9)šā likuma 58.7 panta trešajā daļā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes nosacījumus.
\n
(2)Komercdarbības atbalstu piešķir tikai par tādu no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām iegūto enerģiju vai elektroenerģiju, kas ražota no normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem atbilstoša biomasas kurināmā.
\n
(3)Ja atbalsta shēmas ietvaros tiek piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu patēriņu, Ministru kabinets nosaka komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts tiek sniegts tikai par tādu biodegvielu, bioloģisku šķidro kurināmo, biomasas kurināmo vai biomasas degvielu, kas atbilst šajā likumā un transporta enerģijas normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.
\n
76 (13.06.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 58.10 pants
\n
(1)Klimata un enerģētikas ministrija informāciju par pieejamiem atbalsta veidiem un atbalsta pasākumiem atjaunīgās enerģijas ražošanai vai izmantošanai publicē savā tīmekļvietnē. Pašvaldība nodrošina, ka aizsargātajiem lietotājiem ir pieejama informācija par atbalsta pasākumiem.
\n
(2)Atjaunīgās siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanas aprīkojuma vai sistēmu tirgotāji un uzstādītāji savā tīmekļvietnē publicē informāciju par aprīkojuma un sistēmu sniegtajiem ieguvumiem, izmaksu efektivitāti un energoefektivitāti.
\n
(3)Iestādes, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību elektroenerģētikas jomā, būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros pārliecinās, ka rūpniecisko, komerciālo vai dzīvojamo ēku elektroenerģijas un siltumenerģijas sistēmu plānošanas, projektēšanas un būvniecības procesā iesaistītās personas ir kompetentas jautājumos par optimālām atjaunīgās enerģijas, augstas efektivitātes tehnoloģiju, centralizētās siltumapgādes sistēmas un centralizētās aukstumapgādes sistēmas kombinācijām.
\n
77 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.11 pants
\n
(1)Ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības, atjaunīgās enerģijas projektiem atbalsta shēmas ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni un ar atbalstu saistītos nosacījumus negroza tā, ka tiktu negatīvi ietekmētas šādi piešķirtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu ekonomiskā dzīvotspēja.
\n
(2)Atbalsta shēmas ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni var grozīt, ja sākotnējā atjaunīgās enerģijas atbalsta shēmā tika paredzēti šādu grozījumu izdarīšanas nosacījumi un kritēriji.
\n
(3)Klimata un enerģētikas ministrija:
\n
1)pieprasa informāciju no iestādēm, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, vai iestādēm, kas ierosina minētā komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
\n
2)apkopo saņemto informāciju un savā tīmekļvietnē publicē ilgtermiņa grafiku par plānoto komercdarbības atbalsta piešķīrumu atjaunīgās enerģijas projektiem vismaz trim turpmākajiem kalendāra gadiem pēc konkrētā atbalsta veida piešķiršanas, tostarp publicē informāciju par atbalsta periodu un atbalsta piešķīruma aptuveno grafiku, iepirkuma procedūru rīkošanas biežumu, paredzamo jaudu, kopējo atbalsta apmēru, paredzamā maksimālā vienotā atbalsta apmēru, kā arī par paredzamajām atbalstāmajām tehnoloģijām;
\n
3)katru gadu izvērtē publicēto ilgtermiņa grafiku, lai noteiktu, vai tajā ir nepieciešams atspoguļot jaunākās tirgus norises vai veikt paredzamā atbalsta piešķīruma izmaiņas.
\n
(4)Iestādes, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, vai iestādes, kas ierosina minētā komercdarbības atbalsta piešķiršanu, katrus piecus gadus pēc atbalsta shēmas izveidošanas un atbalsta piešķiršanas novērtē minētās atbalsta shēmas efektivitāti un šā atbalsta būtiskāko ietekmi uz sadali starp dažādām patērētāju grupām un ieguldījumiem, novērtējumā iekļaujot iespējamo atbalsta nosacījumu izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmu.
\n
(5)Plānojot un izstrādājot jaunas atjaunīgās enerģijas atbalsta shēmas, kā arī plānojot atbalsta shēmu ilgtermiņā, ņem vērā šā panta ceturtajā daļā minēto novērtējumu.
\n
(6)Iestādes, izstrādājot attiecīgus tiesību aktus par nosacījumiem jaunām atbalsta shēmām no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, šīs shēmas izstrādā tā, lai nestimulētu neilgtspējīgus ražošanas un izmantošanas paņēmienus un nekropļotu konkurenci ar materiālu nozarēm, bet nodrošinātu, ka meža biomasa tiek izmantota atbilstoši tās augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, ievērojot šādu kaskadēšanas principa prioritāšu secību:
\n
1)koksnes materiālu produktu ražošana un izmantošana;
\n
2)koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana;
\n
3)atkalizmantošana;
\n
4)pārstrāde;
\n
5)enerģijas ražošana;
\n
6)apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana.
\n
(7)Šā panta sestajā daļā norādītās iestādes, izstrādājot minēto atbalsta shēmu nosacījumus, var tajos neievērot kaskadēšanas principa prioritāšu secību, ja:
\n
1)tas nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību;
\n
2)vietējā rūpniecība kvantitatīvi vai tehniski nespēj izmantot meža biomasu atbilstoši ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, kas ir lielāka nekā enerģijas ražošanai, attiecībā uz:
\n
a)meža biomasas izejvielām, kas iegūtas mežu apsaimniekošanas darbībās jaunaudžu kopšanā vai meža ugunsgrēku seku likvidēšanā,
\n
b)meža biomasas izejvielām, kas iegūtas sanitārajās cirtēs,
\n
c)meža biomasas izejvielām, kuras raksturlielumu dēļ nav ekonomiski pamatotas izmantošanai un nav piemērotas Latvijas kokapstrādes nozares komersantiem,
\n
d)meža biomasas izejvielām, kas iegūtas no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm un krūmājiem.
\n
(8)Šā panta sestajā daļā minētā iestāde attiecīgā tiesību akta par atbalsta shēmas nosacījumiem sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā izskaidro, kā un kāpēc tiek piemērotas šā panta septītajā daļā minētās atkāpes no kaskadēšanas principa piemērošanas, un pēc konkrētā tiesību akta spēkā stāšanās par to informē Klimata un enerģētikas ministriju.
\n
(9)Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15. martam apkopo šā panta astotajā daļā norādīto informāciju un iesniedz Eiropas Komisijai kopsavilkumu par šā panta septītajā daļā minēto atkāpju no kaskadēšanas principa piemērošanu, iekļaujot informāciju par šā principa neievērošanas apsvērumiem un ģeogrāfisko mērogu, uz kādu tās attiecas.
\n
(10)Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
\n
1)zāģbaļķu, finierkluču, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanā;
\n
2)rūpniecisko apaļo kokmateriālu (apaļkoku vai šķeldotā veidā) izmantošanai enerģijas ražošanā, izņemot apaļkokus, kuru īpatnības (piemēram, suga, izmēri, taisnums un zarainums) tos padara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, proti, apaļkokus, kuri neatbilst Latvijas nacionālajos standartos noteiktajiem visu sugu zāģbaļķu, finierkluču, stabu, mietu, būvbaļķu un taras kluču kvalitātes kritērijiem;
\n
3)atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi.
\n
(11)Jaunas atbalsta shēmas nevar izstrādāt vai esošas atbalsta shēmas nevar atjaunot elektroenerģijas ražošanai no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
\n
(12)Šā panta vienpadsmito daļu neattiecina uz elektroenerģijas ražošanu no meža biomasas, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
\n
1)tiek ražota reģionā, kas ir iekļauts Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriālajā taisnīgas pārkārtošanās plānā, kurš sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūlija regulas (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 11. pantu, un saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem;
\n
2)tiek ražota iekārtās, kurās ir uzstādītas biomasas oglekļa emisiju uztveršanas iekārtas un tiek nodrošināta uztvertā oglekļa emisiju atkalizmantošana, uzglabāšana vai noglabāšana un kurās saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem.
\n
(13)Iestādes, izstrādājot attiecīgos tiesību aktus jaunu atbalsta programmu noteikšanai, minēto atbalsta programmu nosacījumos neiekļauj finansiālo atbalstu tādu individuālo siltumapgādes sistēmu vai apkures iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kurās tiek izmantots tikai fosilas izcelsmes kurināmais.
\n
78 (13.06.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 58.12 pants
\n
(1)Atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs var izmantot vienoto kontaktpunktu, lai centralizēti saņemtu visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām.
\n
(2)Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem ir Enerģētikas un vides aģentūra.
\n
(3)Enerģētikas un vides aģentūra izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem. Vadlīnijās citstarp iekļauj nosacījumus no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektiem, norādot pieprasījuma iesniegšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī iestādi, no kuras var pieprasīt enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamo atļauju vai tehniskās prasības.
\n
(4)Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 500 kilovatiem ieviesējiem ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators vai tā izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, kā arī ikviens elektroenerģijas tirgotājs, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Šāds vienotais kontaktpunkts var izstrādāt vadlīnijas nelielas jaudas atjaunīgās elektroenerģijas ieviesējiem un publicēt šīs vadlīnijas savā tīmekļvietnē.
\n
(5)Vienotais kontaktpunkts sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldību kompetentajām iestādēm un ekspertiem sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par izmaksu efektīviem pasākumiem un finansēšanas instrumentiem atjaunīgās enerģijas izmantošanas paaugstināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās, kuri pieejami dzīvojamo māju īpašniekiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem un energokopienām. Minēto informāciju pašvaldības dara zināmu iedzīvotājiem.
\n
79 (13.06.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 58.13 pants
\n
(1)Par šā likuma 58.12 pantā minētā vienotā kontaktpunkta izmantošanu var tikt piemērota pakalpojuma maksa.
\n
(2)Ministru kabinets apstiprina Enerģētikas un vides aģentūras sniegtā pakalpojuma maksas noteikšanas metodiku.
\n
80 (13.06.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
\n
XI nodaļa
\n
Enerģētiskā krīze
\n
59.pants
\n
(1)Enerģētiskā krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.
\n
(2)Dabasgāzes apgādē krīze, tai skaitā enerģētiskā krīze, ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk — regula Nr. 2017/1938) 11. panta pirmo daļu izsludināti periodi, kad dabasgāzes piegāde ir apdraudēta vai traucēta.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
60.pants
\n
(1)Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumā, ja enerģijas piegāde ir traucēta tik lielā mērā, ka var tikt apdraudēta iedzīvotāju drošība, veselība un tautsaimniecības nozaru darbība, un traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki par vienas pašvaldības teritoriju.
\n
(11)Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes apgādē izsludina regulas Nr. 2017/1938 11. pantā un saskaņā ar šā likuma 45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības plānā apgādei ar dabasgāzi noteiktajos gadījumos.
\n
(2)Valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
61.pants
\n
Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kurš sniedz siltumapgādes pakalpojumus, ir pienākums informēt pašvaldību — valstspilsētas vai novada domi — par tās administratīvajā teritorijā esošo lietotāju energoapgādes traucējumiem vai par to iespēju.
\n
83 (22.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
62.pants
\n
(1)Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju.
\n
(2)Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība — valstspilsētas vai novada dome, kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.
\n
(3)Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.
\n
84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 04.12.2008. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
63.pants85
\n
(Izslēgts ar 22.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2011.)
\n
64.pants
\n
(1)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šī kārtība paredz:
\n
1)enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām vai atsevišķiem enerģijas lietotājiem, ja tādi nepieciešami;
\n
2)kurināmā drošības rezerves un drošības rezervju izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar enerģiju;
\n
3)dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.
\n
(2)Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgie sistēmas operatori un Valsts enerģētiskās krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība ir spēkā arī izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un to piemēro attiecīgajiem sistēmas operatoriem un pašvaldību enerģētiskās krīzes centriem, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju un gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
\n
86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 17.06.2010., 11.02.2016., 14.07.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
65.pants
\n
(1)Vienotu Valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
\n
(2)Valsts enerģētiskās krīzes centru izveido Ministru kabinets.
\n
87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
66.pants88
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
67.pants
\n
(1)Pēc tam, kad situācija enerģētikā ir normalizējusies un atjaunota enerģijas piegāžu stabilitāte un drošība, par enerģētiku atbildīgais ministrs ierosina Ministru kabinetam atcelt valsts enerģētisko krīzi.
\n
(11)Priekšnoteikumi enerģētiskās krīzes dabasgāzes apgādē atcelšanai ir noteikti saskaņā ar šā likuma 45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības plānā apgādei ar dabasgāzi.
\n
(2)Valsts enerģētisko krīzi atceļ Ministru kabinets.
\n
89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
68.pants90
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
69.pants
\n
(1)Vietējās enerģētiskās krīzes laikā attiecīgā pašvaldība nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un sašķidrināto naftas gāzi šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šī kārtība paredz:
\n
1)elektroenerģijas, siltumenerģijas un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes, ja tādi nepieciešami, atsevišķām enerģijas lietotāju grupām, atsevišķiem enerģijas lietotājiem vai ģeogrāfiskām teritorijām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
\n
2)kurināmā drošības rezerves izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, kuru pienākums ir apgādāt enerģijas lietotājus ar nepieciešamo siltumenerģiju un sašķidrināto naftas gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
\n
(2)Pašvaldības noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar siltumenerģiju un sašķidrināto naftas gāzi pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgais sistēmas operators un attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs sadarbībā ar regulatoru attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu, ja tie veic šo komercdarbību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
\n
(3)Vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanas un novēršanas pasākumus pašvaldība veic par sava budžeta līdzekļiem.
\n
91 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 22.09.2011. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
70.pants
\n
(1)Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido valstspilsētas vai novada dome, un centrā ietilpstošās personas sasauc valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.
\n
(2)Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību — valstspilsētas vai novada domes — priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.
\n
92 (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
71.pants
\n
(1)Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes komersantu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi.
\n
(2)Energoapgādes komersanti nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
\n
(3)Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.
\n
93 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
\n
72. pants
\n
(1)Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor\" (turpmāk — pārvaldītājs).
\n
(2)Pārvaldītājam ir šādi uzdevumi:
\n
1)iegādāties drošības rezerves;
\n
2)nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;
\n
3)administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu;
\n
4)uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu;
\n
5)veikt uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.
\n
(3)Ministru kabinets nosaka drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā pārvaldītājs iegādājas un uztur drošības rezerves un veic drošības rezervju rotāciju.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un padotības formu attiecībā uz šajā pantā minēto uzdevumu izpildi.
\n
94 (07.12.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2024.) 72.1 pants
\n
(1)Par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksājama drošības rezervju pakalpojuma maksa.
\n
(2)Drošības rezervju pakalpojuma maksu maksā komersanti par Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu, izņemot aviācijas degvielu, tonnu.
\n
(3)Par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.
\n
(4)Pārvaldītājs uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita:
\n
1)drošības rezervju pakalpojuma maksu;
\n
2)ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas.
\n
(5)Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldītāja uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību;
\n
2)kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;
\n
3)nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
\n
4)kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi.
\n
95 (07.12.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2024.) 72.2 pants Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju energoresursu informācijas sistēmā par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
\n
96 (05.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2016. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 72.3 pants 97 (Izslēgts ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 72.4 pants 98 (Izslēgts ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 72.5 pants
\n
(1)Aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves aviācijas nozares komersanti veido proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aviācijas nozares komersantu pienākums veidot aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves un no tā izrietošās saistības aviācijas nozares komersanta reorganizācijas gadījumā pāriet iegūstošajai komercsabiedrībai.
\n
(3)Ja iepriekšējā gadā nav izpildīts šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums, aviācijas nozares komersanti maksā pakalpojuma maksu, kas atbilst drošības rezervju pakalpojuma maksai, kādu komersants maksātu par to Latvijas Republikā realizēto vai patērēto aviācijas degvielas apjomu, no kura tiek noteiktas aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves, kuras attiecīgais komersants nebija nodrošinājis noteiktā termiņā. Par pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)kārtību, kādā aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju par tiem noteiktā pienākuma uzturēt naftas produktus kā rezervi izpildi;
\n
2)kārtību, kādā tiek noteikts apjoms aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei;
\n
3)kārtību, kādā pārvaldītājs veic uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm;
\n
4)pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību;
\n
5)nokavējuma naudas apmēru un tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
\n
6)kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno pakalpojuma maksas piespiedu izpildi.
\n
99 (28.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2024.)
\n
73. pants
\n
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā drošības rezerves, naftas produktus, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei, un aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.
\n
100 (28.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2024.)
\n
74.pants
\n
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta nepieciešamās informācijas apkopošana un izvērtēšana, lai nodrošinātu optimālu enerģijas patēriņa sabalansētību, enerģētiskās krīzes novēršanas plānošanu, vadību, krīzes seku likvidēšanu un pārvarēšanu.
\n
101
\n
75.pants
\n
Kārtību, kādā enerģijas lietotāju apgāde ar enerģiju tiek veikta izņēmuma stāvoklī vai ārkārtējās situācijās, nosaka citi likumi.
\n
102 75.1 pants Ministru kabinets nosaka drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
\n
103 (07.12.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2024. Pants stājas spēkā dienā, kad Latvijas Republika pievienojas Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
XII nodaļa
\n
Enerģētikas pārvalde
\n
76.pants
\n
(1)Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
\n
(2)(Izslēgta ar 13.06.2024. likumu)
\n
(3)Energoapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās, tehniskās un drošības prasības nosaka energostandartos. Obligāti piemērojamos energostandartus apstiprina Ministru kabinets.
\n
104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 13.05.2010., 22.09.2011. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
77.pants(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas:
\n
1)(izslēgts ar 10.05.2001. likumu);
\n
2)(izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
\n
3)(izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
\n
4)vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai;
\n
5)veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;
\n
6)veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes komersantu objektu atjaunošanā un būvniecībā.
\n
(2)Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem.
\n
105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 17.03.2005., 26.05.2005. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.)
\n
78.pants106
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
79.pants107
\n
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
\n
80.pants108
\n
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
\n
81.pants
\n
Pašvaldības, plānojot energoapgādes attīstību savās administratīvajās teritorijās, var ierosināt energoapgādes komersantu horizontālo integrāciju un komersantu saplūšanu vienotā komersantā, ja tas pazemina energoapgādes perspektīvās robežizmaksas, uzlabo enerģijas lietotāju apgādes drošumu un kvalitāti un enerģijas sadales sistēmu darbību.
\n
109 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
\n
82.pants
\n
(1)Energoapgādes komersantu — siltumenerģijas, aukstumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales vai dabasgāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas veicēju — objektu ekspluatāciju kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurai ir šādi pienākumi:
\n
1)kontrolēt energoapgādes komersantu objektu ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;
\n
2)veikt elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas un dabasgāzes kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību;
\n
3)normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos piedalīties elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas un dabasgāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā energoapgādes komersantu objektos.
\n
(2)(Izslēgta ar 03.10.2019. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 05.06.2008. likumu) 110 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 13.05.2010., 03.10.2019. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 82.1 pants
\n
(1)Ministru kabinets nodrošina energoapgādes drošuma rezervju iegādi un to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
\n
(2)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm. Energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas izmaksas tiek iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos.
\n
(3)Energoapgādes drošuma rezerves tiek izmantotas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.
\n
(4)Par energoapgādes drošuma rezervju izmantošanu lemj Ministru kabinets.
\n
(5)Ministru kabinets reizi divos gados pārskata nepieciešamo energoapgādes drošuma rezervju apjomu, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamiem dabasgāzes avotiem un jaudām.
\n
111 (21.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2022.)
\n
XIII nodaļa
\n
Energoapgādes regulēšana
\n
83.pants
\n
Energoapgādes regulēšanu veic saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde — regulators.
\n
112 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
84.pants
\n
(1)Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" noteiktajam veic šādas funkcijas:
\n
1)veicina energoapgādes komersantu efektīvu darbību;
\n
2)sekmē vietējo un atjaunīgo energoresursu izmantošanu energoapgādē;
\n
3)veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu;
\n
4)pārrobežu jautājumos sadarbojas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, kā arī trešo valstu attiecīgajām iestādēm, ja jautājums skar Latvijas Republikas dabasgāzes vai elektroenerģijas infrastruktūru uz trešo valsti vai no tās;
\n
5)atbilstoši kompetencei sniedz viedokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatīvajai iestādei par atkāpes piemērošanu dabasgāzes pārvades līnijai starp šo dalībvalsti un trešo valsti, ja tas skar Latvijas Republikas intereses.
\n
(2)Regulators, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu.
\n
113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 17.03.2005., 26.05.2005., 21.02.2021. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 84.1pants
\n
(1)Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumus dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem un dabasgāzes sadales sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sadales sistēmas pieslēguma noteikumus biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoriem un dabasgāzes lietotājiem. Regulators var ierosināt dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu pārskatīšanu un pieprasīt, lai attiecīgais dabasgāzes sistēmas operators noteiktā termiņā iesniedz dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumu projektu.
\n
(2)Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" noteiktajam regulators uzrauga:
\n
1)starpsavienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpsavienojums;
\n
2)visas darbības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;
\n
3)sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
\n
4)sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpsavienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm;
\n
5)grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 12.pantā noteiktajai kārtībai;
\n
6)šajā likumā noteikto pārvades, sadales, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoru pienākumu izpildi;
\n
7)dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā;
\n
8)šā panta pirmajā daļā noteikto sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi.
\n
(3)Regulators reizi gadā ziņo Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai par savu darbību un šajā likumā noteikto pienākumu izpildi, kā arī publicē šo ziņojumu savā tīmekļa vietnē.
\n
(4)Regulators ir tiesīgs veikt pārbaudes (arī bez iepriekšēja paziņojuma) dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora un kādu no ražošanas vai tirdzniecības funkcijām veicoša dabasgāzes apgādes komersanta telpās, lai uzraudzītu, kā tiek pildītas prasības, kas noteiktas likumā \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\", šajā likumā un enerģētikas nozares speciālajos normatīvajos aktos, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību.
\n
114 (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014., 11.02.2016., 21.01.2021. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)
\n
85.pants
\n
(1)Regulators savas kompetences ietvaros izdod energoapgādi regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai. Regulators sniedz skaidrojumu par savas kompetences ietvaros izdotajiem energoapgādi regulējošiem normatīvajiem aktiem.
\n
(2)(Izslēgta ar 10.05.2001. likumu)
\n
(3)Regulators ir atbrīvots no valsts nodevas visos gadījumos, kad tas ceļ prasību tiesā pret personām, kas pārkāpušas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz energoapgādi.
\n
(4)(Izslēgta ar 10.05.2001. likumu)
\n
(5)(Izslēgta ar 10.05.2001. likumu) 115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. un 17.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.10.2019.)
\n
86.pants116
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
87.pants117
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
88.pants
\n
Enerģijas lietotāju tiesību un interešu aizsardzību veic un strīdus izskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.
\n
118 (17.02.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2011.)
\n
89.pants119
\n
(Izslēgts ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
\n
90.pants120
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
91.pants121
\n
(Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2010.)
\n
92.pants
\n
To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt, energoapgādē nosaka saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
122 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
93.pants123
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
94.pants124
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
95.pants
\n
Pieprasījumu par enerģijas piegādi izskata saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
125 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
96.pants
\n
Regulators saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" pārņem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu, ja energoapgādes komersants jebkādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi.
\n
126 (10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)
\n
97.pants
\n
Tarifus nosaka saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
127 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
98.pants128
\n
(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)
\n
XIV nodaļa
\n
Atbildība par prasību neievērošanu dabasgāzes apgādē(Nodaļa 13.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014. Nodaļa stājas spēkā 03.07.2014., Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)
\n
99.pants
\n
Regulators ir tiesīgs dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators:
\n
1)sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
\n
2)neievēro regulatora apstiprinātos sistēmas lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sistēmas operators atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem pieeju sistēmai;
\n
3)nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem;
\n
4)neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;
\n
5)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
6)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;
\n
7)nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, tostarp neievēro šajā likumā noteiktos sertificēšanas prasību ieviešanas termiņus;
\n
8)nenodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām un šajā plānā paredzēto jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
\n
129 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2016. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)
\n
100.pants
\n
Regulators ir tiesīgs dabasgāzes sadales sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes sadales sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes sadales sistēmas operators:
\n
1)sniedz sadales sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
\n
2)neievēro regulatora apstiprinātos sistēmas lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sistēmas operators atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem pieeju sistēmai;
\n
3)nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem;
\n
4)neievēro sadales sistēmas operatora neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;
\n
5)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
6)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;
\n
7)nenodrošina dabasgāzes sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām un šajā plānā paredzēto jaunu sadales infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
\n
130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)
\n
101.pants
\n
Regulators ir tiesīgs dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators:
\n
1)sniedz dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
\n
2)neievēro regulatora apstiprinātos dabasgāzes krātuves lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sistēmas operators atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem pieeju sistēmai;
\n
3)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
4)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.
\n
131 101.1 pants Regulators ir tiesīgs vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators:
\n
1)sniedz dabasgāzes pārvades vai uzglabāšanas pakalpojumu bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
\n
2)neievēro regulatora apstiprinātos dabasgāzes krātuves lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem piekļuvi sistēmai;
\n
3)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
4)neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;
\n
5)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;
\n
6)nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, tostarp neievēro šajā likumā noteiktos sertificēšanas prasību ieviešanas termiņus;
\n
7)nenodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām un šajā plānā paredzēto jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
\n
132 (11.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)
\n
102.pants
\n
Regulators ir tiesīgs sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators:
\n
1)sniedz sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
\n
2)neievēro regulatora apstiprinātos sistēmas lietošanas un sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sistēmas operators atteicis sistēmas lietotājiem vai pretendentiem pieeju sistēmai;
\n
3)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
4)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.
\n
133
\n
103.pants
\n
Regulators ir tiesīgs dabasgāzes tirgotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes tirgotājs:
\n
1)sniedz dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
\n
2)galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos neietver regulatora noteikto informāciju;
\n
3)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
\n
4)nenodala savu iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu.
\n
134 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016. 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 10.02.2017. Sk. pārejas noteikumu 53. punktu) 103.1 pants Regulators ir tiesīgs dabasgāzes ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes ražotājs:
\n
1)ražo dabasgāzi bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
\n
2)nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
\n
135 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
104.pants
\n
Regulators ir tiesīgs tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja tirgus dalībnieks neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
\n
136
\n
105.pants
\n
(1)Ja regulators konstatē, ka dabasgāzes sistēmas operators, tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:
\n
1)uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu;
\n
2)izteikt brīdinājumu;
\n
3)uzlikt šā likuma 99., 100., 101., 101.1, 102., 103. un 104.pantā minēto soda naudu.
\n
(2)Ja regulators ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzlicis pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu un izteicis brīdinājumu, bet dabasgāzes sistēmas operators, tirgotājs vai tirgus dalībnieks regulatora noteiktajā termiņā nav izpildījis šo lēmumu, regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu.
\n
(3)Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
\n
(4)Pieteikuma iesniegšana tiesā par šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur šā administratīvā akta darbību, izņemot darbību tā daļā par soda naudas uzlikšanu.
\n
(5)Šā likuma 99., 100., 101., 101.1, 102., 103. un 104.pantā minētā soda nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, un to nevar iekļaut izmaksās, kuras sedz lietotājs.
\n
(6)Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī gadījumus, kad soda naudu var samazināt.
\n
137 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.)
\n
XV nodaļa
\n
Dabasgāzes tirgus(Nodaļa 11.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.2016.)
\n
106.pants
\n
(1)Dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā.
\n
(2)Dabasgāzes tirgus dalībniekam ir tiesības dabasgāzes transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.
\n
(3)Dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties;
\n
(4)Dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas ir aizliegta. Ja saskaņā ar šā likuma 117. panta pirmo daļu dabasgāzes pārvades sistēmas operatori ir vienojušies par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem izstrādā un iesniedz regulatoram un regulators, vienojoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, saskaņo kārtību, kādā nodrošina aizliegumu piegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas.
\n
138 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu) 106.1 pants Ja starp Latvijas Republiku un trešo valsti tiek plānots noslēgt starpvaldību līgumu par dabasgāzes pārvades sistēmas jautājumiem, Ekonomikas ministrijai ir pienākums par to pirms lēmuma pieņemšanas informēt Eiropas Komisiju.
\n
139 (21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.02.2021.)
\n
107.pants(Zaudējis spēku ar 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 69. punktu)
\n
140 107.1 pants
\n
(1)Ar dabasgāzes tirdzniecību var nodarboties dabasgāzes tirgotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā.
\n
(2)Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
\n
(3)Dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Universālā pakalpojuma nosacījumus un tā piedāvājuma izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Regulators nosaka, kādu informāciju un kādā apjomā dabasgāzes tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.
\n
(5)Kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
141 (14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022. Pants stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu) 107.2 pants
\n
(1)Regulators nosaka dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes ražotājiem, kuru darbību regulē saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
(2)Regulators veido dabasgāzes ražotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.
\n
(3)Regulators nosaka dabasgāzes ražotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, dabasgāzes ražotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā dabasgāzes ražotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā dabasgāzes ražotāju izslēdz no dabasgāzes ražotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.
\n
(4)Ja dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumi ir pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt dabasgāzes ražotāju no dabasgāzes ražotāju reģistra. Dabasgāzes ražotājam ir tiesības atsākt dabasgāzes ražošanu ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad tas izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra, ja dabasgāzes ražotājs novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts dabasgāzes ražotāju reģistrā.
\n
(5)Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dabasgāzes ražotājs ir reģistrēts.
\n
(6)Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.
\n
(7)Dabasgāzes ražotājs var izbeigt dabasgāzes ražošanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra.
\n
142 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
108.pants
\n
(1)Regulators nosaka dabasgāzes tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes tirgotājiem, kuru darbību regulē saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
(2)Regulators veido dabasgāzes tirgotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.
\n
(3)Regulators nosaka dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, dabasgāzes tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā dabasgāzes tirgotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā dabasgāzes tirgotāju izslēdz no dabasgāzes tirgotāju reģistra un reģistrē atkārtoti.
\n
(4)Ja dabasgāzes tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt dabasgāzes tirgotāju no dabasgāzes tirgotāju reģistra. Dabasgāzes tirgotājam ir tiesības atsākt dabasgāzes tirdzniecību ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad dabasgāzes tirgotājs izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā.
\n
(5)Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dabasgāzes tirgotājs ir reģistrēts.
\n
(6)Reģistrācijas paziņojums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.
\n
(7)Dabasgāzes tirgotājs var izbeigt dabasgāzes tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un tiek izslēgts no dabasgāzes tirgotāju reģistra.
\n
143 (Pants stājas spēkā 10.02.2017. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu) 108.1 pants
\n
(1)Regulators reizi divos gados apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kuru izstrādā dabasgāzes pārvades sistēmas operators, un dabasgāzes sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kuru izstrādā sadales sistēmas operators. Regulators uzrauga šo plānu izpildi.
\n
(2)Regulators nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā un dabasgāzes sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.
\n
(21)Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietver informāciju vismaz par:
\n
1)pārvades sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem;
\n
2)pārvades sistēmas lietotāju nākotnes vajadzībām;
\n
3)dabasgāzes tirgus attīstības tendencēm nacionālā un reģionālā līmenī;
\n
4)infrastruktūras ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem;
\n
5)pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu vidējās vērtības izmaiņu prognozi nākamajam regulatīvajam periodam.
\n
(22)Dabasgāzes sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietver informāciju par:
\n
1)sadales sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem;
\n
2)sadales sistēmas lietotāju nākotnes vajadzībām;
\n
3)infrastruktūras ietekmi uz sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem;
\n
4)sadales sistēmas pakalpojumu tarifu vidējās vērtības izmaiņu prognozi nākamajam regulatīvajam periodam.
\n
(3)Dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt un saņemt attiecīgās sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no dabasgāzes tirgus dalībniekiem.
\n
144 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
\n
109.pants
\n
(1)Galalietotājam ir tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt dabasgāzes tirgotāju. Attiecīgais sistēmas operators nodrošina dabasgāzes tirgotāja maiņu termiņā, kas nepārsniedz 21 dienu.
\n
(2)Galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, ir tiesīgs saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros ne ilgāk kā sešus kalendāra mēnešus, ja dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību vai dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un galalietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram iespēju pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājam nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas operators vai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs.
\n
(21)Galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes pārvades sistēmai, ir tiesīgs saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros ne ilgāk kā sešus kalendāra mēnešus, ja dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājam nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators vai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs.
\n
(3)Dabasgāzes sadales un pārvades sistēmas operators, uzticot tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
\n
(4)Kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta otrajā un 2.1 daļā minētajiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)(Izslēgta no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu)
\n
(6)(Izslēgta no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu) 145 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu)
\n
110.pants
\n
(1)Dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu piekļuvi attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
\n
(2)Dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt piekļuvi attiecīgajai sistēmai likumā \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\" noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
\n
1)sistēmas jauda nav pietiekama;
\n
2)netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;
\n
3)ir nopietnas ekonomiskas un finanšu grūtības ar fiksēta apjoma līgumiem;
\n
4)regulators šā likuma 45.3 pantā minētajā gadījumā ir pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu.
\n
(3)Regulators, informējot Eiropas Komisiju, pēc dabasgāzes sistēmas operatora pieprasījuma attiecībā uz jauniem dabasgāzes apgādes sistēmas objektiem var piešķirt pagaidu atkāpi no šā likuma 6.panta pirmajā daļā, 110.panta pirmajā daļā un 111.pantā dabasgāzes sistēmas operatoram noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
\n
1)ieguldījumi uzlabo dabasgāzes apgādes drošumu un konkurenci dabasgāzes tirdzniecībā;
\n
2)ar ieguldījumu saistītais risks ir tāds, ka ieguldījums netiktu veikts, ja nebūtu piešķirta atkāpe;
\n
3)dabasgāzes apgādes sistēmas objekti ir tādas personas īpašumā, kura vismaz juridiski ir nošķirta no to sistēmu operatoriem, kurās tie tiks ierīkoti;
\n
4)dabasgāzes apgādes sistēmas objektu lietotāji maksā par to lietošanu;
\n
5)atkāpe piešķirta, lai efektīvi funkcionētu dabasgāzes iekšējais tirgus un regulētās sistēmas, kurām infrastruktūra ir pieslēgta, un nekaitē konkurencei attiecīgajos dabasgāzes tirgos, kurus varētu ietekmēt minētie ieguldījumi, kā arī nekaitē Eiropas Savienības dalībvalstu piegādes drošumam.
\n
(31)Pirms regulators pieņem lēmumu par atkāpes piešķiršanu saskaņā ar šā panta trešo daļu, tas apspriežas ar:
\n
1)tās Eiropas Savienības dalībvalsts regulatīvo iestādi, kuras dabasgāzes tirgu var ietekmēt jaunais dabasgāzes apgādes sistēmas objekts;
\n
2)tās trešās valsts attiecīgo iestādi, ar kuru Latvijas Republikai ir attiecīgais starpsavienojums. Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja trešās valsts attiecīgā iestāde nav sniegusi atbildi triju mēnešu laikā pēc regulatora pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
\n
(4)Regulators lēmumu par atkāpes piešķiršanu, kā arī ar lēmumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai izvērtēšanai.
\n
(5)Regulators mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums, kurā pieprasīts grozīt vai atcelt šā panta ceturtajā daļā minēto regulatora lēmumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem un informē par to Eiropas Komisiju:
\n
1)atceļ lēmumu par atkāpes piešķiršanu un izdod jaunu lēmumu, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā norādītos apsvērumus lēmuma grozīšanai;
\n
2)atceļ lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja Eiropas Komisija to atzinusi par nepamatotu.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka prasības gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, ievadīšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, kā arī ievadāmās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.
\n
(7)Neatkarīgi no tā, vai dabasgāzi ievada dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā, uzskatāms, ka dabasgāze ir ievadīta nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, un dabasgāzes ievadīšanai ir piemērojami šā likuma 15. panta septītajā daļā minētie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi vai šā likuma 117. panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētie vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumi un balansēšanas noteikumi, ja atbilstoši šā likuma 117. panta pirmajai daļai ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma, kā arī dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram piemērojami saskaņā ar šā likuma 15. panta 1.1 daļu noteiktie tarifi.
\n
(8)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators plāno un attīsta dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā. Pamatotās izmaksas, kuras saistītas ar šajā daļā minētajām darbībām un kuras sedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, iekļauj dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
\n
146 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2021. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
111.pants(1) Latvijā darbojas viens vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un tam:
\n
1)pieder dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi (tostarp pārvades sistēma);
\n
2)pieder vai attiecīgās licences termiņā nodota lietošanā Inčukalna pazemes gāzes krātuve vai tās daļa.
\n
(2)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.
\n
(3)Lai nodrošinātu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību un efektīvi novērstu jebkādu interešu konfliktu starp vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un energoapgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ievēro šādus nosacījumus:
\n
1)viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, dabasgāzes pārvades sistēmu vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi vai izmantot jebkādas tiesības vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā;
\n
2)viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;
\n
3)viena un tā pati persona nedrīkst iecelt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, un vienlaikus tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes apgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā un nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt elektroapgādes komersantu, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;
\n
4)viena un tā pati persona nedrīkst kļūt par padomes, valdes vai tādu institūciju locekli, kurām ir tiesības pārstāvēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, ne dabasgāzes apgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, ne elektroapgādes komersantā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, ne vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā vai dabasgāzes pārvades sistēmā, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē;
\n
5)ja šīs daļas 2., 3. vai 4.punktā minētā persona ir Latvijas Republika, tad viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkst kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, un vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuvi;
\n
6)vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minēto komerciālo un konfidenciālo informāciju, ko tas ieguvis, darbojoties kā daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, nedrīkst nodot tāda dabasgāzes apgādes komersanta rīcībā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.
\n
(4)Lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:
\n
1)viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes pārvades operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu vai izmantot jebkādas tiesības dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā;
\n
2)viena un tā pati persona vai personas, kuras tieši vai netieši kontrolē dabasgāzes pārvades operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;
\n
3)viena un tā pati persona nedrīkst iecelt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu, un vienlaikus tieši vai netieši kontrolēt dabasgāzes apgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā un nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt elektroapgādes komersantu, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, vai izmantot jebkādas tiesības šādā komersantā;
\n
4)viena un tā pati persona nedrīkst kļūt par padomes, valdes vai tādu institūciju locekli, kurām ir tiesības pārstāvēt dabasgāzes pārvades operatoru, ne dabasgāzes apgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu un tirdzniecību, ne elektroapgādes komersantā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, ne dabasgāzes pārvades sistēmas operatorā vai dabasgāzes pārvades sistēmā;
\n
5)ja šā panta trešās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētā persona ir Latvijas Republika, tad viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkst kontrolēt energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmu;
\n
6)dabasgāzes pārvades sistēmas operators šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minēto komerciālo un konfidenciālo informāciju, ko tas ieguvis, darbojoties kā daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, nedrīkst nodot tāda dabasgāzes apgādes komersanta rīcībā, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību;
\n
7)dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram pieder dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi (tostarp pārvades sistēma).
\n
(5)Šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta un ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasības nav attiecināmas uz finanšu institūcijām un īpašam mērķim dibinātiem komersantiem, kuriem pieder akcijas vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā vai pārvades sistēmas operatorā un energoapgādes komersantā, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja šo finanšu institūciju un īpašam mērķim dibināto komersantu uzraudzību veic Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija un ja tiek konstatēts, ka minēto finanšu institūciju un īpašam mērķim dibināto komersantu darbība nerada nekādu interešu konfliktu starp vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un energoapgādes komersantu, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību.
\n
147 (Trešā, ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 31.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 44. punktu)
\n
112.pants
\n
Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir šādi pienākumi:
\n
1)nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
\n
2)nodrošināt dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
\n
3)nodrošināt dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
\n
4)nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai sniegtu dabasgāzes krātuves pakalpojumus;
\n
5)uzglabāt atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskās iespējas;
\n
6)nodrošināt sistēmas lietotāju vai atsevišķu kategoriju sistēmu lietotāju nediskriminējošas procedūras un darbības;
\n
7)sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību;
\n
8)sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama efektīvai piekļuvei pārvades sistēmai un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei;
\n
9)nodrošināt pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūrā, izpildot visas ekonomiski pamatotās un tehniski īstenojamās prasības, kas attiecas uz sistēmas jaudu piegādes drošumu;
\n
10)informēt regulatoru par visiem apstākļiem, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm varētu iegūt kontroli pār dabasgāzes pārvades sistēmu vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru;
\n
11)informēt regulatoru par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jāizvērtē tā atbilstība sertificēšanas prasībām;
\n
12)ievērot pārredzamu un nediskriminējošu tirgus procedūru, iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai;
\n
13)īstenot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī;
\n
14)organizēt avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes pārvades sistēmā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kā arī veikt preventīvas darbības;
\n
15)uzturēt kontaktus ar trešajām personām (sistēmas lietotājiem un pretendentiem) un regulatoru;
\n
16)pārstāvēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā;
\n
17)iekasēt visus maksājumus, kas ir saistīti ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu (tostarp piekļuves maksu, balansēšanas maksu un maksu par palīgpakalpojumiem);
\n
18)nodrošināt tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem;
\n
19)veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi paredzēts piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanu;
\n
20)nodrošināt dabasgāzes piegādes ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm;
\n
21)attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un krātuvē.
\n
148 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022., 14.07.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 94. punktu)
\n
113.pantsDabasgāzes pārvades sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir šādi pienākumi:
\n
1)nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
\n
2)nodrošināt dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
\n
3)nodrošināt dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
\n
4)nodrošināt lietotāju vai atsevišķu kategoriju sistēmu lietotāju nediskriminējošas procedūras un darbības;
\n
5)sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību;
\n
6)sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama efektīvai piekļuvei pārvades sistēmai;
\n
7)nodrošināt pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas pārvades infrastruktūrā, izpildot visas ekonomiski pamatotās un tehniski īstenojamās prasības, kas attiecas uz sistēmas jaudu piegādes drošumu;
\n
8)informēt regulatoru par visiem apstākļiem, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm varētu iegūt kontroli pār dabasgāzes pārvades sistēmu vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru;
\n
9)informēt regulatoru par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jāizvērtē tā atbilstība sertificēšanas prasībām;
\n
10)ievērot pārredzamu un nediskriminējošu tirgus procedūru, iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai;
\n
11)īstenot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī;
\n
12)organizēt avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes pārvades sistēmā, kā arī veikt preventīvas darbības;
\n
13)uzturēt kontaktus ar trešajām personām (sistēmas lietotājiem un pretendentiem) un regulatoru;
\n
14)iekasēt visus maksājumus, kas ir saistīti ar dabasgāzes pārvades sistēmu (tostarp piekļuves maksu, balansēšanas maksu un maksu par palīgpakalpojumiem);
\n
15)nodrošināt tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem;
\n
16)veikt dabasgāzes pārvades sistēmā, tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi paredzēts piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanu;
\n
17)attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā.
\n
149 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
114.pants
\n
(1)Vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām un iesniegt regulatoram to apliecinošus dokumentus, bet šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — arī tajā norādīto apliecinājumu.
\n
(2)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, ja ir izpildījis abus šādus nosacījumus:
\n
1)ievēro attiecīgi šā likuma 111.panta trešajā vai ceturtajā daļā noteiktās neatkarības prasības;
\n
2)veic šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes direktīvas 2004/67EK atcelšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību noteiktos pienākumus.
\n
(3)Ja iesniegumu par sertificēšanu iesniedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm, tad papildus šā panta pirmās daļas nosacījumiem vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators apliecina, ka attiecīgā sistēmas operatora sertificēšana neapdraudēs Eiropas Savienības dalībvalstu energoapgādes drošumu. Izvērtējot minēto apliecinājumu, regulators ņem vērā:
\n
1)Eiropas Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešajām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošumu saistīti jautājumi;
\n
2)Latvijas tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek ar to noslēgti līgumi, ciktāl tie atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem;
\n
3)citus konkrētās lietas apstākļus.
\n
(4)Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās un trešās daļas prasību izpildi.
\n
(5)Šā panta trešajā daļā noteiktā novērtējuma veikšanai regulators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kompetentu valsts iestāžu atzinumu par Eiropas Savienības un Latvijas tiesībām un pienākumiem pret attiecīgo trešo valsti.
\n
(6)Pienākums pierādīt atbilstību šajā likumā noteiktajām sertificēšanas prasībām gulstas uz dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru.
\n
150 (Pants stājas spēkā 31.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 44. punktu)
\n
115.pants
\n
(1)Regulators sertificē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatoru:
\n
1)ja ir saņēmis vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iesniegumu;
\n
2)pēc savas iniciatīvas šajā likumā noteiktajos gadījumos;
\n
3)pēc argumentēta Eiropas Komisijas pieprasījuma.
\n
(2)Ja iesniegumu par sertificēšanu iesniedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešajām valstīm, regulators par to nekavējoties informē Eiropas Komisiju.
\n
(3)Regulators četru mēnešu laikā no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iesnieguma vai Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas dienas izvērtē vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora atbilstību šā likuma 114.panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām.
\n
(4)Ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu, kas vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram nepieciešams trūkumu novēršanai, neieskaita šā panta trešajā daļā minētajā termiņā.
\n
(5)Ja vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, regulators atzinumu par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora atbilstību noteiktajām sertificēšanas prasībām, kā arī ar atzinumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai izvērtēšanai.
\n
(6)Divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas atzinums par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, regulators pieņem lēmumu par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru. Lēmumu nosūta Eiropas Komisijai.
\n
(7)Ja Eiropas Komisija, izvērtējot šā panta piektajā daļā minēto regulatora atzinumu un ar to saistīto informāciju, secina, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators divu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru. Regulators nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram vai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai, kā arī termiņu, kādā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators atkārtoti iesniedz iesniegumu par sertificēšanu.
\n
151 (Pants stājas spēkā 31.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 44. punktu)
\n
116.pants
\n
(1)Šā likuma 111., 114. un 115.pantā termins \"kontrole\" lietots Padomes regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) izpratnē, ar to saprotot tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, tostarp īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus energoapgādes komersanta aktīvus vai to daļu un tiesības vai līgumus, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz energoapgādes komersanta pārvaldes institūciju sastāvu, balsošanu vai lēmumiem, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai juridiski dod iespēju izšķiroši ietekmēt energoapgādes komersantu.
\n
(2)Šā likuma 111., 114. un 115.panta izpratnē ar terminu \"jebkādas tiesības\" saprot iespējas izmantot balsstiesības, tiesības iecelt energoapgādes komersanta padomes, valdes vai tādu institūciju locekļus, kurām ir tiesības pārstāvēt šādu komersantu, vai kontrolpaketes turēšanu.
\n
152 (Pants stājas spēkā 03.04.2017. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)
\n
117. pants
\n
(1)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi. Vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveides gadījumā nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma ir vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas daļa.
\n
(2)Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu dabasgāzes pārvades sistēmas operatori ir vienojušies par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi, regulators vienojas ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm par dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu noteikšanu vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā.
\n
(3)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem izstrādā un iesniedz regulatoram un regulators, vienojoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, saskaņo:
\n
1)vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus visiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kas pieprasa pieeju sistēmai, un kuri dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem jāievēro, organizējot dabasgāzes piegādi;
\n
2)vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumus, kuri dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un dabasgāzes tirgotājiem jāievēro savā darbībā vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā;
\n
3)vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru dabasgāzes pārvades pakalpojuma ieņēmumiem.
\n
(4)Dabasgāzes pārvades sistēmas tehnisko balansēšanu vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem. Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs un dabasgāzes tirgotājs slēdz balansēšanas līgumu ar pārvades sistēmas operatoru, kas darbojas vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā, un atbild par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadītā un no tās izvadītā dabasgāzes apjoma balansu.
\n
(5)Dabasgāzes pārvades sistēmas operators nodrošina, ka balansēšanas aprēķini tiek veikti saskaņā ar šā panta trešās daļas 2. punktā minētajiem balansēšanas noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju. Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam un dabasgāzes tirgotājam ir pienākums norēķināties par nebalansu, kas rodas, ja dabasgāzes apjoms, ko tas ievadījis dabasgāzes pārvades sistēmā, neatbilst no dabasgāzes pārvades sistēmas izvadītajam dabasgāzes apjomam. Lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas operators var pieprasīt no dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un dabasgāzes tirgotājiem garantijas saskaņā ar šā panta trešās daļas 2. punktā minētajiem balansēšanas noteikumiem.
\n
(6)Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iekasē vai veic maksājumus saskaņā ar šā panta trešās daļas 3. punktā minēto kompensācijas kārtību. Ieņēmumus un izdevumus, kas rodas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, veicot darbības atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktā minētajai kompensācijas kārtībai, ņem vērā, nosakot dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus.
\n
(7)Šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētos noteikumus regulators publicē oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\".
\n
153 (17.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) XV1 nodaļa Gāzes izcelsmes apliecinājums gāzes ražotājam, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintēzes gāzi no atjaunīgajiem energoresursiem(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 117.1 pants
\n
(1)Lai enerģijas patērētājiem vai galalietotājiem pierādītu, ka enerģijas daļa vai enerģijas daudzums ir iegūts no atjaunīgajiem energoresursiem, attiecīgās atjaunīgās enerģijas izcelsmi apliecina ar gāzes izcelsmes apliecinājumu.
\n
(2)Ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintēzes gāzi no atjaunīgajiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību var pieprasīt gāzes izcelsmes apliecinājumu.
\n
(3)Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz, uzskaita, nodod un atceļ elektroniskā veidā.
\n
(4)Par katru saražotās enerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu gāzes izcelsmes apliecinājumu, un to izsniedz par noteiktu enerģijas apjomu — vienu megavatstundu.
\n
(5)Gāzes izcelsmes apliecinājumu var atcelt vai nodot citiem tirgus dalībniekiem 12 mēnešus pēc gāzes izcelsmes apliecinājumā norādītās enerģijas vienības saražošanas. Gāzes izcelsmes apliecinājumu var atcelt ne vēlāk kā sešus mēnešus no brīža, kad beidzas tā 12 mēnešu derīguma termiņš. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiek automātiski dzēsts no gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskā reģistra 18 mēnešus pēc tās attiecīgās enerģijas vienības saražošanas, kas norādīta gāzes izcelsmes apliecinājumā.
\n
154 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 117.2 pants
\n
(1)Gāzes izcelsmes apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:
\n
1)ražotāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
\n
2)atjaunīgos energoresursus, no kuriem gāze iegūta, un tās ražošanas sākuma un beigu datumu;
\n
3)no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās gāzes veidu;
\n
4)no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās gāzes ražošanas iekārtas identifikācijas numuru, faktiskās atrašanās vietu, veidu un jaudu;
\n
5)atzīmi par to, vai no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās gāzes ražošanas iekārtai ir piešķirts komercdarbības atbalsts investīcijām un vai par attiecīgo no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās gāzes ražošanas iekārtā saražoto enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits komercdarbības atbalsts no valsts komercdarbības atbalsta shēmas, kā arī, ja attiecināms, komercdarbības atbalsta mērķi, instrumentu un komercdarbības atbalsta shēmas numuru;
\n
6)iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datumu;
\n
7)gāzes izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, unikālo identifikācijas numuru, izdevēju valsti un institūciju.
\n
(2)Gāzes izcelsmes apliecinājumam var pievienot informāciju par saražotās enerģijas atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījuma kritērijiem.
\n
155 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 117.3 pants
\n
(1)Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas prasībām par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem gāzes izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.
\n
(11)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var slēgt līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīto kompetento gāzes izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādi, kura nav Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas biedrs, par izraudzītās kompetentās iestādes izsniegto gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.
\n
(2)Ja biogāzes, biometāna vai sintēzes gāzes ražotājs neatbilst šā panta nosacījumiem vai nav sniedzis vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram 117.2 panta pirmajā daļā noteikto gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators atsaka gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.
\n
156 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.4 pants Ministru kabinets nosaka biometāna, kas netiek ievadīts nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, aprites uzraudzības un uzskaites kārtību, kā arī komercdarbības atbalsta kārtību no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai gāzei.
\n
157 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 117.5 pants
\n
(1)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina tā elektroniskā reģistra izveidi, uzraudzību un uzturēšanu, kurā tiek reģistrēti, uzglabāti un apstrādāti dati saistībā ar gāzes izcelsmes apliecinājumiem, kā arī var veikt citās valstīs izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.
\n
(2)Gāzes izcelsmes apliecinājumu var saņemt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās biogāzes, biometāna vai sintēzes gāzes ražotājs, kurš ir reģistrējies vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora uzturētajā gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskajā reģistrā.
\n
(3)Informāciju par izsniegtajiem gāzes izcelsmes apliecinājumiem vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē vai norāda tajā atsauci uz vietni, kur šī informācija ir pieejama.
\n
(4)Lai kompensētu ar gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu un elektroniskās sistēmas uzturēšanu saistītās mainīgās izmaksas, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators par gāzes izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu pieprasa maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē. Savukārt ar gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskā reģistra ieviešanu un tā darbības nodrošināšanu saistītās pamatotās fiksētās izmaksas sedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.
\n
158 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 117.6 pants Tirgus dalībniekiem ir pienākums informēt vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru par gāzes izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.
\n
159 (14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022. Pants stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 117.7 pants Neatkarīgais akreditētais auditors — juridiskā persona, kura ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un atbilst akreditācijas prasībām, — pārbauda un apliecina no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās gāzes:
\n
1)ražotāja, kurš pieprasa gāzes izcelsmes apliecinājumus, iesniegto datu pareizumu un patiesumu;
\n
2)ražošanas iekārtas atbilstību ražotāja iesniegtajiem datiem gāzes izcelsmes apliecinājumu elektroniskajā reģistrā.
\n
160 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) XV2 nodaļa Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājums un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājums(Nodaļa 19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.8 pants
\n
(1)Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumu var saņemt par saražotās un siltumapgādes sistēmas operatora tīklā nodotās siltumenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh).
\n
(2)Aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu var saņemt par saražotās un aukstumapgādes sistēmas operatora tīklā nodotās aukstumenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh).
\n
(3)Minimālais siltumenerģijas vai aukstumenerģijas apjoms, par kuru izsniedz siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda.
\n
(4)Par katru saražotās siltumenerģijas vai aukstumenerģijas megavatstundu izsniedz vienu siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu un to uzskaita vienu reizi.
\n
(5)Siltumenerģijas un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumā iekļauj saražoto un siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora tīklā nodoto siltumenerģijas vai aukstumenerģijas apjomu par periodu no kalendāra mēneša pirmās dienas, kurā siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora uzturētajā siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
\n
(6)Siltumenerģijas un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumus izsniedz, uzskaita, nodod un atceļ elektroniski.
\n
161 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.9 pants
\n
(1)Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumu var saņemt:
\n
1)siltumenerģijas ražotājs, kurš siltumenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus;
\n
2)energokopiena, kura siltumenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus.
\n
(2)Aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu var saņemt:
\n
1)aukstumenerģijas ražotājs, kurš aukstumenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus;
\n
2)energokopiena, kura aukstumenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus.
\n
(3)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie siltumenerģijas un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma saņēmēji reģistrē siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtu siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora izveidotajā un uzturētajā siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
\n
(4)Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators var pieprasīt maksu par šā panta trešajā daļā minēto reģistrāciju siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Maksas aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.
\n
(5)Ieņēmumus no šā panta ceturtajā daļā minētās maksas neiekļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma tarifu aprēķinos.
\n
(6)Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators nosaka atvieglotas reģistrācijas prasības un mazāku šā panta trešajā daļā noteikto maksu attiecībā uz siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanas iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 50 kilovatiem, un energokopienām.
\n
162 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.10 pants
\n
(1)Siltumenerģijas un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda attiecīgi siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators. Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.
\n
(2)Lai kompensētu ar siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās izmaksas, siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.
\n
(3)Ieņēmumus no šā panta otrajā daļā minētās maksas neiekļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes pakalpojuma tarifu aprēķinos.
\n
(4)Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem, citiem tirgus dalībniekiem nodotajiem, kā arī izlietotajiem siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumiem publicē savā tīmekļvietnē vai tajā norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.
\n
163 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.11 pants Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājums un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājums ir derīgs izlietošanai vai nodošanai citiem siltumenerģijas vai aukstumenerģijas lietotājiem 12 mēnešus no tā kalendāra mēneša beigām, kurā izcelsmes apliecinājumā norādītā siltumenerģijas vai aukstumenerģijas vienība saražota un nodota siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora tīklā. Pēc termiņa beigām siltumenerģijas izcelsmes apliecinājums un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājums zaudē spēku un tiek atcelts.
\n
164 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.12 pants Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumā un aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumā iekļauj šādu informāciju:
\n
1)ražotāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
\n
2)atjaunīgos energoresursus, no kuriem saražota siltumenerģija vai aukstumenerģija, un to ražošanas sākuma un beigu datumu;
\n
3)siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtas identifikācijas numuru, faktiskās atrašanās vietas adresi, tehnoloģisko veidu un jaudu;
\n
4)iekārtas ekspluatācijas sākšanas datumu;
\n
5)atzīmi par to, vai attiecībā uz siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtu ir piešķirts komercdarbības atbalsts investīcijām un vai par attiecīgo siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtā saražoto enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits komercdarbības atbalsts no kādas komercdarbības atbalsta shēmas, un, ja attiecināms, komercdarbības atbalsta mērķi, instrumentu un komercdarbības atbalsta shēmas numuru;
\n
6)siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, unikālo identifikācijas numuru, izdevējvalsti un institūciju.
\n
165 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.13 pants Šā likuma 117.9 panta pirmajā un otrajā daļā minētie siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma saņēmēji var nodot siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu citam siltumenerģijas vai aukstumenerģijas lietotājam vai galalietotājam vienas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonas ietvaros, informējot par to siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoru.
\n
166 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.14 pants Neatkarīgais akreditētais auditors — juridiskā persona, kura ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un atbilst akreditācijas prasībām, — veic šādas darbības:
\n
1)pārbauda un apliecina siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu elektroniskajā reģistrā reģistrētās atjaunīgo energoresursu siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtas atbilstību ražotāja iesniegtajiem datiem pēc minētās iekārtas reģistrēšanas reģistrā;
\n
2)reizi gadā pārbauda un apliecina no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražotāja, kurš pieprasa siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājumu, iesniegto datu pareizību un patiesumu par siltumenerģijas vai aukstumenerģijas daudzumu, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem.
\n
167 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.15 pants Ja siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražotājs neatbilst šā likuma 117.9 panta pirmajā vai otrajā daļā minētajiem nosacījumiem vai nav sniedzis siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoram šā likuma 117.12 pantā noteikto siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators atsaka siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.
\n
168 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 117.16 pants Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators aprēķina neapliecinātās siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes sastāvu. Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operators izstrādā neapliecinātās siltumenerģijas vai aukstumenerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē.
\n
169 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
\n
XVI nodaļa
\n
Administratīvie pārkāpumi enerģētikas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 57. punktu)
\n
118. pants
\n
(1)Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.
\n
(2)Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes patvaļīgu patērēšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.
\n
(3)Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz septiņsimt naudas soda vienībām.
\n
(4)Par patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes apgādes sistēmai vai siltumapgādes sistēmai vai šo sistēmu bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz septiņsimt naudas soda vienībām.
\n
170 (03.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 57. un 58. punktu)
\n
119. pants
\n
(1)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija vai Valsts policija.
\n
(2)Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 118. pantā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija.
\n
171 (03.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 57. un 58. punktu)
\n
XVII nodaļa
\n
Enerģētiskā nabadzība(Nodaļa 21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.02.2021.)
\n
120. pants
\n
Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība, kura atbilst Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta otrās daļas kritērijiem.
\n
172 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
\n
121. pants
\n
(1)Valsts pārvaldes iestādes, plānojot enerģētikas politikas atbalsta pasākumus, ņem vērā enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu.
\n
(2)Valsts pārvaldes iestādes, plānojot energoefektivitātes politikas pasākumus, nosaka, ka prioritārā kārtā tos īsteno attiecībā uz enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām.
\n
(3)Lai identificētu enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu un īpatsvaru un novērtētu tās valsts atbalsta piešķiršanai, izmanto Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minēto energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu.
\n
173 (21.01.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
\n
XVIII nodaļa
\n
Papildu noteikumi(Nodaļa 13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
122. pants
\n
(1)Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi, kuru tā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk — regula Nr. 2018/1999), atbilstoši savai kompetencei izstrādā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Valsts kanceleju, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
\n
(2)Klimata un enerģētikas ministrija koordinē divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma (turpmāk — progresa ziņojums) sagatavošanu, kuru tā, ievērojot regulu Nr. 2018/1999 un Komisijas 2022. gada 15. novembra īstenošanas regulu (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu (turpmāk — regula Nr. 2022/2299), atbilstoši savai kompetencei izstrādā sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem.
\n
(3)Energoresursu informācijas sistēmā iekļaujamo Enerģētikas savienības enerģētikas dimensiju informāciju, datus un to analīzi progresa ziņojumā saskaņā ar regulas Nr. 2018/1999 un regulas Nr. 2022/2299 noteikumiem sagatavo Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar nozaru ministrijām un iestādēm, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem.
\n
174 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
123. pants
\n
(1)Lai nodrošinātu ekonomiski un sociāli pamatotāko enerģētikas politikas pasākumu noteikšanu, efektīvu un savlaicīgu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju enerģētikas modelēšanas sistēmu enerģētikas nozares prognožu datu sagatavošanai. Sistēmas pārzinis ir Klimata un enerģētikas ministrija.
\n
(2)Enerģētikas modelēšanas sistēmas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina enerģētikas modelēšanai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi un darbību.
\n
(3)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)nacionālo sistēmu progresa ziņojumu sagatavošanai, izskatīšanai, saskaņošanai un iesniegšanai Eiropas Komisijā;
\n
2)progresa ziņojuma sagatavošanā nacionālajā sistēmā iesaistītās iestādes un to pienākumus;
\n
3)kārtību progresa ziņojuma sagatavošanai energoresursu informācijas sistēmā;
\n
4)energoresursu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas un datu apjomu un iesniegšanas kārtību, kā arī sistēmā iekļautās informācijas aprites kārtību;
\n
5)kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta enerģētikas modelēšanas sistēma, un minētās sistēmas darbības nosacījumus, kā arī šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un to atbildību un pienākumus.
\n
175 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
\n
124. pants
\n
(1)Klimata un enerģētikas ministrija veicina pētījumus tādās jomās kā enerģētiskā drošība, energoefektivitāte, enerģijas infrastruktūra un tirgus, vietējo un atjaunīgo energoresursu potenciāls un tā apguve, izveidojot programmu, kas Latvijas enerģētikas nozarē stiprina saikni starp pētniekiem un komersantiem, nodrošina Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un rada jaunas zināšanas un tehnoloģijas enerģētikas sistēmas ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai.
\n
(2)Programma ietver skaidrus mērķus un darbības to sasniegšanai, tostarp to paredzamās izmaksas, kā arī konkrētus rezultātus, ko komersanti var izmantot savā saimnieciskajā darbībā enerģētikas jomā.
\n
(3)Programmas mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas un Komercreģistrā reģistrēti komersanti.
\n
(4)Programmas uzdevumi ir šādi:
\n
1)izveidot, uzturēt un attīstīt zināšanu bāzi, kas nepieciešama ilgtermiņa nacionālās enerģētikas stratēģisko mērķu sasniegšanai atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, energoapgādes, enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstības jomās;
\n
2)veicināt pilotprojektu īstenošanu šīs daļas 1. punktā minētajās jomās pētniecības rezultātu aprobēšanai un komercializācijai;
\n
3)veicināt komersantu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām enerģētikas pētniecības jomā, lai risinātu ilgtermiņa enerģētikas problēmas un uzdevumus un veidotu uz pētniecību un efektivitāti balstītu ilgtspējīgu enerģētikas nozari.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka programmas projektu pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas un finansēšanas kārtību un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību.
\n
(6)Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu un kontroli šajā pantā minētās programmas ietvaros.
\n
(7)Klimata un enerģētikas ministrija šā panta pirmajā daļā minētajos pētījumos veicina inovatīvo atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju — atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijas (tehnoloģija, kas vismaz vienā veidā uzlabo salīdzināmu mūsdienīgu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju vai dara izmantojamu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju, kas nav pilnīgi komercializēta vai ietver skaidras pakāpes izmantojamības risku), kā arī atjaunīgās enerģijas sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas — testēšanu ierobežotu laiku reālos apstākļos komersantu īstenotos pilotprojektos. Minētie pilotprojekti tiek īstenoti un atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju testēšana tiek veikta sertificēta būvspeciālista elektroenerģētikas jomā uzraudzībā, ievērojot aizsardzības pasākumus, kas nodrošina energosistēmas drošu darbību un palīdz izvairīties no nesamērīgas ietekmes uz iekšējā tirgus darbību.
\n
176 (13.06.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets:
\n
1)līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim — šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;
\n
2)līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;
\n
3)līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus.
\n
177 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.
\n
178 3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums \"Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).
\n
179 4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību \"Latvenergo\" no privatizējamo uzņēmumu saraksta.
\n
180 (03.08.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2000.) 5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
181 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
182 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
\n
183 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu \"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem\".
\n
184 (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda \"reģeneratīvie\" aizstāšanu ar vārdu \"atjaunojamie\"; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem \"enerģijas pārvade\" un \"enerģijas sadale\") un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.
\n
185 (17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.) 10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.2daļā, 42.1panta pirmajā daļā, 43.1panta otrajā daļā un 46.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.
\n
186 (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.) 11. Regulators izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.
\n
187 (26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 12. (Izslēgts ar 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 188 13. Šā likuma 84.1panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.
\n
189 (26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 14. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.2panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas.
\n
190 (26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 15. Šā likuma 15.panta piektā un septītā daļa, 42.1 panta trešā un ceturtā daļa, 45.2 panta otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa un 45.3 pants stājas spēkā 2014.gada 4.aprīlī.
\n
191 (13.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.) 16. (Izslēgts ar 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 192 17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
\n
193 (05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.) 18. (Izslēgts ar 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 194 19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājuma dokumentus, administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
\n
195 (05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.) 20. Grozījums šā likuma 1.panta 20.punktā attiecībā uz vārdu “vai pašvaldības” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.novembrī.
\n
196 (12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 21. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod šā likuma 76.panta otrajā daļā minētos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.841 “Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
\n
197 (13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2010.) 22. (Izslēgts ar 22.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2011.) 198 23. Centrālā krājumu uzturēšanas struktūra (CKUS) sāk pildīt savas funkcijas no 2010.gada 1.augusta. Ekonomikas ministrija 2010.gadā izsludina atklātu konkursu par šā likuma 72.panta pirmajā daļā minētā pakalpojuma nodrošināšanu un sniegšanu. Lai nodrošinātu valsts naftas produktu rezervju izveides nepārtrauktību, katrai naftas produktu (degvielas) kategorijai konkursu izsludina līdz 2010.gada 1.septembrim.
\n
199 (17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2011. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2011.) 24. Drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto atklāto konkursu rezultātiem komersanti sāk nodrošināt ne vēlāk kā no 2011.gada 1.jūlija.
\n
200 (17.02.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2011.)