Respektīvi, pareizi novērtējot notiesātā noziedzīgās uzvedības riskus un vajadzības, var notiesāto iesaistīt atbilstošākos resocializācijas pasākumos, tajā skaitā resocializācijas programmās. Turklāt, jo efektīvākās ir resocializācijas programmas, jo labāku resocializācijas rezultātu ar tām var sasniegt.2019. gadā tika pabeigta teorētiskā pamatojuma izstrāde attiecībā uz dinamiskiem riska faktoriem, kas tiks iekļauti IeVP RVN, pabeigta IeVP RVN riska un vajadzību novērtēšanas kritēriju precizēšana un izgūti dati no IeVP IIS vispārējā IeVP RVN instrumenta pilnveidošanai. Tāpat turpinājās darbs, kas saistīts ar regulējuma izstrādi saistībā ar datu pieejamību pētniekiem un iesākts darbs ar no IeVP IIS izgūto datu sistematizēšanu un sagatavošanu matemātiskajai apstrādei, kā arī pabeigta datu statistiskās analīzes stratēģijas precizēšana.
\nTāpat 2019. gadā tika turpināts darbs pie pilnveidotā IeVP RVN instrumenta un tā lietošanas rokasgrāmatas pilotversijas izstrādes. Turpinās arī sadarbība ar IeVP RVN elektroniskās vides izstrādātājiem, tās funkcionalitāte šobrīd ir ļāvusi ievietot elektroniskajā vidē jauno instrumentu RVN-V, taču, lai tas pilnībā funkcionētu, darbi vēl jāturpina.Nodrošinot Projekta 9.1.3. ietvaros paveiktā RVN izpētes darba zinātnisko nozīmīgumu, tika sagatavoti arī divi raksti par Static-99R un STABLE-2007 efektivitāti iesniegšanai publicēšanai starptautiskajā zinātniskajā žurnālā (\"The predictive validity of the Latvian version of Static-99R\" un \"The predictive validity of the Latvian version of STABLE-2007\"). 2020. gadā Projektā 9.1.3. tika turpināta abu minēto rakstu satura saskaņošana un pilnveidošana, jo minēto instrumentu izpēte un pilnveidošana nozīmē izstrādāt uz pierādījumiem balstītu instrumentu (var uzskatīt, ka instruments ir uz pierādījumiem balstīts, ja tiks veikts instrumenta ticamības un validitātes pētījums un pētījuma rezultāti tiks akceptēti/publicēti zinātniskajos žurnālos).2020. gadā Projekta 9.1.3. ietvaros turpinājās darbs ar VPD papildus nepieciešamā pusaudžu/jauniešu (līdz 25 gadiem) novērtēšanas instrumenta izstrādāšanas – darbs pie starpziņojuma izstrādāšanas par pasaulē pielietojamiem vērtēšanas instrumentiem pusaudžiem/jauniešiem un darbs pie starpziņojuma sagatavošanas par pētījuma rezultātiem par VPD vadības un darbinieku vajadzībām, gaidām un priekšstatiem par papildus nepieciešamu vērtēšanas instrumentu pusaudžiem/jauniešiem.
\nPētījumu rezultāti tika prezentēti VPD vadībai un darbiniekiem. Savukārt 2020. gada 2. ceturksnī turpinājās darbs, kas saistīts ar līguma slēgšanu par Static-99R izmantošanu IeVP un divu Kanādā izstrādātu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu (VRS un VRS-SO) pārņemšanu un ieviešanu IeVP.Ar grozījumiem Projektā 9.1.3., kas tika iniciēti 2021. gada jūlijā, Projektā 9.1.3. noteiktais rādītājs - IeVP esošo resocializācijas programmu validitātes izpēte, palielināts no 9 uz 12, nodrošinot papildus vēl 3 programmu izpēti, pētniecības lokā iekļaujot resocializācijas programmas, kas tiek īstenotas Atkarīgo centrā Olaines cietumā. Šis papildinājums ļaus nodrošināt arī šo specifisko programmu efektivitātes pārbaudi.Īstenojot Projektu 9.1.2. un projektu 9.1.3., ir izdarīti arī secinājumi par abos projektos iecerēto pasākumu papildināšanu ar jauniem pasākumiem.
\nTurklāt abos projektos līdz šim paredzētie jaunie papildu pasākumi atbilst Pamatnostādnēs 2015-2020. ietvertajiem attīstības virzieniem un harmoniski iekļaujas tajos, kā arī papildina abu projektu saturu. Piemēram, Projektā 9.1.3. pasākuma \"Ieviestas 5 jaunas resocializācijas programmas IeVP un VPD\" izpildes rezultātā ieviesto resocializācijas programmu skaits tika palielināts līdz 8 programmām, tika paredzēta resocializācijas programmu elektroniskās vides izveide, kā arī rokasgrāmatas izstrāde katram RVN instrumentam un IeVP RVN elektroniskās vides izveidošana. Šādu papildu pasākumu rezultātā būtiski tiks stiprināts resocializācijas process, jo tiks iegūti arī nepieciešamie materiāli apmācībām un instrumentu piemērošanai (rokasgrāmatas), kā arī attīstīti procesi elektroniskajā vidē, kas ļauj taupīt administratīvos resursus.Ņemot vērā to, ka IeVP nepastāv resocializācijas programmu kvalitātes izvērtēšanas instrumenta, Projekta 9.1.3. ietvaros tika secināts, ka tādu iespējams izstrādāt, līdz ar to tiek plānots grozīt Projektā 9.1.3. īstenojamo apakšaktivitāti, paredzot divus procesa novērtēšanas instrumentus un aktivitātes nosaukumu izsakot jaunā redakcijā – \"Sistēmiska instrumenta izstrāde starpnieku vadīta izlīguma procesa novērtēšanai VPD un programmu vadītāju kompetenču novērtēšanas instruments, monitorēšanas kārtība un tās aprobācija IeVP\".Kopumā jāsaka, ka Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja minimāli.
\nProjektā 9.1.3. turpināsies tajā paredzēto attiecīgo aktivitāšu īstenošana līdz projekta darbības termiņa beigām. Šobrīd tiek izvērtēta iespēja pagarināt projekta īstenošanas termiņu par vienu gadu (līdz 2023. gada beigām).Uzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan Projekta 9.1.3. ietvaros tiks turpinātas paredzētās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiŠī pasākuma un Projekta 9.1.3. attiecīgo aktivitāšu īstenošanas rezultātā ir nostiprinājies secinājums, ka attiecīgais darbs ir jāturpina, jo tas ir kritiski svarīgs efektīvu resocializācijas rezultātu sasniegšanai. Projekta 9.1.3. aktivitāšu rezultātā tiks iegūti RVN un resocializācijas programmas, kas kopumā nodrošinās abu kriminālsodu izpildes iestāžu pamatreakciju uz notiesātā noziedzīgās uzvedības riskiem un vajadzībām.
\nTomēr tieši iedziļināšanās šajos jautājumos, tajā skaitā Projekta 9.1.3 ietvaros, ir novedusi pie secinājuma, ka ir jāturpina darbs pie atbilstošu reakciju paredzošu instrumentu izstrādes arī attiecībā uz jaunām mērķa grupām.Jaunās mērķa grupas ir radušās pēdējo gadu gaitā starptautisko un Latvijas attīstības procesu rezultātā (piemēram, Eiropas Padome aizvien lielāku uzsvaru liek uz dalībvalstu darbu ar radikalizētām personām kriminālsodu izpildes laikā, starptautiskā un nacionālā līmenī ir aktualizējies jautājums par darba metodēm ar notiesātajiem ar garīgās veselības problēmām, darba metodēm ar notiesātajām sievietēm (jo viņām nedarbojas vai mazāk efektīvi iedarbojas notiesātajiem vīriešiem paredzētie resocializācijas instrumenti) u.tml.).
\nTāpēc darbs kriminālsoda izpildes ietvaros turpmāk jāplāno tā, lai radītu īpašus resocializācijas instrumentus, kas nodrošinātu šo jauno grupu notiesāto noziedzīgās uzvedības risku mazināšanu. Tāpat kriminālsodu izpildes ietvaros šobrīd ir aktuālas arī citas mērķa grupas – nepilngadīgie/jaunieši, tajā skaitā ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki u.tml., kam arī nepieciešams paredzēt specializētu RVN instrumentu un resocializācijas programmu izstrādi, instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu.Vienlaikus darbā ar jaunajām grupām nepieciešamajiem novērtēšanas un resocializācijas instrumentiem nedrīkst aizmirst par jau pastāvošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un resocializācijas programmu efektivitātes izpētes, validizācijas un aprobācijas turpināšanu, lai nodrošinātu šo instrumentu efektīvu darbību un mērķa sasniegšanu.Papildus IeVP ir secinājusi, ka precīzākai notiesāto resocializācijas darba un ikdienas procesu plānošanai ir nepieciešami arī cita veida specifiski notiesātā drošības risku izvērtējuma instrumenti, kuriem ir jābūt izvērstiem un efektīviem notiesātā izvērtēšanai. Šādi drošības risku novērtēšanas instrumenti ļaus atlasīt tos notiesātos, kuriem ikdienas un resocializācijas procesus ir nepieciešams organizēt atšķirīgi, kuriem nepieciešams pievērst lielāku uzmanību vai kuri jāiesaista īpašos atbalsta pasākumos (piemēram, notiesātie ar tieksmi uz bēgšanu, uzbrukumu, uz suicīdu utt.).Projekta 9.1.3. rezultāti un starptautisko rekomendāciju kriminālsodu izpildē attīstības tendences liecina, ka nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentā būs jāturpina izvērst dažādu efektivitātes pētījumu attīstība, lai nodrošinātu ticamu informāciju par piemēroto resocializācijas metožu efektivitāti.
\nBūs jāturpina Projektā 9.1.3. iesāktie resocializācijas programmu aprobācijas rezultātos dibinātie efektivitātes, recidīva u.c. pētījumi, kā arī jāveic pētījumos balstīta resocializācijas programmu noslēguma pilnveide un noslēguma redakciju noformēšana, jānodrošina vienotas sistēmas izveide probācijas programmu informācijas/datu uzkrāšanai, kā arī jānodrošina atbilstoša tiesiskā ietvara izstrāde šādas informācijas uzkrāšanai.Tāpat gan Projekta 9.1.3. īstenošanas pieredze, gan vispārējās attīstības tendences rāda, ka aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš resocializācijas instrumentu un darba metožu norises attīstībai e-vidē, ir jāturpina attīstīt arī resocializācijas programmu monitorēšanas sistēma, un jāvērtē iespējas ieviest citas, no klasisko resocializācijas programmu modeļa (grupu darba kognitīvi biheiviorālā programma) atšķirīgas darba metodes, kas ir pierādījušas savu efektivitāti ārvalstīs un darbā ar probācijas klientiem un ļauj nodrošināt elastīgu un klientu individuālajām vajadzībām atbilstošu intervenci.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)2.IeVP un VPD personāla pietiekama skaita nodrošināšana, atlases, apmācību sistēmas pilnveidošana, profesijas standartu izstrāde, darbinieku profesionālās noturības stiprināšana2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembris2020. gada 31. decembrī VPD bija 415 nodarbinātie, savukārt IeVP 2020. gada 31. decembrī pēc amatu saraksta bija 2503,5 amata vietas, no tām: amatpersonas – 2055, darbinieki – 440,5 un ierēdņi – 8.2020. gadā VPD personāla rotācijas koeficients bija 21 % un, salīdzinot ar 2019. gadu, personāla rotācijas koeficients ir samazinājies par 6 %. 2020. gadā personāla atjaunošanās koeficients ir augstāks par personāla aiziešanas koeficientu, kas liecina par to, ka iepriekšējos gados ieguldītie resursi VPD izaugsmei un attīstībai ir sākuši dot atgriezenisko saiti, t.i., palielinot iespēju motivēt esošos nodarbinātos turpināt darba gaitas dienestā, kā arī veiksmīgāk piesaistot jaunos nodarbinātos.2020. gada 31. decembrī IeVP bija 321,5 vakanti amati: amatpersonu amati – 290, darbinieku amati – 25,5 un ierēdņu amati – 6. 2020. gadā IeVP tika pieņemtas dienestā un darbā 187 amatpersonas, darbinieki un ierēdņi: amatpersonas – 146, darbinieki – 41 un ierēdņi – 0.
\nSavukārt 2020. gadā no dienesta un darba tika atbrīvotas 222 amatpersonas, darbinieki un ierēdņi: amatpersonas – 173, darbinieki – 48 un ierēdņi – 1. Faktiski 2020. gadā vidējais amatpersonu, darbinieku un ierēdņu skaits bija 2224, to skaitā amatpersonu – 1774, darbinieku – 448 un ierēdņu – 2.Līdz ar to jāsecina, ka personāla skaita izmaiņas korekcijas dienestos (IeVP un VPD) kopumā ir stabilas un ar pozitīvas attīstības tendenci. Tādējādi var secināt, ka personāla pietiekamības jautājums kopumā problēmas nav radījis, turklāt valdība, lemjot par jaunu funkciju noteikšanu VPD un citiem ar VPD darbību saistītiem jautājumiem (VPD darbinieku ar īpašu risku pāreja uz 35 h darba nedēļu), ir paredzējusi amata vietu pārdali no IeVP vai tieslietu sektora ietvaros.
\nTomēr turpmāk, diskutējot par IeVP vai VPD darbības tvēruma paplašināšanu vai būtiski mainot kāda no veicamo uzdevumu izpildes intensitāti, būs nepieciešams ļoti uzmanīgi izvērtēt personāla pietiekamības jautājumu.Attiecībā uz Projektā 9.1.3. īstenotajām ar abu korekcijas dienestu personālu saistītajām aktivitātēm jāsaka, ka kopumā sasniegtais progress ir ievērojams. 2021. gada 1. ceturksnī Projektā 9.1.3. tika pabeigta IeVP personāla atlases pilnveidotā modeļa izstrāde. Šim nolūkam izveidotā IeVP darba grupa izstrādāja sliekšņa kompetences amatu grupām un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 494 \"Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu\" un Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 845 \"Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība\" noteiktajām kompetencēm (turpmāk – MK noteikumi Nr.845).
\nAtbilstoši MK noteikumos Nr.845 noteiktajām kompetencēm tika izstrādātas piemērotākās personāla atlases metodes, tika izstrādāti kandidātu atlases un novērtēšanas sliekšņa kompetenču kritēriji, personāla atlases komisijas vajadzībām tika izstrādātas kandidātu vērtēšanas veidlapas – protokoli. Šobrīd tiek izvērtēts, vai šādas sistēmas ieviešanai nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.Saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, kas ietekmēja arī VPD un IeVP darbu, pārmaiņas atspoguļojās arī mācību pasākumu personālam organizēšanā un vadīšanā. Plašs mācību apjoms, kas līdz šim tika īstenotas klātienē, tika nodrošināts attālināti. 2020. gadā mācību pasākumos piedalījās 2830 dalībnieki (390 VPD nodarbinātie). 2020. gada ietvaros tika uzsākts darbs pie e-mācību vides \"Moodle\" attīstīšanas.
\nTas paredz jaunu un interaktīvu VPD nodarbināto mācību vajadzībām pielāgotu e-mācību kursu izveidi.Projektā 9.1.3. tika izstrādāta jauna mācību programma ieslodzījuma vietu resocializācijas darbiniekiem, jauna mācību programma ieslodzījuma vietu drošības daļu darbiniekiem, jauna mācību programma ieslodzījuma vietu vadības līmeņa darbiniekiem, jauna mācību programma IeVP amatpersonām (vispārīgie jautājumi), kurās tika paredzēts jauns un mūsdienu vajadzībām atbilstošs mācību saturs. Šīs programmas pēc to aprobācijas paredzēts īstenot jaunajā Mācību centra infrastruktūrā (sīkāk par to attiecīgajā sadaļā). Tāpat Projekta 9.1.3. ietvaros 2019. un 2020. gadā tika īstenotas gan individuālas, gan grupu supervīzijas IeVP un VPD darbiniekiem (skat. 1. tabulu).1. tabula.
\nSupervīzijas IeVP un VPD darbiniekiemPasākums2017. gads/dalībnieku skaits2018. gads/dalībnieku skaits2019. gads/dalībnieku skaits2020. gads/dalībnieku skaitsIeVP darbinieku, kas iesaistīti resocializācijas pasākumos, iegūto zināšanu nostiprināšanas pasākumi un grupu supervīzijas143138104121Grupu supervīzijas IeVP darbiniekiem - psihologiem4242202249Zināšanu nostiprināšanas pasākumi un grupu supervīzijas IeVP darbiniekiem – kapelāniem1111757-Grupu supervīzijas IeVP darbiniekiem – sociālajiem darbiniekiem darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs2424139132VPD un IeVP darbinieku (izņemot resocializācijas darbiniekus) zināšanu nostiprināšanas pasākumi un grupas supervīzijas-49452378IeVP un VPD darbiniekiem individuālās supervīzijas (psihologa/psihoterapeita pakalpojumi)--372233VPD darbinieku, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem profesionālās noturības stiprināšanai psihoterapeita konsultācijas un grupas supervīzijas24-285248Kopumā jāsaka, ka Covid-19 infekcijas pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja, tomēr kopumā sasniegtie rezultāti pārsniedz sākotnēji noteiktos.
\nUzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu. Projektā 9.1.3. turpināsies tajā paredzēto attiecīgo aktivitāšu īstenošana līdz projekta darbības termiņa beigām.Nākotnes izaicinājumiJāatzīst, ka šobrīd abu korekcijas dienestu (IeVP un VPD) personāla apmācību sistēma un mācību saturs Projekta 9.1.3. darbības rezultātā ir būtiski pilnveidots, tiek nodrošinātas apjomīgas un ikgadējas darbinieku apmācības un pasākumi profesionālas noturības veicināšanai. Līdzīga satura un apjoma pasākumi ir jāplāno arī nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu nemainīgi kvalitatīvu korekcijas dienestu personāla darbību un profesionālās noturības saglabāšanu.Tomēr ir jāsecina, ka jau ilgstoši ir konstatējamas problēmas ar atbilstošas mācību infrastruktūras pieejamību, it īpaši IeVP mācību vajadzībām, ņemot vērā šādu apmācību specifiku (piemēram, fiziskās sagatavotības treniņi, apmācību praktiskā sadaļa (piemēram, kameru pārmeklēšana), šaušanas nodarbības utt.).
\nTāpēc Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas \"Korekcijas dienesti\" IeVP iepriekš noteiktā projekta \"Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā\" ietvaros Olaines cietuma teritorijā plānots izveidot mūsdienīgu Latvijas korekcijas dienestu personāla mācību centra infrastruktūru, un ieviest arī atbilstošu prakses modeli un iespējas IeVP darbiniekiem. Tādējādi Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros tiks izveidota materiāltehniskā bāze Projekta 9.1.3. pilnveidotās IeVP personāla apmācību sistēmas satura (tajā skaitā – jauno mācību programmu) īstenošanai, veidojot nozīmīgu abu finanšu instrumentu ietvaros veikto ieguldījumu sinerģiju.IeVP Mācību centra darbības uzsākšana jaunajā ēkā paredzēta 2024. gadā, līdz ar to attiecīgi pasākumi plānojami arī nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu Projektā Nr. 9.1.3 izstrādāto mācību programmu aprobāciju un īstenošanu jaunajā Mācību centra infrastruktūrā.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)3.Brīvprātīgo darba, t.sk. līdzgaitniecības kā soda izpildes procesa sastāvdaļas ieviešana2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembris2020. gadā VPD darbojās 103 brīvprātīgā darba veicēji: 61 līdzgaitnieks3, 6 – atbildīguma un atbalsta apļu4 brīvprātīgā darba veicēji un 36 starpnieki – sertificēti brīvprātīgā darba veicēji. 2020. gadā līdzgaitniecībā tika iesaistīti 49 probācijas klienti.
\nLai nodrošinātu līdzgaitniecības procesa nepārtrauktību, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas nosacījumus un rūpētos par līdzgaitnieku un notiesāto drošību, saziņa tika īstenota tiešsaistē.Savukārt Projektā 9.1.2. pasākuma \"Brīvprātīgā darba sistēmas izveide, t. sk. līdzgaitnieku un citu brīvprātīgā darba veicēju atlases sistēmas izveide, apmācības un darba organizēšana\" ietvaros tika plānots sasniegt rezultātu – apmācīt vismaz 270 brīvprātīgos (t.sk. 150 līdzgaitniekus un 10 brīvprātīgā darba organizatorus). Uz 2021. gada 1. janvāri ir apmācīti 86 brīvprātīgie.Aktivizējās arī darbs ieslodzījuma vietās darbojošos brīvprātīgo darbības nodrošināšanas. 2021. gada 1. ceturksnī, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus attiecībā uz klātienes darbu, tika aktīvi strādāts pie dažādiem tehniskajiem risinājumiem attiecībā uz brīvprātīgo pieteikšanās atvieglošanu.
\nTika izveidots atsevišķs e-pasts brivpratigais@ievp.gov.lv un tika uzsākts darbs pie tiešsaistes anketas publicēšanas IeVP tīmekļa vietnē, kas lielā mērā atvieglos brīvprātīgo pieteikšanos. Tika izveidota darba grupa brīvprātīgā darba organizēšanas jautājumos.Tāpat Projektā 9.1.2. tika veikts pētījums \"Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē\"5, kurā izdarīti nozīmīgi secinājumi par jomā nepieciešamajiem uzlabojumiem, tajā skaitā attiecībā uz brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietās. Projekta 9.1.2. ietvaros katru gadu tiek organizētas brīvprātīgā darbam veltītas konferences – 2018. gadā – \"Brīvprātīgi par drošāku sabiedrību – Dažādība vieno\", 2019. gadā – \"Brīvprātīgi par drošāku sabiedrību - Soli pa solim\", 2020. gadā – \"Brīvprātīgi par drošāku sabiedrību – Iedvesma pārmaiņām\".Projekta 9.1.2. ietvaros 2021. gadā paredzēts izstrādāt mācību programmu brīvprātīgā darba koordinatoriem ieslodzījuma vietās, kas pēc apmācībām ļaus brīvprātīgo darbu organizēt atbilstoši Brīvprātīgā darba likuma nosacījumiem.Papildus informējam, ka TM šobrīd izstrādā jaunu Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu, kurš tiks papildināts ar jaunu sadaļu par brīvprātīgā darba norises jautājumiem ieslodzījuma vietās, kas līdz šim tik detalizēti nav reglamentēti.Kopumā jāsaka, ka Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja minimāli.
\nUzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan Projekta 9.1.2. ietvaros tiks turpinātas paredzētās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiĀrvalstu pieredze rāda6, ka brīvprātīgā darba aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas, tās var izmantot gan IeVP, gan VPD darbā ar notiesātajiem. Tomēr nereti šīs metodes ir klasiskiem ieslodzījuma vietas apstākļiem netipiskas vai specifiskas, turklāt daļu no tām var īstenot tikai noteiktos apstākļos (tām speciāli pielāgotās telpās), jo to prasa konkrētās metodes būtība. Pašreizējā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā dažādām brīvprātīgo aktivitātēm piemērotu telpu ir ļoti maz, tāpēc nākotnē nepieciešams izvērtēt iespējas pielāgot esošo ieslodzījuma vietu telpas brīvprātīgo aktivitāšu īstenošanai.
\nTāpat ir secināts, ka ir nepieciešams izveidot darbam ar bērniem un jauniešiem pielāgotas telpas, t.sk. taisnīguma atjaunošanas aktivitāšu īstenošanai, VPD vajadzībām.Projekta 9.1.2. īstenošanas pieredze rāda, ka ir jāturpina darbs ar brīvprātīgo kopienas stiprināšanu un iesaisti kriminālsoda izpildes procesā IeVP un VPD, jo šis resurss veicina resocializācijas politikas mērķa sasniegšanu. Tāpēc nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos jāparedz pasākumi brīvprātīgo darba pilnveidošanai, kā arī pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai un saliedēšanai.2. Rīcības virziens – novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībāmNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)1.Atkarību novēršanai nepieciešamās infrastruktūras izveide Olaines cietumā un resocializācijas (atkarību mazināšanas) programmu izstrāde un īstenošana2015. gada 1. janvāris-2016. gada 30. aprīlisUzdevums ir izpildīts, tā izpilde aprakstīta arī pamatnostādņu starpposma izvērtējumā.7Atkarīgo centrs Olaines cietumā (200 notiesātajiem) tika atklāts 2016. gada oktobrī.
\nAtkarīgo centrā tiek īstenotas atkarību mazināšanas (resocializācijas) programmas, kuru mērķis ir notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai. Programmu mērķgrupa – notiesātie ar atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku, kas saistīts ar atkarību izraisošo vielu lietošanu.2020. gadā atkarības mazināšanas programma Atkarīgo centrā tika īstenota trijās apakšprogrammās – \"Atlantis\", \"Pathfinder\" un integrētā \"Atlantis–Pathfinder\" programma. Atkarīgo centra izvērtēšanas nodaļā tiek realizēts notiesātās personas padziļināts izvērtējums ar mērķi – padziļināti izpētīt klienta personību, lai adaptācijas periodā novērtētu viņa motivāciju, atkarību izraisošo vielu lietošanas līmenī un gatavību pārmaiņām.
\nKā papildus mērķis ir klienta stabilizācija un sagatavošana darbam.Nākotnes izaicinājumiŅemot vērā, ka Atkarīgo centra resocializācijas programmas tiek īstenotas nu jau vairākus gadus, nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos ir jāietver pasākumi šo programmu izpētei (efektivitātes novērtēšanai) un pilnveidošanai.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)2.Atturībai no atkarības vielu lietošanas piemērotas infrastruktūras (drug-free nodaļu) izveide 2 ieslodzījuma vietās, t.sk. darbinieku apmācība2018. gada 1. janvāris-2019. gada 31. decembrisUzdevums ir izpildīts, tā izpilde ir aprakstīta arī informatīvajā ziņojumā \"Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem\".8 2017. gadā trīs cietumos tika izveidotas īpašas nodaļas \"Brīvs no atkarības\" – Liepājas, Daugavgrīvas un Jēkabpils cietumā.
\nArī Iļģuciema cietumā notiesātās sievietes, kuras ir atgriezušās no Olaines cietuma Atkarīgo centra, iespēju robežās tiek izvietotas atsevišķi. Notiesātās personas gan vīriešu, gan sieviešu cietumos pēc atkarību mazināšanas programmas pabeigšanas tiek iesaistītas kā individuālos, tā grupu, t.sk. kopīgos resocializācijas pasākumos ar notiesātajiem, kuri nav pabeiguši atkarību mazināšanas programmu. Atbilstoši Atkarīgo centra sagatavotajām rekomendācijām, un katras ieslodzījuma vietas iespējām, šīm personām tiek sagatavots resocializācijas plāns.2021. gada sākumā tika izstrādāta profesionālās pilnveides programma \"Kontaktpersonu apmācību programma\" (110 akadēmiskās stundas) personālam, kas strādā drug-free nodaļās un 2021. gadā II pusgadā plānotas mācības atbilstoši šai programmai.
\nApmācības tiek plānotas ar ESF projekta atbalstu un to īstenošanā tiek plānots piesaistīt arī norvēģu speciālistus.Nākotnes izaicinājumiPapildus jau īstenotajiem pasākumiem, jaunajā resocializācijas politikas plānošanas periodā nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest jaunas resocializācijas darba metodes darbam ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem ar vielu un procesu atkarībām, kuriem nereti ir arī garīgās veselības problēmas vai uzvedības traucējumi.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)3.Latvijas cietumu slimnīcas (LCS) darbības restrukturizācija un ārstniecības personu sociālo garantiju sistēmas paplašināšana2016. gada 1. janvāris-2018. gada 31. decembrisUzdevums ir izpildīts, skat. Informatīvo ziņojumu \"Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem\".9Papildus informējam, ka aizvien turpinās darbs pie ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanas, kā arī aktīvi tiek risināti Covid-19 infekcijas izplatības riski ieslodzījuma vietās.Paralēli tam, šobrīd notiek darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes, kas ļautu ieviest ieslodzītajiem plānveida un no valsts budžeta apmaksātu zobārstniecību (noteiktā apjomā).Nākotnes izaicinājumiTM ir secinājusi, ka izveidotais ieslodzīto veselības aprūpes modelis šobrīd ir efektīvs un pietiekams.
\nBūtiski pilnveidojumi tajā nav nepieciešami, drīzāk ir nepieciešama elastīga reaģēšana uz nacionālā līmenī notiekošajiem veselības aprūpes sistēmas pilnveidojumiem.Tomēr jaunajā resocializācijas politikas plānošanas periodā ir nepieciešams risināt jautājumus, kas netieši izriet no ieslodzīto veselības stāvokļa un drīzāk ir saistīti ar ieslodzījuma izpildes organizāciju. TM kopā ar IeVP ir secinājusi, ka ieslodzījuma vietās ir ieslodzītie, kuru veselības stāvoklis neļauj viņiem kvalitatīvi parūpēties par sevi (guļoši ieslodzītie, personas ar dažādu invaliditāti utt.), tāpēc ir nepieciešams vērtēt iespēju izveidot īpašas aprūpes modeli šādiem ieslodzītajiem. Šo ieslodzīto veselības aprūpe tiek pilnā mērā nodrošināta, bet iztrūkst atbilstoša vide (infrastruktūra) un aprūpe ieslodzījuma laikā, kas izriet no viņu specifiskajām vajadzībām.
\nLīdz ar to nākamā plānošanas perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos nepieciešams paredzēt pasākumus, kas risina ieslodzīto, kas nespēj sevi aprūpēt, aprūpes organizēšanas jautājumus.Tāpat nepieciešams veikt sociālā darba ieslodzījuma vietās atšķirību izvērtēšanu, jo tas atšķiras no sabiedrībā notiekošā sociālā darba. Atsevišķi uzdevumi jau tiek īstenoti – piemēram, 2021. gadā Projekta 9.1.2. ietvaros tika uzsākta rokasgrāmatas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem izstrāde un, vienlaikus, arī ieslodzījuma vietu sociālajiem darbiniekiem, kuriem šādu metodisku materiālu līdz šim nav bijis. 2021. gadā ir uzsākts darbs pie rokasgrāmatas iepirkuma satura plānošanas – tehniskās specifikācijas un nolikuma izstrādes, ir izveidota komunikācija ar Labklājības ministriju, aptaujāti ieslodzījuma vietu un dažādu pašvaldību sociālie darbinieki, iegūta informācija par to, kādas tēmas rokasgrāmatas saturā būtu jāiekļauj.3.
\nRīcības virziens – nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumusNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)1.Profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides pasākumi ieslodzītajiem2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembris2020. gadā ieslodzījuma vietās formālās izglītības programmās piedalījās 840 ieslodzītie jeb 51 % no kopējā ieslodzīto izglītojamo skaita vai 27 % no kopējā ieslodzīto skaita:- vispārējā izglītībā – 351 ieslodzītais;- profesionālajā izglītībā – 477 ieslodzītie;- augstākajā izglītībā – 12 ieslodzītie.Ieslodzījuma vietās nemainīgi saglabājas liela apgūstamo kvalifikāciju dažādība profesionālās izglītības ietvaros, kā rezultātā ieslodzītais iegūst izglītību un prasmes apliecinošu dokumentu, kura esamību atvieglo legāla darba atrašanu pēc soda izpildes beigām.2020. gadā un 2021. gadā Covid-19 infekcijas ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās ļoti būtiski ietekmēja ieslodzīto izglītības procesu līdzīgi kā sabiedrībā kopumā.
\nTomēr ieslodzījuma vietās situāciju pasliktināja tas, ka ieslodzīto attālinātas iesaistes iespējas, izmantojot datoru, ir ierobežotas. Šie izaicinājumi tika veiksmīgi pārvarēti, un izglītībā iesaistīto ieslodzīto skaits saglabājās labā līmenī.2020. gadā Projekta 9.1.2. ietvaros norisinājās apjomīgi darba prasmju attīstības pasākumi visās ieslodzījuma vietās.Uzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan Projekta 9.1.2. ietvaros tiks turpinātas paredzētās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiTika secināts, ka nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos ir nepieciešams ietvert pasākumus, kas paredz grozījumu virzīšanu normatīvajos aktos par darba prasmju pasākumiem, lai risinātu neskaidrības ar šādu pasākumu organizēšanu un finansēšanu.
\nTāpat nākamajā plānošanas periodā nepieciešams risināt jautājumu par ieslodzītajiem domātu mācību e-vidi un profesionālās kvalifikācijas pilnveides pasākumu ieslodzītajiem īstenošanu izveidotajā e-vidē.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)2.Profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides pasākumi ieslodzījumā esošajiem jauniešiem \"Jauniešu garantijas\" ietvaros2015. gada 1. janvāris-2018. gada 31. augustsŠis uzdevums tika īstenots Darbības programmas 2014.-2020. 7.2.1. SAM \"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros\" pasākuma \"Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai\" (īstenotājs – Nodarbinātības valsts aģentūra) ietvaros un noslēdzās 2018. gada 31. decembrī.
\nUzdevums ir izpildīts un detalizēta informācija atrodama informatīvajā ziņojumā \"Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem\".10Nākotnes izaicinājumiKopumā tiek atzīts, ka jaunieša vecumposms mēdz būt sarežģīts laiks viņam pašam, viņa ģimenei un reizēm arī sabiedrībai, jo tas ir laiks, kad veidojas personība, un tas notiek aktīvi pārbaudot, pētot, eksperimentējot ar apkārtējo vidi un cilvēkiem tajā. Delinkvence ir universāls attīstības fenomens, neatkarīgi no kultūrvides un laika, kurā jaunietis aug. Tas nozīmē, ka pārbaudīt robežas, pretoties pieņemtajiem noteikumiem un nepieņemt esošo kārtību ir atbilstoša uzvedība pusaudža un jaunieša vecumā.
\nPieaugušo uzdevums ir izglītot jaunieti, palīdzēt viņam iepazīt savas un apkārtējo robežas, palīdzēt augot nenodarīt pāri sev un citiem.Notiesātie jaunieši ir īpaša grupa, kam jāpievērš īpaša uzmanība VPD un IeVP darbībā, it īpaši, ņemot vērā, ka efektīva jauniešu resocializācija visbūtiskāk ietekmē iespēju, ka persona pēc soda izpildes dzīvos likumpaklausīgu dzīvi. 2020. gadā VPD kopumā uzraudzīja 1443 jauniešus, t.sk. 150 nepilngadīgos. Probācijas programmās tika iesaistīti 3 probācijas klienti – nepilngadīgie un 83 probācijas klienti – jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Savukārt ieslodzījuma vietās uz 2020. gada 31. decembri atradās 7 notiesātas personas līdz 18 gadu vecumam, 43 – vecumā no 18 līdz 21 gadam un 149 personas vecumā no 21 līdz 25 gadu vecumam, kas kopā bija 8,7 % no visiem notiesātajiem (skat.1.attēlu).1. attēls.
\nNotiesāto skaits ieslodzījuma vietās 2020. gada 31. decembrī pēc vecumaProjektā 9.1.3. pasākuma \"Pētījums par VPD RVN instrumentiem un to pilnveidošana\" ietvaros plānots pilnveidot 2 VPD RVN instrumentus. Šī pasākuma ietvaros pašreiz notiek sadarbība/konsultācijas ar 14 – 25 gadus vecu bērnu un jauniešu novērtēšanas instrumenta \"CANS\" pārstāvjiem par iespējamo šī instrumenta pārņemšanas procesu. Rezultātā VPD vajadzībām no Amerikas Savienotām Valstīm plānots pārņemt un pielāgotu bērnu un jauniešu noziedzīgas uzvedības risku vērtēšanas instrumentu un veikt VPD darbinieku apmācības par jaunu pusaudžu/jauniešu novērtēšanas instrumenta izmantošanai. Šāda aktivitāte uzlabos bērnu un jauniešu resursu un vajadzību precīzāku novērtējumu, ļaujot nodrošināt atbilstošāku resocializācijas procesu un labākus rezultātus.Nākotnes izaicinājumiTM kopā ar IeVP un VPD ir secinājusi, ka nākamā perioda ietvaros darbs ar šo mērķa grupu – jauniešiem un bērniem ir aizvien jāturpina un jāpilnveido, tajā skaitā ieviešot jaunus instrumentus darbam ar mērķa grupu, īstenojot darbinieku apmācības par darbu ar bērniem un jauniešiem, rīkojot ikgadējas vasaras nometnes probācijas klientiem – bērniem un jauniešiem, izveidojot darbam ar bērniem un jauniešiem pielāgotas telpas un organizējot konferences par darbu ar bērniem un jauniešiem.Nr. p. k. UzdevumsIzpildes termiņš(gads)3.Specifisku atbalsta pasākumu ieviešana bijušo notiesāto nodarbinātībai2017. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisProjekta 9.1.2. ietvaros norisinājās notiesāto individuālas vai/un grupu karjeras konsultācijas pirms iesaistīšanas profesionālās izglītības programmā un pirms atbrīvošanas, kā arī valsts valodas apmācības ieslodzījuma vietās.
\nLaika periodā no 2017. gada pavisam 1037 ieslodzītie ir saņēmuši Nodarbinātības valsts aģentūras speciālista konsultāciju un 377 ieslodzītie ir ieguvuši valsts valodas zināšanas (skat.2.tabulu).2. tabula. Karjeras konsultācijas un valsts valodas apmācībasPasākums2017. gads2018. gads2019. gads2020. gadsIndividuālas vai/un grupu karjeras konsultācijas ieslodzītajiem septiņās ieslodzījuma vietās pirms iesaistīšanas profesionālās izglītības programmā. 280244281232Valsts valodas apmācība septiņās ieslodzījuma vietās-15313787Tāpat Projektā 9.1.2. pasākuma \"Darba prasmju attīstības pasākumi visās ieslodzījuma vietās\" ietvaros ir plānots sasniegt rezultātu – iesaistīt darba prasmju attīstības pasākumos 1980 personas.
\nUz 2021.gada 1.janvāri darba prasmju attīstības pasākumos ir tikuši iesaistīti jau 1977 ieslodzītie. Ieslodzītajiem tika organizēti apjomīgi darba prasmju attīstības pasākumi visās ieslodzījuma vietās (piemēram, GoBeyond sociālās integrācijas programmas interaktīvās nodarbības, individuālās datorapmācības, neformālās izglītības programmas (\"Ādas apstrāde un atslēgu piekariņu izgatavošana no dabas materiāliem darbnīca\", \"Aerogrāfija\", \"Gleznošana, grafika\", \"Improvizācija caur mūziku\", \"Kokapstrāde (kokgriešana, rotaļlietas, putnu būru izgatavošana, ceļa zīmju izgatavošana, puzzles, utt.)\", \"Nagu dizains\", \"Pērļošana\", \"Rokdarbi (filcēšana, pērļošana, leļļu izgatavošana, papīra rokdarbi u.t.t.)\", Rokdarbi (šūšana, leļļu izgatavošana, adīšana, tamborēšana, origami, dāvanu izgatavošana u.t.t.)), radošuma treniņi, pirmās iemaņas individuālai apmācībai ar latviešu valodas mācību programmu un pirmās iemaņas darbā ar datoru.
\nKopā šajos pasākumos piedalījās 538 ieslodzītie 2019. gadā un 535 ieslodzītie 2020. gadā. Minēto pasākumu plānots turpināt esošā ESF finansējuma ietvaros līdz 2023. gadam.Tāpat 2019. un 2020. gadā attiecīgi 3 un 664 bijušie ieslodzītie Projekta 9.1.2. ietvaros saņēma speciālistu, tai skaitā psihologa, psihoterapeita/psihoterapijas speciālista konsultācijas, kas tika sniegtas personām, kuras jebkad ir bijušas sodītas ar brīvības atņemšanu, lai novērstu problēmas, kas traucē klienta nodarbinātībai.Kopumā jāsaka, ka Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja minimāli. Uzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan Projekta 9.1.2. ietvaros tiks turpinātas paredzētās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiTM kopā ar IeVP un VPD ir secinājusi, ka darbs ar notiesāto ieslodzījumā vai laika periodā, kurā persona atrodas VPD kompetencē, vairs nav iedomājams bez attiecīga darba ar personas ģimeni – tāpēc nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos ir jāattīsta dažāda veida pasākumi, iespējams, programmu veidā, notiesāto ģimenēm, turklāt tas jādara ne tikai kriminālsodu izpildes iestādēm, bet paralēli kriminālsodu izpildes periodam – arī institūcijām, kuru kompetencē ir darbs ar ģimeni.4.
\nRīcības virziens – uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni un sabiedrību, veicinot atgriešanos tajāNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)1.Moderno saziņas tehnoloģiju (Skype) ieviešana saziņas ar tuviniekiem iespēju paplašināšanai atsevišķām notiesāto grupām2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisUzdevumā noteiktais no sākotnēji īstenotiem pasākumiem pilotprojektu veidā ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (2017. un 2018. gadā) ir nostiprināts normatīvi, paredzot ka ieslodzīto personu tiesību apjoms tiek paplašināts, proti, nosakot ieslodzītajām personām tiesības sazināties ar radiniekiem un citām personām ar videozvanu. Šis uzdevums ir izpildīts un detalizēta informācija par to ir atrodama informatīvajā ziņojumā \"Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem\".11Nākotnes izaicinājumiKā jau minēts, TM kopā ar IeVP un VPD ir secinājusi, ka darbs ar notiesāto ieslodzījumā vai laika periodā, kurā persona atrodas VPD kompetencē, vairs nav iedomājams bez attiecīga darba ar personas ģimeni – tāpēc nākamā perioda resocializācijas politikas plānošanas dokumentos ir jāattīsta dažāda veida pasākumi, iespējams, programmu veidā, notiesāto ģimenēm, turklāt tas jādara ne tikai kriminālsodu izpildes iestādēm, bet paralēli kriminālsodu izpildes periodam – arī institūcijām, kuru kompetencē ir darbs ar ģimeni.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)2.Atbalsta pasākumi notiesāto ģimenēm2017. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisProjektā 9.1.2. pasākuma \"Speciālistu (tai skaitā psihoterapeita) konsultāciju nodrošināšana notiesāto ģimenēm, lai veicinātu bijušā ieslodzītā atgriešanos ģimenē\" ietvaros tika plānots sasniegt rezultātu – 2365 personām sniegt speciālistu konsultācijas.
\nUz 2021. gada 1. janvāri 67 personas ir saņēmušas speciālistu konsultācijas. Tik mazu aptverto personu skaitu var skaidrot ar to, ka ieslodzīto ģimenes nav ieradušas uzskatīt ieslodzījuma vietu par sadarbības partneri un tām ir psiholoģiska barjera saņemt piedāvāto palīdzību. Tomēr projekta ietvaros sadarbība ar ģimenēm tiek aizvien pilnveidota, lai gan ir skaidrs, ka visu rādītāja vērtību sasniegt neizdosies.Lai padziļināti pētītu situāciju un meklētu jaunus risinājumus, Projektā 9.1.2. plānots veikt pētījumu \"Par ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli un integrāciju sabiedrībā Latvijā – problēmas un risinājumi\". Ir sagatavota anketa ieslodzīto aptaujai un uzsākta tehniskās specifikācijas gatavošana.
\nTāpat projektā plānota grāmatas izstrāde ieslodzīto bērniem, kuras mērķis ir bērniem saprotamā veidā izskaidrot cietumā notiekošo un mazināt barjeras attiecībās ar notiesātajiem vecākiem. Šobrīd notiek darbs pie iepirkuma procedūras nolikuma sagatavošanas.Projekta 9.1.2. pasākuma \"Specializētu resocializācijas programmu atsevišķām mērķa grupām (seniori, noziegumu upuri) izstrāde un ieviešana\" ietvaros plānots izstrādāt un ieviest 2 jaunas resocializācijas programmas atsevišķām mērķa grupām. Uz 2021. gada 1. janvāri ir precizētas izstrādātās tehniskās specifikācijas iepirkuma sagatavošanai programmām (\"Vecāku prasmes\" un \"Senioru programma\"), iepirkuma rezultātā ir izvēlēts izstrādātājs, savukārt par programmu \"Vardarbībā cietušajiem\" tiks izsludināts atkārtots iepirkums.Kopumā jāsaka, ka Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja minimāli.
\nUzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan tiks turpinātas Projektā 9.1.2. plānotās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiTM kopā ar IeVP un VPD ir secinājusi, ka atbalsta pasākumi notiesāto ģimenēm ir jāplāno un jāīsteno arī nākamajā periodā, tomēr ir jādomā arī par jaunām metodēm, vienlaikus ir jādomā par jauniem atbalsta, sociālo prasmju attīstības un informatīvus pasākumiem probācijas klientiem, ieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem (t.sk. atbalsta personām), speciālistu atbalstu ieslodzītajām mātēm ar bērniem, lai veidotu pozitīvus sociālos kontaktus ārpus ieslodzījuma vietas un izglītotu par dažādiem ar bērna attīstību saistītos jautājumiem u.c.Par šādu aktivitāšu nepieciešamību liecina Projektā 9.1.2. veiktā priekšizpēte par ieslodzīto ģimenēm un situāciju tajās.
\nPriekšizpēte rāda, ka ieslodzīto ģimenēs kādam no aprūpētajiem ir bijušas nopietnas uzvedības problēmas (3,5 %), ilgstoša bezdarba pieredze (2,2 %), lietoja pārmērīgi alkoholu (19,3 %), bija hroniskas saslimšanas (19,3 %). Tāpat priekšizpētē konstatēts, ka ieslodzīto personu nepilngadīgo bērnu biežākās grūtības ir veselības problēmas (hroniskas saslimšanas) (10,53 %), vismaz vienam no bērniem ir bijušas problēmas mācībās (palicis uz otru mācību gadu) (8,77 %), uzvedības problēmas skolā (konflikti ar vienaudžiem) (7 %) un 1,75 % gadījumu ieslodzītie norādīja, ka vismaz vienam no viņu bērniem ir bijis reģistrēts likuma pārkāpums. Šī priekšizpēte rāda, ka notiesāto ģimenēs ir problēmas, kuru risināšanai ģimenēm ir nepieciešama palīdzība un kuru risināšanai var iesaistīt arī notiesāto soda izpildes laikā, tādejādi nezaudējot ģimenes saites vai radot tās no jauna.
\nTas kopumā palīdzēs veidot atbalstošāku vidi, kurā atgriezties notiesātajam pēc soda izpildes.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)3.Pasākumi notiesāto un viņu tuvinieku saišu uzturēšanai2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisProjekta Nr.9.1.2. ietvaros norisinājās apjomīgi ieslodzīto ģimenēm domāti pasākumi ieslodzījuma vietās, kuri projektā sākotnēji tika definēti kā ģimenes dienas, vēlāk šos pasākumus piepildot arī ar izglītojoša un saliedējoša rakstura saturu. 2019. gadā tika īstenoti 23 šādi pasākumi un 2020. gadā – 17 pasākumi.Viena šāda pasākuma ietvaros tika organizēta arī Tiesībsarga izdotās grāmatas \"Kā maza telefonsaruna var veikt lielu darbu\"12 prezentācija (iesaistīts 41 ieslodzītais) un ģimenes dienu vecāku konference (iesaistīti 15 ieslodzītie). Šie pasākumi ir ļoti pieprasīti no ieslodzīto un viņu ģimenes locekļu puses, jo tas ir jauns veids kā ieslodzījuma dēļ šķirtās ģimenes nevis vienkārši satiekas, bet tikšanās laikā kopīgi piedalās pasākumos, tādējādi panākot lielāku saliedējošo efektu.
\nDiemžēl šo pasākumu organizēšanu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās.Notiesātajiem kopumā interesē viņu ģimenes situācija, viņi pārdzīvo par to, kā ģimenes tiek galā ar sadzīves jautājumiem, kamēr viņi atrodas ieslodzījuma vietā. 2020. gadā viens no galvenajiem problēmjautājumiem, ar kuriem ieslodzītie vērsās pie sociālā darbinieka, bija problēmsituācijas ģimenes attiecību jautājumos, savstarpējās attiecības, bērnu atrašanās bērnu namos un krīzes centros. Tāpēc Projekta 9.1.2. ietvaros plānots veikt pētījumu par ģimenes nozīmi ieslodzītā/notiesātā resocializācijas procesā, taču jāatzīmē, ka ārvalstu pētījumos13 un praksē aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.To apliecina arī Projekta 9.1.2. ietvaros veiktās priekšizpētes rezultāti.
\nTās ietvaros tika anketēts 91 ieslodzītais, no tiem – 57 ieslodzītajiem ir bērni, vidējais respondenta vecums – 38 gadi un vidēji uz vienu ieslodzīto ir divi bērni. Aptaujājot ieslodzītos par nepieciešamajiem uzlabojumiem ģimenē, ieslodzītie norāda, ka nepieciešams uzlabot:- finansiālos apstākļus (jāpelna lielāka alga, jāatrod labāks darbs) (45,61 %);- saskaņu ģimenē (jāspēj izvirzīt ģimenei kopīgus mērķus – piemēram, dzīvošana kādā konkrētā vietā, utt.) (42,11 %);- veselīgāka vide (jāveicina veselīgs dzīvesveids ģimenē – biežāka nodarbošanās ar sportu, sabalansēts miega režīms, utt.) (35,09 %);- komunikācija (jāspēj vienoties par ikdienišķām lietām, mazāk strīdu) (26,32 %);- izglītotība (jāiegūst izglītība vai augstāka tās pakāpe)(24,56 %);- emociju kontrole (jāmaina veidi kā ģimenē pauž negatīvās emocijas, piemēram, dusmas pret citiem ģimenes locekļiem (10,53 %).Uzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan tiks turpinātas Projektā 9.1.2. plānotās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiŅemot vērā minēto, arī nākamajā plānošanas periodā jāparedz pasākumi ieslodzīto ģimenes saišu stiprināšanai, jo jau īstenotie pasākumi ir pieprasīti, turklāt jāmeklē vēl jaunas iespējas kā ģimeņu saites stiprināt.
\nTurklāt nu jau vairāku gadu garumā organizējot šādus pasākumus, ir izdevies pārvarēt sākotnējo ģimeņu samulsumu un neizpratni, kad tiek saņemts aicinājums no ieslodzījuma vietām ierasties uz šādiem pasākumiem.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)4.Informatīvie pasākumi un labās prakses popularizēšana2017. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisPētījuma14 ietvaros veiktās intervijas un aptaujas liecina, ka iedzīvotājiem, darba devējiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem trūkst informācijas par ieslodzījumu vietās un pēc atbrīvošanas notiekošo resocializācijas darbu, sniegtajiem pakalpojumiem resocializācijas jomā. Taču gan iedzīvotāji, gan darba devēji vienlīdz ir pārliecināti, ka cilvēks, kas noziegumu veicis vienu reizi, spēj laboties (81,2 % darba devēju, 79,7 % iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam).
\nTomēr ievērojami mazāk darba devēju un iedzīvotāju tic, ka laboties spēj cilvēks, kas noziegumu veicis vairākas reizes (11,3 % darba devēju un 19,6 % iedzīvotāju). Salīdzinot ar 2006. gadā veikto pētījumu15, jāsecina, ka ir nedaudz samazinājies to cilvēku īpatsvars, kas tic tam, ka cilvēks spēj laboties pēc nozieguma veikšanas (2006. gadā 82,9 % respondentu uzskatīja, ka cilvēks spēj laboties, ja noziegumu veicis vienu reizi, bet 24,6 %, ka spēj laboties pēc vairāku noziegumu izdarīšanas). Tāpat 2018. gada pētījumā16 tika secināts, ka pašvaldību darbiniekiem tūkst zināšanu un izpratnes par bijušajiem ieslodzītajiem sniegto un nepieciešamo atbalstu veiksmīgai integrācijai sabiedrībā un trūkst informācija par ieslodzījumu vietās un VPD veikto resocializācijas darbu.Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. ietvaros notiek un arī turpmāk notiks plaša dažādu sabiedrības grupu informēšana par dažādiem jautājumiem, arī informēšanas kampaņas un citi nepieciešamie pasākumi.
\nUzdevums kopumā ir uzskatāms par izpildītu, lai gan tiks turpinātas Projektā 9.1.2. plānotās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiŅemot vērā minēto, TM secina, ka nepieciešams turpināt sabiedrības informēšanu, īstenot izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, par kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību u.c. Ir jāturpina informēt dažādas sabiedrības grupas, kuras savā ikdienas darbībā sastopas ar ieslodzītajiem, probācijas klientiem vai bijušajiem notiesātajiem, lai veicinātu šādu personu integrāciju sabiedrībā.5. Rīcības virziens – samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidēNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)1.Atbalsta programmu un jaunu atbalsta metožu sabiedrībā ieviešana bijušajiem ieslodzītajiem2017. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembris2020. gadā apritēja pieci gadi kopš starpinstitūciju sadarbības uzsākšanas starp IeVP, VPD un Valsts policiju attiecībā uz darbu ar personām, kuras notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Šo piecu gadu laikā sadarbība praksē pierādīja, ka šo metodi ir iespējams izmantot arī darbā ar citām notiesāto kategorijām.
\nPiecu gadu laikā caur šo formātu tika attīstīts arī darbs cietušo interešu aizsardzībai. Šajā laikā VPD, IeVP un Valsts policijā kopumā tika organizētas 1894 starpinstitūciju sanāksmes. 2020. gadā VPD sasauca 152 starpinstitūciju sanāksmes par probācijas klientiem, kuri veikuši noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un 226 starpinstitūciju sanāksmes par probācijas klientiem, kuri veikuši cita veida noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, starpinstitūciju sanāksmes 2020. gadā notika, izmantojot attālinātās saziņas risinājumus.Projektā 9.1.2. pasākuma \"Atbalsta/kontroles pasākumu sabiedrībā bijušajiem ieslodzītajiem, kuri tiesāti par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību īstenošana\" ietvaros tika plānots sasniegt rezultātu – Atbalsta/kontroles pasākumos iesaistīt 30 bijušos ieslodzītos, tomēr uz 2021. gada 1. janvāri neviens gadījums ar Projekta 9.1.2. atbalstu netika risināts. Šādu situāciju var skaidrot ar probācijas klientu nevēlēšanos iesaistīties šajā atbalsta pasākumā, kas prasa arī noteiktu uzvedību no personas sabiedrībā, tomēr tiks turpināts skaidrojošais darbs.
\nTāpat Projekta 9.1.2. ietvaros 2021. gada 1. ceturksnī tika īstenoti divi attālināti informatīvie semināri ieslodzījuma vietu personālam par šo specifisko brīvprātīgā darba formu (atbalsta un atbildīguma apļi), kurā tika apzināta situācija ieslodzījuma vietās un saņemta informācija par potenciālo ieslodzīto skaitu, kuri atbilst šīs metodes mērķgrupai un viņu atbrīvošanās termiņiem. Tika organizēts attālinātais izglītojošais seminārs šīs metodes brīvprātīgajiem un starpinstitūciju sadarbības koordinatoriem ar mērķi izglītot un papildināt zināšanas par darbu ar dzimumnoziedzniekiem.Papildus jānorāda, ka ir uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kurā tiks paredzēts starpinstitucionālās sadarbības regulējums.
\nAttiecīgā likumprojekta nodošana sabiedrības līdzdalībai plānota 2022. gada pirmajā pusē.Kopumā jāsaka, ka Covid-19 pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi sabiedrībā un ieslodzījuma vietās šī uzdevuma izpildi ietekmēja minimāli. Uzdevums kopumā uzskatāms par izpildītu, lai gan Projekta 9.1.2. ietvaros tiks turpinātas paredzētās aktivitātes.Nākotnes izaicinājumiTM secina, ka nākamajā periodā nepieciešams turpināt iesākto, tai skaitā, meklējot jaunas metodes, atbilstoši pētījumos izdarītajiem secinājumiem un citu valstu pieredzei.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)2.Bīstamo noziedznieku uzraudzības modeļa ieviešana notiesātajiem ar augstu vardarbības vai dzimumnozieguma risku pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai VPD uzraudzības2018. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisLai vispusīgi izpētītu citu valstu pieredzi šajā jomā, un gatavojoties grozījumu normatīvajos aktos izstrādei, tika veikts pētījums \"Par Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz preventīvo uzraudzību un preventīvo aizturēšanu citās valstīs un Latvijas likumdošanas izpēte šajā kontekstā\", kuru 2016. gadā veica SIA \"Agile & CO\"17. 2017. gada 2. martā ar tieslietu ministra rīkojumu Nr. 1-1/68 tika izveidota darba grupa preventīvās uzraudzības sevišķi bīstamiem likumpārkāpējiem ieviešanai.
\nDarba grupa tika izveidota, lai izstrādātu normatīvos aktus Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā CM/Rec(2014)3 dalībvalstīm par bīstamiem likumpārkāpējiem (turpmāk – Rekomendācija) ieteiktā risinājuma ieviešanai. Darba grupa 2017. gadā uzsāka darbu pie normatīvo aktu projektu izstrādes, un tika izstrādāts Preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas un izpildes likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekta izstrādes gaitā diemžēl tika konstatēta virkne praktisku un ļoti būtisku šķēršļu, kuru dēļ Rekomendāciju šobrīd Latvijā ieviest nav iespējams.1. Rekomendācijā liels uzsvars tiek likts uz personu, kurām tuvojas brīvības atņemšanas soda izciešanas beigu termiņš, kvalitatīvu risku un vajadzību izvērtēšanu , lai konstatētu, vai attiecībā uz konkrēto notiesāto pastāv ļoti augsts risks, ka tā izdarīs jaunu smagu vai sevišķi smagu vardarbīgu vai seksuālu noziegumu.
\nLatvijā ir pieejami RVN instrumenti, ar kuriem var prognozēt, ka persona izdarīs jaunu likumpārkāpumu, taču ar šiem instrumentiem nav iespējams konstatēt, vai šis likumpārkāpums būs smags vai sevišķi smags vardarbīgs vai seksuāls noziegums. Turklāt šādu RVN instrumentu nav arī tajās valstīs, kuru izstrādātie RVN instrumenti ekspertu vidē tiek atzīti par kvalitatīviem resocializācijas darba instrumentiem. Tādējādi personas riska izvērtēšana un tik būtiska valsts reakcija būtu jābalsta uz tam nepilnīgi piemērotiem RVN instrumentiem, kas rada būtisku cilvēktiesību pārkāpuma un satversmības risku preventīvo līdzekļu nopietnās ietekmes uz personas dzīvi dēļ, kā arī rada būtiskas šaubas par šādas sistēmas leģitīmu pastāvēšanu.
\nTurklāt jāņem vērā, ka preventīvais līdzeklis tiktu piemērots personai, kura vēl nav izdarījusi jaunu noziegumu, un tāpēc valsts reakcijai ir jābūt samērīgai, pamatotai un uz neapšaubāmiem novērtējumiem balstītai.2. Preventīvā piespiedu līdzekļa – preventīvais ieslodzījums – izpildi šobrīd nevar nodrošināt esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā. Preventīvā ieslodzījuma piemērošanas nosacījumi gan Rekomendācijā, gan Likumprojektā paredz tā piemērošanu patiešām bīstamām personām, kuras rada lielu risku arī ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tāpēc šādas personas ir nepieciešams izvietot tādā infrastruktūrā, kurā vienlaikus ir iespējams nodrošināt drošību, atbilstošu uzraudzību un ļoti aktīvu resocializācijas procesu.
\nDarbs ar šādām personām preventīvā ieslodzījuma laikā prasa citādu pieeju, nekā šobrīd noteikts soda izpildē, lai tiesas noteiktajā laikā (tikai 2 gadi) panāktu tādu personas resocializāciju, kāds nav sasniegts iepriekšējā soda izpildes laikā, vai tāpēc, ka notiesātais nav vēlējies iesaistīties resocializācijā, tomēr šāda pieeja nav īstenojama esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā. Turklāt var saskatīt arī cilvēktiesību pārkāpuma risku, ja preventīvi ieslodzītie tiktu izvietoti ieslodzījuma vietu sistēmā, lai gan paredzamā mazā preventīvi ieslodzīto skaita dēļ atsevišķu institūciju šādu personu izvietošanai nebūtu samērīgi veidot. Prognozes liecina, ka runa ir par aptuveni 10-20 personām gadā.3.
\nIzstrādājot preventīvās uzraudzības ieviešanai nepieciešamo regulējumu Likumprojektā, tika secināts, ka šobrīd valstī pastāvošā probācijas klientu uzraudzības sistēma ir tik visaptveroša, ka nav iespējams radīt vēl kādu citu modeli, kas būtu piemērots preventīvās uzraudzības klientiem, kuri pēc savas būtības ir bīstamāki nekā \"parastie\" probācijas klienti. Tādējādi, ja šobrīd valstī noteiktā probācijas klientu uzraudzības sistēma tiktu attiecināta uz preventīvās uzraudzības klientiem (kuri vēl nav izdarījuši jaunu noziedzīgu nodarījumu, bet kuriem ir augsts risks), tad pēc būtības varētu rasties būtiski cilvēktiesību pārkāpumu un satversmības riski. Šo problēmu būtu iespējams risināt paredzot tikai preventīvo ieslodzījumu, ko rekomendācija pieļauj.4.
\nPapildus jāņem vērā, ka Rekomendācija izslēdz no tās tvēruma notiesātos, kam ir konstatētas garīgās veselības problēmas, lai gan tieši šādiem notiesātajiem ir lielāks risks izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu (tajā skaitā arī Rekomendācijā minētos), sevišķi, ja viņi pēc atbrīvošanas nesaņem nepieciešamo psihiatrisko aprūpi. Rekomendācija noteic, ka šādas personas jāārstē attiecīgās veselības aprūpes iestādēs un šādai nostājai nevar nepiekrist. Diemžēl Latvijā pastāvošā psihiatriskās aprūpes sistēma ne visai labi atbilst šādiem nosacījumiem, lai varētu preventīvi reaģēt uz personas ar garīgu saslimšanu risku izdarīt jaunu smagu vai sevišķi smagu vardarbību vai seksuālu noziegumu. Minētā problēma ir konstatēta arī Valsts probācijas dienestā ikdienas darbā ar \"parastajiem\" probācijas klientiem, kam ir garīgās veselības problēmas.Tāpēc šo personu problēmu risināšanai sabiedrībā ir jāveido cita veida pieeja, sistēma, kura paredz jaunas darba metodes ar nemotivētu klientu – personu, kura nevēlas saņemt psihiatrisko palīdzību, bet kuru nevar atstāt \"bez pieskatīšanas\", jo citādāk šādai personai ir būtisks risks izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šādas sistēmas/darba metožu izveide būtu būtisks priekšnosacījums arī Rekomendācijā aprakstītās sistēmas ieviešanai, jo tādējādi veidotos visaptveroša darba iespēja ar būtiskākajām personu grupām, kuru rīcība potenciāli rada jauna nozieguma risku.Nākotnes izaicinājumiTM sadarbībā ar VPD 2021. gadā par darbu ar nemotivētu personu ar garīgās veselības problēmām jau organizēja diskusiju ar Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, kuri atzina problēmas pastāvēšanu un pauda vēlmi sadarboties konkrētā jautājuma risināšanai.
\nLīdz ar to TM plāno turpināt šādu diskusiju organizēšanu un ir jau ieteikusi citām ministrijām attiecīgus uzdevumus iekļaut nākamā periodā plānošanas dokumentos. Savukārt Rekomendācijā paredzēto sistēmu būtu loģiski ieviest pēc tam, kad valstī tiktu izveidota adekvāta minētā sistēma darbam ar nemotivētām personām ar garīgās veselības problēmām, jo tad uz Rekomendācijā paredzēto modeli tiks novirzīta precīzi tā mērķa grupa, kas paredzēta Rekomendācijā, un samazināsies šādas sistēmas pastāvēšanas satversmības risku pakāpe. Ņemot vērā minēto TM plāno atgriezties pie jautājuma par Rekomendācijas ieviešanu 2026. gadā.TM ir pieteikusi attiecīgus pasākumus citu iesaistīto ministriju virzītajos politikas plānošanas dokumentos, lai nodrošinātu visu iesaistīto institūciju sadarbošanos un parādītu arī minētā jautājuma starpnozaru būtību.6.
\nRīcības virziens – nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūruNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)1.Jaunā cietuma Liepājā darbības uzsākšana2018. gada 1. janvāris-2018. gada 31. decembris2.Ministru kabineta lēmuma par nākamā jaunā cietuma būvniecību pieņemšanai nepieciešamās dokumentācijas iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā2018. gada 1. janvāris-2018. gada 31. decembris3.Resocializācijas vajadzībām atbilstošas ieslodzījuma vietu infrastruktūras nodrošināšana2015. gada 1. janvāris-2020. gada 31. decembrisAr Ministru kabineta 2019. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 485 \"Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumā Nr. 50 \"Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju\"\" (turpmāk – rīkojums Nr. 485) tika nolemts (rīkojuma Nr. 50 2. punkts izteikts jaunā redakcijā) atbalstīt jauna cietuma būvniecību Liepājā par valsts budžeta līdzekļiem, paredzot kopējo finansējumu ne vairāk kā 146 898 298 euro apmērā.
\nMinistru kabinets 2020. gada 4. jūnija ārkārtas sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu \"Par Ministru kabineta 2019. gada 13. septembra sēdē (prot. Nr. 41 1. § 23.2. apakšpunkts) noteiktā uzdevuma izpildi\", atbalstīja jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanu 2021. gadā, kā arī atļāva veikt izmaiņas iepriekš plānotajā valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmērā un finansējuma sadalījumā pa gadiem (prot Nr. 39 4. § 6. punkts).Laika posmā kopš minētā valdības lēmuma pieņemšanas ir noticis aktīvs darbs pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa organizēšanas:1. turpinājās darbs pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa nodrošināšanas, kā arī uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi:1.1. 2021. gada 26. martā tika izsludināts iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvuzraudzību. 2021. gada 15. jūnijā noslēdzās piedāvājumu iesniegšanas termiņš un Tiesu namu aģentūras (turpmāk – TNA) izveidotā Būvuzraudzības iepirkuma komisija ir saņēmusi divu pretendentu piedāvājumus.
\nTNA Būvuzraudzības iepirkuma komisija 2021. gada 12. jūlijā par saimnieciski izdevīgāko atzinusi SIA \"Firma L4\" piedāvājumu par kopējo cenu 960 000 euro un līgums ar uzvarējušo komersantu ir noslēgts;1.2. tika izsludināts iepirkums \"Ģeotehniskā izpēte Alsungas ielā 29, Liepājā\" (iep. id. Nr. TNA2021/9), lai veiktu papildu izpēti, kā rezultātā jaunā Liepājas cietuma būvniecības pretendentiem būs pieejama detalizētāka informācija par zemesgabala ģeotehniskajiem rādītājiem, kas ļaus precīzāk plānot paredzamo piedāvājuma cenu. Līgums ar uzvarētāju tika noslēgts, un 2021. gada 1. jūnijā darbi tika izpildīti. Tādējādi jaunā cietuma būvniecības konkursa procedūras ar sarunām rezultātā atlasītie kandidāti saņems detalizētu informāciju par grunts ģeotehniskajiem rādītājiem un savos piedāvājumos varēs piedāvāt racionālus un realizējamus konstruktīvos risinājumus;1.3. tika izsludināts iepirkums \"Teritorijas Alsungas ielā 29, Liepājā, izpēte uz sprādzienbīstamu priekšmetu un nesprāgušu munīciju\" (iep. id.
\nNr. TNA2021/8), tomēr tajā netika saņemti pretendentu piedāvājumi, un iepirkuma procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Šajā jautājumā rasts situācijas risinājums saziņā ar Aizsardzības ministriju;1.4. šobrīd notiek darbs pie koku izciršanas zemesgabalam, kurā plānota jaunā Liepājas cietuma būvniecība, un tos veic Ogres tehnikuma audzēkņi;2. tika izveidots jaunā Liepājas cietuma būvniecības organizēšanās uzraudzības modelis, ir radīts risku vadības modelis un veikts risku novērtējums;3. atbilstoši valdības uzdevumam 2020. gada 12. jūnijā tika noslēgts līgums ar TNA \"Par jauna cietuma būvniecības organizēšanu\", kā arī 2021. gada 12. martā tika veikti grozījumi šajā līgumā;4. ņemot vērā nepieciešamību pārplānot jaunā cietuma būvniecības laika grafiku, kā arī, lai nodrošinātu maksimālu saimniecisko ieguvumu efektu, pārplānojot jaunā Liepājas cietuma laika grafiku un savlaicīgi uzsākot būvlaukuma sagatavošanas darbus, vienlaikus tika izvērtēts iespējamais iepirkuma procedūras veids, kas nodrošinātu pēc iespējas lielāku iespēju racionāli ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.
\nIzvērtējot dažādas iepirkuma metodes, TM izveidotā jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa uzraudzības komiteja nolēma, ka piemērotākais iepirkuma procedūras veids ir konkursa procedūra ar sarunām.5. 2021. gada 22. maijā TNA izsludināja atklātu, starptautisku iepirkumu jaunā Liepājas cietuma būvniecības īstenošanai. Jaunā Liepājas cietuma būvdarbu iepirkumā tiks izmantota design&build jeb \"projektē un būvē\" metode, apvienojot vienā iepirkumā izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus, lai izvairītos no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu. Šajā iepirkumā tika saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, ar diviem no tiem tiek turpināta konkursa procedūra ar sarunām.
\nTiek plānots, ka līgums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību tiks noslēgts 2022. gada pirmajā pusgadā.Tādējādi šajā rīcības virzienā ietverto uzdevumu izpilde ir aizkavējusies, turklāt uzdevumu par otra jauna cietuma būvniecību nav racionāli izpildīt, pirms nav uzsākta pirmā jaunā cietuma būvniecība. Papildus jāmin, ka IeVP piešķirtā valsts budžeta līdzekļu ietvaros arī šajā periodā turpināja darbu pie esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanas. Nozīmīgi darbi ir paveikti Valmieras cietumā, kur tika renovēts apcietinājuma izpildes korpuss un slēgtā cietuma korpuss, kas ir būtiski ieguldījumi, lai šī ieslodzījuma vietu darbība tiktu plānota ilgtermiņā.Nākotnes izaicinājumiUzsāktais darbs pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības nodrošināšanas ir jāturpina atspoguļot arī nākamā perioda politikas plānošanas dokumentos, un atbilstoši progresam šajā jautājumā, ir jāatgriežas pie jautājuma par otra jauna cietuma būvniecību.
\nNoteikti ir jāpārskata iepriekš pie būtiski lielāka ieslodzīto skaita plānotais kopējais jauno cietumu skaits un izvietojums un jāizstrādā esošo ieslodzījuma vietu slēgšanas plāns, ņemot vērā ieslodzīto skaita samazinājumu un efektīvas ieslodzīto izvietošanas un loģistiskas nepieciešamību valstī.II. Pamatnostādnēs 2015.-2020. definētie politikas rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to izpilde.1. Politikas rezultāts (PR)• visas notiesātā individuālajā resocializācijas plānā noteiktās resocializācijas vajadzības tiek risinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā (brīvības atņemšanas iestādē un VPD uzraudzības laikā)Rezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads*1.
\nNotiesāto personu īpatsvars, kuri saņem pilnu individuālajā resocializācijas plānā paredzēto resocializācijas vajadzību risināšanu70%76%82%88%94%100%RR izpilde 70%74%77%74%72%2. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto notiesāto īpatsvars29,5%29,5%30%31%32%33%RR izpilde18,3%13,1%11%8,7%9,2%8,5%3. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto probācijas klientu īpatsvars, kuri izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu uzraudzības laikā2%2%2%2%2%2%RR izpilde 0,901,641,201,570,23Analizējot pamatnostādnēs iekļauto rezultatīvo rādītāju izpildi, ir jāsaka, ka tā diezgan precīzi atspoguļo pēdējo piecu gadu izmaiņas ieslodzīto skaitā un citus būtiskus attīstības aspektus.RR notiesāto personu īpatsvars, kuri saņem pilnu individuālajā resocializācijas plānā paredzēto resocializācijas vajadzību risināšanu.IeVP 2020. gadā resocializācijas programmās tika iesaistīti 379 notiesātie, taču resocializācijas programmas pabeidza 174 notiesātie, kas ir 46 % no resocializācijas programmās iesaistīto notiesāto kopskaita (skat.2.attēlu).
\nJāatgādina, ka notiesātos resocializācijas programmās iesaista tad, ja viņiem tiek konstatēts noteikts riska līmenis, noteikta veida vajadzība pēc šādas programmas, un notiesātais piekrīt dalībai programmā. Tāpat noteikti jāuzsver, ka notiesātajiem ar zemu vai vidēju risku nav nepieciešama dalība šādās programmās. Ja salīdzina šos rādītājus pa gadiem (attēls Nr. 2), tad varētu teikt, ka tendence ir līdzīga – aptuveni puse no notiesātajiem programmu nepabeidz. Šāda situācija ir saistīta ar dažādiem apstākļiem, tajā skaitā notiesāto statusa maiņu, ja viņam citā kriminālprocesā tiek piemērots apcietinājums, tomēr jāatzīmē, ka, vērtējot 2020. gada rādītāju, jāņem vērā, ka vairākas programmas tika pārtrauktas sakarā ar epidemioloģiskās situācijas ierobežojumiem ieslodzījuma vietās.3. attēls.
\nIeslodzīto iesaistīšanās resocializācijas programmāsSavukārt, ja skatās resocializācijas programmās iesaistīto notiesāto īpatsvaru (%) attiecībā pret kopējo notiesāto skaitu pa gadiem (attēls Nr. 4), tad pēdējos trīs gadus programmās iesaistīto īpatsvars nedaudz krītas, taču pēdējā gadā šī tendence vairāk saistīta ar epidemioloģiskās situācijas ierobežojumiem.3. attēls. Resocializācijas programmās iesaistīto ieslodzīto īpatsvars (%) attiecībā pret kopējo ieslodzīto skaituAnalizējot konkrēto rezultatīvo rādītāju tiek ņemtas vērā arī visas citas notiesātā individuālajā resocializācijas plānā apredzētas aktivitātēs – iesaiste izglītībā, nodarbinātībā u.tml. Jāsaka, ka prognozēto rādītāja vērtību 2020. gadā nav izdevies sasniegt, tomēr iespējams, ka plānotais rezultāts prognozēts pārāk optimistiski.RR nosacīti pirms termiņa atbrīvoto notiesāto īpatsvars.Zemāk esošajā 3.tabulā redzama informācija par no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu skaitu pa gadiem, tai skaitā par personām, kuras no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvotas nosacīti pirms termiņa.3. tabula.
\nNo brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas Notiesāto skaits brīvības atņemšanas iestādēsAtbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādēmtajā skaitā: nosacīti pirms termiņa201532762384437201630202436319201729662608287201827142412210201925412264208202024651870160Savukārt 2020.gadā VPD uzraudzības jomā strādāja ar 6207 notiesātajiem, no tiem 7 % jeb 434 personas bija nosacīti pirms termiņa atbrīvotie. Iepriekšējos gadus, piemēram 2019. gadā šīs personas sastādīja 7,8 %, 2018. gadā – 8,6 %, 2017. gadā – 9,9 %, 2016. gadā – 12 %. Redzams, ka procentuāli nosacīti pirms termiņa atbrīvoto notiesāto īpatsvars gadu no gada samazinās, kas skaidrojams tai skaitā arī ar ieslodzīto personu skaita samazināšanos.Papildus jāņem vērā, ka 2020. gadā apritēja pieci gadi kopš Latvijā tika ieviesta elektroniskā uzraudzība. Šajā laikā elektroniskā uzraudzība tika īstenota 353 notiesātajiem, no tiem 94,6 % gadījumu pārbaudes laikā elektroniskā uzraudzība tika pabeigta veiksmīgi (VPD nav vērsies tiesā ar lūgumu aizstāt neizciesto soda daļu).RR nosacīti pirms termiņa atbrīvoto probācijas klientu īpatsvars, kuri izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu uzraudzības laikā2020. gadā VPD uzraudzības jomā strādāja ar 434 probācijas klientiem, kuri bija nosacīti pirms termiņa atbrīvotie, un no tiem pārskata gadā tikai viena persona jeb 0,23 % no visiem izdarīja noziedzīgu nodarījumu uzraudzības perioda laikā.
\nIepriekšējos gados gan nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto, gan arī noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu skaits bija lielāks – attiecīgi 2016. gadā 781 nosacīti pirms termiņa atbrīvota persona un 7 jeb 0,9 % noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas, 2018. gadā 672 un 11 jeb 1,64 % un 2019. gadā – 511 un 8 jeb 1,57 % noziedzīgus nodarījumus izdarījušie.Tādējādi šī rezultatīvā rādītāja aizvien mazākā skaitliskā vērtība liecina par aizvien pieaugošu probācijas darba efektivitāti ar šo klientu grupu.2. Politikas rezultāts (PR)• visas notiesātā veselības aprūpes, t.sk. atkarību novēršanas, vajadzības tiek risinātas brīvības atņemšanas iestādē un nerada šķēršļus resocializācijas īstenošanaiRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1.
\nPersonu skaits, kas izdarījušas atkārtotu noziedzīgu nodarījumu reibumā, ja persona pirms tam izcietusi sodu brīvības atņemšanas iestādēNav datuNav datuBāzes datu skaitliskās vērtības noteikšanaBāzes vērtības - samazinājums par 1%Bāzes vērtības - samazinājums par 1%Bāzes vērtības - samazinājums par 2%RR izpilde Nav datuNav datuNav datuNav datu2. Veselības inspekcijas ekspertīzē apstiprināti veselības aprūpes pārkāpumi Latvijas Cietumu slimnīcā000000RR izpilde23. Ieslodzīto skaits, kas iesaistīti Atkarīgo centra atkarību mazināšanas (resocializācijas) programmās0200Vismaz 200 gadāVismaz 200 gadāVismaz 200 gadāVismaz 200 gadāRR izpilde 2411613212285RR personu skaits, kas izdarījušas atkārtotu noziedzīgu nodarījumu reibumā, ja persona pirms tam izcietusi sodu brīvības atņemšanas iestādē.Šādu informāciju nav iespējams iegūt no valstī pieejamās statistikas.
\nLīdz ar to, šāda rādītāja skaitliskās vērtības noskaidrošana būtu iespējama tikai veicot pētījumu, tomēr šāds pētījums netika veikts.RR Veselības inspekcijas ekspertīzē apstiprināti veselības aprūpes pārkāpumi Latvijas Cietumu slimnīcā.TM rīcībā ir informācija par 2015.-2020. gadā fiksētiem diviem Veselības inspekcijas aizrādījumiem sakarā ar veselības aprūpes pārkāpumiem Latvijas Cietumu slimnīcā. Kopumā tas liecina par labu situāciju ieslodzīto veselības aprūpē.RR ieslodzīto skaits, kas iesaistīti Atkarīgo centra atkarību mazināšanas (resocializācijas) programmās.2020. gadā kopumā IeVP no ieslodzījuma vietām tika saņemti 112 brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku priekšlikumi par notiesāto iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā.
\nAtkarību mazināšanas programmā tika iesaistīti 85 notiesātie, no tiem 69 vīrieši un 16 sievietes, 13 gadījumos IeVP priekšnieks pieņēma lēmumu par atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā, četros gadījumos pašas notiesātās personas atsauca savus iesniegumus par iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā, un 10 gadījumos notiesāto iesaistīšana programmā tika atlikta saistībā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. 2016. gadā uz Olaines cietuma Atkarīgo centra programmās tika iesaistīti 24 notiesātie, 2017. gadā – 116 notiesātie, 2018. gadā – 132 notiesātie, bet 2019. gadā –122 notiesātie.Rādītāja skaitliskās vērtības liecina par to, ka ir nepieciešams nenogurstoši popularizēt atkarību mazināšanas programmas ieslodzīto vidū, lai nodrošinātu lielāku ieslodzīto iesaistīšanos tajās.
\nZemie rādītāji skaidrojami arī ar to, ka uzturēšanās nosacījumi Atkarīgo centrā ir atšķirīgi un, atrodoties tajā, pastāv vairāk ierobežojumu nekā citur brīvības atņemšanas iestādēs. Šāda sistēma izveidota, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atkarību mazināšanas programmas efektu. Diemžēl situāciju ietekmēja arī Covid-19 infekcijas pandēmija.3. Politikas rezultāts (PR)• palielinās bijušo notiesāto skaits, kuri pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai VPD uzraudzības kļūst ekonomiski aktīvi (iesaistās darba tirgū vai darba meklējumos)Rezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Uzsākuši dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, tai skaitā \"info dienās\", pirmo 6 mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanasBāzes vērtība - 2014.gadā 461 bijušais ieslodzītaisSaglabājas iepriekšējā līmenīBāzes vērtība +>5%Bāzes vērtība +>10%Bāzes vērtība +>10%Bāzes vērtība +>15%RR izpilde182411841429296492.
\nIekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienasBāzes vērtība - 2014.gadā 275 bijušie ieslodzītieSaglabājas iepriekšējā līmenīBāzes vērtība +>5%Bāzes vērtība +>5%Bāzes vērtība +>10%Bāzes vērtība +>10%RR izpildeNav datuNav datuNav datuNav datuNav datuNav datuIeslodzīto resocializācijas pamatnostādņu īstenošanas laikā diemžēl tika secināts, ka pieejamie dati no NVA nesniedz pilnvērtīgu ainu. Iespējams izvēlētie rezultatīvie rādītāji tika neprecīzi izvēlēti, izmantojot rādītājus, kas paredzēti citu institūciju vajadzībām. Vienlaikus pieejamā informācija liecina par rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības samazināšanos, ko varētu izskaidrot ar Projekta 9.1.2. ietvaros NVA īstenotajām aktivitātēm ieslodzījuma vietās.
\nNVA nodrošinātās karjeras konsultācijas, kuras tajā skaitā tiek nodrošinātas personām pirms atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, varētu būt labs pamats, lai persona atgriežoties sabiedrībā, nevis ietu uz NVA pēc palīdzības, bet jau dotos darba meklējumos.Lai varētu iegūt pilnvērtīgu informāciju, kas liecinātu par abu šo rezultatīvo rādītāju izpildi, Projekta 9.1.2. ietvaros tika pētīta iespēja iegūt šādu informāciju vispār. Tika secināts, ka pilnvērtīgāku ainu varētu parādīt informācija par nodokļu maksājumiem, kurus par bijušajiem ieslodzītajiem ir veikuši darba devēji (jo tādi tiktu veikti tikai par bijušajiem ieslodzītajiem, kas ir strādājuši legālu algotu darbu). Tāpēc ir nepieciešama normatīvo aktu izstrāde attiecīgās informācijas/datu apmaiņai. Šobrīd tiek izstrādāts jauns likums – Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums, kurā paredzēts iekļaut ieslodzīto personas datu apstrādes regulējumu, kas tai skaitā atrisinās ar minēto rādītāju ieguvi saistītās problēmas, jo Ieslodzīto informācijas sistēmā paredzēts iekļaut informāciju gan no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, gan arī no Nodarbinātības valsts aģentūras.TM secina, ka nākamajā plānošanas periodā nepieciešams noteikt līdzīgu resocializācijas politikas rezultātu, tomēr definēt to tādā veidā, kas uzrādītu vēlamo personas uzvedību pēc soda izpildes. Šāds rādītājs liecinās par to, ka bijušie ieslodzītie un probācijas klienti ir pārvarējuši (tajā skaitā resocializācijas procesa rezultātā) tos šķēršļus (piemēram, izglītības trūkums, darba pieredzes trūkums, valsts valodas nezināšana, sociālo prasmju trūkums vai antisociālās vērtības utt.), kas viņus līdz šim ir atturējušas no iesaistīšanās legālajā nodarbinātībā.4.
\nPolitikas rezultāts (PR)• palielinās notiesāto īpatsvars, kuri brīvības atņemšanas soda izpildes laikā atjauno saites ar ģimeni un tuviniekiemRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Notiesāto ģimenes locekļu un tuvinieku īpatsvars, kas apmeklē notiesāto tuviniekiem domātos specifiskos pasākumus00010%15%20%RR izpilde 15 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 367 ieslodzīto ģimenes locekļi49 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 991 ieslodzītā ģimenes loceklis23 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 447 ieslodzīto ģimenes locekļi17 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 427 ieslodzīto ģimenes locekļi2. Notiesāto īpatsvars, kurus brīvības atņemšanas iestādē apmeklē ģimenes locekļi vai tuvinieki vai kuri izmanto citus komunikācijas veidus ar ģimenes locekļiem vai tuviniekiemNav datuNav datuBāzes datu skaitliskās vērtības noteikšanaBāze +> 10%Bāze +> 15%Bāze +> 20RR izpilde 15 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 222 ieslodzītie49 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 517 ieslodzītie23 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 263 ieslodzītie17 ģimenes dienu pasākumos piedalījās 202 ieslodzītieInformācija par rezultatīvā rādītāja – notiesāto ģimenes locekļu un tuvinieku īpatsvars, kas apmeklē notiesāto tuviniekiem domātos specifiskos pasākumus – izpildi diemžēl ir pieejama tādā formā, kas liecina par kvantitatīvo apjomu, tomēr nav iespējams iegūt informāciju tieši definētajā veidā.
\nVienlaikus informācija par ģimenes dienu popularitāti pierāda to, ka šādi pasākumi ir abpusēji – gan ieslodzītajiem, gan viņu ģimenēm – nepieciešami.Turklāt, ja ģimenes dienu pasākumos iesaistīto notiesāto skaitu attiecina pret katrā attiecīgajā gadā fiksēto notiesāto skaitu, tad iegūstam šādu ainu (skat. 4.tabulu):4. tabula. Ģimenes dienās iesaistīto ieslodzīto skaits Ģimenes dienās piedalījāsNotiesāto kopējais skaitsĪpatsvars %2017222 notiesātie27148,2%2018517 notiesātie254120,3%2019263 notiesātie246510,7%2020202 notiesātie22948,8%2019. un 2020. gada rezultātu būtiski ietekmē Covid-19 infekcijas ierobežošanai ieslodzījuma vietās noteiktie ierobežojumi.5. Politikas rezultāts (PR)• bijušajam notiesātajam ir radīta iespēja saņemt atbalsta programmu sabiedrībā (ar vai bez dzīvošanas sociālās rehabilitācijas centrā), notiesātajiem, kam soda izciešanas beigās noteikts augsts atkārtota vardarbīga vai seksuāla nozieguma risks, tiek piemērota preventīvā uzraudzībaRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1.
\nVietu skaits sociālās rehabilitācijas centros, kas nodrošina atbalsta programmas bijušajiem notiesātajiem0 000Vismaz 70 bijušie ieslodzītie saņem atbalsta programmu ar dzīvošanu SRCVismaz 100 bijušie ieslodzītie saņem atbalsta programmu ar dzīvošanu SRCRR izpilde 21262. Notiesāto, kam piemērota preventīvā uzraudzība (personām, kurām atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas vai VPD uzraudzības, saglabājas augsts sevišķi smaga seksuāla vai vardarbīga nozieguma risks), īpatsvars nepārsniedz 5 % no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem0005% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem5% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem5% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiemRR izpilde sistēma netika izveidotasistēma netika izveidotasistēma netika izveidotaRR vietu skaits sociālās rehabilitācijas centros, kas nodrošina atbalsta programmas bijušajiem notiesātajiem.2018. gada 2. februārī stājās spēkā Ministru kabineta 2018. gada 30. janvāra noteikumi Nr. 63 \"Noteikumi par probācijas klientam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līdzfinansēšanas kārtību un apmēru\", kas nosaka kārtību, kādā VPD līdzfinansē probācijas klientiem uzraudzības ietvaros paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un līdzfinansējuma apmēru.
\nVPD, noslēdzot līgumu ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju, 70 % apmērā (ne vairāk kā 15 EUR dienā) līdzfinansē pakalpojumus, kas ir saistīti ar probācijas klienta uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā un sociālās rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanā. Primāri iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tiek piedāvāta probācijas klientiem, kuri tiek atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes un kuriem ir nepieciešama izmitināšana.Turklāt jāņem vērā, ka šī iespēja pastāv papildus jebkuram sabiedrības loceklim pieejamai iespējai, t. sk. personai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, saņemt attiecīgu pakalpojumu savā dzīvesvietas pašvaldībā. Katrā pašvaldībā ir iespējas izmantot šādu pakalpojumu, un arī tā saņemšanai izšķiroša ir personas izteikta vēlme tādu saņemt un atbilstība noteiktiem kritērijiem.
\nTāpat analizējot informāciju sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ir redzams, ka pašvaldību finansētajos sociālās rehabilitācijas centros atrodas personas pēc ieslodzījuma.Rādītāja izpildi būtiski ietekmē probācijas klienta vēlme dzīvot sociālās rehabilitācijas centrā, un ir jāsaka, ka liela daļa no tām personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietas un nonāk VPD kompetencē, neizvēlas šo iespēju. Šādai situācijai pamatā ir gan tas, ka personām ir dzīvesvieta, kurā atgriezties, gan šādu personu nepatiku un izvairīšanos no kontrolējošām iestādēm un pienākumu sociālās rehabilitācijas centros ievērot tajos pastāvošos noteikumus.RR notiesāto, kam piemērota preventīvā uzraudzība (personām, kurām atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas vai VPD uzraudzības, saglabājas augsts sevišķi smaga seksuāla vai vardarbīga nozieguma risks), īpatsvars nepārsniedz 5 % no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem.Ņemot vērā pie attiecīgā uzdevuma jau aprakstīto situāciju, šāda preventīvo piespiedu līdzekļu sistēma netika izveidota. Šādu sistēmu ir leģitīmi un lietderīgi ieviest pēc tam, kad tiks atrisināts jautājums par darbu ar nemotivētām personām ar garīgās uzvedības traucējumiem, kurām ir risks izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu, kā arī pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas.6.
\nPolitikas rezultāts (PR)• brīvības atņemšanas infrastruktūra nodrošina efektīvas notiesāto resocializācijas iespējuRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Vietu skaits, kur ieslodzītie tiek izvietoti drošos, resocializācijas īstenošanai piemērotos un starptautiskajām prasībām atbilstošos apstākļos160/2,73 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*RR izpilde160360360360586586Ņemot vērā jau iepriekš šajā pielikumā aprakstīto, rādītāju nav izdevies sasniegt iecerētajā apjomā, jo līdz sākotnēji plānotajam termiņam – 2018. gada beigām – jaunais Liepājas cietums darbību nav uzsācis.
\nLīdz ar to rezultatīvā rādītāja vērtība ir palielinājusies, ņemot vērā veikto Valmieras cietuma izmeklēšanas korpusa pārbūvi.1 Ar Ministru kabineta 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 580 apstiprinātās Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam un ar Ministru kabineta 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 581 apstiprinātais Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plāns.2 Informatīvais ziņojums \"Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem\", http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=404767133 Līdzgaitniecība ir process, kurā brīvprātīgais sniedz atbalstu probācijas klientam, iedrošina probācijas klientu uzlabot sociālās prasmes un pieņemt atbildīgus lēmumus.
\nTā ir sena un atzīta efektīva brīvprātīgā darba metode, tajā skaitā – ārvalstīs, attiecībā uz personām kriminālsodu izpildes procesā un pēc tā.4 VPD tiek īstenota arī vēl viena brīvprātīgā darba forma – Atbildīguma un atbalsta apļi – un tā ir vērsta uz darbu ar probācijas klientu, kurš izdarījis noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, sniedzot tam nepieciešamo atbalstu, mazinot sociālās atstumtības izjūtu un palīdzot risināt situācijas, lai mazinātu riskus jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.5 SIA \"AC Konsultācijas\" Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/Brivpratigo_darba_iesp_2.nodevums_2018.pdf6 Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē, SIA \"AC Konsultācijas\", Projekts Nr. 9.1.2.0/16/I/001 \"Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū\", Rīga, 2018., http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/Brivpratigo_darba_iesp_2.nodevums_2018.pdf7 http://polsis.mk.gov.lv/documents/53438 http://polsis.mk.gov.lv/documents/53439 http://polsis.mk.gov.lv/documents/534310 http://polsis.mk.gov.lv/documents/534311 http://polsis.mk.gov.lv/documents/534312 https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/legacy/Ka_maza_telefonsaruna_var_veikt_lielu_darbu_2015.pdf13Cens expert survey on extremism report 2 current priorities in counter-terrorism and prevention, Cameron Sumpter, July 202114 Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem, SIA \"Comperio\" un nodibinājums \"Baltic Institute of Social Sciences\", Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta \"Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana\" (Id.
\nNr. 9.1.3.0/16/I/001) aktivitāšu ietvaros, Rīga, 2018. pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/309515 Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 02.2006. \"Sabiedrības attieksme pret Valsts probācijas dienestu un bijušajiem ieslodzītajiem\"16 Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem, SIA \"Comperio\" un nodibinājums \"Baltic Institute of Social Sciences\", Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta \"Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana\" (Id. Nr. 9.1.3.0/16/I/001) aktivitāšu ietvaros, Rīga, 2018. pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/309517 Pētījums \"Par Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz preventīvo uzraudzību un preventīvo aizturēšanu citās valstīs un Latvijas likumdošanas izpēte šajā kontekstā\", http://petijumi.mk.gov.lv/node/289418 Mērķgrupu bezdarbnieki pārskata gada beigās, NVA publiskais pārskats, pieejams: https://www.nva.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati 3. pielikums Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam Dokumenti, kuri ņemti vērā izstrādājot Pamatnostādnes, dokumenti, kuri ar Pamatnostādnēm veido sinerģiju un demarkāciju, un pētījumi, kuros paustās atziņas ir ņemtas vērā Pamatnostādņu izstrādē Pamatnostādnes ir izstrādātas, ņemot vērā sekojošas Apvienoto Nāciju Organizācijas vadlīnijas un noteikumus:- Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadlīnijas par nepilngadīgo noziedzības novēršanu (Rijādas vadlīnijas)1;- Apvienoto Nāciju Organizācijas Minimālos standartnoteikumus nepilngadīgo tiesvedības sistēmas pārvaldībai (Pekinas noteikumi)2;- Apvienoto Nāciju Organizācijas Standarta minimuma noteikumus par sodiem bez brīvības atņemšanas (Tokijas noteikumi)3;- Apvienoto Nāciju Organizācijas Noteikumus par nepilngadīgo aizsardzību brīvības atņemšanas gadījumā (Havannas noteikumi)4;- Apvienoto Nāciju Organizācijas Noteikumus par izturēšanos pret ieslodzītajām sievietēm un piespiedu līdzekļiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu un ko piemēro attiecībā uz likumpārkāpējām sievietēm (Bangkokas noteikumi)5;- Apvienoto Nāciju Organizācijas minimālos noteikumus attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem6;- Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību7;- Eiropas Padomes Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem8;- Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu9, un ievērojot Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10 prasības.Pamatnostādņu izstrādē ir ņemtas vērā arī starptautiskās rekomendācijās minētais, kas nosaka valstu kriminālsodu izpildes sistēmas darbības pamatprincipus, tajā skaitā:- Eiropas Padomes rekomendācija /Rec(2010)1 dalībvalstīm par Eiropas Probācijas noteikumiem11;- Eiropas Padomes rekomendācijā Rec(2014)3 par bīstamajiem noziedzniekiem12;- Ministru komitejas ieteikums Rec(2017)3 par Eiropas noteikumiem par sabiedrībā izciešamiem sodiem un piespiedu līdzekļiem13;- Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)8 dalībvalstīm par taisnīguma atjaunošanu krimināllietās14;- Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2014)4 par elektronisko uzraudzību15;- Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2008)11 dalībvalstīm par Eiropas noteikumiem nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, kuriem piemēro sankcijas vai pasākumus16;- Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2006)2 par Eiropas cietumu noteikumiem17;- Ministru komitejas Ieteikums Rec(2003)23 dalībvalstīm par cietuma administrācijas izturēšanos pret uz mūžu ieslodzītajiem un ilgtermiņa ieslodzītajiem18;- Ministru komitejas ieteikums Rec(99)22 dalībvalstīm attiecībā uz cietumu pārapdzīvotību un ieslodzīto skaita palielināšanos19;- Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)8 dalībvalstīm par taisnīguma atjaunošanu krimināllietās20;- Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)5 dalībvalstīm par ieslodzītu vecāku bērniem21;- Ministru komitejas Ieteikums Rec (2012) 12 dalībvalstīm par ārvalstu ieslodzītajiem22.Sinerģija un demarkācijaPamatnostādnēs ietvertie uzdevumi veido koordināciju ar citu ministriju pārziņā/atbildībā esošajiem Darbības programmas 2014.-2020.
\nSAM projektiem, ko līdzfinansē ESF un ERAF. Piemēram, Darbības programmas 2014.-2020. 7.2.1. SAM \"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros\" pasākumu \"Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros\"\" projektā (projektu plānots īstenot līdz 2021.gada 31. augustam) paredzēti šādi pasākumi, kuru ietvaros plānots iesaistīt ieslodzījumu vietās esošos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot):- Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros - paplašināt sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tai skaitā nodrošinot vispārējo pamatprasmju apguvi, profesionālo pilnveidi un tālākizglītību izglītojamiem ieslodzījuma vietās, un nodrošināt izglītojamiem darba tirgum nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī sekmēt to konkurētspēju darba tirgū;- karjeras atbalsta pasākumi (karjeras konsultanti īsteno karjeras atbalsta pasākumus, informējot par izglītības, karjeras, nodarbinātības, personas izaugsmes un attīstības iespējām).Ar ERAF atbalstu Darbības programmas 2014.-2020. 4.2.1.
\nSAM \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās\" 4.2.1.2. pasākuma \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\" projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas ietvaros IeVP īstenoti divi projekti:- \"Energoefektivitātes paaugstināšana Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīca) ārstniecības korpusā\" Nr. 4.2.1.2/18/I/005 (projekta mērķis: paaugstināt energoefektivitāti tiešās valsts pārvaldes padotības iestādes ēkās – IeVP Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīca) ārstniecības korpusā). Projekta īstenošana pabeigta 2021. gadā;- \"Energoefektivitātes paaugstināšana Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolā ar sporta zāli un ēdnīcā\" Nr. 4.2.1.2/18/I/006 (projekta mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti tiešās valsts pārvaldes padotības iestādes ēkās – IeVP Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolā ar sporta zāli un ēdnīcā).
\nSaskaņā ar IeVP un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) noslēgto vienošanos un grozījumiem, projekts noslēdzās 05.02.2022. un šobrīd CFLA izskata projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.Papildus jāņem vērā, ka 2019. gada 28. jūnijā tika apstiprināts NFI programmas \"Korekcijas dienesti\" iepriekš noteiktā projekta \"Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā\" (turpmāk – NFI projekts) pieteikums. Savukārt 2019. gada 1. jūlijā tika parakstīts līgums Nr. 1-6.4/2-2019 starp Tieslietu ministriju un IeVP par NFI projekta īstenošanu NFI 2014.–2021. gada perioda programmas ietvaros. NFI projekta īstenotājs un līdzfinansējuma saņēmējs ir IeVP.
\nNFI projekta mērķis ir radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu personāla – IeVP un VPD darbinieku – apmācībai, turpmāk sagatavojot mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai. NFI projekta ietvaros Olaines cietuma teritorijā plānots būvēt jaunu Mācību centru, kurā apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes varēs gan darbinieki bez priekšzināšanām, kuri tikai uzsāk darbu korekcijas sistēmā, gan savas zināšanas un pieredzi papildināt varēs arī nozares profesionāļi. Mācību centrā būs iespējams nodrošināt moduļu izglītību, individuāli izvērtējot un piedāvājot katram darbiniekam nepieciešamās zināšanas. Papildus sinerģiju veido fakts, ka jaunajā Mācību centra ēkā tiks nodrošināta Projekta Nr. 9.1.2. un Projekta Nr. 9.1.3. ietvaros izstrādātās jaunās, kā arī pilnveidotās IeVP personāla apmācību programmas, tādējādi veidojot papildus ieguvumus no NFI un ES fondu izlietojuma.Papildus ir identificēta koordinācija ar šādiem Darbības programmas 2014.-2020. ietvertiem SAM, kur bijušie ieslodzītie var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr tie nav iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa:• 7.1.1.
\nSAM \"Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam\" (nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei);• 9.1.1. SAM \"Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū\" 9.1.1.1. pasākums \"Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem\", 9.1.1.2. pasākums \"Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi\" Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi\" un 9.1.1.3. pasākums \"Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai\";• 9.1.4.
\nSAM \"Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū\" 9.1.4.4. pasākuma \"Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)\";• 8.3.3. SAM \"Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā\" (Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrēto NEET jauniešu (15-29 gadi) prasmju attīstība, lai veicinātu viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā).• 8.4.1.
\nSAM \"Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci\" (\"Formālas, neformālas un ikdienas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu\");• 9.2.4. SAM \"Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem\" 9.2.4.1. pasākums \"Kompleksu veselības veicināšanas pasākumu īstenošana Latvijas iedzīvotājiem prioritārajās veselības aprūpes jomās\" un 9.2.4.2. pasākums \"Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai prioritārajās veselības aprūpes jomās\" ;• 9.2.5.
\nSAM \"Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas\";• 9.2.6. SAM \"Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju\";• 9.2.7. SAM \"Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai\";• 9.3.2. SAM \"Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši, sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru\".Tomēr tā kā neviens no iepriekš minētajiem SAM nerisina noziedzīgās uzvedības riska novēršanas jautājumus ieslodzītajiem vai probācijas klientiem, un šīs personas parasti šādos SAM tiek iekļautas, vadoties no citas, ar ieslodzījumu vai probācijas klienta statusu nesaistītas pazīmes, piemēram, personas ar invaliditāti u.tml., tad veidojas skaidra demarkācija starp Pamatnostādnēs plānoto politiku un citos SAM plānotajiem pasākumiem.
\nKoordinācija ar minētajiem SAM tiek noteikta, izstrādājot Darbības programmas 2021.-2027. 4.3.4. SAM \"Sekmēt aktīvu iekļaušanos, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību\" 4.3.4.6. pasākumu \"Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai\" (turpmāk – 4.3.4.6. pasākums) un 4.3.4.7. pasākumu \"Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, vienlaikus sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību\" (turpmāk – 4.3.4.7. pasākums).Papildus šobrīd ir indikatīvi prognozējama koordinācija ar šādiem Darbības programmā 2021.-2027. ietvertajiem SAM, kur ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un probācijas klienti var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr ne visur tie ir iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa (jo viņi var kvalificēties pēc citas pazīmes vai kvalificējas IeVP vai VPD, vai ieslodzījuma vietās strādājošās izglītības iestādes vai ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes):DP minētais SAMMērķgrupa4.1.1. SAM Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes.4.1.2. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspējuGalvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši).. 4.2.1. SAM Uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, mācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru, tostarp stiprinot tālmācību, tiešsaistes izglītību un mācības.Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības.4.2.2. SAM Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, efektivitāti un atbilstību darba tirgum, lai atbalstītu pamatprasmju, tostarp digitālo prasmju, apguvi.Galvenās mērķgrupas: Pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra..4.2.3. SAM Veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un to pabeigšanu, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai, profesionālajai un augstākajai izglītībai, kā arī pieaugušo izglītībā un mācībās, tostarp veicinot mācību mobilitāti visiem.Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības riskam pakļauti izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 gadiem, valsts pārvaldes iestādes, NVO.4.2.4. SAM Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības.4.3.3. SAM Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku..Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši - bezdarbnieki 18–29 gadi u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, darba tirgus institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un darba aizsardzības jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un LR darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā.4.3.5. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar garīga rakstura traucējumiemun bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c.
\nPilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacienti) un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., veselības aprūpes speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c.4.3.6. SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, t.sk. bērniem ar iespējamu vai esošo invaliditāti, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji, pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/ vai vardarbību veikušām personām, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c.4.4.1.SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijasGalvenās mērķgrupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, nemotivēti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas.Arī citu ministriju izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos ir atrodami uzdevumi, kas paredz attīstības iespējas attiecībā uz ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un probācijas klientiem, piemēram:Pamatnostādņu nosaukums/ saturiskais tvērumsSasaiste ar NAP2027Atbildīgās institūcijas un līdzatbildīgās institūcijasStatussMājokļu pieejamības pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: noteikt risinājumus ilgtermiņā pieejama mājokļa nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem, paredzot, ka tiek sniegts atbalsts personu grupām mājokļu pieejamības nodrošināšanai; esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst mūsdienu energoefektivitātes, būvniecības un labiekārtotības standartiem; pastāv stabila jauna dzīvojamā fonda attīstība, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību gan mājokļiem uz tirgus nosacījumiem, gan sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.Prioritāte \"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība\"EMLM, PKC (DLC)Izstrādes procesāIzglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: noteikt vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes – vispārējo izglītību, profesionālo un pieaugušo izglītību un augstāko izglītību, fokusējoties uz kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības aspektiemPrioritāte \"Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei\"IZMEM, KM, VM, IeM, AiM, ZM, VARAM, LM, SM, TMPieņemtas/Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: nodrošināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas - ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē.
\nValsts valodas politikas mērķa sasniegšanai ir noteikti četri rīcības virzieni:1) valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana;2) valsts valodas izglītības politika;3) latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana;4) sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībāPrioritāte \"Vienota, droša un atvērta sabiedrība\"IZMAiM, ĀM, IeM, KM, LM, TMPieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojums Nr. 601Saliedētas un pilsonīgi aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: veicināt saliedētas un pilsoniskas sabiedrības veidošanos uz vienojošu demokrātijas vērtību un Latvijas valodas un kultūrtelpas pamata, ņemot vērā jaunos lokālos un globālos izaicinājumus.
\nGalvenie darbības virzieni:1) pilsoniska kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;2) nacionālā identitāte un piederība;3) integrācijaPrioritāte \"Vienota, droša un atvērta sabiedrība\"KMLM, VARAM, IeM, IZM, TM, ĀM, FM, AiM, VKPieņemtas/Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi.Pamatnostādņu fokuss plānots uz stratēģisko mērķu sasniegšanu sociālajā aizsardzībā, iekļaujošas nodarbinātības un cienīga darba veicināšanā.Galvenie rīcības virzieni:1) ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību;2) moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū;3) iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū;4) attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmaiPrioritāte \"Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki\"Prioritāte \"Vienota, droša un atvērta sabiedrība\"LM/TMVisas ministrijas, PKC (DLC)Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrība, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā.
\nPamatnostādnēs tiks savstarpēji papildinoši un detalizēti izstrādāti risinājumi, kas nodrošina noteiktā mērķa sasniegšanu vairākos rīcības virzienos - ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, bērna audzināšana un aprūpe, ģimeņu ar bērniem materiālās labklājības vecināšana, jauniešu patstāvīgas dzīves sākums, bērnu tiesību aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveidePrioritāte \"Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki\"Prioritāte \"Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei\"Prioritāte \"Vienota, droša un atvērta sabiedrība\"LM/PKC (DLC)/IeM/IZM/KM/VM/TMEM/VARAMIzstrādes procesāDigitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: attīstīt vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm.
\nSaturiskajā ietvarā tiks iekļauti tādi potenciāli attīstības virzieni kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, tostarp racionālas un efektīvas (savienojama, kiberdroša, ar augstu veiktspēju) digitālās infrastruktūras izveide tieslietu jomā – valsts nozīmes reģistru un to sniegto pakalpojumu attīstība (ieviešot mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas rīkus utt.), datu drošības un datu pielietojuma risinājumiPrioritāte \"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība\"Prioritāte \"Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība\"Prioritāte \"Vienota, droša un atvērta sabiedrība\"VARAMVisas ministrijas, VKPieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadamMērķis: Uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.Rīcības virzieni:1. Veselīgs un aktīvs dzīvesveids2. Infekciju izplatības mazināšana3. Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe3.1. Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība3.2. Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība3.3. Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē4. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide5. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.”Prioritāte \"Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki\"Prioritāte \"Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei\"VMEM, FM, IeM, IZM, LM, SM, VARAM, ZM, PKC (DLC)Izsludināts Valsts sekretāru2021. gada 25. februāra sanāksmē,VSS-134, 2021-TA-1693Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. īstenošanas gaitā veiktie pētījumi, kuros paustās atziņas ir ņemtas vērā pamatnostādņu izstrādē• SIA \"AC Konsultācijas\" (2018).
\nPētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2539/download• Kunšteina, K., Rudzīte, G., Skara, K. (2018). Resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveide: ārvalstu resocializācijas programmu akreditācijas sistēmu izpēte, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2542/download• Ulmane, Z., Skara, K. (2018). Resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveide: Latvijā esošo resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izpēte, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2545/download• SIA Ķemers Business and Law Company (2018). Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta nodarbināto amatu kompetencēm, individuālajām īpašībām un spējām. 1. daļa.
\nPētījuma kopsavilkums, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2548/download• SIA Ķemers Business and Law Company (2018). Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku mācību programmu vajadzībām atbilstoši iestādē nodarbināto profesijām un tajās nepieciešamo zināšanu – iemaņu apjomam un esošajām profesijām un specializāciju daudzumam. 2. daļa. Pētījuma kopsavilkums, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2551/download• SIA Ķemers Business and Law Company (2018). Personāla vadības funkciju audits un personāla procesu pilnveide. Gala ziņojums, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2554/download• SIA Comperio, Baltic Institute of Social Sciences (2018). Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem.
\nGala ziņojums, pieejams: https://www.ievp.gov.lv/lv/media/2557/download• Ķīvīte A., Skaida S., Koļesņikova J. (2017) Risku un vajadzību novērtējums personām, kuras piedalīsies atkarību mazināšanas programmās. Rīga: Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Stradiņa universitāte, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Risku_un_vajadzibu_novertejums_Zinojums.pdf• Dr.sc.soc. Anvars Zavackis, Mg.Psych. Ronalds Cinks (2019). Probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīvs: 2013. gada un 2016. gada kohortu salīdzinājums, pieejams: https://www.vpd.gov.lv/lv/probacijas-klientu-noziedzigu-nodarijumu-recidivs-2013-gada-un-2016-gada-kohortu-salidzinajums-2009gads• Dr.sc.soc. Anvars Zavackis, Mg.Psych.
\nRonalds Cinks (2018). Noziedzīgu nodarījumu recidīvs personām, kuras notiesātas par dzimumnozieguma izdarīšanu, pieejams: https://www.vpd.gov.lv/lv/noziedzigu-nodarijumu-recidivs-personam-kuras-notiesatas-par-dzimumnozieguma-izdarisanu• Dr. sc. soc. Anvars Zavackis, Dr. sc. soc. Jurijs Ņikišins (2016). Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde, pieejams: https://www.vpd.gov.lv/lv/piespiedu-darbu-un-nosacitas-notiesasanas-piemerosana-un-izpilde-2017gads1United Nations Guidelines for the Prevention of Juvenile Delinquency (The Riyadh Guidelines), https://digitallibrary.un.org/record/1053492United Nations Standard Minimum Rules for the Administration of Juvenile Justice (\"The Beijing Rules\"), https://digitallibrary.un.org/record/1209583United Nations Standard Minimum Rules for Non-Custodial Measures (The Tokyo Rules), https://digitallibrary.un.org/record/105347?ln=en4United Nations Rules for the Protection of Juvelines Deprived of their Liberty, https://undocs.org/en/A/RES/45/1135United Nations Rules for the Treatment of Women Prisoners and Non-Custodial Measures for Women Offenders (the Bangkok rules), https://digitallibrary.un.org/record/691193?ln=en6United Nations Standard Minimum Rules for the Treatment of Prisoners (the Mandela Rules), https://digitallibrary.un.org/record/805001?ln=en7 Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, https://likumi.lv/ta/id/267200-par-eiropas-padomes-konvenciju-par-bernu-aizsardzibu-pret-seksualu-izmantosanu-un-seksualu-vardarbibu 8 Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem, https://likumi.lv/ta/id/46428-par-eiropas-konvenciju-par-spidzinasanas-un-necilvecigas-vai-pazemojosas-ricibas-vai-soda-noversanu-un-tas-protokoliem9 Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu, https://likumi.lv/ta/id/7164-par-eiropas-padomes-konvenciju-par-bernu-tiesibu-piemerosanu10 Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/64911Recommendation CM/Rec(2010)1 of the Committee of Ministers to member states on the Council of Europe Probation Rules (Adopted by the Committee of Ministers on 20 January 2010 at the 1075th meeting of the Ministers’ Deputies);https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=09000016800cc249 12Recommendation CM/Rec(2014)3 of the Committee of Ministers to member States concerning dangerous offenders (Adopted by the Committee of Ministers on 19 February 2014 at the 1192nd meeting of the Ministers’ Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805c649d13Recommendation of the Committee of Ministers to member States on the European Rules on community sanctions and measures (Adopted by the Committee of Ministers on 22 March 2017 at the 1282nd meeting of the Ministers' Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680700a5a;14Recommendation CM/Rec(2018)8 of the Committee of Ministers to member States concerning restorative justice in criminal matters (Adopted by the Committee of Ministers on 3 October 2018 at the 1326th meeting of the Ministers' Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016808e35f315Recommendation CM/Rec(2014)4 of the Committee of Ministers to member States on electronic monitoring (Adopted by the Committee of Ministers on 19 February 2014, at the 1192nd meeting of the Ministers' Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805c64a716Recommendation CM/Rec(2008)11 of the Committee of Ministers to member states on the European Rules for juvenile offenders subject to sanctions or measures (Adopted by the Committee of Ministers on 5 November 2008 at the 1040th meeting of the Ministers’ Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805d271617Recommendation Rec(2006)2 of the Committee of Ministers to member states on the European Prison Rules (Adopted by the Committee of Ministers on 11 January 2006 at the 952nd meeting of the Ministers' Deputies and revised and amended by the Committee of Ministers on 1 July 2020 at the 1380th meeting of the Ministers' Deputies); https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016809ee58118Recommendation Rec(2003)23of the Committee of Ministers to member states on the management by prison administrations of life sentence and other long-term prisoners (Adopted by the Committee of Ministers on 9 October 2003 at the 855th meeting of the Ministers’ Deputies); https://pjp-eu.coe.int/documents/41781569/42171329/CMRec+%282003%29+23+on+the+management+of+life+sentence+and+other+long+term+prisoners.pdf/bb16b837-7a88-4b12-b9e8-803c734a611719Recommendation No.