Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēm

Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība’’ Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.172 Rīgā 2009.gada 24.februārī (prot. Nr.14 16.§) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība’’ Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 43.panta otro daļu 1. Ar šiem noteikumiem tiek pieņemta un apstiprināta savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Ei­ropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un va­dība’’ atbilstoši Eiropas Komisijas 2006.gada 11.augusta Lēmumam 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmasapakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”. 2 2. Šie noteikumi piemērojami kopā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. 3 Ministru prezidents I.Godmanis Satiksmes ministrs A.Šlesers Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā Pieņemta un apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.172 Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija Apakšsistēma – Satiksmes nodrošināšana un vadība 1. Ievads1.1. Tehniskā darbības joma1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija2.1. Apakšsistēma2.2. Darbības joma2.2.1. Personāls un vilcieni2.2.2. Ekspluatācijas principi2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK3. Pamatprasības3.1. Atbilstība pamatprasībām3.2. Pamatprasību pārskats3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti3.3.1. Drošība3.3.2. Drošums un darbspēja3.3.3. Veselības aizsardzība3.3.4. Vides aizsardzība3.3.5. Tehniskā saderība3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti3.4.1. Drošība3.4.2. Drošums un darbspēja3.4.3. Tehniskā saderība 184. Apakšsistēmas raksturojums4.1. Ievads4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas4.2.1.1. Vispārīgās prasības4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiem4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošana4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementi4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikā4.2.1.2.3. Kustības grafiks4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumi4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas4.2.2.1. Vilciena redzamība4.2.2.1.1. Vispārīgā prasība4.2.2.1.2. Priekšgals4.2.2.1.3. Astes daļa4.2.2.2. Vilciena dzirdamība4.2.2.2.1. Vispārīgā prasība4.2.2.2.2. Kontrole4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācija4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušana4.2.2.4.1. Svara sadale4.2.2.4.2. Slodze uz ass4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšana4.2.2.4.4. Kinemātiskā apliece4.2.2.4.5. Kravas pārsegšana4.2.2.5. Vilciena sastāvs4.2.2.6. Vilciena bremzēšana4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmai4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāte4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā4.2.2.7.1. Vispārīgā prasība4.2.2.7.2. Pieprasītie dati4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas4.2.3.1. Vilcienu plānošana4.2.3.2. Vilcienu identifikācija4.2.3.3. Vilcienu atiešana4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanas4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli4.2.3.4. Satiksmes vadība4.2.3.4.1. Vispārīgās prasības4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu4.2.3.4.2.2. Paredzētais nodošanas laiks4.2.3.4.3. Bīstamās kravas4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte4.2.3.5. Datu reģistrēšana4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā4.2.3.6. Traucēts darbības režīms4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšana4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšana4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumi4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijā4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšana4.3.2.2. Mašīnista modrības ierīce4.3.2.3. ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju saskatīšana4.3.2.5. Vilciena bremzēšana4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai4.3.2.7. Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektors4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS4.3.3.1. Transportlīdzekļu identifikācija4.3.3.2. Bremzēšana4.3.3.3. Prasības pasažieru vagoniem4.3.3.4. Vilciena redzamība4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā4.3.3.4.2. Vilciena astes daļa4.3.3.5. Vilciena dzirdamība4.3.3.6. Signāla redzamība4.3.3.7. Mašīnista modrības ierīce4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un B pielikums4.3.3.9. Kravas vagonu piekraušana4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās kravas4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H un L pielikums4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība4.3.3.13. Datu reģistrēšana4.3.4. Saskarnes ar telemātikas lietojumprogrammu SITS4.3.4.1. Vilcienu identifikācija4.3.4.2. Vilciena sastāvs4.3.4.3. Vilcienu atiešana4.3.4.4. Vilcienu kustība4.3.4.5. Transportlīdzekļu identifikācija4.4. Ekspluatācijas noteikumi4.5. Tehniskās apkopes noteikumi4.6. Profesionālā kvalifikācija4.6.1. Profesionālā kompetence4.6.1.1. Profesionālās zināšanas4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot zināšanas4.6.2. Valodu zināšanas4.6.2.1. Principi4.6.2.2. Valodu zināšanu līmenis4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana4.6.3.1. Pamatelementi4.6.3.2. Apmācības vajadzību analīze4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību analīzes veikšana4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam4.6.3.2.3.1. Maršruta zināšanas4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvu4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls4.7. Veselības un drošības nosacījumi4.7.1. Ievads4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības4.7.3.1. Psihologu sertifikācija4.7.3.2. Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu izvēle4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums4.7.4.1. Pirms pieņemšanas darbā4.7.4.1.1. Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējums4.7.4.2. Pēc pieņemšanas darbā4.7.4.2.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums4.7.5. Medicīniskās prasības4.7.5.1. Vispārīgās prasības4.7.5.2. Prasības redzei4.7.5.3. Prasības dzirdei4.7.5.4. Grūtniecība4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums4.7.6.2. Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs4.7.6.3. Papildu prasības redzei4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei un runai4.7.6.5. Antropometrija4.7.6.6. Palīdzība traumas gadījumā4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri4.8.1. Infrastruktūra4.8.2. Ritošais sastāvs5. Savstarpējas izmantojamības komponenti5.1. Definīcija5.2. Komponentu saraksts5.3. Komponentu efektivitāte un specifikācijas6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma6.2.1. Principi6.2.2. Noteikumu un procedūru dokumentācija6.2.3. Novērtējuma procedūra6.2.3.1. Kompetentās iestādes lēmums6.2.3.2. Ja tiek prasīts novērtējums6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāte7. Ieviešana7.1. Principi7.2. Vadlīnijas ieviešanai7.3. Īpaši gadījumi7.3.1. Ievads7.3.2. Īpašo gadījumu sarakstsPielikumiA1. pielikums. ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 013.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums 023.1.3. ERTMS rakstiskais rīkojums 033.1.4. ERTMS rakstiskais rīkojums 043.1.5. ERTMS rakstiskais rīkojums 053.1.6. ERTMS rakstiskais rīkojums 063.1.7. ERTMS teksta ziņojumiA2. pielikums. ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumiB pielikums. Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmasA. Vispārīgi noteikumiB. Personāla drošība un aizsardzībaC. Ekspluatācijas saskarne ar signalizācijas un vadības nodrošināšanas aprīkojumuD. Vilciena kustībaE. Novirzes, negadījumi un starpgadījumiC pielikums. Ar drošību saistītas saziņas metodoloģijaklausossaņemtsatkārtojiet (+ runājiet lēnāk)pareizikļūda (+ atkārtoju vēlreiz)beidzugaidietizsaukšu vēlreizatsaucu procedūru…..kļūda (+ sagatavoju jaunu veidlapu ......)kļūda + atkārtoju vēlreizkļūda + atkārtoju vēlreizatkārtojiet (+ runājiet lēnāk)A AlphaG GolfH HotelJ JulietK KiloM MikeN NovemberO OscarP PapaT TangoU UniformY YankeeZ ZuluVilciens.............................(numurs)šeit …......……. signāli(vārds)………………… signāli(vārds)šeit vilciens …......…….(numurs)sagatavot procedūru.......pareizikļūda + atkārtoju vēlreizsaņemtsnegatīvi, atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)atļauja………………..(numurs)ziņojums…………..………..(numurs)D pielikums. Informācija, kurai jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantotE pielikums. Valodas un saziņas prasmju līmenisF pielikums. Vadlīnijas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas novērtēšanaikārtība, kādā tiks veikti ekspluatācijas procesa(-u) turpmāki grozījumi un atjaunināšana (IEVĒROT: tas neietver turpmākas būtiskas izmaiņas vai jaunu(-s) procesu(-s) – šādā gadījumā šajās vadlīnijās paredzēta jaunas dokumentācijas iesniegšana),G pielikums. Informatīvs un neobligāts to elementu saraksts, kas jāverificē katram pamatparametramXXAXAH pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz vilciena mašīnista profesionālo kvalifikācijuI pielikums. Nav izmantotsJ pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju ar vilciena pavadīšanu saistītiem uzdevumiemK pielikums. Nav izmantotsL pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena darbgatavības nodrošināšanaiM pielikums. Nav izmantotsN pielikums. Vadlīnijas īstenošanaiO pielikums. Nav izmantotsP pielikums. Transportlīdzekļu identifikācijaP pielikums. Transportlīdzekļu identifikācijaPašgājēja ātrumsRefrižeratorvagonsKategorijas burts K – divasu platformaStandarta vagonsRefrižeratorvagonsQ pielikums. Nav izmantotsR pielikums. Vilcienu identifikācijaS pielikums. Vilciena redzamība - astes daļaT pielikums. Bremžu darbības efektivitāteU pielikums. Atklāto punktu sarakstsV pielikums. Priekšrakstu dokumentācijas mašīnistiem sagatavošana un atjaunināšnaSkaidrojošā vārdnīca Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācijaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma1. Ievads1.1. Tehniskā darbības jomaŠī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk tekstā SITS) attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ietverta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punktā iekļautajā sarakstā.Sīkākas ziņas par šo apakšsistēmu ir dotas 2. nodaļā.1.2. Ģeogrāfiskā darbības jomaŠīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kā aprakstīts Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.Šīs SITS satursSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:a) norāda darbības jomu, kas paredzēta satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai – 2. nodaļa;b) nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;c) nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas I pielikumā paredzētās sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijas – 4. nodaļa;d) nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, tai skaitā Eiropas standarti, un kuras vajadzīgas, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;e) katrā konkrētā gadījumā norāda atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību; tas cita starpā paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto moduļu vai, attiecīgā gadījumā, īpašās kārtības izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verifikāciju. Ja ir dokumenti, uz kuriem var atsaukties, īstenojot šo SITS, tie ir minēti sarakstā – 6. nodaļa;f) norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē paredzētie starpposmi un principi, kurus var piemērot, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu –7. nodaļa;g) norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Tie ir norādīti 7. nodaļā.Šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija2.1. ApakšsistēmaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 2.4. punktā.Tajā jo īpaši ir iekļauti• „Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu struktūras apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, cita starpā ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.• Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”2.2. Darbības jomaŠīs SITS darbības joma attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir saistīta ar vilcienu ekspluatāciju parasto dzelzceļu sistēmā Eiropas transporta tīklā.Šajā SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību noteiktās specifikācijas var izmantot kā atsauces dokumentu vilcienu ekspluatācijā, pat ja uz tiem neattiecas šīs SITS darbības joma.2.2.1. Personāls un vilcieni4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena vadīšana un pavadīšana, ja tie saistīti ar valstu robežas(-u) šķērsošanu un darbu jebkurā teritorijā, kura infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā esoša ārpus „robežas” un ir iekļauta šīs amatpersonas drošības atļaujā.Ja darbs jāveic līdz jebkurai noteiktai dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso robežu.Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pakalpojumi un vilcienu kustības vadība, attiecas dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana.Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena pēdējās sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso robežu(-as) un strādā jebkurā teritorijā ārpus „robežas” , kā aprakstīts iepriekš, attiecas 4.6. apakšiedaļa par dalībvalstu veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu. Ja visi vilciena vagoni, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso to tikai līdz dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.Tas apkopots zemāk redzamajās tabulās.Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valstu robežasun turpina kustību aiz dzelzceļa tīkla robežāmPienākumsProfesionālā kvalifikācijaMedicīniskās prasībasVilciena vadīšana un pavadīšana4.6.4.7.Vilcienu kustības vadībaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilciena darbgatavības nodrošināšana4.6.Savstarpēja atzīšanaDispečera pakalpojumiSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaPersonāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valstu robežas vai šķērso tās tikai līdz dzelzceļa tīkla robežāmPienākumsProfesionālā kvalifikācijaMedicīniskās prasībasVilciena vadīšana un pavadīšanaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilcienu kustības vadībaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaVilciena darbgatavības nodrošināšanaSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaDispečera pakalpojumiSavstarpēja atzīšanaSavstarpēja atzīšanaLasot šīs tabulas, jāatzīmē, ka 4. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunktā aprakstītie saziņas principi ir obligāta prasība.2.2.2. Ekspluatācijas principiPašreizējās infrastruktūras plānojuma un projektu atšķirības Eiropā, kas vismaz daļēji izraisa šobrīd pastāvošās noteikumu un kārtības atšķirības, bieži var novērst tikai, ieguldot lielus līdzekļus.Tādēļ vispārējais mērķis šai SITS versijai, kas ir pirmā pēc Direktīvas 2001/16/EK stāšanās spēkā, nav izstrādāt vienotus priekšrakstus Eiropas parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanai un vadībai. Tomēr vienādās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņot to jauno struktūras apakšsistēmu ekspluatāciju, kuras iecerēts iekļaut Eiropas transporta tīklā, un jo īpaši to, kuras ir tieši saistītas ar jaunās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.Sākotnēji šis SITS dokuments attiecās tikai uz parasto dzelzceļu „Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā) tajās ekspluatācijas jomās, kurās galvenokārt pastāv dzelzceļa uzņēmumu saskarnes ar infrastruktūras pārvaldītājiem vai kurās savstarpējai izmantojamībai ir īpašas priekšrocības. To nosakot, ņēma vērā Direktīvas 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva) prasības.Turpmāk paredzēts, ka sīkāki Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ekspluatācijas noteikumi jāprecizē šīs SITS pielikumā (ERTMS/ETCS A1. pielikumā, ERTMS/GSMR A2. pielikumā), kad tie būs pieejami. Šobrīd pievienotais A1. pielikums ir tikai informējošs un nav obligāti jāievēro, jo noteikumi vēl nav līdz galam izstrādāti.2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūraiKaut gan vairums šajā SITS iekļauto prasību ir saistītas ar procesiem un darba kārtību, zināms to skaits tomēr ir saistīts ar fiziskiem elementiem, vilcieniem un vagoniem, kas ir nozīmīgi ekspluatācijai.Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti tajās SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēma. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS kontekstā ņemtas vērā elementu ekspluatācijas funkcijas.Šādos gadījumos atzīst, ka šobrīd izmantotā ritošā sastāva/infrastruktūras iekārtu pārveidošana, lai tās pilnībā atbilstu šīs SITS prasībām, nebūtu izdevīga izmaksu ziņā. Attiecīgās prasības tādēļ jāpiemēro tikai jauniem elementiem vai gadījumos, ja elementus modernizē vai atjauno un vajadzīga jauna atļauja, lai tos nodotu ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nozīmē.2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EKKaut gan šī SITS ir izstrādāta saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu 2001/16/EK, tajā apskatītas prasības, kuras ir cieši saistītas ar darba kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, piesakoties drošības sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Drošības direktīvu 2004/49/EK.3. Pamatprasības3.1. Atbilstība pamatprasībāmSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.3.2. Pamatprasību pārskatsPamatprasības attiecas uz:- drošību,-drošumu un darbspēju,- veselības aizsardzību,- vides aizsardzību,- tehnisko saderību.Ievērojot Direktīvu 2001/16/EK, pamatprasības var piemērot visai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai vai atsevišķi katrai tās apakšsistēmai un apakšsistēmas komponentam.3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspektiVispārīgās prasības attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu saskaņā ar šādiem noteikumiem.3.3.1. DrošībaSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK III pielikumu drošības pamatprasības, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, ir šādas.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.1. pamatprasība„Drošībai izšķirīgo daļu projektēšana, izgatavošana vai montāža, tehniskā apkope un uzraudzība, jo īpaši, ja tas skar ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību, jāveic tā, lai arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem.”Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa) un „Vilciena dzirdamība” 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.2. pamatprasība„Riteņu un sliežu saskares parametriem jāatbilst izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.3. pamatprasība„Izmantojamajām sastāvdaļām jāiztur jebkura ekspluatācijas laikā noteiktā parastā slodze vai pārslodze. Pienācīgi jāierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netieša ietekme uz drošību.”Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa).Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.4. pamatprasība„Projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, jāparedz iespēja ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu izcelšanos, izplatīšanos un tā sekas.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.5. pamatprasība„Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.2. Drošums un darbspējaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.2. pamatprasība„Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un attiecīgo skaitu nodrošina tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.3. Veselības aizsardzībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.1. pamatprasība„Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuru izmantošana var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk saskarē ar šiem materiāliem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.2. pamatprasība„Šos materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.4. Vides aizsardzībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.1. pamatprasība„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.2. pamatprasība„Vilcienos un infrastruktūrā jāizmanto materiāli, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.3. pamatprasība„Projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, tām jābūt elektromagnētiski saderīgām ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātiem tīkliem, kas var radīt savstarpējus traucējumus.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība„Ekspluatējot Eiropas parasto dzelzceļu sistēmu, jāievēro spēkā esošie trokšņu ierobežošanas noteikumi.”Kaut gan šī pamatprasība galvenokārt ir troksni regulējošās SITS sastāvdaļa, daži elementi satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmā SITS precizēti 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā „Vilciena dzirdamība”.Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.5. pamatprasība„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.3.5. Tehniskā saderībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.5. pamatprasība„Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savstarpēji saderīgiem, kā arī saderīgiem ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem.Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.”Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti3.4.1. DrošībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.1. pamatprasība„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.Tehniskās apkopes darbībām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.”Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)Vilciena redzamība (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa)Vilciena dzirdamība (4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļa)Vilciena atiešana (4.2.3.3. apakšiedaļa)Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)Signālu saskatīšana un modrības ierīce (4.3. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. un 4.6. apakšiedaļa)Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.2. apakšiedaļa)Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.3. apakšiedaļa)Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju (4.2.1.4. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)ERTMS ekspluatācijas noteikumi (4.4. apakšiedaļa)Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)3.4.2. Drošums un darbspējaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.2. pamatprasība„Tehniskās apkopes operācijām un to biežumam, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas drošumu un darbspēju.”Šī pamatprasība nodrošināta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)3.4.3. Tehniskā saderībaDirektīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.3. pamatprasība„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgās prasības, kas izvirzītas pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.”Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)4. Apakšsistēmas raksturojums4.1. IevadsEiropas parasto dzelzceļu sistēma (TEN), uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība ir jāpārbauda. Savstarpējā atbilstība it īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem.Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, kā aprakstīts 2.2. apakšiedaļā, attiecas tikai uz elementiem, kas noteikti nākamajā nodaļā.Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir izstrādāt visas attiecīgās prasības, kurām jāatbilst tiem vilcieniem, kuru kustība šajā infrastruktūrā ir atļauta, ņemot vērā atsevišķu sliežu ceļu ģeogrāfiskās īpatnības un turpmāk noteiktās ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas.4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijasSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas sastāv no:uz personālu attiecināmām specifikācijām;uz vilcieniem attiecināmām specifikācijām;uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmām specifikācijām.4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas4.2.1.1. Vispārīgās prasībasŠī nodaļa attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, pildot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.Dzelzceļa uzņēmuma personāls, kas- pilda vilciena mašīnista pienākumus (turpmāk tekstā „vilciena mašīnists”) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,- pilda savus pienākumus vilcienā (citus pienākumus nekā vilciena vadīšana) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,- sagatavo vilcienu.Infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas ir atbildīgs par kustības vadību.Prasības attiecas uz šādām jomām:dokumentācija,komunikācija,un uz tām jomām, kas noteiktas šīs SITS 2.2. iedaļā:kvalifikācija (skatīt 4.6. apakšiedaļu un H, J un L pielikumu),veselības un drošības apstākļi (skatīt 4.7. apakšiedaļu).4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācijaDzelzceļa uzņēmumam, kas ekspluatē vilcienu, jānodrošina vilciena mašīnistam visa nepieciešamā informācija, kas tam vajadzīga, lai veiktu savus pienākumus.Sniedzot informāciju, jāņem vērā darbības, kas jāveic normālā, traucētā un ārkārtas ekspluatācijas režīmā maršrutos, kuros kursē vilciens, kā arī ritošais sastāvs, ko izmanto šajos maršrutos.4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiemVisa darba kārtība, kas jāievēro vilciena mašīnistam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā formātā ar nosaukumu „Priekšraksti mašīnistiem” (Driver’s Rule Book).Priekšrakstos mašīnistiem jānosaka prasības normālas un traucētas ekspluatācijas gadījumos, kā arī ārkārtas situācijās, ar kurām var saskarties vilciena mašīnists, visos maršrutos un tajos izmantotajam visa veida ritošajam sastāvam.Priekšrakstos mašīnistiem jāiekļauj divi dažādi aspekti:viens, kas apraksta kopīgo noteikumu un procedūru kopumu, kurš ir spēkā visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (ņemot vērā A, B un C pielikuma saturu),otrs, kas nosaka visus noteikumus un procedūras, kuras katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgas no citiem.Tajos jāiekļauj darba kārtība, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:personāla drošība un aizsardzība,vadības nodrošināšana un signalizācija,vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,vilces līdzeklis un ritošais sastāvs,starpgadījumi un negadījumi.Par šī dokumenta sagatavošanu atbild dzelzceļa uzņēmums.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus vienādā formātā visām infrastruktūrām, kurās darbojas tā vilcienu mašīnisti.Priekšrakstiem ir divi papildinājumi.1. papildinājums. Saziņas procedūru rokasgrāmata.2. papildinājums. Veidlapu grāmatiņa.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus mašīnistiem vai nu kādas dalībvalsts valodā, vai „darba” valodā, kuru lieto viens no infrastruktūras pārvaldītājiem, uz kuru attieksies šie priekšraksti. Tas neattiecas uz ziņojumiem un veidlapām, kam jābūt infrastruktūras pārvaldītāja(-u) „darba” valodā.Priekšrakstus mašīnistiem izstrādā un precizē procesā ar šādiem posmiem:infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa uzņēmumam atbilstošo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā;dzelzceļa uzņēmums izstrādā sākotnējo dokumentu vai to precizē;ja dzelzceļa uzņēmuma priekšrakstiem izvēlētā valoda nav tā, kurā sagatavota sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa uzņēmums atbild par tulkojumu, ja tāds ir nepieciešams.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka priekšraksti ir pilnīgi un precīzi.V pielikums parāda šo procesu diagrammā un sniedz pārskatu pār procesu.4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu aprakstsMašīnistiem jāsniedz izmantojamo un ar vilciena vadīšanu saistīto dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā, kas saucas „Maršruta apraksts” (kas var būt gan dokumenta formā, gan elektroniskā formātā).Turpmāk minētas tās ziņas, kas obligāti jāsniedz:vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,kāpumu un kritumu norādes,detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošanaMaršruta apraksts jāsagatavo vai nu kādas dzelzceļa uzņēmuma izvēlētas dalībvalsts valodā, vai infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā.Tajā jāsniedz šādas ziņas (šis saraksts nav izsmeļošs):vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi- signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divsliežu ceļš, kustība atpakaļgaitā, pagrieziens pa kreisi vai pa labi utt.),- elektroapgādes tīkla veids,- „zemes” un vilciena radiosakaru iekārtas tips,kāpumu un kritumu norādes- kāpumu un kritumu vērtības un to precīza atrašanās vieta,detalizēta dzelzceļa līnijas shēma- uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi, galvenās teritorijas un to atrašanās vieta,- tuneļi, minot to atrašanās vietu, nosaukumu, garumu, specifisku informāciju, piemēram, pāreju un drošas izkāpšanas vietu esamība, kā arī tādu drošu punktu atrašanās vietu, uz kurieni var evakuēt pasažierus,- svarīgākās vietas, piemēram, neitrālie posmi,- atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp, ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz konkrēta tipa vilcieniem,- par kustības vadības kontroli atbildīgās organizācijas nosaukums un kustības vadības kontroles zonu nosaukums(-i),- kustības vadības centru nosaukumi un kontroles zonas, piemēram, signalizācijas ierīces,- izmantojamo radiokanālu identifikācija.Dzelzceļa uzņēmums izstrādā maršruta aprakstu vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja(-u) sniegto informāciju.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka maršruta apraksts ir pilnīgs un precīzs.4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementiPar visiem pastāvīgi vai uz laiku pārveidotiem elementiem infrastruktūras pārvaldītājs paziņo dzelzceļa uzņēmumam. Šīs izmaiņas dzelzceļa uzņēmums apkopo īpašā dokumentā vai uzglabā elektroniskā veidā vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dokuments par pārveidotajiem elementiem ir pilnīgs un precīzs.4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikāKārtība, kādā mašīnistus informē reālajā laikā par visu drošības noteikumu izmaiņām maršrutā, jādefinē attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem (kārtībai jābūt vienādai gadījumos, kad izmanto ERTMS/ETCS).4.2.1.2.3. Kustības grafiksNodrošinot informāciju par vilcienu kustības grafiku, tiek veicināta precīza vilcienu kustība un uzlabota pakalpojuma veikšana.Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistiem informāciju, kas vajadzīga vilciena vadīšanai un kurā ir vismaz šādas ziņas:vilciena identifikācija,vilcienu darba dienas (ja vajadzīgs),pieturvietas un ar tām saistītās darbības,citi laiki kustības grafikā,pienākšanas/atiešanas/caurbraukšanas laiki katrā no šīm vietām.Šādu informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā ir infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā informācija, var sniegt elektroniskā vai izdrukas formātā.Mašīnistu iepazīstināšanai ar grafiku jābūt konsekventai visās līnijās, kurās kursē dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.4.2.1.2.4. Ritošais sastāvsDzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistam visu informāciju, kas attiecas uz darbu traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Šādai dokumentācijai šādos gadījumos jākoncentrējas uz konkrēto saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācijaDzelzceļa uzņēmums savu personālu (uz vilciena vai citur), kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, nodrošina ar šādu pienākumu pildīšanai pēc saviem ieskatiem vajadzīgo informāciju par noteikumiem, kārtību, ritošo sastāvu un maršrutu. Šādu informāciju izmanto gan normālā, gan traucētā darbības režīmā.Vilcienu personālam domātās informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas un precizēšanas procesam par pamatu jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā noteiktajai specifikācijai.4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļaujuVisa informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistīto saziņu starp personālu, kurš dod vilcienu kustības atļauju, un vilciena apkalpi, jāizklāsta:dokumentos, kas apraksta saziņas principus (C pielikums),dokumentā ar nosaukumu „Veidlapu grāmatiņa”.Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā „darba” valodā.4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumiVilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla (kā definēts L pielikumā) un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītajos savstarpējos ziņojumos lietotā valoda ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.Principi ar drošību saistītajai saziņai starp vilciena apkalpi un personālu, kas atbildīgs par vilcienu kustības atļaujām, izklāstīti C pielikumā.Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par sava personāla ikdienas darbā lietotās „darba valodas” publiskošanu.Tomēr, ja vietējā prakse pieprasa atļaut lietot arī otru valodu, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka ģeogrāfiskās robežas, kur šo valodu var lietot.4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas4.2.2.1. Vilciena redzamība4.2.2.1.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar norādēm, pēc kurām atpazīt to priekšgalu un astes daļu.4.2.2.1.2. PriekšgalsDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams pēc ieslēgtām baltām priekšējām gaismām un to izvietojuma. Tām jāļauj atšķirt tuvojošos vilcienu no tuvumā esošiem autotransporta līdzekļiem un citiem kustīgiem priekšmetiem.Pilna specifikācija atrodama 4.3.3.4.1. apakšiedaļā.4.2.2.1.3. Astes daļaŠīs prasības ir precizētas S pielikumā.4.2.2.2. Vilciena dzirdamība4.2.2.2.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar skaņas brīdinājuma ierīci, kas norāda par vilciena tuvošanos.4.2.2.2.2. KontroleJābūt iespējai ieslēgt skaņas brīdinājuma ierīci no jebkuras mašīnista pozīcijas.4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācijaKatram transportlīdzeklim jābūt numuram, lai atšķirtu to no jebkura cita dzelzceļa transportlīdzekļa. Šim numuram jābūt redzami attēlotam vismaz uz katras transportlīdzekļa garenvirziena sānu malas.Jābūt arī iespējai atpazīt uz transportlīdzekli attiecināmus ekspluatācijas ierobežojumus.Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas P pielikumā.4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušanaDzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, ka vagoni tiek piekrauti droši un ir droši visu brauciena laiku, ņemot vērā turpmākajās apakšiedaļās izklāstīto.4.2.2.4.1. Svara sadaleVagoni jāpiekrauj tā, lai kravas svaru sadalītu vienādi uz visām asīm. Gadījumos, kad tas nav iespējams kādas kravas lieluma vai formas dēļ, dzelzceļa uzņēmumam uz visu reisu jānodrošina kravai īpaši pārvadāšanas apstākļi.4.2.2.4.2. Slodze uz assDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai vagonā iekrautā krava nepārsniegtu pieļaujamo slodzi uz ass. Tiem jānodrošina arī, lai slodze uz ass nepārsniegtu atļauto robežu nevienā maršruta posmā (izņemot, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs(-i) ir atļāvis(-uši) kustību).4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšanaDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, ka krava un visas neizmatotās kravas nostiprināšanas ierīces ir droši nostiprinātas, lai novērstu to nevajadzīgu kustēšanos reisa laikā.4.2.2.4.4. Kinemātiskā aplieceKatra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.4.2.2.4.5. Kravas pārsegšanaDzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai jebkurš materiāls, kuru izmanto, lai pārsegtu kravu uz vagona, būtu cieši piestiprināts pie vagona vai pie kravas. Šiem pārsegiem jābūt no materiāla, kas ir piemērots attiecīgās kravas pārsegšanai, ņemot vērā spēkus, kuru ietekmi varētu just reisa laikā.4.2.2.5. Vilciena sastāvsDzelzceļa uzņēmumam jānosaka noteikumi un kārtība, kas jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi.Vagoni- visiem vilciena vagoniem jāatbilst prasībām, kuras piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība;- visiem vilciena vagoniem jābūt sagatavotiem braukšanai ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība;- visiem vilciena vagoniem attiecīgajā brīdī un visu veicamā reisa laiku un attālumu jābūt tiem noteiktajā apkopes intervālā.Vilciens- vilciena sastāvam jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem nosacījumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt nosūtītājā stacijā un gala stacijā pieļauto maksimālo garumu;- dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilciens būtu tehniski sagatavots reisam un lai tā tehniskā sagatavotība saglabātos visu reisa laiku.Svars un slodze uz ass- vilciens nedrīkst pārsniegt to svaru, kādu pieļauj svara ierobežojumi maršruta posmos, sakabju izturība, vilces vienības jauda un citi attiecīgi vilciena parametri. Jāievēro ierobežojumi, kas noteikti slodzei uz ass.Vilciena maksimālais ātrums- nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā jebkādi ierobežojumi attiecīgajā(-os) maršrutā(-os), bremzēšanas efektivitāte, slodze uz ass un vagonu veids.Kinemātiskā apliece- katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.Var pieprasīt vai piemērot papildu ierobežojumus atsevišķa vilciena bremžu režīma vai vilces tipa dēļ.Vilciena sastāvs jāapraksta saskaņotā dokumentā par vilciena sastāvu (skatīt U pielikumu)4.2.2.6. Vilciena bremzēšana4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmaiVisiem vilciena vagoniem jābūt savienotiem ar automātisko nepārtrauktās darbības bremzēšanas sistēmu, kā definēts bremžu sistēmas SITS.Jebkura vilciena pirmajam un pēdējam vagonam (ieskaitot jebkādas vilces vienības) jābūt automātiskam bremžu slēdzim.Ja vilciens negadījuma rezultātā sadalās divās daļās, abām atdalījušos vagonu rindām jāapstājas bremžu maksimālas izmantošanas rezultātā.4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāteInfrastruktūras pārvaldītājam ir jāpieņem lēmums par to, vaisniegt dzelzceļa uzņēmumam nepieciešamo informāciju attiecīgajā maršrutā prasītās bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, iekļaujot informāciju par akceptējamām bremzēšanas sistēmām un to izmantošanu, vaicitādi nodrošināt pieprasīto faktisko efektivitāti.Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilcienam būtu pietiekama bremzēšanas efektivitāte, izstrādājot noteikumus, kurus uzņēmuma personālam jāievēro.Dzelzceļa uzņēmumam, pieprasot informāciju bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, lai vilcienu apstādinātu un noturētu uz vietas, jāņem vērā visu iesaistīto maršrutu ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirtais ceļš un ERTMS/ETCS esamība.Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas T pielikumā.4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā4.2.2.7.1. Vispārīgā prasībaDzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, ka viss ar drošību saistītais vilciena aprīkojums ir pilnā darba kārtībā un ka vilciens var droši braukt.Dzelzceļa uzņēmumam jāziņo infrastruktūras pārvaldītājam par jebkurām vilciena raksturlielumu izmaiņām, kas ietekmē tā darbību, vai par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē spēju izvietot vilcienu tam piešķirtajā ceļā.Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jādefinē un jāatjaunina nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz vilciena darbību traucētos apstākļos.4.2.2.7.2. Pieprasītie datiDatiem, ko pieprasa drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:vilciena identifikācija,dati par dzelzceļa uzņēmumu, kas atbildīgs par vilcienu,vilciena faktiskais garums,vai vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav paredzēts kustības grafikā,jebkādi ekspluatācijas ierobežojumi ar norādi par attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekli(-ļiem) (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamu kravu pārvadājumiem.Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) pirms vilciena atiešanas.Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā informēt infrastruktūras pārvaldītāju (-us), ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas4.2.3.1. Vilcienu plānošanaInfrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir nepieciešami, pieprasot vilciena ceļu. Šis elements ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2001/14/EK.4.2.3.2. Vilcienu identifikācijaVisiem vilcieniem jābūt nepārprotamai identifikācijai.Šīs prasības precizētas R pielikumā.4.2.3.3. Vilcienu atiešana4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanasSaskaņā ar šīs SITS 4.1. apakšiedaļas trešajā daļā norādītajām prasībām dzelzceļa uzņēmumam jādefinē pārbaudes (it īpaši attiecībā uz bremzēm), kas jāveic pirms atiešanas.4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokliDzelzceļa uzņēmumam pirms atiešanas un reisa laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā darbību un kas var netieši ietekmēt vilciena braukšanu.4.2.3.4 Satiksmes vadība4.2.3.4.1 Vispārīgās prasībasSatiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un punktuāla dzelzceļa darbība, tostarp efektīva satiksmes traucējumu seku novēršana.Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka kārtība un līdzekļi, ar kuriem veic:vilcienu vadību reālajā laikā,ekspluatācijas pasākumus, lai uzturētu vislabāko iespējamo infrastruktūras izpildi, ja notiek aizkavēšanās vai starpgadījumi vai ja tādi tiek paredzēti, undzelzceļa uzņēmuma(-u) informēšana šādos gadījumos.Ja dzelzceļa uzņēmumam vajadzīgi jebkādi papildus procesi, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāju, tos var ieviest pēc vienošanās ar infrastruktūras pārvaldītāju.4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietuInfrastruktūras pārvaldītājs:nodrošina, ka attiecīgā tīklā piemērotos iepriekš noteiktos ziņošanas punktos reālajā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks un novirzes no kustības grafika;sniedz prasītos specifiskos datus saistībā ar ziņošanu par vilcienu atrašanās vietu. Šādai informācijai jāiekļauj:- vilciena identifikācija,- ziņošanas punkta nosaukums,- līnija, pa kuru brauc vilciens,- kustības grafikā paredzētais laiks, kad vilcienam jābūt pie ziņošanas punkta,- faktiskais laiks, kad vilciens ierodas ziņošanas punktā (un tas, vai starpziņošanas punktiem, kuros ierodas vilciens, jāziņo tikai atiešanas vai pienākšanas laiks, vai atiešanas un pienākšanas laiks, izlaižot caurbraukšanas laiku),- minūšu skaits, par kādu vilciens apsteidz kustības grafiku vai atpaliek no tā ziņošanas punktā,- sākotnējs izskaidrojums katram kavējumam, kurš ilgst vairāk nekā 10 minūtes, vai ja citādi prasīts izpildes uzraudzības režīmā,- norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas, un minūšu skaits, par kādu tas aizkavējas,- iepriekšēja(-s) vilciena identifikācija(-s), ja tāda ir,- informācija par to, ka uz visu reisu vai kādā reisa posmā atcelts vilciens.4.2.3.4.2.2 Paredzētais nodošanas laiksInfrastruktūras pārvaldītājam jābūt izstrādātam procesam, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no kustības grafikā paredzētā laika, kad vienam infrastruktūras pārvaldītājam jānodod vilciens otram infrastruktūras pārvaldītājam.Tajā jāiekļauj informācija par darbības traucējumiem (problēmas apraksts un vieta).4.2.3.4.3. Bīstamās kravasDzelzceļa uzņēmumam jādefinē kārtība, kādā uzraudzīt bīstamo kravu pārvadājumus.Šajā kārtībā jāiekļauj:šobrīd spēkā esošie Eiropas standarti, kā precizēts EK Direktīvā 96/49 par norādi, ka vilcienā pārvadā bīstamās kravas,informācija mašīnistam par bīstamo kravu esamību un atrašanās vietu,informācija, kādu infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamo kravu pārvadājumiem,sakaru līniju noteikšana un īpašu pasākumu plānošana saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju, šīm kravām nonākot ārkārtas situācijā.4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāteInfrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam ir izstrādāti procesi visu attiecīgo dienestu efektīvas darbības uzraudzībai.Uzraudzības procesus izstrādā, lai analizētu datus un noteiktu pamattendences gan attiecībā uz cilvēka kļūdām, gan sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultātus izmanto, lai veiktu uzlabojumus, kas paredzēti, lai novērstu tādus notikumus, kas varētu kompromitēt Eiropas parasto dzelzceļu tīklu.Ja šādi uzlabojumi dotu labumu visam tīklam, iekļaujot citus infrastruktūras pārvaldītājus un dzelzceļa uzņēmumus, tad tos attiecīgi dara zināmus, ievērojot komerciālo noslēpumu.Infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk analizē notikumus, kas būtiski traucējuši ekspluatācijai. Ja vajadzīgs un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds no personāla, infrastruktūras pārvaldītājs uzaicina attiecīgajā notikumā iesaistīto(-s) dzelzceļa uzņēmumu(-s) piedalīties analīzē. Ja šādas analīzes rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu negadījumu/starpgadījumu cēloņus, šos uzlabojumus dara zināmus visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa uzņēmumiem.Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo auditu.4.2.3.5. Datu reģistrēšanaDatus, kas attiecas uz vilciena kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, laiatbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā negadījumu un starpgadījumu novēršanas līdzekli,noteiktu mašīnista, vilciena un infrastruktūras efektivitāti laikposmā līdz negadījumam vai starpgadījumam un (ja vajadzīgs) tūlīt pēc tiem, tādējādi ļaujot noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena aprīkojumu saistītos cēloņus, un atbalstītu jaunus pasākumus vai izmaiņas esošajos pasākumos, kas palīdzētu novērst atkārtošanos,reģistrētu informāciju gan par lokomotīves/vilces vienības, gan par mašīnista darbu, iekļaujot darba laiku.Jābūt iespējai pārbaudīt reģistrēto datu sakritību arreģistrēšanas datumu un laiku,precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu (attālumu kilometros no atpazīstamas vietas),vilciena identifikāciju,mašīnista personas datiem.Prasības attiecībā uz šo datu uzglabāšanu, periodisku novērtēšanu un piekļuvi tiem ir precizētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos:dalībvalsts, kurā izsniegta licence dzelzceļa uzņēmumam (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vaidalībvalsts, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilcienaInfrastruktūras pārvaldītājam jāreģistrē dati par vismaz šādiem notikumiem:ar vilcienu kustību saistīta blakus sliežu ceļam esošā aprīkojuma kļūme (signalizēšana, kontrolpunkti utt.),pārkarsis ass gultnis,saziņa starp vilciena mašīnistu un infrastruktūras pārvaldnieka personālu, kas dod vilciena kustības atļauju.4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienāDzelzceļa uzņēmumam jāreģistrē vismaz šādi dati:bez atļaujas turpināta kustība pēc briesmu signāla vai signāla „kustības atļaujas beigas”,avārijas bremžu lietošana,vilciena braukšanas ātrums,jebkāda borta kontroles (signalizācijas) sistēmas izolācija vai pārtraukšana,skaņas signāla ieslēgšana (signāltaure),durvju kontroles darbība (atvēršana, aizvēršana),borta bukšu karstuma detektoru rādītāji, ja vilciens ar tādiem ir aprīkots,tās kabīnes identifikācija, attiecībā uz kuru reģistrē datus pārbaudei,dati, lai noteiktu darba laiku.4.2.3.6. Traucēts darbības režīms4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšanaInfrastruktūras pārvaldītājam saistībā ar dzelzceļa uzņēmumu(-iem) jādefinē, kā nekavējoties informēt vienam otru par jebkuru stāvokli, kurā tiek kaitēts dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošībai, efektivitātei un/vai darbspējai.4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšanaJebkurā traucēta darbības režīma gadījumā, kas saistīts ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildību, infrastruktūras pārvaldītājs dod mašīnistiem formālas instrukcijas par to, kā rīkoties, lai droši pārvarētu traucējumus.4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumiInfrastruktūras pārvaldītājs kopā ar visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un ar blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus ārkārtas pasākumus, kā arī sadala atbildību, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucētā darbības režīma radīto negatīvo ietekmi.Plānošanas prasībām un reakcijai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem atbilstoši traucējumu raksturam un iespējamajai traucējumu bīstamībai.Šie pasākumi, kuros jāiekļauj vismaz plāni, kā atjaunot tīklu „normālā” stāvoklī, var attiekties arī uz:ritošā sastāva bojājumiem (piemēram, tādiem, kuri var radīt būtiskus satiksmes traucējumus, bojātu vilcienu vilkšanu),infrastruktūras bojājumiem (piemēram, traucējumiem elektroenerģijas padevē vai apstākļiem, kādos vilcieni var novirzīties no rezervētā maršruta),ārkārtējiem laika apstākļiem.Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un jāuztur aktuāla kontaktinformācija par infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma atbildīgo personālu, ar kuriem sazināties darba traucējumu gadījumā, ja tā rezultātā rodas traucēts darbības režīms. Šajā informācijā jāiekļauj kontakti gan darba laikā, gan ārpus darba laika.Dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāziņo par visām izmaiņām šajā kontaktinformācijā.Infrastruktūras pārvaldītajam jāziņo dzelzceļa uzņēmumam(-iem) par visām izmaiņām savā kontaktinformācijā.4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijāInfrastruktūras pārvaldītājs, konsultējoties ar:visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, vai,ja vajadzīgs, ar to dzelzceļa uzņēmumu pārstāvjiem, kuri darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, unblakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības, kā arīvietējām iestādēm unārkārtas dienestu pārstāvjiem, iekļaujot ugunsdzēšanas un glābšanas dienestus, pēc vajadzības vietējā vai valsts līmenī,un saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus pasākumus ārkārtas situāciju risināšanai un panāk līnijas atgriešanos normālā darba kārtībā.Šādi pasākumi parasti attiecas uz:sadursmēm,ugunsgrēkiem vilcienos,vilcienu evakuāciju,negadījumiem tuneļos,starpgadījumiem ar bīstamām kravām,nobraukšanu no sliedēm.Dzelzceļa uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam jebkāda informācija, kas attiecas tieši uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu vilkšanu vai novietošanu uz sliedēm no jauna. (Skatīt arī parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS 4.2.7.1. apakšiedaļu „Ārkārtas pasākumi”).Turklāt dzelzceļa uzņēmumam jāparedz kārtība, kā informēt pasažierus par ārkārtas stāvokli vilcienā un attiecīgajiem drošības pasākumiem.4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumāDzelzceļa uzņēmumam jādefinē piemērota kārtība, kā palīdzēt vilciena apkalpei traucētos darba apstākļos, lai izvairītos no aizkavēšanās tehnisku vai citu ritošā sastāva bojājumu dēļ vai samazinātu šādu aizkavēšanos (piemēram, sakaru līnijas, vilciena evakuācijas gadījumā veicamie pasākumi).4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijasŅemot vērā pamatprasības, kas noteiktas 3. nodaļā, saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas ir šādas.4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITSREZERVĒTS4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšanaSatiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka ekspluatācijas prasības novērošanas datu reģistrēšanai (skatīt šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu), kurām jāatbilst va …