trasei paredzēto zonējumu S2 Detālplānojuma grafiskās daļas lapā Nr. 7 \"Zemes izmantošanas veidu zonējums\";
\n613.2. atcelt perspektīvajai Raiņas ielas trasei noteiktās sarkanās līnijas (grafiskās daļas lapā Nr.13 \"Ielu sarkano līniju pagrieziena punktu koordinātas\");
\n613.3. atcelt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 9.5. punktā paredzētās būvlaides perspektīvajai Raiņa ielai.
\n4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.6.1.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1.
\nPamatinformācija 615. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
\n4.6.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 616. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
\nLauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, kaltes (ārpus pilsētas), pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
\n4.6.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 625. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 627.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 5 628.
\nSmagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 5 629.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 630.
\nAtkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 631.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150 līdz 2 5 632.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 5 633.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 3 5 634.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 635.
\nEnergoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 636.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 637.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 4.6.1.5. Citi noteikumi 638. Rūpnieciskās apbūves teritorijās Cēsu pilsētā aizliegta jaunu kautuvju un lauksaimniecības produkcijas kalšu būvniecība.
\n4.6.2.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R1) 4.6.2.1.
\nPamatinformācija 643. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
\n4.6.2.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 644. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
\nLauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
\n4.6.2.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 651. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.2.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 653.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 5 654.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 655.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 656.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 5 657.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 658.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 659.
\nEnergoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 660.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 661.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 4.6.2.5. Citi noteikumi 662. Gadījumos, ja rūpnieciskās ražošanas teritorija robežojas ar dzīvojamās apbūves, jauktas centra vai publiskās apbūves teritoriju, uz robežas veidojami zaļie stādījumi, lai slāpētu ražošanas radītos trokšņus, putekļus un citus negatīvās saimnieciskās darbības ietekmes veidus.
\n4.6.3.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R2) 4.6.3.1.
\nPamatinformācija 665. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi.
\n4.6.3.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 666. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
\n4.6.3.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 670. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.3.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 672.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 5 673.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150 līdz 2 5 674.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 3 5 675.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 676.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 677.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 4.6.3.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.6.4.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R3) 4.6.4.1.
\nPamatinformācija 678. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ūdens pārstrādes uzņēmuma darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
\n4.6.4.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 679. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): Derīgo izrakteņu pārstrādes uzņēmumu apbūve - ūdens pārstrāde.
\n4.6.4.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 682. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.4.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 684.
\nSmagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 2 5 685.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 686.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 687.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 688.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 4.6.4.5. Citi noteikumi 689. Smagā rūpniecība šīs funkcionālās zonas izpratnē ir ūdens pārstrāde.
\n4.6.5.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R4) 4.6.5.1.
\nPamatinformācija 690. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.
\n4.6.5.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 691. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
\n4.6.5.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.6.5.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.6.5.5. Citi noteikumi 692. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.
\n693.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:
\n693.1.1. zemes vienība Krūmiņu ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 008 1105.
\n693.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Rūpniecības ielā 18:
\n693.2.1. zemes vienība Rūpniecības ielā 18, kadastra apzīmējums 4201 003 0180.
\n693.2.2. zemes vienība Rūpniecības ielā 18B, kadastra apzīmējums 4201 003 0201.
\n693.3. Detālplānojums kvartāla daļai starp Robežu, Eduarda Veidenbauma ielu, dzelzceļu un Ata Kronvalda ielu, Cēsīs, Cēsu nov.:
\n693.3.1. zemes vienībai Baltajā ielā 7, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0082;
\n693.3.2. zemes vienībai Baltajā ielā 8, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0081;
\n693.3.3. zemes vienībai Baltajā ielā 9, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0073;
\n693.3.4. zemes vienībai Baltajā ielā 10, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0080;
\n693.3.5. zemes vienībai Baltajā ielā 11, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0074;
\n693.3.6. zemes vienībai Baltajā ielā 12, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0072;
\n693.3.7. zemes vienībai Baltajā ielā 13, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0076;
\n693.3.8. zemes vienībai Baltajā ielā 14, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0071;
\n693.3.9. zemes vienībai Baltajā ielā 15, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0078;
\n693.3.10. zemes vienībai Baltajā ielā 16, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0070;
\n693.3.11. zemes vienībai Robežu ielā 4a, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0075;
\n693.3.12. zemes vienībai Eduarda Veidenbauma ielā 23, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0069;
\n693.3.13. zemes vienībai Eduarda Veidenbauma ielā 21, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0068;
\n4.6.6.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R5) 4.6.6.1.
\nPamatinformācija 694. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru Vaives pagastā.
\n4.6.6.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 695. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
\nLauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, kaltes, pagrabi, noliktavas, saldētavas, kautuves), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
\n4.6.6.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 704. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.6.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 706.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 10 707.
\nSmagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 10 708.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 709.
\nAtkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 710.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 10 711.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 10 712.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 713.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 714.
\nEnergoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 715.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 716.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 10 4.6.6.5. Citi noteikumi 717. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus atļauts izvietot zemes gabalos ārpus Vaives pagasta ciemu teritorijām. Aizliegts izvietot zemes gabalos, kuri robežojas ar visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijām un visu veidu dabas un apstādījumu teritorijām.
\n4.6.7.
\nRūpnieciskās apbūves teritorija (R6) 4.6.7.1.
\nPamatinformācija 721. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru Vaives pagastā.
\n4.6.7.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 722. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001):
\nTekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
\nLauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
\n4.6.7.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 729. Biroju ēku apbūve (12001).
\nApbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.
\n4.6.7.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 731.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240 līdz 3 5 732.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 733.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100 līdz 2 5 734.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 5 735.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 736.
\nNoliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 737.
\nEnergoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 738.
\nBiroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 739.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150 līdz 3 5 4.6.7.5. Citi noteikumi 740. Rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības apbūves teritorijām un objektiem ciemu teritorijās uz robežas vai teritorijas iekšienē veidojami zaļie stādījumi, kas slāpētu ražošanas radītos trokšņus, putekļus, smakas un citus negatīvās saimnieciskās darbības ietekmes veidus.
\n4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.7.1.
\nTransporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1.
\nPamatinformācija 742. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.
\n4.7.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 743. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).
\n4.7.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 746. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
\nApbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.
\n4.7.1.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 747.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 0 līdz 0 līdz 0 748.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 0 līdz 0 līdz 0 749.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 10 līdz 10 līdz 1 10 750.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 10 līdz 20 līdz 2 4.7.1.5. Citi noteikumi 751. Darbnīcu, komercobjektu,ražošanas un pakalpojumu objektu izvietošana garāžu kompleksos pieļaujama tikai nodrošinot, ka tas nepasliktina apstākļus citiem īpašniekiem.
\n4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.
\nPamatinformācija 752. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
\n4.8.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 753. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Sadzīves atkritumu (izņemot ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve.
\n4.8.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.8.1.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 756.
\nAtkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 50 līdz 1 757.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 50 līdz 1 758.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 50 līdz 1 4.8.1.5. Citi noteikumi 759. Darbnīcu, komercobjektu, ražošanas un pakalpojumu objektu izvietošana garāžu kompleksos pieļaujama tikai nodrošinot, ka tas nepasliktina apstākļus citiem īpašniekiem.
\n4.8.2. Tehniskās apbūves teritorija (TA1) 4.8.2.1.
\nPamatinformācija 760. Tehniskās apbūves teritorija (TA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru, un, kas izveidota, lai norādītu, ka šajā teritorijā ir spēkā esošs lokālplānojums.
\n4.8.2.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 761. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.8.2.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 763.
\n1000 m2 14 14 līdz 2 14. atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.8.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.
\nPamatinformācija 764. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
\n4.9.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 765. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
\n4.9.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 768. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
\nApbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).
\n4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 772.
\nMežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 80 773.
\nLabiekārtota ārtelpa 1000 m2 5 līdz 5 līdz 1 80 774.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 1000 m2 0 līdz 0 līdz 0 90 775.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 10 līdz 15 līdz 1 15 80 776.
\nTūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 10 līdz 25 līdz 2 15 80 777.
\nKultūras iestāžu apbūve 1000 m2 10 līdz 15 līdz 1 15 80 778.
\nSporta būvju apbūve 1000 m2 10 līdz 15 līdz 1 15 80 15. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.9.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) 4.9.2.1.
\nPamatinformācija 779. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kuras apbūvi pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, izņemot dzīvošanai.
\n4.9.2.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 780. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
\n4.9.2.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 782. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, izņemot dzīvošanai.
\n4.9.2.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 783.
\nLabiekārtota ārtelpa 3000 m2 5 līdz 5 līdz 1 80 784.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 3000 m2 0 līdz 0 līdz 0 90 785.
\nDārza māju apbūve 3000 m2 5 līdz 5 līdz 1 80 4.9.2.5. Citi noteikumi 786. Dārza māju vajadzībām atļauta pirmās grupas būvju novietošana dārzu teritorijā.
\n4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) 4.9.3.1.
\nPamatinformācija 789. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, kas noteikta kapsētu un dzīvnieku kapsētu darbības nodrošināšanai.
\n4.9.3.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 790. Labiekārtota ārtelpa (24001): Kapsētas, dzīvnieku kapsētas.
\n4.9.3.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 792. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
\nApbūve, kas paredzēta kapsētu darbības nodrošināšanai - kapličas, krematorijas, kolumbāriji, tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).
\n4.9.3.4. Apbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 793.
\nLabiekārtota ārtelpa 5000 m2 5 līdz 5 līdz 1 794.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 5000 m2 0 līdz 0 līdz 0 795.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5000 m2 10 līdz 25 līdz 2 16 16. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.9.3.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) 4.9.4.1.
\nPamatinformācija 796. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.
\n4.9.4.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 797. Labiekārtota ārtelpa (24001).
\n4.9.4.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.9.4.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.4.5. Citi noteikumi 798. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.
\n799.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:
\n799.1.1. zemes vienība Mellupes ielā 2, kadastra apzīmējums 4201 008 1157.
\n799.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Rūpniecības ielā 18:
\n799.2.1. zemes vienība Priekuļu ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 003 0181.
\n799.3. Detālplānojums Pirtsupītes gravai Cēsīs no Satekles ielas līdz Mazai Lenču ielai:
\n799.3.1. zemes vienība Cēsīs, Glūdas ielā 9, kadastra apzīmējums 4201 006 0701;
\n799.3.2. zemes vienības Cēsīs, Viestura ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 006 0021, 4201 006 0023 un 4201 006 2601;
\n799.3.3. zemes vienība Cēsīs, Palasta ielā 27, kadastra apzīmējums 4201 006 0205;
\n799.3.4. zemes vienības daļa Cēsīs, Mazā Lenču ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 006 0107.
\n4.10. Mežu teritorija 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1.
\nPamatinformācija 800. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
\n4.10.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 801. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
\n4.10.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 805. Viensētu apbūve (11004): Savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.
\n4.10.1.4.
\nApbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 809.
\nMežsaimnieciska izmantošana 2 ha 15 līdz 15 līdz 1 810.
\nMežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2 ha 0 līdz 0 līdz 0 811.
\nLabiekārtota ārtelpa 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 812.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 0 līdz 0 līdz 0 813.
\nViensētu apbūve 2 ha 10 līdz 15 līdz 1 17 814.
\nTūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 10 līdz 15 līdz 1 17 815.
\nSporta būvju apbūve 2 ha 10 līdz 10 līdz 1 816.
\nDerīgo izrakteņu ieguve 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 17. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.10.1.5. Citi noteikumi 817. Apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz skatu torņiem, ugunsdzēsības torņiem, mobilo sakaru bāzes staciju torņiem utml. objektiem.
\n4.11.
\nLauksaimniecības teritorija 4.11.1.
\nLauksaimniecības teritorija (L) 4.11.1.1.
\nPamatinformācija 822. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
\n4.11.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 823. Viensētu apbūve (11004).
\n4.11.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 829. Vasarnīcu apbūve (11002).
\nApbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmum.
\n4.11.1.4.
\nApbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 847.
\nViensētu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 848.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 2 ha 40 līdz 100 līdz 2 18 849.
\nLauksaimnieciska izmantošana 2 ha 50 līdz 75 līdz 1 18 850.
\nLabiekārtota ārtelpa 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 851.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 0 līdz 0 līdz 0 852.
\nŪdens telpas publiskā izmantošana 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 853.
\nVasarnīcu apbūve 2 ha 10 līdz 25 līdz 2 18 854.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 855.
\nTūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 856.
\nKultūras iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 857.
\nSporta būvju apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 858.
\nVeselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 859.
\nSociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 860.
\nDzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 40 līdz 2 861.
\nReliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 862.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 2 ha 40 līdz 80 līdz 2 863.
\nDerīgo izrakteņu ieguve 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 864.
\nAtkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 2 ha 20 līdz 40 līdz 2 865.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 2 ha 20 līdz 20 līdz 1 866.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 2 ha 0 līdz 0 līdz 0 867.
\nTransporta apkalpojošā infrastruktūra 2 ha 20 līdz 50 līdz 2 18 868.
\nNoliktavu apbūve 2 ha 20 līdz 40 līdz 2 869.
\nEnergoapgādes uzņēmumu apbūve 2 ha 20 līdz 40 līdz 2 870.
\nMežsaimnieciska izmantošana 2 ha 5 līdz 5 līdz 1 18. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.11.1.5. Citi noteikumi 871. Uz viena zemes gabala ir pieļaujama ne vairāk kā trīs individuālo dzīvojamo māju būvniecība, ar nosacījumu, ka katras individuālās dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir piesaistīta vismaz 2 ha liela teritorija. Iepriekš izveidotā zemes gabalā, kura platība ir mazāka par 2 ha, ir atļauta vienas individuālās dzīvojamās mājas un ar to saistīto palīgēku būvniecība.
\n4.11.2.
\nLauksaimniecības teritorija (L1) 4.11.2.1.
\nPamatinformācija 874. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu dažāda veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem ciemu teritorijās.
\n4.11.2.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 875. Viensētu apbūve (11004): Savrupa apbūve ciemu teritorijā, ko veido individuālā dzīvojamā apbūve ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.
\n4.11.2.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi 881. Vasarnīcu apbūve (11002).
\nApbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, ieskaitot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot degvielas uzpildes stacijas.
\n4.11.2.4.
\nApbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 890.
\nViensētu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 891.
\nLauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 3000 m2 20 līdz 20 līdz 2 892.
\nLauksaimnieciska izmantošana 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 893.
\nLabiekārtota ārtelpa 3000 m2 5 līdz 5 līdz 1 894.
\nĀrtelpa bez labiekārtojuma 3000 m2 0 līdz 0 līdz 0 895.
\nŪdens telpas publiskā izmantošana 3000 m2 5 līdz 5 līdz 1 896.
\nVasarnīcu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 897.
\nTirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 898.
\nTūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 899.
\nKultūras iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 900.
\nDzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 901.
\nVieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 3000 m2 20 līdz 20 līdz 2 902.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 3000 m2 20 līdz 25 līdz 2 19 903.
\nTransporta lineārā infrastruktūra 3000 m2 0 līdz 0 līdz 0 904.
\nMežsaimnieciska izmantošana 3000 m2 5 līdz 5 līdz 1 19. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.11.2.5. Citi noteikumi 905. Uz viena zemes gabala ir pieļaujama ne vairāk kā divu savrupmāju būvniecība, ar nosacījumu, ka katras savrupmājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir piesaistīta vismaz 3000 m2 liela teritorija.
\n4.11.3.
\nLauksaimniecības teritorija (L2) 4.11.3.1.
\nPamatinformācija 908. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, kas noteikta lai nodrošinātu Cēsu pilsētas teritorijā lauksaimniecības uzņēmuma darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
\n4.11.3.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 909. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība un cita lauksaimnieciskā darbība, ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, kā arī nedzīvojamās būves lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai.
\n4.11.3.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.11.3.4.
\nApbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 910.
\nLauksaimnieciska izmantošana 1000 m2 80 līdz 100 līdz 2 4.11.3.5. Citi noteikumi 911. Atļauta esošās dzīvojamās apbūves atjaunošana un pārbūve ar nosacījumu, ka esošais būvapjoms nepalielinās vairāk kā par 15%, kā arī esošās apbūves substance saglabājas vismaz 70 % apmērā.
\n4.12. Ūdeņu teritorija 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.
\nPamatinformācija 912. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
\n4.12.1.2.
\nTeritorijas galvenie izmantošanas veidi 913. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves.
\n4.12.1.3.
\nTeritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.12.1.4.
\nApbūves parametri Nr.
\nTeritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 916.
\nInženiertehniskā infrastruktūra 10 ha līdz 0 917.
\nŪdenssaimnieciska izmantošana 10 ha līdz 1 918.
\nŪdens telpas publiskā izmantošana 10 ha līdz 1 4.12.1.5. Citi noteikumi 919. Ūdenstilpnei pieguļošo zemes gabalu īpašniekiem ir atļauts izbūvēt laipas līdz atklātam ūdenim gadījumos, ja ūdenstilpne ir daļēji aizaugusi.
\nPamatinformācija 923. Teritorija ar īpašiem noteikumiem noteikta ar mērķi definēt īpašas prasības valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa \"Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs\" (valsts aizsardzības Nr.7426) robežās.
\n5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 924. Būvju skaits un novietne:
\n924.1. Katrā zemes gabala var būt vairāk par vienu galvenajai izmantošanai atbilstošu ēku (galveno ēku) un vairāk par vienu palīgēku, ja vienlaicīgi ir iespējams ievērot šo TIAN 4.5.1. nodaļā noteiktā funkcionālā zonējuma raksturlielumus un atbilstību vēsturiskās apbūves novietnei un struktūrai.
\n924.2. Būvlaides sakrīt ar ielu sarkanajām līnijām, izņemot gadījumus, ja kvartāla robežās vēsturiski iedibināta būvlaide ar atkāpi no ielas sarkanajām līnijām. Galvenā ēka novietojama pie būvlaides.
\n924.3. Palīgēkas, kas tiek izmantotas kā saimniecības ēkas (garāžas, noliktavas, šķūnīši un tml.), nedrīkst atrasties uz ielu sarkanajām līnijām vai priekšpagalma daļā. Uz ielas sarkanās līnijas drīkst atrasties tikai tādas palīgēkas, kuras tiek izmantotas 4.5.1. nodaļā atļautās izmantošanas ietvaros un kurām ir publisks raksturs (piemēram,veikals, kafejnīca, izstāžu zāle un tml.).
\n924.4. Perimetrālās apbūves gadījumā ēkas atļauts būvēt uz kaimiņu zemes gabala robežas, gar robežu ceļot ugunsdrošu sienu.
\nJa kaimiņu zemes gabalā apbūve neeksistē vai esošā apbūve ir ar atkāpi no zemes gabala sānu robežas, tad jaunbūves ugunsdrošajai sienai ir jābūt arhitektoniski izveidotai.
\n924.5. Ja uz vairākiem zemes gabaliem veido jaunu, kompleksu apbūvi, tad tai jāatspoguļo vēsturisko zemes gabalu un apbūves dalījums.
\n924.6. Esošas vēsturiskas ēkas pilnīga kopijas būvniecība citā vietā ir aizliegta.
\n924.7. Esošas vēsturiskas ēkas demontāža un pārcelšana uz citu novietni Cēsu novadā pieļaujama, ja ēka atbilst lokālās pilsētvides vai lauku ainavas kontekstam.
\n925.1. Ielas un laukumi sarkano līniju robežās ir vēsturiskās vides sastāvdaļa un saglabājami kā kultūras mantojuma daļa.
\nZudušās vēsturiskās ielas ir atjaunojamas. Vēsturiskā būvlaide ir pilsētbūvniecības pieminekļa sastāvdaļa, kuru atļauts mainīt tikai vietās, kur tas tehniski nepieciešams ielas teritorijas pārbūvei un uzlabošanai.
\n925.2. Veicot jebkuras ielu, laukumu, ietvju un pagalma labiekārtojuma segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret vēsturisko ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejām, izņemot gadījumus, kad tas nepasliktina vēsturisko ēku tehnisko stāvokli un nemazina to kultūrvēsturisko vērtību. Ja ielas, laukuma, ietves vai pagalma labiekārtojuma segumu līmenis pie ēku ārsienām jau ir paaugstināts un tas rada tehniska rakstura bojāšanās priekšnoteikumus, tad ielu, laukumu, ietvju vai pagalma labiekārtojuma pārbūves gadījumā tie novēršami, pazeminot segumu līmeni zemāk par pieguļošo ēku hidroizolācijas atzīmēm vai pielietojot citus tehniskos risinājumus.
\n925.3. Veicot inženiertīklu izbūvi, remontējot, pārbūvējot ielu, laukumu, ietvju vai pagalmu labiekārtojuma segumus, aizliegts nomainīt pret cita tipa segum esošo kalto, šķelto vai apaļo akmeņu bruģi, kā arī pārklāt to ar citu segumu.
\n925.4. Pagalmu labiekārtojuma (tai skaitā vieglo automašīnu stāvlaukumu) seguma pārbūve veicama, pielietojot lineāras formas granīta bruģakmeni, šķelta un apaļa laukakmens bruģakmeni, lineāras formas betona bruģakmeni vai klinkera ķieģeli.
\n925.5. Ietves segums jāplāno tā, lai nodrošinātu vides pieejamību.
\n925.6. Ja saglabājies vēsturiskais ielu segums, tas saglabājams, pēc iespējas projektā iestrādājot tā izmantošanu/eksponēšanu. Vēsturiskos ietves seguma elementus un materiālus var pielietot atsevišķās joslās vai kā infrastruktūras elementus (nodalošās joslas u.c.), ja to pamato būvprojektā.
\nVienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā.
\n925.7. Pakāpienus uz ietvēm pie ieejām ēkās pieļaujams izvirzīt pie nosacījuma, ka brīvais ietves platums saglabājas ne mazāks par 1,2 m, izņēmuma gadījumos, ja esošās ietves platums to neatļauj, pieļaujams brīvo platību samazināt, bet ne mazāk par 0,9 m. Izņēmums ir gadījumi, kad pakāpieni ir vēsturiski izveidoti arhitektūras pieminekļos. Pakāpienam nedrīkst būt asas šķautnes, slidena vai pulēta virsma, tajā jāiestrādā neslidena josla. Pakāpieni izgatavojami no granīta, koka vai betona lējuma, izņēmuma gadījumos no metāla.
\n925.8. Ielas un laukuma teritorijās izvietojamos vides dizaina elementus (laternas, soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu turētāji, margas, drošības balstus un tml.) ierīko saderīgus ar vides vēsturisko raksturu.
\n925.9. Autostāvvietu izveidošana apbūvei paredzētos zemes gabalos ir atļauta tikai uz šajos zemes gabalos esošās apbūves funkcionālai nodrošināšanai.
\n925.10. TIN1 teritorijā LVS un šo noteikumu prasībām par automašīnu stāvvietu skaitu nosaka individuāli.
\n926.1. Individuālās un publisko objektu garāžas atļauts būvēt tikai šinī teritorijā dzīvojošo, nekustamo īpašumu īpašnieku, darbojošos publisko objektu vajadzībām.
\n927.1. Jāveido jumtu harmonisku saskaņu un jumtu ainavas viengabalainību, nav pieļaujamas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar konkrētajā teritorijā tradicionālo jumtu ainavu un pilsētvidi. Jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī (tonis noteikts ar šiem noteikumiem) atbilst ēkas stilistikai un konkrētai pilsētvidei. Visām jumta virsbūvju formām proporcijās, mērogā, sadalījumā, plakņu slīpumā un ieseguma materiālā jābūt piemērotām katras ēkas individuālajai arhitektūrai.
\n927.2. Apbūvei līdz trīs pilnu stāvu augstumam jumti veidojami tradicionāli ar slīpumu 30°-50°, izņemot gadījumus:
\n927.2.1. kad vēsturiski izveidojusies apbūve ar citu jumtu slīpumu;
\n927.2.2. ja tiek veidoti mansarda jumti pēc vēsturiskā mansarda jumta tipa parauga;
\n927.2.3. jaunbūves vai pārbūves gadījumā jumta ģeometriju (t.sk., slīpumu) jāsaskaņo ar blakus esošās apbūves jumtiem.
\n927.2.4. jaunbūvēm pagalmos pieļaujami apzaļumoti jumti.
\n927.3. Ja ēkas gala fasāde ir novietota pret ielu, jumta slīpnēm jābūt simetriskām.
\n927.4. Atbilstoši jumta plakņu slīpumam un/vai jumta konstrukciju noturībai, pieļaujamie jumta ieseguma materiāli ir S veida viļņotie māla kārniņi vēsturiskajā izmērā un valcētas plakana metāla loksnes RR 750 tonī. Saimniecības ēkām vai atsevišķos, ar vēsturiskām liecībām, arhitektoniski māksliniecisko izpēti pamatotos gadījumos atļauts pielietot koka dēlīšu vai skaidu jumta iesegumus, kā arī apzaļumotus jumtus šajā nodaļā minētajos gadījumos.
\n927.5. Nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm Cēsu novada pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu. Šīs prasības nosakāmas Īpašajos noteikumos.
\n927.6. Esošiem un jaunveidojamiem jumtiem atļauts veidot jumta izbūves, jumta logu virsbūves un jumta logus bēniņu un jumtā izbūvēta stāva (mansarda stāva) telpu izgaismošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
\n927.6.1. jumta logu virsbūves un jumta logi vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālu risinājumu.
\nJumta logu virsbūvju un jumta logu izvietojumam jāatbilst ēkas fasāžu arhitektūras kompozīcijai un jumta plakņu slīpumam;
\n927.6.2. pieļaujams izmantot jumta logu virsbūves ar divslīpu jumtu; ēkām ar stāviem jumtiem ieteicams izmantot jumta logu virsbūves ar lēzenu vai stāvu vienslīpnes jumtu ar kritumu uz fasādes pusi;
\n927.6.3. vienas jumta logu virsbūves platums nedrīkst pārsniegt divkāršu fasādē esošu logu platumu;
\n927.6.4. ja virsbūves platums pārsniedz fasādē esoša loga un tā apmales platumu, virsbūvei atļauti tikai divslīpju jumti;
\n927.6.5. jumta logu virsbūvēs logi un jumta logi nedrīkst būt augstāki un platāki par ēkas stāva (vairākstāvu apbūvē - augšējā stāva) logiem;
\n927.6.6. jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu no jumta virsmas;
\n927.6.7. jumta logu virsbūvju sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem materiāliem un to toņiem. Aizliegts lietot kontrastējošus, spīdīgus un atstarojošus materiālus un krāsas;
\n927.6.8. jumta logus drīkst paredzēt ēkas jumta sānu un pagalma plaknēs, ja tie nav redzami no ielas līmeņa un TIAN noteiktajiem skatu punktiem;
\n927.6.9. jumta logus nedrīkst paredzēt ēkas nošļaupta jumta gala plaknēs;
\n927.7. Jumta virsbūves jāveido pieskaņotas ēkas arhitektūrai un jumta kompozīcijai un harmoniski iekļaujamas tradicionālajā jumtu ainavā.
\n927.8. Jumta virsbūves tehnisko iekārtu izvietošanai pieļaujamas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams tehniskās iekārtas izvietot ēkas apjomā vai bēniņos. Šādā gadījumā tās drīkst atrasties ēkas pagalma jumta plaknē vai tā, lai nav redzamas no ielas līmeņa un TIAN noteiktajiem skatu punktiem;
\n927.9. Atjaunojot vai pārbūvējot vēsturisku ēku jumtus jāsaglabā un jāatjauno oriģinālie dūmeņi (skursteņi). Tiem virs jumta plaknes pieļaujama apmetuma apdare vai neapmests ķieģeļu mūris. Dūmeņa (skursteņa) augšgals jāveido katrai ēkai stilistiski un vēsturiski atbilstošs (paplašināts, profilēts un tml.). Ja ēkai plānots izbūvēt jaunus, papildus dūmeņus (skursteņus), tad to vizuālais izskats jāpakārto esošo vēsturisko dūmeņu (skursteņu) izskatam.
\n927.10. Metāla dūmeņus un vēdināšanas kanālu izvadus virs jumta plaknes atļauts būvēt tikai izņēmuma gadījumos, ja tie nemazina vēsturiskās vides kvalitāti, un saskaņojot ar jumta toni.
\n927.11. Jaunbūvēm dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem.
\n927.12. Dažādas tehniskās iekārtas - mastus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot jumta plaknēs, kuras redzamas no publiskās ārtelpas. Specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas) nedrīkst būt lielākas par 0,8 m diametrā.
\nKatrā konkrētā gadījumā jāizvēlas iespējami mazākais iekārtas diametrs. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz jumta jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana, un izvietošanas risinājums jāsaskaņo Cēsu novada pašvaldībā.
\n927.13. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz jumta plaknēm. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm, tie jāievada ēkas bēniņos.
\n927.14. Tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs atbilstoši šiem TIAN, krāsojamas tādā pašā krāsā kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.
\n927.15. Ēkām un būvēm notekas un teknes ierīkojamas tikai no cinkotā skārda vai krāsota metāla, ja krāsojums pieskaņots jumta vai fasādes tonim, to forma - apaļas un pusloka vai kvadrātveida (ja tādas ir bijušas ēkas sākotnējā projektā). Ja ēkai ir bijuši vēsturiski notekcauruļu dekoratīvie elementi, tad tie ir jāatjauno. Ieteicams ierīkot caurulei metālkaluma aizsargrežģi.
\nTā risinājums pakārtots ēkas fasādes risinājumam un maksimālais augstums 1,8 m.
\n928.1. Jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē.
\n928.2. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga kultūras pieminekļa vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kurš gājis bojā nepārvaramas varas (piemēram: dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā, izskatāma iespēja atjaunot zudušās ēkas apjomu un integrēt saglabājušās detaļas jaunajā apjomā.
\n928.3. Zemes gabalos, kur zudusi vēsturiskā apbūve un nav zināms tās vizuālais izskats, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu arhitektonisko apjomu veidošana mūsdienīgā interpretācijā.
\n928.4. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi vēsturiskās vides raksturojumi:
\n928.4.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;
\n928.4.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;
\n928.4.3. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;
\n928.4.4. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.
\n928.5. Jaunbūves augstums:
\n928.5.1. ēkas kores un dzegu augstumu, ievērojot vēsturisko pilsētbūvniecisko situāciju un vēsturisko faktu (kartogrāfiskais materiāls, projekts, fotogrāfijas, utml. liecības) analīzi;
\n928.5.2. perimetrālās (slēgtas un pārtrauktas jeb atvērtas) apbūves gadījumā, jaunbūves augstumam ir jābūt pieskaņotam kaimiņu zemes gabalos esošo ēku un to jumta elementu augstumiem;
\n929.1. Kultūrvēsturiskās pamatvērtības kultūras piemineklī un vēsturiskā ēkā ir:
\n929.1.1. ēkas apjoms, konstrukcijas, vēsturiskais jumta iesegums;
\n929.1.2. fasādes apdare (dekori, dzegas, vēsturiskais apmetums un apšuvums un citi);
\n929.1.3. logi, slēģi, durvis, to apmales un vēsturiskā furnitūra un slēdzējmehānismi;
\n929.1.4. iekštelpu plānojums;
\n929.1.5. interjera apdare un elementi (paneļi, grīdas, iekšdurvju vērtnes un citi);
\n929.1.6. apkures ierīces (manteļskursteņi, skursteņi, krāsnis, kamīni un citi);
\n929.1.7. kāpnes un to elementi;
\n929.1.8. vēsturiskas piebūves, balkoni, lodžijas un verandas;
\n929.1.9. vēsturiskās celtnes konstrukcijas kultūras slānī;
\n929.1.10. citas autentiskas detaļas un elementi.
\n929.2. Ēku izpēte, konservācija, restaurācija, atjaunošana un pārbūve:
\n929.2.1. Atbilstošākais būvdarbu veids vēsturiskajās ēkās to autentiskuma saglabāšanai ir konservācija, restaurācija un atjaunošana.
\n929.2.2. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām jaunbūvju augstumam.
\n929.2.3. Pirms restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas, būvprojektēšanas uzsākšanas jebkurā vēsturiskā ēkā (līdz 1940.) tiek nozīmēta pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana, kuru apjomu un sastāvu nosaka NKMP:
\n929.2.3.1. arhitektoniski mākslinieciskā apsekošana (vizuāla objekta interjera un fasāžu apsekošana, kultūrvēsturisko vērtību konstatācija un fotofiksācija, izstrādājot esošo vērtību aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo apjoma noteikšanu) - sākotnēji tiek nozīmēta vēsturiskajām ēkām (līdz 1940.), kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kultūrvēsturisko objektu sarakstā;
\n929.2.3.2. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) sākotnēji tiek nozīmēta vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un papildus vēsturiskām ēkām, ja arhitektoniski mākslinieciskās apsekošanas laikā tiek konstatētas vērtības, kuras izpētāmas padziļināti;
\n929.2.3.3. arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (vēsturiskās informācijas par objektu apkopošana, objekta vizuāla un struktūras izpēte, fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot maksimāli iespējamo informāciju par objekta (vai tā daļas) vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) - tiek nozīmēta valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
\n929.2.4. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (apsekošanas, inventarizācijas) un būvdarbu izpildes gaitā atsegtās ēku arhitektoniskās, konstruktīvās detaļas, kā arī interjeru apdare, kam ir arhitektoniska, mākslinieciska vai cita veida kultūrvēsturiska vērtība, konservējamas un/vai saglabājamas tādā veidā, kas vislabāk nodrošina to ilgtspējīgu saglabāšanos un iespējamu eksponēšanu.
\n929.2.5. Ja ēkā kultūrvēsturiskās novērtēšanas (arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, inventarizācijas, apsekošanas) vai būvdarbu procesā tiek atklātas iepriekš nezināmas, nozīmīgas kultūrvēsturiskās liecības, tad izpētes veicējam vai ēkas īpašniekam par to rakstiski jāinformē pašvaldības iestāde, kam deleģēta kultūras pieminekļu aizsardzības uzraudzība un NKMP. Ja atklājums izdarīts ēkā, kas nav kultūras piemineklis, bet atklājuma rezultātā, likumdošanā noteiktajā kārtībā ēka var tikt iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, tad uz jautājuma izskatīšanas laiku, argumentējot nepieciešamību, minētās institūcijas var ierobežot konkrētu darbu veikšanu objektā.
\n929.2.6. Jebkurai pārbūvētajai ēkai ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā apbūvē un pilsētvides ainavā.
\n929.2.7. Gadījumos, kad 729.4.3. apakšpunktā noteiktā kārtībā veiktas kultūrvēsturiskā autentiskuma novērtēšanas rezultātā vēsturiska ēka ir atzīta par kultūrvēsturiski un arhitektoniski mazvērtīgu vai nevērtīgu, pieļaujama vēsturiskās ēkas pārbūve vai atjaunošana, nesaglabājot tās vēsturisko veidolu, pārbūvei piemērojot noteikumus, kas definēti jaunbūvēm.
\n929.2.8. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām un vides kontekstu un tas pieļaujams tikai gadījumos, ja tas nemazina kultūras pieminekļa vērtību un to pieļauj NKMP.
\nAizliegts pacelt kores augstumu daļai ēkas, bez kompozicionāla pamatojuma un vides konteksta analīzes.
\n929.3. Ēku siltumizolācijas uzlabošana:
\n929.3.1. koka ēkas - valsts nozīmes kultūras pieminekļus un vēsturiskās ēkas, kuras vēsturiski ir būvētas ar apšuvumu vai bez apšuvuma (guļšķautņu, statņu būves utml.), aizliegts siltināt no fasādes ārtelpas puses;
\n929.3.2. koka ēkām ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt tikai no iekštelpām ar noteikumu, ka netiek pazemināta šo iekštelpu interjera kultūrvēsturiskā vērtība vai autentiskums;
\n929.3.3. vēsturiski nozīmīgas apbūves fasādes, kuras vēsturiski ir bijušas bez apmetuma vai veidotas t.s. \"ķieģeļu stilā\", saglabājamas bez apmetuma vai cita veida apdares. Šādas fasādes nav siltināmas no fasādes ārtelpas puses. Atjaunojot vai pārbūvējot ķieģeļu mūra ēkas fasādes, ķieģeļu mūris ir jāattīra un jāatjauno tā šuvojums;
\n929.3.4. mūra ēku apmetuma apdares ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt, ja netiek pazemināts ēku autentiskums vai vēsturiskā vērtība. Nav pieļaujama mūra ēku ar apmetuma apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses.
\n929.3.5. aizliegta ēku fasāžu ar dabiskā akmens, cēlapmetuma, oriģinālu flīzējuma u.c. augstvērtīga materiāla apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses;
\n929.3.6. aizliegta ēku ārsienu siltināšana no iekštelpas puses, ja ēkā ir konstatēta saglabājama interjera dekoratīvā apdare (sienu un griestu gleznojumi vai dekoratīvie krāsojumi, vēsturiskās krāsnis, kas piekļaujas siltināmajām sienām utml.), kuru siltināšanas rezultātā var sabojāt vai iznīcināt.
\n929.4. Ēku atsevišķi interjera elementi:
\n929.4.1. arhitektoniski vērtīgu vēsturisko kāpņu telpu dekoratīvo apdari aizliegts iznīcināt un pārveidot. Oriģinālās kāpnes un to detaļas jāsaglabā, iztrūkstošās detaļas jāatjauno pēc oriģinālo detaļu parauga;
\n930.1. Noteikti šādi žoga ierīkošanas principi, augstums un materiāls:
\n930.1.1. pietiekama vēsturiskā faktu materiāla (projekts, fotogrāfija, autentiski fragmenti utml.) gadījumā žogus veido atbilstoši vēsturiskajam veidolam, saglabājot vai iezīmējot vēsturiskās vārtu vietas;
\n930.1.2. zemi norobežojoši žoga elementi un dzīvžogi ne augstāki kā 0,7 m;
\n930.1.3. vidēja augstuma žogi un dzīvžogi ne augstāki kā 1,65 m gar ielām un ne augstāki kā 2,0 m uz robežām ar piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem;
\n930.1.4. žogiem pielietotie materiāli - metāla kalumi vai koka latu vairogi;
\n930.1.5. koka žogu latojums un metāla žogu stiegrojums novietojams vertikāli, caurskatāmība ne mazāk kā 30%.
\n930.2. Koka žogu, kuram dēļu vairogi veidoti ar dubultu, nobīdītu latojumu ir aizliegti.
\n930.3. Esošie mūrētie žogi un atbalsta mūri ir jāatjauno vēsturiskajā izskatā un ar autentiskiem materiāliem (piemēram: dolomīta akmeņi, laukakmeņi, ķieģeļu mūrējums utml.).
\n931.1. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, saistvielas un krāsas, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, papildus ņemot vērā sekojošo:
\n931.1.1. aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus.
\nStiklotas plaknes atļauts pielietot kā dekoratīvu akcenta elementu to vēsturisko ēku fasādēs, kuras atzītas par kultūrvēsturiski nevērtīgām vai mazvērtīgām šo noteikumu noteiktā kārtībā, jaunbūvēs vai ēku jaunajās piebūvētajās daļās ar nosacījumu, ka to pielietojums ir iederīgs vienlaicīgi uztveramās vēsturiskās pilsētvides kontekstā;
\n931.1.2. metāla apdares materiālu pielietojums atļauts tikai kā funkcionāli nepieciešams ieseguma materiāls fasāžu detaļām (dzegām, starpdzegām, palodzēm, jumta izbūvju elementiem un tml.), kā arī dizaina objektos, fasāžu mākslinieciskajā dekorā ar noteikumu, ka tie harmoniski iekļaujas apbūvē;
\n931.1.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta un metāla ieseguma dēļi un loksnes, apaļkoks un tml. neiederīgi materiāli.
\nFasāžu apdarē nav pielietojams struktūrapmetums, izņemot gadījumus, kad tas ir vēsturiski pamatots.
\n931.2. Vēsturisko ēku fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektūras elementu un veidojumu (logu un durvju apmaļu, slēģu, sandriku, dzegu, vējtveru un tml.) likvidācija vai pārveidošana pieļaujama tad, ja tie ir vēlāka laika uzslāņojumi, kas neiederas fasādes kompozīcijā un neiespaido vai nesamazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību 931.3. Ēku fasāžu dekoratīvie elementi ir jāveido no atbilstošiem vēsturiskajiem materiāliem - ķieģeļiem, koka, betona lējumiem utml. Minēto dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla ir aizliegta.
\n931.4. Koka ēku, kas apšūtas ar koka dēļu apšuvumu, fasāžu apšuvumam pieļaujami tikai koka dēļi. Koka ēku fasādes aizliegts apmest, izņemot gadījumus, ja ēkai tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums ar pietiekamu gaisa caurlaides spēju. Remontējot koka ēku fasādes aizliegts likvidēt vai vienkāršot dekora elementus.
\nAutentiskais koka dēļu apšuvums ir maksimāli saglabājams, tas nomaināms tikai tajos gadījumos, ja tehniski un estētiski ir neatjaunojamā stāvoklī, šādā gadījumā jaunajiem apdares dēļiem ir jābūt ar autentiskā apšuvuma dēļu likšanas virzienu, platumu, biezumu un profilu. Ja koka ēkai nav saglabājies autentiskais dēļu apšuvums, nomainot apšuvuma dēļus, tiem jābūt analogiem konkrētajai ēkai stilistiski atbilstošiem vēsturisko ēku autentiskajiem paraugiem. Koka ēku fasādes, kas laika gaitā ir pārveidotas, tās apšujot ar tām vēsturiski unarhitektoniski neatbilstošu materiālu (silikātķieģelis, PVC dēlīši un tml.), to pārbūves vai atjaunošanas gaitā ir izvērtējamas un iespēju robežās pārveidojamas, atjaunojot tās sākotnējā izskatā vai ar īpašiem līdzekļiem harmonizējot (ar apmetumu, krāsojumu utml.) atbilstošajā pilsētvidē.
\n931.5. Vēsturisko ēku logi ir restaurējami, tie nomaināmi tikai tad, ja to atjaunošana nav iespējama, kas pierādāms ar tehnisko atzinumu. Ēkās, nomainot logus, tie skatā maksimāli ir tuvināmi ēkas oriģinālajiem jākopē 1:1 no sākotnējiem vai ēkai stilistiski analogiem citu ēku oriģinālajiem logiem (piemērojams tikai, ja ēkā nav saglabājušies sākotnējie logi, saglabājot proporcijas,dalījumu, dekoratīvos elementus, mezglus, vēršanās virzienu, materiālu izvēli, izskatot iespēju restaurēt un saglabāt vismaz vienu oriģinālo logu. No publiskās ārtelpas redzamo logu nomaiņas gadījumā, visām logu pamatdaļām (veramām un neveramām) ir jābūt vienāda platuma rāmjos; logu stikli no publiskās ārtelpas redzamajos logos nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.
\n931.6. Jaunu skatlogu un vitrīnu ierīkošana vēsturiskās ēkās pieļaujama, ja to izveidojums atbilst ēkas arhitektoniskajam stilam, konstruktīvajam risinājumam un ir funkcionāli pamatots.
\n931.7. Skatlogi atļauti veikalu un publisku ēku pirmajos stāvos. Skatlogu asīm jāsakrīt ar otrā stāva loga ailu asīm.
\nAizliegta kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pirmā stāva loga ailu palielināšana skatlogu ierīkošanas vajadzībām.
\n931.8. Jaunbūvēm skatloga maksimālais platums noteikts līdz 3 m, attālums starp skatlogiem - ne tuvāk kā 1/3 daļa no loga ailas platuma, attālums no skatloga līdz cokolam ne mazāks kā 0,3 m.
\n931.9. Kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās pieļaujama tikai koka vai, gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, metāla skatlogu konstrukcija. Ēkās bez kultūrvēsturiskās vērtības, gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, pieļaujama arī PVC un vieglmetāla skatlogu konstrukcija.
\n931.10. Skatlogu noēnošanai atļauts pielietot izbīdāmās marķīzes. Tās izgatavojamas no tekstilmateriāla un ne platākas kā 3.5 m. Aizliegta plastikāta marķīžu pielietošana.
\n931.11. Skatloga aizsardzībai atļauts izmantot koka rolādes.
\nTās iebūvējamas skatloga ailā. Zudušās vēsturiskās koka rolādes ieteicams atjaunot. Plastikāta un metāla aizsardzības žalūziju pielietošana ir aizliegta.
\n931.12. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt vēsturiskās logu ailas, bet ja tādas vēsturiski ir bijušas, tad vēlams tās atjaunot.
\n931.13. Ēku autentiskās ārdurvis, kuras atrodas ēkas galvenajās fasādēs, ir restaurējamas. Tās maināmas tikai tādā gadījumā, ja sava tehniskā stāvokļa dēļ nav atjaunojamas (pierādāms ar tehniskās apsekošanas atzinumu). Ja kultūrvēsturiskai ēkai oriģinālās durvis ir zudušas un nav faktu materiāla, lai tās atjaunotu, tad to forma un detalizācijas pakāpe tiek pielāgota ēkas būvperiodam un fasādes arhitektoniskajam risinājumam, vēlams izmantot amatnieku darinājumu. Ja to atļauj durvju ailas izmēri, pielietojamas virsgaismas. Atļautais durvju vērtnes stiklojuma augstums - ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma.
\n931.14. Logu un no publiskās ārtelpas redzamo ārdurvju konstrukcijas materiāls - koks. Esošo loga ailu vai no jauna izveidotu loga ailu aizpildījums ar PVC vai vieglmetāla loga blokiem pieļaujams vēsturiskām ēkām bez kultūrvēsturiskas vērtības vai fasādēs, kas nav uztveramas no publiskās ārtelpas, ar nosacījumu, ka loga detaļu un dalījuma proporcijas, kā arī pārklājuma tonis atbilst vēsturiskajiem vai citiem fasādē izvietotajiem logiem. PVC vai vieglmetāla logi pieļaujami vēsturiskām ēkām bez kultūrvēsturiskas vērtības vai fasādēs, kas nav uztveramas no publiskās ārtelpas.
\n931.15. Vēsturiskās ēkās logu ailu aizpildījuma dalījumu var mainīt tikai tad, ja ēkā nav saglabājies oriģinālais paraugs un visai ēkai vai vismaz vienai fasādei tiek vienlaicīgi paredzēta ailu aizpildījuma nomaiņa. Vēsturiskā ēkā logu vērtņu risinājumam ir jābūt atbilstošam ēkas stilistikai, no publiskās ārtelpas redzamās fasādē nav pieļaujams loga vertikālo daļu asimetrisks risinājums.
\n931.16. Mūrētas vārtu ailas ir raksturīgs Cēsu vēsturiskā centra apbūves elements. Vārtus atjauno to vēsturiskajā izskatā.
\nJa vēsturiskais faktu materiāls nav saglabājies, tad vietās, kur tie ir bijuši vai vārtu izveide papildina un uzlabo attiecīgās ēkas vai kvartāla daļas kontekstu, ir atļauts ierīkot jaunas mūrētas vārtu ailas. Atļautais vārtu materiāls - koks vai metāla kalumi. Vārtu ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem un apbūves proporcijām, ņemot vērā ēkas būvperiodu un fasādes arhitektonisko risinājumu. Vārti ierīkojami tā, lai atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves. Aizliegta kodu atslēgu ierīkošana vai sarunu iekārtu ierīkošana vārtu vērtņu konstrukcijās.
\n931.17. Nav atļauta tehnisko iekārtu, ventilācijas restu utml. risinājumu iebūvēšana durvju un vārtu vērtņu konstrukcijās.
\n931.18. Dažādas tehniskās iekārtas: elektrības un gāzes sadales skapjus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot ēku fasādēs pret publisko ārtelpu. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz ēku fasādēm un izvietot brīvi stāvošus zemes gabalā. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz ēku koka un mūra (tai skaitā apmestām) fasādēm. Koka apdares gadījumā vadi un kabeļi jāiestrādā zem apšuvuma. Mūra (tai skaitā apmestu) fasāžu gadījumā vadi un kabeļi jāiegremdē mūrī vai apmetumā. Demontējot esošos vadus un kabeļus, jādemontē arī to stiprinājuma detaļas un konstrukcijas. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz ēkas fasādēm jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.
\n931.19. Pielietojamas oriģinālas, vēsturiskajai apbūvei atbilstošas apgaismojuma armatūras. To forma un izvietojums saskaņojams būvvaldē.
\n931.20. Ēku fasāžu krāsošana:
\n931.20.1. fasādes krāsojamas tikai noteiktā kārtībā būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei. Pirms ēkas krāsu pases izstrādes, vai izstrādes laikā, pasūtītājam ir jānodrošina vēsturiskā fasāžu krāsojuma izpēte;
\n931.20.2. saskaņo ņemot vērā krāsojuma izpētes materiālus vai izvēlas vides harmonisku, ēkas arhitektoniskajam stilam un vietējai tradīcijai atbilstosu tonālo risinājumu;
\n931.20.3. nedrīkst krāsot dabiska akmens materiālus, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, izņemot gadījumus, kad dabīgo materiālu autentisku krāsojumu konstatē izpētes gaitā vai arī īpašos gadījumos jaunbūvēs, kad šāda veida krāsojums tiek veidots kā dizaina akcents;
\n931.20.4. Vēsturisko ēku krāsojumam lietojams ēkas oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai tam līdzvērtīgs krāsas sastāvs.
\n931.20.5. Izskatīt iespēju mūra ēku un apmestu koka ēku krāsojumam izmantot kaļķa krāsas un krāsas uznešanu veicot krusteniski, izmantojot otu.
\n931.20.6. Izskatīt iespēju ēku koka daļas (t.sk., ēku būvgaldniecības daļas, piemēram, logi, slēģi, durvis, dzegas u.c. koka elementi) un koka ēkas, un ar koku apšūtu mūra ēku krāsojumam izmantojamas lineļļas krāsas, uzklāšanu veicot ar otu tradicionālajā tehnikā.
\n932.1. Pastāvīgu kiosku vai paviljonu novietošana pieļaujama, pirms tam izvērtējot to vizuālo ietekmi uz konkrēto pilsētvides ainavu, ar noteikumu, ka tie iekļaujas pilsētvidē ar apjoma mērogu, arhitektonisko tēlu, pielietoto materiālu un tonalitāti.
\n932.2. Ceļu satiksmes regulēšanas zīmes pie kultūras pieminekļu, vēsturisku ēku un jaunbūvju sienām var tikt izvietotas uz izliektas formas krāsotiem metāla balstiem (balstiem kvadrātveida šķērsgriezums), ne zemāk par 2,5 m virs ietves.
\n932.3. Pielietojamas Cēsu novada pašvaldībā apstiprinātas, vienota dizaina ielu un laukumu nosaukumu un māju numura zīmes.
\nTās izgatavojamas no metāla ar melniem cipariem vai tekstu uz balta fona. Zīmes uzstādāmas pamatēkas fasādes, kura vērsta pret ielu, labajā malā ne zemāk kā 2,5 m no esošā ietves ieseguma līmeņa to loģiski iekomponējot fasādes kopīgajā kompozīcijā.
\n932.4. Atkritumu urnas nav atļauts stiprināt pie ēkas portāla vai fasādes daļas ar īpaši kvalitatīvu apdari (cēlapmetums, dabīgais akmens, dekoratīvās flīzes utml.). Atkritumu urnu dizains un novietojums, ja tās paredzēts novietot publiskajā ārtelpā, saskaņojams būvvaldē.
\n932.5. Bīstamu ēku pagaidu aizsargkonstrukcijai jābūt vizuāli sakārtotai un iederīgai vēsturiskajā vidē.
\n932.6. Zemes gabalu apvienošana, dalīšana un robežu pārkārtošana valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa \"Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs\" teritorijā, kā arī to zemes gabalu, uz kuriem atrodas valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, apvienošana, dalīšana un robežu pārkārtošana pieļaujama tikai izņēmuma kārtā, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ja darbību ietekmē netiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.
\n933.1. Labākais autentiskuma un kultūras mantojuma saglabāšanas veids ir arhitektūras pieminekļu un tajos saglabājamo elementu konservācija vai restaurācija.
\n934.1. vēsturisku ēku nojaukšana pieļaujama izņēmuma kārtā, ja tās tehniskais stāvoklis ir cilvēku drošību apdraudošs, tās vizuālais stāvoklis ir vidi degradējošs un tās nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75%;
\n5.1.2. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa \"Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs\" aizsardzības zona (TIN11) 5.1.2.1.
\nPamatinformācija 936. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa \"Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs\" aizsardzības zona 5.1.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.2.3. Citi noteikumi 937. Uz Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa \"Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs\" aizsardzības zonu attiecas TIN1 sadaļā definētie noteikumi, izņemot šo noteikumu 924.1;
\n924.2; 925.4; 931.8; 934.3. punktus.
\n5.1.3. Lidlauka \"Cēsis\" 2 km manevrēšanas zona (TIN12) 5.1.3.1.
\nPamatinformācija 938. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 12) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība saskaņā ar likuma \"Par aviāciju\" 41.panta nosacījumiem.
\n5.1.3.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.3.3. Citi noteikumi 939. Lidlauka satiksmes zonā gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektu būvniecību saskaņo ar VA \"Civilās aviācijas aģentūra\".
\n5.1.4. Lidlauka \"Cēsis\" 5 km manevrēšanas zona (TIN13) 5.1.4.1.
\nPamatinformācija 941. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 13) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība.
\n5.1.4.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.4.3. Citi noteikumi 942. Lidlauka manevrēšanas piecu kilometru zonā saskaņo jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai.
\n5.1.5. Lidlauka \"Cēsis\" 15 km manevrēšanas zona (TIN14) 5.1.5.1.
\nPamatinformācija 945. Lidlauka satiksmes 15 kilometru zonā (TIN 14) saskaņo būves, kuras var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).
\n5.1.5.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.5.3. Citi noteikumi Nenosaka 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums Nenosaka 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums Nenosaka 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu teritorija (TIN4) 5.4.1.1.
\nPamatinformācija 946. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu teritorija ar īpašiem noteikumiem izveidota, lai noteiktu nosacījumus vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai un izmantošanai.
\n5.4.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.4.1.3. Citi noteikumi 947. Vispārīgas prasības kultūrvēsturiskajiem objektiem:
\n947.1. Labākais autentiskuma un kultūras mantojuma saglabāšanas veids ir kultūrvēsturisko objektu un tajos saglabājamo elementu konservācija vai restaurācija.
\n947.2. Prasības pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma objektu sarakstā ietvertajiem arheoloģiskā mantojuma objektiem:
\n947.2.1. Arheoloģiskā mantojuma objektu teritoriju izmantošana un kopšana pieļaujama, neiznīcinot pašu objektu un saglabājot tā ārējo veidolu, reljefu un iekšējo struktūru;
\n947.2.2. Zemes rakšanas darbi arheoloģisko objektu teritorijās dziļāk par 0,3m iepriekš saskaņojami ar pašvaldību, kas izvērtējot plānoto darbu raksturu var izvirzīt prasību nodrošināt arheoloģisko uzraudzību un/vai izpēti pirms veicamajiem darbiem vai to laikā;
\n947.2.3. Arheoloģiskā mantojuma aizsardzības jomā pašvaldība var konsultēties ar NKMP Vidzemes reģionālo nodaļu.
\n948.1. Veicot jebkuras ielu, laukumu, ietvju un pagalma labiekārtojuma segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret vēsturisko ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejam, izņemot gadījumus, kad tas nepasliktina vēsturisko ēku tehnisko stāvokli un nemazina to kultūrvēsturisko vērtību. Ja ielas, laukuma, ietves vai pagalma labiekārtojuma segumu līmenis pie ēku ārsienām jau ir paaugstināts un tas rada tehniska rakstura bojāšanās priekšnoteikumus, tad ielu, laukumu, ietvju vai pagalma labiekārtojuma pārbūves gadījumā, tie novēršami, pazeminot segumu līmeni zemāk par pieguļošo ēku hidroizolācijas atzīmēm vai pielietojot citus tehniskos risinājumus.
\n948.2. Ja pagalmu labiekārtojumā tiek pielietots cietais segums, tad seguma pārbūve (tai skaitā vieglo automašīnu stāvlaukumu) veicama, pielietojot lineāras formas granīta bruģakmeni, šķelta un apaļa laukakmens bruģakmeni, lineāras formas betona bruģakmeni vai klinkera ķieģeli.
\n948.3. Objekta teritorijā izvietojamos vides dizaina elementus (laternas, soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu turētāji, margas, drošības balstus un tml.) ierīko saderīgus ar vides vēsturisko raksturu.
\n949.1. Individuālās un publisko objektu garāžas atļauts būvēt tikai šinī teritorijā dzīvojošo nekustamo īpašumu īpašnieku, darbojošos publisko objektu vajadzībām.
\n949.2. Aizliegts pielietot metāla garāžas.
\n950.1. Jumta un tā virsbūvju formām proporcijās, mērogā, sadalījumā, plakņu slīpumā un ieseguma materiālā jābūt piemērotām vēsturiskās ēkas individuālajai arhitektūrai. Nav pieļaujamas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar kultūrvēsturiskā objekta jumtu ainavu. Jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī atbilst ēkas stilistikai.
\n950.2. Atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm jumta forma, materiāli un krāsas tonis paredzams harmonējošs ar kultūrvēsturiskā objekta jumtu.
\n950.3. Esošiem un jaunveidojamiem jumtiem atļauts veidot jumta logu virsbūves un jumta logus bēniņu un jumtā izbūvēta stāva (mansarda stāva) telpu izgaismošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti sekojoši nosacījumi:
\n950.3.1. jumta logu virsbūves un jumta logi vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālu risinājumu.
\nJumta logu virsbūvju un jumta logu izvietojumam jāatbilst ēkas fasāžu arhitektūras kompozīcijai un jumta plakņu atbilstošam slīpumam;
\n950.3.2. jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu no jumta virsmas;
\n950.3.3. jumta logu virsbūvju sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem materiāliem un to toņiem. Aizliegts lietot kontrastējošus, spīdīgus un atstarojošus materiālus un krāsas;
\n950.3.4. jumta logus drīkst paredzēt ēkas jumta sānu un pagalma plaknēs vai tā, lai tie nav redzami no publiskās ārtelpas;
\n950.3.5. jumta logus nedrīkst paredzēt ēkas nošļaupta jumta gala plaknēs;
\n950.4. Jumta virsbūves tehnisko iekārtu izvietošanai pieļaujamas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams tehniskās iekārtas izvietot ēkas apjomā vai bēniņos un ēkas pagalma jumta plaknē. Jumta virsbūves jāizveido arhitektoniski noformētas, pieskaņotas ēkas arhitektūrai un jumta kompozīcijai. Tehniski nepieciešamās jumta virsbūves (liftu tehnisko telpu, vēdināšanas iekārtu virsbūves u.c.) un dūmeņi (skursteņi) jāveido tā, ka tie harmoniski iekļaujas tradicionālajā jumtu ainavā un pēc iespējas mazāk uztverami no publiskās ārtelpas.
\n950.5. Atjaunojot vai pārbūvējot kultūrvēsturisku ēku jumtus jāsaglabā un jāatjauno oriģinālie dūmeņi (skursteņi). Tiem virs jumta plaknes pieļaujama apmetuma apdare vai neapmests ķieģeļu mūris. Dūmeņa (skursteņa) augšgals jāveido katrai ēkai stilistiski un vēsturiski atbilstošs (paplašināts, profilēts un tml.). Ja ēkai plānots izbūvēt jaunus, papildus dūmeņus (skursteņus), tad to vizuālais izskats jāpakārto esošo vēsturisko dūmeņu (skursteņu) izskatam.
\n950.6. Metāla dūmeņus un vēdināšanas kanālu izvadus virs jumta plaknes atļauts būvēt tikai izņēmuma gadījumos, ja tie nemazina kultūrvēsturiskā objekta kvalitāti un netiek izmantoti spožos, atstarojošos vai kontrastējošos toņos krāsoti materiāli.
\n950.7. Jaunbūvēm dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem.
\n950.8. Dažādas tehniskās iekārtas - apgaismes ķermeņus, mastus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot jumta plaknēs, kuras redzamas no publiskās ārtelpas.
\n950.9. Specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas) nedrīkst būt lielākas par 0,8 m diametrā. Katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas iespējami mazākais iekārtas diametrs. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz jumta plaknēm. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm. Tie jāievada ēkas bēniņos. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz jumta jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.
\n950.10. Tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs atbilstoši šiem TIAN, krāsojamas tādā pašā krāsā kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.
\n950.11. Ēkām un būvēm notekas un teknes ierīkojamas tikai no metāla. Ja ēkai ir bijuši vēsturiski notekcauruļu dekoratīvie elementi, tad tie ir jāatjauno. Ieteicams ierīkot caurules metālkaluma aizsargrežģi. Tā risinājums pakārtots ēkas fasādes risinājumam, maksimālais augstums 1,8 m.
\n951.1. Jaunbūvei harmoniski jāiekļaujas esošajā apbūvē.
\n951.2. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi kultūrvēsturiskās vides raksturojumi:
\n951.2.1. aizsargājamās kultūrvēsturiskās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;
\n951.2.2. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;
\n951.2.3. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.
\n951.3. Atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, ievērojot, ka:
\n951.3.1. ielas fasāžu kompozīcijā, kā fasādes apdares materiālu, aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus;
\n951.3.2. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa, pielietojums īpaši izvērtējams un argumentējams katrā atsevišķā vēsturiskās pilsētvides ainavas kontekstā;
\n951.3.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (PVC), metāla lokšņu, apaļkoku un tml. vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgi materiāli.
\n951.4. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga kultūrvēsturiska objekta vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas (piemēram, dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā, pieļaujama zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana.
\n952.1. Ēkas kores un dzegu augstumu, ievērojot vēsturisko pilsētbūvniecisko situāciju un vēsturisko faktu (kartogrāfiskais materiāls, projekts, fotogrāfijas utml. liecības) analīzi.
\n952.2. Jaunbūves augstums kultūrvēsturisko objektu tiešā tuvumā neaizsedz un nenomāc esošo apbūvi.
\n953.1. Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas fasādes, atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, saistvielas un krāsas, kas ir harmoniski ar vēsturiskās būves autentiskajiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:
\n953.1.1. kā fasādes apdares materiālu aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotas plaknes var pielietot kā dekoratīvu akcenta elementu ar nosacījumu, ka to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās ēkas fasādes kompozīcijā un vienlaicīgi uztveramās vēsturiskās pilsētvides kontekstā;
\n953.1.2. metāla apdares materiālu pielietojums atļauts tikai kā funkcionāli nepieciešams ieseguma materiāls fasāžu detaļām (dzegām, starpdzegām, palodzēm, jumta izbūvju elementiem utml.), kā arī dizaina objektos, fasāžu mākslinieciskajā dekorā ar noteikumu, ka tie harmoniski iekļaujas apbūvē;
\n953.1.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta un metāla ieseguma dēļi un loksnes, apaļkoks utml. neiederīgi materiāli.
\nFasāžu apdarē nav pielietojams struktūrapmetums, izņemot gadījumus, kad tas ir vēsturiski pamatots.
\n953.2. Ēku fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektūras elementu un veidojumu (logu un durvju apmaļu, slēģu, sandriku, dzegu, vējtveru un tml.) likvidācija vai pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja ēkas kultūrvēsturiskajā novērtējumā (apsekojumā, inventarizācijā, izpētē) ēka kopumā vai tās attiecīgie elementi ir atzīti par kultūrvēsturiski mazvērtīgiem vai nevērtīgiem, vai gadījumos, kad šie pārveidojumi neiespaido vai nesamazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību.
\n953.3. Ēku fasāžu dekoratīvie elementi ir jāveido no atbilstošiem vēsturiskajiem materiāliem - ķieģeļiem, koka, betona lējumiem un tml. Minēto dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla ir aizliegta.
\n953.4. Koka ēku, kas apšūtas ar koka dēļu apšuvumu, fasāžu apšuvumam pieļaujami tikai koka dēļi. Koka ēku fasādes aizliegts apmest, izņemot gadījumus, ja ēkai tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums ar pietiekamu gaisa caurlaides spēju. Remontējot koka ēku fasādes aizliegts likvidēt vai vienkāršot dekora elementus.
\nAutentiskais koka dēļu apšuvums ir maksimāli saglabājams, tas nomaināms tikai tajos gadījumos, ja tehniski un estētiski ir neatjaunojamā stāvoklī, šādā gadījumā jaunajiem apdares dēļiem ir jābūt ar autentiskā apšuvuma dēļu likšanas virzienu, platumu, biezumu un profilu. Ja koka ēkai nav saglabājies autentiskais dēļu apšuvums, nomainot apšuvuma dēļus, tiem jābūt analogiem konkrētajai ēkai stilistiski atbilstošiem vēsturisko ēku autentiskajiem paraugiem. Koka ēku fasādes, kas laika gaitā ir pārveidotas, tās apšujot ar tām vēsturiski un arhitektoniski neatbilstošu materiālu (silikātķieģelis, PVC dēlīši un tml.), to pārbūves vai atjaunošanas gaitā ir izvērtējamas un iespēju robežās pārveidojamas, atjaunojot tās sākotnējā izskatā vai ar īpašiem līdzekļiem harmonizējot (ar apmetumu, krāsojumu utml.) atbilstošajā pilsētvidē.
\n953.5. Ēku logi ir restaurējami, tie nomaināmi tikai tad, ja to atjaunošana nav iespējama. Ēkās, nomainot logus, tie skatā maksimāli ir tuvināmi ēkas oriģinālajiem vai ēkai stilistiski analogiem citu ēku oriģinālajiem logiem. Ēkām, kuru kultūrvēsturiskā vērtība, atbilstoši veiktajam kultūrvēsturiskajam novērtējumam, nav augsta, pieļaujama logu dalījuma vienkāršošana, ar noteikumu, ka vienlaicīgi tiek mainīti visi no publiskās ārtelpas redzamie logi un harmoniski iekļaujas ēkas fasāžu arhitektoniskajā risinājumā. No publiskās ārtelpas redzamo logu nomaiņas gadījumā, visām logu pamatdaļām (veramām un neveramām) ir jābūt vienāda platuma rāmjos; logu stikli no publiskās ārtelpas redzamajos logos nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.
\n953.6. Jaunu skatlogu un vitrīnu ierīkošana pieļaujama, ja to izveidojums atbilst ēkas arhitektoniskajam stilam un konstruktīvajam risinājumam.
\n953.7. Skatlogi atļauti veikalu un publisku ēku pirmajos stāvos. Skatloga asīm jāsakrīt ar otrā stāva loga ailu asīm.
\nAizliegta kultūrvēsturisko objektu pirmā stāva loga ailu palielināšana skatlogu ierīkošanas vajadzībām.
\n953.8. Kultūrvēsturiskajos objektos pieļaujama tikai koka vai gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, metāla skatlogu konstrukcija.
\n953.9. Skatlogu noēnošanai atļauts pielietot izbīdāmās marķīzes. Tās izgatavojamas no tekstilmateriāla un ne platākas kā 3.5 m. Aizliegta plastikāta marķīžu pielietošana.
\n953.10. Skatloga aizsardzībai atļauts izmantot koka rolādes.
\nTās iebūvējamas skatloga ailā. Zudušās vēsturiskās koka rolādes ieteicams atjaunot. Plastikāta un metāla aizsardzības žalūziju pielietošana ir aizliegta.
\n953.11. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošās logu ailas, bet ja tādas vēsturiski ir bijušas, tad vēlams tās atjaunot.
\n953.12. Ēku autentiskās ārdurvis, kuras atrodas ēkas galvenajās fasādēs, ir restaurējamas. Tās maināmas tikai tādā gadījumā, ja sava tehniskā stāvokļa dēļ nav atjaunojamas. Ja kultūrvēsturiskai ēkai oriģinālās durvis ir zudušas un nav faktu materiāla, lai tās atjaunotu, tad to forma un detalizācijas pakāpe tiek pielāgota ēkas būvperiodam un fasādes arhitektoniskajam risinājumam. Pamatā tās tiek risinātas taisnstūra formā, simetriskas, amatnieku darinātas. Ja to atļauj durvju ailas izmēri, pielietojamas virsgaismas. Atļautais durvju vērtnes stiklojuma augstums - ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma.
\n953.13. Logu un no publiskās ārtelpas redzamo ārdurvju konstrukcijas materiāls - koks.
\n953.14. Ailu aizpildījumu - logus, slēģus un ārdurvis nedrīkst mainīt bez būvvaldes izdotas atļaujas. Bez būvvaldes atļaujas var remontēt, labot un restaurēt logus, slēģus un ārdurvis, saglabājot vērtnes un vēsturisko metāla furnitūru, kā arī krāsot, nemainot tonālo risinājumu (ja visai ēkai tas ir vienots) vai atbilstoši apstiprinātajai ēkas krāsu pasei. Aiļu aizpildījuma dalījumu var mainīt tikai tad, ja ēkā nav saglabājies oriģinālais paraugs un visai ēkai vai vismaz vienai fasādei tiek vienlaicīgi paredzēta aiļu aizpildījuma nomaiņa pēc būvvaldē saskaņota būvprojekta vai fasādes izmaiņu risinājuma. Vēsturiskā ēkā logu vērtņu risinājumam ir jābūt atbilstošam ēkas stilistikai, no publiskās ārtelpas redzamās fasādē nav pieļaujams loga vertikālo daļu asimetrisks risinājums.
\n953.15. Vārtus atjauno to vēsturiskajā izskatā. Ja vēsturiskais faktu materiāls nav saglabājies, tad vietās, kur tie ir bijuši vai vārtu izveide papildina un uzlabo attiecīgās ēkas vai kvartāla daļas kontekstu ir atļauts ierīkot jaunus vārtus.
\nAtļautais vārtu materiāls - koks vai metāla kalumi. Vārtu ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem un apbūves proporcijām, ņemot vērā ēkas būvperiodu un fasādes arhitektonisko risinājumu. Vārti ierīkojami tā, lai atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves.
\nAizliegta kodu atslēgu ierīkošana vai sarunu iekārtu ierīkošana vārtu vērtņu konstrukcijās.
\n953.16. Nav atļauta tehnisko iekārtu, ventilācijas restu utml. risinājumu iebūvēšana durvju un vārtu vērtņu konstrukcijās.
\n953.17. Dažādas tehniskās iekārtas: elektrības un gāzes sadales skapjus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot ēku fasādēs pret publisko ārtelpu. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz ēku fasādēm un brīvi stāvoši zemes gabalā. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz ēku koka un mūra (tai skaitā apmestām) fasādēm. Koka apdares gadījumā, vadi un kabeļi jāiestrādā zem apšuvuma. Mūra (tai skaitā apmestu) fasāžu gadījumā vadi un kabeļi jāiegremdē mūrī vai apmetumā. Demontējot esošos vadus un kabeļus, jādemontē arī to stiprinājuma detaļas un konstrukcijas.
\nTehnisko iekārtu izvietošanai uz ēkas fasādēm jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.
\n953.18. Pielietojamas oriģinālas, vēsturiskajai apbūvei atbilstošas apgaismojuma armatūras. To forma un izvietojums saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā.
\n953.19. Fasādes krāsojamas tikai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktā kārtībā būvvaldē apstiprinātu ēkas krāsu pasi. Pirms ēkas krāsu pases izstrādes vai izstrādes laikā, pasūtītājam ieteicams veikt vēsturiskā fasāžu krāsojuma izpēti.
\n953.20. Saskaņo ņemot vērā krāsojuma izpētes materiālus vai izvēlas videi harmonisku, ēkas arhitektoniskajam stilam un vietējai tradīcijai atbilstošu tonālo risinājumu.
\n953.21. Nedrīkst krāsot dabiska akmens materiālus, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, izņemot gadījumus, kad dabīgo materiālu autentisku krāsojumu konstatē izpētes gaitā vai arī īpašos gadījumos jaunbūvēs, kad šāda veida krāsojums tiek veidots kā dizaina akcents.
\n953.22. Krāsojumam lietojams ēkas oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai tam līdzvērtīgs krāsas sastāvs.
\n954.1. Kultūrvēsturisko objektu ēku nojaukšana pieļaujama izņēmuma kārtā, ja tās tehniskais stāvoklis ir cilvēku drošību apdraudošs, tās vizuālais stāvoklis ir vidi degradējošs un tās nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75%.
\n955.1. Koka ēkas - kultūrvēsturiskos objektus, kuras vēsturiski ir būvētas ar apšuvumu vai bez apšuvuma (guļšķautņu, statņu būves utml.), aizliegts siltināt no fasādes ārtelpas puses.
\n955.2. Kultūrvēsturiska objekta fasādes, kuras vēsturiski ir bijušas bez apmetuma vai veidotas t.s. \"ķieģeļu stilā\", saglabājamas bez apmetuma vai cita veida apdares. Šādas fasādes nav siltināmas no fasādes ārtelpas puses. Atjaunojot vai pārbūvējot ķieģeļu mūra ēkas fasādes, ķieģeļu mūris ir jāattīra un jāatjauno tā šuvojums.
\n955.3. Mūra ēku apmetuma apdares ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt, ja netiek pazemināts ēku autentiskums vai kultūrvēsturiskā vērtība. Nav pieļaujama mūra ēku ar apmetuma apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses, kā arī vēsturisko mūra ēku ielas fasāžu un no publiskās ārtelpas uztveramo dekoratīvi izveidoto fasāžu siltināšana no ārtelpas puses. Pārējos, vienkāršas apbūves gadījumos, veicot ēku fasāžu siltināšanu no fasādes ārtelpas puses, jāsaglabā un/ vai jāatjauno visas fasādes apdares dekora detaļas.
\n955.4. Aizliegta ēku fasāžu ar dabiskā akmens, cēlapmetuma, oriģinālu flīzējuma u.c. augstvērtīga materiāla apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses.
\n955.5. Aizliegta ēku ārsienu siltināšana no iekštelpas puses, ja ēkā ir konstatēta saglabājama interjera dekoratīvā apdare (sienu un griestu gleznojumi vai dekoratīvie krāsojumi, vēsturiskās krāsnis, kas piekļaujas siltināmajām sienām utml.), kuru siltināšanas rezultātā var sabojāt vai iznīcināt.
\n956.1. Arhitektoniski vērtīgu vēsturisko kāpņu telpu dekoratīvo apdari aizliegts iznīcināt un pārveidot. Oriģinālās kāpnes un to detaļas jāsaglabā, iztrūkstošās detaļas jāatjauno pēc oriģinālo detaļu parauga.
\n957.1. Kultūrvēsturiskās pamatvērtības kultūrvēsturiskajā objektā ir:
\n957.1.1. Ēkas apjoms, konstrukcijas, vēsturiskais jumta iesegums;
\n957.1.2. Fasādes apdare (dekori, dzegas, vēsturiskais apmetums un apšuvums un citi elementi);
\n957.1.3. Logi, slēģi, durvis, to apmales un vēsturiskā furnitūra un slēdzējmehānismi;
\n957.1.4. Iekštelpu plānojums;
\n957.1.5. Interjera apdare un elementi (paneļi, grīdas, iekšdurvju vērtnes un citi);
\n957.1.6. Apkures ierīces (manteļskursteņi, skursteņi, krāsnis, kamīni un citi);
\n957.1.7. Kāpnes;
\n957.1.8. Vēsturiskas piebūves, balkoni, lodžijas un verandas;
\n957.1.9. Vēsturiskās celtnes konstrukcijas kultūras slānī;
\n957.1.10. Citas autentiskas detaļas un elementi.
\n957.2. Pirms restaurācijas, pārbūves un atjaunošanas būvprojektēšanas uzsākšanas jebkurai ēkai - kultūrvēsturiskam objektam - jāveic kompetenta pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana atbilstoši šo apakšpunktu nosacījumiem. Atkarībā no konkrētas ēkas autentiskuma, tās kultūrvēsturiskajai novērtēšanai var tikt noteiktas dažādas sarežģītības kultūrvēsturiskās izpētes pakāpes:
\n957.2.1. arhitektoniski mākslinieciskā apsekošana (vizuāla objekta interjera un fasāžu apsekošana, kultūrvēsturisko vērtību konstatācija un fotofiksācija, izstrādājot esošo vērtību aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo apjoma noteikšanu) - sākotnēji tiek nozīmēta vēsturiskajām ēkām ( būvētas līdz 1940.gadam);
\n957.2.2. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) tiek noteikta kultūrvēsturiskiem objektiem, ja arhitektoniski mākslinieciskās apsekošanas laikā tiek konstatētas vērtības, kuras izpētāmas padziļināti.
\n957.3. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (apsekošanas, inventarizācijas) un būvdarbu izpildes gaitā atsegtās ēku arhitektoniskās, konstruktīvās detaļas, kā arī interjeru apdare, kam ir arhitektoniska, mākslinieciska vai cita veida kultūrvēsturiska vērtība, konservējamas un/vai saglabājamas tādā veidā, kas vislabāk nodrošina to ilgtspējīgu saglabāšanos un iespēju robežās atsedzamas eksponēšanai.
\n957.4. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām jaunbūvju augstumam.
\n958.1. Bērnu un jauniešu centrs Bērzaines ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0325 001;
\n958.2. Administratīvā ēka Bērzaines ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0402 001;
\n958.3. Biroju ēka Bērzaines ielā 6, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0309 001;
\n958.4. Administratīvā ēka Bērzaines ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0401 001;
\n958.5. Administratīvās ēkas Bērzaines ielā 16/18, Cēsīs, ēku kadastra apzīmējumi - 4201 006 0704 001, 4201 006 0704 002, 4201 006 0704 003;
\n958.6. Bērzaines kapu kapliča Bērzaines ielā 27, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1310 001;
\n958.7. Dzīvojamā māja Bērzaines ielā 28, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1204 001;
\n958.8. Dzīvojamā māja Bērzaines ielā 30, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1203 001;
\n958.9. Dūmenis Cepļa ielā 18, Cēsīs;
\n958.10. Internāts Dārtas ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2008 001;
\n958.11. Kopmītņu ēkas un dzīvojamā māja Dzirnavu ielā 52/54, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0101 001, 4201 001 0101 002 un 4201 001 0101 003;
\n958.12. Dzīvojamā māja Egļu ielā 2, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1202 001;
\n958.13. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0119 001;
\n958.14. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0410 001;
\n958.15. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0410 002;
\n958.16. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 11, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0118 001;
\n958.17. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 14, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0522 001;
\n958.18. Administratīvā ēka Gaujas ielā 20, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0519 001;
\n958.19. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 22, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0518 001;
\n958.20. Skola Gaujas ielā 26, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0516 001;
\n958.21. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 67, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 007 0311 001;
\n958.22. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 76, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2302 001;
\n958.23. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 82, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2311 001;
\n958.24. Dzīvojamā māja un veikals Gaujas ielā 92, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0123 001;
\n958.25. Dzīvojamā māja Glūdas ielā 6, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0323 001;
\n958.26. Dzīvojamā māja Glūdas ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0324 001;
\n958.27. Lauciņu kapu kapliča Jāņa Poruka ielā 12, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 004 0105 001;
\n958.28. Administratīvā ēka Kaķukrogs, Vaives pagasts, kadastra apzīmējums 4290 004 0071 001;
\n958.29. Krīvu ciema Akmeņkroga viduslaiku kapsēta, Vaives pagasts, Cēsu novads.
\n958.30. Administratīvā ēka Kalnmuižas ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 1208 001;
\n958.31. Cēsu valsts ģimnāzijas ēka Leona Paegles ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 009 0101 001;
\n958.32. Meža kapu kapliča Lenču ielā 39, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0131 003;
\n958.33. Dzīvojamās ēkas Līgatnes ielā 17 un Līgatnes ielā 17A, Cēsīs, kadastra apzīmējumi 4201 008 0719 001 un 4201 008 0719 002;
\n958.34. Dzīvojamā ēka Līgatnes ielā 23, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0716 001;
\n958.35. Parka ansamblis Maija parkā, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1004;
\n958.36. Bērnudārzs Palasta ielā 14, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1618 001;
\n958.37. Dzīvojamā ēka Palasta ielā 19, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0303 001;
\n958.38. Dzīvojamā māja Peldu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2305 001;
\n958.39. Dzīvojamā ēka Pļavas ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2503 001;
\n958.40. Dzīvojamā māja Priedes ielā 5/7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2007 001;
\n958.41. Dzīvojamā ēka Raiņa ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 3305 001;
\n958.42. Skolas ēka un tornis Raunas ielā 2, Cēsīs, kadastra apzīmējumi 4201 005 1303 001 un 4201 005 1303 003;
\n958.43. Dzīvojamā ēka Raunas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1408 001;
\n958.44. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2102 001;
\n958.45. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 19A, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2608 002;
\n958.46. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 20, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2106 001;
\n958.47. Dzīvojamā māja Rīgas ielā 55, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0221 001;
\n958.48. Piemiņas vieta Rūpniecības ielā 18, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 003 0180;
\n958.49. Dzīvojamā māja Smilšu ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 007 0305 002;
\n958.50. Dzirnavas Uzvaras bulvārī 9, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1203 001;
\n958.51. NBS instruktoru skola Valmieras ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 002 0614 001;
\n958.52. Viduslaiku skansts, Valmieras iela 27, Cēsīs. .
\n958.53. Pienotavas ēka Vaļņu ielā 21/23, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 3317 001;
\n958.54. Dzīvojamā ēka Vaļņu ielā 22, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2616 001;
\n958.55. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2409 001;
\n958.56. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2407 001;
\n958.57. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2406 001;
\n958.58. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 9, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2405 001;
\n958.59. Dzīvojamā māja un klēts Zirņu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0201 001 un 4201 008 0201 002.
\n5.4.2. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas lieguma zona (TIN41) 5.4.2.1.
\nPamatinformācija 959. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas lieguma zona ir noteikta, lai saglabātu dabas ainavas, aizsargājamos biotopus un sugas Gaujas ielejā un tās pieteku gravās.
\n5.4.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.4.2.3. Citi noteikumi 960. Cēsu dabas parka dabas lieguma zonā aizliegts:
\n960.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;
\n960.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;
\n960.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;
\n960.4. iznīcināt, bojāt un pārveidot vērtīgas ainavas un to elementus, kas izraisa ainavas degradēšanos;
\n960.5. bez rakstiskas saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību:
\n960.5.1. ierīkot jaunas tūristu apmetņu vietas;
\n960.5.2. ierīkot izziņas un atpūtas takas, kā arī citus tūrisma infrastruktūras objektus;
\n960.5.3. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu.
\n960.6. uzsākt pļaušanu ātrāk par 15. jūliju teritorijas plānojuma tematiskajā kartē \"Dabas teritorijas un objekti, ainavu skatu punkti\" norādītajās bioloģiski vērtīgajās pļavās;
\n960.7. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;
\n960.8. nosusināt purvus, avoksnājus un vecupes;
\n960.9. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
\n960.10. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) teritorijas plānojuma tematiskajā kartē \"Dabas teritorijas un objekti, ainavu skatu punkti\" norādītos bioloģiski vērtīgos zālājus;
\n960.11. veikt darbības, kas var izmainīt Gaujas pieteku, strautu un vecupju hidroloģisko režīmu.
\n5.4.3. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas parka zona (TIN42) 5.4.3.1.
\nPamatinformācija 961. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas parka zona noteikta, lai nodrošinātu visu dabas un kultūrvēsturisko vērtību kompleksa un ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, lai veicinātu tūrisma attīstību un teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.
\n5.4.3.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.4.3.3. Citi noteikumi 962. Cēsu dabas parka dabas parka zonā aizliegts:
\n962.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;
\n962.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;
\n962.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;
\n962.4. iznīcināt, bojāt un pārveidot vērtīgas ainavas un to elementus, kas noved pie ainavas degradēšanās;
\n962.5. bez rakstiskas saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību:
\n962.5.1. ierīkot jaunas tūristu apmetņu vietas;
\n962.5.2. ierīkot izziņas un atpūtas takas, kā arī citus tūrisma infrastruktūras objektus;
\n962.5.3. veikt kritušu un atmirušu koku (vai to daļu) izvākšanu no mežu teritorijas, ja to diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 cm.
\n962.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) teritorijas plānojuma tematiskajā kartē \"Dabas teritorijas