Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēm

Ministru kabineta noteikumi Nr.172 Rīgā 2009.gada 24.februārī (prot. Nr.14 16.§) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība’’ Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 43.panta otro daļu 1. Ar šiem noteikumiem tiek pieņemta un apstiprināta savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Ei­ropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un va­dība’’ atbilstoši Eiropas Komisijas 2006.gada 11.augusta Lēmumam 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmasapakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”. 2 2. Šie noteikumi piemērojami kopā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. 3 Ministru prezidents I.Godmanis Satiksmes ministrs A.Šlesers Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā Pieņemta un apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.172 Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija Apakšsistēma – Satiksmes nodrošināšana un vadība 1. Ievads1.1. Tehniskā darbības joma1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija2.1. Apakšsistēma2.2. Darbības joma2.2.1. Personāls un vilcieni2.2.2. Ekspluatācijas principi2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK3. Pamatprasības3.1. Atbilstība pamatprasībām3.2. Pamatprasību pārskats3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti3.3.1. Drošība3.3.2. Drošums un darbspēja3.3.3. Veselības aizsardzība3.3.4. Vides aizsardzība3.3.5. Tehniskā saderība3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti3.4.1. Drošība3.4.2. Drošums un darbspēja3.4.3. Tehniskā saderība 184. Apakšsistēmas raksturojums4.1. Ievads4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas4.2.1.1. Vispārīgās prasības4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiem4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošana4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementi4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikā4.2.1.2.3. Kustības grafiks4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumi4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas4.2.2.1. Vilciena redzamība4.2.2.1.1. Vispārīgā prasība4.2.2.1.2. Priekšgals4.2.2.1.3. Astes daļa4.2.2.2. Vilciena dzirdamība4.2.2.2.1. Vispārīgā prasība4.2.2.2.2. Kontrole4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācija4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušana4.2.2.4.1. Svara sadale4.2.2.4.2. Slodze uz ass4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšana4.2.2.4.4. Kinemātiskā apliece4.2.2.4.5. Kravas pārsegšana4.2.2.5. Vilciena sastāvs4.2.2.6. Vilciena bremzēšana4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmai4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāte4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā4.2.2.7.1. Vispārīgā prasība4.2.2.7.2. Pieprasītie dati4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas4.2.3.1. Vilcienu plānošana4.2.3.2. Vilcienu identifikācija4.2.3.3. Vilcienu atiešana4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanas4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli4.2.3.4. Satiksmes vadība4.2.3.4.1. Vispārīgās prasības4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu4.2.3.4.2.2. Paredzētais nodošanas laiks4.2.3.4.3. Bīstamās kravas4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte4.2.3.5. Datu reģistrēšana4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā4.2.3.6. Traucēts darbības režīms4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšana4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšana4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumi4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijā4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšana4.3.2.2. Mašīnista modrības ierīce4.3.2.3. ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju saskatīšana4.3.2.5. Vilciena bremzēšana4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai4.3.2.7. Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektors4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS4.3.3.1. Transportlīdzekļu identifikācija4.3.3.2. Bremzēšana4.3.3.3. Prasības pasažieru vagoniem4.3.3.4. Vilciena redzamība4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā4.3.3.4.2. Vilciena astes daļa4.3.3.5. Vilciena dzirdamība4.3.3.6. Signāla redzamība4.3.3.7. Mašīnista modrības ierīce4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un B pielikums4.3.3.9. Kravas vagonu piekraušana4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās kravas4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H un L pielikums4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība4.3.3.13. Datu reģistrēšana4.3.4. Saskarnes ar telemātikas lietojumprogrammu SITS4.3.4.1. Vilcienu identifikācija4.3.4.2. Vilciena sastāvs4.3.4.3. Vilcienu atiešana4.3.4.4. Vilcienu kustība4.3.4.5. Transportlīdzekļu identifikācija4.4. Ekspluatācijas noteikumi4.5. Tehniskās apkopes noteikumi4.6. Profesionālā kvalifikācija4.6.1. Profesionālā kompetence4.6.1.1. Profesionālās zināšanas4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot zināšanas4.6.2. Valodu zināšanas4.6.2.1. Principi4.6.2.2. Valodu zināšanu līmenis4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana4.6.3.1. Pamatelementi4.6.3.2. Apmācības vajadzību analīze4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību analīzes veikšana4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam4.6.3.2.3.1. Maršruta zināšanas4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvu4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls4.7. Veselības un drošības nosacījumi4.7.1. Ievads4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības4.7.3.1. Psihologu sertifikācija4.7.3.2. Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu izvēle4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums4.7.4.1. Pirms pieņemšanas darbā4.7.4.1.1. Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējums4.7.4.2. Pēc pieņemšanas darbā4.7.4.2.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums4.7.5. Medicīniskās prasības4.7.5.1. Vispārīgās prasības4.7.5.2. Prasības redzei4.7.5.3. Prasības dzirdei4.7.5.4. Grūtniecība4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums4.7.6.2. Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs4.7.6.3. Papildu prasības redzei4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei un runai4.7.6.5. Antropometrija4.7.6.6. Palīdzība traumas gadījumā4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri4.8.1. Infrastruktūra4.8.2. Ritošais sastāvs5. Savstarpējas izmantojamības komponenti5.1. Definīcija5.2. Komponentu saraksts5.3. Komponentu efektivitāte un specifikācijas6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma6.2.1. Principi6.2.2. Noteikumu un procedūru dokumentācija6.2.3. Novērtējuma procedūra6.2.3.1. Kompetentās iestādes lēmums6.2.3.2. Ja tiek prasīts novērtējums6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāte7. Ieviešana7.1. Principi7.2. Vadlīnijas ieviešanai7.3. Īpaši gadījumi7.3.1. Ievads7.3.2. Īpašo gadījumu sarakstsPielikumiA1. pielikums. ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 013.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums 023.1.3. ERTMS rakstiskais rīkojums 033.1.4. ERTMS rakstiskais rīkojums 043.1.5. ERTMS rakstiskais rīkojums 053.1.6. ERTMS rakstiskais rīkojums 063.1.7. ERTMS teksta ziņojumiA2. pielikums. ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumiB pielikums. Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmasA. Vispārīgi noteikumiB. Personāla drošība un aizsardzībaC. Ekspluatācijas saskarne ar signalizācijas un vadības nodrošināšanas aprīkojumuD. Vilciena kustībaE. Novirzes, negadījumi un starpgadījumiC pielikums. Ar drošību saistītas saziņas metodoloģijaklausossaņemtsatkārtojiet (+ runājiet lēnāk)pareizikļūda (+ atkārtoju vēlreiz)beidzugaidietizsaukšu vēlreizatsaucu procedūru…..kļūda (+ sagatavoju jaunu veidlapu ......)kļūda + atkārtoju vēlreizkļūda + atkārtoju vēlreizatkārtojiet (+ runājiet lēnāk)A AlphaG GolfH HotelJ JulietK KiloM MikeN NovemberO OscarP PapaT TangoU UniformY YankeeZ ZuluVilciens.............................(numurs)šeit …......……. signāli(vārds)………………… signāli(vārds)šeit vilciens …......…….(numurs)sagatavot procedūru.......pareizikļūda + atkārtoju vēlreizsaņemtsnegatīvi, atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)atļauja………………..(numurs)ziņojums…………..………..(numurs)D pielikums. Informācija, kurai jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantotE pielikums. Valodas un saziņas prasmju līmenisF pielikums. Vadlīnijas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas novērtēšanaikārtība, kādā tiks veikti ekspluatācijas procesa(-

1. u)turpmāki grozījumi un atjaunināšana (IEVĒROT: tas neietver turpmākas būtiskas izmaiņas vai jaunu(-
2. s)procesu(-
3. s)– šādā gadījumā šajās vadlīnijās paredzēta jaunas dokumentācijas iesniegšana),G pielikums. Informatīvs un neobligāts to elementu saraksts, kas jāverificē katram pamatparametramXXAXAH pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz vilciena mašīnista profesionālo kvalifikācijuI pielikums. Nav izmantotsJ pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju ar vilciena pavadīšanu saistītiem uzdevumiemK pielikums. Nav izmantotsL pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena darbgatavības nodrošināšanaiM pielikums. Nav izmantotsN pielikums. Vadlīnijas īstenošanaiO pielikums. Nav izmantotsP pielikums. Transportlīdzekļu identifikācijaP pielikums. Transportlīdzekļu identifikācijaPašgājēja ātrumsRefrižeratorvagonsKategorijas burts K – divasu platformaStandarta vagonsRefrižeratorvagonsQ pielikums. Nav izmantotsR pielikums. Vilcienu identifikācijaS pielikums. Vilciena redzamība - astes daļaT pielikums. Bremžu darbības efektivitāteU pielikums. Atklāto punktu sarakstsV pielikums. Priekšrakstu dokumentācijas mašīnistiem sagatavošana un atjaunināšnaSkaidrojošā vārdnīca Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācijaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma1. Ievads1.1. Tehniskā darbības jomaŠī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk tekstā SITS) attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ietverta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punktā iekļautajā sarakstā.Sīkākas ziņas par šo apakšsistēmu ir dotas 2. nodaļā.1.2. Ģeogrāfiskā darbības jomaŠīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kā aprakstīts Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.Šīs SITS satursSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:
4. a)norāda darbības jomu, kas paredzēta satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai – 2. nodaļa;
5. b)nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;
6. c)nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas I pielikumā paredzētās sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijas – 4. nodaļa;
7. d)nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, tai skaitā Eiropas standarti, un kuras vajadzīgas, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;
8. e)katrā konkrētā gadījumā norāda atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību; tas cita starpā paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto moduļu vai, attiecīgā gadījumā, īpašās kārtības izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verifikāciju. Ja ir dokumenti, uz kuriem var atsaukties, īstenojot šo SITS, tie ir minēti sarakstā – 6. nodaļa;
9. f)norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē paredzētie starpposmi un principi, kurus var piemērot, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu –7. nodaļa;
10. g)norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Tie ir norādīti 7. nodaļā.Šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija2.1. ApakšsistēmaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 2.4. punktā.Tajā jo īpaši ir iekļauti• „Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu struktūras apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, cita starpā ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.• Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”2.2. Darbības jomaŠīs SITS darbības joma attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir saistīta ar vilcienu ekspluatāciju parasto dzelzceļu sistēmā Eiropas transporta tīklā.Šajā SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību noteiktās specifikācijas var izmantot kā atsauces dokumentu vilcienu ekspluatācijā, pat ja uz tiem neattiecas šīs SITS darbības joma.2.2.1. Personāls un vilcieni4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena vadīšana un pavadīšana, ja tie saistīti ar valstu robežas(-
11. u)šķērsošanu un darbu jebkurā teritorijā, kura infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā esoša ārpus „robežas” un ir iekļauta šīs amatpersonas drošības atļaujā.Ja darbs jāveic līdz jebkurai noteiktai dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso robežu.Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pakalpojumi un vilcienu kustības vadība, attiecas dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana.Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena pēdējās sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso robežu(-
12. as)un strādā jebkurā teritorijā ārpus „robežas” , kā aprakstīts iepriekš, attiecas 4.6. apakšiedaļa par dalībvalstu veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu. Ja visi vilciena vagoni, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso to tikai līdz dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.Tas apkopots zemāk redzamajās tabulās.Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valstu robežasun turpina kustību aiz dzelzceļa tīkla robežāmPienākumsProfesionālā kvalifikācijaMedicīniskās prasībasVilciena vadīšana un pavadīšana4.6.4.7.Vilcienu kustības vadībaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilciena darbgatavības nodrošināšana4.6.Savstarpēja atzīšanaDispečera pakalpojumiSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaPersonāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valstu robežas vai šķērso tās tikai līdz dzelzceļa tīkla robežāmPienākumsProfesionālā kvalifikācijaMedicīniskās prasībasVilciena vadīšana un pavadīšanaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilcienu kustības vadībaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilciena darbgatavības nodrošināšanaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaDispečera pakalpojumiSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaLasot šīs tabulas, jāatzīmē, ka 4. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunktā aprakstītie saziņas principi ir obligāta prasība.2.2.2. Ekspluatācijas principiPašreizējās infrastruktūras plānojuma un projektu atšķirības Eiropā, kas vismaz daļēji izraisa šobrīd pastāvošās noteikumu un kārtības atšķirības, bieži var novērst tikai, ieguldot lielus līdzekļus.Tādēļ vispārējais mērķis šai SITS versijai, kas ir pirmā pēc Direktīvas 2001/16/EK stāšanās spēkā, nav izstrādāt vienotus priekšrakstus Eiropas parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanai un vadībai. Tomēr vienādās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņot to jauno struktūras apakšsistēmu ekspluatāciju, kuras iecerēts iekļaut Eiropas transporta tīklā, un jo īpaši to, kuras ir tieši saistītas ar jaunās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.Sākotnēji šis SITS dokuments attiecās tikai uz parasto dzelzceļu „Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā) tajās ekspluatācijas jomās, kurās galvenokārt pastāv dzelzceļa uzņēmumu saskarnes ar infrastruktūras pārvaldītājiem vai kurās savstarpējai izmantojamībai ir īpašas priekšrocības. To nosakot, ņēma vērā Direktīvas 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva) prasības.Turpmāk paredzēts, ka sīkāki Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ekspluatācijas noteikumi jāprecizē šīs SITS pielikumā (ERTMS/ETCS A1. pielikumā, ERTMS/GSMR A2. pielikumā), kad tie būs pieejami. Šobrīd pievienotais A1. pielikums ir tikai informējošs un nav obligāti jāievēro, jo noteikumi vēl nav līdz galam izstrādāti.2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūraiKaut gan vairums šajā SITS iekļauto prasību ir saistītas ar procesiem un darba kārtību, zināms to skaits tomēr ir saistīts ar fiziskiem elementiem, vilcieniem un vagoniem, kas ir nozīmīgi ekspluatācijai.Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti tajās SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēma. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS kontekstā ņemtas vērā elementu ekspluatācijas funkcijas.Šādos gadījumos atzīst, ka šobrīd izmantotā ritošā sastāva/infrastruktūras iekārtu pārveidošana, lai tās pilnībā atbilstu šīs SITS prasībām, nebūtu izdevīga izmaksu ziņā. Attiecīgās prasības tādēļ jāpiemēro tikai jauniem elementiem vai gadījumos, ja elementus modernizē vai atjauno un vajadzīga jauna atļauja, lai tos nodotu ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nozīmē.2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EKKaut gan šī SITS ir izstrādāta saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu 2001/16/EK, tajā apskatītas prasības, kuras ir cieši saistītas ar darba kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, piesakoties drošības sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Drošības direktīvu 2004/49/EK.3. Pamatprasības3.1. Atbilstība pamatprasībāmSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.3.2. Pamatprasību pārskatsPamatprasības attiecas uz:- drošību,-drošumu un darbspēju,- veselības aizsardzību,- vides aizsardzību,- tehnisko saderību.Ievērojot Direktīvu 2001/16/EK, pamatprasības var piemērot visai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai vai atsevišķi katrai tās apakšsistēmai un apakšsistēmas komponentam.3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspektiVispārīgās prasības attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu saskaņā ar šādiem noteikumiem.3.3.1. DrošībaSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK III pielikumu drošības pamatprasības, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, ir šādas.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.1. pamatprasība„Drošībai izšķirīgo daļu projektēšana, izgatavošana vai montāža, tehniskā apkope un uzraudzība, jo īpaši, ja tas skar ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību, jāveic tā, lai arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem.”Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa) un „Vilciena dzirdamība” 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.2. pamatprasība„Riteņu un sliežu saskares parametriem jāatbilst izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.3. pamatprasība„Izmantojamajām sastāvdaļām jāiztur jebkura ekspluatācijas laikā noteiktā parastā slodze vai pārslodze. Pienācīgi jāierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netieša ietekme uz drošību.”Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa).Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.4. pamatprasība„Projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, jāparedz iespēja ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu izcelšanos, izplatīšanos un tā sekas.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.5. pamatprasība„Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.2. Drošums un darbspējaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.2. pamatprasība„Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un attiecīgo skaitu nodrošina tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.3. Veselības aizsardzībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.1. pamatprasība„Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuru izmantošana var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk saskarē ar šiem materiāliem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.2. pamatprasība„Šos materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.4. Vides aizsardzībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.1. pamatprasība„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.2. pamatprasība„Vilcienos un infrastruktūrā jāizmanto materiāli, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.3. pamatprasība„Projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, tām jābūt elektromagnētiski saderīgām ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātiem tīkliem, kas var radīt savstarpējus traucējumus.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība„Ekspluatējot Eiropas parasto dzelzceļu sistēmu, jāievēro spēkā esošie trokšņu ierobežošanas noteikumi.”Kaut gan šī pamatprasība galvenokārt ir troksni regulējošās SITS sastāvdaļa, daži elementi satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmā SITS precizēti 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā „Vilciena dzirdamība”.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.5. pamatprasība„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.5. Tehniskā saderībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.5. pamatprasība„Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savstarpēji saderīgiem, kā arī saderīgiem ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem.Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti3.4.1. DrošībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.1. pamatprasība„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.Tehniskās apkopes darbībām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.”Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)Vilciena redzamība (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa)Vilciena dzirdamība (4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļa)Vilciena atiešana (4.2.3.3. apakšiedaļa)Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)Signālu saskatīšana un modrības ierīce (4.3. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. un 4.6. apakšiedaļa)Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.2. apakšiedaļa)Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.3. apakšiedaļa)Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju (4.2.1.4. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)ERTMS ekspluatācijas noteikumi (4.4. apakšiedaļa)Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)3.4.2. Drošums un darbspējaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.2. pamatprasība„Tehniskās apkopes operācijām un to biežumam, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas drošumu un darbspēju.”Šī pamatprasība nodrošināta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)3.4.3. Tehniskā saderībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.3. pamatprasība„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgās prasības, kas izvirzītas pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.”Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)4. Apakšsistēmas raksturojums4.1. IevadsEiropas parasto dzelzceļu sistēma (TEN), uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība ir jāpārbauda. Savstarpējā atbilstība it īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem.Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, kā aprakstīts 2.2. apakšiedaļā, attiecas tikai uz elementiem, kas noteikti nākamajā nodaļā.Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir izstrādāt visas attiecīgās prasības, kurām jāatbilst tiem vilcieniem, kuru kustība šajā infrastruktūrā ir atļauta, ņemot vērā atsevišķu sliežu ceļu ģeogrāfiskās īpatnības un turpmāk noteiktās ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas.4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijasSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas sastāv no:uz personālu attiecināmām specifikācijām;uz vilcieniem attiecināmām specifikācijām;uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmām specifikācijām.4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas4.2.1.1. Vispārīgās prasībasŠī nodaļa attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, pildot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.Dzelzceļa uzņēmuma personāls, kas- pilda vilciena mašīnista pienākumus (turpmāk tekstā „vilciena mašīnists”) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,- pilda savus pienākumus vilcienā (citus pienākumus nekā vilciena vadīšana) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,- sagatavo vilcienu.Infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas ir atbildīgs par kustības vadību.Prasības attiecas uz šādām jomām:dokumentācija,komunikācija,un uz tām jomām, kas noteiktas šīs SITS 2.2. iedaļā:kvalifikācija (skatīt 4.6. apakšiedaļu un H, J un L pielikumu),veselības un drošības apstākļi (skatīt 4.7. apakšiedaļu).4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācijaDzelzceļa uzņēmumam, kas ekspluatē vilcienu, jānodrošina vilciena mašīnistam visa nepieciešamā informācija, kas tam vajadzīga, lai veiktu savus pienākumus.Sniedzot informāciju, jāņem vērā darbības, kas jāveic normālā, traucētā un ārkārtas ekspluatācijas režīmā maršrutos, kuros kursē vilciens, kā arī ritošais sastāvs, ko izmanto šajos maršrutos.4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiemVisa darba kārtība, kas jāievēro vilciena mašīnistam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā formātā ar nosaukumu „Priekšraksti mašīnistiem” (Driver’s Rule Book).Priekšrakstos mašīnistiem jānosaka prasības normālas un traucētas ekspluatācijas gadījumos, kā arī ārkārtas situācijās, ar kurām var saskarties vilciena mašīnists, visos maršrutos un tajos izmantotajam visa veida ritošajam sastāvam.Priekšrakstos mašīnistiem jāiekļauj divi dažādi aspekti:viens, kas apraksta kopīgo noteikumu un procedūru kopumu, kurš ir spēkā visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (ņemot vērā A, B un C pielikuma saturu),otrs, kas nosaka visus noteikumus un procedūras, kuras katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgas no citiem.Tajos jāiekļauj darba kārtība, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:personāla drošība un aizsardzība,vadības nodrošināšana un signalizācija,vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,vilces līdzeklis un ritošais sastāvs,starpgadījumi un negadījumi.Par šī dokumenta sagatavošanu atbild dzelzceļa uzņēmums.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus vienādā formātā visām infrastruktūrām, kurās darbojas tā vilcienu mašīnisti.Priekšrakstiem ir divi papildinājumi.1. papildinājums. Saziņas procedūru rokasgrāmata.2. papildinājums. Veidlapu grāmatiņa.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus mašīnistiem vai nu kādas dalībvalsts valodā, vai „darba” valodā, kuru lieto viens no infrastruktūras pārvaldītājiem, uz kuru attieksies šie priekšraksti. Tas neattiecas uz ziņojumiem un veidlapām, kam jābūt infrastruktūras pārvaldītāja(-
13. u)„darba” valodā.Priekšrakstus mašīnistiem izstrādā un precizē procesā ar šādiem posmiem:infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa uzņēmumam atbilstošo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā;dzelzceļa uzņēmums izstrādā sākotnējo dokumentu vai to precizē;ja dzelzceļa uzņēmuma priekšrakstiem izvēlētā valoda nav tā, kurā sagatavota sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa uzņēmums atbild par tulkojumu, ja tāds ir nepieciešams.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka priekšraksti ir pilnīgi un precīzi.V pielikums parāda šo procesu diagrammā un sniedz pārskatu pār procesu.4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu aprakstsMašīnistiem jāsniedz izmantojamo un ar vilciena vadīšanu saistīto dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā, kas saucas „Maršruta apraksts” (kas var būt gan dokumenta formā, gan elektroniskā formātā).Turpmāk minētas tās ziņas, kas obligāti jāsniedz:vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,kāpumu un kritumu norādes,detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošanaMaršruta apraksts jāsagatavo vai nu kādas dzelzceļa uzņēmuma izvēlētas dalībvalsts valodā, vai infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā.Tajā jāsniedz šādas ziņas (šis saraksts nav izsmeļošs):vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi- signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divsliežu ceļš, kustība atpakaļgaitā, pagrieziens pa kreisi vai pa labi utt.),- elektroapgādes tīkla veids,- „zemes” un vilciena radiosakaru iekārtas tips,kāpumu un kritumu norādes- kāpumu un kritumu vērtības un to precīza atrašanās vieta,detalizēta dzelzceļa līnijas shēma- uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi, galvenās teritorijas un to atrašanās vieta,- tuneļi, minot to atrašanās vietu, nosaukumu, garumu, specifisku informāciju, piemēram, pāreju un drošas izkāpšanas vietu esamība, kā arī tādu drošu punktu atrašanās vietu, uz kurieni var evakuēt pasažierus,- svarīgākās vietas, piemēram, neitrālie posmi,- atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp, ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz konkrēta tipa vilcieniem,- par kustības vadības kontroli atbildīgās organizācijas nosaukums un kustības vadības kontroles zonu nosaukums(-i),- kustības vadības centru nosaukumi un kontroles zonas, piemēram, signalizācijas ierīces,- izmantojamo radiokanālu identifikācija.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā maršruta aprakstu vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja(-
14. u)sniegto informāciju.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka maršruta apraksts ir pilnīgs un precīzs.4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementiPar visiem pastāvīgi vai uz laiku pārveidotiem elementiem infrastruktūras pārvaldītājs paziņo dzelzceļa uzņēmumam. Šīs izmaiņas dzelzceļa uzņēmums apkopo īpašā dokumentā vai uzglabā elektroniskā veidā vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dokuments par pārveidotajiem elementiem ir pilnīgs un precīzs.4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikāKārtība, kādā mašīnistus informē reālajā laikā par visu drošības noteikumu izmaiņām maršrutā, jādefinē attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem (kārtībai jābūt vienādai gadījumos, kad izmanto ERTMS/ETCS).4.2.1.2.3. Kustības grafiksNodrošinot informāciju par vilcienu kustības grafiku, tiek veicināta precīza vilcienu kustība un uzlabota pakalpojuma veikšana.Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistiem informāciju, kas vajadzīga vilciena vadīšanai un kurā ir vismaz šādas ziņas:vilciena identifikācija,vilcienu darba dienas (ja vajadzīgs),pieturvietas un ar tām saistītās darbības,citi laiki kustības grafikā,pienākšanas/atiešanas/caurbraukšanas laiki katrā no šīm vietām.Šādu informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā ir infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā informācija, var sniegt elektroniskā vai izdrukas formātā.Mašīnistu iepazīstināšanai ar grafiku jābūt konsekventai visās līnijās, kurās kursē dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.4.2.1.2.4. Ritošais sastāvsDzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistam visu informāciju, kas attiecas uz darbu traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Šādai dokumentācijai šādos gadījumos jākoncentrējas uz konkrēto saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācijaDzelzceļa uzņēmums savu personālu (uz vilciena vai citur), kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, nodrošina ar šādu pienākumu pildīšanai pēc saviem ieskatiem vajadzīgo informāciju par noteikumiem, kārtību, ritošo sastāvu un maršrutu. Šādu informāciju izmanto gan normālā, gan traucētā darbības režīmā.Vilcienu personālam domātās informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas un precizēšanas procesam par pamatu jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā noteiktajai specifikācijai.4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļaujuVisa informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistīto saziņu starp personālu, kurš dod vilcienu kustības atļauju, un vilciena apkalpi, jāizklāsta:dokumentos, kas apraksta saziņas principus (C pielikums),dokumentā ar nosaukumu „Veidlapu grāmatiņa”.Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā „darba” valodā.4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumiVilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla (kā definēts L pielikumā) un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītajos savstarpējos ziņojumos lietotā valoda ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.Principi ar drošību saistītajai saziņai starp vilciena apkalpi un personālu, kas atbildīgs par vilcienu kustības atļaujām, izklāstīti C pielikumā.Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par sava personāla ikdienas darbā lietotās „darba valodas” publiskošanu.Tomēr, ja vietējā prakse pieprasa atļaut lietot arī otru valodu, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka ģeogrāfiskās robežas, kur šo valodu var lietot.4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas4.2.2.1. Vilciena redzamība4.2.2.1.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar norādēm, pēc kurām atpazīt to priekšgalu un astes daļu.4.2.2.1.2. PriekšgalsDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams pēc ieslēgtām baltām priekšējām gaismām un to izvietojuma. Tām jāļauj atšķirt tuvojošos vilcienu no tuvumā esošiem autotransporta līdzekļiem un citiem kustīgiem priekšmetiem.Pilna specifikācija atrodama 4.3.3.4.1. apakšiedaļā.4.2.2.1.3. Astes daļaŠīs prasības ir precizētas S pielikumā.4.2.2.2. Vilciena dzirdamība4.2.2.2.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar skaņas brīdinājuma ierīci, kas norāda par vilciena tuvošanos.4.2.2.2.2. KontroleJābūt iespējai ieslēgt skaņas brīdinājuma ierīci no jebkuras mašīnista pozīcijas.4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācijaKatram transportlīdzeklim jābūt numuram, lai atšķirtu to no jebkura cita dzelzceļa transportlīdzekļa. Šim numuram jābūt redzami attēlotam vismaz uz katras transportlīdzekļa garenvirziena sānu malas.Jābūt arī iespējai atpazīt uz transportlīdzekli attiecināmus ekspluatācijas ierobežojumus.Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas P pielikumā.4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušanaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, ka vagoni tiek piekrauti droši un ir droši visu brauciena laiku, ņemot vērā turpmākajās apakšiedaļās izklāstīto.4.2.2.4.1. Svara sadaleVagoni jāpiekrauj tā, lai kravas svaru sadalītu vienādi uz visām asīm. Gadījumos, kad tas nav iespējams kādas kravas lieluma vai formas dēļ, dzelzceļa uzņēmumam uz visu reisu jānodrošina kravai īpaši pārvadāšanas apstākļi.4.2.2.4.2. Slodze uz assDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai vagonā iekrautā krava nepārsniegtu pieļaujamo slodzi uz ass. Tiem jānodrošina arī, lai slodze uz ass nepārsniegtu atļauto robežu nevienā maršruta posmā (izņemot, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs(-
15. i)ir atļāvis(-uši) kustību).4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšanaDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, ka krava un visas neizmatotās kravas nostiprināšanas ierīces ir droši nostiprinātas, lai novērstu to nevajadzīgu kustēšanos reisa laikā.4.2.2.4.4. Kinemātiskā aplieceKatra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.4.2.2.4.5. Kravas pārsegšanaDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai jebkurš materiāls, kuru izmanto, lai pārsegtu kravu uz vagona, būtu cieši piestiprināts pie vagona vai pie kravas. Šiem pārsegiem jābūt no materiāla, kas ir piemērots attiecīgās kravas pārsegšanai, ņemot vērā spēkus, kuru ietekmi varētu just reisa laikā.4.2.2.5. Vilciena sastāvsDzelzceļa uzņēmumam jānosaka noteikumi un kārtība, kas jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi.Vagoni- visiem vilciena vagoniem jāatbilst prasībām, kuras piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība;- visiem vilciena vagoniem jābūt sagatavotiem braukšanai ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība;- visiem vilciena vagoniem attiecīgajā brīdī un visu veicamā reisa laiku un attālumu jābūt tiem noteiktajā apkopes intervālā.Vilciens- vilciena sastāvam jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem nosacījumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt nosūtītājā stacijā un gala stacijā pieļauto maksimālo garumu;- dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilciens būtu tehniski sagatavots reisam un lai tā tehniskā sagatavotība saglabātos visu reisa laiku.Svars un slodze uz ass- vilciens nedrīkst pārsniegt to svaru, kādu pieļauj svara ierobežojumi maršruta posmos, sakabju izturība, vilces vienības jauda un citi attiecīgi vilciena parametri. Jāievēro ierobežojumi, kas noteikti slodzei uz ass.Vilciena maksimālais ātrums- nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā jebkādi ierobežojumi attiecīgajā(-
16. os)maršrutā(-os), bremzēšanas efektivitāte, slodze uz ass un vagonu veids.Kinemātiskā apliece- katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.Var pieprasīt vai piemērot papildu ierobežojumus atsevišķa vilciena bremžu režīma vai vilces tipa dēļ.Vilciena sastāvs jāapraksta saskaņotā dokumentā par vilciena sastāvu (skatīt U pielikumu)4.2.2.6. Vilciena bremzēšana4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmaiVisiem vilciena vagoniem jābūt savienotiem ar automātisko nepārtrauktās darbības bremzēšanas sistēmu, kā definēts bremžu sistēmas SITS.Jebkura vilciena pirmajam un pēdējam vagonam (ieskaitot jebkādas vilces vienības) jābūt automātiskam bremžu slēdzim.Ja vilciens negadījuma rezultātā sadalās divās daļās, abām atdalījušos vagonu rindām jāapstājas bremžu maksimālas izmantošanas rezultātā.4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāteInfrastruktūras pārvaldītājam ir jāpieņem lēmums par to, vaisniegt dzelzceļa uzņēmumam nepieciešamo informāciju attiecīgajā maršrutā prasītās bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, iekļaujot informāciju par akceptējamām bremzēšanas sistēmām un to izmantošanu, vaicitādi nodrošināt pieprasīto faktisko efektivitāti.Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilcienam būtu pietiekama bremzēšanas efektivitāte, izstrādājot noteikumus, kurus uzņēmuma personālam jāievēro.Dzelzceļa uzņēmumam, pieprasot informāciju bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, lai vilcienu apstādinātu un noturētu uz vietas, jāņem vērā visu iesaistīto maršrutu ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirtais ceļš un ERTMS/ETCS esamība.Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas T pielikumā.4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā4.2.2.7.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, ka viss ar drošību saistītais vilciena aprīkojums ir pilnā darba kārtībā un ka vilciens var droši braukt.Dzelzceļa uzņēmumam jāziņo infrastruktūras pārvaldītājam par jebkurām vilciena raksturlielumu izmaiņām, kas ietekmē tā darbību, vai par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē spēju izvietot vilcienu tam piešķirtajā ceļā.Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jādefinē un jāatjaunina nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz vilciena darbību traucētos apstākļos.4.2.2.7.2. Pieprasītie datiDatiem, ko pieprasa drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:vilciena identifikācija,dati par dzelzceļa uzņēmumu, kas atbildīgs par vilcienu,vilciena faktiskais garums,vai vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav paredzēts kustības grafikā,jebkādi ekspluatācijas ierobežojumi ar norādi par attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekli(-ļiem) (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamu kravu pārvadājumiem.Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) pirms vilciena atiešanas.Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā informēt infrastruktūras pārvaldītāju (-us), ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas4.2.3.1. Vilcienu plānošanaInfrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir nepieciešami, pieprasot vilciena ceļu. Šis elements ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2001/14/EK.4.2.3.2. Vilcienu identifikācijaVisiem vilcieniem jābūt nepārprotamai identifikācijai.Šīs prasības precizētas R pielikumā.4.2.3.3. Vilcienu atiešana4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanasSaskaņā ar šīs SITS 4.1. apakšiedaļas trešajā daļā norādītajām prasībām dzelzceļa uzņēmumam jādefinē pārbaudes (it īpaši attiecībā uz bremzēm), kas jāveic pirms atiešanas.4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokliDzelzceļa uzņēmumam pirms atiešanas un reisa laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā darbību un kas var netieši ietekmēt vilciena braukšanu.4.2.3.4 Satiksmes vadība4.2.3.4.1 Vispārīgās prasībasSatiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un punktuāla dzelzceļa darbība, tostarp efektīva satiksmes traucējumu seku novēršana.Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka kārtība un līdzekļi, ar kuriem veic:vilcienu vadību reālajā laikā,ekspluatācijas pasākumus, lai uzturētu vislabāko iespējamo infrastruktūras izpildi, ja notiek aizkavēšanās vai starpgadījumi vai ja tādi tiek paredzēti, undzelzceļa uzņēmuma(-
17. u)informēšana šādos gadījumos.Ja dzelzceļa uzņēmumam vajadzīgi jebkādi papildus procesi, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāju, tos var ieviest pēc vienošanās ar infrastruktūras pārvaldītāju.4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietuInfrastruktūras pārvaldītājs:nodrošina, ka attiecīgā tīklā piemērotos iepriekš noteiktos ziņošanas punktos reālajā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks un novirzes no kustības grafika;sniedz prasītos specifiskos datus saistībā ar ziņošanu par vilcienu atrašanās vietu. Šādai informācijai jāiekļauj:- vilciena identifikācija,- ziņošanas punkta nosaukums,- līnija, pa kuru brauc vilciens,- kustības grafikā paredzētais laiks, kad vilcienam jābūt pie ziņošanas punkta,- faktiskais laiks, kad vilciens ierodas ziņošanas punktā (un tas, vai starpziņošanas punktiem, kuros ierodas vilciens, jāziņo tikai atiešanas vai pienākšanas laiks, vai atiešanas un pienākšanas laiks, izlaižot caurbraukšanas laiku),- minūšu skaits, par kādu vilciens apsteidz kustības grafiku vai atpaliek no tā ziņošanas punktā,- sākotnējs izskaidrojums katram kavējumam, kurš ilgst vairāk nekā 10 minūtes, vai ja citādi prasīts izpildes uzraudzības režīmā,- norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas, un minūšu skaits, par kādu tas aizkavējas,- iepriekšēja(-
18. s)vilciena identifikācija(-s), ja tāda ir,- informācija par to, ka uz visu reisu vai kādā reisa posmā atcelts vilciens.4.2.3.4.2.2 Paredzētais nodošanas laiksInfrastruktūras pārvaldītājam jābūt izstrādātam procesam, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no kustības grafikā paredzētā laika, kad vienam infrastruktūras pārvaldītājam jānodod vilciens otram infrastruktūras pārvaldītājam.Tajā jāiekļauj informācija par darbības traucējumiem (problēmas apraksts un vieta).4.2.3.4.3. Bīstamās kravasDzelzceļa uzņēmumam jādefinē kārtība, kādā uzraudzīt bīstamo kravu pārvadājumus.Šajā kārtībā jāiekļauj:šobrīd spēkā esošie Eiropas standarti, kā precizēts EK Direktīvā 96/49 par norādi, ka vilcienā pārvadā bīstamās kravas,informācija mašīnistam par bīstamo kravu esamību un atrašanās vietu,informācija, kādu infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamo kravu pārvadājumiem,sakaru līniju noteikšana un īpašu pasākumu plānošana saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju, šīm kravām nonākot ārkārtas situācijā.4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāteInfrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam ir izstrādāti procesi visu attiecīgo dienestu efektīvas darbības uzraudzībai.Uzraudzības procesus izstrādā, lai analizētu datus un noteiktu pamattendences gan attiecībā uz cilvēka kļūdām, gan sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultātus izmanto, lai veiktu uzlabojumus, kas paredzēti, lai novērstu tādus notikumus, kas varētu kompromitēt Eiropas parasto dzelzceļu tīklu.Ja šādi uzlabojumi dotu labumu visam tīklam, iekļaujot citus infrastruktūras pārvaldītājus un dzelzceļa uzņēmumus, tad tos attiecīgi dara zināmus, ievērojot komerciālo noslēpumu.Infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk analizē notikumus, kas būtiski traucējuši ekspluatācijai. Ja vajadzīgs un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds no personāla, infrastruktūras pārvaldītājs uzaicina attiecīgajā notikumā iesaistīto(-
19. s)dzelzceļa uzņēmumu(-
20. s)piedalīties analīzē. Ja šādas analīzes rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu negadījumu/starpgadījumu cēloņus, šos uzlabojumus dara zināmus visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa uzņēmumiem.Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo auditu.4.2.3.5. Datu reģistrēšanaDatus, kas attiecas uz vilciena kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, laiatbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā negadījumu un starpgadījumu novēršanas līdzekli,noteiktu mašīnista, vilciena un infrastruktūras efektivitāti laikposmā līdz negadījumam vai starpgadījumam un (ja vajadzīgs) tūlīt pēc tiem, tādējādi ļaujot noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena aprīkojumu saistītos cēloņus, un atbalstītu jaunus pasākumus vai izmaiņas esošajos pasākumos, kas palīdzētu novērst atkārtošanos,reģistrētu informāciju gan par lokomotīves/vilces vienības, gan par mašīnista darbu, iekļaujot darba laiku.Jābūt iespējai pārbaudīt reģistrēto datu sakritību arreģistrēšanas datumu un laiku,precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu (attālumu kilometros no atpazīstamas vietas),vilciena identifikāciju,mašīnista personas datiem.Prasības attiecībā uz šo datu uzglabāšanu, periodisku novērtēšanu un piekļuvi tiem ir precizētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos:dalībvalsts, kurā izsniegta licence dzelzceļa uzņēmumam (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vaidalībvalsts, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilcienaInfrastruktūras pārvaldītājam jāreģistrē dati par vismaz šādiem notikumiem:ar vilcienu kustību saistīta blakus sliežu ceļam esošā aprīkojuma kļūme (signalizēšana, kontrolpunkti utt.),pārkarsis ass gultnis,saziņa starp vilciena mašīnistu un infrastruktūras pārvaldnieka personālu, kas dod vilciena kustības atļauju.4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienāDzelzceļa uzņēmumam jāreģistrē vismaz šādi dati:bez atļaujas turpināta kustība pēc briesmu signāla vai signāla „kustības atļaujas beigas”,avārijas bremžu lietošana,vilciena braukšanas ātrums,jebkāda borta kontroles (signalizācijas) sistēmas izolācija vai pārtraukšana,skaņas signāla ieslēgšana (signāltaure),durvju kontroles darbība (atvēršana, aizvēršana),borta bukšu karstuma detektoru rādītāji, ja vilciens ar tādiem ir aprīkots,tās kabīnes identifikācija, attiecībā uz kuru reģistrē datus pārbaudei,dati, lai noteiktu darba laiku.4.2.3.6. Traucēts darbības režīms4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšanaInfrastruktūras pārvaldītājam saistībā ar dzelzceļa uzņēmumu(-iem) jādefinē, kā nekavējoties informēt vienam otru par jebkuru stāvokli, kurā tiek kaitēts dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošībai, efektivitātei un/vai darbspējai.4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšanaJebkurā traucēta darbības režīma gadījumā, kas saistīts ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildību, infrastruktūras pārvaldītājs dod mašīnistiem formālas instrukcijas par to, kā rīkoties, lai droši pārvarētu traucējumus.4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumiInfrastruktūras pārvaldītājs kopā ar visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un ar blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus ārkārtas pasākumus, kā arī sadala atbildību, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucētā darbības režīma radīto negatīvo ietekmi.Plānošanas prasībām un reakcijai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem atbilstoši traucējumu raksturam un iespējamajai traucējumu bīstamībai.Šie pasākumi, kuros jāiekļauj vismaz plāni, kā atjaunot tīklu „normālā” stāvoklī, var attiekties arī uz:ritošā sastāva bojājumiem (piemēram, tādiem, kuri var radīt būtiskus satiksmes traucējumus, bojātu vilcienu vilkšanu),infrastruktūras bojājumiem (piemēram, traucējumiem elektroenerģijas padevē vai apstākļiem, kādos vilcieni var novirzīties no rezervētā maršruta),ārkārtējiem laika apstākļiem.Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un jāuztur aktuāla kontaktinformācija par infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma atbildīgo personālu, ar kuriem sazināties darba traucējumu gadījumā, ja tā rezultātā rodas traucēts darbības režīms. Šajā informācijā jāiekļauj kontakti gan darba laikā, gan ārpus darba laika.Dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāziņo par visām izmaiņām šajā kontaktinformācijā.Infrastruktūras pārvaldītajam jāziņo dzelzceļa uzņēmumam(-iem) par visām izmaiņām savā kontaktinformācijā.4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijāInfrastruktūras pārvaldītājs, konsultējoties ar:visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, vai,ja vajadzīgs, ar to dzelzceļa uzņēmumu pārstāvjiem, kuri darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, unblakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības, kā arīvietējām iestādēm unārkārtas dienestu pārstāvjiem, iekļaujot ugunsdzēšanas un glābšanas dienestus, pēc vajadzības vietējā vai valsts līmenī,un saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus pasākumus ārkārtas situāciju risināšanai un panāk līnijas atgriešanos normālā darba kārtībā.Šādi pasākumi parasti attiecas uz:sadursmēm,ugunsgrēkiem vilcienos,vilcienu evakuāciju,negadījumiem tuneļos,starpgadījumiem ar bīstamām kravām,nobraukšanu no sliedēm.Dzelzceļa uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam jebkāda informācija, kas attiecas tieši uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu vilkšanu vai novietošanu uz sliedēm no jauna. (Skatīt arī parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS 4.2.7.1. apakšiedaļu „Ārkārtas pasākumi”).Turklāt dzelzceļa uzņēmumam jāparedz kārtība, kā informēt pasažierus par ārkārtas stāvokli vilcienā un attiecīgajiem drošības pasākumiem.4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumāDzelzceļa uzņēmumam jādefinē piemērota kārtība, kā palīdzēt vilciena apkalpei traucētos darba apstākļos, lai izvairītos no aizkavēšanās tehnisku vai citu ritošā sastāva bojājumu dēļ vai samazinātu šādu aizkavēšanos (piemēram, sakaru līnijas, vilciena evakuācijas gadījumā veicamie pasākumi).4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijasŅemot vērā pamatprasības, kas noteiktas 3. nodaļā, saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas ir šādas.4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITSREZERVĒTS4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšanaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka ekspluatācijas prasības novērošanas datu reģistrēšanai (skatīt šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu), kurām jāatbilst vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēmai (skatīt vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.15. apakšiedaļu).4.3.2.2. Mašīnista modrības ierīceIerīce mašīnista reakcijas novērošanai, kas darbojas vietās, kur infrastruktūra pieļauj šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl jāprecizē, un automātiski ziņo kontrolējošajam signalizācijas centram. Ir saskarne starp šo ekspluatācijas prasību un ar ERTMS saistīto vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu.4.3.2.3. ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumiŠīs specifikācijas A pielikums (A1. un A2. pielikums) ir saskarne ar ERTMS/ETCS funkcionālo prasību specifikācijām un sistēmas prasību specifikācijām, kā arī ERTMS/GSM-R funkcionālo prasību specifikācijām un sistēmas prasību specifikācijām, kas precizētas vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS A pielikumā. Ir saskarne arī ar ETCS mašīnista un mašīnas saskarnes (Driver Machine Interface (DMI)) specifikācijām (vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.13. apakšiedaļa) un Eiropas Integrētā dzelzceļa radio paplašinātā tīkla (EIRENE) mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) specifikācijām (vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.14. apakšiedaļa). Ir saskarne starp šo SITS A1. pielikumu un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu attiecībā uz ETCS borta moduļa funkcionalitātes izolēšanu.4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju saskatīšanaMašīnistam jāredz signāli un sliežu ceļam blakus esošās zīmes, un tām jābūt redzamām, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā. Tas pats attiecas uz cita veida sliežu ceļam blakus esošām zīmēm, ja tās ir saistītas ar drošību.Sliežu ceļam blakus esošām zīmēm un tablo jābūt konsekventi projektētiem, lai veicinātu to saskatīšanu. Jāņem vērā sekojoši jautājumi:vai tie ir atbilstoši novietoti, lai mašīnists vilciena priekšējo lukturu gaismā var nolasīt informāciju,apgaismojuma lietderība un intensitāte, ja informāciju prasīts apgaismot,vai izmantotā atstarojošā materiāla īpašības ir saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un zīmes ir izgatavotas tā, lai informācija mašīnistam vilciena priekšējo lukturu gaismā ir viegli nolasāma gadījumā, ja izmanto atstarojošas zīmes.Ir saskarne ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.16. apakšiedaļu attiecībā uz mašīnista ārējo redzes lauku. Vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS A pielikuma nākamajā versijā būs arī jauns punkts attiecībā uz sliežu ceļam blakus esošām zīmēm ar ETCS aprīkotās līnijās.4.3.2.5. Vilciena bremzēšanaPastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.6.2. apakšiedaļu un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.3.1.5. apakšiedaļu (Vilciena garantētā bremzēšanas efektivitāte un parametri).4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanaiAttiecībā uz smiltnīcas izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS H pielikumu (un B(C1) pielikumu), no vienas puses, un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar sliežu ceļa vilcienu stacionāro detektoru sistēmu) un A pielikuma 1. papildinājuma 4. punkta 1. apakšpunktu (kā minēts 4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.4.3.2.7. Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektorsPastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu, no vienas puses, un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu (ETCS borta moduļa funkcionalitāte), A pielikuma 5., 7. un 55. rādītāju un 4.2.10. apakšiedaļu (Sakarsušo ass bukšu detektors), no otras puses. Nākotnē būs saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS B pielikumu, kad atrisinās vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS atklāto punktu.4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS4.3.3.1. Transportlīdzekļu identifikācijaPastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva kravas vagonu SITS B pielikumu.Šāda saskarne pastāvēs arī ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.4.3.3.2. BremzēšanaPastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.6.1. apakšiedaļu, ritošā sastāva kravas vagonu SITS 4.2.4. apakšiedaļu un B pielikumu.Šāda saskarne pastāvēs arī ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.4.3.3.3. Prasības pasažieru vagoniemJāpiezīmē, ka attiecībā uz zemāk minēto pastāvēs saskarne ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.Kustības grafikā paredzētajās pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietās jābūt pietiekamai pasažieru vagonu un platformu savietojamībai, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu un izkāpšanu.Pasažieriem nedrīkst būt iespējams atvērt tiem paredzētās sānu durvis, kamēr vilciens nav apstājies un durvis nav atvēris vilciena apkalpes loceklis.Durvis jāatver katrā vilciena pusē atsevišķi. Durvju aizvēršanas un bloķēšanas vienotība pasažieru vilcienos pastāvīgi jānorāda.Jānovērš vilces spēka pielietošanas iespēja durvju atvēršanai.Visiem vagoniem, kuros pārvadā pasažierus, jābūt aprīkotiem ar avārijas izejām.Vagoniem, kas paredzēti pasažieriem, jābūt aprīkotiem ar trauksmes signālu vai avārijas bremzēm, ko var ieslēgt pasažieri. Gadījumā, ja tiek ieslēgta viena no šīm ierīcēm, mašīnistam nekavējoties jāsaņem signāls, bet jāsaglabā vadība pār vilcienu.4.3.3.4. Vilciena redzamībaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka, ka vilciena redzamības pamatprasības, kuras jādefinē ritošā sastāva apakšsistēmai, ir izklāstītas turpmākajos nosacījumos.4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienāVilciena sastāva pirmā vagona priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trijstūra formā, kā redzams zemāk. Šiem lukturiem vienmēr jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens pēc iespējas vieglāk atpazīstams (piemēram, uz sliežu ceļa strādājošajiem un cilvēkiem, kas izmanto pārbrauktuves), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina pietiekama redzamība vilciena mašīnistam (izgaismojot sliežu ceļu uz priekšu un sliežu ceļam blakus esošās informācijas zīmes/tablo utt.), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošo vilcienu mašīnistus.Atstarpēm starp lukturiem, to attālumam no sliedēm, diametram un gaismas stiprumam, kā arī emitētā gaismas stara izmēriem un formai gan dienā, gan naktī jābūt standartizētiem.Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.1.2. apakšiedaļu būs saskarne.4.3.3.4.2. Vilciena astes daļaStarp šīs SITS 4.2.2.1.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS 4.2.7.4. apakšiedaļu un BB pielikumu (Kravas vagoni) pastāvēs saskarne, ja tiks noslēgts atklātais punkts satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS S pielikumā, nosakot astes daļas signālu, kam vajadzīga skava.4.3.3.5. Vilciena dzirdamībaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka to, ka pamatprasība vilciena dzirdamībai, kurai jāatbilst ritošā sastāva apakšsistēmai, nosaka, ka vilcienam jāspēj dot akustisks brīdinājuma signāls par savu klātbūtni.Šīs signālierīces izdotajai skaņai, tās frekvencei un stiprumam, kā arī veidam, kādā mašīnists to ieslēdz, jābūt standartizētam.Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.2. apakšiedaļu būs saskarne.4.3.3.6. Signāla redzamībaMašīnistam jāspēj saredzēt signāli un signāliem jābūt redzamiem mašīnistam. Tas pats attiecas uz zīmēm, kuras ir blakus sliežu ceļam, ja tās attiecas uz drošību.Mašīnista kabīnēm vienmēr jābūt projektētām tā, lai mašīnistam rādītā informācija būtu viegli saskatāma, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā.Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.3.2.4. apakšiedaļu būs saskarne.4.3.3.7. Mašīnista modrības ierīceLīdzeklis mašīnista reakcijas novērošanai, kurš darbojas tajās vietās, kur infrastruktūra pieļauj šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl jāprecizē, un automātiski ziņo par savu darbību kontrolējošajam signalizācijas centram.Būs saskarne ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm.4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un B pielikumsAttiecībā uz maksimālo pieļaujamo vilciena svaru ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.1.2.2. apakšiedaļu (Sakabes). Nākotnē attiecībā uz manevrēšanas ātrumu varētu būt saskarne starp šīs SITS B pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.1.2.1. apakšiedaļu (Buferi).4.3.3.9. Kravas vagonu piekraušanaStarp šīs SITS 4.2.2.4. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.3.5. apakšiedaļu (Kravas nostiprināšana) un YY pielikumu ir saskarne.4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās kravasStarp šīs SITS 4.2.2.7. un 4.2.3.4.3 apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.6. apakšiedaļu (Bīstamās kravas) ir saskarne.4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H un L pielikumsStarp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un H un L pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.3.5. apakšiedaļu (Garenvirziena saspiešanas spēks) ir saskarne attiecībā uz vilciena vadīšanu, vilciena apkopi un vilciena vagonu sadali.Ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un pasažieru vagonus.4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadībaStarp šīs SITS 4.2.3.6.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.6.1.2. apakšiedaļu (Ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas attiecībā uz vides apstākļiem) ir saskarne attiecībā uz ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem.Tāpat ir arī saskarne starp šīs SITS 4.2.3.6. un 4.2.3.7. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.7.1. apakšiedaļu (Ārkārtas pasākumi) un 4.2.7.2. apakšiedaļu (Ugunsdrošība).Ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un pasažieru vagonus.4.3.3.13. Datu reģistrēšanaStarp šīs SITS 4.2.3.5.2. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā) un ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un vagonus, kuros ir mašīnista kabīne.Starp šīs SITS 4.2.3.5.1. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena) un ritošā sastāva kravas vagonu SITS 4.2.3.3.2. apakšiedaļu (Sakarsušo bukšu detektors) ir saskarne. Par sakarsušo bukšu noteikšanu ar sliežu ceļam blakus esošajām iekārtām būs saskarne starp šo SITS un ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tajās apskatīs vilces vienības un vagonus. 4.3.4. Saskarnes ar telemātikas lietojumprogrammu SITS4.3.4.1. Vilcienu identifikācijaJoprojām jānosaka, kā piešķirt nepārprotamu identifikāciju visiem vilcieniem, kas darbojas Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (skatīt 4.2.3.2. apakšiedaļu un R pielikumu). Šajā aspektā 4.2.2. apakšiedaļā ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.4.3.4.2. Vilciena sastāvsŠīs SITS 4.2.2.5. un 4.2.2.7.2. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.3.2. apakšiedaļu attiecībā uz vilcienu komplektēšanas datiem. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.4.3.4.3. Vilcienu atiešanaŠīs SITS 4.2.3.3. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.3. apakšiedaļu attiecībā uz informāciju par vilcienu atiešanu. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.4.3.4.4. Vilcienu kustībaŠīs SITS 4.2.3.4. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.4., 4.2.5. un 4.2.6. apakšiedaļu attiecībā uz datiem par vilcienu kustību. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tās būs izstrādātas.4.3.4.5 Transportlīdzekļu identifikācijaPastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.3. apakšiedaļu un kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.11.3. apakšiedaļu „Ritošā sastāva atsauces datubāzes” un A pielikuma 1. rādītāju („Datu definīcijas un ziņojumi”, 1.18. punkts „Vietējais elements: WagonIdent”). Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tās būs izstrādātas.4.4. Ekspluatācijas noteikumiIdentiskās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un dažādas strukturālās apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, un jo īpaši tās, kuras ir tieši saistītas ar jaunas vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.Ar šādu nolūku A1. pielikumā norādīti Eiropas parasto dzelzceļu tīkla satiksmes vadības sistēmas (ERTMS/ETCS) ekspluatācijas noteikumi. A2. pielikumā norādīti ERTMS/GSM-R radio sistēmas ekspluatācijas noteikumi.Citi ekspluatācijas noteikumi, kurus Eiropas parasto dzelzceļu tīklā var standartizēt, ir noteikti B pielikumā.Tā kā šie noteikumi ir izstrādāti piemērošanai visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, ir svarīgi, lai tiktu ievērota pilnīga vienveidība. Vienīgā organizācija, kas var veikt grozījumus šajos noteikumos, ir iestāde, kas atbildīga par A, B un C pielikuma uzturēšanu kārtībā.4.5. Tehniskās apkopes noteikumiNepiemēro4.6. Profesionālā kvalifikācijaSaskaņā ar šīs SITS 2.2.1. apakšiedaļu šajā nodaļā apskatīta profesionālā kompetence un valodu zināšanas, kā arī novērtēšanas process, kas vajadzīgs, lai personāls iegūtu šo kompetenci.4.6.1. Profesionālā kompetenceDzelzceļa uzņēmuma un infrastruktūras pārvaldītāja personālam (ieskaitot līgumdarbiniekus) ir jāiegūst piemērota profesionālā kompetence, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos uzdevumus normālās, traucētās un ārkārtas situācijās. Šādas prasmes ietver profesionālās zināšanas un spēju šīs zināšanas praktiski izmantot.Uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmos obligātos elementus var atrast H, J un L pielikumā.4.6.1.1. Profesionālās zināšanasŅemot vērā šos pielikumus un atkarībā no attiecīgā darbinieka veicamajiem pienākumiem, nepieciešamās zināšanas ietver:zināšanas par vispārīgo dzelzceļa darbību, īpašu uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām:- organizācijas drošības vadības sistēmas darbības principi,- galveno savstarpējas izmantojamības darbībās iesaistīto pušu nozīme un atbildība,- draudu pienācīgu novērtēšana, īpaši saistībā ar riskiem, kas attiecas uz dzelzceļa darbību un vilces elektroapgādi, pietiekamas zināšanas par drošībai būtiskiem uzdevumiem attiecībā uz darbībām un saskarnēm ar:- sliežu ceļu un sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu,- ritošo sastāvu,- vidi.4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot zināšanasLai spētu šīs zināšanas pielietot parastā, traucētā un ārkārtas stāvoklī, personālam pilnībā jāpārzina:šo noteikumu un procedūras piemērošanas principi,darbības, izmantojot sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu un ritošo sastāvu, kā arī jebkuru īpašu ar drošību saistītu iekārtu,drošības vadības sistēmas principi, lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga apdraudējuma cilvēkiem un procesam,kā arī jābūt vispārējai spējai piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēks var nonākt.Atbilstīgi Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktam dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem ir prasīts izveidot kompetences vadības sistēmu, lai nodrošinātu, ka procesā iesaistītā personāla individuālo kompetenci tiek novērtēta un uzturēta. Turklāt pēc vajadzības jāveic apmācība, lai nodrošinātu, ka zināšanas un prasmes tiek papildinātas, jo īpaši attiecībā uz vājībām vai trūkumiem sistēmā vai personu darbības efektivitātē.4.6.2. Valodu zināšanas4.6.2.1. PrincipiInfrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam ir prasīts nodrošināt savu attiecīgo darbinieku kompetenci šajā SITS dokumentā noteikto saziņas protokolu un principu lietošanā.Ja infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda atšķiras no valodas, kuru parasti lieto dzelzceļa uzņēmuma personāls, šādas valodas un saziņas apmācībai jābūt svarīgai dzelzceļa uzņēmuma vispārējās kompetences vadības sistēmas daļai.Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kura darba pienākumi prasa sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem parastā, traucētā vai ārkārtas situācijā, pietiekamā līmenī jāzina infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.4.6.2.2. Valodu zināšanu līmenisDzelzceļa uzņēmuma personālam jāprot infrastruktūras pārvaldītāja valoda pietiekošā līmenī drošības nolūkā.Vilciena mašīnistam vismaz jāprot:- nosūtīt un saprast visus šīs SITS C pielikumā norādītos ziņojumus,- efektīvi sazināties parastās, traucētās un ārkārtas situācijās,- aizpildīt ar veidlapu grāmatiņas izmantošanu saistītās veidlapas.Citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi prasa tiem sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju par drošībai būtiskām lietām, jāprot vismaz nosūtīt un saprast informāciju, kas apraksta vilcienu un tā tehnisko stāvokli.Norādījumi atbilstošiem valodas prasmes līmeņiem ir definēti E pielikumā. Vilcienu mašīnistiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 3. līmenī. Vilcienu pavadoņiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 2. līmenī.4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana4.6.3.1. PamatelementiSaskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jādefinē sava personāla novērtēšanas process.Iesaka ņemt vērā šādus elementus.A. Personāla atlaseindividuālās pieredzes un kompetences novērtēšana,individuālās prasīto svešvalodu lietošanas prasmes vai apgūšanas spējas novērtēšana.B. Sākotnējā profesionālā apmācībaapmācības vajadzību analīze,apmācībai vajadzīgie resursi,pasniedzēju apmācība.C. Sākotnējā novērtēšanapamatnosacījumi (vilciena mašīnista mazākais pieļaujamais vecums,…),novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus,pasniedzēju kvalifikācija,kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana.D. Kompetences uzturēšanakompetences uzturēšanas principi,jo īpaši personālam, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, kompetences atkārtotu novērtējumu veic vismaz reizi gadā,metodes, kas jāievēro,kompetences uzturēšanas procesa formalizācija,novērtēšanas process.E. Kvalifikācijas celšanas apmācībapastāvīgas apmācības principi (tai skaitā valodu apmācība).4.6.3.2. Apmācības vajadzību analīze4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību analīzes veikšanaDzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāveic sava attiecīgā personāla apmācības vajadzību analīze.Analīzē jānosaka gan joma, gan sarežģītība un jāņem vērā riski, kas saistīti ar vilcienu ekspluatāciju Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, jo īpaši saistībā ar cilvēka spējām un to robežām (cilvēka faktori), un ko var izraisīt:dažādu infrastruktūras pārvaldītāju atšķirīga ekspluatācijas prakse un riski, kas saistīti ar pārvaldītāju nomainīšanos,uzdevumu, ekspluatācijas darbību un saziņas protokolu atšķirības,infrastruktūras pārvaldnieka personāla „darba” valodas atšķirības,vietējie ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt paredzētas īpašas darbības vai īpašs aprīkojums, kas jāizmanto konkrētos gadījumos, piemēram, īpašā tunelī.Norādījumi par elementiem, kas jāņem vērā, atrodami 4.6.1. apakšiedaļā iepriekš minētajos pielikumos. Pēc vajadzības jāpielieto personāla apmācības elementi, kuros šie norādījumi ņemti vērā.Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmuma paredzētā ekspluatācijas veida vai infrastruktūras pārvaldītāja vadītā tīkla veida dēļ daži no šajos pielikumos ietvertajiem elementiem nebūs piemēroti. Apmācības vajadzību analīzē jādokumentē tie elementi, kuri atzīti par nepiemērotiem, un šāda lēmuma iemesli.4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšanaDzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jādefinē process, kādā pārskatīt un atjaunināt sava personāla apmācības vajadzības, ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas, sistēmas atgriezenisko saiti un zināmas izmaiņas noteikumos un procedūrā, infrastruktūrā un tehnoloģijā.4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam4.6.3.2.3.1. Maršruta zināšanasDzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kādā vilciena apkalpe apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūtpamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, unsaskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto procesu.Vilcienu mašīnistiem jāmācās šie maršruti, izmantojot gan teorētiskus, gan praktiskus elementus.4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvuDzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā personāls apgūst un uztur zināšanas par vilci un ritošo sastāvu.4.6.3.2.3.3. PalīgpersonālsDzelzceļa uzņēmums nodrošina, ka palīgpersonālu (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personāls), kas nav daļa no vilciena apkalpes, papildus pamatapmācībām apmāca ievērot pilnībā apmācītās vilciena apkalpes locekļu instrukcijas.4.7. Veselības un drošības nosacījumi4.7.1. IevadsPersonālam, kas 4.2.1. apakšiedaļā noteikts kā personāls, kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, saskaņā ar šīs SITS 2.2. apakšiedaļu jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai, lai nodrošinātu atbilstību vispārējiem ekspluatācijas un drošības standartiem.Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāsagatavo un jādokumentē process, ko īsteno, lai personāls atbilstu medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām drošības vadības sistēmā.Medicīniskās izmeklēšanas, kā norādīts 4.7.4. apakšiedaļā, jāveic un visi ar tām saistītie lēmumi par darbinieku individuālo fizisko sagatavotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.Personāls nedrīkst pildīt drošībai būtisku darbu, ja tā modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropās vielas. Tādēļ dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāievieš kārtība, kādā kontrolēt risku, ko personāls rada darbam, esot šādu vielu iespaidā vai lietojot šādas vielas darbavietā.Attiecībā uz noteiktiem iepriekšminēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek dzelzceļa pārvadājums.4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas1Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizvēlas arodslimību ārsti un organizācijas, kas veic medicīnisko izmeklēšanu saskaņā ar tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem un īstenoto praksi, kurā dzelzceļa uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam ir licence vai kurā tas ir reģistrēts.Arodslimību ārstiem, kas veic medicīnisko izmeklēšanu, kā noteikts 4.7.4. apakšiedaļā, ir:pieredze darbā ar arodslimībām,zināšanas par apdraudējumiem attiecīgajā darbā un dzelzceļa vidē,izpratne par to, kā medicīniskās atbilstības trūkums var ietekmēt pasākumus, kas iecerēti, lai novērstu vai mazinātu šo apdraudējumu.Arodslimību ārsts, kas atbilst šiem kritējiem, var lūgt cita mediķa vai vidējā medicīnas personāla palīdzību, piemēram, oftalmologa palīdzību, lai atbalstītu tā medicīniskās konsultācijas un novērtējumu.4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības4.7.3.1. Psihologu sertifikācijaPsihologam jābūt attiecīgai universitātes izglītībai, tam jābūt sertificētam un atzītam par kompetentu atbilstoši tās valsts likumiem, kurā licencēts vai reģistrēts dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs.4.7.3.2. Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācijaPsiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācijas kārtība jānosaka personai, kas sertificēta saskaņā ar 4.7.3.1. apakšiedaļu, ņemot vērā darbu dzelzceļā un dzelzceļa vidi.4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu izvēleNovērtējumā jāiekļauj tikai tādi līdzekļi, kas pamatojas uz psiholoģijas zinātniskajiem principiem.4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums4.7.4.1. Pirms pieņemšanas darbā4.7.4.1.1. Medicīniskās izmeklēšanas obligātais satursMedicīniskajā izmeklēšanā ietilpst:vispārēja medicīniska izmeklēšana,sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztveršana) izmeklēšana,urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai.4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējumsPsiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt personālu, kuram ir tādas kognitīvās, psihomotorās, uzvedības un personiskās īpašības, kas ļauj droši pildīt tā pienākumus.Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, psihologam jāņem vērā vismaz šādi katrai drošības funkciju prasībai svarīgi kritēriji:kognitīvās īpašības- uzmanība un koncentrēšanās,- atmiņa,- uztveres spējas,- spriešanas spējas,- saskarsmes spējas,psihomotorās īpašības- reakcijas ātrums,- kustību koordinācija,uzvedība un personība- emocionālā paškontrole,- uzvedības stabilitāte,- autonomija/neatkarība,- apzinīgums.Ja psihologs izlaiž kādu no iepriekš minētajiem kritērijiem, attiecīgajam lēmumam jābūt pamatotam un dokumentētam.4.7.4.2. Pēc pieņemšanas darbā4.7.4.2.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežumsSistemātiska medicīniskā izmeklēšana personālam jāveic:vismaz reizi 5 gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus,vismaz reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem,katru gadu, ja darbinieka vecums pārsniedz 62 gadus.Arodslimību ārsts nosaka biežāku izmeklēšanu, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas satursJa darbinieks atbilst kritērijiem pārbaudē, kuru veic pirms pieņemšanas darbā, periodiskajā specializētajā izmeklēšanā jāiekļauj vismaz:vispārējā medicīniskā izmeklēšana,sensoro funkciju (redzes, dzirdes, krāsu uztveršanas) izmeklēšana,urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai gadījumā, ja tas ir klīniski norādīts.4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējumsPapildus periodiskajai medicīniskajai izmeklēšanai jāveic specifiska medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko atbilstību vai pamatotas aizdomas par atkarību izraisošo vielu vai alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā darbinieka personiska kļūme.Darba devējam jāpieprasa medicīniskā izmeklēšana pēc jebkuras slimības, kuras dēļ darbinieks ir bijis prombūtnē ilgāk par 30 dienām. Attiecīgos gadījumos šādā izmeklēšanā var pietikt ar arodslimību ārsta veiktu novērtējumu uz pieejamās medicīniskās informācijas pamata, kas parāda, ka darbinieka gatavība darbam nav ietekmēta.Dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jābūt sistēmai, kas nodrošina, ka šādu papildu izmeklēšanu un novērtējumu veic pienācīgi.4.7.5. Medicīniskās prasības4.7.5.1. Vispārīgās prasībasPersonālam nedrīkst būt slimības un tas nedrīkst lietot medikamentus, kas var izraisīt:pēkšņu samaņas zudumu,apziņas vai koncentrācijas traucējumus,pēkšņu rīcībnespēju,līdzsvara un koordinācijas spēju traucējumus,būtiskus kustību ierobežojumus.Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.4.7.5.2. Prasības redzeiRedzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs – nosaka katrai atsevišķi), un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi,korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija +5, miopija -8. Atzītais arodslimību ārsts (kā definēts 4.7.2. apakšiedaļā) izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar redzes speciālistu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,redze vidējā vai tuvā attālumā ir pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem,atļauts lietot kontaktlēcas,normāla krāsu redze, ko nosaka, lietojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko papildina cits atzīts tests, ja tas tiek prasīts,redzes lauks – normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu),redze abām acīm – jābūt,binokulāra redze – jābūt,kontrasta jutīgums – labs,nav progresējošas acu slimības,lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai arodslimību ārsta noteiktā biežumā.4.7.5.3. Prasības dzirdeiAr tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, tas ir,pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,turpmāk minētās vērtības, kas dotas informācijai, jāievēro kā vadlīnijas:dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 40 dB uz 500 un 1 000 Hz,dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 45 dB uz 2 000 Hz ausij ar sliktāko skaņas gaisa vadāmību.4.7.5.4. GrūtniecībaGrūtniecība jāuzskata par iemeslu pagaidu atstādināšanai no darba attiecībā uz vilcienu mašīnistēm vājas tolerances vai patoloģiska stāvokļa gadījumā. Darba devējam jānodrošina, ka tiek piemēroti tiesību akti, kas aizsargā darbinieces grūtnieces.4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežumsAttiecībā uz personālu, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, šīs SITS 4.7.4.2.1. apakšiedaļa ir pārveidota šādi.Sistemātiska medicīniskā izmeklēšana jāveic:reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir līdz 60 gadiem,reizi gadā, ja darbinieka vecums ir lielāks par 60 gadiem.4.7.6.2. Medicīniskās izmeklēšanas papildu satursAttiecībā uz vilciena vadīšanas pienākumiem medicīniskajā izmeklēšanā pirms pieņemšanas darbā, kā arī katrā periodiskajā medicīniskajā izmeklēšanā attiecībā uz darbiniekiem, kuru vecums ir 40 gadi vai vairāk, papildus jāiekļauj elektrokardiogramma atpūtas stāvoklī.4.7.6.3. Papildu prasības redzeiRedzes asumam tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem jābūt 1,0 (binokulāra redze); vismaz 0,5 acij ar vājāko redzi.Nav atļauts nēsāt krāsainas kontaktlēcas un fotohromatiskās lēcas. Lēcas ar UV filtru ir atļauts lietot.4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei un runaiNedrīkst būt vestibulārās sistēmas novirzes.Nedrīkst būt hroniski runas traucējumi (ņemot vērā vajadzību apmainīties ar ziņojumiem skaļi un skaidri).4.7.5.3. apakšiedaļā noteiktajām prasībām dzirdei jāatbilst, neizmantojot dzirdes palīglīdzekļus. Īpašos gadījumos ar mediķa atzinumu atļauts lietot dzirdes palīglīdzekļus.4.7.6.5. AntropometrijaDarbinieku antropometrijai jābūt piemērotai, lai droši varētu izmantot ritošo sastāvu. Mašīnistiem nedrīkst prasīt vai atļaut apkalpot atsevišķus ritošā sastāva veidus, ja to augums, svars vai citas fiziskās īpašības to padara nedrošu.4.7.6.6. Palīdzība traumas gadījumāDarba devējam pienācīgi jārūpējas par darbiniekiem, kuri, vadot vilcienu, nokļuvuši traumatizējošā negadījumā, kā rezultātā iestājas personas nāve vai tā tiek smagi savainota.4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistriSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 24. panta 1. punktu „Dalībvalstis nodrošina to, ka ik gadu publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautas apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes (piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību piemērojamo SITS noteiktajām pazīmēm. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda, kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.”Šo reģistru ikgadējas atjaunināšanas un publicēšanas dēļ tie nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tādēļ šī SITS attiecībā uz šiem reģistriem neko nenosaka.Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība attiecībā uz dažām ar infrastruktūru saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumam, un otrādi, dažām ar ritošo sastāvu saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas infrastruktūras pārvaldītājam. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.4.8.1. InfrastruktūraPrasības datu vienībām, kuras saistītas ar parasto dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kuras jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumiem, ir noteiktas D pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par datu pareizību.4.8.2. Ritošais sastāvsInfrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamām turpmāk minētajām datu vienībām, kas saistītas ar ritošo sastāvu. Turētājs (transportlīdzekļa īpašnieks) ir atbildīgs par datu pareizību.Informācija par to, vai transportlīdzeklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt apdraudoši avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),garums virs bufera.5. Savstarpējas izmantojamības komponenti5.1. DefinīcijaSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 2. panta
21. d)apakšpunktu:Savstarpējas izmantojamības komponenti „ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā, no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens „komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.Savstarpējas izmantojamības komponents ir:prece, ko var laist tirgū, pirms to integrē un izmanto apakšsistēmā; šajā ziņā jābūt iespējai pārbaudīt tās atbilstību neatkarīgi no apakšsistēmas, kurā to iekļaus,vai nemateriāls objekts, tāds kā programmatūra vai process, organizācija, procedūra utt., kurai ir funkcija apakšsistēmā un kuras atbilstība jāpārbauda, lai nodrošinātu pamatprasību izpildi.5.2. Komponentu sarakstsUz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2001/16/EK attiecīgie noteikumi. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šobrīd nav savstarpējas izmantojamības komponentu.5.3. Komponentu efektivitāte un specifikācijasKad tiks rasts risinājums, kā apzīmēt vilciena astes daļu, pastāv iespēja, ka tas kļūs par savstarpējas izmantojamības komponentu. Tādā gadījumā ir iespējams, ka būs vajadzīgs papildu pielikums, kas definētu prasības attiecībā uz gaismas stiprumu, atstarošanu un piestiprināšanu. Ar ritošā sastāva SITS turpmākajā versijā ir iespējamas papildu saskarnes.6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija6.1. Savstarpējas izmantojamības komponentiTā kā šajā SITS vēl nav noteikti nekādi savstarpējas izmantojamības komponenti, neapspriež nekādas prasības to novērtējumam.Ja savstarpējas izmantojamības komponentus tomēr vēlāk definēs un notificētā iestāde tos tādēļ varēs novērtēt, attiecīgo(-ās) novērtējuma procedūru(-
22. as)var iekļaut pārskatītā versijā.6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma6.2.1. PrincipiSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir strukturāla apakšsistēma.Tomēr atsevišķi elementi ir cieši saskaņoti ar darba kārtību un procesiem, kurus prasa infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, lai izsniegtu drošības atļauju/sertifikātu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK nosacījumiem. Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāpanāk atbilstība šīs SITS prasībām. To var nodrošināt, izmantojot drošības vadības sistēmu, kā aprakstīts Direktīvā 2004/49/EK. Jāpiebilst, ka šobrīd nevienam no šajā SITS ietvertajiem elementiem nav prasīts atsevišķs notificētās iestādes novērtējums.Attiecīgā kompetentā iestāde pirms īstenošanas novērtē jebkuru jaunu vai grozītu darbības procedūru vai procesu, pirms piešķirt jaunu vai pārskatītu drošības atļauju/sertifikātu. Šī novērtēšana ir daļa no procesa, kādā piešķir drošības sertifikātu/atļauju. Ciktāl šīs drošības vadības sistēmas joma ietekmē citu(-
23. as)dalībvalsti(-s), jānodrošina sadarbība ar šo dalībvalsti attiecībā uz novērtēšanu.Turpmāk aprakstītā novērtējuma procesa sekmīgas izpildes gadījumā kompetentā iestāde atļauj infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam īstenot attiecīgos satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas elementus saistībā ar drošības atļaujas vai sertifikāta piešķiršanu, kā prasīts Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā.Katrreiz, kad infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums ievieš jaunu(-s)/uzlabotu(-s)/atjaunotu(-
24. s)darba procesu(-
25. s)(vai būtiski izmaina pašreizējo(-s)), uz kuru(-iem) attiecas šīs SITS prasības, tas izstrādā apņemšanos, kurā norādīts, ka šis/šie process(-
26. i)atbilst satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (vai tās daļai pārejas periodā – skatīt 7. nodaļu).6.2.2. Noteikumu un procedūru dokumentācijaAttiecībā uz šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstītās dokumentācijas novērtēšanu kompetentā iestāde ir atbildīga par to, ka infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma sniegtās dokumentācijas sagatavošanas procesā ir pietiekami ievērots dokumentācijas pilnīgums un precizitāte.6.2.3. Novērtējuma procedūra6.2.3.1. Kompetentās iestādes lēmumsSaistībā ar G pielikumu infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz jebkura piedāvāta jauna darba procesa(-
27. u)vai darba procesa(-
28. u)grozījumu apraksts.Attiecībā uz pozīcijām, kas ir norādītas drošības sertifikāta/atļaujas A daļā, kā definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums reģistrēts.Attiecībā uz pozīcijām, kas ir norādītas drošības sertifikāta/atļaujas B daļā, kā definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda katras iesaistītās dalībvalsts kompetentajai iestādei.Šo informāciju sniedz pietiekami detalizētu, lai kompetentā(-
29. s)iestāde(-
30. s)varētu pieņemt lēmumu par to, vai prasīt formālu novērtējumu.6.2.3.2. Ja tiek prasīts novērtējumsJa kompetentā(-
31. s)iestāde(-
32. s)pieņem lēmumu prasīt šādu novērtējumu, tas jāveic kā tāda novērtējuma daļa, kura rezultātā piešķir/atjauno drošības sertifikātu/atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.Novērtējuma procedūrām jāatbilst kopējai drošības metodei, kas jāizveido Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā prasītajai drošības vadības sistēmu novērtēšanai un sertifikācijai/atļaujas piešķiršanai.Dažas vadlīnijas par to, kā veikt šo novērtējumu, ir ietvertas F pielikumā.6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāteDirektīvas 2001/16/EK 14. panta 2. punktā prasīts dalībvalstīm regulāros intervālos pārbaudīt, vai savstarpējas izmantojamības apakšsistēmas ekspluatē un uztur atbilstoši pamatprasībām. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šādas pārbaudes veic saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.7. Ieviešana7.1. PrincipiŠīs SITS ieviešana un atbilstība šīs SITS attiecīgajām nodaļām jānosaka saskaņā ar ieviešanas plānu, ko katra dalībvalsts sastāda attiecībā uz tām līnijām, par kurām tās ir atbildīgas.Šajā plānā jāņem vērā:īpašie cilvēka faktori, ar kuriem saistīta jebkuras līnijas ekspluatācija,katras iesaistītās līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi un tas,vai izskatāmais(-
33. ie)elements(-
34. i)jāievieš:- visiem vilcieniem attiecīgajā līnijā vai nē,- tikai konkrētās līnijās,- visās Eiropas parasto dzelzceļu tīkla līnijās,- visiem vilcieniem, kas kursē Eiropas parasto dzelzceļu tīkla līnijās,saistība ar citas apakšsistēmas (vadības nodrošināšanas un signalizācijas, ritošā sastāva, kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu, …) ieviešanu.Šajā laikā jāņem vērā un jādokumentē kā plāna daļa jebkuri īpaši izņēmumi, kurus var piemērot.Ieviešanas plānā jāņem vērā dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi visos gadījumos, kad:dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk darbību vaiievieš jauninājumus vai uzlabojumus dzelzceļa uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja šībrīža darbības sistēmās, vainodod ekspluatācijā jaunas vai uzlabotas infrastruktūras, enerģijas, ritošā sastāva vai vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs darbības procedūru kopums.Ja šībrīža ekspluatācijas sistēmu uzlabojumi ietekmē gan infrastruktūras pārvaldītāju(-s), gan dzelzceļa uzņēmumu(-s), dalībvalsts ir atbildīga par to, lai šādus projektus novērtē un nodod ekspluatācijā saskaņoti.Saprotams, ka visus šīs SITS elementus nevar pilnībā ieviest, kamēr izmantojamā aparatūra (infrastruktūra, kontrole un vadība u.c.) nav saskaņota. Tādēļ šajā nodaļā noteiktās vadlīnijas jāskata tikai kā pagaidu fāze, kas palīdz pārejā uz mērķa sistēmu.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu sertifikātu/atļauju prasa atjaunot reizi 5 gados. Kad šī SITS stāsies spēkā, dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam izskatīšanas procesā, kura rezultātā atjauno sertifikātu/atļauju, jāpierāda, ka ir ņemta vērā šī SITS, un jāsniedz pamatojums par visiem SITS elementiem, attiecībā uz kuriem vēl nav panākta atbilstība.Lai gan pilnīga atbilstība šajā SITS aprakstītajai mērķa sistēmai noteikti ir galīgā nostāja, pāreju var veikt pakāpeniski, noslēdzot valsts līmeņa vai starpvalstu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus. Šādos nolīgumos, kurus var izstrādāt un noslēgt infrastruktūras pārvaldītājs ar infrastruktūras pārvaldītāju vai ar dzelzceļa uzņēmumu, vai dzelzceļa uzņēmums ar dzelzceļa uzņēmumu, vienmēr jābūt attiecīgo drošības iestāžu ieguldījumam.Ja šobrīd spēkā esošajos nolīgumos ietvertas prasības saistībā ar satiksmes nodrošināšanu un vadību, dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā Komisijai dara zināmu par šādiem nolīgumiem:
35. a)pastāvīgi vai pagaidu valsts līmeņa, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem), kas noslēgti paredzētā vilcienu pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;
36. b)divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa uzņēmumu(-iem), infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) vai dalībvalsti(-īm), kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni;
37. c)starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalsts(-
38. u)dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni.Šo nolīgumu saderība ar ES tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošais raksturs, un jo īpaši saderība ar šo SITS tiks vērtēta, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šīs SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas pasākumus.Par RIV, RIC un PPW nolīgumiem un COTIF instrumentiem Komisijai neziņo, jo tie jau ir zināmi.Šādu nolīgumu atjaunošana ir iespējama, taču tikai ilgstošu darbības pasākumu interesēs un tikai tad, ja nepastāv citas iespējas. Jebkādos šībrīža nolīgumu grozījumos vai nākotnes nolīgumos ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis par šādiem grozījumiem vai jauniem nolīgumiem dara zināmu Komisijai. Tādā gadījumā jāpiemēro tādu pašu procedūru, kā norādīts iepriekš.7.2. Vadlīnijas ieviešanaiN pielikumā redzamā tabula, kas ir informējoša un nav obligāta, ir sagatavota, lai parādītu, ko dalībvalsts varētu noteikt, lai veicinātu 4. nodaļā minēto elementu ieviešanu.Ieviešanā ietverti trīs atšķirīgi elementi:apstiprināšana, ka jebkura šobrīd pastāvošā sistēma un procesi atbilst šīs SITS prasībām,jebkuras šībrīža sistēmas un procesa pielāgošana atbilstoši šīs SITS prasībām,jaunas sistēmas un procesi, ko izraisa citu apakšsistēmu ieviešana,- jaunas/uzlabotas parastās līnijas (infrastruktūras/enerģijas apakšsistēma),- jaunas vai uzlabotas ETCS signalizācijas iekārtas, GSM-R radio iekārtas, sakarsušo bukšu detektori, … (vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēma),- jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva apakšsistēma),- satiksmes vadībā lietotās telemātikas lietojumprogrammas (kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma).7.3. Īpaši gadījumi7.3.1. IevadsIr atļauti īpaši noteikumi turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās:noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi („P” gadījums), vai uz laiku („T” gadījums),gadījumos, kad noteikumus piemēro uz laiku, attiecīgajām dalībvalstīm iesaka panākt atbilstību attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktais mērķis („T1” gadījums), vai līdz 2020. gadam („T2” gadījums).7.3.2. Īpašo gadījumu sarakstsPagaidu īpašais gadījums (T2) ĪrijaŠīs SITS P pielikuma ieviešanai Īrijas Republikā transportlīdzekļus, kurus izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.Pagaidu īpašais gadījums (T2) Apvienotā KaralisteŠīs SITS P pielikuma ieviešanai Apvienotajā Karalistē pasažieru vagonus un lokomotīves, ko izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku._____________________1 4.7.2. apakšnodaļā ir ieteikums Pielikumi A1. pielikums. ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumiŠajā pielikumā ietverts ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumu projekts. Šis projekts ir iekļauts, lai sniegtu šo noteikumu struktūras un jomas plašu izklāstu. Pēc praktiskām pārbaudēm noteikumus konsolidēs, jo īpaši tos, kas attiecas uz ETCS 2. līmeni. Pabeigtais noteikumu kopums būs jāpielāgo parasto dzelzceļu vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS ietverto funkcionālo prasību specifikāciju (FRS) un sistēmas prasību specifikāciju (SRS) atjauninātajām vadlīnijām, ko iecerēts ieviest līdz 2005. gada beigām.1. IEVADSŠis dokuments ir ERTMS noteikumu apkopojums to līniju ekspluatācijai, kuras aprīkotas ar 1. līmeņa ERTMS vai kuras aprīkotas ar 2. līmeņa ERTMS bez pamata sistēmas.2. SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCARezervēts3. DOKUMENTI3.1. RAKSTISKIE RĪKOJUMI UN TEKSTA ZIŅOJUMITurpmāk ir norādīti dažādi rakstiskie rīkojumi, kas izmantojami atbilstoši šiem noteikumiem.Šajos rakstiskajos rīkojumos ietvertā informācija ir obligāta, bet to noformējums ir informējoša rakstura.3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 013.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums023.1.7. ERTMS teksta ziņojumiFiksēts ziņojumsMirgojošs ziņojumsAtsaucesAck UNxSRS: 4.6.3., 4.7.2., 5.4.3.7.3.Ack OSxSRS: 4.6.3., 4.7.2., 5.9.1.2., 5.9.2.3., 5.9.2.4., 5.9.3.2., 5.9.3.4., 5.9.3.5., 5.9.3.6.Ack SHxSRS: 4.4.8.1.9., 4.6.3., 5.7.1.4., 5.7.2.3., 5.7.2.4., 5.7.3.2., 5.7.3.3., 5.7.3.4., 5.7.3.5.Ack SRxSRS: 4.7.2.Ack RVxSRS: 5.13.1.4.Ack STM …xSRS: 4.4.16., 4.4.17.Ack vilciena centralizēta ārkārtas izslēgšana (Ack train trip)xSRS: 3.14.1., 4.4.13.1.4., 4.4.14.1.1., 4.6.3., 4.7.2., 5.11.1.1.Ack pāreja uz _līmeni (Ack transition to level _)xSRS : 4.7.2., 5.10.4.1., 5.10.4.3., 5.10.4.4.Saziņa pārtraukta (Communication session terminated)SRS: 3.5.5., 5.15.4.Nav radio sakaru ar RBC (No radio connection with RBC)SRS: 3.5.3.7.Nepiemērots maršruts (Route unsuitable)SRS 3.12.2.4.SF dēļ x (SF because of x)SRS: 4.4.5.SH atteikts (SH refused)SRS 5.6.3., 4.7.2.SH atļauja nav saņemta (SH granted not received)SRS 5.6.4.1.1.Pāreja uz _ _ _ līmeni (Transition to level _ _ _ )SRS : 4.7.2., 5.10.4.1., 5.10.4.3., 5.10.4.4.SH gaidīšana (Waiting for SH)SRS: 5.6.3., 4.7.2.Teksta ziņojumi, kas jāapstiprina:Fiksēts ziņojumsMirgojošs ziņojumsAtsaucesLTM atteiceSRS:Euroradio atteiceSRS:3.2. SITUĀCIJAS - NOTEIKUMIBrīva lappuse.4. ERTMS VILCIENU KATEGORIJAS4.1. JOMA UN NOLŪKSŠajā dokumentā definētas ERTMS vilcienu kategorijas.4.2. DEFINĪCIJAERTMS vilciena kategorija ir atkarīga no ritošā sastāva veida un vides apstākļiem. To norāda ar apzīmējumu, kurā ir 2 burti.Apzīmējumi:BT (basic train) parastam vilcienam,AT (active tilting train) aktīvās nolieces vilcienam,PT (passive tilting train) pasīvās nolieces vilcienam,CW (cross wind sensitive train) pret sānvēju jutīgam vilcienam.ERTMS vilcienu definē:ar vienu simbolu, kas attiecas tikai uz ritošo sastāvu,ar simbolu kombināciju, no kuriem viens attiecas uz ritošo sastāvu, bet otrs raksturo vides apstākļus.5. VILCIENA SAGATAVOŠANA BRAUKŠANAI TANDĒMĀ5.1. SITUĀCIJASBrīva lappuse.5.2. NOTEIKUMIBrīva lappuse.6. IESILDĪŠANA UZ PIEBRAUCAMĀ CEĻA6.1. SITUĀCIJASMašīnists tūlīt sāks uzdevumu, un vilces vienība ir SB režīmā.6.2. NOTEIKUMIPēc borta sistēmas pieprasījuma mašīnists:ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina mašīnista ID un vilciena kārtas numuru,izvēlas ERTMS/ETCS līmeni atbilstoši valsts noteikumiem.6.2.1. Vilces vienībai jābrauc kā vilcienamMašīnists:ievada vilciena datus (noteikums „Datu ievadīšana”),izvēlas „Start”.6.2.1.1. 0 līmenīSistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par UN režīmu.DMI parādās šāds ziņojums:„Ack UN”Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/ signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).6.2.1.2. 1. līmenīSistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par SR režīmu.DMI parādās šāds ziņojums:„Ack SR”Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).6.2.1.3. 2. līmenīBrīva lappuse.6.2.1.4. STM līmenīSistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par STM…DMI parādās šāds ziņojums:„Ack STM…”Mašīnists ievēro attiecīgās valsts noteikumus.6.2.2. Vilces vienībai jākustas SH režīmāMašīnists sagatavojas manevrēšanai (noteikums „Manevrēšana SH režīmā”).6.2.3. Vilces vienībai jākustas NL režīmāMašīnists sagatavojas braukt tandēmā (noteikums „Vilciena sagatavošana braukšanai tandēmā”).7. BRAUKŠANAS TANDĒMĀ PĀRTRAUKŠANA7.1. SITUĀCIJASBrīva lappuse.7.2. NOTEIKUMIBrīva lappuse.8. MANVERĒŠANA SH REŽĪMĀ8.1. SITUĀCIJASRitošajam sastāvam jāmanevrē SH režīmā.8.2. NOTEIKUMI8.2.1. Manuāla SH režīma ievadīšanaPirms atļaut mašīnistam izvēlēties SH, pārmijnieks:pārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi manevrēšanai saskaņā ar valstī spēkā esošajiem noteikumiem,sniedz visu mašīnistam nepieciešamo informāciju par veicamo manevrēšanu.Mašīnists izvēlas SH režīmu tikai pēc atļaujas saņemšanas no pārmijnieka.Mašīnists izvēlas SH tikai tad, ja vilciens ir apstādināts.Līmenī 2 DMI parādās ziņojums:„SH gaidīšana”8.2.1.1. Piešķirta atļauja manevrētVilciena sistēma pārslēdzas uz SH režīmu.Mašīnists reaģē uz DMI redzamajiem norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”) un ievēro attiecīgās valsts noteikumus.8.2.1.2. Atļauju manevrēt nepiešķir vai 2. līmenī nesaņem atbildi uz atļaujas pieprasījumuJa DMI parādās ziņojums:„SH atteikts”vai„SH atļauja nav saņemta”,vai„Saziņa pārtraukta”,mašīnists sazinās ar pārmijnieku.Mašīnists un pārmijnieks ievēro valstī spēkā esošos noteikumus.8.2.2. Automātiska pārslēgšanās uz SH režīmuMašīnists apliecina ziņojuma saņemšanu:„Ack SH”Mašīnists reaģē uz DMI redzamajiem norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”) un ievēro valstī spēkā esošos noteikumus.8.2.3. Iziešana no SH režīmaKad manevrēšana ir apstādināta un ir veiktas visas manevrēšanas darbības SH režīmā, mašīnists iziet no SH režīma un par to informē pārmijnieku.9. DATU IEVADĪŠANA9.1. SITUĀCIJASDatu ievadīšana ir vajadzīga, lai sagatavotu vilcienu darbam:- iesildot vilcienu,- pēc katras reizes, kad jāmaina dati.Šo izmaiņu cēlonis var būt, piemēram,vilciena pārveidošana saskaņā ar transporta organizācijas dokumentiem,atteice, kas ietekmē ritošā sastāva parametrus,vilcienam sniegtā palīdzība.9.2. NOTEIKUMIPirms vilciena atiešanas no sākuma stacijas vilciena sagatavotājs pārbauda, vai vilciens atbilst tam piešķirtajai ERTMS kategorijai, un mašīnists pārbauda, vai ir pieejami dati par vilcienu.Pirms atiešanas no sākuma stacijas vilciena mašīnists pārbauda, vai ir pieejami dati par vilcienu, un tos iegaumē vai pieraksta. Tāpat jārīkojas arī, nomainoties mašīnistam.9.2.1. Datu ievadīšanaA – Vispārīgs gadījumsLai izpildītu uzdevumu, vilciena sagatavotājs ievada un/vai apstiprina šādus datus:dati par vilcienu,papildu dati.Dati par vilcienu attiecas uz ritošā sastāva raksturojumu, un tajos iekļauta šāda informācija:vilciena kārtas/reisa numurs,vilciena maksimālais ātrums,vilciena ERTMS kategorija,vilciena garums,dati par ātruma samazināšanu,dati par energoapgādi,kravas gabarīts,slodze uz ass,informācija par to, vai vilciens aprīkots ar hermētisku sistēmu,pieejamo STM saraksts.Papildu dati attiecas uz citiem parametriem, kas var būt vajadzīgi uzdevuma izpildei, un tajos iekļauta šāda informācija:mašīnista identifikācija,ERTMS/ETCS līmenis,RBC identifikācija/tālruņa numurs,saķeres faktorsun, ja reisā vajadzīgs, aktivizējamie STM, iekļaujot papildu datus par STM.B - Braukšana tandēmā(jāpapildina)9.2.1.1. Vilciena sastāvsPirms apstiprināt pamata datus vilciena sastāvam, vilciena sagatavotājs noskaidro, vai ritošā sastāva tehniskie nosacījumi ļauj izmantot jau saglabātus datus.Vilciena sagatavotājam jāpārbauda ritošā sastāva aprīkojuma stāvoklis, kam var būt ietekme uz datiem par vilcienu,pēc vilciena sagatavošanas sākuma stacijā,ikreiz pēc izmaiņām vilciena sastāvā (stacijā vai citur),pēc tehniskas problēmas, kuras rezultātā jāmaina dati.Ja nav īpašu ierobežojumu, vilciena sagatavotājs apstiprina visus DMI uzrādītos datus.Ja ir īpaši ierobežojumi, vilciena sagatavotājs:nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,izlabo šībrīža datus,apstiprina jaunos datus.9.2.1.2. Citi vilcieniLai ievadītu datus par vilcienu, vilciena sagatavotājs izmanto vilciena datu veidlapu.9.2.2. Izmaiņas datosJa reisa laikā nepieciešamas izmaiņas datos, mašīnists ņem vērā jaunos datus.Ja jāmaina saķeres faktors, ievēro valsts noteikumus.9.2.2.1. Vilciena sastāvsVilciena mašīnists:nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,pārbauda vilciena atbilstību tā ERTMS kategorijai,izlabo šībrīža datus,apstiprina jaunos datus.Ja vajadzīgs, tā rīkojas ar visiem datiem, kas jāmaina.9.2.2.2. Citi vilcieniVilciena sagatavotājs maina datus par vilcienu vai sagatavo jaunus datus ikreiz, kad pārveido vilciena parametrus. Ja nav vilciena sagatavotāja, mašīnists atjaunina vilciena datu veidlapu.Ievadot jaunos datus, mašīnists:izmanto jaunu vilciena datu veidlapu,izlabo datus,apstiprina jaunos datus.10. VILCIENA ATIEŠANA10.1. SITUĀCIJASVilciens tūlīt uzsāks braukšanu sākuma stacijā vai pēc grafikā paredzētas apstāšanās.10.2. NOTEIKUMIMašīnistam atļauts uzsākt braukšanu pēc tam, kadir saņemta vilciena kustības atļauja,saskaņā ar valsts noteikumiem ir izpildīti vilciena darba nosacījumi.Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).Mašīnists informē pārmijnieku, ja vilciena paredzētajā atiešanas laikā nav saņemta vilciena kustības atļauja.11. REAĢĒŠANA UZ DMI/SIGNALIZĒŠANAS SISTĒMAS NORĀDĪJUMIEM11.1. DMI NORĀDĪJUMU SNIEGŠANAS VEIDSDažādas situācijas ir minētas katrā 2. iedaļas punktā atkarībā no DMI sniegtās informācijas.11.1.1. Vizuālie norādījumi(Šis ir vizuālo norādījumu piemērs).11.1.2. Skaņas norādījumiSkaņas informāciju uzskata par papildu informāciju.Skaņas informāciju dod, lai pievērstu mašīnista uzmanību jaunai informācijai, kas parādās DMI.Pamatskaņas:Īsa, zemaoGara, augsta#11.2. NOTEIKUMI11.2.1. DMI norādījumu/rakstisko rīkojumu priekšrocībaMašīnists seko DMI dotajiem norādījumiem. Šiem norādījumiem ir priekšrocība attiecībā pret visām blakus sliežu ceļam esošajām norādēm, izņemot visas norādes par bīstamību, kā paredzēts valstu noteikumos.Rakstiskajiem rīkojumiem ir priekšrocība attiecībā pret visiem DMI dotajiem norādījumiem, izņemot gadījumus, kad norādīts zemāks atļautais ātrums vai zemāks izpildes ātrums.11.2.2. DMI norādījumiParādoties šai ikonai/šim teksta ziņojumamNosaukumsSkaņas signālsSituācijaMašīnists0 līmeniso oievēro valsts noteikumus1. līmeniso oievēro 1. līmeņa noteikumus2. līmeniso oievēro 2. līmeņa noteikumusPārejauz _ _ _ līmeni (Transition to level _ _ _)o oievēro _ _ _ līmeņa noteikumus, sākot ar pārejas punktuAck pārejauz _ _ _ līmeni(Ack transition to level _ _ _)(mirgojošs)o oapstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,0 līmenī un STM līmenī ievēro valsts noteikumusAck STM(mirgojošs)o oapstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,ievēro valsts noteikumusAck UN(mirgojošs)o oapstiprina teksta ziņojuma saņemšanuUNo oievēro valsts noteikumus(gaiši pelēks)FSnepārsniedz norādīto atļauto ātrumu,ievēro norādīto mērķa ātrumu paredzētajā attālumāAck OS(mirgojošs)o oapstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,sāk vai turpina vadīties pēc redzamā(gaiši pelēks)OSo osāk vai turpina vadīties pēc redzamā, kamēr redzama OS ikona,nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu OS režīmā,1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo signālu, turpina kustību, ja atļauts turpināt, un tālāk vadās pēc redzamāAck SR(mirgojošs)o ovispirms:1. līmenī saņem vilciena kustības atļauju,2. līmenī no pārmijnieka saņem:atļauju uzsākt kustību SR režī-mā vai pabraukt zem KAB ar ERTMS rakstisko rīkojumu 01 vaiatļauju turpināt pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēg-šanas ar ERTMS rakstisko rīkojumu 02,pārbauda zemāko ātruma robežu:grafikā/maršruta aprakstā,rakstiskajā rīkojumā,maksimālo ātrumu SR režīmā,tad apliecina teksta ziņojuma saņemšanu,sagatavojas atiešanai (noteikums „Vilciena atiešana”)(gaiši pelēks)SRbrauc, vadoties pēc redzamā, ja vien rakstiskajā rīkojumā nav teikts, ka nav nepieciešams braukt, vadoties pēc redzamā (SR režīms),nepārsniedz zemāko ātruma robežu, kas norādīta:grafikā/maršruta aprakstā,rakstiskajā rīkojumā,maksimālo SR režīma ātrumu,1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo signālu:apstādina vilcienu pie apstāšanās signāla;turpina braukt pie atļaujoša signāla un turpina braukt, vadoties pēc redzamā,2. līmenī apstājas pie nākamā tablo, sazinās ar pārmijnieku un ievēro tā norādījumus, ja vilciens šo punktu sasniedz SR režīmāAck SH(mirgojošs)o ovispirms pārliecinās, ka pārzina veicamo manevru,pēc tam apliecina teksta ziņojuma saņemšanu.(gaiši pelēks)SHievēro valsts noteikumus attiecībā uz manevrēšanuAck train trip(flashing)o oveic pasākumus, reaģējot uz vilciena centralizētu ārkārtas izslēgšanu (noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas”)Ack RVo oapliecina teksta ziņojuma saņemšanuRViedarbina ārkārtas stāvokļa dzinēju,nepārsniedz maksimālo ātrumu RV režīmā,ņem vērā mērķa attālumu(oranžs)Nolaist pantogrāfuso onolaiž pantogrāfus(dzeltens)Pacelt pantogrāfuso oievēro, ka ir atļauts pacelt pantogrāfus(dzeltens)+ norāde par strāvas sistēmu teksta ziņojuma veidā, piemēram, „1500 V =”Pacelt pantogrāfus ar norādi par voltāžuo oievēro, ka ir atļauts pacelt pantogrāfus pēc tam, kad ir izvēlēta strāvas sistēma(pelēks)Neitrāls posmso oizslēdz galveno elektrības padeves slēdzi(dzeltens)Neitrāls posmso oatstāj izslēgtu galveno elektrības padeves slēdzi(dzeltens)Bezapstājas kontroleo onepārtrauc kustību11.2.3. Bremžu iedarbināšana ātruma ierobežojuma pārsniegšanas gadījumā11.2.3.1. SituācijaETCS bremzē, jo vilciens ir pārsniedzis ātruma ierobežojumu.Ja bremzes var atlaist, attiecīgais simbols sāk mirgot tajā brīdī, kad bremzēšanu var droši pārtraukt.11.2.3.2. NoteikumiJa parādās šāds attēlsSkaņas signālsMašīnists drīkstVilciens pārsniedz ātruma ierobežojumu Šajā piemērā:faktiskais ātrums: 140 km/h,atļautais ātrums: 110 km/h.Iedarbojas darba bremzeso #(pārtraukts)Faktiskais ātrums ir vienāds vai mazāks par atļauto ātrumuŠajā piemērā:faktiskais ātrums: 104 km/h,atļautais ātrums: 105 km/h.Sāk mirgot darba bremžu ikonaatlaist bremzi, kad vilciena ātrums ir zemāks par atļauto ātrumu11.2.4. Izpildes ātrums11.2.4.1. SituācijaVilciens tuvojas kustības atļaujas beigām (EOA, End of Authority), un DMI uzrāda izpildes ātrumu.11.2.4.2. NoteikumiJa parādās šāds attēlsSkaņas signālsMašīnistsŠajā piemērā:faktiskais ātrums: 20 km/h,atļautais ātrums: 50 km/h,izpildes ātrums: 26 km/ho onepārsniedz norādīto atļauto ātrumu,samazina ātrumu, ievērojot DMI norādi,1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo signālu:apstādina vilcienu pie apstāšanās zīmes;turpina braukt, nepārsniedzot norādīto izpildes ātrumuŠajā piemērā:- faktiskais ātrums: 19 km/h,- atļautais ātrums: 26 km/h,bremzēšanas līkne līdz mērķa atrašanās vietai: 9 km/h,izpildes ātrums: 26 km/h,2. līmenī drīkst pabraukt zem KAB un apstāties pie tablo vai buferpieturas12. VISPĀRĪGIE PRINCIPI 1. LĪMENIM12.1. JOMA UN NOLŪKSŠis dokuments attiecas uz vispārīgajiem principiem un noteikumiem, kas jāievēro visās 1. līmeņa situācijās un kas noteikti tieši šim līmenim (nav kopīgi ar citiem līmeņiem).12.2. PRINCIPIMašīnists zina:kurā pusē blakus sliežu ceļam izvietoti signāli, kas jāievēro,blakus sliežu ceļam esošo signālu apstāšanās zīmes, kurām nav atļauts pabraukt garām,blakus sliežu ceļam esošo signālu kustības turpināšanas zīmes, kurām atļauts pabraukt garām. Kustības turpināšanas zīmju sarakstā jāizšķir zīmes, kurām atļauts pabraukt garām bez ierobežojumiem, un zīmes, kurām atļauts pabraukt garām ar īpašiem ierobežojumiem atbilstīgi valsts noteikumiem.13. VADĪŠANĀS PĒC REDZAMĀ13.1 SITUĀCIJASMašīnistam jāvadās pēc redzamā neatkarīgi no darbības tehniskā režīma.13.2. NOTEIKUMIJa mašīnistam jābrauc, vadoties pēc redzamā, prasības ir šādas:braukt uzmanīgi, kontrolējot ātrumu, ņemot vērā priekšā redzamo līniju tā, lai būtu iespējams apstāties īsi pirms jebkura vilciena, KAB, apstāšanās signāla vai šķēršļa,nepārsniegt maksimālo ātrumu braukšanai pēc redzamā.14. PASĀKUMI BORTA SISTĒMAS ATTEIČU GADĪJUMĀ14.1. SITUĀCIJASTiek konstatēta atteice, kas ietekmē borta sistēmu.14.2. NOTEIKUMI14.2.1. Atteice, kas ietekmē cilpas pārraides moduli (LTM)Mašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:„LTM atteice”Mašīnists sazinās ar pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.14.2.2. Signālposteņa pārraides moduļa (BTM) atteiceMašīnists izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.14.2.3. Euroradio atteiceMašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:„Euroradio atteice”
39. a)Sagatavojot vilces vienību2. līmenī