robežvērtība pārsniedz 5 350 000 euro.
\n187 Analizējot 26.02.2014. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Direktīva) preambulas 1. un 90. apsvērumu kopsakarā ar Latvijas nacionālo regulējumu, secināms, ka Direktīvas viens no uzdevumiem ir nodrošināt efektīvus konkurences apstākļus, lai noteiktu saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus, kā arī nodrošināt brīvu preču apriti starp dalībvalstīm. Attiecīgi jāuzskata, ka Lietas dalībnieku darbības, \"sadalot\" savā starpā šādus vairākus ES līmeņa Iepirkumus, ir uzskatāmas par tādām, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, īpaši ņemot vērā to, ka būvniecības, tai skaitā ceļu un maģistrāļu būvniecības pakalpojumu sniegšana, mūsdienās ir starptautiska, un nevar uzskatīt, ka Latvijas teritorijā veikti liela apjoma ceļu būvdarbi ir strikti lokālas nozīmes un tajos uzvarēt nav ieinteresēti arī citu dalībvalstu tirgus dalībnieki. Jau pašas Direktīvas ieviestā prasība noteikta līmeņa iepirkumus izsludināt publiski visā ES teritorijā norāda uz šādu iepirkumu starprobežu nozīmīgumu un to potenciālo ietekmi uz preču tirdzniecību starp dalībvalstīm.
\n188 KP norāda, ka ceļu un maģistrāļu būvniecības iepirkumos Latvijā var piesaistīt citu ES dalībvalstu uzņēmumus ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, piemēram, Lietā identificētajā Iepirkumā A2, par kuru sadali Lietas dalībnieki aizliegti vienojušies, tiesības slēgt līgumu par kopējo summu 8 689 922 euro ieguva Igaunijas uzņēmums AS \"TREV-2 Grupp\".
\n189 EK ir atzinusi, ka nolīgumi principā nespēj ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
\n190 Ņemot vērā Lēmuma IV daļā veikto konkrētā tirgus analīzi, ir konstatējams, ka:
\n191 EST ir precizējusi183, ka nolīgums, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kura mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, pēc savas būtības un neatkarīgi no jebkādām tā konkrētajām sekām ievērojami ierobežo konkurenci un attiecībā uz šādiem nolīgumiem neattiecas EK De minimis paziņojums184. Tā kā Lietas dalībnieku darbībās saskatāms mērķis ierobežot un izkropļot konkurenci konkrētajā tirgū, tad arī konstatējams ievērojams konkurences ierobežojums neatkarīgi no jebkādu konkrēto seku izvērtēšanas.
\n192 Ievērojot visu iepriekšminēto, kā arī analizējot LESD 101. panta sastāva pazīmes saistībā ar konstatētiem faktiskajiem lietas apstākļiem un izvērtējot, cik tālu norādīto tirgus dalībnieku darbības varēja ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, secināms, ka:
\n193 Tādējādi secināms, ka minētās aizliegtās darbības ietekmēja tirdzniecības starp dalībvalstīm un ir piemērojams LESD
\nkonkurenci 194 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju un uz tās pamata secināto, KP konstatē, ka iepriekš minētais no KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta izrietošais un patstāvīgajā judikatūrā nostiprinātais vienošanās aizliegums no Lietas dalībnieku puses nav ievērots.
\n195 Lietas dalībnieki apsprieduši Iepirkumu sadali, saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību Iepirkumos, kā arī apmainījušies ar sensitīvu informāciju.
\n196 Iesniedzot savā starpā saskaņotus piedāvājumus, tādus, kas izslēdz un deformē konkurenci, jo Lietas dalībnieki jau ir apmainījušies ar informāciju, piemēram, ar to, kurā Iepirkumā kurš Lietas dalībnieks piedalīsies vai nē, kurš būs konkrētā Iepirkuma uzvarētājs, kā arī par citiem dalības nosacījumiem Iepirkumos, pasūtītājs saņem tādus Lietas dalībnieku piedāvājumus, kas neatbilst tādiem, kādus tas būtu saņēmis, Lietas dalībniekiem patiesi savstarpēji konkurējot. Tādējādi tiek izmainīta situācija tirgū, radot no normāliem tirgus apstākļiem atšķirīgus konkurences apstākļus, kas ierobežo, deformē un kropļo konkurenci.
\n197 Tādējādi Iepirkumos, arī piedaloties lielākam skaitam pretendentu, tostarp Lietas dalībniekiem, konkurence ir bijusi izslēgta, un gadījumos, kad daļa Lietas dalībnieku piedalās vismaz Lēmuma V nodaļā analizētajos Iepirkumos, KP uzskata, ka Lietas dalībnieki pasūtītājam LVC iesniedza konkurenci deformējošus un savstarpēju konkurenci izslēdzošus piedāvājumus, atbilstoši Lietas dalībnieku interesēm, mērķiem, izpratnei un stratēģijai.
\n198 Atbilstoši Lēmumā sniegtajam pierādījumu izklāstam un KP analīzei secināms, ka Lietas dalībnieki bija veikuši Iepirkumu sadali un saskaņojuši dalības nosacījumus V nodaļā analizētajos Iepirkumos, tostarp, vienojoties par potenciālo uzvarētāju, attiecīgi veicot nepieciešamās darbības, lai atbilstoši panāktajai vienošanai to īstenotu.
\n199 Lēmumā analizētie pierādījumi apliecina, ka Lietas dalībnieki īstenoja vienošanos attiecībā uz izsludinātajiem un vēl neizsludinātajiem Iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos laikā nosakot potenciālo uzvarētāju Iepirkumā. Pēc tam Lietas dalībnieki veica nepieciešamās darbības, īstenojot panākto vienošanos - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. un 85. rindkopu).
\n200 Izvērtējot Lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas saturu, secināms, ka Lietas dalībnieki ir apzinājušies savas rīcības prettiesisko raksturu, par ko, tostarp, liecina sarunā minētais par nepieciešamību nodrošināties pret iespējamu sarunu ierakstīšanu (skat. Lēmuma 91. rindkopu).
\n201 Norādāms, ka atbilstoši Lietā iegūtajiem pierādījumiem Lietas dalībnieki ir veikuši pasākumus, kas vērsti uz Iepirkumu sadali, rīkojušies atbilstoši sarunās norunātajam, iesniedzot vai neiesniedzot piedāvājumus Iepirkumos, tādējādi tie ir apzinājušies savas rīcības raksturu.
\n202 KP norāda, ka tā Lietā ir vērtējusi Lietas dalībnieku starpā notikušās informācijas apmaiņas patieso mērķi un nonāca pie secinājuma, ka Lietas dalībnieki veica konkurenci ierobežojošas darbības, kuru mērķis bija savstarpējās konkurences izslēgšana. Konkrēti, aizliegtās vienošanās mērķis bija sadalīt Lietā identificētos Iepirkumus noteikto Lietas dalībnieku starpā.
\n203 Papildus norādams, ka Lietā konstatēti tādi Iepirkumi, kuru procedūru rezultāti ir citādāki nekā bija panākts Lietas dalībnieku vienošanās, proti, Iepirkumos neuzvarēja Lietas dalībnieki, kuriem tie bija iedalīti. KP norāda, ja kāds Iepirkumu procedūras rezultāts no Lietas dalībnieku rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ nav panākts atbilstoši noslēgtajai aizliegtajai vienošanai, tas neietekmē KP izdarītos secinājumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu par šiem Iepirkumiem.
\n204 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus dalībnieki, kas konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem.
\nKonkurentu vienošanās iepirkumos par to sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos vērtējama kā karteļa vienošanās, un šāda aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē un izslēdz konkurenci, tādējādi rada negatīvu ietekmi, it īpaši uz pakalpojumu cenām un kvalitāti.
\n205 KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas vienošanās faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav nepieciešams pierādīt faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja tiek pierādīts vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis, un KP secina, ka Lietā iegūtā informācija ir pietiekama, lai konstatētu, ka Lietas dalībnieki ir veikuši darbības, kuras atbilst KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta 1. punktā noteiktajam pārkāpumam, t.i., vienojušies par Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem Iepirkumos.
\nVII LIETAS DALĪBNIEKA UN TĀ MĀTES SABIEDRĪBAS IESNIEGTIE VIEDOKĻI 206 KP ir izvērtējusi Lietas dalībnieka un tās mātes sabiedrības viedokļos ietvertos argumentus un šīs nodaļas ietvaros sniedz savu vērtējumu par tiem. Vienlaikus norādāms, ka KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un kuri spētu ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju. Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos ietvertajiem argumentiem, jo īpaši uz tādiem apgalvojumiem, kas nav pamatoti atbilstoši Lietas faktiskajiem apstākļiem un tādējādi ir tikai un vienīgi vispārīgi apgalvojumi, kurus nav nepieciešams ne pārbaudīt, ne atspēkot.
\n207 KP, pirms sniegt vērtējumu par Lietas dalībnieka un tās mātes sabiedrības viedokļos ietvertajiem argumentiem, paskaidro, ka atkarībā no vienošanās rakstura un vispārējā satura izdala vienošanās \"pēc mērķa\" un vienošanās \"pēc sekām\". Konkurenci ierobežojoša mērķa konstatācija ļauj atsevišķi nepierādīt negatīvo ietekmi uz konkurenci pēc sekām, jo negatīvo seku iestāšanos var prezumēt augstās varbūtības pēc mērķa ierobežojumiem negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Līdz ar to noteikta veida tirgus dalībnieku vienošanās formas jau pēc sava rakstura var tikt uzskatītas par kaitējošām normālas konkurences funkcionēšanai185.
\nTirgus dalībnieku vienošanās pēc mērķa tādā mērā rada kaitējumu konkurencei, ka var uzskatīt, ka to seku pārbaude nav vajadzīga186. Arī EK norādījusi, ka piedāvājumu saskaņošana iepirkumos, kuru ietvaros viens vai vairāki tirgus dalībnieki saskaņo rīcību attiecībā uz dalību iepirkumos, ir atzīstams par pārkāpumu, kurā atsevišķi seku ietekmi vērtēt nav nepieciešams187. Lēmumā KP jau veica Lietas dalībnieku vienošanās mērķa novērtējumu, un, ievērojot Lietā iegūtos pierādījumus, netika konstatēta objektīva nepieciešamība novērtēt aizliegtās vienošanās ietekmi uz tirgu pēc sekām. No Lietā konstatētā Lietas dalībnieku mērķa (Iepirkumu sadale, apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienošanās par dalības nosacījumiem Iepirkumos, tostarp, vienojoties par dalības formu) izriet skaidrs pret konkurenci un uz tās kropļošanu izvirzīts nodoms, kas pats par sevi ir konkurenci ierobežojošs bez padziļinātas seku analīzes.
\nPar kriminālprocesa / operatīvās darbības materiālu izmantošanu 208 Ceļu pārvalde 28.04.2023. vēstulē Nr. 1.12/23-291 (turpmāk - Viedoklis) rakstveida viedoklī KP norāda, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) 3. panta 1. daļu operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, šis likums, kā arī citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā arī personu pamattiesības. Operatīvā darbība nav pieļaujama administratīvā pārkāpuma lietās. Līdz ar to secināms, ka tiesību normās nav nostiprināts samērīgums starp KL pārkāpuma kaitīgumu ar cilvēktiesību aizskārumu, ko paredz operatīvās darbības. Ņemot vērā minēto, Ceļu pārvaldes ieskatā, ir prettiesiski KL pārkāpuma lietās izmantot pierādījumus, kas iegūti operatīvās darbības ietvaros krimināllietā, jo šo pierādījumu iegūšana šādam mērķim nav tiesiska.
\n209 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli kā nepamatotu un juridiski nekorektu.
\n210 Pirmkārt, APL 59. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, savukārt APL 59. panta otrā daļa paredz, ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to KP ne tikai ir pienākums iegūt tai nepieciešamo informāciju, lai spētu pieņemt pamatotu un tiesisku administratīvo aktu, bet arī informācijas iegūšanas procesā sadarboties ar citām institūcijām - šajā Lietā tas ir KNAB, kas var sniegt nepieciešamo informāciju.
\n211 Turklāt APL 53. pants nosaka sadarbības procesu starp institūcijām, un ne APL, ne judikatūra nediferencē institūcijas vai sadarbības pienākumu atkarībā no institūciju pamatuzdevumiem vai citiem kritērijiem. Tiesību doktrīnā norādīts, ka iestāde nepieciešamo informāciju var vākt gan no procesa dalībniekiem, gan no citām institūcijām. Kā atzinis Senāts, ar jēdzienu \"institūcija\" šajā normā aptvertas ne tikai citas iestādes, bet arī citas (konkrētajā administratīvajā procesā neiesaistītas) privātpersonas188. KNAB ir tāda pati institūcija APL izpratnē kā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, IUB u.c. Secīgi arī nepieciešamās informācijas iegūšana administratīvā procesa ietvaros no KNAB ir tiesiska.
\n212 APL 60. pants nosaka vienīgos informācijas iegūšanas ierobežojumus administratīvajā procesā un tie iedalās divās daļās:
\nŅemot vērā to, ka KL nenosaka konkrētus iegūstamās informācijas veidus vai pierādījumu uzskaitījumu189, jāsecina, ka KP nav ierobežota iegūt un izmantot to informāciju, kas iegūta no citām institūcijām, ja tā norāda uz KL vai LESD pārkāpumu;
\n213 Otrkārt, KP norāda, ka Ceļu pārvalde nepamatoti atsaucas uz ODL 2. pantā minētajiem mērķiem, secinot, ka attiecīgā norma un ODL 3. panta 1. daļā minētie normatīvie akti liedz KP izmantot operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju. ODL 2. pants nosaka to uzdevumu loku, kuru veikšanai vispār var tikt iniciēti un veikti operatīvās darbības pasākumi, t.i., norma neattiecas uz operatīvo darbību rezultātā iegūto materiālu tālākizmantošanu (tai skaitā kriminālprocesā).
\nLietā nepastāv strīds par to, ka KNAB būtu veicis operatīvo sarunu noklausīšanos ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu. Tas, ka daļa KP izmantoto pierādījumu ir iegūti no kriminālprocesa materiāliem, kura mērķis nebija izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu, nenozīmē, ka KP nevarēja objektīvi izvērtēt šajos pierādījumos fiksētos faktus, kā, piemēram, savstarpējās komunikācijas faktu starp neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un to lomu. Līdz ar to secināms, ka ODL 2. pants nav uzskatāms par normu, kas izslēdz iespēju KP izmantot administratīvajā procesā kā pierādījumus materiālus, kas iegūti kriminālprocesa gaitā.
\n214 KP uzsver, ka lietā KP ir saņēmusi materiālus no KNAB kriminālprocesa, nevis no operatīvās lietas materiāliem. Saskaņā ar ODL 24. panta pirmo daļu operatīvās darbības gaitā iegūtos materiālus drīkst izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā, tātad ir tiesiska un atļauta to pārnešana uz krimināllietas materiāliem, ja tiek nodrošināta operatīvās darbības īstenošanā iesaistīto personu konfidencialitāte un drošība. Attiecīgi no iepriekšminētā sistēmiskas interpretācijas ar KPL 127. panta trešo un ceturto daļu izriet, ka operatīvās darbības materiāli var tikt pievienoti kriminālprocesam kā pierādījumi, pēc kā tie kļūst par pilnvērtīgiem krimināllietas materiāliem, kuru nodošana citām kompetentajām iestādēm ir tiesiska, kas arī atzīts judikatūrā191. Šo pašu atziņu arī ir apstiprinājis Augstākās tiesas Krimināllietu departaments - pierādījumi kriminālprocesā ir jebkurā likumā, arī KPL paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem192 - tātad nepastāv mākslīga pierādījumu iedalīšana pēc to iegūšanas veida, noteicošais ir to sākotnējās iegūšanas tiesiskums, ko Lietā apliecina Augstākās tiesas izsniegtā uzziņa par operatīvo darbību veikšanu. Lietā nav strīda par to, ka KP nav operatīvās darbības subjekts, taču tas nekādā veidā pats par sevi neliedz KP izmantot no kriminālprocesa saņemtus materiālus.
\n215 KPL kā speciālais normatīvais akts, kas ekskluzīvi noregulē kriminālprocesuālās attiecības un procesu, kādā tiek pierādīta fiziskas personas vaina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredz specifiskas normas, kas liedz izmantot noteiktā veidā iegūtus materiālus personas vainas atzīšanai. Šis lēmums un tajā specifiskā norāde uz cilvēktiesību ievērošanas principu nav pretrunā ar administratīvajā procesā paredzēto pierādījumu iegūšanas un izmantošanas praksi, kas izriet no APL un KL. KP, veicot izpēti lietā, nelemj par kādas fiziskas personas vainu pēc Krimināllikuma Sevišķajā daļā ietvertā sastāva, bet gan veic izpēti par tirgus dalībnieku atbildību konkurences tiesību pārkāpumā. Kā arī konstatēts ECT praksē193, tad KP, veicot procesuālās darbības ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu, to dara ar mērķi nodrošināt valsts ekonomisko labklājību, kas kopsakarā ar KL 2. panta mērķi dod pamatu KP apstrādāt arī tādu informāciju, kas iegūta no kriminālprocesa materiāliem.
\n216 No KL 26. panta pirmās daļas un APL 59. panta sistēmiskas interpretācijas izriet, ka KP nav ierobežota izmantot Lietas izpētē arī tādu informāciju, kas ir iegūta no citas iestādes, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādes KNAB. Latvijas tiesu praksē jau ir atzīts, ka kriminālprocesa virzītājam ir tiesības patstāvīgi izvērtēt un, pamatojoties uz KPL 375. panta pamata, nodot jebkurai citai personai vai kompetentajai iestādei materiālus no kriminālprocesa neatkarīgi no šī paša kriminālprocesa gaitas un procesuālās stadijas194, kā arī KP ir tiesības saņemt un izmantot administratīvā procesa norisē operatīvās darbības rezultātā iegūtos materiālus, ja tie ir iegūti no kriminālprocesa195. Ne no KPL 375. panta atbilstoši tās jēgai un mērķim, ne arī citām tiesību normām nav secināms, ka krimināllietas materiāli nekādā gadījumā kriminālprocesa laikā nav izsniedzami izmantošanai administratīvajā lietā. KPL 375. panta pirmajā daļā minētais izmeklēšanas noslēpums saprotams nevis kā vispārējs aizliegums pirmstiesas procesā izsniegt krimināllietas materiālus šajā normā neminētām personām, bet gan ir vērsts uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Proti, tas dod iespēju procesa virzītājam izlemt, vai lietas materiālu izsniegšana konkrētajā brīdī un konkrētajai personai nekaitē izmeklēšanas interesēm, un vajadzības gadījumā atteikt materiālu izsniegšanu. Tomēr materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis. Ja tas, procesa virzītāja ieskatā, neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad materiālu neizsniegšanai nav pamata196.
\n217 Apstāklis, ka iestāde administratīvajā procesā ir izmantojusi atsevišķus kriminālprocesā iegūtus pierādījumus, nenozīmē, un tas neizriet no tiesību normām, ka iestādei un tiesai būtu jāņem vērā arī visi pārējie krimināllietā iegūtie pierādījumi vai jāsagaida to novērtējums krimināllietā. Abi procesi (kriminālprocess un administratīvais process) ir patstāvīgi un atšķiras pēc sava mērķa un tādēļ viens no otra nav atkarīgi citstarp attiecībā uz iegūtajiem pierādījumiem un to novērtējumu197. Līdz ar to kriminālprocesa virzītājam bija tiesības un likumisks pamats nosūtīt KP materiālus no krimināllietas.
\n218 Treškārt, ierakstītu personu sarunu izmantošana pierādīšanā, tostarp ārpus kriminālprocesuālās sfēras, nav jauna vai inovatīva pieeja. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) ir vairākkārt vērtējusi šādu noklausīšanās rezultātā iegūtu materiālu izmantošanas tiesiskumu atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. pantam.
\n219 Nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts var traucēt aizsargātu tiesību izmantošanu, ir izklāstīti Konvencijas 8. panta 2. punktā, proti, valsts drošības, sabiedrības drošības vai valsts ekonomiskās labklājības interesēs, lai novērstu nekārtības vai noziedzību, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
\nIerobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir \"saskaņā ar likumu\" vai \"paredzēti likumā\" un ir \"nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā\", lai aizsargātu kādu no iepriekš minētajiem mērķiem198.
\n220 KP vērš īpašu uzmanību uz jaunākajām ECT atziņām lietā Janssen de Jong Groep b.V. and Others199, kur ECT specifiski vērtēja to, vai kriminālizmeklēšanas procesā iegūtu telefonsarunu ierakstu nodošana Nīderlandes konkurences iestādei administratīvās lietas izmeklēšanas veikšanai ir bijusi atbilstoša Konvencijas 8. pantam.
\n221 ECT atzina, ka, vērtējot iejaukšanās personas dzīvē atbilstību likumam un šīs iejaukšanās nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, ir jāņem vērā tas, vai iejaukšanās adresāts ir juridiska vai fiziska persona. Attiecīgi iejaukšanās robežas attiecībā pret juridiskajām personām ir plašākas nekā pret fiziskām200. ECT norādīja, ka ir bijis pietiekoši paredzams no tiesību viedokļa, ka Nīderlandes konkurences iestādei ir tiesības saņemt un izmantot kriminālizmeklēšanas gaitā iegūtu informāciju, neskatoties uz to, ka Nīderlandes Judicial and Criminal Data likums, kas ir analoģisks ODL, tieši nesaturēja atsauci uz Nīderlandes konkurences iestādi, bet gan saturēja vispārīgu norādi, ka kriminālizmeklēšanas gaitā iegūta informācija ir nododama citām publiskām institūcijām to likumos noteikto funkciju nodrošināšanai201. ECT secināja, ka abām pilnvarotajām valsts iestādēm (Nīderlandes prokuratūrai un konkurences iestādei), kurām bija atsevišķi uzdevumi un speciālās zināšanas, ir jākoordinējas, lai identificētu tos datus, kuru apstrāde nepieciešama vispārējo sabiedrības interešu aizsardzībai, t.i., konkurences tiesību nodrošināšanai202.
\n222 Turklāt KL un APL pastāv plaša ex post facto tiesu uzraudzība. Administratīvajā procesā par KP lēmumu uzlikt naudas sodu Lietas dalībnieki var apstrīdēt datu pārraides likumību un atbilstību Konvencijai203.
\n223 Vispirms KP vēlas vērst uzmanību, ka, ES204, ECT un EST ieskatā, konkurences tiesību pārkāpumi nebūt netiek uzskatīti par \"nenozīmīgiem pārkāpumiem\", bet, tieši pretēji, ECT judikatūrā205 ir akcentēts, ka konkurences pārkāpumu lietas to sankciju dēļ tiek pielīdzinātas krimināllietām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (turpmāk - Direktīva) satur skaidru norādi par nepieciešamību palielināt ES konkurences iestāžu kapacitāti un pilnvaru apjomu, lai tās spētu efektīvi nodrošināt LESD 101. un 102. panta ievērošanas uzraudzību. Senāts arī ir atzinis, ka KP, īstenojot konkurences tiesību publiski tiesisko izpildi, darbojas sabiedrības kopējās interesēs, īstenojot tos mērķus, kas nosprausti KL 2. pantā - aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas206.
\n224 Direktīvas mērķis ir bijis efektivizēt visu ES dalībvalstu konkurences iestāžu darbību, lai pastiprinātu konkurences tiesību aizsardzību visās dalībvalstīs, jo tikai tādējādi ir iespējams ieviest praksē LESD 101. un 102. panta ievērošanu no tirgus dalībnieku puses. Lai varētu virzīties uz Direktīvas mērķu sasniegšanu, nepietiek tikai ar finansējuma palielināšanu vai neatkarības garantiju piešķiršanu. Tostarp ir svarīgi panākt vienotu izpratni ES līmenī par materiālo (LESD 101. un 102. panta) un procesuālo tiesību normu piemērošanu un pierādīšana standartu konkurences tiesību jomā, it īpaši tik smagu kā karteļi.
\n225 Viens no ceļiem, kādu izvēlējies Eiropas Parlaments, tātad, likumdevējs, ir dot saistošas norādes dalībvalstīm par pierādījumu novērtēšanu konkurences tiesību jomā un šīs norādes ir iekļāvis Direktīvas preambulā207. Preambulai nav tikai simboliska nozīme vai svarīga politiskā jēga. Preambula satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm208. Turklāt, kā tas redzams arī no Senāta 07.06.2022. lēmuma lietā Nr. SKA-793/2022 9. rindkopas, tad, neapšaubāmi, interpretējot ES tiesību aktus, ir jāņem vērā arī preambulā ietvertie norādījumi.
\n226 Direktīvas 73. apsvērums209 sniedz skaidru, viennozīmīgu un nepārprotamu skaidrojumu par ierakstītu pierādījumu (tai skaitā sarunu, kā tas ir dotajā Lietā) izmantošanas pieļaujamību, kas saskan ar Latvijas tiesu judikatūru pierādījumu izmantošanā administratīvajā procesā: \"73. Būtisks elements LESD 101. un 102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgos pierādījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir rakstveidā, mutiski vai elektroniski vai ierakstīti.
\nMinētajam būtu jāaptver iespēja ņemt vērā slēptus ierakstus, ko veikušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav publiskas iestādes, ar noteikumu, ka minētie ieraksti nav vienīgais pierādījumu avots. Tam nebūtu jāskar tiesības tikt uzklausītam un visu to ierakstu pieņemamību, kurus veikušas vai ieguvušas publiskas iestādes. Tāpat VKI vajadzētu varēt par attiecīgiem pierādījumiem atzīt elektroniskos ziņojumus neatkarīgi no tā, ka tie šķietami nav lasīti vai ir izdzēsti.\"
\n227 Kā redzams no Direktīvas preambulas 73. apsvēruma, tad pieļaujami konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanā ir:
\n228 Jānorāda, ka EST savā judikatūrā jau ir vērtējusi tiesībaizsardzības iestāžu iegūtu materiālu, kas ir analogi ODL ietvertajiem pasākumiem, nodošanas iespēju administratīvajā procesā. Spilgts piemērs ir EST spriedums lietā WebMindLicenses211. WebMindLincenses lietā EST vērtēja, vai Ungārijas nodokļu administrācija drīkst vākt pierādījumus, kas iegūti kriminālprocesā, ieskaitot ar slepeniem līdzekļiem, un tos izmantot administratīvā lēmuma pamatošanai. EST atzina, ka ES tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās pieļauj izmantot paralēlā, vēl nepabeigtā kriminālprocesā iegūtus pierādījumus, piemēram, telekomunikāciju pārtveršanu un elektroniskā pasta izņemšanu, pie nosacījuma, ka, iegūstot šos pierādījumus kriminālprocesā un izmantojot tos administratīvajā procesā, nav pārkāptas ES garantētās tiesības212.
\nPar pārkāpuma sastāva konstatēšanu 229 RSTA rakstveida viedoklī norāda, ka KP Paziņojumā ir konstatēta virkne sarunu, kurās citi Lietas dalībnieki apspriež savu redzējumu par konkurenci noteiktos iepirkumos. Šādas aizmuguriskas sarunas ne vien nesaista Ceļu pārvaldi, bet arī nepierāda tās dalību šajās sarunās, tās vienoto nodomu ar sarunu dalībniekiem, kuri šos jautājumus apsprieduši bez Ceļu pārvaldes klātbūtnes.
\n230 KP norāda, ka saskaņā ar Lietā iegūtajiem pierādījumiem213 starp [AA] un [CC] ir notikušas citas regulārās tikšanās, ko apstiprināja paši Lietas dalībnieku pārstāvji [AA] un [CC] savos paskaidrojumos. Tāpat uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā norādīja, ka \"Tātad, mēs tiekamies tad vēlreiz, kad tu parunāsi ar [SS]. Jā?\", tādējādi apstiprinot atkārtotas tikšanās nepieciešamību. Vienlaikus KP norāda, ka ar Lēmumu ir konstatēts, ka Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] un A.C.B. pārstāvis [AA] ir piedalījušies vienā konkrētā tikšanās reizē, 25.01.2017., kad to savstarpējā sarunā tika apspriesti Iepirkumi P5, A4, A6 un A2.
\n231 RSTA rakstveida viedoklī minēts, ka Paziņojumā ir konstatēta viena epizode, kurā [CC] runā ar [AA], un šajā sarunā netiek minēti visi Paziņojumā norādītie iepirkumi. KP noraida minēto apgalvojumu, un norāda, ka 25.01.2017. sarunā starp [AA] un [CC] tiek minēti un savstarpēji starp Lietas dalībnieku pārstāvjiem apspriesti plāni par vairāku Iepirkumu sadali un plāniem piedalīties tajos, proti, komunikācija par Iepirkumiem P5, A4, A6 un A2, turklāt sarunā par Iepirkumu P5 notika informācijas apmaiņa par tajā iesniedzamo piedāvājumu cenām, tajā skaitā par piedāvājuma pašizmaksu. Savukārt sarunā par Iepirkumu A4 minētie Lietas dalībnieki savstarpēji apspriež un vienojas par dalības nosacījumiem tajā.
\n232 Par komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu. Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka, iespējams, sensitīvas informācijas apmaiņa starp A.C.B. un Ceļu pārvaldi varētu būt notikusi Iepirkumā P5, bet Paziņojumā nav vērtēts, vai konkrētās informācijas apmaiņa, ņemot vērā to, ka tā pati par sevi nepierāda aizliegtu vienošanos Paziņojumā konstatētajā apjomā un termiņā, veido aizliegtas vienošanās sastāvu. Ceļu pārvalde norāda, ka nav vērtēti un Lietā nav iegūti pierādījumi, ka sensitīvas informācijas apmaiņā Ceļu Pārvalde būtu bijusi iesaistīta ar visiem Lietas dalībniekiem un par visiem Paziņojumā konstatētajiem iepirkumiem. Papildus Ceļu pārvalde norāda, ka Lietā vērtēta dalība publiskajos iepirkumos tirgū, kurš pamatā ir balstīts uz publiskajiem iepirkumiem. Pasūtītājs nosaka kvalifikācijas prasības, kas izpildāmas tieši publisko iepirkumu rezultātā. Nozarē izmaksas ietekmē resursa pieejamība un tā attālums līdz konkrētam objektam. Līdz ar to konkurenti ir samērā labi informēti viens par otra spējām iesniegt piedāvājumu un par to iespējām piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu. Tādējādi konkurentiem rodas objektīva nepieciešamība sadarboties, lai veicinātu savu individuālo konkurētspēju, kas arī ir kopīgu piedāvājumu pieļaujamības pamatprincips publiskajos iepirkumos.
\nSecīgi, noteikta veida informācijas pārrunāšana kopumā nevar radīt ietekmi uz konkurenci, jo šī informācija ir izsecināma no publiski pieejamas informācijas un tā, ka tirgus dalībnieki ir ieinteresēti sadarbībā. Līdz ar to nav pamata konstatēt sensitīvas informācijas apmaiņu arī šādos Iepirkumos, kuros Ceļu pārvalde ir piedalījusies: A4, A6 un A2.
\n233 KP noraida šo viedokli kā Lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu, jo saskaņā ar Lietas materiāliem214 25.01.2017. sarunā starp [AA] un [CC] secīgi tika minēta un savstarpēji starp Lietas dalībnieku pārstāvjiem apspriesta Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadale, plāni piedalīties tajos.
\nPapildus par Iepirkumu P5 notika informācijas apmaiņa par iesniedzamo piedāvājumu cenām, arī par piedāvājuma pašizmaksu, bet par Iepirkumu A4 tika panākta vienošanās par dalības nosacījumiem tajā. Uzsverams, ka komunikācija par minētajiem Iepirkumiem notika vienā sarunā, komunikācijā Iepirkumus secīgi pārrunājot un sadalot. Līdz ar to kritiski ir vērtējams Ceļu pārvaldes arguments, ka no komunikācijā pārrunātajiem Iepirkumiem tikai par vienu no tiem (P5), iespējams, ir notikusi apmaiņa ar sensitīvu informāciju. KP norāda, ka komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni, kā, piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tostarp tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem). KP uzsver, ka, no konkurences tiesību aspekta raugoties, starp divām vai vairākām nesaistītām komercsabiedrībām, kas darbojas vienā konkrētajā tirgū, kā arī kandidē izsludinātajos Iepirkumos kā neatkarīgi/nesaistīti tirgus dalībnieki (piem. Iepirkumā P5), savstarpēji konkurējot, nav pieļaujama komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa. Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem. KP norāda, ka informācija par Iepirkumu sadalījumu, to dalījumu, kā arī detalizētā informācija par piedāvājumu cenām, arī par piedāvājuma pašizmaksu, un vienošanās par dalības nosacījumiem nepārprotami atklāj informāciju par konkurenta komerciāli sensitīvu informāciju, kas rada priekšstatu par dalību Iepirkumos, piedāvājumu izmaksām Iepirkumā, kā arī ziņas par konkurenta rīcības plāniem un spējām. KP atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujama informācijas apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem vai citu komerciāli būtisku informāciju.
\nVienlaikus KP vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Lietā konstatēto, Ceļu pārvalde nebija iesniegusi piedāvājumus Iepirkumā A2 un A6.
\n234 Par Iepirkumu sadalījumu Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā P5 Ceļu pārvalde jau bija plānojusi piedalīties, veikusi aprēķinus, pirms A.C.B. aicināja tai šajā iepirkumā piedalīties. Vienlaikus Iepirkumā P5 netiek apspriesta A.C.B. vai cita Lietas dalībnieka dalība iepirkumā. Pats fakts, ka Ceļu pārvalde piedalīsies iepirkumā nozares specifikas dēļ, kad konkurenti viens par otru ir pietiekami informēti, nepietiekami pierāda iepirkumu sadales sastāva pazīmes. Attiecībā uz saziņu Iepirkumā A4, A6 un A2, Ceļu pārvalde norāda, ka secināms - tā nepierāda, ka Ceļu pārvalde būtu informēta par citu Lietas dalībnieku plāniem, kā arī nepauž savus plānus. Lai gan, kā norādīts iepriekš, kopumā konkurenti objektīvi varētu būt informēti, ka Ceļu pārvalde nevar iesniegt piedāvājumu individuāli.
\n235 KP norāda, ka minētais Ceļu pārvaldes viedoklis ir noraidāms. Kā jau KP ir norādījusi iepriekš, Lietā esošās informācijas un faktu izklāsts, to kopsakarīgs novērtējums, tostarp Lietā pieejamais 25.01.2017. sarunas audioieraksts un tās atšifrējums, liecina par pretējo, proti, par to, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā ar A.C.B. pārstāvi [AA] ir sadalījuši Iepirkumus P5, A4, A6 un A2. Sarunā apspriestais, tās frāzes, sarunā klātesošo intonācija nepārprotami liecina par minēto Iepirkumu dalījumu klātesošo Lietas dalībnieku starpā. Izšķiroši ir tas, vai KP iegūtie un Lēmumā norādītie pierādījumi apstiprina, ka starp Lietas dalībniekiem A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. ir bijusi komunikācija par minēto Iepirkumu sadali, vienojoties par to dalības nosacījumiem. Uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] aktīvi iesaistījies komunikācijā par Iepirkumiem P5 un A4, savukārt komunikācijā par Iepirkumiem A2 un A6 viņš tika atklāti informēts no A.C.B. pārstāvja [AA] puses par to sadali, tādējādi šo sadali akceptējot, neizsakot neapmierinātību vai iebildumus [AA] teiktajam, ka Ceļu pārvaldei ir iedalīts noteikts Iepirkums P5 un A4, bet citi Iepirkumi A2 un A6, Ceļu pārvaldei nav iedalīti. KP secina, ka ar šādu rīcību Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], piekrītot šādam A.C.B. pārstāvja [AA] Iepirkuma P5, A4, A2 un A6 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto Iepirkumu A2 un A6 sadalījumu, tādējādi atzīstot un aktīvi piedaloties pastāvošās aizliegtās vienošanās realizācijā sarunā klātesošo Lietas dalībnieku starpā. Tādējādi ir pamatoti secināt, ka Lietas dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. sarunā ir vienojušies par Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, tostarp apmainījušies ar informāciju par Iepirkumā P5 iesniedzamo piedāvājumu cenām un savstarpēji apspriedušies un vienojušies par dalības nosacījumiem Iepirkumā A4. KP norāda, ka KP Lietas ietvaros nevērtē Lietas dalībnieku iespējamo informētību, proti, iespēju izsecināt konkurenta faktiskās spējas iesniegt piedāvājumu LVC iepirkumos, t.sk. kopā ar citu Lietas dalībnieku vai citu tirgus dalībnieku pretendentu apvienībā vai citā formā, bet KP vērtē Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu cenām, kas primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā.
\n236 Par lemšanu par savstarpējo piedalīšanos Ceļu pārvalde norāda, ka tā nav lēmusi par savstarpējo piedalīšanos nevienā Paziņojumā minētajā iepirkumā, no Lietas dalībniekiem Lietā ir konstatēta tikai komunikācija ar A.C.B., un sarunas ir bijušas par to, vai Ceļu pārvalde varēs vai nevarēs apvienot spēkus ar A.C.B., iesniedzot piedāvājumu kādā iepirkumā.
\nMinētais fakts nepietiekami pierāda lemšanu par savstarpēju piedalīšanos kā aizliegtu vienošanos.
\n237 KP norāda, ka šāds Ceļu pārvaldes viedoklis ir noraidāms.
\nKP secina, ka Ceļu pārvalde pareizi norāda viedoklī, ka Lēmumā konstatētā komunikācija par iepirkumiem notika 25.01.2017. starp Ceļu pārvaldes pārstāvi [CC] un A.C.B. pārstāvi [AA]. Vienlaikus kritiski vērtējams un noraidāms ir Ceļu pārvaldes arguments, ka tā nav lēmusi par savstarpējo piedalīšanos nevienā no Iepirkumiem P5, A4, A2 un A6. KP norāda, ka 25.01.2017. sarunā pieminētie Lietas dalībnieku pārstāvji savā komunikācijā aktīvi un nepārprotami ir dalījušies ar plāniem, izrunājuši, apsprieduši un vienojušies, gan par minēto Iepirkumu sadalījumu, gan par nepieciešamību Ceļu pārvaldei startēt tai iedalītajā Iepirkumā P5, gan par variantiem, kādos Ceļu pārvalde var uzvarēt Iepirkumā A4, Lietas dalībniekam A.C.B., nepieciešamības gadījumā palīdzot Ceļu pārvaldei ar kvalifikāciju. Lietā konstatēti fakti, ka Lietas dalībnieks A.C.B. Iepirkumā P5 un A2 iesniedza piedāvājumus, savukārt Iepirkumā A4 bija Ceļu pārvaldes apakšuzņēmējs, uz kura spējām tā balstījās kvalifikācijas pieradīšanai, kā arī tas, ka Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus Iepirkumos P5 un A4, bet Iepirkumos A2 un A6 piedāvājumus neiesniedza, ļauj KP secināt, ka Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde un A.C.B 25.01.2017. sarunā tostarp ir lēmuši par savstarpējo piedalīšanos Iepirkumos P5, A4 , kā arī A2 un A6.
\n238 Par atteikšanos piedalīties (piedāvājumu neiesniegšanu) un aizsega piedāvājumu iesniegšanu Ceļu pārvalde norāda, ka nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas dalībnieka interesēs vai aizsega piedāvājumu iesniegšana Iepirkumos P5 un A4, jo Ceļu pārvalde iesniedza tajos piedāvājumus. Ceļu pārvalde norāda, ka nav konstatējama piedāvājuma neiesniegšana cita Lietas dalībnieka interesēs (nav zināma iespēja kvalificēties, informācijas trūkuma dēļ, Iepirkumā A6 un A2, un šajos Iepirkumos nav konstatējams arī ekonomiskais pamats), vai aizsega piedāvājumu iesniegšana Iepirkumos A6 un A2.
\nTāpat Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav iegūti pierādījumi, kas pamatotu to, ka Ceļu pārvalde būtu apņēmusies iesniegt aizsega piedāvājumu, līdz ar to piedāvājumu neiesniegšana ir jāņem vērā, atzīstot rīcības tiesiskumu. Ceļu pārvalde norādīja, ka nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas dalībnieka interesēs, jo Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus Iepirkumos P5 un A4.
\n239 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav identificēti iepirkumi, kuros Ceļu pārvalde saskaņā ar Paziņojumu, it kā panākot vienošanos starp Lietas dalībniekiem, nebūtu iesniegusi piedāvājumus vai būtu iesniegusi aizsega piedāvājumus.
\n240 KP norāda, ka Lēmumā analizēto pierādījumu kopums apliecina, ka aizliegtās vienošanās īstenoja Lietas dalībnieki STRABAG, A.C.B. un Ceļu pārvalde attiecībā uz Iepirkumu P5, savukārt Lietas dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde - attiecībā uz Iepirkumiem A4, A6 un A2, savstarpējo sarunu tikšanās laikā nosakot potenciālo uzvarētāju konkrētajā Iepirkumā un sadalot minētos Iepirkumus. Tādējādi KP secina, ka Lietas dalībnieki veica nepieciešamās darbības panākto vienošanos īstenošanai - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. rindkopu).
\nVienlaikus KP atkārtoti norāda, ka vērtē Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadali, Lietas dalībniekiem vienojoties par dalības nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu cenām, kas primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā. Tāpat jānorāda, ka Lietā ir secināts, ka Lietas dalībnieki savstarpēji veica Iepirkumu sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem, kas sevī ietver, tostarp, dalību Iepirkumā P5, nosakot ieplānoto uzvarētāju un arī aizsega piedāvājuma iesniedzējus (kuru primārais mērķis nav gūt uzvaru Iepirkumā P5). KP secina, ka vienlaikus pastāv iespēja Iepirkumā nemaz nepiedalīties, un tādējādi ir izskaidrojams, kāpēc, Ceļu pārvalde nav piedalījusies un iesniegusi piedāvājumus Iepirkumos A6 un A2.
\n241 Par Lietas dalībnieku atļauto komunikāciju jeb savstarpējo saziņu. Ceļu pārvalde norāda, ka Lietas materiālos esošā informācija liecina, ka [AA] un [CC] sazvanījās laika periodā no 27.10.2016. līdz 31.10.2017., taču šajās telefonsarunās nav konstatējams, ka [AA] un [CC] vienotos par dalību iepirkumos ne savā starpā, ne Paziņojumā konstatētajā apjomā. A.C.B. un Ceļu pārvaldei bija kopīgi projekti, kā arī Ceļu pārvaldei bija pamatota interese sadarboties ar A.C.B., lai, iegūstot pieredzi A ceļos, tā palielinātu savu konkurētspēju.
\nSecīgi, šādai saziņai ir loģisks izskaidrojums. Ceļu pārvaldes ieskatā, Lietas dalībnieku rīcība vērtējama atbilstoši tam faktiski pieejamās informācijas apjomam un kontekstā ar citiem apsvērumiem. Ceļu pārvaldes gadījumā tā ir sadarbība, tostarp, sniedzot pakalpojumus kā apakšuzņēmējam, un nepieciešamība sadarboties, lai celtu konkurētspēju, piedaloties A ceļu iepirkumos. Ceļu pārvalde norāda, ka Paziņojumā tas nav vērtēts, līdz ar to Ceļu pārvaldes dalība Paziņojumā konstatētajā aizliegtajā vienošanā nav pierādīta attiecībā ne uz iespējamā pārkāpuma periodu, ne iepirkumu skaitu, ne saziņas apmēru. Minēto īpaši pamato fakts, ka Ceļu pārvalde nevarēja individuāli kvalificēties lielai daļai Paziņojumā identificēto iepirkumu, secīgi, tā objektīvi nevarēja vienoties par dalību vai nepiedalīšanos šajos iepirkumos.
\n242 Savukārt RSTA norāda, ka Paziņojumā ir konstatēta viena epizode, kurā [CC] runā ar [AA], sarunā netiek minēti visi Paziņojumā norādītie iepirkumi, un šajā sarunā tiek apspriesta sadarbība. Lietā nav iegūta informācija un Paziņojumā nav vērtēts, vai sarunām par sadarbību nav bijis tiesisks pamats.
\nLīdz ar to KP nav vērtējusi patieso sarunas mērķi, kurš saistīts ar kopīgu piedāvājumu iesniegšanu, kas Ceļu pārvaldei nodrošina ne tikai dalību konkrētajā iepirkumā, bet arī iespēju iegūt nepieciešamo kvalifikāciju turpmākajiem iepirkumiem.
\n243 KP norāda, ka minētie Ceļu pārvaldes un RSTA viedokļi ir noraidāmi līdzīgu apsvērumu dēļ, kurus KP jau norāda Lēmumā (skat. Lēmuma 231., 233., 235. un 237. rindkopas).
\nVienlaikus KP papildus norāda, ka Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. pārstāvju savstarpējā saziņa jeb komunikācija 25.01.2017. sarunā nav uzskatāma par atļautu jeb tādu, kas viennozīmīgi būtu vērsta uz, un tā būtu loģiski izskaidrojama kā divu tirgus dalībnieku komunikācija par papildu pieredzes iegūšanu konkurences līmeņa celšanai. Kā KP norādīja iepriekš (skat. Lēmuma 237. rindkopu), 25.01.2017. sarunā pieminētie Lietas dalībnieku pārstāvji savā savstarpējā saziņā aktīvi ir dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu.
\nTostarp, A.C.B. pārstāvis [AA] ne tika informē Ceļu pārvaldes pārstāvi [CC], ka viņam ir iedalīts Iepirkums A4, bet secīgi sarunā piedāvā šī Iepirkuma realizācijas variantu, proti, vispirms [AA] norāda [CC], ka \"No tiem \"A\" ceļiem te nekas prātīgs nav. Tas, kas tev būtu. Vienīgais tāds puslīdz prātīgais ir \"A4\"\", tad secīgi [AA] piedāvā variantu, ka Ceļu pārvalde var piedalīties šajā Iepirkumā ģenerāluzņēmēja statusā, bet A.C.B. izpildīt apakšuzņēmēja darbus \"...mēs varētu darīt tā, kad tad, nu, ja tu, teiksim tā, baigi, baigi gribi, tad aizej tur par galveno…\", \"…un tad es vienkārši paiešu tev apakšā. Nu, tu pats, pats ar sev paņemsi kaut kādu daļu. Jā?\", vienlaikus [AA] ierosina [CC] pārbaudīt kvalifikāciju Iepirkumam A4 un sarunā noteic arī mērķi - Ceļu pārvaldei saņemt kvalifikāciju (pieredzi) par būvdarbu veikšanu uz valsts galvenajiem autoceļiem: \"…lai tev būtu tas \"A\"\". Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Lietā citus iegūtos pierādījumus un saņemto informāciju215, KP secina, ka 25.01.2017.
\nLietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. pārstāvju savstarpējā saziņa nav uzskatāma par komunikāciju starp diviem tirgus dalībniekiem par papildu pieredzes iegūšanu. KP norāda, ka Ceļu pārvaldes un RSTA viedokļos noradītais ir uzskatāms par mēģinājumu attaisnot Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo komunikāciju pirms Iepirkuma A4, norādot to, ka informācijas apmaiņa ir notikusi ar mērķi veidot ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā. KP vērš uzmanību, kā atzinis Senāts216, lai varētu konstatēt patiesas ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja attiecības tirgus dalībnieku starpā, tirgus dalībniekam ir jāspēj to darīt atklāti un tādā veidā, kas vērotājam no malas ļautu pietiekami skaidri saprast šādu attiecību veidošanu, un tikai tādā gadījumā informācijas apmaiņa uzņēmumu starpā varētu būt attaisnota ar šo īpašo situāciju.
\n244 Papildus KP norāda, ka Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa 2020. gadā lēmumā, kurā tā izvērtēja būvniecības uzņēmumu UAB Irdaiva un AB Panevezio statybos trestas dalību iepirkumos217, apstiprināja Lietuvas konkurences iestādes pieņemto lēmumu, kurā tas konstatēja, ka, ja uzņēmums nespēj individuāli kvalificēties iepirkumam, tam būtu kā apakšuzņēmēji jāpiesaista mazie vai vidējie uzņēmumi, kuri arī paši nespēj kvalificēties šim iepirkumam, tādā veidā neierobežojot konkurenci. Savukārt, piesaistot uzņēmumu, kurš pats būtu individuāli spējis kvalificēties iepirkuma prasībām, konkurence tika ierobežota. Tāpat arī Latvijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014. gadā, izskatot KP lēmumu par pilnsabiedrības PS \"Latroad\" darbību218, tai skaitā dalību iepirkumos, norādīja, ka mērķis, atļaujot uzņēmumu kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos, bija veicināt mazo un vidējo uzņēmēju iesaistīšanos, kuri citādāk nespētu šiem iepirkumiem kvalificēties.219 Savukārt, personu apvienības starp tirgus dalībniekiem, kuri katrs ir ekonomiski, finansiāli un tehniski spējīgi pildīt līgumsaistības patstāvīgi, nav pieļaujamas.220 Tātad, ja Ceļu pārvalde pati nespēja individuāli kvalificēties Iepirkumam A4, tai būtu vajadzējis kā apakšuzņēmēju piesaistīt kādu citu maza vai vidēja izmēra uzņēmumu, kurš arī nespēja individuāli kvalificēties šim Iepirkumam, un, šādā veidā apvienojot savus resursus, palielināt pretendentu skaitu Iepirkumā. Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka A.C.B. nebūtu spējusi kvalificēties Iepirkumam A4 individuāli.
\nVienlaikus, Ceļu pārvalde nav iesniegusi KP nekādus pierādījumus, ka sadarbība ar citu uzņēmumu, kurš individuāli nespēja kvalificēties Iepirkumam A4, būtu tikusi meklēta vai pat apsvērta. Tāpat pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbības partnera meklēšanu kopīga piedāvājuma iesniegšanai Ceļu pārvaldei būtu bijis jāapsver, vai tā trūkstošo resursu - būvdarbu vadītāju - nebūtu spējīga piesaistīt pati, piemēram, pieņemot darbā personu ar attiecīgo kvalifikāciju.221 Atkal - Ceļu pārvalde nav KP iesniegusi nekādus pierādījumus, ka šāda iespēja tika apsvērta.
\n245 KP uzsver, ka sarunas fragmentā par Iepirkumu A4 un turpmākā sarunā [CC] akceptē [AA] izteikto, ka Ceļu pārvaldei ir iedalīts Iepirkums A4, tādējādi akceptējot A.C.B. izteikto LVC Iepirkumu sadalījumu, [CC] atbildot: \"Nu, vismaz kaut ko.\" uz [AA] sarunā izteikto \"Vienīgais, ko es tev varu piedāvāt, ir \"A4\"\". Minētā [CC] frāze ir uzskatāma par piekrišanu [AA] teiktajam par Iepirkuma A4 sadalījumu. Kā arī KP norāda, ka pretēji Ceļu pārvaldes un RSTA viedoklim [AA] un [CC] 25.01.2017. saruna pierāda aizliegtās vienošanās esību un tās īstenošanu. KP, vērtējot Lietā iegūtos pierādījums, tostarp minēto Lietas dalībnieku minētā sarunā atklāto savstarpējo saziņu Iepirkuma P5, A4, A6 un A2 kopsakarā, konstatē, ka Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvalde komunikācija liecina nevis par plānoto sadarbošanos Iepirkuma A4 ietvarā, bet par minēto Iepirkumu sadales plāna turpmāko kopīgo īstenošanu, lai palielinātu Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes iespējas uzvarēt IepirkumāA4, tādējādi izslēdzot savstarpējo konkurenci.
\n246 Papildus par Lietas dalībnieka Ceļu pārvades viedoklī norādīto argumentāciju par Ceļu pārvades piedalīšanos Iepirkumā A4 KP norāda turpmāko. Kā jau tika norādīts Lēmuma 165. rindkopā, vienošanās KL 1. panta 11. punkta izpratnē ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. Atbilstoši arī KL 11. pantam ne visas vienošanās ir uzskatāmas par aizliegtām. Saskaņā ar KL 11. panta otro daļu vienošanās var tikt atzīta par spēkā esošu, ja vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās:
\n247 Arī LESD 101. panta trešā daļa pieļauj konkurentu sadarbību, bet tai pašā laikā konkurentiem ir jāievēro informācijas apmaiņas robežas un apjoms, kuru pārkāpšanas gadījumā tiks uzskatīts par konkurenci ierobežojošu mērķi.
\nSaskaņā ar Pamatnostādņu 86. punktu LESD 101. pants vairāk var attiekties uz konkurentu apmaiņu ar stratēģiskiem datiem, t.i., ar tādiem datiem, kas samazina tirgus stratēģisko nenoteiktību. Stratēģisku datu kopīga izmantošana var radīt konkurenci ierobežojošas sekas, jo tā samazina pušu neatkarību lēmumu pieņemšanā, mazinot to motivāciju konkurēt. Stratēģiska informācija var būt saistīta ar cenām (piemēram, faktiskajām cenām, tirdzniecībā piemērotajām atlaidēm, palielinājumiem, samazinājumiem), pasūtītāju sarakstiem, ražošanas izmaksām, apjomiem, apgrozījumu, pārdošanu, jaudām, kvalitāti, tirdzniecības plāniem, riskiem, ieguldījumiem, tehnoloģijām un pētniecības un izstrādes programmām un to rezultātiem. Parasti stratēģiski vērtīgākā ir informācija par cenām un apjomiem, tai seko informācija par izmaksām un pieprasījumu.
\n248 KP savā praksē norādījusi uz četriem kumulatīviem kritērijiem, kas jāņem vērā, izvērtējot vienošanās atbilstību KL 11. panta otrajai daļai:
\nVienlaikus, lai vienošanos atzītu par spēkā esošu saskaņā ar KL 11. panta otro daļu, visiem četriem iepriekš minētajiem kritērijiem ir jāizpildās vienlaicīgi. Ja kaut viens no kritērijiem neizpildās, vienošanās ir atzīstama par aizliegtu.
\nSavukārt atbilstoši KL 11. panta 21. daļai tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda, ka vienošanās atbilst KL 11. panta otrās daļas prasībām, ir pienākums to pierādīt.
\n249 KP norāda, ka Lietas dalībnieks Ceļu pārvalde nav iesniedzis pierādījumus, kas loģiski pamatotu un izskaidrotu, ka tā komunikācija 25.01.2017. sarunā ar Lietas dalībnieku A.C.B. par dalības nosacījumiem Iepirkumā A4 atbilstu LESD 101. panta 3. punktam un attiecīgi KL 11. panta otrajā daļā ietvertajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem. KP uzsver, ka Ceļu pārvalde viedoklī norādītie pieņēmumi un apgalvojumi nevar tikt uzskatīti par pierādījumiem, kuri KP būtu jānovērtē Lēmumā saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu un attiecīgi KL 11. panta otro daļu. Turklāt, atbilstoši Lietā konstatētajam, Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde un A.C.B.
\nIepirkumā A4 realizācijā rīkojušies atbilstoši sarunā panāktajai vienošanai, veicināja Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes iespējas uzvarēt šajā Iepirkumā, tādējādi nodrošināja minēto Lietas dalībnieku starpā panākto Iepirkuma A4 sadalījumu.
\nPar Iepirkumu sadales fiksāciju 250 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav konstatēts, ka Ceļu pārvalde būtu bijusi informēta par tabulu un ka tai būtu bijusi pieejama Paziņojumā minētā tabula, ka tā būtu šajā tabulā veikusi atzīmes vai izteikusi šādu lūgumu.
\n251 Savukārt Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka neviena tabula Lietā nav iegūta, tādējādi jebkuri apsvērumi par tabulas saturu ir spekulatīvi un nav pamata uzskatīt, ka tajā nevarētu būt ietverta arī publiski pieejamā informācija par LVC iepirkumiem, ko apliecina arī Lietas dalībnieku paskaidrojumi. Ceļu pārvalde norāda, ka Lietā nav pierādījumu par to, ka tā būtu gatavojusi tabulu, tai būtu piedāvāts izteikt vēlmes par iepirkumiem, kuros tā vēlas piedalīties, tā būtu izteikusi vēlmes par iepirkumiem, kuros tā vēlētos piedalīties un tā būtu apspriedusies ar kādu Lietas dalībnieku, ar kuru tai it kā krustojas intereses par kādu konkrētu objektu, kā to risināt. Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un [CC] 25.01.2017. sarunā netiek pieminēta tabula, bet var piekrist, ka sarunas laikā ir dzirdama papīra lapu čaukstēšana, vienlaikus sarunā [CC] norāda, ka tam ir nepieciešams ieskatīties pierakstos. Ceļu pārvalde norāda, ka atbilstoši nepubliskas sarunas ierakstam [AA] stāsta [CC], ka skatās A ceļus, tas var liecināt par to, ka [AA] sarunas laikā ir dokuments, kurā tas ieskatās, taču tas nenozīmē, ka [CC] ir iespēja šajā tabulā ieskatīties (no sarunas tas neizriet), turklāt saruna šajā kontekstā ir tikai par A ceļiem.
\n252 Ceļu pārvalde norāda, ka sarunās izmantotie dokumenti var saturēt tikai LVC plānoto un notikušo iepirkumu sarakstu, un šāda informācijas apkopošana un demonstrēšana nesatur aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes. Savukārt kontekstā ar to, ka citam Lietas dalībniekam tiek piedāvāts izteikt savas vēlmes tabulas papildināšanai, Ceļu pārvaldei tiek piedāvāti objekti sadarbībai.
\nCeļu pārvalde norāda, ka 25.01.2017. sarunā [AA] piedāvā [CC] saskaņot sadarbību Iepirkumā A4. Sarunā [AA] informē, ka vakarā taisīs to lielo razkladu uz šo gadu un tad [CC] visu redzēs, kas vēl būs. Ceļu pārvalde norāda, ka saskaņošana attiecas uz sadarbību Iepirkumā A4, līdz ar to sarunas kopējais motīvs ir sadarbība un iespēja, Ceļu pārvaldei sadarbojoties iegūt pieredzi A ceļos. [CC] [AA] teikto par razkladu uz šo gadu saistīja ar sadarbības iespēju ar A.C.B., nevis ar informāciju par Lietas dalībnieku plāniem un iecerēm. Ceļu pārvalde neatzīst, ka tā būtu iepazinusies ar tabulu, tās rīcībā šāda tabula nav bijusi, tas ir pieņēmums, kas izdarīts no fakta, ka [CC] ir bijis klāt brīdī, kad [AA] ieskatās papīros, kuros varētu būt informācija par LVC iepirkumiem saistībā ar A ceļiem.
\nTāpat, Ceļu pārvaldes ieskatā, tabulā varēja tikt apkopota informācija, kas atspoguļo tās sagatavotāju redzējumu par konkurences situāciju iepirkumos, ņemot vērā tostarp citu tirgus dalībnieku paredzamo interesi (kvalifikāciju un spēju piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu). Ceļu pārvaldes ieskatā, minētais pamato, kādēļ tā minēta atsevišķās sarunās saistībā ar tabulu, jo īpaši ņemot vērā Ceļu pārvaldes interesi sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, kas, iespējams, izmantota ļaunprātīgos nolūkos.
\n253 KP, izvērtējot RSTA un Ceļu pārvaldes viedokļos norādīto par Iepirkumu sadales fiksāciju tabulā, skaidro, ka Lietas izpētē tika konstatēts, ka Iepirkumu sadales fiksācijai Lietas dalībnieki izmantoja tabulu (skat. Lēmuma 87.-90. rindkopas), KP secina, ka aizpildītās tabulas esība tika pieminēta gan 09.12.2016., gan 25.01.2017. nepubliskā sarunā Lietas dalībnieku starpā, vienlaikus minētās nepubliskās sarunas un Lietā vērtētā telefonsaruna par Iepirkumu A6, caurvij norādes, ka Lietas dalībnieki izmantoja tabulas aizliegtās vienošanās mērķu realizācijai un turpmāko izpildes rezultātu apkopošanai, kurās tika fiksēts Lietā identificēto LVC Iepirkumu dalījums starp Lietas dalībniekiem un tā faktiskā realizācija. Turklāt uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], sniedzot paskaidrojumus, skaidroja, ka tabula, kura sarunas laikā apskatīta ar A.C.B. pārstāvi [AA], ir bijusi LVC plānoto būvdarbu iepirkumu plāns222. Tādējādi KP secina, ka 25.01.2017. sarunas laikā Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvi apskatīja tabulu, kurai par pamatu tika izmantota publiski pieejamais LVC plānoto būvdarbu iepirkumu plāns. KP norāda, ka apstāklis, ka minētais plāns ir publiski pieejams kalendārā gada beigās un sākumā, ticami, nav liedzis šim Lietas dalībniekiem izdarīt tajā piezīmes par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu.
\n254 Tāpat KP kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus uzskata Ceļu pārvaldes apgalvojumus un pieņēmumus, ka Ceļu pārvaldes saskaņošana attiecas tikai uz sadarbību Iepirkumā A4 ar kopējo sadarbība motīvu un iespēju iegūt pieredzi A ceļos, un Ceļu pārvaldes norādīto, ka ar A.C.B tabula nav apspriesta, [CC] nebija iespēja tabulā ieskatīties, saruna bija tikai par A ceļiem, tajā nav piedāvāts izteikt un tā nav izteikusi vēlmes par iepirkumiem, kuros Ceļu pārvalde vēlas. KP atkārtoti norāda, ka 25.10.2017. sarunā starp minētajiem Lietas dalībnieku pārstāvjiem tika sadalīti Iepirkumi P5, A4, A6 un A2, kuru sadales apspriešana sarunā notika secīgi un tā ir vērtējama kā nepārtrauktā komunikācija. Tādējādi nav pamatoti izslēgt no sarunas komunikācijas pārrunātā Iepirkumu dalījuma atsevišķi vienu Iepirkumu A4 . Turklāt norādāms, ka komunikācijā par Iepirkumiem P5 un A4 minētie Lietas dalībnieki apsprieda ne tikai to dalījumu, bet apmainījās ar papildu, plašāku, komerciāli sensitīvu informāciju.
\nPar Iepirkumiem 255 Par Iepirkumu P5 Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka Lietā iegūtie pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda, ka tā būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties P5 Iepirkumā:
\nLietā nav pierādījumu, ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar Lietas dalībniekiem par to, ka tā piedalīsies P5 Iepirkumā, bet citi Lietas dalībnieki šajā iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs aizsega piedāvājumus;
\n256 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu P5 kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus. KP norāda, ka atbilstoši Lietā esošajiem pierādījumiem Iepirkuma P5 dalījums ir noticis visu Lietas dalībnieku starpā, proti, vispirms Iepirkuma P5 dalījums tika apspriests Lietas dalībnieku STARBAG un A.C.B. pārstāvju 09.12.2016. sarunā, kurā A.C.B. pārstāvis [AA] sadalīja P5 kā Ceļu pārvaldes piekritīgo Iepirkumu, tad secīgi šī Iepirkuma dalījums ir apspriests Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvju sarunā. Tādējādi KP konstatē, ka Iepirkums P5 ir sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem un visiem Lietas dalībniekiem pastāv vienotā izpratne par tā sadalījumu. Pretēji Ceļu pārvaldes viedoklī norādītajam Lietā esošie pierādījumi liecina, ka A.C.B. pārstāvis gan 09.12.2016. sarunā ar STARBAG pārstāvi, gan 25.01.2017. sarunā ar Ceļu pārvaldes pārstāvi apmainās ar informāciju par Iepirkuma P5 dalījumu. Tāpat Lietā esošo pierādījumu apmērs liecina, ka Lietas dalībnieki A.C.B un STRABAG ir iesnieguši Iepirkumā P5 aizsega piedāvājumus vai piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos.
\nPar to liecina ne tikai 09.12.2016. sarunā teiktais, bet arī bijušā STRABAG pārstāvja [DD] paskaidrojumos sniegtā informācija KP (skat. Lēmuma 127. rindkopu).
\n257 KP norāda, ka kritiski ir vērtējami Ceļu pārvaldes apgalvojumi, ka saruna starp [AA] un [DD] pierāda, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties iepirkumos, rēķinoties ar iespējamo konkurenci, un ka Ceļu pārvalde, tai nezinot, iespējams, ir iesaistīta darbību saskaņošanā, ko realizē citi Lietas dalībnieki, ar manipulācijām un konsultācijām cenšoties panākt no Ceļu pārvaldes tiem vēlamo rīcību, jo īpaši ņemot vērā, ka Ceļu pārvaldei tās konkurētspējas veicināšanai, lai piedalītos A ceļu iepirkumos, ir nepieciešama sadarbība ar tiem. Iepirkums P 5 tika organizēts nevis uz valsts galvenā autoceļa (A), bet uz valsts reģionālā autoceļa P5, valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre km 20,54-25,00 pārbūve.
\nGan 09.12.2016., gan 27.01.2017. sarunā Iepirkums P5 tika sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem. 25.01.2017. par Iepirkuma P5 sadalījumu tika informēts Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], kurš nav izteicis neapmierinātību vai iebildumus par šī Iepirkuma sadalījumu viņa pārstāvētajam Lietas dalībniekam.
\nTurklāt 25.01.2017. sarunā Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] ne tikai piedalījies Iepirkuma P5 sadalīšanas apspriešanā, bet komunikācijā ar A.C.B. pārstāvi [AA] apmainījās ar tā piedāvājuma (pašizmaksu) cenām, ko daļēji apstiprina pati Ceļu pārvalde, viedoklī atzīstot, ka negatīvu ietekmi uz konkurenci var veidot apstāklis, ka [CC] izpauda plānus piedalīties Iepirkumā P5 un tā izmaksu aplēses.
\n258 Par Iepirkumu A4 Ceļu pārvalde norāda, ka tā realizācijā Ceļu pārvalde sadarbojās ar A.C.B., jo Ceļu pārvalde individuāli nevarēja kvalificēties Iepirkumam A4, jo Ceļu pārvaldē nestrādāja atbilstošas kvalifikācijas speciālists - atbildīgais būvdarbu vadītājs. Ceļu pārvaldei bija nepieciešams A.C.B. speciālists kvalifikācijai Iepirkumā, abpusēji pamatoti un uz biznesa loģiku balstīta bija sadarbība arī darbos noteiktajā objektā.
\n259 Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un [CC] saruna ir par iespējamu sadarbību A ceļos, kurā ir ieinteresēta Ceļu pārvalde.
\nFakts, ka Ceļu pārvaldei trūkst pieredzes, lai piedalītos individuāli, nav vērtējams kā komercnoslēpums, jo šādu informāciju no publiski pieejamas informācijas nozares speciālistam nav grūti izsecināt, savukārt Lietā iegūtie pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda, ka Ceļu Pārvalde būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties A4 Iepirkumā.
\n260 Ceļu pārvalde skaidroja, ka no [AA] un [CC] sarunas noprotams sarunas mērķis saistībā ar A4 - lai Ceļu Pārvalde iegūtu pieredzi A ceļos, tāpat no sarunas izriet, ka [CC] varētu būt arī iepriekš lūdzis iespēju sadarboties ar A.C.B., kas ļautu Ceļu pārvaldei, iesniedzot piedāvājumus par darbiem A ceļos, balstīties uz A.C.B. pieredzi, un no sarunas izsecināms, ka [AA] bija apsolījis sadarboties ar Ceļu pārvaldi jau iepriekš. [AA] sarunā atkārtoti uzsvēra, ka [CC] var piedāvāt A4 saistībā ar to, ka neapdomīgi esot apsolījis, un piedāvā [CC] saskaņot A4.
\n261 Papildus Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav pierādījumu, ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar Lietas dalībniekiem par to, ka tā piedalīsies Iepirkumā A4, bet citi Lietas dalībnieki šajā Iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs aizsega piedāvājumus. Ceļu pārvaldes ieskatā, [CC] ir interese kvalifikācijas iegūšanas nolūkos sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, un ar šādu mērķi [CC] vērsies pie [AA]. Tā kā informācija par to, ka Iepirkums A4 tiks izsludināts, bija zināma pirms tā izsludināšanas, šādas sarunas par sadarbību varēja notikt arī pirms, nepārkāpjot konkurences tiesības.
\n262 Tāpat Ceļu pārvalde norāda, ka 09.12.2016. sarunā [AA] stāstīja [DD], ka A4 Iepirkums ir Ceļu pārvaldei tādēļ, ka jau bija uzsāktas konceptuālas sarunas par sadarbību un [AA] bija izvērtējis sev piemēroto sadarbības modeli - Ceļu pārvalde ir ģenerāluzņēmējs -, ko arī piedāvāja [CC] vēlākā sarunā 25.01.2017., bet 09.12.2016. saruna starp [AA] un [DD] pierāda nevis to, ka Ceļu pārvalde ir aizliegtas vienošanās dalībnieks, bet gan to, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties iepirkumos. Citos A ceļu darbu iepirkumos šajā periodā Lietā vērtētajos iepirkumos Ceļu pārvalde nav piedalījusies. Saskaņā ar Lietas materiāliem [AA] un [CC], sniedzot paskaidrojumus, apstiprina, ka sarunas mērķis un turpmākā sadarbība tika plānota Ceļu pārvaldes kvalifikācijas palielināšanai A ceļos.
\n263 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu A4 kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus. KP iepriekš Lēmumā (skat. Lēmuma 233., 243.-248. rindkopas) detalizēti un pamatoti argumentēti izvērtēja Ceļu pārvaldes viedoklī caurvīto mēģinājumu attaisnot Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo aizliegto komunikāciju par Iepirkuma A4 sadalījumu un informācijas apmaiņu par dalības nosacījumiem tajā, kā komunikāciju starp plānotiem sadarbības partneriem Ceļu pārvaldei un A.C.B. veidojot ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā ar mērķi Ceļu pārvaldei iegūt pieredzi A ceļu darbos. KP Lēmumā iepriekš detalizēti izskaidroja un kā Lietas faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem neatbilstošus noraidīja līdzīgus Ceļu pārvaldes skaidrojumus. Tāpat KP norāda, ka Ceļu pārvaldes skaidrojumā par Iepirkumu A4 norādīta informācija ir neatbilstoša Lietas faktiskiem apstākļiem, proti, pretēji Ceļu pārvaldes apgalvojumos minētajam, Lietā nav konstatēts, ka starp Lietas dalībniekiem STRABAG un A.C.B. būtu notikusi komunikācija par Iepirkumu A4, vai tas tiktu pieminēts vai apspriests 09.12.2016. šo Lietas dalībnieku pārstāvju sarunā. Ņemot vērā minēto, KP noraida šādus Ceļu pārvaldes viedoklī norādītos pieņēmumus par Iepirkumu A4.
\n264 Par Iepirkumu A6 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā nepiedalījās objekta attāluma no Ceļu pārvaldes bāzes un asfaltbetona rūpnīcas dēļ, kas ir ap 100 km. Ceļu pārvalde norāda, ka, piegādājot asfaltu no savas ražotnes, asfalta piegādes izmaksas veidotu būtisku īpatsvaru no kopējām izmaksām.
\nCeļu pārvalde, vērtējot dalības izredzes Iepirkumā, pieņēma ekonomiski pamatotu lēmumu Iepirkumā nepiedalīties, secināja, ka tās piedāvājums ar lielu varbūtību nebūs konkurētspējīgs. [AA] teiktais, ka A6 arī nav Ceļu pārvaldei, ir loģisks un balstīts uz pamatotu pieņēmumu secinājumu, kas savukārt balstīts uz publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā Ceļu pārvaldes ražotnes atrašanās vietu. Šāds [AA] apgalvojums nevar tikt vērtēts kā vienošanās par dalību Iepirkumā. Ņemot vērā, ka šīs sarunas mērķis kopumā ir sadarbības iespēju vērtēšana, pamatoti, ka [AA] un [CC] apspriež dažādus potenciālos iepirkumus.
\nInformācija par to, ka iepirkums ar līguma priekšmetu, kas atbilst Iepirkuma A6 līguma priekšmetam, varētu tikt izsludināts, varēja būt zināma tirgus dalībniekiem vai vismaz [AA] pirms tā izsludināšanas, arī nepastāvot kartelim, un ne tikai Lietas dalībniekiem, [AA] paskaidrojumi apstiprina iepriekš minēto Ceļu pārvaldes skaidrojumu.
\n265 Par Iepirkumu A2 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā nepiedalījās, pieņēma ekonomiski pamatotu lēmumu tajā nepiedalīties, jo resursi šajā darbu izpildes periodā bija ierobežoti. Ceļu pārvaldes darbi izriet no publiskajiem iepirkumiem, citiem tirgus dalībniekiem šī informācija varēja būt pieejama, un, balstoties uz to, tie varēja izdarīt pieņēmumus par Ceļu pārvaldes spējām piedalīties iepirkumos. [AA] piemin A2, kas arī nav Ceļu pārvaldei. Tā kā Ceļu pārvalde šim Iepirkumam, iespējams, nevar kvalificēties individuāli, šāds secinājums ir loģisks un balstīts uz pamatotu pieņēmumu, kas savukārt balstīts uz publiski pieejamu informāciju. Līdz ar to šādas informācijas apmaiņa nevar tikt vērtēta kā sensitīvas informācijas izpaušana vai vienošanās par dalību Iepirkumā A2. Citi pierādījumi saistībā ar Ceļu pārvaldes rīcību attiecībā uz šo Iepirkumu Lietā nav konstatēti. Lietas materiālos esošie [AA] paskaidrojumi apstiprina iepriekš minēto Ceļu pārvaldes skaidrojumu.
\n266 KP, izvērtējot Ceļu pārvaldes sniegtos skaidrojumus par Iepirkumu A6 un A2, noraida tos, secinot, ka līdzīgā argumentācija ir minēta iepriekš Viedoklī. KP, vērtējot Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvju 25.01.2017. komunikāciju, secina, ka minētie pārstāvji savstarpējā saziņā aktīvi ir dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu. Secīgi izrunājot Iepirkumu P5 un A4 sadalījumu, minētā A.C.B. pārstāvis [AA] norāda Ceļu pārvaldes pārstāvim [CC], ka Iepirkumi A6 un A2 Ceļu pārvaldei nav iedalīti, piebilstot, ka Iepirkums A2 ir iedalīts viņa uzņēmumu grupas uzņēmumam. KP Lietas izpētē nevērtēja, cik ekonomiski pamatoti bija Ceļu pārvaldes lēmumi nepiedalīties gan Iepirkumā A6, gan Iepirkumā A2, bet vērtēja un konstatēja aizliegto vienošanos esību Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes starpā notikušajā komunikācijā, kuras laikā šie Lietas dalībnieki savstarpēji saskaņoja darbības, kā arī apmainījās ar informāciju par plāniem, tostarp par plānoto Iepirkumu A6 un A2 sadalījumu.
\nSaskaņā ar Lietas materiāliem, Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] apzinās un atzīst pastāvošo aizliegto vienošanos Lietas dalībnieku starpā, kura izpaužas kā aizliegta vienošanās par Iepirkumu A6 un A2 sadalīšanu, proti, iepriekš vienojoties vismaz Iepirkumā A2 par paredzamo konkrētā iepirkuma uzvarētāju. KP secina, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], piekrītot un neizsakot neapmierinātību vai iebildumus šādam A.C.B. pārstāvja [AA] Iepirkuma A6 un A2 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto konkrēto Iepirkumu A2 un A6 sadalījumu. Vienlaikus KP kritiski novērtē sniegtos skaidrojumus par to nepiedalīšanos Iepirkumā A6 un A2, jo Ceļu pārvalde nav iesniegusi pierādījumus, kas pierādītu, ka tā būtu vērtējusi iespēju piedalīties minētajos Iepirkumos, veidojot personu apvienības vai balstoties uz kāda cita tirgus dalībnieka spējām, ko pats Lietas dalībnieks aktīvi izmantoja citos iepirkumos.
\nPar konkrēto tirgu 267 Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka 1 ) uz indikatīvi noteiktu konkrēto tirgu aprēķināta tirgus daļa nav atzīstama par faktu, kas būtu izmantojams, vērtējot Lietas dalībnieku ietekmi tirgū; 2) nav pamata konkrēto tirgu definēt saistībā ar konkrēto objektu; 3) ir nekorekti novērtēta piedāvājuma aizstājamība; 4) nav skaidrs, cik preču tirgi Lietā ir definēti un vai ģeogrāfiskais tirgus ir definēts korekti kā Latvija, ja no pieprasījuma puses dažādas Latvijas vietas pasūtītājam nav aizvietojamas ar konkrēto objekta vietu.
\n268 Lietās par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumiem, kas izpaužas kā vienošanās, kas ir aizliegta pēc mērķa, precīza konkrētā tirgus, t.sk. konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus, definēšana nav nepieciešama. Tāpēc šajā lietā konkrētais tirgus tiek definēts indikatīvi, lai noteiktu, kurā tautsaimniecības nozarē ir noticis KL pārkāpums un vai aizliegtā vienošanās ietekmē un kādā apmērā tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta kontekstā. Līdz ar to konkrētās lietas ietvaros konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšana tiek veikta tiktāl, cik tā ir nepieciešama LESD kontekstā, kritēriju pārbaudei.
\n269 Tāpat Paziņojuma tabulā Nr. 1 atspoguļotās Lietas dalībnieku tirgus daļas ir aprēķinātas, definējot Lietā ietekmēto tirgu pēc iespējas plašāk, kas nozīmē, ka, sašaurinot konkrētā ietekmētā tirgus definīciju, Lietas dalībnieku tirgus daļas pieaugtu, kas faktiski atspoguļots arī Paziņojuma tabulā Nr. 3, kur tirgus daļas ir aprēķinātas, sašaurinot lietā ietekmēto tirgu un definējot to kā ceļu un maģistrāļu būvniecību.
\nArī Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ir nepamatoti konkrētajā tirgū iekļaut gan visu veidu ēku būvniecību, gan visu veidu inženierbūvju būvniecību, līdz ar to KP norāda, ka attiecīgi Paziņojuma tabulā Nr. 3 atspoguļotajām tirgus daļām Lietas dalībnieku tirgus daļas konkrētajā ietekmētajā tirgū ir uzskatāmas par būtiskām.
\n270 Attiecībā uz tirgus definējumu un piedāvājuma aizstājamību KP skaidro, ka konkrētajā nozarē konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem izpaužas kā sāncensība iepirkumos par līgumiem. Arī Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ceļu būvniecība pamatā balstās uz publiskajiem iepirkumiem. Pēc attiecīgo līgumu noslēgšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumus atbilstoši iepirkumos noteiktajām prasībām, apstiprinātu inženierbūvju būvniecību un cenām.
\n271 Vērtējot piedāvājuma aizstājamību konkrētajā Lietā ir jāņem vērā, ka iepirkumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, piemēram, atšķiras iepirkuma priekšmetā noteiktie tehnoloģiskie materiāli, izmantojamais tehnoloģiskais process vai arī pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas vieta jeb ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
\nNo pakalpojuma saņēmēja puses ir būtiski saņemt tieši iepirkumā norādīto preci vai pakalpojumu, jo to nav iespējams aizstāt ar citu preci vai pakalpojumu, piemēram, autoceļa posma pārbūve Ventspilī nav aizvietojama ar autoceļa seguma atjaunošanu Rēzeknē. Tas faktiski nozīmē, ka pieprasījuma pusē aizstājamība ir ierobežota, līdz ar to, KP ieskatā, katrs iepirkums varētu būt vērtējums kā atsevišķs tirgus. Viedoklī Ceļu pārvalde norāda, ka nepieciešamības gadījumā specifisko ceļu būves tehniku var iznomāt pārsvarā tikai no konkurentiem un ka komersanti, kas sniedz ceļu būvniecības pakalpojumu Latvijā, piedalās iepirkumos arī ārpus Latvijas un tiem pieder rūpnīcas un karjeri ārpus Latvijas, kas norāda uz potenciāli plašo piedāvājuma aizstājamību, līdz ar to faktiskā dalība iepirkumos atspoguļo konkurences līmeni un iespējamo piedāvājuma aizstājamību.
\n272 KP atkārtoti norāda, ka vienošanās, kas ir aizliegta pēc mērķa, precīza konkrētā tirgus definēšana nav nepieciešama, piemēram, kā tas ir KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumos par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kur lietas izvērtēšanas laikā izdarītie secinājumi ir atkarīgi no precīza konkrētā tirgus definīcijas, kas nav attiecināms uz konkrēto Lietu, kur konkrētais tirgus tiek definēts tikai LESD kritēriju pārbaudei un neietekmē lietas izvērtēšanas laikā izdarītos secinājumus par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumiem.
\n273 Turklāt, KP noraida kā nepamatotu Ceļu pārvaldes Viedoklī ietverto norādi par it kā neprecīzu Lietas dalībnieku tirgus varas novērtēšanu, jo KL 11. pants nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Attiecīgi jau no pašas normas izriet, ka aizliegtās vienošanās konstatācijai nav jāpierāda vai jāpastāv tādam papildkritērijam kā \"būtiskai ietekmei konkrētā tirgū\".
\n274 Kā jau atzinusi Augstākā tiesa, tad aizliegtu vienošanos lietās noteikt konkrēto tirgu nepieciešams vienīgi konkurences attiecību pastāvēšanas konstatēšanai. Taču šāda tirgus noteikšanai nav nepieciešama tāda precizitāte kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietās, kur jānoteic tirgus vara223. Attiecīgi secināms, ka aizliegtās vienošanās pierādīšanas standartā tirgus varas apmēram nemaz nav juridiskas nozīmes un tas var ietekmēt, piemēram, KP piemērotā naudas soda apmēru, tā kā lielāka ietekme tirgū loģiski arī izraisītu smagākas aizliegtās vienošanās radītās sekas konkurencei.
\nPar atbildību mīkstinošiem apstākļiem 275 Ceļu pārvalde savā Viedoklī norāda, ka 1) ir izstrādājusi politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem; 2) ir ieviesusi politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem, iepazīstinot ar to darbiniekus; 3) ir noteikusi atbildīgo struktūrvienību par darbības atbilstības konkurences tiesībām nodrošināšanai; 4) darbiniekiem ir saistoša politika, un par tās neievērošanu ir paredzēta atbildība; 5) ir izstrādājusi nolikumu par komercnoslēpuma aizsardzību. Ceļu pārvaldes ieskatā, šie apstākļi ir vērtējami kā atbildību mīkstinoši apstākļi.
\n276 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli un norāda, ka tas vien, ka KP savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē, ņemot vērā konkrēto lietu apstākļus (piemēram, tirgus dalībnieks atzinis pārkāpumu) papildus dažos gadījumos kā atbildību mīkstinošu apstākli ir ņēmusi vērā atbilstības konkurences tiesību normām nodrošināšanas programmas ieviešanu, nenozīmē, ka KP būtu pienākums konkrētajā gadījumā rīkoties līdzīgi. Praksē KP šādu apstākli ņem vērā, ja tas kopā ar citiem apstākļiem (it īpaši konkurences tiesību pārkāpuma fakta atzīšanu) norāda, ka tirgus dalībnieks patiešām izprot pārkāpuma būtību, raksturu un ir veicis darbības ar mērķi novērst to atkārtošanu nākotnē.
\nAtbilstoši EST tiesu praksei norādāms, ka tas vien, ka uzņēmums pieņem atbilstības konkurences tiesību normām nodrošināšanas programmu, nevar būt derīga un droša garantija tam, ka tas nākotnē ilgstoši ievēros minētās tiesību normas, tādējādi šādas programmas esība nevar radīt EK pienākumu samazināt naudas sodu tādēļ, ka preventīvais mērķis, kuru ar to ir paredzēts sasniegt, vismaz daļēji jau esot ticis sasniegts.224 277 Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka Ceļu pārvalde nav atzinusi pārkāpumu savā rīcībā, kas norāda uz to, ka Ceļu pārvalde nav izpratusi pārkāpuma būtību un nedod KP apstiprinājumu, ka nākotnē tiks ievēroti konkurences tiesības regulējošie normatīvie akti. Līdz ar to KP kritiski vērtē Ceļu pārvaldes 26.04.2023. izstrādāto \"Politika par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem\", kā arī Ceļu pārvaldes 15.03.2023. apstiprināto darba kārtības noteikumu patieso būtību un to izstrādes mērķus, ciktāl tie attiecas uz konkurences tiesību ievērošanu.
\n278 Turklāt, KP vērš uzmanību, ka 19.12.2008. izstrādātais Ceļu pārvaldes nolikums par komercnoslēpuma aizsardzību ir izstrādāts vairāk kā 8 gadus pirms Lietā konstatētā pārkāpuma sākuma perioda, taču nekādi nav ietekmējis Ceļu pārvaldes pārstāvja rīcības neatbilstību konkurences tiesībām.
\n279 Jebkurā gadījumā, formāla iekšējās kārtības dokumentu izstrāde pēc konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas, kā arī,