(3)Pilna un nepilna laika pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība (tostarp nokārtoti centralizētie eksāmeni), studējošie tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā. Konkursā par uzņemšanu šajās studiju programmās var tikt ņemti vērā centralizēto eksāmenu rezultāti. Ja saskaņā ar šajā pantā noteikto uzņemšana tiek organizēta pirms centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, augstskola uzņemšanas noteikumos paredz kritērijus un kārtību reflektantu uzņemšanai šajās studiju programmās. Noteikums par centralizēto eksāmenu rezultātiem neattiecas uz personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī uz personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, vai uz personām ar īpašām vajadzībām. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.
\n
(31)Papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām tiesības tikt uzņemtām studiju programmā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas ir arī personām, kurām šādas tiesības pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma noteicis Ministru kabinets sakarā ar attiecīgo personu īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, ja vien šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem.
\n
(4)Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.
\n
(5)Augstskolas katru gadu līdz 30. novembrim savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības un sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam. Augstskola atbilstoši tās uzņemšanas noteikumiem ir tiesīga uzsākt reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu, pirms ir nokārtoti centralizētie eksāmeni un iegūti vidējo izglītību apliecinoši dokumenti.
\n
(6)(Zaudējusi spēku ar 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 119. punktu)
\n
(61)Reflektants ir tiesīgs reģistrēties studijām, neuzrādot vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, kā arī starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja ar to aizstāts centralizētais eksāmens svešvalodā. Studiju līgumu ar reflektantu augstskolai ir tiesības slēgt pēc tam, kad persona ir iesniegusi vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, kā arī starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja ar to aizstāts centralizētais eksāmens svešvalodā, un kad ir izziņoti konkursa rezultāti.
\n
(62)Augstskola reflektantam pēc konkursa rezultātu izziņošanas nosūta paziņojumu ar uzaicinājumu noslēgt studiju līgumu. Ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija) notiek pēc studiju līguma noslēgšanas. Augstskolām ir tiesības rīkot atkārtotu pieteikšanos uz brīvajām vietām studiju programmā.
\n
(7)Augstskola katram studējošajam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:
\n
1)vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;
\n
2)iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
\n
3)pases vai personas apliecības kopiju;
\n
4)studiju līgumu ar augstskolu par studijām izraudzītajā studiju programmā;
\n
5)dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;
\n
6)studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);
\n
7)augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;
\n
8)uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.
\n
(8)Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
69 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 03.07.2008., 12.06.2009., 24.03.2022., 15.09.2022., 14.03.2024. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025. Grozījumi par trešās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī papildināšana ar 6.1 un 6.2 daļu ir piemērojami uzņemšanai studiju programmās, sākot ar 2026./2027. akadēmisko gadu. Sk. pārejas noteikumu 118. punktu) 46.1 pants. Augstākās izglītības programmās studējošo un absolventu reģistrs
\n
(1)Studējošo un absolventu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Reģistrā ieraksta datus par augstākās izglītības programmās studējošajiem un absolventu studijās iegūtos grādus un profesionālās kvalifikācijas.
\n
(2)Datus studējošo un absolventu reģistram par augstākās izglītības programmās studējošajiem un absolventu studijās iegūtajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām sniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors un koledžas direktors ir atbildīgs par studējošo un absolventu reģistram sniegto datu precizitāti un atbilstību īstenībai.
\n
(3)Studējošo un absolventu reģistram iesniedzamo datu apjomu un iesniegšanas kārtību, pētniecībai nepieciešamo datu nodošanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Izglītības un zinātnes ministrija nolūkā pētīt augstākās izglītības programmu kvalitāti un studiju izbeigšanas iemeslus apstrādā studējošo un absolventu reģistrā esošos personu identificējošos datus un personas studiju datus.
\n
70 (24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.) 46.2 pants. Augstākās izglītības programmu absolventu monitorings
\n
(1)Izglītības un zinātnes ministrija veic augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātības, ienākumu un ekonomiskās aktivitātes monitoringu.
\n
(2)Augstākās izglītības programmu absolventu monitoringam nepieciešamos datus iegūst no valsts informācijas sistēmām, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošām informācijas sistēmām. Datu apstrādi veic Centrālā statistikas pārvalde.
\n
(3)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai augstākās izglītības programmu absolventu monitoringam nepieciešamos datus iegūst, veicot absolventu aptaujas un pētījumus. Lai nodrošinātu zinātniski pamatotus metodoloģijā balstītus pētījumus, tai skaitā starptautiski salīdzinošus pētījumus, Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo fizisko personu kontaktinformāciju.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)augstākās izglītības programmu absolventu monitoringā iekļaujamo datu saturu un apjomu un iegūto datu glabāšanas termiņu;
\n
2)kārtību, kādā Centrālajai statistikas pārvaldei tiek sniegti augstākās izglītības programmu absolventu monitoringam nepieciešamie dati no šā panta otrajā daļā minētajām valsts informācijas sistēmām;
\n
3)kārtību, kādā apkopotus un nepersonificētus augstākās izglītības programmu absolventu monitoringa ikgadējos datus, kas iegūti no valsts informācijas sistēmām, Centrālā statistikas pārvalde sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai;
\n
4)kārtību un apjomu, kādā aprēķina šā panta trešajā daļā un šīs daļas 2. un 3. punktā minētā uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējumu un finansē šā uzdevuma veikšanu 71 (24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 46.3 pants. Augstākās izglītības programmās studējošo un absolventu aptauja
\n
(1)Izglītības un zinātnes ministrija nolūkā uzraudzīt augstākās izglītības kvalitāti, nodrošināt tās pārskatāmību un plānot valsts politiku augstākās izglītības jomā reizi gadā aptaujā:
\n
1)studējošos, kas studē attiecīgās augstākās izglītības programmas pēdējā akadēmiskajā gadā;
\n
2)absolventus, kas attiecīgajā gadā ir absolvējuši augstākās izglītības programmu;
\n
3)personas, kas attiecīgajā gadā ir pārtraukušas vai izbeigušas studijas, neiegūstot diplomu.
\n
(2)Aptaujas mērķis ir iegūt salīdzināmus datus par studējošo un absolventu apmierinātību ar studiju kvalitāti, akadēmisko atbalstu un mācību vidi, studiju pārtraukšanas un izbeigšanas iemesliem, kā arī absolventu nodarbinātību un integrāciju darba tirgū.
\n
(3)Aptaujas veikšanai nepieciešamos datus — personas kodu, personas studiju datus (augstskola, augstākās izglītības programma, absolvēšanas vai eksmatrikulācijas dati) un personas kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs) — Izglītības un zinātnes ministrija iegūst no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Ja Valsts izglītības informācijas sistēmā personas kontaktinformācijas nav vai tā ir nepilnīga, ministrija to pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta un tas personas kontaktinformāciju sniedz no savām informācijas sistēmām.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka aptaujas saturu, aptaujas organizēšanai nepieciešamo datu apstrādes noteikumus, tai skaitā glabāšanas termiņu, kā arī aptaujas veikšanas, datu pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
\n
72 (11.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
\n
47.pantsStudiju uzsākšana vēlākos studiju posmos
\n
(1)Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai koledžā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.
\n
(11)Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos notiek arī tad, kad pretendentam šā likuma 59.2 un 59.3 pantā noteiktajā kārtībā ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences.
\n
(2)Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), doktora grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.
\n
(3)Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.
\n
73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 14.07.2011., 16.11.2017., 01.02.2018. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 47.1 pants. Doktoranta nodarbinātība valsts finansētā studiju vietā
\n
(1)Ja doktorants ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā, augstskola nodrošina, ka ar doktorantu tiek noslēgts darba līgums par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam. Darba līgumu ar doktorantu slēdz uz studiju līguma termiņu, ievērojot Ministru kabineta noteiktās prasības par doktoranta nodarbinātību valsts finansētā studiju vietā.
\n
(2)Ministru kabinets papildus Darba likumā paredzētajam nosaka prasības par doktoranta nodarbinātību, darba līguma noslēgšanu un izbeigšanu, tostarp darba laika un termiņa nosacījumus, kā arī atlīdzības aprēķināšanas kārtību.
\n
(3)Ja doktorants ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā, darba līgumu ar viņu var neslēgt, ja doktorants:
\n
1)ieņem vēlētu akadēmisko amatu augstskolā vai šā likuma 38. panta otrajā daļā vai 40. panta pirmajā daļā minēto amatu;
\n
2)vienlaikus ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā un ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā, lai īstenotu kopīgu doktorantūru šā likuma 59.4 pantā noteiktajā kārtībā;
\n
3)promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu izstrādā pie doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīta augstskolas sadarbības partnera;
\n
4)ir nodarbināts organizācijā un savu pienākumu ietvaros izglīto studējošos vai veic zinātnisko darbību, vai ir nodarbināts mākslinieciskās jaunrades darbā.
\n
74 (14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024. Pants stājas spēkā 01.08.2024. Sk. pārejas noteikumu 106. punktu)
\n
48.pantsStudējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu
\n
75 (Zaudējis spēku ar 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
\n
49.pantsIzslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)
\n
(1)Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:
\n
1)tā pati to vēlas;
\n
2)noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
\n
3)tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;
\n
4)tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējos normatīvos aktus.
\n
(2)Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors, prorektors vai dekāns. Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta var apstrīdēt šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(3)(Zaudējusi spēku ar 01.01.2007. Skat. Pārejas noteikumus) 76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 14.07.2011., 18.10.2018., 15.09.2022. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)
\n
50.pantsStudējošo tiesības
\n
(1)Studējošajiem ir tiesības:
\n
1)iegūt augstāko izglītību, kā arī izvēlēties un mainīt augstskolu;
\n
11)izvēlēties studiju programmu un tās izvēles daļas, kā arī studiju laikā mainīt studiju programmu, apgūstot to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);
\n
2)noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;
\n
3)noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
\n
4)saskaņā ar šā likuma 6. pantu īstenot studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību;
\n
5)saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
\n
6)augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
\n
7)vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
\n
8)noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;
\n
9)dibināt biedrības, pulciņus un klubus.
\n
(11)(Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)
\n
(2)Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.
\n
(3)Doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas viņa apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā ir ne vairāk kā divi gadi. Studiju pārtraukuma pamatotību un piešķiršanas kārtību nosaka augstskola.
\n
77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.03.2006., 19.04.2007., 15.09.2022., 14.03.2024. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)
\n
51.pantsStudiju vietu skaita noteikšana
\n
No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.
\n
78 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)
\n
52.pantsStudiju maksa un stipendijas
\n
(1)Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
\n
(11)(Izslēgta ar 18.10.2018. likumu)
\n
(2)Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas izmantojami tikai:
\n
1)augstskolas attīstībai;
\n
2)mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;
\n
3)aprīkojuma iegādei;
\n
4)akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai, kā arī personāla darba samaksai.
\n
(3)Valsts finansētajās studiju vietās studējošajiem, izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu, konkursa kārtībā tiek piešķirtas stipendijas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.
\n
(31)Studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam (turpmāk — sociālā stipendija), ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Sociālo stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.
\n
(4)Augstskolas senāts nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu sadalījuma kārtību augstskolas studiju programmās studējošajiem.
\n
79 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 19.04.2007., 14.07.2011., 18.10.2018., 16.06.2021., 15.09.2022., 22.06.2023. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024. Grozījums par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.08.2024. Sk. pārejas noteikumu 106. punktu)
\n
53.pantsStudējošo pašpārvalde
\n
(1)Augstskolas studējošajiem ir sava pašpārvalde — vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.
\n
(2)(Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
\n
(3)Studējošo pašpārvalde:
\n
1)aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;
\n
2)reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;
\n
3)nosaka kritērijus un kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas senātā, fakultātes domē, satversmes sapulcē, akadēmiskajā šķīrējtiesā, akadēmiskās ētikas komisijā un citās augstskolas institūcijās, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas un ja tajās ir paredzēta studējošo pārstāvība.
\n
(4)Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.
\n
80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 08.06.2021., 15.09.2022. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)
\n
54.pantsStudējošo pašpārvaldes tiesības
\n
(1)Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.
\n
(2)Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
\n
(3)Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.
\n
(4)Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2000.)
\n
VI nodaļa
\n
Studijas studiju programmās(Nodaļas nosaukums 15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)
\n
55.pantsStudiju programmas
\n
(1)Studiju programma ietver visas grāda, grāda un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas ietvaros var izveidot studiju programmas apakšprogrammu (apakšprogrammas), kas ir studiju programmas sastāvdaļa un atbilst konkrētai zinātnes nozarei, tautsaimniecības nozarei vai iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un īstenošanas apraksts, kas:
\n
1)nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;
\n
11)nosaka, kuram studiju virzienam attiecīgā studiju programma atbilst;
\n
2)atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka:
\n
a)konkrētās studiju programmas un apakšprogrammas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus: akadēmiskajā doktora studiju programmā — plānotos zinātniskās darbības obligātos rezultātus, profesionālajā doktora studiju programmā mākslās — plānotos mākslinieciskās jaunrades darba obligātos rezultātus, kā arī studiju programmā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus,
\n
b)piedāvājamās izglītības saturu,
\n
c)studiju programmu un apakšprogrammu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām,
\n
d)izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;
\n
3)ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās kopā ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tostarp ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Profesionālās doktora studiju programmas mākslās īstenošanā piedalās ne mazāk kā piecas personas, kurām ir doktora grāds;
\n
4)ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;
\n
5)ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;
\n
6)ietver programmas un apakšprogrammas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;
\n
7)novērtē programmas un apakšprogrammas izmaksas;
\n
8)ietver pamatojumu tam, ka studiju programma un apakšprogramma atbilst augstskolas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.
\n
(11)Augstskolu īstenotās studiju programmas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijai.
\n
(2)(Izslēgta ar 14.07.2022. likumu)
\n
(3)Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.
\n
(4)Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver studiju programmas un apakšprogrammas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā augstskolā īstenotām tā paša līmeņa un tā paša studiju virziena studiju programmām.
\n
(5)Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktors), kā arī noteikts šīs programmas finanšu un tehniskais nodrošinājums.
\n
(6)(Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
\n
(61)(Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
\n
(7)(Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
\n
(8)Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.
\n
82 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 14.07.2011., 01.02.2018., 08.06.2021., 24.03.2022., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 55.1 pants. Kopīgā studiju programma
\n
(1)Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā (arī augstskolu konsorcijs) vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk - partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk - kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos.
\n
(2)Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem:
\n
1)to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas;
\n
2)(izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
\n
3)ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu;
\n
4)(izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
\n
5)(izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
\n
6)(izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
\n
7)ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds, grāds un profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu, grādu un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai. Ja kopīgā studiju programma ir veidota ar ārvalstī atzītu augstskolu, studijās iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju nosaka, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpai kopīgos principus, tostarp nodrošinot atbilstību Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai;
\n
8)ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs.
\n
(3)Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem.
\n
(4)Augstskolas īstenoto kopīgo studiju programmu izvērtē novērtēšanas komisija atbilstošā augstskolas studiju virziena akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā.
\n
(5)Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir akreditējusi kopīgo studiju programmu un Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra to novērtējusi, partnerinstitūcijas akreditētā studiju programma tiek atzīta par akreditētu arī Latvijā. Informāciju par kopīgās studiju programmas akreditāciju un novērtēšanu iesniedz Akadēmiskās informācijas centram.
\n
(6)Pieņemot lēmumu par tāda studiju virziena akreditāciju, kuram atbilst kopīgā studiju programma, lēmuma pieņēmējs ir tiesīgs sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām.
\n
(7)Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt:
\n
1)augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par iegūto augstāko izglītību;
\n
2)augstskolas diplomu par iegūto augstāko izglītību;
\n
3)dubulto diplomu par iegūto augstāko izglītību.
\n
(8)Lai nodrošinātu kopīgo studiju programmu izveidošanu un īstenošanu, Ministru kabinets nosaka:
\n
1)partnerinstitūciju rakstveida vienošanās saturu, tostarp iestāšanās prasības, vērtēšanas prasības, prasības attiecībā uz noslēguma pārbaudījumiem, papildu prasības attiecībā uz iekšējo kvalitātes sistēmu, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla mobilitātes nosacījumus;
\n
2)licencēšanas noteikumus un kārtību, kā arī licencēšanas nosacījumus;
\n
3)partnerinstitūciju īstenojamo studiju programmu apjomu;
\n
4)prasības studiju rezultātu atzīšanai;
\n
5)kopīga diploma un dubultā diploma par iegūto augstāko izglītību un tā pielikuma saturu un formu;
\n
6)citus nepieciešamos nosacījumus.
\n
(9)Dubultais diploms ir kopīgās studiju programmas apguvi apliecinošs diploms, kuru izsniedz katra partnerinstitūcija. Kopīgās studiju programmas izveides un īstenošanas nosacījumus, tostarp paredzot dubultā diploma piešķiršanu, nosaka partnerinstitūciju rakstveida vienošanās.
\n
83 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014., 14.07.2022. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 55.2 pants. Studiju programmas licencēšana
\n
(1)Pirms katras studiju programmas īstenošanas attiecīgo studiju programmu licencē. Pēc studiju programmas licencēšanas Akadēmiskās informācijas centrs informāciju par studiju programmu ieraksta izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola sāk īstenot attiecīgo studiju programmu.
\n
(2)Studiju programmu licencēšanu organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Studiju programmas licencēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Studiju programmu licencēšanas procesa maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Studiju kvalitātes komisija ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu.
\n
(4)Lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu Studiju kvalitātes komisija pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgās studiju programmas licencēšanu.
\n
(5)Studiju programmas licencēšanas procesā katru studiju programmu novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām studiju programmu licencēšanas prasībām, tostarp to novērtēšanas prasībām.
\n
(6)Ja studiju programma atbilst visām šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu.
\n
(7)Ja studiju programma neatbilst kādai no šā panta piektajā daļā minētajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu, augstskola ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu tikai pēc tam, kad ir novērsusi Studiju kvalitātes komisijas konstatētos trūkumus.
\n
(8)Studiju kvalitātes komisija lēmumu par studiju programmas licencēšanas atcelšanu var pieņemt, ja:
\n
1)sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;
\n
2)augstskola gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;
\n
3)augstskolas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi;
\n
4)nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju atbilstoši šā likuma 55.3 panta prasībām;
\n
5)augstskola 30 dienu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nesniedz tai pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
\n
6)akadēmiskajam personālam un viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola nenodrošina atbilstošu studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
\n
7)augstskolā pārtraukta studiju programmas īstenošana;
\n
8)ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā;
\n
9)studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
\n
10)beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola viena mēneša laikā pēc šā termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo studiju programmas akreditāciju;
\n
11)(punkts stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu).
\n
(81)(Daļa stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu)
\n
(9)Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(10)Apelācijas komisijas sastāvā ir četri eksperti, no tiem divi ir augstākās izglītības eksperti un divi — eksperti ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs un profesionālo pieredzi administratīvajā procesā.
\n
(11)Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju programmu licencēšanā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.
\n
(12)Ministru kabinets nosaka studiju programmu licencēšanas prasības, tostarp to novērtēšanas prasības, un studiju programmu licencēšanas kārtību, Studiju kvalitātes komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā un Apelācijas komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā.
\n
84 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024. Grozījumi septītajā daļā par vārdu \"attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas\" aizstāšanu ar vārdu \"attiecīgās\", astotajā daļā par 2., 7., 8., 9. un 10. punktu izslēgšanu un 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 55.3 pants. Studiju virziena atvēršana un akreditācija
\n
(1)Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā pieņem dibinātājs, izvērtējot augstskolai pieejamos resursus, attiecībā uz valsts dibinātām augstskolām — arī atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Valsts dibinātā augstskola iesniegumu par jauna studiju virziena atvēršanu iesniedz nozares ministrijai. Ministru kabineta lēmums par jauna studiju virziena atvēršanu valsts dibinātā augstskolā nav administratīvais akts. Ja dibinātājs pieņem lēmumu atvērt studiju virzienu augstskolā, tā iesniedz Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas licencēšanu.
\n
(2)Augstskola iesniegumu par studiju virziena akreditāciju iesniedz divu gadu laikā pēc pirmās šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas.
\n
(3)Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros studiju virziena novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas izvēles atbilstoši normatīvajiem aktiem par studiju virziena akreditāciju. Studiju virziena novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Studiju virziena un katras tam atbilstošās studiju programmas novērtējumu augstskola pievieno iesniegumam par attiecīgā studiju virziena akreditāciju.
\n
(4)Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu pieņem Studiju kvalitātes komisija.
\n
(5)Studiju virziena akreditācijas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek novērtēts studiju virziens un tam atbilstošās studiju programmas.
\n
(6)Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros katru studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtē saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajām novērtēšanas prasībām.
\n
(7)Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditācijas prasības, tai skaitā to novērtēšanas prasības, kā arī akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(8)Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(9)Mēneša laikā pēc studiju virziena akreditācijas Akadēmiskās informācijas centrs izglītības programmu reģistrā iekļauj informāciju par attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju attiecīgajā augstskolā.
\n
(10)Ja augstskola studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu. Lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu var pieņemt saskaņā ar šā panta septītajā daļā noteikto.
\n
(11)Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju virziena akreditācijā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.
\n
(12)Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virziena atvēršanas kārtību, studiju virziena akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, kā arī Studiju kvalitātes komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā un Apelācijas komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā.
\n
85 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)
\n
56.pantsStudiju reglamentācija
\n
(1)Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.
\n
(11)Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās, nosaka Ministru kabinets.
\n
(2)Augstskola iekšējos normatīvajos aktos nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas specifiskajām darbības jomām, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
\n
(3)Augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, daļu no studiju programmas drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra, promocijas, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde. To valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgajam augstākās izglītības ciklam nosaka valsts augstākās izglītības standarts.
\n
(4)Studiju programmu var īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, šādos gadījumos:
\n
1)ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros;
\n
2)ja augstskola ir noslēgusi līgumu ar attiecīgās valsts atzītu augstskolu ārvalstī par sadarbību konkrētas studiju programmas īstenošanā un tās apguves rezultātā abas augstskolas izsniedz diplomu par iegūto augstāko izglītību;
\n
3)ja tā ir kopīgā studiju programma, kura atbilst šā likuma 55.1 panta prasībām;
\n
4)ja attiecīgā studiju programma vienlaikus tiek īstenota arī valsts valodā.
\n
(5)Studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās.
\n
(6)Augstskola ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas studiju programmās.
\n
(7)Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 30 kredītpunktus.
\n
86 (08.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 15.09.2022. likumu, Satversmes tiesas 28.06.2023. spriedumu, 13.06.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 56.1 pants. Studiju kurss
\n
(1)Augstskolas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un iekļaujami studiju programmās studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Studiju kursa aprakstu sagatavo un apstiprina augstskolas noteiktajā kārtībā.
\n
(2)Studiju kursa apraksts:
\n
1)definē prasības studiju kursa apguves uzsākšanai;
\n
2)nosaka studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotos studiju rezultātus;
\n
3)izklāsta studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu, ietver studiju kursa kalendāru, obligāto literatūru un papildliteratūru, norāda citus informācijas avotus;
\n
4)raksturo studējošo patstāvīgā darba organizāciju un uzdevumus;
\n
5)nosaka studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus.
\n
87 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 56.2 pants. Studiju modulis
\n
(1)Studiju moduli var izveidot studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai, nodrošinot tā plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā.
\n
(2)Studiju moduļa apraksts nosaka:
\n
1)studiju moduļa apguves rezultātā sasniedzamos studiju rezultātus;
\n
2)studiju darba laika plānojumu;
\n
3)studiju kursus, kas iekļauti studiju modulī.
\n
88 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.)
\n
57. pantsAugstskolā īstenojamās augstākās izglītības cikli, studiju ilgums un apjoms
\n
(1)Augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
\n
1)pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
\n
2)otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
\n
3)trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
\n
(2)Pilna laika pirmā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 180 kredītpunkti un trīs gadi.
\n
(3)Pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Tās pilna laika studiju apjoms ir 120—180 kredītpunkti un attiecīgi divi līdz trīs gadi.
\n
(4)Pilna laika otrā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 60 kredītpunkti un viens gads ar noteikumu, ka kopējais pirmā un otrā cikla studiju apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem un pieciem gadiem. Pilna laika otrā cikla studiju apjoms pēc vidējās izglītības ieguves ir ne mazāks kā 300 kredītpunkti un pieci gadi.
\n
(5)Pilna laika trešā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 180 kredītpunkti un trīs gadi.
\n
(6)Studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas.
\n
(7)Īsā cikla, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
\n
(8)Studiju programmas saturs, apjoms un sasniedzamie rezultāti, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.
\n
(9)Ministru kabinets nosaka valsts augstākās izglītības standartu.
\n
89 (15.09.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)
\n
58. pantsValsts pārbaudījumi
\n
(1)Studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
\n
(2)Studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
\n
(21)Studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa var būt kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
\n
(3)Valsts pārbaudījumi noris kompleksi un atbilstoši studiju programmas sasniedzamajiem rezultātiem. Augstskola nosaka valsts pārbaudījumu organizēšanas kārtību. Aizstāvēto kvalifikācijas, bakalaura, maģistra un promocijas darbu elektroniskās versijas augstskola uzglabā pastāvīgi, savukārt rakstveida versijas — ne mazāk kā 10 gadus.
\n
(4)Ministru kabinets var noteikt, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa atsevišķās pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās ir valsts eksāmens. Valsts eksāmena satura pamatvirzienus, kas izriet no profesionālās kvalifikācijas prasībām, valsts eksāmena organizēšanas, norises, finansēšanas, vērtēšanas, komisijas izveidošanas un tās darbības kārtību, kā arī par valsts eksāmenu atbildīgo institūciju nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)Valsts eksāmena uzdevums ir noteikt studējošā profesionālo kompetenci atbilstoši pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām.
\n
(6)Ministru kabinets, nosakot pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kurās valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir valsts eksāmens, ievēro šādus nosacījumus:
\n
1)uz valsts eksāmena nepieciešamību norāda Izglītības un zinātnes ministrija vai par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija;
\n
2)iesaistot augstskolas un nozares profesionālās organizācijas, ir izvērtēta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai kārtojamā valsts eksāmena ieviešanas nepieciešamība, mērķis un ietekme;
\n
3)ir panākta vienošanās ar augstskolām un nozares profesionālajām organizācijām par valsts eksāmena ieviešanai nepieciešamo finansēšanas modeli;
\n
4)valsts eksāmens kā valsts pārbaudījuma sastāvdaļa attiecas uz tām pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām, kuras tiek uzsāktas nākamajā akadēmiskajā gadā pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu;
\n
5)valsts atzīts diploms, kas izdots pēc pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves pirms valsts eksāmena ieviešanas, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu valsts atzītam diplomam, kas izdots pēc tādas pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves, kurā valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir valsts eksāmens.
\n
(7)Par valsts eksāmenu atbildīgajai institūcijai ir tiesības uzdevumus, kas saistīti ar valsts eksāmena norises tehnisko (materiāltehnisko) nodrošinājumu, deleģēt privātpersonai vai publiskai personai.
\n
(8)Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto valsts valodā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot arī tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma.
\n
(9)Studiju programmās, kurās paredzēts valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens, kvalifikācijas eksāmens kārtojams valsts valodā.
\n
(10)Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Šos darbus var izstrādāt un aizstāvēt arī tajā svešvalodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Doktora grāda iegūšanai promocijas darba izvērstu kopsavilkumu pievieno valsts valodā.
\n
90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 20.04.2017., 18.10.2018., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 13.06.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 58.1 pants. Zinātnes doktora grāda piešķiršana
\n
(1)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(2)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(3)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(4)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(5)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(6)Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukums ir zinātnes doktors (philosophiae doctor) un tā oficiālais saīsinājums — Ph. D.
\n
(7)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu) 91 (14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024. Pants, izņemot tā sesto daļu (par Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukumu), stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu) 58.2 pants. Promocijas padome 92 (Pants stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu) 58.3 pants. Profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana
\n
(1)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(2)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(3)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(4)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(5)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(6)(Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
(7)Latvijas profesionālā doktora grāda mākslās nosaukums ir doktors mākslās (artium doctor) un tā oficiālais saīsinājums — Art. D.
\n
93 (14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024. Pants, izņemot tā septīto daļu (par Latvijas profesionālā doktora grāda mākslās nosaukumu), stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu) 58.4 pants. Valsts pārbaudījumu komisija 94 (Pants stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)
\n
59. pantsStudijās iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija un izsniedzamais diploms
\n
(1)Apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt:
\n
1)īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms;
\n
2)pirmā cikla augstāko izglītību:
\n
a)bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms,
\n
b)bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms,
\n
c)sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;
\n
3)otrā cikla augstāko izglītību:
\n
a)maģistra grādu, par ko tiek izsniegts maģistra diploms,
\n
b)maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms,
\n
c)septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;
\n
4)trešā cikla augstāko izglītību:
\n
a)zinātnes doktora grādu, par ko tiek izsniegts zinātnes doktora diploms,
\n
b)profesionālo doktora grādu mākslās, par ko tiek izsniegts profesionālā doktora diploms mākslās,
\n
c)astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.
\n
(11)(Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)
\n
(12)(Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)
\n
(3)Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.
\n
(4)Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000. gada 26. decembrī, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets un pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs. Minētā grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšana ir maksas pakalpojums atbilstoši Akadēmiskās informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādim. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējoši normatīvie akti.
\n
(5)Augstskolai ir tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu, ja tā konstatē, ka piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai piešķirtais grāds un profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos paredzēto akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā. Augstskolas lēmumu par piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai piešķirtā grāda un profesionālās kvalifikācijas atcelšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Augstskolas tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu nav pakļautas noilgumam.
\n
95 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 14.07.2011., 17.12.2014., 01.02.2018., 24.03.2022., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Grozījums par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu) 59.1 pants. Diplomu reģistrs
\n
(1)Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, kurus izsniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota augstskolas vai koledžas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski. (2) Diplomu reģistrā par diplomu ierakstāmas šādas ziņas:
\n
1)diploma nosaukums;
\n
2)diploma numurs;
\n
3)tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms izsniegts;
\n
4)diplomu izsniegušās augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles nosaukums;
\n
5)diploma izsniegšanas datums;
\n
6)anulētā diploma nosaukums, diploma numurs, tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms anulēts, augstskola, kura pieņēmusi lēmumu par diploma anulēšanu.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā minētās ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās izglītības diplomiem.
\n
(4)Diplomu reģistra dati ir pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
\n
96 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.) 59.2 pants. Studijas ārpus studiju programmām
\n
(1)Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola.
\n
(2)Persona, kura reģistrējusies augstskolā atsevišķa studiju moduļa un studiju kursa apguvei, ir attiecīgās augstskolas klausītājs.
\n
(3)Par augstskolā apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola ved izsniegto apliecību reģistru.
\n
(4)Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja viņam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus.
\n
(5)Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.
\n
97 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2017. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 59.3 pants. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana
\n
(1)Augstskola izvērtē personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences un, ja tās atbilst attiecīgajā studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem, atzīst tās, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus. Lēmumu par šādu ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu pieņem četru mēnešu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas.
\n
(2)Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Par iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu vai atteikumu tās atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un to pamatojošus dokumentus pievieno attiecīgajai personas lietai. Augstskolas pieņemto lēmumu var apstrīdēt tās rektoram.
\n
98 (16.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 59.4 pants. Kopīga doktorantūra
\n
(1)Akreditēta augstskola ir tiesīga kopā ar attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī (turpmāk — ārvalsts augstskola) īstenot kopīgu doktorantūru, kas paredz, ka doktorants vienlaikus ir uzņemts arī ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā atbilstoši tās uzņemšanas prasībām, un kas ietver viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgu vadīšanu. Augstskola noslēdz rakstveida vienošanos (turpmāk — kopīgas doktorantūras līgums) par kopīgas doktorantūras īstenošanu ar doktorantu un ārvalsts augstskolu, pamatojoties uz doktoranta iesniegumu.
\n
(2)Doktorantam ir tiesības apgūt augstskolas doktora studiju programmu kopīgā doktorantūrā, kur augstskolas promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja un ārvalsts augstskolas promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja vadībā un, ja nepieciešams, augstskolas noteiktajā kārtībā, piedaloties arī līdzvadītājam, izstrādā vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, kuru aizstāv augstskolā vai ārvalsts augstskolā vai arī augstskolā un ārvalsts augstskolā, ievērojot promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgas vadīšanas prasības un procedūras saskaņā ar noslēgto kopīgas doktorantūras līgumu.
\n
(3)Kopīgas doktorantūras līgumā ietver nosacījumus par abu doktora studiju programmu apguvi un sasniedzamajiem studiju rezultātiem, termiņu, kurā doktorants atrodas augstskolā un ārvalsts augstskolā, viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi, kopīgu vadīšanu, kā arī aizstāvēšanu, tostarp par promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba valodu, doktora grāda piešķiršanu, promocijas padomes vai valsts pārbaudījumu komisijas izveides kārtību un sastāvu, doktora diploma par piešķirto doktora grādu izsniegšanu, kā arī citus nosacījumus.
\n
(4)Ja doktorants ir veiksmīgi aizstāvējis vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, atbilstoši kopīgas doktorantūras līguma nosacījumiem augstskola un ārvalsts augstskola piešķir vienu kopīgu doktora grādu vai augstskolas un ārvalsts augstskolas atsevišķu doktora grādu (dubultais doktora grāds) un izsniedz doktora grāda ieguvējam kopīgu doktora diplomu vai augstskolas un ārvalsts augstskolas atsevišķu doktora diplomu (dubultais doktora diploms). Kopīgas doktorantūras līgumā nosaka kopīgā doktora diplomā vai dubultajā doktora diplomā norādāmo informāciju, tostarp to, ka doktora grāds piešķirts, īstenojot kopīgu doktorantūru, kā arī augstskolas, kas piešķīrušas attiecīgo doktora grādu.
\n
99 (14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024.)
\n
VII nodaļa
\n
Pētniecība(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.)
\n
60.pantsPētniecības mērķis un priekšmets
\n
(1)Pētniecība ir ikvienas augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā saskaņā ar šā likuma 26.pantu piedalās viss augstskolas akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar zinātnes metodēm.
\n
(2)Pētniecības darbs augstskolā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.
\n
100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.)
\n
61.pantsPētniecības darba koordinācija
\n
(1)Augstskolas finansējuma ietvaros atbilstoši pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē augstskola.
\n
(2)Augstskolas, sadarbojoties gan savā starpā, gan ar attiecīgajām zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētajām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu.
\n
(3)Augstskola un valsts institūcijas ietekmē pētījumu virzienus, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumus var veikt arī par citu personu līdzekļiem.
\n
101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.)
\n
62.pantsPētījumu rezultātu publicēšana
\n
(1)Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus.
\n
(2)Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētās struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus regulāri publicē augstskolas tīmekļvietnē valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
\n
102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
\n
63. pantsZinātnes doktora grāda piešķiršana
\n
(1)Zinātnes doktora grādu pēc akreditētas akadēmiskās doktora studiju programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu promocijas padome.
\n
(2)Zinātnes doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē Zinātniskās darbības likums.
\n
103 (01.02.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2021. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) VII1 nodaļa Mākslinieciskā jaunrade(Nodaļa 01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 63.1 pants. Mākslinieciskās jaunrades mērķis un uzdevumi
\n
(1)Māksliniecisko jaunradi īsteno šādās akadēmiskajās un profesionālajās mākslu studiju programmās: mūzika un skatuves māksla, vizuāli plastiskā māksla, audiovizuālā māksla un mediju māksla, dizains, amatniecība, lietišķā māksla un radošās industrijas. Mākslu studiju process ietver radošo darbību, kas balstīta mākslinieciskajā jaunradē.
\n
(2)Mākslinieciskās jaunrades mērķis ir mākslu studiju ietvaros nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmju iegūšanu un attīstīt praktiskās iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā.
\n
(3)Mākslinieciskās jaunrades uzdevums ir mākslu studiju programmu ietvaros nodrošināt un attīstīt studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba vienotību, sekmēt izcilību un kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā, dizainā, amatniecībā, lietišķajā mākslā un radošajās industrijās.
\n
104 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 63.2 pants. Mākslinieciskās jaunrades darba vadība
\n
(1)Augstskola vada mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina tā plānošanu, īstenošanu un attīstību. Augstskolas senāts nosaka mākslinieciskās jaunrades darba ievirzi un apjomu.
\n
(2)Augstskolas, sadarbojoties gan savā starpā, gan ar kultūras institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, pašvaldībām un citām ieinteresētajām institūcijām, saskaņo mākslinieciskās jaunrades darba virzienus, izvērtē tā nozīmību, māksliniecisko līmeni un lemj par šā darba finansējumu.
\n
(3)Augstskola, valsts institūcijas un citas ieinteresētās institūcijas veicina un atbalsta mākslinieciskās jaunrades darbu, tam piešķirot finansējumu, kā arī piesaistot citus finansējuma avotus.
\n
105 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 63.3 pants. Mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu publicēšana
\n
(1)Augstskolas pienākums ir informēt sabiedrību par saviem mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem.
\n
(2)Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem mākslinieciskās jaunrades projektiem, norādot šo projektu autorus un to īstenotājus, augstskolas tīmekļvietnē valsts valodā, kā arī var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
\n
106 (01.02.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 63.4 pants. Profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana
\n
(1)Profesionālo doktora grādu mākslās pēc akreditētas profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves un doktora teorētiskā pētījuma, mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas piešķir valsts pārbaudījumu komisija. Valsts pārbaudījumu komisijas izveides kārtību un sastāvu apstiprina augstskolas senāts.
\n
(2)Profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
107 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.)
\n
VIII nodaļa
\n
Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām
\n
64.pantsRektoru padome
\n
(1)Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu konsultatīvu padomi — Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori.
\n
(2)Rektoru padome:
\n
1)izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību;
\n
2)apspriež jautājumus par kopēju studiju programmu izveidošanu, akadēmiskā personāla un materiālās bāzes izmantošanu;
\n
3)sagatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā;
\n
4)iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju virzienu akreditācijai;
\n
5)uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumus par augstskolu akreditāciju;
\n
6)sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām;
\n
7)reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārvalstīs;
\n
8)savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus.
\n
(3)Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
\n
108 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu) 64.1 pants. Latvijas Koledžu asociācija 109 (Izslēgts ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 64.2 pants. Latvijas Studentu apvienība
\n
(1)Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido Latvijas Studentu apvienību. Latvijas Studentu apvienība ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.
\n
(2)Latvijas Studentu apvienība:
\n
1)sniedz atzinumus par studējošo intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;
\n
2)izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
\n
3)nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;
\n
4)savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus jautājumus.
\n
(3)Latvijas Studentu apvienībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo tiesības vai intereses.
\n
110 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)
\n
IX nodaļa
\n
Augstākās izglītības padome
\n
65.pantsAugstākās izglītības padomes statuss
\n
(1)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
\n
(2)Augstākās izglītības padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Augstākās izglītības padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.
\n
111 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2000.)
\n
66.pantsAugstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība
\n
(1)Augstākās izglītības padomi 13 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitāšu asociācijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Koledžu asociācijas, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.
\n
(2)Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.
\n
(3)Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.
\n
(4)Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.
\n
(5)Kā pastāvīgs padomdevējs Augstākās izglītības padomes sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis.
\n
112 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.03.2006., 21.06.2018. un 08.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2021.)
\n
67.pantsAugstākās izglītības padomes locekļi
\n
(1)Augstākās izglītības padomes locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata.
\n
(2)Augstākās izglītības padomes locekļi ir valsts amatpersonas.
\n
(3)Par Augstākās izglītības padomes locekli nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
\n
113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
\n
68.pantsAugstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks
\n
Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras.
\n
114 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2000.)
\n
69.pantsAugstākās izglītības padomes lēmumi
\n
(1)Visi Augstākās izglītības padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.
\n
(2)Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību, tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar šo likumu pieņemtie Augstākās izglītības padomes lēmumi ir saistoši augstskolām.
\n
115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2000.)
\n
70.pantsAugstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas
\n
Augstākās izglītības padome:
\n
1)izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu attīstību, un veicina visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;
\n
2)izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;
\n
3)izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu;
\n
4)prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē;
\n
5)izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī;
\n
6)izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos;
\n
7)izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu;
\n
8)sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;
\n
9)(izslēgts no 01.01.2025. ar 15.09.2022. likumu. Sk. pārejas noteikumu 72.2 punktu);
\n
10)(izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
\n
11)uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus.
\n
116 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.03.2006. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 72.2 punktu)
\n
71.pantsAugstākās izglītības padomes tiesības
\n
Augstākās izglītības padomei ir tiesības:
\n
1)iepazīties ar jebkuras augstskolas studiju virziena novērtējuma un akreditācijas materiāliem;
\n
2)pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju virzienam;
\n
3)pieprasīt no augstskolām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju.
\n
117 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)
\n
72.pantsAugstākās izglītības padomes darba organizācija
\n
(1)Augstākās izglītības padomes darbību reglamentē nolikums.
\n
(2)Augstākās izglītības padomes sēdes notiek pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Augstākās izglītības padomes locekļi, jāsasauc triju dienu laikā.
\n
(3)Par Augstākās izglītības padomes sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\" un sabiedrības saziņas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām, uz kurām šie lēmumi attiecas.
\n
118 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
\n
73.pantsAugstākās izglītības padomes finansēšana
\n
(1)Augstākās izglītības padomi finansē no valsts budžeta.
\n
(2)Pārskatu par savu finansiālo darbību Augstākās izglītības padome publisko reizi gadā.
\n
(3)Augstākās izglītības padomes darbības nodrošināšanai izveido algotu sekretariātu.
\n
119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2021.)
\n
74.pantsAugstākās izglītības padomes priekšsēdētājs
\n
(1)Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu.
\n
(2)Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par Augstākās izglītības padomes darbu un tās funkciju izpildi.
\n
(3)Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:
\n
1)pārstāv Augstākās izglītības padomi valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārvalstīs, piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām padomes kompetencē esošo jautājumu izskatīšanā;
\n
2)ir Augstākās izglītības padomes finanšu rīkotājs;
\n
3)pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās izglītības padomes sekretariāta darbiniekus;
\n
4)slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Augstākās izglītības padomes darba nodrošināšanai.
\n
(4)Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
\n
120 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 01.12.2009. un 18.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
\n
75. pantsIzglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamā informācija par augstskolas darbību
\n
(1)Augstskola par savu darbību iesniedz:
\n
1)informāciju, kas nepieciešama augstskolas akreditācijas procesā, lai izvērtētu tās atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam, — Akadēmiskās informācijas centram;
\n
2)informāciju par to valsts augstskolai noteikto uzdevumu izpildi, kurus paredz valsts augstskolas un tās dibinātāja noslēgtais sadarbības un finansēšanas līgums, — Izglītības un zinātnes ministrijai;
\n
3)informāciju par augstskolas stratēģiskās specializācijas īstenošanu augstskolas attīstības stratēģijas ieviešanas periodā — Izglītības un zinātnes ministrijai;
\n
4)citu informāciju, kas nepieciešama Augstskolu likuma izpildes augstskolās pārraudzībai, tostarp izglītības kvalitātes monitoringam un attīstības finansējuma plānošanai, — Izglītības un zinātnes ministrijai.
\n
(2)Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamās informācijas apjomu, iesniegšanas termiņus un kārtību, kā arī publiskojamo datu apjomu un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
121 (24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025.)
\n
X nodaļa
\n
Augstskolu īpašums, budžets un saimnieciskā darbība
\n
76.pantsValsts augstskolu īpašums
\n
(1)Valsts augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, īpašums var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs atbilstoši normatīvajiem aktiem.
\n
(2)Valsts augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, īpašumu veido:
\n
1)kustama un nekustama manta, kas tai dāvināta, ko tā mantojusi vai ko iegādājusies par pašas līdzekļiem;
\n
2)par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;
\n
3)tās intelektuālais īpašums;
\n
4)nekustamais īpašums, ko tai bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts;
\n
5)kustama manta, ko tai bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.
\n
(3)Valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu tās satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Šis īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašuma.
\n
(4)Valsts augstskolas, kas ir atvasināta publiska persona, satversmē noteiktajai lēmējinstitūcijai ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar valsts augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu.
\n
122 (16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.) 76.1 pants. Valsts augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plāns
\n
(1)Valsts augstskola, kas ir atvasināta publiska persona, izstrādā valsts augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu (turpmāk — nekustamā īpašuma attīstības plāns), kurā atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijai nosaka valsts augstskolas nekustamā īpašuma, kā arī tās valdījumā vai lietošanā esošā nekustamā īpašuma izmantošanu un attīstību atbilstoši tās satversmē noteiktajām augstskolas pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamajām funkcijām.
\n
(2)Nekustamā īpašuma attīstības plāna darbības termiņš ir pieci gadi.
\n
(3)Nekustamā īpašuma attīstības plānu pieņem augstskolas satversmē noteiktā lēmējinstitūcija. Ja nekustamā īpašuma attīstības plāns paredz nekustamā īpašuma, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanu, nekustamā īpašuma attīstības plānu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam. Ministru kabinets apstiprina nekustamā īpašuma attīstības plānā noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts.
\n
(4)Ja augstskola plāno ierosināt nekustamā īpašuma, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanu, publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc attiecīgā nekustamā īpašuma noskaidro nekustamā īpašuma attīstības plāna izstrādes ietvaros.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma attīstības plāna saturu, tā izstrādāšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā nekustamā īpašuma attīstības plāna ietvaros noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc nekustamā īpašuma attīstības plānā iekļautā atsavināšanai paredzētā nekustamā īpašuma, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts.
\n
123 (16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.)
\n
77.pantsAugstskolu finanšu resursi
\n
(1)Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Valsts augstskolu (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) finansēšana notiek saskaņā ar to apstiprinātajām attīstības stratēģijām, slēdzot vidēja termiņa (vismaz uz trim gadiem) līgumu starp attiecīgo augstskolu, Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju (ja attiecināms) par savstarpējām saistībām, veicamajiem uzdevumiem un finansēšanas apmēru visā līguma darbības periodā. Valsts augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas padome. Par valsts augstskolas budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu augstskolas padomei, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam un publisko to augstskolas tīmekļvietnē.
\n
(2)Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.
\n
(3)Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.
\n
(4)Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.
\n
124 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 23.11.2000., 02.03.2006., 14.07.2011., 18.10.2018. un 08.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2021.)
\n
78.pantsValsts finansējums
\n
(1)Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
\n
1)no valsts budžeta — optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;
\n
11)no valsts budžeta — finansējumu stipendijām saskaņā ar šā likuma 52. panta trešo un 3.1 daļu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
\n
12)no valsts budžeta — finansējumu doktorantu atlīdzībai saskaņā ar šā likuma 47.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
\n
2)no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;
\n
3)no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.
\n
(11)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp pamatprincipus valsts finansētu doktorantūras studiju vietu piešķiršanai valsts augstskolām un doktorantūras finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.
\n
(2)Valsts finansiāli un materiāli nodrošina augstskolas tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.
\n
(21)Valsts dibināto augstskolu datu sniegšanu studējošo un absolventu reģistram saskaņā ar šā likuma 46.1 panta otro daļu finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.
\n
(4)Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām citu juridisko un fizisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(5)Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(6)Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
\n
(7)(Atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 29.10.2020. spriedumu) 125 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 23.11.2000., 02.03.2006., 14.07.2011., 23.11.2016., Satversmes tiesas 29.10.2020. spriedumu, 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024. Grozījumi par pirmās daļas papildināšanu ar 1.2 punktu un panta papildināšanu ar 1.1 daļu stājas spēkā 01.08.2024. Sk. pārejas noteikumu 106. punktu)
\n
79. pantsStudiju un studējošo kreditēšana
\n
(1)Akreditētās un licencētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:
\n
1)studiju kredītu — aizdevumu no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai segtu maksu par studijām;
\n
2)studējošo kredītu — aizdevumu no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai nodrošinātu studējošo sociālās vajadzības.
\n
(2)Kārtību, kādā tiek piešķirti un atmaksāti studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.
\n
126 (14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
\n
80.pantsAugstskolu saimnieciskā darbība
\n
(1)Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
\n
1)atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
\n
2)slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;
\n
3)izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;
\n
4)veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.
\n
(2)Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Zvērināta revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai zvērināta revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola.
\n
127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.03.2006. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 80.1 pants. Pārskati par augstskolas darbību Augstskola ik gadu sagatavo publiski pieejamu gada pārskatu par savu darbību. Augstskolas gada pārskatā iekļaujams augstskolas padomes apstiprināts gada finanšu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu) pārskats. Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņu, kādā augstskolas sagatavo un publisko gada pārskatu, kā arī publiskajā pārskatā ietveramo informāciju.
\n
128 (08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)
\n
XI nodaļa
\n
Augstskolu starptautiskā sadarbība
\n
81.pantsStarptautiskā sadarbība
\n
(1)Latvijas Republikas valdība un pašas augstskolas veicina augstskolu starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.
\n
(2)Nosakot augstskolu finansējuma apjomu valsts budžetā, tiek ņemta vērā katras augstskolas piedalīšanās Eiropas starptautiskās sadarbības programmās. Ja daļa no augstskolas mācību vai pētniecības darba uzdevumiem tiek finansēta no starptautiskās augstskolu sadarbības programmām, augstskolas finansējums no valsts budžeta netiek samazināts.
\n
(3)Valdības vienošanās jautājumos, kas attiecas uz kādu no augstskolām, ir šai augstskolai saistoša. Sagatavojot šādas vienošanās projektu, vienošanās izpildes noteikumi saskaņojami ar augstskolu.
\n
129 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.)
\n
82.pantsStudijas ārvalstīs
\n
(1)Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets. Ārvalstīs studējošajiem ir tiesības pretendēt uz šā likuma 79. pantā noteiktajiem studiju kredītiem un studējošo kredītiem. Kārtību, kādā studijām ārvalstīs tiek piešķirti un atmaksāti studiju un studējošo kredīti, nosaka Ministru kabinets.
\n
(2)(Izslēgta ar 19.04.2007. likumu.) 130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 19.04.2007. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
\n
83.pantsĀrzemnieku studijas Latvijā
\n
(1)Ārzemniekus, kuri nav minēti šā likuma 45.panta otrajā daļā, var uzņemt Latvijas augstskolās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās, ievērojot šādus noteikumus:
\n
1)ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;
\n
2)ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām;
\n
3)ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;
\n
4)mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai atbilstoši līgumam, ko augstskola noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem;
\n
5)(izslēgts ar 14.07.2011. likumu).
\n
(2)Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.
\n
(3)Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.
\n
131 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 83.1 pants. Stipendijas ārzemniekiem Atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai studijām ārzemniekiem, tostarp tiem, kas studē Latvijā saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus, stipendiju veidus, apmēru un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.
\n
132 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025.)
\n
84.pantsĀrvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļas atzīšana
\n
Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļas atzīšanu veic tā augstskola, kurā studējošais turpina savu izglītību. Augstskola nosaka:
\n
1)kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa;
\n
2)kādā veidā studējošais var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā;
\n
3)ja nepieciešams, — kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Latvijā.
\n
133
\n
85. pantsĀrvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā
\n
(1)Ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, veic Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, kura ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi.
\n
134 (14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)
\n
86.pantsĀrvalstu augstskolu darbība Latvijā
\n
(1)Ārvalstu augstskolas Latvijā var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ja attiecīgā augstskola savā valstī ir akreditēta (valsts atzīta).
\n
(2)Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Studijas ārvalstu augstskolas filiālē notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.
\n
(3)Ārvalsts augstskolas filiāles izsniegtie diplomi Latvijā tiek atzīti, ievērojot šā likuma 85.panta noteikumus un saskaņā ar Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.
\n
(4)Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāiegūst Ministru kabineta piekrišana.
\n
(5)Ārvalsts augstskolas pārstāvniecība Latvijā var veikt tikai šādas darbības:
\n
1)ārvalsts augstskolas reklamēšanu;
\n
2)informācijas un mācību līdzekļu izplatīšanu;
\n
3)dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās.
\n
135 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2018. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026.)
\n
87.pantsAkadēmiskā personāla reģistrs
\n
(1)Akadēmiskā personāla reģistrā iekļauj datus par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās, un par personām, kuras ir nodarbinātas kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki. Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.
\n
(11)Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautos personas datus apstrādā, lai:
\n
1)nodrošinātu šā likuma prasību izpildi un pārraudzību augstskolās;
\n
2)veiktu akadēmiskā personāla uzskaiti nolūkā plānot un īstenot valsts politiku augstākās izglītības jomā, kā arī uzraudzīt un novērtēt augstākās izglītības kvalitāti;
\n
3)informētu sabiedrību par šā panta pirmajā daļā minētajām personām.
\n
(2)Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kā arī datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām augstskolas sniedz elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā. Augstskolas rektors ir atbildīgs par reģistram sniegto datu precizitāti, aktualitāti un atbilstību īstenībai.
\n
(4)Akadēmiskā personāla reģistrā iekļautie dati ir publiski pieejami tīmekļvietnē, ja to pieejamība nav ierobežota fizisko personu datu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos.
\n
136 (24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)
\n
XII nodaļa
\n
Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2000.) Pārejas noteikumi 1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.
\n
137 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.
\n
138 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.
\n
139 4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.
\n
140 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.
\n
141 6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.
\n
142 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.
\n
143 8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finanšu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.
\n
144 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.
\n
145 10. Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
\n
146 11. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.decembrim izdod šā likuma 7.panta 2.1 daļas 1.punktā minētos noteikumus un līdz 2015.gada 1.jūnijam apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Satversmi saskaņošanai izglītības un zinātnes ministram iesniedz līdz 2015.gada 1.aprīlim.
\n
147 (16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.) 11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.
\n
148 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.
\n
149 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.
\n
150 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.
\n
151 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.
\n
152 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.
\n
153 (23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.) 17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).
\n
154 (03.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2004.) 18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.
\n
155 (03.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2004.) 19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.maijam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod noteikumus par attiecīgās koledžas nolikumu. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim uz attiecīgo koledžu neattiecas šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punkta noteikumi.
\n
156 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007. un 19.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2007.) 20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.
\n
157 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
\n
158 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām.
\n
159 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.
\n
160 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 24. (Izslēgts ar 19.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2007.) 161 25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
\n
162 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds \"institūts\".
\n
163 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 27. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
\n
164 (12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) 28. 2011.gadā valsts dibināto augstskolu un koledžu akadēmiskajam personālam nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
\n
165 (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 29. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā un trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka augstskolās vismaz 40 procentiem, akadēmijās vismaz 50 procentiem, bet universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, kā arī grozījumi šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punktā, kas nosaka, ka doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē, stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.
\n
166 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 30. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latviju, augstskolām nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita.
\n
167 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 31. Grozījumi par studiju programmu licencēšanu un studiju virzienu akreditāciju stājas spēkā:
\n
1)attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, - 2012.gada 1.septembrī;
\n
2)attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, - 2012.gada 15.novembrī;
\n
3)attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, - 2012.gada 31.decembrī.
\n
168 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 32. Līdz 2013.gada 30.jūnijam Ministru kabineta noteikta institūcija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu. Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt kādu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, šim virzienam atbilstošās studiju programmas, kuras akreditētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un kuru akreditācijas termiņš līdz lēmuma pieņemšanas dienai nav notecējis, uzskatāmas par akreditētām līdz attiecīgās studiju programmas akreditācijas lapā noteiktā termiņa beigām. Lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju virzienu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
\n
169 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2013. un 09.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2013.) 33. Studiju programmām, kuras līdz 2011.gada 1.augustam ir akreditētas, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, ja minētajā laika periodā studiju programmas akreditācijas termiņš ir notecējis.
\n
170 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 34. (Izslēgts ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.) 171 35. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.
\n
172 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 36. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas noteikums par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.
\n
173 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2011.) 37. 2012.gadā valsts dibināto augstskolu un koledžu akadēmiskajam personālam nemaksā prēmijas, bet akadēmisko personālu materiāli stimulē un pabalstus tam izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
\n
174 (15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 38. 2013.gadā valsts dibināto augstskolu un koledžu akadēmiskajam personālam atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
\n
175 (15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 39. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.novembrim izdod šā likuma 76.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
\n
176 (16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.) 40. Valsts augstskolas, kas ir atvasinātas publiskas personas, saskaņā ar šā likuma 76.1 pantu izstrādā valsts augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu līdz 2017.gada 1.aprīlim.
\n
177 (16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.) 41. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.janvārim izdara grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788 \"Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība\", nosakot studējošo un absolventu reģistrā iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību, un grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 \"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\", nosakot kārtību, kādā tiek finansēta valsts dibināto augstskolu un koledžu datu sniegšana studējošo un absolventu reģistram.
\n
178 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 42. Ja, pamatojoties uz risinājumiem, ko Ministru kabineta uzdevumā atbildīgās institūcijas izstrādājušas līdz 2017. gada 31. maijam nolūkā paaugstināt un vienādot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai, Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par valsts eksāmena kā valsts pārbaudījuma sastāvdaļas ieviešanu tiesību zinātņu studiju programmās un nosaka valsts eksāmena norises kārtību atbilstoši šā likuma 58. panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasībām, tad, paredzot šā eksāmena norisei nepieciešamo finansēšanas kārtību, šā likuma 58. panta sestās daļas 3. punkta noteikumus var nepiemērot.
\n
179 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2017.) 43. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 59.2 panta piektajā daļā un 59.3 panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 36 \"Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi\".
\n
180 (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 44. Personu iesniegumi par studiju rezultātu atzīšanu, kas, pamatojoties uz šā likuma 59.2 panta piekto daļu, iesniegti līdz 2017. gada 31. decembrim, izskatāmi, ievērojot šā likuma 59.2 panta noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
\n
181 (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 45. Līdz 2024. gada 31. janvārim profesionālās doktora studiju programmas mākslās īstenošanā var piedalīties arī profesori mākslas nozarē.
\n
182 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 46. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. novembrim izdod šā likuma 63.4 panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
\n
183 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 47. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. novembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 202 \"Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus\" un 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 \"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 3. un 59. pantā, kas stājas spēkā 2018. gada 1. aprīlī.
\n
184 (01.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 48. Studiju virzienus, kuri akreditējami 2019. gadā, akreditē saskaņā ar šādu studiju virzienu akreditācijas grafiku:
\n
1)studiju virzienus \"Psiholoģija\", \"Tiesību zinātne\", \"Ekonomika\", \"Informācijas un komunikācijas zinātnes\" un \"Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība\" akreditē līdz 2021. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim;
\n
2)studiju virzienus \"Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības\", \"Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas\", \"Ražošana un pārstrāde\", \"Arhitektūra un būvniecība\", \"Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna\", \"Veselības aprūpe\" un \"Sociālā labklājība\" akreditē līdz 2022. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim;
\n
3)studiju virzienus \"Mākslas\", \"Reliģija un teoloģija\", \"Vēsture un filozofija\", \"Ģeogrāfijas un zemes zinātnes\", \"Dzīvās dabas zinātnes\", \"Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija\", \"Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika\" un \"Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne\" akreditē līdz 2023. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim;
\n
4)studiju virzienus \"Izglītība, pedagoģija un sports\", \"Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas\", \"Tulkošana\", \"Socioloģija, politoloģija un antropoloģija\", \"Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija\", \"Transporta pakalpojumi\", \"Vides aizsardzība\", \"Iekšējā drošība un civilā aizsardzība\" un \"Militārā aizsardzība\" akreditē līdz 2024. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.
\n
185 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2020. un 03.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 48.1 Augstskolām un koledžām studiju virzienus, kuri akreditējami 2021. gadā, akreditē saskaņā ar šādu studiju virzienu akreditācijas grafiku:
\n
1)sabiedrībai ar ierobežotu atbildību \"Biznesa vadības koledža\" studiju virzienu \"Tiesību zinātne\" akreditē līdz 2022. gada 22. februārim. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 22. februārim;
\n
2)Rīgas Aeronavigācijas institūtam studiju virzienu \"Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne\" akreditē līdz 2022. gada 14. maijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 14. maijam;
\n
3)Daugavpils Universitātei studiju virzienu \"Vēsture un filozofija\" akreditē līdz 2022. gada 14. maijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 14. maijam;
\n
4)Latvijas Universitātei studiju virzienu \"Mākslas\" akreditē līdz 2022. gada 2. jūnijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 2. jūnijam;
\n
5)Rīgas Stradiņa universitātei studiju virzienu \"Psiholoģija\" akreditē līdz 2022. gada 2. jūnijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 2. jūnijam;
\n
6)Liepājas Universitātei studiju virzienu \"Vides aizsardzība\" akreditē līdz 2022. gada 2. jūnijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 2. jūnijam;
\n
7)Liepājas Jūrniecības koledžai studiju virzienu \"Transporta pakalpojumi\" akreditē līdz 2022. gada 18. jūnijam. Minētā studiju virziena akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 18. jūnijam.
\n
186 (22.10.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 48.2 Rīgas Stradiņa universitātes studiju virziena \"Veselības aprūpe\" akreditācijas termiņš — 2023. gada 8. maijs — tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par šā studiju virziena jaunu akreditāciju vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 7. maijam.
\n
187 (24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 48.3 Rīgas Tehniskā universitāte līdz 2023. gada 30. jūlijam nodrošina no Latvijas Jūras akadēmijas pārņemto studiju programmu izdalīšanu un iekļaušanu Rīgas Tehniskās universitātes studiju virzienā \"Jūrniecība\" un šā studiju virziena iesniegšanu novērtēšanai un akreditācijai, lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu transporta nozares jūrniecības apakšnozarē. Rīgas Tehniskā universitāte līdz lēmuma par studiju virziena \"Jūrniecība\" akreditāciju vai lēmuma par atteikumu to akreditēt pieņemšanai nodrošina no Latvijas Jūras akadēmijas pārņemto studiju programmu īstenošanu, kas ietvertas Rīgas Tehniskās universitātes studiju virzienā \"Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības\" (akreditēts līdz 2028. gada 17. novembrim) un studiju virzienā \"Transporta pakalpojumi\" (akreditēts līdz 2024. gada 31. decembrim).
\n
188 (02.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2023.) 48.4 Lēmumu par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas īstenojamā studiju virziena \"Veselības aprūpe\" akreditāciju vai lēmumu par atteikumu to akreditēt pieņem ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. septembrim. Līdz minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas īstenojamais studiju virziens \"Veselības aprūpe\" tiek pielīdzināts akreditētam studiju virzienam, ja ir uzsākta studiju virziena akreditācijas procedūra līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai.
\n
189 (02.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2023.)