Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina plānu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā Latvijā no 2025. līdz 2027. gadam. Tas nosaka galvenos virzienus un atbildības jomas, lai cīnītos pret vēzi un uzlabotu pacientu aprūpi.

Ko tas regulē

  • Onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam.
  • Plāna ieviešanas vadību un koordināciju, par ko atbild Veselības ministrija.
  • Plānā paredzēto pasākumu finansēšanu 2025. un 2026. gadā no valsts budžeta.
  • Papildu finansējuma izskatīšanu 2027. gadam valsts budžeta sagatavošanas procesā.

Kas tas attiecas

  • Veselības ministrija.
  • Iesaistītās institūcijas, kas īsteno plānā paredzētos pasākumus.

Galvenie punkti

  • Apstiprināts "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam".
  • Veselības ministrija nodrošina plāna ieviešanas vadību un koordināciju.
  • Pasākumu īstenošana 2025. gadā notiek atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" paredzētajam finansējumam.
  • Pasākumu īstenošana 2026. gadā notiek atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma 2. punktam.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī (prot. Nr. 44
  3. §) Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–
  4. gadam
  5. Apstiprināt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–
  6. gadam (turpmāk – plāns). 2
  7. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3
  8. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām prioritāro pasākumu ietvaros
  9. gadā nodrošināt atbilstoši likumā "Par valsts budžetu
  10. gadam un budžeta ietvaru 2025.,
  11. un
  12. gadam" paredzētajam finansējumam, bet
  13. gadā atbilstoši Ministru kabineta
  14. gada
  15. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38
  16. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026.,
  17. un
  18. gadam""
  19. punktam. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai
  20. gadā izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta
  21. gada
  22. oktobra rīkojums Nr. 692) Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–
  23. gadam Rīga2025SatursIzmantotie saīsinājumiI. KopsavilkumsII. Situācijas raksturojums
  24. STATISTIKAS DATI
  25. RISKA FAKTORU IZPLATĪBA UN IETEKMEIII. Rīcības virzieniPLĀNA RĪCĪBAS VIRZIENU SASAISTE AR EIROPAS VĒŽA UZVEIKŠANAS PLĀNU
  26. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU PROFILAKSE, VĒŽA SKRĪNINGS, AGRĪNĀ DIAGNOSTIKA
  27. PACIENTU ZIŅOTĀS PIEREDZES UN IZNĀKUMU MĒRĪŠANAS SISTĒMU (PREM UN PROM) PILNVEIDE
  28. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANAPLĀNA ĪSTENOŠANAS KOORDINĀCIJA UN INSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA
  29. BĒRNU ONKOLOĢIJA
  30. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU DATU PLATFORMAS RISINĀJUMU PILNVEIDOŠANA UN PĒTNIECĪBAIV. Plānā paredzētie pasākumiV. Teritoriālā perspektīvaVI. PielikumsIzmantotie saīsinājumiANM plānsAtveseļošanas un noturības mehānisma plānsANOApvienoto Nāciju OrganizācijaBI-RADSMamogrāfijas attēlveidošanas ziņošana un datu sistēma (Breast Imaging reporting and Data System)BKUSBSFVSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"Bērnu slimnīcas fonsCNSCentrālā nervu sistēmaCOGBērnu onkoloģijas grupa (The Children's Oncology Group)CPVCilvēka papilomas vīrussEGFREpidermas augšanas faktora receptors (epidermal growth factor receptor)ESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsESMOEiropas medicīnas onkoloģijas biedrība (European Society for medical oncology)GPOHBērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrība (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie)HERCilvēka epidermas augšanas faktora receptors (human epidermal growth factor receptor)ITInformācijas tehnoloģijasKZSKompensējamo zāļu sarakstsLĀPPOSLBOFLatvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībaLatvijas Bērnu Onkoloģijas fondsLDVCSIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"LĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācijaLLĢĀALatvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLLMBLatvijas Laboratorās medicīnas biedrībaLMLabklājības ministrijaLPALatvijas Patologu asociācijaLULatvijas UniversitāteMKMinistru kabinetsNCCNNacionālais visaptverošais vēža tīkls (The National Comprehensive Cancer Network)NMPONNeatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļaNOPHONoteikumi Nr. 555Ziemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrība (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology)Ministru kabineta
  31. gada
  32. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"NRC "Vaivari"VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""NVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECIPSAEiropas vēža institūtu organizācija (Organisation of European cancer institutes)Prostatas specifiskais antigēnsPSKUSVSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"PVOPasaules Veselības organizācijaRAKUSSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"ReģistrsSIOPEAr noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimībaEiropas Bērnu onkoloģijas biedrība (The European Society for Paediatric Oncology)SPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSSK - 10Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijaVADDAVeselības aprūpes darba devēju asociācijaVRPValdības rīcības plānsVISVadības informācijas sistēmaVMVeselības ministrijaZVAZāļu valsts aģentūraI. KopsavilkumsMūsdienu pasaulē, arvien pieaugot neinfekcijas slimību radītajam vispārējam slogam, arī onkoloģiskās saslimšanas (tajā skaitā arī onkohematoloģiskās saslimšanas) rada būtisku fizisku, emocionālu un finansiālu slogu indivīdiem, ģimenēm, sabiedrībai un veselības aprūpes sistēmām. Ar onkoloģisko slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un uzraudzību saistītie veselības aprūpes izaicinājumi ir izvirzīti kā prioritāri gan starptautiskajā, gan valsts līmenī, un tādēļ būtiski ir jau politikas izstrādes etapā precīzi identificēt nozīmīgākās problēmas, vienlaikus iezīmējot efektīvākos risinājumu veidus.Lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–
  33. gadam ir noteiktas galvenās prioritātes septiņiem gadiem plānojot arī attiecīgus ieguldījumus, un šajā dokumentā būtiska vieta ir atvēlēta arī onkoloģijai kā vienai no prioritārajām jomām. Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–
  34. gadam
  35. rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" 3.
  36. rīcības apakšvirziena "Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība" 3.1.
  37. uzdevums nosaka attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, t.sk. hematoonkologijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu to ārstēšanu, balstoties uz personalizētas medicīnas principiem. Saskaņā ar minētajās pamatnostādnēs noteikto onkoloģijā prioritārie virzieni līdz
  38. gadam ir onkoloģisko slimnieku reģistra attīstīšana, valsts organizētā vēža skrīninga starpnozaru koordinēšana, atsaucības un aptveres palielināšana, pacienta ceļu izveide, diagnostikas uzlabošana, personalizētā medicīnas pakalpojumu attīstīšana un atbilstoši ES prasībām akreditētā Valsts vēža centra izveide (uz RAKUS Latvijas onkoloģijas centra bāzes) kā metodisko vadības centru, kam otrajā etapā seko - medicīnas iestāžu tīkla izveide Latvijā ar definētajiem un standartiem atbilstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.Izvērtējot pieejamos veselības statistikas datus, ir secināms, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū (biežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības), veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem (
  39. gadā 20%). Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz
  40. gadam, pēdējos gados – ar samazinājumu par 4,8%,
  41. gadā (300 uz 100 000 iedzīvotāju) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā
  42. gadā. Katrs ceturtais nomirušais ļaundabīga audzēja dēļ (25%) nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Prognozes liecina, ka arī
  43. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu.Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā. Saskaņā ar BKUS sniegto informāciju Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka 58 bērniem un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam ieskaitot, un vidēji ik gadu 10 bērnu un pusaudžu miršanas cēlonis ir ļaundabīgs audzējs. Saskaņā ar
  44. Pasaules Veselības asamblejā atzinuma1, ka specifiskām vēža pacientu grupām, piemēram, bērniem un pusaudžiem, nepieciešamas atšķirīgas vēža kontroles stratēģijas, kā arī ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Globālajā iniciatīvā bērna vēža apkarošanai2 norādīto, ka, iekļaujot jautājumus par bērnu onkoloģiju valstu plānos, ir jāatzīst tā specifika, šajā plānā stratēģija, kas saistīta ar bērnu onkoloģiju, ir raksturota atsevišķā apakšnodaļā. Bērnu un jauniešu vecumposmā (no 0 - 18 gadu vecumam), salīdzinot ar pieaugušo vecuma grupas vajadzībām, atšķirības ir gandrīz visos ar onkoloģiju saistītajos aspektos, tostarp kas saistīti ar audzēja bioloģiju, nepieciešamo pakalpojumu veidiem un iesaistītajām pusēm. Izstrādājot šo plānu, ir ņemtas vērā
  45. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem3 rekomendē valstu vēža kontroles plānos iekļaut skaidri noteiktu sadaļu par onkoloģiju bērniem un iekļaut tajā vismaz šādus aspektus: epidemioloģija; veselības aprūpes organizācija un kvalitāte; piekļuve vislabākajai iespējamai multimodālai standarta ārstēšanai; klīniskie pētījumi un piekļuve inovatīvām terapijām; pacientu un ģimeņu sociālo vajadzību pieejamība; izdzīvotība (survivorship).Onkoloģiskas slimības gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem ir agrīna tās atklāšana. Lai mazinātu onkoloģisko slimību attīstības risku, ir būtiski savlaicīgi identificēt un samazināt riska faktorus, tostarp veicot profilaktisko vakcināciju. Savukārt, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, ir jānodrošina agrīna diagnostika, savlaicīga un efektīva ārstēšana, kā arī atbilstoša medicīniskā rehabilitācija un dinamiskā novērošana, tādējādi maksimāli iespēju robežās novēršot komplikāciju risku un attālinot priekšlaicīgas nāves risku. Plānojot un īstenojot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā, ir jāņem vērā ierobežotās veselības aprūpes budžeta iespējas, kurš šobrīd nav pietiekams, lai varētu realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kur ir jāturpina iesāktie pilnveidošanas pasākumi, tajā skaitā veicot arī sistēmiskas izmaiņas.Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–
  46. gadam ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiskos uzstādījumus onkoloģijas jomā un tieši sasaistot nacionālos rīcības virzienus ar Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (Europe’s Beating Cancer Plan)4 mērķiem un ieteikumiem.VM mērķis ir turpināt pilnveidot uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt izmaksu efektīvus, savlaicīgus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, sākot ar profilakses pasākumiem (piemēram, vakcinācija pret CPV infekciju) un beidzot ar dinamiskās novērošanas īstenošanu pacientiem, kas ir pārslimojuši onkoloģisku slimību un šobrīd atrodas remisijas stadijā, un dzīves kvalitātes pilnveidošanu.Laikā no
  47. līdz
  48. gadam ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" ietvarā saņemtas starptautisku ekspertu rekomendācijas Latvijas situācijas uzlabošanai trijās jomās: 1) vēža skrīnings; 2) vēža reģistrs; 3) virzība uz starptautiski atzītu vēža centa akreditāciju. Ekspertu sniegtās rekomendācijas ņemtas vērā šī dokumenta sagatavošanā.Lai varētu turpināt veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu onkoloģijas jomā, VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–
  49. gadam" (turpmāk – Plāns).Saistībā ar Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–
  50. gadam izvērtēšanu un plāna turpinājuma sagatavošanu nākamajam posmam, VM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm no
  51. gada maija līdz jūlijam ir organizējusi darbseminārus (domnīcas) par prioritārajiem onkoloģijas jomas virzieniem. Lai veiktu uzlabojumus cīņā ar vēzi, šajās domnīcās ar noteiktu regularitāti strādāja nozares eksperti, pārstāvji no veselības nozares organizācijām un pacientu organizācijām, praktizējoši ārsti un VM pārstāvji, tādējādi paužot savu redzējumu, vajadzības un ekspertu viedokli onkoloģijas jomā. Kopumā tika īstenotas piecas domnīcas priekšlikumu un ideju apzināšanai par šādiem rīcības virzieniem – pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru. Domnīcu norises laikā dalībnieki kopīgi pārskatīja izvirzīto rīcības virzienu kontekstu – esošās situācijas novērtējumu, esošos izaicinājumus, kā arī identificēja esošā plāna iniciatīvas, lai veidotu vienotu izpratni par prioritātēm un aktuālajām iniciatīvām, kas iekļaujamas jaunā plāna izstrādes procesā.Domnīcu dalībnieki pārstāvēja dažādas perspektīvas, līdz ar to tika iegūta daudzpusīga informācija jaunā plāna sagatavošanai no šādām jomām:1) praktizējoši ārsti-speciālisti no RAKUS, PSKUS, BKUS;2) VM galvenie speciālisti radioloģijā un diagnostikā, onkoloģijā – ķīmijterapijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, uroloģijā, ķirurģijā, fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā;3) ārstu profesionālās asociācijas (Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Radiologu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Hematologu asociācija, Latvijas Patologu asociācija un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība);4) pacientu intereses pārstāvošās organizācijas (Onkoalianse, Vēža pacientu savstarpējās palīdzības grupa "Par dzīvot", Latvijas Pacientu pieredzes asociācija, biedrība "Blastiņš", Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds);5) VM padotības iestādes: NVD, SPKC, ZVA.6) farmācijas jomu pārstāvošās asociācijas: SIFFA (Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija), BRAL (Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija);7) universitāšu pārstāvji – Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts;8) Veselības aprūpes darba devēju asociācija;9) u.c. ekspertiOnkoloģijas domnīcas procesu virzīja neatkarīgi moderatori un visi dalībnieki piedalījās pēc vienlīdzības principa. Darbs norisinājās grupās, kuru sastāvs regulāri tika mainīts, lai nodrošinātu dalībnieku savstarpēju komunikāciju un dažādās perspektīvas, papildinot problēmu definēšanu un risinājumu veidošanu.Piecu domnīcu laikā dažādas iesaistītās puses strādāja kopā grupās un veica uzdevumus atbilstoši domnīcas tēmai un uzstādījumam. Grupu darbu mērķis bija koprades formātos iegūt domnīcu dalībnieku redzējumu par onkoloģijas nozares situāciju, nepieciešamajām darbībām nākamā pārskata periodā laikā. Grupu darbs tika organizēt pēc Chatham House noteikuma – lai nodrošinātu brīvu viedokļu apmaiņu, dalībnieki tika aicināti dalīties ar savu redzējumu, pieredzi un jautājumiem, taču domnīcas kopsvilkumā vai citās atskaitēs netiek norādīts, kurš sniedzis kādu konkrētu viedokli vai komentāru, izņemot, ja dalībnieki paši vēlas tikt citēti konkrēti.Plāna virsmērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas un onkohematoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt, viens no Plāna horizontālajiem mērķiem ir samazināt reģionālās atšķirības onkoloģiskās aprūpes pieejamībā, kvalitātē un rezultātos, tai skaitā mirstībā un piecu gadu izdzīvotībā, īpaši Kurzemes un Latgales reģionos, kur rādītāji ir būtiski sliktāki nekā vidējie rādītāji valstī.Plāna apakšmērķi:1) informēt un izglītot sabiedrību par onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanu, kā arī onkoloģisko slimību profilaksi, veicinot veselību ietekmējošo paradumu maiņu sabiedrībā, vakcinācijas pret CPV aptveres palielināšanu un savlaicīgu diagnostiku;2) definēt konkrētus profilakses politikas mērķus līdz
  52. gadam, kas atbilst PVO un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna rekomendācijām, pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga vadību, lai uzlabotu skrīninga rezultatīvos rādītājus un skrīninga kvalitāti visos skrīninga etapos un izvērtēt iespējas jaunu vēža skrīningu ieviešanai, kā arī uzlabot agrīno diagnostiku, nodrošinot plašāku sabiedrības aptveri un efektīvāku finanšu resursu izmantošanu;3) uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību bērniem un pieaugušajiem ar onkoloģiskām slimībām – veicinot izdzīvotību un dzīves kvalitāti, uzlabojot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai visos Latvijas reģionos, kā arī nodrošinot lietderīgu veselības aprūpes resursu izmantošanu;4) pilnveidot primārās diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, nodrošinot medikamentu pieejamību un veicinot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:- mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;- turpinātu ik gadu palielināt vakcinācijas pret CPV infekciju aptveri un valsts organizētā vēža skrīninga atsaucību un aptveri krūts vēža, dzemdes kakla vēzim, kolorektālajam vēzim, prostatas vēzim, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un vēža skrīninga otrā etapa diagnostikai;- pilnveidotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ieviešot vienotu metodoloģisko vadību onkoloģijas jomā;- pilnveidotu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, iespēju robežās novēršot ārstēšanas blaknes;- veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.Ņemot vērā būtiskas reģionālās atšķirības saslimstības, mirstības un agrīnās diagnostikas rādītājos, kā arī ārstēšanas pieejamībā, Plāna īstenošana paredz mērķtiecīgus pasākumus šo atšķirību mazināšanai. Tostarp īpaša uzmanība vērsta uz veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu reģionos, ārstniecības personu tālākizglītību, uz pacientu vērstu informatīvo kampaņu ieviešanu teritorijās ar zemu skrīninga atsaucību un metodiskā atbalsta nodrošināšanu ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.Plāna mērķi sasniedzami, realizējot piecus rīcības virzienus:
  53. onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika;
  54. pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana onkoloģijas jomā;
  55. onkoloģisko slimību ārstēšana;
  56. bērnu onkoloģija;
  57. onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecība.Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:- Nacionālais attīstības plāns 2021.–
  58. gadam5;- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns6;- Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–
  59. gadam7;- Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai8- Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–
  60. gadam9;- Informatīvais ziņojums "Onkoloģijas nozares attīstība Latvijā"10;- Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"11,- Onkoloģijas domnīcu saturiskais apkopojums;- Eiropas Vēža uzveikšanas plāns12;- Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem13- aktualizētais Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem 2021.–2026.14;- Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas15;- DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.-2024.) rekomendācijas- ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi –
  61. mērķis – nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.
  62. apakšmērķis, kas paredz līdz
  63. gadam par vienu trešdaļu samazināt nelipīgu slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību16.- Valsts kontroles ziņojums par onkoloģijas aprūpi Latvijā, "Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta"

(2023)17Plāns ir cieši sasaistīts arī ar Valdības rīcības plāna (VRP) kas apstiprināts ar Ministru kabineta
  1. gada
  2. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" mērķiem. Īpaši nozīmīgi ir rīcības jomas "II. Latviska un iekļaujoša Latvija" ietvaros noteiktie veselības aprūpes attīstības virzieni. Saskaņā ar VRP deklarācijā ietverto uzdevumu Nr. 013 "Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem", kā arī tā 13.
  3. apakšpunktu "Pilnveidota valsts organizēta vēža skrīninga programma, veicinot ļaundabīgo slimību agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, kā arī valsts ieguldīto līdzekļu efektīvu izmantošanu", plānots veidot uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, kas nodrošina primārās veselības aprūpes pieejamību un sekmē agrīnu diagnostiku slimībām ar augstu mirstības risku. Šajā kontekstā īpaši uzsvērta ir valsts organizētās vēža skrīninga programmas pilnveide, agrīnas diagnostikas veicināšana un valsts ieguldījumu efektīva izmantošana. Līdz
  4. gadam paredzēts būtiski palielināt skrīninga aptveri:– dzemdes kakla vēža skrīningam no 50% (
  5. gadā) uz 60% (
  6. gadā),– krūts vēža skrīningam no 50% (
  7. gadā) uz 60% (
  8. gadā),– zarnu vēža skrīningam no 25% (
  9. gadā) uz 35% (
  10. gadā),kā arī nodrošināt savlaicīgu diagnostiku (I–II stadijā) vismaz 52,8% gadījumu (
  11. gadā). Tāpat plānots izvērtēt iespējas izstrādāt pilotprojektus plaušu un kuņģa vēža skrīningam, ievērojot ES rekomendācijas. Plānā iekļautie pasākumi atbalsta VRP noteiktos mērķus, tostarp:– virzību uz PVO rekomendāciju īstenošanu attiecībā uz ilgtspējīgu veselības aprūpi,– sabalansētu finansējuma sadali starp jauniem pakalpojumiem, to pieejamības uzlabošanu un tarifu pārskatīšanu,– pilotpētījuma īstenošanu krūts vēža ārstēšanā vērtībās balstīta finansēšanas modeļa ieviešanai, kas balstīts uz pacientu veselības rezultātiem.Plāna sasniedzamie rezultāti: 5 gadu izdzīvotības rādītāja pieaugums (visiem ļaundabīgiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas) ar sekojošiem rezultatīviem rādītājiem, kas tuvinātos vidējam Eiropas līmenim: 2019.–
  12. gadā – 50,1%; 2022.–
  13. gadā – 55%.Plāna īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums (euro):Kopējais papildus nepieciešamais finansējums:
  14. gadā
  15. gadā
  16. gadāTurpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)865 7416 887 23875 184 04071 059 334Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai:02 973 94869 811 92370 744 934Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai18865 7413 913 2905 372 117314 400II. Situācijas raksturojumsSaslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dinamikā pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas programmu (skrīningu) ieviešanu. Tiek lēsts, ka līdz
  17. gadam ES būs par 24% vairāk vēža gadījumu, kā arī tas būs galvenais nāves cēlonis. Tāpēc EK par vienu no prioritātēm ir noteikusi ļaundabīgo audzēju profilaksi, savlaicīgu atklāšanu un mūsdienīgas terapijas pieejamības veicināšanu, lai mazinātu vēža izplatību, kā arī mirstību, īpaši jaunu cilvēku vidū19.Latvijā ir ap 90 tūkstoši iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz
  18. gadam, pēdējos gados – ar samazinājumu par 4,8%,
  19. gadā (300 uz 100 000 iedz.) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā
  20. gadā
  21. Prognozes liecina, ka arī
  22. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu. Relatīvi lielākais mirstības samazinājums tiek prognozēts dzemdes kakla vēža grupā, pieaugums – nieru un prostatas vēžu grupās21.Gan mirstības, gan saslimstības rādītāji Latvijā ir augstāki nekā vidēji ES – tas skaidrojams ar atšķirībām praktiski visās šos rādītājus ietekmējošās jomās. Latvijā ir22:- salīdzinoši augstāka riska faktoru izplatība, piemēram, smēķēšana;- zemāki valsts apmaksāto vēža skrīningu aptveres un atsaucības rādītāji (pašvērtējums par krūts vēža, kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumiem);- viens no zemākajiem resursu (ārsti, staru terapijas iekārtas, laboratoriju histoloģijas un molekulāras bioloģijas tehnoloģiju izmantošana) pieejamības rādītājiem ES;- augsts reģistrēto/apstiprināto pretvēža zāļu īpatsvars, kas nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā;- trešais zemākais izdevumu līmenis vēža ārstēšanai uz vienu iedzīvotāju ES;- zemāki izdzīvotības rādītāji nekā vidēji ES.Tomēr atsevišķas tendences liecina par pozitīvi vērtējamu dinamiku, piemēram, mirstības samazinājums pēdējos piecos gados, īpaši vecumā līdz 64 gadiem, kā arī piecu gadu izdzīvotības rādītāju pieaugums.
  23. Statistikas datiĻaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, nāves cēloņu struktūrā tas aizņem piekto daļu (20%) no visiem nāves cēloņiem. Pēdējo piecu gadu periodā gadā vidēji 5800 cilvēku nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Katrs ceturtais (25%) no tiem nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Dinamikā šis īpatsvars mazinās, pirms desmit gadiem tādu bija 29%. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījusies: tai bija neliela, bet stabila pieauguma tendence līdz
  24. gadam, pēdējos gados redzams samazinājums (5% pret
  25. gadu), tai skaitā priekšlaicīgai mirstībai (11% pret
  26. gadu). Turklāt pēdējo gadu samazinājums vērojams abu dzimumu grupās23.
  27. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā, uz 100 000 iedzīvotājuVecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 20% (
  28. gadā) augstāka nekā vidēji ES, trešā augstākā starp visām ES valstīm (vēl augstāka ir tikai Ungārijā un Horvātijā). Līdz ar to tā arī ir augstākā starp Baltijas valstīm24.
  29. attēls. Vecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Baltijas valstīs un vidēji ES, uz 100 000 iedzīvotājuMirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā atšķiras sadalījumā pa reģioniem. Augstākais rādītājs vērojams Kurzemē un Latgalē (standartizējot pēc vecuma), kur tas ir par 9% (attiecīgi 330 un 328 uz 100 000 iedz.
  30. gadā) augstāks rādītājs nekā vidēji Latvijā. Zemākais vecuma standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā (280 uz 100 000 iedzīvotāju)
  31. Atšķirības pa reģioniem vērš uzmanību uz nevienlīdzību veselības jomā, kas, iespējams, saistīta gan ar nevienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību, gan augstāku riska faktoru izplatību.
  32. attēls. Standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pa Latvijas reģioniem,
  33. gads, uz 100 000 iedzīvotāju*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.
  34. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu – šajā kartē Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.Tāpat atšķirīgas ir arī mirstības tendences dinamikā reģionos. Pēdējo gadu mirstības samazināšanās tendence valstī ir vērojama, pateicoties samazinājumam Rīgā, pārējos reģionos mirstības rādītāji ir svārstīgi un pat ar pieauguma tendenci.Arī vērtējot priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 gadu vecumam) ļaundabīgo audzēju dēļ atšķirības un tendences reģionos, redzams, ka augstākais rādītājs ir Latgalē un Kurzemē, tas arī nav uzlabojies desmit gadu periodā. Savukārt, stabilākais mirstības samazinājums šajā vecuma grupā ir redzams Rīgā – par 22% desmit gadu periodā. Šīs tendences varētu būt skaidrojamas ar pieejamāku veselības aprūpi (diagnostiku, ārstēšanas iespējām) galvaspilsētā.
  35. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem vecumā līdz 64 gadiem statistiskajos reģionos, uz 100 000 iedzīvotāju*Reģioni līdz 01.01.2024.Tāpat kā priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem visaugstākā ir Latgales reģionā (2023.gadā 135 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā – 96), arī visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju dēļ ir Latgales reģionā (par 34% pārsniedz valsts vidējo rādītāju)26.Biežākie ļaundabīgie audzēji mirstības cēloņu struktūrā ir bronhu un plaušu audzējs (
  36. – 17% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem), prostatas audzējs vīriešiem (14%) un krūts audzējs sievietēm (16%), kā arī kolorektālās daļas audzēji (11%)
  37. Izplatītāko ļaundabīgo audzēju struktūra ir līdzīga kā citās ES valstīs, kā arī dinamikā būtiski nemainās28.Reģionālā griezumā vērojamas atšķirības – Pierīgā biežākais ļaundabīgais audzējs, kas izraisījis nāvi, ir prostatas audzējs vīriešiem, Rīgā – krūts vēzis sievietēm, pārējos reģionos – bronhu un plaušu audzējs.Atšķirības vērojamas arī dzimumu griezumā. Visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm ir krūts ļaundabīgais audzējs un kolorektālās daļas audzēji, bet vīriešiem – bronhu un plaušu audzējs un prostatas audzējs.
  38. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija augsta mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja (949 mirušie jeb 50,5 uz 100 000 iedzīvotāju), no prostatas (priekšdziedzera) ļaundabīga audzēja (407 jeb 46,8 uz 100 000 vīriešu), kam seko mirstība no krūts vēža (410 jeb 40,7 uz 100 000 sieviešu), no kolorektālās daļas ļaundabīgiem audzējiem (623 jeb 33,2 uz 100 000 iedzīvotāju), limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgiem audzējiem (396 mirušie jeb 21,1 uz 100 000 iedzīvotāju) un no aizkuņģa dziedzera vēža (406 jeb 21,6 uz 100 000 iedzīvotāju)
  39. Mirstība no bronhu un plaušu vēža
  40. gadā ir bijusi visaugstākā pēdējo sešu gadu laikā (skat.
  41. attēlu).5.attēls. Mirstība bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja dēļ, uz 100 000 iedzīvotājuAvots: SPKCIzmaiņas ļaundabīgu audzēju izraisītas mirstības rādītājos dinamikā pa audzēju lokalizācijām ir atšķirīgas, bet katrā no tām svārstīgas, nelieliem pieaugumiem mijoties ar samazinājumiem. Salīdzinot
  42. gadu ar
  43. gada mirstības rādītājiem biežāko (t.sk. ar valsts organizēto vēža skrīninga programmu atklājamo) audzēju grupās, redzams, ka lielākais samazinājums (par 18%) ir mirstībai kuņģa ļaundabīgā audzēja dēļ, savukārt lielākais pieaugums (par 24%) redzams dzemdes kakla audzēja izraisītai mirstībai sievietēm. Otrs lielākais pieaugums ir mirstībai no aizkuņģa dziedzera ļaundabīgā audzēja. Vienlaikus pastāvot salīdzinoši zemiem incidences un dzīvildzes rādītājiem šajā audzēja grupā, tas ir atzīts par vienu no nāvējošākajiem, līdz ar to arī izaicinošākajiem ļaundabīgajiem audzējiem30.
  44. attēls. Mirstības izmaiņas desmit gadu periodā (
  45. gads pret
  46. gadu) izplatītāko ļaundabīgo audzēju grupāsKatrā no grupām ir dažādas tendences, tāpat tās atšķiras sadalījumā pa reģioniem (skat.
  47. tabulu). Vērtējot mirstības izmaiņas izplatītākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās un pa statistiskajiem reģioniem (no 01.01.2024.), redzams, ka pieaugums aizkuņģa dziedzera grupā ir visos reģionos, izņemot Kurzemi, samazinājums kuņģa vēža izraisītajai mirstībai ir visos reģionos, izņemot Vidzemi. Turklāt bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja izraisīta mirstība pieaugusi Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, samazinājusies Rīgas reģionā (bez Rīgas).
  48. tabula. Mirstība no izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām vidēji desmit gadu periodā (2014.–
  49. gads) reģionos*, uz 100 000 iedzīvotāju Bronhi un plaušasKuņģisResnā zarna, sigmveida un taisnā zarnaLimfoīdie, asinsrades un radniecīgie audiKrūts (sievietēm)Aizkuņģa dziedzerisProstata (vīriešiem)Latvija48,4Þ21,233,820,841,520,9Ý47,0Rīga41,521,3Þ36,6Þ22,445,7Þ22,243,7Rīgas reģions (bez Rīgas)39,7Þ17,5Þ25,1Ý18,133,2Þ18,7Ý35,1ÝVidzemes reģions53,3Ý18,331,121,6Þ38,121,3Ý46,5Kurzemes reģions54,3Ý18,6Þ33,7Ý20,5Ý40,5Ý21,0Þ58,2Zemgales reģions50,720,7Þ32,3Þ17,541,6Ý20,1Ý45,7Latgales reģions58,5Ý30,4Þ39,621,7Ý43,1Þ20,2Ý54,2Ý*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.
  50. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu – šajā tabulā Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.Krāsu skaidrojumi: sarkans l - rādītājs sliktāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); zaļš l - rādītājs labāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); Ý - rādītājs dinamikā pieaug (>10%); Þ - rādītājs dinamikā samazinās (>10%).Onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamajām slimībām, un kopš
  51. gada informācija par onkoloģiskajiem pacientiem tika uzkrāta "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība" (turpmāk - Reģistrs).
  52. gadā Reģistrs tika iekļauts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – Veselības informācijas sistēma), kuras pārzinis ir NVD. Kopš
  53. gada ārstniecības iestādes datus Reģistram sniedz tiešsaistē Veselības informācijas sistēmā, kas, diemžēl, izraisīja datu pilnīguma ierobežojumus, jo saskaņā ar Ministru kabineta
  54. gada
  55. septembra noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"
  56. punktu NVD reizi mēnesī no Veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC Reģistram tikai nepersonalizētu informāciju. Zaudējot iespēju pārbaudīt personalizētus datus, SPKC Veselības statistikas datubāzē publicētie statistikas dati par ļaundabīgajiem audzējiem 2018.–
  57. gadā nav salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī, jo joprojām ir nepilnīgi un provizoriski. Arī starptautiskajām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer, European Network of Cancer Registries) un pētījumiem SPKC ir nodrošinājis pilnīgus un uzticamus datus tikai līdz
  58. gadam.Lai gan dati par pēdējiem gadiem ir provizoriski, tie liecina, ka Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. 2023*. gadā 39% personu, kurām diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, bija jaunākas par 65 gadiem31.Tiek lēsts, ka Latvijā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir augstāka nekā vidēji ES. Eiropas Vēža informācijas sistēmas dati liecina, ka
  59. gadā vecuma standartizēta standartizētā vēža incidence Latvijā bija par 7% augstāka nekā vidēji ES32.Līdz 2017.gadam saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pakāpeniski pieauga (skat.
  60. attēlu), kas visdrīzāk bija skaidrojams gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību, gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, jo līdzīgas tendences ir arī citās valstīs.
  61. gadā saslimstība sasniedza maksimālo vērtību gan kopējā populācijā, gan abos dzimumos. Sākot ar
  62. gadu, novērojams straujš rādītāju kritums, īpaši 2020.–
  63. gadā, ko, galvenokārt, izskaidro COVID-19 pandēmijas izraisītie traucējumi veselības aprūpes pieejamībā, kavēta vai nenotikusi diagnostika, kā arī nepilnīga datu apstrāde un reģistrēšana minētajos gados. Tādējādi 2018.–
  64. gada dati uzskatāmi par provizoriskiem, un tie šobrīd nav piemēroti ilgtermiņa tendences raksturošanai.No
  65. gada redzama pakāpeniska atgūšanās, tomēr rādītāji vēl nesasniedz
  66. gada līmeni, liecinot, ka pandēmijas sekas uz savlaicīgu diagnostiku un pacientu plūsmu joprojām saglabājas.Visā analizētajā periodā saslimstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm, kas atbilst arī starptautiski novērotajām tendencēm. Šo atšķirību var izskaidrot ar augstāku izplatību noteiktiem audzēju veidiem vīriešu vidū (piemēram, plaušu, kuņģa, aknu), lielāku riska faktoru izplatību (smēķēšana, alkohola lietošana), kā arī iespējamu mazāku savlaicīgas profilakses un medicīniskās aprūpes izmantošanu.
  67. attēls. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dzimumu griezumā 2015.–
  68. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuPar biežākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām liecina gan līdzšinējie Reģistra dati, gan pēdējo gadu provizoriskie dati, gan starptautisko datu bāzu dati. Galveno ļaundabīgo audzēju struktūrā būtiskas izmaiņas nenotiek. Izplatītākās pirmreizēji diagnosticēto audzēju lokalizācijas ir prostatas vēzis vīriešiem, krūts vēzis sievietēm, kolorektālās daļas ļaundabīgie audzēji, bronhu un plaušu vēzis, kā arī ļaundabīgie ādas audzēji (neskaitot ādas melanomu)
  69. Līdzīgi ir arī vidēji ES dalībvalstīs34.Pēc provizoriskajiem
  70. gada datiem par stadijām ļaundabīgā audzēja atklāšanas brīdī 31,4% gadījumu audzējs atklāts I stadijā, 17,9% – II stadijā, 14,3% – III stadijā, 16,3% – IV stadijā, kas liecina, ka vismaz trešā daļa ļaundabīgo audzēju tiek diagnosticēta novēloti. Šie rādītāji būtiski neatšķiras no laika pirms desmit gadiem (
  71. gads). Varētu būt mazinājies novēloti (III-IV stadijas) diagnosticēto īpatsvars (37% –
  72. gadā; 31% 2023*. gadā). Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šos rādītājus nav korekti vērtēt dinamikā, ievērojot, ka gandrīz piektajai daļai (
  73. gadā 19%) audzēju stadija nav noteikta, kā arī vēl nav apkopota visa informācija par
  74. gadu.Sadalījums pa stadijām būtiski atšķiras dažādām audzēju lokalizācijām, ņemot vērā dažādās diagnostikas iespējas, potenciālo audzēju pazīmes u.tml. Pēc 2023*. gada provizoriskajiem datiem visbiežāk IV stadijā atklāti lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas audzēji (43%), kam seko aizkuņģa dziedzera audzēji (42%), un balsenes audzēji (37%). Attiecīgi būtiski mazāk novēloti atklātu audzēju ir ar skrīningu atklājamo audzēju grupās.Saskaņā ar
  75. gada provizoriskajiem datiem dzemdes kakla vēzis I stadijā atklāts tikai 21,9% gadījumu, II stadijā –12,4%, visbiežāk (34,3%) III stadijā, IV stadijā –13,5%. Krūts vēzis I stadijā atklāts 33,5% gadījumu, visbiežāk jeb 35,4% – II stadijā, III stadijā –15,7%, IV- stadijā 8,8% gadījumu. Kolorektālais vēzis I stadijā atklāts tikai 15,1% gadījumu, II stadijā –22,4%, visbiežāk (27,3% gadījumu) tiek atklāts tikai III stadijā, IV stadijā –20%. Tātad vairāk nekā puse tiek atklāti novēloti (jāņem vērā, ka ap 15% nav zināma stadija). Prostatas vēzis 25,3% gadījumu atklāts I stadijā, 35,3% – II stadijā, III un IV stadijā attiecīgi 16,5% un 6,7%.Savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē pirmā gada letalitāti un piecu gadu izdzīvotības35 rādītājus. Tomēr jāņem vērā, ka šos rādītājus ietekmē dažādi faktori, piemēram, ļaundabīga audzēja lokalizācija, morfoloģija, terapijas iespējas. To būtiski ietekmē arī audzēja stadija diagnozes noteikšanas brīdī –
  76. gadā vēlīni diagnosticētajiem ļaundabīgiem audzējiem (IV stadijā) pirmā gada letalitāte bija 71%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (I stadijā) – 5,1%; vidēji 31,4%. Savukārt, piecu gadu izdzīvotība IV stadijā
  77. gadā diagnosticētajiem audzējiem bija tikai 7,2%, bet I stadijā – 80%.Vidējais piecu gadu izdzīvotības rādītājs
  78. gadā (t.i. pacientiem, kam ļaundabīgais audzējs bija diagnosticēts 2017.gadā) bija 48%, kas desmit gadu periodā ir pieaudzis (no 45,5% 2008.–2013.). Šis rādītājs atšķiras arī sadalījumā pa reģioniem. Augstāki piecu gadu izdzīvotības rādītāji ir Rīgā un Pierīgā. Turklāt lielākais novēloti diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars ir Latgalē (
  79. gadā 41%)36.Kā jau minēts, izdzīvotības rādītāji būtiski atšķiras dažādu lokalizāciju un dažādās stadijās atklātiem audzējiem. 2017.–
  80. gada piecu gadu izdzīvotības rādītājs krūts ļaundabīga audzēja gadījumā bija 70% (I stadijā atklātajiem 92%, IV stadijā – 19%), dzemdes kakla vēža gadījumā – 56% (I stadijā – 97%, IV stadijā – 10%), kolorektālās daļas ļaundabīgā audzēja gadījumā – 41% (I stadijā – 77%, IV stadijā – 11%), prostatas vēža gadījumā – 68% (I stadijā – 79%, IV stadijā – 31%). Izplatītākās lokalizācijas, t.i., bronhu un plaušu vēža gadījumā vidējā piecu gadu izdzīvotība salīdzinoši ir zema – 16% (I stadijā – 55%, IV stadijā – 2,5%). Viszemākie piecu gadu izdzīvotības 2017.–2022.gada rādītāji ir šādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju gadījumos: barības vads – 8%, aknas un intrahepatiskie žultsvadi – 6%, aizkuņģa dziedzeris – tikai 3%, kas arī ietekmē to, ka šī lokalizācija ir starp biežākajām ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības struktūrā.Sadalījumā pa dzimumiem izplatītāko (2023*. gadā) ļaundabīgo audzēju (pirmreizējās reģistrēšanas biežums) lokalizācijas ir šādas: vīriešiem – prostata, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, bronhi un plaušas, urīnpūslis; sievietēm - krūts, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, dzemde, limfoīdie audi, asinsrades un radniecīgie audi37.Nozīmīgu vietu sieviešu ļaundabīgo audzēju saslimstības lokalizāciju struktūrā ieņem dzimumspecifiskie ļaundabīgie audzēji: olnīcu, dzemdes kakla, dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs. Lai gan saslimstības un mirstības rādītāji dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja dēļ ir salīdzinoši zemāki nekā citu lokalizāciju audzējiem, tas ir otrajā vietā (aiz krūts ļaundabīgā audzēja) potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju cēloņu grupā sievietēm
  81. To, galvenokārt, ietekmē fakts, ka dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs sievietēm attīstās salīdzinoši agrākā vecumā nekā citu lokalizāciju audzēji, arī miršanas vecums ir salīdzinoši agrāks. Šīs lokalizācijas ļaundabīgos audzējus var novērst, savlaicīgi diagnosticējot un veiksmīgi ārstējot priekšvēža stāvokļus. Neraugoties uz ieviesto dzemdes kakla vēža skrīninga programmu, pagaidām stabili pozitīva rādītāju dinamika nav novērojama. Nākotnē gan saslimstības, gan mirstības, gan potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājiem dzemdes kakla vēža dēļ būtu jāsamazinās ieviestās vakcinācijas pret CPV infekciju rezultātā.Saslimstības ar ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji, līdzīgi kā mirstības rādītāji, atšķiras arī reģionu griezumā; atšķirības ir 25% robežās, salīdzinot ar vidējo rādītāju valstī. Augstākie saslimstības rādītāji (standartizēti pēc vecuma) ar ļaundabīgajiem audzējiem reģistrēti Kurzemē, savukārt, zemākie rādītāji ir reģistrēti Zemgales reģionā (skat.
  82. attēlu). Tā kā arī mirstības rādītāji Kurzemē ir salīdzinoši augsti, tas norāda uz ļaundabīgo audzēju augstāku izplatību šajā reģionā.
  83. attēls. Vecuma standartizētā saslimstība reģionos ar ļaundabīgajiem audzējiem,
  84. gads, uz 100 000 iedzīvotājuLai gan reģionu griezumā izplatītākās lokalizācijas ir tās pašas, kas vidēji Latvijā, tomēr pastāv arī nelielas reģionālās atšķirības. Piemēram, gandrīz visos reģionos visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir prostatas audzējs vīriešiem, izņemot Latgali, kur visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir krūts audzējs sievietēm39.
  85. Riska faktoru izplatība un ietekme2.
  86. Neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāteTiek lēsts, ka 40% vēža gadījumu ir profilaktiski novēršami
  87. Primārā profilakse ļaundabīgo audzēju gadījumā pārsvarā nav specifiska un galvenokārt balstās uz riska faktoru ietekmes mazināšanu vai novēršanu, slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumiem. Rīcība vēža profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas jomā kalpo arī cīņai pret aptaukošanos un citām neinfekcijas slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu, jo tām ir kopīgi riska faktori. Ir zinātniski pierādīts, ka aptaukošanās un neveselīgs uzturs saistīts ar paaugstinātu daudzu lokalizāciju vēža saslimstības risku41, 42, 43,
  88. Turpretim pietiekama fiziskā aktivitāte tiek saistīta ar dažādu lokalizāciju vēža saslimstības riska samazināšanu, piemēram: resnās zarnas ļaundabīgs audzējs, krūts, dzemdes, urīnpūšļa, barības vada un kuņģa ļaundabīgs audzējs.Būtiskākie onkoloģisko slimību riska faktori Latvijā ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās, zems dārzeņu, augļu un ogu patēriņš populācijā, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana un alkohola lietošana.Lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu onkoloģisko slimību profilaksē, ir izstrādāts un publicēts informatīvs materiāls "Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei"
  89. Ļaundabīgo audzēju profilaksei veselīga uztura rekomendācijās tiek ieteikts ik dienu uzturā lietot dārzeņus, augļus un ogas, šķiedrvielām bagātus pilngraudu produktus, savukārt, ierobežot sarkanās gaļas, kūpinājumu un grilētas gaļas, kā arī sāls patēriņu46.Tāpat ir nozīmīgi ikdienā nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm. PVO rekomendē pieaugušajiem būt fiziski aktīviem vismaz 150 minūtes nedēļā, savukārt, bērniem tiek ieteiktas vismaz 60 minūtes ilgas fiziskās aktivitātes katru dienu
  90. Veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumi tiek plānoti politikas plānošanas dokumenta "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam" ietvaros.Latvijas iedzīvotāju (15-74.g.v.) veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati liecina, ka onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība nemazinās, vērojamas atšķirības dzimumu griezumā.
  91. gadā liekais ķermeņa svars bija 36,1% iedzīvotāju (41,6% vīriešu un 31% sieviešu) un aptaukošanās – kopumā 23,3% (18,4% vīriešu un 27,7% sieviešu). Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas datiem 2020.gadā, novērojama neliela situācijas pasliktināšanās
  92. Liekā svara un aptaukošanās rādītājs (pēc mērītajiem datiem) Latvijā bija augstāks nekā Igaunijā vai Lietuvā un vidēji ES, tieši uz vīriešu rēķina49.Liekā svara (t.sk. aptaukošanās) rādītājs dinamikā pieaudzis arī skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) vidū. Pieaugot vecumam, tas mazinās; augstāks tas ir zēniem visās vecuma grupās. Visaugstākais liekā svara īpatsvars
  93. gadā bija 13-gadīgiem zēniem (29%), viszemākais – 15-gadīgām meitenēm (16%)50.Saskaņā ar Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2022./2023.mācību gada aptaujas datiem kopumā 21% (2017./
  94. – 23%) septiņgadīgo skolēnu bija lieka ķermeņa masa, attiecīgi 22% zēnu un 20% meiteņu (2017./
  95. – 24% zēnu un 22% meiteņu). Deviņgadīgu skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu bija 25% (2017./
  96. – 25%), attiecīgi 29% zēnu un 23% meiteņu (2017./
  97. – 27% zēnu un 22% meiteņu).Ļoti zema, bet ar tendenci paaugstināties, ir Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte.
  98. gadā pietiekama fiziskā aktivitāte (pieaugušajiem vismaz 30 minūtes vismaz 4 reizes nedēļā) kopumā ir tikai 10,9% iedzīvotāju (15-74 g.v.) (11,3% vīriešu un 10,7% sieviešu), 2020.gadā kopumā bija 5,5% (5,8% vīriešu un 5,3% sieviešu)51.2022./
  99. mācību gada aptaujas dati liecina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz 60 minūtes katru dienu) pēdējās nedēļas laikā ir bijusi 18,1% skolēnu (2017./
  100. – 18,8%). Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijā skolēni savā brīvajā laikā ilgstoši skatās televizoru (ieskaitot video un DVD) visas nedēļas garumā. Vismaz četras stundas darba dienās televīzijas raidījumus, ieskaitot video un DVD, kopumā skatās trešdaļa skolēnu – 31,1%, bet nedēļas nogalēs gandrīz puse – 47,8% skolēnu. Pieaugot vecumam, šis rādītājs ievērojami pieaug, jo īpaši meitenēm52.Laika periodā no
  101. līdz
  102. gadam ir uzlabojušies Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi.
  103. gadā 6 -7 dienas nedēļā uzturā svaigus dārzeņus lieto kopumā 45,9% iedzīvotāju (39,2% vīriešu un 52,0% sieviešu). Salīdzinot ar 2020.gadu (32,9%), ir vērojams pieaugums. Nedaudz samazinājies ir augļu un ogu patēriņš – 6–7 dienas nedēļā tās uzturā lieto 30,6% respondentu (21,4% vīriešu un 39% sieviešu), 2020.gadā kopumā 32% iedzīvotāju53.Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./
  104. mācību gada aptaujas dati liecina, ka kopumā 21% (2017./
  105. – 27%) 11, 13 un 15-gadīgu pusaudžu vismaz reizi dienā ēd augļus (21,4% zēnu un 20,3% meiteņu), un dārzeņus kopumā 26% skolēnu (2017./
  106. – 27%); analizējot datus pa dzimumiem 24% zēnu (2017./
  107. – 24%) un 27% meiteņu (2017./
  108. – 30%)
  109. Lai gan iedzīvotāju uztura paradumiem ir tendence uzlaboties, tie joprojām kopumā ir vērtējami kā neveselīgi. Neveselīgi uztura paradumi ir nozīmīgākais ar dzīvesveidu saistītais neinfekcijas slimību un nāves riska faktors Latvijā55.Pasākumus veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanai paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–
  110. gadam. Veselības veicināšanas pasākumi, kā arī specifiskas intervences riska grupām un pacientiem ar aptaukošanos ietverti Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–
  111. gadam projektā. Rīcības plāna caurviju mērķis ir Latvijas iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošana (t.sk. par veselīgu uzturu, tostarp, zīdīšanas nozīmīgumu, fiziskajām aktivitātēm).2.
  112. SmēķēšanaTabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana jebkādā formā ir būtisks onkoloģisko slimību riska faktors un galvenais cēlonis bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja attīstībai, atbildot par aptuveni 85% no visiem gadījumiem. Tradicionālā tabakas smēķēšana, elektronisko cigarešu lietošana, karsētās tabakas produkti, kā arī košļājamā tabaka būtiski palielina vēža risku ne tikai plaušās, bet arī mutes dobumā, rīklē, barības vadā un citos orgānos.Īpaša uzmanība jāpievērš elektronisko cigarešu un jaunās paaudzes tabakas produktu pieaugošajai popularitātei, kas bieži tiek kļūdaini uztverti kā drošāka alternatīva tradicionālajai smēķēšanai. Lai gan košļājamās tabakas tirgošana Latvijā ir aizliegta, šādu produktu pieejamība internetā rada papildu sabiedrības veselības risku.Tādējādi visaptverošai primārajai profilaksei jāietver ne tikai tradicionālie tabakas kontroles pasākumi, bet arī elektronisko cigarešu regulēšana, sabiedrības izglītošana par visu tabakas produktu kaitīgumu un efektīva uzraudzība pār tiešsaistes tirdzniecību, lai samazinātu onkoloģisko slimību, īpaši plaušu vēža, gadījumu skaitu." Salīdzinot ar
  113. gada aptaujas datiem, palielinājies ikdienas smēķētāju īpatsvars no kopumā 22,6% līdz 29,3%
  114. gadā. Analizējot datus dzimumu grupās, vērojams palielinājums abiem dzimumiem – 43,3% vīriešu (
  115. – 35,6%) un 16,5% sieviešu (
  116. – 10,7%)
  117. Smēķētāju skaits Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, īpaši jauniešu vidū57.Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./
  118. mācību gada aptauja, salīdzinot ar 2017./
  119. mācību gada aptauju, liecina par jauno nikotīna saturošo izstrādājumu smēķēšanas prevalences pieaugumu. Kopš
  120. mācību gada aptaujas skolēniem tiek jautāts par elektroniskās cigaretes lietošanu dzīvē vispār un pēdējo 30 dienu laikā. Pēc
  121. gada datiem kopumā savā dzīvē vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 27% skolēnu (līdzīgs īpatsvars
  122. g.), attiecīgi 24% zēnu un 29% meiteņu. Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 14,2% skolēnu (
  123. – 9,6%), attiecīgi 12% zēnu un 16% meiteņu, un augstākā izplatība abiem dzimumiem ir 15-gadīgo skolēnu grupā – attiecīgi 25% zēnu un 31% meiteņu.Pēdējos gados būtiski izdevies samazināt pasīvo smēķēšanu darba vietās (vismaz stunda piesmēķētā telpā): no 14% 2010.gadā uz 3% 2022.gadā. Lai gan būtiski sarucis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās (no 45%
  124. gadā uz 28%
  125. gadā), tas joprojām ir ļoti augsts, pēdējos gados pat nedaudz pieaug58.
  126. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā smēķēšanu atmetuši 1,5% iedzīvotāju vecuma grupā 15-74 gadi. Kopš
  127. gada būtiski samazinājies ikdienā smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Ja vēl
  128. gadā smēķēt atmest vēlējās 44% smēķētāju, tad
  129. gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 25%. Nemainīgi lielākajai daļai (56%) ikdienas smēķētāju, neviens nav ieteicis atmest smēķēšanu. 30% atmest ieteicis ģimenes loceklis, 18% ārsts. Absolūtais vairākums jeb 73% smēķētāju pēdējā gada laikā centušies atmest smēķēšana bez nekādas palīdzības. 4% izmantojuši nikotīna aizstājterapijas līdzekļus (plāksterus, košļājamo gumiju u.c.), 14% izmantojuši citus aptiekās nopērkamus recepšu un bezrecepšu medikamentus. Palīdzības saņemšana smēķēšanas atmešanā ievērojami palielina smēķēšanas atmešanas varbūtību. Bez palīdzības, veiksmīgi izdotas atmest retāk, savukārt smēķēšanas atmešanas farmakoloģiskie līdzekļi un profesionāls atbalsts var dubultot smēķēšanas atmešanas varbūtību.Pasākumi atkarību mazināšanai t.sk. smēķēšanas samazināšanai paredzēti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–
  130. gadam (1.3.rīcības virziens). Minētajā rīcības virzienā paredzēti pasākumi, gan mērķtiecīgai sabiedrības grupu izglītošanai, paredzot ieviest pierādījumos balstītas atkarību profilakses programmas (piemēram, programma "Unplugged", Labas uzvedības spēle, Veselīgas nākotnes programma), gan arī paredzētas apmācības dažādu jomu speciālistiem atkarību profilaksē. Vienlaikus minētajās pamatnostādnēs paredzēti pierādījumos balstīti pasākumi smēķēšanas produktu pieejamības un pievilcīguma ierobežošanai un mazināšanai, piemēram, regulējumu noteikšanai jauniem nikotīna saturošiem izstrādājumiem, standartizētā iepakojuma ieviešana tabakas un nikotīna izstrādājumiem, pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana visiem tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem.Ņemot vērā pieaugošo smēķēšanas rādītāju pieaugumu sabiedrībā, īpaši lietojot jaunos nikotīna un tabakas izstrādājumus, kā arī joprojām augsto iedzīvotāju skaitu, kas pakļauti pasīvai smēķēšanai gan darba vietās, gan mājās, nepieciešams turpināt izglītot mērķgrupas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī pasīvās smēķēšanas riskiem.Vienlaikus būtiska loma smēķēšanas atmešanā ir tieši profesionālajam atbalstam un ārstniecības personu konsultācijām, motivēšanai smēķēšanas atmešanā.
  131. gadā tika izstrādāts metodiskais mācību materiāls "Alkohola, nikotīna, procesu atkarības problēmu identificēšana un īsās intervences sniegšana primārajā veselības aprūpē"
  132. Metodiskā materiāla ieteikumi ir paredzēti ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem, sniedzot zināšanas par alkohola, nikotīna, narkotisko vielu, procesu atkarības radītām problēmām, paaugstinot spēju identificēt vielu lietošanu, kā arī apgūt spēju sniegt īsās intervences primārajā veselības aprūpē. Mācību materiāls tiek izmantots primārās aprūpes speciālistu neformālās izglītības programmas īstenošanā. Iepriekšējā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–
  133. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.
  134. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros jau tika īstenotas minētās mācības ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Ņemot vērā, ka joprojām primārās aprūpes speciālisti nepietiekoši iesaistās atkarību profilakses nodrošināšanā un pacientu konsultēšanā par smēķēšanas atmešanas jautājumiem, arī jaunajā ES fondu 2021.–
  135. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  136. gadam 4.1.2.
  137. specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības iespēju nodrošināšana ārstniecībā iesaistītajām personām" projekta ietvaros 2024.–2026.gadam paredzēts turpināt īstenot minētās apmācības, kopā divos gados apmācot 200 mērķauditorijas (ārsti, ārsta palīgi, māsas, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji) pārstāvjus.Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām par efektīvu smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu tās dalībvalstīs, būtiski nodrošināt bezmaksas atbilstošu psiholoģisko atbalstu gan individuāli, gan grupā, personām, kas vēlas atmest smēķēšanu.
  138. gadā tika uzsākta smēķēšanas atmešanas pilotprojekta īstenošana ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–
  139. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.
  140. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" ietvaros. Pilotprojekta ietvaros tika izstrādāta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu programma iedzīvotājiem un nodrošināta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbība valsts mērogā, kā arī rokasgrāmata primārās un perinatālās veselības aprūpes speciālista lomas stiprināšanai darbā ar smēķēšanas atmešanas veicināšanu primārajā veselības aprūpē. Pilotprojekts, nodrošināja iedzīvotājiem bezmaksas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Pilotprojektā kas noslēdzās
  141. gada septembrī, no 611 dalībniekiem, kuri uzsāka dalību - smēķēt atbalsta grupas darbības ietvarā pārtrauca 27% dalībnieku, bet 3 mēnešus pēc programmas noslēguma šis īpatsvars palielinājās līdz 33%. Lai nodrošinātu, ka šādas atbalsta grupas būtu pieejams vēl vairāk iedzīvotājiem, t.sk. specifiskākās vietās ārstniecības iestādēs, ieslodzījumu vietās, būtiski turpināt šādu bezmaksas atbalsta grupu īstenošanu arī turpmāk.Būtiski minēt, ka smēķēšanas izplatības mazināšanai sabiedrībā ir ieviešami kompleksi risinājumi, t.sk. mazinot visu smēķējamo produktu pieejamību, novēršot, ka bērni un jaunieši agrīni sāk smēķēt. Attiecīgi
  142. gada
  143. janvārī trešā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā
  144. Minēto grozījumu mērķis ir samazināt smēķēšanas produktu pievilcīgumu un pieejamību, mazināt atkarību veidošanās riskus, tāpat grozījumu mērķis bija nodrošināt aprites regulējumu jauniem produktiem, piemēram, nikotīna saturošiem spilventiņiem, kas tirgū bija parādījušies pēdējos gados un kļuvuši īpaši populāri bērnu un jauniešu vidū. Ar pieņemtajiem grozījumiem ir paredzēts, ka no
  145. gada
  146. janvāra tiek paaugstināts vecuma cenzs tabakas un nikotīnu saturošu izstrādājumu iegādei un pārdošanai no 18 uz 20 gadiem, tāpat paredzēts noteikt aromātu ierobežojumu (atļaujot tikai tabakas aromātu) elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un nikotīna spilventiņiem (tabakas aizstājējproduktiem), tāpat paredzēts noteikt nikotīna spilventiņiem nikotīna koncentrāciju - 4 mg uz g.2.
  147. Alkohola lietošanaViens no būtiskiem vairāku onkoloģisko slimību riska faktoriem ir pārmērīga alkohola lietošana
  148. Latvijā ir augstākais (12,2 litri
  149. gadā) absolūtā alkohola patēriņš, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu, (litros uz 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju) starp Baltijas valstīm (Lietuvā 12,1litrs, Igaunijā 11,1 litrs), kā arī tas būtiski pārsniedz OECD valstu vidējo (8,6 litri)
  150. Saskaņā ar
  151. gada pētījuma datiem 32% iedzīvotāju (15-64 g.v.) pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu pārmērīgā jeb riskantā veidā (
  152. gadā 44,5%); vairāk šāda uzvedība raksturīga vīriešiem (
  153. gadā 56%;
  154. – 61%) nekā sievietēm (
  155. – 27%;
  156. – 28%)
  157. Atbilstoši
  158. gada Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma datiem, riskantas alkohola lietošanas rādītāji Latvijā (14,7%) ir augstāki nekā Igaunijā (14,6%), tomēr zemāki nekā vidēji ES (18,7%) un Lietuvā (16,5%)64.Pētījuma "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū ESPAD (European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs) 2019" aptaujas dati rāda, ka 89% skolēnu (15-16 g.v.) kaut reizi dzīvē ir pamēģinājuši kādu alkoholisko dzērienu, kas ir tieši tikpat, cik
  159. gadā un kas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem ESPAD pētījuma dalībvalstu vidū. Analizējot dzimumu griezumā, tie ir 87% zēnu un 91% meiteņu.Pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 75% skolēnu (80% zēnu, 70% meiteņu), saglabājoties rādītājam
  160. gada līmenī. Rādītājs, kas atspoguļo regulāru alkohola lietošanas paradumu nostiprināšanos (20 un vairāk reižu alkohola lietošanas gadījumu), gan ESPAD dalībvalstīs kopumā, gan Latvijā turpina samazināties.
  161. gadā Latvijā tas bija 10%. Latvijas meiteņu vidū ir lielāks to īpatsvars, kuras pēdējā gada laikā ir lietojušas alkoholiskos dzērienus 20 reizes un biežāk, sasniedzot 12%. Zēnu vidū šis rādītājs ir 8%.Pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 47% Latvijas skolēnu, kas ir tikpat daudz, cik ESPAD valstīs vidēji
  162. gadā. Salīdzinot ar
  163. gadu, šis rādītājs Latvijā ir nedaudz palielinājies – par 3,4 procentpunktiem. Vērtējot dzimumu griezumā, redzams, ka Latvijā nesenas alkohola lietošanas pieredze zēnu vidū četru gadu laikā ir saglabājusies nemainīga (42%), savukārt meitenēm pieaugusi par astoņiem procentpunktiem no 45 % līdz 53%.2019.gadā 44% (skolēnu atzīst, ka savas dzīves laikā kaut reizi ir bijuši piedzērušies (
  164. – 44%), vidēji ESPAD valstīs – 36%. Pēdējā mēneša laikā kā zēni, tā meitenes vienlīdz bieži atzinuši, ka bijuši piedzērušies (12%). Atbilstoši jauniešu atbildēm pēdējo 30 dienu laikā 36% (meitenes – 38%, zēni – 33%, pretēji iepriekšējo gadu rādītājiem) skolēnu bija izdzēruši piecas vai vairāk alkohola devas vienā iedzeršanas reizē (riskanta alkohola lietošana). Kopš
  165. gada šis rādītājs Latvijas skolēnu vidū samazinājies un
  166. gadā ir pietuvojies ESPAD dalībvalstu vidējam rādītājam (34%).Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./
  167. mācību gada aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā 14,4% skolēnu (11, 13 un 15 gadus veci) atzīst, ka pēdējo 30 dienu laikā alkoholu ir lietojuši vismaz vienu dienu (
  168. gadā 20,5%). Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies 6,6% skolēnu (
  169. gadā 7,1%). Taču salīdzinot ar
  170. gada pētījuma datiem, par apmēram 10 procentpunktiem gan zēniem, gan meitenēm ir palielinājies to 15 gadus veco pusaudžu īpatsvars, kuri nekad nav bijuši piedzērušies.65Alkohols izraisa vismaz septiņus vēža veidus, tostarp krūts, mutes dobuma, rīkles, barības vada, aknu, balsenes un kolorektālo vēzi. Aptuveni 741 000 jauno vēža gadījumu pasaulē
  171. gadā bija saistīti ar alkohola lietošanu66.Lai gan alkohola lietošanas kaitējošā ietekme ir zināma jau izsenis, turklāt Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (The International Agency for Research on Cancer (IARC)) jau
  172. gadā etanolu klasificējusi kā
  173. grupas kancerogēnu vielu – augstākā riska grupa, kurā ietilpst arī azbests, radiācija un tabaka, tomēr Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju informētības līmenis par saikni starp alkohola lietošanu un vēža attīstības risku ir zems, īpaši attiecībā uz konkrētiem vēža veidiem.
  174. gadā publicēts pētījums, kurā vērtētas 14 Eiropas valstu iedzīvotāju zināšanas par saistību starp alkohola lietošanu un risku vēža attīstībai. Secināts, ka 90% respondentu apzinās cēloņsakarību starp alkohola lietošanu un aknu slimībām, 68% ar sirds slimībām, bet tikai 53% ar vēzi. Zināšanas par konkrētiem ar alkoholu saistītiem vēža veidiem bija zemākas – 39% zināja par saikni starp alkohola lietošanu un resnās zarnas vēzi, 28% par mutes dobuma vēzi un tikai 15% par krūts vēzi sievietēm. Tikai 21% sieviešu 14 Eiropas valstīs apzinās saistību starp alkohola lietošanu un risku saslimt ar krūts vēzi. Zināšanu līmenis dažādās valstīs un iedzīvotāju grupās ir atšķirīgs67.Līdzīgi secinājumi iegūti arī
  175. gada rudenī veiktā online aptaujā 5 Eiropas valstīs (Latvijā, Spānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Īrijā) Pasaules Veselības organizācijas "Pārdefinē alkoholu"68 kampaņas ietvaros. Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs vairums cilvēku apzinās alkohola radīto kaitējumu veselībai, tomēr ir zema izpratne par vēža attīstības risku, ko rada alkohola lietošana. Visbiežāk respondenti norādījuši par aknu vēža saistību ar alkohola lietošanu un visretāk – krūts vēža. Latvijā 61,2% respondentu norādījuši, ka alkohols var izraisīt vēzi, tomēr vairums alkohola lietošanu saista ar aknu vēža attīstības risku (58,4%) un tikai 11,2% respondentu uzskata, ka alkohola lietošana var izraisīt krūts vēzi. Ņemot vērā sabiedrības zemo izpratnes un zināšanu līmeni par alkohola lietošanas saistību ar vēža attīstību un tajā pašā laikā augsto alkohola patēriņu Latvijā, ir būtiski veicināt izpratni un vairot zināšanas par alkohola radīto kaitējumu veselībai, galvenokārt, uzsverot alkohola lietošanas radīto risku vēža attīstībai.Vienlaikus, lai pasargātu personas no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas (t.sk. pamēģināšanas), traucējumu izveidošanās, kā arī no citiem ar lietošanu saistītiem riskiem sev un apkārtējiem, pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšanai paredzēti arī VM izstrādātā un
  176. gada
  177. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–
  178. gadam" (turpmāk – Plāns). Plānā iekļauti pasākumi, kas attiecas uz atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi un lietošanas pārtraukšanu, pasākumi narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī paredzēta narkoloģiskās ārstēšanas pasākumu sasaiste ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem, un sociālās rehabilitācijas pasākumu pilnveidošana personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem, tāpat arī paredzēti pasākumi atkarību jomā strādājošo speciālistu pilnveidošanai.Vienlaikus alkohola lietošanas un to radīto seku mazināšanai ir nepieciešams ieviest kompleksus pasākumus, kas balstīti Pasaules Veselības organizācijas labās prakses rekomendācijās "Best buys" un paredz alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšanu, mārketinga un reklāmas ierobežošanu un cenu politiku. Attiecīgi
  179. gada
  180. janvārī Saeimā trešā lasījumā tika pieņemti grozījumi "Alkoholisko dzērienu aprites likumā"69, kas paredz noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai un cenu un atlaižu reklāmai, kā arī tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, kas stāsies spēkā
  181. gada
  182. augustā – alkohola tirdzniecības laika saīsināšana (no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00; svētdienās – 10.00-18.00), aizliegums alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā, kā arī aizliegums tirdzniecības veicināšanas pasākumiem (akcijas, izpārdošanas u.tml.), tai skaitā akcijas "2 par 1 cenu" vai akcijas "pērc vairākas alkoholiskā dzēriena pudeles par zemāku cenu" utt., kā arī aizliegums lojalitātes programmas ietvaros popularizēt alkoholiskos dzērienu iegādi ar atlaidi.III. Rīcības virzieniPlāna rīcības virzienu sasaiste ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānuEiropas Vēža uzveikšanas plāna pamatnostādnes paredz holistisku pieeju onkoloģijas jomas stiprināšanai visās tās dimensijās – no profilakses un agrīnas diagnostikas līdz augstas kvalitātes ārstēšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un pētniecības attīstībai. Šīs nostādnes kalpo par vadlīnijām arī Latvijas nacionālajam plānam onkoloģijas jomā, kura virsmērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas un onkohematoloģijas jomā, pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā. Plānā izvirzītie pieci rīcības virzieni atbilst Eiropas plāna prioritātēm:- Onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika – šis virziens atbilst ES uzstādījumam par vēža profilakses stiprināšanu, tostarp mērķtiecīgu sabiedrības informēšanu, vakcinācijas aptveres palielināšanu (īpaši pret CPV infekciju) un efektīva skrīninga sistēmas izveidi ar kvalitātes uzraudzību visos etapos.- Pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) ieviešana – sasaistās ar ES uzsvaru uz pacienta lomas stiprināšanu un aprūpes kvalitātes izvērtējumu, nodrošinot cilvēkcentrētu veselības aprūpi.- Onkoloģisko slimību ārstēšana – paredz uzlabot ārstēšanas kvalitāti, pieejamību un pēctecību, tai skaitā veicināt personalizētu ārstēšanu, nodrošināt medikamentu pieejamību un rehabilitāciju, kas atbilst Eiropas plāna mērķiem nodrošināt augstas kvalitātes un vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem neatkarīgi no dzīvesvietas vai sociālā statusa.- Bērnu onkoloģija – šī joma atbilst Eiropas plānā noteiktajam uzlabot diagnostiku un ārstēšanu bērniem, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, nodrošinot ilgtspējīgu atbalstu un samazinot ārstēšanas blakusparādības, kas ietekmē dzīves kvalitāti.- Datu platformu pilnveide un pētniecība – veido pamatu zinātniskai un uz pierādījumiem balstītai politikai onkoloģijā, kas ir saskaņā ar Eiropas plāna digitālās transformācijas un pētniecības veicināšanas virzieniem.Papildus plānā noteiktie apakšmērķi un konkrētie pasākumi – tai skaitā skrīninga sistēmas pilnveide, vienotas metodoloģiskās vadības pilnveidošana, integrētas aprūpes modeļa attīstība un pacientu novērošana remisijas periodā – nostiprina Latvijas līdzdalību kopējā Eiropas mērķī: mazināt vēža izraisīto slogu sabiedrībai un indivīdam, vienlaikus uzlabojot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un efektivitāti.
  183. Onkoloģisko slimību profilakse, vēža skrīnings, agrīnā diagnostikaEfektīva onkoloģisko slimību profilakse ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai samazinātu saslimstību un mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem. Onkoloģisko slimību profilakse ietver gan veselīga dzīvesveida veicināšanu un riska faktoru mazināšanu, gan mērķtiecīgas valsts apmaksātas veselības aprūpes programmas, piemēram, vakcināciju un vēža skrīningu.Lai mazinātu onkoloģisko slimību slogu sabiedrībā un veicinātu veselības pratību, šajā plānā paredzēta virkne pasākumu, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības izpratni par onkoloģisko slimību riskiem, agrīnu diagnostiku un profilakses iespējām. Nozīmīgs uzsvars šajā plānā tiek likts uz sabiedrības izglītošanu par veselīga dzīvesveida nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē – tostarp uzturu, fiziskajām aktivitātēm, tabakas un alkohola lietošanas ierobežošanu, kā arī ādas aizsardzību no ultravioletā starojuma. Profilakses pasākumi tiks cieši sasaistīti ar citām plāna sadaļām – īpaši agrīnas diagnostikas veicināšanu un vēža skrīninga programmu īstenošanu, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju onkoloģisko slimību riska mazināšanai valsts līmenī. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi onkoloģisko slimību jomā tiks vērsti uz agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīmes aktualizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot biežāk sastopamajiem audzēju veidiem – krūts, kolorektālajam, plaušu, ādas un priekšdziedzera vēzim. Šie pasākumi palīdzēs mazināt priekšstatus par onkoloģiskajām slimībām kā neārstējamām slimībām un veicinās sabiedrības iesaisti valsts organizētā vēža skrīninga programmās, tādējādi uzlabojot ļaundabīgu audzēju agrīnas atklāšanas rādītājus. Tāpat paredzēti mērķēti pasākumi par onkoloģisko riska faktoru izplatības mazināšanu (t.sk. sauļošanās, krūšu pašpārbaude), kā arī dzimumspecifisko risku apzināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta riska uzvedību mazināšanai. Tiks organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas par alkohola lietošanas un smēķēšanas saistību ar vēža attīstību, īpaši uzsverot sieviešu veselības aspektus, tostarp krūts vēža risku. Vienlaikus tiks nodrošināta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbība, tostarp apmācot speciālistus un organizējot grupas ārstniecības iestādēs un citās mērķētās vietās. Papildus plānots apmācīt ārstniecības personas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, pacientu motivēšanu un terapijas iespējām, tādējādi stiprinot primārās veselības aprūpes lomu profilaksē. Visi pasākumi tiks īstenoti ar mērķi ilgtermiņā samazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību, uzlabot agrīnas diagnostikas rādītājus un veicināt sabiedrības aktīvu iesaisti savas veselības saglabāšanā.Nepieciešams izveidot Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padomi, kas būtu atbildīga par specifisku vēža skrīninga programmu ierosinājumu izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī novērtētu un ierosinātu jaunu skrīninga programmu izstrādi un ieviešanu (piem., plaušu, olnīcu vēzis, onkohematoloģija, u.c.).Onkoloģisko pacientu organizācijas (biedrības) ir nozīmīgi partneri onkoloģijas aprūpes sistēmas pilnveidē, veicinot pacientu vajadzību un pieredzes iekļaušanu politikas veidošanā un īstenošanā. Tās sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības informēšanā, psihosociālā atbalsta nodrošināšanā un pacientu interešu aizstāvībā, tādējādi stiprinot uz pacientu centrētu pieeju. Sadarbība ar pacientu organizācijām ļauj efektīvāk identificēt sistēmiskos izaicinājumus un veidot ilgtspējīgus risinājumus, kas atbilst gan pacientu, gan veselības aprūpes profesionāļu vajadzībām. Ņemot vērā minēto, plānā iekļauto pasākumu īstenošanā tiks iesaistītas onkoloģisko pacientu organizācijas.Vakcinācija pret infekcijas slimībāmPie riska faktoriem, kas izraisa ļaundabīgos audzējus, pieder un kā atsevišķu vēža veidu riska faktori atzīmējamas tādas infekcijas slimības, kā, piemēram, B un C hepatīts, CPV infekcija. Latvijā kā būtisks onkoloģisko slimību profilakses pasākums tiek īstenota vakcinācija pret CPV infekciju, kas ir saistīta ar vairākiem vēža veidiem, tostarp dzemdes kakla vēzi. Lai mazinātu CPV infekcijas onkoloģisko riska faktorus, būtisks jautājums ir vakcinācija pret CPV infekciju un sasniegtā vakcinācijas aptvere.Vakcinācija pret CPV infekciju meitenēm 12 gadu vecumā Latvijā tika uzsāka
  184. gada
  185. septembrī, un no
  186. gada tā tiek veikta ar vakcīnu, kura pasargā no 9 biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem. Pēc Imunizācijas valsts padomes sniegtajām rekomendācijām,
  187. gadā tika uzsākta 12 gadus vecu zēnu vakcinācija, savukārt no 2022.gada maija tika nodrošināta CPV vakcinācija zēniem 12-14 gadu vecumā. Vakcināciju pret CPV infekciju zēniem līdz 17 gadiem (ieskaitot) uzsāka
  188. gada maijā.
  189. gadā vakcinācijas aptveres rādītājus ietekmēja Covid-19 pandēmija, tomēr
  190. gadā
  191. poti pret cilvēka papilomas vīrusu savlaicīgi 12 gadu vecumā saņēma 5708 jeb 60,8% meiteņu, kas ir par 5,1% vairāk salīdzinot ar
  192. gadu. Savukārt, zēni
  193. gadā savlaicīgi vakcināciju 12 gadu vecumā uzsāka 54,6% gadījumu, kas ir par 19,5% vairāk salīdzinot ar
  194. gadu. Vakcināciju pret CPV infekciju zēniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzsāka
  195. gada maijā.
  196. gadā vakcinācijas aptveres rādītājus ietekmēja Covid-19 vīrusa pandēmija, tomēr
  197. gadā
  198. poti pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā saņēma 5708 jeb 60,8% meiteņu, kas ir par 5,1% vairāk salīdzinot ar
  199. gadu. Savukārt 54,6% zēnu
  200. gadā savlaicīgi uzsāka vakcināciju 12 gadu vecumā, kas ir par 19,5% vairāk, salīdzinot ar
  201. gadu (skat. 9.attēlu)
  202. attēls. Savlaicīgi (12 gadu vecumā) uzsākuši vakcināciju pret CPV infekciju 2010.–
  203. Gadā
  204. gadā vakcinācijas kursu pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā pabeidza 4329 jeb 46,1% meiteņu, kas ir par 10,2% vairāk salīdzinot ar
  205. gadu.
  206. gadā vakcinācijas kursu pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā pabeidza 3784 jeb 38% zēnu, kas ir par 29,6% vairāk salīdzinot ar
  207. gadu (skat.
  208. tabulu).
  209. tabula. Imunizācijas līmeņa un savlaicīguma rādītāji Latvijā
  210. gada janvārī – decembrī.Latvijā ir zems CPV infekcijas vakcinācijas aptveres rādītājs salīdzinājumā ar citām ES valstīm (OECD Latvia, 2023). Lai stiprinātu onkoloģisko slimību profilaksi un mazinātu ar CPV infekciju saistītu audzēju izplatību, kā arī, lai sasniegtu PVO un Eiropas vēža uzveikšanas plānā noteiktos mērķus līdz
  211. gadam vakcinējot vismaz 90% no ES mērķa populācijas, ir nepieciešams paplašināt CPV infekcijas vakcinācijas mērķgrupas. Tādēļ no valsts budžeta līdzekļiem plānots nodrošināt vakcināciju arī sievietēm un vīriešiem vecumā līdz 25 gadiem (ieskaitot), kuri iepriekš nav vakcinēti pret CPV infekciju. Papildus tiks izvērtēta iespēja nodrošināt vakcināciju arī riska grupām, tostarp imūnsupresētiem pacientiem (t.sk. HIV pacientiem līdz 55 gadu vecumam) un sievietēm pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas. Lai nodrošinātu vakcinācijas pasākumu efektivitāti, tiks ieviesta vakcinācijas aptveres regulāra uzraudzība, katru gadu sagatavojot pārskatu par veikto vakcināciju un tās rezultātiem. Tāpat plānots regulāri īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par valsts apmaksāto vakcināciju pret CPV infekciju, akcentējot vakcinācijas nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē, īpaši dzemdes kakla vēža novēršanā.Valsts organizētais vēža skrīningsLatvijā iedzīvotājiem noteiktās vecuma grupās tiek piedāvātas valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīnings. Bez maksas atbilstošā vecuma iedzīvotājiem iespējams veikt šādus skrīningus:1) krūts vēža skrīnings (mamogrāfija),2) dzemdes kakla vēža skrīnings (ginekoloģiska apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla),3) zarnu vēža skrīnings (slepto asiņu tests fēcēs),4) prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni) (skat.
  212. attēlu).
  213. attēls. Valsts organizētā vēža skrīninga iespējas LatvijāAvots: SPKCAtkarībā no vēža skrīninga, uzaicinājums uz skrīningu tiek organizēts divos veidos:1) dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules.2) zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.No
  214. gada maija uzaicinājumu valsts apmaksātas dzemdes kakla vai krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai nosūta elektroniski, ja ir izveidota e-adrese portālā www.latvija.gov.lv. Ja e-adrese nav izveidota, tad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Ir jāņem vērā, ka ne visiem Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem ir izveidota e-adrese (vai nepārbauda e-adresi) un uzaicinājumu vēstuļu sūtīšana pa pastu uz personas deklarēto adresi ne vienmēr sasniedz adresātu. Līdz ar to ir nepieciešams atrast veidu kā apziņot iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešams veikt vēža skrīninga izmeklējumus, izmantojot citas platformas (piemēram, iesaistot sakaru pakalpojumu nodrošinātājus).Saskaņā ar Ministru kabineta
  215. gada
  216. augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 555) valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – VIS).Šobrīd vēža skrīninga datu analīzei nepieciešamie dati tiek iegūti no VIS. Dažas no konstatētajām problēmām saistībā ar VIS: identificēts, ka pirmā etapa skrīninga izmeklējumam nav pārliecinošas sasaistes ar otrā etapa skrīninga izmeklējumu – datos nav sasaistes un pēctecības. Lai arī ir noteikts, ka dati kodējami noteiktā veidā, ne vienmēr dati ir korekti kodēti, kas apgrūtina tālāko datu analīzi. Dati no VIS nav pieejami tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu – attiecīgi tas liedz viņiem redzēt skrīninga uzaicinājuma numurus. Savukārt VIS nav datu par veiktajām pašu pacientu apmaksātajām manipulācijām – šie dati būtu nepieciešami individuālai gadījumu novērtēšanai. VIS nav automatizēta sasaiste ar citiem reģistriem, līdz ar to datu salīdzināšana, piemēram, ar Populācijas vēža reģistru ir jāveic manuāli. Līdz ar to secināms, ka šobrīd nav vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti, izmantot to kvalitātes kontrolei, kā arī salīdzināt iepriekšējo gadu skrīninga rezultātus.Jāmin, ka DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.–2024.) ietvaros minētajās rekomendācijās par valsts organizētā vēža skrīninga programmas pilnveidi kā būtiska aktivitāte ir minēta nepieciešamība izveidot integrētu skrīninga reģistru/platformu, tai skaitā, sasaisti ar Populācijas vēža reģistru un klīniskajiem (slimnīcu) reģistriem/IS, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzi.NVD sadarbībā ar SPKC izsludinājis iepirkumu "Nacionāla līmeņa valsts organizētā vēža skrīninga programmu centralizētas platformas izveides novērtējums". ES kohēzijas politikas programmas 2021.–
  217. gadam 4.1.
  218. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.
  219. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros tiek plānots finansējums projektam par Skrīninga reģistra izveidi.DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.–2024.) ietvaros minētajās rekomendācijās par valsts organizētā vēža skrīninga programmas pilnveidi identificētas problēmas un potenciālie pasākumi vēža skrīninga programmas uzlabošanai:1) Skrīninga pārvaldība un likumdošana:Lai arī SPKC no
  220. gada
  221. oktobra ir pārņēmis jaunu funkciju "Vēža skrīninga programmu vadība", ir nepieciešams sistematizēt vēža skrīninga uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to lomu. Nepieciešams izveidot Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padomi, kas būtu atbildīga par specifisku vēža skrīninga programmu ierosinājumu izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī novērtētu un ierosinātu jaunu skrīninga programmu izstrādi un ieviešanu (piem., plaušu, olnīcu vēzis, onkohematoloģija, u.c.). Ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd ir ieviestas 4 skrīninga programmas, katrai skrīninga programmai nepieciešams ieviest ekspertu grupas, kuru sastāvā būtu konkrētās jomas speciālisti, kuri pārzina skrīninga rekomendācijas konkrētajā jomā, nepieciešams finansējums apmaksātai ekspertu darbībai šajās grupās. Bez tam nepieciešams izveidot ekspertu grupas, kuru kompetencē būtu gadījumu auditēšana ar mērķi noskaidrot esošo situāciju skrīninga pakalpojuma nodrošināšanā, identificēt būtiskākās problēmas un sniegt ieteikumus pakalpojuma uzlabošanai.2) Skrīninga organizācija, finansēšana un resursi:Nepieciešams izstrādāt klīniskos ceļus (referral pathway) starp dažādiem aprūpes līmeņiem, lai nodrošinātu skrīninga procesa nepārtrauktību. SPKC sadarbībā ar NVD un ārstiem-speciālistiem ir uzsācis darbu pie Dzemdes kakla vēža skrīninga pacienta ceļa, bet ir nepieciešama institūcija (piemēram, Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padome), kurai būtu tiesības dokumentu apstiprināt, lai tas būtu saistošs visiem vēža skrīningā iesaistītajiem speciālistiem un institūcijām. Tāpat jāturpina darbs pie pārējo skrīninga programmu pacientu ceļu izstrādes.Nepieciešams izstrādāt un īstenot apmācību programmu un plānu, kā arī organizēt apmācības kursus skrīninga pakalpojumu sniedzējiem. Lai šo rekomendāciju īstenotu, nepieciešama apkopota informācija no mācību iestādēm, profesionālajām ārstu asociācijām, par jau realizētajām apmācībām saistībā ar katru skrīninga programmu. Nepieciešams budžets apmācību īstenošanai.Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" noteiktas piemaksas ģimenes ārstiem, kuri sasnieguši noteiktus atsaucības rādītājus, tomēr nereti ģimenes ārsta ieguldījums nav bijis noteicošs faktors pacienta atsaucībai. Kā arī ne vienmēr pacients tiek novirzīts otrā etapa izmeklējumiem. Būtu jāizvērtē apmaksas sistēmas piesaistīšana kvalitātes indikatoru reģistrēšanai.3) Skrīninga testi un diagnostika – vadlīnijas un protokoli:Ir nepieciešams izstrādāt vienotus (standartizētus) zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja skrīninga kolonoskopijas standartus (protokolus), kuri būtu saistoši visiem pakalpojuma sniedzējiem, lai kolonoskopijas laikā resnā zarna tiktu izmeklēta visā tās garumā un lai mazinātu viltus negatīvu izmeklējumu skaitu, kā arī pārskatīt esošos skrīninga kolonoskopijas tarifus un šim mērķim ieplānotu nepieciešamo papildus finansējumu.Tāpat kā iepriekšējā onkoloģijas plāna ietvaros, joprojām aktuāls jautājums ir par radioloģisko attēlu kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams nodrošināt speciālistam iespēju redzēt pacienta iepriekšējos izmeklējumu (mamogrāfiju) attēlus, ja tādi ir veikti. Lai nodrošinātu šādu tehnoloģisko risinājumu, ir jāizvērtē vienota digitālo attēlu centrāla arhīva (platformas) izveides iespējas, tai skaitā, Latvijā veikto skrīninga mamogrāfijas attēlu saglabāšanai. Kā arī jāizvērtē iespējas nodrošināt centralizētu skrīninga mamogrāfijas attēlu lasījumu.Joprojām iestādes, kuras piedāvā skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus, izmanto gan digitālās, gan analogās mamogrāfijas iekārtas. Nepieciešams aizvietot analogās mamogrāfijas iekārtas ar digitālajām iekārtām.4) Ģenētisko riska faktoru noteikšana un novērošana:Šobrīd kopumā par ģenētiski pārmantotiem audzējiem ir pieejama vien vispārīga informācija, kas nenorāda uz konkrētiem algoritmiem vai detalizētiem pacientu klīniskajiem ceļiem, tādēļ ir nepieciešama informācijas precizēšana un skaidru vadlīniju izstrāde personām ar pārmantotu audzēju risku un personām ar zināmu pārmantotu audzēju attīstības risku.Tāpat kā iepriekšējā onkoloģijas plānā minēts, tad joprojām aktuāls jautājums ir ģenētiski predisponētu personu (piem., BRCA1/2 vai TP53 u.c. gēnu mutācijām) skrīninga programmas un profilakses iespējas. Svarīgi atzīmēt, ka personām ar pārmantotu TP53 gēna mutāciju onkoloģiskās slimības bieži izpaužas agrīnā vecumā, tostarp bērnībā un pusaudžu vecumā. Līdz ar to, identificējot šādas personas un viņu radiniekus, ir iespējams mazināt saslimstību ar ļaundabīgu audzēju šajā grupā (gan pieaugušajiem, gan bērniem), kam būtu lielākā ietekme uz dzīvildzi.Šobrīd pieejamajās vadlīnijās "Krūts vēža klīniskais ceļš" ir izdalīts vispārīgs algoritms asimptomātiskiem pacientiem paaugstinātās riska grupās, tomēr būtu nepieciešams detalizēti aprakstīt pacienta ceļu šai riska grupai un izstrādāt procesu, nosakot iesaistīto pakalpojumu sniedzēju lomas un digitalizēt pieejamos datus, kā arī pēc iespējas samazinot administratīvo slogu. Tādējādi izstrādājot skaidru rīcības algoritmu, kurš būtu ērts gan pacientam, gan pakalpojuma sniedzējam. Vēža skrīninga kontekstā (visām skrīninga programmām) jāiekļauj skrīninga pacienta ceļā skaidrs algoritms pacientiem paaugstinātās riska grupās.5) Uzaicinājuma veids:Kopš
  222. gada kolorektālā vēža skrīnings ir oportūnistisks skrīnings, attiecīgi tiek organizēts caur ģimenes ārstu praksēm. Šāds skrīninga veids nenodrošina nepieciešamo izmeklējumu aptveri un ir nepieciešams ieviest organizētu vēža skrīningu. Tomēr pirms tā ieviešanas būtu jāveic pilotpētījums, izsūtot uzaicinājuma vēstules uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz personas oficiālo elektronisko adresi, ja persona ir oficiālās elektroniskās adreses lietotāja, līdzīgi, kā tas ir krūts un dzemdes kakla vēža skrīningā. Vienlaikus veicot atkārtotus uzaicinājumus uz izmeklējumu, ja izmeklējums nav veikts noteiktā laika periodā. Pilotprojekta mērķis būtu rast optimālāko pacientu uzrunāšanas veidu zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja profilaktisko pārbaužu veikšanai. Sekojoši pakāpeniski ieviest organizētu zarnu vēža skrīningu atbilstoši pilotprojekta rezultātiem.Personām ar pozitīvu fekāliju imūnķīmiskā testa (FIT) izmeklējumu kā
  223. etapa skrīninga izmeklējums jāveic kolonoskopiju, nepieciešams veikt situācijas analīzi, izvērtējot izmeklējumu pieejamību. Kā arī potenciāli veicams pilotprojekts uzaicinājumam uz kolonoskopiju pēc pozitīva FIT testa rezultāta, lai nodrošinātu pacienta tālāko izmeklēšanu.Savukārt, pamatojoties uz epidemioloģiskiem datiem un Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, tiks izstrādāti ieteikumi organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanai.NVD informē, ka vēža skrīninga aptveres rādītāji pēdējos gados, pēc Covid -19 pandēmijas, ir pieauguši dzemdes kakla vēža un krūts vēža programmā, kā arī atsaucības rādītājs ir palielinājies zarnu vēža skrīninga programmā, salīdzinot sasniegto aptveri
  224. gadā un
  225. gadā, savukārt, atsaucības rādītājs prostatas vēža skrīninga programmā
  226. gadā ir nedaudz samazinājies (skat.
  227. tabulu).
  228. tabula. Valsts organizētā vēža skrīninga aptveres un atsaucības rādītāji no 2019.–
  229. gadam70*Aprēķinā iekļauti visi PSA veiktie izmeklējumi, izņemot ar diagnozēm C61 un Z03.161Atzīmējams ir fakts, ka joprojām atsaucības rādītāji nesasniedz noteikto aptveri, kas ir norādīta EK vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām.Salīdzinot vēža skrīninga aptveres un atsaucības rādītājus Baltijas valstu starpā, piecu gadu griezumā, no
  230. gada līdz
  231. gadam, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju iesaiste profilaktisko izmeklējumu veikšanā ir lielāka gan krūts vēža skrīningā, gan dzemdes kakla vēža skrīningā, gan zarnu vēža skrīningā (skat.
  232. tabulu). Taču arī Igaunijas un Lietuvas skrīninga aptvere nesasniedz rādītājus, kas ir noteikti kā rekomendējamie EK vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā un Lietuvā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi skrīninga atsaucības rādītājus.
  233. tabula. Vēža skrīninga atsaucības rādītāji starp valstīm.Dalību skrīninga izmeklējumos raksturo arī pētījumu dati, t.s. pašvērtējums - iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem vai un kad tie ir veikuši attiecīgos profilaktiskos izmeklējumus. Pēc Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma
  234. un
  235. gada datiem redzams, ka gan Latvijā, gan citur ES iedzīvotāju īpatsvars, kas veikuši attiecīgos izmeklējumus noteiktajā laika periodā, kopumā ir pieaudzis (skat.
  236. attēlu). Kolorektālā vēža testu, kā arī mamogrāfiju veikušo īpatsvars Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES, tomēr dzemdes kakla uztriepes testa veikšanas rādītājs pārsniedz ES vidējo. Starp Baltijas valstīm zemākie skrīningus raksturojošie radītāji ir Igaunijā.
  237. attēls. Skrīningu veikšana (pašvērtējums) Baltijas valstīs un vidēji ES 2014.–
  238. gadā, %Apsekojuma dati parāda arī nevienlīdzību rādītājos dažādās iedzīvotāju grupās. Augstāki vēža skrīninga rādītāji ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītību, kā arī korelē ar ienākumu līmeni. Diemžēl atšķirības rādītājos starp augstāko un zemāko ienākumu grupu ir starp lielākajām ES dalībvalstīs.Attiecīgos izmeklējumu noteiktajos vecumos Latvijā nekad nebija veikuši 47% – kolorektālā vēža testu (līdzīgi ir vidēji ES), 18% – mamogrāfiju (vidēji ES 11%), 3,4% - dzemdes kakla izmeklējumu.Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu
  239. gada pētījuma rezultātiem vecumgrupā no 25-67 gadiem uzaicinājuma vēstuli uz dzemdes kakla vēža skrīningu pēdējo 3 gadu laikā nebija saņēmušas 32,1% sieviešu (
  240. gadā – 26,7%). Dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu pēdējo 3 gadu laikā nebija veikušas 31,4% (
  241. – 27,3%) no atbilstošās vecumgrupas, jāmin, ka no sievietēm, kuras bija veikušas izmeklējumu, 41,4% to veica izmantojot skrīninga uzaicinājuma vēstuli. Kā biežākie skrīninga neveikšanas iemesli minēti – jūtos vesela, nav nekādu sūdzību (42,8%), neesmu informēta par nepieciešamību veikt skrīningu (35,2%), nav brīva laika (19,2%), pārliecība – vēzis mani neskars (13,3%), nevēlos veikt skrīningu (12,7%).Vecumgrupā no 50-68 gadiem uzaicinājuma vēstuli uz krūts vēža skrīningu pēdējo 2 gadu laikā nebija saņēmušas 24,7% sieviešu (
  242. gadā -13,5%), un mamogrāfiju pēdējo 2 gadu laikā nebija veikušas 32,3% (
  243. -32,8%) atbilstošās vecumgrupas sieviešu. No sievietēm, kuras bija veikušas izmeklējumu, 46,3% to bija veikušas, izmantojot skrīninga uzaicinājuma vēstuli. Kā biežākie skrīninga neveikšanas iemesli minēti – jūtos vesela nav nekādu sūdzību (49%), neesmu informēta par nepieciešamību veikt skrīningu (24,2%), pati regulāri veicu krūšu pašpārbaudi (21,1%), ginekologs apskates laikā izmeklē krūtis (17,2%), uzskatu, ka izmeklējums ir maz informatīvs (16,4%), nevēlos veikt mamogrāfiju (15,2%), mana pārliecība – vēzis mani neskars (14,6%), rindas uz izmeklējumu (12,3%), baidos no izmeklējuma un/vai rezultāta (11,2%), man nav brīva laika (10,4%), trūkst līdzekļu, lai nokļūtu pie ārsta (10,1%).Vecumgrupā no 50 – 74 gadiem zarnu vēža skrīningu ģimenes ārsts nav piedāvājis 57,3% respondentu (
  244. -61,4%), 65,5% respondentu minēja, ka zarnu vēža skrīningu pēdējā gada laikā nav veikuši. Kā galvenos zarnu vēža skrīninga neveikšanas iemeslus min – neesmu informēts/a par nepieciešamību veikt skrīningu (58,2%), nav nekādu sūdzību, jūtos labi (48,1%), uzskatu, ka izmeklējums ir maz informatīvs (10,1%), nevēlos veikt zarnu vēža skrīningu (15,3%)71.Līdzīgi dati parādās arī Reproduktīvās veselības pētījumā
  245. gadā
  246. Uzaicinājumu veikt dzemdes kakla vēža skrīningu bija saņēmušas 73% sieviešu vecumā no 25 gadiem. No tām 74% sieviešu bija devušās veikt šo skrīninga izmeklējumu. Izplatītākie iemesli skrīninga neveikšanai pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas ir laika trūkums apskates apmeklēšanai (34,5%) un viedoklis, ka apskate nav nepieciešama (23,4%). Savukārt 28,7% norādīja, ka profilaktisko apskati veic neatkarīgi no uzaicinājuma saņemšanas.Jautājot sievietēm par krūšu pārbaudi pēdējā gada laikā, 33% atzīmēja, ka to nav veikušas. 45% to veicis ginekologs, 22% to veikušas pašas. Šie rādītāji atšķiras dažādās vecuma grupās. Jo jaunākas sievietes, jo vairāk tādu, kam pārbaude nav veikta. Krūšu pārbaudes neveikšana 15-49 gadu vecumā (36%) 2023.gadā pieaugusi, salīdzinot ar 2003.gadu (28%). Vismaz reizi mēnesī krūšu pašpārbaudi veic 33% sieviešu (15-64 g.v.). Gan dzemdes kakla skrīninga veikšana, gan krūšu pārbaude saistīta ar sievietes izglītību – augstākās izglītības grupās rādītāji ir augstāki.Mamogrāfiju pēdējā gada laikā atzīmējušas 2,3% sieviešu 50-64 gadu vecumā. Kaut reizi dzīves laikā mamogrāfiju veikušas 43% sieviešu, 50-64 gadu vecumā – 80%. Uzaicinājumu veikt mamogrāfijas izmeklējumu pēdējo divu gadu laikā saņēmušas 80% sieviešu 50-64 g.v. 74% ar to esot devušās veikt izmeklējumu. To sieviešu vidū, kuras pēc uzaicinājuma saņemšanas uz izmeklējumu nav devušās, visizplatītākais iemesls bija laika trūkums (38,9%) un viedoklis, ka izmeklējums nav nepieciešams (29,2%).Jautājot vīriešiem (15-64 g.v.) par urologa apmeklēšanu pēdējā gada laikā, apstiprinoši atbildējuši 6,1%, 50-64 gadu vecumā - 8,9%. Dzimumorgānu pašizmeklēšanu veic nedaudz vairāk kā puse (53%) vīriešu. Lielākā daļa no tiem (78%) to veic vismaz reizi mēnesī.Lai varētu pilnveidot krūts vēža skrīninga izmeklējumu pieejamību, šī plāna ietvaros ir paredzēts izvērtēt Krūts vēža skrīninga centra izveides iespējas RAKUS, lai uzlabotu onkoloģiskās aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā. Pasākuma ietvaros plānots izstrādāt detalizētu tehnisko un ekonomisko pamatojumu (priekšlikumus) skrīninga centra izveidei, izstrādāt finansējuma modeli un aprēķināt nepieciešamos resursus, definēt centra organizatorisko struktūru un darbības principus. Lai varētu īstenot šo pasākumu, būtu nepieciešams paredzēt skrīninga mamogāfijas moduļa iegādi ar pārvietošanas iespējām, savukārt attiecībā uz personāla sastāvu būtu jāparedz, ka būtu nepieciešami radiologi, radiogrāferi, fiziķi, epidemiologi, skrīninga koordinatori un atbalsta personāls.Ļaundabīgo audzēju agrīnā diagnostika:Agrīna ļaundabīgo audzēju diagnostika ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veiksmīgai ārstēšanai, dzīvildzes pagarināšanai un mirstības samazināšanai no onkoloģiskām slimībām. Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu savlaicīgu slimības norises dinamisko novērošanu un ārstēšanu, pacientiem ar ļaundabīgo audzēja diagnozi visi sniegtie sekundārās veselības aprūpes ambulatorie pakalpojumi (speciālistu konsultācijas, izmeklējumi, dienas stacionāra pakalpojumi, ārstēšanas pakalpojumi, t.sk. staru terapija, ķīmijterapija) tiek apmaksāti ārstniecības iestādēm virs kvotas. Ārstniecības iestādes savu resursu ietvaros nodrošina pakalpojumu, neskatoties uz ārstniecības iestādei piešķirto finansējumu. Ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam nosūtījumā jānorāda attiecīgo onkoloģiskās slimības diagnozes kodu pēc SSK-10 klasifikatora un pazīmi – "Prioritārs". Uz kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumu var nosūtīt tikai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists."Zaļais koridors"Pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek veikti iespējami ātri, lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus.Šo pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās iedzīvotāju gaidīšanas rindas tiek saukta par "zaļo koridoru" un Latvijā ir ieviesta kopš
  247. gada oktobra. Pacientiem tiek nodrošināta secīga izmeklēšana diagnozes noteikšanai. Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas"). Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").Katru gadu pieaug pacientu skaits, kas saņem pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros (skat.
  248. attēlu).
  249. gadā "zaļā koridora" ietvaros pakalpojumus bija saņēmuši 56 690 pacienti, kas ir par 6 093 pacientiem vairāk nekā
  250. gadā.
  251. attēls. Unikālo pacientu skaits sadalījumā pa dzimumiem, kas saņēma veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvarosVērtējot pacientus pa vecumu grupām ir redzams, ka visvairāk pacientu pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros ir izmantojuši vecuma grupā no 66–71 gadam (skat.
  252. tabulu).
  253. tabula. Unikālo pacientu skaits sadalījumā pa vecuma grupām, kuri saņēma pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros.Vidēji 15% pacientu, kuri ir saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros, tiek apstiprināta onkoloģiska slimība (skat.
  254. attēlu).
  255. gadā 8 578 pacientiem tika noteikta onkoloģijas diagnoze, kas ir par 523 pacientiem vairāk nekā
  256. gadā.
  257. attēls. Unikālo pacientu skaits, kuri saņēmuši pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros un kuriem ir konstatēta onkoloģiska slimība.Analizējot "zaļā koridora" datus pa slimības stadijām, ir vērojama tendence, ka ar katru gadu palielinās to pacientu skaits, kuriem onkoloģiska slimība tiek atklāta I stadijā (skat.
  258. attēlu).
  259. attēls. Pacienti sadalījumā pa slimības stadijām, kuriem onkoloģiskā slimība atklāta "zaļā koridora" ietvaros.Vērtējot datus pa vēža lokalizācijām, ir redzams, ka "zaļā koridora" ietvaros
  260. gadā visvairāk tika konstatēts krūts vēzis, prostatas vēzis un kolorektālais vēzis (skat.
  261. attēlu).
  262. attēls. Unikālo pacientu skaits pēc vēža lokalizācijas, kuriem vēzis konstatēts "zaļā koridora" ietvaros.Lai pacients varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros, tiek veiktas šādas darbības:• Pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta.• Ģimenes ārsts izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli.• Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas). Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma (kvotas).• Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsts tajā norāda noteiktu diagnozes kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem; pierakstoties, pacients informē reģistratūru par nosūtījumā norādīto diagnozes kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu. Šos izmeklējumus pacients var veikt brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar NVD, sīkāka informācija ir pieejama dienesta mājas lapā: www.vmnvd.gov.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8001234.• Pēc izmeklējumu veikšanas ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus.• Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai izmeklējumu rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un ģimenes ārsts pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādes finansējuma. Ja šajās specializētajās iestādēs apstiprinās onkoloģiska diagnoze, tad šīs ārstniecības iestādes speciālists nosūta pacientu uz papildus izmeklējumiem, lai noteiktu slimības stadiju un tālāko ārstēšanas taktiku.Nosūtījumu uz izmeklējumiem pie apstiprinātas onkoloģiskas diagnozes var izsniegt ārsti-speciālisti četrās specializētajās ārstniecības iestādēs:- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;- Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;- Liepājas reģionālajā slimnīcā;- Daugavpils reģionālajā slimnīcā.• Ārstēšanu (staru terapiju, ķīmijterapiju, ķirurģisko ārstēšanu, medikamentozo terapiju) uzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsilija lēmuma."Zaļais koridors" dod iespēju ārpus kopējās gaidīšanas rindas ātrākos termiņos saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi noteikt diagnozi.• Regulāras veselības stāvokļa pārbaudes pēc pabeigtas ārstēšanas slimības remisijas vai stabilizācijas etapā ar mērķi novērst un savlaicīgi diagnosticēt slimības komplikācijas vai slimībasatkārtošanos apmaksā pēc fakta, virs ārstniecības iestādēm plānotā finansējuma jeb kvotas. Izmeklējumi, konsultācijas tiek veiktas atbilstoši dinamiskās novērošanas plānam."Dzeltenais koridors"No
  263. gada
  264. janvāra, lai uzlabotu pieejamību diagnostiskiem izmeklējumiem, pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu, ir izveidots "dzeltenais koridors". Tas paredz nosacījumus, kad pacienti ir virzāmi prioritārai diagnostisko izmeklējumu veikšanai un noteiktu speciālistu konsultāciju saņemšanai, ja pēc pacienta uzrādītām sūdzībām un simptomiem vai izmeklējumu rezultātiem konstatētas aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu. Tas paredz, ka ģimenes ārsts vai ārsts speciālists atpazīst personas ar noteiktām sūdzībām un simptomiem, un tām jau pirmā apmeklējuma laikā, veic fizikālu izmeklēšanu un anamnēzes noskaidrošanu. Ja veiktās izmeklēšanas rezultātā ir konstatētas indikācijas ļaundabīgo audzēju recidīvu primārās diagnostikas izmeklējumiem, tad ģimenes ārsts vai speciālists pacientu nosūta secīgi uz noteiktajiem izmeklējumiem.Šīs programmas ietvaros pacientiem tiek nodrošināta secīga izmeklēšana diagnozes noteikšanai:• Pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta speciālista.• Ārsts izvērtē pacienta sūdzības, veselības stāvokli un veiktos izmeklējumus dinamiskajā novērošanā, ja tādi ir veikti.• Ja ārstam rodas aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas (krūšu rentgena), ultrasonogrāfijas vai cita). Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darba dienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").• Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskās slimības recidīvu tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ārsts tajā norāda atzīmi "recidīvs" un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem.• Pierakstoties, pacients informē par nosūtījumā norādīto atzīmi un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu.• Ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiskās slimības recidīvs vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darba dienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").Statistikas datu apkopojums rāda, ka
  265. gadā pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros saņēmušas 2622 unikālas personas, no kurām 1708 bija sievietes un 914 vīrieši (skat.
  266. attēlu). Ir vērojams būtisks pacientu pieaugums salīdzinot ar
  267. gada datiem.
  268. attēls. Unikālo pacientu skaits pa dzimumiem, kuri saņēma pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros.Analizējot datus par iemesliem, kādēļ pacienti ir vērsušies pie veselības aprūpes speciālista ļaundabīga audzēja recidīva dēļ, ir redzams, ka visvairāk cilvēku ir meklējuši palīdzību kolorektālā vēža dēļ un krūts vēža dēļ (skat.
  269. attēlu).
  270. attēls. Unikālo pacientu skaits pēc vēža lokalizācijas, kuri saņēma pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros.Lai uzlabotu agrīnu vēža diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu, šī plāna ietvaros paredzēts izvērtēt iespēju, ka nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa vai uz
  271. etapa skrīninga izmeklējumiem var izsniegt arī ārsti speciālisti, kuri nav līgumattiecībās ar NVD. Tiks īstenots pilotprojekts, piemēram, dermatoloģijas jomā, lai izvērtētu šāda risinājuma efektivitāti praksē. "Zaļā" un "dzeltenā koridora" pilnveidošanas jomā plānots veikt grozījumus esošajā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībā, lai uzlabotu pacientu plūsmu un nodrošinātu ātrāku piekļuvi nepieciešamajiem izmeklējumiem un ārstēšanai. Papildus tiks pārskatīta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība dažādos reģionos, izstrādājot priekšlikumus, kā konkrētus pakalpojumus, piemēram, subkutānu terapiju, nodrošināt maksimāli tuvu pacienta dzīvesvietai, tostarp primārās aprūpes līmenī. Uroloģisko vēžu savlaicīgai diagnostikai paredzēts nodrošināt piekļuvi biomarķieru testiem un daudzparametru magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Pakalpojumu paredzēts sniegt vismaz 90 pacientiem, uzlabojot diagnostikas precizitāti un ārstēšanas efektivitāti.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:- nepilnīga valsts organizētā vēža skrīninga pārvaldības sistēma;- nepilnīgas skrīninga programmas izmeklējumu kvalitātes kritēriju reģistrācijas iespējas, kas nodrošinātu ES prasībām atbilstošu kvalitātes indikatoru reģistrēšanu, rezultātā – būtiska nepieciešamo kvalitātes indikatoru daļa netiek reģistrēta;- iztrūkst sasaistes starp skrīninga programmas rādītājiem un ārstēšanas rezultātu indikatoru uzskaiti, kā arī reģistrēto ļaundabīgo saslimšanas gadījumu un mirstības rādītājiem. Tādējādi, nav iespējams reģistrēt neatbilstības starp skrīninga un ārstēšanas diagnožu rezultātiem, intervāla saslimšanas gadījumus, kā arī novērtēt skrīninga programmas kopējo efektu uz valsts iedzīvotāju veselību;- kolorektālā vēža skrīnings un prostatas vēža skrīnings neatbilst organizēta skrīninga principiem, tai skaitā, radot nevienlīdzību Latvijas iedzīvotāju vidū skrīninga saņemšanai - situācijā, ja ģimenes ārstam iztrūkst motivācijas vai iespēju iesaistīties skrīninga programmā;- laika intervāls starp pozitīva primārā izmeklējuma rezultāta saņemšanas un apstiprinošo diagnostisko procedūru vai izmeklējumu pārsniedz normatīvajā aktā noteikto termiņu sekundāra izmeklējuma pieejamības dēļ (piemēram, dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā RAKUS, LRS, DRS resursi ir ierobežoti kolposkopijas veikšanai);- zemi CPV vakcinācijas rādītāji;- zemi mērķa grupas aptveres rādītāji visām skrīninga programmām;- nepietiekama mamogrāfijas nolasījumu kvalitāte.
  272. Pacientu ziņotās pieredzes un iznākumu mērīšanas sistēmu (PREM un PROM) pilnveidePacienta pieredze ir neatņemama veselības aprūpes kvalitātes sastāvdaļa, to definē kā visu saskarsmju kopumu, kas veidojies organizācijas iekšējās kultūras ietekmē un iedarbojas uz pacienta uztveri par visu veselības aprūpes procesu kopumā.73,74 Tā ietver dažādus veselības aprūpes sniegšanas aspektus, kas pacientam ir ļoti būtiski saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, savlaicīgi saņemta aprūpe, viegli pieejama un saprotama informācija un laba komunikācija ar veselības aprūpes sniedzējiem. Pacienta pieredzes izpratne ir galvenais solis, virzoties uz cilvēku orientētu veselības aprūpi. Analizējot dažādus pacienta pieredzes aspektus, var novērtēt, cik lielā mērā pacienti saņem aprūpi, kas ir cieņpilna un atbilstoša individuālajām pacienta vēlmēm, vajadzībām un vērtībām. Pacientu pieredzes novērtēšana kopā ar citiem komponentiem, piemēram, aprūpes efektivitāti un drošumu, ir būtiska, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti. Pacientu pieredzes mērījumi (PRM75) var sniegt vērtīgu ieskatu pacientu pieredzē par saņemto veselības aprūpi. Pacientu sniegtais viedoklis var atklāt arī svarīgas veselības aprūpes sistēmas problēmas, piemēram, novēlota diagnostisko rezultātu saņemšana, saziņas nepilnības, kurām var būt nozīmīga ietekme uz klīniskajiem rezultātiem, drošību un efektivitāti. PRM dati palīdz ārstniecības iestādei saprast, kā konkrētajā ārstēšanās epizodē tā ir spējusi apmierināt pacienta vajadzības. Turklāt pierādījumi apliecina, ka pastāv saistība starp pozitīvu pacienta pieredzi, piemēram, labu saziņu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un pacientu, un veselības iznākumu. PRM apkopo informāciju reāllaikā, izmantojot aptaujas, kurās pacientiem ir iespēja sniegt tiešu, savlaicīgu atgriezenisko saiti par savu pieredzi saņemot veselības aprūpes pakalpojumus un veselības aprūpes iznākumiem. Pasaulē visplašāk izmantotās PRM aptaujas ir:1) pacientu ziņotie pieredzes mērījumi (PREM76) – atspoguļo informāciju par pacienta pieredzi konkrētā veselības aprūpes posmā;2) pacientu ziņotie veselības iznākuma mērījumi (PROM77) – atspoguļo pacienta vērtējumu par to, kā konkrēta slimība vai aprūpe ietekmē viņu veselību un labklājību. Tas attiecas uz pacienta veselību, dzīves kvalitāti vai funkcionālo stāvokli, kas saistīts ar veselības aprūpi vai ārstēšanu.Pacientu ziņotās pieredzes mērījumi (PREM) ir veselības aprūpes kvalitātes indikators, kas ļauj novērtēt to, cik cilvēkorientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana gan ārstniecības iestādē, gan visā veselības aprūpes sistēmā. PREM izmantošanas mērķis ir reāllaikā noskaidrot pacienta pieredzi par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, uzturoties ārstniecības iestādē konkrētajā ārstēšanās epizodē. Nodrošinot pacientu pieredzes aptauju, slimnīcas sniedz pacientiem iespēju anonīmi piedalīties ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Datos atspoguļoti "TOP BOX" rezultāti jeb respondentu īpatsvars, kuri uz pacientu ziņotās pieredzes jautājumu snieguši atbildi visaugstāk novērtētajā vai vēlamajā kategorijā. Piemēram, ja jautājuma atbilžu varianti ir: vienmēr; bieži; dažreiz; nekad; nezinu, tad "TOP BOX" kategorija būs "vienmēr", ja atbilžu varianti: jā un nē, tad attiecīgi kategorija "jā" u. tml. Jo augstāks ir pozitīvās pieredzes atbildes rādītājs, jo vairāk pacientu saņēmuši labāko pieredzi.
  273. attēls. Ārstniecības iestādes, kurās tiek apkopoti pacientu ziņotās pieredzes dati (uz
  274. gada novembri)Lai uzlabotu onkoloģisko pacientu pieredzi veselības aprūpē un veicinātu pacientam centrētu, kvalitatīvu aprūpi, šī plāna ietvaros paredzēts izveidot sistēmu vienotai pacientu ziņotās pieredzes datu (PREM) apkopošanai un analīzei visās onkoloģiskā profila slimnīcās. Mērķis ir panākt, lai vismaz 20% stacionāro pacientu sniedz savu vērtējumu, kā arī izveidot datu salīdzināšanas sistēmu starp slimnīcām. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks sagatavotas rekomendācijas un noteiktas prioritātes pieredzes uzlabošanai. Papildus tam tiks veikta RSU un PSKUS pilotpētījuma par krūts vēža pacientu ziņotajiem iznākumiem (PROM) analīze, validēti izmantotie rīki, un sagatavots ieviešanas plāns nacionālā līmenī. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumus PROM sistēmas ieviešanai arī citās diagnožu grupās. Plānots izstrādāt jaunu aprūpes ietvaru, kas iekļauj kvalitātes kritērijus, PREM un PROM mērījumus, kā arī jaunu apmaksas modeli – piemaksa par sasniegto rezultātu. Tiks izstrādāts procesa plāns un pilotprojekts, lai praksē testētu jauno pakalpojuma modeli izvēlētā ārstniecības iestādē. Šie pasākumi stiprinās pacientu līdzdalību, ļaus sistemātiski novērtēt ārstēšanas kvalitāti un veidos pamatu vērtībā balstītai onkoloģijas aprūpei Latvijā.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:PREM metodika ir izstrādāta un pieejama, kā arī PREM ir ieviesti vairākās slimnīcās, taču šobrīd nav iespējams salīdzināt rezultātus starp dažādām iestādēm, kā arī PREM pašreiz neietekmē ārstniecības iestāžu rezultātus. Būtiski atzīmēt, ka PREM nav pieejams ambulatorajā aprūpē ģimenes ārstu praksēs, domnīcu dalībnieki uzskata, ka tas ir jāmaina. No pacientu perspektīvas jāatzīmē, ka esošā PREM anketa ir pārāk gara, kas apgrūtina tās aizpildīšanu, kā arī iztrūkst skaidrojums, par to, kas tas ir un kāpēc šāda anketa ir jāpilda.
  275. Onkoloģisko slimību ārstēšanaMedikamentozā ārstēšanaPēdējos gados zāļu iegādes kompensācijas sistēmā faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir palielinājies vidēji par 12% gadā, kamēr pacientu skaits, kuri saņēmuši kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, pēc samazināšanās 2020.–
  276. gadā, ir atgriezies
  277. gada līmenī.
  278. attēls. Faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums medikamentu apmaksai (milj.euro) KZS un unikālo pacientu skaits 2017.–
  279. gadāSavukārt onkoloģijā medikamentu apmaksai faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums pēdējos gados ir audzis straujāk, vidēji 20% gadā, kamēr pacientu skaits būtiski nav mainījies (skat.
  280. attēlu). Pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir būtiski audzis – no vairāk nekā 57 milj. eur
  281. gadā līdz vairāk nekā 74 milj eur
  282. gadā. Tomēr arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.
  283. tabula. Finanšu līdzekļu faktiskais izlietojums un unikālo pacientu skaits dinamikā diagnožu grupā Audzēji, KZS 2019.–
  284. g.Dg grupaFaktiskais finanšu izlietojums, eurUnikālo pacientu skaits2019202020212022202320192020202120222023Audzēji, t.sk.parenterālie medikamenti35,401,33841,693,45447,373,49057,239,60969,077,33922,55122,57521,99622,06622,681Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā diagnožu grupa Audzēji ir resursu visietilpīgākā, salīdzinot ar citām diagnožu grupām. Tā
  285. gadā diagnožu grupa Audzēji aizņēma 25% no faktiskā finanšu izlietojuma (skat.
  286. attēlu).
  287. attēls. Diagnožu grupas "Audzēji" īpatsvars diagnožu grupu apmaksā KZS,
  288. gadsJaunu zāļu iekļaušana vai kompensācijas nosacījumu paplašināšana kompensējamo zāļu sistēmā ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem. Ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu un sarunu ar zāļu ražotājiem rezultātā panākto izmaksu samazinājumu, pēdējos gados ir būtiski pieaudzis KZS iekļauto onkoloģisko medikamentu skaits dažādas lokalizācijas audzēju ārstēšanai, kā arī būtiski paplašinātas indikācijas KZS iekļautajiem medikamentiem. Esošajā brīdī KZS iekļauta inovatīva terapija, tai skaitā mērķterapija un imūnterapija, pacientu ar metastātisku plaušu, zarnu, krūts (gan HER2 pozitīvs, gan HER2 negatīvs ļaundabīgs audzējs, trīskārši negatīvs ļaundabīgs audzējs), prostatas, gastroenteropātisku ļaundabīgu audzēju, melanomu, tai skaitā acs melanomu, olnīcu ļaundabīgu audzēju, aknu, vairogdziedzera, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu, ādas, galvas un kakla, mīksto audu ļaundabīgu audzēju, kā arī dažāda veida onkohematoloģisku audzēju, ārstēšanai, īpaši uzsvaru liekot uz adjuvantās/ neoadjuvantās terapijas un pirmās izvēles terapijas primāru nodrošināšanu. Taču, neskatoties uz regulāro papildus finansējuma piešķīrumu onkoloģijai, joprojām šobrīd apmaksātie medikamenti neatrisina visu pacientu vajadzības pēc efektīvas terapijas, tāpēc ir nepieciešams turpināt meklēt risinājumus, iekļaujot gan jaunus medikamentus KZS, gan paplašinot indikācijas KZS jau iekļautajiem medikamentiem. Terapijas turpināšana tiek nodrošināta pacientiem, kas uzsākuši inovatīvo terapiju iepriekšējos gados, taču, palielinoties pacientu skaitam, kā arī aktuālajam medikamentu patēriņam, nepieciešams plānot finansējumu, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību. Tā unikālo pacientu skaits, kas pēdējo piecu gadu laikā ir saņēmuši inovatīvo terapiju, ir pieaudzis gandrīz četras reizes: no 1038 pacientiem
  289. gadā līdz 3812 pacientiem
  290. gadā.Retie audzējiRetie audzēji (retā onkoloģija) pieaugušo populācijā attiecas uz vēža veidiem, kas ir reti sastopami un veido mazāku daļu no visiem diagnosticētajiem audzēju gadījumiem. Bērnu populācijā retie audzēji veido ievērojamu dalu no vēža gadījumiem. Šie audzēji var ietekmēt dažādas ķermeņa daļas un parasti ir mazāk pētīti, kas apgrūtina diagnozes noteikšanu, ārstēšanu un izpratni par slimību. Retie audzēji tiek definēti kā vēža veidi, kas ietekmē mazāk nekā 6–8 cilvēkus uz 100 000 gadījumiem gadā. Šie audzēji var rasties jebkurā ķermeņa daļā, un to diagnosticēšana bieži vien ir izaicinājums, jo tie var būt līdzīgi biežākiem audzējiem, bet ar atšķirīgām klīniskām pazīmēm un simptomiem.Eiropas Savienības Vēža uzveikšanas plāns, kas tika pieņemts
  291. gadā, ietver daudzpusīgus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt vēža ietekmi Eiropā, uzlabot vēža diagnostiku un ārstēšanu, un nodrošināt piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei visiem Eiropas iedzīvotājiem. Plānā ir īpaša uzmanība pievērsta arī retajiem audzējiem un to ārstēšanai.Pateicoties saviem mērķiem, Eiropas vēža uzveikšanas plāns cenšas novērst, diagnosticēt un ārstēt vēzi, kā arī mazināt veselības nevienlīdzību starp dažādām dalībvalstīm. Tas ietver arī dažādus pasākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas dzīvo ar vēzi, ieskaitot retos vēža veidus. Galvenie punkti, kas attiecas uz retajiem audzējiem Eiropas vēža uzveikšanas plānā, ir šādi:
  292. Uzlabot diagnostiku un agrīnu atklāšanuPlānā tiek uzsvērta agrīna vēža atklāšana un precīza diagnostika, kas attiecas arī uz retiem audzējiem. Lai uzlabotu diagnožu noteikšanu, tiek veidoti nacionālie vēža centri, kas nodrošina ātru un precīzu piekļuvi nepieciešamajai diagnostikai. Šādi centri arī palīdz noteikt reto audzēju specifiku, kas ir būtiski efektīvai ārstēšanai.
  293. Izveidot Eiropas Vēža Pētniecības programmas un resursusEiropas vēža uzveikšanas plāns ietver arī uzlabotu pētniecību par retajiem audzējiem. Tas ietver Eiropas sadarbību, lai veidotu kopējus pētījumus, datu apmaiņu un resursus, kas palīdz labāk izprast retu audzēju veidus, to cēloņus un attīstību. Tā kā šie audzēji ir reti un dažkārt tiek diagnosticēti vēlu, tāda veida resursi palīdz nodrošināt ātrāku diagnozi un efektīvākas ārstēšanas iespējas.
  294. Zāļu pieejamība un inovācijasVēža uzveikšanas plānā tiek atzīta nepieciešamība pēc īpašām pieejamām un inovatīvām ārstēšanas metodēm, kas atbilst arī reto audzēju ārstēšanas vajadzībām. Plānā tiek uzsvērta arī molekulārās un radiofarmaceitiskās terapijas attīstība, kas var būt būtiska reto audzēju ārstēšanā, jo daudziem no tiem ir specifiskas ģenētiskas mutācijas un audzēju receptoru ekspresija, kuras var ārstēt ar jaunām terapijām.
  295. Uzlabota piekļuve aprūpeiViena no galvenajām problēmām, kas saistīta ar reto audzēju ārstēšanu, ir piekļuves trūkums specializētai aprūpei. Plāns paredz veikt pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ārstēšanai visās Eiropas valstīs, īpaši ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos resursus un pieejamo aprūpi. Tas ietver arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu pacientiem piekļuvi labākajai ārstēšanai un specializētajām klīnikām.
  296. Pacientu atbalsta un resursu nodrošināšanaEiropas Vēža uzveikšanas plāns arī uzsver nepieciešamību pēc atbalsta sistēmām pacientiem, kas dzīvo ar retiem audzējiem, ieskaitot emocionālo, psiholoģisko atbalstu un dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Tiek nodrošināti arī resursi, lai informētu sabiedrību un pacientus par to, kā rīkoties, ja ir aizdomas par retu audzēju.
  297. Pētniecības atbalsts un starptautiskā sadarbībaLai veicinātu attiecīgo pētniecību un attīstību, plāns norāda uz nepieciešamību veidot sadarbību starp pētniekiem, veselības aprūpes sniedzējiem un pacientu organizācijām. Svarīga ir starptautiskā sadarbība, lai veidotu kopējas datubāzes un pētījumu projektus, kas palīdzētu saprast retu audzēju ārstēšanas iespējas.Reto audzēju veidiRetie audzēji ietver dažādas vēža formas, tostarp:
  298. SarkomasSarkomas ir audzēji, kas attīstās saistaudos, piemēram, muskuļos, kaulos, asinsvados, taukos, skrimšļos vai limfātiskajos audo

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.