{"html": "
2)otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
\n
3)trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
\n
(2)Ja laulība šķirta, pirms Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, kad tiesa nepilngadīgo bērnu — Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kurš nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
\n

44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

\n

26.pants(1) Ārzemnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais, ir tiesīgs pieprasīt

\n
1)pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
\n
2)otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
\n
3)trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
\n
(2)Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.
\n
(3)Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma, laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība.
\n

45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

\n

27.pants

\n

Ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25.pantu vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un kura laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto — ārzemnieku — uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne agrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas 46

\n

28.pants

\n
(1)Ja nomirst termiņuzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārzemnieks, ārzemniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē
\n
(2)Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
\n

47

\n

29.pants

\n
(1)Uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs pieprasīt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, kad
\n
1)pastāv tiesiski ierobežojumi bērna izceļošanai no mītnes zemes;
\n
2)bērns, pieprasot pirmo uzturēšanās atļauju, ir pilngadīgs;
\n
3)bērns ir noslēdzis laulību vai viņam ir atsevišķa mājsaimniecība.
\n
(2)Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.
\n

48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

\n

30.pants(1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi pieprasīt

\n
1)pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
\n
2)otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
\n
3)trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
\n
4)(izslēgts ar 06.04.2006. likumu).
\n
(2)Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārzemnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.
\n
(3)Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāka laulāto neatkarīgi no viņa vecuma.
\n

49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

\n

31.pants(1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs pieprasīt

\n
1)pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
\n
2)otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
\n
3)trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
\n
4)(izslēgts ar 06.04.2006. likumu).
\n
(2)Šā panta pirmās un trešās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem.
\n
(3)Ārzemnieks, kuram viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, ir tiesīgs turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem arī tad, ja minētais vecāks nomirst.
\n

50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 22.04.2010. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

32. pants(1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks var iesniegt

\n
1)pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī;
\n
2)pārstāvniecībā, kas atrodas kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, ja viņam šajā valstī ir derīga uzturēšanās atļauja;
\n
3)Pārvaldē, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai ir bērns, kurš dzimis Latvijas Republikas teritorijā. Šis punkts neattiecas uz ārzemnieku, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai par kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas;
\n
4)Pārvaldē, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas un dokumentus iesniedz elektroniski (parakstītus ar drošu elektronisko parakstu);
\n
5)ārpakalpojumu sniedzējam, ar kuru noslēgts deleģēšanas līgums.
\n
(2)Pārvalde ir tiesīga uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ārzemnieku iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot deleģēšanas līgumu. Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt samērīgu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
\n
(3)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem iemesliem.
\n
(4)Ja komersanta ietvaros pārcelta darbinieka nosūtīšana saistīta ar nodarbinātību vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru ārzemnieks nosūtīts, ir Latvijas Republika, un Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks nav īsāks par kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī paredzēto uzturēšanās laiku vai Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks pārsniedz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēto uzturēšanās laiku, viņš dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
\n

51 (23.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2026.)

\n

33.pants(1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz

\n
1)par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;
\n
11)par Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanu saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 6. punktu, 23.1 panta otrās daļas 2. punktu vai trešās daļas 5. punktu vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklim saskaņā ar šā likuma 23. panta ceturto daļu vai 23.1 panta ceturto daļu — 10 darbdienu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas vai kas nav ilgāks par 30 dienām no pieteikuma saņemšanas dienas gadījumos, kad Eiropas Savienības zilās kartes pieprasījums iesniegts pēc vismaz 12 mēnešu uzturēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes loceklim. Gadījumā, kad ārzemnieks iesniedzis pieteikumu atkārtotas Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un pastāv pamats atteikumam darba devēja pārkāpumu dēļ, pieteikuma izskatīšanas termiņu, dodot iespēju Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājam meklēt jaunu darbavietu, pagarina uz laiku līdz trim mēnešiem, ja Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājs uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus;
\n
2)par termiņuzturēšanās atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu, ja to pieprasa ārzemnieks, kurš ir tādas valsts pilsonis, kuras pilsoņiem, izsniedzot uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude, vai kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, kā arī gadījumā, ja uzturēšanās atļauju pieprasa attiecīgā ārzemnieka laulātais, nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas, — 90 dienu laikā;
\n
3)par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;
\n
4)(izslēgts ar 02.02.2017. likumu);
\n
5)par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu — 30 dienu laikā.
\n
(11)Iekšlietu ministrs pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:
\n
1)ja termiņuzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu, — 60 dienu laikā;
\n
2)ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu, — 90 dienu laikā.
\n
(12)Uzturēšanās atļauju Pārvalde sagatavo 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās tiesību piešķiršanu. Pēc ārzemnieka pieprasījuma uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus, turklāt paredzot, ka šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 28., 29. un 30.punktā minētajos gadījumos ārzemnieks iesniedz arī dokumentus, kas apliecina normatīvajos aktos noteikto attiecīgo nodokļu un nodevu samaksu.
\n
(21)Ja Pārvalde, saņemot ārzemnieka iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, konstatē trūkumus, tā nosaka 14 dienu termiņu trūkumu novēršanai un par to rakstveidā informē ārzemnieku. Pēc ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja lūguma trūkumu novēršanas termiņu var pagarināt. Ja Pārvaldes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti vai Pārvalde konstatē, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nav iesniegti šā likuma 32. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Pārvalde atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.
\n
(3)(Izslēgta ar 23.04.2026. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 23.04.2026. likumu)
\n
(5)Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta vairāk nekā 90 dienas pēc tam, kad beidzies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz termiņu, kāds noteikts šo pantu pirmās daļas 1.punktā.
\n
(6)Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, vai anulēšanu.
\n
(7)Ja ārzemnieks Pārvaldei iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikuma izsniegt uzturēšanās atļauju spēkā stāšanās dienai vai — gadījumā, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, — līdz uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanas dienai. Šajā periodā ārzemnieks var turpināt īstenot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas piešķirtas.
\n

52 (24.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 08.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 08.06.2023., 23.05.2024. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.)

\n

34.pants(1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja

\n
1)ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;
\n
2)ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiskā ceļā, tie ir viltoti vai ar tiem veiktas manipulācijas;
\n
3)ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;
\n
4)ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;
\n
5)ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;
\n
6)ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;
\n
7)ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;
\n
8)attiecībā uz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu — ārzemnieks ir likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, viņa uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm, ir saistīta ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktā, 23.1 panta otrās daļas 8. punktā vai trešās daļas 20. punktā noteikto vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas, bet brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
\n
81)attiecībā uz uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu — ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem — vai kas atzīstams par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, viņa uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem (pārkāpumiem) — pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas (izpildes), bet brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
\n
9)ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, taču tā netiek pieprasīta, pamatojoties uz šā likuma 25., 26., 30. vai 31.pantu. Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
\n
10)uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;
\n
11)ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;
\n
12)ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā dienestā;
\n
13)ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
\n
14)ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;
\n
15)ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
\n
16)(izslēgts no 01.07.2014. ar 05.12.2013. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 23.punktu);
\n
17)uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;
\n
18)uzaicinātājs miris vai nespēj izpildīt šā likuma 9.1 pantā noteikto;
\n
19)kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;
\n
191)kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm;
\n
20)pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu \"Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības\";
\n
21)ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;
\n
22)uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;
\n
23)uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 26.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 30.panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas, vai uzturēšanās atļauju pieprasa Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs bērns;
\n
24)ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Nosacījumu par nodokļu parādu nepiemēro, ja minētais apstāklis nav konstatēts, veicot nodokļu samaksas pārbaudi vai apstiprinot izsaukumu, vai saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums tam, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai tam, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru ir noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;
\n
25)laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;
\n
26)(izslēgts ar 05.12.2013. likumu);
\n
27)uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktu un komercsabiedrība, ārvalstu komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumos, kad termiņuzturēšanās atļauju pieprasa vai reģistrē saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 6. punktu un ārzemnieks komersantā, kas ir viņa darba devējs, vienlaikus ir vai pēdējā gada laikā ir bijis komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
\n
28)ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība;
\n
29)pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu un iepriekš izsniegto termiņuzturēšanās atļauju ir bijis pamats anulēt saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo un otro daļu;
\n
30)ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. vai 7.punktu un ir konstatēts, ka viņš nav izpildījis šā likuma 24.panta septītās daļas nosacījumus;
\n
31)ārzemnieks ir iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un:
\n
a)ir ieguvis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā un galīgais lēmums nav pieņemts,
\n
b)viņam ir kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss,
\n
c)viņš ir pētnieks, kas piedalās pētniecības projektā,
\n
d)viņa uzturēšanās mērķis ir saistīts ar komersanta ietvaros pārcelta darbinieka pienākumu veikšanu,
\n
e)viņš ieceļo saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurš regulē atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem,
\n
f)viņa izraidīšana no valsts ir apturēta,
\n
g)viņš uzturas Latvijas Republikā kā pakalpojumu sniedzējs,
\n
h)viņam saskaņā ar nolīgumiem starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses, kā minēto trešo valstu valstspiederīgajam ir Savienības pilsonim līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības;
\n
32)ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam;
\n
33)ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību vai viņš pārkāpis lēmuma par nodarbinātības tiesību piešķiršanu nosacījumus;
\n
34)konstatēts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšana neatbilst šā likuma 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. vai 31.pantā minētajiem nosacījumiem;
\n
35)juridiskā persona, kas uzaicina komersanta ietvaros pārceltu darbinieku, ir izveidota, lai vienkāršotu ārzemnieku ieceļošanu Latvijas Republikā;
\n
36)ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu un kapitālsabiedrība nav izpildījusi šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punkta \"a\" vai \"b\" apakšpunkta nosacījumus;
\n
37)ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu un viņš neievēro šā likuma 23. panta divpadsmitajā vai trīspadsmitaj daļā noteikto;
\n
38)ārzemnieks pieprasījis vai saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3., 6., 28. vai 33. punktu un attiecīgajam individuālajam komersantam vai kapitālsabiedrībai ir reģistrēts nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Šo nosacījumu nepiemēro, ja minētais apstāklis nav konstatēts, veicot nodokļu samaksas pārbaudi vai apstiprinot izsaukumu, vai saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums tam, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai tam, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru ir noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;
\n
39)ārzemnieks pieprasa vai reģistrē termiņuzturēšanās atļauju kā students un nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem gadījumiem, ja tam par pamatu nav no ārzemnieka neatkarīgi apstākļi:
\n
a)pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes bijis atskaitīts no studiju programmas nesekmības vai studiju līgumā iekļauto nosacījumu neizpildes dēļ,
\n
b)pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes uzsācis studijas studiju programmā un tās pārtraucis pirms studiju programmas sekmīgas pabeigšanas,
\n
c)studijas vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem.
\n
(2)Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.
\n
(3)Ārzemniekam, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju un kuram ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 10., 13., 14., 15., 17., 18., 19., 22., 23. un 25.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
\n
(4)Ja konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, uzturēšanās atļauju izsniedz tikai pēc attiecīgā soda samaksas, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā.
\n
(5)Ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju vai uzturas saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmo daļu, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana vai reģistrēšana atteikta, termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka arī šā likuma 23.panta ceturtajā daļā minētajiem ārzemnieka ģimenes locekļiem.
\n
(6)Ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu, gadījumos, kad uz viņu ir attiecināmi saskaņā ar šā likuma 23.panta devīto daļu pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi, to neizsniedz.
\n
(7)Ārzemniekam, kuram izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kurš pieprasa šo dokumentu atkārtoti, uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja vien nepastāv citi šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, neatsaka gadījumā, kad:
\n
1)darba līguma vai pietiekamu finanšu līdzekļu neesība saistīta ar invaliditāti, darba nespēju vai bērna kopšanas atvaļinājumu un tā nav ilgāka par 12 mēnešiem;
\n
2)ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz trīs mēnešus vai ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz sešus mēnešus.
\n

53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 16.06.2005., 24.11.2005., 06.04.2006., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 07.04.2022., 08.06.2023. un 02.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.10.2025.)

\n

35.pants(1) Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja

\n
1)ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti;
\n
2)ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;
\n
3)ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;
\n
4)ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par diviem gadiem, izņemot gadījumu, kad ārzemniekam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 21. punktu;
\n
5)ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā dienestā;
\n
6)ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
\n
7)(izslēgts no 01.07.2014. ar 05.12.2013. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 23.punktu);
\n
8)uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;
\n
9)uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;
\n
10)ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;
\n
11)vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;
\n
12)(izslēgts ar 24.11.2005. likumu);
\n
13)(izslēgts ar 22.04.2010. likumu);
\n
14)ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;
\n
15)(izslēgts ar 05.12.2013. likumu);
\n
16)ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;
\n
17)ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;
\n
18)uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas, vai uzturēšanās atļauja izsniegta uzaicinātāja laulātajam un viņu ģimenē ir kopīgs bērns;
\n
19)ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Nosacījumu par nodokļu parādu nepiemēro, ja saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums tam, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai tam, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru ir noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;
\n
20)laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;
\n
21)atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju vai ārzemnieks triju mēnešu laikā no šajā likumā noteiktās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai;
\n
22)procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēku tirdzniecības upura statusā;
\n
23)kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;
\n
231)kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm;
\n
24)ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu kā individuālais komersants un pēdējā gada laikā nav veicis aktīvu saimniecisko darbību un nav devis ekonomisku labumu Latvijas Republikai;
\n
25)ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktu un komercsabiedrība vai ārvalstu komersanta filiāle, kurā viņš nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumos, kad termiņuzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 6. punktu un ārzemnieks komersantā, kas ir viņa darba devējs, vienlaikus ir vai pēdējā gada laikā ir bijis komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
\n
26)ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kura darbojas Latvijas Republikā un kurā ārzemnieks nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību;
\n
27)ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam;
\n
28)ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību vai viņš pārkāpis lēmuma par nodarbinātības tiesību piešķiršanu nosacījumus;
\n
29)ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav tiesību uz nodarbinātību;
\n
30)ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 8., 28., 29., 30. vai 31.punktu, ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" 24.panta pirmajā un 1.3 daļā noteiktajā kārtībā.
\n
31)ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu un kapitālsabiedrība nav izpildījusi šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punkta \"a\" vai \"b\" apakšpunkta nosacījumus;
\n
32)ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu un neievēro šā likuma 23. panta divpadsmitajā vai trīspadsmitajā daļā noteikto;
\n
33)ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3., 6., 28. vai 33. punktu un attiecīgajam individuālajam komersantam vai kapitālsabiedrībai ir reģistrēts nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saņemts nodokļu administrācijas apstiprinājums tam, ka attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un maksājumi tiek veikti saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (samaksas grafiku), vai tam, ka pārbaudes veikšanas dienā lēmums, ar kuru ir noteikts nodokļu parāds, nav stājies spēkā vai ir apturēts;
\n
34)ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā students, nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, studijām vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedzot studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedzot studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem, ja tam par pamatu nav no ārzemnieka neatkarīgi apstākļi;
\n
35)ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu vai viņam tas atņemts, vai viņš ir repatrianta statusu zaudējuša ārzemnieka ģimenes loceklis;
\n
36)pēc kompetentu valsts iestāžu veikta izvērtējuma konstatēts, ka ārzemnieks apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp sistemātiski (trīs vai vairākas reizes 12 mēnešu periodā) izdarot administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
\n
(2)Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.
\n
(3)Ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 14., 15., 16., 17., 18., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks uzturējies bez pārtraukuma ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus, kā arī tad, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
\n
(4)Ārzemniekam izsniegto termiņuzturēšanās atļauju šā panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā neanulē, ja:
\n
1)ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis Pārvaldei. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, šajā punktā minētie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem;
\n
2)invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, nav darba līguma vai viņam noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;
\n
3)ārzemnieks, kam izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, pieprasījis Eiropas Savienības zilo karti citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šī dalībvalsts lēmumu par Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi.
\n
(5)Gadījumā, kad ārzemnieka, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, uzaicinātājam saskaņā ar šā likuma 22.1 panta otro vai trešo daļu noteikts aizliegums uzaicināt ārzemniekus, Pārvalde informē par to ārzemnieku, nosakot triju mēnešu termiņu jaunu darba attiecību nodibināšanai, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai sešu mēnešu termiņu — ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus.
\n

54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 07.04.2022., 08.06.2023., 26.03.2026. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.)

\n

36.pants(1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja

\n
1)ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;
\n
2)ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;
\n
3)ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;
\n
4)ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par 12 mēnešiem nepārtraukti, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls (no personas neatkarīgi apstākļi vai izglītības iegūšana). Gadījumā, kad ārzemnieks tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir bijis Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju neanulē, ja prombūtne no Eiropas Savienības nepārsniedz 24 mēnešus;
\n
5)ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;
\n
6)ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
\n
7)ārzemnieks ir zaudējis bēgļa vai repatrianta statusu vai tas viņam atņemts;
\n
8)(izslēgts ar 26.05.2011. likumu);
\n
9)(izslēgts ar 26.05.2011. likumu);
\n
10)ārzemnieks ir bēgļa vai repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;
\n
11)pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu \"Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības\";
\n
12)ārzemniekam piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā;
\n
13)ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību;
\n
14)ārzemnieks sešu mēnešu laikā no atļaujai noteiktās reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai;
\n
15)kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;
\n
16)kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 10.punktā minētajā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.
\n
(3)Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 11., 12., 13. vai 14.punktā minētajos gadījumos.
\n
(4)Ja ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī viņa nepilngadīgajiem bērniem, izņemot gadījumu, kad bērna otrs vecāks ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, vai bērns pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis neatkarīgi no vecāka, kuram anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai viņš ir nodots ārpusģimenes aprūpē. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai, kura saņēmusi atļauju uzturēties Latvijas Republikā pie minētā ārzemnieka.
\n

55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 02.02.2017., 07.04.2022. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

\n

37.pants

\n
(1)Šā likuma 34. panta pirmās daļas 8. un 8.1 punktā, 35.panta 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai tās anulēšanu ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs
\n
(2)Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta, pirms ārzemnieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības.
\n

56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 02.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.10.2025.)

\n

38.pants

\n
(1)Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādes septiņu dienu laikā informē Pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem
\n
(2)Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā izvērtē šā likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un uz valsts parādu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.
\n

57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2014.)

\n

39.pants

\n
(1)Uzaicinātājam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informēt Pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju
\n
(11)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam informēšanas pienākumam akreditētai izglītības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām:
\n
1)ir pārtraucis mācības vai ir izslēgts no studējošo saraksta;
\n
2)14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.
\n
(2)Ārzemniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Pārvaldi par izmaiņām uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sniegtajās ziņās.
\n
(3)Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums 30 dienu laikā pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas Latvijas Republikā (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.
\n
(4)Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas ārpus Latvijas Republikas (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) 30 dienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.
\n

58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010., 05.12.2013. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.) 39.1 pants. (1) Pārvalde apmainās ar informāciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādos gadījumos:

\n
1)ja ir pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārzemniekam, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte vai termiņuzturēšanās atļauja kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam. Pārvalde par šo lēmumu informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kas izsniegusi iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju;
\n
2)ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturas ar Eiropas Savienības zilo karti vai kā pētnieks, vai komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, anulē termiņuzturēšanās atļauju un Pārvaldes rīcībā ir informācija, ka šim ārzemniekam kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pārvalde par šo lēmumu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti;
\n
3)ja Latvijas Republikā izsniegta vai anulēta uzturēšanās atļauja ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
\n
4)ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja piešķirta ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
\n
5)ja nepieciešams konsultēties par tāda ārzemnieka izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības zilo karti vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī bija piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, — lai noskaidrotu, vai ārzemniekam joprojām ir šāds statuss;
\n
6)ja nepieciešams nosūtīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz šīs dalībvalsts izsniegtajā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaut piezīmi par to, ka ārzemniekam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība.
\n
(2)Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde sniedz atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
\n

59 (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

\n

40.pants

\n
(1)Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas
\n
(2)Pārvaldes priekšnieka lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu šā panta pirmajā daļā minētajām personām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
\n
(3)Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, tiesības uzturēties Latvijas Republikā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.
\n
(4)Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā visu lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņu, ja uzturēšanās atļaujas atteikums vai uzturēšanās atļaujas anulēšana nav pamatota ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 13.punktu, 35.panta pirmās daļas 6.punktu vai ar viņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, un viņam atteikta vai anulēta:
\n
1)pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 8.punktu;
\n
2)termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 25.punktu, 25.panta pirmās daļas 2.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu.
\n
(5)(Izslēgta ar 23.04.2026. likumu)
\n
(51)Ja ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā šā panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, viņam saglabā tiesības uz nodarbinātību tādā apjomā, kādā tās bija piešķirtas, izsniedzot to uzturēšanās atļauju, par kuru pieņemtais lēmums ir apstrīdēts vai pārsūdzēts. Šādā gadījumā informāciju par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību iekļauj lēmumā, ko ārzemnieks apstrīdējis vai pārsūdzējis, vai lēmumā par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu.
\n
(6)Lēmuma par uzturēšanās atļaujas anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.
\n
(7)Ja ārzemnieks, kuram ir derīga Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kurš vēlas mainīt darba devēju vai kuram ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai Latvijas Republikā, attiecīgajam ārzemniekam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par Eiropas Savienības zilās kartes vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai lēmums par atteikumu piešķirt Eiropas Savienības zilo karti vai uzturēšanās atļauju.
\n

60 (24.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 02.02.2017., 21.06.2018. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.)

\n

V nodaļa

\n

Izraidīšana(Nodaļa 26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

41.pants(1) Ja konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā, viņam izdod izbraukšanas rīkojumu, izņemot šā likuma 42.pantā noteiktos gadījumus

\n
(2)Izbraukšanas rīkojumu izdod Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona šādos gadījumos:
\n
1)ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Pārvaldes amatpersona;
\n
2)ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona un pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
\n
a)ārzemniekam ir bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā,
\n
b)ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ilgāk par vienu gadu,
\n
c)Latvijas Republikā likumīgi uzturas ārzemnieka laulātais vai radinieks līdz otrajai pakāpei taisnā līnijā,
\n
d)ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis,
\n
e)ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt ārzemniekam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, lēmums par iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu atstāšanu bez izskatīšanas, lēmums par iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatīšanas pārtraukšanu vai lēmums par atteikumu atsākt iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatīšanu,
\n
f)ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju,
\n
g)ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, izņemot noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī.
\n
(3)Ja ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona, izbraukšanas rīkojumu izdod Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktos gadījumus.
\n
(4)Ja ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā konstatēta tad, kad viņš izceļo, šķērsojot ārējo robežu, un nav iespējams izdot izbraukšanas rīkojumu līdz starptautiska reisa transporta atiešanai, Valsts robežsardzes amatpersona informē ārzemnieku par to, ka attiecībā uz viņu tiks izdots izbraukšanas rīkojums, kuram var tikt pievienots lēmums par iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā. Šajā gadījumā Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, vai Pārvaldes priekšnieks, vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas atbilstoši šā likuma 41.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei izdod izbraukšanas rīkojumu un tas stājas spēkā tā izdošanas dienā. Izbraukšanas rīkojumu ārzemniekam nosūta uz viņa norādīto adresi, izskaidrojot viņam valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izbraukšanas rīkojuma, tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā būtību un apstrīdēšanas kārtību.
\n
(5)Ja, izdodot izbraukšanas rīkojumu, konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus Latvijas Republikā, un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļāva viņam uzturēties Latvijas Republikā, izbraukšanas rīkojumā norāda ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izbraukšanas rīkojuma apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, rīkojumu izdevušās amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu.
\n

61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

\n

42.pantsIzbraukšanas rīkojumu neizdod vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu nepieņem, ja

\n
1)ārzemniekam ir derīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzturēšanās atļauja vai cits dokuments, kas dod viņam tiesības tur uzturēties, un ārzemnieks nekavējoties dodas uz attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju;
\n
2)ārzemnieku uzņem atpakaļ cita Eiropas Savienības dalībvalsts saskaņā ar starptautiska līguma nosacījumiem, kas Latvijas Republikai kļuvuši saistoši laikā līdz 2009.gada 13.janvārim;
\n
3)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona humānu apsvērumu dēļ pieņem lēmumu atļaut ārzemniekam noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā gadu uzturēties Latvijas Republikā;
\n
4)saskaņā ar šā likuma 18.pantu ir pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā;
\n
5)pierobežā konstatēts ārzemnieks, kurš nelikumīgi šķērsojis ārējo robežu un attiecībā uz kuru nav pastāvējuši apstākļi, kas ļāva viņam uzturēties Latvijas Republikā;
\n
6)ārzemniekam ar tiesas spriedumu ir piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas;
\n
7)atbilstoši starptautiskajai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā ārzemnieks ir pakļauts atpakaļnosūtīšanas vai izdošanas procesam.
\n

62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

\n

43.pants

\n
(1)Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Ārzemniekam ir tiesības izpildīt šo pienākumu agrāk, nekā noteikts izbraukšanas rīkojumā
\n
(2)Amatpersonai, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pēc ārzemnieka lūguma ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Lemjot par noteiktā termiņa pagarināšanu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, jo īpaši ārzemnieka uzturēšanās ilgumu, ģimenes vai sociālās saites, to, vai ārzemniekam ir nepilngadīgs bērns, kas apmeklē izglītības iestādi Latvijas Republikā. Par termiņa pagarināšanu ārzemnieku informē rakstveidā.
\n
(3)Ja, pieprasot uzturēšanās atļauju, ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ir nepārprotami nepamatota, termiņu, kādā ārzemniekam jāizpilda izbraukšanas rīkojums, var noteikt īsāku par septiņām dienām.
\n

63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

44.pants

\n
(1)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izbraukšanas rīkojumā ir tiesīga ietvert lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ievērojot šā likuma 61.panta ceturtās vai piektās daļas noteikumus
\n
(2)Izbraukšanas rīkojumā neietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja ārzemnieks saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri vai bijis iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā un ir sadarbojies ar attiecīgajām valsts iestādēm. Minētais nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš saskaņā ar kompetentās iestādes atzinumu apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību.
\n
(3)Iestāde, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, tajā ietverto lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var atcelt vai tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu saīsināt, ja ārzemnieks var pierādīt, ka ir pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu.
\n

64

\n

45.pants

\n
(1)Ārzemniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu vai izdots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības pieteikties uz atbalstu, ko sniedz starptautiskās organizācijas, biedrības vai nodibinājumi, lai viņš brīvprātīgi atgrieztos mītnes zemē (turpmāk — brīvprātīgas atgriešanās programma)
\n
(2)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atcelt lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums, pieteicies uz brīvprātīgas atgriešanās programmu un attiecīgā starptautiskā organizācija, biedrība vai nodibinājums par to informējis lēmuma izdevēju iestādi. Atceļot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ārzemniekam izdod izbraukšanas rīkojumu.
\n
(3)Šā panta otrās daļas noteikumu nepiemēro, ja pastāv kāds no šādiem gadījumiem:
\n
1)ārzemnieks saskaņā ar kompetentās iestādes atzinumu apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;
\n
2)ārzemnieks jau iepriekš izmantojis brīvprātīgas atgriešanās programmu.
\n

65

\n

46.pants

\n
(1)Ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atbilstoši šā likuma 41.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja pastāv šā likuma 51.panta otrajā daļā minētie apstākļi
\n
(2)Ja ārzemniekam bijis izdots izbraukšanas rīkojums, bet šā likuma 51.panta otrajā daļā minētos apstākļus konstatē pēc izbraukšanas rīkojuma izdošanas, iestādes amatpersona, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.
\n
(3)Pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, amatpersona šajā lēmumā ietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā un nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 61.panta ceturto vai piekto daļu. Amatpersona lēmumā par piespiedu izraidīšanu var ietvert lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja lēmums par piespiedu izraidīšanu pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu ārzemnieku.
\n
(4)Ja, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tiek konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļāva viņam uzturēties Latvijas Republikā, lēmumā par piespiedu izraidīšanu norāda ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, lēmuma par piespiedu izraidīšanu apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņēmušās amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu.
\n
(5)Ja iekšlietu ministrs vai ārlietu ministrs, pamatojoties uz šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, pieņēmis lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona astoņu dienu laikā no dienas, kad konstatēts fakts, ka ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.
\n

66

\n

47.pantsĀrzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

\n

67 (05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

48.pants

\n
(1)Pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona iepazīstina ārzemnieku valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ar tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ar lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izskaidrojot to būtību un apstrīdēšanas kārtību, kā arī informējot par ārzemnieka tiesībām uz juridisko palīdzību. Iepazīstinot ārzemnieku, kurš ticis nelikumīgi nodarbināts Latvijas Republikā, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, viņu informē par tiesībām iesniegt prasību pret darba devēju un panākt, lai tiek izpildīts spriedums par darba devēja neizmaksāto darba samaksu, kā arī par prasības iesniegšanas un atalgojuma atgūšanas procedūru un iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta septīto daļu
\n
(2)Pēc ārzemnieka pieprasījuma iestāde, kas izdevusi attiecīgo administratīvo aktu, nodrošina izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu galveno sastāvdaļu (faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, adresātam uzliktais tiesiskais pienākums, norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt) tulkojumu. Attiecīgā iestāde nodrošina mutvārdu vai rakstveida tulkojumu ārzemniekam valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.
\n
(3)Iestāde, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, nekavējoties par to paziņo tiesībsargam.
\n

68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

49.pants

\n

Pārvaldes vai Valsts robežsardzes priekšnieks var atcelt vai apturēt savas iestādes amatpersonas izdotā izbraukšanas rīkojuma vai pieņemtā lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajā ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā darbību, ja ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu attiecīga administratīvā akta izdošanai, to skaitā ir konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 47.pantā, vai humānu apsvērumu dēļ 69

\n

50.pants

\n
(1)Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ārzemnieku iepazīstina ar pieņemto lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izskaidro viņam pieņemtā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informē viņu par tiesībām uz juridisko palīdzību
\n
(2)(Izslēgta ar 05.12.2013. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 05.12.2013. likumu) 70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 50.1 pants. (1) Augstākas iestādes lēmumu par izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu darbību.
\n
(2)Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.
\n

71 (05.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.) 50.2 pants. (1) Ārzemniekam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā ir, ja:

\n
1)viņam nepietiek līdzekļu, viņš uzturas Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta;
\n
2)viņš šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ārzemnieks lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas termiņā iesniedz iestādei, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, aizpildītu iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem. Minētā iesnieguma veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Iestāde, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, saņemot iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pārsūta to iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Iesniegumam pievienojamas lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu kopijas.
\n
(4)Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem iesniegšana iestādei, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, aptur tā pārsūdzēšanas termiņu līdz dienai, kad ārzemniekam, pamatojoties uz lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ir sniegta pirmā juridiskā konsultācija vai ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
\n
(5)Ja ārzemnieks šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju no saraksta, ko sagatavojusi iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
\n
(6)Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu maksā iestāde, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.
\n
(7)Ja Pārvaldes vai Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ārzemnieks, kuram piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, izceļojis no Latvijas Republikas, tās nekavējoties informē par to iestādi, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
\n

72 (Pants stājas spēkā 07.09.2011. Sk. pārejas noteikumu 21.punktu) 50.3 pants. (1) Valsts robežsardze organizē un veic ārzemnieku piespiedu izraidīšanu.

\n
(2)Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm, nosaka Ministru kabinets.
\n

73 50.4 pants. Termiņu ieceļošanas aizliegumam Šengenas teritorijā skaita saskaņā ar šā likuma 63.panta ceturto daļu.

\n

74 50.5 pants. (1) Ja ārzemniekam, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

\n
(2)Izceļošanas dokumenta izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n

75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 50.6 pants. (1) Ja Pārvalde vai Valsts robežsardze konstatējusi, ka attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus un sazinājusies ar šo Eiropas Savienības dalībvalsti, ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu šādos gadījumos:

\n
1)citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, un ārzemnieks attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir notiesāts par nodarījumu, par kuru paredzēts sods — brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu;
\n
2)citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai ir konkrēti pierādījumi par viņa nodomu šādu nodarījumu izdarīt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā;
\n
3)citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar tādu normatīvo aktu neievērošanu, kuri nosaka ārzemnieku ieceļošanu vai uzturēšanos.
\n
(2)Ja Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ārzemnieks, attiecībā uz kuru ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums, nolūkā izpildīt izbraukšanas rīkojumu plāno šķērsot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus, ir tiesīga pieņemt lēmumu par minētā izbraukšanas rīkojuma atzīšanu.
\n
(3)Lēmumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu ārzemniekam ir tiesības pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.
\n
(4)Par atzīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi Valsts robežsardze informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kura pieņēmusi izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu.
\n

76 50.7 pants. (1) Piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs.

\n
(2)Piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā ietilpst:
\n
1)piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku apmeklēšana izmitināšanas vietā, lai novērtētu izmitināšanas un uzturēšanas apstākļus, arī medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un citu vajadzību apmierināšanu;
\n
2)ārzemnieka iztaujāšana, lai noskaidrotu viņa informētību par piespiedu izraidīšanas procesa gaitu, viņa tiesībām un to īstenošanas iespēju;
\n
3)aizturēšanas brīdī izņemto aizturētās personas personīgo mantu atdošanas, transportēšanas no aizturēto personu izmitināšanas centra līdz izceļošanas punktam, bagāžas nodošanas un reģistrēšanas novērošana, kā arī dalība piespiedu izraidīšanas procesa faktiskajā īstenošanā, lai novērtētu izraidāmā ārzemnieka cilvēktiesību ievērošanu.
\n
(3)Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu. Iesaistot biedrības vai nodibinājumus piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā, tiesībsargs izvērtē biedrības vai nodibinājuma kompetenci attiecīgās darbības veikšanā un vienojas par šā panta otrajā daļā minēto piespiedu izraidīšanas procesa posmu, kuru biedrība vai nodibinājums ir pilnvarots novērot. Tiesībsargs var iesaistīt katra šā panta otrajā daļā minētā piespiedu izraidīšanas procesa posma novērošanā vienu biedrību vai nodibinājumu. Tiesībsargs nevar iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrību vai nodibinājumu, kas pārkāpis šā panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu. Tiesībsargs informē Valsts robežsardzi par biedrībām vai nodibinājumiem, kas ir pilnvaroti attiecīgo piespiedu izraidīšanas procesa posmu novērot.
\n
(4)Tiesībsarga, kā arī piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā iesaistīto biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem (turpmāk — Novērotājs) piespiedu izraidīšanas procesa novērošanas gaitā ir aizliegts traucēt piespiedu izraidīšanas procesu.
\n
(5)Ja Novērotāja rīcībā ir informācija par apstākļiem, kas var ietekmēt piespiedu izraidīšanas procesa organizēšanu vai īstenošanu, kā arī apdraudēt personu drošību vai veselību, Novērotājs par to informē Valsts robežsardzes amatpersonas.
\n
(6)Novērotājam ir tiesības:
\n
1)iegūt no attiecīgas valsts iestādes, kas ir iesaistīta ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procesā, informāciju par ārzemnieka atgriešanās procesa organizēšanu un veiktajiem pasākumiem;
\n
2)pieaicināt speciālistus (piemēram, juristus, ārstniecības personas, tulkus) piespiedu izraidīšanai pakļautajam ārzemniekam nepieciešamo konsultāciju sniegšanai;
\n
3)organizēt palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanai, garīdznieka aprūpi, kā arī cita atbalsta sniegšanu.
\n
(7)Novērotājs, veicot šā panta sestajā daļā minētos pasākumus, par plānotajām darbībām nekavējoties rakstveidā informē Valsts robežsardzes amatpersonu, kura īsteno attiecīgā ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procesu.
\n
(8)Pēc tam, kad piespiedu izraidīšanas procesa novērošana pabeigta, Novērotājs sagatavo ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un rekomendācijas piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai. Tiesībsargs apkopoto ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un apkopotās rekomendācijas piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai iesniedz Iekšlietu ministrijai izvērtēšanai.
\n

77 50.8 pants. (1) Pārvalde un Valsts robežsardze, konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, nekavējoties informē Valsts policiju un bāriņtiesu un rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna tiesības un intereses visā izraidīšanas procesā saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

\n
(2)Izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.
\n
(3)Ja nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, noskaidrota identitāte un pilsonība vai mītnes valsts, Valsts robežsardze ar Konsulārā departamenta starpniecību sazinās ar attiecīgās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi un nepilngadīga ārzemnieka, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nodošanu ģimenes loceklim, vecāku likumiskajam pārstāvim, pārstāvim, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, vai iestādes pārstāvim, kas nodrošina bērna ievietošanu piemērotā uzņemšanas iestādē.
\n

78

\n

VI nodaļa

\n

Piespiedu izraidīšana(Nodaļa izslēgta ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

VII nodaļa

\n

Aizturēšana(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

\n

51.pants(1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, ja

\n
1)uz viņu attiecas izraidīšanas procedūra saskaņā ar šā likuma 41., 46. vai 50.6 pantu;
\n
2)viņš pakļauts atpakaļnodošanai trešajai valstij vai citai Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas paredz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgās valsts teritorijā uzturas nelikumīgi.
\n
(2)Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu vai pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība, un to pamato kāds no šādiem apstākļiem:
\n
1)ārzemnieks slēpj savu identitāti, sniedz nepatiesas ziņas vai citādi atsakās sadarboties;
\n
2)ārzemnieks šķērsojis ārējo robežu, izvairoties no robežpārbaudēm, kā arī izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu, viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;
\n
3)ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt dzīvokļa vai mājas īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu vai nevar uzrādīt naudas summu, ar ko pietiek viesnīcas rezervēšanai līdz viņa izraidīšanai;
\n
4)kompetenta valsts vai ārvalsts iestāde sniegusi informāciju, kas ir par pamatu tam, lai uzskatītu, ka ārzemnieks apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;
\n
5)ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā;
\n
6)ārzemnieks ir notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu;
\n
7)ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
\n
8)ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;
\n
9)ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;
\n
10)ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai aizturēšanas telpas;
\n
11)ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.
\n
(3)Valsts robežsardzes amatpersona, izlemjot jautājumu par ārzemnieka aizturēšanu, humānu apsvērumu dēļ var pieņemt lēmumu piemērot vienu no šādiem aizturēšanai alternatīviem līdzekļiem:
\n
1)regulāra reģistrēšanās noteiktajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;
\n
2)ceļošanas dokumenta un citu ārzemnieka rīcībā esošo personu apliecinošu dokumentu nodošana Valsts robežsardzes amatpersonai.
\n
(4)Valsts robežsardzes amatpersona lēmumā par šā panta trešajā daļā minēto pienākumu uzlikšanu norāda ziņas par ārzemnieku, viņam noteikto pienākumu un tā izpildes nosacījumus, kā arī pievieno lēmumam ārzemnieka fotoattēlu.
\n
(5)Valsts robežsardzes amatpersona aiztur ārzemnieku, lai:
\n
1)veiktu viņa piespiedu izraidīšanu. Ja ārzemniekam ar tiesas spriedumu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas —, viņu aizturēt ir tiesības pēc tiesas sprieduma pasludināšanas, ja konkrētajā gadījumā ārzemniekam nav piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums;
\n
2)nodrošinātu izraidīšanas procedūru, kas paredzēta šā likuma 46.panta piektajā daļā.
\n

79 (26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

52.pants(1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona, aizturot ārzemnieku, sastāda aizturēšanas protokolu

\n
(2)Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.
\n

80

\n

53.pantsValsts policijas amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei

\n

81

\n

54.pants

\n
(1)Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību
\n
(2)Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.
\n
(3)Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.
\n
(4)Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu.
\n
(5)(Izslēgta ar 26.05.2011. likumu)
\n
(6)Par tāda nepilngadīga ārzemnieka aizturēšanu, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē Konsulāro departamentu, Valsts policiju un bāriņtiesu.
\n
(7)Tiesnesis var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu 12 mēnešus, ja ārzemnieks atsakās sadarboties vai kavējas nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešajām valstīm.
\n

82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 21.06.2007., 13.12.2007. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.) 54.1 pants. (1) Tiesnesis, pieņemot lēmumu par aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, izvērtē un ņem vērā izraidīšanas procedūras ietvaros noskaidrotos apstākļus, kā arī to, vai ir spēkā šā likuma 51.panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas bija par pamatu ārzemnieka aizturēšanai.

\n
(2)Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts attiecīgais lēmums.
\n

83 (24.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

55.pants

\n
(1)Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu
\n
(2)Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārzemnieku pie tiesneša ne vēlāk kā 48 stundas pirms šā likuma 54.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai ne vēlāk kā 48 stundas pirms lēmumā par ārzemnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.
\n
(3)Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus [Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (ja tāds ir pieņemts) un dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kuri veikti ārzemnieka izraidīšanas nodrošināšanai], uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārzemnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.
\n
(4)Tiesnesis lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārzemnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.
\n
(5)Tiesneša lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.
\n
(6)Tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas brīža.
\n
(7)Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Attiecīgajā lietā pieņemtais apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
\n
(8)Aizturēšanas apstrīdēšana, pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā atbrīvošanai.
\n
(9)Izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbības apturēšana sakarā ar to apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu nevar būt par pamatu aizturētā ārzemnieka atbrīvošanai.
\n

84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 22.04.2010. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

56.pants

\n
(1)Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai pārsūdzēt aizturēšanu rajona (pilsētas) tiesā, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī
\n
(2)Aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.
\n
(3)Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.
\n

85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

57.pants

\n
(1)Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus un viņu nofotografē, veic ārzemnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu. Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Aizturētajam ir pienākums sadarboties ar Valsts robežsardzi un Valsts policiju savas identitātes noskaidrošanā
\n
(2)Aizturētā apskati veic Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Minētajai amatpersonai jābūt vienāda dzimuma ar aizturēto ārzemnieku.
\n
(3)Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt divu pieaicināto klātbūtnē bez aizturētā ārzemnieka.
\n
(4)Valsts robežsardzei ir tiesības noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu aizturēto ārzemnieku un viņa pilsonības valsti.
\n

86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 21.06.2007., 22.04.2010. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

58.pants

\n
(1)Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārzemnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot protokolā attiecīgu ierakstu par aizturētā mantu apskati
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārzemnieka izraidīšanai.
\n

87

\n

59.pants

\n
(1)Aizturēto ārzemnieku ievieto Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām
\n
(11)Pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu, Valsts robežsardzes amatpersona var ievietot ārzemnieku, kas aizturēts nolūkā izpildīt papildsodu — izraidīšana no Latvijas Republikas — vai nodrošināt šā likuma 46. panta piektajā daļā paredzēto izraidīšanas procedūru, speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās (turpmāk — īslaicīgās aizturēšanas vieta), ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tur aizturētajam ārzemniekam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.
\n
(12)Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievieto ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona — nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir vecāku nepilngadīgais bērns (bērni), un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.
\n
(2)Izmitināšanas centrs ir Valsts robežsardzes struktūrvienība. Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas nosaka Ministru kabinets.
\n
(31)Izmitināšanas centrā ievietotajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets.
\n
(5)Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka uzturēšanu, sedz no valsts budžeta.
\n

88 (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 02.02.2017. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024.) 59.1 pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.

\n
(2)Ievietojot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, viņam pārbauda veselību un veic sanitāro apstrādi. Aizturētā ārzemnieka veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu fiksēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku izmitina, ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus un iekšējo drošību, kā arī personiskās īpašības un psiholoģisko saderību:
\n
1)aizturētos vīriešus un sievietes izvieto atsevišķi;
\n
2)aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku izmitina kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi;
\n
3)aizturēto ārzemnieku, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;
\n
4)aizturēto ārzemnieku, kurš ir pārkāpis izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka viņš varētu tos pārkāpt, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;
\n
5)aizturēto ārzemnieku, kurš var radīt draudus izmitināšanas centrā esošo personu drošībai, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā.
\n
(4)Pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, ģimenes locekļus var izmitināt kopā.
\n
(5)Ja aizturētajam ārzemniekam ir bērns, kurš nav aizturēts, pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, bērnu var ievietot izmitināšanas centrā kopā ar aizturēto ārzemnieku. Aizturētā ārzemnieka bērnam izmitināšanas centrā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizturētajam ārzemniekam.
\n

89 (21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 59.2 pants. (1) Pēc ievietošanas izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.

\n
(2)Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir tiesības:
\n
1)sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi;
\n
2)informēt ģimenes locekļus, radiniekus vai citas personas par savu atrašanās vietu;
\n
3)par saviem līdzekļiem saņemt juridisko palīdzību;
\n
4)satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī starptautisko un nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem;
\n
5)iesniegt sūdzības un iesniegumus;
\n
6)saņemt uzturu un materiālo nodrošinājumu sadzīves vajadzībām saskaņā ar noteiktajām uzturēšanas normām;
\n
7)saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;
\n
8)par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus, ko izrakstījusi ārstniecības persona;
\n
9)turēt pie sevis naudas summu, kas nepārsniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
\n
10)izmantot koplietošanas telpas;
\n
11)lietot aizturētajiem ārzemniekiem paredzēto aprīkojumu;
\n
12)saņemt sūtījumus un pienesumus;
\n
13)glabāt pārtikas produktus tam speciāli paredzētā vietā;
\n
14)glabāt pie sevis mantas, kas nav iekļautas to priekšmetu sarakstā, kurus aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.
\n
(3)Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir pienākums:
\n
1)pakļauties Valsts robežsardzes amatpersonu likumīgajām prasībām, tajā skaitā nepieciešamajām veselības pārbaudēm;
\n
2)ievērot izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus;
\n
3)saudzīgi izturēties pret izmitināšanas centra īpašumu;
\n
4)uzturēt kārtību uzturēšanās telpās un koplietošanas telpās, kā arī ievērot personisko higiēnu.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizturētajam ārzemniekam aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.
\n

90 (21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 59.3 pants. Aizturēto ārzemnieku var izvest no izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:

\n
1)lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;
\n
2)lai sniegtu medicīnisko palīdzību;
\n
3)lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;
\n
4)citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes attiecīgās teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstveida atļauju.
\n

91 (21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 59.4 pants. Aizturēto ārzemnieku atbrīvo:

\n
1)ja beidzies aizturēšanas termiņš vai ja tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu;
\n
2)pēc piespiedu izraidīšanas;
\n
3)saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu, ja ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu viņa aizturēšanai, vai nav iespējams iegūt nepieciešamos dokumentus, lai veiktu ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procedūru.
\n

92 (26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.) 59.5 pants. (1) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

\n
(2)Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētam nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts policija nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.
\n
(3)Izdevumus par tāda nepilngadīga ārzemnieka izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu.
\n

93 (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.) 59.6 pants.

\n

94 (Izslēgts ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.) 59.7 pants. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji var apmeklēt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai speciāli iekārtoto telpu, lai pārliecinātos, ka to izmanto ārzemnieku aizturēšanas nodrošināšanai, kā arī novērtētu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji savu apmeklējumu saskaņo ar izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas priekšnieku un ievēro izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas iekšējās kārtības noteikumus.

\n

95 (05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

\n

60.pants

\n

Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt tik ilgi, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām 96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

\n

VIII nodaļa

\n

To ārzemnieku saraksts, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta

\n

61.pants(1) Iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem

\n
1)kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;
\n
2)kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;
\n
3)kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;
\n
4)ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
\n
5)kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;
\n
6)ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu;
\n
7)ārzemnieks notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu.
\n
(2)Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs.
\n
(3)Ja pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu vai arī ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam iesniegt dokumentus vīzas pieprasīšanai, lai nelikumīgi saņemtu vīzu, par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā lemj Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura pilnvarota veikt konsulārās funkcijas.
\n
(4)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
\n
1)attiecībā uz ārzemnieku pieņemts lēmums anulēt vai atcelt vīzu;
\n
2)saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 6., 13., 15., 16. vai 19.punktu ir pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu vai saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 6., 7., 16., 17. vai 20.punktu vai 36.panta pirmās daļas 3. vai 6.punktu ir pieņemts lēmums anulēt uzturēšanās atļauju;
\n
3)ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī vai muitas noteikumus;
\n
4)ārzemnieks noteiktajā termiņā nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;
\n
5)ārzemnieks ir palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
\n
6)ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
\n
(5)Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
\n
1)attiecībā uz ārzemnieku pieņemts lēmums anulēt vai atcelt vīzu;
\n
2)ārzemnieks pēdējā gada laikā nelikumīgi šķērsojis ārējo robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī vai muitas noteikumus;
\n
3)ārzemnieks noteiktajā termiņā nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;
\n
4)saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumiem pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, pamatojoties uz to, ka ārzemnieks uzrāda viltotu ceļošanas dokumentu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;
\n
5)ārzemnieks tika izraidīts no Latvijas Republikas piespiedu kārtā un valsts budžetā nav atlīdzināti ar piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistītie izdevumi;
\n
6)ārzemnieks ir palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot vai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
\n
7)ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu vai nelikumīgu uzturēšanos valstī.
\n
(6)Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
\n
(7)Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.
\n
(8)(Atzīta par spēkā neesošu no 01.03.2021. ar Satversmes tiesas 25.09.2020. spriedumu)
\n
(9)Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 61.panta trešo, ceturto vai piekto daļu, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 44. un 46.pantu. Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.
\n
(10)Saskaņā ar šā likuma 61.panta trešo, ceturto vai piekto daļu pieņemto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. To, vai saskaņā ar šā likuma 44. un 46.pantu pieņemto lēmumu darbība ir vai nav apturama sakarā ar lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, nosaka šā likuma 50. un 50.1 pants.
\n

97 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 24.11.2005., 26.01.2006., 06.04.2006., 13.12.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017. likumu, 25.09.2020. spriedumu un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.) 61.1 pants. (1) Kompetentas valsts iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

\n
(2)Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu ir šādas ziņas:
\n
1)iestādes nosaukums un adrese;
\n
2)adresāts (vārds, uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);
\n
3)atzinuma par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību datums un identificējošais numurs;
\n
4)piemēroto tiesību normu uzskaitījums;
\n
41)šā likuma 61. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildīšanās pamatojums, ciktāl šāda pamatojuma norādīšana ir samērīga;
\n
5)termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā;
\n
6)norāde par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā;
\n
7)norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.
\n
(3)Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.
\n
(4)Sarakstu uztur un aktualizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n

98 (16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010., 05.12.2013. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.)

\n

62.pants99

\n

(Izslēgts ar 26.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.02.2006.)

\n

63.pants

\n
(1)Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā šā likuma 61.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz laiku no 30 dienām līdz trim gadiem
\n
(2)(Izslēgta ar 26.05.2011. likumu)
\n
(3)Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
\n
(4)Ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas, bet, ja viņš atrodas ārpus Latvijas Republikas, — no lēmuma pieņemšanas dienas. Saskaņā ar šā likuma 44. panta pirmo daļu vai 46. panta trešo daļu noteiktā ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu vai notikusi ārzemnieka piespiedu izraidīšana.
\n
(5)Ja ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, Valsts robežsardzes amatpersona viņu iekļauj sarakstā, nosakot tiesas spriedumā norādīto ieceļošanas aizliegumu.
\n
(6)Ja saskaņā ar likuma “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā” noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulām attiecībā uz ārzemnieku piemērojami ceļošanas ierobežojumi, Pārvaldes amatpersona viņu iekļauj sarakstā.
\n
(7)Iestāde, kas pieņēma lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz trīs gadus, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai sarakstā uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.
\n

100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.11.2005., 13.12.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

\n

64.pants(1) (Izslēgta ar 05.12.2013. likumu)

\n
(2)Šā likuma 61.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē Pārvaldi par to, ka samazināts termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā, vai par ārzemnieka izslēgšanu no saraksta.
\n

101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.11.2005., 20.12.2007., 05.12.2013. un 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

\n

65.pants

\n

Sarakstā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto Pārvalde, Valsts robežsardze, pārstāvniecības, Konsulārais departaments un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes 102 VIII1 nodaļa Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā izskatīšana tiesā(Nodaļa 26.01.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2006.) 65.1 pants. (1) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

\n
(2)Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.
\n
(3)Pēc tiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personu privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.
\n
(4)Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.
\n

103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 09.06.2016. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.) 65.2 pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

\n
(2)Pieteicēju uz tiesas sēdi aicina tad, ja lietas izskatīšanas laikā viņš likumīgi uzturas Latvijas Republikā.
\n
(3)Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.1panta pirmajā daļā minēto atzinumu.
\n
(4)(Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)
\n
(5)Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes.
\n

104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.) 65.3 pants. (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

\n
(2)Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, šo pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
\n
(3)Ja pieteicēja pārstāvim nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesa ieceļ par pieteicēja pārstāvi šajā procesa daļā Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja pieteicējs šādai pārstāvībai nepiekrīt, tiesa pārbauda ar valsts noslēpumu saistīto informāciju, nepiedaloties pieteicējam un viņa pārstāvim. Ja lēmums par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tad pieteicēja pārstāvim izpaužamo valsts noslēpumu saturošas informācijas apjomu nosaka valsts drošības iestāde.
\n
(4)Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi.
\n
(5)Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus.
\n
(6)Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno.
\n
(7)Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.
\n

105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.) 65.4 pants. (1) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

\n
(2)Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
\n
(3)Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.
\n

106 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.) 65.5 pants. Šajā likumā neregulētajos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus.

\n

107

\n

IX nodaļa

\n

Ar piespiedu izraidīšanu un nosūtīšanu saistītie izdevumi(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

\n

66.pants(1) Izdevumus par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta

\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārzemnieka, viņa uzaicinātāja vai no darba devēja, ja tas nelikumīgi nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā.
\n

108 (26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

67.pants

\n

Ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, saistīto izdevumu noteikšanu un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets 109 (26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

\n

68.pants

\n
(1)Ja uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārzemniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai
\n
(2)Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz fiziskās personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.
\n

110 IX1 nodaļa Administratīvie pārkāpumi imigrācijas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu) 68.1 pants. Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

\n

111 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu) 68.2 pants. Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta, vīzas, uzturēšanās atļaujas, ceļošanas atļaujas, Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, veselības apdrošināšanas polises vai par citu uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

\n

112 (06.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2022. Grozījumi pantā piemērojami pārejas noteikumu 53. punkta noteiktajā kārtībā) 68.3 pants. Par personai noteiktā pienākuma iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas nepildīšanu vai nepilnīgu vai nepatiesu ziņu sniegšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

\n

113 (03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.4 pants. Par personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā piemēro naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

\n

114 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.5 pants. (1) Par vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

\n
(2)Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
\n
(3)Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no četrdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
\n

115 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.6 pants. Par šajā likumā paredzēto nodarbinātības nosacījumu pārkāpšanu, ja to izdarījis nodarbinātais ārzemnieks, piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

\n

116 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.7 pants. Par ārzemnieku pārvadāšanu no trešām valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamo dokumentu un ja to veicis pārvadātājs, piemēro naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no sešsimt līdz tūkstoš naudas soda vienībām par katru pārvadāto personu.

\n

117 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.8 Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) pants. Par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa neatbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim vai par ārzemnieka veselības aprūpes, uzturēšanās Latvijas Republikā vai atgriešanās mītnes zemē izdevumu nesegšanu nepieciešamības gadījumā, vai ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, vai uzaicinātā ārzemnieka darba samaksas nenodrošināšanu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, vai par kompensāciju neizmaksu vai citu atlikušo saistību neizpildi sezonas darba veicējam piemēro naudas sodu fiziskajai personai, kas ieņem komercreģistrā reģistrētu amatu attiecīgajā juridiskajā personā (uzaicinātājs), no četrdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — ieņemt noteiktu amatu komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz laiku līdz vienam gadam — vai bez tā.

\n

118 (23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024. Panta numerācija grozīta ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.) 68.9 pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 68.2, 68.3, 68.4, 68.5, 68.6 un 68.7 pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.

\n
(2)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 68.1, 68.2 un 68.8 pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārvalde.
\n
(3)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 68.3 pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.
\n

119 (06.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2024.un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2025.)

\n

X nodaļa

\n

Nobeiguma noteikumi

\n

69.pants120

\n

(Izslēgts ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

", "next": 237826}