Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īr

Īsumā

Šis likums apstiprina Līgumu par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas tika parakstīts 2011. gada 9. decembrī.

Ko tas regulē

  • Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumus Eiropas Savienībai.
  • Līgumu pielāgojumus, kas nepieciešami Horvātijas pievienošanās dēļ.
  • Pārejas posma pasākumus dažādās jomās, piemēram, preču aprite, personu pārvietošanās brīvība un lauksaimniecība.
  • Konkrētas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās.

Kas tas attiecas

  • Eiropas Savienības dalībvalstis (Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste).
  • Horvātijas Republika.

Galvenie punkti

  • Līgums tika parakstīts 2011. gada 9. decembrī.
  • Ārlietu ministrija koordinē Līgumā paredzēto saistību izpildi.
  • Līgums stājas spēkā tā 3. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
  • Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likuma teksts
Likuma teksts

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 1.pants. 2011.gada 9.decembrī parakstītais Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3.pants. Līgums stājas spēkā tā 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 22.martā. Valsts prezidents A.Bērziņš Rīgā 2012.gada 3.aprīlī ДОГОВОР ЗА ПРИСЪЕДИНЯВАНЕТО НА РЕПУБЛИКА ХЪРВАТИЯ КЪМ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ TRATADO RELATIVO A LA ADHESIÓN DE LA REPÚBLICA DE CROACIA A LA UNIÓN EUROPEA SMLOUVA O PŘISTOUPENÍ CHORVATSKÉ REPUBLIKY K EVROPSKÉ UNII TRAKTAT OM REPUBLIKKEN KROATIENS TILTRÆDELSE AF DEN EUROPÆISKE UNION VERTRAG ÜBER DEN BEITRITT DER REPUBLIK KROATIEN ZUR EUROPÄISCHEN UNION LEPING HORVAATIA VABARIIGI ÜHINEMISE KOHTA EUROOPA LIIDUGA ΣΥΝΘΗΚΗ ΓΙΑ ΤΗΝ ΠΡΟΣΧΩΡΗΣΗ ΤΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ ΤΗΣ ΚΡΟΑΤΙΑΣ ΣΤΗΝ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗ ΕΝΩΣΗ TREATY CONCERNING THE ACCESSION OF THE REPUBLIC OF CROATIA TO THE EUROPEAN UNION TRAITÉ RELATIF À L'ADHÉSION DE LA RÉPUBLIQUE DE CROATIE À L'UNION EUROPÉENNE AN CONRADH I dTAOBH AONTACHAS PHOBLACHT NA CRÓITE LEIS AN AONTAS EORPACH UGOVOR O PRISTUPANJU REPUBLIKE HRVATSKE EUROPSKOJ UNIJI TRATTATO RELATIVO ALL'ADESIONE DELLA REPUBBLICA DI CROAZIA ALL'UNIONE EUROPEA LĪGUMS PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI SUTARTIS DĖL KROATIJOS RESPUBLIKOS STOJIMO Į EUROPOS SĄJUNGĄ SZERZŐDÉS A HORVÁT KÖZTÁRSASÁGNAK AZ EURÓPAI UNIÓHOZ TÖRTÉNŐ CSATLAKOZÁSÁRÓL TRATTAT DWAR L-ADEŻJONI TAR-REPUBBLIKA TAL-KROAZJA MAL-UNJONI EWROPEA VERDRAG BETREFFENDE DE TOETREDING VAN DE REPUBLIEK KROATIË TOT DE EUROPESE UNIE TRAKTAT DOTYCZĄCY PRZYSTĄPIENIA REPUBLIKI CHORWACJI DO UNII EUROPEJSKIEJ TRATADO RELATIVO À ADESÃO DA REPÚBLICA DA CROÁCIA À UNIÃO EUROPEIA TRATATUL PRIVIND ADERAREA REPUBLICII CROAŢIA LA UNIUNEA EUROPEANĂ ZMLUVA O PRISTÚPENÍ CHORVÁTSKEJ REPUBLIKY K EURÓPSKEJ ÚNII POGODBA O PRISTOPU REPUBLIKE HRVAŠKE K EVROPSKI UNIJI SOPIMUS KROATIAN TASAVALLAN LIITTYMISESTÄ EUROOPAN UNIONIIN FÖRDRAGET OM REPUBLIKEN KROATIENS ANSLUTNING TILL EUROPEISKA UNIONEN SATURS A. Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai B. Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā Pirmā daļa. Principi Otrā daļa. Līgumu pielāgojumi I sadaļa. Organizatoriski noteikumi II sadaļa. Citi pielāgojumi Trešā daļa. Pastāvīgi noteikumi Ceturtā daļa. Pagaidu noteikumi I sadaļa. Pārejas posma pasākumi II sadaļa. Organizatoriski noteikumi III sadaļa. Finanšu noteikumi IV sadaļa. Citi noteikumi Piektā daļa. Noteikumi par šā Akta īstenošanu I sadaļa. Iestāžu reglamentu pielāgojumi un komiteju noteikumu un reglamentu pielāgojumi II sadaļa. Iestāžu pieņemto aktu piemērojamība III sadaļa. Nobeiguma noteikumi PIELIKUMI I pielikums. To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā) II pielikums. Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā) III pielikums. Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi 1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība 2. Intelektuālā īpašuma tiesības I. Kopienas preču zīme II. Papildu aizsardzības sertifikāti III. Kopienas dizainparaugi 3. Finanšu pakalpojumi 4. Lauksaimniecība 5. Zivsaimniecība 6. Nodokļu sistēma 7. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija 8. Vide IV pielikums. Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi 1. Intelektuālā īpašuma tiesības 2. Konkurences politika 3. Lauksaimniecība 4. Zivsaimniecība 5. Muitas savienība IV pielikuma papildinājums V pielikums. Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi 1. Brīva preču aprite 2. Personu pārvietošanās brīvība 3. Kapitāla brīva aprite 4. Lauksaimniecība I. Pārejas posma pasākumi attiecībā uz Horvātiju II.Pārejas posma tarifa kvota rafinēšanai paredzētam cukurniedru jēlcukuram III. Pagaidu tiešā maksājuma noteikumi attiecībā uz Horvātiju 5. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika I. Dējējvistas II. Uzņēmumi (gaļas, piena, zivju un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozare) III. Sēklu tirdzniecība IV. Neuma 6. Zivsaimniecība 7. Transporta politika 8. Nodokļu sistēma 9. Brīvība, drošība un tiesiskums 10. Vide I. Horizontālie tiesību akti II. Gaisa kvalitāte III. Atkritumu apsaimniekošana IV. Ūdens kvalitāte V. Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole (IPPC) VI. Ķīmiskas vielas V pielikuma papildinājums VI pielikums. Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā) VII pielikums. Konkrētas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā) VIII pielikums. Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) IX pielikums. Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) PROTOKOLS Protokols par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu NOBEIGUMA AKTS I. Nobeiguma akta teksts II. Deklarācijas A. Pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu B. Dažādu pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos - Horvātija C. Pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas Republikas kopīgā deklarācija Kopīgā deklarācija par Eiropas Attīstības fondu D. Horvātijas Republikas deklarācija Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizāciju III. Vēstuļu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās LĪGUMS STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, ČEHIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI (EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN HORVĀTIJAS REPUBLIKU PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, čehijas republikas prezidents, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, igaunijas republikas prezidents, ĪRIJAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, kipras republikas prezidents, latvijas republikas VALSTS prezidentS, lietuvas republikas prezidentE, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, ungārijas republikas prezidents, maltas prezidents, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, polijas republikas prezidents, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, slovēnijas republikas prezidents, slovākijas republikas prezidents, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE, VIENOTI savā vēlmē turpināt sasniegt Eiropas Savienības mērķus, APŅĒMUŠIES turpināt uz jau esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām, ŅEMOT VĒRĀ, ka Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir paredzēta iespēja Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm, ŅEMOT VĒRĀ, ka Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, ŅEMOT VĒRĀ, ka Padome, iepriekš saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir atbalstījusi Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, IR VIENOJUŠIES par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas jāveic Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, un tālab iecēluši par saviem pilnvarotajiem: VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS: premjerministru Elio DI RUPO BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Boyko BORISSOV čehijas republikas prezidents: premjerministru Petr NECAS VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE: premjerministri Helle THORNING-SCHMIDT VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS: federālo kancleri Dr. Angela MERKEL igaunijas republikas prezidents: premjerministri Andrus ANSIP ĪRIJAS PREZIDENTS: premjerministru (Taoiseach) Enda KENNY GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Lucas PAPADEMOS VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS: valdības priekšsēdētāju José Luis RODRIGUEZ ZAPATERO FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: Eiropas lietu ministru Jean LEONETTI HORVĀTIJAS REPUBLIKA: prezidentu Ivo JOSIPOVIĆ premjerministri Jadranka KOSOR ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: Ministru padomes priekšsēdētāju Sen. Prof. Mario MONTI kipras republikas prezidents: prezidentu Demetris CHRISTOFIAS latvijas republikas VALSTS prezidentS: ministru prezidentu Valdi DOMBROVSKI lietuvas republikas prezidentE: prezidenti Dalia GRYBAUSKAITĖ VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS: premjerministru un valsts ministru Jean-Claude JUNCKER ungārijas republikas prezidents: premjerministru Viktor ORBÁN maltas prezidents: premjerministru Lawrence GONZI VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE: ministru prezidentu, vispārējo lietu ministru Mark RUTTE AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS: federālo kancleru Werner FAYMANN polijas republikas prezidents: premjerministru Donald TUSK PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Pedro PASSOS COELHO RUMĀNIJAS PREZIDENTS: prezidentu Traian BĂSESCU slovēnijas republikas prezidents: valdības priekšsēdētāju Borut PAHOR slovākijas republikas prezidents: premjerministri Iveta RADICOVA SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE: premjerministru Jyrki KATAINEN Zviedrijas Karalistes valdība: premjerministru Fredrik REINFELDT VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE: premjerministru The Rt. Hon. David CAMERON KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO. 1. pants 1. Ar šo Horvātijas Republika kļūst par Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas dalībvalsti. 2. Horvātijas Republika kļūst par Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzēju pusi, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus. 3. Pievienošanās nosacījumi un ar šo pievienošanos saistītie pielāgojumi 2. punktā minētajos Līgumos ir izklāstīti šim Līgumam pievienotajā aktā. Minētā akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa. 2. PANTS Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un kompetenci, kā tie izklāstīti Līgumos, par kuru līgumslēdzēju pusi Horvātijas Republika kļūst saskaņā ar 1. panta 2. punktu. 3. pants 1. Augstās līgumslēdzējas puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai līdz 2013. gada 30. jūnijam. 2. Tāpat tiek uzskatīts, ka, ratificējot šo Līgumu, Horvātijas Republika ir ratificējusi vai apstiprinājusi visus 1. panta 2. punktā minēto Līgumu grozījumus, kas brīdī, kad Horvātijas Republika ratificē šo Līgumu, ir atvērti dalībvalstīm ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu, kā arī visus iestāžu aktus, kas pieņemti tajā brīdī vai pirms tam un kas stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalstis tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasībām. 3. Šis Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti. 4. Neskarot 3. punktu, Savienības iestādes var pirms pievienošanās pieņemt pasākumus, kas minēti 1. panta 3. punktā minētā akta 3. panta 7. punktā, 6. panta 2. punkta otrajā daļā, 6. panta 3. punkta otrajā daļā, 6. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 7. punkta otrajā daļā, 6. panta 8. punkta trešajā daļā, 17. pantā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 5. punktā, 35. panta 3. un 4. punktā, 38., 39., 41., 42., 43., 44., 49., 50. un 51. pantā un IV līdz VI pielikumā. Minētie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim Līgumam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās diena. 5. Neskarot šā panta 3. punktu, 1. panta 3. punktā minētā akta 36. pantu piemēro no šā Līguma parakstīšanas. 4. pants Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām. TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu. AKTS PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANĀS NOSACĪJUMIEM UN PIELĀGOJUMIEM LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU, LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ PIRMĀ DAĻA PRINCIPI 1. PANTS Šajā aktā: - termins "pamatlīgumi" nozīmē:

  1. a)Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), ņemot vērā grozījumus vai papildinājumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienošanās; b)Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (EAEK līgums), ņemot vērā grozījumus vai papildinājumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienošanās; - termins "pašreizējās dalībvalstis" nozīmē Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti; - termins "Savienība" nozīmē Eiropas Savienību, kuras pamatā ir LES un LESD, un/vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienu; - termins "iestādes" nozīmē iestādes, kas izveidotas ar LES. 2. PANTS Pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem. Ja pēc tam, kad Horvātija ratificējusi Pievienošanās līgumu, dalībvalstu valdību pārstāvji saskaņā ar LES 48. panta 4. punktu ir vienojušies par grozījumiem pamatlīgumos un ja šie grozījumi līdz pievienošanās dienai nav stājušies spēkā, Horvātija šos grozījumus ratificē saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. 3. PANTS 1. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu vai to valdību vadītāji. 2. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji. 3. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Horvātijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm. Horvātija atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. 4. Horvātija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem. Attiecībā uz Horvātiju šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā dienā, ko Padome nosaka ar 5. punktā minētajiem lēmumiem. 5. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi lemj par visiem pielāgojumiem, kas sakarā ar pievienošanos jāveic 4. punktā minētajās konvencijās un protokolos, un pielāgotos tekstus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 6. Attiecībā uz 4. punktā minētajām konvencijām un protokoliem Horvātija apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram, pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām. 7. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar attiecīgām konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas. 4. PANTS 1. Šengenas acquis noteikumi, kuri Eiropas Savienības sistēmā iekļauti ar Protokolu par Šengenas acquis, kas pievienots LES un LESD (turpmāk "Šengenas protokols"), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā no pievienošanās dienas. 2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Horvātijai, tie Horvātijā ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka Horvātijā ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, tostarp, ka ir efektīvi piemērotas visas Šengenas normas saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem un pamatprincipiem. Padome minēto lēmumu pieņem saskaņā ar piemērojamajām Šengenas procedūrām un ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kurā apstiprināts, ka Horvātija turpina izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās un kas attiecas uz Šengenas acquis. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un Horvātijas Republikas valdību. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to. 5. PANTS Horvātija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta nozīmē. 6. PANTS 1. Nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir saistoši Horvātijai atbilstīgi pamatlīgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem. 2. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis un Savienība noslēgušas vai parakstījušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos nav noteikts citādi, par Horvātijas pievienošanos šādiem nolīgumiem vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija vai - ja nolīgums pilnībā vai principā attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku - Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz sarunu norādēm, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija vai, attiecīgi, Augstais pārstāvis iesniedz Padomei. Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos. 3. No pievienošanās dienas un līdz 2. punkta otrajā daļā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Horvātija piemēro 2. punkta pirmajā daļā minētos nolīgumus, kas noslēgti vai ko provizoriski piemēro pirms pievienošanās dienas, izņemot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos 1. Kamēr nav stājušies spēkā 2. punkta otrajā daļā minētie protokoli, Savienība un dalībvalstis kopīgi, vajadzības gadījumā ievērojot savu attiecīgo kompetenci, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus. 4. Horvātija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 2, kā arī diviem nolīgumiem, ar ko groza minēto nolīgumu un kas parakstīti un atvērti parakstīšanai, attiecīgi, 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā 3 un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu 4. 5. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu 5, kā noteikts minētā līguma 128. pantā. 6. No pievienošanās dienas Horvātija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās par tekstilmateriāliem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai. Šajā sakarā Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas risināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par šā punkta pirmajā daļā minēto divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumiem. Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Savienība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos. 7. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, koriģē, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauds un tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Horvātijā. Šajā sakarā pirms pievienošanās dienas risina sarunas par grozījumiem divpusējos nolīgumos un vienošanās par tērauda ražojumiem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm. Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tēraudu grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu. 8. Zvejniecības nolīgumus, kas pirms pievienošanās dienas noslēgti starp Horvātiju un trešām valstīm, no minētās dienas pārvalda Savienība. Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Horvātijas tiesības un pienākumi, kas izriet no šādiem nolīgumiem, nemainās. Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. 9. Horvātija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā, ņemot vērā tā grozījumus. Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Horvātiju, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Horvātija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Horvātijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad Horvātija atbilstīgi minētā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā. Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi. 10. Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Horvātija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot 2. un 4. punktā minētos nolīgumus. 11. Horvātija vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Savienība vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada Horvātijas pievienošanās Savienībai. Jo īpaši Horvātija pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Savienība, izņemot gadījumus, kad Horvātijas dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību. Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi. 7. PANTS 1. Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai. 2. Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā. 3. Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir iestāžu pieņemto aktu atcelšana vai grozīšana un kuri pēc būtības nav pārejas posma noteikumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi. 8. PANTS Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes. OTRĀ DAĻA LĪGUMU PIELĀGOJUMI I SADAĻA ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI 9. PANTS LES, LESD un EAEK līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi: 1) protokola 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, nomaina četrpadsmit tiesnešus."; 2) protokola 48. pantu aizstāj ar šādu pantu: "48. pants Vispārējā tiesā ir divdesmit astoņi tiesneši.". 10. PANTS LES un LESD pievienoto Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem groza šādi: 1) protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā:
  2. a)ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: "1. Bankas kapitāls ir EUR 233 247 390 000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls:";
  3. b)starp ierakstiem, kas attiecas uz Rumāniju un Slovākiju, iekļauj šādu ierakstu: "Horvātija 854 400 000"; 2) protokola 9. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: "2.Direktoru padomē ir divdesmit deviņi direktori un deviņpadsmit direktoru aizstājēji. Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam. Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus: - divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, - vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, - vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste, - divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas Karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija, - divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste, - četrus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Horvātijas Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, un - vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.". 11. PANTS EAEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu: "2. Komitejā ir četrdesmit divi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.". II SADAĻA CITI PIELĀGOJUMI 12. PANTS LESD 64. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu: "Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem, šis datums ir 2002. gada 31. decembris.". 13. PANTS LES 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.". 14. PANTS 1. LES 55. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.". 2. EAEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, horvātu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.". TREŠĀ DAĻA PASTĀVĪGI NOTEIKUMI 15. PANTS Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā. 16. PANTS Šā akta IV pielikumā uzskaitītos pasākumus piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. 17. PANTS Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar Savienības noteikumu izmaiņām. CETURTĀ DAĻA PAGAIDU NOTEIKUMI I SADAĻA PĀREJAS POSMA PASĀKUMI 18. PANTS Šā akta V pielikumā uzskaitītos pasākumus Horvātijā piemēro atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. II SADAĻA ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI 19. PANTS 1. Atkāpjoties no 2. panta Protokolā par pārejas noteikumiem, kurš pievienots LES, LESD un EAEK līgumam, un atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa beigām Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, paredzot 12 locekļus no Horvātijas, lai ņemtu vērā tās pievienošanos. 2.Atkāpjoties no LES 14. panta 3. punkta, līdz pievienošanās dienai Horvātijā notiek ad hoc tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tautai ievēlot šā panta 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Savienības acquis. Tomēr, ja pievienošanās diena ir mazāk nekā sešus mēnešus līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Horvātijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā ieceļ Horvātijas valsts parlaments no saviem locekļiem, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir ievēlētas tiešās vispārējās vēlēšanās. 20. PANTS LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 235. panta 1. punkta otro daļu. Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi: Beļģija 12 Bulgārija 10 Čehijas Republika 12 Dānija 7 Vācija 29 Igaunija 4 Īrija 7 Grieķija 12 Spānija 27 Francija 29 Horvātija 7 Itālija 29 Kipra 4 Latvija 4 Lietuva 7 Luksemburga 4 Ungārija 12 Malta 3 Nīderlande 13 Austrija 10 Polija 27 Portugāle 12 Rumānija 14 Slovēnija 4 Slovākija 7 Somija 7 Zviedrija 10 Apvienotā Karaliste 29. Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem akts ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu. Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.". 21. PANTS 1. Komisijas locekli no Horvātijas ieceļ amatā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2014. gada 31. oktobrim. Jauno Komisijas locekli ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar LES 17. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem kritērijiem. 2. Šādi ieceltā locekļa amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā. 22. PANTS 1. Tiesas tiesneša un Vispārējās tiesas tiesneša, kas atbilstīgi LES 19. panta 2. punkta trešajai daļai līdz ar pievienošanos ir iecelti no Horvātijas, amata pilnvaru termiņš beidzas, attiecīgi, 2015. gada 6. oktobrī un 2013. gada 31. augustā. 2. Lietas, kuras Tiesai un Vispārējai tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas un Vispārējās tiesas plēnums vai to palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās. 23. PANTS 1. Atkāpjoties no LESD 301. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 7. pantu aizstāj ar šādu pantu: "7. pants Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 301. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds: Beļģija 12 Bulgārija 12 Čehijas Republika 12 Dānija 9 Vācija 24 Igaunija 7 Īrija 9 Grieķija 12 Spānija 21 Francija 24 Horvātija 9 Itālija 24 Kipra 6 Latvija 7 Lietuva 9 Luksemburga 6 Ungārija 12 Malta 5 Nīderlande 12 Austrija 12 Polija 21 Portugāle 12 Rumānija 15 Slovēnija 7 Slovākija 9 Somija 9 Zviedrija 12 Apvienotā Karaliste 24 " 2. Ekonomikas un sociālo lietu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 301. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. 3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 301. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 301. panta pirmajā daļā noteiktā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālā skaita, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojas Savienībai. 24. PANTS 1. Atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 8. pantu aizstāj ar šādu pantu: "8. pants Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 305. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas locekļu sadalījums ir šāds: Beļģija 12 Bulgārija 12 Čehijas Republika 12 Dānija 9 Vācija 24 Igaunija 7 Īrija 9 Grieķija 12 Spānija 21 Francija 24 Horvātija 9 Itālija 24 Kipra 6 Latvija 7 Lietuva 9 Luksemburga 6 Ungārija 12 Malta 5 Nīderlande 12 Austrija 12 Polija 21 Portugāle 12 Rumānija 15 Slovēnija 7 Slovākija 9 Somija 9 Zviedrija 12 Apvienotā Karaliste 24 " 2. Reģionu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 305. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. 3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 305. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojās Savienībai. 25. PANTS Horvātijas izvirzītā un pēc pievienošanās saskaņā ar 9. panta 2. punkta otro daļu Protokolā par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem amatā ieceltā Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes direktora pilnvaru termiņš beidzas tās Valdes ikgadējās sanāksmes beigās, kuras laikā izskata gada pārskatu par 2017. finanšu gadu. 26. PANTS 1. Ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas attiecīgo komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā. 2. Tādu ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru sastāvu, kuru locekļu skaits ir nemainīgs neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vien pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas 12 mēnešos pēc pievienošanās. III SADAĻA FINANŠU NOTEIKUMI 27. PANTS 1. No pievienošanās dienas Horvātija maksā turpmāk norādīto summu, kas atbilst tās daļai apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā: Horvātija EUR 42 720 000. Šo iemaksu veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2013. gada 30. novembrī, 2014. gada 30. novembrī, 2015. gada 30. novembrī, 2016. gada 31. maijā, 2016. gada 30. novembrī, 2017. gada 31. maijā, 2017. gada 30. novembrī un 2018. gada 31. maijā. 2. Horvātija veic iemaksas - astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi paredzēti šā panta 1. punktā - rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kurš ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Eiropas Investīciju bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādai procentuālajai daļai no rezervju un uzkrājumu apjoma: Horvātija 0,368 % 3. Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, Horvātija iemaksā naudā euro valūtā, ja vien Eiropas Investīciju bankas Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi. 4. Horvātijai piemērojamās summas, kas minētas šā panta 1. punktā, kā arī 10. panta 1. punktā, var koriģēt ar Eiropas Investīciju bankas vadības struktūru lēmumu, kura pamatā ir Eurostat pirms pievienošanās publicētiem jaunākajiem galīgajiem datiem par IKP. 28. PANTS 1. Horvātija iemaksā turpmāk norādīto summu Ogļu un tērauda izpētes fondā, kā minēts Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu6: (EUR, pašreizējās cenās) Horvātija 494 000. 2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2015. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā: - 2015.: 15 %, - 2016.: 20 %, - 2017.: 30 %, - 2018.: 35 %. 29. PANTS 1. No pievienošanās dienas Horvātijas īstenošanas aģentūras pārvalda iepirkumus, piešķirtās dotācijas un pirmspievienošanās finanšu palīdzības maksājumus atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs) 7, Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentam un Pārrobežu sadarbības komponentam attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirti pirms pievienošanās, izņemot Horvātijas-Ungārijas un Horvātijas-Slovēnijas pārrobežu programmas, un palīdzību saskaņā ar 30. pantā minēto pārejas līdzekļu programmu. Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisija atsakās no ex ante kontroles attiecībā uz iepirkumiem un piešķirtajām dotācijām, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā pārvaldes un kontroles sistēma darbojas efektīvi un atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti 56. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 8, un 18. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA)9. Ja Komisijas lēmums atteikties no ex ante kontroles netiek pieņemts pirms pievienošanās dienas, tad jebkādi līgumi, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nav atbilstīgi saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu. 2. Budžeta saistības, kas attiecībā uz 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām juridiskām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu pabeigšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. 3. Pēc pievienošanās dienas saistībā ar finansēšanas lēmumiem, kas pieņemti pirms pievienošanās, turpina piemērot noteikumus par to, kā īsteno budžeta saistības attiecībā uz finansēšanas nolīgumiem par pirmspievienošanās finanšu palīdzību, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un attiecībā uz IPA Lauku attīstības komponentu. Tos reglamentē noteikumi, ko piemēro pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar attiecīgajām Savienības direktīvām. 4. Pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kā minēts 44. pantā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās. 30. PANTS 1. Pirmajā gadā pēc pievienošanās Savienība sniedz Horvātijai pagaidu finansiālu palīdzību (turpmāk "pārejas līdzekļu programma"), lai uzlabotu un stiprinātu valsts administratīvo iestāžu un tiesu iestāžu spēju Savienības tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības finansē iestāžu veidošanas projektus un veic konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldījumus. 2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās. 3. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību. 4. Horvātijas pārejas līdzekļu programmas saistību apropriāciju kopsumma, izteikta pašreizējās cenās, ir EUR 29 miljoni 2013. gadā, un tās paredzētas, lai risinātu ar valsts un horizontālā līmeņa prioritātēm saistītus jautājumus. 5. Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļu programmas paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, vai arī saskaņā ar citiem tehniskiem noteikumiem, kuri vajadzīgi pārejas līdzekļu programmas darbībai un kurus pieņem Komisija. 6. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai minētā palīdzība un plānotais Eiropas Sociālā fonda atbalsts, kas paredzēts administratīvās reformas veikšanai un iestāžu rīcībspējas uzlabošanai, cits citu papildinātu. 31. PANTS 1. Ar šo tiek izveidota Šengenas līdzekļu programma (turpmāk "pagaidu Šengenas līdzekļu programma"), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām. 2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās): (miljonos EUR, pašreizējās cenās) 2013. 2014. Horvātija 40 80 3. Visu 2013. gadam paredzēto summu Horvātijai izmaksā 2013. gada 1. jūlijā, un 2014. gadam paredzēto summu dara pieejamu pirmajā darbadienā pēc 2014. gada 1. janvāra. 4. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Vēlākais, sešus mēnešus pēc minētā trīs gadu termiņa beigām Horvātija iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums piešķīruma maksājumiem saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu, pārskatam pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus. 5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu Šengenas līdzekļu programmas darbībai. 32. PANTS 1. Ar šo tiek izveidots naudas plūsmas mehānisms (turpmāk "pagaidu naudas plūsmas mehānisms"), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu uzlabot naudas plūsmu valsts budžetā. 2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu naudas plūsmas mehānismu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās): (miljonos EUR, pašreizējās cenās) 2013. 2014. Horvātija 75 28,6 3. Katra gada kopsummu sadala vienādos mēneša maksājumos, ko izmaksā katra mēneša pirmajā darbadienā. 33. PANTS 1. Struktūrfondos un Kohēzijas fondā 2013. gadā Horvātijai rezervē EUR 449,4 miljonu apjomā (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās. 2. Vienu trešdaļu no 1. punktā minētā apjoma rezervē Kohēzijas fondam. 3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai saistību apropriācijās dara pieejamas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku: - 70 % 2014. gadā; - 90 % 2015. gadā; - 100 % no 2016. gada. 4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā - 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu. 34. PANTS 1. Kopējais apjoms, ko Horvātijai darīs pieejamu no Eiropas Zivsaimniecības fonda 2013. gadā, ir EUR 8,7 miljoni (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās. 2. Priekšfinansējums no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 25 % no 1. punktā minētā kopējā apjoma, un to izmaksā vienā maksājumā. 3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai dara pieejamas saistību apropriācijās, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku: - 70 % 2014. gadā; - 90 % 2015. gadā; - 100 % no 2016. gada. 4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā - 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu. 35. PANTS 1. Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 10 Horvātijai nepiemēro visā 2007.-2013. gada plānošanas laikposmā. 2013. gadā Horvātijai piešķir EUR 27,7 miljonus (pašreizējās cenās) no Lauku attīstības komponenta, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 12. pantā. 2. Uz laiku noteiktie papildu lauku attīstības pasākumi attiecībā uz Horvātiju ir izklāstīti VI pielikumā. 3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi VI pielikuma piemērošanai. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā saistībā ar 13. panta 1. punkta
  4. b)apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 11, vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. 4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā veic pielāgojumus VI pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību. IV SADAĻA CITI NOTEIKUMI 36. PANTS 1. Komisija rūpīgi pārrauga visas saistības, ko Horvātija ir uzņēmusies sarunu laikā, tostarp saistības, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas vai pievienošanās dienā. Komisijas pārraudzības pasākumi ietver regulāri atjauninātas pārraudzības tabulas, dialogu saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienās un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses 12 (turpmāk "SAN"), savstarpējā salīdzinošā izvērtējuma veikšanai paredzētas misijas, pirmspievienošanās ekonomikas programmu, fiskālos paziņojumus un, vajadzības gadījumā, agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm. Komisija 2011. gada rudenī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu. 2012. gada rudenī tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu pārraudzības ziņojumu. Komisija visā pārraudzības procesā izmanto dalībvalstu sniegtu informāciju, kā arī attiecīgos gadījumos ņem vērā starptautisku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtu informāciju. Veicot pārraudzību, Komisija īpaši pievēršas saistībām, ko Horvātija uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (VII pielikums), tostarp turpinot apkopot rezultātus saistībā ar tiesu iestāžu reformu un efektivitāti, kara noziegumu lietu objektīvu izskatīšanu un korupcijas apkarošanu. Veicot pārraudzību, Komisija pievēršas arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, tostarp tam, kā tiek īstenotas un pildītas Savienības prasības attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, kā arī saistībām konkurences politikas jomā, tostarp saistībā ar kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (VIII pielikums) un tērauda nozares pārstrukturēšanu (IX pielikums). Kā daļu no tās regulārajām pārraudzības tabulām un ziņojumiem Komisija līdz Horvātijas pievienošanās dienai sniedz sešu mēnešu izvērtējumus par saistībām, ko Horvātija ir uzņēmusies šajās jomās. 2. Ja pārraudzības procesā tiek konstatēti problemātiski jautājumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Pasākumi ir spēkā ne ilgāk, kā tas noteikti vajadzīgs, un Padome saskaņā ar to pašu procedūru tos noteikti atceļ tad, kad attiecīgie problemātiskie jautājumi ir patiešām atrisināti. 37. PANTS 1. Ja līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu ekonomikas nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli kādā reģionā, Horvātija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai uzlabotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai. Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Horvātiju. 2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar steidzamības procedūru paredz aizsardzības pasākumus, kurus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot tiem piemērojamos nosacījumus un metodes. Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, un ar tiem neparedz robežkontroli. 3. Pasākumos, kas ir atļauti saskaņā ar šo pantu, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no LES, LESD un šā akta noteikumiem un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgā aizsardzības pasākuma mērķus. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību. 38. PANTS Ja Horvātija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz nozaru politiku, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai apdraud Savienības finanšu intereses, vai rada to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus. Minētie pasākumi ir samērīgi, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu piemērošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav paredzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no Horvātijas panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā. 39. PANTS Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā Horvātijā tiek transponēti vai īstenoti akti, ko iestādes ir pieņēmušas atbilstīgi LESD trešās daļas V sadaļai, kā arī akti, ko iestādes pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir pieņēmušas saskaņā ar LES VI sadaļu vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, Komisija drīkst - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm - līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, pieņemt atbilstīgus pasākumus, precizējot tiem piemērojamos nosacījumus un metodes. Minētie pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp Horvātiju un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesu iestāžu sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav paredzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Atkarībā no Horvātijas panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā Komisija, iepriekš apspriedusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā. 40. PANTS Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Horvātijas noteikumu īstenošana V pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli. 41. PANTS Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) 13, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 14 13. panta 1. punkta
  5. b)apakšpunktu, vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Tos var pieņemt trīs gados no pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu. Šā panta pirmajā daļā minētos pārejas posma pasākumus vajadzības gadījumā var pieņemt arī pirms pievienošanās dienas. Tādus pasākumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma, vai arī - ja tie ietekmē kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus - tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūrām, kas vajadzīgas attiecīgo instrumentu pieņemšanai. 42. PANTS Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz Savienības veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var pieņemt trīs gadu laikposmā no pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. 43. PANTS Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu paredz noteikumus par to, kā:
  6. a)var atcelt prasību iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz LESD 28. panta 2. punktā minētajiem ražojumiem, ko izved no Horvātijas teritorijas, šķērsojot Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā ("Neumas koridors"); b)var atcelt prasību iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz ražojumiem, uz ko attiecas
  7. a)apakšpunkts, kad tie tiek ievesti atpakaļ Horvātijas teritorijā pēc Bosnijas un Hercegovinas teritorijas šķērsošanas Neumā. 44. PANTS Komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, 18 mēnešus pēc pievienošanās Horvātijā ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos Horvātijā un kam jāpaliek darbā Horvātijā pēc pievienošanās dienas, attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 15. Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. PIEKTĀ DAĻA NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU I SADAĻA IESTĀŽU reglamentu pielāgojumi UN KOMITEJU NOTEIKUMU un reglamentu PIELĀGOJUMI 45. PANTS Iestādes saskaņā ar attiecīgām procedūrām, kas paredzētas pamatlīgumos, veic tādus pielāgojumus savos reglamentos, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā. Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās. II SADAĻA IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA 46. PANTS Pēc pievienošanās Horvātiju saskaņā ar pamatlīgumiem uzskata par direktīvu un lēmumu adresātu LESD 288. panta nozīmē. Uzskata, ka Horvātijai šādas direktīvas un šādi lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi LESD 297. panta 1. punkta trešajai daļai un 297. panta 2. punkta otrajai daļai. 47. PANTS 1. Horvātija ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai tā no pievienošanās dienas izpildītu noteikumus, kas ietverti direktīvās un lēmumos LESD 288. panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav noteikts cits termiņš. Horvātija šos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā. 2. Tiktāl, ciktāl šajā aktā paredzētie grozījumi direktīvās LESD 288. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no Horvātijas pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā. 48. PANTS Atbilstīgi EAEK līguma 33. pantam Horvātija trīs mēnešos no pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Horvātijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem. 49. PANTS Pēc Horvātijas pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komisijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, var veikt pasākumus, ar kuriem pagaidu kārtā atkāpjas no iestāžu aktiem, kas pieņemti laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz pievienošanās dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas reglamentē tā akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu atkāpe. Ja šādas atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot no pievienošanās dienas. 50. PANTS Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus. Ja šādus aktus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no pievienošanās dienas. 51. PANTS Ja vien šajā aktā nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus. 52. PANTS Pirms pievienošanās pieņemtie iestāžu akti, ko šīs iestādes ir sagatavojušas horvātu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās oficiālajās valodās. III SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 53. PANTS Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums, pielikumu papildinājumi un Protokols ir šā akta sastāvdaļa. 54. PANTS Itālijas Republikas valdība izsniedz Horvātijas Republikas valdībai Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos un Līguma par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos kopiju; tiek izsniegtas angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto tekstu kopijas. Šā panta pirmajā daļā minēto Līgumu tekstus horvātu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minēto Līgumu teksti pašreizējās oficiālajās valodās. 55. PANTS Ģenerālsekretārs izsniedz Horvātijas Republikas valdībai to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. I PIELIKUMS To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā) 1. 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.) - 1995. gada 21. decembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.) - 1999. gada 25. maija Protokols, ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 202, 16.7.1999., 1. lpp.) - 2004. gada 8. decembra Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 160, 30.6.2005., 1. lpp.) 2. 1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.) - 1996. gada 27. septembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, un pievienots Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.) - 1996. gada 29. novembra Protokols attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību, kas sastādīts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 151, 20.5.1997., 2. lpp.) - 1997. gada 19. jūnija Otrais protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.) 3. 1997. gada 26. maija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta
  8. c)apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.) 4. 1997. gada 18. decembra Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.) 5. 1998. gada 17. jūnija Konvencija par vadītāja tiesību atņemšanu, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 216, 10.7.1998., 2. lpp.) 6. 2000. gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.) - 2001. gada 16. oktobra Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu (OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.) II PIELIKUMS Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā) 1. Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1985. gada 14. jūnijs) 16 2. Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas 17, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem: konvencijas 1. pants, ciktāl tas attiecas uz šā punkta noteikumiem; 26. pants; 39. pants; 44. līdz 49. pants (izņemot 47. panta 4. punktu un 49. panta
  9. a)apakšpunktu), 51. pants, 54. līdz 58. pants; 62. panta 3. punkts; 67. līdz 69. pants; 71. un 72. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šā punkta noteikumiem; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija. 3. Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
  10. a)1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos: - 5. panta 2. punkts un 6. pants;
  11. b)1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos: - 5. pants; - Somijas Republikas valdības deklarācija par Olandes salām Nobeiguma akta III daļā;
  12. c)1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes pievienošanos: - 5. pants. 4. Šādi nolīgumi un vienošanās, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to: - 1999. gada 18. maija Nolīgums starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, arī tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā vēstuļu apmaiņa; apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/439/EK (OV L 176, 10.7.1999., 35. lpp.); - 1999. gada 30. jūnija Nolīgums, ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm; apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK (OV L 15, 20.1.2000., 1. lpp.); - Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā; parakstīts 2004. gada 26. oktobrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2008/146/EK un Padomes Lēmumu 2008/149/TI (OV L 53, 27.2.2008., 1. un 50. lpp.); - Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā; parakstīts 2008. gada 28. februārī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/349/ES un Padomes Lēmumu 2011/350/ES (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp. un 19. lpp.); - Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, arī tai pievienotās kopējās deklarācijas; parakstīta 2007. gada 1. februārī un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2007/511/EK (OV L 188, 20.7.2007., 15. lpp.); - Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, arī tā pielikums un tam pievienotās kopējās deklarācijas; parakstīts 2009. gada 30. septembrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/490/ES (OV L 243, 16.9.2010., 2. lpp.); - Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, arī tam pievienotās deklarācijas; parakstīts 2010. gada 19. martā un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/305/ES (OV L 137, 25.5.2011., 1. lpp.)18. 5. Noteikumi turpmāk norādītajos lēmumos (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem: - Izpildu komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par ministru un valsts sekretāru deklarācijām (SCH/Com-ex

(93)10); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. decembris) par tiesu iestāžu praktiskās sadarbības uzlabošanu, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību (SCH/Com-ex
(93)14); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. novembris) par kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu iegādi (SCH/Com-ex
(94)16 rev.); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. decembris) par
  3. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai (SCH/Com-ex
(94)28 rev.); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. decembris), ar ko nodrošina, ka stājas spēkā
  3. gada
  4. jūnija Šengenas Līguma īstenošanas konvencija (SCH/Com-ex
(94)29 rev. 2); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. decembris) par ātru informācijas apmaiņu starp Šengenas valstīm, paziņojot statistikas datus un konkrētus datus par iespējamiem darbības traucējumiem pie ārējām robežām (SCH/Com-ex
(95)21); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par darba grupas darbībām (SCH/Com-ex
(98)1 rev. 2), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma
  1. punktā norādītajiem noteikumiem; - Izpildu komitejas lēmums (
  2. gada
  3. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex
(98)26 def.); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. oktobris) par pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/Com-ex
(98)37 def. 2), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma
  1. punktā norādītajiem noteikumiem; - Izpildu komitejas lēmums (
  2. gada
  3. decembris) attiecībā uz Rokasgrāmatu par policijas pārrobežu sadarbību (SCH/Com-ex
(98)52), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma
  1. punktā norādītajiem noteikumiem; - Izpildu komitejas lēmums (
  2. gada
  3. decembris) par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu (SCH/Com-ex
(98)59 rev.); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par stāvokli narkotiku jomā (SCH/Com-ex
(99)1 rev 2); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām (SCH/Com-ex
(99)6); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par sadarbības koordinatoriem (SCH/Com-ex
(99)7 Rev. 2); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par vispārējiem principiem, kas reglamentē informatoru atlīdzību (SCH/Com-ex
(99)8 Rev. 2); - Izpildu komitejas lēmums (
  1. gada
  2. aprīlis) par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (SCH/Com-ex
(99)10).
  1. Turpmāk norādītās deklarācijas (sk. OV L 239, 22.9.2000.,
  2. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar
  3. gada
  4. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas
  5. gada
  6. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz šā pielikuma
  7. punktā norādītajiem noteikumiem: - Izpildu komitejas Deklarācija (
  8. gada
  9. jūnijs) par izdošanu (SCH/Com-ex
(96)decl 6 rev 2); - Izpildu komitejas Deklarācija (
  1. gada
  2. februāris) par nepilngadīgu personu nolaupīšanu (SCH/Com-ex
(97)decl. 13 rev 2).
  1. Turpmāk norādītie lēmumi (sk. OV L 239, 22.9.2000.,
  2. lpp.), kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar
  3. gada
  4. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas
  5. gada
  6. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz šā pielikuma
  7. punktā norādītajiem noteikumiem: - Centrālās grupas lēmums (
  8. gada
  9. oktobris) par pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/C
(98)117); - Centrālās grupas lēmums (
  1. gada
  2. marts) par vispārējiem principiem attiecībā uz informatoru atalgojumu (SCH/C
(99)25). 8. Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to: - Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.); - Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999. gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.); - Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.); - Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem nosaka tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.); - Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.); - Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999. gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.); - Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.); - Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.); - Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000. gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.); - Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.); - Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.); - Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.); - Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.); - Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.); - Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.); - Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.); - Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.); - Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar kuru groza 40. panta 1. un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.); - Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.); - Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.); - Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.); - Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.); - Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp. un OV L 142M, 30.5.2006., 60. lpp.); - Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006., 136. lpp.); - Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006., 375. lpp.); - Padomes Lēmums 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.); - Padomes Lēmums 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp. un OV L 159 M, 13.6.2006., 288. lpp.); - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.), izņemot 1. panta pirmo teikumu, 5. panta 4. punkta
  1. a)apakšpunktu, III sadaļu un II sadaļas noteikumus un regulas pielikumus, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS); - Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.); - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 193 1/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.), izņemot 4. panta
  2. b)apakšpunktu un 9. panta
  3. c)apakšpunktu; - Padomes Lēmums 2007/471/EK (2007. gada 12. jūnijs) par to Šengenas acquis noteikumu, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (OV L 179, 7.7.2007., 46. lpp.); - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.), izņemot 6. panta 8. un 9. punkta noteikumus, ciktāl tie attiecas uz to, ka tiek sniegta piekļuve Šengenas Informācijas sistēmai; - Padomes Lēmums 2007/801/EK (2007. gada 6. decembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (OV L 323, 8.12.2007., 34. lpp.); - Padomes Lēmums 2008/421/EK (2008. gada 5. jūnijs) par tādu Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Šveices Konfederācijā, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (OV L 149, 7.6.2008., 74. lpp.); - 6. pants Padomes Lēmumā 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.); - Padomes Lēmums 2008/903/EK (2008. gada 27. novembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Šveices Konfederācijā (OV L 327, 5.12.2008., 15. lpp.); - Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.); - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.); - 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.); - Padomes Lēmums 2010/252/ES (2010. gada 26. aprīlis), ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 111, 4.5.2010., 20. lpp.); - Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.). III PIELIKUMS Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi 1. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA 32005 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.)
  4. a)Direktīvas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Neskarot 43.b pantu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība:
  5. a)attiecībā uz Slovēniju sākta pirms 1991. gada 25. jūnija; un
  6. b)attiecībā uz Horvātiju sākta pirms 1991. gada 8. oktobra, ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6. punktā. Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.".
  7. b)Iekļauj šādu pantu: "43.b pants Iegūtās tiesības uz vecmāšu kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas Horvātijā līdz 2013. gada 1. jūlijam: viša medicinska sestra ginekološko-opstetrikog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra ginekološko-opstetrikog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību), ginekološko-opstetrička primalja (ginekoloģijas un dzemdniecības vecmāte) un primalja (vecmāte).". 2. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS I. KOPIENAS PREČU ZĪME 32009 R 0207: Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.) Regulas 165. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.". II. PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI 1. 31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.)
  8. a)Regulas 19.a pantam pievieno šādu punktu: "
  9. m)ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2003. gada 1. janvāra, var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos no pievienošanās dienas.".
  10. b)Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.". 2. 32009 R 0469: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.)
  11. a)Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu: "
  12. m)visām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā atļauja tās laist tirgū kā zāles ir saņemta pēc 2003. gada 1. janvāra, var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos no pievienošanās dienas.".
  13. b)Regulas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz attiecīgās valsts pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.". III. KOPIENAS DIZAINPARAUGI 32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.) Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai pieteikti pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.". 3. FINANŠU PAKALPOJUMI 32006 L 0048: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.) Direktīvas 2. pantā pēc teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: "- Horvātijā - "kreditne unije" un "Hrvatska banka za obnovu i razvitak",". 4. LAUKSAIMNIECĪBA 1. 31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.) Regulas II pielikumā aiz ģeogrāfiskā nosaukuma "Nürnberger Glühwein" iekļauj šādu tekstu: "Samoborski bermet". 2. 32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula") (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.)
  14. a)Regulas 66. pantā iekļauj šādu punktu: "4.a Horvātijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts IX pielikuma 2. punktā. Šo rezervi izmanto no 1. aprīļa pirmajā kvotas gadā pēc pievienošanās tādā apjomā, par kādu laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecībās Horvātijā. Lēmumu par rezerves izmantošanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumu, ko Horvātija iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim. Ziņojumā precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences Horvātijas piena nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.".
  15. b)Regulas 103.k panta 1. punktam pievieno šādu daļu: "Šo punktu nepiemēro Horvātijai 2013. finanšu gadā. Horvātija iesniedz Komisijai piecu gadu atbalsta programmas projektu 2014.-2018. gada programmas periodam.".
  16. c)Regulas III pielikuma II daļas 13. punktu aizstāj ar šādu punktu: "13. "Pilna laika rafinētājs" ir ražotne: - kuras vienīgā darbība ir importēta cukurniedru jēlcukura rafinēšana vai - kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000 tonnu importēta cukurniedru jēlcukura. Šajā ievilkumā attiecībā uz Horvātiju tirdzniecības gads ir 2007./2008. tirdzniecības gads.".
  17. d)Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: "VI PIELIKUMS VALSTU UN REĢIONU KVOTAS no 2010./2011. tirdzniecības gada (tonnās) Dalībvalstis vai reģioni
(1)Cukurs
(2)Izoglikoze
(3)Inulīna sīrups
(4)Beļģija 676 235,0 114 580,2 0 Bulgārija 0 89 198,0 Čehijas Republika 372 459,3 Dānija 372 383,0 Vācija 2 898 255,7 56 638,2 Īrija 0 Grieķija 158 702,0 0 Spānija 498 480,2 53 810,2 Francija (kontinentālā) 3 004 811,15 0 Francijas aizjūras departamenti 432 220,05 Horvātija 192 877,0 Itālija 508 379,0 32 492,5 Latvija 0 Lietuva 90 252,0 Ungārija 105 420,0 220 265,8 Nīderlande 804 888,0 0 0 Austrija 351 027,4 Polija 1 405 608,1 42 861,4 Portugāle (kontinentālā) 0 12 500,0 Azoru salu autonomais reģions 9 953,0 Rumānija 104 688,8 0 Slovēnija 0 Slovākija 112 319,5 68 094,5 Somija 80 999,0 0 Zviedrija 293 186,0 Apvienotā Karaliste 1 056 474,0 0 KOPĀ 13 529 618,20 690 440,8 0 ".
  1. e)Regulas IX pielikuma 1. punktā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: " Dalībvalsts 2008/09 2009/10 2010/11 2011/12 2012/13 2013/14 2014/15 Horvātija 765 000 765 000 ".
  2. f)Regulas IX pielikuma 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu: " Dalībvalsts Tonnas Bulgārija 39 180 Horvātija 15 000 Rumānija 188 400 ".
  3. g)Regulas X pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: " Horvātija 40,70 ".
  4. h)Regulas Xb pielikumam pievieno šādu tabulu: " tūkstošos EUR Budžeta gads 2013. 2014. 2015. 2016. no 2017. gada HR 0 11 885 11 885 11 885 10 832 ".
  5. i)Regulas XIb pielikuma papildinājuma 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: "
  6. h)Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Moslavina, Prigorje‑Bilogora, Plešivica, Pokuplje un Zagorje‑Međimurje.".
  7. j)Regulas XIb pielikuma papildinājuma 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu: "
  8. h)Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatsko Podunavlje un Slavonija.".
  9. k)Regulas XIb pielikuma papildinājuma 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu: "
  10. g)Horvātijā - ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatska Istra, Hrvatsko primorje, Dalmatinska zagora, Sjeverna Dalmacija un Srednja i Južna Dalmacija.". 3. 32008 R 0110: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.)
  11. a)Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu: "4. Šā panta 1. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iesniegšanas termiņš attiecas arī uz III pielikumā uzskaitītajām Horvātijas ģeogrāfiskajām izcelsmes norādēm.".
  12. b)Regulas III pielikuma 9. punktā iekļauj šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: " Hrvatska loza Horvātija Hrvatska stara šljivovica Horvātija Slavonska šljivovica Horvātija ".
  13. c)Regulas III pielikuma 32. punktā iekļauj šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: " Hrvatski pelinkovac Horvātija ".
  14. d)Regulas III pielikumā iekļauj šādu punktu: " 39. Maraschino/ Marrasquino/ Maraskino Zadarski maraschino Horvātija ".
  15. e)Regulas III pielikumā produktu kategorijā "Citi stiprie alkoholiskie dzērieni" pievieno šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: " Hrvatska travarica Horvātija ". 4. 32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)
  16. a)Regulas 2. panta
  17. g)apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "
  18. g)"jaunās dalībvalstis" ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija;".
  19. b)Regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "2. Dalībvalstis, kuras nav jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos par 2003. gadu, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Jaunās dalībvalstis, izņemot Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, nodrošina, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Bulgārija un Rumānija nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Horvātija nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2013. gada 1. jūlijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām.".
  20. c)Regulas 33. panta 1. punkta
  21. b)apakšpunkta
  22. iv)punktu aizstāj ar šādu punktu: "
  23. iv)saskaņā ar 47. panta 2. punktu, 57.a un 59. pantu, 64. panta 2. punkta trešo daļu, 65. pantu un 68. panta 4. punkta
  24. c)apakšpunktu.".
  25. d)Regulas 51. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: "Horvātija var nolemt izmantot iespējas, kas ir paredzētas šīs regulas 52. pantā un 53. panta 1. punktā. Lēmumu Komisijai paziņo līdz 2013. gada 15. jūlijam.".
  26. e)Regulas 51. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: "Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, minētā maksimālā summa attiecībā uz Horvātiju ir noteikta, pamatojoties uz 104. panta 4. punktā un 112. panta 5. punktā minētajiem valstij noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, attiecībā uz 52. un 53. pantā minētajiem maksājumiem par aitas un kazas gaļu un maksājumiem par liellopu un teļa gaļu, ņemot vērā 121. pantā noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku.".
  27. f)Regulas 52. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu: "Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Horvātija var saglabāt līdz 50 % no summas, ko aprēķina, ievērojot 51. panta 2. punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu, lai katru gadu veiktu papildu maksājumus lauksaimniekiem.".
  28. g)Regulas 53. panta 1. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu: "Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Horvātija var saglabāt visu vai daļu no summas, ko aprēķina, ievērojot šīs regulas 51. panta 2. punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu, lai katru gadu veiktu papildu maksājumus lauksaimniekiem.".
  29. h)Regulas III sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: "Īstenošana jaunajās dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, un Horvātijā".
  30. i)Regulas 55. panta virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu: "Vienotā maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, un Horvātijā".
  31. j)Regulas 55. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "1. Ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu piemēro jaunajās dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kas noteikta V sadaļas 2. nodaļā, un Horvātijā.".
  32. k)Regulas 57. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu: "Horvātijai minētais samazinājums nav lielāks par 20 % no VIII pielikuma 3. tabulā minētā maksimālā apjoma gadā.".
  33. l)Regulas 57. panta 3. punktam pievieno šādus teikumus: "Komisija ar īstenošanas aktu bez 141. pantā minētās komitejas palīdzības atļauj Horvātijā izmantot valsts rezervi. Komisija jo īpaši izskata valsts tiešā maksājuma shēmas ieviešanu, ko piemēro pirms pievienošanās dienas, un tā piemērošanas nosacījumus. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam iesniedz Komisijai lūgumu atļaut izmantot valsts rezervi.".
  34. m)Regulā iekļauj šādu pantu: "57.a pants Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve Horvātijā 1. Horvātija izveido atmīnētās zemes apstrādei paredzētu īpašu valsts rezervi, ko izmanto, lai desmit gadus pēc pievienošanās - atbilstīgi objektīviem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem - tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuriem pieder zeme, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām. 2. Zeme, par kuru saskaņā ar šo pantu var piešķirt tiesības uz maksājumu, nav atbilstīga, lai pretendētu uz 59. un 61. pantā noteiktajām tiesībām uz maksājumu. 3. Maksājums, ko piešķir saskaņā ar šajā pantā noteiktajām tiesībām, nav lielāks par summu, ko piešķir saskaņā ar 59. un 61. pantā noteiktajām tiesībām uz maksājumu. 4. Maksimālā summa, kas piešķirta atmīnētās zemes apstrādei paredzētajai īpašajai valsts rezervei, ir EUR 9 600 000, un tai piemēro 121. pantā noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku. Gada maksimālās summas ir šādas: (tūkstošos EUR ) Horvātija 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. Atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves maksimālā summa 2 400 2 880 3 360 3 840 4 800 5 760 6 720 7 680 8 640 9 600 5. Pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma, Horvātija piešķir tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, ņemot vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši palīdzības pieteikumos, kurus iesniedz pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma, un ko atkal izmantoja lauksaimniecības darbībām laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. 6. No 2013. gada līdz 2022. gadam tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem piešķir, ņemot vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ar nosacījumu, ka šādu zemi atkal izmantoja lauksaimniecības darbībām iepriekšējā kalendārajā gadā, un ka par to paziņo Komisijai saskaņā ar 9. punktu. 7. Lai nodrošinātu Savienības fondu piemērotu izmantošanu, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru groza VIII pielikuma 3. tabulā noteikto maksimālo apjomu, lai attiecīgi pievienotu atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves summas, kuras ir piešķirtas līdz 2022. gada 31. decembrim. 8. Visai zemei, kas deklarēta saskaņā ar šo pantu, ir jāatbilst 34. pantā 2. punktā dotajai definīcijai attiecībā uz hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. 9. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam paziņo Komisijai par zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 5. punktu, norādot gan zemi, par kuru ir tiesības saņemt atbalsta apjomus saskaņā ar 59. pantu, gan zemi, par kuru ir tiesības saņemt atbalsta apjomus saskaņā ar 61. pantu. Paziņojumā ir jāiekļauj arī informācija par attiecīgajiem budžeta piešķīrumiem un neizmantotajām summām. Sākot no 2014. gada, paziņojums ar tādu pašu informāciju jānosūta Komisijai ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī, un tajā jāaptver iepriekšējais kalendārais gads, sniedzot informāciju par zemi, ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, un attiecīgajiem budžeta piešķīrumiem. 10. Līdz 2012. gada 31. decembrim visa mīnētā un atmīnētā zeme, par ko lauksaimnieki varētu saņemt tiesībām uz maksājumu no atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves, ir jāiekļauj integrētā vadības un kontroles sistēmā, ko izveido saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļu.".
  35. n)Regulas 59. pantam pievieno šādu punktu: "4. Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus par tiesībām uz maksājumu sākotnējo piešķiršanu Horvātijā.".
  36. o)Regulas 61. pantam pievieno šādu daļu: "Attiecībā uz Horvātiju šā panta pirmās daļas
  37. a)un
  38. b)punktā minētie termiņi ir 2011. gada 30. jūnijs.".
  39. p)Regulas 69. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu tekstu: "Horvātija līdz pievienošanās dienai var nolemt no vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmā gada, kā noteikts 59. panta 2. punktā, izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 40. pantā, kā norādīts VIII pielikuma 3. tabulā.".
  40. q)Regulas 69. panta 9. punkta pirmajā daļā pēc
  41. a)apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu: "
  42. aa)kas paredzēts 2022. gadam attiecībā uz Horvātiju;".
  43. r)Regulas 104. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Piemēro šādus valstij noteiktos maksimālos apjomus: Dalībvalsts Valstij noteiktais maksimālais apjoms Bulgārija 2 058 483 Čehijas Republika 66 733 Dānija 104 000 Igaunija 48 000 Spānija 19 580 000 Francija 7 842 000 Horvātija 542 651 Kipra 472 401 Latvija 18 437 Lietuva 17 304 Ungārija 1 146 000 Polija 335 880 Portugāle 2 690 000 Rumānija 5 880 620 Slovēnija 84 909 Slovākija 305 756 Somija 80 000 Kopā 41 273 174 ".
  44. s)Regulas 112. panta 5. punktā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: " Horvātija 105 270 ".
  45. t)Regulas 121. pantu aizstāj ar šādu pantu: "121. pants Tiešo maksājumu ieviešana Jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis: - 60 % 2009. gadā, - 70 % 2010. gadā, - 80 % 2011. gadā, - 90 % 2012. gadā, - 100 % no 2013. gada. Bulgārijā un Rumānijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis: - 35 % 2009. gadā, - 40 % 2010. gadā, - 50 % 2011. gadā, - 60 % 2012. gadā, - 70 % 2013. gadā, - 80 % 2014. gadā, - 90 % 2015. gadā, - 100 % no 2016. gada. Horvātijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis: - 25 % 2013. gadā, - 30 % 2014. gadā, - 35 % 2015. gadā, - 40 % 2016. gadā, - 50 % 2017. gadā, - 60 % 2018. gadā, - 70 % 2019. gadā, - 80 % 2020. gadā, - 90 % 2021. gadā, - 100 % no 2022. gada.".
  46. u)Regulas 132. panta 2. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu: "Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas
  47. a)un
  48. b)apakšpunkta, Horvātijai ir iespēja papildināt tiešos maksājumus līdz 100 % no maksājumu apjoma, ko piemēro pārējās dalībvalstīs, kas nav jaunās dalībvalstis.".
  49. v)Regulas VII pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: " Horvātija 100 1 ".
  50. w)Regulas VIII pielikumam pievieno šādu tabulu: "3. tabula(*) Dalībvalsts 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. Horvātija 93 250 111 900 130 550 149 200 186 500 223 800 261 100 298 400 335 700 373 000 (*) Maksimālais apjoms aprēķināts, ņemot vērā 121. pantā paredzēto pieaugumu shēmu.". 5. ZIVSAIMNIECĪBA 1. 32002 R 2371: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.) Regulas I pielikumam pievieno šādas daļas: "11. HORVĀTIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI * Ģeogrāfiskais apgabals Dalībvalsts Sugas Nozīmīgums vai īpašas pazīmes 12 jūdzes, ko ierobežo Horvātijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags) Slovēnija Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi 100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem * Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību. 12. SLOVĒNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI * Ģeogrāfiskais apgabals Dalībvalsts Sugas Nozīmīgums vai īpašas pazīmes 12 jūdzes, ko ierobežo Slovēnijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags) Horvātija Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi 100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem * Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.". 2. 32006 R 1198: Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.)
  51. a)Regulas 27. pantam pievieno šādu punktu: "5. EZF var līdzfinansēt atsevišķu piemaksu shēmu, kuras tiek piešķirtas tiem zvejniekiem, kas gūs labumu no pieejas režīma, kurš noteikts I pielikuma 11. daļā Regulā (EK) Nr. 2371/2002, kas grozīta ar Horvātijas Pievienošanās aktu. Šo shēmu var piemērot tikai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam vai, ja to piemēro agrāk, līdz dienai, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.".
  52. b)Regulas 29. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Atkāpjoties no 2. punkta, visattālākajos reģionos un nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem uzņēmumiem.".
  53. c)Regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Atkāpjoties no 3. punkta, visattālākajos reģionos un nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem uzņēmumiem.".
  54. d)Regulas 53. panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "9. Darbībām, ko no EZF finansē nomaļus esošajās Grieķijas salās, kuras ir nelabvēlīgā stāvoklī to teritoriālās nošķirtības dēļ, un visattālākajos reģionos, kā arī Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās, EZF maksimālo ieguldījumu katram prioritārajam virzienam palielina, augstākais, par 10 procentu punktiem reģionos, kas ir atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi, un, augstākais, par 35 procentu punktiem reģionos, kas nav atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi.".
  55. e)Regulas II pielikuma
  56. a)punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu: " 1. grupa 2. grupa 3. grupa 4. grupa Reģioni, uz ko attiecas konverģences mērķis, un nomaļus esošās Grieķijas salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas A ≤ 100 % B ≥ 0 % A ≤ 40 % B ≥ 60 % (*) (**) A ≤ 80 % B ≥ 20 % A ≤ 60 % B ≥ 40 % (***) Reģioni, uz ko neattiecas konverģences mērķis A ≤ 100 % B ≥ 0 % A ≤ 40 % B ≥ 60 % (*) (**) A ≤ 60 % B ≥ 40 % A ≤ 40 % B ≥ 60 % (***) Visattālākie reģioni A ≤ 100 % B ≥ 0 % A ≤ 50 % B ≥ 50 % (*) (**) A ≤ 80 % B ≥ 20 % A ≤ 75 % B ≥ 25 % (*) Attiecībā uz 25. panta 3. punktā minētajām darbībām 2. grupas (B) likmes palielina par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi samazina (A) likmes. (**) Attiecībā uz 26. panta 2. punktā minētajām darbībām (ieguldījumi piekrastes sīkzvejas kuģos 25. panta nozīmē) (B) likmes 2. grupai var samazināt par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi palielina (A) likmes. (***) Attiecībā uz 29. un 35. pantā minētajām darbībām, kuras veic uzņēmumi, uz ko neattiecas definīcija 3. panta
  57. f)punktā un kur strādā mazāk nekā 750 darbinieku, vai kura apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, reģionos, uz ko attiecas konverģences mērķis, izņemot nomaļus esošās Grieķijas salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas, (B) likmes ir palielinātas par 30 procentu punktiem un reģionos, uz ko neattiecas konverģences mērķis - par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi samazina (A) likmes.".
  58. f)Regulas II pielikuma
  59. a)punktā sadaļas "2. grupa" otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Attiecībā uz (*) un (**) piemērošanu, kad EZF finansē 25. panta 3. punktā minētās darbības piekrastes sīkzvejas atbalstam, 2. grupai (B) likmes būs: - reģioniem, uz ko attiecas konverģences mērķis, nomaļus esošajām Grieķijas salām un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salām, un reģioniem, uz ko neattiecas konverģences mērķis, - 60 procentu punkti vai vairāk (B ≥ 60 %); un - visattālākajiem reģioniem - 50 procentu punkti vai vairāk (B ≥ 50 %).". 6. NODOKĻU POLITIKA 1. 32006 L 0112: Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp) Direktīvas 287. pantam pievieno šādu punktu: "19) Horvātija: EUR 35 000.". 2. 32008 L 0118: Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.) Direktīvas 46. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "3. Neskarot 32. pantu, dalībvalstis, kas nav minētas Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā, attiecībā uz cigaretēm, kuras var ievest to teritorijā bez papildu akcīzes nodokļa samaksas, var no 2014. gada 1. janvāra piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai un ceturtajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli nekā to, kas paredzēts tās 2. panta 2. punkta pirmajā daļā. Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā minētās dalībvalstis, kuras neatkarīgi no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas uzliek akcīzes nodokli vismaz EUR 77 apjomā par 1000 cigaretēm, no 2014. gada 1. janvāra var piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras bez papildu akcīzes nodokļa samaksas ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli. Dalībvalstis, kuras atbilstīgi šā punkta pirmajai un otrajai daļai piemēro daudzuma ierobežojumu, par to informē Komisiju. Tās var veikt vajadzīgās pārbaudes, ja šādas pārbaudes neietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību.". 7. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU KOORDINĀCIJA 1. 32006 R 1083: Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.)
  60. a)Regulas 15. panta 4. punktā otrajai daļai pievieno šādu teikumu: "Attiecībā uz Horvātiju šīs pārbaudes termiņš ir 2017. gada 31. decembris.".
  61. b)Regulas 18. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "1. Fondu saistībām pieejamie līdzekļi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 308 417 037 817 - 2004. gada cenās saskaņā ar I pielikumā norādīto gada sadalījumu.".
  62. c)Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu: "19. pants Konverģences mērķa līdzekļi Konverģences mērķim paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 81,56 % no 18. panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 251 529 800 379), un to sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir šāds:
  63. a)70,50 % (t. i., kopā EUR 177 324 921 223) - 5. panta 1. punktā minētajam finansējumam, atbilstīgo iedzīvotāju skaitu, reģiona labklājību, valsts labklājību un bezdarba līmeni izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
  64. b)4,98 % (t. i., kopā EUR 12 521 289 405) - 8. panta

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.