Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īr

Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 1.pants. 2011.gada 9.decembrī parakstītais Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3.pants. Līgums stājas spēkā tā 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 22.martā. Valsts prezidents A.Bērziņš Rīgā 2012.gada 3.aprīlī ДОГОВОР ЗА ПРИСЪЕДИНЯВАНЕТО НА РЕПУБЛИКА ХЪРВАТИЯ КЪМ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ TRATADO RELATIVO A LA ADHESIÓN DE LA REPÚBLICA DE CROACIA A LA UNIÓN EUROPEA SMLOUVA O PŘISTOUPENÍ CHORVATSKÉ REPUBLIKY K EVROPSKÉ UNII TRAKTAT OM REPUBLIKKEN KROATIENS TILTRÆDELSE AF DEN EUROPÆISKE UNION VERTRAG ÜBER DEN BEITRITT DER REPUBLIK KROATIEN ZUR EUROPÄISCHEN UNION LEPING HORVAATIA VABARIIGI ÜHINEMISE KOHTA EUROOPA LIIDUGA ΣΥΝΘΗΚΗ ΓΙΑ ΤΗΝ ΠΡΟΣΧΩΡΗΣΗ ΤΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ ΤΗΣ ΚΡΟΑΤΙΑΣ ΣΤΗΝ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗ ΕΝΩΣΗ TREATY CONCERNING THE ACCESSION OF THE REPUBLIC OF CROATIA TO THE EUROPEAN UNION TRAITÉ RELATIF À L'ADHÉSION DE LA RÉPUBLIQUE DE CROATIE À L'UNION EUROPÉENNE AN CONRADH I dTAOBH AONTACHAS PHOBLACHT NA CRÓITE LEIS AN AONTAS EORPACH UGOVOR O PRISTUPANJU REPUBLIKE HRVATSKE EUROPSKOJ UNIJI TRATTATO RELATIVO ALL'ADESIONE DELLA REPUBBLICA DI CROAZIA ALL'UNIONE EUROPEA LĪGUMS PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI SUTARTIS DĖL KROATIJOS RESPUBLIKOS STOJIMO Į EUROPOS SĄJUNGĄ SZERZŐDÉS A HORVÁT KÖZTÁRSASÁGNAK AZ EURÓPAI UNIÓHOZ TÖRTÉNŐ CSATLAKOZÁSÁRÓL TRATTAT DWAR L-ADEŻJONI TAR-REPUBBLIKA TAL-KROAZJA MAL-UNJONI EWROPEA VERDRAG BETREFFENDE DE TOETREDING VAN DE REPUBLIEK KROATIË TOT DE EUROPESE UNIE TRAKTAT DOTYCZĄCY PRZYSTĄPIENIA REPUBLIKI CHORWACJI DO UNII EUROPEJSKIEJ TRATADO RELATIVO À ADESÃO  DA REPÚBLICA DA CROÁCIA À UNIÃO EUROPEIA TRATATUL PRIVIND ADERAREA REPUBLICII CROAŢIA LA UNIUNEA EUROPEANĂ ZMLUVA O PRISTÚPENÍ CHORVÁTSKEJ REPUBLIKY K EURÓPSKEJ ÚNII POGODBA O PRISTOPU REPUBLIKE HRVAŠKE K EVROPSKI UNIJI SOPIMUS KROATIAN TASAVALLAN LIITTYMISESTÄ EUROOPAN UNIONIIN FÖRDRAGET OM REPUBLIKEN KROATIENS ANSLUTNING TILL EUROPEISKA UNIONEN SATURS A. Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai B. Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā Pirmā daļa. Principi Otrā daļa. Līgumu pielāgojumi I sadaļa. Organizatoriski noteikumi II sadaļa. Citi pielāgojumi Trešā daļa. Pastāvīgi noteikumi Ceturtā daļa. Pagaidu noteikumi I sadaļa. Pārejas posma pasākumi II sadaļa. Organizatoriski noteikumi III sadaļa. Finanšu noteikumi IV sadaļa. Citi noteikumi Piektā daļa. Noteikumi par šā Akta īstenošanu I sadaļa. Iestāžu reglamentu pielāgojumi un komiteju noteikumu un reglamentu pielāgojumi II sadaļa. Iestāžu pieņemto aktu piemērojamība III sadaļa. Nobeiguma noteikumi PIELIKUMI I pielikums. To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā) II pielikums. Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā) III pielikums. Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi 1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība 2. Intelektuālā īpašuma tiesības I. Kopienas preču zīme II. Papildu aizsardzības sertifikāti III. Kopienas dizainparaugi 3. Finanšu pakalpojumi 4. Lauksaimniecība 5. Zivsaimniecība 6. Nodokļu sistēma 7. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija 8. Vide IV pielikums. Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi 1. Intelektuālā īpašuma tiesības 2. Konkurences politika 3. Lauksaimniecība 4. Zivsaimniecība 5. Muitas savienība IV pielikuma papildinājums V pielikums. Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi 1. Brīva preču aprite 2. Personu pārvietošanās brīvība 3. Kapitāla brīva aprite 4. Lauksaimniecība  I. Pārejas posma pasākumi attiecībā uz Horvātiju II.Pārejas posma tarifa kvota rafinēšanai paredzētam cukurniedru jēlcukuram  III. Pagaidu tiešā maksājuma noteikumi attiecībā uz Horvātiju 5. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika I. Dējējvistas II. Uzņēmumi (gaļas, piena, zivju un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozare) III. Sēklu tirdzniecība IV. Neuma 6. Zivsaimniecība 7. Transporta politika 8. Nodokļu sistēma 9. Brīvība, drošība un tiesiskums 10. Vide I. Horizontālie tiesību akti II. Gaisa kvalitāte III. Atkritumu apsaimniekošana IV. Ūdens kvalitāte V. Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole (IPPC) VI. Ķīmiskas vielas V pielikuma papildinājums VI pielikums. Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā) VII pielikums. Konkrētas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā) VIII pielikums. Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) IX pielikums. Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) PROTOKOLS Protokols par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu NOBEIGUMA AKTS I. Nobeiguma akta teksts II. Deklarācijas A. Pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu B. Dažādu pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos - Horvātija C. Pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas Republikas kopīgā deklarācija  Kopīgā deklarācija par Eiropas Attīstības fondu  D. Horvātijas Republikas deklarācija Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizāciju III. Vēstuļu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās LĪGUMS STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, ČEHIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI (EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN HORVĀTIJAS REPUBLIKU PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, čehijas republikas prezidents, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, igaunijas republikas prezidents, ĪRIJAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, kipras republikas prezidents, latvijas republikas VALSTS prezidentS, lietuvas republikas prezidentE, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, ungārijas republikas prezidents, maltas prezidents, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, polijas republikas prezidents, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, slovēnijas republikas prezidents, slovākijas republikas prezidents, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE, VIENOTI savā vēlmē turpināt sasniegt Eiropas Savienības mērķus, APŅĒMUŠIES turpināt uz jau esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām, ŅEMOT VĒRĀ, ka Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir paredzēta iespēja Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm, ŅEMOT VĒRĀ, ka Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, ŅEMOT VĒRĀ, ka Padome, iepriekš saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir atbalstījusi Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, IR VIENOJUŠIES par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas jāveic Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, un tālab iecēluši par saviem pilnvarotajiem: VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS: premjerministru Elio DI RUPO BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Boyko BORISSOV čehijas republikas prezidents: premjerministru Petr NECAS VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE: premjerministri Helle THORNING-SCHMIDT VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS: federālo kancleri Dr. Angela MERKEL igaunijas republikas prezidents: premjerministri Andrus ANSIP ĪRIJAS PREZIDENTS: premjerministru (Taoiseach) Enda KENNY GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Lucas PAPADEMOS VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS: valdības priekšsēdētāju José Luis RODRIGUEZ ZAPATERO FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: Eiropas lietu ministru Jean LEONETTI HORVĀTIJAS REPUBLIKA: prezidentu Ivo JOSIPOVIĆ premjerministri Jadranka KOSOR ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: Ministru padomes priekšsēdētāju Sen. Prof. Mario MONTI kipras republikas prezidents: prezidentu Demetris CHRISTOFIAS latvijas republikas VALSTS prezidentS: ministru prezidentu Valdi DOMBROVSKI lietuvas republikas prezidentE: prezidenti Dalia GRYBAUSKAITĖ VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS: premjerministru un valsts ministru Jean-Claude JUNCKER ungārijas republikas prezidents: premjerministru Viktor ORBÁN maltas prezidents: premjerministru Lawrence GONZI VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE: ministru prezidentu, vispārējo lietu ministru Mark RUTTE AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS: federālo kancleru Werner FAYMANN polijas republikas prezidents: premjerministru Donald TUSK PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Pedro PASSOS COELHO RUMĀNIJAS PREZIDENTS: prezidentu Traian BĂSESCU slovēnijas republikas prezidents: valdības priekšsēdētāju Borut PAHOR slovākijas republikas prezidents: premjerministri Iveta RADICOVA SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE: premjerministru Jyrki KATAINEN Zviedrijas Karalistes valdība: premjerministru Fredrik REINFELDT VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE: premjerministru The Rt. Hon. David CAMERON KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO. 1. pants 1. Ar šo Horvātijas Republika kļūst par Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas dalībvalsti. 2. Horvātijas Republika kļūst par Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzēju pusi, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus. 3. Pievienošanās nosacījumi un ar šo pievienošanos saistītie pielāgojumi 2. punktā minētajos Līgumos ir izklāstīti šim Līgumam pievienotajā aktā. Minētā akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa. 2. PANTS Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un kompetenci, kā tie izklāstīti Līgumos, par kuru līgumslēdzēju pusi Horvātijas Republika kļūst saskaņā ar 1. panta 2. punktu. 3. pants 1. Augstās līgumslēdzējas puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai līdz 2013. gada 30. jūnijam. 2. Tāpat tiek uzskatīts, ka, ratificējot šo Līgumu, Horvātijas Republika ir ratificējusi vai apstiprinājusi visus 1. panta 2. punktā minēto Līgumu grozījumus, kas brīdī, kad Horvātijas Republika ratificē šo Līgumu, ir atvērti dalībvalstīm ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu, kā arī visus iestāžu aktus, kas pieņemti tajā brīdī vai pirms tam un kas stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalstis tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasībām. 3. Šis Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti. 4. Neskarot 3. punktu, Savienības iestādes var pirms pievienošanās pieņemt pasākumus, kas minēti 1. panta 3. punktā minētā akta 3. panta 7. punktā, 6. panta 2. punkta otrajā daļā, 6. panta 3. punkta otrajā daļā, 6. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 7. punkta otrajā daļā, 6. panta 8. punkta trešajā daļā, 17. pantā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 5. punktā, 35. panta 3. un 4. punktā, 38., 39., 41., 42., 43., 44., 49., 50. un 51. pantā un IV līdz VI pielikumā. Minētie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim Līgumam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās diena. 5. Neskarot šā panta 3. punktu, 1. panta 3. punktā minētā akta 36. pantu piemēro no šā Līguma parakstīšanas. 4. pants Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām. TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.  AKTS PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANĀS NOSACĪJUMIEM  UN PIELĀGOJUMIEM LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU,  LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ PIRMĀ DAĻA PRINCIPI 1. PANTS Šajā aktā: - termins "pamatlīgumi" nozīmē: a) Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), ņemot vērā grozījumus vai papildinājumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienošanās; b)Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (EAEK līgums), ņemot vērā grozījumus vai papildinājumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienošanās; - termins "pašreizējās dalībvalstis" nozīmē Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti; - termins "Savienība" nozīmē Eiropas Savienību, kuras pamatā ir LES un LESD, un/vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienu; - termins "iestādes" nozīmē iestādes, kas izveidotas ar LES. 2. PANTS Pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem. Ja pēc tam, kad Horvātija ratificējusi Pievienošanās līgumu, dalībvalstu valdību pārstāvji saskaņā ar LES 48. panta 4. punktu ir vienojušies par grozījumiem pamatlīgumos un ja šie grozījumi līdz pievienošanās dienai nav stājušies spēkā, Horvātija šos grozījumus ratificē saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. 3. PANTS 1. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu vai to valdību vadītāji. 2. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji. 3. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Horvātijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm. Horvātija atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. 4. Horvātija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem. Attiecībā uz Horvātiju šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā dienā, ko Padome nosaka ar 5. punktā minētajiem lēmumiem. 5. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi lemj par visiem pielāgojumiem, kas sakarā ar pievienošanos jāveic 4. punktā minētajās konvencijās un protokolos, un pielāgotos tekstus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 6. Attiecībā uz 4. punktā minētajām konvencijām un protokoliem Horvātija apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram, pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām. 7. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar attiecīgām konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas. 4. PANTS 1. Šengenas acquis noteikumi, kuri Eiropas Savienības sistēmā iekļauti ar Protokolu par Šengenas acquis, kas pievienots LES un LESD (turpmāk "Šengenas protokols"), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā no pievienošanās dienas. 2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Horvātijai, tie Horvātijā ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka Horvātijā ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, tostarp, ka ir efektīvi piemērotas visas Šengenas normas saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem un pamatprincipiem. Padome minēto lēmumu pieņem saskaņā ar piemērojamajām Šengenas procedūrām un ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kurā apstiprināts, ka Horvātija turpina izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās un kas attiecas uz Šengenas acquis. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un Horvātijas Republikas valdību. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to. 5. PANTS Horvātija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta nozīmē. 6. PANTS 1. Nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir saistoši Horvātijai atbilstīgi pamatlīgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem. 2. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis un Savienība noslēgušas vai parakstījušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos nav noteikts citādi, par Horvātijas pievienošanos šādiem nolīgumiem vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija vai - ja nolīgums pilnībā vai principā attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku - Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz sarunu norādēm, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija vai, attiecīgi, Augstais pārstāvis iesniedz Padomei. Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos. 3. No pievienošanās dienas un līdz 2. punkta otrajā daļā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Horvātija piemēro 2. punkta pirmajā daļā minētos nolīgumus, kas noslēgti vai ko provizoriski piemēro pirms pievienošanās dienas, izņemot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos 1. Kamēr nav stājušies spēkā 2. punkta otrajā daļā minētie protokoli, Savienība un dalībvalstis kopīgi, vajadzības gadījumā ievērojot savu attiecīgo kompetenci, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus. 4. Horvātija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 2, kā arī diviem nolīgumiem, ar ko groza minēto nolīgumu un kas parakstīti un atvērti parakstīšanai, attiecīgi, 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā 3 un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu 4. 5. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu 5, kā noteikts minētā līguma 128. pantā. 6. No pievienošanās dienas Horvātija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās par tekstilmateriāliem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai. Šajā sakarā Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas risināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par šā punkta pirmajā daļā minēto divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumiem. Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Savienība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos. 7. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, koriģē, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauds un tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Horvātijā. Šajā sakarā pirms pievienošanās dienas risina sarunas par grozījumiem divpusējos nolīgumos un vienošanās par tērauda ražojumiem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm. Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tēraudu grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu. 8. Zvejniecības nolīgumus, kas pirms pievienošanās dienas noslēgti starp Horvātiju un trešām valstīm, no minētās dienas pārvalda Savienība. Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Horvātijas tiesības un pienākumi, kas izriet no šādiem nolīgumiem, nemainās. Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. 9. Horvātija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā, ņemot vērā tā grozījumus. Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Horvātiju, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Horvātija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Horvātijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad Horvātija atbilstīgi minētā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā. Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi. 10. Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Horvātija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot 2. un 4. punktā minētos nolīgumus. 11. Horvātija vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Savienība vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada Horvātijas pievienošanās Savienībai. Jo īpaši Horvātija pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Savienība, izņemot gadījumus, kad Horvātijas dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību. Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi. 7. PANTS 1. Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai. 2. Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā. 3. Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir iestāžu pieņemto aktu atcelšana vai grozīšana un kuri pēc būtības nav pārejas posma noteikumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi. 8. PANTS Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes. OTRĀ DAĻA LĪGUMU PIELĀGOJUMI I SADAĻA ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI 9. PANTS LES, LESD un EAEK līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi: 1) protokola 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, nomaina četrpadsmit tiesnešus."; 2) protokola 48. pantu aizstāj ar šādu pantu: "48. pants Vispārējā tiesā ir divdesmit astoņi tiesneši.". 10. PANTS LES un LESD pievienoto Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem groza šādi: 1) protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā: a) ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: "1. Bankas kapitāls ir EUR 233 247 390 000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls:"; b) starp ierakstiem, kas attiecas uz Rumāniju un Slovākiju, iekļauj šādu ierakstu: "Horvātija 854 400 000"; 2) protokola 9. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: "2.Direktoru padomē ir divdesmit deviņi direktori un deviņpadsmit direktoru aizstājēji. Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam. Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus: - divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika, - divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, - vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, - vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste, - divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas Karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija, - divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste, - četrus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Horvātijas Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, un - vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.". 11. PANTS EAEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu: "2. Komitejā ir četrdesmit divi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.". II SADAĻA CITI PIELĀGOJUMI 12. PANTS LESD 64. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu: "Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem, šis datums ir 2002. gada 31. decembris.". 13. PANTS LES 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.". 14. PANTS 1. LES 55. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.". 2. EAEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, horvātu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.". TREŠĀ DAĻA PASTĀVĪGI NOTEIKUMI 15. PANTS Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā. 16. PANTS Šā akta IV pielikumā uzskaitītos pasākumus piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. 17. PANTS Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar Savienības noteikumu izmaiņām. CETURTĀ DAĻA PAGAIDU NOTEIKUMI I SADAĻA PĀREJAS POSMA PASĀKUMI 18. PANTS Šā akta V pielikumā uzskaitītos pasākumus Horvātijā piemēro atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. II SADAĻA ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI 19. PANTS 1. Atkāpjoties no 2. panta Protokolā par pārejas noteikumiem, kurš pievienots LES, LESD un EAEK līgumam, un atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa beigām Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, paredzot 12 locekļus no Horvātijas, lai ņemtu vērā tās pievienošanos. 2.Atkāpjoties no LES 14. panta 3. punkta, līdz pievienošanās dienai Horvātijā notiek ad hoc tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tautai ievēlot šā panta 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Savienības acquis. Tomēr, ja pievienošanās diena ir mazāk nekā sešus mēnešus līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Horvātijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā ieceļ Horvātijas valsts parlaments no saviem locekļiem, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir ievēlētas tiešās vispārējās vēlēšanās. 20. PANTS LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 235. panta 1. punkta otro daļu. Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi: Beļģija 12 Bulgārija 10 Čehijas Republika 12 Dānija 7 Vācija 29 Igaunija 4 Īrija 7 Grieķija 12 Spānija 27 Francija 29 Horvātija 7 Itālija 29 Kipra 4 Latvija 4 Lietuva 7 Luksemburga 4 Ungārija 12 Malta 3 Nīderlande 13 Austrija 10 Polija 27 Portugāle 12 Rumānija 14 Slovēnija 4 Slovākija 7 Somija 7 Zviedrija 10 Apvienotā Karaliste 29. Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem akts ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu. Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.". 21. PANTS 1. Komisijas locekli no Horvātijas ieceļ amatā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2014. gada 31. oktobrim. Jauno Komisijas locekli ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar LES 17. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem kritērijiem. 2. Šādi ieceltā locekļa amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā. 22. PANTS 1. Tiesas tiesneša un Vispārējās tiesas tiesneša, kas atbilstīgi LES 19. panta 2. punkta trešajai daļai līdz ar pievienošanos ir iecelti no Horvātijas, amata pilnvaru termiņš beidzas, attiecīgi, 2015. gada 6. oktobrī un 2013. gada 31. augustā. 2. Lietas, kuras Tiesai un Vispārējai tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas un Vispārējās tiesas plēnums vai to palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās. 23. PANTS 1. Atkāpjoties no LESD 301. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 7. pantu aizstāj ar šādu pantu: "7. pants Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 301. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds: Beļģija 12 Bulgārija 12 Čehijas Republika 12 Dānija 9 Vācija 24 Igaunija 7 Īrija 9 Grieķija 12 Spānija 21 Francija 24 Horvātija 9 Itālija 24 Kipra 6 Latvija 7 Lietuva 9 Luksemburga 6 Ungārija 12 Malta 5 Nīderlande 12 Austrija 12 Polija 21 Portugāle 12 Rumānija 15 Slovēnija 7 Slovākija 9 Somija 9 Zviedrija 12 Apvienotā Karaliste 24 " 2. Ekonomikas un sociālo lietu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 301. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. 3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 301. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 301. panta pirmajā daļā noteiktā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālā skaita, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojas Savienībai. 24. PANTS 1. Atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 8. pantu aizstāj ar šādu pantu: "8. pants Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 305. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas locekļu sadalījums ir šāds: Beļģija 12 Bulgārija 12 Čehijas Republika 12 Dānija 9 Vācija 24 Igaunija 7 Īrija 9 Grieķija 12 Spānija 21 Francija 24 Horvātija 9 Itālija 24 Kipra 6 Latvija 7 Lietuva 9 Luksemburga 6 Ungārija 12 Malta 5 Nīderlande 12 Austrija 12 Polija 21 Portugāle 12 Rumānija 15 Slovēnija 7 Slovākija 9 Somija 9 Zviedrija 12 Apvienotā Karaliste 24 " 2. Reģionu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 305. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. 3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 305. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojās Savienībai. 25. PANTS Horvātijas izvirzītā un pēc pievienošanās saskaņā ar 9. panta 2. punkta otro daļu Protokolā par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem amatā ieceltā Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes direktora pilnvaru termiņš beidzas tās Valdes ikgadējās sanāksmes beigās, kuras laikā izskata gada pārskatu par 2017. finanšu gadu. 26. PANTS 1. Ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas attiecīgo komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā. 2. Tādu ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru sastāvu, kuru locekļu skaits ir nemainīgs neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vien pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas 12 mēnešos pēc pievienošanās. III SADAĻA FINANŠU NOTEIKUMI 27. PANTS 1. No pievienošanās dienas Horvātija maksā turpmāk norādīto summu, kas atbilst tās daļai apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā: Horvātija EUR 42 720 000. Šo iemaksu veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2013. gada 30. novembrī, 2014. gada 30. novembrī, 2015. gada 30. novembrī, 2016. gada 31. maijā, 2016. gada 30. novembrī, 2017. gada 31. maijā, 2017. gada 30. novembrī un 2018. gada 31. maijā. 2. Horvātija veic iemaksas - astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi paredzēti šā panta 1. punktā - rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kurš ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Eiropas Investīciju bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādai procentuālajai daļai no rezervju un uzkrājumu apjoma: Horvātija 0,368 % 3. Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, Horvātija iemaksā naudā euro valūtā, ja vien Eiropas Investīciju bankas Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi. 4. Horvātijai piemērojamās summas, kas minētas šā panta 1. punktā, kā arī 10. panta 1. punktā, var koriģēt ar Eiropas Investīciju bankas vadības struktūru lēmumu, kura pamatā ir Eurostat pirms pievienošanās publicētiem jaunākajiem galīgajiem datiem par IKP. 28. PANTS 1. Horvātija iemaksā turpmāk norādīto summu Ogļu un tērauda izpētes fondā, kā minēts Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu6: (EUR, pašreizējās cenās) Horvātija 494 000. 2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2015. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā: - 2015.: 15 %, - 2016.: 20 %, - 2017.: 30 %, - 2018.: 35 %. 29. PANTS 1. No pievienošanās dienas Horvātijas īstenošanas aģentūras pārvalda iepirkumus, piešķirtās dotācijas un pirmspievienošanās finanšu palīdzības maksājumus atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs) 7, Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentam un Pārrobežu sadarbības komponentam attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirti pirms pievienošanās, izņemot Horvātijas-Ungārijas un Horvātijas-Slovēnijas pārrobežu programmas, un palīdzību saskaņā ar 30. pantā minēto pārejas līdzekļu programmu. Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisija atsakās no ex ante kontroles attiecībā uz iepirkumiem un piešķirtajām dotācijām, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā pārvaldes un kontroles sistēma darbojas efektīvi un atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti 56. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 8, un 18. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA)9. Ja Komisijas lēmums atteikties no ex ante kontroles netiek pieņemts pirms pievienošanās dienas, tad jebkādi līgumi, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nav atbilstīgi saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu. 2. Budžeta saistības, kas attiecībā uz 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām juridiskām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu pabeigšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. 3. Pēc pievienošanās dienas saistībā ar finansēšanas lēmumiem, kas pieņemti pirms pievienošanās, turpina piemērot noteikumus par to, kā īsteno budžeta saistības attiecībā uz finansēšanas nolīgumiem par pirmspievienošanās finanšu palīdzību, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un attiecībā uz IPA Lauku attīstības komponentu. Tos reglamentē noteikumi, ko piemēro pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar attiecīgajām Savienības direktīvām. 4. Pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kā minēts 44. pantā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās. 30. PANTS 1. Pirmajā gadā pēc pievienošanās Savienība sniedz Horvātijai pagaidu finansiālu palīdzību (turpmāk "pārejas līdzekļu programma"), lai uzlabotu un stiprinātu valsts administratīvo iestāžu un tiesu iestāžu spēju Savienības tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības finansē iestāžu veidošanas projektus un veic konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldījumus. 2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās. 3. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību. 4. Horvātijas pārejas līdzekļu programmas saistību apropriāciju kopsumma, izteikta pašreizējās cenās, ir EUR 29 miljoni 2013. gadā, un tās paredzētas, lai risinātu ar valsts un horizontālā līmeņa prioritātēm saistītus jautājumus. 5. Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļu programmas paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, vai arī saskaņā ar citiem tehniskiem noteikumiem, kuri vajadzīgi pārejas līdzekļu programmas darbībai un kurus pieņem Komisija. 6. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai minētā palīdzība un plānotais Eiropas Sociālā fonda atbalsts, kas paredzēts administratīvās reformas veikšanai un iestāžu rīcībspējas uzlabošanai, cits citu papildinātu. 31. PANTS 1. Ar šo tiek izveidota Šengenas līdzekļu programma (turpmāk "pagaidu Šengenas līdzekļu programma"), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām. 2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās): (miljonos EUR, pašreizējās cenās) 2013. 2014. Horvātija 40 80 3. Visu 2013. gadam paredzēto summu Horvātijai izmaksā 2013. gada 1. jūlijā, un 2014. gadam paredzēto summu dara pieejamu pirmajā darbadienā pēc 2014. gada 1. janvāra. 4. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Vēlākais, sešus mēnešus pēc minētā trīs gadu termiņa beigām Horvātija iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums piešķīruma maksājumiem saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu, pārskatam pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus. 5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu Šengenas līdzekļu programmas darbībai. 32. PANTS 1. Ar šo tiek izveidots naudas plūsmas mehānisms (turpmāk "pagaidu naudas plūsmas mehānisms"), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu uzlabot naudas plūsmu valsts budžetā. 2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu naudas plūsmas mehānismu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās): (miljonos EUR, pašreizējās cenās) 2013. 2014. Horvātija 75 28,6 3. Katra gada kopsummu sadala vienādos mēneša maksājumos, ko izmaksā katra mēneša pirmajā darbadienā. 33. PANTS 1. Struktūrfondos un Kohēzijas fondā 2013. gadā Horvātijai rezervē EUR 449,4 miljonu apjomā (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās. 2. Vienu trešdaļu no 1. punktā minētā apjoma rezervē Kohēzijas fondam. 3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai saistību apropriācijās dara pieejamas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku: - 70 % 2014. gadā; - 90 % 2015. gadā; - 100 % no 2016. gada. 4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā - 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu. 34. PANTS 1. Kopējais apjoms, ko Horvātijai darīs pieejamu no Eiropas Zivsaimniecības fonda 2013. gadā, ir EUR 8,7 miljoni (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās. 2. Priekšfinansējums no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 25 % no 1. punktā minētā kopējā apjoma, un to izmaksā vienā maksājumā. 3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai dara pieejamas saistību apropriācijās, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku: - 70 % 2014. gadā; - 90 % 2015. gadā; - 100 % no 2016. gada. 4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā - 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu. 35. PANTS 1. Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 10 Horvātijai nepiemēro visā 2007.-2013. gada plānošanas laikposmā. 2013. gadā Horvātijai piešķir EUR 27,7 miljonus (pašreizējās cenās) no Lauku attīstības komponenta, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 12. pantā. 2. Uz laiku noteiktie papildu lauku attīstības pasākumi attiecībā uz Horvātiju ir izklāstīti VI pielikumā. 3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi VI pielikuma piemērošanai. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā saistībā ar 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 11, vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. 4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā veic pielāgojumus VI pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību. IV SADAĻA CITI NOTEIKUMI 36. PANTS 1. Komisija rūpīgi pārrauga visas saistības, ko Horvātija ir uzņēmusies sarunu laikā, tostarp saistības, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas vai pievienošanās dienā. Komisijas pārraudzības pasākumi ietver regulāri atjauninātas pārraudzības tabulas, dialogu saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienās un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses 12 (turpmāk "SAN"), savstarpējā salīdzinošā izvērtējuma veikšanai paredzētas misijas, pirmspievienošanās ekonomikas programmu, fiskālos paziņojumus un, vajadzības gadījumā, agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm. Komisija 2011. gada rudenī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu. 2012. gada rudenī tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu pārraudzības ziņojumu. Komisija visā pārraudzības procesā izmanto dalībvalstu sniegtu informāciju, kā arī attiecīgos gadījumos ņem vērā starptautisku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtu informāciju. Veicot pārraudzību, Komisija īpaši pievēršas saistībām, ko Horvātija uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (VII pielikums), tostarp turpinot apkopot rezultātus saistībā ar tiesu iestāžu reformu un efektivitāti, kara noziegumu lietu objektīvu izskatīšanu un korupcijas apkarošanu. Veicot pārraudzību, Komisija pievēršas arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, tostarp tam, kā tiek īstenotas un pildītas Savienības prasības attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, kā arī saistībām konkurences politikas jomā, tostarp saistībā ar kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (VIII pielikums) un tērauda nozares pārstrukturēšanu (IX pielikums). Kā daļu no tās regulārajām pārraudzības tabulām un ziņojumiem Komisija līdz Horvātijas pievienošanās dienai sniedz sešu mēnešu izvērtējumus par saistībām, ko Horvātija ir uzņēmusies šajās jomās. 2. Ja pārraudzības procesā tiek konstatēti problemātiski jautājumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Pasākumi ir spēkā ne ilgāk, kā tas noteikti vajadzīgs, un Padome saskaņā ar to pašu procedūru tos noteikti atceļ tad, kad attiecīgie problemātiskie jautājumi ir patiešām atrisināti. 37. PANTS 1. Ja līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu ekonomikas nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli kādā reģionā, Horvātija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai uzlabotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai. Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Horvātiju. 2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar steidzamības procedūru paredz aizsardzības pasākumus, kurus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot tiem piemērojamos nosacījumus un metodes. Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, un ar tiem neparedz robežkontroli. 3. Pasākumos, kas ir atļauti saskaņā ar šo pantu, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no LES, LESD un šā akta noteikumiem un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgā aizsardzības pasākuma mērķus. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību. 38. PANTS Ja Horvātija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz nozaru politiku, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai apdraud Savienības finanšu intereses, vai rada to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus. Minētie pasākumi ir samērīgi, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu piemērošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz dro …