Zaudējis spēku - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšana — apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam; 2) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu); 3) apdrošinātājs — Latvijas Republikā reģistrēta:

1. a)komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk — apdrošināšanas sabiedrība),
2. b)ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; 4) ārvalstu apdrošinātājs — ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 5) galvenais aktuārs — apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles amatpersona, kas novērtē noslēgtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus un apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti; 6) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu); 7) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu); 8) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu); 9) tehniskās rezerves — atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanai aprēķinātās iespējamās apdrošinātāja saistības; 10) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:
3. a)dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā, vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita,
4. b)kontroles veidā,
5. c)ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 11) dalībvalsts apdrošinātājs — ārvalsts apdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 12) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 13) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā; 14) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas darbojas kā:
6. a)dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle,
7. b)nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle; 15) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstī (ārpus dalībvalsts) reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 16) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā reģistrēts apdrošināšanas komersants; 17) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:
8. a)valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,
9. b)transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,
10. c)valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs iegādājies polisi ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu vai komandējumu saistītu risku,
11. d)visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums; 18) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā; 19) personas, kas saistītas ar apdrošinātāju, — personas, kuras atbilst kādai no šādām pazīmēm:
12. a)personas, kurām apdrošinātājā ir būtiska līdzdalība, un šo personu — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni,
13. b)apdrošinātāja meitas sabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kurās apdrošinātājam ir būtiska ietekme,
14. c)apdrošinātāja valdes un padomes locekļi,
15. d)komercsabiedrības, kurās šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība; 20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:
16. a)šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,
17. b)šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,
18. c)starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības; 21) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 22) apdrošinātāja uzraudzības institūcija — kompetenta institūcija, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt ārvalstu apdrošinātāju uzraudzību savā mītnes (reģistrācijas) valstī; 23) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu); 24) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību; 25) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība; 26) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga sniegt apdrošināšanas pakalpojumus; 27) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrēta apdrošināšanas komersanta filiāle vai kurā mītnes valsts apdrošināšanas komersants sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli; 28) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumā noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu; 29) likvidācija — tiesisku darbību kopums apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja (arī to filiāļu) brīvprātīgai vai obligātai darbības izbeigšanai, kura notiek likumā noteiktajā kārtībā un kuras gaitā tiek atsavināti apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja aktīvi, un ieņēmumi no šo aktīvu atsavināšanas tiek sadalīti starp kreditoriem un akcionāriem (dalībniekiem) likumā noteiktajā kārtībā; 30) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kurās iesaistītas apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un kuras skar vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja maksātspēju; 31) prasījumu un saistību neto ieskaits — pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība; 32) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas); 33) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja šīs meitas sabiedrības ir:
19. a)vienīgi apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs,
20. b)galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs; 34) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ārvalsts apdrošinātājs, ārvalsts pārapdrošinātājs, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs; 35) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura tiešā vai kontroles veidā ieguvusi 20 vai vairāk procentus balsstiesību kādā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā ieguvusi komercsabiedrībā līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 36) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā tiešā vai kontroles veidā ir iegūti 20 vai vairāk procenti balsstiesību vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 37) starptautiskā reitinga aģentūra — dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts) reģistrēta reitinga aģentūra, kura sniedz vērtējumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku finanšu drošību un kuras vērtējumus atzīst dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijas; 38) filiāles dalībvalsts — dalībvalsts, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības, dalībvalsts apdrošinātāja vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas apdrošinājusi risku; 39) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli, apņemas sniegt vai sniedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumus; 40) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem. 41) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles spēju pilnībā izpildīt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti.

(2)Likumā ir lietoti arī termini, kuri atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu", Pārapdrošināšanas likumā un Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 26.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 09.06.2005., 14.06.2007., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.) 2.pants.

(1)Likums nosaka apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, šo pakalpojumu un to sniedzēju tiesisko statusu, kā arī reglamentē pakalpojumu sniedzēju darbību, reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.

(2)Apdrošināšanas sabiedrību filiāļu darbības uzraudzību dalībvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

(3)Kārtību, kādā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja bankrota gadījumā izbeidzama tā darbība un veicama likvidācija, regulē atsevišķs likums par maksātnespēju, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(4)Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums par finanšu nodrošinājumu. 3 (17.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 11.01.
3. Sk. pārejas noteikumus.) 3.pants.

(1)Šis likums neattiecas uz: 1) valsts sociālo apdrošināšanu; 2) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem; 3) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem, kurus personai sniedz fiziskās un juridiskās personas, kas nav apdrošinātāji; 4) fizisko un juridisko personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:

1. a)transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,
2. b)transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,
3. c)transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi; 5) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir noslēgts sadarbības līgums.

(2)Šā likuma prasības netiek piemērotas: 1) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu tikai šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

1. a)statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem,
2. b)apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms gadā nepārsniedz piecus miljonus euro,
3. c)civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas risks nav iekļauts kā šā likuma 12.1 pantā minētais papildrisks; 2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:
4. a)statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem sniedzamo labumu vai palīdzību no citām personām, kuras uzņemas saistības šīs savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru vārdā,
5. b)trīs pārskata gadus pēc kārtas apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms nepārsniedz gadā piecus miljonus euro; 3) komercsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus, nodrošinot palīdzību personām Latvijas Republikas teritorijā, un kuru kopējie ienākumi no šo pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz gadā 200 000 euro.

(3)Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības uzraudzību, ja attiecīgā savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība ievēro šā panta otrās daļas

1. un 2.punkta prasības. Ja šīs prasības netiek ievērotas, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai jāsaņem licence apdrošināšanas veikšanai. 4 (16.12.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 4.pants.

(1)Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad ar likumu ir noteikts citādi. Apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina kārtību apdrošinātā riska parakstīšanai un apdrošināšanas prēmijas noteikšanai un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2)(Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)

(3)(Izslēgta ar 27.03.

1. likumu.) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.
2. un 16.12.
3. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 5.pants.

(1)Apdrošināšanas prēmiju un pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā un pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai.

(2)Ja netiek pildītas šā panta pirmās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle maina noteiktās prēmiju likmes.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai prasībai. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 5.1 pants.

(1)Aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no: 1) dzimuma; 2) sievietes grūtniecības vai atrašanās pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(2)(Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)

(3)(Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)

(4)(Izslēgta ar 20.09.2012. likumu)

(5)(Izslēgta ar 20.09.

1. likumu) 7 (19.02.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2012.) 6.pants. Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus. 8 (24.11.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 6.1 pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus attiecīgajā valstī. 9 (12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 7.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle: 1) veic apdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos; 2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, nedalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem; 3) veic uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanu.

(2)Apdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt cita veida komercdarbību, izņemot likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus; 2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību; 3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto, apdrošinājuma ņēmēju un trešo personu, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.

(3)Apdrošināšanas komersants var sniegt starpnieka pakalpojumus nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī noteikti par obligātiem, ja: 1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā; 2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu.

(4)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā, un aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts apdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.05.2002., 27.03.2003., 16.12.2004., 09.06.2005., 14.06.2007. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 8.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. Šis ierobežojums neattiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja to veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, var pieprasīt un saņemt licences nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, apdrošināšanas prēmiju vai citas apdrošināšanas līguma summas aprēķina, izmantojot aktuārmatemātikas metodes. Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu: 1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, veselību vai fizisko stāvokli, kā arī gadījumos, ja apdrošinātais miris vai noslēdzis laulību, ja piedzimis apdrošinātā bērns vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums; 2) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām; 3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem; 4) tirgum piesaistīto šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto apdrošināšanu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 8.1 pants.

(1)Vienīgi apdrošināšanas komersantiem, kuri ir tiesīgi nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.

(2)Apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.

(3)Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietverama informācija, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. 12 (12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 8.2 pants.

(1)Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas informē apdrošinājuma ņēmēju par savu mītnes (reģistrācijas) valsti un juridisko adresi.

(2)Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju.

(3)Šā panta pirmās un otrās daļas prasības neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu.

(4)Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežģītībai noskaidro klienta prasības.

(5)Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var ietekmēt klienta intereses.

(6)Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(7)Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums pierādīt šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildi. Apdrošinājuma ņēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja saskaņotā veidā ir pietiekams apliecinājums šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildei, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs pierāda pretējo. 13 (16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 8.3 pants.

(1)Darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbības nodrošināšanai un apdrošināšanas veikšanai, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst deleģēt: 1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju pienākumus; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina licencē apdrošināšanas veikšanai atļauto apdrošināšanas veikšanu.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleģēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle plāno deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

(3)Ārpakalpojumi, par kuriem saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms to deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam informējama Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir: 1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedības kārtošana; 2) informācijas tehnoloģiju uzturēšana; 3) pārvaldības organizēšana; 4) ieguldījumu veikšana; 5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana; 6) apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

(4)Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējā revīzijas dienesta pienākumus drīkst deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(5)Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot tam dokumentu, kurā ietverta ārpakalpojuma saņemšanas politika un ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūra, un ārpakalpojuma līguma projektu. Ja ārpakalpojuma saņemšanas politikā, ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūrā vai ārpakalpojuma līgumā tiek izdarīti grozījumi, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. 14 (16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 8.4 pants.

(1)Šā likuma 8.3 panta trešajā daļā noteikto ārpakalpojumu līgumā nosaka: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

1. a)apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
2. b)apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
3. c)apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,
4. d)ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iespēju veikt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību,
5. e)ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida pieprasījuma saņemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu; 4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu saņemšanas politiku un procedūru. Tajā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus; 4) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcību, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(4)Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle 30 dienu laikā no visu šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai. 15 (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 8.5 pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles statūtos vai citos apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt tai likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2)Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties izbeidz jebkuru spēkā esošu ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka: 1) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi; 4) iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6)Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7)Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida piekrišanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(8)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par aizliegumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei novērst trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, vai par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 16 (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 8.6 pants. Apdrošināšanas komersantam un šā likuma 127.panta pirmajā daļā minētajām personām nedrīkst piederēt kaptīvs pārapdrošinātājs. 17 (12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 8.7 pants.

(1)Apdrošinātājs maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai maksājumus no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas šādā apmērā: 1) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu; 2) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām; 3) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(4)Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(5)Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā. 18 (16.05.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.
2. Sk. pārejas noteikumu 30.punktu) II nodaļa Apdrošinātāja licencēšana 9.pants.

(1)Apdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai persona, kura saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.

(2)Licenci apdrošināšanas veikšanai izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību.

(3)Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā licence apdrošināšanas veikšanai ir derīga dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.

1. un 05.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 9.1 pants. Tiesības lūgt licenci apdrošināšanas veikšanai ir: 1) komercsabiedrībai akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrībai, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā; 2) nedalībvalsts apdrošinātājam, kas atver filiāli Latvijas Republikā; 3) apdrošinātājam, kas saņēmis licenci apdrošināšanas veikšanai un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus citos apdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tas vēl nav saņēmis licenci. 20 (05.06.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 10.pants.

(1)Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.

(2)Licenci izsniedz, ja: 1) nedalībvalsts apdrošinātājs atbilst šādām prasībām:

1. a)tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus mītnes (reģistrācijas) valstī saskaņā ar attiecīgās valsts likumu,
2. b)tas reģistrē Latvijas Republikā savu filiāli,
3. c)tas apņemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem,
4. d)tas ieceļ nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām,
5. e)nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti naudas līdzekļi šā likuma 32.panta 1.1 daļas 3.punktā noteiktajā apmērā, no kuriem 25 procenti noguldīti Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē kā drošības nauda,
6. f)tas apņemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei noteiktās maksātspējas normas; 2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu un sadarbību apdrošināšanas uzraudzības jomā.

(3)Lai saņemtu licenci, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas veidu, kuram nepieciešama licence; 2) paziņojumu par šā panta otrās daļas 1.punktā minēto prasību ievērošanu; 3) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu); 4) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles nolikumu; 5) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekļu iemaksu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē noteiktā garantijas fonda minimālā lieluma izveidei un drošības naudas noguldīšanu; 6) darbības plānu pirmajiem trim gadiem. Plānā ietver:

1. a)plānotās apdrošināšanas raksturojumu,
2. b)polišu paraugus,
3. c)tarifu aprēķināšanas metodiku,
4. d)tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,
5. e)cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu,
6. f)darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai,
7. g)pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā,
8. h)ieguldījumu veidošanas kārtību un nosacījumus; 7) pārvaldības sistēmas pamatelementu aprakstu, kurā ietverta:
9. a)nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, filiāles struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,
10. b)grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,
11. c)finanšu risku pārvaldīšanas politika,
12. d)vadības informācijas sistēmas apraksts,
13. e)informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,
14. f)iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,
15. g)neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,
16. h)šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra; 8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju darbības gadu pārskatus; 9) ziņas par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4)Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, tā papildus iesniedz šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto informāciju. Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziņo nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kas pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(41)Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(5)Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata iesniegumu un triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

(6)Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt licenci šādos gadījumos: 1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 2) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 4) saskaņā ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt filiāles uzraudzības funkcijas; 5) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 6) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekļi iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo naudas līdzekļu tiesiska ieguve; 7) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību; 8) nedalībvalsts apdrošinātājs īsteno sava finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(7)Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) šā panta trešās daļas

1. un 3.punktā minētos dokumentus; 2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai; 3) darbības plānu vienam gadam tam apdrošināšanas veidam, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta trešās daļas 6.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinu attiecīgajam apdrošināšanas veidam un tehnisko rezervju plānoto apmēru. 21 (27.03.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2004., 16.12.2004., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.
3. un 05.06.
4. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 11.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, ievērojot šajā pantā ietvertās prasības, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju: 1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli; 2) darbības plāns trim gadiem, piedāvātie pakalpojumi un filiāles organizatoriskā struktūra; 3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adrese dalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai); 4) ziņas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (persona, kura, pieņemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas saistības); 5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju: a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī, b) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību, izņemot šā panta 3.1 daļā noteiktos gadījumus.

(31)Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos: 1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 2) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību; 3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām; 4) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns; 5) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(4)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj neiesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā triju mēnešu laikā pēc visas likumā minētās informācijas saņemšanas nosūta apdrošināšanas sabiedrībai attiecīgo lēmumu.

(41)Ja apdrošināšanas sabiedrība uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos: 1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību; 2) apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbība dalībvalstī neļauj nodrošināt Latvijas Republikas apdrošinātāju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbības uzraudzību dalībvalstī; 3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī ar filiāles starpniecību apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

(5)Filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija divu mēnešu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.

(6)Pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

(7)Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 2.,

1. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija var pieņemt 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas sabiedrības paziņojuma saņemšanas attiecīgi šā panta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu. 22 (27.03.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 24.11.
3. un 05.06.
4. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 11.1 pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

(2)Lai saņemtu atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda: 1) filiāles adresi nedalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai); 2) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām; 3) filiāles organizatorisko struktūru; 4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto dokumentu saņemšanas.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī šādos gadījumos: 1) (izslēgts ar 16.12.

1. likumu); 2) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 3) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību; 4) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma
2. un 21.pantā noteiktajām prasībām; 5) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas; 6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju; 7) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns; 8) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(5)Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(6)Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaka izsniegt atļauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu. 23 (27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 11.2 pants.

(1)Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāsaņem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojums, kurā ietverta šā likuma 11.panta otrajā daļā minētā informācija. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2)Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai pēc pirmajā daļā norādītā divu mēnešu termiņa beigām. 24 (27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003. Sk. pārejas noteikumus.) 11.3 pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā ietver šādu informāciju: 1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus; 2) apdrošināmie riski.

(3)Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju: 1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī; 2) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas nosūta to dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietverts: 1) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību; 2) apdrošināšanas veidi, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus; 3) apdrošināmie riski, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt dalībvalstī; 4) šā panta trešajā daļā minētā informācija, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(41)Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos: 1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 2) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns; 3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(5)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(6)Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai.

(61)Ja apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos: 1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu; 2) apdrošināšanas sabiedrības darbība neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības uzraudzību; 3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

(7)Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā paziņojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības. 25 (27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 11.4 pants.

(1)Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saņēmis attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par šā likuma 11.3 panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2)Ja paziņojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par grozījumiem.

(3)Dalībvalsts apdrošinātājam, kurš ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 6., 7., 11.2, 11.3, 11.4, 29.2 panta, VIII, X un XI nodaļas, 99.1 un 109.1 panta un XIV nodaļas noteikumi. 26 (27.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 11.5 pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 11.2, 11.4 un 13.panta prasības. Lielos riskus nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā apdrošināšanas veidus vai apdrošinājuma ņēmēju. 27 (27.03.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.
4. Sk. pārejas noteikumus.) 11.6 pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaņā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas apdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi.

(2)Dalībvalsts apdrošinātājs, kura mītnes (reģistrācijas) valsts ir Šveices Konfederācija un kurš vēlas atvērt filiāli Latvijas Republikā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Latvijas Republikā atver un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaņā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas citu dalībvalstu apdrošinātājiem attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi. 28 (09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.) 12.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licences šādiem apdrošināšanas veidiem: 1) nelaimes gadījumu apdrošināšanai; 2) veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām); 3) sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai; 4) dzelzceļa transporta apdrošināšanai; 5) gaisakuģu apdrošināšanai; 6) kuģu apdrošināšanai; 7) kravu apdrošināšanai; 8) īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5.,

1. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas); 9) īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5.,
2. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izņemot šā panta pirmās daļas 8.punktā minētos); 10) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 11) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 12) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 13) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 14) kredītu apdrošināšanai; 15) galvojumu apdrošināšanai; 16) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai; 17) juridisko izdevumu apdrošināšanai; 18) palīdzības apdrošināšanai; 19) dzīvības apdrošināšanai.

(2)Licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi, ievērojot šā likuma 12.1 panta nosacījumus.

(21)Pēc apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pieprasījuma, saņemot licenci, tajā norāda tos riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nevēlas apdrošināt.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izvērtējot apdrošināšanas sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minētajā dokumentā ietverto informāciju, ir tiesīga apdrošināto interešu aizsardzības nolūkā licencē apdrošināšanas veikšanai noteikt pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 12.1 pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kura ir saņēmusi licenci iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanai kādā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā veidā, attiecībā uz kuru ir saņemta licence; 2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saņemta licence; 3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu.

(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz kredītu un galvojumu apdrošināšanas veidiem.

(3)Juridiskos izdevumus bez atsevišķas licences saņemšanas var apdrošināt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu un kuģu apdrošināšanu, ja tiek izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi. 30 (01.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 12.2 pants. Par palīdzības apdrošināšanu uzskatāma apdrošināšana, kas paredz saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nekavējoties nodrošināt apdrošinātajam palīdzības sniegšanu, ja viņš ir nokļuvis grūtībās ārvalstu ceļojuma laikā ārpus savas mītnes zemes. Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam. Apdrošinātājs, kas veic palīdzības apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir personāls un aprīkojums (ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu), kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību savlaicīgu izpildi šajā apdrošināšanas veidā. 31 (16.12.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 12.3 pants.

(1)Licenci apdrošināšanas veikšanai izsniedz, ja persona atbilst šādām prasībām: 1) tā ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība, Eiropas komercsabiedrība vai ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība; 2) tā plāno veikt apdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu; 3) tā nodrošina pašu līdzekļus šā likuma 32.panta 1.1 daļā noteiktajā apmērā; 4) tā pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 31.pantā noteiktās maksātspējas prasības izpildi; 5) tā pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības amatpersonas atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas, 21.panta pirmās daļas un 22.panta pirmās daļas prasībām; 6) tā ir iesniegusi šā likuma 13.panta pirmajā daļā norādītos dokumentus; 7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

(2)Licenci apdrošināšanas veikšanai citā apdrošināšanas veidā izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) tā pierāda, ka izpilda šā likuma 31.pantā noteikto maksātspējas prasību; 2) tā ir iesniegusi šā likuma 13.panta otrajā daļā norādītos dokumentus; 3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos. 32 (05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 13.pants.

(1)Lai saņemtu licenci apdrošināšanas veikšanai, jaunizveidotā apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) iesniegumu par licences izsniegšanu vienam vai vairākiem apdrošināšanas veidiem; 2) dibināšanas dokumentu un statūtu norakstus; 3) (izslēgts ar 05.06.2014. likumu); 4) akcionāru (biedru) sarakstu un grupas struktūru; 5) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu garantijas fonda izveidei; 6) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu); 7) ziņas par amatpersonām saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 23.panta prasībām; 8) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai; 9) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem, kurā ietver:

1. a)apdrošināmo risku aprakstu,
2. b)tarifu aprēķināšanas metodiku,
3. c)tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,
4. d)cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu,
5. e)darbībai nepieciešamo garantijas fonda lielumu. Garantijas fondu nedrīkst izmantot, lai segtu darbības uzsākšanai nepieciešamos izdevumus,
6. f)pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā; 10) pārvaldības sistēmas pamatelementu aprakstu, kurā ietverta:
7. a)apdrošināšanas sabiedrības organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,
8. b)grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,
9. c)finanšu risku pārvaldīšanas politika,
10. d)vadības informācijas sistēmas apraksts,
11. e)informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,
12. f)iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,
13. g)neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūra,
14. h)šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra.

(2)Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto dokumentu; 2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem to segšanai; 3) darbības plānu vienam gadam attiecībā uz to apdrošināšanas veidu, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta pirmās daļas 9.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu un tehnisko rezervju plānoto apmēru.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekļiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši uzņemtajām saistībām šajā apdrošināšanas veidā.

(4)Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziņo apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kas pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(5)Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas sabiedrībai nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 26.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 09.06.2005., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 13.1 pants.

(1)Par jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāru un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru ir tiesīga būt: 1) fiziskā persona; 2) juridiskā (reģistrēta) persona, kuras:

1. a)darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem,
2. b)finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem, tiek revidēti saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem un tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums (dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas finanšu pārskati var būt gatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem); 3) valsts vai pašvaldība.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls vismaz pilna paredzamā ieguldījuma (akciju vai paju iegādes darījumā) apjomā.

(3)Izvērtējot personas reputāciju un brīvā kapitāla pietiekamību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 13.2 pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par brīvo kapitālu, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī pārbaudīt, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(4)Par jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedriem nevar būt fiziskās personas, kā arī tās juridiskās personas, uz kuru akcionāriem (biedriem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — šā likuma 13.2 pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus apdrošināšanas komersantā vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas brīdī, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.

(5)Ja šajā pantā noteikto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaņem vai apdrošināšanas sabiedrība to atsakās sniegt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai. 34 (16.12.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 13.2 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāru un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru identitāti, bet, ja jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem (biedriem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 35 (16.12.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 13.3 pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, pirms tā izsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai tādai jaunizveidotai apdrošināšanas sabiedrībai: 1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja, vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju, vai dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences apdrošināšanas veikšanai izsniegšanas, kā arī licencētās apdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, novērtējot akcionāru atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī to valdes locekļu reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību. 36 (09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 14.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences izsniegšanu apdrošināšanas veikšanai izskata un lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, aptur iesnieguma izskatīšanu par licences izsniegšanu apdrošināšanas veikšanai attiecībā uz komercsabiedrību, kuras mātes sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī.

(3)Šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanas apturēšana nevar būt ilgāka par trim mēnešiem. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.) 15.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai, ja: 1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas; 3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas; 4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 5) viena vai vairākas no šā likuma 20. un 23.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām; 6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve; 7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru (biedru) un to īpašnieku (patieso labuma guvēju) — fizisko personu — identitāti, nevainojamo reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, kā arī pārbaudīt, vai brīvais kapitāls nav iegūts neparastos vai aizdomīgos darījumos; 8) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība; 9) pretendenta plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 10) tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atteikšanos izsniegt licenci ir jābūt motivētam, un to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no atteikuma saņemšanas. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 16.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt izsniegto licenci apdrošināšanas veikšanai šādos gadījumos: 1) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nav uzsākusi apdrošināšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas; 2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pārtraukusi apdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem; 3) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumus vai neievēro licences nosacījumus; 4) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē komercdarbību; 5) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle atsakās no licences; 6) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā; 7) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nespēj izpildīt savas saistības; 8) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 10.panta trešās daļas 6.punktā minēto darbības plānu vai apdrošināšanas sabiedrība nepilda šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasības, kuras tai tika noteiktas licences saņemšanai; 9) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veikusi maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā; 10) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek likvidēta; 11) apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz ieinteresētajai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai informāciju par licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanu vai anulēšanu.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences apdrošināšanas veikšanai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 17.06.2004., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 17.pants.

(1)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par licences darbības apturēšanu.

(2)Licences darbības apturēšanas termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst slēgt jaunus līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus tajā apdrošināšanas veidā, kura veikšanai izsniegtās licences darbība ir apturēta, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.

(4)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 18.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt licences visiem vai tikai atsevišķiem apdrošināšanas veidiem. Ja licence tiek anulēta, attiecīgajā apdrošināšanas veidā apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle likvidējama, ja tiek anulētas licences visiem tās veiktajiem apdrošināšanas veidiem, izņemot gadījumu, kad apdrošināšanas sabiedrība reorganizācijas ceļā vai bez reorganizācijas veikšanas tiek pārveidota par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu. Tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga reorganizācijas ceļā vai bez reorganizācijas veikšanas pārveidoties par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu.

(3)Ja apdrošināšanas sabiedrību paredzēts pārveidot par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauju izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība ir izpildījusi visas apdrošināšanas līgumos paredzētās saistības. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 19.pants.

(1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot licenci apdrošināšanas veikšanai, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcību ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.

(2)Lēmumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpina uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pasludināšanai par maksātnespējīgu. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.) III nodaļa Apdrošinātāja darbības ierobežojumi 20.pants.

(1)Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu); 2) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru tā atbildīga, nodrošinot, ka apdrošināšanas sabiedrības valde tiek izveidota tā, lai apdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veikt apdrošināšanu; 3) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā; 4) tai ir nevainojama reputācija; 5) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2)Pirms šā panta pirmajā daļā minētās personas sāk pildīt savus pienākumus, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(3)Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka: 1) tā neatbilst amatam; 2) tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses; 3) tā neievēro apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles izstrādāto politiku, kārtību, procedūras, programmas un noteikumus; 4) tā neatbilst šā panta pirmajā daļā un šā likuma 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 21.pants.

(1)Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(2)Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu.

(3)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 16.12.

1. un 24.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 21.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 21.panta pirmajā daļā minēto prasību izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem. 45 (16.12.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 22.pants.

(1)Par apdrošināšanas sabiedrības padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 2., 3.,

1. un 5.punktā minētajām prasībām. Par apdrošināšanas sabiedrības padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2.,
2. vai 4.punkts.

(2)Akcionāru (biedru) sapulces pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(3)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 46 (27.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
2. un 24.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 23.pants. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic dzīvības apdrošināšanu un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, nodarbina galveno aktuāru, kura kvalifikācijas minimālās prasības nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.
4. un 16.12.
5. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 24.pants.

(1)Lai pārliecinātos par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt uz pārrunām šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā noteiktās personas.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas ir tiesības neatļaut šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā noteiktajai personai sākt pildīt uzticētos pienākumus apdrošināšanas sabiedrībā vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma prasībām vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.

(21)Šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas var sākt pildīt savus pienākumus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

(22)Ja šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā minētā amatpersona netiek ievēlēta (iecelta) amatā vai beidz pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas sabiedrība rakstveidā, norādot iemeslus, paziņo to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Apdrošināšanas sabiedrība šajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 22.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām. 48 (16.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.
2. un 05.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 24.1 pants. 49 (Izslēgts ar 14.06.
4. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2007.) 25.pants. 50 (Izslēgts ar 27.03.
5. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.) 25.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no apdrošinātājiem apdrošināšanas polišu paraugus, lai izvērtētu apdrošināšanas polišu atbilstību likuma "Par apdrošināšanas līgumu" prasībām. 51 (16.12.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 25.2 pants.

(1)Būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 13.1 panta prasībām un nodrošina 13.2 panta nosacījumu un 26.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas sabiedrības pašu līdzekļu atjaunošanai, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrības garantijas fonda un maksātspējas normas atbilstību likuma prasībām un apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi.

(2)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 26.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4)Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu apdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un apdrošināšanas sabiedrību. 52 (16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.) 26.pants.

(1)Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā.

(2)Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā.

(3)Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta piektajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5)Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās apdrošināšanas sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas sabiedrības darbību; 3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu apdrošināšanas sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai apdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp apdrošinātāja uzraudzības institūcijām un noteikt apdrošinātāja uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(6)Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī.

(7)Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, ja: 1) persona neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(8)Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta piektajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā.

(9)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai apdrošināšanas sabiedrībā.

(10)Šā panta piektās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(11)Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aptur paziņojuma izskatīšanu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, gadījumā, kad komercsabiedrība, kas nav reģistrēta dalībvalstī, vēlas kļūt par apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(12)Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai apdrošināšanas sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(13)Šā panta septītajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 53 (26.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 27.pants. Izvērtējot šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai arī dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. 54 (26.02.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2009.) 28.pants. Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iesniegumā norāda personai paliekošo apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai apdrošināšanas sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. 55 (27.03.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.) 28.1 pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus iesniedz arī visu to akcionāru sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība apdrošināšanas sabiedrībā. Tajā norāda saskaņā ar likumu akcionāru sapulcei sagatavojamajā akcionāru sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. 56 (27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.) 28.2 pants.

(1)Ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāra ietekme uz apdrošināšanas sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 25.2 panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme; 2) pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis; 3) aizliegt akcionāram izmantot visu viņam piederošo akciju balsstiesības.

(2)Akcionāram nav tiesību izmantot visu viņam piederošo akciju balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskajos reģistros, ja: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3)Ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāram ir aizliegts izmantot viņam piederošo akciju balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta.

(4)Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz apdrošināšanas sabiedrības akcionāru, kuram būtiska līdzdalība apdrošināšanas sabiedrībā rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(5)Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 57 (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 28.3 pants.

(1)Nosakot netiešā veidā personas iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; 9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2)Persona, kura vēlas netiešā ceļā iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām. 58 (27.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.
2. un 14.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2007.) 28.4 pants. Būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi. 59 (16.12.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 29.pants.

(1)Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto.

(2)Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par apdrošinātajiem un spēkā esošajām apdrošināšanas polisēm.

(3)(Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(4)(Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(5)(Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(6)(Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.) 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2007. Sk. pārejas noteikumus.) 29.1 pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā: 1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu; 2) apdrošinātājs sniedz:

1. a)apdrošinājuma ņēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju,
2. b)apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju, kas attiecas uz šo personu tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību un pienākumiem pret apdrošinātāju,
3. c)informāciju par termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama šajā punktā minētā informācija; 3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju. 61 (27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 29.2 pants.

(1)Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz to kopijas. Personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, ir tiesības saņemt šajā punktā norādīto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz dokumentu kopiju sagatavošanas izdevumus.

(2)Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ja saistībā ar apdrošinātā riska iestāšanās apstākļiem apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis dokumentus tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(3)Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, paraksta rakstveida apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, atsakās parakstīt šajā daļā noteikto apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, īpašā atzīmē norādot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.

(4)Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pienākums izskatīt apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai personas, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, rakstveida prasījumu par apdrošināšanas līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, un sniegt rakstveida motivētu atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saņemšanas. 62 (16.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.) 29.3 pants. Apdrošinātāja dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums. 63 (24.05.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.) IV nodaļa Pašu līdzekļi un prioritāro prasījumu segums(Nodaļas nosaukums 16.12.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 30.pants.

(1)Lai nodrošinātu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālās darbības stabilitāti, apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem. Pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pašu līdzekļu samazināšanās iemesliem, ja tie samazinās par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto apmēru. 64 (27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 31.pants.

(1)Lai novērtētu apdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālā stāvokļa stabilitāti, apdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļus salīdzina ar maksātspējas normu. Apdrošināšanas sabiedrība un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izpilda maksātspējas prasību, ja pašu līdzekļi ir vienādi ar maksātspējas normu vai lielāki par to.

(2)Maksātspējas norma ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā aprēķināts lielums. Maksātspējas norma nedrīkst būt zemāka par garantijas fonda minimālo lielumu.

(3)(Izslēgta ar 16.12.2004. likumu.)

(4)Finanšu un kapitāla tirgus komisija apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei var noteikt lielāku maksātspējas normu, ja: 1) apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ir pieprasīts sagatavot šā likuma 59.pantā minēto finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu; 2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle būtiski samazina vai pārtrauc apdrošināšanu (pārapdrošināšanu); 3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumu veids un pārapdrošināšanas nosacījumi kopš iepriekšējā finanšu gada ir būtiski mainījušies; 4) saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem nav nodotu risku vai arī nodoto risku apjoms ir nebūtisks.

(5)Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pastāvīgi kontrolē maksātspējas prasības izpildi atbilstoši šā likuma prasībām. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 31.1 pants.

(1)Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ne mazāk kā 25 procentus no garantijas fonda minimālā lieluma nogulda kā drošības naudu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē. Noguldījumam jābūt brīvi pieejamam, tas nedrīkst būt apgrūtināts, un tā pārvietošana iespējama tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju. Drošības naudas apmēru ņem vērā, aprēķinot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļus.

(2)Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pašu līdzekļus aprēķinātās maksātspējas normas apjomā iegulda dalībvalstīs (tai skaitā garantijas fonda apjomā — Latvijas Republikā) šā likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajos aktīvos. 66 (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.) 31.2 pants.

(1)Ja nedalībvalsts apdrošinātājs, kas nodibinājis filiāles vairākās dalībvalstīs, ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu piekrišanu šajā daļā minēto nosacījumu ievērošanai, tas: 1) aprēķina nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu kopējo maksātspējas normu un pašu līdzekļus, aprēķinā iekļaujot visu to nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu finanšu rādītājus, kuru attiecīgās uzraudzības iestādes ir devušas piekrišanu; 2) šā likuma 31.1 panta pirmajā daļā minēto drošības naudu nogulda tikai tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde veic kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību; 3) šā likuma 31.1 panta otrajā daļā minētos pašu līdzekļus iegulda jebkurā no dalībvalstīm, kurās nedalībvalsts apdrošinātājs ir nodibinājis filiāli.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētās piekrišanas saņemšanas gadījumā netiek veikts Latvijas Republikā reģistrētās nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķins.

(3)Lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minēto piekrišanu, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz visu iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm iesniegumu, kurā pamatoti norādīta dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veiks kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību.

(4)Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi stājas spēkā tikai tad, ja piekrišanu ir devušas visas dalībvalstis, kurām nedalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis iesniegumu, un tajā norādītā dalībvalsts uzraudzības iestāde ir informējusi pārējās iesaistītās dalībvalstu uzraudzības iestādes par to, ka tā veiks kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību.

(5)Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesniegumā norādītajai dalībvalsts uzraudzības iestādei visu informāciju, kas nepieciešama kopējās filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzībai.

(6)Šā panta pirmās daļas nosacījumi tiek atcelti, ja kāda no iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm pieprasa tos atcelt. 67 (12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.) 32.pants.

(1)Garantijas fonds ir lielākais no šādiem diviem lielumiem: 1) viena trešdaļa no aprēķinātās maksātspējas normas; 2) garantijas fonda minimālais lielums.

(11)Garantijas fonda minimālais lielums: 1) komercsabiedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14.,

1. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 3,7 miljonu euro, bet pārējām komercsabiedrībām — 2,5 miljonu euro; 2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14.,
2. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 2,8 miljonu euro, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 1,9 miljonu euro; 3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei — 100 procentu apmērā no šā panta 1.1 daļas 1.punktā minētā lieluma; 4) apdrošināšanas sabiedrībām, kuras nodarbojas ar pārapdrošināšanu, — 3,6 miljonu euro, ja tās atbilst kādai no šādām pazīmēm: a) apdrošināšanas sabiedrības gadā saņemtās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 10 procentus no tās saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas, b) apdrošināšanas sabiedrības gadā saņemtās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 50 miljonus euro, c) apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši pārapdrošināšanas līgumiem izveidotās tehniskās rezerves pārsniedz 10 procentus no tās atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izveidoto tehnisko rezervju kopsummas.

(12)Šā panta 1.1 daļā noteiktais garantijas fonda minimālais lielums tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pieaudzis par pieciem procentiem vai vairāk. Minimālā garantijas fonda palielinājuma summa tiek noapaļota uz augšu līdz tuvākajiem 100 000 euro. Lēmumu par indeksācijas veikšanu un minimālā garantijas fonda palielinājuma apjomu attiecīgajā gadā paziņo Eiropas Komisija.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība tiek reorganizēta.

(3)Dibinot apdrošināšanas sabiedrību, tās pašu līdzekļi nedrīkst būt mazāki par garantijas fonda minimālo lielumu. 68 (27.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 14.06.2007., 12.06.2008., 10.12.2009., 16.05.2013., 19.09.
2. un 05.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 03.07.
4. Grozījums 1.1 daļas 4.punktā attiecībā uz garantijas fonda minimālā lieluma palielināšanu no 3,4 uz 3,6 miljoniem euro stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu 32.punktu) 33.pants. 69 (Izslēgts ar 27.03.
6. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.) 34.pants.

(1)Ja apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu summa ir mazāka par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāka par garantijas fondu, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā plānu pašu līdzekļu summas atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

(2)Apdrošināšanas sabi