Zaudējis spēku - Par Latvijas e-pārvaldes koncepciju

Ministru kabineta rīkojums Nr.496 Rīgā 2002.gada 11.septembrī (prot. Nr.35, 42.§) Par Latvijas e-pārvaldes koncepciju Akceptēt Latvijas e-pārvaldes koncepciju. Ministru prezidents A.Bērziņš Satiksmes ministrs A.Gorbunovs Akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 11.septembra rīkojumu Nr.496 Latvijas e-pārvaldes koncepcija Autortiesības Nav pieļaujama dokumentā ietvertās informācijas satura pārveidošana, pārdošana, izmantošana atvasinātu darbu veidošanai. Pievienojot norādi uz oriģinālo dokumentu, atļauta dokumentā ietvertās informācijas citēšana. Dokumenta izstrādes darba grupa: Ingrīda Labucka - darba grupas vadītāja, tieslietu ministre Māris Gulbis - darba grupas vadītājas vietnieks, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Andris Anspoks - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Uldis Dzenis - tieslietu ministres padomnieks Signe Jantone - Uzņēmumu reģistra valsts notāre Ints Kalniņš - tieslietu ministres padomnieks Agnese Kveska - Valsts Kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Ilgmārs Lustiks - Latvijas Vides aģentūras direktora vietnieks Māris Ruķers - Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta vecākais referents Jānis Ruško - Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Laima Saltuma - Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Lilija Stelpe - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece Ralfs Unbedahts - Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis Sintija Višņevska - Aizsardzības ministrijas Plānu un NATO integrācijas departamenta ilgtermiņa stratēģijas un analīzes nodaļas vadītāja Dzintars Zariņš - Ministru prezidenta ārštata padomnieks Jānis Rītiņš - Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka vietnieks Ivars Solovjovs - konsultants, Uzņēmējdarbības konsultāciju vadītājs, Arthur Andersen Kontaktpersona: Signe Jantone signe@ur.gov.lv Tirdzniecības zīmes Visas tekstā izmantotās tirdzniecības zīmes pieder to īpašniekiem un ir izmantotas tikai kā atsauces. Kopsavilkums 1. Šis dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 58, 39.§, 4. punkts) un Ministru prezidenta 2001. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.10 "Par darba grupu e-valdības koncepcijas projekta izstrādei" un ir ar minēto rīkojumu izveidotās darba grupas darba rezultāts. 2. E-pārvaldes koncepcija atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes - rezultātus. E-pārvaldes koncepcijas dokumenta mērķi ir šādi: • Paust valdības nostāju (politiku) saistībā ar e-pārvaldes izveidi (valsts pārvaldes modernizēšanu) un apliecināt valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus; • Noteikt e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizēšanas) stratēģiju (vīzija, mērķi, principi, stratēģiskās iniciatīvas, uzdevumi), kā arī sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus; • Nodrošināt vienotu izpratni par e-pārvaldi valsts pārvaldē strādājošo vidū un visā sabiedrībā, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par šo tēmu; • Iniciēt konkrētus lēmumus par e-pārvaldes izveides projekta/programmas uzsākšanu, kā arī nepieciešamo finansu un organizatorisko resursu mobilizēšanu. 3. Konkrētie e-pārvaldes uzdevumu īstenošanai izmantotie tehniskie un organizatoriskie risinājumi, detalizēts darbu plāns, e-pārvaldes izveides izmaksu vērtējums tiks noteikti nākamajā e-pārvaldes izveides posmā (detalizēta rīcības plāna izstrāde). 4. Ņemot vērā to, ka gan valsts pārvaldes informatizācijas, gan arī organizatoriskās pilnveidošanas jautājumi ir jārisina vienotas valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas ietvaros, dokumenta joma (scope) ietver divus galvenos iztirzājamo jautājumu blokus: • Valsts pārvaldes informatizācija - informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanā; • Valsts pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana - valsts pārvaldes funkciju, procesu, struktūras, finansēšanas, kā arī personāla jautājumi. 5. Pateicoties straujajai informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta attīstībai pasaulē, pašreiz notiek revolucionāras izmaiņas visās sabiedrības jomās, tai skaitā valsts pārvaldē. Faktiski, valsts kā institūts atrodas objektīvu un nenovēršamu izmaiņu priekšā. Tās izriet ne tikai no IT pielietošanas pārvaldes procesu automatizācijā, bet gan galvenokārt pateicoties jaunu e-biznesam raksturīgu klientu apkalpošanas metožu izmantošanai, cilvēku zināšanu un aktivitātes pieaugumam, kā arī globalizācijas procesiem, kuru rezultātā mainās tradicionālie valsts funkciju veikšanas veidi. 6. Ņemot vērā pasaulē notiekošās globālās izmaiņas saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanos, kā arī pašreizējās Latvijas valsts pārvaldes nepilnības, Latvijas valdība par prioritāru uzdevumu (misiju) izvirza valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. 7. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā. 8. Īstenojot valsts pārvaldes modernizāciju, konsekventi jāievēro šādas galvenās vērtības: • Demokrātija; • Tiesiskums; • Cieņa pret personu; • Taisnīgums; • Atbildība; • Inovācija. 9. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas vispārējie mērķi ir: • Labāka pārvalde - sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; • Lētāka pārvalde - pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana; • Demokrātiskāka pārvalde - sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā. 10. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi: • Pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija laikā no 2002. līdz 2007. gadam: - publiskās informācijas pieejamība Internetā sistemātiskā un integrētā veidā līdz 2002. gadam; - 20 pamatpakalpojumi līdz 2004. gadam; - visi pakalpojumi līdz 2007. gadam. • E-demokrātijas mehānismu ieviešana - līdz 2006. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa Internetā); • Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus - līdz 2005. gadam; • Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti līdz 2005. gadam; • Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas Savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm līdz 2005. gadam. 11. E-pārvaldes izveide tiks veikta, balstoties uz šādiem mūsdienās vispārpieņemtiem principiem: • Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē; • Orientēšanās uz klientu/pilsoņu vajadzībām; • Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes; • Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska sniegšana; • Vienādas iespējas visiem; • Koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem un ārpakalpojumu izmantošana. 12. E-pārvaldes izveides programma kopā ar Interneta pieejamības nodrošināšanu, investīcijām cilvēkos un prasmēs, e-komercijas pielietojumu veicināšanu ir viena no nacionālās programmas e-Latvijas sastāvdaļām. 13. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija un valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras izmaiņas ir savā starpā nesaraujami saistīti jautājumi. Tāpēc e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ietver sevī abus šos aspektus. Šāda plaša e-pārvaldes programmas jomas definīcija nekādā gadījumā nenozīmē līdzšinējo valsts pārvaldes reformas pasākumu (Publiskās pārvaldes koncepcijas izstrāde, civildienesta veidošana, valsts iestādēs strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma jautājumu risināšana u.c.) pārtraukšanu. Drīzāk e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ir uzskatāma par zināma veida vienotu stratēģisku un organizatorisku satvaru šiem iepriekš savstarpēji nesaistītiem projektiem un pasākumiem, kas nodrošinātu to labāku savstarpēju koordināciju un vienotu ideoloģisku un metodoloģisku pieeju. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām ir attēlota zīmējumā. 14. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešams īstenot šādas uz attiecīgu valsts pārvaldes jomu pilnveidošanu vērstas stratēģiskās iniciatīvas: • Valsts pārvaldes modernizācijas politiski - organizatorisko priekšnoteikumu radīšana; • Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana); • Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana; • Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā; • Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija; • Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija; • Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana; • Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija; • Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana. 15. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti konkrēti uzdevumi. Dokumentā ir nosaukti 35 e-pārvaldes programmas ietvaros risināmi uzdevumi. Katram no šiem uzdevumiem atbilst atsevišķs projekts (vai pat vairāki projekti), kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Pēc tam notiks šī uzdevuma īstenošana. 16. Koncentrēts, grafisks pārskats par e-pārvaldes izveides pamatnostādnēm un uzdevumiem ir attēlots t.s. stratēģijas kartē. 17. E-pārvaldes izveide ir uzdevums, kura izpilde prasīs 5-6 gadus, kā arī ievērojamus finansu un cilvēku resursus. E-pārvaldes izveide ir jāīsteno secīgi pa posmiem (sākot ar pilotprojektiem), demonstrējot konkrētus rezultātus ik pa 6-9 mēnešiem un koriģējot e-pārvaldes izveides uzdevumus, darba plānus un, iespējams, arī pamatnostādnes atkarībā no izpildīto darbu rezultātiem un pieredzes. 18. E-pārvaldes izveide ir jāorganizē kā organizatoriski, ideoloģiski un tehnoloģiski vienota, ilgtermiņa valsts programma, ko veido daudzi atsevišķi projekti. 19. Piedāvātā e-pārvaldes izveides programmas vadības struktūra ir attēlota zīmējumā. 20. Koncepcijā ir dots e-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns. Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir: • Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu un par uzsākšanas darbiem finansējuma nodrošināšanai; • Programmas īstenošanas organizatorisko priekšnosacījumu nodrošināšana (t.sk. CEPVV izveide, e-ministra nozīmēšana); • Konkurss par stratēģijas partnera (-

1. u)izvēli; • Detalizēta rīcības plāna izstrāde; • Valsts nodrošināmo pakalpojumu noteikšana; • E-likumdošanas izstrāde; • Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana; • Iestāžu WWW lapu sakārtošana, centrālais valdības portāls; • Pilotprojektu realizācija: - E-iepirkuma pilotprojekts Finansu ministrijā; - Pilotprojekts Uzņēmumu reģistrā; - Elektroniskas nodokļu deklarēšanas pilotprojekts; - Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē. 21. Detalizētu e-pārvaldes programmas darbu plānu ir paredzēts izstrādāt turpmākajos darba posmos (rīcības plāna izstrāde). 22. Noteikt e-pārvaldes izveides kopējās izmaksas šajā e-pārvaldes izveides posmā nav iespējams, jo nevar precīzi izvērtēt programmas ietvaros īstenojamo projektu izmaksas. Daudzi no e-pārvaldes ietvaros veicamajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, vai arī ir ieplānota to veikšana nacionālās programmas "Informātika", e-Latvijas, kā arī citu valsts programmu ietvaros. Tāpēc šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai, kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros un kuri nepieciešami, lai uzsāktu sistemātisku e-pārvaldes programmas izstrādes un īstenošanas darbu (šeit norādītās summas ir jāuzskata par orientējošām, lēmumi par līdzekļu piešķiršanu šiem projektiem ir jāpieņem saskaņā ar noteikto budžeta plānošanas un investīciju projektu izskatīšanas kārtību): • Centrālajai e-projektu vienības darbībai nepieciešamais finansējums (summa jāprecizē); • E-pārvaldes detalizēta rīcības plāna izstrāde (ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu) (200 000 Ls); • E-likumdošanas izstrāde (100 000 Ls); • Valdības centrālā portāla izveide (100 000 Ls); • Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē (200 000 Ls). 23. Detalizēts e-pārvaldes izveides programmas ietvaros finansējamo projektu un to izmaksu vērtējums tiks veikts e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes ietvaros nākamajā e-pārvaldes izveides posmā. 24. E-pārvaldes izveides galvenais stratēģiskais ieguvums ir Latvijas kā valsts konkurētspējas, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības nodrošināšana informācijas laikmetā. Kā konkrētus stratēģiskos ieguvumus var minēt: • Ērtāki, labāki un kvalitatīvāki sabiedriskie pakalpojumi; • Uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāka vide; • Valsts līdzekļu mērķtiecīgāka un efektīvāka izlietošana; • Demokrātijas nostiprināšana un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanās valsts pārvaldē; • Atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana valsts institūciju darbā; • Valsts pārvaldes kapacitātes nostiprināšana; • Kvalificētāks, labāk motivēts personāls; • E-komercijas veicināšana Latvijā. 25. Lai precīzi naudas izteiksmē novērtētu šos ekonomiskos ieguvumus, ir jāvar izmērīt attiecīgā pakalpojuma sniegšanas vai funkcijas nodrošināšanas pašizmaksa pirms un pēc konkrēta e-pārvaldes risinājuma ieviešanas. Tā kā pašreiz valsts pārvaldes darbības pašizmaksa (kā arī citu rādītāji) netiek mērīta un uzskaitīta, tad, diemžēl, šobrīd e-pārvaldes izveides ekonomisko ieguvumu novērtēšana nav iespējama. Nākotnē investīciju atdeves noteikšana un mērīšana ir jāveic atsevišķu projektu kontekstā. Šeit ir izmantojamas gan vispārpieņemtās izmaksu/ieguvumu analīzes (Costs and Benefits Analysis) metodes, gan arī detalizētāki izmaksu noteikšanas investīciju atdeves mērīšanas (Return of investment) modeļi. 26. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas sekmīgai īstenošanai būtiski nepieciešami šādi faktori (priekšnoteikumi): • E-pārvaldes izveidei (valsts pārvaldes modernizācijai) ir jākļūst par nacionālo prioritāti, tikpat svarīgu uzdevumu kā iestāšanas Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO; • Jāizveido e-ministra amats un centralizēta (pie Ministru kabineta/Valsts kancelejas) un profesionāla projektu vadības un koordinācijas institūcija (šis ir tiešām sarežģīts un apjomīgs uzdevums); • Jāievieš jauna ar pārvaldes uzlabošanas mērķiem saistīta investīciju pārvaldības un projektu vadības kārtība, kas nodrošinātu investīciju efektīvu izmantošanu, kā arī IT projektu sasaisti ar kopējiem pārvaldes uzlabošanas mērķiem; • Vadošo politisko spēku vienprātība par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm; • Sabiedrības izpratne un atbalsts valsts pārvaldes modernizācijas jautājumā; • Interneta pieejamība (pašreizējais interneta izplatības līmenis Latvijā ir ļoti zems un, ja valdība neko nedarīs šajā virzienā, tas var kļūt par būtisku šķērsli e-pārvaldes izveidē); • Uzticība elektroniskajiem dokumentiem un to reālas izmantošanas iespējamība (bez elektronisko dokumentu priekšrocībām tiem piemīt virkne trūkumu, kuri var kavēt to izmantošanu - publisko atslēgu infrastruktūras nepieejamība, cilvēku inerce un neticība, tiesu nesagatavotība utt.); • Pasaules pieredzes izmantošana. 27. Svarīgākie tuvākajā perioda pieņemamie lēmumi izklāstītās koncepcijas īstenošanai: • Politisks lēmums par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu; • Lēmums par īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādātās Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001. līdz 2006. gadam un e-pārvaldes izveides programmas saskaņošanu (saskaņā ar šo koncepciju abi minētie pasākumi nav šķirami un ir veicami vienotas programmas ietvaros) • E-ministra nozīmēšana un Centrālās e-projektu vadības vienības izveide; • Finansējuma nodrošināšana (~600 000 Ls) tuvākā perioda uzdevumu īstenošanai (kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros); • Lēmums par stratēģijas partnera (-
2. u)piesaistīšanas principiem un kārtību, kā arī tā izvēle konkursa kārtībā; • Pirmajā kārtā īstenojamie pilotprojekti. Satura rādītājs 1. Ievads 1.1. Dokumenta nolūks un joma 1.2. Ierobežojumi 1.3. Izmantotie saīsinājumi un termini 2. Kāpēc e-pārvalde ir būtiska mums visiem? 2.1. Informācijas laikmets un valsts pārvalde 2.2. Kas ir e-pārvalde? 2.3. E-pārvaldes pamatprincipi 2.4. Kas notiek pasaulē e-pārvaldes jomā? 3. Esošā situācija 3.1. Latvijas publiskās pārvaldes raksturojums 3.2. Līdzšinējā valsts reformas pieredze 3.3. Valsts pārvaldes informatizācijas pieredze 3.4. Galvenās problēmas un izaicinājumi (kopsavilkums) 4. Latvijas e-pārvaldes izveides stratēģiskās nostādnes 4.1. Vīzija un misija 4.2. Mērķi 4.3. Pamatprincipi 4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām 5. E-pārvaldes izveides stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi 5.1. Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana 5.1.1. Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei 5.1.2. Centrālās e-projektu vadības vienības izveide 5.2. Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana) 5.2.2. Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu 5.2.3. E-vēlēšanas un e-referendumi 5.2.4. Saziņa ar sabiedrību 5.2.5. Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana 5.3. Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana 5.3.1. Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana 5.3.2. Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana 5.3.3. Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija 5.3.4. Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana 5.4. Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā 5.4.2. Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde 5.4.3. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā (Public Private Partnership programa) 5.5. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija 5.5.1. Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C) 5.5.2. Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem (G2B) 5.5.3. Valdības centrālais portāls 5.6. Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija 5.6.1. Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošana 5.6.2. Valsts institūciju un pašvaldību informācijas sistēmu plānošana un izveide 5.6.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu integrācija 5.6.4. Dokumentu aprites elektronizācija 5.6.5. Sadarbība ar ES un citu valstu IS (G2G) 5.7. Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana 5.7.1. E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana 5.7.2. Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana 5.7.3. Elektroniski lasāmu personas identifikācijas karšu ieviešana 5.7.4. Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana Internetam 5.7.5. Izglītības iestāžu informatizācija un Interneta pieejamības nodrošināšana sabiedrībā 5.7.6. Personas datu aizsardzības nodrošināšana 5.8. Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo iesaistīšana un motivācija 5.8.1. Pārmaiņu vadīšana 5.8.2. Personāla vadības stratēģijas izstrāde un ieviešana 5.8.3. Mācību sistēmas plānošana un personāla apmācība 5.8.4. Iekšējā portāla izveide (G2E) 5.9. Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana 5.9.1. Budžeta veidošanas principu un kārtības pilnveidošana 5.9.2. Vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana 5.9.3. Sabiedriskā iepirkumu sistēmas pilnveidošana (e-iepirkums) 5.9.4. Vispārpieņemtās projektu pārvaldības principu ieviešana valsts pārvaldē 6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi 7. E-pārvaldes programmas īstenošana 7.1. Īstenošanas stratēģija (principi) 7.2. Organizatoriskā struktūra 7.3. Uzdevumu īstenošanas prioritātes (secība) 7.4. Sākotnējais rīcības plāns 8. Izmaksas un ieguvumi 8.1. Izmaksas 8.2. Ieguvumi 9. Būtiskie veiksmes faktori un pieņemamie lēmumi 10. Atsauces Pielikumi 1.pielikums. Valsts pārvaldes struktūra 2.pielikums. Ar e-pārvaldi saistītas likumdošanas analīze 3.pielikums. Citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides un informācijas sabiedrības stratēģijas izstrādes jomā 4.pielikums. Sabiedriskie pakalpojumi un funkcijas 1. Ievads 1.1. Dokumenta nolūks un joma 1.1.1. Šis dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 58 39§, 4. punkts) un Ministru prezidenta 2001. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.10 "Par darba grupu e-valdības koncepcijas projekta izstrādei" un ir ar minētā rīkojumu izveidotās darba grupas darba rezultāts. Dokumentam atsevišķā sējumā ir pievienoti arī četri pielikumi. Koncepcijas izstrādē kā šīs jomas speciālists tika pieaicināts Arthur Andersen pārstāvis. 1.1.2. Darba gaitā darba grupa secināja, ka elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde1 (angliski e-government) skar ne tikai un ne tik daudz informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas jautājumus valsts pārvaldē, bet gan ir saistīta ar principiāli jaunu pieeju (filozofiju) valsts pārvaldes realizācijā un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, kas izriet no jaunā informācijas laikmeta (informācijas sabiedrības) prasībām. 1.1.3. Tāpēc dokumenta joma (scope) ietver divus galvenos analizējamo jautājumu blokus: • Valsts pārvaldes informatizācija - IT un Interneta izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanā; • Valsts pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana - valsts pārvaldes funkciju, procesu, struktūras, finansēšanas, kā arī personāla jautājumi. 1.1.4. Valsts pārvaldes pilnveidošanas procesu un organizatoriskie jautājumi tiek risināti pašreiz izstrādājamās Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001. līdz 2006.gadam ietvaros. Lai arī ir acīmredzams, ka e-pārvaldes un iepriekšminētās stratēģijas jomas lielā mērā pārklājās, darba grupas pārliecība ir, ka šie divi jautājumi ir tik cieši savā starpā saistīti, ka tie nav šķirami. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija un pārvaldes darbības automatizācija, neveicot paralēli visas valsts pārvaldes darbības pilnveidošanu kopumā, ir bezjēdzīga. Tikpat absurdi mūsdienās ir mēģināt pilnveidot valsts iestāžu procesus un struktūru, neņemot vērā tās milzīgās iespējas, ko nodrošina IT iespējas, kā arī moderno pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas paņēmienu izmantošana. 1.1.5. Tāpēc darba grupa uzskata, ka gan valsts pārvaldes informatizācijas, gan arī organizatoriskās pilnveidošanas jautājumi ir jārisina vienotas valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas ietvaros. 1.1.6. E-pārvaldes izveides programma ir uzskatāma sarežģītu ilgtermiņa uzdevumu, kurš skar visas valsts pārvaldes darbības jomas un līmeņus. Tāpēc e-pārvaldes izveides plānošana un īstenošana ir jāveic secīgi pa posmiem saskaņā ar noteiktu metodoloģisku pieeju. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi šādu programmu īstenošanā, tiek piedāvāts e-pārvaldes izveidi veikt šādos galvenajos posmos (posma nosaukums un galvenie rezultāti): • Stratēģijas izstrāde: - Esošās situācijas analīze (kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas); - Nākotnes vīzija, misija un vērtības (ideālās nākotnes redzējums); - Pamatprincipi (programmas īstenošanas pieejas galvenās raksturiezīmes); - Vispārējie un konkrētie mērķi (formulēti izmērāmās saturiskās kategorijās); - Stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi (pa jomām sagrupēts konkrētu uzdevumu, kuru izpilde ir nepieciešama izvirzīto mērķu sasniegšanai, uzskaitījums un pamatnostādnes); - Sākotnējais rīcības plāns; - Uzdevumu izpildes secība (prioritātes); - Sākotnējās izmaksas (sākotnējā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas); • Rīcības plāna izstrāde: - Konceptuālie risinājumi (kādā veidā un ar kādu konkrētu risinājumu palīdzību tiks īstenoti izvirzītie uzdevumi); - Detalizēts rīcības plāns (konkrēti darbi, to secība, termiņi, atbildīgie); - Izmaksu vērtējums (detalizētā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas); - Ieguvumu izvērtējums; • Atsevišķo uzdevumu īstenošana (katra uzdevuma īstenošana notiek autonoma projekta ietvaros atbilstoši savam projekta dzīves ciklam): - Konkrēto risinājumu koncepcijas un prasības; - Pilotprojektu īstenošana (piedāvātā risinājuma pārbaude); - Risinājumu izveide (izstrāde, iegāde u.c.); - Risinājumu ieviešana pilnā apjomā. Zīm. 1. E-pārvaldes izveides posmi 1.1.7. Šis dokuments atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes - rezultātus. Tādejādi e-pārvaldes koncepcijas dokumenta mērķi ir šādi: • Paust valdības nostāju (politiku) e-pārvaldes (valsts pārvaldes modernizēšanas) sakarā un apliecināt valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus; • Noteikt e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizēšanas) stratēģiju (vīzija, mērķi, principi, stratēģiskās iniciatīvas, uzdevumi), kā arī sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus; • Nodrošināt vienotu izpratni par e-pārvaldi valsts pārvaldes iestādēs un visā sabiedrībā, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par šo tēmu; • Iniciēt konkrētus lēmumus par e-pārvaldes izveides projekta/programmas uzsākšanu, kā arī nepieciešamo finansu un organizatorisko resursu mobilizēšanu. 1.1.8. Jāuzsver, ka koncepcijā izklāstītie uzdevumu risinājumi ir jāuzskata par sākotnējiem piedāvājumiem, kuri ir jāprecizē un jādetalizē nākamajos e-pārvaldes izveides posmos. 1.1.9. Šī dokumenta kontekstā ar valsts pārvaldi jāsaprot visus procesus un organizācijas, kuras ir saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un citu publisko funkciju veikšanu: • Valdība, ministrijas; • Ministriju pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas, kā arī citas centralizētās valsts pārvaldes institūcijas; • Pašvaldības un to pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas. 1.1.10. Koncepcijā izklāstītās valsts pārvaldes modernizācijas nostādnes attiecas uz visām valsts pārvaldes institūcijām, ieskaitot ministriju pakļautībā un pārziņā esošās valsts iestādes, kā arī pašvaldības. Lai arī katram no šiem līmeņiem ir atšķirīgi uzdevumi un funkcijas, to darbības būtība un principi ir analoģiski. 1.1.11. Likumdošanas un tiesu varas pilnveidošanas jautājumi šajā dokumentā ir skarti tik lielā mērā, cik tas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanu. 1.2. Ierobežojumi 1.2.1. Šis dokuments nav uzskatāms par koncepciju Ministru kabineta noteikumu Nr 160/1996 izpratnē (kā pamatojums konkrēta valdības lēmuma pieņemšanai), bet gan par stratēģiskas dabas dokumentu, kas atspoguļo valdības par vīziju par to, kādai būtu jāizskatās Latvijas valsts pārvaldei 21. gadsimtā, un pieeju šīs vīzijas īstenošanā. 1.2.2. Ņemot vērā šī dokumenta stratēģisko raksturu, kā arī tā izstrādei atvelēto ierobežoto laiku un resursus, tajā neietilpst: • Valsts pārvaldes darbības un sniedzamo pakalpojumu detalizēta analīze; • Precīzs elektronizējamo pakalpojumu saraksts; • Izvērsti tehniskie un organizatoriskie risinājumi; • E-pārvaldes ieviešanas rīcības plāns; • E-pārvaldes pilnai ieviešanai nepieciešamā finansējuma novērtējums. 1.2.3. Visi šie jautājumi tiks detalizēti iztirzāti nākamā posma (e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes) ietvaros. 1.3. Izmantotie saīsinājumi un termini Ārpakalpojumi (outsourcing) Valsts pārvaldes pamatfunkciju vai atbalsta funkciju uzticēšana specializētiem ārējiem uzņēmumiem vai organizācijām Back-office Organizācijas iešēja darbība (funkcijas un procesi, kas nav saistīti ar klientu apkalpošanu un sadarbību ar piegādātājiem) CEPVV Centrālā e-projektu vadības vienība CITU Central IT Unit (centralizēta e-projektu vadības institūcija Lielbritānijā) Digital marketplace Elektroniskie tirgi e-bizness Uzņēmējdarbības veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus (atšķirībā no e-komercijas ietver visus uzņēmējdarbības aspektus, arī iekšējo darbību) e-citizen e-pilsonis e-government e-pārvalde e-komercija Darījumu veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus e-projekti Programmu e-Latvija un e-pārvalde ietvaros īstenojamie projekti Framework Metodoloģija, ietvars Front-office Klientu apkalpošana G2B Governent to Business, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem G2C Governent to Citizen, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (pilsoņiem) G2G Governent to Government, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu citām valsts pārvaldes institūcijām G2E Governent to Employee, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem IDA Interchange of Data between Administration - datu apmaiņa starp administrācijām Intranet Iekšējais tīkls, iekšējais portāls IS Informācijas sistēma IT Informācijas tehnoloģijas Life event model Dzīves notikumu modelis Nacionālā IS padome Nacionālā informācijas sabiedrības padome OECD Organisation for Economic Cooperation and Development -Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija Politika Valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādne, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem., Partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. Philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds "Jumava",1999 Project steering committee Projekta vadības komiteja PVN Pievienotās vērtības nodoklis Service level agreement Pakalpojumu sniegšanas līgumi Shared service center Kopējo pakalpojumu centri VID Valsts ieņēmumu dienests 1 Lai arī Ministru prezidenta rīkojuma tekstā tiek lietots termins 'e-valdība', valodnieciski un saturiski veiksmīgāks (saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas atzinumu) angliskā e-government latviskojums ir 'e-pārvalde', kas arī šinī dokumentā tiek lietots. 2. Kāpēc e-pārvalde ir būtiska mums visiem? 2.1. Informācijas laikmets un valsts pārvalde 2.1.1. Laikam šodien vairs neviens nešaubās, ka, pateicoties straujajai informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta attīstībai pasaulē, pašreiz notiek revolucionāras izmaiņas, kuru apzīmēšanai tiek lietoti termini informācijas sabiedrība, jaunā ekonomika u.c. Velkot paralēles ar agrāro un industriālo laikmetu (ēru), šodien mēs esam liecinieki jauna laikmeta - informācijas laikmeta - tapšanai. Izmaiņu būtība ir apstāklī, ka jaunās tehnoloģijas un komunikāciju iespējas ļauj daudzas lietas cilvēku dzīvē veikt daudz ērtāk un, galvenais, efektīvāk, kā rezultātā rodas būtisks darba ražīguma pieaugums, kas savukārt izsauc kardinālas izmaiņas visās sabiedrības dzīves jomās - sadzīvē, ekonomikā un politikā. 2.1.2. Virspusēji vērtējot tehnoloģiju attīstības ietekmi uz valsts pārvaldi, varētu domāt, ka tā ietver tikai valsts pārvaldes darbības automatizāciju, efektivitātes nodrošināšanu un optimizāciju, izmantojot jauno IT un Interneta iespējas. Tā ir pilnīga taisnība, taču, pateicoties tehnoloģiju attīstības "blakus efektiem" ekonomikā un citās jomās, IT un Interneta netiešā ietekme uz valsts pārvaldi ir daudz plašāka un dziļāka. IT attīstība un Internets faktiski maina valsts pārvaldes pašus pamatprincipus. 2.1.3. Galvenie faktori, kas nosaka šo izmaiņu nepieciešamību ir attēloti zīmējumā. Tālāk tekstā detalizētāk iztirzāta IT attīstības netiešā ietekme uz valsts pārvaldi. Zīm. 2. Valsts pārvaldes izmaiņas noteicošie faktori Jauni uzņēmējdarbības veikšanas veidi (e-bizness) 2.1.4. Visuzskatāmāk jauno tehnoloģiju ietekme ir vērojama uzņēmējdarbībā, kur šo revolūciju dēvē par e-biznesu vai e-komerciju. Uzņēmējdarbībā un mūsu dzīvē, kā pašsaprotamas ienāk tādas parādības kā individualizētu pakalpojumu sniegšana un klientu apkalpošana, izmantojot Internetu un citus elektroniskās saziņas līdzekļus (labs piemērs ir banku pakalpojumi), uzņēmumu un cilvēku attiecību elektronizācija (elektroniskie dokumenti un līgumi), jauni vērtību radīšanas veidi un biznesa modeļi (portāli un elektroniskie tirgi - angliski: digital marketplace)), masveida ārpakalpojumu izmantošana (sākot ar IT pakalpojumu, beidzot ar klientu apkalpošanas funkciju uzticēšanu specializētiem uzņēmumiem) utt. Lai arī valsts un uzņēmumu darbības principi ir atšķirīgi, tomēr to darbībā ir arī ļoti daudz kopēja. Tāpēc pats par sevi saprotams ir jautājums par šo e-biznesā aprobēto jauninājumu pielietošanu arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldē kopumā. Zinošs un aktīvs cilvēks 2.1.5. Mūsdienās informācija un zināšanas (nevis finansu vai materiālie resursi) kļūst par galveno vērtību radīšanas un konkurētspējas nodrošināšanas līdzekli. Tas attiecas gan uz indivīdu, gan uzņēmumu, gan arī uz valsti kopumā. Nav brīnums, ka modernajā ekonomikā veiksmīgi darbojas tie uzņēmumi, kuri spēj piesaistīt aktīvus un zinošus darbiniekus un motivēt tos izvirzīto uzdevumu sasniegšanai. Tādējādi personāla pārvaldības, izglītošanas un motivēšanas jautājumi kļūst par būtiski svarīgu uzdevumu ne tikai privātajā sfērā, bet arī (un jo īpaši) valsts pārvaldē. 2.1.6. Tāpat, jo zinošāki un iniciatīvas bagātāki kļūst cilvēki, jo prasīgāki tie ir pret valsti. Sabiedrība vairs negrib samierināties ar nekvalitatīviem pakalpojumiem, neefektīvu un sevi atražojošu birokrātiju, kā arī sabiedrības interešu ignorēšanu. 2.1.7. Atskatoties vēsturē, ir redzams, ka zināšanu izkliede sabiedrībā ir tieši saistīta ar politiskās varas un labklājības izkliedi. No šī viedokļa raugoties, informācijas sabiedrības un jaunās ekonomikas veidošanās neizbēgami ir saistīta ar sabiedrības ietekmes palielināšanos uz valsti un ilgtermiņā arī ar mums zināmās demokrātiskās sistēmas izmaiņām. Ir acīmredzami, ka pašreizējie valsts pārvaldes principi ir tapuši industriālajā laikmetā un vairs neatbilst jaunā informācijas laikmeta prasībām. Tādejādi pašreiz Latvijas sabiedrībā novērojamo spriedzi starp sabiedrību un valsti neatrisinās citu, "labāku" politiķu nākšana pie varas. Tai ir daudz dziļāks pamats, un tās novēršanai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes īstenošanas pieejā un principos. Globalizācija 2.1.8. Interneta un citu komunikācijas līdzekļu attīstība veido situāciju, kurā sabiedrības locekļi atrodas pastāvīgā virtuālā kontaktā (attīstītajās valstīs Internets un mobilie sakari ir pieejami jau 50-70% iedzīvotāju), kas rada principiālu citu sabiedrības modeli. Attālumiem un valstu robežām zūd nozīme, cilvēki veido kopienas nevis pēc ģeogrāfiskā, bet pēc interešu principa, uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes Internetā vairs nav regulējamas ar tradicionālajiem mehānismiem utt. 2.1.9. Faktiski tas nozīmē to, ka informācijas laikmetā būtiski mainās valsts kā institūta nozīme un funkcijas, ka arī to īstenošanas veids. Daļu no valsts funkcijām pārņem starptautiskās organizācijas (piemēram, Eiropas Savienība), daļu - vietējā pašpārvalde un sabiedriskās organizācijas, kas, būdamas sabiedrībai tuvāk, ļauj daudzus jautājumus risināt daudz efektīvāk. Mūsdienās par valsts galveno misiju kļūst valsts konkurētspējas nodrošināšana jaunajā informācijas laikmetā. Tas prasa tādu uzdevumu risināšanu kā pieejamas telekomunikāciju infrastruktūras, telekomunikāciju uzņēmējdarbībai (īpaši e-biznesam) labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai, likumdošanas pielāgošana visu dzīves jomu elektronizācijai, sabiedrības izglītošana darbam informācijas laikmetā u.c. 2.1.10. Jaunie uzdevumi un prioritātes izvirza pavisam citas prasības valsts pārvaldē strādājošiem, kā arī izgaismo pašreizējo valsts pārvaldes organizatorisko struktūru neefektivitāti un nespēju darboties jaunajā situācijā. 2.2. Kas ir e-pārvalde? 2.2.1. Elektroniskā e-pārvalde jeb e-pārvalde ir kļuvusi par plaši lietotu un tajā pašā laikā ar dažādu nozīmi izmantotu jēdzienu. Tās šaurākajā nozīmē e-pārvalde nozīmē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus (Internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi. 2.2.2. pieeju šajā jautājumā, šī dokumenta ietvaros jēdziens e-pārvalde tiek lietots plašākajā nozīmē. E-pārvalde ir pieeja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. Jeb īsākā formā E-pārvalde ir valsts pārvaldes filozofija informācijas laikmetā 2.2.3. Tādejādi e-pārvaldes izveide (ieviešana) ir jātraktē kā visaptveroša valsts pārvaldes modernizācija. 2.3. E-pārvaldes pamatprincipi 2.3.1. Mūsdienās valstu valdībām ir jārisina plašs dažādu jautājumu un problēmu loks: • Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes politikas un pieņemtie lēmumi atspoguļotu vēlētāju gribu; • Kā uzlabot sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, izmantojot Internetu, kā arī privātajā sektorā pieņemtās klientu apkalpošanas metodes; • Kā nodrošināt, lai elektroniskie pakalpojumi būtu pieejami visiem sabiedrības slāņiem; • Kā izveidot valsts pārvaldes iestādes par klientu orientētām, efektīvām organizācijām; • Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanai maksimāli efektīvi tiktu izmantotas IT; • Kā nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu; • Kā motivēt un iesaistīt valsts pārvaldes iestādēs strādājošos valsts pārvaldes uzlabošanā. 2.3.2. Modernas informācijas laikmeta valsts pārvaldes pamatprincipi ir šādi: • Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē; • Klientu orientētība (orientēšanās uz iedzīvotāju/klientu vajadzībām); • Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes; • Pakalpojumu daudzkanālu t.sk. elektroniska sniegšana; • Vienādas iespējas visiem. • Ārpakalpojumu izmantošana un koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem; • Sadarbība ar privāto sektoru (Public Private Partership). Detalizētāk e-pārvaldes pamatprincipi, uz kuriem tiks balstīta arī e-pārvaldes izveide Latvijā, ir izklāstīti 4.3. nodaļā. 2.4. Kas notiek pasaulē e-pārvaldes jomā? 2.4.1. Šobrīd faktiski visās attīstītajās valstīs nacionālās prioritātes statusā zem e-pārvaldes izveides lozunga tiek īstenotas valsts pārvaldes modernizācijas projekti (programmas). 2.4.2. Eiropas Savienība eEuropa rīcības plāna ietvaros ir noteikusi konkrētus uzdevumus Interneta izmantošanai pakalpojumu sniegšanā - informācijas izplatīšanā, sabiedriskā iepirkuma pilnveidošanā u.c. Ir izstrādāts e-pārvaldes salīdzinošo rādītāju modelis, saskaņā ar kuru tiks vērtēts e-pārvaldes līmenis konkrētajās valstīs. Ir noteikti 20 pamatpakalpojumi (12 pakalpojumi iedzīvotājiem un 8 - uzņēmumiem), kuru sniegšana būtu jānodrošina elektroniski. Notiek nopietns darbs dažādu Eiropas savienības programmu ietvaros pie konkrētu e-pārvaldes risinājumu (informācijas izplatīšana, sabiedriskais iepirkums u.c.) izveides un koordinācijas. 2.4.3. Ar e-pārvaldes jautājumu risināšanu nodarbojas arī starptautiskās institūcijas. Pasaules banka ir sagatavojusi rekomendācijas valstu valdībām saistībā ar valsts pārvaldes pilnveidošanu, kur kā viens no galvenajiem jautājumiem tiek izvirzīta IT izmantošana un e-pārvaldes principu ieviešana. Arī OECD paspārnē tiek notiek aktīvs darbs šinī virzienā. 2.4.4. Kā piemēru tam, kā e-pārvaldes izveide tiek veikta valsts līmenī, var minēt Lielbritāniju, kur kā viena no UK Online programmas (stratēģisks plāns Lielbritānijas konkurētspējas nodrošināšanai jaunajā laikmetā, zināmā mērā e-Latvijas analogs) sastāvdaļām tiek īstenots pārvaldes modernizācijas (e-pārvaldes) projekts. Šis projekts ir premjerministra T.Blēra personiska iniciatīva, un tas tiek īstenots tiešā viņa pārraudzībā. Ir izstrādāti stratēģijas dokumenti un konkrēts pasākumu plāns, ir nozīmēti e-ministrs un e-vēstnieks (e-envoy), kuri ir politiski atbildīgi par izvirzīto uzdevumu izpildi un nodrošina projektu koordināciju, ir izveidota centralizēta projekta vadības struktūra CITU, ir izveidotas konsultatīvas padomes ar pazīstamāko valsts pārvaldes darbinieku un sabiedrības pārstāvju līdzdalību utt. 2.4.5. Darbs pie e-pārvaldes realizēšanas aktīvi notiek arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā norit darbs pie konkrētu projektu īstenošana - valdības sēžu darba elektronizācija, Interneta pieejamības nodrošināšana, elektronisko pakalpojumu attīstīšana (e-citizen), publiski pieejamu nacionālās datu bāžu veidošanas (x-road) u.c. Lietuvā 2001.gada sākumā pieņemta e-pārvaldes koncepcija, kā arī norīt darbs pie administratīvo struktūru izveides, kas ieviesis e-pārvaldes koncepciju praksē. 2.4.6. Līdzīgas programmas un aktivitātes notiek arī citās valstīs: Nīderlandē, Austrālijā, ASV u.c. Pārskats par citu valstu paveikto šajā jomā ir atrodams [20], kā arī 3.pielikumā. 2.4.7. Vairumā gadījumu e-pārvaldes izveides projekti ir uzsākti relatīvi nesen (1997.-1999. gadā). Lai arī jau ir sasniegti konkrēti rezultāti, tomēr daudzi no darbiem vēl ir tikai ieceru vai īstenošanas stadijā. Atšķiras arī e-pārvaldes izveides projektu nosaukumi un risināmo jautājumu loks. Taču visiem šiem projektiem ir dažas būtiskas iezīmes: • E-pārvaldes projekti tiek veikti ļoti augstā prioritātes pakāpē ar valsts augstākās vadības tiešu līdzdalību; • Obligāta projektu sastāvdaļa ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, izmantojot Internetu, taču tas notiek reizē ar būtiskām izmaiņām valsts pārvaldē kopumā, ieskaitot tās darbības organizatoriskos principus un iekšējo kultūru; • Kā viens no e-pārvaldes izveides mērķiem (papildus tiešajiem pārvaldes pilnveidošanas mērķiem) tiek akcentēts tas, ka e-pārvaldei ir jāveicina arī e-biznesa attīstība, kas sekmē valsts konkurētspējas nostiprināšanu kopumā; • Tiek veidotas centralizētas projekta (programmas) vadības un koordinācijas struktūras, kā arī projektu pārvaldības un rezultātu mērīšanas metodoloģija (framework). 2.4.8. Kopumā citu valstu pieredze liecina par to, ka e-pārvalde un tās deklarētie principi nav zinātnieku vai konsultantu fantāzija, bet gan realitāte, un pasaulē jau ir uzkrāta pietiekoša pieredze, kuru būtu vērts pārņemt arī Latvijā. 3. Esošā situācija 3.1. Latvijas publiskās pārvaldes raksturojums 3.1.1. Latvijas publiskās pārvaldes uzbūvi nosaka Satversme, 1993.gada 15. jūlijā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kā arī likums "Par pašvaldībām", kas ir pieņemts 1994. gada 19. maijā. 3.1.2. Satversme nosaka piecas Latvijas valsts varas institūcijas, kuras katra savas kompetences ietvaros nepastarpināti rīkojas Latvijas Republikas vārdā: Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidents, tiesa un Valsts kontrole. 3.1.3. Šīm institūcijām ir piešķirta valsts vara, t.i., tiesības rīkoties, lai veiktu tos uzdevumus, kurus tauta ir uzticējusi valstij. Likumdevēja varu īsteno Saeima. Izpildvaru īsteno Ministru kabinets ar valsts pārvaldes institūciju palīdzību. Saskaņā ar Satversmes 58. pantu, valsts pārvalde ir Ministru kabinetam padots instruments valsts funkciju veikšanai un uzdevumu realizācijai. Tiesu varu īsteno tiesas. 3.1.4. Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, likumā noteiktajos ietvaros pašvaldības ir publisko tiesību subjekts. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašas pašvaldības. Tās arī patstāvīgi veido savu izpildvaras institucionālo sistēmu. 3.1.5. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma pēc pilnvaru apjoma tiek īstenota 3 līmeņos: • Centrālā pārvalde. Ministru kabinets un tā padotībā, pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts pārvaldes institūcijas, kuru darbības teritorija aptver visu valsti. • Reģionālā pārvalde. Rajonu pašvaldības. Latvijā kopumā ir 26 rajonu padomes, un 7 republikas pilsētu pašvaldībām ir reģionālās pārvaldes pilnvaras. • Vietējā pārvalde. Pagastu un pilsētu pašvaldības. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Latvijā kopumā ir 552 pašvaldības, 473 pagastu padomes, 65 rajonu pilsētu domes, 7 republikas pilsētu domes, 26 rajonu padomes un 7 novadi. 3.1.6. Publiskās pārvaldes iestādes, ja tas ir paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot atsevišķas organizācijas, kas ir privāto tiesību juridiskas personas, pildīt atsevišķas funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi. 3.1.7. Valsts pārvaldes uzdevums ir nodrošināt likumdevēja noteikto valsts funkciju realizāciju, kuras tiek realizētas ar valsts pārvaldes palīdzību. Galvenās valsts funkcijas: • Kārtība un drošība; • Valsts aizsardzība; • Starptautiskās attiecības; • Infrastruktūras apsaimniekošana; • Izglītības un kultūras organizācija; • Sociālā drošība. 3.1.8. Latvijā darbojas 128 valsts pārvaldes iestādes un 399 pakalpojumu sniedzējas institūcijas (pārziņā esošās valsts iestādes un valsts uzņēmējsabiedrības), kas kopumā nodrošina ~300 pakalpojumu veidus fiziskām personām un ~600 pakalpojumu veidus juridiskām personām (ministriju iesniegto datu apkopojums 01.01.2001.). 3.1.9. Koncepcijas izstrādes darba grupa veica valsts iestāžu aptauju par to sniedzamajiem pakalpojumiem. Saņemtās atbildes bija stipri neviendabīgas gan pēc detalizācijas līmeņa un, gan arī saturiski, tāpēc šīs aptaujas rezultāti ir grūti izmantojami (skat. 4. pielikumu). Patiesībā aptaujas rezultāti parāda, cik atšķirīgs ir iestāžu viedoklis par to veicamajiem uzdevumiem un sniedzamajiem pakalpojumiem. Ar Pasaules bankas un PHARE programmas atbalstu vairākās ministrijās (ZM, EM, IZM, TM) tika veikts funkcionālais audits, taču tā uzdevums bija nozares pārvaldes funkciju un struktūras optimizācija. Pakalpojumu uzskaite un analīze nebija audita uzdevumā. 3.1.10. Valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu veidi un formas nav klasificētas. 3.1.11. Valsts institūciju teritoriālā sistēma un to sniegto pakalpojumu apkalpes zonas nav unificētas. 3.2. Līdzšinējā valsts reformas pieredze 3.2.1. Pašreizējā Latvijas pārvalde ir veidojusies pēdējo desmit gadu laikā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Ņemot vērā to izmaiņu dziļumu un apjomu, kuras bija nepieciešams veikt šajā relatīvi īsajā laika posmā, var uzskatīt, ka mēs dzīvojam nepārtrauktas valsts pārvaldes reformas apstākļos. 3.2.2. 1993. gada 28.septembrī apstiprināta Pašvaldību reformu koncepcija, kurā ir noteikts, ka pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā. 3.2.3. Plānveidīga un sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1995. gadā. Kopš 1995. gada valdības līmenī ir pieņemti vairāki ar valsts pārvaldes reformu saistīti konceptuāli dokumenti: • 1995. gada 28. martā pieņemtā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. Saskaņā ar šo koncepciju valsts pārvaldes reformas mērķis ir attīstīt no Satversmē paredzētās valsts iekārtas atvasinātu valsts pārvaldes sistēmu, lai tā godīgi, efektīvi un taisnīgi pildītu sabiedrības uzticētās funkcijas; • 1997. gada 23. decembrī apstiprinātā Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam; • 1998. gada 10. martā apstiprinātais Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plāns; • 2000. gada novembrī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir uzsācis izstrādāt Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam. Pašreiz rit darbs pie tās precizēšanas. Stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas veidošanu, publisko finansu un citu resursu izlietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un uzticības valdībai uzlabošanu. 3.2.4. Kopš 1998. gada tiek īstenota administratīvi teritoriālā iedalījuma reforma, un saskaņā ar reģionālo administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju līdz 2001.gada 1.janvārim ir izveidoti pieci plānošanas reģioni (Kurzeme, Latgale, Rīga, Vidzeme, Zemgale) Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinetā iesniegtais Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijas iedalījumu 102 vietējās pašvaldībās - 95 novados un septiņās pilsētās. 3.2.5. 2000.gada 7.septembrī ir pieņemts jaunais Valsts civildienesta likums, kura mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. 2001. gada 2. janvāra MK sēdē akceptēts konceptuālais ziņojums par pamatnostādnēm darba samaksas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem izstrādē, saskaņā ar kuru vienotas darba samaksas sistēmas valsts pārvaldē strādājošiem galvenais mērķis ir veicināt profesionāla un stabila valsts civildienesta attīstību Latvijā. Pašlaik norit darbs arī pie attiecīgu MK noteikumu izstrādes. 3.2.6. Apkopojot līdz šim paveikto, var secināt, ka ir sasniegti nozīmīgi rezultāti: • Pamatā izveidota valsts pārvaldes darbības tiesiskā bāze; • Izveidojusies stabila valsts pārvaldes institucionālā sistēma; • Nodrošināta prognozējama publisko finansu vadība; • Nodibināts politiski neitrāls civildienests, notiek ierēdņu apmācība, ieviesta iestāžu gadskārtēja atskaitīšanās par veikto darbu; • Notiek Latvijas tiesu sistēmas un valsts pārvaldes harmonizācija ar Eiropas Savienības tiesību sistēmu un administratīvo struktūru. 3.2.7. Tai pašā laikā nevar apgalvot, ka paveiktais ir pilnībā nodrošinājis izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sarunu par iestāšanos Eiropas savienībā gaitā no dažādu Eiropas savienības pārstāvju puses ir norādīts par Latvijas valsts pārvaldes kapacitātes trūkumu un neatbilstību Eiropas savienības kritērijiem (pilnīgs un detalizēts Latvijas valsts pārvaldes vērtējums kopā ar rekomendācijām ir atrodams Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu [1]). 3.2.8. Analizējot iemeslus, kāpēc līdzšinējie pasākumi valsts pārvaldes reformas jomā ne vienmēr ir sasnieguši savus mērķus, var minēt šādus cēloņus: • Vienotas stratēģijas un atsevišķo pasākumu koordinācijas trūkums; • Nevienprātība politisko spēku vidū par būtiskām reformas nostādnēm; • Pārvaldes reforma nav bijis prioritārs virziens, tas atspoguļojies gan finansējumā, gan arī par reformu atbildīgās politiskās personas statusā. 3.3. Valsts pārvaldes informatizācijas pieredze 3.3.1. Pēdējo gadu laikā ir veikts nopietns darbs valsts pārvaldes informatizācijas jomā. Detalizēta šī jautājuma analīze ir atspoguļota Nacionālas programmas "Informātika" dokumentos [4,5]. Kā būtiskākos sasniegumus var atzīmēt: • Satiksmes ministrijas Informātika departamenta izveide, kas ir atbildīgs par informātikas jautājumiem Latvijā; • Ir izstrādāti un pieņemti virkne normatīvo aktu, kas regulē IS darbību: - 2000.gada 23.martā "Fizisko personu datu aizsardzības likums"; - 1998.gada 29.oktobrī "Informācijas atklātības likums"; - 1998.gada 27.augustā "Iedzīvotāju reģistra likums"; - 1996.gada 19.marta MK noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām"; - MK 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībā"; - 2000.gada 21.martā MK noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi"; • 2000.gada 14.martā MK noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu" u.c. • Nacionālās programmas "Informātika" izstrāde (1998.gadā ar papildinājumu 2000.gadā) un programmas koordinācijas padomes izveide; • Uzsākts darbs pie VVBIS izveides; • 1998.gadā ir izstrādāts Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) projekts, kas nosaka primāro reģistru, valsts un pašvaldību IS integrācijas principus; • Ir veikta primāro reģistru - Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra, Kadastra reģistra, Transporta līdzekļu reģistra un Nodokļu reģistra - reāla integrācija, nodrošinot informācijas apmaiņu starp reģistriem ar valsts nozīmes datu pārraides tīkla palīdzību; • Ir veikta informācijas sistēmu izveide daudzās valsts institūcijās, tai skaitā vairāku nopietnu valsts informatizācijas projektu - Valsts ieņēmumu dienesta IS, Latvijas izglītības IS, sociālās apdrošināšanas IS u.c. realizācija; • Uzsākts darbs pie vienotas pašvaldību informācijas sistēmas izveides; • Uzsākts darbs pie elektroniski lasāmu identifikācijas karšu izveides; • Programmas "e-Latvija" pamatnostādņu un rīcības plāna izstrāde. 3.3.2. Tajā pašā laikā, analizējot pašreizējo situāciju valsts pārvaldes informatizācijas jomā, jāmin sekojošas problēmas un nepilnības: • Informatizācijas projekti bieži nav saistīti ar konkrētiem valsts pārvaldes pilnveidošanas mērķiem; • Atbildīgās amatpersonas vairumā gadījumu slikti izprot IT izmantošanas nozīmi un iespējas; • Valsts iestāžu darbiniekiem trūkst pieredzes un kvalifikācijas nopietnu projektu īstenošanai; • Nav noteikta vienota politika un vadlīnijas valsts informācijas sistēmu pārvaldībā (piemēram, izstrādes dzīves cikls (posmi), dokumentēšanas un testēšanas prasības, darbināšanas kārtība, ārpakalpojumu izmantošana u.c.), nav arī resursu un mehānismu vienotas politikas īstenošanai; • Nav pietiekamas koordinācijas un sadarbības atsevišķu projektu un institūciju starpā; • Nav vienotas pieejas ministriju un valsts iestāžu Interneta mājas lapu izveidē un Interneta iespēju izmantošanā informācijas un pakalpojumu sniegšanā. 3.4. Galvenās problēmas un izaicinājumi (kopsavilkums) 3.4.1. Apkopojot esošās situācijas novērtējumu, valsts pārvaldes šī brīža galvenās problēmas (trūkumi) ir šādi: • Sabiedrības uzticība valsts pārvaldes institūcijām ir zema. Liela sabiedrības daļa neuztver valdības politiku un lēmumus kā tādus, kas būtu vērsti uz tās problēmām un interesēm; • Valsts pārvaldes pilnveidošanai (reformām) nav bijis nepieciešamais politiskais atbalsts. Līdzšinējie valsts pārvaldes reformu pasākumi ir bijuši nepietiekami un slikti koordinēti; • Nepilnīgs un neefektīvs politiku izstrādes un koordinācijas process, kā rezultātā valdības darbam nav stratēģiskas virzības un nepieciešamās koordinācijas starp atsevišķām ministrijām; • Zema sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte (salīdzinot ar privāto sektoru), to sniegšanā bieži dominē iestāžu nevis klienta interešu ievērošana, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību, kā arī būtiski traucē uzņēmējdarbības attīstību; • Interneta izmantošana valsts institūciju informācijas un pakalpojumu sniegšanā ir nesistemātiska un nekoordinēta; • Nav koordinētas pieejas pašreizējās likumdošanas piemērošanai darbam ar elektroniskajiem dokumentiem un darījumu veikšanai Internetā; • Vērojama valsts pārvaldes fragmentācija (kompetences sadalīšana starp vairākām iestādēm), kā rezultātā notiek funkciju dublēšanās un pārklāšanās starp iestādēm; • Valsts pārvaldes iestāžu iekšējā kultūra nav orientēta uz klientiem. Personāla pārvaldības principi nav vērsti uz iniciatīvu un izaugsmi, kā arī nesekmē jaunu un spējīgu darbinieku piesaistīšanu; • Budžetēšanas un finansu vadības principi nav vērsti uz budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu saistībā ar valdības uzdevumu izpildi (stingra administratīva kontrole nenozīmē līdzekļu izmantošanu atbilstoši to primārajam mērķim). Nav mehānismu, kas veicinātu finansu līdzekļu taupīšanu; • Valsts institūcijas vairumā gadījumu nav gatavas kompleksu projektu īstenošanai (nav noteikta kārtība un izstrādātas vadlīnijas, trūkst kvalificētu darbinieku). Tā rezultātā ir novērojama neefektīva investīciju līdzekļu izmantošana; • Līdzšinējie valsts pārvaldes informatizācijas projekti atrauti no pārvaldes pilnveidošanas uzdevumiem. Nav vienotas un modernas pieejas valsts informācijas resursu pārvaldībai. • Liels mazo ekonomiski un administratīvi vājo pašvaldību skaits, kas nav spējīgas īstenot nozīmīgus projektus, nodrošināt nepieciešamo darbības efektivitātes līmeni, kā arī kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. • Nekoordinētība centralizēto valsts pārvaldes institūciju pakalpojumu sniegšanā reģionos. Katrai institūcijai (VID, VZD u.c.) ir sava pieeja šajā jautājumā un dažāds reģionālo iestāžu izvietojums. 4. Latvijas e-pārvaldes izveides stratēģiskās nostādnes 4.1. Vīzija un misija 4.1.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā. 4.1.2. Ņemot vērā pasaulē notiekošās globālās izmaiņas saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanos, kā arī pašreizējās Latvijas valsts pārvaldes nepilnības, Latvijas valdība par prioritāru uzdevumu (misiju) izvirza valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. 4.1.3. Īstenojot valsts pārvaldes modernizāciju, konsekventi jāievēro šādas galvenās vērtības: • Demokrātija. Valsts nav nekas cits, kā vien mehānisms tās iedzīvotāju (pilsoņu) interešu saskaņotai īstenošanai. Tādējādi tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju (pilsoņu) vajadzības un to labāka nodrošināšana ir valsts pārvaldes modernizācijas pamats un virsuzdevums. • Tiesiskums. Valsts pārvalde pamatojas uz likumu, tā darbojas saskaņā ar likumu, un tās darbība ir pārbaudāma attiecībā pret likumu. • Cieņa pret personu. Personas godīguma prezumpcija un pieklājīgā attieksme pret personu bez pārspīlētas sīkumainības vai birokrātiskas attieksmes. • Taisnīgums. Tāda valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas darbība un tāds darbības rezultāts, ko sabiedrība kopumā uzskata par ētiski pareizu. • Atbildība. Politiķi un valsts pārvaldē strādājošie ir tieši (politiķi) vai pastarpināti (ierēdņi) atbildīgi iedzīvotāju priekšā, kuriem ir noteicošais vārds par to darba novērtējumu. • Inovācija. Mūsdienās, kad kardināli mainās visas sabiedrības dzīves jomas, tikai radoša un veciem priekšstatiem un ierobežojumiem pāri stāvoša pieeja spēj nodrošināt sekmīgu valsts pārvaldes modernizāciju atbilstoši informācijas laikmeta vajadzībām. 4.2. Mērķi 4.2.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas vispārējie mērķi ir: • Labāka pārvalde - sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; • Lētāka pārvalde - pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana; • Demokrātiskāka pārvalde - sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā. 4.2.2. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi: • Pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija laikā no 2002. līdz 2007. gadam: - publiskās informācijas pieejamība Internetā sistemātiskā un integrētā veidā - līdz 2002. gadam; - 20 pamatpakalpojumi - līdz 2004. gadam; - visi pakalpojumi - līdz 2007. gadam. • E-demokrātijas mehānismu ieviešana - līdz 2003. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa Internetā); • Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus - līdz 2005. gadam; • Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti - līdz 2005. gadam; • Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm - līdz 2005. gadam. 4.3. Pamatprincipi 4.3.1. E-pārvaldes izveide tiks veikta pamatojoties uz šādiem mūsdienās vispārpieņemtiem principiem: Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē 4.3.2. Valsts pārvaldei kā organizācijai nav citas misijas, kā vien veikt tai demokrātiskas procedūras rezultātā deleģētos uzdevumus un funkcijas. Jebkuram pārvaldes institūcijas lēmumam un darbībai ir jākalpo sabiedrības interesēm un tiešā veidā jāizriet no tās īpašnieku - pilsoņu -pilnvarojuma. Modernās IT un Interneta iespējas paver milzīgas iespējas komunikācijas stiprināšanā starp valsti un sabiedrību, kā arī padara (vismaz no tehniskā viedokļa) iespējamu ātru un lētu pilsoņu viedokļa un gribas noskaidrošanu. Lai arī tas nenozīmē atgriešanos pie tiešās demokrātijas, visus jautājumus izlemjot Interneta referenduma veidā, tomēr jaunās tehnoloģiskās iespējas ļauj sabiedrībai lielākā mērā kontrolēt valsts pārvaldes darbu un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Klientu orientētība (orientēšanās uz iedzīvotāju/klientu vajadzībām) 4.3.3. Pilsoņi ir valsts pārvaldes klienti (un arī īpašnieki). Valsts pārvaldes iestāžu galvenais darbības uzdevums un mērs ir savu klientu vajadzību apmierināšana. Tie ir tiesīgi sagaidīt mūsdienās vispārpieņemto apkalpošanas standartu (piemēram, bankās u.c.) arī attiecībās ar valsti. 4.3.4. Šobrīd pārvaldes iestāžu darbā ir raksturīga koncentrēšanās uz savu šauro problēmu risināšu (piemēram, finansējuma un darba apstākļu nodrošināšana), nevis rūpes par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un darbības efektivitāti. E-pārvaldes ieviešanas vadmotīvs ir pavērst valsts institūciju darbu uz klientu (mūsu gadījumā tie ir pilsoņi, uzņēmumi u.c. sabiedrības locekļi) vajadzībām un prasībām. Lai arī vārdos to ir ļoti viegli deklarēt, īstenībā tas nozīmē organizācijas iekšējās uzbūves, darbības principu un iekšējās kultūras radikālu izmaiņu. Klienta apkalpošanas individualizācija un vēlmju ievērošana, kā minēts iepriekš, ir viens no jaunās ekonomikas (e-biznesa) pamatelementiem, tāpēc daudz šajā ziņā ir tieši pārņemams no biznesa pasaules. Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes 4.3.5. Absurda un arhaiska ir situācija, ka šobrīd valsts pārvaldes klientam nākas daudzkārtīgi apmeklēt dažādas valsts institūcijas, lai nokārtotu kādu konkrētu jautājumu (piemēram, būvniecības atļaujas saņemšanu). Mūsdienās normālā pieeja ir, ja pakalpojumi tiek piemēroti tipveida dzīves situācijām un tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips), pat ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas. Klientam nav jāzina un jājūt, ka to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas, tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips). Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska, sniegšana 4.3.6. Sabiedriskie pakalpojumi dažādām klientu kategorijām ir sniedzami, izmantojot dažādus veidus (kanālus). No tehnoloģiskā viedokļa tas varētu būt gan Internets, gan telefons, gan mobilie sakari (WAP), gan arī, protams, personiska (face to face) apkalpošana. Lai arī Internets ir uzskatāms tikai par vienu no iespējamajiem pakalpojumu sniegšanas tehniskajiem veidiem, mūsdienās e-pārvalde bez tā nav iedomājama. Nākotnē Internets un citi elektroniskie līdzekļi, pateicoties to ērtumam un efektivitātei, kļūs par noteicošo kanālu valsts un sabiedrības saziņā. Tas nodrošina gan ērtumu klientiem, gan būtisku izmaksu samazinājumu, kā arī nozīmīgu impulsu e-biznesa un Interneta izmantošanas attīstībā. Protams, šīs prognozes īstenošanās ir cieši saistīta ar Interneta pieejamību un sabiedrības gatavību to izmantot. 4.3.7. Parādoties vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kanāliem un to piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu piegāde veidojas konkurence. Tas nodrošina gan pakalpojumu kvalitātes uzlabojumus, gan izvēles iespējas iedzīvotājiem, gan arī dabiskā veidā regulē pakalpojumu sniegšanas efektivitātes jautājumus. Vienādas iespējas visiem 4.3.8. Jauno elektronisko kanālu izmatošana nedrīkst kļūt par pamatu tiešai vai netiešai tās sabiedrības daļas diskriminācijai, kura nevar vai arī negrib izmantot elektroniskos līdzekļus saziņā ar valsti. Tāpēc paralēli jaunajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem noteikti ir jāsaglabā tradicionālie. Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumi pilnā mērā būtu pieejami arī vecākiem cilvēkiem un invalīdiem. Lai arī katrai valstij (arī Latvijai) ir noteikta politika un ierobežojumi saistībā ar valodu lietošanu, tai pašā laikā būtu pareizi atsevišķus pakalpojumus nodrošināt arī citās valodās. Ārpakalpojumu izmantošana un koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem 4.3.9. Mūsdienās katram ir jādara tas darbs, ko viņš māk darīt, kas rada vislielāko pievienoto vērību un kas arī ir attiecīgā cilvēka vai organizācijas pamatuzdevums (pamatbizness). Koncentrēšanās uz pamatuzdevumu izpildi, atbalsta funkcijas, kā arī dažkārt atsevišķu pamatfunkciju uzticēšana specializētiem arējiem uzņēmumiem, mūsdienās kļūst par vispārpieņemtu normu. Tas pilnā mērā attiecas arī valsts pārvaldes iestādēm, jo maz ticams, ka pašu spēkiem valsts iestādes spēs nodrošināt tādu specifiskus darbu izpildi kā informācijas sistēmu izstrāde un darbināšana vai publicitātes pasākumu organizēšana. Iespējams, ka arī atsevišķas pamatfunkcijas (klientu apkalpošana) racionālāk būtu uzticēt ārējai organizācijai. Sadarbība ar privāto sektoru (Public Private Partership) 4.3.10. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav obligāti jānodrošina tikai valsts iestādei. To var veikt arī privātas organizācijas uz īpašas licences (koncesijas) pamata vai kā savādāk. Tāpat liela daļa no sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas izdevumiem var segta izmantojot privātās investīcijas. Tādejādi arvien lielāka privāto organizāciju līdzdalība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir jāuzskata par modernas valsts pārvaldes obligātu iezīmi. 4.3.11. E-pārvaldes struktūra (galvenie elementi) ir attēloti zīmējumā. Zīm. 3. E-pārvaldes struktūra 4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām 4.4.1. E-pārvaldes izveides programma kopā ar Interneta pieejamības nodrošināšanu, investīcijām cilvēkos un prasmēs, e-komercijas pielietojumu veicināšanu ir viena no nacionālās programmas e-Latvijas sastāvdaļām. E-Latvijas programma ir vērsta uz Latvijas konkurētspējas nodrošināšanu informācijas laikmetā un sekmīgu Latvijas attīstību nākotnē. Valsts pārvaldes modernizācija (e-pārvaldes izveide) ir uzskatāma par ļoti būtisku priekšnoteikumu šo mērķu sasniegšanai. 4.4.2. Kā izklāstīts 1.1. sadaļā, pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, kā arī valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras izmaiņas ir savā starpā nesaraujami saistīti jautājumi. Tāpēc e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ietver sevī abus šos aspektus. 4.4.3. Šāda plaša e-pārvaldes programmas jomas definīcija nekādā gadījumā nenozīmē līdzšinējo valsts pārvaldes reformas pasākumu (Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001.līdz 2006.gadam izstrāde, civildienesta veidošana, valsts iestādēs strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma jautājumu risināšana u.c.) pārtraukšanu. Drīzāk e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ir uzskatāma par zināma veida vienotu stratēģisku un organizatorisku satvaru šiem iepriekš savstarpēji nesaistītiem projektiem un pasākumiem, kas nodrošinātu to labāku savstarpēju koordināciju un vienotu ideoloģisku un metodoloģisku pieeju. 4.4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām ir attēlota zīmējumā. Kā būtisku, taču līdz šim gan e-Latvijas programmā, gan arī citos dokumentos neatspoguļotu uzdevumu ir jāmin nacionālās IT industrijas veicināšana, kas ir priekšnoteikums tam, lai, veidojot informācijas sabiedrību, Latvija būtu ne tikai IT risinājumu patērētāja (importētāja), bet arī eksportētāja. E-pārvaldes izveide varētu dot ļoti būtisku ieguldījumu šajā virzienā. Zīm. 4. E-pārvaldes saistība ar citiem projektiem 5. E-pārvaldes izveides stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi 5.1. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešams īstenot šādas stratēģiskās iniciatīvas, kas būtu vērtas uz attiecīgu valsts pārvaldes jomu pilnveidošanu: • Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana; • Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana); • Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana; • Daudzkanālu pieejas un konkurences ieviešana pakalpojumu sniegšanā; • Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija; • Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija; • Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana; • Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija; • Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana. 5.2. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti konkrēti uzdevumi. Katram šajā sadaļā minētajam uzdevumam faktiski atbilst atsevišķs projekts (vai pat vairāki projekti), kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Pēc tam notiks šī uzdevuma īstenošana. 5.3. Jāuzsver, ka šajā dokumentā e-pārvaldes ietvaros risināmie uzdevumi ir tikai nosaukti (uzskaitīti) kopā ar īsu to risināšanas pamatnostādņu izklāstu. Konkrēto risinājumu, rīcības plāna, nepieciešamo resursu vērtējumu izstrāde tiks veikta nākamo e-pārvaldes izveides posmu ietvaros. 5.4. Nosaukto uzdevumu īstenošanas secība, kā arī projekta organizatoriskie principi ir iztirzāti turpmākajās dokumenta sadaļās. 5.5. Koncentrēts, grafisks pārskats par e-pārvaldes izveides pamatnostādnēm un uzdevumiem ir attēlots t.s. stratēģijas kartē. Zīm. 5. E-pārvaldes izveides stratēģijas karte 5.1. Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana 5.1.1. E-pārvaldes izveide, kā arī citu t.s. e-jautājumu risināšana (e-komercijas attīstīšana, Interneta pieejamības nodrošināšana, sabiedrības izglītošana Interneta tehnoloģiju lietošanā u.c. e-Latvijas uzdevumu izpilde) ir samērā kardināla esošās situācijas izmaiņa, kura skar daudzas valsts pārvaldes un sabiedrības dzīves jomas, kā arī atrodas vairāku ministriju kompetencē. Šādu izmaiņu vadīšana un koordinēšana ir sarežģīts, darbietilpīgs un jauns pagaidu uzdevums, kurš formāli iziet ārpus ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pastāvīgajām funkcijām. Ņemot vērā to, ka esošās valsts pārvaldes struktūras ir orientētās vairāk un pastāvīgo funkciju izpildi, kā arī e-pārvaldes izveides un citu e-Latvijas uzdevumu izpildes stratēģisko raksturu un izmaiņu dziļumu, tad programmas vadības un koordinācijas struktūru izveidei ir īpaši liela nozīme. 5.1.1. Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei 5.1.1.1. Valsts pārvaldes modernizācija gan pēc stratēģiskās nozīmes, gan pēc nepieciešamās resursu mobilizācijas ir uzskatāma par tikpat nozīmīgu un svarīgu uzdevumu kā Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā vai pievienošanās NATO. Šī uzdevuma izpilde ir iespējama tikai ar sabiedrības vairākuma atbalstu. Tāpēc ir nepieciešama aktīva sabiedrības informēšana, kā arī diskusija par šiem jautājumiem. 5.1.1.2. Valdībai ir jāvienojas par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm un konsekventi tās jāievēro savā darbībā. E-pārvaldes prioritārajam statusam ir jāatspoguļojas gan programmatiskajos dokumentos, gan arī lēmumos par budžeta prioritātēm. 5.1.1.3. E-pārvaldes principu ieviešana valsts pārvaldē nozīmē radikālas izmaiņas. Lai tās īstenotu, nepietiek izstrādāt koncepcijas un darba plānus un formāli kontrolēt to izpildi. Šādas izmaiņas pēc būtības var notikt tikai tad, ja katrā valsts pārvaldes iestādē ir līderis, kurš virza šīs izmaiņas, mobilizē cilvēkus, radoši un aktīvi risina problēmas. 5.1.1.4. Valsts mērogā šāda līdera loma ir jāuzņemas valdībai, ministriju līmenī - ministriem vai kādai no vadošajām ministrijas amatpersonām (valsts sekretāram), savukārt, valsts pārvaldes iestāžu līmenī - iestādes vadītājam vai kādam no viņa vietniekiem. Zīm. 6. Valsts kancelejas funkciju paplašināšana 5.1.2. Centrālās e-projektu vadības vienības izveide 5.1.2.1. E-pārvaldes ieviešana nozīmē daudzu atsevišķu, taču tajā pašā laikā savstarpēji saistītu projektu īstenošanu, kuri tiktu īstenoti gan valdības, gan ministriju, gan atsevišķu iestāžu un pašvaldību līmenī. 5.1.2.2. Ir acīmredzams, ka pašreizējā valsts pārvaldes struktūrā nav tādas institūcijas, kas varētu uzņemties centralizēto projektu īstenošanu, kā arī ministriju un iestāžu projektu koordināciju. Tāpēc sekmīgai e-pārvaldes ieviešanai pie Valsts kancelejas jāizveido e-projektu vadības vienība, kura varētu pildīt iepriekš minētās funkcijas. 5.1.2.3. Projektu vadības vienības vadītāja, kā arī viņa vietnieku amatos ir jāpieņem kvalificēti un lielu projektu īstenošanā pieredzējuši speciālisti. Tas nozīmē, ka jāparedz konkurētspējīgs atalgojums. 5.1.2.4. CEPVV loģiski papildinātu R.Mauntfīlda ieteikto Valsts kancelejas funkciju paplašināšanu (t.s. "Jaunā kanceleja"). Paplašinātās valsts kancelejas struktūra (papildinot to ar CEPVV) ir attēlota zīmējumā. Saskaņā ar R.Mauntfīlda ieteikumu šādas faktiski jaunas institūcijas izveide nodrošinātu valdības spēju kopumā realizēt saskaņotu pārvaldi, kā arī mehānismu nepieciešamo valsts pārvaldes reformu veikšanai. Jaunā kanceleja kopumā turpinātu strādāt Ministru kabineta labā, bet ikdienā darbotos ministru prezidenta vadībā. 5.1.2.5.Ir jāuzsver, ka CPVV izveide nemaina (nepārņem) Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta funkcijas. Informātikas departamenta funkcijās paliek valsts politikas informātikas jomā izstrāde un ieviešana, valsts informātikas projektu koordinācija, kā arī valsts informācijas sistēmu izveides un darbināšanas metodiskā vadība. Kā tas norādīts 5.6.1. nodaļā, Informātikas departamenta pienākumi un resursi ir jāpalielina. 5.2. Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana) 5.2.1. Šī uzdevumu grupa ir vērsta uz saišu stiprināšanu starp valsti un sabiedrību, palielinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kā arī pasākumus, kas nepieciešamu izstrādājamo politiku un lēmumu kvalitātes uzlabošanai. 5.2.2. Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu 5.2.2.1. Visos valsts pārvaldes līmeņos jārealizē princips, ka sabiedrībai jābūt pieejamai pilnīgi visai likumdošanā paredzētai informācijai par valsts pārvaldes darbu, ieskaitot valsts pārvaldes politiku, pieņemtos lēmumus, un naudas līdzekļu detalizētu izlietojumu. Lai arī sabiedrības informēšanai var tikt izmantoti dažādi mēdiji, acīmredzot, kā vislētākais un efektīvākais būtu jāmin tieši Internets. 5.2.2.2. Šī uzdevuma ietvaros Ministru kabinets 2001.gada 4.decembrī ir pieņēmis instrukciju Nr.7 "Kārtība kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā." Tajā ietverti iestāžu informācijas organizācijas noteikumi un vadlīnijas, kā arī noteikti vienoti standarti valsts iestāžu WWW mājas lapām.Tas nodrošina iespēju atsevišķo iestāžu mājas lapas integrēt vienotā valdības portālā (vai portālos), kas ļautu iedzīvotājiem ātri un ērti atrast tos interesējošo informāciju. Valdības, kā arī pašvaldību pakalpojumu portālu izveide, ir jāuzskata par prioritāriem šā uzdevuma ietvaros risināmiem jautājumiem. 5.2.2.3. Šī uzdevuma ietvaros ir jāprecizē normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina informācijas sniegšana (piemēram, MK 03.08.1999. noteikumi Nr. 275). Papildināmajos normatīvajos aktos ir jāparedz norma, ka visām valsts iestādēm ir jāpublicē Internetā detalizēta informācija par iestādes pārziņā esošo līdzekļu izlietojumu. Tas ir ļoti vienkāršs, tajā pašā laikā efektīvs veids, kā ierobežot nelietderīgus tēriņus un nodrošināt sabiedrības kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu. 5.2.2.4. Par informācijas saturu ir atbildīga konkrētā institūcija. WWW lappušu mākslinieciskā un tehniskā izveide un uzturēšana varētu tikt veikta arī centralizēti (resursu un izmaksu ekonomijas nolūkā). Iestāžu WWW lapu veidošanas un uzturēšanas centralizācijas jautājums ir jāizskata nākamā posma (rīcības plāna) izstādes laikā. 5.2.3. E-vēlēšanas un e-referendumi 5.2.3.1. Internets, kā arī citi elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ne tikai ātri un efektīvi izplatīt informāciju, bet arī noskaidrot sabiedrības viedokļus par vienu vai otru jautājumu. Balstoties uz personu elektroniskās autentifikācijas iespējām, gan no tehniskā, gan juridiskā viedokļa nav nekādu ierobežojumu tam, lai pilsonis vēlēšanās vai referendumā varētu izteikt savu gribu elektroniskā veidā. Daudzās valstīs jau ir uzsākti pirmie pilotprojekti Interneta izmantošanai vēlēšanu procesā. 5.2.3.2.Šādu risinājumu izveide nodrošinātu daudz efektīvāku un tiešāku mehānismu iedzīvotāju gribas noskaidrošanai un būtiski sekmētu demokrātisko principu nostiprināšanos. Tas, iespējams, palielinātu arī vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. 5.2.3.3.Tajā pašā laikā jāapzinās, ka, lai šādu vēlēšanu mehānismu varētu realizēt, tam ir nepieciešams veikt izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos izveidot atbilstošu informācijas sistēmu un elektroniskā paraksta darbībai nepieciešamo infrastruktūru, apmācīt vēlēšanu organizēšanā iesaistītos darbiniekus utt. Tas prasīs pietiekoši nopietnas investīcijas. 5.2.3.4.Tāpēc šis jautājums vēl ir papildus jāizpēta, kā arī jāapspriež sabiedrībā. Kā viens no nākamā posma darbiem jāparedz speciālas darba grupas izveide, kas sagatavotu konkrētus priekšlikumus šī uzdevuma risināšanai. 5.2.4. Saziņa ar sabiedrību 5.2.4.1. Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt nepārtrauktā kontaktā ar sabiedrību. Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi dod iespēju to efektīvi nodrošināt. 5.2.4.2. Atbildīgo amatpersonu elektroniskā pasta adresēm jābūt publiski pieejamām. E-pastam jākļūst par galveno saziņas līdzekli starp valsts pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ir jāpapildina attiecīgie normatīvie akti, lai elektroniski nosūtītai vēstulei vai pieprasījumam nodrošinātu tādu pašu statusu kā papīra formāta vēstulei vai pieprasījumam. 5.2.4.3. Tāpat ir jāveicina politiķu un citu atbildīgo amatpersonas līdzdalība dažādos Interneta diskusiju forumos (Interneta sarunvietas, vētuļkopas). Internetam nākotnē jākļūst par vidi, kurā politiķi sazinās ar saviem vēlētājiem, kurā notiek sabiedriski politisko viedokļu veidošanās, sabiedriskās domas aptaujas utt. 5.2.5. Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana 5.2.5.1. Lai valsts pārvaldes darbs atbilstu sabiedrības interesēm, jābūt mehānismam, kas iedzīvotāju vajadzības un vēlmes pārveidotu sistemātiskā, koordinētā un mērķtiecīgā valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Viena no pašreizējās valsts pārvaldes problēmām, ir tā, ka bieži, neskatoties uz labo politisko gribu un nodomiem, daudzi no konkrētajiem dažādu līmeņu valsts pārvaldes lēmumiem un to īstenošanas pasākumiem izrādās nepilnīgi vai pat pretrunā ar to sākotnējo mērķi. 5.2.5.2. Šie jautājumi detalizēti aplūkoti Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu, kurā kā viens no galvenajiem valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes nostiprināšanas uzdevumiem ir minēta valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana. Ziņojumā ir minēti arī konkrēti ieteikumi šajā jomā. Daļa no tiem jau ir īstenoti (piemēram, izveidots politikas koordinācijas departaments, uzsākts darbs pie valsts pārvaldē strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma sistēmas pilnveidošanas u.c). 5.2.5.3. Var likties, ka šī problēma ir specifisks valsts pārvaldes reformas jautājums, kas tieši nav saistīts ar pakalpojumu sniegšanas un valsts pārvaldes darba elektronizāciju. Tajā pašā laikā, palielinoties valsts iestāžu darba caurspīdīgumam un pastiprinoties sabiedrības ietekmei uz valsts pārvaldi, tieši valsts institūciju nespēja pieņemt kvalitatīvus un saskaņotus lēmumus var kļūt par šķērsli viena no galvenā e-pārvaldes pamatprincipa (valsts politiku un lēmumu atbilstība iedzīvotāju interesēm) īstenošanai. 5.2.5.4. Tāpēc e-pārvaldes programmas īstenošanas gaitā šim jautājumam jāvelta īpaša uzmanība, un rīcības plāna izstrādes gaitā jāizstrādā konkrēti risinājumi šī uzdevuma izpildei. 5.3. Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana 5.3.1. Kā norādīts iepriekš, novērojama pašreizējās valsts pārvaldes iestāžu sniedzamo pakalpojumu fragmentācija (no klienta viedokļa vienota pakalpojuma sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes), kā arī pakalpojumu pārklāšanās un dublēšanās. Viena no e-pārvaldes izveides pamattēzēm ir tāda, ka nav jēgas automatizēt un elektronizēt pašreizējos procesus. Patiesais ieguvums būtu tieši no valsts pārvaldes funkciju un struktūras racionalizācijas, gan piemērojot tos jaunajiem pakalpojumu sniegšanas modeļiem, gan arī maksimāli izmantojot IT iespējas. Tādējādi valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana un Interneta un IT ieviešana pakalpojumu sniegšanā ir viena procesa divas neatņemams sastāvdaļas, kuras var tikt veiksmīgi risinātas tikai kopā. Tāpēc šādu organizatorisku un it kā ar IT nesaistītu jautājumu risināšana tiek ieteikta veikt vienotas e-pārvaldes izveides programmas ietvaros. 5.3.1. Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana 5.3.1.1. Jebkuras organizācijas sakārtošana jāsāk ar precīzu organizācijas biznesa (sniedzamo pakalpojumu) definēšanu. Tas attiecas gan uz privātuzņēmumiem, gan valsts pārvaldes iestādēm. Tāpēc kā viens no prioritāriem e-pārvaldes izveides darbiem ir precīzi noteikt valsts nodrošināmos sabiedriskos pakalpojumus. Katram sabiedriskajam pakalpojumam ir jānosaka arī konkrēti kvantitatīvi izmērāmi rādītāji (piemēram, maksimālais lēmuma pieņemšanas un/vai atbildes sniegšanas laiks). 5.3.1.2. Šis uzdevums veicams vairākos līmeņos. Vispirms valdības līmenī centralizēti jānosaka galvenie pakalpojumi, un prioritātes. Tad ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu ietvaros jāveic to pakalpojumu un funkciju detalizācija un specificēšana, kuras tām uzticētas. Līdzīgs process būtu jāveic arī pašvaldībās. 5.3.1.3. Veicot šo darbu, svarīgi apzināt tos pakalpojumus un funkcijas, kurus pašreiz nodrošina valsts iestādes. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu definēšanā noteicošais ir nevis tas, ko pašreiz de facto dara valsts institūcijas, bet gan - kādus pakalpojumus un funkcijas iedzīvotāji vēlas un ko valdība (pašvaldība) politiski apņēmusies sniegt sabiedrībai par nodokļu maksātāju naudu. Pakalpojumu klāstā būs arī piespiedu pakalpojumi (t.i., konkrētam indivīdam negribēti, taču visai sabiedrībai kopumā nepieciešami), piemēram, nodokļu iekasēšana. 5.3.1.4. Iedzīvotāju vēlmju noskaidrošanai jāizmanto klientu aptaujas un socioloģiskie pētījumi. 5.3.1.5. Funkciju sadalei starp sabiedrību un valsti, starp centrālo valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī starp valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, tai ir jāiegūst optimāls decentralizācijas līmenis. Ņemot vērā, ka, sabiedrībai attīstoties, mainās funkciju nepieciešamība, jāattīsta sistemātiska pieeja funkciju nepieciešamības un atbilstības izvērtēšanai. 5.3.1.6. Valsts nodrošināmie pakalpojumi un funkcijas jāsašaurina tā, lai nodokļu maksātājs finansētu tikai sabiedrībai un valstij nepieciešamos izdevumus. 5.3.1.7. Pakalpojums jāuztic tai institūcijai vai struktūrai, kura indivīdam ir vispieejamākā (no centrālās valsts pārvaldes uz pašvaldībām, no centrālās valsts pārvaldes uz pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām utt.). 5.3.1.8. Pakalpojumi jāgrupē atbilstoši klienta dzīves situācijām. Iedzīvotāju un uzņēmumu saskare ar valsts pārvaldes iestādēm notiek saistībā ar konkrētiem notikumiem viņu dzīvē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, bērna piedzimšana, kļūšana par bezdarbnieku, dzīves vietas maiņa, nekustamā īpašuma iegāde utt.), un tajā bieži ir iesaistītas vairākas iestādes. Kā minēts iepriekš, viens no e-pārvaldes pamatprincipiem ir pakalpojumu grupēšana un sniegšana atbilstoši šīm dzīves situācijām (t.s dzīves situāciju modelis (life event model)). Klientam faktiski nav jāzina, cik un kādas valsts iestādes ir iesaistītas pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpēc, nosakot sniedzamos pakalpojumus, tie jāstrukturē un jāgrupē tieši atbilstoši klienta dzīves situācijām, nevis pēc tām iestādēm/ struktūrvienībām, kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma (vai tā daļas) sniegšanu. 5.3.1.9. Šāda valsts pārvaldes pakalpojumu un funkciju apzināšana un sistematizēšana ir priekšnoteikums tam, lai varētu atrast efektīvākos un racionālākos veidus to nodrošināšanai. Un ir pietiekams pamats domāt, ka pašreizējā valsts pārvaldes organizāciju struktūra ir tālu no pilnības un ka tos pašus (un daudz kvalitatīvākus) pakalpojumus sabiedrībai var nodrošināt arī citos veidos. 5.3.2. Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana 5.3.2.1. Šī uzdevuma ietvaros jāveic sistemātiska un visaptveroša valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana. Tā notiktu divos līmeņos: • Valsts pārvaldes institūciju, iestāžu un to veicamo funkciju optimizēšana; • Katras konkrētās struktūrvienības/ iestādes iekšējā darba pilnveidošana. 5.3.2.2. Galvenie jautājumi, kas jārisina šī uzdevumu ietvaros, ir šādi: • Klientu orientētās kultūras ieviešana valsts pārvaldes organizācijās. Šim principam jābūt iemiesotam visos organizācijas darbības elementos, sākot ar organizācijas mērķu un vērtību deklarācijām, beidzot ar organizācijas iekšējo struktūru darbības mērīšanu un novērtēšanu; • Pakalpojumu sniegšanas/ klientu apkalpošanas (front-office) nodalīšana no pārējām funkcijām (back-office); • Optimāla daudzkanālu pakalpojumu piegādes modeļa izvēle (vairāku piegādes kanālu kombinēšana) atkarībā no pakalpojuma specifikas un klientu vēlmēm: tieša apkalpošana, apkalpošana, izmantojot vienas kad nākotnē) u.c.; • Darbības efektivitātes palielināšana, izmantojot kopējos pakalpojumu centrus (shared service center) un ārpakalpojumus (outsourcing). Valsts pārvaldes iestādēm ir jākoncentrējas uz savu pamatfunkciju izpildi (politiku noteikšana un īstenošana). IT resursu pārvaldība, grāmatvedība, kā arī klientu apkalpošana var tikt uzticēta dažāda veida ārējām organizācijām; • Intensīvu horizontālo saišu starp valsts pārvaldes struktūrām veicināšana, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu un konsultācijas iespējas, kā arī novērstu resorisku pieeju valsts darbā. 5.3.2.3. Centralizētā līmenī jāveic valsts pārvaldes struktūras kopējā optimizācija un jāizstrādā kopēja pieeja un vadlīnijas. Savukārt, katras iestādes darba pilnveidošana ir attiecīgas iestādes vadītāja kompetencē. 5.3.2.4. Šī uzdevuma izpildes detalizēts plāns un metodes, nosakot centrālās projektu vienības, ministriju un iestāžu atbildību, ir jāizstrādā nākamā e-pārvaldes izveides posma (rīcības plāna izstrāde) ietvaros. 5.3.3. Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija 5.3.3.1. Pakalpojumu "ģeogrāfiskā" pieejamība ir tikpat svarīgs aspekts kā pakalpojumu kvalitāte. Jānodrošina, lai pakalpojumi būtu pieejami maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīves vietai. Tajā pašā laikā pakalpojumu sniegšanas vietu skaitam jābūt "saprāta" robežās, lai varētu nodrošināt pieņemamu efektivitātes līmeni. Piemēram, Lielbritānijā e-pārvaldes resursu pieejamības pamatvietas ir publiskās bibliotēkas. 5.3.3.2. Šobrīd, kad lielu daļu ikdienas pakalpojumu nodrošina pašvaldības, un saistībā ar pašvaldību reformu šis jautājums ir nokļuvis diskusiju centrā. Lielā mērā argumentācija saistībā ar pašvaldību apvienošanos ir saistīta tieši ar sabiedrisko pakalpojumu pieejamību pēc reformas. 5.3.3.3. Atbilstoši mūsdienīgai (e-pārvaldes ietvaros piedāvātai) pieejai šie jautājumi (pašvaldību konsolidācijas pakāpe un pakalpojumu pieejamība) ir šķirami. Pirmais ir saistīts tikai ar attiecīgās teritorijas spēju pašpietiekami funkcionēt un īstenot konkrētus attīstības projektus, savukārt, otrais (pakalpojumu pieejamība) ir risināms kontekstā ar daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas pieeju, izvēloties optimālo veidu, kā maksimāli efektīvi nodrošināt viena vai otra pakalpojuma pieejamību. Latvijā vēsturiski ir izveidojies pietiekami optimāls pašvaldību publisko bibliotēku tīkls - šādas bibliotēkas darbojas katras pašvaldības teritorijā, to skaits (vidēji viena bibliotēka uz katriem 2663 iedzīvotājiem, laukos - vidēji viena bibliotēka uz 1090 iedzīvotājiem) un izvietojums, kā arī personāla kvalifikācija un pieredze, investējot tajās nepieciešamos līdzekļus, ļaus izveidot kvalitatīvas un efektīvas, labi pieejamas pakalpojumu sniegšanas vietas. Vēl, piemēram, lielākās apdzīvotās vietās varētu veidot vairākām institūcijām kopīgas klientu apkalpošanas zāles, savukārt, mazākās - varētu izvietot Interneta pieejas kioskus (piemēram, publiskajās bibliotēkās). Tāpat efektīva un universāla pakalpojumu sniegšanas metode ir telefons, kur ģeogrāfiskais faktors vispār zaudē nozīmi. 5.3.3.4. Tādejādi kā viens no e-pārvaldes uzdevumiem (paralēli pakalpojumu noteikšanai) ir pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija. Šis uzdevums ir veicams ciešā koordinācijā ar reģionālās un teritoriāli - administratīvās reformas pasākumiem vai arī iespējams tās ietvaros (jāprecizē rīcības plānā). 5.3.4. Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana 5.3.4.1. Priekšnoteikums tam, lai varētu objektīvi izvērtēt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un organizācijas darbības efektivitāti, ir attiecīgo rezultatīvo un procesu rādītāju mērīšanas un salīdzināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana. 5.3.4.2. Rezultatīvie rādītāji raksturo organizācijas darbības gala rezultātu. Valsts pārvaldes gadījumā tie būtu sabiedriskie pakalpojumi. Rezultatīvie rādītāji varētu būt, piemēram, apkalpoto klientu skaits, klienta apkalpošanas ilgums, sūdzību skaits, klientu apmierinātības novērtējums utt. 5.3.4.3. Procesu rādītāji raksturo organizācijas iekšējos procesus. Tie varētu būt, piemēram, viena klienta apkalpošanas pašizmaksa, iepirkuma darījuma pašizmaksa, iepirkuma izpildes vidējais ilgums u.c. 5.3.4.4. Tādejādi viens no būtiskiem e-pārvaldes programmas uzdevumiem ir vienveidīgas valsts pārvaldes iestāžu darbības rādītāju sistēmas izstrāde un ieviešana (katrai iestādei, protams, būs savi rādītāji, taču daļa no viņiem būs arī vienādi), kas būtu pamats iekšējai uzskaitei, kā arī iestāžu darbības analīzei. 5.3.4.5. Darbības rādītāju sistēmas pamatprincipi un detalizēts tās izstrādei un ieviešanai nepieciešamais darba plāns ir jāizstrādā nākamā posma ietvaros. 5.4. Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā 5.4.1. Viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes modernizācijas elementiem ir daudzkanālu pieeja pakalpojumu sniegšanā. Šim jautājumam ir divas dimensijas: • Pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot dažādus piegādes veidus: tieša apkalpošana, telefons, internets, mobilie sakari, digitālo TV u.c.; • Pakalpojumi tiek sniegti, piesaistot citas (arī privātas) organizācijas. 5.4.2. Jautājums par ārēju, tai skaitā privātu organizāciju iesaistīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir īpaši būtisks. Tas ļauj, no vienas puses, nodrošināt labāku pakalpojumu, no otras puses, paver visdažādākās iespējas sadarbībai starp valsts pārvaldes iestādēm un privātiem uzņēmumiem. 5.4.3. Ieviešot daudzkanālu pieeju pakalpojumu sniegšanā (t.sk. uzticot pakalpojumu sniegšanu privātām organizācijām), pilnīgi pieļaujama situācija, kad izveidojas konkurence vairāku kanālu starpā, kas sekmētu pakalpojumu kvalitātes un to darbību nodrošinošo organizāciju efektivitātes pieaugumu. 5.4.4. No komerciālā viedokļa šādai integrētai valsts izveidotai kontaktvietai (jeb kanālam) (piemēram, fiziska vai Interneta vieta, kur tiek kārtoti visi ar nekustamo īpašumu saistītie jautājumi) ir liela vērtība, jo tas ļauj attiecīgās nozares firmām ātri un efektīvi sasniegt savu potenciālo klientu. Tas ir pamats dažādiem sadarbības modeļiem: investīciju piesaistei, kanāla izmantošanas iespēju pārdošanai, sabiedrisko pakalpojumu integrācijai citos komerciālos pakalpojumos utt. 5.4.5. No otras puses, tas rada risku negodprātīgai šo iespēju izmatošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt priekšnoteikumus un noteiktu kārtību šāda modeļa īstenošanai gan no normatīvā, gan tehniskā, gan darbināšanas aspekta. 5.4.2. Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde 5.4.2.1. Optimālo pakalpojumu piegādes kanālu izvēle ir par to atbildīgās iestādes kompetencē. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un palīdzētu institūcijām šajā darbā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus noteikumus un vadlīnijas. 5.4.3. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā (Public Private Partnership programa) 5.4.3.1. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir saistīta ar dažādiem jautājumiem: • Pakalpojumu sniegšanas licences un to piešķiršanas kārtība (izsoļu/konkursu kārtība, eksluzivitātes jautājumi u.c.); • Pakalpojumu sniegšanas līgumi (service level agreement) - līgumi starp pakalpojumu sniedzēju un pasūtītāju (valsts institūciju) par nodrošināmo pakalpojumu noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem; • Privāto investīciju piesaistīšanas kārtība. 5.4.3.2. Šo, kā arī ar tiem saistīto jautājumu risināšana jāveic sistemātiski un plānveidīgi, ievērojot gan sabiedrības, gan uzņēmēju intereses, nepieļaujot negodīgu konkurenci, kā arī valsts iestāžu darbinieku negodprātību. Tāpēc viens no būtiskiem e-pārvaldes izveides uzdevumiem ir attiecīgas koncepcijas un normatīvo dokumentu izstrāde. 5.4.3.3. Kā piemēru tam, kā šie jautājumi varētu tikt risināti, ir minama Lielbritānija [18][19], kur ir izstrādāta speciāla t.s. Public Private Partnership programma, kuras pamatnostādnes ir piemērojamas arī Latvijai. 5.5. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija 5.5.1. Interneta un citu elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā noteikti ir būtiskākais un arī manāmākais e-pārvaldes ieviešanas rezultāts. Ir acīmredzami, ka Internets ir ērts un efektīvs pakalpojumu sniegšanas veids, un nenoliedzami, ka nākotnē tas kļūs par noteicošo. 5.5.2. Saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendēto pieeju pēc pakalpojuma "elektronizācijas pakāpes" var izšķirt 4 līmeņus: • 1. līmenis: Informēšana - informācija par pakalpojumiem ir pieejama internetā; • 2. līmenis: Mijiedarbība - veidlapu un dokumentu sagatavju lejupielāde; • 3. līmenis: Divvirzienu mijiedarbība - klientu identifikācija, veidlapu un informācijas elektroniska iesniegšana papīra dokumentu vietā; • 4.līmenis: Darījumu apstrāde - pakalpojuma pilna apstrāde, ieskaitot lēmuma pieņemšanu, informēšanu, maksājumu kārtošanu. 5.5.3. Pirmo divu līmeņu sasniegšana nebūtu īpaši sarežģīta, taču pilnai pakalpojumu elektronizācijai ir nepieciešams nopietns darbs, kas, saprotams, nav paveicams vienā mirklī. Ne visi pakalpojumi ir sniedzami tikai elektroniski (piemēram, reģistrējot automašīnu, ir nepieciešama tās fiziska klātbūtne). Tajā pašā laikā ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt visu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību 3. vai 4. līmenī, izņemot tos, kur nepieciešama klienta fiziska klātbūtne. 5.5.4. Detalizēta konkrēto pakalpojumu elektronizācijas plānošana (kurus pakalpojumus, cik lielā pakāpe un kad būtu jāelektronizē) būtu jāveic reizē ar pakalpojumu definēšanu un piegādes kanālu plānošanu nākamajos e-pārvaldes izveides posmos. Šobrīd kā sākotnējo plānu pirmajā kārtā elektronizējamiem pakalpojumiem var pieņemt tālāk minētos 12 iedzīvotājiem un 20 uzņēmumiem domātos pakalpojumus (kas faktiski sakrīt ar Eiropas Savienības rekomendētajiem). 5.5.1. Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C) Kā būtiskākos pirmajā kārtā elektronizējamos pakalpojumus iedzīvotājiem var minēt (iekavās maksimālais elektronizācijas līmenis): • Ienākumu deklarēšana, nodokļu samaksa un ar to saistītie pakalpojumi