326.1.2. mainījies telpu vai telpu grupu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;
\n326.1.3. iebūvēti elementi (piemēram, stacionārās krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, kolonnas), kas ietekmē ēkas kopējo platību;
\n326.1.4. apvienotas vai sadalītas telpas vai telpu grupas;
\n326.2. mainīts ēkas galvenais lietošanas veids atbilstoši projekta dokumentācijai;
\n326.3. rekonstrukcijā (vienkāršotā rekonstrukcijā) vai renovācijā mainīto telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars ēkā ietekmē iepriekš noteikto ēkas galveno lietošanas veidu un ēkas tipu;
\n326.4. mainījušies ēkas pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta seguma materiāli;
\n326.5. nepieciešams konstatēt:
\n326.5.1. patvaļīgas būvniecības pazīmes vai to neesību;
\n326.5.2. ēkas neesības faktu;
\n326.6. ierosinātājs vēlas pārliecināties par ēkas kadastrālās uzmērīšanas datu atbilstību faktiskajam stāvoklim.
\n328 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 327. Ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta sastādīta digitālā veidā un ēkas kadastrālās uzmērīšanas dati tiek aktualizēti:
\n327.1. izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus;
\n327.2. papildina būvju lietu ar jauniem dokumentiem.
\n329 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 328. Ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas dokumenti sastādīti manuālā veidā un:
\n328.1. tiek veikta kadastrālā uzmērīšana visai ēkai, izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus, grafiskos materiālus sastādot digitālā veidā;
\n328.2. tiek veikta kadastrālā uzmērīšana atsevišķai telpu grupai:
\n328.2.1. digitālā veidā sastāda telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
\n328.2.2. papildina par ēku sastādīto būvju lietu ar aktualizētu telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu.
\n330 329. Ja rekonstrukcijā (vienkāršotā rekonstrukcija) vai renovācijā mainīto telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars ēkā ietekmē iepriekš noteikto ēkas galveno lietošanas veidu, Valsts zemes dienests kadastra informācijas sistēmā maina ēkas galveno lietošanas veidu un ēkas tipu atbilstoši Būvju klasifikācijai.
\n331 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 330. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 332 331. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 333 5.11. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana 332. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 334 333. Būvju kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām inženierbūves iedala:
\n333.1. lineāras formas (horizontāli novietotas) inženierbūvēs:
\n333.1.1. ielas un autoceļi;
\n333.1.2. dzelzceļi;
\n333.1.3. pilsētas sliežu ceļi (turpmāk - tramvaju ceļi);
\n333.1.4. lidlauku skrejceļi;
\n333.1.5. tilti un estakādes;
\n333.1.6. tuneļi;
\n333.1.7. naftas un gāzes cauruļvadi;
\n333.1.8. ūdens cauruļvadi;
\n333.1.9. sakaru līnijas;
\n333.1.10. elektroenerģijas pārvades līnijas;
\n333.1.11. gāzapgādes cauruļvadi;
\n333.1.12. ūdensapgādes cauruļvadi;
\n333.1.13. notekūdeņu cauruļvadi;
\n333.1.14. elektrokabeļi un sakaru kabeļi;
\n333.2. punktveida inženierbūvēs (piemēram, torņi, masti, ostu būves, dambji, elektrostaciju būves, sporta un atpūtas būves).
\n335 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 334. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 336 335. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā izmanto:
\n335.1. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;
\n335.2. datus no kadastra informācijas sistēmas;
\n335.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.
\n337 336. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos būvi raksturojošos datus (izņemot ar fotoaparatūru vai citu aparatūru iegūtos datus) ieraksta inženierbūves novietojuma skicē.
\n338 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 337. Inženierbūves nosaukumu norāda uzmērītājs, pamatojoties uz īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem un projekta dokumentāciju.
\n339 338. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ietver:
\n338.1. apsekošanu;
\n338.2. uzmērīšanu;
\n338.3. inženierbūves novietojuma skices sastādīšanu;
\n338.4. informācijas iegūšanu par būvi;
\n338.5. būves attēlu iegūšanu ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;
\n338.6. inženierbūves plāna sastādīšanu;
\n338.7. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu;
\n338.8. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190);
\n338.9. inženierbūves datu reģistrāciju vai aktualizāciju šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.
\n340 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 339. Pazemes un zemūdens inženierbūvei būvniecībā izmantotos konstruktīvo elementu materiālus nosaka pēc šādiem ierosinātāja iesniegtiem dokumentiem:
\n339.1. būvprojekta;
\n339.2. akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā;
\n339.3. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n339.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n339.5. inženierbūves reģistrācijas apliecības;
\n339.6. inženierbūves pases.
\n341 340. Inženierbūvei, kurai ir pazemes vai zemūdens daļa un kurai bez konstrukcijas atsegšanas to nevar uzmērīt, uzmēra tikai virszemes daļas.
\n342 341. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 343 342. Inženierbūvju kadastrālajā uzmērīšanā nodrošina šajos noteikumos noteiktās precizitātes prasībām atbilstošus mērījumus, kas nepieciešami inženierbūves raksturojošo apjoma rādītāju iegūšanai saskaņā ar šo noteikumu 41.pielikumu.
\n344 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 343. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 345 5.12. Inženierbūves ārējās kontūras, sastāva noteikšana un uzmērīšana apvidū 344. Apsekojot inženierbūvi, precizē informāciju par:
\n344.1. inženierbūves ārējo kontūru un sastāvu;
\n344.2. inženierbūvi sadalošo inženierbūvju un (vai) ēku atrašanās vietu.
\n346 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 345. Virszemes inženierbūvei uzmēra un nosaka tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē.
\n347 346. Virszemes, pazemes un zemūdens inženierbūvei vai inženierbūves virszemes, pazemes vai zemūdens daļai ārējās kontūras atrašanās vietu nosaka pēc ierosinātāja iesniegtā noteiktā kārtībā akceptētā būvprojektā esošās informācijas.
\n348 347. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 349 348. Ja kadastrāli uzmērāmās inženierbūves kontūras robežās atrodas cita inženierbūve, par kuru nav iesniegts ierosinātāja pieprasījums tās kadastrālajai uzmērīšanai, kadastrālo uzmērīšanu šai inženierbūvei neveic. Ēkas iekšējās kontūras robežās un uz ēkas jumtiem esošām iekārtām kadastrālo uzmērīšanu neveic. Ēkas un inženierbūves atdalošā robeža ir ēkas ārējās sienas ārējā mala.
\n350 349. Ja lineāras formas inženierbūve izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvās teritorijas robežu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.
\n351 350. Autoceļus, dzelzceļus, ielas, tramvaju ceļus, ja to turpinājums ir tilts, viadukts vai ceļa pārvads, pa tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo krasta balstu ārējo malu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.
\n352 351. Ja lineāras formas inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus būvi.
\n353 352. Kanālu pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus (krastmalas) nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.
\n354 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 353. Autoceļa, dzelzceļa un ielas ārējo kontūru nosaka, uzmērot ceļa, dzelzceļa vai ielas klātnes ārējās kontūras.
\n355 354. Cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet uzmēra attiecīgās inženierbūves viduspunktu atrašanās vietu.
\n356 355. Punktveida inženierbūvēm ārējo kontūru nosaka, uzmērot attiecīgās inženierbūves ārējās kontūras, ieskaitot torņu un mastu atsaišu atrašanās vietu.
\n357 356. Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka, uzmērot laidumu ārējo malu vertikālās projekcijas horizontālā plaknē atrašanās vietu, ko atdala no autoceļa, dzelzceļa vai ielas galējo balstu ārējās malas.
\n358 357. Tramvaja ceļam ārējo kontūru nosaka, uzmērot tramvaja ceļa klātnes seguma atrašanās vietu. Ja tramvaja ceļa klātne ir no tāda paša materiāla kā ceļa vai ielas brauktuve, tramvaja ceļa klātnes ārējo kontūru pieņem 0,5 m platumā no sliežu ārējās malas.
\n359 358. Inženierbūves sastāvu nosaka, apkopojot ierosinātāja iesniegtajos dokumentos un uzmērīšanā iegūto informāciju par inženierbūves konstruktīvajiem elementiem - pamatiem, sienām, laidumiem, balstiem, stumbriem, sijām, pārsegumiem, jumtiem, virsbūvēm, segumiem vai pārklājumu - un tos raksturojošiem rādītājiem.
\n360 359. Lineāras formas inženierbūvēm uzmēra:
\n359.1. attālumus, pēc kuriem var attēlot inženierbūves daļu savstarpējo izvietojumu;
\n359.2. attālumus, pēc kuriem var noteikt inženierbūves daļu materiāla maiņas vietas;
\n359.3. platumu inženierbūvei, kurai nosaka ārējo kontūru, – sākumā, beigās un vietās, kur platums mainās vairāk nekā par 10 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu.
\n361 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 360. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 362 360.1 Inženierbūvē esošās iekštelpas kadastrāli uzmēra un attēlo inženierbūves plānā saskaņā ar šo noteikumu 314. un 376.punktā minētajiem nosacījumiem. Inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda vienu vai vairākus būvju klasifikācijas ēku sekcijā esošos telpu grupu lietošanas veidus atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai projekta (būvniecības) dokumentācijai vai pašvaldības izziņai. Ja Valsts zemes dienesta rīcībā nav šādu dokumentu, inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda telpu grupu lietošanas veidu \"1274 – Cita iepriekš neklasificēta telpu grupa\".
\n363 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 360.2 Inženierbūvei galveno lietošanas veidu nosaka vai maina, to aprēķinot atbilstoši Būvju klasifikācijas prasībām, izmantojot šo noteikumu 7.punktā norādītos dokumentus.
\n364 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 360.3 Veicot inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, inženierbūvju tipus piemēro atbilstoši Būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā norādītos dokumentus. Saskaņā ar Būvju klasifikācijas skaidrojošām piezīmēm tipu \"24200601 – Kultūrvēsturiskas inženierbūves\" piemēro tikai pieminekļiem, monumentiem un to ansambļiem. Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošie apjoma rādītāji vai materiāli (piemēram, cauruļvadam – dažādi diametri, ceļam – dažādi segumi), katrai tās daļai ir piemērojams inženierbūves tips no vienas tipu grupas.
\n365 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 361. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 366 362. Inženierbūves daļas konkrētajā inženierbūvē numurē ar cipariem intervālā no 0001 līdz 9999. Aktualizējot inženierbūves datus, saglabā iepriekš piešķirtos inženierbūves daļu numurus.
\n367 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 363. Informāciju par inženierbūves daļām ieraksta un attēlo inženierbūves novietojuma skicē un inženierbūves plānā.
\n368 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 364. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 369 5.13. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas grafisko materiālu sastādīšana 365. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā sastāda:
\n365.1. inženierbūves novietojuma skici;
\n365.2. inženierbūves plānu.
\n370 366. Inženierbūves novietojuma skicē attēlo kadastrāli uzmērāmās inženierbūves ārējo kontūru. Skici sastāda uz vienas vai vairākām A3 vai A4 formāta lapām.
\n371 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 367. Inženierbūves novietojuma skici sastāda uz:
\n367.1. topogrāfiskās kartes izdrukas kopijas, ja inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām;
\n367.2. kadastra kartes kopijas (kadastra kartes izdruka, kas savietota ar ortofoto karti);
\n367.3. zemes robežu plāna kopijas vai situācijas plāna kopijas, ja inženierbūve pilnībā atrodas zemes vienības robežās.
\n372 368. Inženierbūves novietojuma skices sastādīšanai papildus drīkst izmantot šādus materiālus:
\n368.1. būves projekta kopijas;
\n368.2. pilsētā un citā apdzīvotā vietā - topogrāfiskos plānus, inženiertīklu plānus (kopijas) M 1 : 500 - 1 : 2000;
\n368.3. lauku teritorijā - topogrāfiskos plānus, inženiertīklu plānus (kopijas) M 1 : 500 - 1 : 5000.
\n373 369. Inženierbūves novietojuma skicē attēlo:
\n369.1. inženierbūves ārējo kontūru vai inženierbūves atrašanās vietu, izmantojot apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam;
\n369.2. inženierbūves daļu kontūru;
\n369.3. shematiski augšējā labajā stūrī - inženierbūves izvietojumu administratīvajā teritorijā vai zemes vienības robežās.
\n374 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 370. Ja inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, inženierbūves novietojuma skicē papildus šo noteikumu 369.punktā minētajai informācijai, ierakstot to nosaukumus, attēlo inženierbūves tuvumā esošos:
\n370.1. upes un ezera krasta posmus;
\n370.2. dzelzceļus un autoceļus;
\n370.3. apdzīvoto vietu teritorijās - ielas.
\n375 371. Inženierbūves novietojuma skicē norāda:
\n371.1. būves kadastra apzīmējumu;
\n371.2. inženierbūves nosaukumu;
\n371.3. inženierbūves daļas numuru;
\n371.4. inženierbūves daļas nosaukumu;
\n371.5. inženierbūves un inženierbūves daļas izmērus;
\n371.6. inženierbūves un inženierbūves daļas materiālu;
\n371.7. patvaļīgas būvniecības pazīmes;
\n371.8. aprēķinu rezultātus;
\n371.9. administratīvo vienību nosaukumus.
\n376 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 372. Lineāras formas vai liela apjoma inženierbūvēm ar sarežģītu plānojumu (vairākas neregulāru daudzstūru vai lokveida ārējo kontūru formas) inženierbūves novietojuma skici sastāda vairākās daļās, lai nodrošinātu pietiekamu izšķiršanas spēju, un parāda inženierbūves shematisku sadalījumu daļās.
\n377 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 373. Inženierbūves apsekošanā iegūst inženierbūves attēlus tā, lai attēlā ietvertu:
\n373.1. punktveida inženierbūves kopskatu, ja to ir iespējams uzskatāmi vizualizēt vienā attēlā;
\n373.2. autoceļu, dzelzceļu, ielas un pazemes pārejas kopskatu;
\n373.3. autoceļu, dzelzceļu un ielu šķērsojošās estakādes kopskatu;
\n373.4. vietu, kurā lineārai inženierbūvei noteiktas būves piesaistes punktu koordinātas.
\n378 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 374. Inženierbūves plānu sastāda digitālā veidā (32.pielikums), izmantojot inženierbūves novietojuma skicē attēloto inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto un šo noteikumu 369. un 370.punktā, kā arī 371.1., 371.3. un 371.5.apakšpunktā noteikto informāciju. Rakstlaukumā ietver arī kadastrālās uzmērīšanas lietas lapas numuru.
\n379 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 375. Inženierbūves plānu sastāda mērogā 1 : 500, 1 : 1000, 1 : 2000, 1 : 5000 vai 1 : 10000 uz vienas vai vairākām A4 vai A3 formāta lapām, izvēloties atbilstošu mērogu, kas nodrošina nepieciešamo grafiskās informācijas izšķiršanas spēju.
\n380 376. Lai plānā uzskatāmi attēlotu visus nepieciešamos fragmentus, inženierbūves plāna mērogu var palielināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti.
\n381 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 5.14. Uzmērījumu precizitāte 377. Veicot inženierbūvju kadastrālo uzmērīšanu, nodrošina mērījumu un apjomu rādītāju precizitāti līdz 0,5 procentiem.
\n382 378. Mērījumus un apjomu rādītājus pieraksta ar šādu precizitāti:
\n378.1. ārējās kontūras izmērus - līdz 0,1 m;
\n378.2. inženierbūves garumu un platumu - līdz 0,1 m;
\n378.3. inženierbūves augstumu - līdz 0,5 m;
\n378.4. inženierbūves diametru - līdz 0,05 m;
\n378.5. inženierbūves laukumu - līdz 1 m2;
\n378.6. inženierbūves ietilpību un būvtilpumu - līdz 1 m3;
\n378.7. inženierbūves fizisko stāvokli - līdz 5 %;
\n378.8. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190).
\n383 5.15. Inženierbūves fiziskā stāvokļa noteikšana 379. Inženierbūves fiziskā stāvokļa procents raksturo inženierbūves vērtības samazinājumu procentos.
\n384 380. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 385 381. Inženierbūvēm fiziskā stāvokļa procentu nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 41.pielikumā norādīto inženierbūvju tipu vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu gados un aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu nosaka, pamatojoties uz inženierbūvē izmantotajiem materiāliem un konstruktīvajiem risinājumiem.
\n386 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 382. Inženierbūvei, kurai piemērots viens inženierbūves tips, fizisko stāvokli nosaka, izmantojot šādu formulu:I =Fx 100, kurNI - inženierbūves fiziskā stāvokļa procents;F - inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums gados no būves pieņemšanas ekspluatācijā līdz kadastrālās uzmērīšanas datumam;N - inženierbūves vidējais normatīvais kalpošanas ilgums gados.
\n387 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 384. Ja inženierbūves fiziskais stāvoklis aprēķināts lielāks par 70 %, pieņem, ka inženierbūves fiziskais stāvoklis ir 70 %.
\n388 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 385. Ja nav akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā, par inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu gados pieņem inženierbūves vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu.
\n389 386. Jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām inženierbūvēm par būves ekspluatācijā pieņemšanas gadu uzskata noteiktā kārtībā akceptētas būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu vai kadastrālās uzmērīšanas gadu, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu.
\n390 387. Inženierbūvei, kurai piemēroti vairāki inženierbūvju tipi, būves fiziskā stāvokļa procentu nosaka kā inženierbūvē ietilpstošo inženierbūves daļu nolietojumu, ņemot vērā katras inženierbūves daļas īpatsvaru inženierbūves kopējā vērtībā:387.1. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja kopējo vērtību, izmantojot šādu formulu:Vizm = Vien.daudz x Mervizm, kurVizm – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;Vien.daudz – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja vienību daudzums;Merv.izm – atsevišķam inženierbūves apjoma rādītājam noteikta inženierbūves daļas vērtība;387.2. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja īpatsvaru, izmantojot šādu formulu:Izmipatsv =Vizm x 100, kurΣVizmIzmipatsv – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja īpatsvars;Vizm – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;ΣVizm – atsevišķo inženierbūves apjoma rādītāju kopējo vērtību summa;387.3. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja vidējo normatīvo kalpošanas ilguma kopējo laika daļu, izmantojot šādu formulu:Nlaikad =Izmipatsv x N1, kur100Nlaikad – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja vidējā normatīvā kalpošanas ilguma kopējā laika daļa;Izmipatsv – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;N1 – inženierbūves tipa vidējais normatīvais kalpošanas ilgums;387.4. nosaka inženierbūves normatīvo kalpošanas ilgumu, izmantojot šādu formulu:N = ΣNlaikad, kurN – inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums;ΣNlaikad – atsevišķo inženierbūves apjoma rādītāju vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu kopējā laika daļu summa;387.5. nosaka visas inženierbūves fizisko stāvokli, izmantojot šādu formulu:I =Fx 100, kurNI – inženierbūves fiziskā stāvokļa procents;F – inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums gados no būves pieņemšanas ekspluatācijā līdz kadastrālās uzmērīšanas brīdim;N – inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums gados.(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 5.15.1 Inženierbūves datu reģistrācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām(Nodaļa MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 387.1 Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas inženierbūves vai tādas kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves, kurai nevar aprēķināt inženierbūves kadastrālo vērtību (kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti inženierbūves apjoma rādītāji), īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, lietotājs ierosina inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju. Ierosinot šādas inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju, tās īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, lietotājs Valsts zemes dienestā iesniedz iesniegumu un inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums), kā arī uzrāda šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētos dokumentus.
\n391 387.2 Ierosinātājs aizpilda inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 40. un 41.pielikumu:
\n387.21. aizpildot atsevišķu deklarāciju par katru dabā esošo inženierbūvi;
\n387.22. ievērojot šo noteikumu 333.1.apakšpunktā norādīto lineāras formas inženierbūvju sadalījumu atsevišķās inženierbūvēs atbilstoši šo noteikumu 349. un 350.punktā paredzētajiem nosacījumiem;
\n387.23. uzrādot tiltus, viaduktus un ceļa pārvadus kā atsevišķas inženierbūves un nedalot tās pa administratīvās teritorijas robežu divās inženierbūvēs.
\n392 387.3 Veicot inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju, Valsts zemes dienests neveic tās apsekošanu apvidū, neizgatavo grafiskos materiālus un nenosaka patvaļīgas būvniecības pazīmes.
\n393 387.4 Valsts zemes dienests nereģistrē šo noteikumu 245.punktā minētos objektus un ēku iekšējās kontūras robežās vai uz ēku jumtiem esošos objektus.
\n394 387.5 Izmantojot ierosinātāja iesniegtos vai uzrādītos dokumentus un inženierbūves datu deklarācijā norādīto informāciju, Valsts zemes dienests:
\n387.51. nosaka inženierbūves fizisko stāvokli saskaņā ar šo noteikumu 382., 383. un 384.punktu, ņemot vērā šo noteikumu 41.pielikumā norādīto inženierbūvju normatīvo kalpošanas ilgumu;
\n387.52. kadastra informācijas sistēmā reģistrē šādus inženierbūves datus:
\n387.52.1. kadastra apzīmējumu;
\n387.52.2. nosaukumu;
\n387.52.3. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas inženierbūve;
\n387.52.4. galveno lietošanas veidu un tipu saskaņā ar inženierbūves datu deklarāciju un Būvju klasifikāciju;
\n387.52.5. inženierbūves datu deklarācijas sagatavošanas datumu (būves apsekošanas datuma vietā);
\n387.52.6. apjoma rādītāju veidus, apjomus un mērvienības;
\n387.52.7. fizisko stāvokli;
\n387.52.8. ekspluatācijas uzsākšanas gadu.
\n395 387.6 Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un izsniedz ierosinātājam apliecinājumu par inženierbūves datu reģistrāciju kadastra informācijas sistēmā.
\n396 387.7 Valsts zemes dienests ierosinātāja iesniegumu par inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju nepieņem vai, ja ierosinātāja iesniegums ir pieņemts, pārtrauc inženierbūves datu reģistrāciju un sagatavo lēmumu par atteikšanos izpildīt pasūtījumu, ja:
\n387.71. kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts deklarācijā norādītais zemes vienības kadastra apzīmējums;
\n387.72. inženierbūves datu deklarācija nav aizpildīta atbilstoši šo noteikumu prasībām;
\n387.73. inženierbūves datu deklarācija iesniegta par šo noteikumu 245.punktā norādītajiem objektiem;
\n387.74. ierosinātājs iesniegumu datu aktualizācijai iesniedzis par tādu kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvi, kurai ir aprēķināta kadastrālā vērtība.
\n397 5.16. Būves punkta koordinātu noteikšana 388. Būvi un tajā esošās telpu grupas piesaista LKS-92 koordinātu sistēmai, nosakot būves punkta koordinātas. Būves punkts ir ēkas un punktveida inženierbūves apbūves laukuma kontūras iekšpusē brīvi izvēlēts punkts, kuram nosaka koordinātas. Lineāras formas inženierbūvei koordinātas nosaka inženierbūves sākumā un beigās.
\n398 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 389. Būves punkta koordinātu noteikšanai šādā hierarhiskā secībā izmanto:
\n389.1. kadastra karti;
\n389.2. topogrāfisko karti;
\n389.3. ortofoto karti.
\n399 5.17. Dabā neesošu būvju fakta konstatēšana 390. Ja kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā reģistrētas būves ārējā apsekošanā konstatē, ka nav saglabājies neviens būves konstruktīvais elements vai ir saglabājušās tikai atsevišķu konstruktīvo elementu daļas, pēc kurām nav iespējams noteikt būves apjoma rādītājus, kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs sastāda aktu par būves neesību (34.pielikums). Aktu par būves neesību paraksta kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs un ierosinātājs.
\n400 391. Aktu par būves neesību sastāda divos eksemplāros. Vienu ievieto būvju lietā, bet otru izsniedz ierosinātājam.
\n401 392. Ja ierosinātājs nav parakstījis aktu par būves neesību, tā abus eksemplārus ievieto būvju lietā.
\n402 5.18. Darba pārtraukšanas kārtība 393. Būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc šādos gadījumos:
\n393.1. ja ierosinātājs uzmērītājam nenodrošina iekļūšanu objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;
\n393.2. ja uzmērītājs apsekošanas laikā konstatē, ka:
\n393.2.1. nav saglabājušies konstruktīvie elementi, pēc kuriem nosaka uzmērāmā objekta apjoma rādītājus;
\n393.2.2. uzmērāmā objekta stāvoklis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošības tehnikas un (vai) sanitārajām normām;
\n393.3. ja ierosinātājs nav uzrādījis virszemes, pazemes vai zemūdens inženierbūves vai inženierbūves virszemes, pazemes vai zemūdens daļas kadastrālajai uzmērīšanai noteiktajā kārtībā akceptētu būvprojektu vai citu šo noteikumu 7.2.2., 7.2.3., 7.2.4. un 7.2.5.apakšpunktā minēto dokumentu, kurā norādīti inženierbūves vai tās daļu apjoma rādītāji saskaņā ar šo noteikumu 41.pielikumu.
\n403 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 394. Par būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbu pārtraukšanu uzmērītājs sastāda darbu pārtraukšanas aktu (35.pielikums) divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru izsniedz ierosinātājam, otrs eksemplārs paliek Valsts zemes dienestā. Aktu paraksta uzmērītājs un ierosinātājs.
\n404 (MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 395. Ja ierosinātājs nenodrošina iekļūšanu objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu vai neparaksta darbu pārtraukšanas aktu, Valsts zemes dienests nosūta darbu pārtraukšanas aktu ierosinātājam ierakstītā vēstulē uz ierosinātāja iesniegumā norādīto adresi.
\n405 396. Pēc tam kad sastādīts akts par darbu pārtraukšanu, būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc.
\n406 5.19. Patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšana un dzēšana 397. Patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatē:
\n397.1. būvei vai telpu grupai, kas uzbūvēta vai tiek būvēta, rekonstruēta vai renovēta bez akceptēta būvprojekta vai vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas;
\n397.2. ja ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta, vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas vai bez būvniecību uzraugošās institūcijas saskaņojuma (atļaujas) veiktajā pārbūvē mainīts:
\n397.2.1. logu vai durvju ailu izvietojums vai to izmēri;
\n397.2.2. ēkas apbūves laukums (vairāk par 5 %);
\n397.2.3. ēkas stāvu skaits;
\n397.2.4. telpu grupu iekšējo sienu izvietojums;
\n397.2.5. telpu sadalījums pa telpu grupām.
\n407 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 398. Lai konstatētu patvaļīgas būvniecības pazīmes, salīdzina būves (ēkas un inženierbūves) vai telpu grupas uzmērīšanā iegūtos datus ar iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā (tehniskajā inventarizācijā) iegūtajiem datiem vai būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas apstiprināto būvprojektu, vai normatīvajos aktos, kas regulē būvniecību, noteiktajā kartībā izsniegtu dokumentu. Ja dati nesakrīt, izdara attiecīgu atzīmi telpu izvietojuma skicē, norādot, kāda veida un kurā telpu grupā vai telpā ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Ja būve ir nonākusi īpašumā, pamatojoties uz dokumentiem, kas minēti likuma \"Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās\" 28.panta 6. un 8.punktā, un būve ir uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim, patvaļīgas būvniecības pazīmes netiek norādītas.
\n408 399. Patvaļīgas būvniecības pazīmes norāda ēkas, inženierbūves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā, atzīmējot, kāda veida un kurā telpā ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes.
\n409 (MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 400. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 410 401. Pēc attiecīgo saskaņojumu saņemšanas no būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas kadastra informācijas sistēmā anulē patvaļīgas būvniecības pazīmi.
\n411 (Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 5.20. Valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku kadastrālā uzmērīšana(Apakšnodaļa MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā) 401.1 Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz:
\n401.11. apliecinājumu, kurā iekļauj:
\n401.11.1. informāciju, ka ēka atbilst valsts noslēpuma objekta statusam;
\n401.11.2. ēkas nosaukumu;
\n401.11.3. informāciju par ēkas kopējo platību un tās sadalījumu pa stāviem;
\n401.12. pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā.
\n412 401.2 Kadastrālajā uzmērīšanā nosaka ēku raksturojošos rādītājus:
\n401.21. veicot ārējo apsekošanu;
\n401.22. izmantojot ierosinātāja iesniegtos dokumentus.
\n413 401.3 Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā mēra šo noteikumu 262.1., 262.2., 262.3., 262.4.apakšpunktā un 263.punktā minētos izmērus un ieraksta tos apbūves skicē.
\n414 401.4 Apbūves skices sagatavošanā izmanto šo noteikumu 265. un 266.punktā minētos dokumentus.
\n415 401.5 Augstumu mēra ēkas stūros no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta seguma un ārsienas turpinājuma krustpunktam.
\n416 401.6 Apbūves plānu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 279.punktā minētajām prasībām, nenorādot būves punkta koordinātas.
\n417 401.7 Ēkas apjoma aprēķinos ietilpst:
\n401.71. apbūves laukuma aprēķins (m2);
\n401.72. būvtilpuma aprēķins (m3).
\n418 401.8 Apbūves laukuma aprēķinu veic atbilstoši šo noteikumu 281.punktā minētajām prasībām.
\n419 401.9 Būvtilpumu aprēķina, reizinot apbūves laukumu ar augstumu.
\n420 401.10 Ēkas fizisko stāvokli nosaka atbilstoši šo noteikumu 38.pielikumā minētajām prasībām.
\n421 401.11 Ēkas galveno lietošanas veidu un tipu nosaka atbilstoši ēkas nosaukumam un tehniskajiem rādītājiem.
\n422 401.12 Telpu grupas lietošanas veidu nosaka atbilstoši Būvju klasifikācijai. Telpu grupas lietošanas veids atbilst būves galvenajam lietošanas veidam.
\n423 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 401.13 Veicot kadastrālo uzmērīšanu, patvaļīgās būvniecības pazīmes nenosaka.
\n424 401.14 Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā:
\n401.141. par pazemes stāvu skaitu pieņem \"0\";
\n401.142. par telpu grupu skaitu pieņem \"1\";
\n401.143. ja pamatu, pārseguma un jumta materiālu nav iespējams noteikt ārējā apsekošanā, norāda \"Cits materiāls\".
\n425 401.15 Neatkarīgi no faktiski ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kurai attiecīgi ieraksta nosaukumu \"Telpu grupa\" un \"Telpa\".
\n426 401.16 Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu izgatavo atbilstoši šo noteikumu 29.pielikumā minētajām prasībām, tajā neiekļaujot stāvu plānus.
\n427 6. Nekustamā īpašuma lietas sakārtošana un glabāšana 402. Nekustamā īpašuma lietu par konkrētu nekustamo īpašumu veido nekustamā īpašuma objekta noteikšanā izveidoto lietu kopums:
\n402.1. zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta;
\n402.2. būvju lieta;
\n402.3. kadastra lieta.
\n428 403. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un kadastra lietu sakārto katra procesa izpildītājs atbilstoši šo noteikumu un dokumentu noformēšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām – dokumentus iešuj vākos, lapas numurē, sagatavo lietā esošo dokumentu satura rādītāju.
\n429 (MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 404. Valsts zemes dienests, saskaņojot ar Latvijas Valsts arhīvu, nosaka glabāšanas termiņus citiem kadastra dokumentiem, kas sakārtoti atbilstoši dokumentu noformēšanu un glabāšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
\n430 405. Valsts zemes dienesta arhīvs lietām piešķir arhīva numurus.
\n431 406. Ja lietā esošiem dokumentiem konstatē bojājumus:
\n406.1. sastāda aktu par dokumentu bojājumiem. Aktā norāda bojātos dokumentus un bojājumu apmēru, aktu paraksta Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs un arhīva darbinieks;
\n406.2. izgatavo bojātā dokumenta dublikātu, uz tā izdara atzīmi par oriģināldokumenta un dublikāta izgatavošanas laiku un akta sastādīšanas datumu un numuru.
\n432 7. Noslēguma jautājumi 407. Līdz Zemes ierīcības likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienības sadalīšanas gadījumā zemes ierīcības projektu aizvieto vietējās pašvaldības saskaņotais zemes vienības sadales projekts.
\n433 408. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 11., 14. un 15.punktā minētās personas (ierosinātājs) nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
\n434 409. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 15.punktā minētais zemes īpašnieks, kura zemes īpašumtiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, ierosinot nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, kas atrodas uz viņa zemes, Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda veicamo darbību.
\n435 410. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 15.punktā minētajam zemes īpašniekam, kura zemes īpašumtiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā, Valsts zemes dienests atsaka veikt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, kas atrodas uz viņa zemes, līdz zemes īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā.
\n436 411. Ja ēka ir uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim un nonākusi īpašumā, pamatojoties uz dokumentiem, kas minēti likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.panta 6. un 8.punktā, ēkas noteikšanas procesa uzsākšanai un ēkas galvenā lietošanas veida noteikšanai ierosinātājs Valsts zemes dienestā šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu vietā var iesniegt kādu no šādiem piederību apliecinošiem dokumentiem:
\n411.1. administratīvā kārtībā pieņemtu valdības vai pašvaldības aktu par ēku nodošanu īpašumā citam tiesību subjektam, arī par to iekļaušanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļu sastāvā;
\n411.2. pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku iekļaušanu uzņēmējsabiedrības sastāvā.
\n437 (MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 412. Šo noteikumu 411.punktā minētajā gadījumā ēkas galveno lietošanas veidu un tipu Valsts zemes dienests nosaka atbilstoši piederību apliecinošajos dokumentos norādītajam nosaukumam un tehniskajiem rādītājiem.
\n438 413. Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu prasības ir saistošas personām, kuras veic zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.
\n439 414. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā kāda no uzaicinātajām klātesošajām personām iebilst pret noteiktajām robežām un neparaksta zemes robežu noteikšanas aktu:
\n414.1. mērnieks sastāda iebildumu aktu (36.pielikums), izsniedz to klātesošajām personām un vienu tā eksemplāru ievieto zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;
\n414.2. mērnieks iebildumu aktu piecu darbdienu laikā iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežstrīdu komisijā;
\n414.3. līdz iebildumu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežstrīdu komisijā zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic.
\n440 415. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes robežstrīdu komisijas lēmums nav pārsūdzēts Centrālajā zemes komisijā vai tiesā, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes robežstrīdu komisijas lēmums ir pārsūdzēts Centrālajā zemes komisijā vai tiesā, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic līdz strīda galīgai atrisināšanai.
\n441 416. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, nosaka zemes lietošanas veidus atbilstoši šādām pazīmēm:
\n416.1. aramzeme - zeme, ko sistemātiski apstrādā, vai agrāk apstrādātā zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama lauksaimniecības kultūraugu sējumiem;
\n416.2. augļu dārzs - zeme, kura apstādīta ar augļu kokiem un ogulājiem, kā arī augļu koku un ogulāju stādu audzētavas;
\n416.3. pļava - zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama zāles pļaušanai;
\n416.4. ganības - zeme, kuru izmanto mājlopu ganīšanai un kura nav aramzeme vai pļavas;
\n416.5. krūmājs - ar kokaugiem, kuri parasti neveido stumbru (kārkli, krūkļi, sausserži, irbenes, segliņi, korintes, lazdas, paegļi, pīlādži, ievas), vienmērīgi aizaugusi zeme;
\n416.6. purvs - mitra lauksaimniecībā neizmantojama zeme ar kūdras augsnēm, kura nav meža zeme;
\n416.7. zeme zem ūdeņiem - zeme, kuru aizņem upes, strauti, ezeri, dīķi, ūdensnotekas un citas ūdenstilpes, kā arī piekrastes ūdeņi;
\n416.8. zeme zem zivju dīķiem - zeme, kuru aizņem mākslīgi ierīkotas ūdenstilpes zivju audzēšanai;
\n416.9. pagalms - zeme, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi, ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zeme;
\n416.10. ceļš - zeme, kuru aizņem ielas, autoceļi un dzelzceļa līnijas, kā arī to nodalījuma joslas;
\n416.11. pārējā zeme - zeme, kuru aizņem smiltāji, lauces, gravas, kraujas, nogāzes, un zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī citām nelauksaimnieciskām vajadzībām.
\n442 417. Mežu kā zemes lietošanas veidu nosaka, izmantojot meža raksturojumu atbilstoši Meža likumam un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajām definīcijām un lielumiem.
\n443 418. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aramzeme, augļu dārzi, pļavas un ganības.
\n444 419. Sakņu dārzi un zeme zem visu veidu siltumnīcām, izņemot oranžērijas, klasificējama kā aramzeme.
\n445 420. Šo noteikumu 416., 417., 418. un 419.punktā minētie nosacījumi ir spēkā līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, kuru izdošana paredzēta Zemes ierīcības likumā.
\n446 421. Līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā ierosinātājs mērniekam iesniedz kādu no minēto dokumentu oriģināliem vai to atvasinājumiem:
\n421.1. attiecīgās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu ar grafisko pielikumu, kurā attēlotas zemes vienības robežas;
\n421.2. pašvaldības lēmumu par zemes piekritību vai piederību pašvaldībai ar grafisko pielikumu, kurā attēlotas zemes vienības robežas;
\n421.3. Ministru kabineta rīkojumu par zemes piekritību vai piederību valstij (kā grafisko pielikumu zemes kadastrālajai uzmērīšanai mērnieks izmanto Valsts zemes dienestā saņemto kadastra informāciju par uzmērāmo objektu).
\n447 (MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā; 421.3.apakšpunkts stājas spēkā 01.06.2010.; sk. 434.3 punktu) 422. Līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes kadastrālās uzmērīšanas sagatavošanas darbu laikā mērnieks papildus pieprasa un saņem informāciju par uzmērāmo objektu:
\n422.1. no vietējās pašvaldības - lēmumu par adreses piešķiršanu, ja uzmērāmais objekts ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;
\n422.2. no Valsts autoceļu reģistra - informāciju par autoceļu iedalījumu, nosaukumiem, tehniskajām kategorijām, zemes nodalījuma joslu un ceļa aizsargjoslu parametriem;
\n422.3. no publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja - informāciju par sliežu ceļu (dzelzceļu) zemes nodalījuma joslām;
\n422.4. no Lauku atbalsta dienesta - informāciju par meliorētajām platībām un to robežām;
\n422.5. no ierosinātāja, komunikāciju īpašniekiem (turētājiem) vai vietējās pašvaldības, ja to rīcībā ir apakšzemes komunikāciju izpildshēmas vai izpildmērījumi, - informāciju par apakšzemes komunikācijām.
\n448 423. Lauku atbalsta dienests sniedz mērniekam šādu informāciju:
\n423.1. lauku apvidos - par meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežām, ja zemes vienībā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
\n423.2. pilsētās - par meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežām, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme zemes vienībā ir meliorēta.
\n449 424. Ja uzmērītajā zemes vienībā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mērnieks:
\n424.1. situācijas plānā attēlo meliorēto teritoriju robežas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta informāciju;
\n424.2. aprēķina meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, ko norāda zemes lietošanas veidu platību kopsavilkuma (eksplikācijas) atsevišķā papildu ailē.
\n450 425. Situācijas plāna kopiju mērnieks nosūta Lauku atbalsta dienestam. Lauku atbalsta dienests 10 dienu laikā rakstiski paziņo mērniekam par situācijas plāna saskaņošanu vai par konkrētām iebildēm. Ja ir iebildumi par neprecīzu meliorēto teritoriju robežu attēlošanu situācijas plānā, mērnieks novērš norādītos trūkumus un nosūta situācijas plānu Lauku atbalsta dienestam atkārtotai saskaņošanai.
\n451 426. Šo noteikumu 423., 424. un 425.punktā minētie nosacījumi ir spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim.
\n452 427. Valsts zemes dienests mērniekam pēc pieprasījuma sniedz informāciju par valsts ģeodēziskajiem vai uzmērīšanas tīkla punktiem. Šis nosacījums ir spēkā līdz vienotās ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.
\n453 428. Ēku kadastrālās uzmērīšanas lieta, inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta, telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas lieta šo noteikumu izpratnē ir arī būvju un (vai) telpu grupu tehniskās inventarizācijas lieta, kura ir kadastra dokuments atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.
\n454 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 429. Ja līdz 2005.gada 14.septembrim ir veikta būves vai tās daļas funkcijas (galvenā lietošanas veida) maiņa bez pārbūves, ierosinātājs līdz 2008.gada 31.decembrim par to informē būvniecību pārraugošo vietējās pašvaldības institūciju. Ar 2009.gadu būvniecību pārraugošā vietējās pašvaldības institūcija reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam nosūta apkopoto sarakstu Valsts zemes dienestam. Valsts zemes dienests mēneša laikā pēc sarakstu saņemšanas veic galvenā lietošanas veida maiņu.
\n455 (Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 430. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 456 431. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās veic ēkas galvenā lietošanas veida maiņu visos gadījumos, kad kadastra informācijas sistēmā telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars un iepriekš noteiktais ēkas galvenais lietošanas veids neatbilst šo noteikumu 37.pielikumā noteiktajam. Ēkām, kurām mainīts ēkas galvenais lietošanas veids, atbilstoši normatīvo aktu prasībām pārskata ēku tipus. Par pārskatītajiem ēku tipiem Valsts zemes dienests sastāda sarakstus un nosūta attiecīgajai pašvaldībai.
\n457 432. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 458 433. Kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir spēkā. Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās kadastrālās uzmērīšanas dokumentus noformē atbilstoši šo noteikumu prasībām.
\n459 434. Apgrūtinājumu plāna titullapā zemes reformas laikā noteiktajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem par dokumenta nosaukumu, uz kā pamata tas noteikts, drīkst norādīt \"Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums noteikts, pamatojoties uz zemes reformas likumiem\".
\n460 434.1 Šo noteikumu 233.2., 234.3.2. un 236.2.2.apakšpunkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
\n461 (MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 434.2 Līdz 2010.gada 31.martam mērniekam ir tiesības iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu vākos, kas ir noformēti atbilstoši prasībām, kuras bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.
\n462 (MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 434.3 Šo noteikumu 421.3.apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.jūnijā.
\n463 (MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 434.4 Veicot kadastra informācijas sistēmā reģistrēto būvju tipu maiņu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.305 \"Kadastrālās vērtēšanas noteikumi\" 17.pielikumam, Valsts zemes dienests būvei, kuras inženierbūves tips mainīts uz ēkas tipu, galveno lietošanas veidu maina atbilstoši jaunajam ēkas tipam.
\n464 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 434.5 Šo noteikumu 5.15.1 nodaļa \"Inženierbūves datu reģistrācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām\" līdz 2010.gada 1.augustam ir piemērojama arī attiecībā uz tādu būvi, kurai šo noteikumu 434.4 punktā noteiktajā kārtībā inženierbūves tips mainīts uz ēkas tipu un tipa maiņas rezultātā nav aprēķināta būves kadastrālā vērtība.
\n465 (MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 435. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.maiju.
\n466 Ministru prezidents A.Kalvītis Tieslietu ministrs G.Bērziņš 1.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 2.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti(Pielikums grozīts ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986) 1. Zemes robežu plāns.
\n20.1. kā vienpusīgu dokumentu, lapai atstāj šādas brīvās malas:
\n20.1.1. augšējā mala - 0,5 cm;
\n20.1.2. apakšējā mala - 0,5 cm;
\n20.1.3. kreisā mala - 2,0 cm;
\n20.1.4. labā mala - 0,5 cm;
\n20.2. kā abpusīgu dokumentu, titullapai ievēro šī pielikuma 20.1.apakšpunktā noteiktās prasības, bet dokumenta otrā pusē atstāj šādas brīvās malas:
\n20.2.1. augšējā mala - 0,5 cm;
\n20.2.2. apakšējā mala - 0,5 cm;
\n20.2.3. kreisā mala - 0,5 cm;
\n20.2.4. labā mala - 2,0 cm.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 3.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteiktības rādītāji Tieslietu ministrs G.Bērziņš 4.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 5.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Uzmērīšanas pamattīkla lieta 1. Uzmērīšanas pamattīkla lietā iekļaujami šādi dokumenti:
\n1.1. titullapa un lietā esošo dokumentu saraksts (satura rādītājs);
\n1.2. paskaidrojuma raksts ar informāciju:
\n1.2.1. par izmantotajiem, apsekotajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;
\n1.2.2. par ģeodēziskajiem instrumentiem un to precizitātes tehniskajiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot ierīkoto uzmērīšanas pamattīkla punktu koordinātas;
\n1.2.3. par iegūto mērījumu un (vai) novērojumu precizitāti, lielākajām un mazākajām kļūdām un labojumiem, to atbilstību precizitātes kritērijiem;
\n1.2.4. par mērījumu rezultātu izlīdzināšanā izmantoto datorprogrammu, ja tāda lietota;
\n1.2.5. par globālās pozicionēšanas novērojumu sesiju ilgumu un izlīdzināšanā lietoto vektoru skaitu;
\n1.3. izraksts no Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu koordinātu kataloga vai noteiktā kārtībā pieņemtajiem un apstiprinātajiem ģeodēziskā tīkla izveidošanas tehniskajiem pārskatiem;
\n1.4. ierīkotā uzmērīšanas pamattīkla shēma papīra un digitālā veidā;
\n1.5. uzmērīšanas pamattīkla punktu piesaistes abrisi;
\n1.6. leņķu un līniju mērījumu datorizdrukas vai žurnāli;
\n1.7. leņķu un līniju izlīdzināšanas labojumu saraksts;
\n1.8. uzmērīšanas pamattīkla punktu koordinātu saraksts.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 6.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 7.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 8.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akta saturs1. Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā ietver:1.1. uzrakstu: \"Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akts\";1.2. akta sastādīšanas datumu;1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;1.4. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un derīguma termiņu;1.5. to zemes vienību kadastra apzīmējumus, ar kurām apsekotais robežu posms ir kopīgs;1.6. tabulu, kurā ieraksta:1.6.1. uz robežu apsekošanu un atjaunošanu uzaicināto personu vārdus, uzvārdus;1.6.2. atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;1.6.3. uzaicinājuma veidu, norādot to nosūtīšanas vai izsniegšanas datumu;1.7. uzrakstu \"Apsekošanas laikā konstatētais zemes robežu stāvoklis\";1.8. šādus ierakstus:1.8.1. zemes robežu plānā ierakstītie vai izmērītie malu garumi;1.8.2. robežu apsekošanā apvidū izmērītie attālumi, ja tādi veikti;1.9. robežu posma shēmu, kurā:1.9.1. attēlo:1.9.1.1. apsekoto robežu posmu;1.9.1.2. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām);1.9.2. ieraksta:1.9.2.1. robežpunktu numurus;1.9.2.2. robežpunktu nostiprinājuma veida apzīmējumu;1.9.2.3. pie robežlīnijas (iekavās) apvidū izmērītos attālumus, ja tādi veikti;1.9.3. ar krusteniskām līnijām pārsvītro robežpunktu, kurš apvidū nav konstatēts;1.10. uzrakstu \"ATZINUMS\".
\nAtzinumā norāda robežu atbilstību Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" 70.punktā noteiktajām tehniskajām prasībām, ierakstot konkrēti veicamo darbību;1.11. mērnieka apliecinājumu, ka robežas apsekotas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\".2. Ja veikta zemes robežu atjaunošana, zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā papildus ietver:2.1. uzrakstu: \"Robežzīmju atjaunošana\";2.2. attālumus apvidū starp esošo un atjaunojamo robežzīmi;2.3. atjaunoto robežzīmju aprakstā ieraksta atjaunotās robežzīmes atbilstību zemes robežu plānam, robežzīmes veidu un norāda, vai ir izveidots aprakums (kupica);2.4. atjaunoto robežu posma shēmu, kurā:2.4.1. attēlo:2.4.1.1. atjaunoto robežu posmu;2.4.1.2. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām);2.4.2. ieraksta:2.4.2.1. robežpunktu numurus;2.4.2.2. robežu punktu nostiprinājuma veida apzīmējumu;2.4.2.3. pie robežlīnijas (iekavās) apvidū izmērītos attālumus, ja tādi veikti;2.5. uzaicināto personu apliecinājumu, ka viņas ir informētas par atjaunotās robežzīmes atrašanās vietu apvidū;2.6. tabulu, kurā paredz vietu:2.6.1. uzaicināto personu vārdam, uzvārdam un attiecīgo zemes vienību kadastra apzīmējumiem;2.6.2. parakstiem (ja uzaicinātā persona nav ieradusies, paraksta vietā mērnieks ieraksta \"NEIERADĀS\");2.7. mērnieka apliecinājumu, ka robežas atjaunotas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\";2.8. mērnieka parakstu un tā atšifrējumu;2.9. ja uzaicinātā persona nepiekrīt atjaunotās robežzīmes atrašanās vietai apvidū vai neatļauj mērniekam to atjaunot:2.9.1. zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā izdara atzīmi \"ATTEICĀS PARAKSTĪT\", bet uzaicinātā persona iebildumus pamato ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" prasībām;2.9.2. mērnieks pārtrauc robežu uzmērīšanu un sastāda darba pārtraukšanas aktu.3.
\nZemes robežu apsekošanas un (vai) atjaunošanas aktā, ja nepieciešams, izdara šādus ierakstus:3.1. līdz _____.gada ___. ________ apņemos veikt kupicu rakšanu un robežstigu izciršanu;3.2. apņemos nodrošināt savam īpašumam ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut robežzīmju pārvietošanu vai iznīcināšanu.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 9.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes robežu noteikšanas akta saturs1. Zemes robežu noteikšanas akta aprakstošajā daļā norāda:1.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;1.2. zemes vienības adresi, ja tāda piešķirta ar vietējās pašvaldības lēmumu;1.3. tā dokumenta pilnu nosaukumu, izdevējiestādi, datumu un numuru, kas pamatojis robežu noteikšanu;1.4. robežu aprakstu;1.5. mērnieka, zemes īpašnieka (īpašnieku) un uzaicināto pierobežnieku vārdus un uzvārdus vai juridisko personu pilnvaroto personu vārdus un uzvārdus;1.6. uzaicināto personu sarakstu.2. Apvidū noteiktās robežas attēlo zemes robežu noteikšanas akta robežu shēmā, kurā norāda:2.1. robežlīnijas un robežpunktus;2.2. robežpunktu numurus;2.3. robežpunktu nostiprinājuma veidu;2.4. robežpunktus, kuros mainās robežojošās zemes;2.5. robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus.3. Robežu aprakstā konkrēti norāda, pa kuru apvidus objekta vietu (pa viduslīniju, ārējo vai iekšējo malu) robežas ir noteiktas.4. Robežpunktus, kuros saskaras robežojošās zemes vienības, apzīmē ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām.5. Uzaicināto personu sarakstā paraksta zonā parakstās uzaicinātās klātesošās personas, apliecinot, ka apņemas veikt darbības, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" 96.punktā, - nodrošināt ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut robežzīmju pārvietošanu vai iznīcināšanu.6. Atzīme par ierosinātājam izsniegto robežpunktu piesaistes abrisu izsniegšanu.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 10.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 11.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes robežu plāna saturs1. Zemes robežu plāna titullapā ietver:1.1. šādus uzrakstus:1.1.1. Latvijas Republika;1.1.2. Zemes robežu plāns;1.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;1.3. tā dokumenta pilnu nosaukumu, datumu un numuru, kas pamato zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu;1.4. robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;1.5. zemes vienības platību, izteiktu hektāros;1.6. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);1.7. rakstlaukumu, kurā:1.7.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;1.7.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\";1.7.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.2.
\nZemes robežu grafiskajā attēlojumā:2.1. attēlo robežpunktus, to numurus un robežlīnijas;2.2. ieraksta robežlīniju garumus metros (ar precizitāti līdz centimetram) bez projekcijas mēroga labojumiem;2.3. attēlo valsts ģeodēziskos punktus, kuri atrodas zemes vienības teritorijā, pierakstot to numurus vai nosaukumus;2.4. attēlo koordinātu tīkla krustpunktus;2.5. attēlo ezeru un upju krasta līniju posmus, pa kuriem noteiktas dabīgās robežas;2.6. attēlo upju, strautu un grāvju posmus, pa kuru viduslīnijām noteiktas dabīgās robežas;2.7. attēlo visas zemes vienības teritorijā esošās būves, ja zemes vienības robežas šķērso būvi, būves ārējo kontūru zemes robežu plānā attēlo 10 milimetrus aiz zemes vienības robežām;2.8. ieraksta zemes vienības kadastra apzīmējumu, lietojot saīsinājumu \"z.v. kad. apz.\";2.9. ieraksta būvju kadastra apzīmējumus kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, lietojot saīsinājumu \"būv. kad. apz.\";2.10. izveido tabulu, kurā ieraksta:2.10.1. koordinātu sistēmas nosaukumu;2.10.2. projekcijas mēroga koeficientu;2.10.3. robežpunktu numurus un koordinātas metros (ar precizitāti līdz centimetram), atzīmējot ar \"*\" robežpunktu numurus, kas apvidū nav nostiprināti;2.11. attēlo zemes vienībai par labu nodibinātos reālservitūtus, to aizņemto teritoriju robežas.
\nReālservitūtu robežpunktus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi \"Rs-1\";2.12. izveido tabulu, kurā ieraksta reālservitūtu robežpunktu numurus un koordinātas;2.13. izveido reālservitūtu aizņemto teritoriju sarakstu un ieraksta to aizņemtās platības;2.14. attēlo robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām) un izveido robežojošo zemes vienību sarakstu, norādot to kadastra apzīmējumus;2.15. ieraksta zemes vienības platību hektāros atbilstoši platības aprēķināšanas noteiktības prasībām;2.16. sastāda zemes vienības izvietojuma shēmu, kurā parāda zemes vienības atrašanās vietu;2.17. ieraksta plāna mērogu, ja nepieciešams, plāna atsevišķo daļu mērogus;2.18. ieraksta pie zemes vienības robežām esošo ielu nosaukumus;2.19. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu:2.19.1. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un zemes robežu plāna izgatavošanas datumam;2.19.2. saskaņojumam - tās personas vārdam, uzvārdam un parakstam, kura veic saskaņojumu, saskaņošanas datumam, organizācijas un amata nosaukumam (saskaņojumu izdara uz viena zemes robežu plāna eksemplāra, pārējos eksemplāros mērnieks ieraksta tās personas vārdu un uzvārdu, kas veikusi saskaņošanu, saskaņošanas datumu, organizācijas un amata nosaukumu, bet paraksta vietā ieraksta vārdu \"paraksts\").
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 12.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 13.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Situācijas plāna saturs1. Situācijas plāna titullapā ietver:1.1. uzrakstus:1.1.1. Latvijas Republika;1.1.2. Situācijas plāns;1.2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;1.3. situācijas elementu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;1.4. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;1.5. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);1.6. rakstlaukumu, kurā:1.6.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;1.6.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\";1.6.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.2.
\nSituācijas grafiskajā attēlojumā:2.1. attēlo:2.1.1. zemes vienības robežpunktus, norādot to numurus, un robežlīnijas;2.1.2. valsts ģeodēziskos punktus, norādot to numurus vai nosaukumus;2.1.3. koordinātu tīkla krustpunktus;2.1.4. uzmērītos apvidus objektus;2.1.5. zemes lietošanas veidu robežas un to platības;2.1.6. zemes lietošanas veidu apzīmējumus;2.2. ieraksta:2.2.1. zemes lietošanas veidu eksplikāciju;2.2.2. situācijas plāna mērogu;2.3. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un situācijas plāna izgatavošanas datumam.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 14.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Transformējamās meža zemes izvietojuma plāna saturs1. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā attēlo:1.1. zemes vienības robežas, robežpunktus, to numurus;1.2. transformējamās meža zemes robežlīnijas un robežpunktus, kurus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi \"Tr-1\";1.3. valsts ģeodēziskos punktus, norādot to numurus vai nosaukumus;1.4. koordinātu tīkla krustpunktus;1.5. zemes lietošanas veidu robežas un to platības;1.6. zemes lietošanas veidu apzīmējumus.2. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā ieraksta:2.1. nosaukumu \"Transformējamās meža zemes izvietojuma plāns\";2.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;2.3. Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92) noteiktās transformējamās meža zemes robežpunktu koordinātas (saraksta veidā) un mēroga koeficientu;2.4. transformējamā zemes lietošanas veida meža platību, izteiktu hektāros;2.5. zemes lietošanas veidu eksplikāciju;2.6. transformējamās meža zemes plāna mērogu, iznesumu mērogus;2.7. \"Transformējamās zemes robežas ir apvidū noteiktas, instrumentāli uzmērītas un ierosinātājam ierādītas. Iebildumu nav\". Ierakstu ierosinātājs apliecina ar parakstu, norādot parakstīšanas datumu.3. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu:3.1. uzņēmuma vadītāja parakstam, vārdam, uzvārdam, zīmoga nospiedumam;3.2. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam, sertifikāta numuram un tā derīguma termiņam, transformējamās meža zemes plāna izgatavošanas datumam.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 15.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986) 16.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Apgrūtinājumu plāna titullapas saturs1. Apgrūtinājumu plāna titullapā ietver:1.1. šādus uzrakstus:1.1.1. Latvijas Republika;1.1.2. Apgrūtinājumu plāns;1.2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;1.3. sarakstu, kurā ierakstīts apgrūtinājuma kārtas numurs, apgrūtinājuma kods, apraksts un (vai) objekta nosaukums, aizņemtā platība, izteikta hektāros, un dokumenta nosaukums, uz kura pamata nodibināts apgrūtinājums. Ja saraksts ir par garu, lai to izvietotu uz titullapas, to sastāda uz atsevišķas lapas un caurauklo kopā ar citām plāna lapām;1.4. apgrūtinājumu plāna sastādīšanas datumu un plāna mērogu;1.5. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;1.6. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);1.7. norādi uz cik caurauklotām un aizzīmogotām lapām apgrūtinājuma plāns noformēts, ja to noformē uz vairākām lapām.2.
\nApgrūtinājumu plāna titullapas rakstlaukumā:2.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;2.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\";2.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.3. Apgrūtinājumu plāna grafiskā attēlojuma rakstlaukumā paredz vietu:3.1. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumam;3.2. saskaņojumam - tās personas vārdam, uzvārdam un parakstam, kura veic saskaņojumu, saskaņošanas datumam, organizācijas un amata nosaukumam (saskaņojumu izdara uz viena apgrūtinājumu plāna eksemplāra, pārējos eksemplāros mērnieks ieraksta tās personas vārdu un uzvārdu, kas veikusi saskaņošanu, saskaņošanas datumu, organizācijas un amata nosaukumu, bet paraksta vietā ieraksta vārdu \"paraksts\").
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 17.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Zemes vienības daļas robežu plāna saturs1. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapā ietver:1.1. šādus uzrakstus:1.1.1. Latvijas Republika;1.1.2. Zemes vienības daļas robežu plāns;1.2. zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu;1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;1.4. zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;1.5. zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;1.6. mērnieka parakstu, vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma).2. Zemes vienības daļas robežu grafiskajā attēlojumā:2.1. zemes vienības daļas robežpunktus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi \"z.v.d. 1\";2.2. zemes vienības daļas izvietojumu parāda:2.2.1. zemes vienības robežās;2.2.2. zemes vienības daļas izvietojuma shēmā.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 18.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Robežu plāna saturs1. Robežu plāna titullapā ietver:1.1. šādus uzrakstus:1.1.1. Latvijas Republika;1.1.2. Robežu plāns būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;1.2. būves kadastra apzīmējumu;1.3. kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības (uz kuras atrodas būves):1.3.1. kadastra apzīmējumu;1.3.2. adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;1.3.3. likumos noteiktās institūcijas lēmumu, norādot izdevējiestādi, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru:1.3.3.1. par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;1.3.3.2. par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu;1.3.4. platību, izteiktu hektāros;1.3.5. būves un (vai) zemes vienības robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;1.4. nosaukumu dokumentam, uz kā pamata veikta uzmērīšana;1.5. platību atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" 202.punktā minētā institūcijas lēmuma grafiskajā pielikumā attēlotajai teritorijai;1.6. mērnieka parakstu, vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);1.7. rakstlaukumu, kurā:1.7.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;1.7.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\";1.7.3. būves īpašnieks ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.2. Zemes vienību robežu grafiskajā attēlojumā:2.1. attēlo:2.1.1. zemes vienību robežpunktus, to numurus un robežlīnijas;2.1.2. attēlo koordinātu tīkla krustpunktus;2.1.3. zemesgrāmatā ierakstāmo būvi;2.1.4. būves izvietojuma shēmu;2.2. ieraksta:2.2.1. zemes vienību kadastra apzīmējumus;2.2.2. tekstu \"ierakstīta zemesgrāmatā\", ja zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā;2.2.3. tekstu \"nav ierakstīta zemesgrāmatā\", ja zemes vienība nav ierakstīta zemesgrāmatā;2.2.4. būves kadastra apzīmējumu;2.2.5. plāna mērogu, ja nepieciešams, plāna atsevišķo daļu mērogus;2.2.6. pie zemes vienības robežām esošu ielu nosaukumus;2.3. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un robežu plāna izgatavošanas datumam.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 19.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 1. Uz zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vāka ir paredzēta vieta:1.1. mērnieka vārdam, uzvārdam, sertifikāta numuram;1.2. uzrakstam \"Zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta\";1.3. uzrakstam \"Zemes vienības kadastra apzīmējums\";1.4. zemes vienības kadastra apzīmējumam (ja kadastrālā uzmērīšana veikta būves īpašuma formēšanas vajadzībām, pieraksta būves kadastra apzīmējumu);1.5. zemes vienības atrašanās vietai vai adresei;1.6. lietas noformēšanas sākuma un beigu datumam;1.7. lietā iešūto lapu skaitam;1.8. uzrakstam \"Glabāt pastāvīgi\";1.9. uzrakstam \"Valsts zemes dienesta arhīva lietas Nr.\";1.10. Valsts zemes dienesta arhīva lietas numuram.2. Uz zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas aizmugurējā vāka:2.1. norādīts lietas izgatavotāja vārds, uzvārds un amats;2.2. vietā, kur diegu gali pielīmēti pie vāka aizmugures ar papīra strēmeli, uz kuras pierakstīts lietā iešūto lapu skaits, ir paredzēta vieta zīmoga nospiedumam, lietas izgatavotāja parakstam un datumam.
\n20.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) Tieslietu ministrs G.Bērziņš 21.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Materiālu klasifikators 1. Akmens.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 22.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Ēku konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes I. PamatiNr.p.k.Nolietojuma procentsPazīmesPieejami apskateiNav pieejami tiešai apskatei1.0-10Deformāciju nav, mūrējums pareizs. Cokolā novirzes nav konstatējamas. Pagrabs sauss.Cokols bez novirzes un plaisām. Sienu mūrējums bez horizontāliem izliekumiem pārsedzēs, palodzēs, jostās un dzegās. Nosēšanās nav.2.11-20Senas nenozīmīgas deformācijas, vietām sīki izlauzumi, kas neietekmē konstrukcijas izturību. Mūrējums pareizs. Cokolā nenozīmīgas novirzes un senas plaisas. Pagrabs sauss.Cokolā nenozīmīgas novirzes un senas plaisas. Sienu horizontālajām līnijām visumā pareizs veids. Zem pirmā stāva logiem sīkas plaisas. Pārsedzē un dzegā nenozīmīgas plaisas. Vietām bojāts cokola un sienu apmetums. Nosēšanās turpināšanās nav novērojama.
\nPlaisas fasādes galējo logu pārsedzēs radušās tādēļ, ka nosēdusies blakus māja, kura uzcelta vēlākos gados.3.21-30Nevienmērīgas nosēšanās pazīmes, nenozīmīgas plaisas. Mūrējums pietiekami pareizs. Cokolā ievērojams daudzums plaisu un noviržu, kas nav bīstamas. Pagraba grīda mitra, sienas sausas.Cokolā senas nenozīmīgas plaisas un novirzes. Sienās horizontālās līnijas vietām ievērojami izliekušās; vietām ievērojamas senas plaisas. Nevienmērīgas nosēšanās turpināšanās pazīmes nav novērotas.4.31-40Ievērojami lielas, taču ēku neapdraudošas, nevienmērīgas nosēšanās plaisas. Mūrējums nepareizām kārtām. Cokolā novirzes un vertikālas plaisas. Sienas nav pasargātas no mitruma iesūkšanās. Pagraba sienas atsevišķos posmos izspiedušās, nevienmērīgi nosēdušās.Cokola virszemes daļā ievērojamas plaisas, novirzes, atšķēlumi, izkrituši atsevišķi akmeņi.
\nSienās daudz senu plaisu. Horizontālās līnijas daudzās vietās izliekušās. Nevienmērīgu nosēšanās turpināšanās pazīmju nav, nav arī sabrukšanas pazīmju.5.41-60Mūrējums bojāts, ar ievērojamām plaisām, atsevišķu stabu novirze. Cokols ievērojami izliecies un izspiedies, caurejošas plaisas cokolā ar tendenci attīstīties visā ēkas augstumā. Pagraba grīdas un sienas izspiedušās. Nosēšanās turpināšanās pazīmes. Neatjaunošanas gadījumā celtnei draud sabrukšana.Cokolā ievērojamas plaisas un novirzes. Sienās daudz plaisu. Plaisas ir arī sienu salaidumu vietās.Fasādes horizontālās līnijas ievērojami izliektas. Sienas ar novirzījumiem. Deformācija nerada tiešus sabrukšanas draudus. Nosēšanās nevienmērīga.6.61-8081-100Mūrējums sagruvis.
\nRemonts neracionāls.Sienu deformācija cokolā tik liela, ka sagaidāma mūrējuma pilnīga sairšana un sabrukšana. Sienu horizontālās līnijas izliekušās, durvju un logu ailes sašķiebušās, cokols pilnīgi sabrucis.Masveida progresējošas caurejošas plaisas visā ēkas augstumā.II. Mūra sienasNr.p.k.Nolietojuma procentsPazīmesPieejamas apskateiNav pieejamas tiešai apskatei(apmestas vai apšūtas)1.0-10Sienās plaisu nav. Fasādes horizontālo līniju (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav.Noviržu no vertikāles nav. Sienas sausas.Fasāžu horizontālajās līnijās (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav. Sienu apmetums vai apšuvums pilnīgā kārtībā. Sienu mūrējums bez horizontāliem izliekumiem pārsedzēs, palodzēs, jostās un dzegās.2.11-20Plaisas pārsedzēs un robežlīnijā, kas atdala sienas ar dažādām slodzēm (dažāds stāvu skaits).Nenozīmīgs fasādes horizontālo līniju izliekums.
\nNoviržu no vertikāles nav. Sienas sausas.Fasāžu horizontālajās līnijās izliekumu nav. Apšuvums vietām saplaisājis.Apmetumā vai apšuvumā nenozīmīgas plaisas.3.21-30Neievērojamas plaisas pārsedzēs un atšķirīgu stāvu skaita robežlīnijās. Jāizlabo ne vairāk kā 5 % no pārsedzēm. Vietām nenozīmīgi mūrējuma bojājumi, galvenokārt pie ūdens notekcaurulēm. Nenozīmīgs horizontālo līniju izliekums agrāk notikušas nosēšanās dēļ. Nevienmērīgas nosēšanās turpināšanās pazīmes nav novērojamas. Novirzes no vertikāles nenozīmīgas (ne vairāk par 1/10 sienas biezuma. Materiālu kvalitāte pilnīgi apmierinoša. Vietām nenozīmīgs sienu mitrums.Apšuvums vietām bojāts un atdalījies. Apmetumā ir plaisas un sienu apakšējā daļā (cokolā) ievērojami bojājumi.
\nSienās horizontālās līnijas ievērojami izliekušās; vietām ievērojamas plaisas.4.31-40Plaisas pārsedzēs un daļēji stabos. Jāizlabo ap 10 % no pārsedzēm. Dažādās vietās nenozīmīgs mūrējuma sagruvums. Nevienmērīgas nosēšanās dēļ daudzās vietās redzams horizontālo līniju izliekums. Nosēšanās turpināšanās nav novērojama. Novirze no vertikāles līdz 1/6 no sienas biezuma. Daudzās vietās vērojams sienu mitrums.Cokolā ievērojamas plaisas. Sienās daudz plaisu. Horizontālās līnijas daudzās vietās izliekušās. Apšuvumā vai apmetumā novērojama neliela izspiešanās. Sienas nav pasargātas no mitruma iesūkšanās.5.41-60Ievērojamas plaisas, kuras jāizlabo, citādi ēkas saglabāšana nav iespējama. Nepieciešami steidzami labojumi.
\nNenozīmīgs fasādes horizontālo līniju izliekums, kas norāda uz nosēšanās turpināšanos. Novirze no vertikāles līdz 1/6 no sienas biezuma. Sienas mitras.Cokolā ievērojamas plaisas. Sienās daudz plaisu, plaisas ir arī sienu salaidumu vietās. Fasādes horizontālās līnijas ievērojami izliektas. Apmetums vietām atlobījies. Deformācija nerada tiešus sabrukšanas draudus. Nosēšanās nevienmērīga.6.61-80Jāpārmūrē līdz 25 % no sienas laukuma.Sienu deformācija cokolā ir tik liela, ka sagaidāma mūrējuma pilnīga sairšana un sabrukšana. Apmetums atlobījies.7.81-100Ievērojamas deformācijas, kas var radīt sabrukšanu.Mūrējums sagruvis. Remonts neracionāls. Nepieciešama sienas pārmūrēšana.III. Koka sienasNr.p.k.Nolietojuma procentsPazīmesSienas pieejamas apskateiSienas nav pieejamas apskatei(apmestas vai apšūtas)1.0-10Koka materiāls pilnīgi saglabājies.
\nSatrunējumu nav. Deformāciju nav.Fasāžu horizontālajās līnijās (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav. Sienu apmetums vai apšuvums pilnīgā kārtībā.2.11-20Koka materiāls pilnīgi saglabājies. Satrunējumu nav. Ir deformācijas, taču bez būtiskas nozīmes.Fasāžu horizontālajās līnijās izliekumu nav. Apšuvums vietām saplaisājis. Apmetumā vai apšuvumā nenozīmīgas plaisas.3.21-30Kokam vietām žuvuma plaisas. Apakšējos vainagos redzami neievērojami bojājumi un satrunējuma pēdas. Vainaga maiņa nav nepieciešama. Redzamas nenozīmīgas deformācijas (sašķiebšanās) durvju un logu ailēs un dzegās.Nenozīmīgi fasādes horizontālo līniju izliekumi. Apšuvums vietām bojāts un atdalījies, apmetumā ir plaisas un sienu apakšējā daļā (cokolā) ievērojami bojājumi.
\nApšuvumā pie cokola redzamas satrunējuma pēdas. Nepieciešams apšuvuma vai apmetuma remonts.4.31-40Konstrukcija neizturīga. Koka materiālā daudz plaisu, atšķēlumu un saspiedumu. Daļa vainagu satrunējusi un nepieciešama apmaiņa līdz 15 %. Ir ievērojamas deformācijas izliekumi, ieliekumi, sienu izspiešanās un nevienmērīga nosēšanās.Daudzās vietās redzami horizontālo līniju izliekumi un aplodu sašķiebšanās. Apšuvumā vai apmetumā novērojama neliela izspiešanās. Deformācijas mitruma un satrunējuma pazīmes.5.41-60Koka materiāls daudzās vietās stipri bojāts. Ievērojami bojājumi no satrunējuma, nepieciešama vainaga maiņa līdz 30 %. Stipra sienu izspiešanās un ieliekšanās, nevienmērīga nosēšanās, logu un durvju aplodas sašķiebušās.Bīstamas deformācijas.
\nLieli trupes bojājumi. Nepieciešama vainaga maiņa līdz 30 %.6.61-80Konstrukcija atrodas sabrukšanas stāvoklī. Sienas stipri satrunējušas un bojātas māju sēnītes dēļ.Konstrukcija atrodas sabrukšanas stāvoklī. Sienas stipri satrunējušas un bojātas māju sēnītes dēļ.7.81-100Konstrukcija daļēji vai pilnīgi sabrukusi, koka materiāls satrunējis, nepieciešama nojaukšana.Konstrukcija daļēji vai pilnīgi sabrukusi, koka materiāls satrunējis, nepieciešama nojaukšana.IV. PārsegumiNr.p.k.Nolietojuma procentsPazīmes1.0-10Ieliekumu nav. Griestu apmetumā sīkas plaisas. Grīdā plaisu nav. Nav atdalījušos apdares elementu. Šuvēs starp plātnēm plaisas.2.11-20Ieliekumu nav. Griestu apmetumā neievērojamas plaisas.
\nGrīdas ar niecīgām plaisām. Atdalījušies daži apdares elementi. Deformācijas dēļ plātnes nenozīmīgi pārvietojušās augstuma attiecībā vienai pret otru; šuvju aizpildījuma izlīdzinošā kārta atslāņojusies.3.21-30Nenozīmīgs siju izliekums. Griestu apmetumā daudz plaisu, kas nav bīstamas. Sanitārajos mezglos neievērojamas mitruma pēdas. Grīdās plaisas. Atdalījušies daži apdares elementi. Mitrās vietās neliela satrunējuma pazīmes. Plātnēs plaisas šķērsām laidumam vai daudz nosēduma plaisu. Plātnes pārvietojušās augstuma attiecībā vienai pret otru; plātņu atbalsta vietās uz ārējām sienām caurtecējuma pēdas.4.31-40Redzams siju ieliekums, nepieciešama dažu siju nomaiņa. Griestu apmetumā daudz plaisu, tas vietām nokritis.
\nNepieciešama apmetuma atjaunošana. Grīdas vietām nosēdušās ar lielām plaisām. Atdalījušies daudzi apdares elementi. Ievērojamu mitruma pēdu vietā neliela satrunējuma pazīmes. Plātņu laidumos un piekļāvuma vietās pie ārējām sienām plaisas. Uz sienām atbalsta vietās caurtecējuma pēdas vai caursalumi.5.41-60Sijas ievērojami ieliekušās, nepieciešama daļēja apmaiņa un nostiprināšana ar pasijām. Griestu apmetums daudzās vietās nokritis. Nepieciešams jauns apmetums. Grīdas stipri nosēdušās un satrunējušas. Lielas mitruma pēdas. Bojājumus radījušas pelējuma un trupes izraisītājas mājas sēnes. Plātnēs gareniskas plaisas un šķērsplaisas, ieliekums. Plātņu atbalsta vietās plaisas ar tendenci palielināties.
\nPlātnēm nokritusi aizsargkārta, atsedzot armatūru.6.61-100Pārsegumi uz sabrukšanas robežas vai jau ir sabrukuši. Sabrukšanu radījušas pelējuma un trupes izraisītājas mājas sēnes. Plātnēs visur dziļas plaisas; plātnes nobīdījušās no plaknes un ievērojami ieliekušās. Plātnēm vietām atslāņojies un nokritis betons.V. Jumta segumsNr.p.k.Nolietojuma procentsPazīmes1.0-10Jumta segums bez bojājumiem.2.11-20Jumta segums ar nelieliem virskārtas bojājumiem. Jumta segumā un salaiduma vietās ar vertikālajām virsmām atsevišķi sīki bojājumi un caurumi; notekūdeņu teknes ieliektas.3.21-30Jumta segumā redzami bojājuma plankumi, jumts apsūnojis. Atsevišķi jumta ieseguma elementi bojāti. Jumta seguma augšējā kārtā uzpūstas virsmas, plaisas, pārrāvumi, nepieciešams nomainīt segumu līdz 30 % no virsmas laukuma.4.31-40Jumta segumā bojājuma plankumi vairāk par 30 %.
\nAtsevišķi jumta ieseguma elementi stipri bojāti, var būt zemjumta satecējumi. Sienu teknes un norobežojošie režģi stipri sarūsējuši un ievērojami bojāti; piekļāvumu vietās ar vertikālajām virsmām caurtecējumi. Bojātas ūdens pieņemšanas ierīces.5.41-60Atsevišķas loksnes trūkst, atšķēlumi un plaisas, caurtecējumi un sniega sanesumi, lokšņu stiprinājums pie latojuma vietām atslābis. Sienu teknes vai ūdens pieņemšanas ietaišu pārkares sarūsējušas un sairušas, jumtā vietām caurtecējumi; masveidīgi bojāti norobežojošie režģi. Nepieciešama jumta seguma maiņa par 50 %.6.61-80Masveida caurtecējumi, segums atslāņojies no pamatnes. Seguma elementi atdalījušies un bojāti. Daudz ielāpu, daļa sienu tekņu un pārkaru trūkst.
\nNepieciešama jumta seguma maiņa par 80 %.7.81-100Jumta seguma nav vai daļēji nav.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 23.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Ēkas labiekārtojums Labiekārtojuma veids:
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 24.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) Stāva plāna saturs1. Stāva plānā:1.1. attēlo:1.1.1. sienas, starpsienas un tajās esošās ailas;1.1.2. starpsienas, kas nesniedzas līdz griestiem;1.1.3. lodžijas, balkonus, terases, lieveņus;1.1.4. telpās esošos izvirzījumus, nišas, ja to augstums no grīdas vienāds ar 1,60 metriem vai mazāks;1.1.5. stacionāro krāšņu, kamīnu, pavardu, sildmūru un kolonnu pamatnes kontūras;1.1.6. lifta, citu šahtu, ārējo un iekšējo kāpņu laida kontūras un pakāpienus, norādot kāpņu augšupejošo virzienu;1.1.7. santehnikas ierīču izvietojumu telpā (atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" 12.pielikumam);1.2. ieraksta:1.2.1. katras telpas kontūras iekšienē (daļskaitļa veidā) telpas numuru (skaitītājs) un platību (saucējs) ar noteiktību 0,1 m2, pēc iespējas to izvietojot kontūras centrā;1.2.2. tikai pirmā stāva ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus;1.2.3.
\nMinistru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 \"Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu\" 270.punktā minētos mērījumus, izņemot logu un durvju ailu horizontālos izmērus un attālumus, pēc kuriem nosaka to atrašanās vietu telpu sienās, kā arī sienu un pārseguma biezumus un telpu augstumus;1.3. izveido rakstlaukumu, kurā ietver:1.3.1. stāva numuru;1.3.2.(svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);1.3.3. būves kadastra apzīmējumu;1.3.4. stāva plāna mērogu;1.3.5. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);1.3.6. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).2. Pie izejas uz koplietošanas telpām vai uz āru stāva plānā ieraksta:2.1. telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus;2.2. telpu grupai piešķirto numuru - adreses elementu.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 25.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) Apbūves plāna saturs1. Apbūves plānā:1.1. attēlo:1.1.1. būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapaļotas līdz centimetram, un numuru;1.1.2. zemes vienības robežas - pilsētā, ciemā, dārzkopības apbūves teritorijā;1.1.3. zemes vienībai piegulošās ielas un to nosaukumus;1.1.4. visu zemes vienības teritorijā esošo būvju ārējās kontūras;1.2. visām ēkām ieraksta:1.2.1. būves kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus vai būves kadastra apzīmējumu, ja būves kadastra apzīmējuma pirmie 11 cipari atšķiras no zemes vienības kadastra apzīmējuma;1.2.2. adresi, ja tā atšķiras no zemes vienības adreses;1.2.3. ārsienu horizontālo malu garumus;1.3. zemes vienības teritorijā esošajām ēkām, kurām neveic kadastrālo uzmērīšanu, norāda:1.3.1. ārsienu horizontālo malu garumus;1.3.2. stāvu skaitu, ja tas ir noteikts;1.3.3. apbūves laukumu;1.4. izveido rakstlaukumu, kurā norāda:1.4.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;1.4.2. plāna mērogu;1.4.3. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);1.4.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 26.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Telpu grupu lietošanas veidi(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 27.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Ēku konstruktīvo elementu īpatsvars(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 28.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) Telpu grupas plāna saturs1. Telpu grupas plānu izgatavo, izmantojot digitālā veidā sastādītā aktualizētā ēkas stāva plāna informāciju.2. Telpu grupas plānā attēlo būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapaļotas līdz centimetram, un numuru.3. Telpu grupas plāna rakstlaukumā ietver:3.1. telpu grupas kadastra apzīmējumu;3.2. mērogu;3.3.(svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);3.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);3.5. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 29.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 1. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo ēkas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.
\n2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;
\n2.2. uzraksts \"Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta\";
\n2.3. būves kadastra apzīmējums;
\n2.4. ēkas nosaukums (atbilstoši projekta dokumentācijai);
\n2.5. ēkas adrese, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;
\n2.6. atzīme par patvaļīgās būvniecības pazīmi;
\n2.7. ēkas kadastrālās uzmērīšanas datums;
\n2.8. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.
\n3.1. ēkas galvenais lietošanas veids un tā kods;
\n3.2. ēkas tips un tā kods;
\n3.3. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;
\n3.3.1 datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija;
\n3.4. ēkā esošo telpu grupu skaits;
\n3.5. ēkas virszemes un pazemes stāvu skaits;
\n3.6. ēkas fiziskais stāvoklis;
\n3.7. konstruktīvie elementi, to materiāli;
\n3.8. apjoma rādītāji, apjoms un mērvienība;
\n3.9. labiekārtojums, tā veidi un apjoms;
\n3.10. ēkas eksplikācija - ēkas kopējās platības sadalījums pēc tajā esošajiem platību veidiem;
\n3.11. telpu grupas nosaukums;
\n3.12. telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējie trīs cipari;
\n3.13. telpu grupai piešķirtais numurs - adreses elements;
\n3.14. telpu grupas lietošanas veids un tā kods;
\n3.15. telpu grupas novietojums ēkā, norādot ēkas stāvu vai stāvus;
\n3.16. telpu grupas eksplikācija:
\n3.16.1. telpas numuri telpu grupā;
\n3.16.2. telpas nosaukumi, ja projekta dokumentācijā tādi ir norādīti;
\n3.16.3. telpas veids;
\n3.16.4. telpas platība un tās sadalījums pēc platību veidiem;
\n3.16.5. telpas augstums;
\n3.16.6. patvaļīgas būvniecības pazīmes;
\n3.16.7. telpu grupas un atsevišķu platību veidu kopējā platība;
\n3.16.8. datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija.
\n4.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n4.2. apbūves plānu;
\n4.3. stāvu plānus.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 30.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 1. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.
\n2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;
\n2.2. uzraksts \"Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta\";
\n2.3. būves kadastra apzīmējums;
\n2.4. inženierbūves nosaukums;
\n2.5. atzīme par patvaļīgas būvniecības pazīmi;
\n2.6. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas datums;
\n2.7. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.
\n3.1. inženierbūves galvenais lietošanas veids un tā kods;
\n3.2. inženierbūves tips un tā kods;
\n3.3. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;
\n3.3.1 datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija;
\n3.4. inženierbūves fiziskais stāvoklis;
\n3.5. konstruktīvie elementi, to materiāli;
\n3.6. apjoma rādītāji un apjoms;
\n3.7. labiekārtojums, tā veidi un apjoms;
\n3.8. informācija par inženierbūves daļām, norādot to numuru, nosaukumu, materiālu, apjomu un mērvienību.
\n4.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n4.2. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n4.3. inženierbūves plānu;
\n4.4. inženierbūves fotogrāfijas.
\nPiezīme.
\nJa telpā ir atšķirīgi augstumi (sākot no 15 cm), stāva plānā grafiski attēlo augstuma maiņas vietu, tajā pierakstot attiecīgos augstumus.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 31.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) 1. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.
\n2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;
\n2.2. uzraksts \"Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta\";
\n2.3. telpu grupas kadastra apzīmējums;
\n2.4. telpu grupas nosaukums;
\n2.5. telpu grupas lietošanas veids un tā kods;
\n2.6. telpu grupas adrese, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;
\n2.7. atzīme par patvaļīgās būvniecības pazīmi;
\n2.8. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datums;
\n2.9. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.
\n3.1. būves nosaukums;
\n3.2. būves galvenais lietošanas veids un tā kods;
\n3.3. būves tips un tā kods;
\n3.4. būves ārsienu materiāls un tā kods;
\n3.5. būves virszemes un pazemes stāvu skaits;
\n3.6. apjoma rādītāji, apjoms un mērvienība;
\n3.7. telpu grupu skaits;
\n3.8. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;
\n3.9. būves kadastrālās uzmērīšanas datums;
\n3.10. būves fiziskais stāvoklis;
\n3.11. datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija.
\n5.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);
\n5.2. telpu grupas plānu.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 32.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053) Piezīme.Papildus inženierbūves plānā attēlo būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapaļotas līdz centimetram, un numuru.
\nTieslietu ministrs G.Bērziņš 33.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Inženierbūvju tipu, kam ir ēku pazīmes, konstruktīvo elementu izmaksu īpatsvars(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 34.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 35.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) 36.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Tieslietu ministrs G.Bērziņš 37.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Būves galvenā lietošanas veida noteikšanas kārtība(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190) 38.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Fiziskā stāvokļa noteikšanas kritēriji par valsts noslēpuma objektu atzītai ēkai(Pielikums MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā) Ja kadastrāli uzmērāmai ēkai trūkst kāda no konstruktīvajiem elementiem, tā neesību ņem vērā, nosakot ēkas fizisko stāvokli, attiecīgi palielinot ēkas fiziskā stāvokļa procentu. Pilnībā trūkstot pamatiem, palielinājums ir par 7 %, sienām - par 64 %, pārsegumiem - par 24 % un jumtam - par 5 %. Ja konstruktīvā elementa trūkst daļēji, fiziskā stāvokļa palielinājumu konstruktīvajam elementam nosaka proporcionāli tā neesošajai daļai. Fiziskā stāvokļa (%) palielinājumu neesošajiem ēkas konstruktīvajiem elementiem veic pirms nolietojuma noteikšanas ēkas esošajiem konstruktīvajiem elementiem.Nosakot fizisko stāvokli ēkas esošajiem konstruktīvajiem elementiem, to nolietojumu attiecina uz ēku kopumā atbilstoši tabulā minētajām nolietojuma pazīmēm.Kadastrāli uzmērāmai ēkai fiziskā stāvokļa novērtējuma rezultātu, izteiktu procentos, noapaļo ar precizitāti līdz desmit procentiem.Nr.p.k.Nolietojums (procentoslīdz)Galvenās nolietojuma pazīmes1.10Konstrukcijas labā stāvoklī, daži sīki defekti2.20Dažas sīkas plaisas mūra sienās, koka ārējais apšuvumsvietām saplaisājis, jumtam bojātas skārda apdares3.30Vietām izdēdējušas šuves mūrī, koka ārējais apšuvums vai apmetums ievērojami saplaisājis, jumta ieklājumam veikts sīkais remonts (ielāpi)4.40Izdrupuši atsevišķi ķieģeļi no dzegām, nolupis fasādes apmetums zem dzegām, pie stūriem, atsevišķas dziļas plaisas vai tās aizziestas, koka apšuvums iepuvis zem ailēm vai pie pamatiem5.60Novērojama pamatu sēšanās, ievērojamas plaisas pamatos un mūra sienās visā būves augstumā, koka sienās sagriezušās logu vai durvju aplodas, novērojams spāru ieliekums, jumtam redzami bojājumi6.80Mūra sienas novirzījušās no vertikālā stāvokļa, koka sienās novērojami vispārēji izpuvumi, jumtam ievērojami bojājumi7.90Būves daļas sagāzušās, tās atjaunošana nav lietderīga8.100Ir konstatējams viens vai vairāki būves konstruktīvie elementi, bet tie ir sliktā tehniskā stāvoklī
\n39.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) Inženierbūves datu deklarācija 40.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Inženierbūves datu deklarācijas aizpildīšanas kārtība(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) Inženierbūves datu deklarāciju ierosinātājs aizpilda šādā kārtībā:
\n1.1. norāda kadastra apzīmējumu zemes vienībai, uz kuras atrodas būve un par kuru aizpilda inženierbūves datu deklarāciju;
\n1.2. ja lineāras formas inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, norāda tās (pirmās) zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras sākas inženierbūve;
\n1.3. ja punktveida inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, norāda tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas lielākā inženierbūves laukuma daļa.
\n6.1. norāda inženierbūves tipa astoņu decimālzīmju kodu saskaņā ar Būvju klasifikāciju, ievērojot, lai tipa pirmie četri cipari sakristu ar datu laukā \"Kods\" norādīto inženierbūves klases kodu;
\n6.2. ja inženierbūve sastāv no vairākām atšķirīgām daļām, kur katrai tās daļai ir piemērojams inženierbūves tips no vienas tipu grupas, norāda to tipu, kuram ir lielākais (dominējošais) apjoms.
\nPiemērs. Ceļa klātne, kuras kopējais apjoma rādītājs (laukums) ir 861 m2, dabā sastāv no divām daļām ar atšķirīgiem segumiem, kur katrai daļai atbilst cits tips – 21120101 \"Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu\" un 21120102 \"Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu\". Ja ceļa daļas ar cieto segumu apjoma rādītāja (laukuma) lielums ir 525 m2, bet ceļa daļas ar mīksto segumu apjoma rādītājs (laukums) ir 336 m2, tad būves tipa kodu norāda 21120101, jo ceļa klātnei dominējošais ir cietais segums.
\n7.1. norāda tos inženierbūves kopējos apjomus, kuru veidi un mērvienības attiecīgajam inženierbūves tipam noteiktas šo noteikumu 41.pielikumā;
\n7.2. inženierbūves apjomu iegūst, summējot katras inženierbūves daļas apjomus (ja inženierbūve sastāv no vairākām daļām);
\n7.3. apjomus iegūst vai aprēķina no dokumentos norādītajiem apjoma rādītājiem (izmēriem) vai veicot mērījumus dabā;
\n7.4. ja deklarāciju aizpilda par inženierbūvi, kura jau ir reģistrēta kadastra informācijas sistēmā, vai par tādu kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvi, kura atbilst šo noteikumu 434.5 punktā noteiktajam statusam, norāda visus šo noteikumu 41.pielikumā attiecīgajam būves tipam norādītos apjoma rādītāju apjomus neatkarīgi no šo apjomu esības vai neesības kadastra informācijas sistēmā.
\n41.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 Atsevišķu būvju tipu apjoma rādītāji un inženierbūvju normatīvais kalpošanas ilgums(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā) KodsNosaukumsApjoma rādītājiNormatīvais kalpošanas ilgums (gados) fiziskā stāvokļa aprēķinamSkaidrojošās piezīmesveidsmērvienība2INŽENIERBŪVES21Transporta būves211Autoceļi, ielas un ceļi2111Autoceļi211101Valsts autoceļi21110101Valsts galvenie autoceļi, reģionālie un vietējie autoceļilaukumsplatumsgarumsm2 mm20Laukums – ceļa klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.Platums – brauktuves platums.Garums – brauktuves garums pa ceļa ass līniju2112Ielas un ceļi211201Ielas un ceļi21120101Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumulaukumsplatumsgarumsm2 mm20Laukums – ceļa vai laukuma klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju21120102Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumulaukumsplatumsgarumsm2 mm15Laukums – ceļa vai laukuma klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju212Sliežu ceļi2121Dzelzceļi212101Platsliežu dzelzceļi21210101Platsliežu dzelzceļigarumsm30Garums – vienceļa platsliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju.
\nDivceļu utt. dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē212102Šaursliežu dzelzceļi21210201Šaursliežu dzelzceļigarumsm30Garums – vienceļa šaursliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē2122Pilsētas sliežu ceļi212201Tramvaju ceļi21220101Tramvaja sliežu ceļi bez ceļa segumagarumsm30Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. līnijām blakusceļu garumus summē21220102Tramvaja sliežu ceļi ar ceļa segumugarumsm30Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. līnijām blakusceļu garumus summē213Lidlauku skrejceļi2130Lidlauku skrejceļi213001Lidlauku skrejceļi21300101Lidlauku skrejceļi un stāvvietaslaukumsm215Laukums – skrejceļa un stāvvietu klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu214Tilti, estakādes, tuneļi un pazemes ceļi2141Tilti un estakādes214101Autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi21410101Autoceļa un dzelzceļa dzelzsbetona un metāla laidumu tiltilaukumsgarumsm2 m100Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju21410102Autoceļa un dzelzceļa koka laidumu tiltilaukumsgarumsm2 m20Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju214102Kājāmgājēju tilti21410201Dzelzsbetona, metāla un mūra laidumu gājēju tilti vai virszemes gājēju pārejaslaukumsgarumsm2 m100Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu.Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta vai gājēju pārejas ass līniju21410202Koka laidumu gājēju tiltslaukumsgarumsm2 m20Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju214103Estakādes21410301Dzelzceļu estakādeslaukumsgarumsm2 m40Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju21410302Rūpniecības uzņēmumu ražošanas procesu estakādeslaukumsgarumsm2 m40Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju21410303Gaisa cauruļvadu pārvadu estakādeslaukumsgarumsm2 m40Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju2142Tuneļi un pazemes ceļi214201Transporta un gājēju tuneļi21420101Transporta un gājēju tuneļilaukumsgarumsaugstumsm2 mm100Laukums – plaknes laukums tuneļa grīdas līmenī, kuru ierobežo tuneļa ārējais perimetrs, ieskaitot tuneļa ārsienu un noeju aizņemto laukumu.Garums – tuneļa garums pa tuneļa ass līniju.Augstums – tuneļa iekšējais augstums no tuneļa grīdas līdz pārsegumam215Ostas, ūdensceļi, dambji un citas hidrobūves2151Ostas un kuģojamie kanāli215101Piestātnes un piestātņu krastmalas21510101Krastmalas ar dažāda veida krasta nostiprinājumiemgarumslaukumsaugstumsmm2 m50Garums – krastmalas garums pa krasta līniju.Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.Augstums – krastmalas nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz nostiprinājuma augšējai daļai21510102Iekšzemes ūdeņu piestātnesgarumslaukumsaugstumsmm2 m50Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai215102Ostu akvatoriju būves21510201Moli un viļņlaužigarumsaugstumsmm50Garums – pa būves virsmas ass līniju.Augstums – lielākais augstums no gultnes līdz mola vai viļņlauža virsmai21510202Jūras ostu piestātnesgarumslaukumsaugstumsmm2 m50Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai2152Dambji215201Dambji21520101Dambji ar nostiprinātām nogāzēmbūvtilpumsgarumsm3 m50Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju21520102Dambji bez nogāžu nostiprināšanasbūvtilpumsgarumsm3 m50Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju22Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas221Maģistrālie cauruļvadi, maģistrālās sakaru un elektropārvades līnijas2211Maģistrālie naftas produktu un gāzes cauruļvadi221101Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi22110101Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi ar iekšējo diametru 500 mm un lielākugarumsdiametrsmmm30Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs221102Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas22110201Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22110202Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22110203Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru lielāku par 600 mmgarumsdiametrsmmm30Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs2212Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi221201Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi22120101Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 150 līdz 300 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22120102Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22120103Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 600 līdz 900 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22120104Ūdensvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 900 mmgarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs2213Maģistrālās sakaru līnijas221301Masti un torņi22130101Režģotie torņi un mastiaugstumslaukumsmm230Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs22130102Čaulveida torņi vai mastiaugstumslaukumsmm230Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs22130103Torņi ar augstumu, lielāku par 300 maugstumslaukumsmm230Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs221302Maģistrālās sakaru līnijas22130201Maģistrālās sakaru līnijasgarumsm30Garums – sakaru līnijas garums2214Maģistrālās elektropārvades līnijas221401Elektropārvades virszemes līnijas22140101330 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums22140102110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums221402Elektropārvades pazemes līnijas22140201330 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums22140202110 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums221403Elektrosadales virszemes līnijas22140301Vidussprieguma 6, 10 un 20 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums22140302Zemsprieguma 0,4 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums221404Elektrosadales pazemes līnijas221404016, 10 un 20 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums22140402Zemsprieguma 0,4 kilovoltu kabeļu elektrolīnijasgarumsm30Garums – elektropārvades līnijas garums222Vietējās nozīmes cauruļvadi un kabeļi2221Gāzes sadales sistēmas222101Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot)22210101Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22210102Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22210103Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mmgarumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs222102Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem22210201Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22210202Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22210203Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mmgarumsdiametrsmmm30Garums – gāzesvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs2222Vietējās nozīmes ūdens piegādes cauruļvadi222201Ūdens ieguves urbumi un grodu akas22220101Ūdens ieguves urbumi vai grodu akasaugstumsdiametrsmmm20Augstums – artēziskās akas vai grodu akas augstums no filtra vai pirmā groda apakšas līdz zemes virsmai, ieskaitot caurules vai groda virszemes daļas augstumu.Diametrs – artēziskās akas aizsargcaurules vai groda lielākais iekšējais diametrs222202Ūdenstorņi22220201Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību līdz 200 m3 (ieskaitot)augstumsbūvtilpumslaukumsietilpībamm3m2m320Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā22220202Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību, lielāku par 200 m3augstumsbūvtilpumslaukumsietilpībamm3m2m320Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā222203Ūdensapgādes cauruļvadi 22220301Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru līdz 350 mm (ieskaitot)garumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22220302Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 350 mmgarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs222204Siltumapgādes cauruļvadi22220401Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un siltumizolācijugarumsdiametrs mm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22220402Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru, lielāku par 300 mm, un siltumizolācijugarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22220403Virszemes termofikācijas un tvaika cauruļvadi ar siltumizolācijugarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22220404Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru līdz 500 mm (ieskaitot) un siltumizolācijugarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22220405Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 500 mm, un siltumizolācijugarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs222205Ūdens gradētavas22220501Ūdens gradētavaslaukumsaugstumsbūvtilpumsm2 mm320Laukums – kondensātu uztverošās virsmas laukums.Augstums – no pamatu virsmas līdz gradētavas augstākajam punktam.Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām2223Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi222301Kanalizācijas tīklu cauruļvadi 22230101Čuguna vai dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadigarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22230102Tērauda cauruļvadu kanalizācijas kolektoru pārejas zem upju gultnēmgarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs22230103Keramikas vai plastmasas kanalizācijas cauruļvadigarumsdiametrsmmm20Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs222302Notekūdeņu attīrīšanas būves 22230201Attīrīšanas iekārtu rezervuārilaukumsaugstumsbūvtilpumsietilpībam2 mm3 m320Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo rezervuāra sienu ārējais perimetrs.Augstums – lielākais vertikālais rezervuāra iekšējais augstums.Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo rezervuāra ārējā virsma.Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā22230202Attīrīšanas iekārtu baseinilaukumsbūvtilpumsietilpībaaugstumsm2 m3 m3 m20Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai22230203Dūņu lauki ar pamatnilaukumsbūvtilpumsietilpībam2 m3 m320Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo būves sienu ārējais perimetrs.Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo būves norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.Ietilpība – šķidru dūņu daudzums, ko iespējams iepildīt ar sienām norobežotā dūņu laukā2224Vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļi222401Vietējie sakaru kabeļi 22240101Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadigarumsdiametrsmmm30Garums – cauruļvada garums.Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs23Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos230Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos 2301Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves230101Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves 23010101Ieguves rūpniecības vai derīgo izrakteņu ieguves būvesaugstumsdiametrsmmm20Augstums – naftas vai gāzes urbuma dziļums.Diametrs – naftas vai gāzes urbuma lielākais iekšējais diametrs2302Spēkstaciju būves 230201Spēkstaciju būves 23020101Vēja turbīnu torņu elektrostacijasaugstumslaukumsmm230Augstums – lielākais torņa augstums no pamatu virsmas līdz torņa konstrukcijas augstākajam punktam.Laukums – horizontālas plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs24Citas inženierbūves 241Sporta un atpūtas būves 2411Sporta laukumi241101Sporta laukumi, trases 24110101Sporta laukumi un trases ar cieto segumulaukumsm215Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu24110102Sporta laukumi un trases ar mīksto segumulaukumsm215Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu2412Citas sporta un atpūtas būves241201Citas sporta un atpūtas būves 24120101Tribīneslaukumsm215Laukums – horizontālas plaknes laukums tribīnes pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo tribīnes ārējais perimetrs24120102Velotrekilaukumsm215Laukums – horizontālas plaknes laukums velotreka pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo velotreka ārējais perimetrs24120103Peldbaseinilaukumsbūvtilpumsietilpībaaugstumsm2 m3 m3 m15Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai242Citas, iepriekš neklasificētas inženierbūves 2420Citas, iepriekš neklasificētas inženierbūves242001Dūmeņi 24200101Ķieģeļu dūmeņiaugstumslaukumsmm230Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs24200102Dzelzsbetona dūmeņiaugstumslaukumsmm230Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs24200103Metāla dūmeņiaugstumslaukumsmm230Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs242002Baseini24200201Baseinilaukumsbūvtilpumsietilpībaaugstumsm2 m3 m3 m20Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.Būvtilpums – tilpums ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai242003Elevatoru–noliktavu uzņēmumu būves 24200301Elevatoru un graudu pārstrādes (pirmapstrādes) uzņēmumu tvertnes graudu piegādāšanai transportam un atkritumiemlaukumsaugstumsbūvtilpumsietilpībam2 mm3 m320Laukums – plaknes laukums pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs.Augstums – lielākais tvertnes iekšējais augstums.Būvtilpums – tilpums, kuru ierobežo tvertnes ārējā virsma.Ietilpība – vielas daudzums, kuru iespējams iepildīt242004Apgaismes būves24200401Apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampāmgarumsm30Garums – apgaismošanas līnijas garums242005Žogi 24200501Žogi bez cokola ar koka, klūgu pinuma vai citu līdzīgu materiālu pildījumulaukumsgarumsaugstumsm2 mm15Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.Garums – žoga un vārtu kopējais garums.Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai24200502Žogi bez cokola ar metāla, stikla vai citu līdzīgu materiālu pildījumulaukumsgarumsaugstumsm2 mm15Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.Garums – žoga un vārtu kopējais garums.Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai24200503Žogi ar cokolu un koka klūgu pinuma, metāla, stikla vai citu materiālu pildījumulaukumsgarumsaugstumsm2 mm15Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.Garums – žoga un vārtu kopējais garums.Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai24200504Mūra, betona vai dzelzsbetona žogilaukumsgarumsaugstumsm2 mm15Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.Garums – žoga un vārtu kopējais garums.Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai24200601Kultūrvēsturiskas inženierbūves*laukumsaugstumsm2 m20Laukums – kultūrvēsturiskās inženierbūves laukums ar segumu zemes virsmas līmenī, ieskaitot to atsevišķo daļu un fragmentu, t.sk. vertikālo konstrukciju, piemēram, pamatu, sienu, balstu aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.Augstums – par vienu metru lielākais vertikālais garums no zemes virsmas līdz kultūrvēsturiskās inženierbūves augstākajam punktam, neskaitot uz tās esošā mākslas pieminekļa, piemēram, skulptūras, lietišķās un dekoratīvās mākslas parauga (keramikas, stikla, metāla, koka akmens u.tml. materiāla izstrādājumi) augstumu1Ēkas**12510105Sūkņu un kompresoru staciju ēkaslaukumsbūvtilpumsplatībam2 m3 m2–Laukums – apbūves laukums pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs.Būvtilpums – tilpums starp būves un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām.
\nNojumēm būvtilpumu neaprēķina un nenorāda.Platība – iekštelpu un ārtelpu kopējā platība12510106Ūdens attīrīšanas, filtrēšanas un nostādināšanas staciju ēkas12410104Sakaru nodaļu, radiostaciju un televīzijas centru – studiju ēkas12510107Slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas12510103Katlumājas12510104Elektroenerģijas apgādes ēkas, izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas12610101Apjumtas estrādes12710101Lauksaimniecības produkcijas noliktavas un apstrādes ēkas12410105Kuģu ceļu bākas12520108Ražošanas uzņēmumu silosveida un bunkurveida noliktavas12520103Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu līdz 1000 m3 (ieskaitot)12520104Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu no 1000 līdz 5000 m3 (ieskaitot) 12520105Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu no 5000 līdz 50000 m3 (ieskaitot)12520102Noliktavas12520109Sašķidrinātas gāzes spiedtvertnes12520107Ūdens rezervuāri12710109Kūtsmēslu un vircas krātuves12710108Nojumes kažokzvēru sprostu izvietošanaiPiezīmes.1. * Arhitektūras, pilsētbūvniecības, industriāliem pieminekļiem, kas ir inženierbūves, piemēram, vārtiem, žogiem, tiltiem, torņiem, skursteņiem, piemēro atbilstošu tipu no citas tipu grupas.2. ** Sadaļu izmanto tikai šo noteikumu 434.5 punktā noteiktajos gadījumos.