(2)Regulators elektronisko sakaru komersantam nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu atbilstoši ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai un paredzamajiem ieguldījumiem, kā arī lai nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Regulators nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu vismaz uz 15 gadiem. Regulators var noteikt īsāku termiņu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežotas radiofrekvenču joslas atbrīvošanas termiņš;
\n
2)nepieciešams vienādot ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņus vienā vai vairākās radiofrekvenču spektra joslās.
\n
(3)Regulators, nosakot prasības par infrastruktūras izmantošanu, ņem vērā šādus apsvērumus:
\n
1)nepieciešamība uzlabot pārklājumu uz galvenajām transporta maģistrālēm konkrētās teritorijās;
\n
2)ierobežota radiofrekvenču spektra racionāla un efektīva izmantošana;
\n
3)kopīgas izmantošanas un ar to saistīto tehnisko nosacījumu pamatojums;
\n
4)konkurences apstākļi infrastruktūras un pakalpojumu aspektā;
\n
5)elektronisko sakaru tirgus attīstības veicināšana;
\n
6)labums galalietotājiem;
\n
7)tehnoloģiskā attīstība;
\n
8)nepieciešamība izvērst elektronisko sakaru tīklu.
\n
(4)Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikta prasība par infrastruktūras izmantošanu, novērtē tās rezultātu un nepieciešamību. Regulators pirms prasības par infrastruktūras izmantošanu noteikšanas un par tās novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
\n
52
\n
51. pantsVienota ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršana
\n
(1)Regulators sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru var vienoti piešķirt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Ja Regulators ir vienojies ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par vienotu ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanu, Regulators nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek piešķiršanas process.
\n
(2)Regulators publisko savā tīmekļvietnē šādu informāciju par vienotu ierobežotas radiofrekvenču joslas piešķiršanas procesu:
\n
1)ierobežota radiofrekvenču josla, attiecībā uz kuru tiks piešķirtas lietošanas tiesības;
\n
2)piešķiršanas procesa grafiks;
\n
3)kopīgie vienotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanas nosacījumi procedūru atlasei un piešķiršanai;
\n
4)specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi;
\n
5)Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras piedalās vienotā ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanas procesā.
\n
53
\n
52. pantsNacionālais radiofrekvenču plāns
\n
(1)Ministru kabinets apstiprina nacionālo radiofrekvenču plānu, kas nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmu iedalījumu, radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus, tai skaitā radiosaskarnes un koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.
\n
(2)Radiofrekvenču spektra joslas var izmantot tikai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.
\n
54
\n
53. pantsHarmonizēta radiofrekvenču spektra izmantošana
\n
(1)Harmonizēta radiofrekvenču spektra alternatīva izmantošana ir iespējama tikai tad, ja to nav iespējams harmonizēti izmantot vai nav tirgus pieprasījuma harmonizētai izmantošanai.
\n
(2)Ja Regulators gada laikā kopš dienas, kad ierobežota radiofrekvenču josla nacionālajā radiofrekvenču plānā ir noteikta kā harmonizēts radiofrekvenču spektrs (turpmāk — harmonizētā josla), nav saņēmis elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par tā lietošanas tiesību piešķiršanu, Regulators rīko publisko konsultāciju par interesi iegūt harmonizētās joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par iespēju nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikt harmonizētajai joslai alternatīvu izmantošanu, ja pēc publiskās konsultācijas ir konstatēts, ka elektronisko sakaru komersantam nav intereses iegūt harmonizētās joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus un Eiropas Komisiju par publiskās konsultācijas rezultātiem.
\n
(3)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas alternatīvai izmantošanai bez Regulatora lēmuma par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" anulē alternatīvās izmantošanas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, ja Regulators piešķir harmonizētās joslas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam harmonizētai izmantošanai. Harmonizētās joslas alternatīvo izmantošanu pārtrauc gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Regulatora lēmums par harmonizētās joslas lietošanas tiesību piešķiršanu.
\n
(4)Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar harmonizētās joslas atbrīvošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu, netiek segti.
\n
55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2025.)
\n
54. pantsRadiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja
\n
(1)Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" vai saskaņā ar koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.
\n
(2)Radioiekārtām, kuras nodrošina tikai radioviļņu uztveršanu, atļauja saņemama, ja to darbībai ir nepieciešama aizsardzība pret kaitīgajiem radiotraucējumiem un atļauja nav izsniegta saistītajai raidošajai radioiekārtai.
\n
(3)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" savā tīmekļvietnē publisko informāciju par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām ierobežotās radiofrekvenču joslās.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju veidus un derīguma termiņus, priekšnoteikumus to izsniegšanai, anulēšanai, radioiekārtas darbības nosacījumus un lietošanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā iesniedz un izskata radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu, anulē radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas un reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus.
\n
(5)Radiofrekvenču spektra izmantošana tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta radioiekārtai atļauta saskaņā ar šā likuma 32. pantu.
\n
56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2025.)
\n
55. pantsRadiofrekvenču spektra joslas atbrīvošana
\n
(1)Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana paredzēta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.
\n
(3)Izņēmuma stāvokļa gadījumā atbrīvojamas radiofrekvenču spektra joslas, kuras nepieciešamas valsts aizsardzībai. Izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.
\n
57
\n
56. pantsKaitīgie radiotraucējumi
\n
(1)Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Par kaitīgo radiotraucējumu radīšanu tiek uzskatīta arī jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu iekārtu izmantošana, ja tā neatbilst minēto iekārtu lietošanas noteikumiem.
\n
(2)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" izskata pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro to cēloņus.
\n
(3)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.
\n
(4)Ja radioiekārtas lietošana vai tās radītie kaitīgie radiotraucējumi var izraisīt valsts drošības vai kuģošanas un gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" pieprasījuma atbilstoši kompetencei nekavējoties nodrošina Valsts policija, Valsts robežsardze, Militārā policija vai valsts drošības iestāde.
\n
58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2025.)
\n
57. pantsRadioamatieru radiostacijas lietošana
\n
Ministru kabinets nosaka radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtību, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtību.
\n
59
\n
58. pantsRadiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzībai vai drošībai, kā arī speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība
\n
(1)Par radioiekārtu lietošanu joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai vai drošībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam un saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" izsniegtajām radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām, ir atbildīga Aizsardzības ministrija.
\n
(11)Speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai var pielietot Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestāde, Ieslodzījuma vietu pārvalde, sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" un A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardze vai apsardzes komersants, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, personāla apmācības kārtību, speciālo radiolīdzekļu testēšanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
\n
(3)Izņēmuma stāvokļa gadījumā valsts aizsardzības vajadzībām no civilajām radiosakaru sistēmām tiek atbrīvotas ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" saskaņotas frekvenču joslas.
\n
60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. un 05.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2026.)
\n
59. pantsPiekļuve lokālajiem radiotīkliem
\n
(1)Galalietotājam ir tiesības nodrošināt pieeju publiskajam elektronisko sakaru tīklam ar tā rīcībā esoša privātā lokālā radiotīkla starpniecību, ja tā saimnieciskā darbība nav saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un pieejas nodrošināšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam ir tikai papildinājums galalietotāja nodrošinātajiem pakalpojumiem. Galalietotājam, kas nodrošina šādu pieeju, nav pienākuma reģistrēties elektronisko sakaru komersantu sarakstā.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants pēc sava galalietotāja piekrišanas saņemšanas ir tiesīgs atļaut citām personām piekļūt savam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot galalietotāja telpās izvietoto lokālo radiotīklu. Elektronisko sakaru komersants skaidri un nepārprotami informē galalietotāju, ka tā telpās izvietotais lokālais radiotīkls tiks izmantots pakalpojumu sniegšanai citām personām.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersants neierobežo galalietotāja pieeju trešo personu nodrošinātajiem lokālajiem radiotīkliem, kā arī atļauj citu elektronisko sakaru komersantu galalietotājiem pieeju savam elektronisko sakaru tīklam ar lokāla radiotīkla starpniecību vai ar pēc trešās puses iniciatīvas apvienotu un publiski darītu pieejamu dažādu galalietotāju lokālo radiotīklu starpniecību.
\n
(4)Galalietotājiem ir tiesības atļaut citiem galalietotājiem pieslēgties saviem lokālajiem radiotīkliem, kā arī pēc savas vai trešās puses iniciatīvas apvienot un padarīt publiski pieejamus savus lokālos radiotīklus. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam nav tiesību nepamatoti ierobežot šajā daļā minētās galalietotāja tiesības.
\n
(5)Valsts vai pašvaldības iestāde nevar bez pamatojuma liegt citai personai piekļuvi savam lokālajam radiotīklam, kas atrodas tās telpās vai tuvumā un ir paredzēts tās apmeklētājiem.
\n
(6)Nevalstiskajām organizācijām vai valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības apvienot dažādu galalietotāju lokālos radiotīklus (tai skaitā šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos) un padarīt tos pieejamus trešajām personām.
\n
61
\n
VIII nodaļa
\n
Numerācija
\n
60. pantsNacionālais numerācijas plāns
\n
Regulators nosaka nacionālo numerācijas plānu, kurā noteikta numura un identifikācijas kodu struktūra un formāts to identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, numuru un identifikācijas kodu lietošanas mērķi un veidi, kā arī numuri un identifikācijas kodi, attiecībā uz kuriem numerācijas lietošanas tiesības piešķir konkursa vai izsoles rezultātā.
\n
62
\n
61. pantsĀrkārtas palīdzības dienestu numuri
\n
Ārkārtas palīdzības dienestu numuri ir šādu valsts iestāžu pārziņā:
\n
1)Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs \"112\" un speciālā dienesta numurs \"01\";
\n
2)Valsts policija — Valsts policijas numurs \"110\" un speciālā dienesta numurs \"02\";
\n
3)Veselības ministrija — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta numurs \"113\" un speciālā dienesta numurs \"03\";
\n
4)Ekonomikas ministrija — gāzes avārijas dienesta numurs \"114\" un speciālā dienesta numurs \"04\";
\n
5)Aizsardzības ministrija — Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra numurs \"115\".
\n
63
\n
62. pantsNumuri Eiropas Savienības saskaņotajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ar sociālo vērtību
\n
Īsie numuri diapazonā \"116XXX\", ko lieto, lai sniegtu Eiropas Savienības saskaņotos elektronisko sakaru pakalpojumus ar sociālo vērtību, ir šādu ministriju pārziņā:
\n
1)Iekšlietu ministrija — Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai \"116000\";
\n
2)Tieslietu ministrija — Palīdzības dienests noziegumu upuriem \"116006\";
\n
3)Labklājības ministrija — Palīdzības tālrunis vardarbībā cietušām sievietēm \"116016\" un Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis \"116111\";
\n
4)Veselības ministrija — Nesteidzamās medicīniskās palīdzības dienests \"116117\" un Emocionālā atbalsta dienests \"116123\".
\n
64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.05.2023.)
\n
63. pantsNumerācijas lietošanas tiesības
\n
(1)Regulators nosaka kārtību un nosacījumus numerācijas lietošanas tiesību pieprasīšanai, piešķiršanai un anulēšanai, to termiņa pagarināšanai un to tālāknodošanai. Tālāknodošana nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības pilnībā vai daļēji nodod citam elektronisko sakaru komersantam. Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot numerācijas lietošanas tiesības uz numuriem, kuri nav nodoti lietošanā galalietotājiem.
\n
(2)Regulators piešķir elektronisko sakaru komersantam numerācijas lietošanas tiesības uz nacionālajā numerācijas plānā noteiktajiem numuriem. Regulators lēmumu par numerācijas lietošanas tiesībām pieņem triju nedēļu laikā no elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja Regulators piešķir numerācijas lietošanas tiesības konkursa vai izsoles rezultātā, tas lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un minētās tiesības piešķir konkursa vai izsoles uzvarētājam. Ja Regulators konstatē, ka ir nepieciešams numerācijas lietošanas tiesības piešķirt konkursa vai izsoles rezultātā, tas nosaka kārtību, kādā rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, kā arī prasības izsoles dalībniekiem un pretendentiem un numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus.
\n
(3)Regulators ar lēmumu izsludina pieteikšanos uz numerācijas lietošanas tiesību iegūšanu konkursa vai izsoles rezultātā. Regulators lēmumā nosaka numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas procesu (konkurss vai izsole), konkursa vai izsoles priekšmetu, specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, specifiskās prasības konkursa vai izsoles dalībniekiem un uzvarētājam, kā arī specifisko informāciju par konkrēto konkursu vai izsoli un piemērojamiem nosacījumiem.
\n
(4)Ja elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Regulators var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:
\n
1)prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu;
\n
2)numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas termiņu atbilstoši numuru izmantošanas mērķim un paredzamajiem ieguldījumiem;
\n
3)prasības attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanu;
\n
4)saistības elektronisko sakaru komersantam, kurš numerācijas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;
\n
5)prasības, kas izriet no starptautiskajiem numerācijas lietošanas līgumiem;
\n
6)prasības attiecībā uz numuru eksteritoriālu izmantošanu.
\n
(5)Regulators informē BEREC par piešķirtajām numerācijas lietošanas tiesībām uz numuriem, kurus var izmantot eksteritoriāli Eiropas Savienībā.
\n
65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2025.)
\n
64. pantsNumerācijas krāpniecība un nepareiza numerācijas izmantošana
\n
(1)Regulators nosaka numerācijas krāpniecības pazīmes, kā arī termiņu un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru un kādā konstatē un novērš numerācijas krāpniecību.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersanti starpsavienojuma līgumā paredz kārtību, kādā pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi numuriem un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī savstarpējo maksājumu veikšanas kārtību gadījumos, kad konstatēta numerācijas krāpniecība vai nepareiza numerācijas izmantošana.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam, konstatējot numerācijas krāpniecību vai nepareizu numerācijas izmantošanu, ir pienākums nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam.
\n
(4)Ja elektronisko sakaru komersants neizpilda šā panta trešajā daļā noteikto pienākumu pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi, Regulatoram ir tiesības anulēt piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz attiecīgajiem numuriem, atteikt jaunu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanu vai atteikt to saņemšanu tālāknodošanas ceļā nākamo triju gadu laikā.
\n
(5)Regulators numerācijas krāpniecības jautājumos sadarbojas ar Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijām, citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, BEREC un citām starptautiskajām elektronisko sakaru nozares organizācijām un institūcijām.
\n
(6)Regulators, pamatojoties uz elektronisko sakaru komersanta lūgumu, izvērtē numerācijas krāpniecības gadījumu un sniedz atzinumu par tā atbilstību krāpniecības pazīmēm.
\n
66
\n
65. pantsIkgadējā valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants par numerācijas lietošanas tiesībām un to numuru lietošanu, kuri saņemti numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas rezultātā, maksā ikgadējo valsts nodevu. Kārtību, kādā aprēķina ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, nodevas maksāšanas kārtību un nodevas piemērošanas atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
\n
(2)Valsts nodevu ieskaita valsts budžetā un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nodrošina finansējumu elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai.
\n
67
\n
66. pantsNumerācijas datubāze
\n
(1)Numerācijas datubāze ir valsts informācijas sistēma, kas satur elektronisko pieteikumu reģistru, lai varētu saņemt, pagarināt, anulēt un tālāknodot numerācijas lietošanas tiesības atbilstoši Regulatora noteiktai pieprasījuma formai, kā arī informāciju par:
\n
1)pieteiktajām, piešķirtajām, pagarinātajām, anulētajām un tālāknodotajām numerācijas lietošanas tiesībām;
\n
2)numerācijas izmantošanu, numuru saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas rezultātu;
\n
3)statistikas datiem par numerācijas izmantošanas efektivitāti;
\n
4)valsts nodevas apmēru par numerācijas lietošanas tiesībām.
\n
(2)Kārtību, kādā sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" pārvalda numerāciju, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi, nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi numerācijas datubāzei, tai skaitā informācijai par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu.
\n
(4)Sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"Elektroniskie sakari\" nodrošina publiski pieejamu informāciju par numerācijas izmantošanu un komersantiem lietošanā piešķirtajiem numerācijas diapazoniem.
\n
68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2025.)
\n
IX nodaļa
\n
Piekļuve(Nodaļas nosaukums 19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2025.)
\n
67. pantsPiekļuve un starpsavienojums
\n
(1)Elektronisko sakaru komersanti, savstarpēji vienojoties, slēdz piekļuves un starpsavienojuma līgumus.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants starpsavienojuma līgumu balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai vai tā atvasinājumu, grozījumu līgumā vai vienošanos par starpsavienojuma līguma izbeigšanu, kas noslēgta ar citu Latvijas Republikā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, iesniedz Regulatoram 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas. Ja elektronisko sakaru komersants noslēdz starpsavienojuma līgumu balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā kā elektronisko sakaru komersants, tas informē Regulatoru par noslēgto starpsavienojuma līgumu, kā arī par vienošanos par tā izbeigšanu 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums risināt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem ar visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri to pieprasa. Elektronisko sakaru komersants informāciju, ko tas saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunām, izmanto tikai tam nolūkam, kādam šī informācija ir sniegta. Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību nodot šo informāciju citām personām, tai skaitā struktūrvienībām, meitas vai mātes komersantam vai partneriem, kuriem tā nodrošinātu konkurences priekšrocības.
\n
(4)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi un starpsavienojumu.
\n
(5)Regulatoram ir tiesības pieprasīt grozījumu veikšanu noslēgtajā piekļuves vai starpsavienojuma līgumā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību, vai ja konstatēta tā neatbilstība Regulatora prasībām.
\n
(6)Elektronisko sakaru komersants var vērsties Regulatorā par piekļuves vai starpsavienojuma līguma noslēgšanas sarunu vadīšanu, ja tas nevar noslēgt piekļuves vai starpsavienojuma līgumu (tai skaitā grozījumu līgumā) ar citu elektronisko sakaru komersantu.
\n
(7)Regulatoram ir tiesības noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu piekļuves un starpsavienojuma jomā vai pieejas nodrošināšanai elektronisko sakaru pakalpojumam, lai nodrošinātu, ka tā galalietotāji, saņemot starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, var sazināties ar cita elektronisko sakaru tīkla galalietotājiem vai piekļūt cita elektronisko sakaru komersanta sniegtajam pakalpojumam. Regulators, nosakot šo pienākumu, ņem vērā tādus apsvērumus kā konkurences veicināšana, ļoti augstas veiktspējas tīkla izvietošana, efektīvi ieguldījumi, inovācijas un labums galalietotājiem.
\n
(8)Ja Regulators konstatē, ka saziņa starp dažādu elektronisko sakaru tīklu galalietotājiem ir apdraudēta, jo starppersonu sakaru pakalpojumi nav savietojami, tas var noteikt starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējam pienākumu padarīt savus pakalpojumus savietojamus.
\n
(9)Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikts šā panta septītajā un astotajā daļā minētais pienākums, novērtē tā rezultātu un nepieciešamību. Regulators pirms šā panta septītajā un astotajā daļā minētā pienākuma noteikšanas un par tā novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
\n
69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2025.)
\n
68. pantsAktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants informē Regulatoru par plānoto aktīvās uz ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanu balstītās infrastruktūras kopīgu izmantošanu (turpmāk — aktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana). Elektronisko sakaru komersants iesniegumā norāda šādu informāciju:
\n
1)aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas iecere;
\n
2)administratīvā teritorija, kurā plānota aktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana;
\n
3)ieceres nepieciešamības un lietderības pamatojums;
\n
4)novērtējums par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci, ja tāda tiek prognozēta. Elektronisko sakaru komersants minētajā novērtējumā ņem vērā arī jau notiekošo aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs uzsākt aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, ja tas mēneša laikā nav saņēmis no Regulatora paziņojumu par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas uzsākšanas padziļinātu vērtēšanu vai ja Regulators pieņēmis lēmumu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Regulators pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Regulators uzsāk padziļinātu vērtēšanu, ja plānotā aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas iecere ir apjomīga vai tas atsevišķi vai kopā ar jau notiekošo aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu var atstāt negatīvu ietekmi uz konkurenci.
\n
(3)Regulators padziļinātajā vērtēšanā izvērtē aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, iespējas noteikt pienākumus un ierobežojumus elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šā likuma 50. panta trešo daļu. Regulators atļauj tādu aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, kura veicina elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstību, radot labumu galalietotājiem, bet nedod iespēju būtiski ierobežot konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Regulators var noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumus vai ierobežojumus attiecībā uz aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, lai saglabātu un veicinātu konkurenci.
\n
(4)Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci.
\n
(5)Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par pieteikto un Regulatora apstiprināto aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu.
\n
(6)Elektronisko sakaru komersants informē Regulatoru par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas izbeigšanu mēneša laikā no izbeigšanas dienas.
\n
70
\n
69. pantsPiekļuve kabeļu kanalizācijai
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par kabeļu kanalizācijas izvietojumu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskajiem parametriem. Elektronisko sakaru komersants nodrošina publisku pieeju minētajai informācijai, izņemot gadījumu, kad tā ir aizsargāta saskaņā ar nacionālo drošību un informācijas tehnoloģiju drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersants piemēro izmaksām tuvinātu tarifu par piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par to. Regulators ir tiesīgs izvērtēt izmaksām tuvināto tarifu un apturēt piemērojamo tarifu, noteikt tā augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifu.
\n
(4)Elektronisko sakaru komersants nodrošina citam elektronisko sakaru komersantam papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu, ja tas būvē vai pārbūvē kabeļu kanalizāciju, tai skaitā elektronisko sakaru tīkla pievadu, un dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (piemēram, vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs elektronisko sakaru komersantam neiespējamu paralēlas aizsargjoslas veidošanu). Šie noteikumi nav piemērojami valsts atbalsta programmu ietvaros īstenojamos projektos, ja tajos nav noteikts citādi.
\n
(5)Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt piekļuvi kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam par izmaksām tuvinātu tarifu, ja attiecīgo dublējošo elektronisko sakaru tīkla elementu izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva. Ja šī piekļuve nav iespējama tehnisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt aktīvu vai virtuālu piekļuvi. Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikts minētais pienākums, novērtē tā rezultātu un nepieciešamību. Regulators par novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
\n
(6)Regulators, nosakot šā panta piektajā daļā minēto pienākumu, nosaka arī noteikumus par piekļuves nodrošināšanu kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam.
\n
(7)Regulators nenosaka šā panta piektajā daļā minēto pienākumu, ja tas konstatē, ka:
\n
1)elektronisko sakaru komersants, ievērojot taisnīgus, vienlīdzīgus un samērīgus nosacījumus, nodrošina citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam, ja vien tas nav izvērsts par publisku finansējumu;
\n
2)pienākuma noteikšana negatīvi ietekmēs jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu un darbību.
\n
71
\n
X nodaļa
\n
Universālais pakalpojums
\n
70. pantsUniversālajā pakalpojumā ietilpstošie pakalpojumi
\n
(1)Universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta piekļuves pakalpojums un balss sakaru pakalpojums fiksētā vietā (t. i., mājsaimniecībā) neatkarīgi no elektronisko sakaru tīklā izmantotās tehnoloģijas.
\n
(2)Patērētājs ir tiesīgs saņemt katru universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu atsevišķi. Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs nemaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem vai iespējām, kas nav nepieciešami pieprasītā universālā pakalpojuma sniegšanai.
\n
72
\n
71. pantsUniversālā pakalpojuma pieejamība
\n
(1)Ja Regulators ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātā konstatē, ka Latvijas Republikas teritorijā vai tās daļā nav pieejams platjoslas interneta piekļuves pakalpojums ar datu pārraides ātrumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šā likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktos pārraides un balss sakaru pakalpojumus fiksētajā atrašanās vietā, un to nav iespējams nodrošināt parastos tirgus apstākļos vai ar citu rīku palīdzību, tas var noteikt universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri kļūst par universālā pakalpojuma sniedzējiem. Universālā pakalpojuma saistības ietver pienākumu pēc patērētāja pieprasījuma konkrētā teritorijā nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību, t. i., izvērst elektronisko sakaru tīklu vietās, kur kāds no universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem nav pieejams, un nodrošināt piekļuvi universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.
\n
(2)Ja Regulators konstatē, ka ir nepieciešams noteikt universālā pakalpojuma saistības, tas veic aptauju par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālo pakalpojumu saistību izpildi konkrētajā teritorijā. Ja vismaz divi elektronisko sakaru komersanti izrāda interesi, Regulators rīko konkursu, lai noteiktu universālā pakalpojuma sniedzēju. Uz konkursu nav attiecināms Publisko iepirkumu likums. Ja nepieciešams noteikt universālā pakalpojuma sniedzēju, Regulators nosaka kārtību un nosacījumus konkursa rīkošanai.
\n
(3)Ja aptaujas rezultātā nav gūts apstiprinājums par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālā pakalpojuma saistību izpildi vai konkurss beidzas bez rezultāta, Regulators nosaka universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības, ņemot vērā šādus apsvērumus:
\n
1)ģeogrāfiskās apsekošanas rezultāts;
\n
2)elektronisko sakaru komersanti, kuri sniedz pakalpojumus konkrētajā teritorijā vai tās tuvumā;
\n
3)attiecīgā elektronisko sakaru komersanta potenciāls (finanšu un tehniskie resursi, galalietotāju skaits u. c.) nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību attiecīgajā teritorijā;
\n
4)citi apstākļi.
\n
(4)Regulators nosaka universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības, radot pēc iespējas mazāku konkurences kropļojumu.
\n
(5)Regulators pirms universālā pakalpojuma sniedzēja un universālā pakalpojuma saistību noteikšanas veic publisko konsultāciju.
\n
(6)Regulators ik pēc trim gadiem pārskata noteiktās universālā pakalpojuma saistības.
\n
(7)Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina universālā pakalpojuma saistību izpildi ekonomiski izdevīgākajā veidā.
\n
(8)Universālā pakalpojuma sniedzējs pirms visu publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvu vai to lielākās daļas nodošanas elektronisko sakaru komersantam, kuram ir cits kapitāldaļu turētājs (turpmāk — tīkla pārņēmējs), iesniedz Regulatoram vismaz šādu informāciju:
\n
1)nodošanas mērķis un nepieciešamība;
\n
2)nodošanas termiņš;
\n
3)elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts, kurus sniegs elektronisko sakaru komersants, kam noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;
\n
4)plānotie elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi, ko piedāvās elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;
\n
5)universālā pakalpojuma saistību izpilde periodā, par kuru Regulatoram nav sniegta informācija.
\n
(9)Regulators sešu mēnešu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas saņemšanas dienas izvērtē, kā plānotā nodošana ietekmēs universālā pakalpojuma pieejamību noteiktā atrašanās vietā. Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersantam nepieciešams no jauna noteikt universālā pakalpojuma saistības, kā arī lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu un tā nepārtrauktību, Regulators var noteikt citu nodošanas termiņu un noteikt elektronisko sakaru komersantam universālā pakalpojuma saistības.
\n
(10)Elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, ir tiesīgs nodot visus publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvus vai to lielāko daļu tīkla pārņēmējam tikai pēc nodošanas termiņa, ja Regulators tādu ir noteicis.
\n
73
\n
72. pantsUniversālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana
\n
(1)Regulators nosaka universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, saskaņā ar kuru universālā pakalpojuma sniedzējs aprēķina universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas (turpmāk — tīrās izmaksas) un papildu ieguvumu.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants nodrošina, ka tā tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants publisko tīro izmaksu aprēķinu un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersants, kuram Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības ir radījušas zaudējumus un kurš vēlas saņemt kompensāciju, ir tiesīgs līdz 31. augustam iesniegt Regulatoram tīro izmaksu aprēķinu un to pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu.
\n
(4)Regulators pārbauda iesniegtās tīrās izmaksas un apstiprina to apmēru. Regulators apstiprina tīrās izmaksas, ja pastāv šādi nosacījumi:
\n
1)elektronisko sakaru komersants ir ievērojis universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus;
\n
2)tās ir aprēķinātas atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai;
\n
3)elektronisko sakaru komersants pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.
\n
(5)Regulators informē Satiksmes ministriju par apstiprinātajām tīrajām izmaksām. Satiksmes ministrija nodrošina no valsts budžeta kompensējamo tīro izmaksu kompensēšanu.
\n
(6)Regulators savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par apstiprinātajām tīrajām izmaksām.
\n
(7)Elektronisko sakaru komersants var saņemt kompensāciju tikai par Regulatora apstiprināto tīro izmaksu apmēru.
\n
74
\n
73. pantsUniversālā pakalpojuma saistību finansēšana
\n
Universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē no valsts budžeta, ievērojot nosacījumus valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
\n
75
\n
XI nodaļa
\n
Tirgus analīze un būtiska ietekme tirgū
\n
74. pantsPamatnosacījumi
\n
(1)Regulators veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi un elektronisko sakaru komersanta būtiskas ietekmes noteikšanu, ievērojot Eiropas Komisijas tirgus ieteikumu.
\n
(2)Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi noteikšanu, kā arī speciālo prasību un citu saistību noteikšanu.
\n
76
\n
75. pantsElektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana
\n
(1)Regulators definē elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu un ģeogrāfisko tirgu saskaņā ar konkurences principiem un valstī esošajiem īpašiem apstākļiem, kā arī ņemot vērā infrastruktūras konkurences līmeni un ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātus.
\n
(2)Regulators var definēt no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu.
\n
77
\n
76. pantsTirgus analīze
\n
(1)Regulators nosaka tirgus analīzei nepieciešamo informāciju un tās iesniegšanas termiņus.
\n
(2)Ja Regulators ir definējis no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu tirgu, tas konkrētā tirgus analīzē pārbauda šādu kumulatīvu kritēriju izpildi:
\n
1)pastāv lieli un ilglaicīgi strukturāli, juridiski vai regulatīvi šķēršļi ienākšanai tirgū;
\n
2)tirgus struktūra nav vērsta uz efektīvu konkurenci;
\n
3)konkurences tiesību piemērošana ir nepietiekams pasākums, lai novērstu tirgus nepilnības.
\n
(3)Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemēro speciālās prasības, ja ir izpildīti šā panta otrajā daļā noteiktie kritēriji.
\n
(4)Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā šādus apsvērumus:
\n
1)tirgus tendences un efektīvas konkurences attīstības iespējamība;
\n
2)konkurences ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī;
\n
3)regulējums un pasākumi konkrētajā tirgū vai saistītajā mazumtirdzniecības tirgū;
\n
4)regulējums citos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos.
\n
(5)Regulators atsevišķi vai kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var iesniegt BEREC pieprasījumu par iespējama transnacionālā tirgus analīzes nepieciešamību un noteikšanu, pievienojot pierādījumus. Regulators kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru veic Eiropas Savienību vai ievērojamu tās daļu aptveroša transnacionālā tirgus analīzi un saskaņoti lemj par elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērojamām speciālajām prasībām.
\n
(6)Regulators kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var veikt tāda tirgus analīzi, kas nav noteikts kā transnacionālais tirgus, ja tirgus apstākļi attiecīgajās dalībvalstīs ir pietiekami viendabīgi.
\n
(7)Regulators veic nākamo konkrētā tirgus analīzes kārtu ne vēlāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā pasākuma pieņemšanas (t. i., pēc speciālo prasību noteikšanas vai tirgus analīzes veikšanas). Ja Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā ir noteikts jauns elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, kura analīzi Regulators nav veicis, Regulators to veic triju gadu laikā pēc Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma pieņemšanas.
\n
(8)Ja Regulators nevar pabeigt konkrētā tirgus analīzi šā panta septītajā daļā noteiktajos termiņos, tas lūdz BEREC palīdzību tirgus analīzes veikšanā un speciālo prasību noteikšanā. Regulators sešu mēnešu laikā pēc šā panta septītajā daļā noteiktā termiņa veic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
\n
78
\n
77. pantsElektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana
\n
(1)Regulators, ņemot vērā konkrētā tirgus analīzes rezultātus, nosaka, vai tajā ir efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā Regulators konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tas nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un tirgus analīzes rezultātā konstatētajām problēmām atbilstošas un samērīgas speciālās prasības. Ja Regulators konstatē, ka tirgū ir efektīva konkurence, tas elektronisko sakaru komersantam nepiemēro speciālās prasības vai elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū atceļ iepriekš piemērotās speciālās prasības.
\n
(2)Ja elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, Regulators var atzīt, ka tam ir būtiska ietekme cieši saistītā tirgū, ja saikne starp šiem diviem tirgiem ļauj konkrētajā tirgū esošo ietekmi izmantot cieši saistītajā tirgū, tādējādi stiprinot elektronisko sakaru komersanta kopējo ietekmi elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū. Lai to novērstu, Regulators papildus speciālajām prasībām konkrētajā tirgū var piemērot elektronisko sakaru komersantam cieši saistītajā tirgū šādas speciālās prasības: caurredzamības saistības, vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, atsevišķas uzskaites pienākumu un tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības.
\n
79
\n
78. pantsElektronisko sakaru komersants, kas darbojas tikai vairumtirdzniecības tirgos
\n
(1)Regulators izvērtē, vai elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kurš nesniedz mazumtirdzniecības pakalpojumu, atbilst šādiem kritērijiem:
\n
1)elektronisko sakaru komersants, tā struktūrvienības, mātes un meitas komersants darbojas un plāno darboties tikai elektronisko sakaru vairumtirdzniecības tirgos un neveic darbības elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgos;
\n
2)elektronisko sakaru komersants nav noslēdzis ar citu elektronisko sakaru komersantu, kas darbojas elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū, ekskluzīvu līgumu par vairumtirdzniecības pakalpojuma izmantošanu mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanā.
\n
(2)Ja Regulators konstatē abu šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju pastāvēšanu, tas, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var piemērot elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, piekļuves pienākumu un tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības.
\n
(3)Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ir radušās vai var rasties konkurences problēmas, Regulators veic konkrētā tirgus analīzi un pārskata noteiktās speciālās prasības.
\n
80
\n
XII nodaļa
\n
Speciālās prasības
\n
79. pantsSpeciālās prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū
\n
(1)Regulators ir tiesīgs elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērot šādas speciālās prasības pilnā vai daļējā apjomā:
\n
1)vairumtirdzniecības tirgū piekļuves un starpsavienojuma jomā — piekļuves saistības, pienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, vienlīdzīgas attieksmes pienākums, caurredzamības saistības, tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības un atsevišķas uzskaites pienākums;
\n
2)mazumtirdzniecības tirgū — tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības.
\n
(2)Ja Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemēro saistības, kas nav noteiktas šajā likumā, Regulators par to paziņo arī Eiropas Komisijai.
\n
81
\n
80. pantsPiekļuves saistības
\n
(1)Piekļuves saistības ietver elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu nodrošināt citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un saistītajām iekārtām, tai skaitā:
\n
1)nodrošināt piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, saistītajām iekārtām, atsaistītu piekļuvi abonentlīnijām un to izmantošanu, kā arī piekļuvi datu plūsmai;
\n
2)nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkla aktīviem, pasīviem un virtuālajiem elementiem un pakalpojumiem;
\n
3)risināt sarunas ar elektronisko sakaru komersantu, kurš pieprasa piekļuvi;
\n
4)nepārtraukt piekļuvi, kura jau ir nodrošināta;
\n
5)nodrošināt noteiktus vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas paredzēti tālākpārdošanai;
\n
6)nodrošināt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai būtiskajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;
\n
7)nodrošināt iespēju izvietot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās telpās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai nodrošināt cita veida infrastruktūras objektu izmantošanu;
\n
8)nodrošināt saistīto iekārtu koplietošanu;
\n
9)sniegt noteiktus elektronisko sakaru pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu galalietotājiem elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību vai viesabonēšanu mobilo elektronisko sakaru tīklos;
\n
10)nodrošināt piekļuvi darbības atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai uzturētu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;
\n
11)savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas;
\n
12)nodrošināt piekļuvi saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumiem).
\n
(2)Regulators, nosakot piekļuves saistības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, ņem vērā šādus apsvērumus:
\n
1)vai ar cita veida piekļuvi konkrētajā tirgū vai saistītā vairumtirdzniecības tirgū var novērst konstatēto problēmu;
\n
2)konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehniskā un saimnieciskā dzīvotspēja, ņemot vērā konkrētā tirgus attīstības pakāpi, attiecīgā starpsavienojuma vai piekļuves būtību, veidu un pieejamību (piemēram, kabeļu kanalizācijas pieejamību);
\n
3)paredzamā tehnoloģiju attīstība, kas ietekmēs elektronisko sakaru tīkla tehniskos risinājumus un pārvaldību;
\n
4)nepieciešamība nodrošināt elektronisko sakaru tehnoloģiju neitralitāti, lai varētu attīstīt un pārvaldīt elektronisko sakaru tīklus;
\n
5)piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamība attiecībā uz pieejamo kapacitāti;
\n
6)elektronisko sakaru komersanta veiktie ieguldījumi un riski ļoti augstas veiktspējas tīklos;
\n
7)ilgtermiņa konkurences nodrošināšana, tai skaitā īpaši uz infrastruktūru balstītas konkurences attīstība un tādu inovatīvu komercdarbības modeļu attīstība, kuri sekmē noturīgu konkurenci (piemēram, kolektīvie ieguldījumi);
\n
8)attiecīgos gadījumos — intelektuālā īpašuma tiesības;
\n
9)Viseiropas pakalpojumu nodrošināšana.
\n
(3)Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū nosaka noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas un elektronisko sakaru tīkla tehniskajiem un darbības nosacījumiem.
\n
82
\n
81. pantsPienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai
\n
Pienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai ietver elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū saistības nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai un ļaut to izmantot citiem elektronisko sakaru komersantiem. Regulators var noteikt pienākumu nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai neatkarīgi no tā, vai tās elementi ir daļa no konkrētā tirgus definīcijas.
\n
83
\n
82. pantsVienlīdzīgas attieksmes pienākums
\n
Vienlīdzīgas attieksmes pienākums ietver šādus pienākumus:
\n
1)sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, tai skaitā attiecībā uz cenu, pakalpojuma līmeni un tām pašām, līdzvērtīgām vai citām aizvietojamām sistēmām, līdzvērtīgos apstākļos citam elektronisko sakaru komersantam, kurš nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;
\n
2)sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošinot līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem un kādos šis elektronisko sakaru komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju sev vai savam saistītajam komersantam;
\n
3)sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem un kādos šā elektronisko sakaru komersanta saistītais komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju.
\n
84
\n
83. pantsCaurredzamības saistības
\n
(1)Caurredzamības saistības ietver elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu veikt šādas darbības:
\n
1)ievērot noteiktas informācijas (piemēram, uzskaite, tehniskās specifikācijas, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojuma nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi, detalizēti darbības procesi, grāmatvedības informācija) publiskošanas prasības. Regulators nosaka publiskojamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni;
\n
2)publiskot pamatpiedāvājumu par pakalpojumu sniegšanu tajā tirgū, kurā tam ir noteikta būtiska ietekme. Regulators nosaka pamatpiedāvājumā iekļaujamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni.
\n
(2)Regulators var noteikt, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, ja tam ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, publisko pamatpiedāvājumu tā, lai tajā iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta un lai citam elektronisko sakaru komersantam — pakalpojuma saņēmējam — nav jāmaksā par saistītajām iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams. Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteikts šis pienākums, pamatpiedāvājumā ietver attiecīgā piedāvājuma aprakstu, to detalizējot atbilstoši tirgus vajadzībām un norādot saistītos pakalpojumus, to saņemšanas noteikumus un nosacījumus un cenas.
\n
(3)Regulatoram ir tiesības noteikt elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu grozīt pamatpiedāvājumu vai noteikt grozījumus publiskotajā pamatpiedāvājumā, ja tā nosacījumi neatbilst normatīvo aktu un Regulatora prasībām.
\n
85
\n
84. pantsTarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības
\n
(1)Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības var ietvert šādus pienākumus:
\n
1)veikt tarifu kontroles pasākumus (piemēram, tuvināt tarifus izmaksām, aprēķināt tarifus saskaņā ar Regulatora noteiktu metodiku, ievērot tarifu augšējo robežu, nodrošināt pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību);
\n
2)izpildīt prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu.
\n
(2)Regulators, nosakot tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, ņem vērā attiecīgā elektronisko sakaru komersanta investīcijas, iespēju gūt samērīgu peļņu no piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanā ieguldītā kapitāla atbilstoši saistītajiem riskiem, kā arī tā veiktos ieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanā. Regulators var nenoteikt tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, ja pietiekami konkurences apstākļi saistītajā mazumtirdzniecības tirgū un kāda no piemērotajām speciālajām prasībām starpsavienojuma un piekļuves jomā nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi. Regulators, nosakot tarifu kontroles pasākumus attiecībā uz piekļuvi esošajiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, ņem vērā ieguvumus, ko dotu prognozējami un stabili vairumtirdzniecības tarifi.
\n
(3)Regulators nosaka metodiku pietiekamas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanai.
\n
(4)Elektronisko sakaru komersants, kuram ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, pierāda, ka tarifi ir balstīti uz pamatotām izmaksām, ņemot vērā peļņu par veiktajām investīcijām. Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz savu tarifu un izmaksu pamatojumu.
\n
(5)Regulators izmaksu aprēķināšanai var izmantot arī citas metodes, nevis tās, kuras izmantojis elektronisko sakaru komersants, kam ir noteikts pienākums tuvināt tarifus izmaksām. Ja Regulators konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku.
\n
(6)Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības, Regulators ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu, nosakot tarifu augšējo robežu, vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus, ja Regulators konstatē, ka nav lietderīgi un samērīgi šim elektronisko sakaru komersantam piemērot izmaksu aprēķināšanas saistības, tai skaitā nosakot pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, tos nebalsta uz tāda elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanas izmaksām un rentabilitāti, kuram nav piemērotas izmaksu aprēķināšanas saistības vai tarifi netiek regulēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, ir tiesīgs izmantot salīdzinošo novērtēšanu un analīzi, informāciju par izmaksām, kas rodas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu visefektīvākajā veidā un izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī izmaksu aprēķināšanas modeļus un citas metodes. Ja visefektīvākajā veidā sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas mainās, Regulators var pārskatīt tarifu augšējo robežu vai uzdot koriģēt tarifu.
\n
(7)Regulators nosaka izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.
\n
(8)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants katru gadu publisko zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai.
\n
86
\n
85. pantsAtsevišķas uzskaites pienākums
\n
(1)Atsevišķas uzskaites pienākums ietver saistības veikt atsevišķu darbības uzskaiti saskaņā ar Regulatora noteikto elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.
\n
(2)Regulatoram ir tiesības pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū sniedz grāmatvedības datus, kas satur informāciju par ieņēmumiem, kas gūti no trešajām personām. Regulators var publiskot informāciju, lai veicinātu konkurences attīstību.
\n
87
\n
XIII nodaļa
\n
Citas saistības
\n
86. pantsSavienojuma pabeigšanas tarifs
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants piemēro Eiropas Komisijas vai Regulatora noteikto savienojuma pabeigšanas tarifu, ja tāds ir noteikts.
\n
(2)Regulators uzrauga savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu. Regulators ir tiesīgs uzdot elektronisko sakaru komersantam mainīt tā piemēroto savienojuma pabeigšanas tarifu.
\n
(3)Ja Eiropas Komisija nav noteikusi savienojuma pabeigšanas tarifu, Regulators var piemērot tarifu kontroles pasākumus saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, kādā veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzi un nosaka speciālās prasības.
\n
(4)Regulators reizi gadā informē Eiropas Komisiju un BEREC par savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu.
\n
88
\n
87. pantsApņemšanās vērtēšana
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos par piekļuves nodrošināšanas vai kolektīvo ieguldījumu nosacījumiem. Apņemšanās var būt šādas:
\n
1)Regulatora konstatēto konkurences problēmu novēršana konkrētajā tirgū;
\n
2)kolektīvā ieguldījuma piedāvājums;
\n
3)piekļuves nodrošināšana citam elektronisko sakaru komersantam, ja apņemšanās izteicējs īsteno vai ir īstenojis vertikāli integrētu komersanta brīvprātīgu nošķiršanu.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram apņemšanos un detalizētu informāciju, kurā norāda veicamos pasākumus, to īstenošanas grafiku un ilgumu. Regulators, izvērtējot iesniegto apņemšanos un iesniegto informāciju, veic tirgus pārbaudi. Regulators var atteikt apņemšanās apstiprināšanu, neveicot tirgus pārbaudi, ja tā acīmredzami neatbilst šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.
\n
(3)Regulators tirgus pārbaudē izvērtē apņemšanās atbilstību šādiem kritērijiem:
\n
1)tajā iekļautās prasības un nosacījumi ir taisnīgi, samērīgi un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi;
\n
2)tajā piedāvātie ieguvumi ir pieejami visiem elektronisko sakaru komersantiem;
\n
3)piekļuve, tostarp piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam, ir nodrošināta laikus, t. i., pirms apņemšanās izteicējs sāk sniegt ar to saistītos mazumtirdzniecības pakalpojumus;
\n
4)ilgtspējīgas konkurences veicināšana mazumtirdzniecības tirgos;
\n
5)ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas un izmantošanas veicināšana.
\n
(4)Regulators papildus šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vērtē kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma atbilstību šādiem nosacījumiem:
\n
1)kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma pieejamība un atklātība:
\n
a)tas ir pieejams jebkuram elektronisko sakaru komersantam visā ļoti augstas veiktspējas tīkla darbības laikā, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus,
\n
b)tas ir publiskots un pieejams kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēja tīmekļvietnē,
\n
c)jebkuram interesentam bez liekas kavēšanās ir nodrošināta informācija par iespējām veikt kolektīvo ieguldījumu, detalizētiem tā noteikumiem, pārvaldības noteikumu pamatprincipiem un līguma projektu,
\n
d)ir noteikti kolektīvā ieguldījuma projekta izveides un attīstības procesi, kas skaidri un saprotami izklāstīti rakstveidā jebkuram potenciālajam ieguldītājam, kā arī ir paziņots par visiem nozīmīgajiem projekta atskaites punktiem;
\n
2)piekļuves nodrošināšanas pamatprincipi:
\n
a)ieguldītājam ir nodrošināta piekļuve izvērstajam ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, visa tā darbības laikā,
\n
b)elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās kolektīvajā ieguldījumā, ir tiesības no ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas paša sākuma saņemt vairumtirdzniecības pakalpojumu, attiecībā uz kuru kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam piedāvājuma izteikšanas laikā ir bijušas noteiktas speciālās prasības,
\n
c)elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās ieguldījumā, ir nodrošināta piekļuve ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda tam bija pieejama pirms ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas, ievērojot šajā likumā noteikto par pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem;
\n
3)kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā ir ietverti nosacījumi, kas veicinās konkurences attīstību ilgtermiņā:
\n
a)tas ļauj ieguldītājam ilgtermiņā konkurēt ar kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēju saistītajos mazumtirdzniecības tirgos,
\n
b)ieguldītājam ir nodrošināta efektīva piekļuve augstas veiktspējas tīklam, ciktāl uz to attiecas kolektīvais ieguldījums,
\n
c)ieguldītājam ir tiesības izvēlēties ieguldījuma vērtību, dalības apmēru un darbības laiku,
\n
d)ieguldītājam ir iespēja nākotnē palielināt savu dalību kolektīvajā ieguldījumā,
\n
e)nosacījumi dalībai kolektīvajā ieguldījumā ir atkarīgi no ieguldītāja iesaistīšanās laika, tostarp arī šādos aspektos: tiesību iegūšanai prasītā finansiālā atlīdzība, aizsardzība, tiesības, kādas kolektīvajiem ieguldītājiem dod būves posmā un ekspluatācijas posmā (piemēram, piešķirot neatņemamas lietošanas tiesības uz visu, izmantojot kolektīvo ieguldījumu, uzbūvētā ļoti augstas veiktspējas tīkla paredzamo darbmūža laiku), nosacījumi attiecībā uz pievienošanos kolektīvajam ieguldījumam vai izstāšanos no tā,
\n
f)elastīgums ieguldītājam ir tāds, ka tam ir iespēja uzņemties saistības pakāpeniski, un tas ir noteikts vienības līmenī, lai mazam kolektīvajam ieguldītājam ar ierobežotiem resursiem, kurš iesaistījies minimālā apmērā, būtu iespēja pakāpeniski palielināt savu dalību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu sākotnējo saistību līmeni. Nosakot finansiālo atlīdzību, ko maksā katrs kolektīvais ieguldītājs, ņemts vērā princips, ka agrīnie ieguldītāji uzņemas lielāku risku un agrāk iegulda kapitālu,
\n
g)lai atspoguļotu risku samazināšanos un neitralizētu stimulus atturēties no kapitāla ieguldīšanas agrīnos posmos, piemaksu, kas laika gaitā palielinās, uzskata par pamatotu attiecībā uz saistībām, kuras ieguldītājs uzņemas vēlāk, un attiecībā uz jauniem ieguldītājiem, kuri kolektīvajā ieguldījumā iesaistās pēc projekta uzsākšanas,
\n
h)kolektīvā ieguldītāja tiesības ir atļauts nodot citai personai. Saņēmējs saņem tās pašas tiesības un pienākumus, kas bija sākotnējam kolektīvajam ieguldītājam,
\n
i)ieguldītājiem ir piešķirtas savstarpējas tiesības piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, lai tie sniegtu mazumtirdzniecības pakalpojumus saskaņā ar pārredzamiem nosacījumiem, kuri norādīti kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā, it sevišķi tad, ja kolektīvie ieguldītāji ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par konkrētu ļoti augstas veiktspējas tīkla daļu izvēršanu. Ja ir izveidots kolektīvā ieguldījuma instruments, tas kolektīvajiem ieguldītājiem tieši vai netieši ļauj piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam uz devuma līdzvērtīguma pamata un saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp finansiālajiem nosacījumiem, kas atspoguļo dažāda līmeņa risku, kuru uzņēmušies atsevišķi kolektīvie ieguldītāji;
\n
4)tas atbilst nākotnes vajadzībām un veicina jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu;
\n
5)kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu publiskos vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad tiks uzsākta jaunā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršana.
\n
(5)Regulators var izvērtēt apņemšanos, ņemot vērā citus valstī esošus īpašus apstākļus, tirgus struktūru, kā arī citus kritērijus un apsvērumus, lai nodrošinātu piekļuvi potenciālajiem ieguldītājiem.
\n
(6)Regulators par tirgus pārbaudes rezultātiem un apņemšanos veic publisko konsultāciju.
\n
(7)Regulators pēc publiskās konsultācijas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū dara zināmus savus sākotnējos secinājumus, apsvērumus un nosacījumus, kurus plāno noteikt apņemšanās ieviešanai. Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var pārskatīt savu apņemšanos atbilstoši Regulatora secinājumiem un plānotajiem nosacījumiem.
\n
(8)Regulators ir tiesīgs ar lēmumu pilnībā vai daļēji apstiprināt apņemšanos, kā arī noteikt piemērojamos nosacījumus. Regulators ir tiesīgs noteikt termiņu, kurā apņemšanās ir saistoša. Regulatora noteiktais termiņš ir vismaz septiņi gadi. Regulatoram ir tiesības pagarināt minēto termiņu.
\n
(9)Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā Regulatora apstiprinātās apņemšanās ietekmi uz konkrēto tirgu, konkurenci un elektronisko sakaru komersantam noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators, veicot konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, nosūta arī apņemšanās apstiprināšanas lēmumu.
\n
(10)Regulators pārrauga un uzrauga apstiprinātās apņemšanās ievērošanu. Regulators ir tiesīgs pieprasīt, lai apņemšanās izteicējs sniedz Regulatoram ikgadējos ziņojumus par atbilstību šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem.
\n
89
\n
88. pantsKolektīvā ieguldījuma piedāvājums
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir tiesīgs piedāvāt apņemšanos un izteikt citam elektronisko sakaru komersantam kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums ir spēkā pēc tam, kad to ir apstiprinājis Regulators. Regulators apstiprina kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu, ja ir vismaz viens potenciālais ieguldītājs.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā iekļauj taisnīgus, samērīgus un vienlīdzīgas attieksmes noteikumus. Vienlīdzīgas attieksmes noteikumi nozīmē nevis to, ka potenciālajiem ieguldītājiem tiek piedāvāti pilnīgi vienādi noteikumi, bet gan to, ka piedāvāto noteikumu atšķirības ir pamatotas ar vienādiem, objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un prognozējamiem kritērijiem.
\n
(3)Kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam ir tiesības lūgt ieguldītāju pierādīt spēju veikt pakāpeniskus maksājumus, ņemot vērā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas posmus.
\n
(4)Regulators pieteicējam piemērotās speciālās prasības vērtē nākamajā tirgus analīzes kārtā. Regulators izvērtē nepieciešamību atcelt speciālās prasības attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla elementiem, kuri izvērsti, izmantojot kolektīvo ieguldījumu. Regulatoram ir tiesības nenoteikt regulēšanas atvieglojumus (speciālo prasību atcelšana), ja konkrētajā tirgū pastāv būtiskas konkurences problēmas, kuras ir iespējams atrisināt tikai ar regulējošu iejaukšanos.
\n
90
\n
89. pantsFunkcionālā nošķiršana
\n
(1)Regulators ir tiesīgs noteikt vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības (turpmāk — funkcionālā nošķiršana), ja tas secina, ka, nosakot speciālās prasības, tirgū nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci, un vienlaikus konstatē būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas vai tirgus darbības traucējumus saistībā ar atsevišķu piekļuves produktu nodrošināšanu vairumtirdzniecības tirgos. Neatkarīgā vienība nodrošina piekļuves produktus un elektronisko sakaru pakalpojumus visiem elektronisko sakaru komersantiem (tai skaitā citiem elektronisko sakaru komersantiem mātes komersantā) ar vienādiem nosacījumiem un termiņiem, cenu un elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.
\n
(2)Regulators pirms funkcionālās nošķiršanas pienākuma noteikšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī. Regulators iesniedz Eiropas Komisijai lēmuma projektu par funkcionālo nošķiršanu, kurā ietverta šāda informācija:
\n
1)pamatojums Regulatora secinājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu;
\n
2)novērtējums, ka pieņemamā laikposmā nav izredžu vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot infrastruktūras konkurenci;
\n
3)analīze par gaidāmo ietekmi uz Regulatoru, elektronisko sakaru komersantu, neatkarīgās vienības darbaspēku, elektronisko sakaru nozari kopumā un stimuliem veikt ieguldījumus elektronisko sakaru nozarē, kā arī uz sociālo un teritoriālo līdzvērtību, citām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;
\n
4)pamatojums, kāpēc šis pienākums būtu visefektīvākais līdzeklis konstatēto konkurences problēmu vai tirgus nepilnību novēršanai;
\n
5)nošķiršanas būtība un pakāpe, kā arī neatkarīgās vienības juridiskais statuss;
\n
6)neatkarīgās vienības aktīvi, tās sniegtie elektronisko sakaru pakalpojumi vai nodrošinātie produkti;
\n
7)pārvaldes kārtība, kas nodrošina neatkarīgās vienības personāla neatkarību un struktūru;
\n
8)prasība pildīt Regulatora noteiktās saistības;
\n
9)prasība nodrošināt procedūru caurskatāmību, jo īpaši attiecībā uz citiem elektronisko sakaru komersantiem;
\n
10)uzraudzības programma, kuras mērķis ir nodrošināt Regulatora noteikto saistību izpildi un kura ietver arī gada pārskata publiskošanu.
\n
(3)Pēc tam kad Eiropas Komisijai paziņots lēmuma projekts par funkcionālo nošķiršanu, kā arī pēc tā pieņemšanas Regulators veic ar konkrēto tirgu saistīto citu tirgu koordinētu analīzi un, pamatojoties uz šo analīzi, pārskata elektronisko sakaru komersantam piemērotās speciālās prasības.
\n
(4)Regulators elektronisko sakaru komersantam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot jebkuru speciālo prasību kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas atzīts par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijai paziņotu pienākumu.
\n
91
\n
90. pantsBrīvprātīga funkcionālā nošķiršana
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad veic kādu no šādiem pasākumiem:
\n
1)nodod savus piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu juridiskajai personai, kam ir cits īpašnieks;
\n
2)izveido neatkarīgu vienību, lai visiem mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem (arī šā elektronisko sakaru komersanta mazumtirdzniecības struktūrvienībām) nodrošinātu līdzvērtīgus piekļuves produktus.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants ziņo Regulatoram par visām izmaiņām šā panta pirmajā daļā norādītajos pasākumos, kā arī par pasākuma galarezultātu.
\n
(3)Lai nodrošinātu piekļuvi citiem elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos saskaņā ar šā likuma 87. panta pirmās daļas 3. punktu.
\n
(4)Regulators, veicot konkrētā tirgus analīzi, izvērtē plānotās nošķiršanas un apņemšanās ietekmi uz elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators konkrētā tirgus analīzi veic pēc neatkarīgās vienības darbības uzsākšanas tajā. Regulators vērtē nepieciešamību nošķirtajai neatkarīgajai vienībai uzlikt, grozīt vai atcelt speciālās prasības.
\n
(5)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru par jebkādām apstākļu izmaiņām, kas attiecas uz tā atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
\n
92
\n
91. pantsPāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad tas beigs savā elektronisko sakaru tīklā ekspluatēt vara dzīslu kabeļus, ko izmanto cits elektronisko sakaru komersants, balstoties uz Regulatora noteiktajām speciālajām prasībām vai citiem Regulatora noteiktajiem pienākumiem, vai tos aizstās ar optisko šķiedru kabeļiem. Elektronisko sakaru komersants kopā ar minēto informāciju iesniedz detalizētu pārejas grafiku un nosacījumus, kā arī informāciju par alternatīvu pakalpojumu tam elektronisko sakaru komersantam, kurš izmanto attiecīgo vara kabeli. Regulators ir tiesīgs noteikt nosacījumus, lai nodrošinātu pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem.
\n
(2)Regulators ir tiesīgs atcelt noteiktos pienākumus saistībā ar vara dzīslu kabeli, kura ekspluatāciju izbeidz vai kuru aizstāj, ja ir sniegts paziņojums saskaņā ar šā panta pirmo daļu un elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir nodrošinājis piekļuves prasītājam alternatīvu pakalpojumu, kas ļauj saņemt piekļuvi ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda bija pirms pārejas. Regulators pirms pienākumu atcelšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.
\n
93
\n
XIV nodaļa
\n
Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība
\n
92. pantsCiparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšana
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo galalietotāja tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju un ir sadarbspējīgi ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājam iespēju bez maksas un vienkāršā procesā pēc līguma beigām atdot atpakaļ ciparu televīzijas iekārtu, ja vien komersants nepierāda, ka tā ir pilnībā sadarbspējīga ar ciparu televīzijas pakalpojumiem, ko sniedz citi pakalpojuma sniedzēji.
\n
(3)Ciparu televīzijas iekārtas tiek uzskatītas par tādām, kas atbilst sadarbspējas prasībai, ja tās atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
\n
(4)Lai nodrošinātu galalietotājiem pieeju ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumiem un saistītajiem papildu pakalpojumiem, elektronisko sakaru komersantam pēc galalietotāja pieprasījuma ir pienākums nodrošināt piekļuvi elektronisko raidījumu aprakstiem un lietojumprogrammu saskarnei, ievērojot taisnīgus, vienlīdzīgus un samērīgus nosacījumus.
\n
94
\n
93. pantsCiparu televīzijas un ciparu radio galiekārtas sadarbspējas nodrošināšana
\n
(1)Galalietotāju iekārtas, ko pārdod, iznomā vai citādi dara pieejamas un kas paredzētas, lai uztvertu ciparu televīzijas signālus — apraidi, izmantojot zemes, kabeļu vai satelītu pārraides, un kas var atkodēt digitālus televīzijas signālus, spēj atkodēt digitālus televīzijas signālus saskaņā ar kopējo Eiropas vienoto kodēšanas algoritmu, ko piemēro atzīta Eiropas standartizācijas organizācija, un spēj skaidri rādīt pārraidītos signālus.
\n
(2)Televizoros ar integrētu ekrānu, kurus pārdod vai iznomā un kuru redzamā diagonāle ir lielāka par 30 centimetriem, ir iebūvēta vismaz viena atvērtās saskarnes ligzda, kas atbilst Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtam vai atzītam standartam vai industrijā plaši lietotai specifikācijai un ļauj vienkārši pieslēgt perifēras iekārtas, un spēj caurlaist attiecīgos digitālos televīzijas signālu elementus (arī informāciju par interaktīviem un ierobežotas piekļuves pakalpojumiem).
\n
(3)Automobiļu radiouztvērēji, kas integrēti jaunos M kategorijas transportlīdzekļos, kurus dara pieejamus tirgū vai iznomā, spēj uztvert un atskaņot zemes ciparu radio apraides pakalpojumus. Uztvērēji, kas atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst minētajai prasībai.
\n
95
\n
XV nodaļa
\n
Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē
\n
94. pantsDatu neizpaušana
\n
(1)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez galalietotāja piekrišanas neizpaust ziņas par galalietotāju, kā arī informāciju par tā saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām institūcijām un iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez galalietotāja piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.
\n
96
\n
95. pantsPersonas datu apstrādes drošība
\n
(1)Elektronisko sakaru komersants nosaka personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka obligātās prasības, ko elektronisko sakaru komersantam ir pienākums ievērot, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.
\n
97
\n
96. pantsPieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem
\n
(1)Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par galalietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, kā arī par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.
\n
98
\n
97. pantsNoslodzes datu apstrāde
\n
(1)Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā galalietotājs var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs bez iepriekšējas saskaņošanas ar galalietotāju apstrādāt noslodzes datus maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos un apmērā kompetento institūciju pieprasījumu izpildei un elektronisko sakaru komersantam normatīvajos aktos elektronisko sakaru jomā un patērētāju tiesību aizsardzības jomā noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā saistībā ar elektronisko sakaru tīkla pārvaldību un drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, krāpniecības novēršanu, galalietotājiem paredzētās informācijas sniegšanu un galalietotāju jautājumu izskatīšanu.
\n
(3)Noslodzes datu apstrāde elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos ir atļauta, ja galalietotājs, uz kuru šie dati attiecas, pirms noslodzes datu apstrādes ir devis piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Noslodzes datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.
\n
(4)Galalietotājam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.
\n
99
\n
98. pantsAtrašanās vietas datu apstrāde
\n
(1)Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.
\n
(2)Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.
\n
(3)Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar galalietotāja piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.
\n
(4)Pirms saņemta piekrišana atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.
\n
(5)Galalietotājs var atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.
\n
(6)Galalietotājam, kas piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.
\n
(7)Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tā pienākumu veikšanai un šo datu nodošanai minētajiem dienestiem.
\n
(8)Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu šā likuma 19. panta otrās daļas 12., 15. un 17. punktā minēto informāciju.
\n
(81)Lai novērstu krāpniecību vai citu prettiesisku darbību elektronisko sakaru tīklos, elektronisko sakaru komersantam, saņemot izsaukumu starpsavienojumā no ārvalstu operatora, ir pienākums apstrādāt galiekārtas atrašanās vietas datus, tostarp apstrādāt, saņemt un nodot citiem elektronisko sakaru komersantiem informāciju par galiekārtas atrašanos viesabonēšanā.
\n
(9)Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur valsts informācijas sistēmu — izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzi. Ministru kabinets nosaka izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzē iekļaujamās ziņas, ziņu iekļaušanas prasības un glabāšanas termiņus, kā arī uz ārkārtas gadījumiem reaģējošās institūcijas, kurām piešķir piekļuvi datubāzē iekļautajām ziņām.
\n
100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2024. un 05.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2026.)
\n
99. pantsSaglabājamo datu izmantošana un apstrāde
\n
(1)Saglabājamie dati tiek saglabāti un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā un kārtībā nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm.
\n
(2)Informācija par reģistrēta galalietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, interneta protokola (IP) adresi, galalietotāja identifikatoru vai pieslēguma numuru un galalietotāja atrašanās vietu tiek saglabāta un pēc pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodota Valsts policijai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību administratīvā pārkāpuma lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu, pārveidošanu vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
(4)Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību.
\n
(6)Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka saglabājamie dati ir pieprasīti vai nodoti šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
\n
(7)Saglabājamo datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.
\n
(8)Saglabājamie dati ir izdzēšami pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām, izņemot tos datus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir pieprasījušas līdz datu saglabāšanas termiņa beigām, bet kuri vēl nav sniegti, kā arī datus, kas turpmāk nepieciešami pakalpojumu sniegšanai, maksas uzskaitei par sniegtajiem pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai.
\n
101
\n
100. pantsSaglabājamie dati, sniedzot numuratkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus
\n
(1)Publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
\n
1)izsaucēja pieslēguma numurs;
\n
2)reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
\n
3)izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
\n
4)izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
\n
5)savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;
\n
6)elektronisko sakaru pakalpojuma veids.
\n
(2)Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
\n
1)izsaucēja pieslēguma numurs;
\n
2)reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
\n
3)izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
\n
4)izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;
\n
5)savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;
\n
6)elektronisko sakaru pakalpojuma veids;
\n
7)izsaucēja numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);
\n
8)izsaucēja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);
\n
9)izsauktā pieslēguma numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);
\n
10)izsauktā pieslēguma numura galalietotāja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);
\n
11)izsaucēja pieslēguma numura galalietotāja identitātes moduļa identifikators (SIM);
\n
12)attiecībā uz priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, kas nav reģistrēts galalietotājs, — sākotnējais pakalpojuma aktivizācijas datums un laiks un aktivizācijas vietas identifikators (piemēram, šūnas ID);
\n
13)mobilo sakaru galiekārtas atrašanās vietas identifikators (piemēram, šūnas ID) savienojuma sākumā;
\n
14)dati, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID) atrašanās vietas datu saglabāšanas perioda laikā.
\n
102
\n
101. pantsSaglabājamie dati, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus
\n
Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:
\n
1)reģistrētā galalietotāja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums un reģistrācijas numurs);
\n
2)publiskajā elektronisko sakaru tīklā ieejošam savienojumam piešķirtā (ārējā) interneta protokola (IP) adrese vai pieslēguma numurs;
\n
3)tā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta IP adrese vai pieslēguma numurs;
\n
4)balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), saņēmēja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs) vai pieslēguma numurs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;
\n
5)paredzētā izsaukuma saņēmēja — reģistrētā galalietotāja — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
\n
6)interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai kopā ar interneta protokola (IP) dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;
\n
7)elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators.
\n
103
\n
102. pantsIzsaucošā un izsaucamā pieslēguma numura identifikācijas ierobežojumi
\n
(1)Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.
\n
(2)Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.
\n
(3)Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā pieslēguma numura identifikācijas.
\n
(4)Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības pieprasīt, lai operators nodrošina to izsaukumu noraidīšanu, kuru galalietotāji ir aizlieguši izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju.
\n
(5)Izsauktā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā pieslēguma numura identifikāciju izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam.
\n
(6)Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē galalietotāju par to, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā pieslēguma numura identifikācija, un sniedz galalietotājam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.
\n
(7)Balss sakaru pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 97. pantā noteiktās tiesības.
\n
(8)Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās tiesības netiek nodrošinātas, ja izsaucamā pieslēguma numura galalietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Gāzes avārijas dienests vai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
\n
104
\n
103. pantsIzsaukuma pāradresācija
\n
Galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz galalietotāja galiekārtu.
\n
105
\n
XVI nodaļa
\n
Kompetento iestāžu tiesības un pienākumi
\n
104. pantsDatu valsts inspekcijas tiesības
\n
(1)Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību elektronisko sakaru, personas datu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt noslodzes datus.
\n
(2)Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt statistisko informāciju par šā likuma 99. panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
\n
106
\n
105. pantsPatērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības
\n
(1)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.
\n
(2)Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
\n
(3)Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus par galalietotāju:
\n
1)nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona vai personu apvienība;
\n
2)vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;
\n
3)galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.
\n
(4)Pēc pieprasījuma saņemšanas elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt tā rīcībā esošos noslodzes datus.
\n
(5)Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
\n
107
\n
106. pantsLatvijas Bankas tiesības
\n
(1)Finanšu tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Latvijas Bankai ir tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt noslodzes datus, kas minēti šā likuma 100. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā, kā arī datus, kas minēti šā likuma 101. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka noslodzes dati pieprasīti vai nodoti Latvijas Bankai, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem noslodzes dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
(4)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Banka pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
\n
108 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2025.)
\n
107. pantsInformācijas sniegšana civillietās
\n
(1)Elektronisko sakaru komersantam pēc tiesas pieprasījuma ir pienākums nodrošināt informācijas sniegšanu par tā reģistrētā galalietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikators vai pieslēguma numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskartās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.
\n
(2)Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto, pēc prasības celšanas un tiesas pieprasījuma elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas sniegšanu arī par noslodzes datiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā un kuru izpaušanu lietā tiesa atzinusi par pieļaujamu, samērojot to ar personas tiesībām uz tās datu aizsardzību.
\n
(3)Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
109
\n
108. pantsInformācijas sniegšana oficiālās statistikas nodrošināšanai
\n
(1)Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes izstrādāto metodoloģiju apstrādāt datus par savienojuma sākuma datumu un laiku, elektronisko sakaru pakalpojuma veidu, izsaucēja pieslēguma numura starptautisko mobilā galalietotāja identitātes identifikatoru (IMSI), datus, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID), un sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei anonimizētus apstrādes rezultāta datus, viesabonēšanas gadījumā — anonimizētus datus par abonenta valsti. Elektronisko sakaru komersants neapstrādā tādus galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu datus, kas atrodas Aizsardzības ministrijas iepriekš noteiktos militārajos objektos vai teritorijās militāro mācību laikā.
\n
(2)Metodoloģijas, atbilstoši kurai elektronisko sakaru komersants apstrādā un iesniedz šā panta pirmajā daļā paredzēto informāciju, izstrādei un pilnveidei Centrālā statistikas pārvalde ir tiesīga reizi gadā pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants apstrādā galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un sniedz tai apstrādes rezultātu, kas satur pseidonimizētus atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu galiekārtas pseidonimizētus identifikatorus.
\n
(3)Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju telefona numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam personu izlases sarakstam. Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, un komersantam ir pienākums triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju tālruņu numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu izlases sarakstam un datu nodošanas kārtībai.
\n
(4)Centrālā statistikas pārvalde nodrošina elektronisko sakaru komersantam pašizmaksās balstītu samaksu par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās pieprasītās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka Centrālās statistikas pārvaldes un elektronisko sakaru komersanta, kā arī Aizsardzības ministrijas un elektronisko sakaru komersanta savstarpējās sadarbības formu, saturu un kārtību šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu izpildei.
\n
110
\n
109. pantsIzložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības
\n
111 (Izslēgts ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)
\n
110. pantsValsts ieņēmumu dienesta tiesības
\n
(1)Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu un nodevu iekasēšanas un kontroles jomā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt par galalietotāju šādus noslodzes datus, ja attiecīga informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama:
\n
1)nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona;
\n
2)vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;
\n
3)galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.
\n
(11)Lai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam uzraudzītu personu dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt šā panta pirmajā daļā minētos noslodzes datus par galalietotāju, kurš izmantojis Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja tīmekļvietni, ja attiecīgā informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama.
\n
(2)Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.
\n
(3)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienestam likumā \"Par nodokļiem un nodevām\" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:
\n
1)domēna vārda atslēgšanu;
\n
2)lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;
\n
3)to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(5)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(6)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārda vai interneta protokola (IP) adreses piekļuves ierobežošanu tiek pildīts.
\n
(7)Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta piektajā daļā minētā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ierobežojis piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
\n
(8)Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, augstākā līmeņa domēna \".lv\" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā ierobežo piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(9)Šā panta piektajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(10)Elektronisko sakaru komersants, izpildot šā panta astotajā daļā noteikto prasību, vienlaikus pāradresē galalietotāju uz Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietni, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību.
\n
(11)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sagatavo un paziņo augstākā līmeņa domēna \".lv\" reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, kā arī minētajā lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma paziņošanas un izpildes veidu un darbības termiņu.
\n
(12)Elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešajām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā.
\n
112 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)
\n
111. pantsVeselības inspekcijas tiesības
\n
(1)Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Veselības inspekcijas pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Veselības inspekcijas pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.
\n
(2)Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
\n
113
\n
112. pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības
\n
(1)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, un liegt piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(2)Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatē, ka Latvijas teritorijā ir pieejama tīmekļvietne, kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tā pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu triju dienu laikā pārtraukt tīmekļvietnē popularizēt vai pārdot šajā pantā minētās iekārtas vai piekļuves tiesības.
\n
(3)Ja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktajā termiņā šā panta otrajā daļā minētajā tīmekļvietnē netiek pārtraukta tādu iekārtu vai piekļuves tiesību, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, popularizēšana vai pārdošana, tad Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi šādai tīmekļvietnei, un liegt piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(4)Pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, augstākā līmeņa domēna \".lv\" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants ierobežo piekļuvi tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
\n
(5)Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(6)Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu tādai Latvijas Republikā pieejamai tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, vai kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.
\n
(7)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.
\n
114
\n
XVII nodaļa
\n
Administratīvie pārkāpumi elektronisko sakaru jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
\n
113. pantsPārkāpumi radiosakaru jomā
\n
(1)Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(2)Par radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.
\n
(3)Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(4)Par koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(5)Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(6)Par tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgos radiotraucējumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(7)Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai vai nodrošināt iespēju pieslēgties radioiekārtas raidīšanas un uztveršanas traktam, lai pārbaudītu radioiekārtas darbības tehniskos parametrus, vai par atteikšanos nodrošināt iespēju apskatīt radioiekārtu un tai pievienotās ierīces vai programmatūru, kura nodrošina radioiekārtas darbību vai parametru ieregulēšanu, vai par radioiekārtu lietošanas un uzraudzības normatīvo aktu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(8)Par tādu radioiekārtu lietošanu, kuras rada kaitīgos radiotraucējumus kuģošanas, gaisa vai dzelzceļa satiksmes drošības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai cilvēku dzīvības, veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai izmantotajām sakaru iekārtām, vai par šādu radioiekārtu darbības nepārtraukšanu pēc pieprasījuma piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(9)Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai radiotraucējumu radīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
\n
115
\n
114. pantsNelikumīgas darbības ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai
\n
Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
\n
116
\n
115. pantsPatvaļīga pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam
\n
Par patvaļīgu pieslēgšanos publiskajam elektronisko sakaru tīklam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
117
\n
116. pantsDatu plūsmas ātrumu un datu apjomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana
\n
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz datu plūsmas ātrumu vai datu apjomu, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
118
\n
117. pantsPiekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšana, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu
\n
Par piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
119
\n
118. pantsGalalietotāja tiesību pārkāpšana elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu
\n
Par galalietotāja tiesību pārkāpšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
120
\n
119. pantsSpeciālo prasību un citu saistību pārkāpšana
\n
Par speciālo prasību un citu saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
121
\n
120. pantsVispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana
\n
Par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
122
\n
121. pantsPublisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana
\n
(1)Par publisko elektronisko sakaru tīklu vai to infrastruktūras būvju bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
\n
(2)Par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
\n
123
\n
122. pantsViesabonēšanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana
\n
Par normatīvo aktu pārkāpšanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
124
\n
123. pantsIerobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšana
\n
Par ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšanu vai pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
125
\n
124. pantsUniversālā pakalpojuma saistību pārkāpšana
\n
Par universālā pakalpojuma saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
\n
126
\n
125. pantsKompetence administratīvo pārkāpumu procesā
\n
(1)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 113. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
\n
(2)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 116., 117., 118., 119., 120., 122., 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Regulators.
\n
(3)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 114. un 121. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
\n
(4)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 115. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.
\n
127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2025.) Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Elektronisko sakaru likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23. nr.; 2005, 12. nr.; 2006, 24. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 206. nr.; 2011, 88. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 17., 60. nr.; 2015, 222., 251. nr.; 2016, 108., 241. nr.; 2017, 70., 132. nr.; 2018, 97. nr.; 2019, 75. nr.; 2020, 21., 181.A nr.).
\n
128 2. Līdz šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
\n
1)Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumi Nr. 591 \"Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos\";
\n
2)Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 \"Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām\";
\n
3)Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr. 619 \"Noteikumi par zudušu identificējamu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datubāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu\";
\n
4)Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 820 \"Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, Konkurences padome, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, un kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu\";
\n
5)Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1151 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)\";
\n
6)Ministru kabineta 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē\";
\n
7)Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 93 \"Noteikumi par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību un tehniskajām prasībām to darbībai\";
\n
8)Ministru kabineta 2011. gada 9. augusta noteikumi Nr. 627 \"Obligātās prasības, kas jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību\";
\n
9)Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 45 \"Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi\";
\n
10)Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 271 \"Noteikumi par izsaucēja — izsaucošās elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas — atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu\";
\n
11)Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 291 \"Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām\";
\n
12)Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 306 \"Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus\";
\n
13)Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 366 \"Augstākā līmeņa domēna \".lv\" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība\";
\n
14)Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 360 \"Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi\";
\n
15)Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 529 \"Radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība\";
\n
16)Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumi Nr. 261 \"Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu\";
\n
17)Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra instrukcija Nr. 1 \"Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība\";
\n
18)Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 828 \"Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu\";
\n
19)Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumi Nr. 87 \"Valsts akciju sabiedrības \"Elektroniskie sakari\" publisko maksas pakalpojumu cenrādis\".
\n
129 3. Regulators līdz 2023. gada 21. decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu.
\n
130