— defrayal of secretarial services; — etc.).
\nIn the case of the school authorities and the schools themselves, these contributions might consist of the provision of personnel, the adaptation of curricula and courses, the provision of services, financing, coverage of the expenses of pupils of the partner school, etc.
\nAn activity programme for each year shall be approved by the parties to this agreement. It shall indicate the action to be taken, the resources to be used and the contributions of each signatory.
\nA committee composed of representatives of the school authorities and the local authorities or communities who have signed the agreement, as well as representatives of the pupils' parents, shall monitor the implementation of this co-operation agreement.
\nThe exact composition of this committee is defined in the appendix hereto.
\nThis committee shall prepare the annual activity programmes provided for in Article 6; it shall examine issues relating to the practical organisation and the execution of the programmes; it shall maintain co-ordination between the outside contributors; and it shall make an assessment of the action taken.
\nIt may set up sub-committees and working groups.
\nIn the context of this agreement, teachers of a given school may be seconded to the partner school. In this case, they shall be placed under the authority of the host school. The secondment agreement shall specify the conditions for the defrayal of the related costs.
\nIn the event of damage being sustained by suffered by pupils or teachers during co-operation programmes organised in pursuance of this agreement, the school responsible for the activity during which the damage arose shall compensate the victim, while taking action against any liable third party, if appropriate.
\nThe appendices to this agreement may be revised annually in order to take account of the development of the co-operation.
\nThis agreement has been concluded for a six-year period renewable tacitly for further three-year periods. It may be terminated by any of the parties subject to one year's prior notice.
\n2.14. Model agreement on the institution of a transfrontier school curriculum The purpose of this highly original model agreement is to institute intensive co-operation between the school authorities on each side of a frontier, in order to set up, with the assistance of the territorial communities or authorities, transfrontier classes in which children originating from either side of the frontier attend school together. These classes will take place at the existing schools, without any new school being created, through a simple redistribution of resources and an exchange of staff. The local communities and authorities will participate directly in this form of co-operation as a driving force, contributing additional assistance (for instance, funding for school transport or specific indemnities), and as a partner in the intercultural and bilingual approach to teaching programmes.
\nThis type of agreement will therefore be concluded between school authorities and the competent local authorities on each side of a frontier.
\nThe purpose of this agreement is to define the conditions for the operation of a school curriculum common to children and pupils from area X (on one side of the frontier) and from area Y (on the other side of the frontier). (Optional stipulation: It shall come within the context of the co-operation agreement concluded between state X and state Y, for the purpose of promoting transfrontier school exchanges as an extension to the co-operation agreement between local communities A and B.) The objective is to enable the children concerned to become highly proficient in the language and culture of each country concerned, and to acquire academic knowledge specific to each country's education system, so as to be able to study in each of these education systems without any major difficulty.
\nTo this end, children from the two frontier areas participating in the curriculum shall attend school together and receive the same education, provided partly on one side of the frontier and partly on the other side by teachers from the two school authorities concerned.
\nThe school authorities and the local communities shall undertake to facilitate the development of this curriculum, according to their powers and resources.
\nChildren following the transfrontier curriculum shall, from an administrative point of view, be enrolled as pupils of each country's respective school systems and shall be authorised to receive only part of the teaching provided in each country.
\nA committee composed of representatives of the school authorities of the two states and of the local communities concerned, as well as representatives of pupils' parents and, possibly, qualified individuals, shall manage the curriculum.
\nSuch management shall cover: — the selection of children authorised to follow the curriculum, — the stages of development of the curriculum, — approval of teachers and outside contributors involved in the curriculum, — definition of the content of the teaching and the other school activities, — appointment of the persons administratively and educationally responsible for the curriculum, — co-ordination and harmonisation of the different outside contributors, — the practical organisation of the curriculum, — monitorial and assessment, — arbitration in the event of a dispute.
\nThe committee's duties shall include selecting, in accordance with the undertakings given in the context of Articles 4 and 5, the school activities for which each authority is to be responsible as well as the premises to be used.
\nThe exact composition of the committee is specified in the appendix hereto. To enable the committee to monitor the above-mentioned aspects, it may set up sub-committees and working groups. It shall adopt rules of procedure defining the conditions of its functioning.
\nThe committee shall take decisions by a 2/3 majority of its members. However, decisions involving the provision of resources additional to those specified in the appendices mentioned in Articles 4 and 5, shall be subject to the agreement of the authority or community required to provide the resources..
\nThe committee's decisions shall be implemented by a teacher and an administrator in charge, as well as by their deputies, who shall ensure that the curriculum is correctly managed. Their appointments shall be subject to the approval of the school authorities of the two states. They shall jointly draw up an annual progress report..
\nIn accordance with the content of the curriculum as defined by the committee provided for in Article 3, each school authority shall be responsible for part of the teaching by implementing its own school curricula and teaching methods and, for that purpose, making teachers, teaching materials and premises available for the transfrontier curriculum..
\nIn the context of this curriculum, teachers from one country may be seconded to the school administration of the other country. In that case, they shall be placed under the authority of the host administration. The secondment agreement shall specify the conditions of defrayal of the related costs.
\nEach of the school authorities of the two states shall make an equivalent contribution to the development of the curriculum, whatever the number of children from each state.
\nAn appendix hereto shows the scope of the commitments in terms of staff, equipment and premises for each school authority.
\nRemark: This appendix may provide for the staggered provision of resources, according to the development of the curriculum.
\nThe local communities who have signed this agreement undertake to provide material, financial, and, if appropriate, human support for the implementation of the transfrontier curriculum.
\nAn appendix specifies the contributions of each authority.
\nRemark: This assistance may relate to premises, teaching materials, school transport, accommodation for teachers, financing, secondment of staff, etc..
\nThe teachers of the school authorities of the two states and the outside contributors provided by the local authorities concerned shall form a single teaching team, which shall ensure that its contributions are co-ordinated and complementary under the guidance of the representatives appointed by the committee, as specified in Article 3.
\nThe curriculum shall be designed so as to guarantee purity between the languages, cultures and educational traditions of the two countries.
\nSchool activities and the subjects taught shall be allocated between the two languages. All the pupils following the curriculum shall receive the same tuition, except in the case of specified coaching needed by certain pupils and as well as elective subjects.
\nThe first stages of development are described in the appendices and shall subsequently be specified by the committee provided for in Article 3.
\nRemark: Children will as a rule join the curriculum at the pre-primary school stage. The first classes to be set up will therefore be nursery classes, with new classes being provided as the children progress to higher levels of the school system. However, depending on local circumstances and, in particular, the presence of older bilingual children, the curriculum could begin at a higher level).
\nAdditional para-school and out-of-school activities shall be organised with the assistance of the school authorities, local communities and pupils' parents in order to improve access to the language and culture of the two countries concerned for the pupils following the curriculum and strengthen relations between the children.
\nThe school authorities shall, at all levels of teaching, help pupils who have followed the transfrontier curriculum to reform the usual school curriculum of either country if their parents so wish or if they leave the frontier region.
\nOn completion of the pupils' secondary education, the school authorities and the persons in charge of the curriculum shall endeavour to help the pupils prepare for each country's school-leaving examination.
\nIn the event of damage being sustained by pupils or teachers during activities relating to the transfrontier curriculum, the school responsible for the activity during which the damage arose shall compensate the victim while taking action against any liable third party, if appropriate.
\nThe appendices hereto specifying the composition of the committee provided for in Article 3, the stages of development of the curriculum and the contributions of the authorities of the signatory communities shall be reviewed annually, no later than three months before the beginning of each school year, in order to take account of the progress of the project.
\nThis agreement has been concluded for a six-year period and is renewable tacitly for further three-year periods. It may be terminated by any of the parties subject to one year's prior notice.
\n2.15. Model agreement on transfrontier or interterritorial co-operation concerning land use along transfrontier rivers (See para. 1.13) * See footnote 1.
\n1 Additional model and outline agreements have been authorized for publication; they are appended to this Convention and numbered 1.6 to 1.13 and 2.7 to 2.15.
\n2 As stated in Article 3, first paragraph, second sub-paragraph, of the Convention, the model and outline agreements, statutes and contracts are intended for guidance only and have no treaty value.
\n3 Paragraph 2 will not be included in draft agreements 1.3, 1.4 and 1.5.
\n4 The figures given for the number of members of the Commission are intended for guidance only and should be adapted to individual situations, as indeed should all the provisions in this model agreement. By giving figures the authors of the model agreements intended to highlight the need for efficient commissions with relatively few members. They also wanted to give an indication of the ratio to be maintained between representatives of central authorities on the one hand and of regional authorities on the other.
\n5 This list is given merely for guidance and should be adapted to each co-operation project. It is not to be interpreted as modifying the powers vested in territorial authorities by domestic law. Both central and regional authorities are, after all, represented on the Commission.
\n6 The coherence of this agreement remains the same whether or not this paragraph is included.
\n7 In this connection, see the list of subject areas contained in Article 6 of the Model Inter-State Agreement on Transfrontier Regional Consultation which appears as Model Agreement No. 1.2 in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation.
\n8 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n9 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n10 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n11 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n12 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n13 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n14 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n15 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n16 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n17 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n18 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n19 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n20 In establishing a Joint Committee, one can take into account the existing institutions for transfrontier co-operation.
\n21 Protocols may be added, notably on the lines of the models appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n22 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n23 For all other arrangements the Parties may refer to the general clauses for model inter-State agreements appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n24 The need for local committee to be set up will depend on the composition of the Joint Committee and the status of the Signatories to this model agreement.
\n25 Protocols may be added, notably on the lines of the models appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n26 The agreement shall specify, providing details, where appropriate: a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions: — name and address of the Commission; — precise definition of the powers assigned to the Commission; — regulations governing decision-making methods; — reference to the public nature of deliberations; — definition of the relevant rules with regard to budget and estimates; — definition of the methods of funding projects; — definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement); — definition of the methods of admission to and withdrawal from membership; — etc. b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.
\n27 For all other arrangements the Parties may refer to the general clauses for model inter-State agreements appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n28 For the purpose of this agreement, it is advisable to have the authorities participate, which have competencies in the field of regional/spatial planning, land use planning, shipping and navigation, forestry, tourism and environment concerning the territories traversed by the river in question. In accordance with the respective national laws, it can thus be necessary to have local, regional and/or central authorities of one state sign this agreement or to have higher authorities delegate the powers necessary for the participation to authorities on a lower tier of administration.
\n29 The Contracting Parties may wish to create a co-operation body which has legal personality. In such a case, the Additional Protocol of 1995 to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation can be taken as a reference.
\n30 The Contracting Parties may wish to adapt the range of the territory in question to their particular situation.
\n31 These objectives are not exhaustive and the Contracting Parties may wish to amend them according to their particular situation and competencies.
\n32 Special requirements will apply, if the Contracting Parties choose to create a Joint Committee with legal personality under Article 1.
\n33 This arrangement might be particularly useful to frontier authorities, eg in the case of pollution: one authority might offer another contributory finance to enable it to carry out work within its competence but of value to the first.
\n34 Whose Articles of Association are appended hereto.
\n35 This last clause applies only to rural parks in which such economic and socio-cultural activities are organised.
\n36 This inter-state agreement could be based on Model Agreement 1.1, appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.
\n37 E.g.: earthquakes volcanic eruptions, floods, fires, etc.
\n38 The authorities concerned on each side of the border could themselves jointly set up and manage contingency funds for disasters occurring in their territory. In the agreement itself, they might agree to attempt to set up such a fund, which could be financed by contributions from the industries concerned.
\nAdditional Protocol To The European Outline Convention On Transfrontier Co-operation Between Territorial Communities Or Authorities Strasbourg, 9.XI.1995 The Council of Europe member States signatory to this Protocol to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities (hereinafter referred to as \"the Outline Convention\"), Affirming the importance of transfrontier co-operation between territorial communities or authorities in border areas;
\nBeing resolved to take further measures to secure transfrontier co-operation between territorial communities or authorities;
\nWishing to facilitate and develop transfrontier co-operation between territorial communities or authorities situated in border areas;
\nAcknowledging the need to adapt the Outline Convention to the actual situation in Europe;
\nConsidering that it would be appropriate to supplement the Outline Convention with a view to reinforcing transfrontier co-operation between territorial communities or authorities;
\nHaving regard to the European Charter of Local Self-Government;
\nBearing in mind the Declaration on transfrontier co-operation in Europe which the Committee of Ministers made on the occasion of the 40th anniversary of the Council of Europe and which, among other things, called for continued action in order to gradually remove barriers of any kind administrative, legal, political or psychological to curb the development of transfrontier projects, Have agreed the following additional provisions:
\n1.Each Contracting Party shall recognise and respect the right of territorial communities or authorities under its jurisdiction and referred to in Articles 1 and 2 of the Outline Convention to conclude transfrontier co-operation agreements with territorial communities or authorities of other States in equivalent fields of responsibility, in accordance with the procedures laid down in their statutes, in conformity with national law and in so far as such agreements are in keeping with the Party's international commitments.
\n2.A transfrontier co-operation agreement shall entail only the responsibilities of the territorial communities or authorities which have concluded it.
\nDecisions taken jointly under a transfrontier co-operation agreement shall be implemented by territorial communities or authorities within their national legal system, in conformity with their national law. Decisions thus implemented shall be regarded as having the same legal force and effects as measures taken by those communities or authorities under their national legal system.
\nA transfrontier co-operation agreement concluded by territorial communities or authorities may set up a transfrontier co-operation body, which may or may not have legal personality. The agreement shall specify whether the body, regard being had to the responsibilities assigned to it and to the provisions of national law, is to be considered a public or private law entity within the national legal systems to which the territorial communities or authorities concluding the agreement belong.
\n1.Where the transfrontier co-operation body has legal personality, such personality shall be as defined in the law of the Contracting Party in which its headquarters are located. The legal personality of the body is recognised by the other Contracting Parties which have territorial communities or authorities party to the transfrontier agreement in conformity with their own national law.
\n2.The transfrontier co-operation body shall perform the responsibilities assigned to it by the territorial communities or authorities in accordance with its purpose and in the manner provided for in the national law by which it is governed.
\nThus:
\n1.The Contracting Parties may, if their national law allows it, decide that the transfrontier co-operation body is to be a public law entity and that, for the purposes of each Contracting Party's legal system, any measures which it takes are to have the same legal force and effects as if they had been taken by the territorial communities or authorities which concluded the agreement.
\n2.However, the agreement may stipulate that it is for the territorial communities or authorities which concluded the agreement to execute such measures, especially where the measures may affect the rights, freedoms and interests of individuals. Moreover, each Contracting Party may provide that general responsibilities cannot be attributed to the transfrontier co-operation body and that such a body shall not be empowered to take measures which apply generally.
\n1.Measures taken by territorial communities or authorities under a transfrontier co-operation agreement shall be subject to the same supervision as the law of each Contracting Party prescribes in respect of any measure taken by the territorial communities or authorities concluding the agreement.
\n2.Measures taken by a transfrontier co-operation body set up under an agreement shall be subject to the supervision provided for in the law of the State in which the body's headquarters are located, keeping in mind, in addition, the interests of territorial communities or authorities of other States. The transfrontier co-operation body shall comply with information requests made by the authorities of the States to which the territorial communities or authorities belong. The supervisory authorities of the Contracting Parties shall endeavour to establish means of appropriate co-ordination and information.
\n3.Measures taken by a body as referred to in paragraph 1 of Article 5 shall be subject to the same supervision as the law of each Contracting Party prescribes in respect of any measure taken by the territorial communities or authorities concluding the agreement.
\nAny disputes arising from a transfrontier co-operation body's activities shall be referred to the courts which are competent under internal law or under an international agreement.
\n1.Each Contracting Party shall declare, when signing this Protocol, or when depositing the instrument of ratification, acceptance or approval, whether it will apply the provisions of Articles 4 and 5 or of one of those articles only.
\n2.Such a declaration can be modified at any subsequent time.
\nNo reservations to the provisions of this Protocol shall be allowed.
\n1.This Protocol shall be open for signature by the States which have signed the Outline Convention, which may express their consent to be bound by either:
\n2.A member State of the Council of Europe may not sign this Protocol without reservation as to ratification, acceptance or approval, or deposit an instrument of ratification, acceptance or approval, unless it has already deposited or simultaneously deposits an instrument of ratification, acceptance or approval of the Outline Convention.
\n3.The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
\n1.This Protocol shall come into force three months after the date on which four member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Protocol, in accordance with the provisions of Article 10.
\n2.In respect of any member State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Protocol shall come into force three months after the date of its signature or deposit of instrument of its ratification, acceptance or approval.
\n1.After the entry into force of this Protocol, any State which has acceded to the Outline Convention may also accede to the Protocol.
\n2.Accession shall be effected by the deposit with the Secretary General of the Council of Europe of an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.
\n1.Any Contracting Party may, at any time, denounce this Protocol by means of notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
\n2.Such denunciation shall become effective six months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.
\nThe Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe and any State which has acceded to this Protocol of:
\nIn witness whereof, the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.
\nDone at Strasbourg, this 9th day of November 1995, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to any State invited to accede to this Protocol.
\nEiropas pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību PREAMBULA Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju, Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm un veicināt to sadarbību;
\nŅemot vērā, ka, saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 1.pantu šis mērķis sasniedzams, noslēdzot vienošanās valsts pārvaldes jomā;
\nŅemot vērā, ka Eiropas Padomei ir jānodrošina Eiropas teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju līdzdalība tās mērķa sasniegšanā;
\nŅemot vērā, ka šī mērķa sasniegšanai potenciāla nozīme ir sadarbībai starp pierobežas teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām tādās jomās kā reģionu, pilsētu un lauku attīstība, vides aizsardzība, komunālo un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana, kā arī savstarpēja palīdzība krīzes situācijās;
\nAtsaucoties uz pagātnes pieredzi, kas apliecina, ka sadarbība starp Eiropas vietējiem un reģionālajiem pārvaldes institūcijām palīdz tiem daudz efektīvāk veikt savus uzdevumus un veicina jo īpaši pierobežu reģionu attīstību;
\nBūdamas apņēmības pilnas veicināt šādu sadarbību cik vien iespējams un tādējādi dot ieguldījumu pierobežas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī stiprināt brālības garu, kas vieno Eiropas tautas, Vienojas par sekojošo:
\nKatra Līgumslēdzēja Puse apņemas sekmēt un veicināt pārrobežu sadarbību starp tās jurisdikcijā esošām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām un citu Līgumslēdzēju Pušu jurisdikcijā esošajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām. Tai ir jācenšas veicināt jebkādu šim nolūkam nepieciešamo vienošanos un norunu panākšanu saskaņā ar katras Puses atšķirīgo konstitucionālo kārtību.
\nNoslēgtās vienošanās un norunas var balstīties uz parauga un pamatvienošanās, statūtiem un līgumiem, kuri ir klātpievienoti kā pielikumi šai Konvencijai (pielikumi 1.1. līdz 1.5. un 2.1. līdz 2.6.) ar visām izmaiņām, kuras var būt nepieciešamas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses īpašajiem apstākļiem. Šīs parauga un pamatvienošanās, statūti un līgumi kalpo tikai kā vadlīnijas, un Konvencijas pieņemšana neuzliek par pienākumu to izpildi.
\nKatrai Līgumslēdzējai Pusei ir jācenšas atrisināt jebkuras juridiska, administratīva vai tehniska rakstura grūtības, kas traucē pārrobežu sadarbības attīstību un netraucētu norisi, un tai ir jāsaskaņo sava rīcība ar citām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju.
\nLīgumslēdzējām Pusēm ir jāņem vērā ieteikums radīt tām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, kas ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, tādus pašus apstākļus kā tad, ja tās sadarbotos savas valsts iekšienē.
\nKatrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāsniedz pēc iespējas pilnīgāka informācija, kuru pieprasa cita Līgumslēdzēja Puse, lai palīdzētu tai izpildīt šīs Konvencijas nosacījumus.
\nKatrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānodrošina, lai attiecīgās teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas būtu informēti par reālajām darbības iespējām, kuras tiem paver šī Konvencija.
\nEiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī citas šai Konvencijai pievienojušās valstis par: (a) jebkuru jaunu pievienošanās f aktu; (b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanu; (c) datumiem, kad stājas spēkā šī Konvencija saskaņā ar tās 9. pantu; (d) jebkuru saņemto iesniegumu saskaņā ar 2.panta 2.punktu vai 3.panta 5.punktu; (e) jebkuru saņemtu paziņojumu saskaņā ar 11.panta prasībām un datumu, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.
\nApliecinot augstākminēto, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.
\nSastādīts Madridē, 1980.gada 21.maijā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kurš tiks nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātus eksemplārus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.
\nPielikums 1 Tipveida nolīgumi un paraugnolīgumi, paraugstatūti un parauglīgumi starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām Šī secīgā tipveida nolīgumu sistēma radīta, ņemot vērā atšķirības starp divām galvenajām, nolīguma noslēgšanas līmenim atbilstošajām nolīgumu kategorijām: — starpvalstu tipveida nolīgumi par pārrobežu sadarbību vietējā un reģionālā līmenī; — paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas var kalpot par pamatu pārrobežu sadarbībai starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.
\nKā redzams no turpmāk dotā saraksta, tikai divi starpvalstu nolīgumi par pārrobežu sadarbību un reģionāliem pārrobežu sakariem ir pakļauti valsts jurisdikcijai. Pārējie starpvalstu nolīgumi vienīgi nosaka tiesisko struktūru nolīgumu vai līgumu noslēgšanai starp teritoriālajām pārvaldes institūcijām vai teritoriālajām kopienām, kuru vadlīnijas ir iekļautas otrajā kategorijā.
\n1.2. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp reģioniem;
\n1.3. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām;
\n1.4. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību uz līguma pamata;
\n1.5. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūcijām;
\n1.6. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem un/vai pašvaldībā m;
\n1.7. Tipveida nolīgums par starpvalstu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;
\n1.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;
\n1.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveid ošanu un to apsaimniekošanu;
\n1.10. Tipveida nolīgums par pierobežu lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu;
\n1.11. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību apmācības, informācijas, nodarbinātības un darba apstākļu jomā;
\n1.12. Starpvalstu tipveida nolīgums par pierobežu teritorijās esošo skolu sadarbību;
\n1.13. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežu teritoriju sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.
\n2.2. Paraugnolīgums par pārvaldes koordināciju, risinot ar pārrobežu sadarbību saistītos vietējos sabiedriskos jautājumus;
\n2.3. Paraugnolīgums par pārrobežu privāttiesību subjektu dibināšanu;
\n2.4. Tipveida līgums (privāttiesību jomā) par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām;
\n2.5. Parauglīgums (publisko tiesību jomā) par preču piegādē m vai pakalpojumu sniegšanu starp pierobežas vietējās pārvaldes institūcijām;
\n2.6. Paraugnolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūciju izveidošanu;
\n2.7. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem un/vai pašvaldībām;
\n2.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;
\n2.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveidošanu un to apsaimniekošanu;
\n2.10. Tipveida nolīgums par pārrobežas lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu;
\n2.11. Tipveida nolīgums starp privāttiesību subjektiem par pierobežas parku izveidošanu un apsaimniekošanu;
\n2.12. Paraugnolīgums starp vietējām un reģionālajām iestādēm par pārrobežu sadarbību civilajā aizsardzībā un savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos, kas notiek pierobežas teritorijās;
\n2.13. Tipveida nolīgums par skolu un vietējo teritoriju starpvalstu sadarbību;
\n2.14. Tipveida nolīgums par pierobežas skolu mācību programmas izveidi ;
\n2.15. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežas teritoriju sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.
\nIepriekšminēto tipveida nolīgumu plašās izvēles sistēma paver valdībām iespēju radīt pārrobežu sadarbībai jebkurus, to vajadzībām visvairāk piemērotos apstākļus, šim nolūkam izmantojot pārrobežu sadarbību veicinošo nolīgumu (1.1.) kā pamatu un to papildinot ar jebkuru no dažādajiem variantiem (tipveida nolīgumi 1.2.-1.5.). Valstīm ir tiesības izvēlēties vai nu tikai vienu variantu, vai vairākus variantus, vai pat visus variantus un darīt to vienlaicīgi vai pa posmiem. Ja nolīgumi tiek slēgti starp valstīm ar līdzīgām tiesiskajām sistēmām — tādām kā Skandināvijas valstis, var izrādīties, ka nav obligāti izraudzīties šādus speciāla tipa nolīgumus.
\nTipveida nolīgumu 1.1.-1.5. vispārīgie punkti a pants 1. Šā nolīgumā izpratnē \"vietējās pārvaldes institūcijas\" nozīmē pārvaldes iestādes, institūcijas vai pašvaldības, kuras veic vietējās pārvaldes funkcijas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumdošanas aktiem.
\nTaču šāds norādījums nedrīkst kaitēt tiesībām, kas iegūtas sakarā ar jau esošo sadarbību. g pants Dalībvalstu pienākums ir pastāvīgi informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par to komisiju, komiteju un citu institūciju darbību, kuras saņēmušas uzdevumus, pamatojoties uz šo nolīgumu. h pants Dalībvalstīm ir tiesības atbilstoši iegūtajai pieredzei izdarīt nelielus grozījumus šajā nolīgumā, vienkārši apmainoties ar notām. i pants 1. Katra puse paziņo otrai pusei, ka tā ir izpildījusi procedūras, kas noteiktas tā iekšējos likumdošanas aktos šā nolīguma īstenošanai, kurš stājas spēkā ar pēdējā paziņojuma iesniegšanas dienu.
\n1.1. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbības veicināšanu Ievadpiezīme: Šis ir starpvalstu tipveida nolīgums, kurā ietverti vispārīgi noteikumi un kuru var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem turpmāk dotajiem starpvalstu tipveida nolīgumiem, un valdības, apzinoties priekšrocības, kādas sniedz pārrobežu sadarbība, kas paredzēta Eiropas pamatkonvencijā par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, vienojas šādi:
\nPuses apņemas meklēt iespējas pārrobežu sadarbībai reģionālā un vietējā līmenī un veicināt šādu sadarbību.
\nAr pārrobežu sadarbību puses saprot visus kopīgos administratīvos, tehniskos, ekonomiskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, kas tiek veikti, lai nostiprinātu un attīstītu draudzīgu sadarbību starp rajoniem robežas abās pusēs, un attiecīgu nolīgumu noslēgšanu, kuru nolūks ir atrisināt problēmas, kas varētu rasties šajā sfērā.
\nŠiem pasākumiem cita starpā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai uzlabotu reģionu un pilsētu attīstības apstākļus, dabas resursu aizsardzību, sniegtu savstarpēju palīdzību dabas un citādu katastrofu gadījumā un uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu.
\nPusēm, izmantojot savstarpējas konsultācijas, ir jānodrošina to jurisdikcijai pakļautās reģionālās pašvaldības ar šādai sadarbībai nepieciešamajiem resursiem.
\nPuses arī apņemas atbalstīt vietējo pārvaldes institūciju darbību, kuras mērķis ir nodibināt un attīstīt pārrobežu sadarbību.
\nVietējām un reģionālajām pārvaldes institūcijām, kuras saskaņā ar šo nolīgumu ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā, ir tiesības izmantot tos pašus līdzekļus un to pašu aizsardzību, kādu tās izmantotu, ja sadarbotos visas valsts līmenī.
\nKatras puses kompetentām iestādēm ir jāseko, lai no budžeta tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi par šajā nolīgumā paredzētās pārrobežu sadarbības attīstību atbildīgo institūciju kārtējo izdevumu segšanai.
\nKatra puse dod norādījumus institūcijai, komisijai vai iestādei, kura izveidota, lai pētītu valsts likumdošanas aktus un lēmumus nolūkā ieteikt grozījumus jebkuros noteikumos, kas var traucēt vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības attīstību. Īpaša uzmanība jāpievērš finansu un muitas noteikumu, ārvalstu valūtas un kapitālu kustības noteikumu pilnveidošanai un kārtībai, kādā notiek augstāku iestāžu iejaukšanās, it īpaši attiecībā uz uzraudzību un kontroli.
\nIekams spert iepriekšējā daļā minētos soļus, pusēm, ja nepieciešams, ir savstarpēji jākonsultējas un jāapmainās ar attiecīgo informāciju.
\nPusēm ir jācenšas ar arbitrāžas vai citu līdzekļu palīdzību atrisināt vietējās nozīmes strīdīgos jautājumus, kurus ir svarīgi noregulēt, lai sekmīgi īstenotu pārrobežu sadarbības projektus.
\n1.2. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp reģioniem Ievadpiezīme: Š onolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).
\nLai veicinātu pārrobežu konsultācijas starp reģioniem, kas definēti šā teksta pielikumā, puses izveido kopīgu komisiju (turpmāk — Komisija) un, ja nepieciešams, vienu vai vairākas reģionālās komitejas (turpmāk — Komitejas), kas izskata jautājumus par pārrobežu konsultācijām.
\nKatra puse sedz savas Komisijā ietilpstošās delegācijas izdevumus. Komitejās ietilpstošo delegāciju izdevumus sedz pašvaldības, kas izveidojušas attiecīgās delegācijas.
\nKomisijas un Komiteju darba koordinācijas un pēctecības nodrošināšanai puses, ja nepieciešams, izveido sekretariātu, kura sastāvu, galveno mītni, darba un finansēšanas kārtību nosaka speciālā nolīgumā, ko tie noslēdz pēc Komisijas priekšlikuma. Ja šāda pušu nolīguma nav, sekretariātu izveido pati Komisija.
\nPierobežas rajoni, uz kuriem attiecas šis nolīgums, minēti nolīguma pielikumā, kuru var grozīt, vienkārši apmainoties ar notām.
\n— pilsētu un reģionu attīstība; — transports un komunikācijas (sabiedriskais transports, ceļi un autostrādes, kopīgās lidostas, ūdens ceļi, jūras ostas utt.); — energoapgāde (elektrostacijas, gāzes apgāde, elektroapgāde un ūdens apgāde); — dabas aizsardzība (aizsargājamās vietas, atpūtas zonas, dabas parki utt.); — ūdens resursu saglabāšana (kontrole pār piesārņojumu, attīrīšanas iekārtas utt.); — atmosfēras aizsardzība (gaisa piesārņošana, cīņa pret troksni, no trokšņa brīvas zonas utt.); — izglītība, apmācība un zinātniskā pētniecība; — veselības aizsardzība (piemēram, viena rajona medicīnas iestādes izmanto cita rajona iedzīvotāji); — kultūra, brīvā laika pavadīšana un sports ( teātri, orķestri, sporta centri, atpūtas nami un nometnes, jaunatnes centri utt.); — savstarpēja palīdzība katastrofu gadījumos (ugunsgrēki, plūdi, epidēmijas, aviokatastrofas, zemestrīces, nelaimes gadījumi kalnos utt); — tūrisms (kopīgi tūrisma attīstības projekti); — strādnieku problēmas pierobežas rajonos (transportlīdzekļi, dzīvokļi, sociālā nodrošināšana, nodokļi, nodarbinātība, bezdarbs utt.); — ekonomiskie projekti (jaunas rūpniecības nozares utt.); — dažādi projekti (atkritumu likvidācijas iekārtas, kanalizācija utt.); — lauksaimniecības pilnveidošana; — sabiedriskās iestādes.
\n1.3. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).
\nLai nodrošinātu pilnīgāku informācijas apmaiņu un attīstītu konsultācijas starp vietējām pārvaldes institūcijām abās robežas pusēs, līgumslēdzējas puses aicina pašvaldības ar konsultatīvo komiteju palīdzību kopīgi pētīt problēmas, kas rada savstarpēju interesi.
\nŠādu komiteju procedūras noteikumus pieņem to locekļi. Augstākstāvošām institūcijām jāpiedalās komiteju darbā vai pastāvīgi jāsaņem no tām informāciju.
\nKonsultatīvās komitejas piedalās pārrobežu reģionālo konsultatīvo komisiju darbā ar komisiju izvirzītajiem noteikumiem, ja attiecīgajos rajonos šādas komisijas tiek izveidotas. Tieši tāpat šīs komisijas sniedz palīdzību konsultatīvajām komitejām to darbā.
\nKomitejas var darboties arī kā konsultantes pārrobežu sadarbības jautājumos noslēgto speciālo starpvalstu līgumu īstenošanā.
\nKonsultatīvo komiteju pienākums ir organizēt divu pušu informācijas apmaiņu un konsultācijas, kā arī izpētīt jautājumus, kas rada savstarpēju interesi, un noteikt kopīgus mērķus.
\nSavā darbībā tās pamatojas uz cieņu pret savu locekļu pienākumiem, locekļu pilnvaras nevar nodot citam.
\nTaču šo komiteju locekļi var sadarbības nolīgumu ietvaros kopīgi izlemt, kādus pasākumus vai ierobežojumus viņi ievēro savā darbībā vai no kādas konsultāciju procedūras jāvadās.
\nLai sniegtu palīdzību šīm konsultatīvajām komitejām to darbā, ieinteresētās vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām var izveidot asociācijas, kas nodrošina juridiskos ietvarus konsultatīvo komiteju darbībai.
\nŠādas asociācijas tiek izveidotas atbilstoši civiltiesību vai komerctiesību normām, kas tiek piemērotas asociācijām vienā no ieinteresētajām valstīm. Piemērojot izraudzīto tiesību sistēmu, ja nepieciešams, netiek ņemti vērā noteikumi, formalitātes un konkrēti lēmumi, kas a t tiecas uz asociāciju locekļu pilsonību.
\nInformācija, kas tiek sniegta augstākām pārvaldes institūcijām saskaņā ar 2.pantu, ietver visas ziņas par šajā pantā minēto asociāciju darbību.
\n1.4. Starpvalstu tipveida nolīgums par vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību uz līguma pamata Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).
\nVietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbība tiek īstenota, inter alia, pamatojoties uz administratīvajiem, ekonomiskajiem vai tehniskajiem līgumiem.
\nPārrobežu sadarības līgumus slēdz vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām.
\nŠie līgumi inter alia attiecas uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, kopīgiem pasākumiem, asociāciju izveidošanu atbilstoši vienas nolīguma dalībvalsts civiltiesību vai komerctiesību normām vai šādu asociāciju locekļu sastāvu5.
\nŠāda līguma puses norāda, kuras tiesību normas tam tiek piemērotas, izdarot atsauci uz vienas šā nolīguma dalībvalsts līgumtiesībām (gan publiskajām tiesībām, gan privāttiesībām).
\nPuses arī norāda tajā pakāpē, kādā tas nepieciešams, kuras šo tiesību normas var izslēgt, jo tās nav saistošas.
\nJa līgumā attiecīga noteikuma nav, piemērojamas tās valsts tiesību normas, kuras konkrētā pašvaldība saskaņā ar šīm normām ir atbildīga par galvenā pakalpojuma sniegšanu, vai, ja tas attiecīgi nav norādīts, tad tā vietējā pārvaldes institūcija, kuras sniegto pakalpojumu apjoms finansiālajā izteiksmē ir vislielākais.
\nJebkurā gadījumā personas, kuras ir pakļautas līguma pušu vietējām pārvaldes institūcijām, saglabā tiesības iesniegt prasību pret tām vai meklēt pret tām aizsardzības līdzekļus, uz ko šīm personām būtu tiesības, ja saglabātos minēto pašvaldību pienākums nodrošināt minētās personas ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem. Vietējām pārvaldes institūcijām, pret kurām iesniegta šāda prasība vai pret kurām tiek izmantoti aizsardzības līdzekļi, ir tiesības ierosināt tiesā lietu pret tām vietējām pārvaldes institūcijām, kuras uzņēmušās pienākumu nodrošināt ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem.
\nPriekšlikumus attiecībā uz līgumu noslēgšanu vai to grozīšanu vienlaikus regulē katrā valstī parastās tiesību normas, kuras paredz augstāku pārvaldes institūciju iejaukšanos. Taču tam nav vajadzīga šā līguma dalībvalstu institūciju piekrišana. Jebkurš augstākas pārvaldes institūcijas lēmums, kas var aizkavēt pārrobežu sadarbības līguma noslēgšanu un piemērošanu vai v ar kļūt par tā atcelšanas iemeslu, jāpieņem pēc konsultācijām ar citu ieinteresēto valstu attiecīgām augstākām pārvaldes institūcijām.
\nJa rodas strīds, kompetentas tiesu iestādes izvēli nosaka piemērojamo tiesību normas, taču pārrobežu sadarbības līgumā var ietvert arbitrāžas atrunas. Neatkarīgi no jebkurām šādām atrunām patērētāji un trešās personas var izmantot pret savas valsts vietējām pārvaldes institūcijām jebkurus aizsardzības līdzekļus, jo tieši pašvaldību pienākums ir prasīt atlīdzību no tās puses, kura līgumu ir pārkāpusi.
\nAugstākas pārvaldes institūcijas veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesas lēmumu drīzu izpildi neatkarīgi no tā, pie kuras valsts pieder tiesa, kas lēmumu pieņēmusi.
\nLīgumi, kas noslēgti, pamatojoties uz šo nolīgumu, paliek spēkā pēc tā denonsēšanas. Taču līgumos tiek iekļauta atruna, kas pusēm atļauj tos izbeigt ar noteikumu, ka šā nolīguma denonsēšanas gadījumā par to tiek paziņots piecus gadus pirms šādas izbeigšanas. Dalībvalstīm ir tiesības izmantot šo atrunu.
\n1.5. Starpvalstu tipveida nolīgums par vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūcijām Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5. ).
\nAtbilstoši mērķiem, kuru sasniegšanu ar asociāciju vai konsorciju palīdzību atļauj iekšējie valsts likumdošanas akti, vietējās pārvaldes institūcijas un citas publisko tiesību institūcijas var iestāties asociācijās vai konsorcijos, kas tiek izveidoti cita nolīguma pušu teritorijā saskaņā ar tā iekšējiem valsts likumdošanas aktiem.
\nSavu locekļu pilnvaru ietvaros 1.pantā minētās asociācijas vai konsorciji ir tiesīgi veikt darbību atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajiem mērķiem katras ieinteresētās puses teritorijā. Turklāt asociācijas un konsorciji ievēro šīs valsts noteikumus, izņemot gadījumus, kurus pieļāvusi šī valsts.
\nPuses apņemas atļaut asociācijas vai konsorcija uzdevumu izpildi savā teritorijā, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un drošības normas.
\nJa atbilstoši iekšējo likumdošanas aktu normām asociācija vai konsorcijs nevar kādas valsts teritorijā īstenot noteiktas pilnvaras, tiesības vai privilēģijas, kas nepieciešamas, lai savas locekles — vietējās pārvaldes institūcijas interesēs pildītu savus uzdevumus šajā valstī, šai pašvaldībai ir tiesības un pienākums rīkoties asociācijas vai konsorcija vietā vai vārdā, lai īstenotu vai nodrošinātu šīs pilnvaras, tiesības vai privilēģijas.
\nPar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas uzticēta asociācijai vai konsorcijam saskaņā ar to statūtiem savu locekļu teritorijā, ir atbildīga asociācija vai konsorcijs, tāpēc locekļi ir pilnībā atbrīvoti no jebkādām saistībām šai ziņā. Asociācija vai konsorcijs ir atbildīgi arī patērētāju un trešo personu priekšā. Taču patērētāji un trešās personas saglabā attiecībā uz vietējām pārvaldes institūcijām, kurām un kuru vārdā tiek veiktas preču piegādes un tiek sniegti pakalpojumi, visas tiesības iesniegt prasības un izmantot aizsardzības līdzekļus, kādi tiem būtu, ja pašas pašvaldības būtu uzņēmušās saistības piegādāt šīs preces un sniegt šos pakalpojumus. Pašvaldībām, pret kurām tiek īstenotas prasījuma tiesības vai tiek iesniegta regresa prasība, pašām ir tiesības celt prasības pret asociāciju.
\nAsociācijas vai konsorciji, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, turpina pastāvēt pēc šā nolīguma denonsēšanas, tomēr nekaitējot 7.panta trešās daļas noteikumiem.
\n1.6. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem un/vai pašvaldībām (1.variants) Starpvalstu nolīgums ..................(valsts).........................un ..................(valsts).........................valdības (A variants) — vēlēdamās veicināt sadarbību starp reģioniem ekonomiskajā un sociālajā jomā, lai attīstītu savus attiecīgos pierobežas rajonus, vienojas šādi: (B variants) — vēlēdamās veicināt ekonomisko un sociālo sadarbību starp .......... reģionu un ................ reģionu, lai panāktu abu minēto reģionu tālāku attīstību, vienojas šādi: (2.variants) No līgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām .......................valsts un ....................................valsts ....................... un.............................reģionālās/vietējās pārvaldes institūcijas, — vēlēdamās atbalstīt un veicināt reģionālo sadarbību, lai radītu iespējas uzlabot pierobežas teritoriju ekonomiskās attiecības; — vēlēdamās stiprināt to reģionu sociālekonomisko struktūru, kuri cenšas uzlabot situāciju attiecībā uz nodarbinātību un ieņēmumiem; — uzskatīdamas, ka minēto reģionu iekšējos līdzekļus un potenciālu var izmantot, lai gūtu iespējami lielāku labumu gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, vienojas šādi:
\nPuses vienojas izveidot kopīgu starpreģionālo komisiju ekonomiskās un/vai sociālās sadarbības veikšanai.
\n(1.variants) izvērtēt iespējas īstenot kopīgus projektus, izstrādājot kopīgas rīcības programmu reģionālās attīstības jomā un paredzot visu nepieciešamo šādas programmas īstenošanai. (2.variants) izskatīt projektu par:6 ................................................................................ ................................................................................ un detalizēti izstrādāt tā īstenošanas plānu.
\nKomisijas sastāvā iekļaut .... personas, vietas sadalot vienādi starp līgumslēdzējām pusēm un atļaujot katrai līgumslēdzējai pusei, ņemot vērā tās vietējos likumus, sadalīt vietas savā delegācijā tā, lai būtu aptvertas visas teritoriālās institūcijas (centrālā valdība, kantonu, zemju, reģionālās un/vai vietējās pārvaldes institūcijas), uz kurām attiecas šis līgums.
\nAtbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi: \"A\" puse [no.................. valsts] [.. ...... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas] ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas]; \"B\" puse [no.................. valsts] [........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas] ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];
\nKomisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.
\nKomisiju vadība rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis ...... gadus.
\nKomisija var pieaicināt ekspertus.
\nKomisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.
\nKatra puse sedz savas delegācijas izdevumus.
\n;
\n7
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem8 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai. 9 Nolīgums sastādīts ........... gada ................... mēneša ........... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.
\n1.7. Tipveida nolīgums par starpvalstu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā [par starpvalstu komisiju izveidošanu pārrobežu teritoriālajai plānošanai] Starpvalstu nolīgums ..................(valsts).........................un ..................(valsts).........................valdības — ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.); — ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošanas hartu (1983.g.); — vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos, vienojas šādi:
\nIzveidot kopēju teritoriālās plānošanas komisiju (turpmāk — komisiju).
\n[Izstrādājot 2.pantu, jāņem vērā, ka paredzēto projektu sagatavošana un komisijas konkrētie mērķi ir galvenie pārstāvības noteikšanas faktori.] Komisija sastāv no ....... locekļiem: — ...... locekļi no ........................... valsts un — ...... locekļi no ............................ valsts.
\nAtbilstoši projekta uzdevumam komisija tiek izveidota šādi: \"A\" puse [no.................. valsts] ......... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas]; \"B\" puse [no.................. valsts] ......... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];
\nAbu līgumslēdzēju pušu veikto teritoriālās plānošanas pasākumu ietvaros komisija ir atbildīga par pierobežas rajonu sadarbības nodrošināšanu, par mērķu koordināciju un par kopīgas rīcības veicināšanu, izmantojot iespējamos līdzekļus, kādus paredz spēkā esošie likumi un noteikumi.
\nŠajā nolūkā komisija: — sagatavo priekšlikumus un ieteikumus par teritoriālo plānošanu attiecīgajos rajonos un iesniedz tos kompetentām institūcijām; — veic šādu pasākumu koordināciju un saskaņošanu: ................................................................................
\nKomisija var izveidot komitejas un/vai darba grupas, kuru uzdevums ir izvirzīt konkrētus ar attiecīgo rajonu vai īpašo problēmu saistītus jautājumus.
\nKomisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.
\nKomisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).
\nKomisija var pieaicināt ekspertus.
\nKomisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.
\nKatra puse sedz savas delegācijas izdevumus.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms līguma termiņa izbeigšanās.10
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem11 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.12 Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.
\n1.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā (1.variants) Starpvalstu nolīgums [..................(valsts).........................un ...................(valsts).........................valdības, vēlēdamās veicināt pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā, ir nolēmušas izveidot .................. reģionālās/vietējās pašvaldības un ...................... reģionālās/vietējās pašvaldības sadarbības mehānismus. (2.variants) Nolīgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām ................... valsts un ....................................valsts .................... reģionālās/pašvaldības ...................... reģionālās/pašvaldības pārvaldes institūcijas — ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.); — ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošanas hartu (1983.g.); — vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos; — būdamas pārliecinātas par nepieciešamību veicināt teritoriālās plānošanas pasākumu koordināšanu un saskaņošanu kopīgajos pierobežas rajonos; — ņemot vērā esošos valsts un reģionālos plānus un programmas teritoriālās plānošanas jomā, vienojas šādi:
\na. Spēkā esošo likumu un noteikumu ietvaros līgumslēdzējas puses apņemas izveidot un tālāk attīstīt kārtību, kādā rīkojamas savstarpējas konsultācijas, pirms tiek uzsākta teritoriālās attīstības plānošana un, ja nepieciešams, arī pirms tiek uzsākta reģionālās attīstības plānošana. b. Puses centīsies saskaņot mērķus un izstrādāt kopīgu teritoriālās plānošanas politiku, lai veicinātu savu attiecīgo teritoriju attīstību. c. Līgumslēdzējas puses apņemas veikt pasākumus, kādi nepieciešami kompetentās [valsts], [reģionālās], [pašvaldību] iestādēs saskaņoto projektu īstenošanai. (1.variants)
\nLai īstenotu šā nolīguma 1.panta noteikumus, puses vienojas izveidot kopīgu komisiju [ekspertu grupu] teritoriālas plānošanas īstenošanai.
\nKomisija [ekspertu grupa] sastāv no ........ locekļiem, ................ pārstāvji no .............. puses un ........... pārstāvji no ............ puses.
\nAtbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi: \"A\" puse [no.................. valsts] ([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]) ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas]; \"B\" puse [no.................. valsts] ([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]) ......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas [........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];
\n— organizēt un īstenot informācijas apmaiņu par visiem teritoriālās plānošanas darba aspektiem konkrētajā rajonā; — izstrādāt kārtību, kādā rīkojamas konsultācijas pirmsplānošanas periodā; — savas kompetences ietvaros saskaņot teritoriālās attīstības plānus; — rīkot kopīgas apspriedes par teritoriālās attīstības plānu un projektu saskaņotu īstenošanu. [ 5.pants Komisijai palīdzību darba veikšanā sniedz pastāvīgs sekretariāts.]
\nKomisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.
\nKomisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).
\nKomisija var pieaicināt ekspertus.
\nKomisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.
\nKatra puse sedz savas delegācijas izdevumus.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.13
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem14 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.15 Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ...................un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks. (2.variants)
\nLīgumslēdzējas puses uzdod saviem kompetentajiem teritoriālās un reģionālās plānošanas dienestiem veikt jebkurus pasākumus, kādi nepieciešami šā nolīguma 1.panta \"a\", \"b\" un \"c\" punkta noteikumu īstenošanai.
\nLīgumslēdzēju pušu kompetentie dienesti sedz visus izdevumus sakarā ar 2.pantā minēto pasākumu veikšanu.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.16
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem17 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.18 Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ............... un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.
\n1.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveidošanu un to apsaimniekošanu ......................................valsts un ......................................valsts, [kā arī] ...........................valsts valdības un/vai .................................................. un ........................................................ kompetentās teritoriālās institūcijas, — apzinādamās, ka ir nepieciešams sadarboties dabas, ainavas un vides aizsardzībā un izveidot tādas dabas teritorijas, kuras ir vitāli svarīgas cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā; — vēlēdamās saskaņot savus lēmumus, kas ietekmē to teritoriju apsaimniekošanu, kurām ir īpaša vērtība un kuras atrodas abpus kopīgajai robežai; — apliecinādamas ciešu apņēmību saglabāt šo teritoriju dabas objektus un ainavas īpatnības, lai nodrošinātu sabiedrībai vienreizējas iespējas iepazīt dabu un vidi, vienojas šādi:
\nNo.................. puses teritoriju, kas atrodas ....................., no .................. puses teritoriju, kas atrodas ....................., [no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].
\n— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības; — aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus un dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi); — veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tos faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus; — aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko); — vides novērtēšanas un dabas un kultūras mantojuma popularizēšanas politikas ietvaros veicināt informēšanas un izglītošanas iespējas un pulcēšanās vietu izveidi; — organizēt un pārraudzīt tos saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus parkā, kuri vērsti uz iepriekšminēto mērķu sasniegšanu, nepārveidojot parka raksturu.
\n— .......................... locekļi no .................... puses, — .. ........................ locekļi no .................... puses, — [......................... locekļi no .................... puses].
\nKomitejā iekļaujami arī pazīstamu privāto vides saglabāšanas organizāciju un citu ainavas un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji.
\nVismaz reizi gadā vietēja komiteja iesniedz darba ziņojumu apvienotajai komitejai, izsakot attiecīgus priekšlikumus par parka apsaimniekošanu un attīstību.
\nApvienotā komiteja: — izstrādā savus kārtības noteikumus; — komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delegācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.
\nKatra puse sedz savas apvienotajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.20
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem21 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.22 Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros .................... un ................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.
\n1.10. Tipveida nolīgums par pierobežas lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu ......................................[valsts] un .......................................... valsts valdības, un/vai .............................................................. reģionālās pārvaldes institūcijas un/vai .............................................................. pašvaldības, — apzinādamās, ka sadarbība vides aizsardzībā, attīstot teritorijas ar īpaši skaistām dabas ainavām un vērtīgiem dabas objektiem, ir nepieciešams dzīves kvalitātes nodrošināšanas priekšnoteikums; — atzīstot, ka vietējiem iedzīvotājiem jāturpina un tālāk jāattīsta tādi saimnieciskie, sabiedriskie un kultūras pasākumi, kuri nekaitē iepriekšminētajām vērtībām; — vēlēdamās radīt un paplašināt iespējas sabiedrības un attiecīgo teritoriju iedzīvotāju izglītošanai un atpūtai brīvā dabā, vienojas šādi:
\nNo.................. puses teritoriju, kas atrodas ...................., no .................. puses teritoriju, kas atrodas ...................., [no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].
\n— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības; — aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus, dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi); — aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko); — sniegt palīdzību cilvēku izglītošanā, lai viņi iegūtu plašākas zināšanas un labāk novērtētu citu teritoriju dabas un kultūras mantojumu; — veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus; — organizēt un pārraudzīt saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, veicināt integrētu attīstību, lai paaugstinātu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju labklājību, saglabātu tās dabas un kultūras mantojumu un palielinātu iespējas izmantot šo teritoriju atpūtas vajadzībām.
\n— .......................... locekļi no .................... puses, — .......................... locekļi no .................... puses, — [......................... locekļi no .................... puses].
\nVismaz reizi gadā vietējā komiteja iesniedz apvienotajai komitejai darba ziņojumu kopā ar priekšlikumiem par parka apsaimniekošanu un attīstību.
\nApvienotā komiteja — — izstrādā savus kārtības noteikumus; — komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delegācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.
\nKatra puse sedz savas apvienotajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.24
\nŠis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem25 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.26 Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ....... dienā ......eksemplāros ................... un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.
\n1.11. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību nepārtrauktās izglītības, informācijas, nodarbinātības un darba apstākļu jomā Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (sk. tipveida nolīgumus1.1-1.5.) ............................................. valsts un .................................... valsts valdības, apzinādamās, ka abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem jānodrošina vienādi apstākļi attiecībā uz nepārtraukto izglītību, nodarbinātību, darba apstākļiem un informācijas saņemšanu, vienojas šādi:
\nVisiem šā nolīguma parakstītājas valsts pilsoņiem, kuri dzīvo teritorijā, kas uzskatāma par pierobežas teritoriju, ir tiesības piedalīties otras līgumslēdzējas puses darbaspēka tirgū atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piedāvāti šīs otras valsts pilsoņiem.
\nReģionālās pārvaldes vai centrālās valdības institūcijas par pierobežas teritoriju uzskata: ................................................................................ .. ( definējums ).
\nPierobežas teritoriju strādniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem darba noteikumiem un apstākļiem, kādi ir darba devējas valsts pilsoņiem.
\nPierobežas teritoriju strādniekiem ir tādas pašas tiesības pārvietoties nodarbinātības nolūkā — vismaz pierobežas teritorijas ietvaros —, kādas ir darba devējas valsts pilsoņiem.
\nBezdarbnieku skaits jāņem vērā attiecīgajām pārvaldes institūcijām, kuras atbilstoši savai kompetencei izstrādā visus darba vietu radīšanas projektus.
\nPie robežas teritoriju iedzīvotājiem un strādniekiem jānodrošina tādas pašas iespējas izmantot visas vispārējās apmācības un arodapmācības iestādes, kā arī aģentūras, kas nodrošina nepārtraukto izglītību, pārkvalificēšanu, pārvietošanu uz citu dzīvesvietu utt., kādas ir attiecīgās valsts pamatiedzīvotājiem un strādniekiem.
\nJānosaka tāda kārtība, ka tiek atzītas pierobežas teritorijās esošo institūciju izdotās kvalifikācijas vai citas apliecības, tādējādi garantējot vienādu attieksmi pret visām pierobežas teritorijās dzīvojošām personām, kuras vēlas turpināt apmācību vai izglītību otrā valstī vai kādā citā līgumslēdzējā valstī.
\nLai nodrošinātu vienādus apstākļus, jāorganizē pasākumi, kas veicina kaimiņu robežas rajona kultūras un tajā lietotās valodas apgūšanu.
\nKatra puse atzīst otras līgumslēdzējas puses kompetenci izdot apliecības un citus dokumentus, kurus tā apņemas uzskatīt par derīgiem.
\nPierobežas rajonu kompetentas administratīvās iestādes slēgs līgumus nolūkā aktualizēt šā starpvalstu nolīguma noteikumus.
\nLīgumslēdzējas puses apņemas veicināt un īstenot sadarbību starp pierobežas rajonu nodarbinātības institūcijām, lai nodrošinātu vai, ja nepieciešams, uzlabotu informācijas kopēju pārvaldi un apmaiņu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību un pierobežas strādnieku darba apstākļiem.
\nLīgumslēdzējas puses veicinās informācijas centru izveidošanu, kuros pierobežas teritoriju strādnieki varētu saņemt sīku un precīzu informāciju visos viņus interesējošos jautājumos.
\n1.12. Starpvalstu tipveida nolīgums par pierobežu teritorijās esošo skolu sadarbību Šo tipveida nolīgumu noslēdz valdības, nevis vietējās pārvaldes institūcijas. Tas ir vienkāršots īpašs nolīgums, kas noslēgts attiecīgo ministriju institūciju līmenī, lai nodrošinātu vietējo pārvaldes institūciju piedalīšanos pierobežas teritorijās esošo skolu sadarbības projektu īstenošanā.
\nLai panāktu vietējo pārvaldes institūciju starpniecību šādā sadarbībā, nolīgums nav obligāti nepieciešams, taču tas var kalpot par pamatu šādai starpniecībai.
\nŠāda veida nolīguma galvenais mērķis ir noteikt vispārējo struktūru, kādā būtu slēdzami konkrētie vietējie nolīgumi.
\nŠā nolīguma mērķis ir paplašināt tās sadarbības attiecības, kas nodibinātas starp līgumslēdzēju pušu administratīvajām institūcijām izglītības jomā, kā arī realizēt uzdevumus, ko nosaka Eiropas pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.
\nTā mērķis ir noteikt attiecīgu struktūru, kādā attiecīgo valstu teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas var piedalīties skolu apmaiņas programmu izstrādāšanā.
\nSkolu sadarbībai, kas ir šā nolīguma priekšmets, jābūt vērstai uz to, lai veicinātu partnervalsts valodas (vai valodu) un kultūras (vai kultūru) apgūšanu un uz šā pamata rosinātu iedzīvotāju personisko attiecību tālāku izveidošanu un pieredzes un informācijas apmaiņu.
\nŠādas sadarbības īpašs mērķis ir ieviest pierobežas skolu apmācības sistēmā divvalodību.
\nTās mērķis ir arī ieviest apmācībā starptautisku pie eju.
\nTeritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju piedalīšanās 2.pantā minētajos sadarbības projektos ir faktors, kas veicinātu šādas sadarbības efektivitāti, un par skolām atbildīgajām līgumslēdzēju valstu institūcijām vajadzētu šādu piedalīšanos īpaši veicināt.
\nLai izveidotu konsekventu skolu sadarbības sistēmu, kas minēta 2.pantā, sadarbības projektus var noteikt nolīgumos, ko paraksta attiecīgās skolas vadība un teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas.
\nŠajos nolīgumos jānosaka: — sadarbības vispārīgie un konkrētie mērķi, kā arī metodes, kas tiek uzskatītas par pareizām šo mērķu sasniegšanai; — iespējamie personāla, iekārtu un naudas līdzekļu resursi, kas atvēlēti sadarbības projektu īstenošanai, kā arī institūcijas, kas šos resursus nodrošina; — projekti, kuri ir sadarbības pamatā; — praktiski pasākumi konkrētu ar sadarbības projektu īstenošanu saistītu jautājumu nokārtošanai (personāla izraudzīšana, tā apgādāšana ar nepieciešamajām ērtībām, apdrošināšana utt.); — sadarbības projektu pārraudzīšana, izveidojot šim nolūkam uzraudzības komiteju, kuras sastāvā būtu skolu pārvaldes institūciju un teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju, kā arī vecāku, skolēnu un kvalificētu ekspertu pārstāvji; — veids, kādā tiek sastādīti periodiski pārskati par sadarbības rezultātiem.
\nBalstoties uz šo nolīgumu noteikumiem, attiecīgās skolu pārvaldes institūcijas var uzsākt sadarbības projektu īstenošanu. Īpaši tas attiecas uz stundu saraksta sastādīšanu divvalodu mācību programmas īstenošanai.
\nTiktāl, ciktāl tas nepieciešams sadarbības projektu īstenošanai, nepieciešams panākt vienošanos par izņēmumiem stundu sarakstā un standarta programmās.
\nLai īstenotu sadarbības projektus, skolu pārvaldes institūcijas ir pilnvarotas organizēt skolotāju apmaiņu. Šajā gadījumā skolotāja darbu apmaksā tās skolas administrācija, no kuras skolotājs nāk, bet viņa darbu pārrauga tās skolas administrācija, kurā viņš ir viesskolotājs. 4.pantā minētajos nolīgumos jāparedz noteikumi par konkrētu izdevumu (ceļa naudas, iztikas līdzekļu u.tml.) segšanu.
\nSaskaņā ar 4.pantā minētajiem sadarbības nolīgumiem otras līgumslēdzējas valsts valodas mācīšanu vai īpašu apmācību šajā valodā var veikt pieaicināti skolotāji neatkarīgi no tā, kuras valsts pilsoņi viņi ir.
\nŠos skolotājus apstiprina izglītības darbu pārraugošās institūcijas vai 3.pantā minētās uzraudzības komitejas. 4.pantā minētajos nolīgumos jākonkretizē noteikumi par šo skolotāju darba apmaksu.
\nJāizveido divpusēja skolu sadarbības padome, kuras nolūks būtu pārraudzīt šā nolīguma izpildi. Padomes sastāvā jāiekļauj nolīguma parakstītāju institūciju pārstāvji, teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju pārstāvji, kā arī līgumslēdzēju pušu izraudzīti eksperti. Padomei jāsanāk kopā vismaz reizi gadā un jāsniedz publisks ziņojums par pasākumiem, kas veikti šā nolīguma izpildei.
\nJa skolu starpvalstu sadarbības rezultātā skolēniem tiek nodarīts kaitējums, atbildību uzņemas tā puse, kurā kaitējums nodarīts, taču, ja nepieciešams, šī puse var ierosināt kaitējuma piedziņu no jebkuras trešās puses, ja tā ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu.
\nŠis nolīgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt nolīgumu, iesniedzot otrai pusei attiecīgu paziņojumu 6 mēnešus pirms nolīguma izbeigšanas.
\n1.13. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežas teritoriju sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā ...................... valstis, reģionālās/vietējās institūcijas27 (turpmāk — līgumslēdzējas puses), kuru teritoriju šķērso ..................... upe, atsaucoties uz Eiropas Padomes lomu un sasniegumiem pārrobežu sadarbības veicināšanā starp teritoriālajām kopienām vai pašvaldībām Eiropā, ņemot vērā 1980.gada Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, 1968.gada Eiropas ūdeņu hartu un 1983.gada Eiropas reģionālās/teritoriālās plānošanas hartu, paužot apņēmību saskaņot .................... upes izmantošanu un apsaimniekošanu, lai samazinātu negatīvās sekas teritorijās, kuras šķērso minētā upe, vienojās šādi:
\nAlternatīvs variants 1.pantam (Konsultatīvās sanāksmes).
\nLīgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, īpaši tas attiecas uz šādiem mērķiem:30 a. (plūdu novēršanas pasākumi) — .................. upes un tās satekūdeņu dabīgo tecējumu nedrīkst mainīt; — ūdens tecējuma ātrumu nedrīkst palielināt nedz tieši, nedz netieši; — upes līkumi, tās dabīgie krasti, upes atzarojumi, dumbrāji un applūstošie līdzenumi ir jāsaglabā vai jāatjauno; — jāizvairās no upes tuvumā esošās zemes izmantošanas komerciālos vai privātos nolūkos, īpaši tad, ja tas var izraisīt plūdus; — aizdambēšanas iekārtas un slūžas ir jāsaglabā un, ja nepieciešams, jāierīko; — ņemot vērā iepriekšminētos mērķus, īpaša uzmanība jāpievērš kalnu apvidiem, kas robežojas ar upi un tās satekūdeņiem. b. (pasākumi piesārņošanas novēršanai) — jānovērš indīgu vielu ievadīšana .................. upē un tās satekūdeņos, kā arī gruntsūdeņos; — jāizvairās izmantot zemi, īpaši lauksaimnieciskiem mērķiem, kuru šķērso upe un tās satekūdeņi, ja šāda izmantošana negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti; — bīstamu kravu transportēšana pa .................. upi ir jāierobežo un jāparedz palīdzības pasākumi avāriju gadījumos.
\nSastādīts ....... gada ... datumā, .................. un .................. valodā, katram tekstam ir vienāds likumīgs spēks.
\nVietējām pārvaldes institūcijām paredzētie paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti Tāpat kā valstīm, arī vietējām pārvaldes institūcijām var piedāvāt nolīgumus un līgumus izvēlei. Šāda izvēles iespēja vairākās valstīs faktiski jau pastāv, kā tas redzams no apjomīgās dokumentācijas, kas savākta par jau noslēgtajiem līgumiem.
\nPiedāvājamajā sistēmā ietilpst seši paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas atbilst dažādiem vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības līmeņiem un veidiem. Atkarībā no attiecīgās valsts likumdošanas aktu apjoma un stāvokļa tos var izmantot tūlīt vai pēc tam, kad būs pieņemts starpvalstu nolīgums, kas regulē to izmantošanu.
\nStarpvalstu nolīgumu noslēgšana pat tad, ja tas nav absolūti nepieciešams, vispār var dot skaidrību par noteikumiem, ar kādiem šos nolīgumus var īstenot vietējās pārvaldes institūcijas. Jebkurā gadījumā starpvalstu nolīguma noslēgšana kalpo par nolīguma 2.6. (pārrobežu sadarbības institūcijas) izmantošanas priekšnosacījumu.
\nŠī vietējām pārvaldes institūcijām paredzēto paraugnolīgumu sistēma atbilst starpvalstu tipveida nolīgumiem. Katra paraugnolīguma ievadpiezīmē ir atsauce uz starpvalstu nolīgumiem.
\nNolīgumus un vietējā līmenī izveidotās institūcijas pēc tam var integrēt pārrobežu konsultatīvajās struktūrās reģionālajā vai visas valsts līmenī. Piemēram, vietējās sakaru komitejas (paraugnolīgums 2.1.) var integrēt to Komisiju, Komiteju un darba grupu struktūrā, kuras ir paredzētas starpvalstu tipveida nolīgumos par reģionu pārrobežu konsultācijām (1.2.).
\nTurklāt šie tipveida nolīgumi ir sastādīti shematiski, tāpēc globāls ieskats par problēmām, kuras var rasties katrā konkrētajā gadījumā, nav iespējams. Paraugnolīgumi ir vērtīgs padomdevējs, bet tajos var izdarīt grozījumus atbilstoši vajadzībām, kādām tos izmanto vietējās pārvaldes institūcijas.
\nVietējām pārvaldes institūcijām līdzīgā veidā ir jānosaka līdzekļi, ar kuru palīdzību stimulēt savu pilsoņu piedalīšanos pārrobežu konsultācijās sociālajā un kultūras sfērā. Šāda piedalīšanās noteikti likvidēs psiholoģiskās barjeras, kas dažkārt kļūst par nopietnu šķērsli pārrobežu sadarbībai. Konsultācijas, kuras atbalsta sabiedrības interese, iegūst solīdu bāzi. Viens no sabiedrības līdzdalības stimulēšanas paņēmieniem būs asociāciju izmantošana. Tāpēc viens nolīgums (2.3.) attiecas uz privāttiesību subjekta izveidošanu.
\n2.1. Vietējo pārvaldes institūciju paraugnolīgums par konsultatīvās grupas izveidošanu Ievadpiezīme: Parasti šādu grupu var izveidot, starpvalstu nolīgumus nenoslēdzot. Ir daudz šādu piemēru. Taču, ja rodas juridiskas vai cita veida neskaidrības, starpvalstu nolīgums regulē šādu konsultāciju sarīkošanu (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).
\nGrupas mērķis un tās galvenā mītne
\nVietējās pārvaldes institūcijas — nolīguma puses savu pilnvaru ietvaros apņemas koordinēt pūliņus šādās sfērās (norādīt darbības sfēru(as) vai minēt \"vietējos uzdevumus\"). Šai nolūkā tās izveido konsultatīvo grupu, turpmāk sauktu \"Grupa\", kuras galvenā mītne atrodas..................
\nGrupas uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu, koordināciju un konsultācijas starp tās locekļiem iepriekšējā daļā minētajās darbības sfērās. Grupā ietilpstošās pašvaldības apņemas sniegt visu Grupas darbībai nepieciešamo informāciju un ar grupas palīdzību konsultēt cita citu pirms tādu lēmumu pieņemšanas vai pasākumu veikšanas, kas var ietekmēt nolīgumā minētās sfēras.
\nGrupas sastāvs
\nKatru vietējo pārvaldes institūciju — nolīguma pusi Grupā pārstāv tās iecelta delegācija, kurā ir ...... locekļi. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto sociālekonomisko organizāciju pārstāvji un eksperti (šis variants izslēdz no Grupas sastāva jebkuras iestādes, kuras nav vietējās pārvaldes institūcijas, un ar to tā atšķiras no 2.3.pantā paredzētā privāttiesību subjekta).
\nIespējamais variants: Locekļu skaits katrā delegācijā var būt atšķirīgs. Grupas sastāvā var būt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, sociālekonomiskās grupas un privātpersonas, kas parakstījušas šo nolīgumu. Grupa pieņem lēmumus par jaunu locekļu uzņemšanu savā sastāvā. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto organizāciju pārstāvji un eksperti.
\nPilnvaras
\nGrupai ir tiesības apspriest visus 1.pantā minētos jautājumus. Visi jautājumi, kuros panākts konsensuss, un rekomendācijas, kuras Grupa nolems dot attiecīgajām institūcijām vai grupām, tiek iekļautas protokolā.
\nGrupa ir pilnvarota veikt pētījumus un studēt jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē.
\nGrupas locekļi var vienoties, ka Grupai tiek uzdots izpildīt noteiktus, strikti formulētus praktiskus pienākumus. Grupa var arī pildīt uzdevumus, kurus tai uzdevušās citas iestādes.
\nDarbība
\nGrupa pieņem pati savus kārtības noteikumus.
\nGrupas sēdes parasti tiek rīkotas divas reizes gadā vai tad, ja to pieprasa viena trešdaļa Grupas locekļu, kuri prasa kādu konkrētu jautājumu iekļaut sēdes darba kārtībā.
\nNe vēlāk kā 15 dienas iepriekš ir jāpaziņo par sēdi un jāizsūta darba kārtība, lai visas Grupā pārstāvētās iestādes varētu sagatavoties apspriešanai.
\nGrupa no savu locekļu vidus ieceļ pastāvīgo biroju un nosaka tā sastāvu un pilnvaras.
\nPriekšsēdētājs tiek ievēlēts saskaņā ar kārtības noteikumiem vai arī, ja tie netiek izmantoti, par priekšsēdētāju kļūst gados vecākais no klātesošajiem Grupas locekļiem.
\nAttiecības ar personām, kuras nav Grupas locekļi, un augstākām pārvaldes institūcijām
\nAttiecībās ar personām, kuras nav Grupas locekles, Grupu pārstāv priekšsēdētājs, izņemot kārtības noteikumos paredzētos gadījumus. Augstākas pārvaldes institūcijas, kuras pārstāv Grupas locekļi, var saņemt no Grupas šo institūciju pieprasīto informāciju par Grupas darbu un ir tiesīgas sūtīt uz sēdēm novērotāju.
\nSekretariāts un finansu līdzekļi
\nSekretariāta darbu nodrošina viena no Grupas locekļu iestādēm (ar ikgadēju nomaiņu vai bez tās).
\nKatrai pašvaldībai ir jāizdara iemaksa sekretariāta izdevumu segšanai šādā apjomā: ..........
\nInformācija un dokumentācija parasti tiek piegādāta tās valsts valodā, no kuras tā tiek izsūtīta.
\nUzņemšana par Grupas locekli un izstāšanās no Grupas
\nPar Grupas locekļiem papildus var kļūt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, kuras var parakstīt šo nolīgumu. Lēmumu par jaunu locekļu uzņemšanu pieņem Grupa.
\nJebkurš Grupas loceklis var izstāties no tās sastāva, paziņojot par to priekšsēdētājam. Locekļa izstāšanās no Grupas sastāva neietekmē tās darbu, ja Grupa nenolemj citādi.
\nŠā nolīguma puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.
\n2.2. Paraugnolīgums par pārvaldes koordināciju, risinot ar pārrobežu sadarbību saistītos vietējos sabiedriskos jautājumus Ievadpiezīme: Šāds pārrobežu sadarbības nolīgums vairākās valstīs jau ir iespējams. Ja nav iespējams, tad šāda nolīguma izmantošanas noteikumi ir jānosaka starpvalstu nolīguma ietvaros (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).
\nNolīguma mērķis
\n1.pants nosaka nolīguma mērķi (piemēram, pierobežas reģionu attīstības saskaņošana) un tā darbības sfēras.
\nNolīguma darbības sfērā ietilpstošā teritorija
\n2.pantā ir jānosaka teritorija, kura ietilpst nolīguma darbības sfērā robežas abās pusēs (vai trijās pusēs).
\nSaistības
\n3.pantā ir jānosaka nolīguma mērķu (1.pants) sasniegšanas līdzekļi. Atbilstoši nolīguma galvenajam mērķim var noteikt šādas saistības: — puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas, pirms tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz vairākiem pasākumiem, kuri tiem ir jāveic savu pilnvaru ietvaros un to pārvaldītajā teritorijā; — puses apņemas savās teritorijās un savu pilnvaru ietvaros veikt pasākumus, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai; — puses apņemas neveikt pasākumus, kas kaitētu šā nolīguma mērķiem.
\nKoordinācija
\n4.pantā jānosaka atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un katra nolīguma prasībām pasākumi, kas nodrošinātu koordināciju: — vai nu koordinācijas nolūkā izveidojot vispārīgas darbības grupu, kas minēta paraugnolīgumā 2.1.; — vai izveidojot speciālu konsultatīvu grupu atbilstoši šā nolīguma mērķim; — vai gluži vienkārši nodibinot divpusējus kontaktus starp ieinteresētajām pašvaldībām.
\nIzlīgums
\nIkviens Grupas loceklis (ikviena puse, ja Grupas nav) var izvirzīt Grupai (citai pusei, ja Grupas nav) jautājumu par tādu gadījumu, kad nolīgums nav ievērots, proti: — vai nu nav rīkotas iepriekšējas konsultācijas; — vai veiktie pasākumi neatbilst nolīgumam; — vai nav veikti pasākumi, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai.
\nJa puses nespēj vienoties, strīdu var nodot izskatīšanai izlīguma padomei, kas nodrošina pieņemto saistību izpildi.
\nKontroles institūcija
\nPuses var vienoties, ka izveidojama speciāla kontroles institūcija, kura nodrošina pieņemto saistību izpildi un kuras sastāvā katra puse ieceļ vienādu ekspertu skaitu un kurā vēl ir neitrāls eksperts. Tā iecelšana vai iecelšanas kārtība ir jāparedz iepriekš.
\nKontroles institūcija dod atzinumu par to, vai nolīgums tiek pildīts, un tai ir tiesības šo atzinumu publicēt.
\nNolīguma puses informē ģenerālsekretāru par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.
\n2.3. Paraugnolīgums par pārrobežu privāttiesību subjektu dibināšanu Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vienas valsts vietējās pārvaldes institūcijas var ietilpt citas valsts privāttiesību subjektā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi tiek izvirzīti pašvaldības uzņemšanai savas valsts privāttiesību subjektā. Ja šobrīd tas nav iespējams, šāda iespēja skaidri jāparedz, ieinteresētajām valstīm noslēdzot starpvalstu nolīgumu (sk. starpvalstu tipveida nolīgumus 1.3. un 1.4.).
\nPrivāttiesību subjektiem ir jādarbojas saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā atrodas to galvenā mītne. Turpmāk minēti noteikumi, kas jāietver šādu subjektu statūtos, ja nav attiecīgu likumdošanas aktu. Uz šāda tipa asociācijām var arī attiecināt, ar atbilstošiem grozījumiem, noteikumus par konsultatīvajām grupām (sk. paraugnolīgumu 2.1.).
\nAsociācijas statūtos ir jāmin:
\n7 . noteikumi attiecībā uz grozījumu izdarīšanu statūtos un asociācijas likvidēšanu;
\n2.4. Tipveida līgums (privāttiesību jomā) par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vietējām pārvaldes institūcijām ir tiesības noslēgt šādu līgumu ar citu valstu vietējām pārvaldes institūcijām. Ja attiecīgu tiesību nav, šāda iespēja skaidri jāparedz starpvalstu nolīgumā (sk. tipveida nolīgumu 1.4.).
\nŠo līguma tipu vietējās pārvaldes institūcijas var izmantot pirkuma—pārdevuma un nomas vajadzībām, darbu izpildes līgumu slēgšanai, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, koncesiju izsniegšanai utt. Atbilstoši dažādu valstu likumdošanas aktiem un praksei vietējām pārvaldes institūcijām atšķirīgā līmenī ir atļauts izmantot civiltiesiskos līgumus, tāpēc ir grūti publisko tiesību līgumus strikti nošķirt no civiltiesiskajiem līgumiem. Tomēr var uzskatīt, ka šādu līguma tipu izmanto tajos gadījumos, kad saskaņā ar katrā konkrētajā valstī dominējošo skaidrojumu šāds līgums paredz komerciāla vai ekonomiska rakstura operācijas, kuru veikšanai var arī noslēgt kontraktu ar fiziskajām vai juridiskajām personām. Attiecībā uz operācijām, kurās jāiesaistās vietējām pārvaldes institūcijām, veicot pienākumus, kas uzlikti valsts institūcijai, papildus turpmāk minētajiem noteikumiem ir jāņem vērā papildu prasības, kādas ietvertas publisko tiesību paraugnolīgumā (sk 2.5.).
\nLīguma puses 1.pants nosaka puses (kā arī to, vai līgumam var pievienoties citas vietējās pārvaldes institūcijas).
\n2.pants regulē jautājumus, kas attiecas uz līguma vispārīgajām tiesībām, arī nosaka labumguvējus un līguma noteikumus. Ja nepieciešams, šajā pantā var arī ietvert atrunas attiecībā uz augtāku pārvaldes institūciju atļauju izsniegšanu, ja tas skar līguma izmantošanu.
\nLīguma mērķis 3.pants nosaka līguma mērķi, atsaucoties uz: