Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam

Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 Rīgā 2025. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 44 33. §) Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam 1. Apstiprināt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3 3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām prioritāro pasākumu ietvaros 2025. gadā nodrošināt atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" paredzētajam finansējumam, bet 2026. gadā atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktam. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.  4 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta 2025. gada 22. oktobra rīkojums Nr. 692) Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam Rīga2025SatursIzmantotie saīsinājumiI. KopsavilkumsII. Situācijas raksturojums1. STATISTIKAS DATI2. RISKA FAKTORU IZPLATĪBA UN IETEKMEIII. Rīcības virzieniPLĀNA RĪCĪBAS VIRZIENU SASAISTE AR EIROPAS VĒŽA UZVEIKŠANAS PLĀNU1. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU PROFILAKSE, VĒŽA SKRĪNINGS, AGRĪNĀ DIAGNOSTIKA2. PACIENTU ZIŅOTĀS PIEREDZES UN IZNĀKUMU MĒRĪŠANAS SISTĒMU (PREM UN PROM) PILNVEIDE3. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANAPLĀNA ĪSTENOŠANAS KOORDINĀCIJA UN INSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA4. BĒRNU ONKOLOĢIJA5. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU DATU PLATFORMAS RISINĀJUMU PILNVEIDOŠANA UN PĒTNIECĪBAIV. Plānā paredzētie pasākumiV. Teritoriālā perspektīvaVI. PielikumsIzmantotie saīsinājumiANM plānsAtveseļošanas un noturības mehānisma plānsANOApvienoto Nāciju OrganizācijaBI-RADSMamogrāfijas attēlveidošanas ziņošana un datu sistēma (Breast Imaging reporting and Data System)BKUSBSFVSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"Bērnu slimnīcas fonsCNSCentrālā nervu sistēmaCOGBērnu onkoloģijas grupa (The Children's Oncology Group)CPVCilvēka papilomas vīrussEGFREpidermas augšanas faktora receptors (epidermal growth factor receptor)ESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsESMOEiropas medicīnas onkoloģijas biedrība (European Society for medical oncology)GPOHBērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrība (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie)HERCilvēka epidermas augšanas faktora receptors (human epidermal growth factor receptor)ITInformācijas tehnoloģijasKZSKompensējamo zāļu sarakstsLĀPPOSLBOFLatvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībaLatvijas Bērnu Onkoloģijas fondsLDVCSIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"LĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācijaLLĢĀALatvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLLMBLatvijas Laboratorās medicīnas biedrībaLMLabklājības ministrijaLPALatvijas Patologu asociācijaLULatvijas UniversitāteMKMinistru kabinetsNCCNNacionālais visaptverošais vēža tīkls (The National Comprehensive Cancer Network)NMPONNeatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļaNOPHONoteikumi Nr. 555Ziemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrība (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology)Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"NRC "Vaivari"VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""NVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECIPSAEiropas vēža institūtu organizācija (Organisation of European cancer institutes)Prostatas specifiskais antigēnsPSKUSVSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"PVOPasaules Veselības organizācijaRAKUSSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"ReģistrsSIOPEAr noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimībaEiropas Bērnu onkoloģijas biedrība (The European Society for Paediatric Oncology)SPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSSK - 10Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijaVADDAVeselības aprūpes darba devēju asociācijaVRPValdības rīcības plānsVISVadības informācijas sistēmaVMVeselības ministrijaZVAZāļu valsts aģentūraI. KopsavilkumsMūsdienu pasaulē, arvien pieaugot neinfekcijas slimību radītajam vispārējam slogam, arī onkoloģiskās saslimšanas (tajā skaitā arī onkohematoloģiskās saslimšanas) rada būtisku fizisku, emocionālu un finansiālu slogu indivīdiem, ģimenēm, sabiedrībai un veselības aprūpes sistēmām. Ar onkoloģisko slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un uzraudzību saistītie veselības aprūpes izaicinājumi ir izvirzīti kā prioritāri gan starptautiskajā, gan valsts līmenī, un tādēļ būtiski ir jau politikas izstrādes etapā precīzi identificēt nozīmīgākās problēmas, vienlaikus iezīmējot efektīvākos risinājumu veidus.Lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteiktas galvenās prioritātes septiņiem gadiem plānojot arī attiecīgus ieguldījumus, un šajā dokumentā būtiska vieta ir atvēlēta arī onkoloģijai kā vienai no prioritārajām jomām. Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 3. rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" 3.1. rīcības apakšvirziena "Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība" 3.1.7. uzdevums nosaka attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, t.sk. hematoonkologijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu to ārstēšanu, balstoties uz personalizētas medicīnas principiem. Saskaņā ar minētajās pamatnostādnēs noteikto onkoloģijā prioritārie virzieni līdz 2027. gadam ir onkoloģisko slimnieku reģistra attīstīšana, valsts organizētā vēža skrīninga starpnozaru koordinēšana, atsaucības un aptveres palielināšana, pacienta ceļu izveide, diagnostikas uzlabošana, personalizētā medicīnas pakalpojumu attīstīšana un atbilstoši ES prasībām akreditētā Valsts vēža centra izveide (uz RAKUS Latvijas onkoloģijas centra bāzes) kā metodisko vadības centru, kam otrajā etapā seko - medicīnas iestāžu tīkla izveide Latvijā ar definētajiem un standartiem atbilstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.Izvērtējot pieejamos veselības statistikas datus, ir secināms, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū (biežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības), veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem (2023. gadā 20%). Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz 2020. gadam, pēdējos gados – ar samazinājumu par 4,8%, 2023. gadā (300 uz 100 000 iedzīvotāju) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā 2014. gadā. Katrs ceturtais nomirušais ļaundabīga audzēja dēļ (25%) nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Prognozes liecina, ka arī 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu.Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā. Saskaņā ar BKUS sniegto informāciju Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka 58 bērniem un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam ieskaitot, un vidēji ik gadu 10 bērnu un pusaudžu miršanas cēlonis ir ļaundabīgs audzējs. Saskaņā ar 70. Pasaules Veselības asamblejā atzinuma1, ka specifiskām vēža pacientu grupām, piemēram, bērniem un pusaudžiem, nepieciešamas atšķirīgas vēža kontroles stratēģijas, kā arī ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Globālajā iniciatīvā bērna vēža apkarošanai2 norādīto, ka, iekļaujot jautājumus par bērnu onkoloģiju valstu plānos, ir jāatzīst tā specifika, šajā plānā stratēģija, kas saistīta ar bērnu onkoloģiju, ir raksturota atsevišķā apakšnodaļā. Bērnu un jauniešu vecumposmā (no 0 - 18 gadu vecumam), salīdzinot ar pieaugušo vecuma grupas vajadzībām, atšķirības ir gandrīz visos ar onkoloģiju saistītajos aspektos, tostarp kas saistīti ar audzēja bioloģiju, nepieciešamo pakalpojumu veidiem un iesaistītajām pusēm. Izstrādājot šo plānu, ir ņemtas vērā 2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem3 rekomendē valstu vēža kontroles plānos iekļaut skaidri noteiktu sadaļu par onkoloģiju bērniem un iekļaut tajā vismaz šādus aspektus: epidemioloģija; veselības aprūpes organizācija un kvalitāte; piekļuve vislabākajai iespējamai multimodālai standarta ārstēšanai; klīniskie pētījumi un piekļuve inovatīvām terapijām; pacientu un ģimeņu sociālo vajadzību pieejamība; izdzīvotība (survivorship).Onkoloģiskas slimības gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem ir agrīna tās atklāšana. Lai mazinātu onkoloģisko slimību attīstības risku, ir būtiski savlaicīgi identificēt un samazināt riska faktorus, tostarp veicot profilaktisko vakcināciju. Savukārt, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, ir jānodrošina agrīna diagnostika, savlaicīga un efektīva ārstēšana, kā arī atbilstoša medicīniskā rehabilitācija un dinamiskā novērošana, tādējādi maksimāli iespēju robežās novēršot komplikāciju risku un attālinot priekšlaicīgas nāves risku. Plānojot un īstenojot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā, ir jāņem vērā ierobežotās veselības aprūpes budžeta iespējas, kurš šobrīd nav pietiekams, lai varētu realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kur ir jāturpina iesāktie pilnveidošanas pasākumi, tajā skaitā veicot arī sistēmiskas izmaiņas.Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiskos uzstādījumus onkoloģijas jomā un tieši sasaistot nacionālos rīcības virzienus ar Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (Europe’s Beating Cancer Plan)4 mērķiem un ieteikumiem.VM mērķis ir turpināt pilnveidot uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt izmaksu efektīvus, savlaicīgus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, sākot ar profilakses pasākumiem (piemēram, vakcinācija pret CPV infekciju) un beidzot ar dinamiskās novērošanas īstenošanu pacientiem, kas ir pārslimojuši onkoloģisku slimību un šobrīd atrodas remisijas stadijā, un dzīves kvalitātes pilnveidošanu.Laikā no 2022. līdz 2023. gadam ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" ietvarā saņemtas starptautisku ekspertu rekomendācijas Latvijas situācijas uzlabošanai trijās jomās: 1) vēža skrīnings; 2) vēža reģistrs; 3) virzība uz starptautiski atzītu vēža centa akreditāciju. Ekspertu sniegtās rekomendācijas ņemtas vērā šī dokumenta sagatavošanā.Lai varētu turpināt veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu onkoloģijas jomā, VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam" (turpmāk – Plāns).Saistībā ar Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam izvērtēšanu un plāna turpinājuma sagatavošanu nākamajam posmam, VM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm no 2024. gada maija līdz jūlijam ir organizējusi darbseminārus (domnīcas) par prioritārajiem onkoloģijas jomas virzieniem. Lai veiktu uzlabojumus cīņā ar vēzi, šajās domnīcās ar noteiktu regularitāti strādāja nozares eksperti, pārstāvji no veselības nozares organizācijām un pacientu organizācijām, praktizējoši ārsti un VM pārstāvji, tādējādi paužot savu redzējumu, vajadzības un ekspertu viedokli onkoloģijas jomā. Kopumā tika īstenotas piecas domnīcas priekšlikumu un ideju apzināšanai par šādiem rīcības virzieniem – pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru. Domnīcu norises laikā dalībnieki kopīgi pārskatīja izvirzīto rīcības virzienu kontekstu – esošās situācijas novērtējumu, esošos izaicinājumus, kā arī identificēja esošā plāna iniciatīvas, lai veidotu vienotu izpratni par prioritātēm un aktuālajām iniciatīvām, kas iekļaujamas jaunā plāna izstrādes procesā.Domnīcu dalībnieki pārstāvēja dažādas perspektīvas, līdz ar to tika iegūta daudzpusīga informācija jaunā plāna sagatavošanai no šādām jomām:1) praktizējoši ārsti-speciālisti no RAKUS, PSKUS, BKUS;2) VM galvenie speciālisti radioloģijā un diagnostikā, onkoloģijā – ķīmijterapijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, uroloģijā, ķirurģijā, fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā;3) ārstu profesionālās asociācijas (Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Radiologu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Hematologu asociācija, Latvijas Patologu asociācija un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība);4) pacientu intereses pārstāvošās organizācijas (Onkoalianse, Vēža pacientu savstarpējās palīdzības grupa "Par dzīvot", Latvijas Pacientu pieredzes asociācija, biedrība "Blastiņš", Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds);5) VM padotības iestādes: NVD, SPKC, ZVA.6) farmācijas jomu pārstāvošās asociācijas: SIFFA (Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija), BRAL (Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija);7) universitāšu pārstāvji – Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts;8) Veselības aprūpes darba devēju asociācija;9) u.c. ekspertiOnkoloģijas domnīcas procesu virzīja neatkarīgi moderatori un visi dalībnieki piedalījās pēc vienlīdzības principa. Darbs norisinājās grupās, kuru sastāvs regulāri tika mainīts, lai nodrošinātu dalībnieku savstarpēju komunikāciju un dažādās perspektīvas, papildinot problēmu definēšanu un risinājumu veidošanu.Piecu domnīcu laikā dažādas iesaistītās puses strādāja kopā grupās un veica uzdevumus atbilstoši domnīcas tēmai un uzstādījumam. Grupu darbu mērķis bija koprades formātos iegūt domnīcu dalībnieku redzējumu par onkoloģijas nozares situāciju, nepieciešamajām darbībām nākamā pārskata periodā laikā. Grupu darbs tika organizēt pēc Chatham House noteikuma – lai nodrošinātu brīvu viedokļu apmaiņu, dalībnieki tika aicināti dalīties ar savu redzējumu, pieredzi un jautājumiem, taču domnīcas kopsvilkumā vai citās atskaitēs netiek norādīts, kurš sniedzis kādu konkrētu viedokli vai komentāru, izņemot, ja dalībnieki paši vēlas tikt citēti konkrēti.Plāna virsmērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas un onkohematoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt, viens no Plāna horizontālajiem mērķiem ir samazināt reģionālās atšķirības onkoloģiskās aprūpes pieejamībā, kvalitātē un rezultātos, tai skaitā mirstībā un piecu gadu izdzīvotībā, īpaši Kurzemes un Latgales reģionos, kur rādītāji ir būtiski sliktāki nekā vidējie rādītāji valstī.Plāna apakšmērķi:1) informēt un izglītot sabiedrību par onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanu, kā arī onkoloģisko slimību profilaksi, veicinot veselību ietekmējošo paradumu maiņu sabiedrībā, vakcinācijas pret CPV aptveres palielināšanu un savlaicīgu diagnostiku;2) definēt konkrētus profilakses politikas mērķus līdz 2030. gadam, kas atbilst PVO un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna rekomendācijām, pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga vadību, lai uzlabotu skrīninga rezultatīvos rādītājus un skrīninga kvalitāti visos skrīninga etapos un izvērtēt iespējas jaunu vēža skrīningu ieviešanai, kā arī uzlabot agrīno diagnostiku, nodrošinot plašāku sabiedrības aptveri un efektīvāku finanšu resursu izmantošanu;3) uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību bērniem un pieaugušajiem ar onkoloģiskām slimībām – veicinot izdzīvotību un dzīves kvalitāti, uzlabojot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai visos Latvijas reģionos, kā arī nodrošinot lietderīgu veselības aprūpes resursu izmantošanu;4) pilnveidot primārās diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, nodrošinot medikamentu pieejamību un veicinot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:- mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;- turpinātu ik gadu palielināt vakcinācijas pret CPV infekciju aptveri un valsts organizētā vēža skrīninga atsaucību un aptveri krūts vēža, dzemdes kakla vēzim, kolorektālajam vēzim, prostatas vēzim, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un vēža skrīninga otrā etapa diagnostikai;- pilnveidotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ieviešot vienotu metodoloģisko vadību onkoloģijas jomā;- pilnveidotu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, iespēju robežās novēršot ārstēšanas blaknes;- veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.Ņemot vērā būtiskas reģionālās atšķirības saslimstības, mirstības un agrīnās diagnostikas rādītājos, kā arī ārstēšanas pieejamībā, Plāna īstenošana paredz mērķtiecīgus pasākumus šo atšķirību mazināšanai. Tostarp īpaša uzmanība vērsta uz veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu reģionos, ārstniecības personu tālākizglītību, uz pacientu vērstu informatīvo kampaņu ieviešanu teritorijās ar zemu skrīninga atsaucību un metodiskā atbalsta nodrošināšanu ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.Plāna mērķi sasniedzami, realizējot piecus rīcības virzienus:1. onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika;2. pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana onkoloģijas jomā;3. onkoloģisko slimību ārstēšana;4. bērnu onkoloģija;5. onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecība.Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:- Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam5;- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns6;- Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam7;- Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai8- Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024. gadam9;- Informatīvais ziņojums "Onkoloģijas nozares attīstība Latvijā"10;- Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"11,- Onkoloģijas domnīcu saturiskais apkopojums;- Eiropas Vēža uzveikšanas plāns12;- Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem13- aktualizētais Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem 2021.–2026.14;- Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas15;- DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.-2024.) rekomendācijas- ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi – 3. mērķis – nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.4. apakšmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt nelipīgu slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību16.- Valsts kontroles ziņojums par onkoloģijas aprūpi Latvijā, "Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta" (2023)17Plāns ir cieši sasaistīts arī ar Valdības rīcības plāna (VRP) kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" mērķiem. Īpaši nozīmīgi ir rīcības jomas "II. Latviska un iekļaujoša Latvija" ietvaros noteiktie veselības aprūpes attīstības virzieni. Saskaņā ar VRP deklarācijā ietverto uzdevumu Nr. 013 "Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem", kā arī tā 13.3. apakšpunktu "Pilnveidota valsts organizēta vēža skrīninga programma, veicinot ļaundabīgo slimību agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, kā arī valsts ieguldīto līdzekļu efektīvu izmantošanu", plānots veidot uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, kas nodrošina primārās veselības aprūpes pieejamību un sekmē agrīnu diagnostiku slimībām ar augstu mirstības risku. Šajā kontekstā īpaši uzsvērta ir valsts organizētās vēža skrīninga programmas pilnveide, agrīnas diagnostikas veicināšana un valsts ieguldījumu efektīva izmantošana. Līdz 2027. gadam paredzēts būtiski palielināt skrīninga aptveri:– dzemdes kakla vēža skrīningam no 50% (2024. gadā) uz 60% (2027. gadā),– krūts vēža skrīningam no 50% (2024. gadā) uz 60% (2027. gadā),– zarnu vēža skrīningam no 25% (2024. gadā) uz 35% (2027. gadā),kā arī nodrošināt savlaicīgu diagnostiku (I–II stadijā) vismaz 52,8% gadījumu (2027. gadā). Tāpat plānots izvērtēt iespējas izstrādāt pilotprojektus plaušu un kuņģa vēža skrīningam, ievērojot ES rekomendācijas. Plānā iekļautie pasākumi atbalsta VRP noteiktos mērķus, tostarp:– virzību uz PVO rekomendāciju īstenošanu attiecībā uz ilgtspējīgu veselības aprūpi,– sabalansētu finansējuma sadali starp jauniem pakalpojumiem, to pieejamības uzlabošanu un tarifu pārskatīšanu,– pilotpētījuma īstenošanu krūts vēža ārstēšanā vērtībās balstīta finansēšanas modeļa ieviešanai, kas balstīts uz pacientu veselības rezultātiem.Plāna sasniedzamie rezultāti: 5 gadu izdzīvotības rādītāja pieaugums (visiem ļaundabīgiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas) ar sekojošiem rezultatīviem rādītājiem, kas tuvinātos vidējam Eiropas līmenim: 2019.–2024. gadā – 50,1%; 2022.–2027. gadā – 55%.Plāna īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums (euro):Kopējais papildus nepieciešamais finansējums:2025. gadā2026. gadā2027. gadāTurpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)865 7416 887 23875 184 04071 059 334Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai:02 973 94869 811 92370 744 934Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai18865 7413 913 2905 372 117314 400II. Situācijas raksturojumsSaslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dinamikā pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas programmu (skrīningu) ieviešanu. Tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ES būs par 24% vairāk vēža gadījumu, kā arī tas būs galvenais nāves cēlonis. Tāpēc EK par vienu no prioritātēm ir noteikusi ļaundabīgo audzēju profilaksi, savlaicīgu atklāšanu un mūsdienīgas terapijas pieejamības veicināšanu, lai mazinātu vēža izplatību, kā arī mirstību, īpaši jaunu cilvēku vidū19.Latvijā ir ap 90 tūkstoši iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz 2020. gadam, pēdējos gados – ar samazinājumu par 4,8%, 2023. gadā (300 uz 100 000 iedz.) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā 2014. gadā20. Prognozes liecina, ka arī 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu. Relatīvi lielākais mirstības samazinājums tiek prognozēts dzemdes kakla vēža grupā, pieaugums – nieru un prostatas vēžu grupās21.Gan mirstības, gan saslimstības rādītāji Latvijā ir augstāki nekā vidēji ES – tas skaidrojams ar atšķirībām praktiski visās šos rādītājus ietekmējošās jomās. Latvijā ir22:- salīdzinoši augstāka riska faktoru izplatība, piemēram, smēķēšana;- zemāki valsts apmaksāto vēža skrīningu aptveres un atsaucības rādītāji (pašvērtējums par krūts vēža, kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumiem);- viens no zemākajiem resursu (ārsti, staru terapijas iekārtas, laboratoriju histoloģijas un molekulāras bioloģijas tehnoloģiju izmantošana) pieejamības rādītājiem ES;- augsts reģistrēto/apstiprināto pretvēža zāļu īpatsvars, kas nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā;- trešais zemākais izdevumu līmenis vēža ārstēšanai uz vienu iedzīvotāju ES;- zemāki izdzīvotības rādītāji nekā vidēji ES.Tomēr atsevišķas tendences liecina par pozitīvi vērtējamu dinamiku, piemēram, mirstības samazinājums pēdējos piecos gados, īpaši vecumā līdz 64 gadiem, kā arī piecu gadu izdzīvotības rādītāju pieaugums.1. Statistikas datiĻaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, nāves cēloņu struktūrā tas aizņem piekto daļu (20%) no visiem nāves cēloņiem. Pēdējo piecu gadu periodā gadā vidēji 5800 cilvēku nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Katrs ceturtais (25%) no tiem nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Dinamikā šis īpatsvars mazinās, pirms desmit gadiem tādu bija 29%. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījusies: tai bija neliela, bet stabila pieauguma tendence līdz 2020. gadam, pēdējos gados redzams samazinājums (5% pret 2020. gadu), tai skaitā priekšlaicīgai mirstībai (11% pret 2018. gadu). Turklāt pēdējo gadu samazinājums vērojams abu dzimumu grupās23.1. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā, uz 100 000 iedzīvotājuVecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 20% (2021. gadā) augstāka nekā vidēji ES, trešā augstākā starp visām ES valstīm (vēl augstāka ir tikai Ungārijā un Horvātijā). Līdz ar to tā arī ir augstākā starp Baltijas valstīm24.2. attēls. Vecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Baltijas valstīs un vidēji ES, uz 100 000 iedzīvotājuMirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā atšķiras sadalījumā pa reģioniem. Augstākais rādītājs vērojams Kurzemē un Latgalē (standartizējot pēc vecuma), kur tas ir par 9% (attiecīgi 330 un 328 uz 100 000 iedz. 2023. gadā) augstāks rādītājs nekā vidēji Latvijā. Zemākais vecuma standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā (280 uz 100 000 iedzīvotāju)25. Atšķirības pa reģioniem vērš uzmanību uz nevienlīdzību veselības jomā, kas, iespējams, saistīta gan ar nevienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību, gan augstāku riska faktoru izplatību.3. attēls. Standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pa Latvijas reģioniem, 2023. gads, uz 100 000 iedzīvotāju*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.2024. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu – šajā kartē Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.Tāpat atšķirīgas ir arī mirstības tendences dinamikā reģionos. Pēdējo gadu mirstības samazināšanās tendence valstī ir vērojama, pateicoties samazinājumam Rīgā, pārējos reģionos mirstības rādītāji ir svārstīgi un pat ar pieauguma tendenci.Arī vērtējot priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 gadu vecumam) ļaundabīgo audzēju dēļ atšķirības un tendences reģionos, redzams, ka augstākais rādītājs ir Latgalē un Kurzemē, tas arī nav uzlabojies desmit gadu periodā. Savukārt, stabilākais mirstības samazinājums šajā vecuma grupā ir redzams Rīgā – par 22% desmit gadu periodā. Šīs tendences varētu būt skaidrojamas ar pieejamāku veselības aprūpi (diagnostiku, ārstēšanas iespējām) galvaspilsētā.4. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem vecumā līdz 64 gadiem statistiskajos reģionos, uz 100 000 iedzīvotāju*Reģioni līdz 01.01.2024.Tāpat kā priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem visaugstākā ir Latgales reģionā (2023.gadā 135 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā – 96), arī visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju dēļ ir Latgales reģionā (par 34% pārsniedz valsts vidējo rādītāju)26.Biežākie ļaundabīgie audzēji mirstības cēloņu struktūrā ir bronhu un plaušu audzējs (2023. – 17% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem), prostatas audzējs vīriešiem (14%) un krūts audzējs sievietēm (16%), kā arī kolorektālās daļas audzēji (11%)27. Izplatītāko ļaundabīgo audzēju struktūra ir līdzīga kā citās ES valstīs, kā arī dinamikā būtiski nemainās28.Reģionālā griezumā vērojamas atšķirības – Pierīgā biežākais ļaundabīgais audzējs, kas izraisījis nāvi, ir prostatas audzējs vīriešiem, Rīgā – krūts vēzis sievietēm, pārējos reģionos – bronhu un plaušu audzējs.Atšķirības vērojamas arī dzimumu griezumā. Visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm ir krūts ļaundabīgais audzējs un kolorektālās daļas audzēji, bet vīriešiem – bronhu un plaušu audzējs un prostatas audzējs.2023. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija augsta mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja (949 mirušie jeb 50,5 uz 100 000 iedzīvotāju), no prostatas (priekšdziedzera) ļaundabīga audzēja (407 jeb 46,8 uz 100 000 vīriešu), kam seko mirstība no krūts vēža (410 jeb 40,7 uz 100 000 sieviešu), no kolorektālās daļas ļaundabīgiem audzējiem (623 jeb 33,2 uz 100 000 iedzīvotāju), limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgiem audzējiem (396 mirušie jeb 21,1 uz 100 000 iedzīvotāju) un no aizkuņģa dziedzera vēža (406 jeb 21,6 uz 100 000 iedzīvotāju)29. Mirstība no bronhu un plaušu vēža 2023. gadā ir bijusi visaugstākā pēdējo sešu gadu laikā (skat. 5. attēlu).5.attēls. Mirstība bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja dēļ, uz 100 000 iedzīvotājuAvots: SPKCIzmaiņas ļaundabīgu audzēju izraisītas mirstības rādītājos dinamikā pa audzēju lokalizācijām ir atšķirīgas, bet katrā no tām svārstīgas, nelieliem pieaugumiem mijoties ar samazinājumiem. Salīdzinot 2023. gadu ar 2014. gada mirstības rādītājiem biežāko (t.sk. ar valsts organizēto vēža skrīninga programmu atklājamo) audzēju grupās, redzams, ka lielākais samazinājums (par 18%) ir mirstībai kuņģa ļaundabīgā audzēja dēļ, savukārt lielākais pieaugums (par 24%) redzams dzemdes kakla audzēja izraisītai mirstībai sievietēm. Otrs lielākais pieaugums ir mirstībai no aizkuņģa dziedzera ļaundabīgā audzēja. Vienlaikus pastāvot salīdzinoši zemiem incidences un dzīvildzes rādītājiem šajā audzēja grupā, tas ir atzīts par vienu no nāvējošākajiem, līdz ar to arī izaicinošākajiem ļaundabīgajiem audzējiem30.6. attēls. Mirstības izmaiņas desmit gadu periodā (2023. gads pret 2014. gadu) izplatītāko ļaundabīgo audzēju grupāsKatrā no grupām ir dažādas tendences, tāpat tās atšķiras sadalījumā pa reģioniem (skat. 1. tabulu). Vērtējot mirstības izmaiņas izplatītākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās un pa statistiskajiem reģioniem (no 01.01.2024.), redzams, ka pieaugums aizkuņģa dziedzera grupā ir visos reģionos, izņemot Kurzemi, samazinājums kuņģa vēža izraisītajai mirstībai ir visos reģionos, izņemot Vidzemi. Turklāt bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja izraisīta mirstība pieaugusi Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, samazinājusies Rīgas reģionā (bez Rīgas).1. tabula. Mirstība no izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām vidēji desmit gadu periodā (2014.–2023. gads) reģionos*, uz 100 000 iedzīvotāju Bronhi un plaušasKuņģisResnā zarna, sigmveida un taisnā zarnaLimfoīdie, asinsrades un radniecīgie audiKrūts (sievietēm)Aizkuņģa dziedzerisProstata (vīriešiem)Latvija48,4Þ21,233,820,841,520,9Ý47,0Rīga41,521,3Þ36,6Þ22,445,7Þ22,243,7Rīgas reģions (bez Rīgas)39,7Þ17,5Þ25,1Ý18,133,2Þ18,7Ý35,1ÝVidzemes reģions53,3Ý18,331,121,6Þ38,121,3Ý46,5Kurzemes reģions54,3Ý18,6Þ33,7Ý20,5Ý40,5Ý21,0Þ58,2Zemgales reģions50,720,7Þ32,3Þ17,541,6Ý20,1Ý45,7Latgales reģions58,5Ý30,4Þ39,621,7Ý43,1Þ20,2Ý54,2Ý*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.2024. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu – šajā tabulā Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.Krāsu skaidrojumi: sarkans l - rādītājs sliktāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); zaļš l - rādītājs labāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); Ý - rādītājs dinamikā pieaug (>10%); Þ - rādītājs dinamikā samazinās (>10%).Onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamajām slimībām, un kopš 2008. gada informācija par onkoloģiskajiem pacientiem tika uzkrāta "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība" (turpmāk - Reģistrs). 2018. gadā Reģistrs tika iekļauts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – Veselības informācijas sistēma), kuras pārzinis ir NVD. Kopš 2018. gada ārstniecības iestādes datus Reģistram sniedz tiešsaistē Veselības informācijas sistēmā, kas, diemžēl, izraisīja datu pilnīguma ierobežojumus, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 5. punktu NVD reizi mēnesī no Veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC Reģistram tikai nepersonalizētu informāciju. Zaudējot iespēju pārbaudīt personalizētus datus, SPKC Veselības statistikas datubāzē publicētie statistikas dati par ļaundabīgajiem audzējiem 2018.–2023. gadā nav salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī, jo joprojām ir nepilnīgi un provizoriski. Arī starptautiskajām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer, European Network of Cancer Registries) un pētījumiem SPKC ir nodrošinājis pilnīgus un uzticamus datus tikai līdz 2017. gadam.Lai gan dati par pēdējiem gadiem ir provizoriski, tie liecina, ka Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. 2023*. gadā 39% personu, kurām diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, bija jaunākas par 65 gadiem31.Tiek lēsts, ka Latvijā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir augstāka nekā vidēji ES. Eiropas Vēža informācijas sistēmas dati liecina, ka 2020. gadā vecuma standartizēta standartizētā vēža incidence Latvijā bija par 7% augstāka nekā vidēji ES32.Līdz 2017.gadam saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pakāpeniski pieauga (skat. 7. attēlu), kas visdrīzāk bija skaidrojams gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību, gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, jo līdzīgas tendences ir arī citās valstīs. 2017. gadā saslimstība sasniedza maksimālo vērtību gan kopējā populācijā, gan abos dzimumos. Sākot ar 2018. gadu, novērojams straujš rādītāju kritums, īpaši 2020.–2021. gadā, ko, galvenokārt, izskaidro COVID-19 pandēmijas izraisītie traucējumi veselības aprūpes pieejamībā, kavēta vai nenotikusi diagnostika, kā arī nepilnīga datu apstrāde un reģistrēšana minētajos gados. Tādējādi 2018.–2021. gada dati uzskatāmi par provizoriskiem, un tie šobrīd nav piemēroti ilgtermiņa tendences raksturošanai.No 2022. gada redzama pakāpeniska atgūšanās, tomēr rādītāji vēl nesasniedz 2017. gada līmeni, liecinot, ka pandēmijas sekas uz savlaicīgu diagnostiku un pacientu plūsmu joprojām saglabājas.Visā analizētajā periodā saslimstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm, kas atbilst arī starptautiski novērotajām tendencēm. Šo atšķirību var izskaidrot ar augstāku izplatību noteiktiem audzēju veidiem vīriešu vidū (piemēram, plaušu, kuņģa, aknu), lielāku riska faktoru izplatību (smēķēšana, alkohola lietošana), kā arī iespējamu mazāku savlaicīgas profilakses un medicīniskās aprūpes izmantošanu.7. attēls. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dzimumu griezumā 2015.–2023. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuPar biežākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām liecina gan līdzšinējie Reģistra dati, gan pēdējo gadu provizoriskie dati, gan starptautisko datu bāzu dati. Galveno ļaundabīgo audzēju struktūrā būtiskas izmaiņas nenotiek. Izplatītākās pirmreizēji diagnosticēto audzēju lokalizācijas ir prostatas vēzis vīriešiem, krūts vēzis sievietēm, kolorektālās daļas ļaundabīgie audzēji, bronhu un plaušu vēzis, kā arī ļaundabīgie ādas audzēji (neskaitot ādas melanomu)33. Līdzīgi ir arī vidēji ES dalībvalstīs34.Pēc provizoriskajiem 2023. gada datiem par stadijām ļaundabīgā audzēja atklāšanas brīdī 31,4% gadījumu audzējs atklāts I stadijā, 17,9% – II stadijā, 14,3% – III stadijā, 16,3% – IV stadijā, kas liecina, ka vismaz trešā daļa ļaundabīgo audzēju tiek diagnosticēta novēloti. Šie rādītāji būtiski neatšķiras no laika pirms desmit gadiem (2014. gads). Varētu būt mazinājies novēloti (III-IV stadijas) diagnosticēto īpatsvars (37% – 2014. gadā; 31% 2023*. gadā). Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šos rādītājus nav korekti vērtēt dinamikā, ievērojot, ka gandrīz piektajai daļai (2023. gadā 19%) audzēju stadija nav noteikta, kā arī vēl nav apkopota visa informācija par 2023. gadu.Sadalījums pa stadijām būtiski atšķiras dažādām audzēju lokalizācijām, ņemot vērā dažādās diagnostikas iespējas, potenciālo audzēju pazīmes u.tml. Pēc 2023*. gada provizoriskajiem datiem visbiežāk IV stadijā atklāti lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas audzēji (43%), kam seko aizkuņģa dziedzera audzēji (42%), un balsenes audzēji (37%). Attiecīgi būtiski mazāk novēloti atklātu audzēju ir ar skrīningu atklājamo audzēju grupās.Saskaņā ar 2023. gada provizoriskajiem datiem dzemdes kakla vēzis I stadijā atklāts tikai 21,9% gadījumu, II stadijā –12,4%, visbiežāk (34,3%) III stadijā, IV stadijā –13,5%. Krūts vēzis I stadijā atklāts 33,5% gadījumu, visbiežāk jeb 35,4% – II stadijā, III stadijā –15,7%, IV- stadijā 8,8% gadījumu. Kolorektālais vēzis I stadijā atklāts tikai 15,1% gadījumu, II stadijā –22,4%, visbiežāk (27,3% gadījumu) tiek atklāts tikai III stadijā, IV stadijā –20%. Tātad vairāk nekā puse tiek atklāti novēloti (jāņem vērā, ka ap 15% nav zināma stadija). Prostatas vēzis 25,3% gadījumu atklāts I stadijā, 35,3% – II stadijā, III un IV stadijā attiecīgi 16,5% un 6,7%.Savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē pirmā gada letalitāti un piecu gadu izdzīvotības35 rādītājus. Tomēr jāņem vērā, ka šos rādītājus ietekmē dažādi faktori, piemēram, ļaundabīga audzēja lokalizācija, morfoloģija, terapijas iespējas. To būtiski ietekmē arī audzēja stadija diagnozes noteikšanas brīdī – 2017. gadā vēlīni diagnosticētajiem ļaundabīgiem audzējiem (IV stadijā) pirmā gada letalitāte bija 71%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (I stadijā) – 5,1%; vidēji 31,4%. Savukārt, piecu gadu izdzīvotība IV stadijā 2013. gadā diagnosticētajiem audzējiem bija tikai 7,2%, bet I stadijā – 80%.Vidējais piecu gadu izdzīvotības rādītājs 2022. gadā (t.i. pacientiem, kam ļaundabīgais audzējs bija diagnosticēts 2017.gadā) bija 48%, kas desmit gadu periodā ir pieaudzis (no 45,5% 2008.–2013.). Šis rādītājs atšķiras arī sadalījumā pa reģioniem. Augstāki piecu gadu izdzīvotības rādītāji ir Rīgā un Pierīgā. Turklāt lielākais novēloti diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars ir Latgalē (2021. gadā 41%)36.Kā jau minēts, izdzīvotības rādītāji būtiski atšķiras dažādu lokalizāciju un dažādās stadijās atklātiem audzējiem. 2017.–2022. gada piecu gadu izdzīvotības rādītājs krūts ļaundabīga audzēja gadījumā bija 70% (I stadijā atklātajiem 92%, IV stadijā – 19%), dzemdes kakla vēža gadījumā – 56% (I stadijā – 97%, IV stadijā – 10%), kolorektālās daļas ļaundabīgā audzēja gadījumā – 41% (I stadijā – 77%, IV stadijā – 11%), prostatas vēža gadījumā – 68% (I stadijā – 79%, IV stadijā – 31%). Izplatītākās lokalizācijas, t.i., bronhu un plaušu vēža gadījumā vidējā piecu gadu izdzīvotība salīdzinoši ir zema – 16% (I stadijā – 55%, IV stadijā – 2,5%). Viszemākie piecu gadu izdzīvotības 2017.–2022.gada rādītāji ir šādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju gadījumos: barības vads – 8%, aknas un intrahepatiskie žultsvadi – 6%, aizkuņģa dziedzeris – tikai 3%, kas arī ietekmē to, ka šī lokalizācija ir starp biežākajām ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības struktūrā.Sadalījumā pa dzimumiem izplatītāko (2023*. gadā) ļaundabīgo audzēju (pirmreizējās reģistrēšanas biežums) lokalizācijas ir šādas: vīriešiem – prostata, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, bronhi un plaušas, urīnpūslis; sievietēm - krūts, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, dzemde, limfoīdie audi, asinsrades un radniecīgie audi37.Nozīmīgu vietu sieviešu ļaundabīgo audzēju saslimstības lokalizāciju struktūrā ieņem dzimumspecifiskie ļaundabīgie audzēji: olnīcu, dzemdes kakla, dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs. Lai gan saslimstības un mirstības rādītāji dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja dēļ ir salīdzinoši zemāki nekā citu lokalizāciju audzējiem, tas ir otrajā vietā (aiz krūts ļaundabīgā audzēja) potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju cēloņu grupā sievietēm38. To, galvenokārt, ietekmē fakts, ka dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs sievietēm attīstās salīdzinoši agrākā vecumā nekā citu lokalizāciju audzēji, arī miršanas vecums ir salīdzinoši agrāks. Šīs lokalizācijas ļaundabīgos audzējus var novērst, savlaicīgi diagnosticējot un veiksmīgi ārstējot priekšvēža stāvokļus. Neraugoties uz ieviesto dzemdes kakla vēža skrīninga programmu, pagaidām stabili pozitīva rādītāju dinamika nav novērojama. Nākotnē gan saslimstības, gan mirstības, gan potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājiem dzemdes kakla vēža dēļ būtu jāsamazinās ieviestās vakcinācijas pret CPV infekciju rezultātā.Saslimstības ar ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji, līdzīgi kā mirstības rādītāji, atšķiras arī reģionu griezumā; atšķirības ir 25% robežās, salīdzinot ar vidējo rādītāju valstī. Augstākie saslimstības rādītāji (standartizēti pēc vecuma) ar ļaundabīgajiem audzējiem reģistrēti Kurzemē, savukārt, zemākie rādītāji ir reģistrēti Zemgales reģionā (skat. 8. attēlu). Tā kā arī mirstības rādītāji Kurzemē ir salīdzinoši augsti, tas norāda uz ļaundabīgo audzēju augstāku izplatību šajā reģionā.8. attēls. Vecuma standartizētā saslimstība reģionos ar ļaundabīgajiem audzējiem, 2023. gads, uz 100 000 iedzīvotājuLai gan reģionu griezumā izplatītākās lokalizācijas ir tās pašas, kas vidēji Latvijā, tomēr pastāv arī nelielas reģionālās atšķirības. Piemēram, gandrīz visos reģionos visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir prostatas audzējs vīriešiem, izņemot Latgali, kur visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir krūts audzējs sievietēm39.2. Riska faktoru izplatība un ietekme2.1. Neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāteTiek lēsts, ka 40% vēža gadījumu ir profilaktiski novēršami40. Primārā profilakse ļaundabīgo audzēju gadījumā pārsvarā nav specifiska un galvenokārt balstās uz riska faktoru ietekmes mazināšanu vai novēršanu, slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumiem. Rīcība vēža profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas jomā kalpo arī cīņai pret aptaukošanos un citām neinfekcijas slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu, jo tām ir kopīgi riska faktori. Ir zinātniski pierādīts, ka aptaukošanās un neveselīgs uzturs saistīts ar paaugstinātu daudzu lokalizāciju vēža saslimstības risku41, 42, 43, 44. Turpretim pietiekama fiziskā aktivitāte tiek saistīta ar dažādu lokalizāciju vēža saslimstības riska samazināšanu, piemēram: resnās zarnas ļaundabīgs audzējs, krūts, dzemdes, urīnpūšļa, barības vada un kuņģa ļaundabīgs audzējs.Būtiskākie onkoloģisko slimību riska faktori Latvijā ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās, zems dārzeņu, augļu un ogu patēriņš populācijā, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana un alkohola lietošana.Lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu onkoloģisko slimību profilaksē, ir izstrādāts un publicēts informatīvs materiāls "Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei"45. Ļaundabīgo audzēju profilaksei veselīga uztura rekomendācijās tiek ieteikts ik dienu uzturā lietot dārzeņus, augļus un ogas, šķiedrvielām bagātus pilngraudu produktus, savukārt, ierobežot sarkanās gaļas, kūpinājumu un grilētas gaļas, kā arī sāls patēriņu46.Tāpat ir nozīmīgi ikdienā nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm. PVO rekomendē pieaugušajiem būt fiziski aktīviem vismaz 150 minūtes nedēļā, savukārt, bērniem tiek ieteiktas vismaz 60 minūtes ilgas fiziskās aktivitātes katru dienu47. Veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumi tiek plānoti politikas plānošanas dokumenta "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam" ietvaros.Latvijas iedzīvotāju (15-74.g.v.) veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati liecina, ka onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība nemazinās, vērojamas atšķirības dzimumu griezumā.2022. gadā liekais ķermeņa svars bija 36,1% iedzīvotāju (41,6% vīriešu un 31% sieviešu) un aptaukošanās – kopumā 23,3% (18,4% vīriešu un 27,7% sieviešu). Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas datiem 2020.gadā, novērojama neliela situācijas pasliktināšanās48. Liekā svara un aptaukošanās rādītājs (pēc mērītajiem datiem) Latvijā bija augstāks nekā Igaunijā vai Lietuvā un vidēji ES, tieši uz vīriešu rēķina49.Liekā svara (t.sk. aptaukošanās) rādītājs dinamikā pieaudzis arī skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) vidū. Pieaugot vecumam, tas mazinās; augstāks tas ir zēniem visās vecuma grupās. Visaugstākais liekā svara īpatsvars 2022. gadā bija 13-gadīgiem zēniem (29%), viszemākais – 15-gadīgām meitenēm (16%)50.Saskaņā ar Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2022./2023.mācību gada aptaujas datiem kopumā 21% (2017./2018. – 23%) septiņgadīgo skolēnu bija lieka ķermeņa masa, attiecīgi 22% zēnu un 20% meiteņu (2017./2018. – 24% zēnu un 22% meiteņu). Deviņgadīgu skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu bija 25% (2017./2018. – 25%), attiecīgi 29% zēnu un 23% meiteņu (2017./2018. – 27% zēnu un 22% meiteņu).Ļoti zema, bet ar tendenci paaugstināties, ir Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte. 2022. gadā pietiekama fiziskā aktivitāte (pieaugušajiem vismaz 30 minūtes vismaz 4 reizes nedēļā) kopumā ir tikai 10,9% iedzīvotāju (15-74 g.v.) (11,3% vīriešu un 10,7% sieviešu), 2020.gadā kopumā bija 5,5% (5,8% vīriešu un 5,3% sieviešu)51.2022./2023. mācību gada aptaujas dati liecina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz 60 minūtes katru dienu) pēdējās nedēļas laikā ir bijusi 18,1% skolēnu (2017./2018. – 18,8%). Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijā skolēni savā brīvajā laikā ilgstoši skatās televizoru (ieskaitot video un DVD) visas nedēļas garumā. Vismaz četras stundas darba dienās televīzijas raidījumus, ieskaitot video un DVD, kopumā skatās trešdaļa skolēnu – 31,1%, bet nedēļas nogalēs gandrīz puse – 47,8% skolēnu. Pieaugot vecumam, šis rādītājs ievērojami pieaug, jo īpaši meitenēm52.Laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam ir uzlabojušies Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi. 2022. gadā 6 -7 dienas nedēļā uzturā svaigus dārzeņus lieto kopumā 45,9% iedzīvotāju (39,2% vīriešu un 52,0% sieviešu). Salīdzinot ar 2020.gadu (32,9%), ir vērojams pieaugums. Nedaudz samazinājies ir augļu un ogu patēriņš – 6–7 dienas nedēļā tās uzturā lieto 30,6% respondentu (21,4% vīriešu un 39% sieviešu), 2020.gadā kopumā 32% iedzīvotāju53.Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptaujas dati liecina, ka kopumā 21% (2017./2018. – 27%) 11, 13 un 15-gadīgu pusaudžu vismaz reizi dienā ēd augļus (21,4% zēnu un 20,3% meiteņu), un dārzeņus kopumā 26% skolēnu (2017./2018. – 27%); analizējot datus pa dzimumiem 24% zēnu (2017./2018. – 24%) un 27% meiteņu (2017./2018. – 30%)54. Lai gan iedzīvotāju uztura paradumiem ir tendence uzlaboties, tie joprojām kopumā ir vērtējami kā neveselīgi. Neveselīgi uztura paradumi ir nozīmīgākais ar dzīvesveidu saistītais neinfekcijas slimību un nāves riska faktors Latvijā55.Pasākumus veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanai paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Veselības veicināšanas pasākumi, kā arī specifiskas intervences riska grupām un pacientiem ar aptaukošanos ietverti Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam projektā. Rīcības plāna caurviju mērķis ir Latvijas iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošana (t.sk. par veselīgu uzturu, tostarp, zīdīšanas nozīmīgumu, fiziskajām aktivitātēm).2.2. SmēķēšanaTabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana jebkādā formā ir būtisks onkoloģisko slimību riska faktors un galvenais cēlonis bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja attīstībai, atbildot par aptuveni 85% no visiem gadījumiem. Tradicionālā tabakas smēķēšana, elektronisko cigarešu lietošana, karsētās tabakas produkti, kā arī košļājamā tabaka būtiski palielina vēža risku ne tikai plaušās, bet arī mutes dobumā, rīklē, barības vadā un citos orgānos.Īpaša uzmanība jāpievērš elektronisko cigarešu un jaunās paaudzes tabakas produktu pieaugošajai popularitātei, kas bieži tiek kļūdaini uztverti kā drošāka alternatīva tradicionālajai smēķēšanai. Lai gan košļājamās tabakas tirgošana Latvijā ir aizliegta, šādu produktu pieejamība internetā rada papildu sabiedrības veselības risku.Tādējādi visaptverošai primārajai profilaksei jāietver ne tikai tradicionālie tabakas kontroles pasākumi, bet arī elektronisko cigarešu regulēšana, sabiedrības izglītošana par visu tabakas produktu kaitīgumu un efektīva uzraudzība pār tiešsaistes tirdzniecību, lai samazinātu onkoloģisko slimību, īpaši plaušu vēža, gadījumu skaitu." Salīdzinot ar 2020. gada aptaujas datiem, palielinājies ikdienas smēķētāju īpatsvars no kopumā 22,6% līdz 29,3% 2022. gadā. Analizējot datus dzimumu grupās, vērojams palielinājums abiem dzimumiem – 43,3% vīriešu (2020. – 35,6%) un 16,5% sieviešu (2020. – 10,7%)56. Smēķētāju skaits Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, īpaši jauniešu vidū57.Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptauja, salīdzinot ar 2017./2018. mācību gada aptauju, liecina par jauno nikotīna saturošo izstrādājumu smēķēšanas prevalences pieaugumu. Kopš 2018. mācību gada aptaujas skolēniem tiek jautāts par elektroniskās cigaretes lietošanu dzīvē vispār un pēdējo 30 dienu laikā. Pēc 2022. gada datiem kopumā savā dzīvē vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 27% skolēnu (līdzīgs īpatsvars 2018. g.), attiecīgi 24% zēnu un 29% meiteņu. Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 14,2% skolēnu (2018. – 9,6%), attiecīgi 12% zēnu un 16% meiteņu, un augstākā izplatība abiem dzimumiem ir 15-gadīgo skolēnu grupā – attiecīgi 25% zēnu un 31% meiteņu.Pēdējos gados būtiski izdevies samazināt pasīvo smēķēšanu darba vietās (vismaz stunda piesmēķētā telpā): no 14% 2010.gadā uz 3% 2022.gadā. Lai gan būtiski sarucis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās (no 45% 2010. gadā uz 28% 2022. gadā), tas joprojām ir ļoti augsts, pēdējos gados pat nedaudz pieaug58.2022. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā smēķēšanu atmetuši 1,5% iedzīvotāju vecuma grupā 15-74 gadi. Kopš 2018. gada būtiski samazinājies ikdienā smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Ja vēl 2018. gadā smēķēt atmest vēlējās 44% smēķētāju, tad 2022. gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 25%. Nemainīgi lielākajai daļai (56%) ikdienas smēķētāju, neviens nav ieteicis atmest smēķēšanu. 30% atmest ieteicis ģimenes loceklis, 18% ārsts. Absolūtais vairākums jeb 73% smēķētāju pēdējā gada laikā centušies atmest smēķēšana bez nekādas palīdzības. 4% izmantojuši nikotīna aizstājterapijas līdzekļus (plāksterus, košļājamo gumiju u.c.), 14% izmantojuši citus aptiekās nopērkamus recepšu un bezrecepšu medikamentus. Palīdzības saņemšana smēķēšanas atmešanā ievērojami palielina smēķēšanas atmešanas varbūtību. Bez palīdzības, veiksmīgi izdotas atmest retāk, savukārt smēķēšanas atmešanas farmakoloģiskie līdzekļi un profesionāls atbalsts var dubultot smēķēšanas atmešanas varbūtību.Pasākumi atkarību mazināšanai t.sk. smēķēšanas samazināšanai paredzēti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (1.3.rīcības virziens). Minētajā rīcības virzienā paredzēti pasākumi, gan mērķtiecīgai sabiedrības grupu izglītošanai, paredzot ieviest pierādījumos balstītas atkarību profilakses programmas (piemēram, programma "Unplugged", Labas uzvedības spēle, Veselīgas nākotnes programma), gan arī paredzētas apmācības dažādu jomu speciālistiem atkarību profilaksē. Vienlaikus minētajās pamatnostādnēs paredzēti pierādījumos balstīti pasākumi smēķēšanas produktu pieejamības un pievilcīguma ierobežošanai un mazināšanai, piemēram, regulējumu noteikšanai jauniem nikotīna saturošiem izstrādājumiem, standartizētā iepakojuma ieviešana tabakas un nikotīna izstrādājumiem, pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana visiem tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem.Ņemot vērā pieaugošo smēķēšanas rādītāju pieaugumu sabiedrībā, īpaši lietojot jaunos nikotīna un tabakas izstrādājumus, kā arī joprojām augsto iedzīvotāju skaitu, kas pakļauti pasīvai smēķēšanai gan darba vietās, gan mājās, nepieciešams turpināt izglītot mērķgrupas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī pasīvās smēķēšanas riskiem.Vienlaikus būtiska loma smēķēšanas atmešanā ir tieši profesionālajam atbalstam un ārstniecības personu konsultācijām, motivēšanai smēķēšanas atmešanā. 2019. gadā tika izstrādāts metodiskais mācību materiāls "Alkohola, nikotīna, procesu atkarības problēmu identificēšana un īsās intervences sniegšana primārajā veselības aprūpē"59. Metodiskā materiāla ieteikumi ir paredzēti ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem, sniedzot zināšanas par alkohola, nikotīna, narkotisko vielu, procesu atkarības radītām problēmām, paaugstinot spēju identificēt vielu lietošanu, kā arī apgūt spēju sniegt īsās intervences primārajā veselības aprūpē. Mācību materiāls tiek izmantots primārās aprūpes speciālistu neformālās izglītības programmas īstenošanā. Iepriekšējā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros jau tika īstenotas minētās mācības ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Ņemot vērā, ka joprojām primārās aprūpes speciālisti nepietiekoši iesaistās atkarību profilakses nodrošināšanā un pacientu konsultēšanā par smēķēšanas atmešanas jautājumiem, arī jaunajā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības iespēju nodrošināšana ārstniecībā iesaistītajām personām" projekta ietvaros 2024.–2026.gadam paredzēts turpināt īstenot minētās apmācības, kopā divos gados apmācot 200 mērķauditorijas (ārsti, ārsta palīgi, māsas, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji) pārstāvjus.Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām par efektīvu smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu tās dalībvalstīs, būtiski nodrošināt bezmaksas atbilstošu psiholoģisko atbalstu gan individuāli, gan grupā, personām, kas vēlas atmest smēķēšanu. 2017. gadā tika uzsākta smēķēšanas atmešanas pilotprojekta īstenošana ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" ietvaros. Pilotprojekta ietvaros tika izstrādāta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu programma iedzīvotājiem un nodrošināta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbība valsts mērogā, kā arī rokasgrāmata primārās un perinatālās veselības aprūpes speciālista lomas stiprināšanai darbā ar smēķēšanas atmešanas veicināšanu primārajā veselības aprūpē. Pilotprojekts, nodrošināja iedzīvotājiem bezmaksas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Pilotprojektā kas noslēdzās 2019. gada septembrī, no 611 dalībniekiem, kuri uzsāka dalību - smēķēt atbalsta grupas darbības ietvarā pārtrauca 27% dalībnieku, bet 3 mēnešus pēc programmas noslēguma šis īpatsvars palielinājās līdz 33%. Lai nodrošinātu, ka šādas atbalsta grupas būtu pieejams vēl vairāk iedzīvotājiem, t.sk. specifiskākās vietās ārstniecības iestādēs, ieslodzījumu vietās, būtiski turpināt šādu bezmaksas atbalsta grupu īstenošanu arī turpmāk.Būtiski minēt, ka smēķēšanas izplatības mazināšanai sabiedrībā ir ieviešami kompleksi risinājumi, t.sk. mazinot visu smēķējamo produktu pieejamību, novēršot, ka bērni un jaunieši agrīni sāk smēķēt. Attiecīgi 2024. gada 11. janvārī trešā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā60. Minēto grozījumu mērķis ir samazināt smēķēšanas produktu pievilcīgumu un pieejamību, mazināt atkarību veidošanās riskus, tāpat grozījumu mērķis bija nodrošināt aprites regulējumu jauniem produktiem, piemēram, nikotīna saturošiem spilventiņiem, kas tirgū bija parādījušies pēdējos gados un kļuvuši īpaši populāri bērnu un jauniešu vidū. Ar pieņemtajiem grozījumiem ir paredzēts, ka no 2025. gada 1. janvāra tiek paaugstināts vecuma cenzs tabakas un nikotīnu saturošu izstrādājumu iegādei un pārdošanai no 18 uz 20 gadiem, tāpat paredzēts noteikt aromātu ierobežojumu (atļaujot tikai tabakas aromātu) elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un nikotīna spilventiņiem (tabakas aizstājējproduktiem), tāpat paredzēts noteikt nikotīna spilventiņiem nikotīna koncentrāciju - 4 mg uz g.2.3. Alkohola lietošanaViens no būtiskiem vairāku onkoloģisko slimību riska faktoriem ir pārmērīga alkohola lietošana61. Latvijā ir augstākais (12,2 litri 2021. gadā) absolūtā alkohola patēriņš, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu, (litros uz 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju) starp Baltijas valstīm (Lietuvā 12,1litrs, Igaunijā 11,1 litrs), kā arī tas būtiski pārsniedz OECD valstu vidējo (8,6 litri)62. Saskaņā ar 2020. gada pētījuma datiem 32% iedzīvotāju (15-64 g.v.) pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu pārmērīgā jeb riskantā veidā (2015. gadā 44,5%); vairāk šāda uzvedība raksturīga vīriešiem (2020. gadā 56%; 2015. – 61%) nekā …