Tiesību ierobežojumi ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u.tml. Tādējādi nepilngadīgā izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas būtiski ietekmēs personu visu tā turpmāko dzīvi. Lai šo ietekmi mazinātu, jāizvērtē iespēja neierobežot nepilngadīgā tiesības, kas saistītas ar nākotnes profesijas izvēli, ja, piemēram, nepilngadīgais ir izlīdzis ar cietušo vai darījis visu iespējamo, lai novērstu vai mazinātu noziedzīgā nodarījuma sekas un divu gadu laikā nav veicis jaunus likumpārkāpumus.Valsts pienākums ir nodrošināt, lai visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, pirmkārt tiktu ņemtas vērā bērna intereses. Šim principam ir īpaša nozīme gadījumos, kad bērni ir iesaistīti kriminālprocesos un civilprocesos, kā arī visos citos gadījumos, kad bērns saskaras ar valsts varas izpausmi, it īpaši tad, ja bērnam tiek piemēroti piespiedu pasākumi.
\nLīdz ar to būtu pilnveidojama bērnu līdzdalības (iesaistes) procedūra ne tikai kriminālprocesā un civilprocesā, bet arī administratīvā pārkāpuma procesā. Piedalīšanās tiesas procesā var būt smags pārbaudījums un traumējoša pieredze ikvienam, ja procedūras nav bērniem draudzīgas, apkārtējā vide ir nepiemērota, un iesaistītie speciālisti nav pienācīgi apmācīti.Attieksme pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem ir svarīga pamattiesību problēma. Eiropas Padomes pamatnostādnēs par draudzīgu tiesu sistēmu (2010) ir atbalstītas bērnu tiesības tikt uzklausītiem, tiesības uz informāciju un aizsardzību, kā arī diskriminācijas aizliegums. Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību.
\nAtbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta otrajā daļā noteiktajam bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību. Vienlaikus ne minētā tiesību norma, ne cita nenosaka bērnam imperatīvu pienākumu viedokli paust. Ar minēto aspektu nozīmīgi apzināties, ka bērnam ne tikai jāsniedz informācija par viņa tiesībām izvēlēties sadarboties vai nesadarboties ar iztaujātāju, bet arī bērns viņa attīstībai un izpratnei atbilstošā veidā jāinformē par iestāžu vai tiesu procesu, kuros bērns ir tieši vai pastarpināti iesaistīts, gadījumos, kad tiek risināti jautājumi, kas skar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, norises gaitu kopumā un tā iespējamajām sekām.
\nTādējādi tiktu nodrošināta gan bērna informētība, gan emocionālais komforts un psiholoģiskā stabilitāte, kam ir būtiska loma, lai bērns nebaidītos paust savu viedokli un atbildēt uz jautājumiem. It sevišķi jāņem vērā, ka lielākā daļa lietu civilprocesuālajā kārtībā tiek risinātas, kad vecāki nav spējuši panākt savstarpēju vienošanos un ir konfliktējošās attiecībās, kas ievērojami ietekmē gan ģimeni kopumā, bet īpaši bērna emocionālo stāvokli, un ļoti saasinātu konfliktu gadījumos var atstāt neatgriezeniskas sekas uz bērna psihoemocionālo attīstību un spēju socializēties, kā arī veidot noturīgas attiecības.Uzsākot procesu iestādē vai tiesvedību, bērnam informāciju par apkārt notiekošo visbiežāk sniedz kāds no vecākiem.
\nSavukārt posmā pēc lēmuma pieņemšanas bērnam nereti netiek sniegta informācija par pieņemtā lēmuma sekām vai tā ietekmi uz bērna situāciju. Lai novērstu, ka bērns aktīvi tiek iesaistīts tikai nolēmuma pieņemšanas procesā, izslēdzot bērna līdzdalību un iesaisti pēc nolēmuma spēkā stāšanās, nepieciešama aktīva rīcība, izskaidrojot bērnam tiesas pieņemtā lēmuma ietekmi uz viņa turpmāko dzīvi, vienlaikus paskaidrojot tiesas nolēmuma motivāciju, t.i., tiesas spriešanas gaitu un izdarīto secinājumu kopsakarību ar vecāku veiktajām darbībām vai citu informāciju. Tādējādi nepieciešams nodrošināt, ka bērnam tiek sniegta informācija par norisēm iestādēs un tiesās un to ietekmi uz viņa turpmākajām attiecībām ar vecākiem un citiem tuviniekiem.
\nVienlaikus šādas informācijas saņemšana veicinās bērna psihoemocionālo stabilitāti. Ievērojot minēto, nepieciešams, lai civillietu procesos iesaistītam bērnam būtu nodrošināta nepastarpināta saziņa un sadarbība ar personu, kura viņam palīdzētu orientēties procesa gaitā un pieņemto nolēmumu nozīmē viņa turpmākajā dzīvē.Bērnu līdzdalības praksei krimināllietās un civillietās ir vajadzīgi skaidri un konsekventi standarti un vadlīnijas un to īstenošanas sistemātiska uzraudzība. Bērni, kuri piedalās kriminālprocesā vai civilprocesā, nesaņem pietiekamu atbalstu; tiesu telpas, kas bērniem var šķist biedējošas, ne vienmēr ir pielāgotas bērnu vajadzībām. Joprojām nav izstrādāta konkrēta prakse, lai īstenotu pasākumus, kas nepieļautu tiesā bērnu tiešu saskari ar atbildētājiem un lieciniekiem vai nodrošinātu bērna informētību un izpratni par tiesvedību.
\nPadarot tiesu sistēmas bērniem draudzīgākas, tiek uzlabota bērnu aizsardzība, sekmēta viņu jēgpilna līdzdalība un vienlaikus uzlabota tiesu sistēmu darbība.Vienlaikus Latvijā joprojām nav sakārtots jautājums par vienota koordinatora ieviešanu pārrobežu jautājumu risināšanā, kas vadoties pēc bērna interešu principa, veicinātu un aizsargātu bērna tiesības pārrobežu ģimenes strīdos, tai skaitā bērnu nolaupīšanas gadījumos. Koordinatoram būtu jāiestājas par ciešāku tiesu iestāžu un administratīvo iestāžu sadarbību, cenšoties veicināt mediāciju pārrobežu ģimeņu lietās.Bāriņtiesām Latvijā līdz 2022.gada sākumam nebija nodrošināta vienota, integrēta IT sistēma, kas nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu datu apmaiņu starp institūcijām. 2022.gadā ir uzsākta šādas sistēmas nodrošināšana visās pašvaldībās, nodrošinot savu vadības procesu informācijas sistēmu, kas nodrošina pārskatāmu bāriņtiesu darba procesa organizāciju.
\nIr vairāki reģistri un informācijas sistēmas, kuros tiek apstrādātas atsevišķas informācijas kategorijas un šāda darbību un informācijas ievades sadrumstalotība liedz informācijai būt apkoptai, pārskatāmai un pieejamai. Ievērojot minēto, bāriņtiesu informācijas apstrādes jautājumu jāskata kompleksi, izvērtējot visas galvenās jau pastāvošās vai plānotās informācijas sistēmas, kurās bāriņtiesām nepieciešams veikt informācijas apstrādi, kā arī pārskatīt un vienādot pamatprocesus, kas nodrošinās priekšnosacījumus informācijas sistematizēšanai un bērnu tiesību aizsardzības jautājumu izsekojamībai katrā no procesā iesaistītajām pusēm.Turklāt konstatēts, ka šobrīd nav nodrošināta arī sistemātiska pieeja un izsekojamība speciālistiem, kas apguvuši vai kuriem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā, kas var radīt situācijas, ka speciālisti šīs zināšanas neapgūst vai iegūst nepietiekamā apjomā.
\nLīdz ar to būtiski ir izveidot reģistru, kurā tiktu iekļauta informācija par konkrētiem speciālistiem, ieņemamo amatu un apliecības izsniegšanas datumu, kas ļautu nodrošināt sistemātisku apmācību plānošanu un koordinētu speciālistu pārraudzību zināšanu apguves procesā.Tiesībsargājošo un bērnu tiesību aizsardzības institūciju reaģēšanas paradigmas maiņas mērķis ir nodrošināt vienotu, kopīgā izpratnē balstītu starpinstitūciju un starpnozaru darbību, kas primāri vērsta uz bērna vajadzībām un bērna labāko interešu nodrošināšanu.Nepilngadīgo noziedzības tendences skaidri izkristalizē sabiedrības sociālās problēmas, uz kurām, savlaicīgi vēršot uzmanību, tiktu ilgtermiņā samazināta vispārējā noziedzība valstī.
\nJau pirmsākumos, konstatējot bērnam antisociālas personības iezīmes, sociālā atbalsta un tiesībsargājošajām institūcijām ir iespēja piemērot dažādus ierobežojumus, tai pašā laikā neradot bērnam sekas, kādas radītu kriminālā vai administratīvā atbildība. Tādēļ ir nepieciešams sākotnēji atklāt, novērtēt un laika gaitā regulāri analizēt nepilngadīgo noziedzīgas uzvedības veicinošos faktorus un, balstoties uz rezultātiem, izstrādāt nepilngadīgo noziedzības mazināšanas instrumentus.Kā viens no risinājumiem ir Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļu izveide, kas strādātu ar sociālā riska jauniešiem vecumā no 13-25 gadiem un ietvertu sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu, lai veicinātu deviantās uzvedības (klaiņošanas, ubagošanas, izglītības iestādes neapmeklēšanas, noziedzīgas darbības u.c.) mazināšanos un sekmētu pozitīvu sociālo prasmju attīstību.
\nProgrammas pamatā ir jauniešu vajadzībām atbilstošas praktiskas aktivitātes. Programma jauniešiem ir psihosociāls atbalsts un iespēja veidot jaunus, veselīgus sociālos kontaktus drošā un atbalstošā, profesionālā (sociālā darba) vidē. Šādu nodaļu izveidei un atbilstošākajam strukturālajam izvietojumam nepieciešams veikt padziļinātas diskusijas ar iesaistītajām institūcijām pašvaldībās, kā piemēram, sociālajiem dienestiem, jauniešu centriem, dienas centriem, jauniešu organizācijām un pusaudžu resursu centru. Būtiski ir attīstīt un veicināt pienācīgus aizsardzības pasākumus un standartus taisnīguma atjaunošanas jomā, ņemot vērā to, ka bērni ir galvenās ieinteresētās personas vai nu kā cietušie, vai kā noziedzīgu nodarījumu izdarītāji, kā arī nodrošināt sekmīgu taisnīguma atjaunošanas prakses darbā ar bērniem un jauniešiem ieviešanu Latvijā. Ņemot vērā pastāvošās problēmas aktualitāti, ir nepieciešams vērst īpašu uzmanību bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošanai bērnu antisociālas uzvedības novēršanai, tostarp izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus, pilnveidojot speciālistu zināšanas, kā arī attīstot bērniem un jauniešiem bezmaksas saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas pašvaldībās.Lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna līdzdalību civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, nepieciešams izvērtēt līdzgaitnieka juridiskā institūta izveidošanu, aptverot jautājumu par personas, kas kļūst par bērna līdzgaitnieku visos ar bērnu saistītos institucionālajos un tiesvedības procesos, nepieciešamību, lai ne tikai īstenotu bērna iesaistīšanu ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanā, bet arī izskaidrotu bērnam iestāžu plānotās un veiktās darbības un pieņemtos nolēmumus, kā arī šo darbību ietekmi uz bērna personisko un mantisko tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanu.
\nTādējādi nepieciešama speciālistu piesaiste, kuru profesionālie pienākumi cita starpā aptvertu saskarsmes personas pienākumu pildīšanu un, nepieciešamības gadījumā, bērna pārstāvību tiesas procesa gaitā u.tml., kas ļautu efektīvi izpildīt tiesu nolēmumus saskarsmes jautājumos.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Izstrādāti normatīvie akti bērnu antisociālas uzvedības novēršanai.2. Izstrādātas programmas bērnu antisociālas uzvedības novēršanai.3. Uzlabota bērnu aizsardzība, sekmējot bērna labākajām interesēm atbilstošu līdzdalību un vienlaikus uzlabojot tiesu sistēmu darbību civilprocesa un kriminālprocesa ietvaros.4. Nodrošināta sodu sistēmas aizstāšana ar bērniem un ģimenēm piemērotiem atbalsta un uzvedības izmaiņu pasākumiem, nodrošinot atbildīgu rīcību, vecāku atbildības stiprināšanu, ģimenes sociālo prasmju paaugstināšanu.5.
\nNodrošināta bērnu tiesību aizsardzība un speciālistu koordinēta darbība pārrobežu jautājumos.6. Īstenota bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un starpinstitūciju sadarbības pilnveide.7. Nodrošināta speciālistu profesionālo zināšanu pilnveide zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.Īstenojamie uzdevumiNr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP20271.Bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošana bērnu antisociālas uzvedības novēršanaiTM, LM, IeMVPD1.5.PR5.2.RR, 5.3.RR, 5.4.RR, 5.5.RR, 5.6.RR, 5.7.RR, 5.8.RR[430]2.Bērnu tiesību nodrošināšana tiesvedības procesā, t.sk., pārrobežu lietāsTMLM1.4.PR, 1.5.PR, 1.6.PR4.3.RR, 6.9.RR[430]3.Bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iesaistīto speciālistu kvalifikācijas un starpinstitūciju sadarbības pilnveideLM, TMVBTAI1.4.PR, 1.6.PR4.1.RR, 4.3.RR, 4.4.RR[118; 430]4.Vienotu IT sistēmu attīstība, tostarp pilnveidojot un attīstot bāriņtiesu darbu, nodrošinot bāriņtiesu kvalifikācijuLMVBTAI, VARAM, pašvaldības1.4.PR, 1.5.PR, 1.6.PR4.3.RR, 4.4.RR, 6.10.RR[430]5.Bērnu noziedzības novēršana un aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem95IeMTM, LM, pašvaldības1.5.PR5.2.RR, 5.3.RR, 5.4.RR, 5.5.RR, 5.6.RR, 5.7.RR, 5.8.RR[77, 430]2.
\nMĒRĶIS: VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS ĪPAŠI ATBALSTĀMAJĀM BĒRNU UN JAUNIEŠU GRUPĀMVienlīdzīgu iespēju princips ir jāievēro ikvienā jomā un situācijā – no publiskās līdz privātajai sfērai – gan attiecībā uz sociālo aizsardzību, tostarp sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, gan izglītību un apmācību, gan arī piekļuvi pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, transportam, informācijai un citiem sabiedriskajiem labumiem. Jo īpaši būtiski tas ir attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu un bērnu ar īpašām vajadzībām nevienlīdzību un diskrimināciju.Latvijā ir iniciētas pozitīvas ilgtermiņa pārmaiņas dažādos līmeņos, lai radītu ģimenisku vidi ikvienam bērnam, kas apstākļu spiests ir nonācis ārpus ģimenes aprūpē, un nodrošinātu viņa pamattiesības.
\nLīdz ar to, ir būtiski turpināt šo pārmaiņu procesu, nodrošinot ne tikai to, ka visi bērni aug ģimeniskā vidē, bet arī to, ka jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes ir gatavi patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, izskaužot sabiedrībā pastāvošo diskriminējošo stereotipu, ka bārenis vai bez vecāku gādības palikušais jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas ir trūcīgs, antisociāls vai nevienlīdzīgs ar citiem sava vecuma jauniešiem.Joprojām novērojams, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas nav pietiekami sagatavoti pastāvīgai dzīvei sabiedrībā, viņiem trūkst zināšanas un sociālās prasmes savas ikdienas dzīves patstāvīgai vadīšanai.Pētījuma \"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējums\" norādīts, ka Pamatnostādņu īstenošanas periodā visgrūtāk ir veicies ar jauniešu sagatavošanu dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes un personu, kuras ikdienas darbā saskaras ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, izglītošanu. Šo pasākumu īstenošanu negatīvi ir ietekmējusi deinstitucionalizācijas (DI) procesa īstenošanas aizkavēšanās, kā arī cilvēkresursu kapacitātes jautājums sociālajā jomā.
\nEksperti arī norāda, ka pašvaldību sociālajos dienestos un to struktūrvienībās strādājošo speciālistu apmācības un pārkvalifikācija kopumā neatrisina sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo cilvēkresursu iespējamo trūkumu. Tāpēc nepieciešami sistēmiski un kompleksi problēmas risinājumi. Lai gan Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam uzdevuma \"Sekmēt jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes\" visi četri pasākumi tiešā veidā vērsti, lai sekmētu jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes, un formāli uzskatāmi par izpildītiem, tomēr praksē Pamatnostādnēs identificētā problēma, kad ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošie jaunieši nav pietiekami izglītoti un apmācīti patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ārpusģimenes aprūpes iestādes atstāšanas, turpina pastāvēt, kā to intervijās apliecināja eksperti96.Eksperti, norāda, ka šai jomai atbalsts ir bijis nepietiekošs un nav pievērsta nepieciešamā uzmanība \"šī ir vispamestākā no visām jomām.
\nRealitātē uzsākt dzīvi 18 gados - jaunieši nav gatavi to darīt.\"97Latvijā nav izveidots atbalsta personas institūts, kas sekotu līdzi ārpusģimenes aprūpē esoša bērna gadījuma vadībai, nodrošinātu bērna individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un kļūtu par šī bērna atbalsta vai uzticības personu. Tādējādi ir nepieciešams attīstīt bērna un jaunieša atbalsta resursu personas (piesaistes personas institūtu), kas nodrošinātu pilnvērtīgu bērna gadījuma vadību ārpusģimenes aprūpes laikā.Lai gan pēdējo gadu laikā būtiski ir attīstījies audžuģimeņu institūts (attīstot specializētās audžuģimenes), izveidots ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru tīkls, kas sniedz psiholoģisku atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, tomēr joprojām daļa bērnu, jo īpaši bērni ar būtiskiem veselības traucējumiem vai pusaudžu vecuma bērni, ir ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs, kas pēc savas būtības nevar nodrošināt bērnu aprūpi ģimeniskā vidē.Lai mazinātu sociālās atstumtības riskus sabiedrībā, t.sk. bērnu un jauniešu starpā, ir identificēti pamatprincipi, kam jāpievērš uzmanība, izstrādājot un ieviešot politikas dokumentus valsts un pašvaldību līmenī, kā arī veicot darbu ar riska grupas bērniem un jauniešiem.
\nIr jārada atbilstoši apstākļi, lai tiktu nodrošināta individualizēta pieeja darbam ar minēto mērķgrupu, kā arī izstrādājot un ieviešot programmas valsts un pašvaldību līmenī, būtiska vieta tajās ir jāparedz prevences darbam, kas jau sākotnēji ir vērsts uz riska faktoru mazināšanu sabiedrībā, t.sk., riska grupas bērniem un jauniešiem.2. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJIRezultatīvais rādītājs (RR)2019.gadsBāzes vērtība2024.gads2027.gadsDatu avots982.1. Politikas rezultāts (PR): Palielinātas iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē un iegūt jaunu ģimeni7.1. Aizbildnībā un audžuģimenēs (ģimeniskā vidē) ievietoto bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita, %87,779193LM (VBTAI)7.2.
\nBērnu īpatsvars, kuri ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņem ģimeniskai videi pietuvinātā formā, %5797100LM7.3. Bērnu atbalsta speciālistu skaits pašvaldībās-43130LM (VBTAI)2.2. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināti uz individuālām vajadzībām vērsti atbalsta pakalpojumi pilngadību sasniegušajam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, veicinot pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā8.1. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, kuriem sniegts mentora pakalpojums, skaits54100150LM8.2. Informatīvo kampaņu (informatīvi materiāli) par sociālajām garantijām, skaits-11LM (VBTAI)2.3. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināta sociālā iekļaušana un vienlīdzīgas iespējas bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, kā arī bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte9.1.
\nSubjektīvā diskriminācijas pieredze, %7,4(2015)7.27.0ESS999.2. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem (finansiālu iemeslu, attāluma vai rindu dēļ) jauniešiem 16-24 g.v.), %5.1(2018)3.53.0Eurostat9.3. Tehniskos palīglīdzekļus saņēmušo skaits pret pieprasījušo skaitu, %677075LM1009.4. Bērnu skaits, kuriem reģistrējot dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti4800450400TM9.5. Izvērtējums jauna atbalsta ieviešanai bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte (reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti)--1LM9.6. Personu ar invaliditāti īpatsvars, kuriem invaliditāte noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma8, % no kopējā personu ar invaliditāti skaita--35LM1019.7.
\nSabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju (gada sākumā)205223230LM1029.8. Iedzīvotāju informētība, pieredze un apmierinātība ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem (skalā 0-10)8(2018)89VK9.9. Izdevumi ar invaliditāti saistītiem izdevumiem (% no IKP pēc ESSPROS metodoloģijas) - 2023.gadā virs 1,4% (2018.gadā - 1.3%)1031.3-1.4EUROSTAT9.10. Bērnu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7)), %8.775CSP9.11. Izmēģinājuma projekts par atelpas brīža pakalpojumu mājoklī-1-LM9.12. Izvērtējums par psihosociālās rehabilitācijas nepieciešamību vecākiem bērna ārstēšanās BKUS laikā--27LM9.13. Vidējais gaidīšanas laiks ( bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS (dienas)484239NVD9.14.
\nVidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS (dienas)403835NVD2.4. Politikas rezultāts (PR): veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana sabiedrībā10.1. Jauniešu īpatsvars, kuri nav saskārušies ar diskrimināciju (aptaujas dalībnieki, kuri norāda, ka nav saskārušies ar diskrimināciju), %32(2020)3740IZM (jānodrošina monitorings)10.2. Jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība starptautiskajos projektos (starptautisko projektu dalībnieku īpatsvars, kuri sevi identificē kā jauniešus ar ierobežotām iespējām), %25(2020)3035JSPA10.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (balstoties uz pašvaldību sniegtās informācijas), %42(2020)80100IZM2.1.
\nRīcības virziens: Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpēAtbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam \"ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide\" un gadījumos, kad bērns ir palicis bez vecāku gādības (vecāki miruši, vai bezvēsts pazuduši, vai viņiem ir atņemtas aizgādības tiesības), valstij ir pienākums nodrošināt pēc iespējas ātrāku bērna nokļūšanu ģimeniskā vidē.2.att. Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits (2004-2020)Ik gadu samazinās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaits. Kopš 2017.gada vērojama institūcijās uzņemto bērnu skaita noturīga lejupslīde, tomēr joprojām ievērojams skaits bērnu ir ievietoti ārpusģimenes aprūpes institūcijās, no kuriem lielākais īpatsvars ir pusaudžu vecuma bērni un bērni ar īpašām vajadzībām, ko neizvēlas uzņemt savā ģimenē audžuģimenes vai adoptētāji.
\nTas lielākoties ir saistīts ar to, ka bērnu, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, kā arī pusaudžu vecuma bērnu, kam var būt dažādas uzvedības vai atkarību problēmas, aprūpe prasa lielāku aprūpes personas resursu ieguldījumu bērna ikdienas aprūpē.Saskaņā ar VBTAI apkopto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2020.gadā secināms, ka Latvijā 6 004 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni atradās ārpusģimenes aprūpē, no kuriem aizbildņu ģimenēs atradās 4 059, audžuģimenē – 1 377 un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā 568 bērni (skat. 2.att.).Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kas jau reiz noteiktu apstākļu dēļ ir izņemti no bioloģiskās ģimenes, piedzīvojot traumatisku pieredzi, ir īpaši ievainojama grupa, kas nereti tiek pakļauti atkārtotai traumatiskai pieredzei (mainot pat vairākas ārpusģimenes aprūpes formas, pielāgojoties jauniem dzīves apstākļiem un situācijai), kam nepieciešams pastāvīgs psiholoģiskā atbalsta resurss.
\nBērni, kas ievietoti institucionālā aprūpē, neizjūt emocionāli drošu vidi, nevēlas veidot attiecības ar pieaugušajiem, kā arī netic tām. Šiem bērniem nav vienas konkrētas uzticības (piesaistes) personas, kas seko līdzi bērna gadījuma vadībai, sniegtu atbalstu un nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu.Lai nodrošinātu koordinētu un uz institucionālā aprūpē ievietota bērna individuālajām vajadzībām vērstu gadījuma vadību, ir nepieciešams ieviest bērna atbalsta resursu (piesaistes personas) institūtu104, kas nodrošinātu, lai katra konkrētā institucionālā aprūpē esoša bērna gadījuma risināšanas process atbilstu mainīgajiem apstākļiem un būtu savlaicīgs, rezultatīvs atbilstoši bērna vislabākajām interesēm.
\nBērna atbalsta resursa (piesaistes personas) ieviešana veicama uzlabojot atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitāti, pilnveidojot atbalsta centru sniegto pakalpojumu klāstu, paplašinot to funkcijas psihosociāla un emocionāla atbalsta sniegšanai ne tikai audžuvecākiem, bet arī audžuģimenēs ievietotiem bērniem105.Būtiski turpināt kompleksas aktivitātes, kas vērstas uz institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanu:1) attīstot un ieviešot pakalpojumus, lai uzlabotu ģimeņu funkcionalitāti;2) uzlabot speciālistu darbam ar ģimeni un bērniem zināšanas, lai veicinātu, ka pēc iespējas mazākā skaita ģimeņu bāriņtiesām būtu nepieciešams pieņemt lēmumus bērnu tiesību aizsardzībai;3) sniedzot psiholoģisku atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem;4) nodrošinot bērnu ātrāku atgriešanos bioloģiskajā ģimenē;5) attīstot specializēto audžuģimeņu institūtu pusaudžu vecuma bērnu aprūpei;6) sniegt specializētu atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem.DI pasākumu ietvaros pašvaldības ir jau uzsākušas alternatīva ārpusģimenes aprūpes iestādes risinājuma ieviešanu bērniem, kuriem nav izdevies atrast piemērotu audžuģimeni vai aizbildni, t.i., ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums un jauniešu māju izveide.
\nDI ideja ietver ne tikai noteiktu pakalpojumu izveidi, bet arī alternatīvo ģimenes aprūpes formu popularizēšanu un atbalsta sniegšanu tām aizbildņu, adoptētāju un audžuģimenēm, kuras jau uzņēmušās rūpes par bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Audžuģimeņu atbalsta centri ir aktualizējuši individuālo konsultēšanas un motivēšanas pasākumu organizēšanu potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, un to piesaistes pasākumiem.Normatīvie akti paredz, ka vecāki, kuriem ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē106, var saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
\nLai arī jautājums ir komplekss, nepieciešams rast risinājumu bērnu aprūpei maksimāli pietuvinātā ģimeniskā vidē, tai skaitā atrašanos alternatīvās aprūpes formās – specializētās audžuģimenes (no 2018.gada valstī ir nodibināts specializētās audžuģimenes institūts, 2020.gada nogalē valstī bija 24 specializētās audžuģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).Lai arī valstī būtiski ir palielinājies audžuģimeņu skaits un tām pieejamā atbalsta apjoms, VSAC filiālēs joprojām atrodas bērni, kuriem vairāku gadu garumā nav izdevies atrast ģimeni bērna smagā veselības un funkcionālā stāvokļa dēļ (31.12.2010. pakalpojumu saņēma 602 bērni, 31.12.2015. - 392 bērni, bet 26.05.2020. - 157 bērni.).Latvija ir pievienojusies ANO Bērnu tiesību konvencijai un sociālās politikas plānošanā ievēro arī citus ES dokumentus136, kā arī vadās pēc dalībvalstu labās prakses, kas atspoguļo izpratni par institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu.
\nTādēļ līdz 01.01.2023. visām bērnu aprūpes institūcijām, tai skaitā arī VSAC filiālēm, ir jāievieš nosacījumi par ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma nodrošināšanu - pakalpojumu veido atsevišķās dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietās; aprūpē esošo bērnu skaits vienā grupā nav lielāks par astoņiem bērniem; ēkā neatrodas vairāk par 24 aprūpē esošiem bērniem, un tiem nav kopīgu sanitāro telpu, virtuves telpu un sadzīves telpu, kopīgas var būt nodarbību telpas, darbinieku kabineti un brīvā laika nodarbību telpas.107 Ar ES struktūrfondu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā atbalstu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijās attīstīta tās pašvaldības, kuras ir iesaistījušās DI procesā.
\nTā kā valsts SAC nevarēja saņemt ES struktūrfondu līdzfinansējumu bērnu filiāļu pārveidošanai ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma sniegšanai, tad valsts SAC ir jādomā par risinājumiem, kā nodrošināt minētās normas izpildi savās filiālēs, tiecoties uz ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanu. Kā viens no risinājumiem ir ESF+ 4.3.1.2. pasākums \"\"Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem\", kura ietvaros līdz 31.12.2025. tiks izveidota infrastruktūra ar 120 pakalpojuma klientu vietām ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai bērniem un jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri šobrīd saņem valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts SAC.Lai pilnveidotu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, izstrādājot un aprobējot ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma (ģimenes tipa bērnu aprūpes modeli) sniegšanu un veidojot tikai ģimenē raksturīgās piesaistes attiecības ar vienu personu (sociālo audzinātāju), no 2018.gada 1.decembra līdz 2020.gada 31.decembrim Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) \"Rīga\" filiālē \"Rīga\" tika realizēts izmēģinājuma projekts \"Ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem izstrāde un aprobēšana\".
\nIzmēģinājuma projekta īstenošanas rezultātā bērniem ir izveidojusies piesaiste vienai aprūpes personai - \"mammai\". Piesaistes rezultātā bērnu prasmes un iemaņas ir strauji attīstījušās, bērni ir kļuvuši patstāvīgāki savas pašaprūpes veikšanā. Projekta darbības rezultātā tika izstrādāti ieteikumi šī modeļa ieviešanai bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpē, jo līdz šim šāds modelis bija pieejams tikai SOS ciematu aprūpes modelī bērniem bez būtiskiem veselības traucējumiem. Tuvākajā laikā tiek plānots izmēģināt arī aprūpes vietu veidošana dzīvojamo māju dzīvokļos, lai bērni maksimāli varētu baudīt atrašanos sabiedrībā, atrodoties ārpus lielas institūcijas pilsētvidē.Lai nodrošinātu bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem atbilstošu aprūpi, pašvaldības nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu (2019.gadā aprūpes mājās pakalpojums tika nodrošināts 70 bērniem) vai dienas aprūpes centra pakalpojumu (2019.gadā dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošināts 249 bērniem).
\nLM nodrošina atbalstu un paplašina iespējas pašvaldībām attīstīt nepieciešamos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, DI procesam pieejamais ERAF finansējums ir piešķirts pašvaldībām nepieciešamās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un pašvaldībās līdz 2023.gada beigām plānots izveidot 25 dienas aprūpes centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.Kamēr bērns atrodas institūcijā, ar ģimeni jānotiek intensīvam sociālajam darbam un sadarbībā ar vecākiem, jānovērtē situācija – vecāku resursus, vides resursus, pieejamos pakalpojumus dzīvesvietā, sniedzot vecākiem psihoemocionālu atbalstu un vides pielāgošanas iespējas, lai sagatavotu ģimeni uzņemt savu bērnu atpakaļ ģimenē, ja vecāki to spēj.Vecākam ir jābūt tiesībai uz iesnieguma pamata bērna veselības stāvokļa dēļ lūgt bērnu ievietot bērnu aprūpes iestādē, taču vienlaikus būtu jānosaka konkrētu sadarbības algoritmu starp iesaistītajām institūcijām, lai mazinātu riskus, ka vecāki pārtrauc uzturēt kontaktu ar bērnu un nelīdzdarbojas.Vienlaikus ir nepieciešams uzsākt diskusiju par kritērijiem, kuri būtu jāizvērtē, lemjot par nepieciešamību iesaistīt bāriņtiesu, gadījumos, ja vecāks jau ilgstoši neapmeklē savu bērnu (kurš veselības stāvokļa dēļ institūcijā atrodas uz vecāku iesnieguma pamata), neuztur saikni un neizrāda interesi par viņu, un tālāku rīcību, lai nodrošinātu bērna labākās intereses.Jāizvērtē nepieciešamību veikt grozījumus SPPL 12.pantā, nosakot:- pienākumu vecākam aktīvi līdzdarboties, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;- pienākumu sociālajam dienestam laikā, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā:-sniegt palīdzību bērna vecākiem, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;-ar noteiktu regularitāti sazināties un izvērtēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegto informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, un minēto personu sadarbību ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju;- sniegt informāciju bāriņtiesai, ja vecāks nepamatoti kavējas pildīt līdzdarbības pienākumus (nesadarbojas ar Sociālo dienestu).Vienlaikus ir būtiski pārskatīt ārpusģimenes aprūpes procesus, vietējās un ārvalstu adopcijas procesus, kā arī nepieciešamību stiprināt viesģimeņu kustības attīstību, un veikt izmaiņas normatīvajos aktos.\"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējums\" norādīts, ka, lai gan aizbildnība uzskatāma par prioritāri nodrošināmu bērna aprūpes formu, aizbildnībai kā risinājumam Pamatnostādņu periodā pievērsta tikai pastarpināta uzmanība.
\nLai gan audžuģimene ir starptautiski atzīta par visatbilstošāko ģimenes vides ekvivalentu bez vecāku gādības palikušiem bērniem, tomēr nākotnē jāmeklē risinājumi kā pilnveidot ilgtermiņa risinājumus aizbildnība un adopcija. Tomēr ekspertu viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi, piemēram, adopcija ne vienmēr tiek atzīta par labāko risinājumu bērnam108.Pilngadības sasniegšana ir nozīmīgs brīdis jebkura bērna dzīvē, jo īpaši bērna, kurš audzis ārpusģimenes aprūpē, jo patstāvīgas dzīves sākšanas brīdī visbiežāk viņiem nav nevienas atbalsta personas. Apstāklis, ka bērns ir sasniedzis 18 gadu robežu nebūt nenozīmē, ka viņš ir spējīgs pats sevi uzturēt, turklāt viņam trūkst zināšanu, ko nozīmē organizēt savu dzīvi un pieņemt patstāvīgus lēmumus.
\nLatvijas SOS bērnu ciematu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās jauniešu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei secināts, ka jauniešu, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi, vidū daudz biežāk novēro:- augstāku bezdarba līmeni;- zemāku izglītības līmeni;- zemāku izglītības un apmācības turpināšanas iespēju pieejamību;- finansiālu un materiālu trūkumu;- bezpajumtniecību;- daudz augstākus jaunu cilvēku mirstības rādītājus;- sliktāku garīgās veselības un fiziskās labsajūtas stāvokli;- grūtniecību pusaudžu vecumā;- iesaisti noziedzīgās darbībās vai saskarsmi ar tām.Būtiski ir nodrošināt pietiekamu psihosociālo un materiālo atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas, veicināt pilngadību sasniegušā bāreņa pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā.
\nKopumā jānorāda, ka pastāv virkne vajadzību un prasmju, lai jaunietis spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, veidot savu ikdienu kā pilntiesīgs tās loceklis, uzņemties atbildību par savu rīcību un izvēlēm. Turklāt brīdis pirms pilngadības sasniegšanas ir vispiemērotākais psiholoģiskā atbalsta sniegšanai un preventīvā darba īstenošanai, lai sagatavotu jaunieti integrācijai sabiedrībā. Savukārt pēc pilngadības sasniegšanas nozīmīgi ir nodrošināt šo jauniešu pamatvajadzības, tai skaitā pietiekamu atbalstu mājokļa īrei - vismaz laika posmā, kamēr jaunietis atrod darbu un gūst pirmos ienākums, jo nereti pašvaldību sniegtais pabalstu apjoms dzīvokļa īrei neatbilst reālajām īres tirgus cenām. Vienlaikus ir vērtējams jautājums par iespējām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un jauniešiem uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ja pats jaunietis, izvērtējot savu sagatavotību un individuālos resursus ir izteicis šādu vēlmi.Ņemot vērā iepriekš identificētos trūkumus un to, ka jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes ir ierobežots sociālais tīkls, t.i. draugi, radi, paziņas, nereti trūkst motivācijas izglītības apguvei, pastāv ierobežotas iespējas apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, kas paplašinātu jaunieša intereses, arī turpmāk ir nepieciešams nodrošināt atbalsta personas - ģimenes asistenta pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem109, sniedzot psiholoģisku un emocionālu atbalstu un praktiskus padomus uzsākot patstāvīgu dzīvi.
\nLīdz 2023.gadam to vēl nodrošinās mentors, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem (Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai110 ietvaros), taču ņemot vērā to, ka paralēli pašvaldībās tiek attīstīts ģimenes asistenta pakalpojums, tad sākot ar 2023.gadu šo atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (vecumā no 16 gadiem) nodrošinās ģimenes asistents.Attiecīgi konkrēti darbības rezultāti, tiem pakārtotie rezultatīvie rādītāji un īstenojamie uzdevumi ir iekļauti LM \"Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam\" un tām pavadošajā plānā \"Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-2024.gadam\".DARBĪBAS REZULTĀTS1. Nodrošināta ģimeniska vide ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem2.
\nNodrošināts metodisks un praktisks atbalsts bērnu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem3. Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie jaunieši pēc pilngadības sasniegšanas ir gatavi patstāvīgai dzīvei sabiedrībā4. Izveidots bērnu atbalsta resursu personas (piesaistes personas) institūta pakalpojums institucionālā aprūpē esošajiem bērniem.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP20271.Atbalsta pakalpojumu pilnveide adoptētājiem, aizbildņiem un audžuvecākiemLMPašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO2.1.PR7.3.RR[120]2.Pakalpojumu un atbalsta attīstīšana bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē un pēc ārpusģimenes aprūpesLMPašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO2.1.PR, 2.2.PR7.3.RR, 8.1.RR, 8.2.RR[120]3.Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu metodiskās vadības un uzraudzības pilnveideLMPašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO2.1.PR[120]4.Pieejamas un daudzpusīgas informācijas nodrošināšana ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem par sociālajām garantijāmLM(VBTAI)Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO2.2.PR8.2.RR[120]5.Pārskatīt ārpusģimenes aprūpes procesus, vietējās un ārvalstu adopcijas procesus, kā arī nepieciešamību stiprināt viesģimeņu kustības attīstību, un veikt izmaiņas normatīvajos aktosLM(VBTAI)Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO2.1.PR, 2.2.PR7.1.RR, 7.2.RR[120]6.Veicināt ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti111, t.sk.,veidojot ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojumu sniegšanas vietas bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiemLMVSAC, BSAC, pašvaldībassociālo pakalpojumu sniedzēji2.1.PR7.2.RR[120]7.Uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītām formām, no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi112LMVSAC, BSAC, pašvaldībassociālo pakalpojumu sniedzēji2.2.PR8.1.RR, 8.2.RR[121]2.2.
\nRīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšanaInvaliditātes likums113 nosaka, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.Pēc Labklājības Informācijas sistēmas (turpmāk – LabIs) datiem secināms, ka pēdējos septiņos gados bērnu ar invaliditāti114 skaitā nav novērojamas būtiskas izmaiņas (skat. tabulu Nr.2) un 30% bērnu ar invaliditāti ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību – proti, bērnam ir ļoti smaga invaliditāte. Lielākajai daļai bērnu invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana.
\nNo specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, psihiskie un uzvedības traucējumi) bērniem ar invaliditāti visbiežāk sastopami psihiskie un uzvedības traucējumi.Tabula Nr.2. Bērnu ar invaliditāti skaita izmaiņas laika periodā no 2014.–2021.gadamGads (dati uz gada decembri)Bērni0-17 gadi (ieskaitot)MeitenesZēniKOPĀ2014.gads3 5344 7778 3112015.gads3 5444 8228 3662016.gads3 5514 8108 3612017.gads3 4944 7578 2512018.gads3 4624 7438 2052019.gads3 4854 8068 2912020.gads3 5014 8948 3952021.gads3 5565 1368 692Datu avots: LabISSavukārt personām no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņem vērā ne tikai veselības un funkcionālos traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus, nosakot gan invaliditātes grupu, gan arī vispārējo darbspēju zaudējumu procentos:• ļoti smagai invaliditātei, nosakot I invaliditātes grupu – darbspēju zudums 80-100 %;• smagai invaliditātei, nosakot II invaliditātes grupu – darbspēju zudums 60-79 %;• mēreni izteiktai invaliditātei, nosakot III invaliditātes grupu – darbspēju zudums 25-59%.Jauniešu ar invaliditāti vecuma grupā no 18-25 gadu vecumam (ieskaitot) vidū visvairāk ir personas ar III invaliditātes grupu (45%).
\nNo specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, psihiskie un uzvedības traucējumi) jauniešiem ar invaliditāti visbiežāk sastopami psihiskie un uzvedības traucējumi.Tabula Nr.3. Jauniešu ar invaliditāti vecuma grupā 18–25gadi (ieskaitot)skaita izmaiņas laika periodā no 2014.–2021.gadamGads (dati uz gada decembri)I grupaII grupaIII grupaSIEVIETESVĪRIEŠIKOPĀ2014.gads1013220824682423326356862015.gads991209323542327311154382016.gads972197722312221295951802017.gads956177521532103278148842018.gads928163920712033260546382019.gads938150119261878248743652020.gads984147319031899246143602021.gads97414201948191624264342Datu avots: LabISANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām116 (turpmāk – ANO Konvencija) nosaka, ka dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bērni ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem pilnībā var īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.Valstī ir ieviests komplekss atbalsta pasākumu kopums invaliditātes seku mazināšanai gan valsts, gan pašvaldības pusē, piedāvājot atbalstu gan monetārā veidā, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā, kas kopumā sekmē bērnu un jauniešu ar invaliditāti labāko interešu nodrošināšanu un veicina bērnu un jauniešu iekļaušanos sabiedrībā.Monetārs atbalstsPakalpojumi un atvieglojumi• Invaliditātes pensija (pilngadīgām personām/atkarīga no invaliditātes grupas/cēloņa un apdrošināšanos stāža)• Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (pilngadīgām personām/ atkarīgs no invaliditātes grupas, cēloņa un nodarbinātības fakta)• Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti• Īpašas kopšanas pabalsts personām ar ļoti smagu invaliditāti (gan bērniem, gan pilngadīgām personām)• Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (gan bērniem, gan pilngadīgām personām)• Pabalsts personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojuma izmantošanai (pilngadīgām personām)• Asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē (gan bērnam, gan pilngadīgai personai)• Pavadoņa pakalpojums (bērnam no 5-18 g.v., ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību)• Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti no 5-18 g.v., ja ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību• Valsts nodrošina psihologa konsultācijas (10 konsultācijas) bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem• Tehniskie palīglīdzekļi• Surdotulka pakalpojums• Transporta stāvvietu karte• NVA sniegtie pakalpojumi• SIVA sniegtie pakalpojumi• DI ietvaros sniegtie pakalpojumi• Atbalsts norēķiniem par elektrību personām ar I invaliditātes grupu un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti• Atvieglojums sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai• Atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas• Veselības aprūpē piemērojamie atvieglojumi pacienta iemaksām ( I, II invaliditātes grupa)• Braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā• Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros pieejamie atvieglojumi ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona ar I vai II invaliditātes grupu līdz 24 gadu vecumam25• Pašvaldību nodrošinātie atbalsta pakalpojumi u.c.Informācijas avots: LM veidots, 2022.gads2020.gadā tika veikts pētījums \"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums\"117 (turpmāk – Invaliditātes pētījums), kura mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, tostarp \"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam\" īstenošanas kontekstā, sniedzot pārskatu par dažādu nozaru īstenoto rīcībpolitiku ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu, un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.
\nKā daži no pētnieku secinājumiem - Latvijai ir piemērota kombinētā pieeja iekļaujošas izglītības īstenošanā: bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti - vispārējās izglītības iestādēs; novērojama starpinstitucionālās sadarbības nepilnības sabiedrībā balstīto un citu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti u.c. secinājumi. Attiecīgi Invaliditātes pētījuma rekomendācijas vērstas uz atvērtāku pieeju iekļaujošas izglītības kontekstā, kā arī mērķētu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu, vērtējot personas, t.sk. bērnu un jauniešu un sabiedrības informēšana kopumā par ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, lai mazinātu aizspriedumus un stereotipus un veicinātu bērnu un jauniešu maksimālu iesaisti sabiedrībā atbilstoši savām prasmēm, vēlmēm un iespējām. individuālās vajadzības, kā arī pieejamas un daudzpusīgas informācijas sniegšanu gan personām ar invaliditāti, ņemot vērā dažādos funkcionālos traucējumiem, gan izglītojot sabiedrību par invaliditātes jautājumiem kopumā.Kopš ANO Konvencijas ratificēšanas ir attīstīti vairāki atbalsta pakalpojumi, lai sekmētu bērnu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, piemēram, asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē, DI ietvaros īstenojami pakalpojumi, paaugstināts īpašas kopšanas pabalsts u.c., tomēr vēl joprojām pastāv vairāki izaicinājumi, lai pilnveidotu pieejamo atbalsta sistēmu bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā:Vienotas pieejas piemērošana invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem – bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās.
\nVienlaikus bērniem, vērtējot invaliditātes smaguma pakāpi un tās ietekmi uz spējām veikt ikdienas darbības, kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. Tieši šī iemesla dēļ rodas pretrunas, piemēram, novērtējot (izvērtējot) medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kuru (medicīnisko indikāciju) kritēriji būtiski mainās, personai sasniedzot 18 gadu vecumu - no diagnozes kā tādas (bērnu gadījumā) uz tās radītajiem faktiskajiem funkcionēšanas ierobežojumiem (pieaugušajiem). Par priekšnosacījumu bērnu ar invaliditāti vajadzību noteikšanā vispirms nepieciešams novērtēt, kuras un cik lielā mērā funkcijas ir traucētas.Ar ES fondu atbalstu 2017.gada sākumā tika uzsākts ESF projekts par bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas Bērnu un jauniešu versijas (turpmāk - SFK-BJ) principiem (turpmāk – projekts).
\nLai pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, projekta ietvaros iesaistītie ārsti eksperti izstrādāja mūsdienīgu, starptautiskajai praksei atbilstošu invaliditātes noteikšanas metodiku, balstoties uz SFK-BJ konceptuālajā pamatsistēmā noteiktajiem principiem - \"Metodika Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas bērnu un jauniešu versijas principu piemērošanai invaliditātes noteikšanas procesā bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot)\" (turpmāk – metodika). Izstrādājot metodiku SFK-BJ principu piemērošanā invaliditātes noteikšanā bērniem, tika analizēta korelācija starp bērna vecumu un slimību, lai noteiktu bērna invaliditāti. Papildus tam tika izvērtēti bērna vecumposmi - nosakot invaliditāti bērniem līdz sešu gadu vecumam, ņemot vērā bērna veselības stāvokli, bet, sākot ar septiņu gadu vecumu, vērtējot bērna funkcionālos traucējumus, savukārt no četrpadsmit gadu vecuma nosakot funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpi - viegla, mērena, smaga, ļoti smaga.
\nJaunā pieeja priekšplānā virza funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī citu lēmumu pieņemšanai, kas var ietekmēt bērnu ar invaliditāti ikdienu invaliditātes seku mazināšanai. Tādēļ turpmākajos gados ir jāvērtē risinājumi, kā salāgot pieaugušā un bērna invaliditātes vērtēšanas kritērijus, lai sekmētu vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā. Tas savukārt arī mazinātu neskaidrības un pieeju maiņu, bērnam kļūstot par pilngadīgu personu, ņemot vērā, ka pilngadīgas personas invaliditātes novērtēšana balstās uz Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas izmantošanu, priekšplānā virzot nevis personas veselības stāvokli, bet gan funkcionēšanas ierobežojumus, kas neaprobežojas tikai ar medicīnisko diagnozi, bet papildināts ar dažādiem sociāliem faktoriem, kas ietekmē personas spējas funkcionēt sabiedrībā jebkurā vecuma posmā.Atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai pārejas posmā no bērna uz pilngadīgu personu – pamatojoties uz LabIs datiem, ik gadu apmēram 450 bērnu ar invaliditāti no bērna ar invaliditāti statusa pāriet uz pieaugušā ar invaliditāti statusu.
\nSavukārt īpašas kopšanas nepieciešamība vidēji saglabājas 80 % bērnu arī pēc pilngadības sasniegšanas - sasniedzot pilngadību, šīm personām tiek noteikta I invaliditātes grupa un medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai. Funkcionēšanas spējas bērniem un jauniešiem salīdzinājumā ar pilngadīgām personām tiek vērtētas pēc atšķirīgiem principiem, t.i., ņemot vērā bērnu un pusaudžu attīstības posmu, ķermeņa uzbūvi un funkcionēšanu, aktivitātes, līdzdalību un vides ietekmi uz bērnu. Tādējādi ir sistēmiski pamatoti, ka, sasniedzot pilngadības vecumu, personas atbilstība invaliditātes statusam tiek pārvērtēta pēc atšķirīgiem principiem, nevis atbalsta veidus piešķirot \"automātiski\".
\nAttiecīgi atbalsta grozs, kas bija pieejams bērnam ar invaliditāti, atšķiras no atbalsta groza, kas ir pieejams pilngadīgai personai ar invaliditāti. Tā, piemēram, atšķirības ir novērojamas gan valsts sociālo pabalstu jomā, gan mainoties kārtībai, kam tiek piešķirts/izmaksāts pabalsts, gan pabalsta saturs un apjoms (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vietā jaunietis var saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kura apmērs ir atkarīgs no jaunietim noteiktās invaliditātes grupas), veselības aprūpes pakalpojumu joma, samazinoties pieejamam valsts apmaksātajam veselības aprūpes klāstam, kas kavē nu jau pilngadīgās personas iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu.Vienlaikus ir jāapzinās, ka invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu un jauniešu, dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās.
\nTā, piemēram, Veselības ministrija ir izstrādājusi politikas attīstības plānošanas dokumentu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, kurā iezīmēti tādi pasākumi, kas vērstu uz to, lai sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu vienmērīgāku pāreju, bērnam sasniedzot pilngadību, kā, piemēram, psihiskās veselības aprūpes jomā, hronisku slimo pacientu aprūpē u.c. Savukārt LM izstrādātajā īstermiņa politikas plānošanas dokumentā \"Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam\" (turpmāk – Invaliditātes plāns) ir iekļauts pasākums, kas paredz sagatavot priekšlikumus piemērotākā atbalsta groza noteikšanai, lai sekmētu jaunieša ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, liekot uzsvaru uz neatkarīgu dzīvi un spēju saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, tādējādi sekmējot vienmērīgāku bērna pāreju pieaugušā dzīvē, nodrošinot samērīgu atbalsta pakalpojumu saturu.Finansiālā atbalsta pietiekamība – valsts pienākums ir īstenot dažādus un visaptverošus pasākumus, lai sekmētu personu ar invaliditāti dzīves līmeni un sociālo aizsardzību, tomēr, lemjot par valsts sniegtā atbalsta palielināšanu, tas ir darāms atbilstoši valsts finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu situāciju un interesēm, izvērtējot esošos sociālekonomiskos apstākļus un ieviešamo atbalsta pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā. Ņemot vērā, ka aizvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par valsts sociālo pabalstu, tostarp piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, īpašas kopšanas pabalsta, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, mērķētību, pietiekamību un adekvātumu, ir nepieciešams pārskatīt valsts sniegtā finansiālā atbalsta klāstu invaliditātes seku mazināšanai, vērtējot gan iespējas diferencēt tā apmēru atbilstoši invaliditātes smaguma pakāpei, gan vērtējot finansiālā atbalsta mērķi nodrošināt bērna labākās intereses.
\nInvaliditātes plāns paredz pasākumu, kas vērsts uz personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētības pārskatīšanu.Atbalsta pakalpojumu attīstīšana un pilnveidošana – lai sekmētu ne tikai bērnu un jauniešu ar invaliditāti iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un augt iekļaujošā vidē, bet arī sniegtu iespēju bērna vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem iekļauties darba tirgū, gūt ienākumus, socializēties un līdzsvarot savu dzīvi starp pienākumiem mājās, rūpējoties par bērnu, un tiesībām būt aktīviem sabiedrības locekļiem, nepieciešamas veikt pilnveidojumus atbalsta pakalpojumu jomā. 2020.gada augustā LM un Valsts kanceleja kopīgā sadarbībā Inovācijas laboratorijā118 (turpmāk – IL) uzsāka kopīgu darbu pie atbalsta sistēmas pilnveides bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Šajā procesā tika iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji, tostarp bērnu ar invaliditāti vecāki.
\nIL mērķis bija, apzinot dažādos viedokļus un skatījumus, panākt vienošanos par vēlamajiem uzlabojumiem atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai invaliditātes seku mazināšanā.Invaliditātes plāns paredz vairākus pasākumus, kas mērķēti uz atbalsta pakalpojumu pilnveidošanu, tostarp attīstot informācijas pieejamību un daudzpusīgumu par esošajiem valsts un pašvaldības atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, kā arī turpinot DI ietvaros īstenotos pasākumus sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai. Gan Invaliditātes plāns, gan \"Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022.–2024.gadam\"119 paredz vairākus pasākumus, kas tostarp ir vērsti uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamības attīstību jaunajā ESF+ plānošanas periodā, tehnisko palīglīdzekļu pieejamības pilnveidošana u.c. būtiskus pasākumus.Stereotipu un aizspriedumu mazināšana – bērnu un jauniešu ar invaliditāti pilnvērtīga iekļaušanās sabiedrībā ir atkarīga ne tikai no pieejamajiem valsts un pašvaldības atbalsta pakalpojumiem, bet arī no cilvēku savstarpējām attiecībām un cieņas pret līdzcilvēkiem, kas balstīta izpratnē par sabiedrības daudzveidību visās tās dimensijās.2020.gada veiktajā pētījuma \"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums\" ietvaros, lai tiktu pārstāvēts mērķa grupas – personu ar invaliditāti – viedoklis par sabiedrības attieksmi, vides piekļūstamību, līdz šim saņemto atbalstu un jomām, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, tika veikta atsevišķa personu ar invaliditāti vai tās pārstāvju aptauja.
\nLai raksturotu progresu, kas sasniegts pēdējo piecu gadu laikā, personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti tika salīdzināti ar 2014.gadā Tiesībsarga biroja uzdevumā veikto personu ar invaliditāti aptauju120. Kopumā 2020.gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% – kā neitrālu. Lai veicinātu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, vienlaikus sekmējot sabiedrības informētību un vispārējo izpratni par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību, SIF kopš 2016.gada īsteno ES fondu līdzfinansētu ESF projektu \"Dažādības veicināšana\"121. 2017.gadā tika izstrādāta sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai.
\nTās ietvaros ir veikta izpēte, lai noskaidrotu sabiedrības izpratnes un informētības līmeni par diskriminācijas un dažādības jautājumiem, kā arī piemērotākas un efektīvākās metodes, kuras pielietojamas sabiedrības izpratnes un informētības par pretdiskriminācijas un dažādības jautājumiem, t.sk. invaliditātes jomā, paaugstināšanai vidējā termiņā no 2017.gada līdz 2022.gadam ar ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības izpratnes līmeni. Izpētes rezultātā tika secināts, ka \"personas ar invaliditāti veido sociālo grupu, kas ir neviendabīga pēc demogrāfiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un invaliditāti raksturojošajām pazīmēm. Tādējādi šo iedzīvotāju vidū var būt vairākas sociālas grupas, kurām ir atšķirīga pieredze saistībā ar diskrimināciju\".
\nStratēģija paredz visaptverošas, regulāras un ilgtermiņā iedarbīgas sabiedrības informēšanas kampaņas (attiecībā uz sabiedrības informēšanu par invaliditātes jautājumiem kampaņas laiks ir 2022.gads). Stratēģijas virsmērķis ir nodrošināt dažādu sabiedrības grupu izpratnes par diskrimināciju paaugstināšanos, veicināt toleranci un sabiedrības saliedētību ar dažādām diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām, kā arī veicināt izpratni par sociālās iekļaušanas nozīmi un informētību par pakalpojumu pieejamību mērķa grupām, t.sk. reģionos.Kopš 2018.gada ir īstenotas divas informatīvās kampaņas ar nosaukumu \"Cilvēks, nevis diagnoze\". Saskaņā ar minēto 2019. un 2020. gada informatīvo kampaņu datiem kopš 2018.gada būtiski audzis iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīgiem traucējumiem (no 55% līdz 64%).
\nTomēr sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem aizvien ir tālu no vēlamās, tāpēc 2021.gadā īstenota jau trešā kampaņa, kuras aicinājums ir: \"Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!\"122 .Būtisks nosacījums stereotipu un diskriminējošas attieksmes mazināšanai ir sabiedrības informēšana par ar invaliditāti saistītiem jautājumiem. Dažādas apmācības, diskusijas semināri un informatīvie materiāli tiek nodrošināti par dažādiem ar invaliditāti saistītiem jautājumiem - piemēram, personu ar invaliditāti vajadzības, piekļūstamības nodrošināšana, sieviešu un vīriešu ar invaliditāti loma mūsdienu sabiedrībā u.c.
\nTādējādi, lai novērstu nepamatoti atšķirīgu attieksmi, ir būtiski sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupāmVienlaikus jāuzsver, ka ANO Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk. veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos tiktu iekļautas personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips, tādējādi nodrošinot personu ar invaliditāti, tostarp bērnu un jauniešu, tiesību īstenošanu.
\nInvaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to piekļūstamību arī personām ar invaliditāti.Tādējādi atbildīgo nozaru ministriju politikas plānošanas dokumentos ietvertie pasākumi bērnu un jauniešu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanai ir jāskata ciešā sasaistē ar šajās Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma.2. Pārskatīts un pilnveidots atbalsta pakalpojumu klāsts pārejas posmā no bērna uz pilngadīgu personu ar invaliditāti starpnozaru līmenī.3. Pārskatīta valsts finansiālā atbalsta mērķētība invaliditātes seku mazināšanai.4. Nodrošināta integrēta un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstoša atbalsta sistēmas attīstība.5.
\nMazināta negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret bērniem un jauniešiem ar invaliditāti.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP20271.Pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem123 un jauniešiem124LMVDEĀVK2.3.PR[106,117]2.Sekmēt vienmērīgu pāreju no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu starpnozaru līmeni125LMNozaru ministrijas, NVO2.3.PR9.8.RR 3.Īstenot valsts sniegtā finansiālā atbalsta mērķētības pārskatīšanu invaliditātes seku mazināšanai126LM 2.3.PR9.9.RR9.10.RR[93,121]4.Pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu bērnu un jauniešu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā127LMNozaru ministrijas2.3.PR9.3.RR, 9.7.RR 5.Mainīt sabiedrības valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un invaliditātes jautājumiem kopumā128LMNozaru ministrijas, SIF2.3.PR9.1.RR[408]6.Attīstīt atbalstu bērniem ar iespējamu vai esošu invaliditāti, tai skaitā, nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem129LM 2.3.
\nPR9.11.RR9.12.RR 2.3. Rīcības virziens: Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšanaBērni, kuriem nav noteikta paternitāte - reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti.Saskaņā ar TM sniegtajiem datiem, dzimšanas reģistra ierakstu bez ziņām par tēvu skaitam, ir tendence samazināties (skat. tabulu Nr.4).Tabula Nr.4. Dzimšanas reģistra ierakstu bez ziņām par tēvu (skaits)01.01.2021. līdz 30.06.2021.240 dzimšanas reģistra ieraksti bez ziņām par tēvu130 (1.38%)13101.01.2020. līdz 31.12.2020.615 dzimšanas reģistra ieraksti bez ziņām par tēvu (3.5%)01.01.2019. līdz 31.12.2019.626 dzimšanas reģistra ieraksti bez ziņām par tēvu (3.33%)01.01.2018. līdz 31.12.2018.735 dzimšanas reģistra ieraksti bez ziņām par tēvu (3.81%)01.01.2017. līdz 31.12.2017.795 dzimšanas reģistra ieraksti bez ziņām par tēvu (3.82%)Datu avots: Tieslietu ministrijaJoprojām ļoti augsts nabadzības risks saglabājas mājsaimniecībās, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus – 2020.gadā.
\nMājsaimniecībās, kur divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus, nabadzības risks bija ievērojami zemāks – attiecīgi 2020.gadā132.Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi (Civillikuma 179.pants).Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.Vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni, finansiāls atbalsts tiek sniegts, izejot no konkrētajiem apstākļiem (tā piemēram, viena vecāka nāves gadījumā valsts piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; gadījumā, ja kāds no vecākiem nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, un ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde nav iespējama, valsts izmaksā uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda).Savukārt, tajos gadījumos, kad bērnam nav noteikta paternitāte, tad nav arī finansiāls atbalsts no otra vecāka, kā arī uzturlīdzekļi bērna uzturēšanai netiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.Vienlaikus jānorāda, ka bērna tiesības zināt savus vecākus ir viena no ANO Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) noteiktajām bērna pamattiesībām.
\nIkvienu bērnu reģistrē tūlīt pēc dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, kā arī, ciktāl iespējams, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā (7.panta pirmajā daļa), turklāt svarīgi, lai tas būtu nostiprināts arī juridiski – ar civilstāvokļu aktu. ANO Konvencijas 7.panta pirmajā daļā ietvertā \"ciktāl tas iespējams\" nozīme, t.i., nepieciešams izšķirt situācijas: pirmkārt, kad vecāku nav iespējams identificēt (piemēram, kad māte nezina, kurš ir bērna tēvs, vai arī bērns ir pamests). Dalībvalstis var darīt ļoti maz ko šajā sakarā, lai gan likumdošanai saskaņā ar 2.pantu ir jānodrošina, ka pret šādiem bērniem netiek vērsta diskriminācija.
\nOtrkārt, kad mātes atsakās nosaukt tēvus (ieskaitot ārkārtas apstākļus, piemēram, asinsgrēka gadījumus, vai arī gadījumus, kad tēvs pret bērna māti ir bijis seksuāli vardarbīgs, kā rezultātā ir ieņemts bērns). Lai arī mātēm varētu likumīgi pieprasīt nosaukt tēva vārdu, būtu grūti piespiest to darīt, un tiktu radīts konflikts starp mātes un bērna tiesībām. Vārdi \"pēc iespējas\" nozīmē, ka bērniem ir tiesības zināt savus vecākus, ja vien tas ir iespējams, pat tādā gadījumā, ja to uzskata par pretrunīgu bērna vislabākajām interesēm. Taču konvencijas holistiskais raksturs ierosina, ka bērnam, kuram tiktu nodarīts pāri, atklājot viņa vecāku identitāti, nedrīkst liegt noskaidrot šo informāciju. Šādu interpretāciju atbalsta tas fakts, ka \"pēc iespējas\" ietver arī bērna tiesības saņemt aprūpi no saviem vecākiem – un neviens nevar apgalvot, ka \"pēc iespējas\" šajā kontekstā nenozīmē bērna vislabāko interešu ievērošanu.
\nTaču ir skaidrs, ka bērnu tiesības zināt savus vecākus var atteikt tikai, pamatojoties uz labāko interešu ievērošanu vissarežģītākajos un viennozīmīgākajos apstākļos. Otrkārt, \"vislabākās intereses\" nekur nav definētas, un nav iespējamas vienkāršas atbildes uz jautājumu, vai bērna vislabākās intereses tiek pārkāptas, sniedzot nepatīkamu informāciju par viņu izcelsmi, vai arī liedzot viņiem saņemt šo informāciju, pamatojoties uz to, ka tā varētu viņiem kaitēt133. Gadījumā, ja bērnam nav ieraksta dzimšanas apliecībā par bērna tēvu (nav noteikta paternitāte), bērna interesēs, ka arī materiālās atbalstīšanas nolūkā, tomēr ir paternitāti noteikt.Ņemot vērā augstāk minēto, ir nepieciešams pievērsts īpašu uzmanību bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte, lai nodrošinātu šo bērnu vienlīdzīgas tiesības uz materiālo nodrošinājumu no valsts puses.Vienlaikus ir nepieciešams uzsākt arī diskusiju par principu un kritēriju \"viena vecāka ģimene\" (vecāki, kuri dažādu apstākļu dēļ par bērnu rūpējas vieni) noteikšanai.
\nPatlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta \"viena vecāka ģimene\" definīcija.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Izvērtēta iespēja ieviest jaunu atbalsta veidu bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte.2. Uzsākta diskusija par principu un kritēriju \"viena vecāka ģimene\" noteikšanai.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP20271.Attīstīt atbalstu bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte (reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti)LM 2.3.PR9.4.RR, 9.5.RR9.10.RR[91, 101]2.Uzsākt diskusiju \"viena vecāka ģimene\" kritēriju definēšanaiLM, TM [91]2.4. Rīcības virziens: Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšanaViens no jaunatnes politikas pamatprincipiem ir vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs, tāpēc ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu atbalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām, lai veicinātu viņu iekļaušanu.Iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība joprojām ir liels izaicinājums.
\nIenākumu nevienlīdzības Džini koeficients Latvijā ir augstāks par Eiropas vidējo rādītāju. Pēc Eurostat datiem 2018. gadā 21% 15-24 gadus vecu jauniešu Latvijā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem.Saskaņā ar programmas \"Erasmus+\" definējumu, jēdziens \"jaunieši ar ierobežotām iespējām\" ietver šādas apakšgrupas: jaunieši ar fizisku vai garīgu invaliditāti; jaunieši, kuriem ir mācīšanās grūtības; jaunieši, kuriem ir ekonomiskie šķēršļi (zems dzīves līmenis, maznodrošinātie, bezpajumtnieki, ilgstošie bezdarbnieki, parādnieki); jaunieši ar kultūru atšķirībām (imigranti, bēgļi, etniskās minoritātes, jaunieši ar grūtībām kultūrā un valodas apgūšanā); jaunieši ar veselības problēmām (kuriem ir hroniskās saslimšanas, smagas saslimšanas vai psihiatriski traucējumi); jaunieši, kuriem ir sociālie šķēršļi (dzimuma, etniskās, seksuālās, invaliditātes diskriminācija, anti-sociāla vai riskanta uzvedība, vientuļie vecāki, bāreņi, bijušie ieslodzītie, vielu un procesu atkarīgie); jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas).Šie faktori var radīt apgrūtināt jauniešu iekļaušanu sabiedrībā, piemēram, izglītībā vai darba tirgū.
\nTomēr ir skaidrs, ka tas, ka jaunietis kādā savas dzīves posmā saskaras ar kādu no šiem izslēgšanas faktoriem automātiski neierobežo viņa iespējas. Ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.Iekļaušana un dažādība ir viena no programmas \"Erasmus+\" prioritātēm. Tās ietvaros tiek veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana sabiedrības procesos, iesaistot jauniešus programmas ietvaros atbalstītos projektos, kā arī nodrošinot darba ar jaunatnes veicējiem nepieciešamas iemaņas un prasmes.2014.-2020.gadā apstiprinātajos programmas \"Erasmus+\" jaunatnes jomas projektos jaunieši ar ierobežotām iespējām iesaistījušies vidēji Eiropā 32,2 % gadījumos, Latvijā šis rādītājs ir 26,5 %. 2018.-2020.gadā apstiprinātajos programmas \"Eiropas Solidaritātes korpuss\" projektos jaunieši ar ierobežotām iespējām iesaistījušies vidēji Eiropā 46,0 % gadījumos, kamēr Latvijā tie bija 44 % gadījumu134.3.att.
\nJauniešu ar ierobežotām iespējām īpatsvars no kopējādalībnieku skaita programmas \"Erasmus+\" jaunatnes jomas apstiprinātos projektosDatu avots: JSPASaskaņā ar IZM datiem 2021.gadā (pēc administratīvi teritoriālās reformās) tikai 23 pašvaldībā projektos un aktivitātes tika iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējam. 23 pašvaldības aptaujā norādīja, ka ir nepieciešams metodiskais vai informatīvais atbalsts par darbu ar šiem jauniešiem. Lai atbalstītu organizācijas, kuras strādā vai grib strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, JSPA piedalās nacionālo aģentūru stratēģiskajā partnerībā sociālās iekļaušanas jomā. Tajā piedalās 20 Eiropas Savienības valstu Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpuss nacionālās aģentūras no Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Francijas, Islandes, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas-Flandrijas, Rumānijas, Čehijas, Austrijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Īrijas, Kipras.
\nJSPA arī piedāvā dažāda veida atbalstu organizācijām, kuras ikdienā strādā ar jauniešiem ar invaliditāti vai veselības traucējumiem un organizācijām, kuras plāno to darīt: valsts un starptautiskas mācības par projektu izstrādi, pieredzes apmaiņas tikšanās, seminārus partnerības veidošanai un konferences; platformu, lai dalītos ar labās prakses pieredzē; individuālu mentora atbalstu projekta pieteikuma izstrādē.Lai mazinātu sociālās atstumtības riskus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, darba ar jaunatni veicējiem svarīgi viņus izprast kā svarīgu mērķa grupu un īpaši veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu dažādos sabiedrības procesos, atbilstoši viņu vēlmēm un vajadzībām.DARBĪBAS REZULTĀTS:1.
\nNodrošināt iekļaujošas izglītības pieeja visos izglītības līmeņos.2. Sekmēta jauniešu ar ierobežotām iespējām sasniedzamība un iekļaušana sabiedrībā.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP20271.Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos, t.sk., iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes kā mācību procesa sastāvdaļu135IZM, VISCpašvaldības, LM, KM, izglītības iestādes, IKVD, PKC2.3.PR1.6.RR[89]2.Sniegt metodisko atbalstu darba ar jaunatni iesaistītajām personām, lai uzlabotu viņu kompetences sasniegt jauniešus ar ierobežotām iespējām136IZMLM, JSPA2.4.PR10.1.RR, 10.2.RR, 10.3.RR[180; 182]3.Veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējam iekļaušanos sabiedrībā137IZMJSPA, LM, NVO, pašvaldības2.4.PR10.1.RR, 10.2.RR, 10.3.RR[180; 182]4.Identificēt pieejamos un trūkstošos statistikas datus par jauniešiem ar ierobežotām iespējāmIZMLM, VM, TM, IeM, KM, NVD, SPKC2.4.PR 3.
\nMĒRĶIS: JAUNIEŠU PILNVĒRTĪGA UN VISPUSĪGA ATTĪSTĪBA, DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA UN LĪDZDALĪBAS STIPRINĀŠANASaskaņā ar Jaunatnes likumu jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunatnes politika ir izteikti horizontāla joma, ko raksturo visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos138. Vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni, nodrošina IZM.Tabula Nr.4. Latvijas iedzīvotāju skaits, jauniešu (13-25 gadi) skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitāGadsLatvijas iedzīvotāju skaitsJauniešu skaitsJauniešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā2013202382530843515.24%2014200146829196414.59%2015198609627681713.94%2016196895726289513.35%2017195011625074112.86%2018193437924121112.47%2019191996823459612.22%2020190767523213912.17%2021189322323238612.27%2022187575723458712.50 %Datu avots: CSP dati, autoru aprēķinsSaskaņā ar CSP datiem 2022.gada sākumā Latvijā bija 234 587 jauniešu, kas ir 12,51 % no iedzīvotāju kopskaita.
\nNeskatoties uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā jauniešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 2,73 %, sarukšanas tendence ir mazinājusies, un pat ir vērojams neliels pieaugums.2.attēls. Jauniešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitāDatu avots: CSP, autoru aprēķiniJauniešu īpatsvara samazināšanās saistāma gan ar dzimstības krišanu 20.gs. 90.gados, gan arī ar to, ka migrācijas saldo šai vecuma grupai ir negatīvs. Pēc CSP datiem, no 2012. līdz 2021.gadam kopējais migrācijas saldo 15-24 gadu vecumā grupā bija -19 281 personas.Savā ikdienā jaunieši iesaistās dažādās aktivitātēs un mijiedarbojas ar dažādām struktūrām un institūcijām. Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā 2019.-2027.gadam139 uzsvērts, ka ir nepieciešams attīstīt starpnozaru pieeju, lai nodrošinātu, ka plānotajās politikās vai programmās tiek ņemtas vērā konkrētas jauniešu vai noteikto jauniešu mērķa grupu vajadzības vai arī plānoto pasākumu ietekme uz viņiem.Lai pārejas periods no bērna uz pieaugušā statusu būtu iespējami harmonisks un veselīgs, lai jaunietis ātrāk atrastu savu vietu dzīvē kā atbildīgs pieaugušais un pilsonis, ir svarīgi, kāda informācija un atbalsts jaunietim ir pieejamas ārpus ģimenes.
\nSvarīgi, lai jauniešu vecumā iedzīvotāji ticētu iespējai un arī spētu dzīvot emocionālā un finansiālā labklājībā, justu drošību par savu nākotni, apzinātos piederību savai kopienai, pašvaldībai un valstij. Tas nodrošinātu to, ka jauni cilvēki vēlas šajā valstī dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, attīstīt uzņēmumus un kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku, nevis dotos labākas dzīves meklējumos ārpus Latvijas robežām. Lai to nodrošinātu, ir ļoti būtiski sadarboties starp dažādām valsts un pašvaldību institūcijām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, iesaistot jauniešus pilsoniskās līdzdalības procesos, lai viņi apgūtu pilsoniskās līdzdalības prasmes un viņiem būtu iespēja veidot Latvijā tādu vidi, kādā viņi vēlētos dzīvot gan šodien, gan nākotnē.3. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJIRezultatīvais rādītājs (RR)2019.gadsBāzes vērtība2024.gads2027.gadsDatu avots1403.1.
\nPolitikas rezultāts (PR): izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences.11.1. Jauniešu īpatsvars, kuri piedalās jauniešu centru aktivitātēs, %19(2018)2429IZM, jānodrošina monitorings (bāze: aptauja \"Jaunieši Baltijas valstīs\")11.2. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai, %527590IZM11.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām141, %-7090IZM3.2. Politikas rezultāts (PR): paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste izglītības iestāžu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai.12.1.
\nJauniešu īpatsvars, kuri ir biedri nevalstiskajās organizācijās, %Bāzes vērtība tiks noteikta 2022.gadā, balstoties uz jaunatnes politikas monitoringa datiembāze + 3bāze + 6IZM(jānodrošina monitorings)12.2. Jauniešu īpatsvars, kuri iesaistās politisko partiju darbībā, %4(2017)57IZM, jānodrošina monitorings (bāze: Eurobarometer)12.3. 16-24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri internetā publicē viedokļus par sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, %9(2017)1316Eurostat12.4. Jauniešu īpatsvars, kuri veic brīvprātīgo darbu regulāri, vairākas reizes gadā, %27(2020)3237IZM (jānodrošina monitorings)12.5. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, %8(2020)1215IZM (jānodrošina monitorings)12.6.
\nJauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī, %5(2020)710IZM (jānodrošina monitorings)12.7. 16-24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir augstākas par pamatlīmeni, %536585Eurostat3.3. Politikas rezultāts (PR): radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences.13.1. 15–24 gadus vecu jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu īpatsvars jauniešu kopskaitā (NEET grupas jaunieši), %7,1(2020)6,56Eurostat13.2. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā, %42(2020)5055IZM (jānodrošina monitorings)13.3.
\nPašvaldību īpatsvars, kurās tiek pielietots brīvprātīgā darbā iegūtās pieredzes atzīšanas mehānisms, %31(2020)80100IZM (jānodrošina monitorings)13.4. Jauniešu vecumā 15-24 gadi īpatsvars aktīvās darba tirgus politikas pasākumu dalībnieku kopskaitā nav mazāks par šīs mērķa grupas īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā142, %6,377,2NVA3.1. Rīcības virziens: Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība2013.gada 16.maijā ES Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta ministru padomē tika apstiprināti secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā, kur ES dalībvalstis tika aicinātas darba ar jaunatni nodrošinājumā un praksē veicināt to, lai tiktu uzsvērta kvalitāte, kā arī palīdzēt jaunatnes nozarei izveidot struktūras, darba metodes un saziņas kanālus, lai tā varētu uzrunāt vairāk jauniešu143.Jaunatnes likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jaunatnes politikas īstenošanu, jauniešu vērtīborientācijas veidošanos un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos.Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi:1) atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai;2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā;3) nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku;4) nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību144.Latvijā darbu ar jaunatni īsteno valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes, biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas u.c. atbilstoši dažādām jaunatnes politikas jomām.Pašvaldībās veiktajam darbam ar jaunatni ir būtiska nozīme jaunatnes politikas attīstībā.
\nSaskaņā ar Jaunatnes likumu \"Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.\"Darba ar jaunatni sistēmas elementi pašvaldībās: Jaunatnes lietu speciālists – persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu speciālists sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.
\nJaunatnes darbinieks – persona, kas veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošina aktivitātes un brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarbojas starptautisku pasākumu un projektu īstenošanā, konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām tēmām; nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas jautājumiem. Jauniešu centrs – pašvaldības iestāde vai struktūrvienība, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Tā ir vieta, kur jauniešiem tiek izveidota draudzīga, atvērta un atbalstoša vide, tiek piedāvātas iespējas kopīgi plānot brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, iegūt aktuālu informāciju un palīdzību dažādās dzīves situācijās, arī saistībā ar projektu izstrādi un īstenošanu, konfliktu risināšanu u.c.
\nJauniešu dome – viens no jauniešu līdzdalības veidiem pašvaldībā, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, jauniešu līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas. Jauniešu domes sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu, jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija - pašvaldības domes apstiprināts līdzdalības mehānisms vietējā līmenī, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.Saskaņā ar Jaunatnes likumu, pašvaldība, izveidojot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir tiesīga noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju; pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu; izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju; izveidot jauniešu centru; izveidot jauniešu domi vai paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.Pēc IZM datiem 2017. un 2018.gadā no 119 pašvaldībām 10 pašvaldībās nebija neviena darba ar jaunatni veicēja (jaunatnes lietu speciālista, jaunatnes darbinieka vai cita pašvaldības algota darbinieka, kurš veiktu darbu ar jaunatni).
\nNeviena jauniešu centra 2017.gadā nebija 32 pašvaldībās, bet 2018.gadā – 36 pašvaldībās. 2019.gadā145, 15 pašvaldībās nebija neviena pašvaldības algota darba ar jaunatni veicēja, bet 2020.gadā146 – 9 pašvaldībās (t.sk. divās pašvaldībās darba ar jaunatni funkcija bija deleģēta NVO). Neviena pašvaldības vai NVO uzturēta jauniešu centra 2019. gadā nebija vismaz 14 pašvaldībās, bet 2020.gadā – vismaz 19 pašvaldībās.Pašvaldībām apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) rezultātā 2021. gadā situācija mainījās, un pēc ATR personāls darbam ar jaunatni bija 39 no 43 pašvaldībām, savukārt neviena pašvaldību vai NVO uzturēta jauniešu centra nebija 2 pašvaldībās.4.att. Pašvaldību algotie darba ar jaunatni, pašvaldību skaitsDatu avots: IZM5.att.
\nJauniešu centri pašvaldībās, pašvaldību skaitsDatu avots: IZMIZM īpašu uzmanību ir pievērsusi jaunatnes politikas attīstībai vietējā līmenī, izstrādājot rekomendācijas pašvaldībām darbam ar jaunatni, sniedzot metodisko atbalstu pašvaldībām, kā arī atbalstot pašvaldību jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus izstrādi. Izglītības un zinātnes ministrija sniedz atbalstu pašvaldību iniciatīvām jaunatnes politikas attīstībai, kā arī pašvaldībās tiek veicināts jauniešu veselīgs dzīvesveids un lietderīga brīvā laika izmantošana, palielinot jauniešu iespējas īstenot fiziskās aktivitātes, organizējot pasākumus un realizējot jauniešu iniciatīvu atbalstošus projektus. Balstoties uz Jaunatnes likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu, IZM izstrādā ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu (turpmāk – JPVP), kurā noteiktas ikgadējās jaunatnes politikas prioritātes.
\nNo 2021.gada jaunatnes politikas valsts programma tiek izstrādāta trīs gadu posmam. Ievērojot JPVP noteiktās prioritātes, katru gadu atklātajos konkursos tiek piešķirts valsts budžeta finansējum jauniešu iniciatīvas un līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam. 2020.gadā JPVP projektu konkursos tika apstiprināti 44 projekti, t.sk. 23 pašvaldību projekti, 15 jaunatnes organizāciju projekti un 6 biedrību un nodibinājumu projekti, kā arī tika noslēgti ikgadējie līgumi ar 5 nacionāla līmeņa jaunatnes organizācijām par projektu īstenošanu 2020.gadā. 2021.gadā JPVP projektu konkursos tika apstiprināti 120 projekti, t.sk. 50 pašvaldību projekti, 9 jaunatnes organizāciju projekti un 35 citu biedrību un nodibinājumu projekti, kā arī tika noslēgti ikgadējie līgumi ar 6 nacionāla līmeņa jaunatnes organizācijām par projektu īstenošanu 2020.gadā.
\nJPVP projektu konkursu administrēšanu, t.sk. projektu un to atskaišu vērtēšanu, veic Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Lai popularizēt darbu ar jaunatni un tā nozīmi jauniešu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai, tādējādi veicinot jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī lai rosinātu pašvaldības, jaunatnes organizācijas un biedrības un nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni, izvērtēt īstenotās aktivitātes jaunatnes jomā, IZM organizē konkursus \"Labākais darbā ar jaunatni\" un \"Latvijas Jauniešu galvaspilsēta\".Pašvaldību darba ar jaunatni veicēji saskaras ar grūtībām rast finansējumu jaunajām iniciatīvām un jaunatnes jomai kopumā: pēc IZM datiem 2017.gadā no 119 pašvaldībām 26 pašvaldībās netika piešķirts atsevišķs finansējums darbam ar jaunatni, 2018. gadā – 21 pašvaldībā. 2018.gadā tikai 69 no 119 pašvaldībām tika piešķirts finansējums jauniešu iniciatīvām un 84 pašvaldības bija piesaistījušas finansējumu projektu konkursos. 2019.gadā no 101 pašvaldības, kas sniedza datus par darbu ar jaunatni, 19 pašvaldībās netika nodrošināts ikgadējs finansējums darba ar jaunatni sistēmas uzturēšanai, 37 pašvaldībās netika nodrošināts finansējums jauniešu iniciatīvām, kā arī 34 pašvaldībā netika piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai. 2020.gadā no 106 pašvaldībām, kas sniedza datus par darbu ar jaunatni, 12 pašvaldībās netika nodrošināts ikgadējs finansējums darba ar jaunatni sistēmas uzturēšanai, 20 pašvaldībās netika nodrošināts finansējums jauniešu iniciatīvām, kā arī 26 pašvaldībās netika piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai. 2021.gadā (pēc ATR) 41 pašvaldībā tika nodrošināts ikgadējs finansējums darba ar jaunatni sistēmas uzturēšanai, 34 pašvaldībās tika nodrošināts finansējums jauniešu iniciatīvām, kā arī vismaz 30 pašvaldībās tika piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai.6.att.
\nDarba ar jaunatni sistēmas finansējums pašvaldībās 2021. gadā, pašvaldību skaitsDatu avots: IZMJāatzīmē, ka šobrīd kopumā nepastāv skaidra un caurskatāma sistēma, kas un ko finansē darbā ar jaunatni. Nosacīti pastāv dalījums: valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums, ES un citu programmu finansējums, tomēr bieži rodas grūtības ar to, lai identificētu un nodalītu darba ar jaunatni finansējuma avotus Piemēram, pašvaldību novirzīto finansējumu darbam ar jaunatni nav iespējams konkrēti identificēt, jo katrā pašvaldībā pastāv atšķirīga prakse finansējuma uzskaitē un attiecināšanā uz konkrētiem sektoriem (izglītība, kultūra, sports u.tml.). Savukārt starp nacionālo un pašvaldību finansējumu nav skaidra nodalījuma, kādas aktivitātes tiek finansētas no viena vai otra avota147.2019.gada novembrī apstiprinātajos ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par digitālo darbu ar jaunatni148 tiek norādīts, ka \"digitālais darbs ar jaunatni\" ir proaktīva digitālo līdzekļu un tehnoloģiju izmantošana darbā ar jaunatni vai pievēršanās tiem darbā ar jaunatni.
\nDigitālie līdzekļi un tehnoloģijas darbā ar jaunatni var būt gan instruments, gan darbība, gan saturs.Šajos secinājumos tiek arī atzīts, ka \"Digitālo līdzekļu lietotprasmei un citām 21. gadsimtā vajadzīgām prasmēm ir izšķiroša nozīme jauniešu neatkarībā, sociālajā integrācijā, nodarbinātībā un ikdienas dzīvē\", kā arī tiek sniegti ieteikumi dalībvalstīm par digitālā darba ar jaunatni attīstību.Šie secinājumi kļūst vēl aktuālāki Covid-19 pandēmijas izraisītās situācijas kontekstā, jo šajā laikā darbs ar jaunatni nevarēja notikt ierastā klātienes formātā, un darba ar jaunatni veicējiem bija jāpielāgojas esošajiem ierobežojumiem. Ne visi bija spējīgi to izdarīt, un darbs ar jaunatni 2020.gada pavasarī nenotika 15 no 101 pašvaldības, kas piedalījās IZM veiktajā aptaujā 2020.gada vasarā.
\nPuse no aptaujātājām pašvaldībām norādīja, ka tām būtu nepieciešams papildus metodiskais vai informatīvais atbalsts par digitālā darba ar jaunatni īstenošanu. 2020.gadā digitālais darbs ar jaunatni tika īstenots vismaz 81 pašvaldībā. Saskaņā ar IZM datiem 2021.gadā (pēc ATR) digitālais darbs ar jaunatni tika veikts 36 pašvaldībās, visbiežāk tas bija īstenots kā komunikācija ar jauniešiem sociālajos tīklos un tiešsaistes pasākumi (35 pašvaldībās), tiešsaistes mācības jauniešiem notika tikai 23 pašvaldībās, savukārt savas iniciatīvas tiešsaistē jaunieši ir īstenojuši 18 pašvaldībās.Lai sasniegtu jauniešus, kuri dzīvo tālāk no pakalpojuma centriem, tiek izmantots arī mobilais darbs ar jaunatni– darba ar jaunatni veids, kas piedāvā jauniešiem aktivitātes un līdzdalības iespējas viņu dzīvesvietā, kur nav viņiem paredzētās pulcēšanas vietas un ir ierobežotas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
\nSaskaņā ar IZM datiem 2021.gadā (pēc ATR) mobilais darbs ar jaunatni bija īstenots 19 pašvaldībās.Vēl viens izaicinājums, kas ir raksturīgs jaunatnes jomai – tā ir augsta kadru mainība: aptuveni 1/3 darbā ar jaunatni iesaistīto nostrādā tikai 2-3 gadus pirms darba maiņas149. Atbalsta pasākumi darba ar jaunatni veicējiem ir svarīgs priekšnosacījums darba ar jaunatni attīstībai. Mūsdienās notiek straujas pārmaiņas tehnoloģiju attīstībā un informācijas apritē. Ļoti tieši ar to saskaras jaunatnes darbinieki, kuriem neatkarīgi no sava vecuma ir jāspēj noorientēties mainīgajos komunikācijas veidos ar jauniešiem, izmantojot interneta platformas, spējot jebkuru informāciju pasniegt tā, lai tas ieinteresētu jauniešus, piemēram, pārvaldot vizuālo komunikāciju un precīzu vēstījuma nodošanu.
\nBez tam ir brīvi jāpieņem un jāizprot jauniešu vērtības, lai varētu atrast ar viņiem kopīgu valodu un panākt iecerētos mērķus darbā ar jauniešiem.Lai nodrošinātu darba ar jaunatni kvalitāti, ik gadu IZM organizē mācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Ikgadēji vidēji 20 jaunatnes lietu speciālisti iegūst apliecības par apmācību programmas 80 akadēmisko stundu apjomā apgūšanu, kas nodrošina iespēju uzsākt darbu ar jaunatni Latvijas pašvaldībās. 2019.gadā IZM uzsāka mācību programmas īstenošanu, kurās ietvaros savas profesionālās kompetences uzlabo pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki.Lai nostiprinātu darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, nepieciešams, lai tā būtu īstenota kā pašvaldību autonomā funkcijā visās pašvaldībās, tas ir paredzēts jaunajā Pašvaldību likuma projektā.
\nMinimālās darba ar jaunatni infrastruktūras, materiāli tehniskās, kā arī cilvēkresursu bāzes noteikšana sniegs vienlīdzīgas iespējas jauniešiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Darba ar jaunatni atpazīstamības un prestiža veicināšana, kā arī ilgtspējīga finansēšanas modeļa darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī sniegs būtisko ieguldījumu darba ar jaunatni sistēmas attīstībā.Būtiski ir turpināt sniegt atbalstu darba ar jaunatni veicēju profesionālo kompetenču attīstībai, sekmēt piekļuvi un iesaisti starptautiskajās programmas un projektos, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem.Lai sniegtu jauniešiem plašākas iespējas attīstīt digitālās prasmes ārpus formālās izglītības, nepieciešama digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība, sniedzot darba ar jaunatni veicējiem nepieciešamas iemaņas un prasmes, kā arī attīstot pašvaldībās digitālā darba ar jaunatni vidi.
\nDigitālā un mobilā darba ar jaunatni sistēmas attīstība nodrošinās lielākas iespējas saņemt darba ar jaunatni pakalpojumus tiem jauniešiem, kas dzīvo tālāk no pakalpojuma centriem. Savukārt, stiprinot darbu ar diasporas jauniešiem, tiks veicināta viņu saikņu ar Latviju uzturēšana.Rīcības virziens noteikts, lai izveidotu kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēmu valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprinātu darbu ar jaunatni kā pašvaldību autonomo funkciju, kā arī lai uzlabotu darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo sniegumu un kompetences.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Nodrošinātas iespējas jauniešiem neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas.2. Veicināta darba ar jaunatni atpazīstamība un prestižs.3.
\nPaaugstināta darba ar jaunatni veicēju profesionālā kompetence.4. Sekmēta jauniešu iesaiste ES programmās un projektos.5. Attīstīta digitālā un mobilā darba ar jaunatni sistēma.6. Stiprināts darbs ar diasporas jauniešiem.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP2027Izpildes termiņš1.Stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu visiem jauniešiem, t.sk. jauniešiem no lauku reģioniem, iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu150IZMPašvaldības, NVO, JSPA, ZM3.1.PR, 3.2.PR10.3.RR, 11.1.RR, 11.2.RR, 11.3.RR, 12.1.RR, 12.4.RR[122]20272.Veicināt darba ar jaunatni atpazīstamību un prestižu, t.sk. izveidojot neformālajā izglītībā gūto kompetenču atzīšanas mehānismu jaunatnes jomā151IZMNVO, JSPA, LPS3.1.PR, 3.3.PR11.1.RR, 12.1.RR, 12.4.RR[122]20273.Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem152IZMJSPA, VISC, NVO3.1.PR11.1.RR, 11.2.RR[122]20274.Sekmēt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti Eiropas Savienības un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos153JSPAIZM, pašvaldības, NVO3.1.PR, 3.2.PR11.1.RR, 11.2.RR, 12.1.RR[122]20275.Izveidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, t.sk. izvērtējot līdzšinējās finanšu plānošanas un koordinācijas efektivitāti154IZMPašvaldības, JSPA, NVO, LPS3.1.PR11.2.RR[122]20236.Attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu, kā arī veicināt mobilā darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, t.sk., īstenojot metodisko atbalstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem, tostarp, jauniešiem, kuri dzīvo tālāk no pakalpojumu centriem155IZMJSPA, VARAM, Pašvaldības, NVO2.4.PR, 3.1.PR, 3.2.PR10.3.RR, 11.1.RR, 11.3.RR, 12.1.RR[122]20277.Nodrošināt darbā ar jaunatni iesaistītajām personām piekļuvi sistēmiska profesionālā atbalsta saņemšanai, veicinot darba ar jaunatni veicēju palikšanu nozarē156IZMJSPA, pašvaldību iestādes, NVO3.1.PR11.2.RR[122]20278.Stiprināt darbu ar diasporas jauniešiem, izveidojot tā atbalsta mehānismu157IZMĀM, KM3.1.PR11.2.RR[122]20279.Ieviest monitoringa rīku uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas plānošanai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi158IZMJSPA3.1.PR[122]20273.2.
\nRīcības virziens: Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšanaJauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; iesaistoties jaunatnes politiku ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā; iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā159. Lai arī kopš neatkarības atgūšanas Latvija spērusi lielu soli pilsoniskās līdzdalības attīstībā, tomēr šajā jomā vēl ir daudz vietas izaugsmei.
\nLatvijas jaunieši ir ļoti nošķirti no lēmumu pieņemšanas procesiem. Pēc IZM datiem tikai 8 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir augstas iespējas ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, par augstām iespējām ietekmēt lēmumus valsts līmenī pārliecināti ir tikai 5 % jauniešu160. Eurobarometer dati (Flash Eurobarometer 455, 2018) liecina, ka politisko partiju darbībā iesaistās tikai 4 % jauniešu161.Šobrīd arī starp Baltijas valstīm Latvijā ir zemākais jauniešu skaits, kuri iesaistās sabiedriskās aktivitātēs: tikai 19 % jauniešu apmeklē jauniešu centrus, 17 % iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā un 24 % - jauniešu projektos. Skolēnu pilsoniskās kompetences līmenis Latvijā ir zemākais starp Baltijas jūras reģiona demokrātiskajām valstīm un trešais zemākais starp Eiropas valstīm162.
\nSkolēni Latvijā kā pilsoniskās izglītības satura pamattēmu izceļ dabas aizsardzību (84 %), taču tēmas par balsošanu dažāda līmeņa vēlēšanās, likumdošanas procesu, problēmu risināšanu sabiedrībā, ārpolitikas jautājumus un ekonomiku kā nozīmīgus min tikai 40-50 %, kas sastāda mazāk nekā pusi no aptaujātajiem skolēniem.Priekšstatu par demokrātijas un līdzdalības nozīmi skolās vecumā veido arī skolēnu un audzēkņu pašpārvalžu darbība. Izglītojamo pašpārvalde – demokrātiska un brīvprātīga izglītojamo vēlēta institūcija, kuras mērķis ir pilnveidot izglītības iestādes mācību un sabiedrisko dzīvi, balstoties uz skolēnu/audzēkņu, pedagogu un administrācijas vajadzībām un saskaņojot tās. Pašpārvaldes darbība notiek saskaņā ar izglītības iestādes normatīvajiem aktiem163.
\nIesaistoties pašpārvalžu aktivitātēs, jauniešiem ir iespēja iegūt līdzdalības pieredzi, praktiski attīstīt pilsoniskās kompetences, mācīties sadarboties un sniegt savu ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā. 44 % jauniešu, kuri piedalījās IZM veiktajā jauniešu aptaujā, atzīmēja, ka pēdējā gada laikā iesaistījās izglītojamo pašpārvalžu darbā.Vēl viena no pilsoniskās līdzdalības izpausmēm ir brīvprātīga darba veikšana. Brīvprātīgā darba mērķis ir sniegt ieguldījumu kāda cita vai visas sabiedrības kopējā labumā pēc savas brīvas gribas un bez finansiālas ieinteresētības, vienlaicīgi iegūstot nozīmīgu ieguvumu un pieredzi savā izaugsmē. Jauniešu brīvprātīgais darbs biežāk ir vērsts uz prasmju un savas pirmās darba pieredzes iegūšanu.
\nJaunieši, kas veic brīvprātīgo darbu pilnvērtīgāk sagatavo sevi pieaugušo dzīvei, skolā iegūtās zināšanas pielietojot praksē skolā un ārpus tās iegūtās zināšanas. Saskaņā ar IZM rīcībā esošajiem datiem, 27 % jauniešu brīvprātīgo darbu veic regulāri, vairākas reizes gadā. Būtiski ir paplašināt iespējas jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu, ka arī stiprināt tās pilsoniskās līdzdalības izpausmes lomu.Svarīga loma jauniešu pilsoniskās kompetences attīstībā ir nevalstiskajām organizācijām. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 43 jaunatnes organizācijas, no tām 6 nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu ne tikai iniciatīvu īstenošanai, bet arī darbības nodrošināšanai.
\nSaskaņā ar Jaunatnes likumu jaunatnes organizācijas veic darbu ar jaunatni – tās ir biedrības, kurās vismaz divas trešdaļas ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši, biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, turklāt viens no jaunatnes organizāciju mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē164.Būtiski ir nodrošināt, lai jauniešiem būtu pieejama droša un uzticama informācija par līdzdalības iespējām. Informācijas trūkumu kā galveno šķērsli iesaistīties sabiedriskās, sociālās, politiskās vai cita veida aktivitātēs nosauca 39 % jauniešu, kuri piedalījās IZM veiktajā aptaujā.
\nSavukārt, 64,5% jauniešu norāda, ka iesaistīties aktivitātēs viņus motivē iespējas pilnveidot sevi, savas zināšanas, prasmes un spējas.Lai jauniešu spētu veiksmīgi realizēt savas līdzdalības iespējas, ir svarīgi attīstīt jauniešos pilsonisko kompetenci arī ārpus formālās izglītības. Jauniešu aktīvā pilsoniska un politiskā līdzdalība var izpausties dažādos veidos: tā var būt iesaiste nevalstisko organizāciju, jauniešu domju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā, brīvprātīgā darba veikšana, līdzdalība digitālajā vidē u.c. Bieži vien pirmo līdzdalības pieredzi jaunieši iegūst, iesaistoties izglītības iestāžu pašpārvalžu darbībā, tāpēc ir svarīgi stiprināt izglītojamo pašpārvaldes, lai tādā veidā jaunieši varētu veiksmīgi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, praktiski attīstot pilsonisko kompetenci.
\nIr svarīgi nodrošināt, lai jauniešiem būtu pieejams kvalitatīvs un draudzīgs saturs par līdzdalības un attīstības iespējām.Rīcības virziens noteikts, lai paaugstinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību, t.sk. jauniešu iesaisti skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprinātu jauniešu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Veicināta jauniešu pilsoniskā kompetence.2. Sekmēta jauniešu politiskā un pilsoniskā līdzdalība.3. Uzlabota jauniešu digitālā pratība.4. Veicināta jauniešu izpratne un līdzdalība vides un klimata jautājumos.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP2027Izpildes termiņš1.Attīstīt jauniešos pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprināt piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu165IZMVISC, JSPA, ĀM, KM, NVO, AiM, Jaunsardzes centrs3.2.PR12.1.RR, 12.2.RR, 12.3.RR, 12.4.RR, 12.5.RR, 12.6.RR[122; 407]20272.Sekmēt jauniešu aktīvo pilsonisko un politisko līdzdalību, t.sk. iesaisti nevalstisko organizāciju, jauniešu domju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā, kā arī brīvprātīgā darba veikšanā166IZMKM, SIF, NVO, JSPA3.2.PR12.1.RR, 12.2.RR, 12.3.RR, 12.4.RR, 12.5.RR, 12.6.RR[122; 407]20273.Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, stiprinot izglītojamo pašpārvaldes, t.sk. izveidojot ilgtspējīgu koordinācijas modeli nacionālā līmenī167IZMVISC, JSPA, pašvaldības3.2.PR12.3.RR, 12.5.RR., 12.6.RR[122; 407]20274.Uzlabot jauniešu digitālo kompetenci, t.sk. medijpratību, lai veicinātu jauniešu jēgpilnu līdzdalību digitālā vidē168IZMIeM, KM, VARAM3.2.PR12.3.RR, 12.7.RR[122; 407]20275.Nodrošināt jauniešiem draudzīga, kvalitatīva un piekļūstama informācijas satura veidošanu un ieguves iespējas169IZMVK, visas ministrijas, pašvaldības3.2.PR12.3.RR[122; 407; 411]20276.Veicināt jauniešu izpratni un līdzdalību vides un klimata jautājumos un atbalstīt videi draudzīgas izvēles ikdienas paradumos170VARAMIZM, VISC, pašvaldības, NVO3.2.PR12.1.RR, 12.3.RR,12.4.RR, 12.5.RR, 12.6.RR[122; 407; 292]20277.Stiprināt jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā visos līmeņos171IZMJSPA, Pašvaldības, NVO3.2.PR12.1.RR, 12.3.RR,12.4.RR, 12.5.RR, 12.6.RR[122;407]20273.3.
\nRīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšanaĢimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam ex–post novērtējumā kritiski tiek vērtēta pusaudžu un jauniešu pieaugšana un sagatavotība patstāvīgai dzīvei. Pusaudžiem pietrūkst izpratnes par pamatjautājumiem, kas saistīti ar ģimeni un bērniem – ģimenes dzīves plānošanu, ģimenes vērtībām, pienākumu sadali ģimenē, bērnu audzināšanu un aprūpi. Bērnu un pusaudžu nepietiekama izglītošana par veselību un veselīgu dzīvesveidu negatīvi ietekmē viņu turpmāko dzīvi, tostarp, ģimenes veidošanu. Arī dzīves prasmju apguve ģimenē un skolā ir saistīta ar dažādu stereotipu veidošanos par indivīda lomu sabiedrībā un ģimenē.
\nSasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju.Jaunieša vecumā cilvēks, apgūstot un attīstot nepieciešamas prasmes un iemaņas, pakāpeniski sagatavojas patstāvīgai dzīvei – savas karjeras veidošanai, materiālās labklājības nodrošināšanai, savas personīgās dzīves telpas iekārtošanai. Tomēr laiks, kamēr jaunietis sāktu strādāt savā izvēlētajā profesijā un saņemtu par to atbilstošu atalgojumu, var būt izaicinājumiem pilns.
\nDaļēji par to liecina jauniešu vecumā 15-24 gadi nodarbinātības rādītāji, kas pagaidām ir joprojām zemāki par ES vidējiem rādītājiem. Tā pēc Eurostat datiem, jauniešu nodarbinātības līmenis, kaut arī samazinājās pēdējo 7 gadu laikā par 2,9 procentpunktiem, 2020.gadā veidoja 29,6%, salīdzinājumā ar ES vidējo – 31,4%. Tomēr jauniešu bezdarba līmenim ar lejupslīdes tendenci tajā pašā laika periodā (4,7 procentpunkti) un 2020.gadā esot zem ES vidējā līmeņa par 1,9 procentpunktiem (14,9%), pastāv iespējas samazināties vēl vairāk.Pēc Eurostat un CSP datiem Latvijā 2021.gadā 8,6 % (14,9 tūkstoši) jauniešu vecumā no 15–24 gadiem, nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET jaunieši), kas ir zemāk nekā ES vidējais līmenis (10,8 %).
\nKopš 2011.gada NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā 15-24 gadi sastādīja 16,0 %, līdz ar to ir vērojams 46 % samazinājums pēdējo 10 gadu laika.Nodarbinātības valsts aģentūrā 2021. gada decembra beigās bija reģistrēti 3,7 tūkstoši jauniešu vecumā 15-24 gadi (40% no NEET jauniešiem). Bezdarba situācijā jaunieši atrodas vidēji 3-4 mēnešus (vairāk par 80% līdz 6 mēnešiem un tikai 5,8% ilgāk par gadu).7.att. 15–24 gadus vecu personu, kuras nav iesaistītas izglītībā un darba tirgū (NEET), skaits un īpatsvarsDatu avots: CSP2021.-2027.gadā, ņemot vērā NEET mērķa grupas lielumu, nav plānots veidot atsevišķu Jauniešu garantijas programmu, kā tas bija 2014.-2020.gadā, bet ir svarīgi nodrošināt Jauniešu garantijas172 pēctecību un turpināt pārnozaru sadarbību NEET grupas jauniešu uzrunāšanā un aktivizēšanā.
\nTā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, būs pieejami šādi pasākumi:- Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā no jaunieša spējām un prasmēm (profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība darba vietā, mācības tiešsaistes kursu platformās);- Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem;- Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti (psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori u.c.);- Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos;- Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā;- Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai;Papildus Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumiem, būs pieejami šādi pasākumi:- Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotais 7.2.1.
\nSAM pasākums \"Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros\" līdz 2023.gada 31.decembrim;- Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotais 8.3.3. SAM projekts \"Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā\" līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra 4.2.3.4. SAM pasākums \"Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā;- Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais 8.3.4. SAM projekts \"Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus\" līdz 2023.gada 31.decembrim;- LDDK īstenotais 8.5.1.
\nSAM projekts \"Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos\" līdz 2023.gada 31.decembrim.Jaunā iniciatīva ES līmeni – Eiropas Sociāla fonda (ESF+) programma ALMA paredzēta visnelabvēlīgākā situācijā esošajiem NEET jauniešiem (mācību problēmas, personas ar invaliditāti, bez profesionālajām prasmēm, ilgstošie bezdarbnieki/neaktīvie, migranti u.c.) – tā ir Jauniešu garantijas NVA un JSPA projekta mērķa grupa. Lai uzrunātu šos jauniešus, plāno izmantot Jauniešu garantijas kanālus dalībvalstīs un tas varētu notikt ar to organizāciju iesaisti, kas piedāvāja \"outreach\" pasākumus NEET jauniešiem.ALMA izmanto kopš 2008.gada īstenotās ESF+ starptautiskās mobilitātes programmas \"TLN Mobility\" pieredzi.173Izšķiroša nozīme jauniešu neatkarībā, sociālajā integrācijā, nodarbinātībā un ikdienas dzīvē ir digitālajām prasmēm, to trūkums var mazināt jauniešu konkurētspēju darba tirgū, kā arī apgrūtināt iekļaušanu sabiedrībā.
\nDigitālās prasmes ir iekļautas pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, tomēr jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī, Latvijā ir viens no zemākajiem ES valstīs (75 %, 2020. g.)174. Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā ir arī relatīvi zems (10 %, 2020.g.) to jauniešu īpatsvars, kuri apgūst kādus kursus tiešsaistē175.Ir būtiski sniegt jaunietim atbalstu, lai viņš skaidrāk apzinātos savas stiprās puses un intereses, apjaustu, kā tās var būt noderīgas sabiedrībai, lai viņš varētu sekmīgi iekļauties darba tirgū vai arī veidot savu uzņēmumu. Šai ziņā nozīmīga loma ir kompetenču pieejas mācību saturā īstenošanai vispārējā izglītībā, taču papildus nepieciešams jaunietim sniegt personalizētas konsultācijas savai personīgajai izaugsmei, savu mērķu apzināšanai un iespēju gūt praktisku pieredzi savā izvēlētajā profesijā.
\nBūtiska loma darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvē ir caurviju prasmēm un t.s. mīkstajām prasmēm (soft skills), tostarp komunikācijas prasmēm, komandas darbam, kritiskajai domāšanai, līdera prasmēm, darba ētikai, kā arī uz izaugsmi vērstiem uzskatiem un ieradumiem Papildus formālās izglītības sniegtajām iespējām jaunietis šīs prasmes var apgūt un stiprināt, iesaistoties neformālās izglītības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā, kas attiecīgi ir jaunatnes politikas kompetencē.Neformālā izglītība darbā ar jaunatni – ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība176. Neformālā izglītība papildina formālo izglītību. Neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.177Jauniešu iesaiste brīvprātīgā darba aktivitātēs ir gan viņu personisks, gan visas sabiedrības būtisks ieguvums.
\nBrīvprātīgajā darbā jaunieši apgūst un iegūst nozīmīgas personīgās un profesionālās prasmes, kas nodrošina viņu konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā. Iesaistīšanās brīvprātīgo sociālajās aktivitātēs ļauj stiprināt arī jauniešu pilsoniskuma apziņu un sociālo līdzatbildību par visai sabiedrībai būtiskiem attīstības procesiem. Pētījuma \"Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs\" dati liecina, ka 2018.gadā 34,1% jauniešu ir bijuši iesaistīti brīvprātīgajā darbā vismaz reizi gadā178. Lai jaunietis varētu apliecināt brīvprātīgā darbā iegūto pieredzi pašvaldībām ir iespējams pielietot tās atzīšanas mehānismu, izstrādājot un ieviešot to patstāvīgi. Saskaņā ar IZM rīcībā esošajiem datiem, mazāk nekā 1/3 daļa aptaujāto pašvaldību pielietoja brīvprātīgā darbā iegūtās pieredzes atzīšanas mehānismu, tomēr, darbam ar jaunatni kļūstot par pašvaldību autonomo funkciju, nepieciešams nodrošināt, lai jebkuram Latvijā dzīvojošam jaunietim būtu iespēja apliecināt brīvprātīgā darbā iegūto pieredzi.Ļoti būtiska ir arī jaunieša pašapziņa – ticība, ka viņš pārvarēs izaicinājumus un gūs panākumus darbā.
\nCovid-19 pandēmijas izraisītā situācija spilgtāk izgaismoja nepieciešamību sniegt jauniešiem atbalstu mentālās pašpalīdzības prasmju un kompetenču veidošanai. Šīs prasmes ļauj jauniešiem pašiem rūpēties par savas mentālās veselības stiprināšanu, atpazīt mentālās veselības riska pazīmes un atbilstoši rīkoties, novēršot problēmu attīstību vai nonākšanu augsta riska situācijās. Lai sniegtu efektīvāku atbalstu visiem jauniešiem ir svarīgi attīstīt atbalsta instrumentus, kuri ir balstīti uz personalizētās pieejas un individuāliem risinājumiem.DARBĪBAS REZULTĀTS:1. Radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences.2. Nodrošinātas jauniešu izaugsmes un nodarbinātības iespējas.ĪSTENOJAMIE UZDEVUMINr.UzdevumsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgieSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītājuSasaiste ar NAP2027Izpildes termiņšš1.Pilnveidot individualizēta atbalsta sniegšanu NEET grupas jauniešu aktīvākai iesaistei darba tirgū179LMIZM, NVA, JSPA, VIAA3.3.PR13.1.RR, 13.3.RR, 13.4.RR[122]20272.Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba, nepieciešamību darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē180IZMJSPA, LM, pašvaldības, NVO3.3.PR13.1.RR, 13.2.RR, 13.3.RR[122; 221]20273.Veicināt brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu181IZMLM, Pašvaldības, NVO, SIF3.1.PR12.4.RR, 13.3.RR [122;221]20274.Izveidot starpinstitūciju koordinācijas mehānismu visa veida jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitāšu īstenošanai182IZMEM, VARAM, LLKC, plānošanas reģioni, NVO3.1.PR13.1.RR, 13.2.RR[200]20275.Izstrādāts atbalsta kopums (grozs) jauniešiem izvēloties kļūt par vecākiemPKC (VK)VM, LM, pašvaldības [11;102]20276.Nodrošinātas jauniešu izaugsmes un nodarbinātības iespējas (pirmās nodarbinātības pieredze, apmaksātas prakses iespējas, brīvprātīgā darba iespējas, talantu attīstība)IZMLM, KM3.1.PR13.1.RR, 13.2.RR, 13.3.RR, 13.4.RR[122;222]20274.
\nMĒRĶIS: TAUTAS ATAUDZE LATVIJĀPamatnostādņu ceturtais mērķis paredz sekmēt tautas ataudzi, izstrādājot un īstenojot visaptverošu un mērķtiecīgu ilgtermiņa programmu – izvirzot konkrētus atbalsta instrumentus, programmas un veidus, kā veicināt dzimstības pieaugumu valstī.Politikas mērķa rezultātu sasniegšanai, ir noteikti četri rīcības virzieni. Katra rīcības virziena ietvaros ir iezīmēti konkrēti uzdevumi, kuru īstenošana sekmē tautas ataudzi un veicina rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Konkrēti pasākumi šajās pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks iekļauti ilgtermiņa programmā tautas ataudzes nodrošināšanai – \"Dzimstības stratēģijā/ rīcības plānā 2021.-2027.gadam \"Ģimene – Latvija – 2030.Tautas ataudzei piemīt pārnozarisks raksturs, to iespējams ietekmēt gan tiešā un fokusētā veidā orientējoties uz ģimenēm, gan pastarpinātā veidā.
\nVeiksmīga tautas ataudzes politika iespējama, ja ģimenes perspektīvu iespējams integrēt kopējos politiskajos procesos, gan ieviešanas, gan politikas novērtējumā analizēt daudzveidīgo politiku ietekmi uz ģimenēm. Tas iespējams pieņemot, ka tautas ataudzes plānošanā ir svarīga kompleksa pieeja, iesaistot visu nozaru kompetences.Lai arī mūsdienu sabiedrībā arvien biežāk tiek diskutētas novērojamās būtiskās izmaiņas gan ģimenes jēdziena izpratnē un interpretācijā, gan ģimenes vērtības, tās uzdevumu un funkciju uztverē, nemainīgs paliek uzstādījums, ka ģimene ir labākā vieta, kurā izaugt bērnam. Analizējot gan ģimeņu dzīves kvalitāti, gan arī dzimstības rādītāju ietekmējošos faktorus, pētījumi apliecina, ka nav tāda viena noteicošā faktora, kas varētu būtiski mainīt valsts demogrāfisko situāciju183.
\nTomēr gan Labklājības ministrijas pasūtītajā \"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam ex–post novērtējumā\"184, gan pētījumā \"Par tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēti\"185, iezīmējas būtiskākie faktori, kuri var pozitīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu par bērna ienākšanu ģimenē. Visbiežāk tie ir ekonomiskā stabilitāte un drošības sajūta, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātības situāciju, partnerattiecību stabilitāte, iepriekšējās grūtniecības, dzemdību un bērnu audzināšanas pieredze.Topošajiem vecākiem būtiska ir \"stabilitāte\", esošās situācijas nepasliktināšanas jeb sadzīves komforta nezaudēšana, kā arī valsts sniegtā atbalsta stabilitāte un prognozējamība. Tomēr materiālais nodrošinājums nav vienīgais determinants.
\nArī stabili ienākumi, pieejams piemērots mājoklis un iespēja saskaņot ģimenes un darba dzīvi ir būtiski aspekti, kas ietekmē tautas ataudzi, un šajās jomās valsts sniegtais atbalsts var kalpot kā papildus motivators. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par saņemto valsts un pašvaldību atbalstu, jāsecina, ka diemžēl tikai pavisam neliela daļa ir apmierināti ar valsts un pašvaldību sniegto atbalstu186. Aptaujātie vecāki norāda, ka šobrīd valsts atbalsta politika galvenokārt fokusēta uz bērna pirmo dzīves gadu. Tomēr augot bērnam, aug arī tā un visas ģimenes kopējās vajadzības, tādēļ svarīgi apzināties un savlaicīgi novērst potenciālos nabadzības riskus un plānot samērīgu turpmāko valsts atbalstu, atceroties par to sabiedrības daļu, kurā bērna ienākšana ģimenē saistīta ar visstraujāko ienākumu kritumu, t.i., daudzbērnu ģimenes un vecāki, kas audzina bērnu vai bērnus bez otra vecāka atbalsta.Ikviena bērna aprūpe veido pieredzi, kas tiešā veidā pozitīvi vai negatīvi ietekmē vecāku izšķiršanos par topošajiem bērniem.
\nPiedzīvota veselības aprūpes, bērnu pieskatīšanas un izglītošanas pakalpojumu nepieejamība mazina vecāku vispārējo apmierinātību, rada stresu, neziņu par nākotni un neapmierinātību ar esošo situāciju, kas izteikti negatīvi ietekmē vecāku lēmumu par vēl kāda bērna dzimšanu. Tādējādi, jo īpaši svarīgi, lai kopējais sabiedriskais noskaņojums - gan pašu, gan draugu, radinieku, gan jebkāda skaļi un publiski izskanējusi iepriekšējā bērnu aprūpes pieredze būtu pozitīva, publiskajā telpā izskanošās ziņas būtu labvēlīgi motivējošas.Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir saistīta ne tikai ar dzimstības pieaugumu, bet arī ar priekšlaicīgas mirstības un emigrācijas mazināšanos. Līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu, - jo īpaši, ņemot vērā Covid 19 epidēmijas izraisītās sekas un iespējamos riskus jaunam ekonomiskās migrācijas vilnim.Pētījumi apliecina, ka Latvijā pastāvošais lielais pāragrās nāves gadījumu skaits un masveida emigrācija mazina dzimstības pieauguma efektivitāti, jo, šīm norisēm nemainoties, ne visi jaundzimušie kļūst ekonomiski aktīvi iedzīvotāji un topošie vecāki savā dzimtenē.
\nTāpēc vienlaikus ar atbalstu ģimeņu paplašināšanai ir jāgādā par bērnu un jauniešu veselības uzturēšanas, izglītošanās un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējām, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs. Turklāt veseliem, stabilā, pienācīgi apmaksātā darbā strādājošiem cilvēkiem ir mazāk šķēršļu vairākbērnu ģimenes izveidei, un augstāks nodarbinātības līmenis kāpina valsts iespējas atbalstīt ģimenes un veselības aprūpi.187Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, īpaši koncentrējoties uz bērna pirmajiem trīs dzīves gadiem, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju finansiālā stabilitāte, drošības sajūta.