the account that would otherwise be subject to tax under the laws of Latvia are deductible or excluded from the gross income of the account holder or taxed at a reduced rate, or taxation of investment income from the account is deferred or taxed at a reduced rate);
\n
c)Withdrawals are conditioned on meeting specific criteria related to the purpose of the savings account (for example, the provision of educational or medical benefits), or penalties apply to withdrawals made before such criteria are met; and
\n
d)Annual contributions are limited to $50,000 or less, applying the rules set forth in Annex I for account aggregation and currency translation.
\n
B. Certain Term Life Insurance Contracts.
\n
A life insurance contract maintained in Latvia with a coverage period that will end before the insured individual attains age 90, provided that the contract satisfies the following requirements:
\n
1.Periodic premiums, which do not decrease over time, are payable at least annually during the period the contract is in existence or until the insured attains age 90, whichever is shorter;
\n
2.The contract has no contract value that any person can access (by withdrawal, loan, or otherwise) without terminating the contract;
\n
3.The amount (other than a death benefit) payable upon cancellation or termination of the contract cannot exceed the aggregate premiums paid for the contract, less the sum of mortality, morbidity, and expense charges (whether or not actually imposed) for the period or periods of the contract's existence and any amounts paid prior to the cancellation or termination of the contract; and 4. The contract is not held by a transferee for value.
\n
C. Certain Other Life Insurance Contracts. A lifetime pension contract maintained in Latvia under the Law on State Funded Pensions (Valsts fondēto pensiju likums).
\n
D. Account Held By an Estate. An account maintained in Latvia that is held solely by an estate if the documentation for such account includes a copy of the deceased's will or death certificate.
\n
E. Escrow Accounts. An account maintained in Latvia established in connection with any of the following:
\n
1.A court order or judgment.
\n
2.A sale, exchange, or lease of real or personal property, provided that the account satisfies the following requirements:
\n
a)The account is funded solely with a down payment, earnest money, deposit in an amount appropriate to secure an obligation directly related to the transaction, or a similar payment, or is funded with a financial asset that is deposited in the account in connection with the sale, exchange, or lease of the property;
\n
b)The account is established and used solely to secure the obligation of the purchaser to pay the purchase price for the property, the seller to pay any contingent liability, or the lessor or lessee to pay for any damages relating to the leased property as agreed under the lease;
\n
c)The assets of the account, including the income earned thereon, will be paid or otherwise distributed for the benefit of the purchaser, seller, lessor, or lessee (including to satisfy such person's obligation) when the property is sold, exchanged, or surrendered, or the lease terminates;
\n
d)The account is not a margin or similar account established in connection with a sale or exchange of a financial asset; and
\n
e)The account is not associated with a credit card account.
\n
3.An obligation of a Financial Institution servicing a loan secured by real property to set aside a portion of a payment solely to facilitate the payment of taxes or insurance related to the real property at a later time.
\n
4.An obligation of a Financial Institution solely to facilitate the payment of taxes at a later time.
\n
F. Partner Jurisdiction Accounts. An account maintained in Latvia and excluded from the definition of Financial Account under an agreement between the United States and another Partner Jurisdiction to facilitate the implementation of FATCA, provided that such account is subject to the same requirements and oversight under the laws of such other Partner Jurisdiction as if such account were established in that Partner Jurisdiction and maintained by a Partner Jurisdiction Financial Institution in that Partner Jurisdiction.
\n
VI. Definitions. The following additional definitions shall apply to the descriptions above:
\n
A. Reporting Model 1 FFI. The term Reporting Model 1 FFI means a Financial Institution with respect to which a non-U.S. government or agency thereof agrees to obtain and exchange information pursuant to a Model 1 IGA, other than a Financial Institution treated as a Nonparticipating Financial Institution under the Model 1 IGA. For purposes of this definition, the term Model 1 IGA means an arrangement between the United States or the Treasury Department and a non-U.S. government or one or more agencies thereof to implement FATCA through reporting by Financial Institutions to such non-U.S. government or agency thereof, followed by automatic exchange of such reported information with the IRS.
\n
B. Participating FFI. The term Participating FFI means a Financial Institution that has agreed to comply with the requirements of an FFI Agreement, including a Financial Institution described in a Model 2 IGA that has agreed to comply with the requirements of an FFI Agreement. The term Participating FFI also includes a qualified intermediary branch of a Reporting U.S. Financial Institution, unless such branch is a Reporting Model 1 FFI. For purposes of this definition, the term FFI Agreement means an agreement that sets forth the requirements for a Financial Institution to be treated as complying with the requirements of section 1471(b) of the U.S. Internal Revenue Code. In addition, for purposes of this definition, the term Model 2 IGA means an arrangement between the United States or the Treasury Department and a non-U.S. government or one or more agencies thereof to facilitate the implementation of FATCA through reporting by Financial Institutions directly to the IRS in accordance with the requirements of an FFI Agreement, supplemented by the exchange of information between such non-U.S. government or agency thereof and the IRS.
\n
FOR THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA:
\n
Andris Vilks FOR THE GOVERNMENT OF THE UNITED STATES OF AMERICA:
\n
Mark Pekala MEMORANDUM OF UNDERSTANDING REGARDING THE AGREEMENT BETWEEN THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA AND THE GOVERNMENT OF THE UNITED STATES OF AMERICA TO IMPROVE INTERNATIONAL TAX COMPLIANCE AND TO IMPLEMENT FATCA At the signing today of the Agreement Between the Government of Latvia and the Government of the United States of America to Improve International Tax Compliance and to Implement FATCA (hereinafter the \"Agreement\"), the representatives of the United States of America and Latvia wish to confirm their understanding of the following:
\n
In reference to paragraph 1 of Article 1 (Definitions) of the Agreement, it is understood that, in the case of securities registered in a Latvian Central Securities Depository (Latvijas Centrālais depozitārijs) as defined in part E of the Latvian Securities Market Law (Finanšu instrumentu tirgus likums) that are held by or through one or more other Financial Institutions that are not Nonparticipating Financial Institutions, the relevant Financial Accounts would be treated as held by such other Financial Institutions, and such other Financial Institutions would be responsible for any reporting required with respect to such Financial Accounts. It is understood that the Central Securities Depository may report on behalf of such other Financial Institutions in accordance with paragraph 3 of Article 5 of the Agreement.
\n
In reference to Section V of Annex II (Accounts Excluded from Financial Accounts), it is understood that accounts held by entities that are considered funds that qualify as exempt beneficial owners under Section II of Annex II are excluded from the definition of Financial Accounts and therefore are not treated as U.S. Reportable Accounts.
\n
Signed at Riga, in duplicate, in the English language, this 27th day of June, 2014.
\n
FOR THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA:
\n
Andris Vilks FOR THE GOVERNMENT OF THE UNITED STATES OF AMERICA:
\n
Mark Pekala Neoficiāls tulkojums LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS LĪGUMS PAR STARPTAUTISKO NODOKĻU PIENĀKUMU IZPILDES UZLABOŠANU UN LIKUMA PAR ĀRVALSTU KONTU NODOKĻU PIENĀKUMU IZPILDI (FATCA) IEVIEŠANU Ievērojot to ka Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība (turpmāk katra saukta \"līgumslēdzēja puse\" un kopā \"līgumslēdzējas puses\") vēlas noslēgt līgumu, lai uzlabotu starptautisko atbilstību nodokļu jomā ar savstarpēju palīdzību nodokļu jautājumos, kas pamatota uz efektīvu automātiskās informācijas apmaiņas infrastruktūru;
\n
Ievērojot to ka saskaņā ar Konvencijas, kas noslēgta starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk \"Konvencija\"), kas parakstīta Vašingtonā 1998. gada 15. janvārī, 27. pantu atļauts veikt informācijas apmaiņu nodokļu nolūkā, tostarp automātiskā kārtā;
\n
Ievērojot to ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir spēkā noteikumi, kas pazīstami kā Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (Foreign Account Tax Compliance Act, turpmāk \"FATCA likums\"), saskaņā ar ko tiek ieviests ziņojumu sniegšanas režīms finanšu iestādēm saistībā ar noteiktiem kontiem;
\n
Ievērojot to ka Latvijas Republikas valdība atbalsta FATCA likuma pamatā esošo politikas mērķi, kas ir uzlabot atbilstību nodokļu jomā;
\n
Ievērojot to ka saistībā ar FATCA likumu ir jārisina vairākas problēmas, piemēram, tas, ka Latvijas Republikā pastāvošo juridisko šķēršļu dēļ Latvijas finanšu iestādēm var nebūt iespējams nodrošināt atbilstību noteiktiem FATCA likuma aspektiem;
\n
Ievērojot to ka Amerikas Savienoto Valstu valdība vāc informāciju par noteiktiem kontiem, kurus ASV finanšu iestādēs tur Latvijas rezidenti, un tā ir apņēmusies veikt šādas informācijas apmaiņu ar Latvijas Republikas valdību un nodrošināt šādas informācijas apmaiņu atbilstīgā līmenī, ar nosacījumu, ka pastāv atbilstošas garantijas un infrastruktūra efektīvām apmaiņas attiecībām;
\n
Ievērojot to ka līgumslēdzējas puses ir apņēmušās strādāt kopā ilgtermiņā, lai panāktu kopējus standartus finanšu iestādēm ziņojumu sniegšanas un klientu izpētes jomā;
\n
Ievērojot to ka Amerikas Savienoto Valstu valdība apzinās, ka Latvijas finanšu iestādēm noteiktais pienākums sniegt ziņojumus jākoordinē starp FATCA likumu un citiem ASV tiesību aktiem par nodokļu ziņojumu sniegšanu, lai tiktu novērsta ziņojumu sniegšanas dublēšanās;
\n
Ievērojot to ka, nodrošinot pieeju FATCA likuma īstenošanai starpvaldību līmenī, tiks risināts jautājums par juridiskajiem šķēršļiem un samazināts slogs Latvijas finanšu iestādēm;
\n
Ievērojot to ka līgumslēdzējas puses vēlas slēgt līgumu, lai uzlabotu starptautisko atbilstību nodokļu jomā un nodrošinātu FATCA likuma īstenošanu, pamatojoties uz iekšzemes ziņojumu sniegšanu un savstarpēju automātisku informācijas apmaiņu atbilstīgi Konvencijai un ņemot vērā šajā līgumā paredzētos konfidencialitātes un citus aizsardzības noteikumus, tostarp noteikumus, kas ierobežo tādas informācijas izmantošanu, kura sniegta otrai līgumslēdzējai pusei saskaņā ar Konvenciju; līgumslēdzējas puses vienojas par turpmāko:
\n
1.PANTS Definīcijas 1. Šajā līgumā un tā pielikumos (turpmāk \"līgums\") izmantoti šādi termini un to skaidrojumi:
\n
a)\"Savienotās Valstis\" ir Amerikas Savienotās Valstis, tostarp ASV štati, bet ne ASV teritorijas.
\n
Ikviena atsauce uz Savienoto Valstu \"štatu\" attiecas uz Kolumbijas apgabalu (District of Columbia);
\n
b)\"ASV teritorija\" ir Amerikāņu Samoa, Ziemeļu Marianas Salu Sadraudzība, Guama, Puertoriko Sadraudzība vai ASV Virdžīnu salas;
\n
c)\"IID\" ir ASV Iekšējo ieņēmumu dienests (U.S. Internal Revenue Service jeb IRS);
\n
d)\"Latvija\" ir Latvijas Republika;
\n
e)\"partnervalsts\" ir valsts (jurisdikcija), kura faktiski noslēgusi līgumu ar Savienotajām Valstīm, lai veicinātu FATCA likuma īstenošanu. IID publisko visu partnervalstu sarakstu;
\n
f)\"kompetentā iestāde\" ir:
\n
1)Savienotajās Valstīs - Savienoto Valstu Valsts Kases sekretārs vai sekretāra deleģēts pārstāvis;
\n
2)Latvijā - Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis;
\n
g)\"finanšu iestāde\" ir turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu sabiedrība vai norādīta apdrošināšanas sabiedrība;
\n
h)\"turētājiestāde\" ir uzņēmums, kas tur finanšu aktīvus citu personu labā, un šāda darbība veido ievērojamu tā uzņēmējdarbības daļu. Uzņēmums tur finanšu aktīvus citu personu labā, un šāda darbība veido ievērojamu tā uzņēmējdarbības daļu tad, ja šāda uzņēmuma bruto ienākumi saistībā ar finanšu aktīvu turēšanu un attiecīgiem finanšu pakalpojumiem ir 20 procentu vai vairāk no tā bruto ienākumiem vienā no šādiem periodiem: i) tāda triju gadu perioda laikā, kurš beidzas 31. decembrī (vai tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā veikta noteikšana, vai
\n
ii)tāda perioda laikā, kurā uzņēmums pastāv, atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks;
\n
i)\"noguldījumu iestāde\" ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu uzņēmējdarbību;
\n
j)\"ieguldījumu sabiedrība\" ir uzņēmums, kura uzņēmējdarbība (vai kura pārvaldes sabiedrības uzņēmējdarbība) ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:
\n
1)tirdzniecību ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozīta sertifikātiem, atvasinātiem finanšu instrumentiem u. c.), valūtas maiņu, tirdzniecību ar valūtas, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai standartizētiem preču nākotnes līgumiem;
\n
2)individuālu un kolektīvu portfeļu pārvaldību;
\n
3)citādu naudas līdzekļu vai naudas ieguldīšanu, administrēšanu vai pārvaldību citu personu vārdā.
\n
Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija \"finanšu iestāde\" ir formulēta Finanšu darbības uzdevumu grupas naudas atmazgāšanas jautājumos (Financial Action Task Force jeb FATF) rekomendācijās;
\n
k)\"norādīta apdrošināšanas sabiedrība\" ir uzņēmums, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un izdod uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumus, kuri paredz uzkrātā kapitāla un dzīvības apdrošināšanas summas izmaksu, vai anuitātes līgumus, kuri paredz regulāru pabalstu izmaksu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem;
\n
l)\"Latvijas finanšu iestāde\" ir i) ikviena finanšu iestāde, kas ir inkorporēta (reģistrēta) atbilstoši Latvijas likumiem, izņemot šādas finanšu iestādes filiāles (nodaļas) kuras atrodas ārpus Latvijas, un ii) ikviena tādas finanšu iestādes filiāle (nodaļa), kura nav inkorporēta (reģistrēta) atbilstoši Latvijas likumiem, ja šāda filiāle (nodaļa) atrodas Latvijā;
\n
m)\"partnervalsts finanšu iestāde\" ir i) ikviena finanšu iestāde, kas ir inkorporēta (reģistrēta) partnervalstī, izņemot šādas finanšu iestādes filiāles (nodaļas) ārpus partnervalsts, un ii) ikviena tādas finanšu iestādes filiāle (nodaļa), kura nav inkorporēta (reģistrēta) partnervalstī, ja šāda filiāle (nodaļa) atrodas partnervalstī;
\n
n)\"finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus\" atkarībā no konteksta ir vai nu Latvijas, vai arī ASV finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;
\n
o)\"Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus\" ir ikviena Latvijas finanšu iestāde, kas nav Latvijas finanšu iestāde, kura nesniedz ziņojumus;
\n
p)\"ASV finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus\" ir i) ikviena finanšu iestāde, kas ir Savienoto Valstu rezidents, izņemot šādas finanšu iestādes filiāles (nodaļas) ārpus Savienotajām Valstīm, un ii) ikvienas tādas finanšu iestādes filiāle (nodaļa), kura nav Savienoto Valstu rezidents, ja šāda filiāle (nodaļa) atrodas Savienotajās Valstīs, ja finanšu iestāde vai filiāle (nodaļa) kontrolē, saņem vai tur tādus ienākumus, saistībā ar kuriem ir jāveic informācijas apmaiņa atbilstīgi šā līguma 2. panta 2. punkta b) apakšpunktam;
\n
q)\"Latvijas finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus\" ir ikviena Latvijas finanšu iestāde vai cits uzņēmums, kas ir Latvijas rezidents, un vai nu ir aprakstīts II pielikumā kā Latvijas finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, vai arī citādi atbilst tādas iestādes statusam, kura atbilstīgi Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumiem ir par atbilstošu uzskatīta ārvalsts finanšu iestāde (turpmāk - ĀFI), kam nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs vai ĀFI, kas nav iekļauta ārvalsts finanšu iestādes definīcijā;
\n
r)\"ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece\" ir ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece, kā noteikts attiecīgajos Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumos; šis termins neattiecas uz Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestādi, kas nav finanšu iestāde, kura saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai atbilstošiem noteikumiem citā līgumā starp Savienotajām Valstīm un Partnervalsti noteikta kā ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece;
\n
s)\"finanšu konts\" ir konts finanšu iestādē, kurš ietver:
\n
1)uzņēmumu, kas ir finanšu iestāde tikai tādēļ, ka tā ir ieguldījumu sabiedrība - finanšu iestādes kapitāla vai parāda vērtspapīrus (kas nav vērtspapīri, kuri tiek regulāri tirgoti stabilā vērtspapīru tirgū);
\n
2)tādu finanšu iestādi, kura nav noteikta šā punkta 1. daļā - finanšu iestādes kapitāla vai parāda vērtspapīrus (kas nav vērtspapīri, kuri tiek regulāri tirgoti stabilā vērtspapīru tirgū), ja i) parāda vai kapitāla vērtspapīra vērtība tiek tieši vai netieši noteikta, galvenokārt ņemot vērā aktīvus, kas ir tādu ieturamu maksājumu pamatā, kuru izcelsme ir ASV, un ii) vērtspapīru kategorija tika noteikta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas atbilstīgi šim līgumam;
\n
3)ikviens finanšu iestādes izdots vai uzturēts uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums un anuitātes līgums, kas nav līgums saistībā ar ieguldījumu neveikšanu un nav nododams tūlītējs dzīvības apdrošināšanas anuitātes līgums, kas izdots privātpersonai un paredz pensijas vai invaliditātes pabalsta atlīdzības izmaksu, kas tiek veikta saskaņā ar šā konta noteikumiem, par kuru ir noteikts, ka tas ir izslēgts no II pielikumā noteiktās finanšu konta definīcijas.
\n
Neraugoties uz iepriekš teikto, termins \"finanšu konts\" neattiecas uz kontiem, kas ir izslēgti no II pielikumā noteiktās finanšu konta definīcijas. Šajā līgumā procenti ir \"regulāri tirgoti\", ja attiecībā uz procentiem pastāvīgi ir nozīmīgs tirdzniecības apjoms un \"izveidots vērtspapīru tirgus\" nozīmē biržu, kas ir oficiāli atzīta un tādas valsts iestādes uzraudzīta, kurā atrodas tirgus un, kas ar nozīmīgu ikgadēju akciju vērtību tiek tirgoti biržā. 1. punkta s) apakšpunktā procenti finanšu iestādē netiek \"regulāri tirgoti\", un tie jāuzskata kā finanšu konts, ja procentu turētājs (kas nav finanšu iestāde, kura darbojas kā starpnieks) ir reģistrēts šādas finanšu institūcijas uzskaitē.
\n
Iepriekšējais teikums neattiecas uz procentiem, kas pirmo reizi reģistrēti šādas finanšu iestādes uzskaitē pirms 2014. gada 1. jūlija, un attiecībā uz procentiem, kas pirmo reizi reģistrēti šādas finanšu iestādes uzskaitē 2014. gada 1. jūlijā un vēlāk, finanšu iestādei nav nepieciešams piemērot iepriekšējo teikumu pirms 2016. gada 1. janvāra.
\n
t)\"noguldījuma konts\" ietver jebkuru komerckontu, tekošo kontu, krājkontu, termiņa kontu vai krājaizdevuma (pensijas) kontu, vai kontu, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, kuru uztur finanšu iestāde, veicot parasto bankas darbību vai līdzīgu uzņēmējdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru tur apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu investīciju līgumu vai līdzīgu līgumu iemaksā vai ieskaita procentus šādā kontā;
\n
u)\"turētāja konts\" ir konts (kas nav apdrošināšanas līgums vai anuitātes līgums) par labu citai personai, kas ir ieguldījumam paredzēta finanšu instrumenta vai līguma turētājs (tostarp ne tikai, bet arī uzņēmuma akciju, vekseļu, parādzīmju, obligāciju vai citu parāda vērtspapīru turētājs, valūtas vai preču darījuma, kredītriska mijmaiņas darījuma, mijmaiņas darījuma, kura pamatā ir nefinanšu indekss, līguma par nosacīto pamatsummu, apdrošināšanas līguma vai anuitātes līguma, iespējas līguma vai cita atvasināta finanšu instrumenta turētājs);
\n
v)\"kapitāla vērtspapīrs\" ir līdzdalība, piemēram, tādas līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā, kas ir finanšu iestāde. Saistībā ar trastu, kas ir finanšu iestāde, uzskata, ka kapitāla vērtspapīru tur persona, kuru uzskata par dibinātāju vai saņēmēju saistībā ar visu trastu vai kādu tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Norādītu ASV personu uzskata par saņēmēju saistībā ar ārvalstu trastu, ja šādai norādītai ASV personai ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, izmantojot ieceltu pārstāvi) saņemt obligātās peļņas sadales daļu vai kura tieši vai netieši var saņemt pēc trasta ieskatiem veiktas peļņas sadales daļu no trasta;
\n
w)\"apdrošināšanas līgums\" ir līgums (kas nav anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma izdevējs piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas norādīta iespējamība, kas ir saistīta ar nāves, slimības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku;
\n
x)\"anuitātes līgums\" (uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums, kas paredz regulāru pabalstu izmaksu) ir līgums, saskaņā ar kuru izdevējiestāde piekrīt veikt maksājumus tādā noteiktā laika posmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā viena vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Šis termins attiecas arī uz līgumu, kuru uzskata par anuitātes līgumu atbilstīgi tās valsts (jurisdikcijas) likumiem, regulējumam vai praksei, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējiestāde piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu termiņā;
\n
y)\"uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums\" (kas paredz uzkrātā kapitāla un dzīvības apdrošināšanas summas izmaksu) ir apdrošināšanas līgums (kas nav pārapdrošināšanas līgums par atlīdzību starp divām apdrošināšanas sabiedrībām), kura naudas vērtības apmērs pārsniedz 50 000 USD;
\n
z)\"naudas vērtības apmērs\" ir lielākā no šādām summām: i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt pēc līguma pārtraukšanas vai termiņa beigām (to nosaka, neatskaitot maksu par līguma pārtraukšanu vai aizdevumu saskaņā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem. Neņemot vērā iepriekš teikto, termins \"naudas vērtības apmērs\" neattiecas uz summu, kas jāmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu;
\n
1)kā atlīdzība personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cita atlīdzība, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;
\n
2)kā naudas līdzekļu atmaksa polises turētājam par iepriekš samaksātām prēmijām saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (kas nav dzīvības apdrošināšanas līgums) saistībā ar polises anulēšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad prēmijas tiek atkārtoti noteiktas ieraksta labojuma vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;
\n
3)kā dividendes polises turētājam, pamatojoties uz parakstīšanas pieredzi, kas ir saistīta ar attiecīgo līgumu vai iesaistīto grupu;
\n
aa)\"konts, par kuru jāsniedz ziņojums\" atkarībā no konteksta ir ASV vai Latvijas konts, par kuru jāsniedz ziņojums;
\n
bb)\"konts, par kuru jāsniedz ziņojums Latvijai\" ir finanšu konts ASV finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus, ja: i) noguldījuma konta turētājs ir privātpersona, kas ir Latvijas rezidents, un katra kalendārā gada laikā vairāk nekā 10 USD tiek samaksāti procentos šādā kontā, vai
\n
ii)finanšu konta, kas nav noguldījuma konts, turētājs ir Latvijas rezidents, tostarp uzņēmumi, kuri apliecina, ka tie ir Latvijas rezidenti nodokļu nolūkā, un šādā kontā tiek maksāti vai ieskaitīti ienākumi, kuru izcelsme ir ASV un uz kuriem attiecas ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa A apakšiedaļas 3. nodaļā vai F apakšiedaļas 61. nodaļā noteiktais pienākums sniegt ziņojumus;
\n
cc)\"konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV\" ir finanšu konts Latvijas finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus, un šāda konta turētājs vai nu ir viena, vai vairākas norādītas ASV personas, vai arī uzņēmums, kas nav ASV uzņēmums, un to kontrolē viena vai vairākas personas, kas ir norādītas ASV personas. Neņemot vērā iepriekš minēto, kontu neuzskata par tādu kontu, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja, piemērojot I pielikumā noteikto procedūru saistībā ar klientu izpēti, netiek noteikts, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV;
\n
dd)\"konta turētājs\" ir persona, kuru finanšu iestāde, kurā konts atrodas, iekļāvusi finanšu kontu turētāju sarakstā vai norādījusi kā finanšu konta turētāju. Persona, kas nav finanšu iestāde, turot finanšu kontu citas personas labā kā aģents, turētājs, nominants, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, šajā Līgumā netiek uzskatīta par konta turētāju, un šī otra persona tiek uzskatīta par konta turētāju. Iepriekšējā teikuma nolūkā termins \"finanšu iestāde\" neietver finanšu iestādi, kas izveidota vai inkorporēta ASV teritorijā. Saistībā ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu konta turētājs ir ikviena persona, kurai ir tiesības piekļūt naudas vērtības apmēram vai mainīt līgumā norādīto saņēmēju. Ja nav personas, kura var piekļūt naudas vērtības apmēram vai mainīt saņēmēju, konta turētājs ir ikviena persona, kura līgumā norādīta kā īpašnieks, un ikviena persona, kurai uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līguma vai anuitātes līguma termiņa beigās par konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu;
\n
ee)\"ASV persona\" ir privātpersona, kas ir ASV pavalstnieks vai rezidents, līgumsabiedrība vai uzņēmums, kas izveidots Savienotajās Valstīs vai atbilstīgi Savienoto Valstu vai jebkura štata tiesību aktiem, trasts, ja i) saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem Savienoto Valstu tiesai ir pilnvaras izsludināt rīkojumus vai spriedumus par būtībā visiem jautājumiem, kuri skar trasta administrēšanu, un ii) viena vai vairākas ASV personas ir pilnvarotas kontrolēt visus būtiskos trasta lēmumus, vai tādas mirušas personas mantu, kas ir Savienoto Valstu pilsonis vai rezidents. Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksu;
\n
ff)\"norādīta ASV persona\" ir ASV persona, kas nav i) uzņēmums, kura akcijas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos stabilos vērtspapīru tirgos, ii) uzņēmums, kas ir vienas un tās pašas paplašinātās saistītu uzņēmumu grupas loceklis atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta e) punkta 2) apakšpunktam, kā šī punkta i) apakšpunktā minēts uzņēmums, iii) Savienoto Valstu vai jebkura pilnībā piederoša aģentūra vai šādas aģentūras instruments, iv) ikviens Savienoto Valstu štats, ikviena ASV teritorija, ikviens minēto teritoriju politiskais apakšiedalījums vai ikvienas iepriekš minētās teritorijas pilnībā piederoša aģentūra vai šādas aģentūras instruments, v) ikviena organizācija, kas ir atbrīvota no aplikšanas ar nodokli saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 501. panta a) punktu, vai individuālais pensiju plāns atbilstīgi minētā kodeksa 7701. panta a) punkta 37. apakšpunktam, vi) ikviena banka atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 581. pantam, vii) ikviens nekustamā īpašuma ieguldījumu trasts atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 856. pantam, viii) ikviena regulēta ieguldījumu sabiedrība atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 851. pantam, vai ikviens uzņēmums, kas reģistrēts ASV Vērtspapīru komisijā (Securities Exchange Commission) atbilstīgi 1940. gada ieguldījumu sabiedrību likumam (15 U.S.C. 80a-64), ix) ikviens kopējo ieguldījumu fonds atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 584. panta a) punktam, x) ikviens trasts, kas ir atbrīvots no nodokļiem saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 664. panta c) punktu vai kas noteikts minētā kodeksa 4947. panta a) punkta 1) apakšpunktā, xi) dīleris, kas veic darījumus ar vērtspapīru, preču vai atvasinātiem finanšu instrumentiem (tostarp līgumiem par nosacīto pamatsummu, standartizētiem nākotnes līgumiem, nestandartizētiem nākotnes līgumiem un iespēju līgumiem) un ir attiecīgi reģistrēts atbilstīgi Savienoto Valstu vai štata tiesību aktiem, vai xii) brokeris atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 6045. panta c) punktam; vai xiii) jebkurš no nodokļiem atbrīvots trasts atbilstoši ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 403. panta b) punktam vai 457. panta b) punktam.
\n
gg)\"uzņēmums\" ir juridiskā persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, trasts;
\n
hh)\"uzņēmums, kas nav ASV uzņēmums\" ir uzņēmums, kas nav ASV persona;
\n
ii)\"ieturams maksājums, kura izcelsme ir ASV\" ir procentu maksājums (tostarp sākotnējās emisijas diskonts), dividendes, īres nauda, alga, darba samaksa, prēmijas, mūža rentes (anuitātes), kompensācijas, atlīdzības, atalgojums un citi fiksēti vai nosakāmi gada vai periodiski guvumi, peļņa un ienākumi, ja šādu maksājumu izcelsme ir Savienotajās Valstīs.
\n
Neņemot vērā iepriekš teikto, ieturams maksājums, kura izcelsme ir ASV, neattiecas uz maksājumu, kuru attiecīgajos Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumos neuzskata par šādu maksājumu;
\n
jj)uzņēmums ir cita uzņēmuma \"saistītais uzņēmums\", ja kāds no šiem uzņēmumiem kontrolē otru uzņēmumu vai abi uzņēmumi tiek kopīgi kontrolēti. Šim nolūkam kontrole ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma balsstiesībām vai vērtības. Neņemot vērā iepriekš teikto, Latvija var uzskatīt, ka uzņēmums nav cita uzņēmuma saistītais uzņēmums, ja abi uzņēmumi nav vienas un tās pašas paplašinātās saistītu uzņēmumu grupas locekļi atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta e) punkta 2) apakšpunktam;
\n
kk)\"ASV NMN\" ir ASV federālā nodokļu maksātāja identifikācijas numurs;
\n
ll)\"Latvijas NMN\" ir Latvijas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (fiziskai personai personas identifikācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);
\n
mm)\"personas, kas īsteno kontroli\" ir fiziskās personas, kas īsteno kontroli pār uzņēmumu. Saistībā ar trastu šis termins attiecas uz dibinātāju, pilnvarotajiem, aizstāvi (ja tāds ir), saņēmējiem vai saņēmēju klasi, un ikvienu fizisko personu, kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins attiecas uz personām līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos.
\n
Terminu \"personas, kas īsteno kontroli\" saprot atbilstīgi Finanšu darbības uzdevumu grupas cīņā ar naudas atmazgāšanu (Financial Action Task Force jeb FATF) rekomendācijām.
\n
2.Ja nav citādi nepieciešams līguma kontekstā vai kompetentās iestādes nevienojas par kopīgu nozīmi (kas ir atļauta valsts tiesību aktos), ikviens termins, kas nav definēts šajā līgumā, tiek lietots tādā nozīmē, kādā tas tiek lietots attiecīgajā laikā tās līgumslēdzējas puses tiesību aktos, kura piemēro līgumu, un nozīme, kādā termins tiek lietots līgumslēdzējas puses spēkā esošajos nodokļu tiesību aktos, prevalē salīdzinājumā ar nozīmi, kādā termins lietots citos attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktos.
\n
2.PANTS Pienākums iegūt informāciju un apmainīties ar informāciju saistībā ar kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi 1. Saskaņā ar šā līguma 3. pantu katra līgumslēdzēja puse iegūst šā panta 2. punktā minēto informāciju saistībā ar visiem kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, un reizi gadā veic automātisku attiecīgās informācijas apmaiņu ar otru līgumslēdzēju pusi atbilstīgi Konvencijas 27. pantam.
\n
2.Līgumslēdzējas puses iegūst un apmainās ar šādu informāciju:
\n
a)Latvijas gadījumā - par katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, kas ir Latvijas finanšu iestādē, kura sniedz ziņojumus:
\n
1)par katru norādīto ASV personu, kas ir šāda konta turētājs, nepieciešamā informācija ir vārds, uzvārds, adrese un NMN, un, ja pēc I pielikumā noteiktās klientu izpētes procedūras veikšanas uzņēmums, kas nav ASV uzņēmums, tiek identificēts kā tāds, pār kuru kontroli īsteno viena vai vairākas personas, kuras ir norādītas ASV personas, nepieciešamā informācija ir šāda uzņēmuma nosaukums, adrese un NMN (ja tāds ir) un katras norādītās ASV personas vārds, uzvārds, adrese un NMN (ja tāds ir);
\n
2)konta numurs (vai tā funkcionāls ekvivalents, ja nav konta numura);
\n
3)Latvijas finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs;
\n
4)konta atlikums vai vērtība (tostarp naudas vērtības apmērs vai aizstāšanas vērtība uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līguma vai anuitātes līguma gadījumā) attiecīgā kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda beigās, vai, ja konts ir slēgts šāda gada laikā, tieši pirms konta slēgšanas;
\n
5)par turētāja kontu nepieciešama šāda informācija:
\n
A) procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa, citu tādu ienākumu kopējā bruto summa, kuri radušies saistībā ar kontā turētiem aktīviem, kas ikvienā gadījumā iemaksāta vai ieskaitīta kontā (vai ir saistīta ar kontu) kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda laikā;
\n
B) kopējie bruto ieņēmumi, kas gūti, pārdodot vai atgūstot īpašumu, un kas iemaksāti vai ieskaitīti kontā kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda laikā, un saistībā ar šādu kontu Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, darbojusies kā turētājs, brokeris, iecelts pārstāvis vai citādā kapacitātē kā konta turētāja aģents;
\n
6)par noguldījuma kontu nepieciešamā informācija ir procentu kopējā bruto summa, kas iemaksāta vai ieskaitīta kontā kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda laikā;
\n
7)par kontu, kas nav noteikts šā panta 2. punkta 5) vai 6) apakšpunktā, nepieciešamā informācija ir kopējā bruto summa, kas samaksāta vai ieskaitīta konta turētājam saistībā ar kontu, tostarp kopējā atmaksātā summa konta turētājam, kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda laikā, un saistībā ar šādu kontu Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir saistību pildītājs vai parādnieks;
\n
b)Savienoto Valstu gadījumā - par katru Latvijas kontu, par kuru jāsniedz ziņojums katrā ASV finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus:
\n
1)par katru personu, kas ir Latvijas rezidents un konta turētājs, nepieciešamā informācija ir vārds, uzvārds, Latvijas NMN.;
\n
2)konta numurs (vai tā funkcionāls ekvivalents, ja nav konta numura);
\n
3)ASV finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs;
\n
4)noguldījuma kontā samaksāto procentu bruto summa;
\n
5)dividenžu, kuru izcelsme ir ASV, bruto summa, kas iemaksāta vai ieskaitīta kontā;
\n
6)ienākumu, kuru izcelsme ir ASV, bruto summa, kas iemaksāta vai ieskaitīta kontā, ja uz to attiecas ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa A apakšiedaļas 3. nodaļā vai F apakšiedaļas 61. nodaļā noteiktā ziņojumu sniegšana.
\n
3.PANTS Informācijas apmaiņas laiks un veids 1. Lai pildītu šā līguma 2. pantā noteikto pienākumu apmainīties ar informāciju, tādu maksājumu summu un pazīmes saistībā ar kontu, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, var noteikt atbilstīgi Latvijas nodokļu tiesību aktos noteiktajiem principiem, un tādu maksājumu summu un pazīmes saistībā ar kontu, par kuru jāsniedz ziņojums Latvijai, var noteikt atbilstīgi ASV federālajos ienākuma nodokļa tiesību aktos noteiktajiem principiem.
\n
2.Lai pildītu šā līguma 2. pantā noteikto pienākumu apmainīties ar informāciju, informācijas apmaiņas gaitā tiek noteikta valūta, kurā tiek izteikta katra attiecīgā summa.
\n
3.Ņemot vērā šā līguma 2. panta 2. punktu, iegūst un apmainās ar informāciju par 2014. gadu un turpmākiem gadiem, ievērojot šādu izņēmumu:
\n
a)Latvijas gadījumā:
\n
1)par 2014. gadu iegūst un apmainās tikai ar tādu informāciju, kas minēta šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1)-4) daļā;
\n
2)par 2015. gadu iegūst un apmainās tikai ar tādu informāciju, kas minēta šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1)-7) daļā, izņemot informāciju par bruto ieņēmumiem, kas minēta šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta 5) daļas B) punktā;
\n
3)par 2016. gadu un turpmākiem gadiem iegūst un apmainās tikai ar tādu informāciju, kas minēta šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1)-7) daļā;
\n
b)Savienoto Valstu gadījumā par 2014. gadu un turpmākiem gadiem iegūst un apmainās ar visu šā līguma 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju.
\n
4.Neņemot vērā šā panta 3. punktu, saistībā ar katru kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru apkalpo finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus ar 2014. gada 30. jūniju, un ņemot vērā šā līguma 6. panta 4. punktu, līgumslēdzējām pusēm nav jāiegūst un informācijas apmaiņā nav jāiekļauj Latvijas NMN vai ASV NMN, kas tiek piemērots, ja šāds nodokļu maksātāja identifikācijas numurs nav tās finanšu iestādes uzskaitē, kura sniedz ziņojumus. Šādā gadījumā puses iegūst un iekļauj informācijas apmaiņā attiecīgās personas dzimšanas datumu, ja tāds ir finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, reģistros.
\n
5.Ņemot vērā šā panta 3. un 4. punktu, ar šā līguma 2. pantā minēto informāciju apmaiņa tiek veikta deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru informācija attiecas.
\n
6.Latvijas un Savienoto Valstu kompetentās iestādes noslēdz līgumu vai nosaka kārtību atbilstīgi Konvencijas 26. pantā paredzētajai savstarpējās vienošanās procedūrai, saskaņā ar kuru:
\n
a)tiek noteikta procedūra šā līguma 2. pantā minētā pienākuma pildīšanai saistībā ar automātisku informācijas apmaiņu;
\n
b)tiek noteikti šā līguma 5. panta īstenošanai nepieciešamie noteikumi un procedūras;
\n
c)tiek izveidotas nepieciešamās procedūras tādas informācijas apmaiņai, par kuru ziņojumi tiek sniegti atbilstīgi šā līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam.
\n
7.Uz visu apmaiņā ietverto informāciju attiecas Konvencijā ietvertie noteikumi par konfidencialitāti un citu aizsardzību, tostarp noteikumi, kuri ierobežo apmaiņas rezultātā saņemtās informācijas izmantošanu.
\n
8.Pēc šā līguma stāšanās spēkā katra kompetentā iestāde iesniedz rakstisku paziņojumu otrai kompetentajai iestādei, ja tā ir pārliecinājusies, ka otras kompetentās iestādes jurisdikcijā ir i) atbilstoši drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka informācija, kas saņemta saskaņā ar šo līgumu, ir uzskatāma par konfidenciālu un tiks izmantota vienīgi nodokļu mērķiem, un ir
\n
ii)infrastruktūra efektīvām informācijas apmaiņas attiecībām (kā arī ir izveidots process, lai nodrošinātu laicīgu, precīzu un konfidenciālu informācijas apmaiņu, efektīvu un drošu komunikāciju, un demonstrēts spēju ātri atrisināt jautājumus un bažas par apmaiņu vai apmaiņas pieprasījumiem un administrē šā līguma 5. panta noteikumus). Kompetentās iestādes cenšas godprātīgi tikties pirms 2015. gada septembra, lai noteiktu, ka katrā jurisdikcijā ir šādas garantijas un infrastruktūra.
\n
9.Pušu pienākums iegūt un apmainīties ar informāciju saskaņā ar šā līguma 2. pantu, stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais no rakstveida paziņojumiem, kas aprakstīti šā panta 8. punktā.
\n
Neraugoties uz iepriekš minēto, ja Latvijas kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir atbilstoši drošības pasākumi un infrastruktūra, kas aprakstīta šā panta 8. punktā, bet papildus ir nepieciešams laiks, lai ASV kompetentā iestāde konstatētu, ka Latvijai ir šādi drošības pasākumi un infrastruktūra, Latvijas pienākums iegūt un apmainīties ar informāciju saskaņā ar šā līguma 2. pantu stājas spēkā dienā, kad iesniegts rakstveida paziņojums, ko sniedz Latvijas kompetentā iestāde ASV kompetentajai iestādei saskaņā ar šā panta 8. punktu.
\n
10.Šis līgums zaudē spēku 2015. gada 30. septembrī, ja līdz šim datumam nav spēkā šā līguma 2. pants attiecībā uz jebkuru Pusi saskaņā ar šā panta 9. punktu.
\n
4.PANTS FATCA likuma piemērošana Latvijas finanšu iestādēm 1. Latvijas finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērojamais režīms. Uzskata, ka katra Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodrošina atbilstību ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. pantā noteiktajai ieturēšanai, bet ieturēšana uz iestādi neattiecas, ja Latvija izpilda šā līguma 2. un 3. pantā noteikto pienākumu saistībā ar Latvijas finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, un Latvijas finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus:
\n
a)identificē kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi ASV, un reizi gadā sniedz ziņojumus Latvijas kompetentajai iestādei, norādot nepieciešamo informāciju laikā atbilstīgi šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktam un veidā, kas noteikts šā līguma 3. pantā;
\n
b)reizi gadā sniedz ziņojumus Latvijas kompetentajai iestādei atsevišķi par 2015. un 2016. gadu, norādot katras tādas ārvalsts finanšu iestādes nosaukumu, kas nav dalībniece, kurai tā veikusi maksājumus, un šādu maksājumu kopsummu;
\n
c)nodrošina atbilstību piemērojamām reģistrācijas prasībām, IID FATCA reģistrācijas mājas lapā.;
\n
d)ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, i) darbojas kā kvalificēts starpnieks (ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1441. panta nolūkā), izvēloties uzņemties primāro atbildību par ieturēšanu atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa A apakšiedaļas 3. nodaļai, ii) ir ārvalsts līgumsabiedrība, kas izvēlējusies būt par ārvalstu līgumsabiedrību, kura veic ieturēšanu (ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1441. un 1471. panta nolūkā), vai iii) ir ārvalsts trasts, kas izvēlējies būt par ārvalstu trastu, kas veic ieturēšanu (ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1441. un 1471. panta nolūkā), ietur 30 procentus saistībā ar ieturamiem maksājumiem, kuru izcelsme ir ASV, kuri veikti ikvienai ārvalsts finanšu iestādei, kas nav dalībniece;
\n
e)ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nav minēta šā panta d) apakšpunktā, un tā veic tādu maksājumu vai darbojas kā starpnieks ieturamam maksājumam, kura izcelsme ir ASV, un ja maksājums tiek veikts ārvalsts finanšu iestādei, kas nav dalībniece, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, sniedz ikvienam tiešam tāda ieturama maksājuma veicējam, kura izcelsme ir ASV, informāciju, kas nepieciešama līdzekļu ieturēšanas un ziņojumu sniegšanas nolūkā un ir saistīta ar šādu maksājumu.
\n
Neatkarīgi no iepriekš teiktā, ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, neatbilst šajā punktā minētajiem nosacījumiem, uz to neattiecas ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. pantā noteiktā ieturēšana, ja vien šādu Latvijas finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, IID nav identificējis kā ārvalsts finanšu iestādi, kas nav dalībniece, kā noteikts šā līguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā.
\n
2.Noteikumu apturēšana par kontiem, kuru turētāji nesniedz informāciju. Savienotās Valstis nepieprasa, lai Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ietur nodokli saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. vai 1472. pantu saistībā ar kontu, kura turētājs nesniedz nepieciešamo informāciju (kā noteikts ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta d) punkta 6) apakšpunktā), vai slēdz šādu kontu, ja par šādu kontu ASV kompetentā iestāde saņem šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju, uz kuru attiecas šā līguma 3. panta noteikumi.
\n
3.Īpašs režīms pensiju plāniem. ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. un 1472. panta nolūkā Savienotās Valstis uzskata, ka II pielikumā minētie Latvijas pensiju plāni ir vai nu par atbilstošu uzskatīta ĀFI, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, vai arī no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs. Šim nolūkam Latvijas pensiju plāns nozīmē vai nu uzņēmumu, kas izveidots vai atrodas Latvijā un kura darbību reglamentē Latvijas tiesību akti, vai arī iepriekšnoteiktu līgumisku vai juridisku nodibinājumu, kura darbība ir nodrošināt pensijas vai pensionēšanās pabalstu vai gūt ienākumus par šādu pabalstu nodrošināšanu atbilstīgi Latvijas Republikas tiesību aktiem, un tā darbība tiek reglamentēta saistībā ar iemaksām, peļņas sadali, ziņojumu sniegšanu, sponsorēšanu un aplikšanu ar nodokli.
\n
4.Citu par atbilstošām uzskatītu ĀFI, kurām nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, un no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvotu patiesā labuma guvēju noteikšana un tiem piemērojamais režīms.
\n
ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta nolūkā Savienotās Valstis uzskata, ka katra Latvijas finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, ir vai nu par atbilstošu uzskatīta ĀFI, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, vai arī no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs.
\n
5.Īpaši noteikumi par saistītiem uzņēmumiem, kuri nav tādas ĀFI, kas nav dalībnieces. Ja Latvijas finanšu iestādei, kura citādi atbilst šī panta 1. punktā noteiktajām prasībām vai ir minēta šī panta 3. vai 4. punktā, ir saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa), kas darbojas jurisdikcijā, kura neļauj šādam saistītam uzņēmumam vai filiālei (nodaļai) pildīt tādai ĀFI, kas ir dalībniece noteiktas noteiktās prasības, vai par atbilstošu uzskatītai ĀFI, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta nolūkā vai tai ir saistīts uzņēmums vai filiāle, kas tiek aplūkota kā finanšu iestāde, kas nav dalībniece pārejas noteikumu izbeigšanās ierobežojumu dēļ ĀFI un ierobežotām filiālēm atbilstoši ASV valsts regulējumam, šāda Latvijas finanšu iestāde arī turpmāk nodrošina atbilstību šā līguma noteikumiem, un to arī turpmāk uzskata par atbilstošu ĀFI, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, vai no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvotu patiesā labuma guvēju kā tas atbilst ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta nolūkā, ja:
\n
a)Latvijas finanšu iestāde uzskata, ka katrs šāds saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa) ir atsevišķa ĀFI, kas nav dalībniece, ņemot vērā šā līguma prasības par ziņojumu sniegšanu un maksājumu ieturēšanu, un katrs šāds saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa) sevi norāda kā ĀFI, kas nav dalībniece, iestādēm, kuras veic maksājumu ieturēšanu;
\n
b)katrs šāds saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa) identificē savus ASV kontus un sniedz ziņojumus par šiem kontiem atbilstīgi ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. pantam, ja to ļauj attiecīgie tiesību akti, kuri attiecas uz saistīto uzņēmumu vai nodaļu (filiāli);
\n
c)šāds saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa) īpaši nepiedāvā ASV kontus turēt personām, kas nav rezidenti jurisdikcijā, kurā atrodas šāds saistītais uzņēmums vai filiāle (nodaļa), vai kontus turēt ārvalstu finanšu iestādēm, kas nav dalībnieces un nav reģistrētas jurisdikcijā, kurā atrodas šāda filiāle (nodaļa) vai saistītais uzņēmums, un Latvijas finanšu iestāde vai cits saistītais uzņēmums neizmanto šādu filiāli (nodaļu) vai saistīto uzņēmumu, lai apietu attiecīgi šajā līgumā vai ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. pantā noteiktos pienākumus.
\n
6.Laika koordinācija. Neatkarīgi no šā līguma 3. panta 3. un 5. punkta:
\n
a)Latvijai nav pienākuma saņemt un apmainīties ar informāciju attiecībā uz kalendāro gadu, kas ir pirms kalendārā gada, attiecībā uz kuru līdzīga informācija tiek pieprasīta, ĀFI ziņot IID atbilstoši attiecīgam ASV valsts regulējumam;
\n
b)Latvijai nav pienākuma sākt informācijas apmaiņu pirms datuma, ar kuru ĀFI ir jāziņo līdzīga informācija IID atbilstoši attiecīgam ASV valsts regulējumam;
\n
c)ASV nav pienākuma iegūt un apmainīties ar informāciju attiecībā uz kalendāro gadu, kas ir pirms pirmā kalendārā gada, attiecībā uz kuru Latvijai ir pienākums iegūt un apmainīties ar informāciju, un
\n
d)ASV nav pienākuma sākt informācijas apmaiņu pirms datuma, ar kuru Latvijai ir pienākums sākt informācijas apmaiņu.
\n
7.Savienoto Valstu Valsts Kases regulējuma definīcijas. Neatkarīgi no šā līguma 1. panta un definīcijām, kuras ir iekļautas šā līguma pielikumos, īstenojot šo līgumu, Latvija var izmantot un var atļaut Latvijas finanšu institūcijām izmantot atbilstošu definīciju Savienoto Valstu Valsts Kases regulējumos, kas atbilst šā līguma definīcijai ar nosacījumu, ka šāda piemērošana nevarēs izjaukt šā līguma mērķi.
\n
5.PANTS Sadarbība atbilstības nodrošināšanai un īstenošanai 1. Nelielas un administratīvas kļūdas. Kompetentā iestāde informē otras puses kompetento iestādi, ja pirmajai minētajai kompetentajai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka administratīvu vai citu nelielu kļūdu dēļ ziņojumā sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai ir citādi pārkāpts šis līgums. Otras puses kompetentajai iestādei jāpiemēro vietējais likums (ieskaitot piemērojamo soda naudu), lai iegūtu korektu un/vai pilnīgu informāciju vai atrisinātu citu šā līguma pārkāpumu.
\n
2.Ievērojama neatbilstība
\n
a)Kompetentā iestāde informē otras līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, ja pirmā kompetentā iestāde konstatējusi, ka saistībā ar citā jurisdikcijā esošu finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, pastāv ievērojama neatbilstība ar šajā līgumā noteiktajiem pienākumiem. Otras līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde piemēro savas valsts tiesību aktus (tostarp spēkā esošās soda naudas), lai risinātu paziņojumā norādīto ievērojamo neatbilstību.
\n
b)Ja saistībā ar Latvijas finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, šādas darbības atbilstības nodrošināšanai nedod rezultātus 18 mēnešu laikā pēc nozīmīgās neatbilstības pirmreizējās paziņošanas, Savienotās Valstis uzskata, ka Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir ārvalsts finanšu iestāde, kura nav dalībniece atbilstoši 2 punkta b) apakšpunktam.
\n
3.Paļaušanās uz pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas. Katra līgumslēdzēja puse var ļaut finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, kuri ir trešās personas, lai izpildītu līgumslēdzējas puses noteiktos un šajā līgumā aplūkotos pienākumus, kaut gan par šādu pienākumu izpildi arī turpmāk atbild finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus.
\n
4.Izvairīšanās nepieļaušana. Līgumslēdzējas puses pēc nepieciešamības īsteno prasības, lai nepieļautu finanšu iestādēm pieņemt praksi, kuras mērķis ir apiet šajā līgumā noteikto prasību sniegt ziņojumus.
\n
6.PANTS Savstarpēja apņemšanās turpmāk veicināt efektīvu informācijas apmaiņu un caurskatāmību 1. Abpusēja iesaistīšanās. Savienoto Valstu valdība apzinās nepieciešamību panākt, lai abpusējā automātiskā informācijas apmaiņa ar Latviju būtu līdzvērtīgā līmenī. Savienoto Valstu valdība ir apņēmusies arī turpmāk uzlabot caurskatāmību un veicināt informācijas apmaiņas attiecības ar Latviju, pieņemot regulējumu un veicinot un atbalstot attiecīgus tiesību aktus, lai panāktu atbilstīgu abpusēju automātisku informācijas apmaiņu.
\n
2.Režīms saistībā ar maksājumiem caur starpniekbanku un ieturamiem maksājumiem par bruto ieņēmumiem. Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās sadarboties un kopā ar partnervalstīm izstrādāt praktisku un efektīvu alternatīvu pieeju tādu politikas mērķu sasniegšanai, kuri paredz ieturēšanu saistībā ar maksājumiem caur starpniekbanku un ieturamiem maksājumiem par bruto ieņēmumiem, kas samazina slogu.
\n
3.Kopēja ziņojumu sniegšanas un informācijas apmaiņas modeļa izstrāde.
\n
Līgumslēdzējas puses kopīgi ar partnervalstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Eiropas Savienību apņēmušās strādāt, lai šā līguma noteikumus un citus līgumus starp ASV un partnervalstīm pielāgotu kopējam automātiskas informācijas apmaiņas modelim, tostarp izstrādātu ziņojumu sniegšanas un klientu izpētes standartus finanšu iestādēm.
\n
4.Dokumenti par kontiem, kuri pastāv 2014. gada 30.jūnijā. Saistībā ar kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi un kuri ir finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus uz 2014. gada 30. jūniju:
\n
a)Savienotās Valstis apņemas līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt noteikumus ziņojumu sniegšanai par 2017. gadu un turpmākiem gadiem, saskaņā ar kuriem ASV finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, tiek noteikta prasība iegūt un sniegt konta turētāja Latvijas NMN par katru Latvijas kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, atbilstīgi šā līguma 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta
\n
1)daļai;
\n
b)Latvija apņemas līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt noteikumus ziņojumu sniegšanai par 2017. gadu un turpmākiem gadiem, saskaņā ar kuriem Latvijas finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, tiek noteikta prasība iegūt katras norādītās ASV personas NMN atbilstīgi šā līguma 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta 1) daļai.
\n
7.PANTS ASV FATCA likuma konsekventa piemērošana partnervalstīm 1. Latvijai piešķirama priekšrocība, kas izpaužas kā labvēlīgāki noteikumi saskaņā ar šā līguma 4. pantu vai 1. pielikumu saistībā ar FATCA likuma piemērošanu Latvijas finanšu iestādēm, nekā noteikumi, kurus piemēro citai partnervalstij atbilstīgi parakstītam divpusējam līgumam, saskaņā ar kuru otra partnervalsts apņemas uzņemties tādas pašas saistības kā Latvija, kuras minētas šā līguma 2. un 3. pantā, atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, kā noteikts minētajos līguma pantos un līguma 5.-9.pantā.
\n
2.Savienotās Valstis informē Latviju par šādiem labvēlīgākiem noteikumiem un piemēro šādus labvēlīgākus noteikumus automātiski saskaņā ar šo līgumu tā, it kā tie būtu norādīti šajā līgumā un stātos spēkā datumā, kurā parakstīts līgums ar ietvertiem labvēlīgākiem noteikumiem, ja vien Latvija rakstveidā neatsakās to piemērot.
\n
8.PANTS Apspriešanās un grozījumi 1. Ja rodas grūtības īstenot šo līgumu, katra līgumslēdzēja puse var pieprasīt apspriešanos, lai izstrādātu atbilstīgākus pasākumus līguma izpildes nodrošināšanai.
\n
2.Šo līgumu var grozīt atbilstīgi abu līgumslēdzēju pušu rakstiskai abpusējai piekrišanai. Ja puses nav vienojušās citādi, katrs grozījums stājas spēkā tādā pašā kārtībā, kā noteikts šā līguma 10. panta 1. punktā.
\n
9.PANTS Pielikumi Pielikumi ir neatņemama šā līguma daļa.
\n
10.PANTS Līguma termiņš 1. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad Latvija rakstiski paziņojusi Amerikas Savienotajām Valstīm, ka Latvija ir pabeigusi nepieciešamās iekšējās procedūras, lai šis līgums stātos spēkā.
\n
2.Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt līgumu, paziņojot par to rakstiski otrai pusei. Līgums tiek izbeigts tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzas 12 mēnešu ilgais periods pēc datuma, kurā tika sniegts paziņojums par līguma izbeigšanu.
\n
3.Līgumslēdzējas puses līdz 2016. gada 31. decembrim labticīgi apspriežas par šā līguma grozījumiem, kuri ir nepieciešami, lai atspoguļotu panākto saistībā ar šā līguma 6. pantā noteiktajām saistībām.
\n
Apliecinot šo, personas, ko ir atbilstīgi pilnvarojušas attiecīgās valdības, paraksta šo līgumu.
\n
Parakstīts Rīgā, divos eksemplāros, angļu valodā, 2014. gada 27.jūnijā.
\n
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ:
\n
Andris Vilks AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS VĀRDĀ:
\n
Marks Pekala I PIELIKUMS PIENĀKUMS VEIKT KLIENTU IZPĒTI, LAI IDENTIFICĒTU UN SNIEGTU ZIŅOJUMUS PAR KONTIEM, PAR KURIEM JĀSNIEDZ ZIŅOJUMI ASV, UN MAKSĀJUMIEM NOTEIKTĀM ĀRVALSTU FINANŠU IESTĀDĒM, KAS NAV DALĪBNIECES I. Vispārīgi noteikumi A. Latvija pieprasa, lai Latvijas finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, piemēro I pielikumā norādītās klientu izpētes procedūras, lai identificētu kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi ASV, un kontus ārvalstu finanšu iestādēs, kuras nav dalībnieces.
\n
B. Šajā līgumā
\n
1)visas summas dolāros ir izteiktas ASV dolāros, un ar to jāsaprot, ka iekļauj to ekvivalentus citās valūtās;
\n
2)ja vien netiek paredzēts citādi, konta atlikumu vai vērtību nosaka kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda pēdējā dienā;
\n
3)ja saskaņā ar I pielikumu atlikuma vai vērtības slieksnis jānosaka 2014. gada 30. jūnijā, tad attiecīgo atlikumu vai vērtību nosaka šajā dienā vai pārskata perioda pēdējā dienā, kas beidzas tieši pirms 2014. gada 30. jūnija, un, ja saskaņā ar I pielikumu atlikuma vai vērtības slieksnis jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgo atlikumu vai vērtību nosaka kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda pēdējā dienā;
\n
4)ņemot vērā I pielikuma II iedaļas E punkta 1) apakšpunktu, kontu uzskata par tādu kontu, par ko jāsniedz ziņojums ASV, sākot no dienas, kurā tas identificēts kā šāds konts atbilstīgi I pielikumā noteiktajai klientu izpētes procedūrai;
\n
5)ja nav noteikts citādi, informācija par kontu, par ko jāsniedz ziņojums ASV, sniedzama reizi tā kalendārā gada laikā, kurš seko gadam, uz kuru informācija attiecas.
\n
C. Alternatīva pieeja katrā šī pielikuma iedaļā noteiktajai procedūrai ir tāda, ka Latvija var ļaut Latvijas finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot attiecīgajos Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumos minētās procedūras, lai noteiktu, vai konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, vai arī konta turētājs ir ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece.
\n
Latvija var ļaut Latvijas finanšu iestādēm veikt izvēli attiecībā uz katru šī pielikuma I iedaļu vai attiecībā uz visiem attiecīgajiem finanšu pārskatiem vai atsevišķi attiecībā uz jebkuru skaidri identificējamu šāda pārskata (piemēram, ar uzņēmējdarbības veida vai vietas, kur tiek uzturēts konts) grupu.
\n
II. Iepriekšpastāvējuši privātpersonu konti. Lai noteiktu, vai iepriekšpastāvējuši konti, kuru turētāji ir privātpersonas (turpmāk \"iepriekšpastāvējuši privātpersonu konti\"), ir tādi konti, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV, piemēro šādus noteikumus un procedūras.
\n
A. Konti, par kuriem nav jāveic izpēte, kuri nav jāidentificē vai par kuriem nav jāsniedz ziņojumi. Ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, neizvēlas rīkoties citādi attiecībā uz visiem iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem vai atsevišķi attiecībā uz jebkuru skaidri identificējamu šādu grupas kontu un ja Latvijā pastāvošajos īstenošanas noteikumos ir paredzēta šāda izvēle, nav nepieciešams veikt izpēti, identificēt vai sniegt ziņojumus par šādiem iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem kā kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV:
\n
1)ņemot vērā šīs iedaļas E punkta 2) apakšpunktu, par iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kura atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā nepārsniedz 50 000 USD;
\n
2)ņemot vērā šīs iedaļas E punkta 2) apakšpunktu, par iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kas ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums un anuitātes līgums un kura atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā ir 250 000 USD vai mazāk;
\n
3)par iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kas ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums vai anuitātes līgums, ja Latvijas vai Savienoto Valstu tiesību akti vai noteikumi faktiski nepieļauj pārdot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu ASV rezidentiem, piemēram, ja attiecīgā finanšu iestāde nav reģistrēta atbilstīgi ASV tiesību aktu prasībām, un saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem apdrošināšanas produktiem, kuru turētāji ir Latvijas rezidenti, piemēro ziņojumu sniegšanu vai maksājumu ieturēšanu;
\n
4)par noguldījuma kontu, kura atlikums vai vērtība ir 50 000 USD vai mazāk.
\n
B. Izpētes procedūras saistībā ar iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā pārsniedz 50 000 USD (250 000 USD uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumam vai anuitātes līgumam), bet nepārsniedz 1 000 000 USD (turpmāk \"mazākas vērtības konti\") 1. Elektronisko ierakstu meklēšana. Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, izpēta datus, kurus elektroniskā formā uztur Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, meklējot kādu no šādām norādēm par saistību ar ASV:
\n
a)konta turētāja kā ASV pavalstnieka vai rezidenta identifikāciju;
\n
b)nepārprotamu norādi par ASV kā dzimšanas vietu;
\n
c)pašreizējo pasta vai dzīvesvietas adresi ASV (tostarp pasta abonenta kastītes numuru ASV);
\n
d)pašreizējo tālruņa numuru ASV;
\n
e)pastāvīgu rīkojumu pārvest naudas līdzekļus uz kontu Savienotajās Valstīs;
\n
f)derīgu pilnvaru vai paraksta tiesības, kas izdotas personai ar adresi ASV;
\n
g)adresi ASV, ar kuru konta turētājs ir saistīts, vai adresi, uz kuru tiek sūtīti konta turētājam adresēti pasta sūtījumi, kura ir vienīgā konta turētāja adrese tādas Latvijas finanšu iestādes reģistros, kas sniedz ziņojumus. Ja iepriekšpastāvējis privātpersonas konts ir mazākas vērtības konts, uzskata, ka adrese, ar kuru tas ir saistīts, vai adrese, uz kuru tiek sūtīti tam adresēti pasta sūtījumi, ārpus Savienotajām Valstīm nav norāde par saistību ar ASV.
\n
2.Ja datos elektroniskā formā netiek atrasta neviena norāde par saistību ar ASV, kura minēta šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā, nav nepieciešams veikt turpmākas darbības līdz brīdim, kad nenotiek tādas pārmaiņas kontā, kuru rezultātā ar kontu tiek saistīta viena vai vairākas norādes par saistību ar ASV vai konts atbilstoši šīs iedaļas D pantam kļūst par lielas vērtības kontu.
\n
3.Ja datos elektroniskā formā tiek konstatēta kāda šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā minētā norāde par saistību ar ASV vai ja ir notikušas izmaiņas apstākļos, kuru rezultātā ar kontu tiek saistīta viena vai vairākas norādes par saistību ar ASV, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja vien tā neizvēlas piemērot šīs iedaļas B punkta 4) apakšpunktu un viens no tajā minētajiem izņēmumiem neattiecas uz šādu kontu.
\n
4.Pat ja tiek konstatēta norāde par saistību ar ASV, kā noteikts šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākuma uzskatīt, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja:
\n
a)informācija par konta turētāju nepārprotami norāda, ka tā dzimšanas vieta ir ASV, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš izpētījusi un uztur šādu ierakstu:
\n
1)konta turētāja pašapliecinājumu par to, ka tas nav ne ASV pavalstnieks, ne rezidents nodokļu nolūkā (šāda informācija var parādīties IID W-8 veidlapā vai citā līdzīgā apstiprinātā veidlapā);
\n
2)pasi, kas nav izdota ASV, vai citu valdības izsniegtu identifikācijas dokumentu, kas apliecina, ka konta turētājs ir pavalstnieks vai pilsonis valstī, kas nav ASV, un
\n
3)kopiju no konta turētājam izsniegta sertifikāta par pavalstniecības zaudēšanu vai pamatotu paskaidrojumu par to:
\n
a)kāds ir iemesls tam, ka konta turētājam nav šāda sertifikāta, kaut gan tas apgalvo, ka ir ASV pavalstnieks, vai
\n
b)kāds ir iemesls tam, ka piedzimšanas brīdī konta turētājs nav ieguvis ASV pavalstniecību;
\n
b)ja informācijā par konta turētāju ir ziņas par pašreizēju pasta vai dzīvesvietas adresi ASV, vienu vai vairākiem ASV tālruņa numuriem, kuri ir vienīgie ar kontu saistītie tālruņa numuri, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš izpētījusi un uztur šādu ierakstu:
\n
1)konta turētāja pašapliecinājumu, ka tas nav ne ASV pavalstnieks, ne rezidents nodokļu nolūkā (šāda informācija var parādīties IID W-8 veidlapā vai citā līdzīgā apstiprinātā veidlapā), un
\n
2)dokumentālu pierādījumu saskaņā ar I pielikuma VI punkta D apakšpunktu par to, ka konta turētājam nav statusa ASV;
\n
c)ja informācijā par konta turētāju ir pastāvīgs rīkojums pārvest naudas līdzekļus uz kontu Savienotajās Valstīs, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš izpētījusi un uztur šādu ierakstu:
\n
1)konta turētāja pašapliecinājumu, ka tas nav ne ASV pavalstnieks, ne rezidents nodokļu nolūkā (šāda informācija var parādīties IID W-8 veidlapā vai citā līdzīgā apstiprinātā veidlapā), un
\n
2)dokumentālu pierādījumu saskaņā ar I pielikuma VI punkta D apakšpunktu par to, ka konta turētājam nav statusa ASV;
\n
d)ja informācijā par konta turētāju ir derīga pilnvara vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai, kurai ASV ir adrese, adrese, ar kuru šī persona ir saistīta, vai adrese, uz kuru tiek sūtīti šādai personai adresēti pasta sūtījumi, un šāda adrese ir vienīgā konta turētājam noteiktā adrese, vai viens vai vairāki tālruņa numuri ASV (ja tālruņa numurs, kas nav ASV numurs, arī ir saistīts ar kontu), Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš izpētījusi un uztur šādu ierakstu:
\n
1)konta turētāja pašapliecinājumu, ka tas nav ne ASV pavalstnieks, ne rezidents nodokļu nolūkā (šāda informācija var parādīties IID W-8 veidlapā vai citā līdzīgā apstiprinātā veidlapā), vai
\n
2)dokumentālu pierādījumu saskaņā ar I pielikuma VI punkta D apakšpunktu par to, ka konta turētājam nav statusa ASV.
\n
C. Papildu procedūras, kas tiek piemērotas iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem, kuri ir zemākas vērtības konti 1. Tādu iepriekšpastāvējušu privātpersonu kontu izpēte, kuri norādes par saistību ar ASV nolūkā ir zemākas vērtības konti, jāpabeidz līdz 2016. gada 30. jūnijam.
\n
2.Ja mainās apstākļi saistībā ar iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kas ir zemākas vērtības konts, un rezultātā ar kontu ir saistīta viena vai vairākas norādes par saistību ar ASV, kā norādīts šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja netiek piemērots šīs iedaļas B punkta 4) apakšpunkts.
\n
3.Izņemot šīs iedaļas A punkta 4) apakšpunktā minētos noguldījuma kontus, uzskata, ka ikviens iepriekšpastāvējis konts, kas saskaņā ar šo iedaļu noteikts kā konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, turpmākajos gados ir konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja konta turētājs joprojām ir norādītā ASV persona.
\n
D. Padziļinātas izpētes procedūras saistībā ar iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30. maijā vai 2015. gada vai ikviena turpmākā gada 31. decembrī pārsniedz 1 000 000 USD (turpmāk \"lielas vērtības konti\") 1. Elektronisko ierakstu meklēšana. Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, izpēta datus, kurus elektroniskā formā uztur Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, meklējot kādu šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā minēto norādi par saistību ar ASV.
\n
2.Papīra dokumentu meklēšana. Ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur elektroniskas datubāzes ar laukiem, kuri aptver visu šīs iedaļas D punkta 3) apakšpunktā minēto informāciju, nav nepieciešams turpināt meklēt papīra dokumentus.
\n
Ja elektroniskajās datubāzēs nav visas informācijas, tad saistībā ar lielas vērtības kontiem Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, izpēta arī kārtējo vispārējo mapi par klientiem, un, ja arī šajā mapē nav nepieciešamās informācijas, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, izpēta dokumentus saistībā ar kontu, kurus tā ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā saistībā ar jebkuru šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā minēto norādi par saistību ar ASV:
\n
a)visjaunākos dokumentālos apliecinājumus, kas savākti saistībā ar kontu;
\n
b)visjaunāko līgumu vai dokumentus par konta atvēršanu;
\n
c)visjaunākos dokumentus, kurus Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi atbilstīgi procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai vai citiem regulējumā noteiktiem mērķiem;
\n
d)ikvienu derīgu pilnvaru vai paraksta tiesības un
\n
e)ikvienu derīgu pastāvīgu rīkojumu pārskaitīt naudas līdzekļus.
\n
3.Izņēmumi, ja datubāzēs pieejamā informācija ir pietiekama. Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav jāmeklē papīra dokumenti, kā noteikts šīs iedaļas D punkta 2) apakšpunktā, ja Latvijas finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniskajā datubāzē ir iekļauta šāda informācija:
\n
a)konta turētāja pilsoņa vai rezidenta statuss;
\n
b)konta turētāja dzīvesvietas adrese un pasta adrese, kas ir tādas Latvijas finanšu iestādes reģistros, kura sniedz ziņojumus;
\n
c)konta turētāja tālruņa numurs (numuri), ja tāds ir, kas ir tādas Latvijas finanšu iestādes reģistros, kura sniedz ziņojumus;
\n
d)vai ir pastāvīgi rīkojumi pārskaitīt kontā esošos naudas līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā tādas Latvijas finanšu iestādes filiālē (nodaļā), kas sniedz ziņojumus, vai citā finanšu iestādē);
\n
e)vai konta turētājam ir adrese, ar kuru tas ir saistīts, vai adrese, uz kuru tiek sūtīti tam adresēti pasta sūtījumi, un
\n
f)vai saistībā ar kontu pastāv pilnvara vai paraksta tiesības.
\n
4.Klientu apkalpošanas speciālista aptaujāšana, lai noskaidrotu faktiski zināmo informāciju. Papildus elektronisko ierakstu un papīra dokumentu meklēšanai, kā aprakstīts iepriekš, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka ikviens lielas vērtības konts, kas nodots klientu apkalpošanas speciālista pārziņā (tostarp ikviena Finanšu konta un lielas vērtības konta apkopojums), ir konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja klientu apkalpošanas speciālists faktiski zina, ka konta turētājs ir norādīta ASV persona.
\n
5.Ietekme, ko rada konstatētas norādes par saistību ar ASV.
\n
a)Ja, veicot iepriekš minēto padziļināto izpēti par lielas vērtības kontiem, netiek konstatēta neviena šīs iedaļas B punkta
\n
1)apakšpunktā minētā norāde par saistību ar ASV, un netiek noteikts, ka konta turētājs ir noteikta ASV persona, atbilstīgi šīs iedaļas D punkta 4) apakšpunktam nav jāveic turpmākas darbības līdz brīdim, kad mainās apstākļi, kuru rezultātā ar kontu tiek saistīta viena vai vairākas norādes par saistību ar ASV.
\n
b)Ja, veicot iepriekš minēto padziļināto izpēti par lielas vērtības kontiem, tiek konstatēta kāda šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā minētā norāde par saistību ar ASV vai ja mainās apstākļi, un rezultātā viena vai vairākas norādes par saistību ar ASV tiek asociētas ar kontu, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja vien tā neizvēlas piemērot šīs iedaļas B punkta
\n
2)apakšpunktu un ja viens no šī apakšpunkta izņēmumiem tiek piemērots attiecībā uz šo kontu.
\n
c)Izņemot šīs iedaļas A (4) apakšpunktā minētos noguldījuma kontus, uzskata, ka ikviens iepriekšpastāvējis konts, kas saskaņā ar šo iedaļu noteikts kā konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, turpmākajos gados ir konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja konta turētājs joprojām ir norādītā ASV persona.
\n
E. Papildu procedūras, kas tiek piemērotas lielas vērtības kontiem 1. Ja iepriekšpastāvējis privātpersonas konts 2014. gada 30. jūnijā ir lielas vērtības konts, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāpabeidz šīs iedaļas D punktā noteikto padziļinātās izpētes procedūru saistībā ar šo kontu līdz 2015. gada 31. decembrim. Ja, pamatojoties uz šādu izpēti, tiek noteikts, ka konts 2014. gada 31. decembrī vai pirms tam ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, pirmajā ziņojumā par kontu sniedz nepieciešamo informāciju par šādu kontu saistībā ar 2014. gadu un reizi gadā turpmākajos gados. Gadījumā, kad konts ir noteikts kā konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV pēc 2014. gada 31. decembra un 2015. gada 30. jūnijā vai pirms tā, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nepieciešams sniegt informāciju par šādu kontu attiecībā uz 2014. gadu, bet ir jāsniedz informācija par to reizi gadā turpmākajos gados.
\n
2.Ja iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav lielas vērtības konts 2014. gada 30. jūnijā, bet kļūst par lielas vērtības kontu 2015. gadā vai jebkurā nākamā kalendārā gada pēdējā dienā, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāpabeidz šīs iedaļas D punktā noteiktā padziļinātās izpētes procedūra saistībā ar šo kontu sešus mēnešus pēc tā kalendārā gada pēdējās dienas, kurā konts kļuvis par lielas vērtības kontu.
\n
Ja, pamatojoties uz šādu izpēti, tiek noteikts, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāsniedz nepieciešamā informācija par šo kontu par gadu, kurā noteikts, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, un reizi gadā turpmākajos gados.
\n
3.Ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vienu reizi ir piemērojusi šīs sadaļas D punktā aprakstīto padziļinātās izpētes procedūru lielas vērtības kontam, kādā no nākamajiem gadiem tai nav atkārtoti jāpiemēro minētā procedūra, bet gan šīs iedaļas D punkta 4) apakšpunktā noteiktā klientu apkalpošanas speciālista aptaujāšana.
\n
4.Ja saistībā ar lielas vērtības kontu mainās apstākļi, un rezultātā ar kontu tiek asociēta viena vai vairākas šīs iedaļas B punkta 1) apakšpunktā minētās norādes par saistību ar ASV, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja vien netiek izlemts piemērot šīs iedaļas B punkta 4) apakšpunktu.
\n
5.Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, īsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas speciālists identificē ikvienas pārmaiņas apstākļos saistībā ar kontu.
\n
Piemēram, ja klientu apkalpošanas speciālists saņem informāciju, ka konta turētājam ir jauna pasta adrese Savienotajās Valstīs, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums uzskatīt, ka jaunā adrese ir pārmaiņas apstākļos, un tā lemj piemērot šīs iedaļas B punkta 4) apakšpunktu, un tai jāiegūst atbilstīgie dokumenti no konta turētāja.
\n
F. Iepriekšpastāvējuši privātpersonu konti, kas ir bijuši dokumentēti citām vajadzībām.
\n
Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus un kas ir iepriekš ieguvusi dokumentus no konta turētāja, lai apstiprinātu, ka konta turētājs nav ne ASV pilsonis, ne ASV rezidents, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar kvalificētu starpnieku, neievērojot ārvalstu partnerību vai ārvalstu trasta līgumu ar IID vai lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Kodeksa 26. sadaļas 61. nodaļu, nav jāveic šīs iedaļas B punktā 1) apakšpunktā minētās procedūras attiecībā uz zemākas vērtību kontiem vai D punkta 1)-3) apakšpunktā minētās procedūras attiecībā uz lielas vērtības kontiem.
\n
III. Jauni privātpersonu konti. Lai noteiktu, vai konti, kuru turētāji ir privātpersonas un kuri atvērti 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma (turpmāk \"jauni privātpersonu konti\"), ir tādi finanšu konti, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV, piemēro šādus noteikumus un procedūras.
\n
A. Konti, par kuriem nav jāveic izpēte, kuri nav jāidentificē vai par kuriem nav jāsniedz ziņojumi. Ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, neizvēlas rīkoties citādi attiecībā uz visiem jauniem privātpersonu kontiem vai atsevišķi attiecībā uz jebkuru skaidri identificējamu šādu kontu grupu un ja Latvijā pastāvošajos īstenošanas noteikumos ir paredzēta šāda izvēle, turpmāki jauni privātpersonas konti nav pakļauti izpētei, nav jāidentificē un par tiem nav jāsniedz ziņojums ASV:
\n
1)noguldījumu konts, ja vien konta atlikums katra kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda beigās nepārsniedz 50 000 USD.
\n
2)uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums, ja vien naudas vērtības apmērs katra kalendārā gada vai cita atbilstīga pārskata perioda beigās nepārsniedz 50 000 USD.
\n
B. Citi jauni privātpersonu konti. Atverot jaunu privātpersonas kontu, kas nav minēts šīs iedaļas A punktā līdz konta atvēršanai (vai 90 dienu laikā pēc kalendārā gada beigām, kurā konts vairs netiek uzskatīts par atbilstošu šīs iedaļas A punktam), Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst konta turētāja pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentiem, lai tā varētu noteikt, vai konta turētājs ir ASV rezidents nodokļu nolūkā (šim nolūkam uzskata, ka ASV pavalstnieks ir ASV rezidents nodokļu nolūkā, pat ja konta turētājs ir arī citas valsts nodokļu rezidents), un jāapliecina, ka šāds pašapliecinājums ir pamatots, pamatojoties uz informāciju, kuru Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi saistībā ar konta atvēršanu, tostarp dokumentiem, kuri savākti atbilstīgi procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai.
\n
1.Ja saskaņā ar pašapliecinājumu konta turētājs ir Savienoto Valstu rezidents nodokļu nolūkā, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, un iegūst konta turētāja pašapliecinājumu, kurā norādīts tā NMN (šāda informācija var parādīties IID W-9 veidlapā vai citā līdzīgā apstiprinātā veidlapā).
\n
2.Ja mainās apstākļi saistībā ar jaunu privātpersonas kontu, un rezultātā Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir iemesls zināt, ka sākotnējais konta turētāja pašapliecinājums nav pareizs vai ticams, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst derīgs pašapliecinājums, kurā noteikts, vai konta turētājs ir ASV pavalstnieks vai rezidents nodokļu nolūkā. Ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt derīgu konta turētāja pašapliecinājumu, tā uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV.
\n
IV. Iepriekšpastāvējuši uzņēmumu konti. Lai noteiktu, vai iepriekšpastāvējuši konti, kuru turētāji ir uzņēmumi (turpmāk \"iepriekšpastāvējuši uzņēmumu konti\") ir tādi konti, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV, un vai kontu turētāji ir ārvalstu finanšu iestādes, kas nav dalībnieces, piemēro šādus noteikumus un procedūras.
\n
A. Uzņēmumu konti, par kuriem nav jāveic izpēte, kuri nav jāidentificē vai par kuriem nav jāsniedz ziņojumi. Ja vien Latvijas finanšu iestāde neizvēlas rīkoties citādi, vai nu saistībā ar visiem iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem, vai atsevišķi, saistībā ar jebkuru šādu kontu skaidri identificējamu grupu, ja Latvijā pastāvošajos īstenošanas noteikumos ir paredzēta šāda izvēle, iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30.jūnijā nepārsniedz 250 000 USD, nav jāveic izpēte, tie nav jāidentificē un par tiem nav jāsniedz ziņojums ASV, ja vien konta atlikums nepārsniedz 1 000 000 USD.
\n
B. Uzņēmumu konti, kuriem jāveic izpēte. Par iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā pārsniedz 250 000 USD, un par iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem, kuru atlikums nepārsniedz 250 000 USD uz 2014. gada 30. jūniju, bet vēlāk atlikums vai vērtība, kas pārsniedz 1 000 000 USD uz 2015. gada pēdējo dienu vai jebkura sekojoša gada, jāveic izpēte atbilstīgi šīs iedaļas C punktā noteiktajai procedūrai.
\n
C. Uzņēmumu konti, par kuriem jāsniedz ziņojums. Saistībā ar šīs iedaļas B punktā minētajiem iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem uzskata, ka konti, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV, ir tikai tādi konti, kuru turētāji ir vai nu viens, vai vairāki uzņēmumi, kas ir norādītas ASV personas, vai arī pasīvi ārvalstu uzņēmumi, kas nav ārvalstu finanšu iestādes, kurus kontrolē viena vai vairākas personas, kas ir ASV pavalstnieki vai rezidenti. Turklāt uzskata, ka par kontiem, kuru turētāji ir ārvalstu finanšu iestādes, kas nav dalībnieces, kompetentai Latvijas iestādei tiek sniegts ziņojums par šī līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kopējiem maksājumiem.
\n
D. Izpētes procedūras, lai identificētu uzņēmumu kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro šādas izpētes procedūras, lai noteiktu, vai šīs iedaļas B punktā minēto iepriekšpastāvējušo uzņēmumu kontu turētājs ir i) viena vai vairākas norādītas ASV personas, ii) pasīvi ārvalstu uzņēmumi, kas nav ārvalsts finanšu iestādes, kurus kontrolē viena vai vairākas personas, kas ir ASV pavalstnieki vai rezidenti, vai iii) ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece:
\n
1.Nosaka, vai uzņēmums ir norādīta ASV persona.
\n
a)Lai noteiktu, vai saskaņā ar pieejamo informāciju konta turētājs ir ASV persona, tiek izpētīta informācija, kas tiek uzturēta regulējošo prasību vai klientu apkalpošanas nolūkā (tostarp informāciju, kas apkopota atbilstīgi procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai). Šim nolūkam informācija, kas liecina, ka konta turētājs ir ASV persona, ir tā reģistrācijas vai izveides vieta, vai adrese Savienotajās Valstīs.
\n
b)Ja informācija liecina, ka konta turētājs ir ASV persona, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, ja netiek iegūts konta turētāja pašapliecinājums (kas var būt IID W-8 vai W-9 veidlapa vai līdzīga apstiprināta veidlapa) vai, pamatojoties uz tai pieejamo vai publiski pieejamo informāciju, netiek pamatoti noteikts, ka konta turētājs nav noteikta ASV persona.
\n
2.Nosaka, vai uzņēmums, kas nav ASV uzņēmums, ir finanšu iestāde.
\n
a)Lai noteiktu, vai saskaņā ar pieejamo informāciju konta turētājs ir finanšu iestāde, tiek izpētīta informācija, kas tiek uzturēta regulējošo prasību vai klientu apkalpošanas nolūkā (tostarp informāciju, kas apkopota atbilstīgi procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai).
\n
b)Ja saskaņā ar pieejamo informāciju konta turētājs ir finanšu iestāde vai Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, konstatē IID ĀFI sarakstā publicētu konta turētāja globālo starpnieka identifikācijas numuru, tad konts nav tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV.
\n
3.Nosaka, vai finanšu iestāde ir ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece, un uz kuras saņemtajiem maksājumiem attiecas ziņojumu sniegšana par apkopotām summām atbilstīgi šā līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam.
\n
a)Saskaņā ar iedaļas D punkta 3. punkta b) apakšpunktu, ja konta turētājs ir Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, saistībā ar kontu nav jāveic turpmāka izpēte, identificēšana vai ziņojumu sniegšana, ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, pamatojoši konstatē, ka konta turētājam ir IID ĀFI sarakstā publicēts konta turētāja globālais starpnieka identifikācijas numurs vai cita informācija, kura ir publiski pieejama vai piemērojama piederība pie Latvijas finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus. Šādā gadījumā attiecīgajam kontam nav nepieciešama turpmāka izpēte, identificēšana vai ziņošana par to.
\n
b)Ja konta turētājs ir Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, ko identificējusi IID kā ārvalsts finanšu iestādi, kas nav dalībniece, tad konts netiek uzskatīts par kontu, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, bet par maksājumiem konta turētājam jāziņo, kā paredzēts šā līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
\n
c)Ja konta turētājs nav Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, tad Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konta turētājs ir ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece, un par šādam uzņēmumam veiktiem maksājumiem jāsniedz ziņojums saskaņā ar šā līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja vien Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus:
\n
1)neiegūst konta turētāja pašapliecinājumu (kas var būt IID W-8 vai W-9 veidlapa vai līdzīga apstiprināta veidlapa), ka tas ir sertificēta par atbilstošu uzskatīta ārvalsts finanšu iestāde, kam nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs, vai ārvalsts finanšu iestāde, kas nav iekļauta ĀFI definīcijā, kā šie jēdzieni definēti attiecīgajos ASV Finanšu ministrijas noteikumos; vai
\n
2)ja konta turētājs ir ārvalsts finanšu iestāde, kas ir dalībniece, vai reģistrēta par atbilstošu uzskatīta ārvalsts finanšu iestāde, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, nepārbauda konta turētāja globālo starpnieka identifikācijas numuru IID publicētā ārvalstu finanšu iestāžu sarakstā.
\n
4.Nosaka, vai konts, kura turētājs ir ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV. Saistībā ar iepriekšpastāvējuša uzņēmuma konta turētāju, kas nav identificēts ne kā ASV persona, ne finanšu iestāde, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nosaka,
\n
i)vai konta turētājs ir pasīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, ii) vai konta turētājam ir kontrolējošas personas un iii) vai kāda persona, kura kontrolē uzņēmumu, ir Savienoto Valstu pavalstnieks vai rezidents. Lai noteiktu šādu informāciju, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ievēro norādes šā punkta a)-d) apakšpunktā tādā kārtībā, kas ir piemērotāka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.
\n
a)Lai noteiktu personas, kuras kontrolē konta turētāju, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kura apkopota un uzturēta atbilstīgi procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai.
\n
b)Lai noteiktu, vai uzņēmums ir pasīvs ārvalsts konta turētājs, kas nav finanšu iestāde, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst konta turētāja pašapliecinājumu (kas var būt IID W-8 vai W-9 veidlapa vai līdzīga apstiprināta veidlapa) tā statusa noteikšanai, ja saskaņā ar tās rīcībā esošo vai publiski pieejamo informāciju nevar pamatoti noteikt, ka konta turētājs ir aktīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde.
\n
c)Lai noteiktu, vai persona, kura kontrolē pasīvu ārvalsts uzņēmumu, kas nav finanšu iestāde, ir ASV pavalstnieks vai rezidents nodokļu nolūkā, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz:
\n
1)informāciju, kas apkopota un tiek uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai, ja iepriekšpastāvējuša uzņēmuma konta turētājs ir viens vai vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas nav ārvalstu finanšu iestādes, un konta atlikums vai vērtība nepārsniedz 1 000 000 USD; vai
\n
2)pašapliecinājumu (kas var būt IID W-8 vai W-9 veidlapa vai līdzīga apstiprināta veidlapa), ko sagatavojis konta turētājs vai persona, kura īsteno kontroli, ja iepriekšpastāvējuša uzņēmuma konta turētājs ir viens vai vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas nav ārvalstu finanšu iestādes, un konta atlikums vai vērtība pārsniedz 1 000 000 USD.
\n
d)Ja kāda persona, kura kontrolē ārvalsts uzņēmumu, kas nav finanšu iestāde, ir ASV pavalstnieks vai rezidents, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV.
\n
E. Izpētes veikšanas laiks un papildu procedūras, kas tiek piemērotas iepriekšpastāvējušiem uzņēmumu kontiem 1. To iepriekšpastāvējušo uzņēmumu kontu izpēte, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā pārsniedz 250 000 USD, jāpabeidz līdz 2016. gada 30. jūnijam.
\n
2.To iepriekšpastāvējušo uzņēmumu kontu izpēte, kuru atlikums vai vērtība 2014. gada 30. jūnijā nepārsniedz 250 000 USD, bet 2015. gada 31. decembrī vai nākamā gada 31. decembrī pārsniedz 1 000 000 USD, jāpabeidz sešu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beidzamās dienas, kurā konta atlikums vai vērtība pārsniedzis 1 000 000 USD.
\n
3.Ja mainās apstākļi saistībā ar iepriekšpastāvējušu uzņēmuma kontu, un rezultātā Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir iemesls zināt, ka pašapliecinājums vai citi dokumenti saistībā ar kontu nav pareizi vai ticami, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, atkārtoti nosaka konta statusu atbilstīgi šīs iedaļas D punktā noteiktajai procedūrai.
\n
V. Jauni uzņēmumu konti. Lai identificētu kontus, par kuriem jāsniedz ziņojums ASV, un kontus, kurus tur finanšu iestāde, kas nav dalībniece, attiecībā uz uzņēmumu finanšu kontiem, kuri atvērti 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma (turpmāk \"jauni uzņēmumu konti\"), piemēro šādus noteikumus un procedūras.
\n
A. Uzņēmumu konti attiecībā uz kuriem nav prasība tos pārbaudīt, identificēt un ziņot. Ja vien Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem jaunajiem uzņēmumu kontiem vai atsevišķi attiecībā uz jebkuru skaidri identificētu šādu kontu grupu, ja tās īstenošanas noteikumi Latvijā paredz šādu izvēli, kredītkartes kontu vai apgrozības kredītlīniju, ko uzskata par jaunu uzņēmuma kontu nav nepieciešams pārbaudīt, identificēt, vai ziņot, ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus un kas uztur šādu kontu, īsteno politiku un procedūras, lai novērstu konta atlikuma pārsniegumu 50 000 USD.
\n
B. Citi jaunu uzņēmumu konti. Attiecībā uz jaunu uzņēmumu kontiem, kas nav apskatīti šīs nodaļas A sadaļā, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nosaka, vai konta turētājs ir: i) norādīta ASV persona, ii) Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, iii) ārvalsts finanšu iestāde, kas ir dalībniece, par atbilstošu uzskatīta ĀFI, kam nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs, vai ārvalsts finanšu iestāde, kas nav iekļauta ĀFI definīcijā, kā šie termini definēti attiecīgajos ASV Finanšu ministrijas noteikumos, vai iv) aktīvs vai pasīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde.
\n
1.Saskaņā ar nodaļas B punkta 2) apakšpunktu Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var noteikt, ka konta turētājs ir vai nu aktīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, vai arī Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, ja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, pamatoti nosaka šādu konta turētāju statusu, pamatojoties uz konta turētāja globālo starpnieka identifikācijas numuru vai citu publiski pieejamu vai tās rīcībā esošu informāciju.
\n
2.Ja konta īpašnieks ir Latvijas finanšu iestāde vai citas partnervalsts finanšu iestāde, ko IID uzskata par finanšu iestādi, kas nav dalībniece, tad konts nav ASV konts, par kuru jāziņo, bet maksājumi konta turētājam ir jāziņo, kā noteikts šā līguma 4. panta 1 punkta b) apakšpunktā.
\n
3.Visos citos gadījumos Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst konta turētāja pašapliecinājumu, lai noteiktu tā statusu. Pamatojoties uz pašapliecinājumu, tiek piemēroti šādi noteikumi:
\n
a)ja konta turētājs ir norādīta ASV persona, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uzskata, ka konts ir tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV;
\n
b)ja konta turētājs ir pasīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, identificē personas, kuras īsteno kontroli, kā noteikts saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai, un nosaka, vai šāda persona ir Savienoto Valstu pavalstnieks vai rezidents, pamatojoties uz konta turētāja vai šādas personas pašapliecinājumu. Ja kāda no šādām personām ir Savienoto Valstu pavalstnieks vai rezidents, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, konts jāuzskata par tādu kontu, par kuru jāsniedz ziņojums ASV;
\n
c)ja konta turētājs ir: i) ASV persona, kas nav norādīta ASV persona, ii) ņemot vērā šīs iedaļas B punkta 3. punkta d) apakšpunktu, Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, iii) ārvalsts finanšu iestāde, kas ir dalībniece, par atbilstošu uzskatīta ārvalsts finanšu iestāde, kurai nav jāslēdz ĀFI līgums ar IID, no FATCA likumā noteiktās ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs, vai ārvalsts finanšu iestāde, kas nav iekļauta ĀFI definīcijā, kā šie termini definēti attiecīgajos Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumos, iv) aktīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, vai v) pasīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, un neviena persona, kas kontrolē šādu pasīvu ārvalsts uzņēmumu, nav ASV pavalstnieks vai rezidents, uzskata, ka konts nav tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojums ASV, un nav nepieciešams sniegt ziņojumus saistībā ar šādu kontu;
\n
d)ja uzņēmuma konta turētājs ir ārvalsts finanšu iestāde, kas nav dalībniece (tostarp Latvijas vai citas partnervalsts finanšu iestāde, kuru IID identificējusi kā ārvalsts finanšu iestādi, kas nav dalībniece, konts nav tāds konts, par kuru jāsniedz ziņojumi ASV, bet par maksājumiem konta turētājam jāsniedz ziņojumi, kā noteikts šī līguma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
\n
VI. Īpaši noteikumi un definīcijas. Īstenojot iepriekšminētās klientu izpētes procedūras, piemēro šādus papildnoteikumus un definīcijas:
\n
A. Paļaušanās uz pašapliecinājumu un dokumentāliem pierādījumiem.
\n
Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai dokumentāliem pierādījumiem, ja tā zina vai tai ir iemesls zināt, ka pašapliecinājums vai dokumentāli pierādījumi nav pareizi vai ticami.
\n
B. Definīcijas. Šī dokumenta I pielikuma nolūkā piemēro šādas definīcijas.
\n
1.Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un \"pazīsti savu klientu\" nodrošināšanai. Šādas procedūras nozīmē klientu izpētes procedūras, kuras veic Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām Latvijā pastāvošām prasībām, kuras jāievēro Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.
\n
2.Ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde. Tas ir ikviens uzņēmums, kas nav ASV uzņēmums un nav ārvalsts finanšu iestāde, kā noteikts attiecīgajos Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumos, vai ir uzņēmums atbilstoši šīs iedaļas B punkta 4. punkta j) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un šis termins attiecas arī uz ikvienu uzņēmumu, kas nav ASV uzņēmums, ir Latvijas vai citas partnervalsts rezidents, un nav finanšu iestāde.
\n
3.Pasīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde. Tas ir ikviens uzņēmums, kas nav i) ārvalsts finanšu iestāde un nav aktīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, vai ii) nodokli ieturošā ārvalstu personālsabiedrība vai nodokli ieturošais ārvalstu trasts atbilstoši Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumiem.
\n
4.Aktīvs ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde. Tas ir ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde un atbilst šādiem kritērijiem:
\n
a)mazāk nekā 50 procentu no šāda uzņēmuma bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstošā uzskaites periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 procentu no šāda uzņēmuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstošā uzskaites periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;
\n
b)šāda uzņēmuma akcijas tiek regulāri tirgotas stabilā vērtspapīru tirgū vai uzņēmums ir tāda uzņēmuma saistītais uzņēmums, kura akcijas tiek tirgotas stabilā vērtspapīru tirgū;
\n
c)uzņēmums ir izveidots ASV teritorijā, un visi maksājumu saņēmēja īpašnieki ir šīs ASV teritorijas bona fide rezidenti;
\n
d)uzņēmums ir valdība, (izņemot ASV valdību), šādas valdības politiski administratīvā vienība (kura šaubu novēršanai iekļauj valsti, provinci, novadu, vai pašvaldību), vai valsts iestāde, kas veic šādas valdības funkcijas, vai politiskā apakšvienība, ASV teritorijas valdība, starptautiska organizācija, centrālā emisijas banka, kas nav ASV centrālā emisijas banka, vai uzņēmums, kas pilnībā pieder vienam vai vairākiem iepriekš minētajiem;
\n
e)būtībā visa uzņēmuma darbība ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, kas nav finanšu iestādes uzņēmējdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet uzņēmums nevar būt ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, ja tas darbojas (vai tas sevi pozicionē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu instrumentsabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;
\n
f)uzņēmums vēl neveic uzņēmējdarbību, un tam nav iepriekšējas darbības vēstures, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt uzņēmējdarbību, kas nav finanšu iestādes uzņēmējdarbība; ārvalsts uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, nevar saņemt šādu izņēmuma statusu, ja kopš uzņēmuma sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;
\n
g)uzņēmums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt darbību uzņēmējdarbības jomā, kas nav finanšu iestādes uzņēmējdarbība;
\n
h)uzņēmums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem uzņēmumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu uzņēmumu uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus uzņēmumam, kas nav saistītais uzņēmums, ja šādu saistītu uzņēmumu grupa ir galvenokārt iesaistīta uzņēmējdarbībā, kas nav finanšu iestādes uzņēmējdarbība; vai
\n
i)uzņēmums ir \"izņēmuma uzņēmums\" atbilstoši Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumiem; vai
\n
j)uzņēmums atbilst visām šādām prasībām:
\n
I) tas ir izveidots un darbojas rezidences jurisdikcijā vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tas ir izveidots un darbojas rezidences jurisdikcijā un tas ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;
\n
II) tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa rezidences jurisdikcijā;
\n
III) tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar uzņēmuma ienākumiem vai aktīviem;
\n
IV) saskaņā ar uzņēmuma rezidences jurisdikcijas spēkā esošajiem tiesību aktiem vai uzņēmuma dibināšanas dokumentiem uzņēmuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai uzņēmumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar uzņēmuma veikto labdarības darbību, vai izmantot, veicot pamatotu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir uzņēmuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtība; un V) saskaņā ar uzņēmuma rezidences jurisdikcijas spēkā esošajiem tiesību aktiem vai uzņēmuma dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja uzņēmums tiek likvidēts vai beidz pastāvēt, visi tā aktīvi tiek sadalīti valdības iestādei vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet uzņēmuma rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.
\n
5.Iepriekšpastāvošs konts. \"Iepriekšpastāvošs konts\" ir finanšu konts, ko 2014. gada 30. jūnijā tur finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus.
\n
C. Konta atlikuma apkopošana un valūtas maiņas noteikumi 1. Privātpersonas kontu apkopošana. Lai noteiktu tādu finanšu kontu apkopoto atlikumu vai vērtību, kuru turētājs ir privātpersona, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tiek noteikta prasība apkopot visus finanšu kontus, kuri tiek turēti šādā Latvijas finanšu iestādē vai saistītā uzņēmumā, bet tikai tad, ja šādas Latvijas finanšu iestādes datorsistēmā šādi finanšu konti ir saistīti, izmantojot tādus datu elementus kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un tā ļauj apkopot šādu kontu atlikumus vai vērtības. Uz katru kopīgi turēta konta turētāju attiecina visu kopīgi turētā finanšu konta atlikumu vai vērtību, lai tam tiktu piemērotas šajā punktā norādītās prasības par apkopošanu.
\n
2.Uzņēmuma kontu apkopošana. Lai noteiktu tādu kontu apkopoto atlikumu vai vērtību, kuru turētājs ir uzņēmums, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tiek noteikta prasība ņemt vērā visus finanšu kontus, kurus uzņēmums tur šādā Latvijas finanšu iestādē vai saistītos uzņēmumos, bet tikai tad, ja šādas Latvijas finanšu iestādes datorsistēmā šādi konti ir saistīti, izmantojot tādus datu elementus kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un tā ļauj apkopot šādu kontu atlikumus vai vērtības.
\n
3.Īpašs noteikums par apkopošanu, ko piemēro klientu apkalpošanas speciālistiem. Lai noteiktu kādas personas turētu finanšu kontu apkopoto atlikumu vai vērtību nolūkā konstatēt lielas vērtības kontu, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tiek noteikta prasība, ka gadījumos, kad klientu apkalpošanas speciālists zina vai tam ir iemesls zināt, vai finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai vai tos tieši vai netieši kontrolē vai ir izveidojusi (ne fiduciārās attiecībās) viena un tā pati persona, visi šādi konti ir jāapkopo.
\n
4.Valūtas maiņas noteikumi. Lai noteiktu tāda konta atlikumu vai vērtību, kurš izteikts valūtā, kas nav ASV dolārs, Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, konvertē I pielikumā noteiktās dolāros izteiktās sliekšņa summas konta valūtā, izmantojot publicētu kursu tūlītējiem darījumiem tā kalendārā gada pēdējā dienā, kas ir pirms gada, kurā Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nosaka konta atlikumu vai vērtību.
\n
D. Dokumentāls pierādījums. Šajā pielikumā pieņemams dokumentāls pierādījums ir kāds no šiem dokumentiem:
\n
1)izziņa par dzīvesvietu, kuru izdevusi tās jurisdikcijas pilnvarota valdības institūcija (piem., valdība vai tās aģentūra, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja vārdiem, tas ir rezidents;
\n
2)privātpersonas gadījumā - derīga identifikācijas apliecība, kuru izdevusi pilnvarota valdības iestāde (piem., valdība vai tās aģentūra, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds, un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;
\n
3)uzņēmuma gadījumā - ikviens oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības iestāde (piemēram, valdība vai tās aģentūra, vai pašvaldība), kurā norādīts uzņēmuma nosaukums un galvenā biroja adrese jurisdikcijā (vai ASV teritorijā), kurā, pēc uzņēmuma vārdiem, tas ir rezidents, vai jurisdikcijā (vai ASV teritorijā), kurā uzņēmums ir reģistrēts vai izveidots;
\n
4)saistībā ar finanšu kontu jurisdikcijā, kuras noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai apstiprinājusi IID saistībā ar kvalificēta starpnieka līgumu (kā noteikts attiecīgajos ASV Finanšu ministrijas noteikumos), ikviens dokuments, kas nav W-8 vai W-9 veidlapa, uz kuru ir atsauce kvalificētā starpnieka līguma pielikumā privātpersonu vai uzņēmumu identificēšanai;
\n
5)visu veidu finanšu pārskati, trešo personu kredītpārskati, ierosinātas lietas par bankrotu vai ASV Vērtspapīru un valūtas jautājumu komisijas ziņojums.
\n
E. Alternatīvas procedūras finanšu kontiem, kuri pieder individuālajiem naudas līdzekļu vērtības apdrošināšanas līguma saņēmējiem.
\n
Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka naudas līdzekļu vērtības apdrošināšanas līguma individuālais saņēmējs (izņemot īpašnieku), kas saņem pabalstu nāves gadījumā, nav norādītā ASV persona un var neuzskatīt šādu finanšu kontu par kontu, par kuru būtu jāziņo ASV, ja vien Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir aktuāla informācija vai pamats uzskatīt, ka saņēmējs ir norādītā ASV persona. Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats uzskatīt, ka naudas līdzekļu vērtības apdrošināšanas līguma saņēmējs ir norādītā ASV persona, ja informācija, ko apkopoja Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, un kas attiecas uz saņēmēju, satur ASV pazīmes, kas aprakstītas šā 1. pielikuma 2. sadaļas B punkta 1) apakšpunktā. Ja Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir aktuāla informācija vai pamats uzskatīt, ka saņēmējs ir norādītā ASV persona, Latvijas finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jārīkojas saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas šā 1. pielikuma 2. sadaļas B punkta 3) apakšpunktā.
\n
F. Paļaušanās uz trešajām personām. Neraugoties uz to, vai izvēle izdarīta saskaņā ar šā 1. pielikuma 1. sadaļas C punktu, Latvijai ir jāatļauj Latvijas finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, paļauties uz uzticamības pārbaudes procedūrām, ko veic trešās personas, tādā apmērā, kā to paredz attiecīgie Savienoto Valstu Valsts Kases noteikumi.
\n
II pielikums Šādas iestādes attiecīgajos gadījumos ir uzskatāmas par no ieturēšanas atbrīvotiem patiesā labuma guvējiem vai domājamām - atbilstošām Ārvalstu finanšu iestādēm (ĀFI), un šādi konti ir izslēgti no Finanšu kontu definīcijas.
\n
Šo II pielikumu var grozīt, savstarpēji rakstiski vienojoties kompetentām Latvijas un Savienoto Valstu iestādēm: 1) iekļaut papildu iestādes un kontus, kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot ASV personas, lai izvairītos no ASV nodokļu maksāšanas, un kuru pazīmes Līguma parakstīšanas brīdī ir līdzīgas kā tām iestādēm un kontiem, kas aprakstīti II pielikumā; vai 2) izslēgt iestādes vai kontus, kuriem, mainoties apstākļiem, vairāk nepastāv zems risks, ka tos varētu izmantot ASV personas, lai izvairītos no ASV nodokļu maksāšanas. Jebkādai šādai iekļaušanai vai izslēgšanai ir jābūt spēkā kopēja lēmuma parakstīšanas brīdī, ja vien tajā nav noteikts citādi. Procedūras šāda kopēja lēmuma pieņemšanai var tikt iekļautas kopējā savstarpējā nolīgumā vai norunā, kas aprakstīti Līguma 3. panta 6. punktā.
\n
I. No ieturēšanas atbrīvoti patiesā labuma guvēji, izņemot fondus. Šādas iestādes ir uzskatāmas par Latvijas finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, kā arī par no ieturēšanas atbrīvotiem patiesā labuma guvējiem ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. un 1472. panta piemērošanai, izņemot maksājumu, kas izriet no pastāvošā pienākuma saistībā ar finanšu komercdarbības veidu, kurā ir iesaistīta Norādīta apdrošināšanas kompānija, Slēgta tipa iestāde vai Depozītu iestāde.
\n
A. Valdības iestāde. Latvijas valdība, jebkāds Latvijas administratīvi teritoriālais veidojums (kurā, lai nerastos šaubas, ietilpst štats, province, pagasts vai novads) vai jebkāda Latvijai pilnībā piederoša aģentūra vai institūcija, kā arī jebkurš vai vairāki no iepriekšminētajiem (katrs nozīmē \"Latvijas valdības iestādi\"). Šī kategorija ietver Latvijas neatņemamas daļas, kontrolētas iestādes un administratīvi teritoriālos veidojumus.
\n
1)Latvijas neatņemama daļa nozīmē jebkādu personu, organizāciju, aģentūru, biroju, fondu, pārstāvniecību vai citu institūcija, kas veido Latvijas valdības institūciju. Valdības institūciju tīrie ieņēmumi ir jāieskaita šīs institūcijas kontā vai citos Latvijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šī ienākuma. Neatņemama daļa neietver nevienu fizisko personu, kas ir suverēna, oficiāla vai kas ir administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.
\n
2)Kontrolēta iestāde nozīmē iestādi, kas pēc savas formas ir atdalīta no Latvijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku personu ar nosacījumu, ka:
\n
a)iestāde pilnībā pieder vienai vai vairākām Latvijas valdības iestādēm, kas pilnībā kontrolē šo iestādi vai nu tieši vai caur vienu vai vairākām kontrolētām iestādēm;
\n
b)iestādes tīrie ieņēmumi ir jāieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Latvijas valdības iestāžu kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šī ienākuma;
\n
c)pēc likvidēšanas iestādes aktīvi tiek nodoti vienai vai vairākām Latvijas valdības iestādēm.
\n
3)Neviena privātpersona negūst labumu no šī ienākuma, ja šīs personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji un programmas darbības tiek veiktas sabiedrības vajadzībām saistībā ar kopējo labklājību vai attiecas uz kādas valdības fāzes pārvaldi. Tomēr, neraugoties uz iepriekšminēto, ir uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot valdības iestādi komercdarbības veikšanai, piemēram, komercbanku komercdarbību, kas sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.
\n
B. Starptautiskā organizācija. Jebkāda starptautiskā organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai institūcija.
\n
Šī kategorija ietver jebkādu starpvaldību organizāciju (ieskaitot starpvalstu organizāciju), 1) kuru pamatā veido valdība, kas nav ASV valdība; 2) kurai ir spēkā galvenā biroja nolīgums ar Latviju; 3) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.
\n
C. Centrālā banka. Latvijas Banka.
\n
II. Fondi, kas kvalificēti kā no ieturēšanas atbrīvoti patiesā labuma guvēji. Šādas iestādes ir uzskatāmas par Latvijas finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, un par no ieturēšanas atbrīvotiem patiesā labuma guvējiem ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. un 1472. panta piemērošanai.
\n
A. Līgumā noteiktais pensiju fonds. Latvijā nodibināts fonds, ar nosacījumu, ka fonds saskaņā ar ienākuma nodokļu līgumu starp Latviju un Savienotajām Valstīm ir tiesīgs saņemt atvieglojumus ienākumam, ko tas gūst no avotiem Savienotajās Valstīs (vai tas būtu tiesīgs saņemt šādus atvieglojumus) kā Latvijas rezidents, kas atbilst jebkādiem piemērojamiem priekšrocību ierobežošanas nosacījumiem un kas galvenokārt darbojas pensiju vai vecuma pabalstu pārvaldīšanā vai sniegšanā.
\n
B. Atklātie pensiju fondi. Latvijā nodibināts fonds, lai sniegtu pensiju, invaliditātes pabalstus un pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju saņēmējiem, kas strādā vai strādāja (vai ir šādu darbinieku norādītās personas) pie viena vai vairākiem darba devējiem, kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar nosacījumu, ka:
\n
1)fondam nav viena labuma guvēja, kuram ir tiesības uz vairāk nekā pieciem procentiem no fonda aktīviem;
\n
2)fonds ir pakļauts valdības regulējumam un katru gadu sniedz informāciju, ziņojot par tā saņēmējiem attiecīgajām Latvijas iestādēm;
\n
3)fonds atbilst vismaz vienai no šīm prasībām:
\n
a)saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem fonds sava pensionēšanas vai pensiju plāna statusa dēļ parasti Latvijā nav apliekams ar kapitālieguldījumu ienākuma nodokli;
\n
b)fonds saņem vismaz 50 procentus no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem plāniem, kas aprakstīti šīs sadaļas A-D punktā, vai no pensionēšanas un pensiju kontiem, kas aprakstīti šā II pielikuma V sadaļas A punkta 1) apakšpunktā) no sponsorējošajiem darba devējiem;
\n
c)līdzekļu sadale vai izņemšana no fondiem ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, darbnespēju vai nāvi (izņemot pagarinātu līdzekļu sadali uz citiem pensiju fondiem, kas aprakstīti šīs sadaļas A-D punktā, vai uz pensionēšanas un pensiju kontiem, kas aprakstīti šā II pielikuma V sadaļas A punkta 1) apakšpunktā) vai arī tiek piemērota soda nauda par līdzekļu sadali vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās;
\n
d)darbinieku iemaksas (izņemot noteiktās atļautās iemaksas) fondā ierobežo atsauce uz darbinieka nopelnīto ienākumu vai gadā tās nevar pārsniegt 50 000 ASV dolāru, piemērojot I pielikumā izklāstītos noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu.
\n
C. Slēgts līdzdalības pensiju fonds. Latvijā nodibināts fonds, lai sniegtu pensiju, invaliditātes pabalstus un pabalstus nāves gadījumā saņēmējiem, kas strādā vai strādāja (vai ir šādu darbinieku norādītās personas) pie viena vai vairākiem darba devējiem, kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem ar nosacījumu, ka:
\n
1)fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieki;
\n
2)fondu finansiāli atbalsta viens vai vairāki darba devēji, kas nav investīciju iestādes vai pasīvas ārvalstu nefinanšu iestādes;
\n
3)darbinieka un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no līgumā noteiktajiem pensiju fondiem, kas aprakstīti šīs sadaļas A punktā, un no pensiju kontiem, kas aprakstīti šā II pielikuma V sadaļas A punkta 1)apakšpunktā) attiecīgi ierobežo atsauce uz darbinieka nopelnīto ienākumu un kompensāciju;
\n
4)dalībnieki, kas nav Latvijas rezidenti, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu;
\n
5)fonds ir pakļauts valdības regulējumam un katru gadu sniedz informāciju par tā saņēmējiem attiecīgajām Latvijas nodokļu iestādēm.
\n
D. No ieturēšanas atbrīvota patiesā labuma guvēja pensiju fonds. No ieturēšanas atbrīvota patiesā labuma guvēja nodibināts fonds Latvijā, lai sniegtu pensiju, invaliditātes pabalstus un pabalstus nāves gadījumā saņēmējiem vai dalībniekiem, kas ir vai bija no ieturēšanas atbrīvota patiesā labuma guvēja darbinieki (vai ir šādu darbinieku norādītās personas), vai kuri nav un nebija darbinieki, ja šādiem saņēmējiem vai dalībniekiem sniegtie pabalsti ir atlīdzinājums par pakalpojumiem, kas tika personīgi sniegti no ieturēšanas atbrīvotam patiesā labuma guvējam.
\n
E. Investīciju iestāde, kas pilnībā pieder no ieturēšanas atbrīvotiem patiesā labuma guvējiem. Iestāde ir Latvijas finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā ir investīciju iestāde, ar nosacījumu, ka katrs tiešais iestādes kapitāla daļu turētājs ir no ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs un katrs tiešais parāda procentu īpašnieks šādā iestādē ir vai nu depozītu iestāde (attiecībā uz aizdevumu, kas izsniegts šādai iestādei) vai no ieturēšanas atbrīvots patiesā labuma guvējs.
\n
F. Valsts fondēto pensiju shēmas. Valsts fondēto pensiju shēmas, tostarp arī ieguldījumu shēmu plāni, ir nodibināti un regulēti saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu, ar nosacījumu, ka šīs shēmas atbilst 1. un 2. punkta prasībām un vismaz vienai no šīs sadaļas B punkta 3. punkta prasībām.
\n
G. Privātie pensiju fondi. Privātie pensiju fondi ir nodibināti un regulēti saskaņā ar likumu \"Par privātajiem pensiju fondiem\" ar nosacījumu, ka fonds atbilst 1. un 2. punkta prasībām un vismaz vienai no šīs sadaļas B punkta 3. punkta prasībām.
\n
III. Mazas vai ierobežotas kompetences finanšu iestādes, kas uzskatāmas par atbilstošām ĀFI. Sekojošās Finanšu iestādes ir Latvijas finanšu iestādes, kuras nesniedz ziņojumus un kuras ir uzskatāmas par atbilstošām ĀFI ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta mērķiem.
\n
A. Finanšu iestāde ar vietējo klientu bāzi. Finanšu iestāde atbilst sekojošām prasībām:
\n
1)finanšu iestādei ir jābūt licencētai un regulētai kā finanšu iestāde saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem;
\n
2)finanšu iestādei ārpus Latvijas nedrīkst būt pastāvīgas uzņēmējdarbības veikšanas vietas. Šim nolūkam pastāvīga uzņēmējdarbības veikšanas vieta neietver vietu, par kuru sabiedrība nav informēta un no kuras Finanšu iestāde veic vienīgi administratīvā atbalsta funkcijas;
\n
3)finanšu iestādei nedrīkst piesaistīt klientus vai konta turētājus ārpus Latvijas. Šim nolūkam netiks uzskatīts ka Finanšu iestāde ir piesaistījusi klientus vai Konta turētājus ārpus Latvijas vienīgi tādēļ, ka finanšu iestāde: a) pārvalda tīmekļa vietni, ar nosacījumu, ka šī tīmekļa vietnē īpaši nenorāda, ka finanšu iestāde piedāvā finanšu kontus vai pakalpojumus nerezidentiem un nekā citādi necenšas piesaistīt ASV klientus vai konta turētājus vai b) reklamē drukātajos plašsaziņas līdzekļos vai pa radio vai televīziju, kuri darbojas vai ir izplatīti galvenokārt Latvijā, bet arī darbojas vai ir izplatīti citās valstīs ar nosacījumu, ka reklāmā īpaši nenorāda, ka finanšu iestāde piedāvā finanšu kontus vai pakalpojumus nerezidentiem un nekā citādi necenšas piesaistīt ASV klientus vai konta turētājus;
\n
4)saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem finanšu iestādei ir jāidentificē iekšzemes konta turētāji vai nu informācijas ziņošanai, vai nodokļu ieturēšanai attiecībā uz rezidentu finanšu kontiem vai lai nodrošinātu Latvijas uzticamības pārbaudes prasību ievērošanu cīņā pret naudas atmazgāšanu;
\n
5)vismaz 98 % finanšu kontu, kas ir finanšu iestādes pārvaldībā, ir jābūt Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu kontiem (ieskaitot rezidentus, kas ir iestādes);
\n
6)sākot ar 2014. gada 1. jūliju vai pirms tam finanšu iestādes procedūrām un noteikumiem ir jāsaskan ar I pielikumā izklāstītajām procedūrām un noteikumiem, lai neļautu finanšu iestādei piedāvāt finanšu kontu finanšu iestādēm, kas nav dalībnieces, un lai uzraudzītu, vai finanšu iestāde atver vai uztur finanšu kontu kādai ASV norādītajai personai, kas nav Latvijas rezidents (ieskaitot ASV personu, kas bija Latvijas rezidents, kad finanšu konts tika atvērts, bet pēc konta atvēršanas šī persona vairs nebija Latvijas rezidents) vai jebkāda pasīva ārvalstu nefinanšu iestāde ar personām, kas īsteno kontroli un kas ir ASV rezidenti vai ASV pilsoņi, bet kuri nav Latvijas rezidenti;
\n
7)šādiem notikumiem un procedūrām ir jānodrošina, ka, ja tiek identificēts kāds finanšu konts, kas pieder ASV norādītajai personai, kas nav Latvijas rezidents vai pasīvai ārvalstu nefinanšu iestādei ar personām, kas īsteno kontroli un kas ir ASV rezidenti vai ASV pilsoņi, bet kuri nav Latvijas rezidenti, finanšu iestādei ir jāziņo par šādu finanšu kontu, kā tas būtu nepieciešams, ja finanšu iestāde būtu Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (tai skaitā ievērojot piemērojamās reģistrācijas prasības IID FATCA (ASV Iekšējo ieņēmumu dienesta likuma par ārvalstu kontu atbilstību nodokļu jomā) tīmekļa vietnē), vai jāslēdz šāds finanšu konts;
\n
8)attiecībā uz iepriekšpastāvošo kontu, piederošu personai, kas nav Latvijas rezidents, vai piederošu iestādei, finanšu iestādei ir jāpārbauda šie iepriekšpastāvošie konti saskaņā ar I pielikumā izklāstītām procedūrām, kas piemērojamas iepriekšpastāvošajiem kontiem, lai identificētu jebkādu ASV kontu, par kuru ir jāziņo, vai finanšu kontu, piederošu finanšu iestādei, kas nav dalībniece, un ir jāziņo par šādu finanšu kontu, kā tas būtu nepieciešams, ja finanšu iestāde būtu Latvijas finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (tai skaitā ievērojot piemērojamās reģistrācijas prasības IID FATCA tīmekļa vietnē), vai jāslēdz šāds finanšu konts;
\n
9)ikvienai finanšu iestādes saistītajai iestādei, kas ir finanšu iestāde, ir jābūt iekļautai vai nodibinātai Latvijā un, izņemot jebkādu saistīto iestādi, kura ir šī II pielikuma II sadaļas A-D punktā aprakstītais pensiju fonds, un jāatbilst šajā A punktā izklāstītajām prasībām;
\n
10)finanšu iestāde nedrīkst piemērot noteikumus vai praksi, kas diskriminē ASV norādītās personas, kuras ir Latvijas rezidenti, finanšu kontu atvēršanai un uzturēšanai.
\n
B. Vietējā banka. Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:
\n
1)finanšu iestāde darbojas vienīgi kā (un ir licencēta un tiek regulēta saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem) a) banka vai b) bezpeļņas kredītapvienība vai līdzīga kooperatīva kredītorganizācija;
\n
2)finanšu iestādes uzņēmējdarbība ietver galvenokārt noguldījumu pieņemšanu un aizdevumu izsniegšanu, attiecībā uz banku, nesaistītiem mazumtirdzniecības klientiem, un attiecībā uz kredītapvienību vai līdzīgu kooperatīvu kredītorganizāciju, locekļiem ar nosacījumu, ka nevienam loceklim nevar būt vairāk par pieciem procentiem līdzdalības šādā kredītapvienībā vai līdzīgā kooperatīva kredītorganizācijā;
\n
3)finanšu iestāde atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs sadaļas A punkta 2. un 3. apakšpunktā ar nosacījumu, ka papildus ierobežojumiem tīmekļa vietnē, kas aprakstīti šīs sadaļas A punkta 3. apakšpunktā, šī tīmekļa vietne neļauj atvērt finanšu kontu;
\n
4)finanšu iestādei bilances aktīvos nav vairāk par 175 miljoniem ASV dolāru, un, skaitot kopā finanšu iestādi un jebkādas saistītās iestādes, to kopējie aktīvi sastāda ne vairāk kā 500 miljonus ASV dolāru to konsolidētajās vai kopējās bilancēs;
\n
5)jebkādai saistītajai iestādei ir jābūt iekļautai vai nodibinātai Latvijā, un jebkādai saistītajai iestādei, kas ir finanšu iestāde, izņemot jebkādu saistīto iestādi, kura ir šī II pielikuma II sadaļas A-D punktā aprakstītais pensiju fonds, vai finanšu iestāde, kurai ir tikai zemākas vērtības konti, aprakstītiem šīs sadaļas C punktā, ir jāatbilst šajā B punktā izklāstītajām prasībām.
\n
C. Finanšu iestāde, kas uztur tikai zemākas vērtības kontus.
\n
Latvijas finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:
\n
1)finanšu iestāde nav investīciju iestāde;
\n
2)nevienam finanšu iestādes vai saistītās iestādes uzturētajam kontam tā bilance vai vērtība nepārsniedz 50 000 ASV dolāru, piemērojot I pielikumā izklāstītos noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu;
\n
3)finanšu iestādei bilances aktīvos nav vairāk par 50 miljoniem ASV dolāru, un, skaitot kopā finanšu iestādi un jebkādas saistītās iestādes, to kopējie aktīvi sastāda ne vairāk kā 50 miljonus ASV dolāru to konsolidētajās vai kopējās bilancēs.
\n
D. Kvalificēts kredītkaršu izdevējs. Latvijas finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:
\n
1)finanšu iestāde ir finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam;
\n
2)no 2014. gada 1. jūlija vai pirms tam finanšu iestāde īsteno noteikumus un procedūras vai nu lai novērstu to, ka klienta noguldījums pārsniedz 50 000 ASV dolāru, vai lai nodrošinātu, ka jebkāds klienta noguldījums, kas pārsniedz 50 000 ASV dolāru, katrā gadījumā piemērojot I pielikumā izklāstītos noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, tiek atmaksāts klientam 60 dienu laikā. Šim nolūkam klienta noguldījums neattiecas uz kredīta atlikumu strīdīgo nodevu gadījumā, bet tas neietver kredīta atlikumu, kas radies preču atgriešanas dēļ.
\n
IV. Investīciju iestādes, kas uzskatāmas par atbilstošām ĀFI un citiem īpašiem noteikumiem. Finanšu iestādes, kas aprakstītas šīs sadaļas A-E punktā, ir Latvijas finanšu iestādes, kuras nesniedz ziņojumus un kuras uzskatāmas par atbilstošām ĀFI ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 1471. panta mērķiem. Turklāt šīs sadaļas F punktā noteikti īpaši noteikumi, kas piemērojami investīciju iestādei.
\n
A. Pilnvarotā dokumentāri apstiprināts trests. Trests, nodibināts saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, kur tresta pilnvarotais ir ASV finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus saskaņā ar ziņošanas modeli 1 ĀFI vai ĀFI un kas ir dalībniece, un ziņo visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Līgumu attiecībā uz visiem tresta ASV kontiem, par kuriem ir jāziņo.
\n
B. Sponsorēta investīciju iestāde un kontrolētā ārvalstu korporācija. Finanšu iestāde, kas aprakstīta šīs sadaļas B punkta
\n
1)vai 2) apakšpunktā, kurai ir sponsoriestāde, kas atbilst šīs sadaļas B punkta 3) apakšpunkta prasībām.
\n
1)Finanšu iestāde ir sponsorēta investīciju iestāde, ja: a) tā ir investīciju iestāde, kas nodibināta Latvijā, kura nav uzskatāma par ārvalstu starpniecības, ieturēšanas sabiedrību vai ārvalstu ieturēšanas trestu saskaņā ar attiecīgiem ASV Finanšu ministrijas noteikumiem; b) iestāde ir vienojusies ar finanšu iestādi rīkoties kā finanšu iestādes sponsoriestāde.
\n
2)Finanšu iestāde ir sponsorēta kontrolētā ārvalstu korporācija, ja: a) finanšu iestāde ir kontrolētā ārvalstu korporācija, kas nodibināta saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, kas nav uzskatāma par ārvalstu starpniecības, ieturēšanas sabiedrību vai ārvalstu ieturēšanas trestu saskaņā ar attiecīgiem