{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis vecuma grupā 25-64 pieauga ievērojami lēnāk nekā iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.Pēc pamatizglītības iegūšanas nedaudz vairāk kā puse skolēnu turpina mācības vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs, bet aptuveni 40% skolēni turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. Profesionālās izglītības iestādes ir piemērotas gan jauniešiem kā sākotnējā izglītība, gan pieaugušajiem pārkvalifikācijai vai kvalifikācijas paaugstināšanai. Lai pieaugušajiem atvieglotu profesionālās izglītības iegūšanu, tiek piedāvāta iespēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu bez apmācību iziešanas izglītības sistēmas ietvaros.2Somijā ir samērā liela atšķirība starp studentu īpatsvaru, kas beidz izglītības iestādes, kas dod iespēju turpināt studijas augstākās izglītības iestādēm (85%), un studentu īpatsvaru vecumā līdz 25 gadu vecumam, kas turpina studijas augstākās izglītības iestādēs (51%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Tomēr šāda situācija skaidrojama ar faktu, ka Somijā ir ierobežots vietu skaits augstākās izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka ne vienmēr ir iespēja tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas turpināt studijas.3Augstāko izglītības ieguvi nodrošina universitātes, kuru darbība ir vērsta uz zinātnisko pētniecību, un politehnikumi, kas ir profesionāli orientētas augstākās izglītības iestādes.4 Šāda situācija liecina, ka profesionālās izglītības tiek veicināta ne vien vidējās, bet arī augstākās izglītības ietvaros.Tiek uzskatīts, ka attīstīta profesionālās izglītības sistēma nodrošina pozitīvus darba tirgus rezultātus starp absolventiem. Valstīs, kurās izglītības sistēmu ietvaros uzsvars tiek likts uz praktisku apmācību, jauniešu bezdarba līmenis ir zemāks, kā arī darba meklēšanas periods pēc izglītības iestādes absolvēšanas ir mazāks.5_______________________________________Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf2 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en3 Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf4 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en5 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdfAttiecībā uz darbaspēka kvalifikācijas struktūras izmaiņām, jāņem vērā, ka pārstrukturēšanās izglītības jomā ir laikietilpīga, kas nozīmē, ka IN pamatnostādnēs noteiktajā laika periodā līdz 2020. gadam nav sagaidāmas ievērojamas izmaiņas darbaspēka struktūrā attiecībā uz izglītību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to galvenokārt nepieciešams koncentrēties uz pašreizējo zināšanu un prasmju pilnveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, īpašu uzmanību vēršot uz reģistrēto bezdarbnieku riska grupām, kam nepietiekams izglītības līmenis var būt galvenais šķērslis iesaistei darba tirgū.Iegūt papildu apmācību un pilnveidot nodarbinātībai nepieciešamās zināšanas un prasmes iespējams mūžizglītībā. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos.Izglītības un attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam ir noteikts mērķis līdz 2020. gadam mūžizglītībā iesaistīt vismaz 15% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem. ES28 vidējais rādītājs 2013. gadā bija 10,5%, Latvijas – 6,5%, Lietuvā – 5,7% un Igaunijā – 12,6%.Attēls Nr.22: Iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos vecuma grupā 25–64 gadiAvots: Eurostat90,6% no visiem pieaugušo izglītības pasākumos iesaistītajiem Latvijā ir vecuma grupā no 25–54 gadiem, 8,9% ir vecumā no 55–64 gadiem, bet tikai 0,5% ir vecāki par 65 gadiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visaktīvāk apmācībās iesaistās sievietes, 75% no visiem iesaistītajiem. Savukārt attiecībā uz izglītības līmeni visvairāk projektā iesaistītās personas ir ar augstāko izglītību, kopā 64% no visiem iesaistītajiem. Sākumskolas vai pamatskolas izglītība ir 2%, vidusskolas izglītība ir 30%, bet pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība – 4%. Līdz ar to svarīgi pieaugušo izglītības pasākumus vairāk vērst uz iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, kā arī veicināt vīriešu iesaisti. Tāpat būtiski, lai pieaugušo izglītības pasākumos vairāk iesaistās personas, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šī vecuma grupa ir pakļauta bezdarba riskam lielākā mērā, kā gados jaunāki nodarbinātie, kā arī, zaudējot darbu, šai vecuma grupai ir mazākas iespējas atgriezties darba tirgū.2007.–2013. gada KP plānošanas periodā ESF projekta \"Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām\" (2010. gada jūlijs – 2014. gada decembris) ietvaros iespēju papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas izglītības programmās izmantojušas (kuponu saņēmušas) 27 819 personas (uz 05.09.2014); dalību pabeiguši 25 342.2013. gadā izveidots elektroniskās reģistrācijas rīks NVA mājas lapā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visvairāk personu izvēlējušās savas zināšanas papildināt valodu apguvē. Laikā no 2010.–2012. gadam valodu zināšanas ir uzlabojušas 9 585 personas jeb 51,7% no visiem iesaistītajiem neformālajā izglītībā. Populāri moduļi ir arī pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, digitālo prasmju pilnveidošana, kā arī valsts valodas apguve.Populārākās nozares, kurās strādā projektā iesaistītās personas, ir valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts; izglītība.Vienlaikus uzmanība vēršama uz faktu, ka darbinieku zināšanu un prasmju atbilstība darba devēja vajadzībām lielā mērā būtu jābūt darba devēja paša atbildībai. Ieguldot līdzekļus darbinieku attīstībā, darba devējs iegulda uzņēmumā kopumā, jo uzņēmuma produktivitāte lielā mērā ir atkarīga no darbinieku zināšanām un prasmēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sekojoši pašreizējos darba tirgus apstākļos, ko raksturo tehnoloģiskais progress, arvien lielāks uzsvars uz cilvēkkapitālu ražošanas procesos un straujas izmaiņas, uzmanība vēršama uz atbilstošu darba devēju ieguldījumu savos esošajos un jaunajos darbiniekos.Eiropas Savienības mērogā prasmju pieprasījumu nākotnē ietekmēs globalizācijas, tehnoloģiskā progresa, zaļās ekonomikas un demogrāfijas strukturālās izmaiņas. Darba devējiem un darba ņēmējiem nākotnē būs nepieciešams piemērot savas prasmes un kompetences jaunajām darba tirgus prasībām, ko lielā mērā noteiks globalizācijas, tehnoloģiskā progresa, zaļās ekonomikas un demogrāfijas strukturālās izmaiņas47.Vienlaikus OECD pētījumos48 ir definējusi nodarbināto grupas, kuras mūžizglītības pasākumos iesaistās mazāk un kuru atbalstam nepieciešams pastiprināts atbalsts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmēji vairāk ir tendēti ieguldīt augstas kvalifikācijas darbinieku apmācībā, jo pieņem, ka šādi ieguldījumi būs efektīvāki nekā ieguldījumi mazāk kvalificēto darbinieku attīstībā. Valsts iesaiste nepieciešana pieaugušo izglītības nodarbināto ar zemāku izglītības līmeni (un zemāku prasmju līmeni) prasmju paaugstināšanā, t.i. valsts intervences nodarbināto apmācībā mērķis ir preventīvi novērst bezdarba iestāšanos tām nodarbinātām personām, kuras par tādām var kļūt dažādu sociāli ekonomisku vai tautsaimniecības pārstrukturēšanās procesu rezultātā, kā arī krīzes situācijās, un kuru apmācību finansēšanā darba devēju motivācija ir zema.Uz zemajiem Latvijas iedzīvotāju iesaistes pieaugušo izglītībā norādījusi arī OECD49, sniedzot rekomendāciju Latvijai veicināt mūžizglītības pasākumus un apmācību, t.sk. palielinot informāciju par apmācību iespējām un iespējām iesaistīties pieaugušo izglītībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus OECD norāda, ka pieaugušie ar augstāku izglītības līmeni vairāk iesaistās pieaugušo izglītības pasākumos, tādējādi prioritātei būtu jābūt zemāk kvalificēto iesaistei.Visaptveroša pieaugušo izglītības politikas ietvars un atbalsta mehānismi tiks noteikti IZM izstrādājamajā Pieaugušo izglītības sistēmas modeļa īstenošanas plānu.Nodarbināto iedzīvotāju vecumā no 25 gadiem, t.sk. ar zemu izglītības līmeni, izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums vai ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, atbalstam ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"50 SAM 8.4.1. \"Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci\" ietvaros plānots atbalstīt 14568 nodarbinātos vecumā no 25 gadiem (izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni) un 9934 nodarbinātos vecumā no 25 gadiem (ar zemu izglītības līmeni).</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbalstāmā mērķa grupa ietver tās personas, kas netiek atbalstītas mērķgrupās, kam atbalsts pieejams citās darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" atbalsta programmām (t.sk. SAM 1.2.2. \"Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos\", SAM 3.2.1. \"Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju\", SAM 7.2.1. \"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros\", SAM 7.3.2. \"Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību\", SAM 9.1.2. \"Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū\", SAM 9.2.1. \"Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām.\" un SAM 9.2.6. \"Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju\" ietvaros), tādas kā individuālie komersanti, amatnieki, pašnodarbinātie, u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">SAM 8.4.1. ietvaros mācības tiks veiktas strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes paaugstināšanai, nodrošinot efektīvu un ātru atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei. Mācības tiks īstenotas sadarbībā ar nozaru asociācijām, nodrošinot, iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus vajadzībām un straujām tehnoloģiju izmaiņām, paaugstinot nodarbināto karjeras izaugsmi gan vienas nozares ietvaros, gan starp dažādām nozarēm. SAM 8.4.1. ietvaros atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, t.sk., darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums u.c.), kā arī ārpus formālā ceļā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu un profesijai vai kvalifikācijai papildus nepieciešamo sertifikātu vai apliecību iegūšanu. SAM tiks īstenots ar Konsultatīvās padomes, kas apstiprina mācību vajadzību rezultātus, sadali, īstenošanas taktiku, atbalstu sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, LDDK un LTRK.Lai arī izglītība un prasmju pilnveidošana mūža garumā ir būtisks preventīvs pasākums ikvienam darbiniekam, atsevišķos gadījumos, lai tiktu kompensēta zemāka produktivitāte un tiktu saglabāta darbavieta, nepieciešamas arī citas aktivitātes, piemēram, darba vietas pielāgojumi vai pienākumu pārskatīšana. Šis aspekts īpaši būtisks ir gados vecāku darbinieku vidū, kam laika gaitā parādās dažādas veselības problēmas, kas var apgrūtināt darba veikšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai identificētu galvenos šķēršļus, stimulus un traucējošus faktorus ilgākam darba mūžam, kā arī izstrādātu uz pierādījumiem balstītu visaptverošu aktīvās novecošanas stratēģiju projekta \"Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai\" ietvaros51 tiks veikts pētījums par aktīvas novecošanās situāciju Latvijā, un izstrādāti priekšlikumi jau esošo atbalsta pasākumu pilnveidošanai un jaunu ieviešanai.Ņemot vērā izglītības līmeņa un jomas sasaisti ar nodarbinātības iespējām, IN pamatnostādņu mērķis izglītības jomā ir veicināt darbaspēka izglītības līmeni un konkurētspēju darba tirgū, īpašu uzmanību vēršot uz bezdarbniekiem, kas darba tirgum nepietiekama izglītības līmeņa dēļ nav spējīgi atrast nodarbinātības iespējas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt izglītības nozares attīstības struktūra un perspektīvas, īpaši akcentējot nodarbinātību, prasmes, darba tirgus prasības un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ir noteiktas pamatnostādņu \"Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam\" ietvaros (MK apstiprinātas 07.01.2014.).Galvenie izaicinājumi:• Konkurētspēju darba tirgū nosaka ne vien sākotnējā karjeras izvēle, bet arī pastāvīga pielāgošanās mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Līdz ar to karjeras attīstības atbalstam jābūt nepārtrauktam procesam visa mūža garumā, nevis fragmentārām, galvenokārt saskaroties ar bezdarba problēmu.• Iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām iespējams veicināt ar profesionālās izglītības attīstīšanu, tomēr šis process ir laikietilpīgs un to var ierobežot darba devēju trūkums, kas var nodrošināt kvalitatīvas darba prakses.• Pienācīgi netiek izmantotas pieaugušo izglītības sniegtās iespējas zināšanu un prasmju pilnveidošanai, par ko liecina, ES līmenī zemā iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos, īpaši starp gados vecākām personām un vīriešiem.• Pašreiz uzsāktas reformas augstākajā izglītībā rezultātus sniegs ar laika nobīdi, līdz ar to laika posmā līdz 2020. gadam atbilstoši Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm Latvijas darbaspēka kvalitātes rādītājus visātrāk var uzlabot investīcijas pašreiz nodarbinātajos, kā arī darbaspēka rezerves efektīva aktivizēšana.1.4.2 Atbalsts bezdarba mazināšanaiAtbalsta pasākumu īstenošanai ir nozīmīga loma bezdarbnieku aktivizēšanā atgriešanai darba tirgū. Ņemot vērā, ka NVA reģistrēto bezdarbnieku individuālās situācijas ir dažādas – klientiem ir dažādi izglītības līmeņi, atšķirīga darba pieredze un zināšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Starp NVA klientiem ir gan augsti motivēti bezdarbnieki, gan tādi, kuriem darba meklēšanai ir nepieciešams nozīmīgs atbalsts, dažkārt atgriešanās darba tirgū var notikt ar valsts līdzfinansētas darba vietas palīdzību.Pasaules Bankas pētnieki izdala trīs bezdarbnieku aktivizēšanas modeļus52:1) Liberālais – klienta atbildība ir patstāvīga aktīva darba meklēšana un gatavība darbam apmaiņā pret ienākumu atbalstu (pabalstu); lai stimulētu klientu darba meklējumiem ir ierobežoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, ir pieejami CV/vakanču portāli, īsas apmācības u.c. pakalpojumi, kas vērsti uz darba meklēšanas rezultātu uzlabošanu (ASV, Lielbritānija).2) Sociāldemokrātiskais – klientiem pieejams daudzpusīgs un komplekss darba tirgus pasākumu atbalsts vienlaikus augsts pabalstu līmenis (raksturīgs Dānijai, Zviedrijai).3) Continental corporatist – klienta individuāla atbildība par savas kapacitātes celšanu, vienlaikus nozīmīga valsts loma nodrošinot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pieejamību (Francija, Vācija, raksturo arī Latvijas pieeju bezdarbnieku aktivizēšanā).Sekmīgai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū, kas ar iespējami mazākiem finanšu ieguldījumiem sasniegtu mērķi, nepieciešama atbalsta dažādošana – paredzot atšķirīgu atbalsta intensitāti dažādām mērķa grupām, veicot t.s. bezdarbnieku profilēšanu jeb segmentēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Profilēšanas mērķis ir veicināt efektīvu un mērķtiecīgu NVA piedāvāto pakalpojumu piemērošanu klientiem, lai pēc iespējas saīsinātu bezdarba periodu garumu un novērstu potenciālos riskus, kas varētu kavēt cilvēka veiksmīgu atgriešanos darba tirgū. Profilēšanas uzdevums – operatīvi identificēt klientus, kam, atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām, primāri nepieciešams atbalsts un attiecīgi piemērot ieteicamo pakalpojumu klāstu un to saņemšanas laiku.Attēls Nr. 23. Bezdarbnieku atbalsta pasākumiAvots: LMKopš 2013. gada beigām NVA ir uzsākusi reģistrēto bezdarbnieku profilēšanu ar mērķi nodrošināt piemērotākos NVA pakalpojumus, lai pēc iespējas saīsinātu klientu bezdarba periodu garumu un novērstu potenciālos riskus, kas varētu kavēt klientu veiksmīgu atgriešanos darba tirgū.Iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos NVA organizē, balstoties uz bezdarbnieka individuālo darba meklēšanas plānu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Bezdarbnieka un NVA darbinieka sastādītais individuālais darba meklēšanas plāns ietver pasākumus atbilstoši klienta vajadzībām, kā arī nosaka nākamās konsultācijas datumu.ADTP pasākumu izveidē un plānošanā tiek ņemtas bezdarba līmeņa izmaiņu tendences, galvenās bezdarbnieku riska grupas, kā arī kopējā ekonomiskā situācija (plānojot pasākumus, kuru ietvaros darba devējiem sniegts finansiāls atbalsts). ADTP pasākumi iedalāmi divos virzienos: vispārējie (bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām) un specifiskie (konkrētu mērķa grupu bezdarbniekiem).Pašlaik īstenotie ADTP pasākumi ir sadalīti septiņos galvenajos blokos:Atbalsts darba meklēšanā, kas ietver šādus pasākumus:– Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, kuru mērķis ir veicināt darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju darba tirgū, palīdzot apgūt darba meklēšanas metodes, sniedzot psiholoģisku atbalstu, kā arī palīdzot apgūt darba tirgum nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas.– Karjeras konsultācijas, kuru mērķis ir nodrošināt atbalstu profesionālās piemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumu risināšanā bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām bezdarba riskam pakļautām personām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbalsts tiek sniegts individuālo un grupu karjeras konsultāciju ietvaros, kā arī sniedzot psiholoģisku atbalstu.Apmācību pasākumi53, kas ietver šādus pasākumus:– Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, kuras mērķis ir dot iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Šo apmācību ietvaros tiek īstenotas arī apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, kā arī izmēģinājuma projekts – profesionālās tālākizglītības programmu apguve valsts profesionālajās izglītības iestādēs, kurās veikti ERAF ieguldījumi.– Neformālās izglītības ieguve, kuras mērķis ir nodrošināt bezdarbniekiem un darba meklētājiem iespēju paaugstināt konkurētspēju, pielāgoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam, kā arī palielināt iespēju integrēties darba tirgū, apgūstot nepieciešamās prasmes (t.sk. datorprasmes, valsts valodas un citu valodu prasmes, transportlīdzekļu vadīšanas prasmes).– Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs, kuras mērķis ir praktiski sagatavot darba devējam vajadzīgo darbinieku prioritārajās nozarēs – apstrādes rūpniecības, transporta un loģistikas, tūrisma un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarēs.Mūžizglītības pasākumi54, kas ietver šādus pasākumus:– Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām, kuras ir vecumā virs 45 gadiem vai no 25 līdz 44 gadiem, ja personai ir noteikta invaliditāte, ir divi vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem vai persona atzīta par trūcīgu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākuma mērķis ir nodrošināt iespēju nodarbinātām personām, kurām pastāv bezdarba risks, papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, apgūstot ar darba dzīvi saistītas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas.Atbalsta pasākumi jauniešiem, kas ietver šādus pasākumus:– \"Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā\"55 (iepriekš – pasākums \"Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam\"), kura mērķis ir veicināt jauniešu – bezdarbnieku vecumā no 18–24 gadiem aktivitāti sabiedrības labā bez nolūka gūt peļņu, sniedzot atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, kas organizē jauniešu – bezdarbnieku iesaisti brīvprātīgā darbā statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai.– Darba vieta jaunietim56, kura mērķis ir integrēt jauniešus – bezdarbniekus vecumā no 18–24 gadiem darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību.– Darbnīcas jauniešiem57, kura mērķis ir dot iespēju jauniešiem – bezdarbniekiem vecumā no 15–24 gadiem, kas nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, iepazīt trīs profesionālās jomas, katrā jomā darbojoties trīs nedēļas, lai gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu.– NVA nodarbinātības aģentu asistentu apmācība un prakse58, kuras mērķis ir dot iespēju jauniešiem – bezdarbniekiem ar augstāko izglītību līdz 25 gadu vecumam paaugstināt konkurētspēju un palielināt iespēju integrēties darba tirgū, pildot atbalsta funkcijas darbā ar klientiem.Atbalstītās nodarbinātības pasākumi un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas ietver šādus pasākumus:– Pasākumi noteiktām personu grupām, kuru mērķis ir bezdarbnieku nodarbināšana valsts līdzfinansētajās darba vietās, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.– Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kuru mērķis ir sniegt konsultatīvus un finanšu atbalsta pasākumus, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.– Reģionālās mobilitātes pasākuma \"Darbs Latvijā\" mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem un palielināt darba atrašanas iespējas tiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav viņu prasmēm un spējām atbilstošu brīvu darba vietu, finansiāli atbalstot bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, un sedzot viņiem transporta un dzīvošanas izdevumus, uzsākot darbu. Šis pasākums tika uzsākts 2013. gada martā un tiek īstenots izmēģinājuma projekta veidā.Pagaidu sabiedriskie darbi, kas ietver šādus pasākumus:– Algotus pagaidu sabiedriskos darbus, kas ekonomiskās krīzes iespaidā uz laiku tika aizstāti ar pasākumu darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās, bet 2012. gadā tika atjaunoti un kura mērķis ir dot bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un vismaz sešus mēnešus ir reģistrēti NVA vai ir reģistrēti NVA mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz divpadsmit mēnešus nav strādājuši, iespēju iegūt vai uzturēt darba iemaņas un veicināt aktivitāti sabiedrības labā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldības var izstrādāt atlases kritērijus, pēc kuriem bezdarbnieki prioritāri tiek iesaistīti pasākumā.Specifiskās programmas noteiktām klientu grupām, kas ietver šādus pasākumus:– Pabalstu I grupas redzes invalīdiem par asistenta izmantošanu, kas personām ar invaliditāti ir pieejams kopš 2011. gada. Šis pabalsts paredzēts personām ar I grupas redzes invaliditāti, lai veicinātu šo personu integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā darba tirgū.– Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām59, kura mērķis ir bezdarbniekiem dot iespēju ārstēt alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību pēc Minesotas 12 soļu programmas medicīniskās tehnoloģijas, tādējādi atbalstot šķēršļu novēršanu ātrākai darba atrašanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav strādājuši vismaz sešu mēnešus vai kuri NVA kā bezdarbnieki reģistrēti vismaz trīs mēnešus. Pārvarot atkarības šķēršļus, bezdarbnieks tiek aicināts iesaistīties citos ADTP pasākumos un saņem atbalstu darba meklēšanā.NVA organizēto aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros lielākais atbalstīto personu īpatsvars60 ir pasākumos, kas nodrošina ienākumu atbalstu bezdarba gadījumā (algotie pagaidu sabiedriskie darbi, Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju). Apmācību pasākumos iesaistīto īpatsvars kopējā atbalstīto bezdarbnieku skaitā svārstās no 10% līdz 14%, ar samazinājumu līdz 4,1% 2008. gadā. Pēc krīzes, ieviešot jaunus pasākumus darba vietu radīšanai, šajā pasākumu grupā atbalstīto bezdarbnieku īpatsvars palielinājies, 2011. gadā 24,6%, 2012. gadā – 16,2%.2013. gadā NVA organizētajos ADTP pasākumos bezdarbnieki iesaistīti 195,6 tūkst. reižu (viens cilvēks var būt piedalījies vairākās aktivitātēs).</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopumā 2013. gadā darbā iekārtojušies 75,5 tūkst. bezdarbnieku, no kuriem 40,0% bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas (izņemot KPP informatīvās dienas).Attēls Nr.24: Reģistrēto bezdarbnieki, kas uzsākuši dalību ADTP pasākumos 2013. gadāAvots: NVAADTP pasākumu efektivitātes novēršanā būtiskākais rādītājs ir šo pasākumu tiešā ietekme uz darbā iekārtošanās rādītājiem pirmo sešu mēnešu laikā pēc pasākumu pabeigšanas. Izvērtējot iesaistīto personu (laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam) iekārtošanos darbā pēc pasākumu pabeigšanas, var secināt, ka rezultāti ir atšķirīgi atkarībā no pasākuma veida un specifikas. Kopumā vislabākie rezultāti vērojami pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – gandrīz visas iesaistītās personas ir uzsākušas komercdarbību vai pašnodarbinātību. Šādu pozitīvu rezultātu nosaka fakts, ka iesniegtos biznesa plānus izvērtē eksperti, par atbilstošiem atzīstot tikai perspektīvākos un ilgtspējīgākos biznesa projektus, kuri atbilstoši eksperta izvērtējumam, varētu nest peļņu ilgtermiņā, neradot būtisku zaudējumu riskus uzņēmējdarbības uzsācējam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat tiek veikta regulāra biznesa plāna īstenošanas izvērtēšana. Augsts darbā iesaistes līmenis ir arī pasākumos noteiktām personu grupām un pasākumā darba vieta jaunietim, kā arī pozitīvi vērtējami arī iekārtošanās darbā rezultāti pēc apmācību pasākumiem.Tabula Nr.2: Bezdarbnieku darbā iekārtošanās pēc dalības ADTP pasākumos* Pabeigušo personu skaitsIekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanasIekārtojušies darbā, %Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana9118328335,7Neformālā izglītība – valsts valoda**5656138624,5Neformālā izglītība – citas programmas**10892267824,6Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (bez info dienām)***39284988625,2Pasākumi noteiktām personu grupām1326109582,6Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai787089,7Algoti pagaidu sabiedriskie darbi31001422113,6Darba vieta jaunietim24419780,7Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam47913327,8NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse241354,2*Pabeiguši dalību laika periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam un iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas (periodā līdz 2013. gada 31. decembrim)** Iekļauti arī darba meklētāji*** Viena persona var būt piedalījusies vairāk nekā vienā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumā.Avots: NVAADTP pasākumu ilgāka termiņa efektivitātes izvērtēšana notika 2013. gada PB pētījuma \"Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?\"61 ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izvērtējot ADTP rezultātus (nodarbinātību un darba samaksa 18 mēnešu pēc pasākumu pabeigšanas) secināts, ka profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski uzlabo darba tirgus iznākumu. Tomēr konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros. Tāpat attiecībā uz programmu veidu efektivitāti vērojamas atšķirības starp dzimumiem.Kopumā vīriešiem labākus darba tirgus rezultātus ir devušas tādas programmas kā profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā, darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās, neformālās izglītības programmas projektu vadībā, IT prasmēs, profesionālā transportlīdzekļu vadīšanā un rūpniecisko iekārtu vadīšanā.Savukārt sievietēm labākus darba tirgus rezultātus ir devušas tādas programmas kā profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā, darba devēja nodrošinātā apmācība fiziskā darba profesijās, neformālās izglītības programmas IT pamatprasmēs, valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas (vidējais līmenis) apgūšanā.Lai arī kopumā visi izvērtētie pasākumi devuši pozitīvu rezultātu, pretēji NVA darbā iekārtošanās rādītājiem pirmo sešu mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas, sliktākie rezultāti apmācību pasākumu vidū bija vērojami apmācībai pie darba devēja, un šī pasākuma paplašināšana netiek rekomendēta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākuma nosacījumi pilnveidoti un 2013. gadā uzsākta praktiskā apmācība pie darba devēja tikai prioritārajās nozarēs (apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas).Vērtējot ADTP pasākumu ietekmi uz noteiktu mērķgrupu situācijas uzlabošanu, jāatzīmē, ka pasākumi, kas ir vērsti uz ilgstošo bezdarbnieku problēmu risināšanu, ir mazinājuši sociālo spriedzi, kā arī palīdzējuši saglabāt darba prasmes cilvēkiem, kas nav varējuši ātri atgriezties darba tirgū. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars gandrīz visās galvenajās programmās (apmācību pasākumi, kompleksi atbalsta pasākumi, algoti pagaidu sabiedriskie darbi u.c.) pārsniedza 40%. Par ADTP pasākumu pozitīvajiem rezultātiem ilgstošo bezdarbnieku mērķa grupai liecina arī fakts, ka 83,4% no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas 2013. gadā ir iekārtojušies darbā (17 721 ilgstošie bezdarbnieki), ir iekārtojušies darbā, pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas (izņemot konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu informatīvās dienas).Ilgstošo bezdarbnieku problēmu risināšanā būtiska loma ir NVA sadarbībai ar sociālajiem dienestiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">NVA ir izstrādājusi izmēģinājuma projektu sadarbībai ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas paredz filiāļu darbu ar 2300 ilgstošajiem bezdarbniekiem sadarbībā ar pašvaldību sociāliem dienestiem, proti, tikšanos ar pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem un informēšanu par sadarbību sociālo dienestu uzskaitē esošo NVA klientu – ilgstošo bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū. Tikšanās tiek organizētas atbilstoši konkrētām vajadzībām gan attiecībā uz to regularitāti, gan sastāvu. Sākotnēji tiek identificēti kopīgie klienti. Pēc identificēšanas sociālais dienests tiks informēts par NVA plānotajiem pasākumiem attiecīgā klienta integrēšanai darba tirgū, kā arī noskaidrotas sociālā dienesta aktivitātes klienta sociālās situācijas risināšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ir uzsākta sadarbība abu pušu aktivitāšu salāgošanā, veicot bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna aktivitāšu salāgošanu ar pašvaldību sociālo dienestu atbalsta aktivitātēm.NVA pašvaldību sociālo dienestu skatījumā ir veiksmīgs sadarbības partneris, risinot klientu problēmas62, tomēr, apzinoties potenciālo darbaspēka trūkumu Latvijā un personu grupas, kurām ir pastāvīgas grūtības iekļauties darba tirgū, ir svarīgi novērst starpinstitucionālajā sadarbībā pastāvošos šķēršļus, lai efektīvāk risinātu kopējo klientu problēmsituācijas. Tāpēc no 2013. gada 17. jūlija līdz 15. augustam tika veikta NVA un pašvaldību sociālo dienestu darbinieku aptauja par abu iestāžu sadarbību klienta situācijas risināšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aptaujas rezultāti liecina, ka institūciju sadarbība tiek vērtēta pozitīvi, tomēr klientu situācijas veiksmīgākai risināšanai atsevišķi aspekti ir pilnveidojami.Gados vecāki reģistrētie bezdarbnieki visvairāk iesaistās ADTP pasākumā \"Algotie pagaidu sabiedriskie darbi\", kas palīdz uzturēt darba iemaņas. Tāpat samērā daudz šīs vecuma grupa bezdarbnieku iesaistās konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos un neformālās izglītības programmās, tādējādi pielāgojoties darba tirgus mainīgajām prasībām un paaugstinot savas iespējas integrēties darba tirgū. 2013. gadā darbā ir iekārtojušies 17,5 tūkst. bezdarbnieku, kas vecāki par 50 gadiem. 44,7% bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā pēc kāda ADTP pasākuma pabeigšanas (izņemot KPP informatīvās dienas).Salīdzinot jauniešu – bezdarbnieku darbā iekārtošanos ar pārējo bezdarbnieku darbā iekārtošanās rādītājiem, jāsecina, ka jauniešu darbā iekārtošanās rādītāji ir vidēji par 5 procentpunktiem labāki, turklāt jaunieši bezdarbnieku statusā pavada vidēji divas reizes īsāku laika periodu nekā citi reģistrētie bezdarbnieki (2013. gada decembrī – vidēji 3,7 mēneši). 2013. gadā darbā iekārtojušies 12 096 jaunieši bezdarbnieki, no kuriem 43,3% jaunieši bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā, pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas (izņemot KPP informatīvās dienas).Savukārt, uz personām ar invaliditāti vērstie pasākumi ir veicinājuši šo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, ļaujot izprast darba tirgus prasības un sekmējot iekārtošanos pastāvīgā darbā, par ko liecina statistika. 2013. gadā darbā iekārtojušās 3 338 personas ar invaliditāti, no kurām 54,1% ir iekārtojušās darbā pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas (izņemot KPP informatīvās dienas).</p>\n<p class=\"lf-p\">Turklāt nepieciešamības gadījumā tiek piešķirtas vienreizējas dotācijas apmācību, prakses vai darba vietas pielāgošanai personas ar invaliditāti vajadzībām, segtas asistentu pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu līdz mācību, prakses vai darba vietai, kā arī tiek segtas surdotulku, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksas.Bezdarba problēmu ietekmē ne vien bezdarbnieka prasmes un zināšanas, bet arī darba vietu pieejamība, kas īpaši aktuālas ir lauku teritorijās, kurās ir maz darbavietu. Lai veicinātu darbaspēka mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem, pilotprojekta veidā ir uzsākta reģionālas mobilitātes programma \"Darbs Latvijā\". Programmas mērķis ir atbalstīt bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, kā arī palielināt darba atrašanas iespējas tiem cilvēkiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav viņa prasmēm un spējām atbilstošu brīvu darbavietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to tiek nodrošināts finansiāls atbalsts transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas visā Latvijas teritorijā, izņemot gadījumus, ja darbs uzsākts Rīgā. 2013. gadā šim pasākumam NVA bija pieteikušies 222 reģistrētie bezdarbnieki, no kuriem 180 iesniegumi tika izvērtēti kā atbilstoši mobilitātes pabalsta saņemšanai. Visvairāk no programmas dalībniekiem darbu uzsākuši mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijā – 21 persona. 12 personas uzsākušas darbu pavāra un palīgstrādnieka profesijā, savukārt 7 personas uzsākušas darbu šuvēja profesijā. Finansiālu atbalstu transporta izmaksu segšanai 2013. gadā ir saņēmušas 166 personas (92,2% no atbalstītajiem), bet dzīvojamo telpu īres izmaksu segšanai – 14 personas (7,8% no atbalstītajiem).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākumā visaktīvāk iesaistījušies nodarbinātie vecuma grupā no 50–54 gadiem – 35 personas no kopējā dalību uzsākušo personu skaita. Pārējās vecuma grupās iesaistīto personu skaits ir līdzīgs – vidēji 15–20 personas. 2013. gadā dalību programmā pabeidza 76 personas (46,67% no atbalstu saņēmušajām personām) un 71 nodarbinātais turpināja darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, ar kuru sākotnēji tika noslēgts darba līgums. Pēc dalības 5 personas ir pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, no tām 3 personas atrodas bezdarbnieka statusā, bet 2 personas ir uzsākušas darba tiesiskās attiecības pie cita darba devēja. Kā biežākie dalības programmā pārtraukšanas iemesli minēti nesaskaņas ar darba devēju, neapmierinātība ar veicamo darbu vai kolektīvu. 17 no 36 nodarbinātajiem dalību Pasākumā pārtraukuši attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, veselības problēmas, darba vietas maiņa vai ģimenes apstākļi.Galvenie izaicinājumi:• Ņemot vērā, Latvijas demogrāfiskās tendences, darbaspēka konkurētspējai izaugsmes veicināšanā būs izšķiroša nozīme.</p>\n<p class=\"lf-p\">Svarīgākie soļi izglītības izvēlē un karjeras veidošanā ir karjeras attīstības atbalsts – nepārtraukts process, kas sniedz atbalstu visu vecumu iedzīvotājiem lēmumu pieņemšanai. Zināšanu pilnveidei, kvalifikācijas iegūšanai un paaugstināšanai arvien lielāka loma ir iedzīvotāju iesaistei pieaugušo izglītībā.• Pārstrukturēšanās izglītības jomā ir laikietilpīga, laika periodā līdz 2020. gadam nav sagaidāmas ievērojamas izmaiņas darbaspēka struktūrā attiecībā uz izglītību. Nepieciešams koncentrēties uz pašreizējo zināšanu un prasmju pilnveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, īpašu uzmanību vēršot uz reģistrēto bezdarbnieku riska grupām.• Atsevišķos gadījumos, lai kompensētu zemāku produktivitāti un ļautu nodarbinātajam saglabāt darbavietu, nepieciešams plašāks atbalsts. Šis aspekts īpaši būtisks ir gados vecāku darbinieku vidū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai identificētu galvenos šķēršļus, stimulus un traucējošus faktorus ilgākam darba mūžam, jāizvērtē aktīvas novecošanās situācija Latvijā un jāizstrādājami atbalsta pilnveidošanai.• Sekmīgai bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū nepieciešams paredzēt atšķirīgu atbalsta intensitāti dažādām mērķa grupām, veicot bezdarbnieku profilēšanu jeb segmentēšanu, t.i. operatīvi identificēt klientus, kam primāri nepieciešams atbalsts un attiecīgi iesaistīt atbalsta pasākumos.• NVA organizēto aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros lielākais atbalstīto personu īpatsvars ir pasākumos, kas nodrošina ienākumu atbalstu bezdarba gadījumā. ADTP pasākumi jāplāno,koncentrējoties uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību mazināšanu.• Periodiska ADTP pasākumu efektivitātes izvērtēšana veicama, ne vien lai novērtētu ietekmi uz klientu darbā iekārtošanos, bet arī lemtu par pasākumu nosacījumu izmaiņām un pielāgošanu mainīgajai darba tirgus situācijai un tautsaimniecības attīstības tendencēm.• Bezdarba problēmu ietekmē arī darba vietu pieejamība, kas īpaši aktuāli ir lauku teritorijās, kur darba vietu ir maz.</p>\n<p class=\"lf-p\">Darbaspēka mobilitātes veicināšanānozīmīga ir reģionālas mobilitātes programma, kas paredz atbalstīt bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, kā arī palielināt darba atrašanas iespējas tiem cilvēkiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav viņa prasmēm un spējām atbilstošu brīvu darbavietu.1.5 Darba vietu kvalitāteŅemot vērā, ka darbs ir pamats cilvēku labklājībai, kā arī veicina sociālo integrāciju un ir pamats cilvēku personiskajai izaugsmei, Starptautiskā darba organizācija ir ieviesusi cienīga darba (decent work) principu ar mērķi nodrošināt darba iespējas un pienācīgus ienākumus, vienlaikus vēršot uzmanību uz darba kvalitāti. Pamatojoties uz cienīga darba principu, ir izveidota Cienīga darba programma (Decent Work Agenda) galveno stratēģisko mērķu sasniegšanai, kas ietver:1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Labākas nodarbinātības iespējas – ekonomiskie apstākļi, ka rada iespējas investēšanai, uzņēmējdarbībai un darba vietu radīšanai, kas nodrošina pienācīgus iztikas līdzekļus un prasmju attīstīšanu.2. Darba tiesību ievērošana – nodrošināt darba tiesību atzīšanu un ievērošanu, īpaši sliktākā stāvoklī esošajiem iedzīvotājiem.3. Sociālās aizsardzības nodrošināšana – nodrošināt drošus darba apstākļus, adekvātu atpūtas laiku, sociālo un ģimenes vērtību ievērošanu, atbilstošu kompensāciju ienākumu zaudēšanas gadījumā un pastāvīgu pieeju veselības aprūpei.4. Sociālā dialoga veicināšana – iesaistīt stipras un neatkarīgas darba ņēmēju un darba devēju organizācijas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar darba produktivitātes veicināšanu, darba strīdu nepieļaušanu un vienotas sabiedrības veicināšanu.Turklāt visi šie stratēģiskie mērķi tiek skatīti kopskatā ar dzimumu vienlīdzības aspektu, kā neatņemamu cienīga darba principu.1.5.1 Darba samaksaViens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē darba vietu kvalitāti un cilvēku apmierinātību ar savu darbu, ir darba samaksa.</p>\n<p class=\"lf-p\">Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pēc samazinājuma 2009. gadā un 2010. gadā pakāpeniski palielinās, 2013. gadā sasniedzot 503 LVL (716 EUR). Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija 538 LVL (766 EUR). Sabiedriskajā sektorā bruto samaksa ir zem 2008. gada līmeņa, kamēr privātajā sektorā darba samaksa 2008. gada līmeni pārsniedz. Jāatzīmē, ka sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksas samazinājums krīzes laikā bija daudz lielāks nekā privātajā sektorā, ko noteica nepieciešamība ierobežot valsts budžeta tēriņus.Attēls Nr.25: Vidējā neto darba samaksa reģionos 2013. gadā (EUR)Avots: CSPStarp reģioniem vērojamas atšķirības arī attiecībā uz vidējo darba samaksu. 2013. gadā vidējā neto darba samaksa visaugstākā bija Rīgas reģionā, zemākā – Latgales reģionā.Tāpat būtisks aspekts ir minimālā alga.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārāk augsts minimālās mēneša darba algas līmenis vai straujš kāpums var veicināt bezdarbu mazkvalificēto darbinieku vidū, jo to darba ražīgums vairs neatbilstu minētajam darba algas līmenim, kā arī var palielināties nereģistrētā nodarbinātība starp mazāk kvalificētajiem, izplatoties jaunām formām – darba devējam un darbiniekam vienojoties par nepilno darba laiku un līdz ar to proporcionāli zemāku minimālo darba algu, tomēr reāli strādājot pilnu darba laiku, tāpat lielākā mērā izplatītos arī gadījuma darbi. Straujas izmaiņas attiecībā uz minimālās mēneša darba algas apmēru visvairāk izjustu mazie un mikro uzņēmumi, kas veido lielāko daļu (95%) no visiem individuālajiem komersantiem. Līdz ar to Latvijā minimālo darba algu pārskata, ņemot vērā vairākus faktorus – ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopš 2014. gada 1. janvāra minimālās algas apmērs ir paaugstināts no 284,57 euro (200 LVL) līdz 320 euro (224,90 LVL). Savukārt minimālā stundas tarifa likme ir paaugstināta līdz 1,933 euro (1,359 LVL) iepriekšējo 1,712 euro (1,203 LVL) vietā. 2015. gadam noteikta minimālā mēnešalga 360 EUR.2012. gada septembrī atbilstoši CSP apkopojuma \"Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc darba ienākumiem pa mēnešiem\" datiem 27,5% darba ņēmēji saņēma darba ienākumus, kas ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai zemāki. Šāda situācija var liecināt, ka jau pastāv relatīvi augsta minimālā mēneša darba alga, netiek apmaksātas virsstundas, kā arī situāciju ietekmē \"aplokšņu algas\". Attiecībā uz finansiālo nodrošinājumu papildus uzmanība jāvērš iedzīvotājiem, kuri strādā nepilnas slodzes darbu, un tādēļ lielākā mērā nekā pilnu laika strādājošie ir pakļauti nabadzības riskam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Eurostat datiem 2009. gadā 25,6% no nepilna darba strādājošajiem bija pakļauti nabadzības riskam, 2012. gadā šis rādītājs ir samazinājies līdz 23%. Tomēr kaut arī nepilna laika strādājošo skaits, kas uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautiem, ir samazinājies, šis rādītājs vēl joprojām ir augsts.2013. gadā veiktā aptaujā \"Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā\"63 81% no visiem respondentiem apgalvo, ja tiktu radīta iespēja strādāt attālināti, neatrodoties darba vietā, viņi to izmantotu. Visbiežāk respondenti (56%) kā ieguvumus teledarbam min personiskos labumus (iespēja vairāk laika pavadīt ar ģimeni, elastīgs darba laiks), savukārt 38% svarīgāki ir ekonomiskie labumi (iespēja ietaupīt ceļa izdevumus un braukšanas laiku).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pētījumos par darba organizāciju OECD64 ir vērsusi uzmanību gan uz priekšrocībām un ieguvumiem, ko var sniegt teledarbs, gan arī uz iespējamajiem riskiem, starp kuriem minēta darbaspēka polarizēšanās aizsargātajos un mazāk aizsargātajos darbiniekos, tāpat ne visus darba uzdevumu var labāk veikt attālināti( ir tādi uzdevumi, kuru veikšana būtiski iegūst no mijiedarbības ar kolēģiem). Individuālā līmenī līdz ar teledarba uzsākšanu var parādīties papildus stress, kas saistīts ar teledarba ietekmi uz ģimenes dzīvi – ar grūtībām nodalīt personisko un profesionālo dzīvi; samazinās apmācību darba vietā iespējas. Teledarbs nevar būt piemērots risinājums visiem – ir cilvēki, kuriem nepieciešama disciplinēšana, nosakot noteiktas darba stundas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to pirms izmaiņu veikšanas, nepieciešams plašāks izvērtējums, lai izvērtētu nestandarta (netipiskās) darba formas, t.sk lai analizētu elastīga un attālināta darba iespējas un riskus. IN pamatnostādnes paredz veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū (10.1.1. uzdevums).1.5.2 Darba tiesību ievērošanaDarba devēju un darbinieku tiesiskās attiecības reglamentē Darba likums un citi normatīvie akti, kas nosaka darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības. Atbilstoši OECD65 Latvijai ir salīdzinoši augsta darba līgumu uz nenoteiktu laiku aizsardzība, OECD indeksi Latvijai pārsniedz (atsevišķos gadījumos būtiski) vidējo OECD līmeni. Tomēr Latvijas darba tirgus krīzes laikā 2009. un 2010. gadā nodarbinātība uz IKP izmaiņām reaģēja elastīgi, t.sk. darbiniekiem diezgan reti aizstāvot savas tiesības tiesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to aktuāls ir jautājums par reālās situācijas un Darba likumā noteiktās aizsardzības tuvināšanu.Viens no aktuālākajiem jautājumiem darba tiesību jomā Latvijā ir darba līgumu rakstveida formas neievērošana. Pētījuma \"Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013\"66 ietvaros veiktās darba ņēmēju aptaujas rezultāti sniedz ieskatu par galvenajiem riskiem un motivāciju, kas veicina nereģistrēto nodarbinātību. Pētījuma dati liecina, ka bez rakstiskiem darba līgumiem biežāk strādā darbinieki, kas strādā divās vai vairāk darba vietās, privātajā sektorā un mazajos uzņēmumos (1–10 darbinieki). Kā galvenie iemesli, kāpēc nodarbinātie ir gatavi strādāt bez noslēgta rakstiska darba līguma vai kāda cita līguma, pētījuma ietvaros tiek minēti abpusēja vienošanās un uzticēšanās mutiskam līgumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus pētījumā noskaidrots, ka rakstisks darba līgums svarīgāks ir sievietēm, vidēja vecuma nodarbinātajiem, nodarbinātajiem ar augstāku izglītības līmeni un lielāku darba samaksu. Nozaru griezumā svarīgāka rakstveida līguma esamība ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (98,3%), zivsaimniecībā (97,9%) un metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē (94,1%) strādājošajiem. Tajā pašā laikā, kā minēts iepriekš, ievērojami lielāka problēma nekā nereģistrētā nodarbinātība Latvijā ir \"aplokšņu algas\".Turklāt jāmin, ka atbilstoši pētījumam, darba aizsardzību un darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu prasības biežāk netiek ievērotas uzņēmumos, kuros katru mēnesi un/vai dažreiz algu maksā aploksnē.Attēls Nr.26: Nereģistrētās ekonomikas apjoms (% no IKP)Avots: Frīdriha Šnaidera pētījums \"Size and development of the Shadow Economy from 2003 to 2012: some new facts\"Atbilstoši nereģistrētās ekonomikas aplēsēm67, ko veicis Frīdrihs Šnaiders (Friedrich Schneider), viens no vadošajiem nereģistrētās ekonomikas pētniekiem pasaulē, Latvijā nereģistrētās ekonomikas līmenis ir samērā augsts un ievērojami pārsniedz vidējo ES līmeni, bet ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. 2012. gadā nereģistrētās ekonomikas aplēses Latvijā bija 26,1%, kas par 7,7 procentpunktiem pārsniedz vidējo ES līmeni.</p>\n<p class=\"lf-p\">Situācija pasliktinājās ekonomiskās krīzes laikā, kad nereģistrētā ekonomika tika uzskatīta par iespēju veicināt savu konkurētspēju tirgū. Nereģistrētās ekonomikas apmēri samazinājās 2011. gadā, tomēr līmenis vēl joprojām ir augsts un pārsniedz pirmskrīzes perioda līmeni.Tomēr vienlaicīgi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesora Mihaila Hazana veiktās nereģistrētās nodarbinātības aplēses68 liecina, ka Latvijā 2009. gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem – 8,0%. Nereģistrētā nodarbinātībā starp darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir novērtēta līdzvērtīgi, proti, attiecīgi 3,7% un 3,6%, kamēr atlikušos 0,7% veido nereģistrēts darbs mājsaimniecībās. Vienlaikus pētnieks vērš uzmanību uz faktu, ka pastāv sakarība starp ilgtermiņa bezdarbu un nereģistrēto nodarbinātību, proti, nespēja atrast darbu ilgākā laika periodā liek izdarīt izvēli par labu nereģistrētajai nodarbinātībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija ir ierindota starp valstīm, kurās aptuveni viena ceturtā daļa vai pat viena trešā daļa nereģistrēto nodarbināto ir bijuši bez darba vairāk nekā 12 mēnešus savas dzīves laikā.Lai arī IN pamatnostādņu ietvaros minētās nereģistrētās nodarbinātības aplēses nav veiktas viena gada ietvaros, atšķirības ir būtiskas. Šādu situāciju iespējams skaidrot ar faktu, ka šīs aplēses neietver \"aplokšņu algas\", kas tiek uzskatīta par būtisku problēmu visās Baltijas valstīs.Tomēr atbilstoši Mihaila Hazana novērtējumam pēdējos gados nereģistrētā nodarbinātība (neietver \"aplokšņu algas\" un darbu bez darba līguma ārpus pamatdarba) stabili samazinājusies. Ieskaitot pašnodarbinātos, 2012. gada pirmajā ceturksnī nereģistrēti nodarbināti bija aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, kas ir mazāk nekā puse no novērtētā nereģistrētā bezdarba divus gadus iepriekš.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tomēr attiecībā uz rezultātiem jāņem vērā, ka nereģistrētā nodarbinātība ir jautājums, uz ko daļa respondentu nevēlas sniegt patiesu informāciju.69Arī atbilstoši šim novērtējumam, kas ir izmantots PB pētījumā par nereģistrēto nodarbinātību Eiropā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā nelegālās nodarbinātības līmenis ir zemāks. Atbilstoši pēdējiem salīdzināmajiem datiem par darba ņēmējiem bez rakstiskiem līgumiem 2010. gada pirmajā ceturksnī Igaunijā situācija bija vissliktākā – atbilstoši lielākajam novērtējumam 5,2% no visiem darba ņēmējiem bija bez rakstiskiem līgumiem. Lietuvā šis rādītājs ir novērtēts ar 4,2%, bet Latvijā – ar 3,5%. Situācija starp Baltijas valstīm ir tāda pati attiecinot darba ņēmēju bez rakstiskiem līgumiem novērtējumu pret paplašinātu darbaspēku, kas ietver visus nodarbinātos, darba meklētājus un tos, kas vēlētos strādāt piemērota darba piedāvājuma gadījumā bez aktīvas iesaistīšanās darba meklēšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši šai novērtējuma metodoloģijai šajā pašā laika periodā Igaunijā darba ņēmēji bez rakstiskiem līgumiem sastādīja 3,7%, Lietuvā – 2,9%, bet Latvijā – 2,2%.70 Arī salīdzinot nereģistrētās nodarbinātības līmeni ar lielāku valstu skaitu, Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši zems.Daļu nereģistrētās nodarbinātības veido neatmaksāts darbs mājsaimniecībā,71 kas ir darbs, kuru veic mājsaimniecībā vai mājsaimniecībai. Mājstrādnieks līdz ar to ir persona, kura ir iesaistīta darbā mājsaimniecībā darba attiecību ietvaros. Mājstrādnieku nodarbināšana var būt nepieciešama plašam pakalpojumu klāstam: ēdienu pagatavošana, telpu uzkopšana, veļas mazgāšana, gludināšana, bērnu pieskatīšana, vecāka gada gājuma personu vai personu ar invaliditāti aprūpe, dārzniecība, auto vadīšana, apsardze, remontdarbu veikšana un citi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Starptautiskās darba organizācijas konvencijā nr.189 \"Konvencija par mājsaimniecībā nodarbinātajiem darbiniekiem\" īpaša uzmanība ir pievērsta mājstrādniekiem, kuri darbu veic, pastāvīgi dzīvojot darba devēja mājsaimniecībā, darbiniekiem – migrantiem, kā arī jauniešiem un bērniem. Latvijā Darba likums un tajā ietvertais regulējums pilnā mērā attiecas uz visiem darbiniekiem, ar kuriem ir noslēgts darba līgums, tostarp arī mājstrādniekiem, līdz ar to mājstrādnieki ir tiesiski aizsargāti. Tomēr šobrīd Latvijā darba devēji – fiziskas personas nav ieinteresēti slēgt darba līgumus ar savās mājsaimniecībās nodarbinātajiem (līdz ar to ir problemātiski kontrolēt darba tiesību ievērošanu), jo darba tiesisko attiecību nodibināšana paredz nesamērīga administratīvā sloga uzņemšanos, ievērojot to, ka darba devējs ir fiziska persona un faktiski negūst peļņu no šīm darba tiesiskajām attiecībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Problēmas pilnīgākai apzināšanai un risinājumu meklēšanai 2014.–2020. gada darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 7.3.1. SAM \"Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos\" ietvaros plānots īstenot virkni pasākumu, kas vērsti uz darba aizsardzības situācijas uzlabošanu, tai skaitā, paredzēts veikt pētījumu darba tiesību jomā, izvērtējot aktuālo situāciju jauno darba formu izmantošanā, pieprasījumu un iespējamību, kā arī, noskaidrojot dažādu nozaru darba devēju un strādājošo viedokli par jaunajām darba formām. Pamatpasākumi 7.3.1. SAM \"Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos\" īstenošanai tiks noteikti darba aizsardzības jomas politikas plānošanas dokumentā.Nereģistrētās nodarbinātības apkarošana ir gan darbinieku, gan darba devēju interesēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Strādājot vai saņemot darba samaksu neoficiāli, nodarbinātajiem zūd darba un sociālo tiesību aizsardzības mehānismi. Savukārt citi komersanti, kas cieš no nevienlīdzīgas konkurences, kā arī lielāka nodokļu sloga, lai nosegtu nesaņemtos ienākumus no uzņēmējiem, kas darbojas, pārkāpjot normatīvo aktu noteikumus. Zaudētāji ir arī sabiedrība kopumā, jo samazinās finansiālie līdzekļi valsts budžetā sabiedrības vajadzībām, kas tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju naudas.Laika posmam no 2010.–2013. gadam bija izstrādāti četri rīcības virzieni, lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību – nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību un sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.2009. gadā VDI atklāja 1211 nereģistrētās nodarbinātības pārkāpumus, bet 2012. gadā bija vērojams pieaugums – tika konstatētas 2984 nereģistrēti nodarbinātas personas. Šis rādītājs nedaudz samazinājās 2013. gadā – tika konstatētas 2428 nereģistrēti nodarbinātas personas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopumā 2013. gadā VDI veica 3917 pārbaudes saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības atklāšanu, no kurām 996 pārbaudēs (25,4%) tika konstatēti nereģistrētās nodarbinātības pārkāpumi vai nodarbinātība uz \"pirmās\" dienas darba līguma pamata. Tomēr šāda situācija izskaidrojama ne vien ar nodarbināto skaita palielināšanos uzņēmumos, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, bet arī ar VDI darbības uzlabošanos, kā rezultātā tā dodas mērķētākās pārbaudēs. Izstrādātie rīcības virzieni un mehānismi nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai ir devuši sagaidāmos rezultātus, līdz ar to turpmāk nav nepieciešams izstrādāt atsevišķus plānus. Tā vietā nepieciešams turpināt īstenot pašreizējo mehānismu.Tomēr uzskatāms, ka \"aplokšņu algas\" Latvijā ir ievērojami lielāka problēma kā darba līgumu neslēgšana un darbinieku nereģistrēšanas VID.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no faktiem, kas par to liecina, ir Latvijas Bankas pētījumā gūtie secinājumi, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums aug straujāk nekā darba algas. Aplēses atbilstoši šim pētījumam liecina, ka strādājošie papildus oficiālajai algai aploksnēs varētu saņemt vidēji 74,6 LVL (106,15 EUR) mēnesī. Atbilstoši šiem aprēķiniem gada laikā valstī aploksnēs tiek izmaksāti aptuveni 810,2 milj. LVL (1152,81 milj. EUR).1.5.3 Sociālā aizsardzība un darba drošībaLai aizsargātu iedzīvotājus, kas zaudē noteiktus darba ienākumus, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros tiek nodrošināts noteikts ienākumu aizvietojums, zaudējot darba ienākumus – kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību (maternitātes) periodā, kā arī ciešot nelaimes gadījumā darbā vai saslimstot ar arodslimību, tāpat arī zaudējot apgādnieku un citos gadījumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sociālās apdrošināšanas pabalstu apjoms ir individuāls un atkarīgs no saņēmēja iepriekš veiktajām sociālajām iemaksām. Līdz ar to, saņemot darba algu vai daļu no tās neoficiāli, ienākumu aizvietojums netiek nodrošināts vai tiek aprēķināts tikai par darba algas daļu, no kuras ir veiktas sociālās iemaksas, un līdz ar to zūd pilnvērtīgas sociālās garantijas. Turklāt ir ieviests nosacījums, ka, pildot bezdarbnieka pienākumus, piemērota darba kritērijs tiek noteikts, ņemot vērā arī iepriekšējās oficiālās darba algas apmēru. Atsakoties no piemērota darba vairāk nekā divas reizes, kam par pamatu var būt arī nepiemērota darba alga, bezdarbnieka statuss tiek zaudēts.Sākot ar 2013. gada 1. janvāri bezdarbnieka pabalsta maksimālais saņemšanas laiks ir noteikts deviņi mēneši, piešķirtajam bezdarbnieka pabalsta apmēram atšķiroties atkarībā no bezdarba ilguma – pirmos trīs mēnešus bezdarbnieka pabalsta apmērs tiek izmaksāts pilnā piešķirtajā apmērā, nākamos trīs mēnešus – 75% apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 50% apmērā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iepriekš bezdarbnieka pabalsta saņemšanas maksimālais laiks bija atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Bezdarbnieka pabalstu deviņus mēnešus bija iespēja saņemt tikai personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 20 gadi vai vairāk. Līdz ar to darbu zaudējušās personas ir kļuvušas finansiāli aizsargātākas. Tomēr pabalsta izmaksas ilgums joprojām ir īsākais starp lielāko daļu ES un OECD valstīm.Vienlaikus Latvijā bezdarbnieka pabalstam nav tieši noteikts minimālais un maksimālais apmēra ierobežojums. Maksimālo bezdarbnieka pabalstu ietekmē katru gadu noteiktais valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs (2014. gadā – 46 400 euro), kā arī krīzes periodā no 2010. gada līdz 2014. gada beigām noteiktie bezdarbnieka pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ņemot vērā, ka bezdarbnieka pabalsta mērķis ir, zaudējot darbu, kompensēt darbā gūtos ienākumus, un tā apmērs ir atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad, jo no mazākas algas tiek veiktas iemaksas, jo mazāks ir bezdarbnieka pabalsts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to zemo algu saņēmēji biežāk ir pakļauti nabadzības riskam. Lai veiktu padziļinātāku izpēti, apzinot problēmu dažādos cēloņus un iespējamos risinājumus, plānots līdz 2015. gada 31. decembrim valdībā iesniegt koncepcijas projektu par iespēju noteikt minimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, ņemot vērā bezdarbnieku augsto nabadzības risku.Salīdzinot bezdarbnieku pabalstu skaitu laika posmā no 2005.–2012. gadam, var novērot, ka pabalstu skaits krīzes periodā pieauga vairāk nekā divas reizes, 2009. gadā sasniedzot augstāko punktu – 67 tūkst. vidēji mēnesī. 2012. gadā pabalstu skaits ir sasniedzis pirmskrīzes skaitu. Tomēr tas izskaidrojams ne vien ar uzlabojumiem nodarbinātības jomā, bet arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laika beigšanos, par ko liecina fakts, ka 2012. gada decembrī 44% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bezdarba ilgums bija lielāks par gadu.Attēls Nr.27: Bezdarbnieku pabalstu skaits un vidējais apmērsAvots: VSAAArī bezdarbnieku pabalsta vidējais apmērs kopš krīzes perioda ir ievērojami samazinājies, kas skaidrojams ar izmaiņām algu apmēros pirmskrīzes un pēckrīzes periodos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tomēr 2012. gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu bija vērojams neliels bezdarbnieku pabalsta vidējā apmēra pieaugums.Atbilstoši PB pētījumam \"Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums\" bezdarbnieku pabalstu aptvērums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un OECD valstu vidū. Tiek uzskatīts, ka pastāv strikti kvalificēšanās kritēriji, kā arī samērā liela daļa iedzīvotāju ir nodarbināti nereģistrēti, kā rezultātā nesaņem sociālo aizsardzību bezdarba gadījumā un ir pakļauti augstam nabadzības riskam. 2012. gadā vairāk nekā puse no bezdarbniekiem – 55,8% – atradās uz nabadzības riska sliekšņa. Vienlaikus jāņem vērā, ka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto pienākumu72 mērķis ir bezdarbnieku aktivizēšana, plānotie atbalsta pasākumi tiek iekļauti individuālajā darba meklēšanas plānā, par kura īstenošanu NVA darbinieks un bezdarbnieks vienojas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par individuālajā darba meklēšanas plānā iekļauto pienākumu nepildīšanu bezdarbnieks statusu un līdz ar to arī bezdarbnieka pabalstu (ja tāds ir bijis piešķirs). Tāpat viens no būtiskākajiem darba vietas kvalitātes aspektiem, kas tiek vērtēts gan Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veiktā pētījuma ietvaros, gan valsts līmenī, ir darbinieku fiziskā drošība, veicot savus darba pienākumus. Viens no aspektiem, kas uz to norāda, ir arodslimnieku skaits. Atbilstoši VDI datiem pēdējos gados bija tendence samazināties pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaitam, 2010. gadā apstiprināto arodslimnieku skaits bija – 1150, 2011. gadā – 822 arodslimnieki, 2012. gadā – 794 arodslimnieki. Tomēr 2013. gadā arodslimnieku skaits atkal ir paaugstinājies – 1089.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai savlaicīgi diagnosticētu arodslimību attīstību un novērstu veselības traucējumus, būtiski ir veikt regulāras obligātās veselības pārbaudes un nodrošināt veselībai un drošībai nekaitīgu darba vidi. Jāatzīmē, ka atbilstoši pētījuma \"Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 – 2013\" rezultātiem ir pieaudzis to darbinieku skaits, kas pēdējo trīs gadu laikā ir izgājuši obligāto veselības pārbaudi, 2010. gadā šādi bija tikai 64% respondentu, bet 2013. gadā jau 81%. Turklāt, kā liecina pētījums par darba nespējas lapām (t.s. \"slimības lapām\"), aptuveni trešdaļa no visiem darba kavējumiem ir saistīti ar sliktiem darba apstākļiem un vismaz 40% no tiem iemesliem, kas rada šos darba spēju zudumus, ir vienkārši novēršami73.Attēls Nr.28: Nelaimes gadījumu darbā skaita dinamikaAvots: VDINelaimes gadījumi darbā ir viens no redzamākajiem rādītājiem nesakārtotai darba videi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši VDI datiem, kopējais nelaimes gadījumu skaits darbavietās, kas pēc strauja samazinājuma 2009. gadā pēdējos gados katru gadu nedaudz pieaug, 2013. gadā sasniedza 1594 nelaimes gadījumus.Satraucošs ir augstais nelaimes gadījumos darbavietās bojā gājušo skaits, vērtējot gan faktiski notikušos nelaimes gadījumus, gan bojā gājušo skaitu uz 100 000 strādājošajiem. Atbilstoši VDI datiem 2011. gadā ievērojami pieauga nelaimes gadījumos bojā gājušo skaits uz 100 000 strādājošajiem, sasniedzot 4,45 personas (2010. gadā – 3 personas). 2012. gadā šis skaits samazinājās līdz 4,33 personām, bet 2013. gadā līdz 3.5, tomēr šis skaits ir joprojām uzskatāms par augstu, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lietuvā šis rādītājs gan ir līdzīgs (2011. gadā – 4,05 personas, 2012. gadā – 5,2, 2013. gadā – 4,8), bet Igaunijā, kā arī vidēji ES šis rādītājs ir daudz zemāks (Igaunijā 2012. gadā – 2,2 personas, ES 2011. gadā – 2,45 persona). Lielāks nelaimes gadījumu notikšanas risks pastāv tieši bīstamo nozaru uzņēmumos, piemēram, būvniecība, apstrādes rūpniecība, kokapstrāde, vairumtirdzniecība, transporta nozare. Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami nedroša rīcība (piemēram, nav ievēroti drošības noteikumi, nepiemērotas darba metodes, nepietiekoša uzmanība), neapmierinoši darba apstākļi (piemēram, bojāts darba aprīkojums, nepiemēroti vai neesoši aizsardzības līdzekļi), trūkumi darba organizācijā (piemēram, nepietiekoša nodarbināto izglītošana, apmācība un kontrole).</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba aizsardzības jautājumi tiks iekļauti attiecīgās jomas politikas plānošanas dokumentu ietvaros.Papildus ieskatu darba vietu kvalitātes tendencēs sniedz Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veiktais pētījums \"Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā\"74. Šī pētījuma ietvaros tika vērtēta 27 ES dalībvalstu un septiņu citu Eiropas valstu darba samaksa; novērtētas darbinieku nākotnes perspektīvas attiecībā uz darba samaksu, darba nepārtrauktību, izaugsmes iespējām jeb izredzes; darbavietas patiesā kvalitāte, kas ietver darbinieku spēju pielietot savas prasmes un rīcības brīvību, sociālo vidi, fizisko vidi, un darba intensitāte. Tāpat tika vērtēta darba laika kvalitāte jeb līdzsvars starp darbam atvēlēto laiku un ārpusdarba aktivitātēm atvēlēto laiku.Attēls Nr.29: Nodarbināto īpatsvars sadalījumā pa darba vietu kvalitātes grupām 2010. gadāAvots: Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda 2012. gada pētījums \"Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā\"Atbilstoši šim pētījumam Latvijā 2010. gadā labās darba vietās, kas nodrošina augstu atalgojumu strādāja tikai 1,4% nodarbināto, kas ir ievērojami mazāk nekā pētījumā ietverto valstu vidējais rādītājs – 13,6%.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turklāt gandrīz puse nodarbināto strādāja darba vietās, kurās attiecībā uz to kvalitāti nepieciešami ievērojami uzlabojumi, 23,4% – strādāja darbavietās, kurās līdzsvars ir nepietiekams, bet 26,0% – strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Pētījuma ietvaros novērtēts, ka 49,1% nodarbināto strādāja labās darba vietās, kurās pastāv pietiekams līdzsvars. Šāds rezultāts ir zemāks nekā visu novērtēto valstu vidējais rādītājs, bet salīdzinājumā ar Baltijas valstīm situācija ir līdzīga. Turklāt jāņem vērā, ka pētījums tika veikts 2010. gadā un situācija var būt mainījusies ekonomiskās situācijas izmaiņu dēļ.1.5.4 Sociālais dialogsVienlaikus cienīga darba nodrošināšanā būtiska loma ir sociālajam dialogam gan uzņēmumu ietvaros, gan sadarbojoties darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un valsts institūcijām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopš 1993. gada ir izveidota Nacionālā trīspusējās sadarbības padome trīspusējā sociālā dialoga starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām koordinēšanai un organizēšanai. NTSP struktūrā ir izveidotas vairākas apakšpadomes, t.sk., arī Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome, kas ir NTSP institucionālās sistēmas sastāvdaļa. Šīs apakšpadomes funkcijas ir jautājumu izskatīšana par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām u.c. Nozīmīgākās nevalstiskās organizācijas, kuras aktīvi piedalās sociālajā dialogā, ir Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā darbojas arī nozaru darba devēju organizācijas un pastāv iespējas tām slēgt visiem nozares uzņēmumiem saistošas ģenerālvienošanos ar darbinieku arodbiedrībām (Darba likuma 18. pants), tajā skaitā – par darba algu jautājumiem, tomēr sociālā dialoga procesa veicināšanas iespējas tieši nozaru līmenī ir jāvērtē kontekstā ar Latvijas dalību Eirozonā un konkurētspējas attīstību citās, jo īpaši spēcīgākajās, Eirozonas valstīs.Pētījuma \"Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013\"75 ietvaros noskaidrotas arī darba devēju un darbinieku sadarbības tendences uzņēmumos. Darba devēju aptauja liecina, ka nodarbināto pārstāvji vairāk izplatīti ir lielākos uzņēmumos, kā arī salīdzinoši vecākos uzņēmumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kā biežākie jautājumi, kas tiek apspriesti ar darbiniekiem, ir minēti darba apstākļi, darba vides riska novērtējuma rezultāti un darba alga. Tomēr tajā pašā laikā 31% no aptaujātajiem darba devējiem, kuru uzņēmumos ir arodbiedrības pārstāvji, nodarbināto uzticības personas un/vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji, bija grūtības norādīt biežāk apspriestos jautājumus ar darbiniekiem, kas norāda par sociālā dialoga neefektivitāti.Vienlaikus par nepieciešamiem uzlabojumiem attiecībā uz arodbiedrību darbu liecina situācija, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis to darbinieku skaits, kas ir pauduši viedokli, ka darba devēji ir pret to, ka darbinieki ir arodbiedrības biedri, arodbiedrību pārstāvji nepārzina reālo situāciju uzņēmumos, kā arī pasliktinās uzticība arodbiedrību līderiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Arī nodarbināto iesaistīšanās aktivitāte darba vides un darba tiesisko attiecību jautājumu risināšanā ir zema. Tomēr līdzīgi kā ar nodarbināto pārstāvjiem, arī sociālais dialogs aktīvāk izpaužas lielākajos uzņēmumos, kur darbinieki biežāk iesniedz savus ieteikumus. Galvenokārt ieteikumi ir saņemti par darba aizsardzības jautājumiem (72,2% no visiem ieteikumiem), kā arī samērā liela daļa ieteikumu (38,1%) ir par jautājumiem, kas skar sadzīves apstākļus, telpas, teritoriju, telpas smēķēšanai.1.5.5 Darba nodokļu un pabalstu sistēmaDarba nodokļu politika ietekmē situāciju darba tirgū, ietekmējot gan darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, gan nereģistrēto nodarbinātību. Liels darba nodokļu slogs ir šķērslis jaunu darba vietu radīšanai lielo izmaksu dēļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat nodokļu apmēri ietekmē motivāciju iesaistīties darba tirgū, kā arī var veicināt iesaistīšanos nereģistrētā nodarbinātībā.Tabula Nr.3: IIN un VSAOI likmes (2005.–2015. gads) 20052006200720082009201020112012201320142015IIN Nodokļa likme, %2525252523262525242423Neapliekamais minimums, LVL/mēnesī2632508090763545454575 EUR7775 EURAtvieglojums par apgādībā esošām personām, LVL/mēn18223556636370707078165 EUR79165 EURVSAOI Nodokļa likme, %, no tās:3333,0933,0933,0933,0933,0935,0935,0935,0934,0934,09d/d likme2424,0924,0924,0924,0924,0924,0924,0924,0923,5923,59d/ņ likme99999911111110,5010,50Avots: LM2015. gadā Latvijā darba nodokļus veido IIN – 23%, darba ņēmēja VSAOI – 10,50% un darba devēja VSAOI – 23,59%.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar 2014. gada 1. janvāri VSAOI tika samazinātas par 1 procentpunktu, palielinot reālos ieņēmumus. Līdz 2013. gadam darba ņēmēja VSAOI bija 11%, bet darba devēja VSAOI – 24,09%. Vienlaikus no 2014. gada 1. janvāra palielināts arī IIN atvieglojums par apgādājamajām personām no 113,83 euro (80 LVL) līdz 165 euro (115,96 LVL), kā arī neapliekamais minimums no 64,03 EUR (45 LVL) līdz 75 EUR (52,71 LVL), kas ir spēkā arī 2015. gadā.Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā nodokļu slogs nodarbinātajiem (piem. ģimenei ar diviem strādājošajiem, kur galvenais pelnītājs ir ar 67% no vidējās algas) Latvijā 2012. gadā ir 39,5%, kas ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī EUROSTAT rādītājs – nodokļu slogs nodarbinātajiem ar zemu atalgojumu (2/3 vai mazāk no valstī noteiktās vidējās bruto darba samaksas stundā) 2012. gadā Latvijā bija lielāks kā Lietuvā un Igaunijā. 2012. gadā tas bija astotais lielākais ES (43,6%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis nodokļu ķīlis (tax wedge) ir nedaudz mazāks – attiecīgi 38,9% un 38,8%.Attēls Nr. 30a: Nodokļu ķīlis (tax wedge) strādājošajiem (divi strādājošie ar diviem bērniem, galvenais pelnītājs ar 67% no vidējās algas), %, 2012. gadāAvots: EK Ekonomikas indikatoru datu bāze80Attēls Nr.30b: Nodokļu slogs zemo algu grupās81 strādājošajiem 2012. gadāAvots: EurostatPB pētījumā \"Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums\" konstatēts, ka pabalstu saņēmēji, kuriem atbalsts tiek piešķirts, izvērtējot to ienākumus, saskaras ar augstām darba uzsākšanas (vai: darbā iesaistīšanās) izmaksām augstu METR82 likmi, proti, par katru nopelnītu latu tiek atņemts 1 lats no pabalsta. Šāda situācija veicina zema atalgojuma slazdus (low-wage traps), kā rezultātā zemu ienākumu saņēmējiem neatmaksājas palielināt darba stundu skaitu vai mainīt darbu ar nedaudz lielāku samaksu, jo tādā gadījumā šiem cilvēkiem par tādu pašu summu kā papildus nopelnītais atalgojums samazināsies ienākumu testētie pabalsti.Attēls Nr.31: Neto ienākumi procentuāli no darbā gūtajiem ienākumiemAvots: PB aprēķini, izmantojot ESDO nodokļu–pabalstu modeļus vienam vecākam ar diviem bērniemTādējādi bezdarbnieki, kuri saņem GMI pabalstu, zemas algas gadījumā neizjūt pietiekamu stimulu uzsākt oficiālu darbu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai gan pētījuma rezultāti nenorāda uz plašu Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem, tomēr iespējams uzlabot finansiālo motivāciju, veidojot politiku, kas liek darbam atmaksāties – sociālā atbalsta terminēta saglabāšana vai palielināšana, uzsākot strādāt algotu darbu, nodarbinātību veicinošie pabalsti vai nodokļu kredīti, kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā, minimālās algas un nodokļu atvieglojumi.Tomēr, kaut arī pastāv salīdzinoši liels darba nodokļu slogs, ieņēmumu attiecība pret potenciālo nodokļu bāzi (implicit tax rate on labour) Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. 2012. gadā šis rādītājs Latvijā bija 33%, kamēr vidējais ES rādītājs bija 36,2%. Tomēr pēc zemākā punkta 2008. gadā vērojama pozitīva tendence un ieņēmumu attiecība pret potenciālo nodokļu bāzi pieaug.</p>\n<p class=\"lf-p\">Salīdzinot ar Baltijas valstīm, 2012. gadā Lietuvā šis rādītājs bija zemāks – 31,9%, bet Igaunijā ievērojami augstāks – 35%.Attēls Nr.32: Ieņēmumu attiecība pret potenciālo nodokļu bāzi, %Avots: EurostatAugstas darbaspēka izmaksas negatīvi ietekmē valsts konkurētspēju, kā arī nav pievilcīgas ārvalstu investoriem. Darbaspēka nodokļi ir viens no faktoriem, kas veicina valsts pievilcību ārvalstu investoru acīs. Tā kā pašreizējie darba nodokļi Latvijā, jo sevišķi zemo un vidējo algu saņēmējiem, ES līmenī ir augsti, tad to var uzskatīt par būtisku šķērsli jaunu darba vietu radīšanai.Atbilstoši informatīvajam ziņojumam \"Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai\" (apstiprinātu ar MK 2013. gada 10. decembra rīkojumu Nr.66) plānots strādāt pie risinājuma, kad GMI tiek samazināts pakāpeniski, pēc darba uzsākšanas to turpinot maksāt vēl 4 mēnešus, kā arī noteikt jaunu minimālo ienākumu līmeni un izvērtēt esošo valsts sociālo pabalstu apmēru adekvātumu un pietiekamību.Galvenie izaicinājumi:• Neskatoties uz minimālās darba algas pieaugumu, samērā liela daļa iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam, jo nav iespēja strādāt pilnas slodzes darbu.• Vairāk kā ceturtā daļa darba ņēmēju saņem atalgojumu, kas ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai zemāki, kas var liecināt, ka pastāv relatīvi augsta minimālā mēneša darba alga, netiek apmaksātas virsstundas, kā arī situāciju ietekmē \"aplokšņu algas\".• Darbinieki, kas ir nodarbināti nereģistrēti vai daļu algas saņem neoficiāli, nav pietiekami sociāli aizsargāti tai skaitā, strādājot arī neatbilstošos darba apstākļos.• Pastāv atšķirības Darba likumā noteiktajā kārtībā un reālajā darba tirgus elastdrošības situācijā attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām.• Sociālais dialogs uzņēmumu ietvaros nav plaši izplatīts, kā arī pašreizējā situācija liecina, ka nepieciešams veicināt tā efektivitāti.• Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir salīdzinoši liels darba nodokļu slogs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pabalstu saņēmēji, kuriem atbalsts tiek piešķirts, izvērtējot to ienākumus, iesaistoties darbā, saskaras ar augstām izmaksām (iepriekš saņemto pabalstu samazinājumu), kas neveicina finansiālo motivāciju uzsākt darbu.1.6 Konstatētās problēmasVispārējā situācijas raksturojuma ietvaros konstatētas šādas problēmas:1) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums. Līdz 2020. gadam paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.2) Ekonomika atjaunojas, uzņēmumiem optimizējot procesus un kāpinot darba ražīgumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba vietu skaita pieaugums nav straujš. Uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām īstermiņā ir piesardzīgas.3) Pēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieauguma krīzes laikā joprojām nozīmīgs ir šo iedzīvotāju īpatsvars, t.sk. tādu, kuri zaudējuši cerības atrast darbu.4) Daļa reģistrēto bezdarbnieku ir ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni. Ekonomiski neaktīvo un darba meklētāju struktūrā lielāks ir iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību īpatsvars.5) Bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ierobežota atbalsta intensitātes diferencēšana dažādām mērķa grupām, kas ļautu operatīvi identificēt klientus, kam primāri nepieciešams atbalsts un iesaiste atbalsta pasākumos.6) Pilnveidojams atbalsts zemākas produktivitātes kompensēšanai atsevišķām mērķgrupām, ņemot vērā to atšķirīgās vajadzības;a) Gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un prasmēm.b) Galvenie kavēkļi jauniešu integrēšanai darba tirgū ir izglītības un darba pieredzes trūkums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jauniešu bezdarbnieku darba pieredze lielākoties gūta mazāk kvalificētās profesijās.c) Personu ar invaliditāti darbspējas ievērojami atšķiras atkarībā no invaliditātes grupas un funkcionālo traucējumu veida.7) Līdzās tradicionālajām iedzīvotāju grupām, kas tiek saistītas ar sociālās atstumtības riskiem, atzīmējamas specifiskas grupas, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk) vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20–39 gadi vidū, kam ir zems izglītības līmenis.8) Pilnveidojama elastīga ADTP pasākumu novērtēšana, lai novērtētu to ietekmi uz klientu darbā iekārtošanos un izmaksu efektivitāti, nepieciešamības gadījumā lemjot par nosacījumu izmaiņām un pielāgošanu mainīgajai darba tirgus situācijai.9) Ekonomiskā aktivitāte būtiski atšķiras starp reģioniem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks. Ārpus ekonomiskās attīstības centriem ir ierobežota darba vietu pieejamība.10) Pašreiz nepastāv tiesiskais un institucionālais ietvars sociālo uzņēmumu darbībai. Sociālie uzņēmumi ir viens no iespējamiem atbalsta mehānismiem sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrācijai darba tirgū.11) Darba tirgū pastāv būtiska dzimumu segregācija, gan attiecībā uz vīriešu un sieviešu sadalījumu dažādās nozarēs, gan profesijās. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem vērojamas arī attiecībā uz darba samaksu.12) Samērā liela daļa iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ne visi, kas vēlas, spēj atrast pilnas slodzes darbu.13) Ienākumu testēto pabalstu saņēmējiem iesaistoties darbā, saskaras ar augstām izmaksām (iepriekš saņemto pabalstu samazinājumu), kas neveicina finansiālo motivāciju uzsākt darbu.14) Statistikas dati liecina, ka joprojām darba vietās notiek daudz nelaimes gadījumi un nodarbinātajiem tiek konstatētas arodslimības, ko rada darba vietās pastāvošie kaitīgie darba vides faktori, nedroši darba apstākļi, nepietiekama veselības aizsardzība, nepietiekama nodarbināto apmācība un neatbilstošs darba aprīkojums.15) Pastāv atšķirības starp Darba likumā noteikto regulējumu un faktisko elastdrošības situāciju Latvijas darba tirgū.2 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemNr.p.k.Dokumenta nosaukumsSasaiste ar nodarbinātības politiku1.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Saeimas paziņojums 10.06.2010.)Nosaka valsts ilgtermiņa prioritātes un mērķus ilgtspējīgai valsts attīstībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz nodarbinātību un sociālajām programmām kā galvenās prioritātes ir noteiktas cilvēkkapitāla darba ražīguma kāpināšana, darbaspēka bāzes paplašināšana un darbaspēka līdzdalības palielināšana darba tirgū, īpaši veicinot gados vecāku cilvēku, personu ar invaliditāti, personu ar veselības problēmām un māmiņu iesaisti darba tirgū.2.Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (apstiprināts Saeimā 20.12.2012.)Nosaka vidēja termiņa attīstības prioritātes. Lai panāktu būtisku tautsaimniecības uzplaukumu, valsts un iedzīvotāji rūpējas par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, investīciju piesaisti un efektīviem pasākumiem nodarbinātības stimulēšanai, iedzīvotāju kompetenču attīstību un konkurētspēju darba tirgū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēku drošumspējas prioritātes mērķis ir \"Radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību.\" Šim nolūkam noteikts rīcības virziens \"Cienīgs darbs\". Cienīgs darbs ir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) jēdziens un viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas \"nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darba vietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā\". Rīcības virziena \"Cienīgs darbs\" 1. mērķis ir \"Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020. gadā.\" 2. mērķis ir \"Palielināt nodarbinātības īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem no 67% 2011. gadā līdz 73% 2020. gadā.\" Lai šo īstenotu, ir paredzēti septiņi uzdevumi un, lai sekmētu gan nodarbinātību, gan demogrāfisko situāciju, paredzēts uzdevums \"ģimeņu ar bērniem labklājības veicināšana.3.Latvijas nacionālā reformu programma \"ES 2020\" stratēģijas īstenošanai (MK 2011. gada 26.aprīļa sēdes protokols Nr.27; 34.§)Nosaka galvenos pasākumus 2011.–2013. gadam tautsaimniecības makro–strukturālo šķēršļu novēršanai un \"Eiropa 2020\" stratēģijas mērķu sasniegšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai ir noteikts veicināt darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējo atbilstību, pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un NVA darbu, kā arī veicināt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju un sociālās palīdzības klientu atgriešanu darba tirgū.4.Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 2014. gada 7. janvāra sēdes protokols nr. 1; 40.§)Nosaka rīcības virzienus kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanai, kas ir pamatā personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.5.Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 28.06.2013. rīkojums Nr.282)Nosaka rīcības virzienus ekonomikas strukturālo izmaiņu veicināšanai, lai palielinātu tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nosaka aktivitātes darbaspēka pieejamības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstoša izglītības piedāvājuma nodrošināšanai.6.Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015. gadam (MK 28.11.2014. rīkojums Nr.694)Ietver pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, paaugstinot tautsaimniecības konkurētspēju, attīstot labvēlīgu investīciju vidi un veicinot nodarbinātību.7.Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam (MK 29.10.2013. rīkojums Nr.496)Nosaka Latvijas reģionālo politiku, kuras mērķis ir sekmēt visu teritoriju straujāku attīstību un konkurētspējas pieaugumu un samazināt disproporcijas teritoriju attīstībā, teritorijām ar zemākiem attīstības rādītājiem pietuvojoties attīstītākajām teritorijām t.sk. attiecībā uz nodarbinātību.8.Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018. gadam (MK 20.04.2009. rīkojums Nr.246)Nosaka jaunatnes politikas rīcības virzienus un galvenos uzdevumus ar mērķi panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz nodarbinātību galvenais uzdevums ir jauniešu – bezdarbnieku integrēšana darba tirgū, tādējādi veicinot jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.9.Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.–2018. gadāRaksturo Jauniešu garantijas vietu un īstenošanas mehānismu vispārējā politiskajā ietvarā, tā papildinātību ar izglītības un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumiem un prioritātēm, kā arī sniedz informāciju par plānoto partnerības modeli un plānotajiem pasākumiem jauniešu atbalstam.10.Latvijas Konverģences programma 2013.–2016. gadam (apstiprināts MK 29.04.2013. ārkārtas sēdē, protokols Nr.25, 1.§)Nosaka vispārējās ekonomiskās politikas un fiskālās politikas vidēja termiņa vadlīnijas un mērķus, kā vienu no mērķiem izvirzot sabalansētas sociālās sistēmas un nodarbinātības sasniegšanu.11.Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.–2019. gadam (MK 17.06.2013. rīkojums Nr.249)Nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes politikas galvenos mērķus, principus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.12.Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam (MK 30.07.2013. rīkojums Nr.356)Nosaka konkrētus atbalsta pasākumus tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā, vai vēlas dibināt savu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.13.Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam (MK 17.01.2012. rīkojums Nr.35)Nosaka politiku dzimumu līdztiesības jomā atbilstoši Koncepcijai dzimumu līdztiesības īstenošanai, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz darba tirgu plāna ietvaros tiek vērsta uzmanība uz abu dzimumu ekonomisko neatkarību un vienlīdzību.14.Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 22.11.2013. rīkojums Nr. 564)Nosaka politiku, kas veicina personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, t.sk. vienlīdzīgas tiesības uz darbu kā vienu no sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelementiem.15.Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011–2017. gadam (MK 18.02.2011. rīkojums Nr.65)Nosaka valsts ģimenes politiku ar mērķi nostiprināt ģimenes lomu sabiedrībā, nodarbinātībai pievēršoties kā galvenajam ģimenes sociālās un ekonomiskās integrācijas faktoram.16.Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 14.10.2013. rīk.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr. 468)Nosaka rīcībpolitiku informācijas sabiedrības attīstības jomā un noteiktu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas prioritātes Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas 2014.–2020. gada periodam.17.Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (MK 14.10.2014. rīk. Nr.589)Nosaka rīcībpolitiku sabiedrības veselības politikas jomā ar virsmērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.18.Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" (Eiropas Komisijas apstiprināta 2014. gada 11.novembrī).Definē Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju \"Eiropa 2020\", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nosaka vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.19.Eiropas Padomes 2014. gada 8. jūlija ieteikums par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/12)Iesaka Latvijai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam:1. Turpināt centienus, lai vēl vairāk samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem.2. Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus attiecībā uz jauniešu nodarbināmību, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā.Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai vēl vairāk nodrošinātu, ka tā attiecas uz lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinātu pabalstu adekvātumu, pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Palielināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pārklājumu.20.Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam (Eiropas Komisijas apstiprināts 2014. gada 20.jūnijā)Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Partnerības līgums nosaka 2014.–2020. gada ES kohēzijas politikas investīciju virzienus, t.sk. nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū.3 Mērķis un rīcības virzieniIN pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darba vietu kvalitāti.Lai tiktu sasniegts izvirzītais mērķis atbilstoši konstatētajām problēmām tiek izvirzīti šādi rīcības virzieni:• Iekļaujošs darba tirgusRīcības virziena ietvaros sasniedzamie politikas apakšmērķi:- Paplašināt pakalpojumu nodrošināšanu reģistrētajiem bezdarbniekiem, atbilstoši profilēšanas rezultātā identificētajām individuālajām vajadzībām- Paaugstināt karjeras pakalpojumu izmantošanas intensitāti karjeras plānošanas procesā- Palielināt riska grupu bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, risinot būtiskākos bezdarba iemeslus- Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību- Palielināt reģionālās mobilitātes iespējas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai• Līdzsvarots darba tirgusRīcības virziena ietvaros sasniedzamie politikas apakšmērķi:- Paplašināt informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm- Uzlabot darba tirgus situācijas analīzes efektivitāti- Pilnveidot sadarbības mehānismu labāku darba tirgus rezultātu nodrošināšanai- Paaugstināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju, pilnveidojot darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes- Palielināt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas reģistrētajiem bezdarbniekiem- Veicināt darba vietu kvalitātes uzlabošanos• Nodarbinātību sekmējoša videRīcības virziena ietvaros sasniedzamais politikas apakšmērķis:- Iekļaujošai nodarbinātībai draudzīgākas darba nodokļu un pabalstu sistēmas attīstība4 Turpmākās rīcības plānojumsNr.Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņš (cet.)Atbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasNepieciešamais finansējums un tā avoti83I rīcības virziens - iekļaujošs darba tirgus1.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaplašināt pakalpojumu nodrošināšanu reģistrētajiem bezdarbniekiem, atbilstoši profilēšanas rezultātā identificētajām individuālajām vajadzībām1.1.Nodrošināt reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķētākus ADTP pasākumus atbilstoši bezdarbnieku profilēšanas rezultātiem2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVA;</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldību sociālie dienestiValsts pamatbudžets (Esošā finansējuma ietvaros)1.1.1.Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām2.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaaugstināt karjeras pakalpojumu izmantošanas intensitāti karjeras plānošanas procesā2.1.Nodrošināt karjeras informāciju un atbalsta pasākumu kopumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām u.c.2015. gadsII cet. –2020. gadsIV cet.LMNVAESF finansējuma kompleksajiem pasākumiem bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ietvaros.Kopējais finansējuma kompleksajiem pasākumiem bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū: ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]– 8 731 100 EUR;</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts budžeta līdzfinansējums – 1 540 782 EURKopējais finansējums darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei: ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 7.1.2.]– 1 494 015 EUR; Valsts budžeta līdzfinansējums – 263 650 EUR2.1.1.Stiprināt karjeras konsultāciju lomu darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvaros3.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt riska grupu bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, risinot būtiskākos bezdarba iemeslus3.1.Sekmēt reģistrēto bezdarbnieku, kam ir pastāvīgas grūtības iekļauties darba tirgū, nodarbinātību2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVA Finansējums nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros (SAM 7.2.1.)Kopējais finansējums 66 657 820 EUR, t.sk.ES budžeta speciālais piešķīrums jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 29 010 639 EUR,ESF finansējums – 32 000 000 EUR,valsts budžeta līdzfinansējums – 4 503 608 EUR unprivātais līdzfinansējums – 1 143 573 EUR.ESF finansējuma nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū ietvaros, t.sk.:1) kompleksajiem pasākumiem bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ietvaros.Kopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.] – 8 731 100 EUR; Valsts budžeta līdzfinansējums – 1 540 782 EUR; Privātais līdzfinansējums – 1 755 396 EUR.2) Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumu ietvaros.Kopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]– 30 236 026 EUR; valsts budžeta līdzfinansējums 5 335 769 EUR;3) subsidētās nodarbinātības pasākumu bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošajiem bezdarbniekiem ietvaros:Kopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]– 19 894 470 EUR; valsts budžeta līdzfinansējums 3 510 790 EUR;3.1.1.Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībai2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVA Finansējums nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros (SAM 7.2.1.)Kopējais finansējums 66 657 820 EUR, t.sk.ES budžeta speciālais piešķīrums jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 29 010 639 EUR,ESF finansējums – 32 000 000 EUR,valsts budžeta līdzfinansējums – 4 503 608 EUR unprivātais līdzfinansējums – 1 143 573 EUR.ESF finansējuma kompleksajiem pasākumiem bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ietvaros.Kopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]– 8 731 100 EUR; Valsts budžeta līdzfinansējums – 1 540 782 EUR4.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisAttīstīt sociālo uzņēmējdarbību4.1.Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicinot nodarbinātības iespējas, tostarp augsta darba tirgus riska grupām2020. gadsLMFM;</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM; EM; NVAESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]–ESF finansējums – 16 932 175 EUR;Valsts budžeta līdzfinansējums – 2 988 031 EUR4.1.1.Īstenot sociālās uzņēmējdarbības izmēģinājumprojektu2015. gadsIV cet. –2018. gadsIV cet.ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]–ESF finansējums – 16 932 175 EUR;Valsts budžeta līdzfinansējums – 2 988 031 EUR4.1.2.Izstrādāt likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu.2018. gadsI cet. –2018. gadsIII.cet.Esošā finansējuma ietvaros.5.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt reģionālās mobilitātes iespējas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai5.1.Sekmēt reģionālo mobilitāti ar mērķi veicināt ekonomisko mobilitāti ap ekonomiskajiem centriem2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVAESF finansējuma kompleksajiem pasākumiem bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ietvaros.Kopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.1.1.]– 8 731 100 EUR;</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts budžeta līdzfinansējums – 1 540 782 EUR5.1.1.Atbilstoši izvērtējumam pilnveidot izmēģinājuma projektu \"Darbs Latvijā\" un uzsākt patstāvīgu pasākuma īstenošanuII rīcības virziens - līdzsvarots darba tirgus6.Pamatnostādnēs definētais politikas mērķisPaplašināt informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm un uzlabot darba tirgus situācijas analīzes efektivitāti6.1.Palielināt informācijas pieejamību par brīvajām darba vietām2015. gadsIV cet.LMNVAValsts pamatbudžets (Esošā finansējuma ietvaros) – 14 940 EUR6.1.1.Informēt sabiedrību par iespējām reģistrēt brīvās darba vietas un informācijas pieejamību CV/Vakanču portālā6.2.Izvērtēt darba tirgus situāciju un ADTP pasākumu atbilstību darba tirgus situācijai2015. gadsIV cet. –2020. gadsIV cet.LM, EMNVAKopējais atbalsts darba tirgus izpētei, nabadzības risku un struktūras analīzei un situācijas monitoringam:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 9.2.1.]– 917 966 EUR;Valsts budžeta līdzfinansējums – 161 994 EUR6.2.1.Apzināt un izpētīt būtiskākās darba tirgus problēmas, kuru risināšanai nepieciešama dziļāka izpēte7.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPilnveidot sadarbības mehānismu labāku darba tirgus rezultātu nodrošināšanai7.1.Pilnveidota sadarbība nodarbinātības veicināšanai institūciju starpā2015. gadsIV cet.LMNVA; sociālie dienestiValsts pamatbudžets (Esošā finansējuma ietvaros)7.1.1.Izvērtēt NVA un sociālo dienestu sadarbības modeļa izmēģinājuma projekta rezultātus un pilnveidot patstāvīgas sadarbības iespējas2015. gadsIII cet.LMNVA; sociālie dienesti7.1.2.Izvērtēt iespēju paplašināt NVA īstenoto ADTP pasākumu nodrošināšanu ar kuponu metodi2015. gadsIV cet.LMNVA8.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaaugstināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju, pilnveidojot darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes8.1.Veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū ar apmācību palīdzību2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVAKopējais finansējums:ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 7.1.1.] – 81 963 841 EUR;Valsts budžeta līdzfinansējums – 14 464 208 EUR8.1.1.Izvērtēt izmēģinājuma projekta \"Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs\" rezultātus un veikt nepieciešamās izmaiņas2015. gadsII cet.LMNVAValsts pamatbudžets (Esošā finansējuma ietvaros)8.1.2.Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju un kompetences atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un indivīda interesēm2016. gadsI cet. –2022. gadsI cet.IZM84, LM ESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 8.4.1.]– ESF finansējums – 22 979 380 EUR;Valsts budžeta līdzfinansējums – 4 055 185 EUR8.1.3.Īstenot apmācības (t.sk. e-prasmes) un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem, t.sk. iesaistot darba devējus2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVAESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 7.1.1.] Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam\"ESF finansējums – 81 963 841 EURValsts budžeta līdzfinansējums – 12 185 719 EURPrivātais līdzfinansējums – 2 278 489 EUR9.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas reģistrētajiem bezdarbniekiem9.1.Sekmēt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu2015. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMNVAPašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanas pasākumi \"Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas\" ietvaros, Kopējais atbalsts \"Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai\" kopējais finansējums (Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 7.2.1]) – 29 010 639 EUR.Valsts budžeta līdzfinansējums 4 503 487 EUR un privātais līdzfinansējums 1 143 573 EUR9.1.2.Pilnveidot un īstenot NVA pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai atbilstoši veiktajam izvērtējumam10.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisVeicināt darba vietu kvalitātes uzlabošanos10.1.Īstenot pasākumus darba vietu kvalitātes uzlabošanās sekmēšanai2017. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.LMVDIESF, Darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" [SAM 7.3.1.]ES fondu finansējums – 10 746 951 EUR;Nacionālais līdzfinansējums – 1 896 521 EUR10.1.1.Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū2017. gadsI cet. –2020. gadsIV cet.10.1.2.Veikt padziļinātu izpēti par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanu2017. gadsIII cet. –2020. gadsIV cet.III rīcības virziens - nodarbinātību sekmējoša vide11.Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisIekļaujošai nodarbinātībai draudzīgākas darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmas attīstība11.1.Pilnveidot nodokļu un pabalstu sistēmu, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmēju situācijas uzlabošanai2020. gadsIV cet.LM;</p>\n<p class=\"lf-p\">FM Valsts pamatbudžets Atbilstoši koncepcijai \"Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu\"85 nepaliekamo minimumu palielinot no 75 euro līdz 129 euro, tas samazinās ieņēmumus 2017. gada kopbudžetā par 86,6 milj. EUR (pilna gada ietekme ir – 94,4 milj. EUR).8611.1.1.Veicināta pabalstu sistēmas pilnveidošana, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmējiem2015. gadsIV cet.LMFM11.1.2.Izstrādāts priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, sākot ar 2016. gadu, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu.2015. gads II cet.FMLM5 Politikas un darbības rezultāti87Politikas definētais mērķisNodrošināt sabalansētu un līdzsvarotu darba tirgus attīstību, veidot politiku, kas stimulē jaunu darba vietu radīšanu tautsaimniecībā, samazināt bezdarba izraisītās negatīvās sekas, palīdzēt atgriezties darba tirgū nelabvēlīgākā situācijā esošajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī pilnvērtīgi izmantot cilvēkresursu potenciālu.Nr.RezultātsRezultatīvais rādītājsBāzes vērtība2017. gads2020. gads1.Palielinājies nodarbinātības līmenis valstīNodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi, %)69,7%(2013)70,5%73%2.Palielinājies nodarbinātības līmenis vecuma grupā 55-64 gadiNodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā88 (55-64 gadi, %)54,8%(2013)PalielināsPalielinās3.Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarsIlgstošo bezdarbnieku īpatsvars no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem5.8%(2013)4.5%2.5%4.Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarsIlgstošo bezdarbnieku īpatsvars no visiem bezdarbniekiem8948.6(2013. gads)30%15%5.Samazinājušās darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiemDarba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem (%)9013,8%(2012. g.)SamazināsSamazinās6.Pieaug strādājošo reālās darba samaksas dinamikaStrādājošo reālās darba samaksas dinamika, % pret iepriekšējo gadu91100(2012)1061087.Samazinājies strādājošo nabadzības risksNabadzības riska indekss strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem929,6(2010)6,55I rīcības virziens - iekļaujošs darba tirgusNr.Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsBāzes vērtība201720201. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaplašināt pakalpojumu nodrošināšanu reģistrētajiem bezdarbniekiem, atbilstoši profilēšanas rezultātā identificētajām individuālajām vajadzībām1.1.Nodrošināt reģistrētajiem bezdarbniekiem mērķētākus ADTP pasākumus atbilstoši bezdarbnieku profilēšanas rezultātiemReģistrētie bezdarbnieki saņem individualizētu atbalsta pasākumu kopumu (darba meklēšanas atbalsts, iesaiste ADTP pasākumos) atbilstoši profilēšanas rezultātiemZiņojums par bezdarbnieku profilēšanas un piemērota darba kritēriju ieviešanas rezultātiem un iespējamiem priekšlikumiem to pilnveideix(2013)1x1.1.1.Nodrošināt mērķētāku atbalstu reģistrētajiem bezdarbniekiem, izvērtējot piedāvāto pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībāmIeviesti bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveidojumi (atbilstoši ziņojumā secinātajam)X(2013)1xVeikta ADTP grupēšana (paketēšana) atbilstoši mērķgrupu vajadzībāmx(2013)1xIeviesti jauni ADTP pasākumi atbilstoši mērķgrupu vajadzībāmx(2013)23Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars, kam piedāvāts atbalsts darba meklēšanai vai pakalpojumi atbilstoši profilēšanas rezultātiemx(2013)100%100%2. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaaugstināt karjeras pakalpojumu izmantošanas intensitāti karjeras plānošanas procesā2.1.Nodrošināt karjeras informāciju un atbalsta pasākumu kopumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām u.c.Uzlabots karjeras atbalsta pasākumu saturs, t.sk. pilnveidojot karjeras pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo informāciju par darba tirgus vidēja un īstermiņa prognozēmIzveidots un pilnveidots web-bāzēts Nodarbinātības barometrs2013x1xPilnveidots Nodarbinātības barometrs (sasaiste ar informāciju par izglītības iestādēm, skolēnu un studentu skaitu, izglītības kvalitātes rādītājiem)2013xx12.1.1.Stiprināt karjeras konsultāciju lomu darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvarosReģistrētajiem bezdarbniekiem mērķtiecīgāk piedāvāts karjeras attīstības atbalsts, ņemot vērā darba tirgus prognozesReģistrēto jauniešu bezdarbnieku īpatsvars, kas saņēmuši NVA karjeras konsultācijas78%(2012)95%95%Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars, kas saņēmuši NVA karjeras konsultācijas50%(2012)60%`70%3. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt riska grupu bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, risinot būtiskākos bezdarba iemeslus3.1.Sekmēt reģistrēto bezdarbnieku, kam ir pastāvīgas grūtības iekļauties darba tirgū, nodarbinātībuIzvērtēti ilgstošo bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju – aktivizācijas pasākumi un to aizstāšanas iespējas ar integrētiem risinājumiem, sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiemZiņojums par ilgstošo bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju – aktivizācijas pasākumiem, sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiemx(2013)1x3.1.1.Nodrošināt kvalitatīvu ADTP pasākumu īstenošanu, izvērtējot pasākumu rezultātus atbilstoši to mērķa grupai un pilnveidojot atbilstoši nepieciešamībaiBezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmējiem pieejams integrēts aktivizācijas pasākumu risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)Ieviests bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju aktivizācijas pasākumu integrēts risinājums (sadarbojoties NVA un sociālajiem dienestiem)x(2013)1xReģistrēto ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kas iesaistīti ADTP pasākumos36,5%(2012)45%50%Izstrādāts ziņojums ar priekšlikumiem integrētā risinājuma pilnveidošanaix(2013)1xSagatavoti priekšlikumi gados vecāku (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un sava potenciāla izmantošanaiIzstrādāta aktīvas novecošanas stratēģijax(2013)1xBalstoties uz Aktīvas novecošanas stratēģiju, izstrādāti un ieviesti jauni, un pilnveidoti esošie pasākumi gados vecāku (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un sava potenciāla izmantošanaiIeviesta aktīvas novecošanas stratēģijax(2013)x1Gados vecākie (50 gadi un vairāk) nodarbinātie un reģistrētie bezdarbnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki darba tirgū un pilnvērtīgāk izmanto savu potenciāluGados vecāko nodarbināto un NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars NVA īstenotajos pasākumos53%(2012)60%65%Pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi dati par ADTP pasākumu rezultātiem un priekšlikumiem pilnveidojumiemIzstrādāts ziņojums par nodarbinātības pasākumu jauniešiem pilnveidix(2013)11Izstrādāts ziņojums par neaktīvo jauniešu iesaistīšanas jauniešu garantijas pasākumos pilnveidix(2013)11Izstrādāts ziņojums par ADTP apmācību pasākumu īstenošanas rezultātiem un priekšlikumi izmaiņām.x(2013)11Uzturēts NVA mājas lapā pieejams web-rīks apmācību pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai1(2013)11Pilnveidoti pasākumi atbilstoši Ziņojumos par ADTP pasākumu īstenošanas rezultātiem iekļautajiem priekšlikumiem.x(2013)33Jaunieši, kas nemācās un nestrādā, iniciatīvas \"Jauniešu garantija\" pasākumu ietvaros ir uzlabojuši savu izglītības līmeni, ieguvuši darba pieredzi vai pastāvīgu darbavietuJauniešu skaits, kas ir iesaistīti iniciatīvas \"Jauniešu garantija\" pasākumos0(2013)216 41892 750Jaunieši – bezdarbnieki, kas pēc dalības \"Jauniešu garantijas\" pasākumā iesaistījušies izglītībā (apmācībā kvalifikācijas ieguvē) vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiJauniešu skaits0(2013)10500(kumul.)13428(kumul.)Izstrādāti priekšlikumi atbalsta dažādošanai bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu veida un smaguma)Izstrādāts ziņojums atbalsta dažādošanai bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitātix(2013)1xIeviesti ADTP pasākumi, kas paredz atbalsta dažādošanu bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk. Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu vaida un smaguma)Ieviestas izmaiņas pasākumā \"Pasākumi noteiktām personu grupām\"x(2013)1xIzvērtētas ieviestās izmaiņas ADTP pasākumos, kas paredz atbalsta dažādošanu bezdarbniekiem ar samazinātu produktivitāti (t.sk. Bezdarbniekiem ar invaliditāti atkarībā no funkcionālo traucējumu vaida un smaguma)Izstrādāts ziņojums un priekšlikumix(2013)1xPieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no invaliditātes grupām un veidaPakalpojumu skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti13 05117 000PalielināsMērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām ar invaliditātiSubsidētajās darba vietās nodarbināto personu ar invaliditāti skaits497(2012)600Palielinās (nodarbinātu personu skaits ar smagāku invaliditāti)Ieviests pasākums atbalstītā darba ieviešanai personām ar garīga rakstura traucējumiemNodarbinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits040PalielināsIzvērtēts ieviestais pasākums atbalstītā darba nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiemIzstrādāts ziņojums un priekšlikumix(2013)x14. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisAttīstīt sociālo uzņēmējdarbību4.1.Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicinot nodarbinātības iespējas, tostarp augsta darba tirgus riska grupāmVeicināta sociālās uzņēmējdarbības attīstība LatvijāĪstenots sociālās uzņēmējdarbības izmēģnājumprojekts0(2013)114.1.1.Īstenot sociālās uzņēmējdarbības izmēģinājumprojektu4.1.2.Izstrādāt likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu.Apstiprināts sociālo uzņēmējdarbību regulējošais ietvars.x(2013)1x5. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt reģionālās mobilitātes iespējas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai5.1.Sekmēt reģionālo mobilitāti ar mērķi veicināt ekonomisko mobilitāti ap ekonomiskajiem centriemReģistrētajiem bezdarbniekiem sniegts atbalsts darba uzsākšanai tuvējos ekonomiskajos centrosIesaistīto skaits reģionālās mobilitātes programmā \"Darbs Latvijā\"0(2012)1 6001 2005.1.1.Atbilstoši izvērtējumam pilnveidot izmēģinājuma projektu \"Darbs Latvijā\" un uzsākt patstāvīgu pasākuma īstenošanu5.1.2.Bezdarbnieku īpatsvars, kas pēc dalības pasākumā \"\"Darbs Latvijā\" turpina darba attiecības ar to pašu darba devēju93%(2013)90%90%II rīcības virziens – līdzsvarots darba tirgusNr.Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsBāzes vērtība201720206.Pamatnostādnēs definētais politikas mērķisPaplašināt informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm un uzlabot darba tirgus situācijas analīzes efektivitāti6.1.Palielināt informācijas pieejamību par brīvajām darba vietāmIzveidota vienota platforma un forums ekonomikas un darba tirgus attīstības tendenču monitoringam un prognozēšanaiIzveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmax(2013)016.1.1.Informēt sabiedrību par iespējām reģistrēt brīvās darba vietas un informācijas pieejamību CV/Vakanču portālāVeicināta informētība par CV/Vakanču portāla lietošanu un informācijas pieejamību, tajā skaitā ārvalstīsInformatīvie materiāli par CV/Vakanču portāla lietošanu un informācijas pieejamību12 000 bukleti un informatīvā lapa (2012)36 0000Veikti motivācijas pasākumi, lai darba devēji brīvās darba vietas reģistrētu NVA datu bāzē, tajā skaitā publiskajā sektorāReklāmas un sižeti/videoklipi pārraidīšanai Latvijas un ārvalstu medijosx(2012)vismaz 306.2.Izvērtēt darba tirgus situāciju un ADTP pasākumu atbilstību darba tirgus situācijaiPadziļināti izpētīta darba tirgus situācija un veiktas rekomendācijas situācijas uzlabošanaiVeikts pētījums par darba tirgus situāciju un īstenoto politiku1(2013)116.2.1.Apzināt un izpētīt būtiskākās darba tirgus problēmas, kuru risināšanai nepieciešama dziļāka izpēte7. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPilnveidot sadarbības mehānismu labāku darba tirgus rezultātu nodrošināšanai7.1.Pilnveidota sadarbība nodarbinātības veicināšanai institūciju starpāVeicināta NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbība kopīgo klientu apzināšanaiIzstrādāts modelis NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībaix(2013)1x7.1.1.Izvērtēt NVA un sociālo dienestu sadarbības modeļa izmēģinājuma projekta rezultātus un pilnveidot patstāvīgas sadarbības iespējasIeviests modelis NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībaix(2013)1x7.1.2.Izvērtēt iespēju paplašināt NVA īstenoto ADTP pasākumu nodrošināšanu ar kuponu metodiReģistrētajiem bezdarbniekiem ir iespēja izvēlēties izglītības iestādi, kurā apgūt profesionālās un neformālās izglītības programmas NVA pakalpojumu ietvarosReģistrēto bezdarbnieku īpatsvars, kas saņēmuši NVA pakalpojumus ar kuponu metodi20%(2012)30%30%8. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPaaugstināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju, pilnveidojot darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes8.1.Veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū ar apmācību palīdzībuPilnveidots bezdarbnieku apmācību pasākums \"Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs\"Ieviestas izmaiņas atbilstoši ziņojumā izstrādātajiem priekšlikumiemx(2013)1x8.1.1.Izvērtēt izmēģinājuma projekta \"Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs\" rezultātus un veikt nepieciešamās izmaiņas8.1.2.Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju un kompetences atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un indivīda interesēmPalielinājies pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvarsPieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25–64 gadu vecumā (%)936,5%(2013)9,5%15%8.1.3.Īstenot apmācības (t.sk. e-prasmes) un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem, t.sk. iesaistot darba devējusPaaugstināta bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumamKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās6088(2013) 24480 (2023)949. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisPalielināt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas reģistrētajiem bezdarbniekiem9.1.Sekmēt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanuSniegts atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanaiReģistrēto bezdarbnieku īpatsvars, kas iesaistīti NVA pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai0,3%(2012)0,5%1%9.1.2.Pilnveidot un īstenot NVA pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai atbilstoši veiktajam izvērtējumam10. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisVeicināt darba vietu kvalitātes uzlabošanos10.1.Īstenot pasākumus darba vietu kvalitātes uzlabošanās sekmēšanaiVeicināta darba attiecību jomas monitoringa attīstībaPētījums par jauno nodarbinātības formu (elastīgo) izplatību un ieviešanu darba tirgū00110.1.1.Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū10.1.2.Pētījums izmēģinājumprojekts par elastīgo darba formu piemērošanu praksē00110.1.2.Veikt padziļinātu izpēti par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanuPētījums par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanu001III rīcības virziens – nodarbinātību sekmējoša videNr.Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsBāzes vērtība2017202011. Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķisIekļaujošai nodarbinātībai draudzīgākas darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmas attīstība11.1.Pilnveidot nodokļu un pabalstu sistēmu, īpaši vēršot uzmanību uz mazo algu saņēmēju situācijas uzlabošanaiIzstrādāt priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanaiIzstrādāts un iesniegts MK konceptuāls ziņojums.x(2013)1x11.1.2.Izstrādāt priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu.6 Plānotā atbalsta sasaiste ar mērķgrupu vajadzībāmDatu avots: CSP (2013. gads) un NVA (reģistrētie bezdarbnieki – 2013. gada decembris)7 Sākotnējās ietekmes novērtējumsLīdz ar ekonomisko krīzi valstī būtiski izmainījās darba tirgus struktūra – strauji pieauga bezdarba līmenis, kritās nodarbinātības līmenis, kā arī samazinājās ekonomiskā aktivitāte.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai arī pēdējos gados ir vērojama ekonomiskās situācijas uzlabošanās, pozitīvās tendences darba tirgus rādītājos atspoguļojas ievērojami lēnāk, un joprojām saglabājas salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, īpaši iedzīvotāju grupu vidū, kas saskaras ar pastāvīgām grūtībām iekļauties darba tirgū vai kas ir pakļautas bezdarba un sociālās atstumtības riskam. Līdz ar to ir nepieciešama mērķtiecīga nodarbinātības politikas veidošana.IN pamatnostādnēs izvirzītie uzdevumi paredz līdzsvarota un iekļaujoša darba tirgus izveidi, vienlīdz svarīgu nozīmi pievēršot gan kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem radītājiem. Šādas virzības rezultātā līdz 2020. gadam paredzams sasniegt nodarbinātības līmeni 73% (vecuma grupā 20–64 gadi), vienlaikus uzlabojot situāciju attiecībā uz darba vietu kvalitāti, kam pamatā ir cienīga darba princips.Ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību un mainīgo darba tirgu, izvirzītie uzdevumi veicina mainīgajām darba tirgus prasībām pielāgoties spējīga darbaspēka attīstību. Šāda situācija prognozējama, ņemot vērā paredzēto darba tirgus padziļināto analīzi, piedāvāto ADTP pasākumu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un prognozēm, kā arī pastāvīgu valsts institūciju, darba devēju un darbinieku organizāciju sadarbību profesionālās izglītības un nodarbinātības jomā.Ņemot vērā izglītības sasaisti ar nodarbinātības iespējām, IN pamatnostādņu ietvaros izvirzīto uzdevumu īstenošanas rezultātā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni būs paaugstinājuši vai ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, kā arī papildinājuši prasmes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tā kā tiek prognozēta nepietiekamība darbaspēkam ar profesionālas ievirzes izglītību, apmācību pasākumi veicinās konkurētspēju darba tirgū. Tāpat šādā veidā būs iespējams nodrošināt darbaspēka ātru pielāgošanos darba tirgus mainīgajiem apstākļiem, ko papildus nodrošinās arī iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos.Vienlīdz svarīga loma ir karjeras atbalstam, kura mērķtiecīga īstenošanas rezultātā, profesijas izvēle un pilnveide balstīsies ne vien uz personiskajām iezīmēm, bet tiks ņemts vērā arī darba tirgus pieprasījums un prognozes. Turklāt arvien vairāk tiks veicināta preventīva pieeja un savlaicīga karjeras atbalsta sniegšana, nevis tikai kā viens no risinājumiem darba zaudēšanas gadījumā.Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu cilvēkkapitāla potenciālu, īstenojot pamatnostādnēs iekļautos uzdevumus, sagaidāma ne vien nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanās noteiktām iedzīvotāju grupām, bet arī iedzīvotāju novecošanās noteiktā darbaspēka piedāvājuma samazināšanās problēmas risināšana.Mērķētāks atbalsts līdz ar profilēšanas sistēmas ieviešanu nodrošinās klienta individuālai situācijai piemērotākā atbalsta sniegšanu, ņemot vērā katra klienta vajadzības pēc atbalsta sekmīgai atgriešanai darba tirgū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešamā atbalsta apmēra intensitāti nosakot, ņemot vērā klienta izglītības līmeni, prasmes, atbilstošu darba vietu pieejamību reģionā, kā arī sociālās atstumtības riska faktorus. Turklāt efektīvākais risinājums tiks sasniegts ne vien izvērtējot vēlamo ADTP pasākumu atbilstību individuālajām vajadzībām, bet arī sastādot individuālo pasākumu īstenošanas plānu, tādējādi nosakot optimālāko pasākumu īstenošanas secību. Savukārt pasākumu izvērtējums ļaus pilnveidot esošos pasākumus, tādējādi reaģējot uz jauniem izaicinājumiem un mazinot bezdarba līmeni, īpaši attiecībā uz reģistrēto bezdarbnieku riska grupām.Lai efektīvāk veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, tiks attīstīta sadarbība ar sociālajam dienestiem. Ņemot vērā, ka kopumā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinās, bet vienlaicīgi samērā lielas daļas ilgstošo bezdarbnieku bezdarba ilgums palielinās, šāda veida sadarbība kompleksi ļaus risināt bezdarba iemeslus.Aktīvas novecošanas stratēģijas izstrāde ļaus apzināt galvenos gados vecāku nodarbināto un reģistrēto bezdarbnieku bezdarba riskus un bezdarba iemeslus, kā arī izstrādāt nepieciešamos pasākumus konkurētspējas veicināšanai darba tirgū. Šāda pieeja ļaus efektīvāk izmantot pieejamo cilvēkkapitālu un tā potenciālu.Jauniešu situācija darba tirgū tiks uzlabota ar iniciatīvas \"Jauniešu garantija\" pasākumiem, kuru rezultātā tiks uzlabots jauniešu izglītības līmenis, iegūta darba pieredze, kā arī veicināta patstāvīga nodarbinātība. Šādā veidā tiks risināti galvenie bezdarba iemesli jauniešu vidū – darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis un darba pieredzes trūkums.Ņemot vērā personu ar invaliditāti grūtības iekļauties darba tirgū, kā arī sociālās atstumtības riskus, kas tiek saistīti ar bezdarbu, tiks veicināta mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt personām ar garīga rakstura invaliditāti būs atvieglots darba uzsākšanas posms, ko noteiks atbalsta pasākumu ieviešana. Šāda palīdzība ir būtiska, jo tieši sākuma periodā svarīgi veidot savstarpēju izpratni par iespējām un darba pienākumiem starp darba devēju un darba ņēmēju.Riska grupu bezdarbnieku iesaiste darba tirgū tiks veicināta arī līdz ar sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanu. Izvērtējums un priekšlikumi sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā būs pamats, lai īstenotu sociālās uzņēmējdarbības projektus. Šādā veidā darba tirgū tiks veicināta to iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, kuru patstāvīga iekārtošanās darbā ir apgrūtināta.Tā kā darba tirgus ietvaros būtiska nozīme ir darba apstākļiem, īpaša uzmanība tiek vērsta uz darba tiesību un darba aizsardzības jomas jautājumiem.</p></div>", "next": 238808}