Pētniecības atbalsts un starptautiskā sadarbībaLai veicinātu attiecīgo pētniecību un attīstību, plāns norāda uz nepieciešamību veidot sadarbību starp pētniekiem, veselības aprūpes sniedzējiem un pacientu organizācijām. Svarīga ir starptautiskā sadarbība, lai veidotu kopējas datubāzes un pētījumu projektus, kas palīdzētu saprast retu audzēju ārstēšanas iespējas.Reto audzēju veidiRetie audzēji ietver dažādas vēža formas, tostarp:1. SarkomasSarkomas ir audzēji, kas attīstās saistaudos, piemēram, muskuļos, kaulos, asinsvados, taukos, skrimšļos vai limfātiskajos audos. Sarkomas ir daudz retāk sastopamas nekā karcinomas un veido tikai apmēram 1% no visiem vēža gadījumiem.Osteosarkoma – kaulu audzējs, kas bieži skar bērnus un jauniešus.Liposarkoma – taukaudu audzējs, kas biežāk sastopams pieaugušajiem.Leiomiosarkoma – muskuļu audzējs, kas var ietekmēt gan gludos muskuļus, gan skeleta muskuļus.Angiosarkoma – asinsvadu audzējs, kas var attiekties uz ādu, aknām vai sirdi.2.
\nNeiroendokrīnie audzējiNeiroendokrīnie audzēji rodas no neiroendokrīnām šūnām, kas ir atbildīgas par hormonu ražošanu un nervu impulsu pārvadi. Šie audzēji var būt ļoti dažādi un bieži tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā.Neiroendokrīnā plaušu karcinoma (small cell lung cancer) – reta plaušu vēža forma, kas bieži tiek atklāta vēlīnā stadijā.Insulinoma – aizkuņģa dziedzera audzējs, kas izraisa pārmērīgu insulīna ražošanu.Karcionīdie audzēji – lēni augoši audzēji, kas var izveidoties zarnās, plaušās vai aknās (piemēram, gastroenteropankreātiskie neiroendokrīnie audzēji (GEP-NET)).3. Hematoloģiskie audzējiHematoloģiskie audzēji skar asins un limfātisko sistēmu. Biežākie hematoloģiskie audzēji, kas pieder pie reto slimību grupas, ir:Limfomas – vēzis, kas attīstās limfātiskajā sistēmā, piemēram, Hodžkina limfoma un neHodžkina limfomas.Leikēmijas – asins vēzis, kas ietekmē asinsrades sistēmu, piemēram, akūta mieloidā leikēmija vai hroniska limfoīda leikēmija.Ir sastopamas arī īpaši retas onkohematoloģiskās saslimšanas, tādas kā vieglo ķēžu amiloidozes, histiocitozes, Kastlemana slimība, sistēmas mastocitoze un citas.4.
\nRetas galvas un kakla vēža formasVēži, kas ietekmē galvas un kakla zonas, bieži vien ir reti, un tie var ietvert audzējus, kas attīstās mutē, rīklē, balsenē un degunā.Nazofaringeālā karcinoma – retāk sastopams audzējs, kas veidojas deguna un rīkles savienojuma zonā.Siekalu dziedzeru audzēji – audzēji, kas ietekmē siekalu dziedzerus, piemēram, pleomorfiskā adenoma.5. Retas ādas vēža formasLai gan ādas vēzis, piemēram, bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma, ir biežāk sastopams, pastāv arī dažas retākas ādas vēža formas, piemēram:Merkela šūnu karcinoma – agresīvs ādas audzējs, kas rodas no Merkel šūnām, kas atbild par pieskāriena sajūtu.Tauku dziedzeru karcinoma – reta ādas vēža forma, kas veidojas no tauku dziedzeriem.6.
\nGremošanas trakta vēža formasAudzēji, kas ietekmē gremošanas traktu, arī var būt reti sastopami un bieži tiek diagnosticēti tikai vēlīnā stadijā.Aizkuņģa dziedzera vēzis – viena no retajām, bet ļoti agresīvajām vēža formām.Kolektālā limfoma – limfātiskās sistēmas audzējs, kas var skart resno zarnu.7. Nieru vēzisDažādi nieru vēža veidi ir reti sastopami, un tie var ietvert:Vilmsa audzējs – vēzis, kas skar galvenokārt bērnus un attīstās nierēs.Renālā sarkoma – reti sastopams audzējs, kas veidojas no nieru saistaudiem.8. Citi reti audzējiDažādi audzēji var ietekmēt citus orgānus vai audus, un tie ir klasificējami kā reti vēža veidi, piemēram:Vēdera dobuma sarkomas – audzēji, kas attīstās vēdera dobuma saistaudos.Adrenalīna audzēji – audzēji, kas rodas virsnieru dziedzeros, piemēram, feohromocitoma.9.
\nReti kaulu audzējiKaulu audzēji ir vispār retāki, bet dažas formas ir vēl retāk sastopamas, piemēram:Evinga sarkoma – audzējs, kas attīstās kaulu audos, īpaši bērniem un jauniešiem.Hondrosarkoma – skrimšļa audzējs, kas var ietekmēt jebkuru kaulu.Izplatība un riska faktoriRetie audzēji kopumā veido apmēram 20–25% no visiem audzēju gadījumiem.Retie hematoloģiskie audzējiAnalizējot saslimstību ar limfoīdo, asinsrades un tiem radniecīgo audu ļaundabīgajiem audzējiem (turpmāk - hematoloģiskie audzēji), 2017.–2023. gadā novērots, ka samazinās reģistrēto gadījumu skaits (skatīt 21. attēlu), tomēr jāņem vērā, ka ārstniecības iestādes e-veselība turpina Vēža pacientu karšu iesniegšanu un aktualizāciju par iepriekšējiem gadiem.21. attēls.
\nPirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2017.–2023. gadā uz 100 000 iedzīvotāju.Analizējot datus pa dzimumiem, sievietēm saslimstība ar hematoloģiskajiem audzējiem 2023. gadā ir augstāka nekā vīriešiem (skat. 22. attēlu).22. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2023. gadā pa diagnozēm un dzimumiem, uz 100 000 iedzīvotāju.No hematoloģiskajiem audzējiem visbiežāk reģistrētas ir ne Hodžkina limfomas, nākamā biežāk reģistrētā diagnožu grupa ir multiplā mieloma un ļaundabīgi plazmas šūnu audzēji, kam seko limfoleikoze.Analizējot datus pa statistiskajiem reģioniem, 2023. gadā visaugstākā saslimstība ar hematoloģiskajiem audzējiem ir reģistrēta Kurzemes reģionā, kuram seko Pierīgas reģions (skat. 23. attēlu).23. attēls.
\nPirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2021.–2023. gadā pa statistiskajiem reģioniem, uz 100 000 iedzīvotāju.2023. gadā visaugstākā saslimstība ar Hodžkina limfomu ir reģistrēta Rīgas reģionā, arne Hodžkina limfomu – Latgales reģionā, ar multiplās mielomas un ļaundabīgu plazmas šūnu audzējiem, kā arī limfoleikozi – Kurzemes reģionā un ar mieloliekozi – Latgales reģionā (skat. 24. attēlu).24. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits pa diagnozēm 2023. gadā pa statistiskajiem reģioniem, uz 100 000 iedzīvotājuRetās onkoloģiskās slimībasSaskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo regulējumu, retas slimības veselības aprūpes sistēmā jākodē ar ORPHA kodiem. 2024. gada beigās ir reģistrēti 5434 pacienti, kuriem ir noteikta reta onkoloģiska slimība.
\nNo tiem visbiežāk reģistrētā retā slimība ir B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija, kam seko pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms, un multiplā mieloma (skat. 7. tabulu).7. tabula. Reģistrēto pacientu skaits, kuriem diagnosticēta reta onkoloģiska slimība, sadalījumā pa biežāk reģistrētajām ORPHA diagnozēm 2024. gadāN. p.k.Retās onkoloģiskās slimības nosaukumsPacientu skaitstajā skaitāpa dzimumiemVīriešiSievietes1.B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija9274494782.Pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms31943153.Multiplā mieloma3101201904.Hroniska mieloīdā leikēmija2251081175.Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips222941286.Gaišo šūnu nieru karcinoma217123947.Folikulāra limfoma206791278.Difūza lielo B-šūnu limfoma202981049.Diferenciēta vairogdziedzera karcinoma1382511310.Balsenes plakanšūnu karcinoma12411598. tabula.
\nBiežāk sastopamo reto slimību diagnožu skaits sievietēm 2024. gadāN. p.k.Retās onkoloģiskās slimības nosaukumsPacientu skaits1.B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija4782.Pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms3153.Multiplā mieloma1904.Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips1285.Folikulāra limfoma1276.Hroniska mieloīdā leikēmija1177.Diferenciēta vairogdziedzera karcinoma1138.Difūza lielo B-šūnu limfoma1049.Dzemdes kakla plakanšūnu karcinoma10210.Nieru gaišo šūnu karcioma94Gan sievietēm, gan vīriešiem visbiežāk reģistrēta B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija. Sievietēm otra biežāk reģistrētā diagnoze ir pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms (skat. 8. tabulu), bet vīriešiem- nieru gaišo šūnu karcioma (skat. 9. tabulu).
\nGan sievietēm, gan vīriešiem trešā biežāk reģistrētā diagnoze ir multiplā mieloma.9. tabula. Biežāk sastopamo reto slimību diagnožu skaits vīriešiem 2024. gadāN. p.k.Retās onkoloģiskās slimības nosaukumsPacientu skaits1.B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija4492.Nieru gaišo šūnu karcioma1233.Multiplā mieloma1204.Balsenes plakanšūnu karcinoma1155.Hroniska mieloīdā leikēmija1086.Difūza lielo B-šūnu limfoma987.Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips948.Folikulāra limfoma799.Pieaugušo hepatocelulārā karcinoma7010.Sēklinieku seminomatozais dīgļšūnu audzējs49Daži faktori, kas var palielināt riska iespējamību, ir:• Ģenētiskie faktori: daudzi retie audzēji ir saistīti ar ģenētiskām mutācijām vai iedzimtām sindromiem, piemēram, Li-Fraumeni sindromu vai neurofibromatozi.• Vides faktori: reti audzēji var attīstīties arī vides ietekmes, piemēram, kancerogēnu vielu iedarbības rezultātā.• Vecums un dzimums: daži retie audzēji ir biežāki noteiktā vecuma grupā vai dzimumā.
\nPiemēram, dažas neiroendokrīno audzēju formas var būt biežāk sastopamas cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.DiagnostikaReto audzēju diagnostikas process var būt sarežģīts un aizņemt ilgu laiku, jo šo audzēju pazīmes var būt neskaidras un līdzīgas citiem biežākiem audzējiem. Lai noteiktu precīzu diagnozi, var būt nepieciešamas šādas pārbaudes:• Attēlveidošanas tehnoloģijas: datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, pozitronu emisijas tomogrāfija un ultraskaņa.• Biopsija: šis tests ļauj iegūt audu paraugus, lai noskaidrotu audzēja veidu.• Molekulārie testi: analizē ģenētiskās mutācijas, kas var būt saistītas ar audzēja attīstību.Lai varētu nodrošināt Latvijas reto slimību pacientiem iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus reto slimību jomā, trijās lielākajās slimnīcās ir izveidotas institūcijas, kas specializējas tieši reto slimību diagnosticēšanā, ārstēšanā un aprūpē:RAKUS ir izveidots Ģenētikas un reto slimību centrs un PSKUS ir izveidots reto slimību kabinets, ar mērķi uzlabot ģenētisko un reto slimību pacientu ārstēšanu un aprūpi.
\nBKUS, savukārt, ir izveidots Reto slimību koordinācijas centrs. RAKUS Ģenētikas un reto slimību centrs nodrošina valsts apmaksātas medicīnas ģenētiķa konsultācijas, multidisciplinārus konsīlijus un molekulārās ģenētikas izmeklējumus.Ārstēšanas iespējasĀrstēšana retajiem audzējiem ir atkarīga no audzēja veida, atrašanās vietas un izplatības. Kopumā retie audzēji ir grūtāk ārstējami, jo tiem trūkst plaši pētītu ārstēšanas protokolu, kā tas ir biežāk sastopamajiem audzējiem.• Ķirurģija: operācija ir galvenā ārstēšanas iespēja daudziem retajiem audzējiem, īpaši, ja audzējs ir lokalizēts un vēl nav izplatījies.• Ķīmijterapija un staru terapija: šīs metodes var būt efektīvas atkarībā no audzēja veida un stadijas.
\nRetiem audzējiem ķīmijterapijas un staru terapijas iespējas var būt ierobežotas, un tās bieži tiek pielāgotas katram konkrētajam gadījumam.• Imūnterapija: šī ārstēšanas metode tiek lietota, lai aktivizētu ķermeņa imūnsistēmu, lai tā cīnītos ar vēzi. Tā ir īpaši perspektīva ārstēšanas iespēja vairākiem retajiem audzējiem.• Mērķterapija: tā izmanto mērķtiecīgas zāles, kas bloķē audzēja šūnu augšanu vai ietekmē specifiskas ģenētiskās mutācijas.• Endokrīnā terapija: šāds terapijas veids tiek izmantots dažādu no hormoniem atkarīgu audzēju ārstēšanai. Šī terapija ietver zāļu lietošanu, kas ietekmē hormonu ražošanu vai bloķē to darbību, tādējādi novēršot audzēja augšanu un izplatīšanos.• Perifērā asins cilmes šūnu transplantācija: procedūra, kurā tiek izmantotas cilmes šūnas no pacienta vai donora perifērās asins plazmas, lai aizstātu bojātas vai iznīcinātas asins šūnas.Pētījumi un atbalstsPētījumi par retiem audzējiem ir svarīgi, jo tie palīdz izprast šo audzēju cēloņus, attīstību un efektīvas ārstēšanas iespējas. Ņemot vērā to retumu, šādu audzēju pētījumos bieži tiek apvienoti vairāki pacienti no dažādām valstīm.
\nRetajiem audzējiem parasti ir mazāk pētījumu un ārstēšanas iespēju, tāpēc sabiedrības atbalsts, organizācijas un pacientu grupas var sniegt vērtīgu informāciju un palīdzību cilvēkiem ar šādām diagnozēm.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:Latvijas gadījumā, statistika par reto vēžu gadījumiem ir nepilnīga, ņemot vērā līdz šim esošo pieredzi ar nodalītiem reģistriem – kur par pacientiem ar vēža diagnozi tika iesniegta Vēža pacienta karte, ar iespēju norādīt vienu retās slimības kodu, bet šie dati netika pilnvērtīgi aizpildīti, jo pamatā tika izmantoti apkopojot datus par vēža pacientiem balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem. Savukārt tehniskais ierobežojums par vienu retās slimības kodu, liedza iespējas korekti kodēt šos gadījumus, ja pacientam ar vienu vēža SSK-10 diagnozi ir vairākas saistītās retās slimības vai sindromi.
\nSavukārt par retās slimības gadījumiem, sniedzot datus iedzimto anomāliju reģistrā, informācija tika ievadīta tikai par tām reto slimību kartēm, kuru pacienti tika aprūpēti KUS reto slimību vienībās. Jaunajā vēža reģistrā, kas Latvijā uzsāka darboties no 2024. gada, tiek nodrošināta iespēja ievadīt pie vienas vēža pacienta kartes, neierobežotu skaitu saistīto retās slimības kodu, atbilstoši reālajam pacienta stāvoklim.Retās slimības Latvijā šobrīd tiek reģistrētas kā daļa no Iedzimto anomāliju reģistra, kurā ir iespējams norādīt arī datus par reto slimību gadījumiem, kas nav iedzimtās anomālijas. Statistika par šiem gadījumiem, šobrīd netiek apkopota un publicēta, bet ir pieeja veicot atbilstošu pieprasījumus reģistra turētājam – Slimību profilakses un kontroles centram.
\nSaskaņā ar reto slimību plānā noteikto, 2024. gadā ir uzsākts darbs pie Reto slimību reģistra izveides un saskaņā ar notikušās darba grupās pieņemtajiem lēmumiem tiks veidots jauns Reto slimību reģistrs, kurš nodrošinās datu ievadei par reto slimību gadījumiem, paredzot ka Reto slimību reģistrs tiks veidots Latvijas Digitālās veselības centra pārraudzībā esošajā Digitālās veselības platformā, un būvēts balsoties uz Jaunā vēža reģistra jeb \"Vēža pacienta kartes\" sistēmas – tādejādi nodrošinot tehnislās iespējas šos abus reģistrus skatīt sasaistīti un papildinoši. Savukārt par reģistra turētāju plānots nozīmēt Slimību profilakses un kontroles centru, kura uzdevumos ir plānots uzdot un apkopot, kā arī publiskot statistiku par Latvijas pacientiem ar retām slimībām.Ņemot vērā, ka šīs abas politikas un plānošanas dokumenti: Plāns onkoloģijas jomā un Plāns reto slimību jomā, kā arī abu reģistru jomas: vēža pacientu reģistrs un reto slimību pacientu reģistrs ir savstarpēji pārklājošies, jo retās slimības ietver arī reto vēžu gadījumus, bet reto slimību kopums ir daudz plašāk nekā tikai vēži, identiski vēža gadījumi ietver arī retos, bet ne tikai retos.
\nLīdz ar to, ir nepieciešama cieša abu šo jomu sadarbība un vienošanās par lomu un atbildību sadalījumu, kā arī aktivitāšu un atbildību sadalīšana starp abām šīm jomām.Onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā.Onkoloģiskās palīdzības sniegšanas standartizācijai visā Latvijā 2025. gadā RAKUS ir izveidots Latvijas Vēža centrs, kā arī Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā. Latvijas Vēža centra galvenais uzdevums ir nodrošināt uz pacientu orientētu un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (Europe's Beating Cancer Plan) mērķos balstītu onkoloģisko pacientu diagnostiskas, multidisciplināras ārstēšanas un paliatīvās aprūpes infrastruktūru, kā arī zināšanu pārnesi un pētniecību. Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, savukārt, saskaņā ar Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta noteikumos Nr. 543 \"Metodiskās vadības institūcijas noteikumi\" noteikto, ir izveidota, lai nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus onkoloģijas jomā.Latvijā šobrīd nav neviena starptautiski akreditēta vēža centra, taču vadošo lomu onkoloģijas jomā jau šobrīd pilda RAKUS, kas atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 30. augusta rīkojumam Nr. 615 \"Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam\" noteikta kā nozares metodiskās vadības pārstāvis.
\nRAKUS kompetencē ir pacientu ceļu un algoritmu izstrāde, kvalitātes prasību definēšana, klīnisko auditu veikšana, dinamiskās novērošanas standartu ieviešana, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Lai nostiprinātu RAKUS kā visaptverošu vēža centru un nodrošinātu starptautisku atzīšanu, 2021. gadā tika uzsākts akreditācijas process sadarbībā ar Eiropas Vēža institūciju organizāciju (Organisation of European Cancer Institutes, OECI). 2022. gada 11. janvārī tika noslēgts oficiāls līgums par akreditācijas procesa uzsākšanu. Procesa ietvaros RAKUS tiek izvērtēta 9 jomās, ietverot 85 standartus un 345 kritērijus, piemēram, vēža centra pārvaldība, kvalitātes sistēma, multidisciplinaritāte, ārstēšana, diagnostika, pētniecība un pacientu iesaiste.
\nLatvijas Vēža centra izveide notiek kā RAKUS īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) projekts (projekta Nr. 4.1.1.r.0/2/23/I/VM/001), kura īstenošanas termiņš ir līdz 2026. gada 31. augustam, ar mērķi līdz 2027. gadam iegūt starptautisku akreditāciju, kas apliecinās Latvijas onkoloģijas aprūpes atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Projekta mērķis ir nodrošināt vienotu metodisko vadību onkoloģijas jomā Latvijā, un tas ietver šādas galvenās darbības:• Kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana;• Vienotu onkoloģisko pacientu ceļu izstrāde un ieviešana konkrētiem audzēju veidiem saskaņā ar OECI standartiem;• Apmācības RAKUS personālam kvalitātes sistēmas darbības nodrošināšanai;• Ekspertu audits un akreditācijas izmaksu segšana;• Vadlīniju izstrāde onkoloģijas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības iestādēs.Vienlaikus paredzēts izveidot sadarbības tīklu starp ārstniecības iestādēm, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu un aprūpi, stiprinot vienotu pieeju visā valstī un sekmējot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai ārstēšanai neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas.
\nEiropas Komisijas Eiropas Vēža apkarošanas plāns (2021) aicina dalībvalstis attīstīt visaptverošus vēža centrus un piedalīties kopējā Eiropas vēža zināšanu telpā. Latvija, uzsākot Latvijas Vēža centra izveidi, īsteno šo rekomendāciju un veicina pievienošanos ES visaptverošo vēža centru tīklam līdz 2025. gadam, kura mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam 90 % pacientu ar augstu nepieciešamības pakāpi var piekļūt kvalitatīvai un uz pierādījumiem balstītai ārstēšanai. Latvijas Vēža centrs būs būtisks solis ceļā uz nevienlīdzības mazināšanu, pacientu centrētu aprūpi, starptautisko sadarbību un zinātnes attīstību onkoloģijas jomā Latvijā.Lai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un vienotu pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanai Latvijā, ir būtiski skaidri definēt katras iesaistītās institūcijas lomu, kompetenci un atbildību onkoloģijas pasākumu plānošanā, ieviešanā un metodiskajā vadībā. Šāds skaidrojums ir būtisks, lai novērstu praksē iespējamos pārklājumus vai pretrunas starp institūcijām, kā arī veicinātu vienotu pacientu ceļu, algoritmu un ārstniecības pieeju ieviešanu visā valstī.1.
\nVeselības ministrija (VM)• Ir politikas veidotājs un normatīvās bāzes izstrādātājs veselības aprūpes jomā, tai skaitā onkoloģijā.• Atbild par Onkoloģijas plāna izstrādi, apstiprināšanu un augsta līmeņa pārvaldību tā ieviešanas laikā.• Nodrošina resursu piesaisti (valsts budžets, ES fondu līdzekļi), kā arī starpinstitucionālu koordināciju.• Līdzatbild par pasākumu metodisko koordināciju, īpaši attiecībā uz stratēģisko dokumentu saskaņošanu un izdošanu.• Nodrošina sadarbību ar citu valstu institūcijām, Eiropas Komisiju un starptautiskām organizācijām.2. Nacionālais veselības dienests (NVD)• Atbild par veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu, līgumu slēgšanu un finansēšanas mehānismu ieviešanu, tai skaitā onkoloģijas jomā.• Praktiskā līmenī koordinē pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, norēķinus un reģistru pārvaldību.• Nodrošina datu analīzi par pacientu plūsmām, ārstēšanas rezultātiem un izmaksām.• Līdzatbild par informācijas aprites nodrošināšanu starp pakalpojumu sniedzējiem un uzraugošajām institūcijām.3.
\nLatvijas Vēža centrs (RAKUS)• Pilda valsts noteiktās metodiskās vadības funkcijas onkoloģijas jomā.• Izstrādā pacientu ceļus, ārstniecības algoritmus, kvalitātes indikatorus un vadlīnijas onkoloģisko pacientu ārstēšanai, balstoties uz pierādījumos balstītu medicīnu un starptautisko pieredzi.• Nodrošina to apstiprināšanu un aktualizēšanu sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un VM galvenajiem speciālistiem.• Organizē klīniskos auditus, veicina vienotu kvalitātes sistēmas ieviešanu, sniedz metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm un iesaistās ārstniecības personu apmācībā.• Ir atbildīga par OECI akreditācijas procesa īstenošanu un sadarbības tīkla izveidi ar citām ārstniecības iestādēm.4. VM galveno speciālistu institūcija• Nodrošina profesionālu vadību konkrētajās medicīnas apakšnozarēs, tai skaitā onkoloģijā.• Sadarbojas ar metodiskās vadības institūciju, VM un NVD, sniedzot atzinumus un ekspertīzi algoritmu, pacientu ceļu un vadlīniju izstrādē.• Veicina vienotas klīniskās pieejas ieviešanu un atbild par nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanu.5.
\nProfesionālās asociācijas (piemēram, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Ķīmijterapeitu asociācija, Māsu asociācijas u.c.)• Piedalās vadlīniju, pacientu ceļu un kvalitātes kritēriju izstrādē, nodrošinot, ka tie atbilst nozares labajai praksei un aktuālajām zinātniskajām atziņām.• Sadarbojas ar Latvijas Vēža centru un galvenajiem speciālistiem, sniedzot nozares ekspertīzi.• Veicina ārstniecības personu izglītību un informētību, rīko konferences, seminārus un apmācības.6. Slimnīcas un citi onkoloģisko pakalpojumu sniedzēji• Atbild par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar valstī noteiktajiem algoritmiem, pacientu ceļiem un vadlīnijām.• Ir saistoši Metodiskās vadības institūcijā apstiprinātie dokumenti, un ārstniecības iestādēm jānodrošina to praktiskā ieviešana un atbilstība akceptētajiem standartiem.• Sadarbojas ar metodiskās vadības centru, sniedzot datus, izvērtējumus un piedaloties kvalitātes nodrošināšanas procesos.Lai nodrošinātu vienotu praksi visā valstī, jānostiprina princips, ka: \"Visiem onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem ir saistoši Metodiskās vadības institūcijā apstiprinātie ārstēšanas algoritmi, pacientu ceļi un kvalitātes vadlīnijas\". Šāda pieeja mazinās nevienlīdzību pacientu ārstēšanā, novērsīs atšķirību veidošanos starp ārstniecības iestādēm un stiprinās pacientu centrētu aprūpi.Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas onkoloģijas politikas atbilstību Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajām iniciatīvām, ir būtiski ņemt vērā vairākas nozīmīgas aktivitātes, kas izriet no Eiropas Vēža apkarošanas plāna:1.
\nECHoS – Vēža misijas centru izveide (Establishing of Cancer Mission Hubs: Networks and Synergies)ECHoS ir ES finansēts projekts, kura mērķis ir izveidot Nacionālos Vēža misijas centrus (National Cancer Mission Hubs – NCMHs) visās dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Šie centri kalpos kā koordinācijas punkti, lai īstenotu Vēža misijas aktivitātes, veicinot sadarbību starp pētniecību, veselības aprūpi un politikas veidotājiem. Projekts uzsver nepieciešamību pēc transnacionālām komunikācijas un sadarbības tīklām, kas saskaņotas ar Vēža misijas mērķiem.2. ICC4EU – (Comprehensive Cancer Infrastructure for the European Union) Vēža misijas aktivitāšu nacionālā centra izveideICC4EU ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas tiek īstenota no 2023. līdz 2026. gadam ar mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 90% vēža pacientu Eiropā ir pieejama visaptveroša vēža aprūpe. Šis projekts ir daļa no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna un tiek finansēts no programmas Horizon Europe.
\nLatvijā projekta īstenošanā aktīvi iesaistās Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Latvijas eksperti piedalās kompetenču izvērtēšanā un stratēģijas izstrādē visaptverošas vēža aprūpes infrastruktūras izveidei valstī. Ieguvumi Latvijai:• Vēža aprūpes kvalitātes uzlabošana: Projekts palīdzēs ieviest vienotus standartus un uzlabot vēža aprūpes pieejamību visā valstī.• Speciālistu kapacitātes stiprināšana: Izglītības programmas un apmācības veicinās speciālistu zināšanu un prasmju attīstību.• Starptautiskā sadarbība: Dalība projektā nodrošinās piekļuvi starptautiskai pieredzei un labās prakses piemēriem.• Pacientu labklājības uzlabošana: Projekts veicinās pacientu centrētu pieeju un uzlabos vēža pacientu dzīves kvalitāti.CCI4EU projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz vienotu un augstas kvalitātes vēža aprūpi Eiropā, un Latvijas aktīva iesaiste tajā nodrošinās būtiskus ieguvumus gan veselības aprūpes sistēmai, gan pacientiem.3.
\nEUnetCCC – Eiropas Visaptverošo Vēža centru tīkls (European Network of Comprehensive Cancer Centres)EUnetCCC ir ES kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot koordinētu un integrētu visaptverošo vēža centru (Comprehensive Cancer Centres – CCCs) konsorciju visā Eiropā. Šī tīkla izveide veicinās sadarbību starp vēža pētniecības, ārstēšanas un izglītības iestādēm, nodrošinot pacientiem piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei neatkarīgi no to atrašanās vietas. Iniciatīva balstās uz izcilības un sadarbības principiem, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 90% vēža pacientu Eiropā ir piekļuve šādiem centriem.Integrējot šīs iniciatīvas Latvijas onkoloģijas plānā, tiktu nodrošināta valsts aktīva līdzdalība Eiropas kopējās stratēģijās, veicināta efektīvāka resursu izmantošana, infrastruktūras attīstība un starptautiskā sadarbība vēža apkarošanā.
\nTas arī palīdzētu samazināt nevienlīdzību vēža aprūpē un nodrošinātu pacientiem piekļuvi kvalitatīvai ārstēšanai tuvāk dzīvesvietai.Medicīnas iestāžu tīkla izveide ar definētajiem un standartiem atbilstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiks īstenota strukturētā, sadarbībā balstītā procesā, nodrošinot visaptverošu pieeju onkoloģiskās aprūpes pakalpojumu plānošanai un attīstībai valstī. Šī procesa ietvaros:- Veselības ministrija (VM) būs vadošā institūcija, kas koordinē veselības aprūpes pakalpojumu definēšanas politikas ietvaru, nosakot vispārējās prasības, mērķus un politikas prioritātes.- Nacionālais veselības dienests (NVD) nodrošinās metodisko atbalstu, sniegs datu analīzi, pacientu plūsmu izvērtējumu un finanšu iespēju modelēšanu, kā arī izstrādās priekšlikumus konkrētu pakalpojumu ieviešanai vai stiprināšanai.- Latvijas Vēža centrs (RAKUS) un RAKUS Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, būs atbildīgas par klīnisko kritēriju un kvalitātes standartu definēšanu, t.sk. konkrētu pakalpojumu profilu, pacientu ceļu un algoritmu izstrādi atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām (t.sk.
\nOECI, ESMO u.c.).- VM nozaru galvenie speciālisti, profesionālās asociācijas un augstākās izglītības iestādes tiks iesaistītas rekomendāciju izstrādē, īpaši attiecībā uz reģionālā līmeņa pakalpojumu saturu un nepieciešamajām kompetencēm.- Reģionālās ārstniecības iestādes (t.sk. Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca u.c.) tiks aktīvi iesaistītas, lai veidotu sadarbības tīklu ar Vēža centru, pielāgotu pakalpojumu profilus reģionālajām iespējām un nodrošinātu vienotu pieeju visā valstī. Šī iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu ģeogrāfiski līdzsvarotu un pieejamu onkoloģisko aprūpi.Valsts patoloģijas centra loma2025. gada jūnijā plānots pabeigt Valsts patoloģijas centra izveides procesu uz RAKUS Patoloģijas centra bāzes.
\nValsts patoloģijas centram ir būtiska loma dažādu audzēju precīzai un personalizētai diagnostikai. Jauno tehnoloģiju ieviešana molekulāro prognostisko un diagnostisko biomarķieru, kā arī onko-mutāciju noteikšanai ir saistīta ar augstām finanšu izmaksām, vienlaikus pieprasot arī augsti kvalificētu personālu, kur attiecīgi pretī tiek sagaidīti kvalitatīvi un starptautiskām vadlīnijām un protokoliem atbilstoši testēšanas pārskati, jo no izmeklējumu rezultātiem ir atkarīga dārgu terapiju nozīmēšana un sagaidāmā terapijas efektivitāte. Šobrīd valstī vadošais centrs patoloģijas jomā un lielākā patoloģijas laboratorija ar 35 gadu nepārtraukta darba pieredzi, kas nodrošina vairāk nekā 75% onkoloģisko saslimšanu diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs. Šis centrs ir multidisciplinārs patoloģijas, citoloģijas un onkoloģisko saslimšanu molekulārās diagnostikas līderis.
\nCentra speciālistu pieredze tiek atzīta ne tikai onkoloģisku saslimšanu diagnostikā, bet arī specifisku, sarežģītu un retu saslimšanu diagnostikā, tai skaitā infekciju slimību morfoloģisko izmaiņu diagnostikā. Jāatzīmē, ka RAKUS Patoloģijas centrs jau šobrīd veic virkni modernu, pat unikālu, molekulārās patoloģijas izmeklējumus, attīsta jaunas diagnostikas metodes patoloģijā, piedalās diagnostikas algoritmu sagatavošanā, kā arī sniedz metodiskās un diagnostiskās konsultācijas citām patoloģijas laboratorijām, veic jauno patologu apmācību, nodrošina starptautisku sadarbību, aprēķina valsts apmaksājamos manipulāciju tarifus, tādējādi nodrošinot daudzas valsts funkcijas un uzņemoties vadošo lomu patoloģijas jomā, taču RAKUS Patoloģijas centram joprojām nav augstāk minēto kompetenču apliecinoša statusa un juridiska pilnvarojuma nodrošināt metodiskās vadības funkcijas patoloģijas jomā valstiskā līmenī.Lai nodrošinātu patoloģijas dienesta attīstību Latvijā un veiktu augsti kvalitatīvu onkoloģisko slimību diagnostiku, izmantojot specifisku marķieru, tai skaitā audzēja marķieru noteikšanu, ir nepieciešama multidisciplinārā sadarbība ar citām Latvijas akreditētām laboratorijām histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu onkoloģiskās diagnostikas sistēmas attīstību, ir nepieciešams juridiski nostiprināt Valsts patoloģijas centra statusu kā valstiskas nozīmes koordinējošo un metodiskās vadības vienību patoloģijas jomā.
\nTā galvenais uzdevums ir stiprināt sadarbību, kvalitātes uzraudzību un inovāciju ieviešanu visā laboratoriju tīklā, nevis pārņemt funkcijas, kuras spēj profesionāli veikt citas kompetentas iestādes.Centra turpmākajos uzdevumos būtu ietverama:• vienotu testēšanas protokolu un algoritmu izstrāde sadarbībā ar citām laboratorijām;• nacionālās kvalitātes kontroles un salīdzinošās testēšanas sistēmas ieviešana;• metodiskā atbalsta un profesionālo vadlīniju izstrāde ārstniecības iestādēm;• supervīziju, apmācību un zinātniski metodiskā darba koordinācija;• sadarbība ar starptautiskām struktūrām diagnostikas kvalitātes un inovāciju jomā.Plāna īstenošanas koordinācija un institucionālā sadarbībaLai nodrošinātu efektīvu Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025.–2027. gadam ieviešanu, būtiska ir skaidri definēta institūciju atbildība un lomu sadalījums.
\nZemāk apkopotas galveno iesaistīto institūciju funkcijas onkoloģijas politikas plānošanā, koordinācijā, ieviešanā un monitorēšanā.InstitūcijaLoma / AtbildībaVeselības ministrija (VM)Plānošanas, politikas veidošanas un uzraudzības funkcija onkoloģijas jomā. Atbild par plāna īstenošanas kopējo koordināciju un starpsektoru sadarbību.Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)Atbild par epidemioloģiskās uzraudzības, profilakses, skrīninga koordināciju, kā arī datu analīzi un izvērtēšanu sabiedrības veselības vajadzībām.Nacionālais veselības dienests (NVD)Atbild par onkoloģijas pakalpojumu administrēšanu valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm un norēķiniem.Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC)Nodrošina e-veselības risinājumu uzturēšanu un attīstību, datu aprites funkcionalitāti, kā arī atbalsta pacientu ceļa digitālu uzraudzību un kvalitātes kontroli.RAKUS Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomāNodrošina vadlīniju izstrādi, ārstēšanas algoritmu koordināciju un kvalitātes uzraudzību ārstniecības iestādēs visā Latvijā.Latvijas Vēža centrsKoordinē multidisciplināru pieeju, sniedz atbalstu pacientiem, veic pētniecību un klīnisko uzraudzību, atbilstoši starptautiskajai praksei.Konstatētās problēmas/izaicinājumi- Trūkst onkoloģisko pakalpojumu darbības efektivitātes regulāra novērtēšana un uzraudzība, nodrošinot, ka veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti normatīvajā aktā noteiktajā termiņā.- Onkoloģiskie pacienti ir sarežģīta pacientu grupa, kas prasa specifiskas zināšanas, papildus laiku, individuālu darbu.
\nPašreiz rehabilitācijas pakalpojumi minētajai pacientu grupai tiek nodrošināti vispārējā kārtā esošās kārtības ietvaros. Ņemot vērā onkoloģijas specifiku, stigmas, ka aktīvās onkoloģiskās ārstēšanas laikā pacientam jātaupa enerģija, kas nav savienojama ar rehabilitāciju, kā arī esošās rindas uz rehabilitācijas pakalpojumiem, pacienti bieži tos saņem novēloti vai nesaņem vispār, kā rezultātā attīstās dažādi paliekoši funkcionēšanas traucējumi.- Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā diagnožu grupa Audzēji ir resursu visietilpīgākā, salīdzinot ar citām diagnožu grupām.- Līdzekļu pieaugums medikamentu apmaksai nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.- Mājas aprūpes pakalpojums pašreiz, atbilstoši Noteikumiem Nr. 555, tiek nodrošināts tikai pacientiem ar konkrētām diagnožu grupām vai ierobežotā periodā ģimenes ārsta; vai mājas aprūpes pakalpojuma sniedzēja māsas vizīšu veidā; būtu nepieciešams pārskatīt diagnožu ierobežojumus un minēto pakalpojumu nodrošināt balstoties uz pacienta vajadzībām (funkcionēšanas novērtējuma).
\nTāpat nepieciešams paplašināt multidisciplināro komandu, kas atbilstoši pacienta vajadzībām varētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus mājās.- Konsilijiem diezgan liels birokrātiskais slogs tieši attiecībā uz medicīniskās dokumentācijas iegūšanu/izgūšanu. Līdz ar to būtu nepieciešams definēt dokumentu paketi, pēc analoģijas ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, tādējādi paaugstinot konsiliju produktivitāti.- Šobrīd onkoloģijas pacientu diagnostika un ārstniecība kopumā ir sadrumstalota, ārstniecībā ir iesaistītas iestādes ar nevienlīdzīgiem resursiem, atšķirīgu izpratni par sasniedzamo ārstniecības rezultātu, pacientam process nav izsekojams un saprotams, kā arī, ārstniecības process un tā finansēšana nav tiešā veidā sasaistīta ar starptautiski rekomendēto vērtībās balstīto pieeju.4.
\nBērnu onkoloģijaBērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir retāka nekā pieaugušo populācijā un liela daļa no šīm slimībām atbilst retajām slimībām, kuru diagnostikā un ārstēšanā būtiska nozīme ir precīzijas medicīnas attīstībai Latvijā.Latvijā, saskaņā ar BKUS sniegto informāciju, 2022. gadā pirmreizēji ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), 2021. gadā – 69, 2020. gadā – 62, 2019. gadā – 32, 2018. gadā – 52 bērniem un jauniešiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tika noteikta ļaundabīga audzēja diagnoze pirmo reizi dzīves laikā. Jāatzīmē, ka 2023. gadā ļaundabīga audzēja dēļ nomira 8 bērni un pusaudži, 2022. gadā – 9, 2021. gadā – 3, 2020. gadā – 8, 2019. gadā – 11.Latvijā no ļaundabīgajiem audzējiem vidēji ik gadu mirst 10 bērni un pusaudži (0–17 g.v.), pēdējo piecu gadu periodā tie ir bijuši 3–11 bērni gadā.
\nDinamikā redzama pozitīvi vērtējama tendence – pēdējo desmit gadu laikā ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības rādītājs bērniem samazinājies divas reizes. Laika periodā no 2014. līdz 2023. gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 99 bērni: 29 vecumā no 0 līdz 4 gadiem, 25 vecumā no 5–9 gadiem, 24 – vecumā no 10–14 un 21 pusaudzis vecumā no 15–17 gadiem.Visvairāk bērnu pēdējo desmit gadu periodā miruši no galvas smadzeņu ļaundabīgā audzēja (38), 16 bērni no leikozes, 9 no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, 7 no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem (pēdējos trīs gados nav mirušo), 5 no neHodžkina limfomas (pēdējos 5 gados nav mirušo). Atsevišķi nāves gadījumi (mazāk nekā 5 bērni desmit gadu periodā) citās ļaundabīgo audzēju grupās.Ņemot vērā specifisko bērnu kohortu un ievērojamo reto slimību īpatsvaru, jo īpaša nozīme un ieguvums ir attīstot mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku un labāko iespējamo pieejamo ārstēšanu bērniem, veicinot izdzīvotību un iespējami labāko dzīves kvalitāti.
\nLai to nodrošinātu, būtisks priekšnoteikums ir atbilstība un sadarbības iespējas dalībai starptautiskos tīklos un iesaistei gan klīniskos pētījumos, gan pētniecības projektos. Lai Latvijā nodrošinātu bērnu onkoloģijā līdzvērtīgas iespējas, kādas ir pieejamas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi visos ar onkoloģisko aprūpi saistītajos procesos:1) Attīstīt slimību diagnostikas iespējas, gan ieviešot jaunas molekulārās un ģenētiskās testēšanas iespējas, gan ieviešot digitālo pataloģiju, kas sniedz iespējas ne vien daudz efektīvāk: ātrāk un kvalitatīvāk veikt diagnostiku, bet arī iesaistīties sadarbības tīklos, tai skaitā starptautiskos multidisciplināros konsīlijos (tai skaitā audzēja paneļos – Tumor board), sniedzot ne tikai Latvijas bērnu vecuma pacientiem precīzāku diagnostiku un izvēloties piemērotāku ārstēšanu, bet arī uzlabojot Latvijas ārstniecības personāla zināšanas un kompetences.2) Veicināt BKUS dalību un bērnu vecuma onkoloģisko pacientu dalību pētījumos, gan klīnisko zāļu pētījumos, gan dalību noteiktās starptautisko protokolu ieviešanas grupās – tādejādi, Latvijas bērniem, tiktu sniegtas iespējas saņemt diagnostiku un terapiju, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām vai atbilstoši labākajai tobrīd esošajai starptautiskai praksei, gadījumos, kad konkrētai diagnozei nav pieejamas starptautiskās vadlīnijas, bet tiek veikti klīniskie pētījumi, dalība kuros ļauj Latvijas pacientiem saņemt inovatīvu terapiju.3) Būtiski uzlabot ārstēšanas iespējas, ik gadu pārskatot un iekļaujot valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā starptautiski atzītu terapiju, kas ietver gan bērnu vecumam piemērotākas ārstēšanas metodes – piemēram: apmaksājot protonu terapiju noteiktos gadījumos pie noteiktām indikācijām, kā arī ik gadu iekļaujot vismaz 2-3 inovatīvos bērnu vēža ārstēšanas medikamentus, tai skaitā CAR-T šūnu terapiju.
\nLai nodrošinātu ārstēšanas iespējas atbilstoši starptautiskiem protokoliem – izstrādāt rīcības plānu šajos protokolos iekļauto medikamentu nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanai, vērtējot ne tikai pamata terapijas medikamentus, bet arī protokolos iekļautos nepieciešamos papildus medikamentus.4) Vairot bērnu vecuma pacientu un to tuvinieku izpratni par bērnu vecuma onkoloģiskām slimībām, ārstēšanas mērķiem un ilgtermiņa ietekmi, kā arī pēc ārstēšanas uzraudzību īstermiņā un ilgtermiņā. Zināšanas un izpratne par bērna onkoloģisko slimību, remisijas posmu, īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz kopējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, kā arī nepieciešamību veikt ilgtermiņa uzraudzību – veicina bērna un tuvinieku iesaisti un līdzestību ārstēšanā, kā arī iespējas nodrošināt iespējami labāko dzīves kvalitāti, un saņemt noteikta veida atbalstu.
\nLai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, būtiska nozīme ir izglītības un atbalsta, kā arī koordinēšanas darbam, ko var sniegt speciāli šiem mērķiem izveidotas komandas (agrīnās un vēlīnās Follow-up komandas) un lomas (izglītības māsa, pētniecības māsa, pacientu koordinators), kuri tiek iesaistīti pacienta ilgtermiņa aprūpē un uzraudzībā.5) Lai īstenotu uz pacientu vajadzībām orientētu bērnu onkoloģijas programmas un politikas attīstību, kā arī novērtētu šīs programmas efektivitāti un nepieciešamos uzlabojumus, ir jāattīsta un jāpilnveido datu ievākšana un analīze. Ņemot vērā mūsdienīgu uz vērtībām balstītu veselības politikas īstenošanu – lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas iegūt un analizēt dažādas datu kopas: klīniskos rezultātus, veselības aprūpes sistēmas procesus, pacienta ziņotos rezultātus un izmaksas.
\nLai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, kā arī veicinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskos pētījumos un īstenot gan dažādas iniciatīvas, saistībā ar sekundāro datu izmantošanu ir nepieciešami pilnveidojumi datu apstrādes procesos. Jāveic uzlabojumi un pilnveidojumi esošajās informācijas sistēmās, kas nodrošina datu uzkrāšanu, izgūšanu un apkopošanu analīzei, gan jaunu sistēmu un pieeju izstrāde – tai skaitā, izstrādājot pediatrisko klīnisko vēža registru, pediatriskās biobankas informācijas sistēmu, specifiskus rīkus pacienta ziņoto rezultātu (PREM un PROM) datu iegūšanai un analīzei.Tāpat kā Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam, arī jaunajā Plānā būtiski uzsvērt, ka ļaundabīgu audzēju diagnosticēšana un ārstēšana bērniem un pusaudžiem ir jānodrošina multidisciplinārām komandām vadoties no Eiropas Bērnu onkoloģijas biedrības (The European Society for Paediatric Oncology – turpmāk SIOPE), Ziemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrības (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology – turpmāk NOPHO), Bērnu onkoloģijas grupas (Children's Oncology Group – turpmāk COG) un Bērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrības (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie – turpmāk GPOH) vadlīnijām. Īstenojamajiem pasākumiem bērnu un pusaudžu onkoloģijā jābūt vērstiem uz to, lai Latvijā bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgajiem audzējiem aprūpē tiktu nodrošināta iepriekšminēto organizāciju izstrādāto vadlīniju pilnīga ieviešana.Atšķirībā no pieaugušo populācijas bērnu onkoloģijas gadījumā saslimšanu ar vēzi nevar identificēt ar skrīninga palīdzību78, tādēļ jo īpaši būtiska loma ir tā agrīnai noteikšanai79.
\nAgrīna diagnostika ir izaicinājums, jo bērniem un pusaudžiem vēža pazīmes un simptomi ne vienmēr ir specifiski un bieži vien līdzinās daudz biežāk sastopamām labdabīgām slimībām. Šī iemesla dēļ, veicot novēlotu diagnostiku, ir gadījumi, kad daudziem bērniem un pusaudžiem, diagnosticējot ļaundabīgu audzēju, tas jau ir progresējis.Pirmais agrīnas diagnostikas komponents ir ģimeņu un primārās aprūpes sniedzēju informētība par simptomiem80. Lai mazinātu laiku starp pirmo simptomu parādīšanos un bērna vai pusaudža nosūtīšanu uz BKUS vēža diagnozes apstiprināšanai, lielāki centieni joprojām ir nepieciešami pacientu vecāku un primāro veselības aprūpes speciālistu - ģimenes ārstu un pediatru - izglītošanā par agrīnām vēža pazīmēm bērniem un pusaudžiem un kā tās noteikt vai pārbaudīt ikreiz, kad bērns vai pusaudzis ir atnācis uz vizīti.
\nLīdz ar to šī plāna ietvaros ir jāīsteno Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam iesākto, bet neīstenoto pasākumu 13.1.1. \"Izstrādāt algoritmu primārās aprūpes speciālistiem un ārstiem speciālistiem, kas vērsti uz \"sarkanā karoga simptomiem\", kas liecinātu par bērnu vecuma audzējiem un, kurus nepieciešams tūlītēji nosūtīt uz BKUS NMPON.\" Vienlīdz būtiska ir arī vecāku informēšana par pazīmēm un simptomiem, kas varētu liecināt par ļaundabīgu audzēju bērnam vai pusaudzim un pie kuriem nevajadzētu vilcināties vest bērnu pie ārsta. Ja atklāts laikus, ir lielāka iespējamība, ka vēzis reaģē uz efektīvu ārstēšanu un rada lielākas izdzīvošanas iespējas, mazāk ciešanu un bieži vien lētāku un mazāk intensīvu ārstēšanu.
\nAr vēzi slimu bērnu dzīvē var panākt ievērojamus uzlabojumus, savlaicīgi atklājot vēzi un novēršot aprūpes kavēšanos.81Liela mēroga sekvencēšanas pētījumi ir parādījuši, ka aptuveni 10% bērniem ar ļaundabīgu audzēju ir vēža predispozīcijas sindroms. Atzīto vēža predispozīcijas sindromu un vēža predispozīcijas gēnu skaits nepārtraukti pieaug.82 Ģenētiskās predispozīcijas atpazīšana pirms ļaundabīgas patoloģijas noteikšanas var veicināt agrīnas neoplāzijas diagnosticēšanu. Ģenētiskās predispozīcijas sindroma atpazīšana pēc neoplāzijas diagnozes var mainīt ārstēšanas plānu, ārstēšanas blakņu uzraudzību un, protams, ilgtermiņa uzraudzību, koncentrējoties uz otrās neoplāzijas agrīnu atklāšanu.83 Lai izstrādātu strukturētu uzraudzības plānu un aprūpes modeli bērnu vecuma onkoloģiskajiem pacientiem un viņu ģimenes locekļiem ar ģenētisku predispozīciju onkoloģiskajai slimībai, uz šo plānu tiek pārcelts finanšu un cilvēku resursu nepietiekamības dēļ neīstenotais Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam pasākums 14.1. \"Bērnu onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu onkoģenētiskā riska grupu atlase un padziļināta ģenētiskā izmeklēšana, iedzimtas onkoloģijas predispozīcijas sindromu ietvaros.\".Viens no Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam uzdevumiem bija dalītas aprūpes ieviešana bērnu hematoonkoloģijā (4.2. pasākums). Šobrīd dalītā aprūpe ir ieviesta sadarbībā ar Daugavpils reģionālo slimnīcu, kurā bērniem tiek nodrošināti daži no veselības aprūpes pakalpojumiem tuvāk dzīvesvietai.
\nLai reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi atbalsta un neatliekamās medicīniskās aprūpes pakalpojumiem pēc iespējas tuvāk mājām, būtu jāturpina dalītās aprūpes ieviešana ar citām reģionālajām slimnīcām. Esošā sadarbības pieredze izgaismoja vairākus būtiskus šķēršļus, kas ievērojami ierobežo iespējas sniegt bērnu vecuma pacientiem onkoloģiskās slimības aprūpes pakalpojumus reģionālā slimnīcā. Kā viens no būtiskiem trūkumiem ir ļoti ierobežotas informācijas apmaiņas iespējas starp BKUS un reģionālo slimnīcu. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu dalītās aprūpes modeļa darbību, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi datu apmaiņas risinājumos starp iesaistītajām slimnīcām, lai pacientu uzraugošais ārsts saņemtu pilnvērtīgu, savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pacienta aprūpi reģionālā slimnīcā.
\nKā piemēram, īsos ķīmijterapijas kursus, kam ievades ilgums ir 30 min., saņemšana reģionālā slimnīcā. Teorētiski to ir iespējams veikt, ja BKUS ārstējošais ārsts nozīmē ārstēšanu atbilstoši noteiktam terapijas protokolam un reģionālas slimnīcas ārsts veic šo ordināciju izpildi. Bet, ja nav iespējams saņemt precīzu atgriezenisko saiti par to – kad, kādā devā un veidā, kādus tieši medikamentus pacients ir saņēmis, tad iespējas īstenot pilnvērtīgu pacienta uzraudzību, pieņemt lēmumus situācijās, kad pacienta reakcijas uz terapiju neatbilst sagaidāmai – nav iespējams, un tas būtiski ierobežo dalītas aprūpes iespēju tālāku attīstību. Papildus minētajām problēmām ar informācijas apriti, lai reģionālās slimnīcas spētu īstenot tām uzticētos veselības aprūpes pakalpojumus dalītās aprūpes modeļa ietvaros, tam ir jāparedz atbilstoši finanšu resursi – gan šo pakalpojumu realizēšanai, gan šādu izmaiņu ieviešanas procesam – kas sevī ietver gan veselības aprūpes personāla apmācības, gan sadarbības modeļa izstrādi un ieviešanu.
\nLai dalītajā aprūpes modelī iesaistītās veselības aprūpes iestādes spētu sniegt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un, lai tie būtu bērniem un pusaudžiem ar ļaundabīgajiem audzējiem droši, būtiska ir personāla apmācība šādu pacientu aprūpē. Ir jābūt izstrādātām skaidrām apmācības programmām, lai nodrošinātu, ka personāls uztur un attīsta savas prasmes un zināšanas. Personāla apmācībām ir jābūt obligātām un regulārām, vismaz 1 reizi gadā. Tāpat būtiski, lai reģionālām slimnīcām, ar kurām izveido dalītās aprūpes modeli, būtu nodrošināti un uz vietas pieejami nepieciešamie medikamenti, piemēram, antibiotikas febrilo neitropēniju gadījumos, lai tās spētu nodrošināt asins produktu transfūzijas tad, kad bērnam vai pusaudzim tas ir nepieciešams, nevis tikai noteiktās nedēļas dienās.
\nTāpat nākotnē attīstāms pakalpojums ir dalītās aprūpes ietvars sniegt ķīmijterapijas pakalpojumu arī bērniem gadījumā, ja šī ārstniecības iestāde nodrošina ķīmijterapiju pieaugušajiem un ir pieejami nepieciešamie speciālisti. Kā iespējami sadarbības partneri dalītas aprūpes attīstībai varētu būt – SIA \"Liepājas reģionālā slimnīca\", SIA \"Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca\" Ventspils slimnīca un SIA \"Vidzemes slimnīca\".Pieejamība medikamentiemMedikamentu, kas nepieciešami bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgiem audzējiem ārstēšanai, pieejamībai ir izšķiroša nozīme bērna vai pusaudža ārstēšanas iznākumā. Jārod risinājumi, lai, neskatoties uz nelielo pacientu skaitu un bieži vien augstajām izmaksām, nodrošinātu bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgiem audzējiem ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kā arī ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nepārtrauktu pieejamību. Šīs aktivitātes attiecināmas primāri uz ķīmijterapijas medikamentiem, bet tāpat arī uz cita veida medikamentiem, kuri ir noteikti terapijas protokolos vai vadlīnijās.2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem84 rekomendē, ka būtu jānodrošina pieeja būtiskām pretvēža un atbalstošās aprūpes zālēm, ko izmanto bērnu vēža ārstēšanā visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvairītos no to trūkuma, bērniem draudzīgu devu un zāļu formu pieejamībai, atbilstošām cenu noteikšanas un kompensācijas stratēģijām bērnu mērķgrupai un atbilstošai sāpju kontroles nodrošināšanai visiem bērniem.
\nTāpat jānodrošina tie bērniem nepieciešamie būtiskie medikamenti, kuri ir PVO Bērniem nepieciešamo zāļu paraugsarakstā85 un kuriem ir jābūt pieejamiem nepārtraukti.Jaunu ārstniecības metožu apmaksāšana no valsts budžeta līdzekļiemAr dažādiem centrālās nervu sistēmas audzējiem diagnosticētu bērnu un pusaudžu ārstēšana ietver staru terapiju, kas ir būtiska ļaundabīgo audzēju lokālai ārstēšanai un kontrolei, bet vienlaikus var radīt ilgtermiņa blaknes, t.sk. augšanas un attīstības traucējumus, endokrīnās sistēmas disfunkciju, samazinātu auglību un sekundāro vēzi. Onkoloģijā, īpaši bērnu audzēju ārstēšanā, arvien lielāku nozīmi ir ieguvusi protonu staru terapija. Šī terapija samazina iepriekšminētos riskus, jo tai ir unikāls devas sadalījums, kas, ierobežojot starojuma izkliedi, novirzot augstas devas starojumu uz ļaundabīgo audzēju, ļauj precīzāk ārstēt vienlaikus saudzējot apkārtējos veselos audus, tādējādi radot mazāk īstermiņa un ilgtermiņa blaknes, un nodrošinot labāku turpmākās dzīves kvalitāti.
\nTāpēc protonu staru terapijai kopumā tiek dota priekšroka audzēju ārstēšanā bērniem, jo tā nodrošina mazāku starojumu veselajiem audiem, kas palīdz novērst nopietnas komplikācijas un rada mazāk īstermiņa un ilgtermiņa blaknes. Bērnu vēža ārstēšanas mērķis nav tikai bērna vai pusaudža tūlītēja izdzīvošana. Tā kā bērnam priekšā ir viņa kā pieauguša cilvēka dzīve, ārstu fokuss ir uz labākām un drošākām ārstēšanas metodēm un jāņem vērā arī ārstēšanas iespējamā ilgtermiņa ietekme uz bērna attīstību. Eiropas standarta klīniskās prakses ieteikumu multidisciplinārām komandām, kas iesaistītas centrālās nervu sistēmas audzēju ārstēšanā bērniem un pusaudžiem, pārskatā86 rekomendēts multidisciplinārās sanāksmēs apspriest protonu staru terapiju visiem bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem.
\nProtonu staru terapijas iespēja ir minēta arī daudzos COG protokolos. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams iekļaut protonu staru terapiju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, lai Latvijas bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem pie noteiktām indikācijām būtu iespēja saņemt protonu staru terapiju. Pētījumos secināts, ka, neskatoties uz augstākām sākotnējām izmaksām, protonu staru terapija izmaksu ziņā ir efektīvāka kā staru terapija, jo ievērojami samazinātas ilgtermiņa toksicitātes pārmērīgās izmaksas87.Lielākajai daļai bērnu un pusaudžu akūtu limfoblastu leikēmiju ļoti sekmīgi var izārstēt ar standarta ķīmijterapiju, taču dažos gadījumos ķīmijterapija darbojas tikai uz laiku vai neiedarbojas nemaz.
\nEiropas Zāļu aģentūra (EMA) jau 2018. gadā apstiprināja CAR T-šūnu jeb himēriskā antigēna receptora T-šūnu terapiju, kas ir indicēta to bērnu un jaunu pieaugušo pacientu līdz 25 gadu vecumam ar B-šūnu akūtu limfoblastu leikēmiju (B-ALL) ārstēšanai, kam B-ALL ārstēšana ar ķīmijterapiju ir nesekmīga vai kuriem slimība pēc kaulu smadzeņu transplantācijas atgriežas. CAR T-šūnu terapija ir jauna pieeja vēža ārstēšanai, kurā vēža iznīcināšanai izmanto paša pacienta šūnas. Aferēzes ceļā savāktās bērna T šūnas tiek ģenētiski izmainītas, lai tās atpazītu un iznīcinātu vēža šūnas. Kamēr T šūnas tiek apstrādātas, vēža kontroles nodrošināšanai bērnam var būt nepieciešama ķīmijterapija. Pirms ģenētiski modificēto šūnu atgriešanas bērns saņem sagatavošanas ķīmijterapiju.
\nPēc šūnu atgriešanas bērnam noteiktu laiku ir jābūt ciešā ārstu uzraudzībā. Latvijā CAR T-šūnu terapija, ņemot vērā klīniskās indikācijas un noteiktos kritērijus, varētu būt nepieciešama 1–2 pacientiem gadā. No ES dalībvalstīm CAR T-šūnu terapija bērniem un pusaudžiem ir pieejama, piemēram, Austrijā, Beļģijā (kopš 2019. gada), Čehijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā (kopš 2021. gada), Rumānijā (lēmums par kompensēšanu pieņemts 2020. gadā), Vācijā, Somijā, Spānijā, Zviedrijā. Savukārt, piemēram, Slovākijas pacienti CAR T-šūnu terapiju saņem Čehijā.Dalība klīniskajos pētījumosEiropas Komisija faktu lapā Childhood cancers: Every child and adolescent deserves an equal chance88 norāda, ka pieejamo klīnisko pētījumu procentuālais daudzums, kas ir atvērts dalībai katrā ES valstī, var kalpot kā netiešs rādītājs pacientu piekļuvei pētniecībai un inovatīvām ārstēšanas metodēm. Šajā pašā faktu lapā ir minēts, ka Eiropā no 2010.–2022. gadam bērniem un pusaudžiem ar ļaundabīgu audzēju bija pieejami 436 klīniskie pētījumi.
\nSaskaņā ar Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra (European Cancer Inequalities Registry – ECIR) datiem Latvijā89 bija pieejams tikai 0,2% jeb 1 klīniskais pētījums. Salīdzinājumam Igaunijā tie bija 0,9%, Lietuvā – 1,6%, bet vidēji ES dalībvalstīs – 12,3%. PVO rekomendē90 nodrošināt bērniem ar sliktu prognozi agrīnu piekļuvi klīniskajiem pētījumiem par aprūpes standartu. 2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem91 rekomendē nodrošināt, ka visiem pacientiem tiek piedāvāta piekļuve inovatīvām terapijām klīniskajos pētījumos. Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē92 nosaka, ka visi ar ļaundabīgu audzēju slimie bērni jāaprūpē saskaņā ar vislabākajiem aprūpes protokoliem.
\nIr vispāratzīta patiesība, ka to var vislabāk panākt nodaļās, kur notiek aktīva klīniskā pētniecība un ar onkoloģisko aprūpi saistīto darbību reģistrācijas procesi. Jāveicina prakse, ka katram bērnam, kurš atbilst iekļaušanas kritērijiem, tiek piedāvāta iespēja piedalīties atbilstošos klīniskajos pētījumos, kas vērsti uz optimālu visu bērnu ārstēšanu. Ja nav skaidrības par optimālo ārstēšanu, pētījumi jāveic izlases veidā. COG norāda, ka klīniskie pētījumi ir standarta prakse vēža ārstēšanā bērniem, pusaudžiem un jauniešiem93. Savukārt GPOH norāda, ka īpaši bērniem un pusaudžiem ar augsta riska, recidivējošām vai rezistentām ļaundabīgām slimībām otrās līnijas ārstnieciskās terapijas iespējas ir mazas. Šai pacientu grupai dalība agrīnos klīniskajos pētījumos (I vai II fāzes pētījumos) var būt iespēja izārstēt slimību, paildzināt dzīvi vai vismaz palīdzēt samazināt ārstēšanas blaknes94.18 gadu vecumu sasniegušo jauniešu pāreja uz pieaugušo aprūpiKoordinētas bērnu pārejas uz pieaugušo aprūpi nodrošināšanai jāīsteno nerealizētais Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam 14.3. pasākums \"Onkoloģisko pacientu pāreja uz pieaugušo ārstēšanas un uzraudzības etapu\", kas paredz kritēriju un apmaksas modeļa sadarbībai starp universitāšu slimnīcu speciālistiem izstrādi. Šis pasākums nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju nodrošināšanu bez pārtraukuma.Ilgtermiņa veselības uzraudzība pēc ārstēšanas pabeigšanasIr paaugstināts risks, ka ārstēšanas terapijas toksicitātes rezultātā vai dēļ pašiem ļaundabīgajiem audzējiem bērna vai pusaudža vecumā audzējiem izārstētajiem onkoloģijas pacientiem attīstās ilgtermiņa komplikācijas vai invaliditāte.
\nIlgtermiņā iespējams, ka tas var novest pie hroniskām slimībām un paaugstinātas mirstības - vairākus gadus vai gadu desmitus pēc primārās vēža diagnozes izārstēšanas. Taču ļaundabīgu audzēju un to ārstēšanas radītā ietekme uz izārstēto bērnu un pusaudžu veselību tālākajā dzīvē joprojām netiek pietiekami novērtēta. Piemēram, ASV pētījumā secināts, ka no ļaundabīga audzēja izārstētie bērni un pusaudži piedzīvo pārmērīgu ar viņu ārstēšanu saistītu slimību slogu, proti, ka no ļaundabīga bērna vecuma audzēja izārstētais līdz 50 gadu vecumam vidēji cieš no 17 hroniskām veselības problēmām, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vispārējā populācijā95. No bērnu vecumā izārstētajām onkoloģiskajām slimībām bērniem un pusaudžiem dēļ augsta vēlīno blakņu riska būtiska ir ilgtermiņa veselības uzraudzība (long-term follow-up), ko rekomendē Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē96.
\nBērnu un pusaudžu dzīves kvalitātes uzlabošanai tiek rekomendēta vēlīno blakņu prevencija, agrīna atklāšana un pārvaldība97. Latvijā šāda ilgtermiņa veselības uzraudzīšana iztrūkst, un arvien pieaugot no ļaundabīga audzēja izārstēto bērnu un pusaudžu skaitam, šāda aprūpe kļūst vēl aktuālāka. Šādas aprūpes izveide ir jābalsta starptautiskās un Eiropas līmenī izstrādātajās rekomendācijās gan attiecībā uz šādas aprūpes organizēšanu, gan iesaistīto personālu un aprūpes pakalpojumiem, kas ietver ne tikai veselības aprūpes, bet arī sociālās aprūpes aspektus. Būtiski, lai ilgtermiņa veselības uzraudzīšana ir pieejama visiem bērniem un pusaudžiem, kas izārstēti no ļaundabīga audzēja, lai tā balstās šo bērnu un pusaudžu vajadzībās un lai tā šiem bērniem un pusaudžiem ir pieejama visā dzīves laikā.
\nVienlīdz svarīgi, lai ilgtermiņa veselības uzraudzība ir labi koordinēta un organizēta, un lai tā ir labi saprotama pacientam un/vai viņa vecākiem.Cilvēkresursi bērnu un pusaudžu onkoloģijāBKUS 10. nodaļa Onkoloģija ir vienīgā vieta Latvijā, kur bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nosaka ļaundabīgā audzēja diagnozi, plāno, koordinē un veic ārstēšanu, kā arī uzrauga bērnu veselību pēc ārstēšanas pabeigšanas. Bērnu hematoonkologu, māsu, atbalsta personāla trūkums ir galvenais šķērslis aprūpes kvalitātes celšanai, aprūpes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas labākajai praksei, pilnvērtīgai dalībai Eiropas bērnu onkoloģijas references tīklā (European Reference Network for Paediatric Oncology – ERN PaedCan) un nodaļas spējai iesaistīties klīniskajos pētījumos.
\nCilvēkresursu trūkums nodaļā ir jau labu laiku esoša problēma. Jau Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam ir minēts, ka ir jāpalielina pediatriskajā onkoloģijā kompetento speciālistu skaits (bērnu hematoonkologus, pediatrus, specializētās māsas). Lai arī pēdējos 5 gadus gandrīz ik gadu apakšspecialitātei \"bērnu hematoonkologs\" tiek atvēlēta 1–2 rezidentūras vieta, taču šīs vietas gadu no gada netiek aizpildītas. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, zems atalgojums, liela darba slodze. Ņemot vērā esošo kritisko situāciju, cilvēkresursu nodrošināšana bērnu un pusaudžu onkoloģijā būtu nosakāma kā prioritāte un nekavējoties būtu jāizstrādā stratēģiju ilgtspējīgai cilvēkresursu nodrošināšanai atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām.
\nTā, piemēram, SIOPE pamata bērnu onkoloģijas aprūpes standarti valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem98 nosaka, ka uz 5 pacientiem ir jābūt 1 māsai, māsām ir jābūt apmācītām un pieredzējušām pediatriskajā onkoloģijā, jāpaliek nodaļā un tās nevar rotēt. Cilvēkresursu nodrošināšanas stratēģijā jāiekļauj pasākumus rezidentūras vietu apakšspecialitātē \"bērnu hematoonkologs\" aizpildīšanas nodrošināšanai. Tāpat, ņemot vērā SIOPE izstrādāto Eiropas apmācību programmu pediatriskajā hematoloģijā un onkoloģijā99, kuras mērķis ir nodrošināt standarta apmācību programmu bērnu hematologiem un onkologiem, apsverama iespēja samazināt rezidentūras programmas laiku no 3 uz 2 gadiem. Vienlaikus ārstniecības personālam jānodrošina regulāras apmācību un profesionālās pilnveides iespējas.
\nPiemēram, SIOPE pamata bērnu onkoloģijas aprūpes standarti valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem100 tālākizglītībai un apmācībai pediatriskās onkoloģijas klīnisko prasmju un zināšanu vairošanai rekomendē kā minimums 10 stundas gadā. Bērnu onkoloģijā BKUS visas ķīmijterapijas zāles tiek pagatavotas manuāli, aptiekas aseptiskajās telpās, kas prasa īpaši atbildīgus, apmācītus darbiniekus, kas ikdienā saskaras ar bīstamām zālēm. Lai veicinātu aptiekas atbalstu un farmaceitu piesaisti darbam slimnīcā, šīm darbinieku grupām nepieciešamas ieviest noteiktus papildus veselības uzraudzības pasākumus – piemēram, biežākas veselības pārbaudes visiem slimnīcas darbiniekiem, kas saskarās ar ķīmijterapijas zālēm, obligātu veselības apdrošināšanu no darba devēja puses, piemaksas par kaitīgu un ar spriedzi saistītu darbu, kā arī aptiekas noteikta kvalitātes līmeņa uzturēšanu attiecīgi Eiropas standartiem ķīmijterapijas zāļu pagatavošanā.Paliatīvā aprūpeSaskaņā ar SPKC Veselības datubāzes datiem par zīdaiņu un bērnu mirstības cēloņiem pa vecuma grupām no 2018.–2022. gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 38 bērni un pusaudži, kas vidēji ir 8 bērni un pusaudži gadā. Īpaši reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem dzīves beigās joprojām netiek nodrošināta kvalitatīva, jēgpilna un cieņpilna paliatīvā aprūpe.
\nDzīves pēdējās dienās, kad bērns cieš spēcīgas sāpes un virkni citu simptomu, konsultatīva veida aprūpe pa telefonu vien nav ne pietiekama, ne adekvāta. Bērnam un pusaudzim dzīves beigās sniegtās paliatīvās aprūpes kvalitātei ir paliekoša ietekme uz visu ģimeni. Lai nedublētu īstenojamos pasākumus vairākos politikas plānošanas dokumentos, šajā plānā nav iekļauts neviens VM plānotais pasākums par paliatīvās aprūpes nodrošināšanu ne bērniem, nedz pieaugušajiem, ņemot vērā to, ka plānotie pasākumi paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai iekļauti MK 2020. gada 15. decembra rīkojumā Nr. 774 \"Par konceptuālo ziņojumu \"Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā\"\".Konstatētās problēmas/izaicinājumi:- Daudziem bērniem un pusaudžiem ļaundabīgu audzēju diagnosticē, kad tas jau ir progresējis, jo bērniem un pusaudžiem vēža pazīmes un simptomi ne vienmēr ir specifiski un bieži līdzinās daudz biežāk sastopamām slimībām.- Reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem, kas ārstējas BKUS 10. nodaļā Onkoloģija, nav piekļuves atbalsta un neatliekamās medicīnas aprūpes pakalpojumiem mājām tuvākajās reģionālajās slimnīcās.- Nav nodrošināta bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgajiem audzējiem ārstēšanai nepieciešamo ķīmijterapijas medikamentu, ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nepārtraukta pieejamība.- Nepieciešami uzlabojumi diagnostikas nodrošināšanai – ieviešot jaunas metodes un uzlabojot patoloģijas un molekulārās laboratorijas kapacitāti;- Mūsdienīgas un starptautiskiem standartiem atbilstošas veselības aprūpes nodrošināšanai jāievieš multi-disciplinārās aprūpes komandas – diagnostikas vajadzībām (tai skaitā attīstot Tumor board), ārstēšanas un pēcārstēšanas uzraudzībai, kā arī ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzībai;- Pacientu iekļaušanai un iesaistei pētījumos, nodrošinot atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un terapijas protokoliem atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstoši starptautiskajai praksei – jāveido terapijas protokolu komandas un klīnisko pētījumu vienība, piesaistot un iesaistot šo protokolu īstenošanā – ārstus-klīnicistus, aprūpes māsas, pētniekus, pētījumu un izglītības māsas, datu menedžerus un pacientu un pētījumu koordinatorus.- Ārstēšanas nodrošināšanai atbilstoši starptautiskām vadlīnijām valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā ir jāiekļauj: protonu terapiju noteiktai pacientu grupai pie noteiktām indikācijām, ik gadu jāiekļauj papildus jauni inovatīvie medikamenti, tai skaitā CART-T šūnu terapiju.
\nJānodrošina vadlīnijās iekļauto medikamentu pieejamība un nepārtrauktība – gan attiecībā uz ķīmijterapijas medikamentiem, gan medikamentiem kas paredzēti ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai.- Lai sasniegtu labākos iespējamos terapijas rezultātus īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī savlaicīgu un agrīni diagnosticētu veselības problēmas pacientiem, kuri bērna vecumā pārslimojuši onkoloģisku slimību, jāizstrādā īstermiņa un ilgtermiņa pacientu pēc- ārstēšanas uzraudzības programma, ko nodrošina multi-disciplināru speciālistu komandas.- Pacientu vajadzībām atbilstošas veselības politikas un programmas izstrādei, jānodrošina datu vākšanas, apmaiņas, apstrādes un analīzes risinājumi, kuri sniedz nepieciešamos datus dažādu vērtībā balstītu veselības aprūpes modeļa īstenošanai, tai skaitā izstrādājot klīnisko pediatrisko vēža reģistru, PROM un citu pacientu ziņoto rezultātu datu ievākšanas un analīzes rīkus, un citus risinājumus, kas nodrošina datu apmaiņu (tai skaitā, nodrošinot dalīto pakalpojumu sniegšanu reģionālajās slimnīcās).- Savlaicīgākai diagnostikai, jāizstrādā informatīvie materiāli bērnu vecākiem un primārās veselības aprūpes speciālistiem, informējot par raksturīgajiem iespējamās onkoloģiskās slimības simptomiem jeb \"sarkanajiem karogiem\", aprakstot gadījumus, kad ir ieteicama vēršanās pie speciālistiem aizdomu gadījumā, un gadījumus, kad ir nepieciešama steidzama vēršanās BKUS NMPON.- Minēto uzlabojumu un pasākumu īstenošanai gan iepriekšējā periodā, gan nākamajā periodā būtisks ierobežojums bija jau ilgstoši novērojamais cilvēkresursu trūkums bērnu onkoloģijā.
\nLīdz ar to, lai veiksmīgi īstenotu plānā norādītos mērķus, ir kritiski svarīgi izstrādāt un nodrošināt cilvēkresursu piesaistes programmu un atbalsta mehānismus ārstniecības personu piesaistei bērnu onkoloģijā: hemato-onkologi, pediatri, aprūpes un izglītības māsas, koordinatori – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un uzlabošanai, ārsti-pētnieki, pētījumu māsas, pētījumu koordinatori, datu menedžeri un klīnisko pētījumu uzraudzības speciālisti – pētījumu un pacientu iesaistes klīniskajos pētījumos, kā speciālistu kompetences paaugstināšanas veicināšanai.- Tikai risinot visus augstāk minētos izaicinājumus, ir iespējams sasniegt plānā norādīto virsmērķi – nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādejādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.- Savukārt, sasniegt izvirzīto rezultatīvo rādītāju – novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītāja palielināšanu onkoloģijas pacientiem Latvijā vidējā Eiropas rādītāja līmenī, nav iespējams sasniegt, neatrisinot ilgstoši pastāvošās problēmas ar cilvēkresursu piesaisti bērnu onkoloģijas jomā, un būtiski nepalielinot valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu vismaz šajā plānā minētajā apjomā un nodrošinot medikamentu pieejamību un nepārtrauktību.Lai arī protonu terapijas nepieciešamība un attīstība Plānā uzsvērta bērnu onkoloģijas pacientu kontekstā, vienlaikus jāatzīmē, ka ilgtermiņā protonu terapijas izmantošanas iespējas attiecināmas arī uz pieaugušo onkoloģijas pacientiem, īpaši tādos gadījumos, kad citu ārstniecības metožu iespējas ir izsmeltas vai tās nespēj nodrošināt adekvātu ārstēšanas efektivitāti, vienlaikus samazinot blakņu risku. Ņemot vērā šīs terapijas augsto precizitāti un efektivitāti noteiktās indikācijās (piemēram, galvas smadzeņu un muguras smadzeņu audzēji, acu audzēji, radiojutīgi audzēji pie sarežģītām lokalizācijām), nākotnē jāvērtē iespējas attīstīt reģionālu pieeju protonu terapijas nodrošināšanai Baltijā. Šajā kontekstā Veselības ministrija turpinās izvērtēt iespēju attīstīt Baltijas daļiņu terapijas centra izveides perspektīvu, sadarbībā ar reģiona valstīm, balstoties uz ilgtermiņa veselības politikas plānošanas dokumentiem, epidemioloģiskajiem datiem un izmaksu–ieguvuma analīzi.5.
\nOnkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecībaKvalitatīvai pacientu veselības aprūpei, veselības pakalpojumu un politikas plānošanai un novērtēšanai un pētniecības attīstībai onkoloģijas jomā ir nepieciešami kvalitatīvi, pilnīgi, digitāli un strukturēti veselības dati. Individuāla pacienta veselības aprūpes kontekstā ir nepieciešama kvalitatīva nacionāla līmeņa pacienta elektroniskā veselības karte (EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā), kas nodrošina centralizētu būtisko pacienta veselības datu apkopojumu un pieejamību vai nu izmantojot E-veselības portālu www.eveseliba.gov.lv, vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu gan pacienta veselības aprūpes datu nodošanu E-veselībai, gan piekļuvi E-veselībā esošajiem pacienta datiem.
\nVeselības aprūpes pakalpojumu un veselības aprūpes politikas plānošanas un novērtēšanas kontekstā ir nepieciešams kvalitatīvs vēža pacientu populācijas reģistrs, vēža pacientu klīniskais reģistrs un vēža skrīninga reģistrs.MK 2023. gada 15. augusta sēdes (protokola Nr. 40, 38. §) ietvaros apstiprinātais informatīvais ziņojums \"Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam\" (Stratēģija) izceļ pacientu veselības datu digitalizācijas nozīmīgumu. Viens no Stratēģijā noteiktajiem galvenajiem mērķiem ir pacienta EVK attīstīšana, kas darbosies kā centrālā datu krātuve E-veselības sistēmā un saturēs visaptverošu informāciju par pacientu, t.sk. arī vēža skrīninga datus. Ņemot vērā, ka liela daļa pacientu veselības datu joprojām tiek uzglabāta \"papīra\" formātā vai lokālajās informācijas sistēmās ārstniecības iestādēs, tas kavē EVK pilnvērtīgu darbību.
\nLai to risinātu, Stratēģija paredz līdz 2029. gadam būtisku medicīnisko dokumentu digitalizāciju, radot pamatu mūsdienīgai un integrētai veselības datu pārvaldībai.Vienlaikus Stratēģijas rīcības virzienā \"1.1.1. Attīstīt Digitālās veselības informācijas sistēmas platformu (DigiVesIS platforma), EVK, izmantojamu viedierīcēs\" definēti šādi uzdevumi:• API (Application Programming Interface) risinājumu ieviešana datu apmaiņai starp ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām un E-veselības sistēmu;• Datu standartizācijas un klasifikatoru ieviešana, nodrošinot visu nepieciešamo veselības datu pieejamību centralizētajā datu krātuvē (E-veselības sistēmas EVK);• Pāreja uz HL7 FHIR (Health Level Seven Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartu, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un veicinātu efektīvu, elastīgu un drošu datu pārvaldību starp iesaistītajām pusēm.Stratēģijas rīcības virziena \"Pakalpojumu digitālā transformācija\" uzdevumā \"2.5.
\nNodrošināt onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu elektronisku apstrādi strukturētā formātā un datu apmaiņu starp KUS \" paredzēta vienotas digitālas platformas (onkoloģijas platforma) izveide onkoloģijas pacientu datu pārvaldībai.1. Pacienta elektroniskā veselības karte E-veselības sistēmāPacienta elektroniskā veselības karte (EVK) ir E-veselības sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina pacientu veselības datu apstrādi un pieejamību ārstniecības nolūkos. EVK ietver ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu, tostarp informāciju par ambulatoro izmeklēšanu un ārstēšanu, nosūtījumiem, epikrīzēm, darbnespējas lapām, e-receptēm, radioloģiskajiem izmeklējumiem, vakcinācijām, specifiskām pacientu kartēm (piemēram, traumu, narkoloģijas, psihisko traucējumu, diabēta, tuberkulozes, vēža u.c.), laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un citu būtisku medicīnisko informāciju.No 2026. gada plānots pilnībā atteikties no nosūtījumu papīra formas, to aizstājot ar elektronisku formātu. Šis risinājums paātrinās pacientu nosūtīšanu uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, vienlaikus samazinot ar papīra dokumentiem saistīto informācijas zudumu un pārpratumus.
\nPapildus tam, no 2025. gada 1. oktobra E-veselības sistēmā tiks ieviests jauns e-nosūtījumu modulis, kas ļaus norādīt pacienta piederību konkrētai pacientu grupai, nosūtījuma mērķi un pakalpojuma izpildes steidzamību, piemēram, ja nosūtījums ir sagatavots \"zaļā koridora\" vai \"dzeltenā koridora\" ietvaros. Jaunais modulis ļaus ārstniecības iestādēm organizēt pierakstus, balstoties uz nosūtījumā norādīto informāciju, tādējādi nodrošinot efektīvāku pakalpojumu prioritizāciju.Šobrīd pastāv būtiski izaicinājumi informācijas apritē starp dažādām ārstniecības iestādēm, kas kavē datu ātru un efektīvu apmaiņu. Lai šo problēmu risinātu, ir būtiski nodrošināt visu ārstniecības iestāžu lokālo informācijas sistēmu pilnīgu integrāciju ar E-veselības sistēmu.
\nTas ļautu nodrošināt vienotu un drošu piekļuvi pacienta datiem, kā arī automatizētu datu ievadi, uzlabojot datu kvalitāti un precizitāti.Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas izveideVienlaikus, lai uzlabotu onkoloģijas pacientu ārstēšanas procesa efektivitāti un nodrošinātu vienotu piekļuvi pacientu datiem, tiek strādāts pie tā, lai ieviestu vienotu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformu, kas integrēs klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) esošās informācijas sistēmas un savienos tās ar E-veselības sistēmu. Šī iniciatīva tiek izstrādāta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. \"Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide\" projekta ietvaros, kurš ir apstiprināts ar MK 2023. gada 6. aprīļa rīkojumu Nr. 197.
\nProjektu īsteno RAKUS sadarbībā ar PSKUS, BKUS, NVD, Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), un tā mērķis ir izveidot vienotu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformu, kas integrēs dažādās KUS atbalstošās sistēmas un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu. Paredzams, ka platforma risinās problēmu, ka šobrīd KUS nav savstarpēji pieejami gan aktuālie (operatīvie), gan vēsturiskie ārstniecības un aprūpes dati, tostarp klīniskie un izmeklējumu dati. Datu apmaiņas risinājums tiks veidots, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un E-veselības sistēmu, kas nodrošinās iekļaušanos valsts izveidotajā informāciju un komunikāciju tehnoloģiju koplietošanas un izplatīšanas arhitektūrā.2025.–2026. gadā plānots turpināt projekta īstenošanu.
\nPašlaik tiek veikta projekta tvēruma aktualizācija, līdz ar to Plānā ietvertā informācija par konkrētām aktivitātēm, piemēram, datu veidu integrāciju (klīniskie, administratīvie, staru terapijas dati), platformas funkcionalitāti un ieviešanas posmiem, var tikt precizēta atbilstoši aktuālajai projekta dokumentācijai. Projekta īstenošanā tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt datu kvalitāti, lietotāju vajadzības, kā arī saskaņotību ar citiem valsts mēroga digitālajiem veselības datu risinājumiem. Precizētais projekta tvērums paredz arī iespēju integrēt datus ar citām informācijas sistēmām, piemēram, E-veselības sistēmu, kā arī nodrošināt pētniecībā izmantojamu anonimizētu datu pieejamību. Lai sasniegtu vienotus datu izplatīšanas standartus, tiks pilnveidoti vairāki KUS informācijas tehnoloģiju risinājumi, un atsevišķiem no tiem uzlabojumi tiks veikti centralizēti.
\nProjekta rezultātā tiks panākta onkoloģijas pacientu ārstēšanas un aprūpes datu digitalizācija, nodrošinot vienotu, elektronisku piekļuvi aktuālajiem un vēsturiskajiem datiem. Šī platforma sākotnēji ļaus uzlabot datu apriti starp KUS, vēlāk arī citām ārstniecības iestādēm, nodrošinot ātrāku un precīzāku informācijas pieejamību, kā arī efektīvāku ārstēšanas procesu un labāku pacientu aprūpi. Papildus ir minams, ka šobrīd nav datu, kas ļautu valstij maksāt par rezultātu/ ieguvumu, līdz ar to vismaz 2-3 gadu laikā būtu jāpanāk, ka no Vēža reģistra varētu iegūt datus par katras terapijas efektivitāti un lietošanas ilgumu.2. Latvijas Populācijas vēža reģistrs2023. gadā NVD modernizēja Latvijas Populācijas vēža reģistru, un no 2024. gada 1. janvāra E-veselības sistēmā ir pieejama jauna digitāla pacienta vēža karte.
\nKopš 2024. gada ir ieviests jauns datu apmaiņas tehniskais standarts – HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētu datu uzkrāšanu. Tas kalpos kā būtisks solis, lai ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas un E-veselības sistēma varētu savstarpēji apmainīties ar datiem, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām vai platformām, nodrošinot centralizētu datu uzkrāšanu E-veselības sistēmā. Tāpat ir atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi. Vēža pacienta karte ir papildināta ar sekojošiem klasifikatoriem un klasifikācijām:• SSK-O-3.2 (Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas onkoloģijas trešās redakcijas otrais izdevums) klasifikatoru;• Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru (International Classification of Childhood Cancer);• TNM (Tumor, Nodes, Metastases) klasifikāciju;• AnnArbor/Lugano klasifikāciju;• Clark metodes rādītāju.Šo rādītāju iekļaušana nodrošina sistemātisku un standartizētu pieeju onkoloģisko slimību diagnosticēšanai, klasificēšanai un ārstēšanas plānošanai.
\nKatrs no šiem klasifikatoriem un rādītājiem pievēršas atšķirīgiem audzēja aspektiem, nodrošinot speciālistam pilnīgāku un detalizētāku izpratni par audzēju. Ārstniecības iestādēm ir pienākums atbilstoši SPKC izstrādātajām vadlīnijām iesniegt datus par onkoloģiskajiem pacientiem E-veselības sistēmā, aizpildot Vēža pacienta karti.Vienlaikus jānorāda, ka E-veselības sistēmā Vēža pacienta kartē ietvertā informācija, ko nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 \"Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu\" 23. pielikums, pilnībā atbilst Eiropas Vēža reģistru tīkla 2023. gada 31. martā publicētajām atjaunotajām vadlīnijām par datu kopas standartiem vēža reģistriem.
\nVēža pacienta karte satur detalizētu informāciju par pacienta diagnozi, tostarp audzēja lokalizāciju, morfoloģiju un stadiju saskaņā ar starptautiskām klasifikācijām, piemēram, TNM (Tumor, Nodes, Metastases) un FIGO (Fédération Internationale de Gynécologie et d'Obstétrique). Tajā tiek reģistrēti slimības diagnosticēšanas veidi, primārās un sekundārās diagnostikas datumi, kā arī manipulāciju kodi. Karte ietver arī informāciju par ārstēšanas metodēm, piemēram, ķirurģiskajām operācijām, ķīmijterapijas un staru terapijas veidiem, kursu skaitu un terapiju rezultātiem. Turklāt tajā tiek norādīti laboratorisko un molekulāro izmeklējumu rezultāti, slimības progresijas vai remisijas datumi, kā arī jebkādas attālās metastāzes vai recidīvi, kas konstatēti ārstēšanas gaitā.
\nPapildus šajā kartē tiek iekļauti dati par terapijas efektivitāti, tostarp audzēja reakciju uz ārstēšanu, blakusparādībām un nepieciešamajiem terapijas pielāgojumiem. Tiek izvērtēta arī pacienta dzīves kvalitāte ārstēšanas gaitā, uzsverot gan fiziskos, gan emocionālos aspektus, un dokumentēta nepieciešamība pēc psiholoģiskā vai sociālā atbalsta. Karte aptver arī molekulāros un ģenētiskos izmeklējumus, piemēram, mutāciju analīzes un biomarķierus, kas ietekmē terapijas izvēli. Tajā ir norādes par rehabilitāciju un ilgtermiņa uzraudzību, ieskaitot fiziskās terapijas plānus, sociālo atbalstu un regulāro kontroļu grafikus. Ja nepieciešams, tiek pievienota arī paliatīvās aprūpes informācija, ietverot sāpju un simptomu kontroli, emocionālo atbalstu un dzīves beigu aprūpi.Vēža reģistra modernizācija ir nodrošinājusi iespēju tādu datu iekļaušanai E-veselības sistēmā, kas ļauj SPKC nodrošināt oficiālās statistikas un starptautisko saistību izpildi – gan Oficiālās statistikas programmas nodrošināšanai, gan datu iesniegšanai Eiropas vēža reģistru tīklam (European Network of Cancer Registries) un Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (International Agency for Research on Cancer), ievērojot aktuālos audzēju kodēšanas klasifikatorus un starptautiskās datu kvalitātes prasības, kas nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi.
\nInformācija par oficiālo statistiku ir pieejama Veselības statistikas datubāzē. Vienlaikus SPKC pēc pieprasījuma nodrošina citā griezumā esošu datu sniegšanu. Būtiski uzsvērt, ka statistikas kvalitāte lielā mērā atkarīga no ārstniecības iestāžu iesniegtās informācijas pilnīguma un kvalitātes E-veselības sistēmā. Saskaņā ar MK 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 \"Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu\" 11.4.10. apakšpunktu, ārstniecības iestādēm ir pienākums iesniegt Vēža pacienta kartē norādītos datus E-veselības sistēmā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, ārstēšanas uzsākšanas vai slimības gaitas izvērtēšanas. Turklāt ir jānorāda, ka lielu daļu datu ārstniecības iestādes E-veselības sistēmas Vēža pacienta kartē joprojām ievada manuāli no \"papīra\" formāta medicīniskajiem dokumentiem un to veic veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis nevis ārstniecības persona, kas ne tikai palielina administratīvo slogu, bet arī kļūdas risku datu ievadē un datu pareizībā, jo veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis nav ārstniecības persona un nepietiekamu zināšanu dēļ var ievadīt datus Vēža pacientu kartē kļūdaini.
\nTas savukārt veicina papildu resursu tērēšanu, jo ir nepieciešama datu verificēšana. Saskaņā ar SPKC norādīto, viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas kavē precīzas un savlaicīgas statistikas sagatavošanu, ir ievadīto datu kvalitāte un nepieciešamība šos datus pārbaudīt, izmantojot individuālos pacientu datus. Datu ievadi populācijas reģistrā kavē fakts, ka ārstniecības iestādes nav veikušas savu informācijas sistēmu integrāciju ar E-veselības sistēmu datu nodošanai. Šo kavēšanos izraisa tas, ka daudzām ārstniecības iestādēm nepieciešami būtiski uzlabojumi informācijas sistēmu darbībā. Īpaši tas attiecas uz ārstniecības datu digitalizāciju un sistēmu modernizāciju. Šie uzlabojumi ir svarīgi, lai nodrošinātu integrāciju ar E-veselības sistēmju un sekmētu Vēža pacienta kartes datu nodošanu.
\nTas ļautu veicināt efektīvu un savlaicīgu informācijas apmaiņu veselības aprūpes sistēmā.Lai gan RAKUS, kas ir lielākā onkoloģijas ārstniecības iestāde Latvijā un Latvijas Vēža centra veidotāja, aktīvi strādā pie savu informācijas sistēmu integrācijas ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu automātisku datu ievadi E-veselības sistēmā un sekotu principam \"ievadi vienreiz\", process vēl nav pilnībā pabeigts. Vienīgā KUS, kas to ir izdarījusi, ir BKUS. Kopš 2024. gada septembra BKUS onkologi var ērti un droši nodot informāciju par pacientiem, izmantojot slimnīcas elektronisko informācijas sistēmu, kas nodrošina automātisku datu pārraidi uz E-veselības sistēmā esošo Vēža pacienta karti. BKUS ir kļuvusi par pirmo slimnīcu Latvijā, kas pilnībā pielāgojusi savu elektronisko informācijas sistēmu NVD izstrādātajai Vēža pacienta kartes sistēmai.
\nTas savukārt ļauj izvairīties no manuālas datu ievades un vienkāršo informācijas apmaiņas procesu un seko principam \"ievadi vienreiz\".3. Klīniskais vēža reģistrsLai nodrošinātu ilgtspējīgu Klīniskā vēža reģistra izveidi un attīstību, svarīga ir cieša sadarbība starp KUS un dažādu nozaru speciālistiem. Vadošā loma šī reģistra izveidē un pārvaldībā ir piešķirta RAKUS, kas ir lielākā onkoloģiskās aprūpes iestāde Latvijā ar plašu pieredzi vēža diagnostikā, ārstēšanā. RAKUS ir arī deleģēta Nacionālā vēža centra izveide un akreditācija, līdz ar to, lai nodrošinātu Nacionālā vēža centra akreditāciju un kļūtu par Eiropas Vēža institūtu organizācijas (Organisation of European Cancer Institutes) atzītu centru, ir nepieciešama Klīniskā vēža reģistra izveide un attīstīšana.Klīniskajam vēža reģistram jānodrošina visaptveroša datu pieejas sistēma, kas aptver būtiskos diagnostikas un ārstēšanas aspektus, sākot no laboratoriskajiem un klīniskajiem (īpaši jāakcentē attēldiagnostika) izmeklējumiem, ieskaitot asins analīzes, audzēja marķieru noteikšanu un histopatoloģiskos izmeklējumus, līdz pat molekulārajām un ģenētiskajām analīzēm, piemēram, ģenētiskās mutācijas un epiģenētiskos profilus, kā arī farmakogenomikas datu apkopošanu un imūnprofilēšanu, kas ietver detalizētu informāciju par audzēja mikrovidi un pacienta imūnreakciju u.c. būtisku informāciju. Ņemot vērā audzēju bioloģisko heterogenitāti, kur tā etioloģijā būtiska loma ir ne tikai apkārtējās videi un personas dzīvesveidam, bet arī pārmantotām un somatiskām mutācijām, ir svarīgi, lai Klīniskajā vēža reģistrā tiktu iekļauta ne tikai informācija par atsevišķu mutāciju klātbūtni un audzēja ģenētisko un molekulāro profilu, bet arī dati par pacienta genomu. Šāda pieeja ļautu izvērtēt gan audzēja, gan indivīda ģenētiskās īpatnības, kas ietekmē slimības attīstību, gaitu un terapijas efektivitāti, nodrošinot precīzāku prognozi un personalizētāku ārstēšanas pieeju.Lai Klīniskā vēža reģistra izveide būtu veiksmīga un ilgtspējīga, tās izveidē ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība un dažādu speciālistu iesaiste, kas nodrošinātu reģistra atbilstību mūsdienu medicīnas prasībām un nodrošinātu ārstniecības personām iespēju pieņemt labākos lēmumus pacienta labā.Lai nodrošinātu augstu datu kvalitāti, pilnīgumu un izmantojamību gan ārstniecībā, gan veselības politikas plānošanā, paredzēta cieša mijiedarbība starp E-veselības sistēmā esošo Vēža pacienta karti un Klīnisko vēža reģistru.
\nAbas sistēmas papildinās viena otru, nedublējot funkcijas. Attīstot informācijas sistēmas, tiks nodrošināta automatizēta datu plūsma no Vēža pacienta kartes uz Klīnisko vēža reģistru, tādējādi samazinot administratīvo slogu ārstniecības personām un izvairoties no datu dublēšanas.4. Vēža skrīninga reģistrsStratēģijas 1.2. rīcības virziens \"Veselības datu pieejamība, savlaicīgums, drošība un kvalitāte\" 1.2.2.1. uzdevuma ietvaros paredz attīstīt Vēža skrīninga reģistru, kuru plānots finansēt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta atbilstoši noteiktajai kārtībai, kas ir apstiprināta 2024. gada 26. novembrī Ministru kabinetā – noteikumi Nr. 747 \"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību\" 4.1.1.4. pasākuma \"Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus\" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi\".
\nApstiprinātie noteikumi paredz atbalstīt projektu, kura ietvaros SPKC plāno izstrādāt skrīninga datu moduli, lai veicinātu efektīvu skrīninga pakalpojumu organizēšanu, tostarp uzaicinājumu izsūtīšanu, iedzīvotāju iesaisti, datu apstrādi un pēcskrīninga pakalpojumu nodrošināšanu. Papildus šim, no 2026. gada 1. aprīļa E-veselības sistēmā plānots ieviest jaunu algoritmu, kas automātiski ģenerēs nosūtījumus uz valsts apmaksātiem vēža skrīninga izmeklējumiem. Nākamajos attīstības posmos plānots izveidot integrētu paziņojumu un atgādinājumu sistēmu, kas savlaicīgi informēs iedzīvotājus par izsniegtajiem nosūtījumiem un nepieciešamajiem izmeklējumiem, tādējādi palielinot iedzīvotāju informētību un iesaisti.
\nPlānots, ka izmaiņas ievērojami uzlabos skrīninga atsaucības rādītājus, savlaicīgi atklāto audzēju īpatsvaru, kā arī pacientu dzīvildzes iespējas, nodrošinot labākus ārstēšanas rezultātus.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:- Nepilnīga un sadrumstalota pacienta veselības informācija E-veselības sistēmā apgrūtina ārstniecības iestāžu piekļuvi būtiskiem datiem un palielina administratīvo slogu pacientam. Datu nepilnības un ierobežotā sistēmu savietojamība starp ārstniecības iestādēm kavē efektīvu informācijas apmaiņu un neļauj pilnvērtīgi izmantot E-veselības rīkus klīnisko lēmumu pieņemšanā un resursu racionālā izmantošanā.- Standartizētu un vienoti pieejamu datu trūkums ārstniecības iestādēs apgrūtina valsts organizētās vēža skrīninga programmas kvalitātes izvērtējumu, tostarp nav iespējams pilnvērtīgi analizēt skrīninga aptveri, atsaucību, diagnostisko precizitāti un tālāku pacientu virzību pēc pozitīva testa rezultāta.- Pašreizējā informācijas sistēmu nepietiekamā integrācija un nepilnīgā datu aprite par vēža pacientu ārstēšanu valsts līmenī kavē iespēju ieviest vērtībās balstītu apmaksas modeli, tostarp finansiālās līdzdalības līgumus ar inovatīvo zāļu ražotājiem, iekļaujot šīs zāles kompensējamo zāļu sarakstā.
\nLai nodrošinātu šāda modeļa ieviešanu, ir būtiski pieejami kvalitatīvi un salāgojami dati par ārstēšanas rezultātiem, terapijas efektivitāti un ilgumu.IV. Plānā paredzētie pasākumiPlāna virsmērķisNodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPolitikas rezultāts:Pilnveidota profilaktisko pasākumu un savlaicīgi pieejamu, izmaksu efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana onkoloģijas jomā Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi pagarinot labā veselībā nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.Rezultatīvie rādītāji:1.
\nSamazinājusies ikdienas smēķēšanas paraduma izplatība cilvēkiem darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) – 2022.g -29,3%, 2027.g- 24,7%.2. Samazinājies pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju (6 alkohola devas) īpatsvars darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) – 2022.g – 39,1% 2027.g - 38,2%.3. Palielinājies CPV vakcinācijas kursu savlaicīgi pabeigušo 12 gadus veco meiteņu un zēnu īpatsvars: 2023. gadā meitenes – 46,1%, zēni – 38,0%; 2027. gadā meitenes un zēni – 75%.4. Palielināta valsts organizētā vēža skrīninga programmas aptvere (2023. gadā – krūts vēža skrīnings – 36,1%, dzemdes kakla vēža skrīnings 55,2%, zarnu vēža skrīnings – 25,8%, prostatas vēža skrīnings – 80%; 2027. gadā - krūts vēža skrīnings – 70%, dzemdes kakla vēža skrīnings 70%, zarnu vēža skrīnings – 35%, prostatas vēža skrīnings – 90%).5.
\nPanākts, ka uz krūts, dzemdes kakla vēža skrīningu 5 gadu periodā uzaicinājumu saņem vismaz 90% no atbilstošās mērķa grupas, kā arī ir izveidota sistēma, lai Eiropas Vēža informācijas sistēmā (ECIS) tiek ievadīti vismaz 80% no tur prasītās vēža skrīninga informācijas.6. Līdz 2027. gada beigām tiek izstrādāts izvērtējums un pozitīva izvērtējuma gadījumā - plāns organizēta prostatas, kuņģa un plaušu vēža skrīninga ieviešanai.7. Samazinājusies mirstība no onkoloģiskajām slimībām Latvijā, lai tā atbilstu ES vidējiem rādītājiem (2023.gadā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem līdz 64 gadu vecumam - 96,4 uz 100 000 iedzīvotāju; 2025. gadā - mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem līdz 64 gadu vecumam 95,8 uz 100 000 iedzīvotāju; 2026. gadā 95,1 uz 100 000 iedzīvotāju un 2027. gadā 95,0 uz 100 000 iedzīvotāju ).8.
\nPanākta novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītāja palielināšanās onkoloģijas pacientiem Latvijā vidējā Eiropas rādītāja līmenī – vismaz 55% (visiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas): 2017.–2022.gadā - 48%, 2023.–2028.gadā - 55%.9. Palielinājies novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītājs bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku slimību, visiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas: 2017.–2022. gadā – 82,2%, 2019.–2024. gadā – 80,0%, 2023.–2028. gadā - 84%.10. Līdz 2027. gadam iegūta starptautiska Latvijas Vēža centra akreditācija, kas apliecina Latvijas onkoloģijas aprūpes atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem.11. Līdz 2027. nodrošināta regulāra darbību koordinācija visu galveno institūciju starpā, kas nodrošina valsts pakalpojuma sniegšanu ļaundabīgo audzēju prevencijā un ārstēšanā.12.
\nPalielināts pacientu apmierinātības līmenis, lai sasniegtu augstāku kvalitātes standartu, uzlabotu pacientu pieredzi un veicinātu ārstniecības procesu efektivitāti. 1. Rīcības virziensOnkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostikaN.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņšPrimārā profilakse 1.1.Īstenot sabiedrības informēšanas, izglītošanas un profilakses pasākumus, ņemot vērā dzimumu atšķirības, onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanai (sauļošanās, krūšu pašpārbaude u.c.).Samazinājusies onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība un ietekme uz sabiedrības veselību.Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanai.SPKCĀrstniecības personu profesionālās asociācijas, NVO, pašvaldības, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes2027. gada II pusgads1.2.Īstenot mērķtiecīgus sabiedrības informēšanas pasākumus (kampaņu) par alkohola lietošanu kā vienu no onkoloģisko slimību riska faktoriem.Paaugstinājusies sabiedrības izpratne par alkohola lietošanas saistību ar vēža attīstības risku.Īstenoti mērķtiecīgi sabiedrības informēšanas pasākumi (kampaņa) par alkohola lietošanas saistību ar dažādu vēža attīstības risku, īpaši sievietēm par alkohola lietošanas saistību ar paaugstinātu krūts vēža attīstības risku.VMSPKC, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes2026. gadaII pusgads1.3.Nodrošināt smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbību iedzīvotājiem.Palielinājusies smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.Aktualizēta 2019. gadā izstrādā apmācību programma un materiāli atbalsta grupu vadītājiem/dalībniekiemApmācīti speciālisti atbalsta grupu vadīšanai.Nodrošinātas bezmaksas atbalsta grupas iedzīvotājiem t.sk. specifiskās vietās, piemēram, ārstniecības iestādēs un ieslodzījumu vietās.VMSPKC, pašvaldības, ārstniecības iestādes2027. gadaII pusgads1.4.Īstenot mērķtiecīgus sabiedrības informēšanas pasākumus dažādām mērķagrupām par smēķēšanas, t.sk. pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību.Paaugstinājusies sabiedrības izpratne par smēķēšanas ietekmi uz veselību.Īstenoti mērķtiecīgi sabiedrības informēšanas pasākumi par visu veidu smēķēšanas produktu, t.sk. pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību.VMSPKC, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes2026. gadaII pusgads1.5.Īstenot apmācības ārstniecības personām par smēķēšanas ietekmi uz veselību un terapijas iespējām, iekļaujot smēķēšanas atmešanas ārstniecības pamatprincipus.Uzlabojušās ārstniecības personu zināšanas par smēķēšanas ietekmi uz veselību un smēķēšanas atmešanas ārstniecības pamatprincipiem.Īstenotas apmācības ārstniecības personām par smēķēšanas ietekmi uz veselību, nikotīna atkarīgu pacientu diagnosticēšanu, metodēm, smēķētāju motivēšanu pārtraukt smēķēšanu un terapijas metodēm.VMĀrstu asociācijas2026. gadaII pusgads1.6.Īstenot izglītojošus pasākumus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, pievēršot uzmanību krūšu, kolorektālajam, plaušu, ādas, priekšdziedzera vēzim u.c. izplatītajām onkoloģiskajām slimībām, tādējādi mazinot priekšstatu par vēzi kā neārstējamu slimību.Aktualizēta onkoloģisko slimību agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīme (īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, ar viszemāko vēža skrīninga aptveri (īpaši Latgalē un Zemgalē).
\nUzlabojusies onkoloģisko slimību agrīna diagnostika un atsaucība organizētajiem skrīningiem.Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu (īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, ar viszemāko vēža skrīninga aptveri).SPKCĀrstniecības personu profesionālās asociācijas, NVO, ārstniecības iestādes2027. gada II pusgads1.7.Sabiedrības informēšanas pasākumi par valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV infekciju.Aktualizēta onkoloģisko slimību profilakses nozīme.Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par vakcināciju pret CPV infekciju.SPKCNVD, NVO, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes2027. gada II pusgadsSpecifiskā profilakse 1.8.Paplašināt vakcinācijas grupu pret CPV infekciju.1.8.1.
\nPaplašināta vakcinācija pret CPV infekciju no 18 līdz 25 (ieskaitot) gadiem sievietēm un vīriešiem, kuri iepriekš nav vakcinēti;Vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem arī sievietēm un vīriešiem līdz 25 gadu (ieskaitot) vecumam.VM, NVD, SPKCLĢĀA, LLĢĀA, ārstniecības iestādes2027. gada II pusgads1.8.2. izvērtēta iespēja vakcinācijas veikšanai riska grupas pacientiem: - imūnsupresētie pacienti (t.sk. HIV pacienti līdz 55 gadu vecumam);- sievietes pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas;Vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem arī riska grupas pacientiem (imūnsupresētie pacienti (t.sk. HIV pacienti līdz 55 gadu vecumam),sievietes pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas).VM, NVD, SPKCProfesionālās ārstu asociācijas2027. gada II pusgads1.8.3.
\nNodrošināta vakcinācijas pret CPV infekciju aptveres regulāra uzraudzība.Katru gadu sagatavots pārskats par veikto vakcināciju pret CPV infekciju.SPKCNVD2027. gada II pusgadsVēža skrīnings 1.9.Izveidot valsts organizētā vēža skrīninga programmas pārvaldības struktūru.1.9.1. Izveidota valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzības komisija (padome);Izveidota konsultatīva struktūra valsts organizētā vēža skrīninga politikas pilnveides un īstenošanas jautājumu risināšanai.VMSPKC, NVD, profesionālās ārstu asociācijas, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, pacientu organizācijas, NVO2025. gada II pusgads1.9.2. Izveidotas padomdevēju struktūras ar mērķi pārraudzīt konkrēto vēža skrīninga programmu, sniegt priekšlikumus un profesionālu atbalstu valsts organizētā vēža skrīninga programmu pilnveidei.Izveidota un uzsākusi darbību struktūra ar noteiktiem uzdevumiem un atbildībām: 1. krūts vēža skrīningam;2. dzemdes kakla vēža skrīningam;3. kolorektālā vēža skrīningam.SPKCNVD, VM, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2025. gada II pusgads1.10.Izstrādāt un uzsākt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam atbilstoši Eiropas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijām.1.10.1.
\nIzstrādāts pacienta klīniskais ceļš (referral pathway) starp dažādiem aprūpes līmeņiem, lai nodrošinātu skrīninga procesa nepārtrauktību. Aktualizēts atbilstoši nepieciešamībai;• Izstrādāts krūts vēža un kolorektālā vēža skrīninga pacienta ceļš.• Aktualizēts dzemdes kakla vēža skrīninga pacienta ceļš.• Vēža skrīnings nodrošināts atbilstoši klīniskajam ceļam.• Jaunu skrīninga pieeju ieviešana pacienta ceļos, atbilstoši kvalitātes vadlīnijām, ja tās tiek atjaunotas.VM, SPKCNVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā2027. gadaII pusgads1.10.2. Sagatavotas un regulāri atjaunotas (ne retāk kā reizi piecos gados) jaunākās uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas un izmeklējumu protokoli visām vēža skrīninga programmām, pamatojoties uz Eiropas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijām un kvalitātes nodrošināšanas shēmām;Apstiprinātas un izplatītas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijas un izmeklējumu protokoli.SPKCNVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2027. gada II pusgads1.10.3.
\nIzveidota sistēma, lai izmērītu un novērtētu vēža skrīninga pakalpojumu atbilstību vadlīnijām. Noteikts budžets skrīninga programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai;Nodrošināta skrīninga programmas darbības rezultātu – indikatoru iegūšana (par procesu, kvalitāti, efektivitāti un izmaksām).SPKCNVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2027. gada II pusgadsSagatavots ikgadējs ziņojums par skrīninga programmas darbības rezultātiem.1.10.4. Sagatavots plāns un veiktas regulāras pārbaudes, nodrošināta skrīninga procesa kvalitātes uzlabošana.Regulāri veikti auditi un dokumentēti rezultāti, kas atbilst kvalitātes standartiem.SPKC, VMRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, VI, PSKUS2027. gadaII pusgads1.11.Pārskatīt krūts vēža skrīninga stratēģiskā iepirkumā noteiktās kvalitātes prasības un rezultatīvos rādītājus ārstniecības iestādēm, kas sniedz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus.1.11.1.
\nAktualizētas kvalitātes prasības un rezultatīvie rādītāji pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu veikšanu.Izstrādātas vienotas prasības pakalpojuma sniedzējiem. Sagatavota aktualizēta stratēģiskā iepirkuma dokumentācija un nodrošināta stratēģiskā iepirkuma veikšana.NVD, SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā2026. gada I pusgads1.11.2. Veikta krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma veikšana noteiktās ārstniecības iestādēs.Sagatavots ziņojums par krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma veikšanas rezultātiem.SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS2027. gada I pusgads1.11.3. Izvērtēta krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma ieviešanas iespēja nacionālā mērogā.Sagatavotas rekomendācijas turpmākai mamogrāfijas skrīninga lasījumu veikšanai nacionālā mērogā.SPKC, VMRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, VADDA2026. gada II pusgads1.12.Izvērtēt Krūts vēža skrīninga centra izveides iespējas RAKUS.Sagatavoti priekšlikumi Krūts vēža skrīninga centra izveidei, iekļaujot tajos arī nepieciešamā finansējuma aprēķinus.Krūts vēža skrīninga aptveres palielinājums.
\nSkrīninga mamogrāfijas pakalpojuma kvalitātes uzlabošanās.VMRAKUS, SPKC, NVD2026. gada I pusgads1.13.Veikt pilotpētījumu un noteikt piemērotāko kolorektālā vēža skrīninga organizācijas modeli.Veikts pilotpētījums, iegūti dati par Latvijas situācijai piemērotāko kolorektālā vēža skrīninga organizācijas modeli.Sagatavots ziņojums par pilotpētījuma rezultātiem un rekomendācijas turpmākai kolorektālā vēža skrīninga organizēšanai atbilstoši EK prasībām.SPKCNVD, LU, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2027. gada II pusgads1.14.Izvērtēt EK rekomendācijām atbilstoša organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanas iespējas.Pamatojoties uz Latvijas epidemioloģiskajiem datiem, nepieciešamā pakalpojuma pieejamības analīzi, kā arī EK vadlīnijās iekļautos principus prostatas vēža skrīningam, izstrādāt ieteikumus organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanai.Sagatavots valsts organizētā prostatas vēža skrīninga klīniskais ceļš atbilstoši EK rekomendācijām.VM, SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, Latvijas Urologu asociācija2027. gada II pusgads1.15.Izstrādāt kārtību, kādā ieslodzītajām personām tiek nodrošināta piekļuve valsts organizētajām vēža skrīninga programmām, tostarp izveidojot sadarbības mehānismus starp Ieslodzījuma vietu pārvaldes Latvijas Cietumu slimnīcu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un atbildīgajām valsts institūcijām.Ieslodzītajām personām ir nodrošināta vienlīdzīga iespēja piedalīties dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīninga programmās, veicinot agrīnu vēža diagnostiku un samazinot ārstēšanas novēlošanos ieslodzījuma laikā.- Apstiprināta kārtība par ieslodzīto personu piekļuvi vēža skrīningam.- Ieviests sadarbības mehānisms starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un veselības aprūpes sniedzējiem.NVD, VMTM2026. gada I pusgads1.16.Uzlabot vēža skrīninga 2. etapa izmeklējumu pieejamību.1.16.1.
\nIzvērtētas iespējas paplašināt pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas nodrošina skrīninga 2. etapa izmeklējumus visām vēža skrīninga programmām;Visu vēža skrīninga programmu 2. etapa izmeklējumi pieejami paātrinātā kārtībā.NVDRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā,PSKUS, VM, SPKC, VADDA2027. gada II pusgads1.16.2. Izvērtēta iespēja paplašināt apmaksas nosacījumus dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros apmaksāt atkārtotu šķidruma citoloģiju veikšanu (tajā skaitā augsta riska CPV tipu noteikšanu) no valsts budžeta līdzekļiem.Sievietēm, kurām dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros ir konstatēti citi augsta riska CPV tipi, kas nav 16. un 18. tips, nodrošināta atkārtota šķidruma citoloģiju veikšana no valsts budžeta līdzekļiem.
\nAnalīze tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem arī gadījumos, ja sieviete vēršas pie maksas ginekologa. Sievietēm, kurām kolposkopijā ar/bez biopsijas konstatē dzemdes kakla LSIL (zema riska) izmaiņas, pēc gada valsts apmaksā augsta riska CPV testēšanu atbilstoši pacienta ceļam.NVDRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Onkoginekologu asociācija, SPKC2027. gada II pusgadsUzaicinājumu sistēma un komunikācija ar skrīninga dalībniekiem 1.17.Izstrādāt un īstenot sabiedrības informēšanas stratēģiju par vēža skrīningu.Izstrādāts plāns sabiedrības informēšanai par vēža skrīningu.Organizētas informatīvās kampaņas ar palielinātu sabiedrības līdzdalību un veicināta sabiedrības izpratne par vēža skrīninga nozīmi.SPKCNVD, Latvijas Digitālās veselības centrs, NVO, ārstu asociācijas, VM2027.gada II pusgadsSkrīnings: personāla kompetenču celšana 1.18.Vēža skrīninga pārvaldībā un realizācijā iesaistītā personāla apmācība un kompetenču pilnveide.1.18.1.
\nVeikta analīze par apmācību un tālākizglītības programmu vajadzībām katrā no vēža skrīninga programmām. Izstrādāts plāns, saplānots realizācijai nepieciešamais budžets;Sagatavots plāns nepieciešamo apmācību un tālākizglītības apmācību veikšanai.SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, VADDA2026. gada II pusgads1.18.2. Izstrādātas un pilnveidotas esošās vēža skrīninga programmas un vēža skrīninga organizācijā iesaistītie speciālisti apguvuši un pilnveidojuši zināšanas un kompetences skrīninga organizācijas un analīzes jautājumos;Apmācību programmas apstiprinātas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Iesaistītie darbinieki apmācīti skrīninga organizācijas un analīzes jautājumos.VM, SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā2026. gada II pusgads1.18.3.
\nOrganizēta izglītojoša konference primārās veselības aprūpes speciālistiem (ģimenes ārstiem, ginekologiem, vecmātēm u.c. speciālistiem) par valsts organizētā vēža skrīninga aktuālajiem jautājumiem.Primārās aprūpes sniedzējiem sniegta informācija par aktuālajiem valsts organizētā vēža skrīninga jautājumiem.SPKCLU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā2026. gada II pusgadsSkrīnings: pētniecība 1.19.Integrēt pētniecības aktivitātes skrīninga programmās, lai uzlabotu to efektivitāti.Iesaistīt pētniecības institūcijas, lai novērtētu skrīninga programmu efektivitāti.Pētniecības komponente iekļauta skrīninga programmās un analizēti rezultāti. Uzlabotas skrīninga programmas, balstoties uz pētījumu rezultātiem un efektivitātes analīzi.SPKCNVD, LU,RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā,2027. gada II pusgads1.20.Izvērtēt citu ļaundabīgo audzēju skrīninga programmu ieviešanu, atbilstoši ES rekomendācijām.1.20.1.
\nIzvērtētas iespējas plaušu vēža skrīninga ieviešanas pilotpētījumu īstenošanai (izmantojot zemu starojuma devu datortomogrāfiju) paaugstināta riska grupā;Izstrādātas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas organizēta plaušu vēža skrīninga pilotpētījuma īstenošanai;VM, SPKCLU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2026. gada II pusgadsSagatavoti priekšlikumi un nepieciešamie finanšu aprēķini valsts organizēta plaušu vēža skrīninga pilotprojekta uzsākšanai.SPKC, NVDVM2027.gada I pusgads1.20.2. Izvērtētas iespējas kuņģa vēža skrīninga ieviešanas pilotpētījumu īstenošanai paaugstināta riska grupā.Sagatavotas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas organizēta kuņģa vēža skrīninga pilotpētījuma veikšanai.VM, SPKCLU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas2027. gada II pusgads1.21.Veikt organizēta vēža skrīninga izmaksu efektivitātes pētījumus.Veikta izmaksu-efektivitātes analīze (optimāli – modelēšanas analīze) dažādu skrīninga modifikāciju izmantošanai Latvijas apstākļos.
\nAnalīze veicama uz starptautiskas pieredzes pamata, eventuāli – piesaistot papildus starptautisko ekspertīzi un finansējumu.Veiktās analīzes rezultāti ļaus optimāli plānot finanšu līdzekļu ieguldījumus sistēmā izmaksu-efektīvākā rezultāta sasniegšanai.SPKCNVD2027. gada I pusgads1.22.Iesaistes plānošana starptautiskajā sadarbībā Eiropas digitālo vēža attēlu infrastruktūras veidošanā un attīstīšanā (EDIC).Veikta izpēte par vienotu datu standartu piemērošanas iespējām Latvijas vēža attēlu datu apritē, kas ļaus uzlabot pakalpojumu kvalitāti Latvijas pacientiem un datu apmaiņas iespēju potenciālu ar citām ES valstīm.Sagatavoti priekšlikumi par vienotu standartu piemērošanas iespējām vēža attēlu datu apritē.VM (LDVC)LU, RSU, RAKUS, PSKUS, BKUS2027. gada II pusgads1.23.Sniegt atbalstu pētījumiem personalizēta skrīninga ieviešanai, t.sk. paaugstināta saslimšanas riska grupās ar onkoloģiskām slimībām.1.23.1.
\nIzvērtētas iespējas ieviest personalizētu skrīningu paaugstināta saslimšanas riska grupās pamatojoties uz ES kvalitātes vadlīniju kritērijiem;Izstrādāti ieteikumi personalizēta skrīninga modifikāciju ieviešanai klīniskajā praksē (atkārtotu un kontroles izmeklējumu veikšanai).SPKCBMCRSU, LURAKUS,PSKUS, BKUS2027. gada II pusgads1.23.2. Izstrādāts rīcības algoritms paaugstināta saslimšanas riska grupas pacienta nosūtīšanai pie citiem speciālistiem;Izstrādāta vienota kārtība kādā paaugstināta saslimšanas riska grupas pacienti tiek nosūtīti pie citiem ārstiem speciālistiem.VMSPKC, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, BMC2027. gada II pusgads1.23.3. Personām, kas ietilpst paaugstināta saslimšanas riska grupā (piemēram, pacienta radinieki, kuriem pierādīta BRCA mutācija, Lynch sindroms, utt.), nodrošināta savlaicīga ģenētiķa konsultācija.Nodrošināta valsts apmaksāta ģenētiķa konsultācija personām, kas ietilpst paaugstināta saslimšanas riska grupā.NVDRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS2027. gada II pusgads1.24.Izstrādāt protokolu un veikt izmaksu aprēķinus par kolonoskopiju veikšanu iedzīvotāju grupām, kurām kolonoskopija indicēta kā sākotnējais izmeklējums.Definēt indivīdu grupas, kurām kolonoskopija indicēta kā sākotnējais izmeklējums, aizstājot testu veikšanu slēpta asins piejaukuma noteikšanai (vadoties pēc ģimenes anamnēzes, slimībām, ģenētiskās izmeklēšanas datiem), veikt ietekmes izvērtējumu uz budžetu.Definētas izmeklējamo pacientu grupas, rekomendēto izmeklējumu veikšanas vecuma robežas un intervāli, kā arī izvērtēta ietekme uz budžetu.SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, Latvijas Gastroenterologu asociācija, Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācija (GASTRO), VM2026. gada II pusgadsAgrīnā diagnostika 1.25.Izvērtēt iespēju, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz \"zaļo koridoru\" pie onkologa un vēža skrīninga 2. etapa izmeklējumiem var izsniegt ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.1.25.1.
\nIzvērtēta iespēja, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz \"zaļo koridoru\" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr.555 \"Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība\" paredzot kārtību, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz \"zaļo koridoru\" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.VMNVD2026. gada II pusgads1.25.2. Veikts pilotprojekts vienā no vēža nozoloģiskajām grupām (piem., dermatoloģijā) ar mērķi izpētīt iespēju, kad aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz \"zaļo koridoru\" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.Pilotprojekta ietvaros izpētīta iespēja pacientiem, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku slimību un kuri apmeklē ārstu speciālistu, kurš nav līgumattiecībās ar NVD, saņemt onkologa konsultāciju \"zaļā koridora\" ietvaros.VMNVD, ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, PSKUS2026. gada II pusgads1.26.Pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību \"zaļā koridora\" un \"dzeltenā koridora\" ietvaros.Pilnveidota kārtība kādā onkoloģiskie pacienti var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus \"zaļā koridora\" un \"dzeltenā koridora\" ietvaros.Pacientiem nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus \"zaļā koridora\" un \"dzeltenā koridora\" ietvaros.NVDVM, ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, PSKUS, BKUS, ārstniecības iestādes2026. gada II pusgads1.27.Pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā saņemšanas vietu kartējumu.Pārskatīts veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā saņemšanas vietu kartējums.
\nIzstrādājot priekšlikumus pakalpojumu pieejamības pilnveidošanai, izvērtēts, kuri pakalpojumi, atbilstoši ievades iespējām, piemēram, subkutānas medikamentozas terapijas gadījumā, varētu tikt sniegti pacienta dzīvesvietā, vai maksimāli tuvāk pacientam, piemēram, ģimenes ārsta praksē, vai ķīmijterapijas kursus ārstniecības iestādē, tādējādi samazinot izmaksas, kas rodas pacientiem un ārstniecības iestādēm un ietaupa valsts budžeta līdzekļus.Izstrādāti priekšlikumi pakalpojumu pieejamības pilnveidošanai.VMRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, ārstu profesionālās asociācijas, PSKUS, VADDA2026. gada II pusgads1.28.Ieviest modernākas un precīzākas diagnostikas metodes uroloģijas jomā.Uroloģisko vēžu savlaicīgākai atklāšanai nodrošināti specifiski biomarķieru testi un daudzparametru magnētiskā rezonanse, lai precīzāk noteiktu slimības stadijas un izvērtētu terapijas iespējas.Nodrošināts pakalpojums 90 pacientiem.NVDUrologu asociācija, RAKUS, PSKUS, ārstniecības iestādes2027. gadaII pusgads2.
\nRīcības virziensPacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana onkoloģijas jomāN.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš2.1.Pilnveidot vienotās stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) par saņemtajiem pakalpojumiem onkoloģiskā profila slimnīcās apkopošanu un analīzi, lai uzlabotu pacientu pieredzi.Nodrošināta stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) datu apkopošana onkoloģiskā profila slimnīcās.1. Visās onkoloģiskā profila slimnīcās tiek veikta pacientu ziņotās pieredzes (PREM) mērīšana un novērtēšana par stacionārā saņemtajiem pakalpojumiem;SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca2026. gada II pusgads2. 20% no stacionārā ārstētajiem pacientiem sniedz PREM vērtējumu;3.
\nIzstrādāt un ieviest PREM sistēmu datu salīdzināšanai starp slimnīcām.2027. gada II pusgads2.2.Sagatavot rekomendācijas pacientu pieredzes uzlabošanai stacionārā pamatojoties uz stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) mērījumiem par saņemtajiem pakalpojumiem onkoloģiskā profila slimnīcās.Uzlabota onkoloģijas pacientu pieredze stacionārā.1. Sagatavotas rekomendācijas un noteiktas prioritātes pacientu pieredzes uzlabošanai stacionārā.SPKCRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Pacientu pieredzes asociācija, Onkoalianse2026. gada I pusgads2. Izvērtēti nepieciešamie resursi uzlabojumu veikšanai.2.3.Veikt RSU un PSKUS īstenotā \"Pacientu ziņotie iznākuma rādītāji krūts vēža pacientēm\" pilotpētījuma analīzi un labās prakses integrēšanas novērtēšanu un ieviešanas plāna sagatavošanu onkoloģiskajā aprūpē nacionālā līmenī.Pacientiem un speciālistiem pieejami dati par pacientu ziņotajiem veselības iznākumu (PROM) mērījumiem saistībā ar krūts vēzi.1.
\nNovērtēti rezultāti un pārskatīti validētie un pielāgotie rīki (t.i. dažādas mērījumu skalas gan vispārīgie PROM, gan diagnožu specifiskie).SPKCRSU, PSKUS Krūts slimību centrs, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā2026. gada I pusgads2. Sagatavoti priekšlikumi izvēlēto krūts vēža PROM rīku ieviešanai nacionālā līmenī, tajā skaitā par nepieciešamajiem personāla resursiem un tehniskajiem risinājumiem.3. Sagatavoti priekšlikumi pacientu ziņoto veselības iznākumu mērījumu (PROM) ieviešanai citās diagnožu grupās.2.4.Izveidot vērtībā balstītu veselības aprūpi krūts vēža ārstēšanā. Pasākums ietver kvalitātes kritēriju modeļa izstrādi, balstoties uz ECIBC ietvaru, pacientu ziņotās pieredzes (PREM) un pacientu ziņoto rezultātu (PROM) anketu izstrādi un novērtēšanu, un pakalpojuma apmaksas modeļa izveidi.2.4.1.
\nIzstrādāts vērtībās balstītās veselības aprūpes krūts vēža ārstēšanas ietvars, iekļaujot kvalitātes novērtēšanu, pacientu ziņoto pieredzi un jauna apmaksas modeļa izstrādi. Apzināti nepieciešamie resursi un veikta finanšu ietekmes novērtēšana pasākuma īstenošanai;Izstrādāts pakalpojuma ietvars, kas ir kvalitatīvs, efektīvs un orientēts uz pacienta vajadzībām. Pakalpojuma ietvaros attīstītie risinājumi, kas ietver kvalitātes novērtēšanu, pacientu ziņoto pieredzi un jauna apmaksas modeļa izstrādi - piemaksa par rezultātu, veidos pamatu vērtībā balstītu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībā.NVDRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, VADDA2026. gada II pusgads2.4.2. Izstrādāts procesa plāns pakalpojuma ieviešanā un izvērtētas iespējas pasākuma īstenošanai pilotprojekta formā, izmantojot pieejamos resursus pakalpojuma nodrošināšanai izvēlētā ārstniecības iestādē.Nodrošināta jauna pakalpojuma izstrādātā ietvara testēšana, kur pakalpojums ir kvalitatīvs, efektīvs un orientēts uz pacienta vajadzībām.NVDRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības iestādes2027. gada II pusgads3.
\nRīcības virziensOnkoloģisko slimību ārstēšanaN.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš3.1.Apzināt priekšvēža saslimšanu ārstēšanai nepieciešamās tehnoloģijas/medikamentus.Sagatavotas rekomendācijas par priekšvēža saslimšanu ārstēšanai paredzētajām tehnoloģijām/medikamentiem (piem., lāzerablācijas ar CPV infekcijas saistītiem maksts priekšvēža bojājumiem, balsenes priekšvēža bojājumiem, augsta riska polipi un displāzijas kuņģa zarnu traktā, kad būtu iespēja attālināt/novērst vēža attīstību).Pacientiem ar priekšvēža saslimšanu attālināta vai novērsta vēža attīstība.VMRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstu profesionālās asociācijas, ZVA, NVD, PSKUS, zāļu ražotāju pārstāvji2026. gada II pusgads3.2.Pilnveidot pacientu un pakalpojumu koordinatoru ieviešanas modeli.Visās universitātes slimnīcās pilnveidots pacientu un pakalpojumu koordinatoru ieviešanas modelis.Pacients saņem savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju gan par slimības diagnosticēšanas, gan ārstēšanas procesu.NVDBKUS, RAKUS, PSKUS, TOS2026. gada II pusgadsMedikamentu pieejamība 3.3.Nodrošināt pieejamību onkoloģijā reģistrētajām zālēm, sasniedzot ES vidējo rādītāju, saskaņā ar prioritizāciju un nenosegtajām vajadzībām.3.3.1.
\nDivu gadu laikā apmaksāti izmaksu efektīvie medikamenti, kuri ir gaidīšanas rindā, turpmāk plānojot budžetu un iekļaujot tekošā gada ietvaros;Nodrošināts, ka visi izmaksu efektīvie gaidīšanas sarakstā esošie jaunie onkoloģijas medikamenti un medikamenti kompensācijas nosacījumu paplašināšanai ir iekļauti KZS.NVD, VMĀrstu profesionālās asociācijas2027.gada II pusgads3.3.2. Turpināta personalizētās ārstēšanas ieviešana, sekojot precīzijas medicīnas konceptam.Nepieciešamais papildus finansējums katram gadam tiek plānots, ņemot vērā nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus;NVD, VMĀrstu profesionālās asociācijas, RAKUS, BKUS, PSKUS2027.gada II pusgadsIzstrādāti kritēriji precīzijas medicīnas konceptam KZS.2026. gada II pusgads 3.3.3.
\nIzstrādāti kritēriji un mehānisms uz rezultātu balstītu līgumu plašākai ieviešanai onkoloģijā.Izstrādāti 2 līgumi pie nosacījuma, ka ir pieejami dati no Vēža reģistra.NVDVM2027. gada II pusgadsDiagnostika 3.4.Izveidot kontroles un monitoringa sistēmu onkoloģiskiem pakalpojumiem. Veikt regulārus auditus.Izveidota kontroles un monitoringa sistēma, izstrādāti kvalitātes kritēriji.Veikti regulāri auditi.VMRAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā ,VI, PSKUS, BKUS, reģionālās slimnīcas, ārstniecības iestādes2026. gada II pusgads3.5.Nodrošināt nepieciešamos patohistoloģiskos un molekulāros izmeklējumus onkoloģijā, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, ieviestajiem protokoliem un algoritmiem.3.5.1.