📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt
2015. gada 18. jūnija likumu: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apdrošināšana — apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam;
2) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu);
3) apdrošinātājs — Latvijas Republikā reģistrēta:
a) komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk — apdrošināšanas sabiedrība),
b) ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu;
4) ārvalstu apdrošinātājs — ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;
5) galvenais aktuārs — apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles amatpersona, kas novērtē noslēgtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus un apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti;
6) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);
7) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);
8) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu);
9) tehniskās rezerves — atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanai aprēķinātās iespējamās apdrošinātāja saistības;
10) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:
a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā, vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita,
b) kontroles veidā,
c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;
11) dalībvalsts apdrošinātājs — ārvalsts apdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;
12) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;
13) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā;
14) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas darbojas kā:
a) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle,
b) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle;
15) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstī (ārpus dalībvalsts) reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;
16) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā reģistrēts apdrošināšanas komersants;
17) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:
a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,
b) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,
c) valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs iegādājies polisi ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu vai komandējumu saistītu risku,
d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums;
18) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;
19) personas, kas saistītas ar apdrošinātāju, — personas, kuras atbilst kādai no šādām pazīmēm:
a) personas, kurām apdrošinātājā ir būtiska līdzdalība, un šo personu — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni,
b) apdrošinātāja meitas sabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kurās apdrošinātājam ir būtiska ietekme,
c) apdrošinātāja valdes un padomes locekļi,
d) komercsabiedrības, kurās šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība;
20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:
a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,
b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,
c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;
21) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;
22) apdrošinātāja uzraudzības institūcija — kompetenta institūcija, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt ārvalstu apdrošinātāju uzraudzību savā mītnes (reģistrācijas) valstī;
23) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);
24) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;
25) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;
26) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;
27) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrēta apdrošināšanas komersanta filiāle vai kurā mītnes valsts apdrošināšanas komersants sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli;
28) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumā noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu;
29) likvidācija — tiesisku darbību kopums apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja (arī to filiāļu) brīvprātīgai vai obligātai darbības izbeigšanai, kura notiek likumā noteiktajā kārtībā un kuras gaitā tiek atsavināti apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja aktīvi, un ieņēmumi no šo aktīvu atsavināšanas tiek sadalīti starp kreditoriem un akcionāriem (dalībniekiem) likumā noteiktajā kārtībā;
30) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kurās iesaistītas apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un kuras skar vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja maksātspēju;
31) prasījumu un saistību neto ieskaits — pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība;
32) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas);
33) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja šīs meitas sabiedrības ir:
a) vienīgi apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs,
b) galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs;
34) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ārvalsts apdrošinātājs, ārvalsts pārapdrošinātājs, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs;
35) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura tiešā vai kontroles veidā ieguvusi 20 vai vairāk procentus balsstiesību kādā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā ieguvusi komercsabiedrībā līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;
36) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā tiešā vai kontroles veidā ir iegūti 20 vai vairāk procenti balsstiesību vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;
37) starptautiskā reitinga aģentūra — dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts) reģistrēta reitinga aģentūra, kura sniedz vērtējumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku finanšu drošību un kuras vērtējumus atzīst dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijas;
38) filiāles dalībvalsts — dalībvalsts, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības, dalībvalsts apdrošinātāja vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas apdrošinājusi risku;
39) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli, apņemas sniegt vai sniedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumus;
40) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
41) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles spēju pilnībā izpildīt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti.
(2) Likumā ir lietoti arī termini, kuri atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu", Pārapdrošināšanas likumā un Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 26.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 09.06.2005., 14.06.2007., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)
2.pants. (1) Likums nosaka apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, šo pakalpojumu un to sniedzēju tiesisko statusu, kā arī reglamentē pakalpojumu sniedzēju darbību, reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.
(2) Apdrošināšanas sabiedrību filiāļu darbības uzraudzību dalībvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.
(3) Kārtību, kādā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja bankrota gadījumā izbeidzama tā darbība un veicama likvidācija, regulē atsevišķs likums par maksātnespēju, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
(4) Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums par finanšu nodrošinājumu.
3
(17.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
3.pants. (1) Šis likums neattiecas uz:
1) valsts sociālo apdrošināšanu;
2) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem;
3) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem, kurus personai sniedz fiziskās un juridiskās personas, kas nav apdrošinātāji;
4) fizisko un juridisko personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:
a) transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,
b) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,
c) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi;
5) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir noslēgts sadarbības līgums.
(2) Šā likuma prasības netiek piemērotas:
1) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu tikai šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:
a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem,
b) apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms gadā nepārsniedz piecus miljonus euro,
c) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas risks nav iekļauts kā šā likuma 12.1 pantā minētais papildrisks;
2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:
a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem sniedzamo labumu vai palīdzību no citām personām, kuras uzņemas saistības šīs savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru vārdā,
b) trīs pārskata gadus pēc kārtas apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms nepārsniedz gadā piecus miljonus euro;
3) komercsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus, nodrošinot palīdzību personām Latvijas Republikas teritorijā, un kuru kopējie ienākumi no šo pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz gadā 200 000 euro.
(3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības uzraudzību, ja attiecīgā savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība ievēro šā panta otrās daļas 1. un 2.punkta prasības. Ja šīs prasības netiek ievērotas, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai jāsaņem licence apdrošināšanas veikšanai.
4
(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
4.pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad ar likumu ir noteikts citādi. Apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina kārtību apdrošinātā riska parakstīšanai un apdrošināšanas prēmijas noteikšanai un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.
(2) (Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)
(3) (Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)
5
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)
5.pants. (1) Apdrošināšanas prēmiju un pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā un pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai.
(2) Ja netiek pildītas šā panta pirmās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle maina noteiktās prēmiju likmes.
(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai prasībai.
6
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
5.1 pants. (1) Aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no:
1) dzimuma;
2) sievietes grūtniecības vai atrašanās pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.
(2) (Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)
(3) (Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)
(4) (Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)
(5) (Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)
7
(19.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2012. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2012.)
6.pants. Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.
8
(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
6.1 pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus Latvijas Republikā.
(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus attiecīgajā valstī.
9
(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
7.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle:
1) veic apdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos;
2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, nedalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem;
3) veic uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanu.
(2) Apdrošināšanas komersants nedrīkst:
1) veikt cita veida komercdarbību, izņemot likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus;
2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību;
3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto, apdrošinājuma ņēmēju un trešo personu, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.
(3) Apdrošināšanas komersants var sniegt starpnieka pakalpojumus nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī noteikti par obligātiem, ja:
1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā;
2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu.
(4) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā, un aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts apdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
10
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.05.2002., 27.03.2003., 16.12.2004., 09.06.2005., 14.06.2007. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
8.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. Šis ierobežojums neattiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja to veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai.
(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, var pieprasīt un saņemt licences nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai.
(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, apdrošināšanas prēmiju vai citas apdrošināšanas līguma summas aprēķina, izmantojot aktuārmatemātikas metodes. Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu:
1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, veselību vai fizisko stāvokli, kā arī gadījumos, ja apdrošinātais miris vai noslēdzis laulību, ja piedzimis apdrošinātā bērns vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums;
2) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām;
3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;
4) tirgum piesaistīto šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto apdrošināšanu.
11
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)
8.1 pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas komersantiem, kuri ir tiesīgi nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.
(2) Apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.
(3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietverama informācija, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
12
(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
8.2 pants. (1) Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas informē apdrošinājuma ņēmēju par savu mītnes (reģistrācijas) valsti un juridisko adresi.
(2) Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju.
(3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu.
(4) Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežģītībai noskaidro klienta prasības.
(5) Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var ietekmēt klienta intereses.
(6) Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā.
(7) Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums pierādīt šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildi. Apdrošinājuma ņēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja saskaņotā veidā ir pietiekams apliecinājums šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildei, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs pierāda pretējo.
13
(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
8.3 pants. (1) Darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbības nodrošināšanai un apdrošināšanas veikšanai, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst deleģēt:
1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju pienākumus;
2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;
3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina licencē apdrošināšanas veikšanai atļauto apdrošināšanas veikšanu.
(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleģēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle plāno deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
(3) Ārpakalpojumi, par kuriem saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms to deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam informējama Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir:
1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedības kārtošana;
2) informācijas tehnoloģiju uzturēšana;
3) pārvaldības organizēšana;
4) ieguldījumu veikšana;
5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;
6) apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.
(4) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējā revīzijas dienesta pienākumus drīkst deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.
(5) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot tam dokumentu, kurā ietverta ārpakalpojuma saņemšanas politika un ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūra, un ārpakalpojuma līguma projektu. Ja ārpakalpojuma saņemšanas politikā, ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūrā vai ārpakalpojuma līgumā tiek izdarīti grozījumi, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.
14
(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
8.4 pants. (1) Šā likuma 8.3 panta trešajā daļā noteikto ārpakalpojumu līgumā nosaka:
1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;
2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;
3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:
a) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
b) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
c) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,
d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iespēju veikt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību,
e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida pieprasījuma saņemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu;
4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.
(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu saņemšanas politiku un procedūru. Tajā nosaka:
1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;
2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;
3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;
4) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcību, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.
(4) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle 30 dienu laikā no visu šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.
15
(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)
8.5 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:
1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;
2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto likumiskās intereses;
3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles statūtos vai citos apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;
4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt tai likumā noteiktās funkcijas;
5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.
(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties izbeidz jebkuru spēkā esošu ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka:
1) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;
2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;
3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi;
4) iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
(5) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.
(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbību saistīto risku pārvaldīšanu.
(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida piekrišanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.
(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par aizliegumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei novērst trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, vai par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
16
(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)
8.6 pants. Apdrošināšanas komersantam un šā likuma 127.panta pirmajā daļā minētajām personām nedrīkst piederēt kaptīvs pārapdrošinātājs.
17
(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
8.7 pants. (1) Apdrošinātājs maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai maksājumus no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas šādā apmērā:
1) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu;
2) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām;
3) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.
(4) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.
(5) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā.
18
(16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013. Sk. pārejas noteikumu 30.punktu)
II nodaļa
Apdrošinātāja licencēšana
9.pants. (1) Apdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai persona, kura saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.
(2) Licenci apdrošināšanas veikšanai izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību.
(3) Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā licence apdrošināšanas veikšanai ir derīga dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli.
19
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
9.1 pants. Tiesības lūgt licenci apdrošināšanas veikšanai ir:
1) komercsabiedrībai akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrībai, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā;
2) nedalībvalsts apdrošinātājam, kas atver filiāli Latvijas Republikā;
3) apdrošinātājam, kas saņēmis licenci apdrošināšanas veikšanai un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus citos apdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tas vēl nav saņēmis licenci.
20
(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
10.pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.
(2) Licenci izsniedz, ja:
1) nedalībvalsts apdrošinātājs atbilst šādām prasībām:
a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus mītnes (reģistrācijas) valstī saskaņā ar attiecīgās valsts likumu,
b) tas reģistrē Latvijas Republikā savu filiāli,
c) tas apņemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem,
d) tas ieceļ nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām,
e) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti naudas līdzekļi šā likuma 32.panta 1.1 daļas 3.punktā noteiktajā apmērā, no kuriem 25 procenti noguldīti Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē kā drošības nauda,
f) tas apņemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei noteiktās maksātspējas normas;
2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu un sadarbību apdrošināšanas uzraudzības jomā.
(3) Lai saņemtu licenci, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:
1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas veidu, kuram nepieciešama licence;
2) paziņojumu par šā panta otrās daļas 1.punktā minēto prasību ievērošanu;
3) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu);
4) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles nolikumu;
5) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekļu iemaksu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē noteiktā garantijas fonda minimālā lieluma izveidei un drošības naudas noguldīšanu;
6) darbības plānu pirmajiem trim gadiem. Plānā ietver:
a) plānotās apdrošināšanas raksturojumu,
b) polišu paraugus,
c) tarifu aprēķināšanas metodiku,
d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,
e) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu,
f) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai,
g) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā,
h) ieguldījumu veidošanas kārtību un nosacījumus;
7) pārvaldības sistēmas pamatelementu aprakstu, kurā ietverta:
a) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, filiāles struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,
b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,
c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,
d) vadības informācijas sistēmas apraksts,
e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,
f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,
g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,
h) šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra;
8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju darbības gadu pārskatus;
9) ziņas par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.
(4) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, tā papildus iesniedz šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto informāciju. Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziņo nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kas pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
(41) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata iesniegumu un triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt licenci šādos gadījumos:
1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;
2) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;
3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
4) saskaņā ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt filiāles uzraudzības funkcijas;
5) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;
6) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekļi iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo naudas līdzekļu tiesiska ieguve;
7) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;
8) nedalībvalsts apdrošinātājs īsteno sava finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.
(7) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:
1) šā panta trešās daļas 1. un 3.punktā minētos dokumentus;
2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai;
3) darbības plānu vienam gadam tam apdrošināšanas veidam, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta trešās daļas 6.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinu attiecīgajam apdrošināšanas veidam un tehnisko rezervju plānoto apmēru.
21
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2004., 16.12.2004., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
11.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, ievērojot šajā pantā ietvertās prasības, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju:
1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli;
2) darbības plāns trim gadiem, piedāvātie pakalpojumi un filiāles organizatoriskā struktūra;
3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adrese dalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);
4) ziņas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (persona, kura, pieņemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas saistības);
5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:
a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī,
b) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību, izņemot šā panta 3.1 daļā noteiktos gadījumus.
(31) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos:
1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;
2) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību;
3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām;
4) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;
5) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.
(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj neiesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā triju mēnešu laikā pēc visas likumā minētās informācijas saņemšanas nosūta apdrošināšanas sabiedrībai attiecīgo lēmumu.
(41) Ja apdrošināšanas sabiedrība uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos:
1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību;
2) apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbība dalībvalstī neļauj nodrošināt Latvijas Republikas apdrošinātāju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbības uzraudzību dalībvalstī;
3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī ar filiāles starpniecību apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.
(5) Filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija divu mēnešu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.
(6) Pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.
(7) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija var pieņemt 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas sabiedrības paziņojuma saņemšanas attiecīgi šā panta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.
22
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 24.11.2005. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
11.1 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.
(2) Lai saņemtu atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda:
1) filiāles adresi nedalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);
2) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;
3) filiāles organizatorisko struktūru;
4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto dokumentu saņemšanas.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī šādos gadījumos:
1) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);
2) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;
3) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;
4) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;
5) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas;
6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju;
7) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;
8) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.
(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaka izsniegt atļauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.
23
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
11.2 pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāsaņem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojums, kurā ietverta šā likuma 11.panta otrajā daļā minētā informācija. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.
(2) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai pēc pirmajā daļā norādītā divu mēnešu termiņa beigām.
24
(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003. Sk. pārejas noteikumus.)
11.3 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā ietver šādu informāciju:
1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;
2) apdrošināmie riski.
(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:
1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī;
2) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas nosūta to dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietverts:
1) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību;
2) apdrošināšanas veidi, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;
3) apdrošināmie riski, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt dalībvalstī;
4) šā panta trešajā daļā minētā informācija, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
(41) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos:
1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;
2) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;
3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.
(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā norāda atteikuma iemeslu.
(6) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai.
(61) Ja apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos:
1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu;
2) apdrošināšanas sabiedrības darbība neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības uzraudzību;
3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.
(7) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā paziņojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības.
25
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)
11.4 pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saņēmis attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par šā likuma 11.3 panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(2) Ja paziņojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par grozījumiem.
(3) Dalībvalsts apdrošinātājam, kurš ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 6., 7., 11.2, 11.3, 11.4, 29.2 panta, VIII, X un XI nodaļas, 99.1 un 109.1 panta un XIV nodaļas noteikumi.
26
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)
11.5 pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 11.2, 11.4 un 13.panta prasības. Lielos riskus nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā apdrošināšanas veidus vai apdrošinājuma ņēmēju.
27
(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003. Sk. pārejas noteikumus.)
11.6 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdroš …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.