birojiem Rīgā. Pēc aptaujas datiem iestādes Rīgā izvietotas aptuveni 482 695 m2, vidēji uz vienu darbinieku 20,5 m2. Iestādes izvietotas izklaidus, vairākās ēkās, piemēram, Finanšu ministrijas resors izvietots 11 ēkās, Iekšlietu ministrijas resors - 31 ēkā, Ekonomikas ministrijas resors - 6 ēkās. Iestādes izvietojot vienkopus, aktivitātēs balstītā birojā un samazinot platību uz darbinieku uz 12-16 m2 iestāžu izmantoto platību iespējams samazināt par 30%, jeb 144 tūkst m2. Pietam, ņemot vērā, ka valsts ēkās lielākā vairumā gadījumu energoefektivitātes risinājumiem valsts ēkās atmaksas periods ir garāks nekā 20 gadi, šādos projektos var rasties grūtības piesaistīt ESKO kompānijas.
\nŅemot vērā identificētās problēmas, secināms, ka ir nepieciešams rast finansējumu kopējai valsts ēku saimniecības inventarizācijai, lai noteiktu ēkas, kuru turpmākā izmantošana, tajā skaitā atjaunošana, nav efektīva un rentabla.
\nPašvaldību ēkas Eiropas Savienības fondu darbības programmā \"Izaugsme un nodarbinātība\" pašvaldību ēku noteiktie 4.2.2. SAM pasākuma iznākuma rādītāji \"primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās\" (turpmāk - kWh rādītājs) (vismaz 13 718 237 kilovatstundas gadā) un \"aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā\" (vismaz 3460 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas) tika izpildīti attiecīgi par 139% un 151% no plānotā, t.i. sasniegts primārās enerģijas ietaupījums 19 129 954 kWh/gadā apmērā un siltumnīcefekta gāzu emsiju samazinājums 5214 CO2 ekvivalenta tonnu apmērā.
\nPar 4.2.2. SAM pasākumu jau sīkāk tika aprakstīts nodaļā par - Politiku un darbībām, kas vērstas uz publiskajām ēkām un nodaļā - Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai. Pieprasījums pēc 4.2.2. SAM sniegtā atbalsta pasākumiem ir lielāks nekā 4.2.2. SAM ietvaros pieejamais finansējums. Līdz ar to, sagaidāms, ka arī 3. kārtas iznākuma rādītāji 4.2.2. SAM pasākuma ietvaros būs līdzīgi kā pirmajā un otrajā kārtā.
\nLiela daļa no pašvaldību ēkām ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu.
\nAtbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumam Nr.587 \"Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam\", VARAM atbalsta pasākumu ietvaros plānots piešķirt finansējumu pašvaldībām to ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa \"Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās\" ietvaros sniegto atbalstu.
\nTurpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi.
\nAtbalsta rezultātā plānots:
\nLai risinātu COVID-19 krīzes radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un veicinātu visvairāk skarto - nodarbinātības, uzņēmējdarbības jomu atkopšanos pēckrīzes posmā un ņemot vērā to, ka pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos, VARAM ir izvērtējusi tādu projektu īstenošanu, kas veicinātu pieprasījumu tirgū pēc darba spēka un materiāliem. Tiek paredzēts 2020.gadā 4,82 milj.
\nEUR no iekšējiem resursiem, kā arī papildus aptuveni 4,5 milj.
\nEUR82 novirzīt pašvaldību energoefektivitātes projektiem.83 Lai nodrošinātu minēto 7,5 milj. EUR pārdali un finansējuma atbrīvošanu, EM jāveic visu SAM 4.2.1.2.pasākumu projektu pārvērtēšana, lai nodrošinātu, ka pasākumā atlikušais finansējums tiek novirzīts gatavākajiem un efektīvākajiem projektiem, tai skaitā, vērtējot projektus, īstenot bez ievērojamām papildus neattiecināmām izmaksām no valsts budžeta. Investīcijas stimulēs ekonomisko aktivitāti reģionos būvniecības sektorā un vienlaikus samazinās pašvaldību ēku primārās enerģijas patēriņu, atbrīvojot resursus citu būtisku funkciju īstenošanai.84 Turpinot veicināt energoefektivitātes uzlabošanu pašvaldību publiskajās ēkās, nepieciešams:
\nIzstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai arī pēc 2021.gada ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros (publiskā finansējuma ietvaros), ņemot vērā nepieciešamību ievērot gaisa kvalitāti regulējošos tiesību aktus un nosacījumus, varētu īstenot šādas aktivitātes (ņemot vērā tehniski ekonomisko pamatotību un iespējas pieslēgties pie centrālās siltumapgādes):
\nNedzīvojamās ēkas Līdz šim, attiecībā uz nedzīvojamām ēkām, lielākais atbalsts komersantu vidū ir bijis tieši pateicoties Kohēzijas fonda 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķim \"Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē\".
\nNākamajā plānošanas periodā arī būtu nepieciešams paredzēt atbalstu komersantiem, ņemot vērā, ka tieši uzņēmumi aizpilda lielu daļu no nedzīvojamo ēku segmenta. Līdz ar to, izstrādājot finanšu instrumentus ar iespēju komersantiem saņemt atbalstu energoefektivitātes veicināšanā arī turpmāk, būtu jāparedz iespēja uz šādu atbalstu pretendēt plašākam komersantu lokam, neatkarīgi no komercdarbības virziena, nozares līdzīgi kā to šobrīd nodrošina ALTUM, piešķirot aizdevumus tādām būvēm kā noliktavas, biroja ēkas, tirdzniecības centri u.tml.85 Atbilstoši NAP2027, ir noteikts uzdevums \"Atjaunojamo energoresursu izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos\".
\nMērķauditorija: uzņēmumi Veicamās darbības: jaunu energoefektīvu ražotņu būvniecība; esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju sakārtošana, t.sk., ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. (Indikatīvais finansējums 43 500 000 EUR, tajā skaitā ERAF).
\nEmisijas un izmantotā enerģija Nenoliedzami ēkas ir ļoti būtiskas, lai panāktu ES izvirzīto visaptverošo mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, izveidojot dekarbonizētu ēku fondu, kā arī veicinot esošo ēku atjaunošanu. 2019. gada 17. jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 380 tika apstiprināts \"Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam\" , kura mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā ietverti tādi ar būvniecību un infrastruktūru saistīti rīcības virzieni kā:
\nPlāna paredzētos pielāgošanās pasākumus atbildīgajām institūcijām jāīsteno laika posmā līdz 2030.gadam.
\nAttiecībā uz emisijām norādāms, ka Latvijā vislielāko SEG emisiju apjomu rada enerģētikas joma, kas 2017. gadā emitēja aptuveni 3900 kilotonnas (kt) CO2 ekvivalenta (34% no kopējām Latvijas SEG emisijām). Desmit gadu laikā no 2008. līdz 2017. gadam CO2 emisiju apjoms enerģētikas sektorā ir samazinājies par 17,2 %. Ja šos datus salīdzina ar atskaites punktu 1990. gadā, tad redzams, ka kopumā samazinājums veido jau 70% (skat. 18. tabulu). No enerģētikas sektorā esošajām emisijām, aptuveni 15% veido mājsaimniecības86.
\nEnerģētikas sektora emisijas svārstās atkarībā no ekonomiskajām izmaiņām valstī un būtiski atšķirīgām ziemas vidējām temperatūrām. Būtisks faktors enerģētikas SEG emisiju samazinājumam kopējā bilancē ir energoefektivitāte, kurināmā nomaiņa no šķidrajiem un cietajiem kurināmajiem uz dabasgāzi, kā arī fosilo energoresursu aizstāšana ar biomasu un citiem AER veidiem. Svarīgi faktori energoresursu nomaiņai ir tā cena un pieejamība, kā arī valsts politika un pasākumi, tai skaitā atbalsta pasākumi.87 13.tabula.
\nEnergoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs (TJ)88 1996 2001 2006 2010 2015 Elektroenerģija 3935 4460 6221 6977 6332 Dabasgāze 4180 3334 4807 5219 4116 Sašķidrinātā naftas gāze 1230 1139 1230 911 773 Naftas produkti apkurei un karstajam ūdenim 42 170 127 79 89 Akmeņogles 1964 1338 813 1049 501 Malka 31349 23388 27986 23256 16355 Koksnes briketes … 69 187 340 375 Koksnes granulas … … 36 252 2052 Koksnes atlikumi … 7062 2956 1126 348 Kokogles … … 30 60 60 Cits ciets kurināmais 241 17 7 35 … Naftas produkti citām vajadzībām (izņemot transportu) … 1087 2701 2825 1151 Siltumenerģija (apkurei un karstajam ūdenim) 28310 19627 17816 17622 14101 Energoresursi pavisam 71251 61691 64917 59751 46253 * Dati tiek vākti un apkopoti par visiem veidiem ik pēc 5 gadiem. Dati uz 2020. gadu tiks publicēti 2021. gadā.
\nEnergoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2018. gadā bija 51,5 PJ, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās - pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne. Ņemot vērā, ka dabasgāze veido salīdzinoši mazāk SEG emisiju, nekā cietais kurināmais, tad šajā jomā ir vērojama pozitīva tendence, jo salīdzinājumā ar 2017.gadu ievērojami pieaudzis dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās (+9,3%) un samazinājies ogļu patēriņš (-32,7%).89 Indikatīvās attīstības prognozes90 8.attēls. Enerģijas galapatēriņa prognozes dalījumā pa sektoriem līdz 2030.gadam (PJ) No 8. attēla redzams, ka tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums mājsaimniecības sektorā. Kopējais enerģijas galapatēriņš 2030.gadā ir par apmēram 11% mazāks nekā 2018.gadā.
\nIzmantojot makroekonomisko prognozi un modelēšanā izmantotos pieņēmumus aprēķinātās enerģijas galapatēriņa prognozes paredz, ka arī 2030. gadā galvenie enerģijas galapatēriņa sektori būs rūpniecības un būvniecības, transporta un mājsaimniecības sektori, kas no kopējā enerģijas galapatēriņa patērēs 23,5%, 24,2% un 26,7% attiecīgi. Enerģētikas sektora kopējās SEG emisiju prognozes bāzes scenārijā nosaka esošās politikas (AER politika un energoefektivitātes politika) iniciēto pasākumu turpināšana līdz 2030.gadam.
\nSEG emisiju samazināšanos sektorā visvairāk ietekmē fosilā kurināmā aizvietošana ar biomasu centralizētā siltumapgādē, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu (galvenokārt dzīvojamo un publisko ēku renovācija) īstenošana mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā. Šie minētie energoefektivitātes pasākumi kopējās SEG emisijas mājsaimniecībās, komerciālā un sabiedriskā sektorā uz 2030.gadu var samazināt par 135 kt CO2 ekv, salīdzinot ar 2017.gadu.91 Pāreja no fosilā kurināmā uz biomasas izmantošanu enerģijas pārveidošanas sektorā, galvenokārt centralizētās siltumapgādes sistēmā, samazinās emisijas par apmēram 80 kt CO2 ekv. uz 2030.gadu, salīdzinot ar 2017.gadu.
\nVienlaikus norādāms, ka, lai arī biomasa ir atjaunojamais energoresurss un tiek uzskatīts par CO2 neitrālu kurināmo, kas nerada negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās dedzināšanas rezultātā tomēr tiek radīta negatīva ietekme uz cilvēku veselību un rodas tādi gaisa piesārņotāji kā smalkās daļiņas un benz(a)pirēns, kas palielina gaisa piesārņojumu.
\nBiomasas sadedzināšanas rezultātā tiek izdalītas arī kvēpu emisijas, kas tiek uzskatīts par īslaicīgu klimata piesārņotāju un veicina klimata pārmaiņas, tādēļ samazinot apkures iekārtu radītos kvēpus, tiek kavētas arī klimata pārmaiņas.92 3.1. Prognozes un mērķi 2030. gadam Kā jau tika aplūkots Stratēģijas 2. tabulā, tad Latvijā kopējais dzīvojamo ēku skaits ir 363000 tūkstoši. No tām aptuveni 285 000 tūkstoši ir ar apkuri. Nedzīvojamo ēku skaits - 1.068 miljoni, no tām 108000 tūkstoši ar apkuri.
\nSaskaņā ar Eurostat prognozēm93, līdz 2050. gadam Latvijā iedzīvotāju skaits varētu sarukt no 1,9 miljoniem, līdz pat 1,4 miljoniem. Šādi statistikas rādītāji neapšaubāmi norāda arī uz to, ka tiem būtu savā ziņā jāpakārto arī mājokļu politika.
\nŅemot vērā pašreizējo ēku fonda vecumu un nolietojumu, var izteikt sekojošus pieņēmumus uz 2050. gadu:
\nKopējā siltināmā platība dzīvojamām ēkām - 56 milj.m2 Kopējā siltināmā platība nedzīvojamām ēkām -27 milj.m2 9. attēls. *Siltināmo ēku sarakstā nav iekļautas garāžas, rūpnieciskās ēkas, noliktavas, lauku saimniecību ēkas, kultūrvēsturiskie objekti, kulta objekti un citas neklasificētas ēkas.
\nAtbilstoši 9. attēlā identificētajam, nepieciešamās investīcijas visa veida ēkām līdz 2050.gadam atkarībā no to platības - no 200 līdz 400 Eur/m2, ņemot vērā pašreizējās būvniecības izmaksas sastāda ~ 19 miljardi EUR. Jāprecizē, ka, pirmkārt, būtiski ņemt vērā apstākli, ka šādos pieņēmumos viena kvadrātmetra izmaksas ir noteiktas ar plašu amplitūdu, lai aptvertu visa veida ēku būvniecības izmaksas.
\nRaugoties nākotnes perspektīvā, secināms, ka dzīvojamo ēku segmentā, pirmkārt, būtu jāturpina koncentrēties uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu, padarot tās pēc iespējas energoefektīvākas, jo neskatoties uz to, ka skaita ziņā tās ir teju desmit reizes mazāk kā viena dzīvokļa ēkas, platības ziņā tām ir pārsvars.
\nAtsaucoties uz jau minēto statistiku un pašreizējo ēku vecumu, nolietojumu, būtu nepieciešams vairāk mobilizēt iedzīvotājus pakāpeniski pāriet uz dzīvošanu energoefektīvākos mājokļos. To varētu panākt ar jau minētajām garantijām mājokļa iegādei, kas atbilst noteiktai energoefektvitātes klasei, vai atbalstu jaunajām ģimenēm, kas labvēlīgu finanšu instrumentu ietekmē izvēlētos dzīvot augstas energoefektivitātes mājokļos.
\nPiemēram, turpinot attīstīt atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas sasniedz vismaz \"A\" energoefektivitātes klasi, tādējādi veicinot sabiedrību pārcelties no mājokļiem ar ļoti zemiem energoefektivitātes rādītājiem uz krietni energoefektīvākiem mājokļiem. Līdz ar to, izkristalizētos arī tā ēku fonda daļa, kuru nebūtu lietderīgi atjaunot. Vienlaikus jāņem vērā līdz šim esošais ēku atjaunošanas temps un pieejamie finanšu līdzekļi. Turpmāk tekstā aplūkota prognoze pēc ēku veidiem, kā arī indikatīvi norādīts kāds ir finansējuma deficīts, kas būtu nepieciešams visa ēku fonda atjaunošanai.
\nVienlaikus attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem jāņem vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojums \"Eiropas 2030.gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana.
\nInvestīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā\", kas cita starpā paredz ES nākamajā desmitgadē īstenot tajā skaitā Renovācijas vilni, t.i., panākt, ka renovācijas rādītājs, kas pašlaik ES ir aptuveni 1 %, laikā līdz 2030. gadam vismaz divkāršojas.
\nAttiecībā uz minēto paziņojumu būtu ņemams vērā arī tas, ka saskaņā ar minētā paziņojuma pievienoto ietekmes novērtējumu 2030. un 2050. gadā oglekļa cenošanas dēļ enerģijas cena paaugstināsies, kā arī vidēji ES mājsaimniecību enerģijas izdevumu procentuālā daļa palielināsies, līdz ar to mājsaimniecībām būs lielāks ekonomiskais stimuls energoefektivitātes uzlabošanā.
\nDaudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Jāņem vērā, ka NAP2027 ietvaros plānots realizēt energoefektivitātes paaugstināšanu 40 000 dzīvokļu īpašumos kas ir aptuveni 800 daudzdzīvokļu mājas (pieņemot, ka vidēji viens dzīvokļa īpašums ir 50m2). Tādējādi kopumā tiktu renovēti 2 milj. m2. Tāpat minētā plāna ietvaros plānots, ka uz 2027. gadu, gada griezumā tiks uzbūvēti 10 000 jauni dzīvokļa īpašumi.
\nVirzībā uz mērķi, līdz 2030. gadam atjaunojot 30% no daudzdzīvokļu ēkām, kopumā jāatjauno 8100 daudzdzīvokļu ēkas. Ja ņem vērā attiecību uz potenciāli ieinteresēto māju īpašniekiem, kas ir gatavi īstenot energoefektivitātes pasākumus, lai sasniegtu mērķi ir nepieciešams atjaunot 4 860 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to 4860 daudzdzīvokļu ēkas ir nosakāms kā primārais mērķis.
\n14.tabula. Finansējuma deficīts daudzdzīvokļu ēkām Kopējais finansējuma deficīts daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Mainīgie lielumi Vērtības Kopējais daudzdzīvokļu māju skaits un platība 38 60094 54,4 miljoni m2 Daudzdzīvokļu māju skaits un platība, kurās iespējams veikt izmaksu efektīvu atjaunošanu95 27 000 37.8 miljoni m2 Energoefektivitātes paaugstināšanas un citu neatliekamo atjaunošanas darbu izmaksas EUR/m2 200 EUR/m2 Kopējā finanšu nepieciešamība 7.54 miljardi EUR Māju īpatsvars, kuru īpašnieki potenciāli ir ieinteresēti īstenot energoefektivitātes pasākumus 60% Kopējās investīciju izmaksas (faktiskā finanšu nepieciešamība) 4,52 miljardi EUR (60% no 7.54 miljardiem EUR) Potenciālais nepieciešamais finansējums 10 gadu griezumā 1.5 miljardi EUR (1/3 no kopējā investīciju apjoma) 14. tabulā ir attēlots indikatīvs finansējums, kāds varētu būt nepieciešams, ja ņem vērā to sabiedrības daļu, kas būtu gatavi veikt atjaunošanas darbus. Māju īpatsvars, kuru īpašnieki ir potenciāli ieinteresēti izmantot finanšu instrumentus (60%), ir noteikts ar ekspertu metodes palīdzību. Ekspertu novērtējums ir balstīts uz Latvijas namu apsaimniekotāju kvantitatīvā apsekojuma rezultātiem (63% respondentu atbildēja, ka māju īpašniekus interesē dalība ES līdzfinansētā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā96.
\nNo iepriekš minētā redzams, ka, lai sasniegtu vismaz primāro mērķi, nepieciešamās investīcijas ir vairāk nekā pusotrs miljards EUR. Atbilstoši NAP2027 periodā pieejamajiem līdzekļiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai indikatīvi paredzēti jau minētie 163 125 000 EUR.
\nIzmantojot mērķa vērtības noteikšanas metodoloģiju, ir iespējams veikt pieņēmumus par plānoto enerģijas ietaupījumu un SEG emisiju samazinājumu attiecībā uz pieejamajiem finanšu līdzekļiem NAP2027 ietvaros. Līdz ar to, indikatīvais enerģijas ietaupījums - 69 857 MWh gadā, savukārt SEG emisiju samazinājums
\nPrivātmājas un neliela skaita ēku kompleksi Kā tas izriet arī no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna, uz 2030. gadu vismaz 7500 privātmājās veikti enerģijas ietaupījumu katalogā iekļautie ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
\nOtrkārt, tiek atjaunoti neliela skaita ēku kompleksi, t.sk. ēku kompleksa atjaunošana, samazinot patērētās siltumenerģijas apjomu (apkures sistēmu uzstādīšanā dodot priekšroku tādām iekārtām, kas atbilst Regulā 2015/1189 noteiktajām emisiju un efektivitātes prasībām, kas stāsies spēkā no 2022. gada) ALTUM, izmantojot savus un valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus, īstenojot atbalsta programmu esošo privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, plānots 2020. gadā atbalstīt pirmās 50 privātmājas, savukārt 2021. gadā jau 250, lai turpmāk nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošu privātmāju sektorā plānotajos apjomos sniedzot atbalstu vidēji 500 privātmājām gadā. Līdz ar to, ja šāda programmas iecere tiktu turpināta un attīstīta līdz 2030. gadam un, realizējot šīs programmas plānoto mērķus, kopumā atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai privātmājās būtu sniegts nedaudz vairāk kā 4000 privātmājām. Par minēto atbalsta programmu vairāk aprakstīts 3.1.1. apakšnodaļā.
\nAtbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr.95 \"Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai\" ietvertajiem atbalsta mehānismiem (skatīt sadaļu - atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai), mājokļu programmā paredzētais darījumu skaits garantijas izsniegšanai \"A\" klases vai gandrīz nulles enerģijas mājokļa iegādei - 570. Savukārt, programmas \"Balsts\" ietvaros - 400. Līdz ar to, kopumā tie varētu būt gandrīz 1000 darījumi, kas saistīti ar energoefektīva mājokļa iegādi.97 Lai arī privātmāju atjaunošanai nepieciešamās investīcijas atšķiras (ne tikai reālās izmaksas uz kvadrātmetru, bet arī nepieciešami individuālie tehniskie risinājumi u.tml.) Stratēģijas ietvaros norādīts arī indikatīvais finansējums, kāds būtu nepieciešams privātmāju sektorā. Latvijā nav pieejamas statistikas par privātmāju radīto emisiju samazinājumu ņemot vērā veiktos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Piemēram, attiecībā uz daudzdzīvokļu ēku sektoru šādi dati pastāv, jo tie nonāk uzskaitē pateicoties realizētajām aktivitātēm un pasākumiem ES fondu ietvaros.
\n2021.gadam 3% renovācijas mērķis aprēķināts 55 870 m2 apmērā.
\nSavukārt 2019.gadā centrālās valdības ēku renovētā platība sastādīja 50 475 m2.101 Kā tas redzams 12. tabulā, tad uz 2017. gadu kopējā renovētā platība ir 398 707 m2.
\nLīdz ar to secināms, ka mērķis 2030. gadam, 10 gadu laikā kopumā renovēt 500 000 m2 ir reāli izpildāms.
\nKā tas tika minēts Stratēģijas 2. nodaļā, no 2016. gada 19. septembra 4.2.1.2. pasākuma pirmās kārtas projektu iesniegumu atlases sākuma līdz 2020. gada jūnijam sadarbības iestādē CFLA iesniegti 107 projekta pieteikumi. No 2018. gada 7. marta līdz 2020. gada jūnijam 4.2.1.2. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu atlases kārtā tika iesniegti 27 projektu pieteikumi.
\nVienlaikus tiek plānots, ka tiks iesniegti vēl 6 projektu iesniegumi.
\nPeriodā līdz 2030. gadam Latvija piedāvā nodrošināt vidējā īpatnējā siltumenerģijas patēriņa ēkās apkurei samazinājumu līdz 120 kWh/m2/gadā. Ja tiek pieņemts, ka no 120 iespējamiem pirmās atlases kārtas projektiem 101 projekts tiek realizēts, var secināt, ka aptuvenais siltumenerģijas patēriņš atjaunotajām ēkām būs līdz 70 kWh/m2 gadā. Līdz ar to, no kopējā atjaunojamo valsts ēku skaita (863), atjaunojot, piemēram, 101 ēku,vidējais siltumenerģijas patēriņš no 140 kWh/m2 varētu sarukt līdz jau norādītajiem aptuveni 120 kWh/m2. Ja ņem vērā EM identificētās problēmas, kas tika aplūkotas iepriekš, varētu panākt plānoto efektu un realizēt visus līdz šim pieteiktos (101+27+6=134) projektus.
\nPirmo 15 pabeigto projektu 4.2.1.2. pasākuma ietvaros kopējais enerģijas ietaupījums ir 12 GWh gadā. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumiem Nr.534 Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās\" 4.2.1.2. pasākuma \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi 8.2.3. apakšpunktam, aprēķinātais (prognozētais) siltumnīcefekta gāzu samazinājums - vismaz 3 932 CO2 ekvivalenta tonnas gadā. Līdz ar to, ja atjaunotu plānotās 120 ēkas pirmās kārtas ietvaros, emisiju samazinājums būs vismaz 3 932 CO2 ekvivalenta tonnas gadā (3,93 kt).
\nŠāds 3% atjaunošanas temps 2030. gada perspektīvā ir uzskatāms par apmierinošu un kā jau minēts, mērķis renovēt 500 000 m2 ir reāli izpildāms, ja veiksmīgi tiks novērsti iepriekš Stratēģijā identificētie šķēršļi.
\nParedzētais finansējums energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās NAP 2027 ietvaros (indikatīvi): 104 400 000 EUR (tajā skaitā ERAF). Izmantojot mērķa vērtības noteikšanas metodoloģiju atbilstoši minētajam finansējuma apjomam var veikt pieņēmumu, ka enerģijas ietaupījums būtu indikatīvi 29.714 MWh gadā, savukārt SEG emisiju samazinājums 6000 t gadā.
\nPašvaldību ēkas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam102 paredz turpināt ieguldījumus pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā, t.sk. būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai. Saskaņā ar pamatnostādnēm, šim atbalsta pasākumam pieprasīti 142 857 143 EUR finansējuma (t.sk. 100 000 000 EUR ERAF finansējuma). Atbilstoši NAP 2027 uzdevumam [336] \"Publisko pakalpojumu uzlabošana atbilstoši iedzīvotāju skaita dinamikai, attīstot alternatīvus pakalpojumu modeļus un infrastruktūru, pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitāti, kā arī publiskās ārtelpas kvalitāti\" kopumā paredzēti 6 pasākumi ar kopējo indikatīvo finansējumu (ERAF un Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai) 156 395 714 EUR.103 Atbalsta rezultātā plānots, pirmkārt, samazināt primārās enerģijas patēriņu (indikatīvi 68 000 MWh/gadā, ja tiek saglabāta SAM 4.2.2. pieeja rādītāju vērtību noteikšanā) un, otrkārt, samazināt siltumnīcefekta gāzes (indikatīvi 17 200 CO2 tonnas gadā)104.
\nAtbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 456 \"Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību\" (kas aizstāj Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumus Nr. 278 \"Kārtība un nosacījumi jaunu valsts aizdevumu izsniegšanai ar COVID-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai pašvaldībās\") pašvaldības var pieteikties valsts aizņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanas pašvaldību ēkās projektu īstenošanai (viens no iespējamajiem ieguldījumu mērķiem)\".
\nVienlaikus norādāms, ka plānotie sasniedzamie rezultāti attiecas uz Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam pieprasīto finansējuma apjomu. Attiecīgi, īstenojot pasākumus Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam noteiktajā apmērā, sasniedzamie rezultāti būs proporcionāli mazāki.
\n16.tabula. Finansējuma deficīts nedzīvojamām ēkām Kopējais finansējuma deficīts nedzīvojamām ēkām (izņemot ražošanas ēkas) Mainīgie lielumi Vērtības Kopējais ēku skaits un platība 973 871105 97.3 milj. m2 Ēku skaits un platība, kurās iespējams veikt atjaunošanu106 75 000 27.15 milj. m2 Potenciāli energoefektīvo atjaunojamo ēku skaits un platība107 67 500 (90% no 75 000) 24.45 miljoni m2 (90% no 27.15 milj. m2) Energoefektivitātes paaugstināšanas un citu neatliekamo atjaunošanas darbu izmaksas EUR/m2 200 EUR/m2 Kopējā indikatīvā finanšu nepieciešamība 4.89 miljardi EUR Potenciālais nepieciešamais finansējums 10 gadu griezumā 1.63 miljardi EUR (1/3 no kopējā investīciju apjoma) Attiecībā uz Rūpnieciskās ražošanas ēkām norādāms, ka nepieciešamo investīciju apjomu noteikt ir sarežģīti, jo kā tas ir redzams arī no pašreizējā Kohēzijas fonda 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķa \"Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē\", tad pašu ēku atjaunošana ir tikai viena no pozīcijām, attiecībā uz kuru var pretendēt, saņemot finansējumu. Arī paši komersanti vairāk priekšroku dod iekārtu nomaiņai, nevis pašas ēkas energoefektivitātes veicināšanā.
\nLīdz ar to, arī kopējā investīciju apjomā netiek ieskaitītas ražošanas ēkas, vienlaikus tās tiek aplūkotas stratēģijā, jo uz tām attiecināms ES fondu atbalsts un šo ēku segments rada ievērojami lielu daļu no kopējā ēku sektora emisijām.
\nAttiecībā uz enerģijas ietaupījumiem un SEG emisiju samazinājumu norādāms, ka lielāko enerģijas ietaupījumu ražošanas ēku sektorā veido tieši iekārtu nomaiņa. Ražošanas ēkām raksturīgs būtiski atšķirīgs enerģijas patēriņš, ko ietekmē esošās ražošanas tehnoloģijas. Ņemot vērā apstrādes rūpniecības apakšnozaru specifiku, to enerģijas patēriņš arī ir ievērojami atšķirīgs, tas atkarīgs no ražošanas tehnoloģijām, procesiem un nepieciešamajām izejvielām un to apjomiem.
\n17.tabula. Indikatīvais nepieciešamais finansējums (miljardos EUR) un tā sadalījums pa dekādēm visa ēku fonda atjaunošanai.
\nJauna pieeja dzīvojamo ēku kvartālu atjaunošanai Līdzīgi kā turpmāk Stratēģijā minēts par plānoto realizējamo ieceri tipveida koka ēku projektu izstrādei, nepieciešams pievērsties arī jautājumam par tipveida projektu izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (vienlaikus norādāms, ka šāda darbība būtu attiecināma ne tikai uz tipveida daudzdzīvokļu ēkām, bet arī, piemēram, uz jauktas apbūves kvartāliem, kur ietilpst gan dažāda laika periodu daudzdzīvokļu ēkas, gan valsts un pašvaldību ēkas). Arī šāda tipveida projekta izstrāde konkrētu sērijas ēku atjaunošanai padarītu šo procesu krietni efektīvāku gan izmaksu, gan arī laika ziņā. Runājot tieši par daudzdzīvokļu ēku tipveidu projektu izstrādi, tad viennozīmīgi šādi projekti būtu nepieciešami tieši Latvijas lielākajās pilsētās, it īpaši Rīgā, kur tādējādi varētu īstenot pat veselu kvartālu atjaunošanu, tādējādi ietaupot izmaksas uz katra objekta atsevišķu dokumentācijas izstrādi, vienlaikus sakārtojot arī šo kvartālu rekreācijas zonas.
\nJau šobrīd - 2021. - 2027.gada periodā viena no Eiropas mēroga iniciatīvām energoefektīvas un klimatneitrālas apbūvētās vides uzlabošanas kontekstā būs orientēta uz \"pozitīvas enerģijas apkaimju/kvartālu\" (positive energy districts/neighbourhoods) attīstīšanu. Tā kā \"pozitīvas enerģijas apkaimes\" tiek redzētas kā viens no pamatformātiem dažādu viedo tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu testēšanai (test beds), tad stratēģiskā mērogā paredzot šādu apbūvētās vides atjaunošanas pieeju, vienlaikus tiktu veicināta Latvijas inovācijas vides un starptautiskās konkurētspējas attīstība, t.sk. uzlabotas Latvijas iespējas dalībai ES Pētniecības un inovācijas programmas \"Apvārsnis Eiropa\" 2021-2027 projektu konkursos un finansējuma piesaistē.
\n3.1.1. Atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai Šķēršļu novēršana īres tirgū Šobrīd Latvijā nenotiek aktīva dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt, vai vēl jo vairāk, noteikt prasības par noteiktu energoefektivitātes līmeni izīrējamiem īpašumiem.
\nMinētais ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā sadārdzinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka ar jauno likumprojektu \"Dzīvojamo telpu īres likums\"108 kurā ietverti konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.
\nLīdz ar to, ar jauna likuma izstrādi, mērķis ir panākt: 1) īres namu būvniecības un mājokļu pieejamības veicināšanu; 2) taisnīga līdzsvara nodrošināšana starp izīrētāju un īrnieku interesēm. Paredzams, ka īres tirgus spēs piesaistīt investīcijas aptuveni 600 000 000 EUR gadā jaunu energoefektīvu mājokļu būvniecībai.
\nĪres mājokļu pieejamība Šī brīža informācija liecina, ka īres mājokļu attīstība ir dzīvotspējīga tikai tad, ja ir pieejams ilgtermiņa finansējums ar zemām procentu likmēm. Mājsaimniecību īpatsvars 2018.gadā, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši) - 75,6%. Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams izveidot ilgtspējīgu atbalsta modeli izmaksu ziņā pieejamu, kvalitatīvu un energoefektīvu īres mājokļu būvniecībai teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību, izveidojot finanšu instrumentu ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanai ar zemu procenta likmi, šādi mājokļi būtu pieejami nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem vai sociāli mazāk aizsargātām grupām, kurām maksātspējas ierobežojumu dēļ nav iespēju iegūt mājokli tirgus apstākļos.
\nLai nodrošinātu, ka ar šo atbalsta instrumentu izveidotie īres mājokļi būtu izmaksu ziņā pieejami tiem paredzētajai mērķauditorijai, ir nosakāmi īres maksas griesti šiem dzīvokļiem.
\nParedzēts, ka pēc aizdevuma pamatsummas atmaksas daļa īres tiek iemaksāta kopējā fondā, nodrošinot citu mājokļu pieejamības pasākumu finansēšanu.
\nPasākumam būtu tieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, nodrošinot papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, ar darba algu saistītos nodokļu ieņēmumus, nodrošinās būvmateriālu ražotāju uzņēmumu ienākuma nodokļa piegumu.
\nIzmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu īres mājokļu pieejamība veicinās darba meklētāju un bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, nodrošinot darbaspēka mobilitāti, veicinās tautsaimniecības izaugsmi un mazinās depopulāciju. Tiek veicināta strādājošo konkurētspēja un darba produktivitāte - mājokļa izmaksas vietās ar pieaugošu nodarbinātību ir ievērojami augstākas, tas savukārt ierobežo iespējas personām pārcelties uz šādām vietām un kāpināt konkurētspēju brīvi izvēloties darbavietas.
\nŅemot vērā pieaugošās mājokļa izmaksas, iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja ir galvenais iemesls mājokļu pieejamības problēmām kā Rīgas, tā arī pārējos reģionos. Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība mazinātu mājsaimniecību materiālo nenodrošinātību un nodrošinātu, ka tām pieejami kvalitatīvāki mājokļi.
\nPasākums veicinātu vienmērīgu būvniecības pakalpojumu pieaugumu, kā arī tiek veicināta energoefektivitāte, jo sniedzot atbalstu, tiks pievērsta uzmanība un izvirzītas paaugstinātas prasības mājokļiem resursu izmantošanas efektivitātei.
\nVienlaikus norādāms, ka minētais pasākums tiks ieviests, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma noteiktās prasības.
\nSociālo mājokļu būvniecība un atjaunošana Jau iepriekš stratēģijas 3. nodaļā \"Ceļvedis\" un 2.3.5. apakšnodaļā \"Enerģētiskās nabadzības mazināšana\", tika minēti no NAP2027 izrietošie pasākumi tajā skaitā attiecībā uz sociālo mājokļu atjaunošanu un izbūvi.
\nLatvija šobrīd saskaras ar lielu problēmu attiecībā uz sociālo mājokļu kritisko tehnisko stāvokli un to nepietiekamo daudzumu.
\nLatvijā sociālo mājokļi un pašvaldības palīdzībai paredzētie mājokļi sastāda tikai 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Vienlaikus pašvaldību brīvais dzīvojamais fonds ir 3286 dzīvojamās telpas, taču dzīvošanai derīgas ir tikai 1046 - divas trešās daļas ir dzīvošanai nederīgas telpas. Pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai aktīva tā tehniskā stāvokļa uzlabošana, kam par iemeslu ir finansējuma trūkums.109 Attiecīgi aptuveni 6 200 personām šobrīd netiek nodrošināta palīdzība mājokļa jautājumos. Sociālo mājokļu tehniskā stāvokļa un skaita problēmas tika norādītas arī 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojumā par Latviju.110 Lai novērstu identificētās problēmas, kā galvenais mērķis ir izvirzāms - nodrošināt dzīves cienīgiem apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem un samazināt rindas pašvaldībās šādu mājokļu izīrēšanai. Līdz ar to, lai realizētu NAP2027 ietvertos uzdevumus, plānots izstrādāt programmu, kuras ietvaros:
\nFinansēšanas mehānisms un atbalstāmās darbības:
\nGrantu sociālo mājokļu būvniecībai piešķir CFLA pēc projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas.
\nŠāda 5% papildus garantija būtu stimulējošs faktors, lai sabiedrībā rastos lielāks pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem, līdz ar to veicinot arī pašreizējo ēku atjaunošanas kvalitāti, sasniedzot vismaz \"A\" energoefektivitātes klasi, nevis tikai izpildot minimālās energoefektivitātes prasības atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, vienlaikus šāds mehānisms pastarpināti veicinātu ēku fonda virzīšanos uz noteikto klimatneitralitāti. Attiecībā uz dzīvojamajām mājām, kas nav uzskatāmas par jaunbūvēm, ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā, arī vecākas dzīvojamās mājas var izpildīt kritērijus, kas noteikti attiecībā uz \"A\" ēku energoefektivitātes klasi, ja, piemēram, veikta to atjaunošana un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi.
\nAtbalsta programma \"Balsts\"
\nŠī programma Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumu Nr.95 \"Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai\" ietvaros, atbalstīs Latvijas ģimenes, sniedzot iespēju saņemt neatmaksājamu valsts subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm, kurās aug vismaz trīs bērni.
\nĢimenēm ar trīs bērniem subsīdija būs 8000 EUR \"parastam\" mājoklim vai 10 000 EUR, ja mājoklis atbilst energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
\nSavukārt četru un vairāk bērnu ģimenēm subsīdijas attiecīgi būs 10 000 un 12 000 EUR.
\nLai saņemtu \"Balsta\" subsīdiju, izvēlētā nekustamā īpašuma vērtība nevar pārsniegt 250 000 EUR un ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jābūt līdz 17 000 EUR gadā pirms nodokļu nomaksas. Saņēmējam ir jābūt Latvijas nodokļu rezidentam vismaz pēdējos 12 mēnešus, un subsīdija nevar būt lielāka par 50% no kopējā darījuma vai būvprojekta apjoma. Šo neatmaksājamo subsīdiju varēs saņemt arī vienlaikus ar mājokļa garantijas programmu, un to varēs izmantot, lai segtu obligāto pirmo iemaksu 5% apmērā.
\nEnergoefektivitātes darbību šķietamo riskantumu investoriem un privātajam sektoram mazināšana Minētie Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr.95 \"Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai\" turpmāk paredz arī uzlabotu garantiju piešķiršanas programmu. Tā tiek uzlabota ar portfeļgarantiju mehānismu. Portfeļgarantijas instruments ļaus mājokļu iegādes programmu ieviest efektīvāk, samazinot nepieciešamā finansējuma apmēru, ātrāk izskatot aizdevumu pieteikumus un mazinot riskus \"ALTUM\".
\nPortfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi.
\nPortfeļgarantijas finanšu instrumentā, līdzīgi kā pašreiz, arī turpmāk tiks izsniegta Altum garantija par kredītiestādes sniegta aizdevuma daļu. Saistību nepildīšanas gadījumā garantija sedz noteiktu daļu (garantijas apmērā) no kredītiestādes zaudējumiem par neatmaksāto aizdevuma daļu. Portfeļgarantijas finanšu instrumentā aizdevumus piešķirs kredītiestādes, kuras sabiedrībā Altum pieteiksies finansējumam. Portfeļgarantiju programmas finansējumam Altum varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā.
\nEnergoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošana esošajā privātmāju sektorā Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi112, kas paredz kārtību, kādā ALTUM, izmantojot savus un valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus, īsteno atbalsta programmu obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai. Šobrīd mājsaimniecību sektoram pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Taču uz šo atbalstu var pretendēt tikai ēkas, kurās ir trīs vai vairāk dzīvokļu. Dzīvojamās ēkas ar mazāku dzīvokļu skaitu vai individuālās dzīvojamās ēkas ir bez atbalsta saņemšanas iespējām.
\nKā jau minēts 3.1. apakšnodaļā, lai nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošu privātmāju sektorā plānotajos apjomos sniedzot atbalstu vidēji 500 privātmājām gadā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ALTUM un Finanšu nozaru asociāciju izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram, ņemot vērā, ka privātmāju īpašniekiem nav izpratnes un informācijas par ekonomiski pamatotiem energoefektivitātes pasākumiem un tie netiek veikti, īpašnieki nav pietiekami informēti par papildu investīciju finansēšanas iespējām un no kredītiestāžu puses nav īpašniekus interesējošs piedāvājums, tiem nav pietiekama līdzfinansējuma jaunu aizdevumu saņemšanai, kā arī atsevišķās Latvijas teritorijās privātmājām nav pietiekamas nodrošinājuma vērtības.
\nAttiecīgais atbalsts paredzēts, lai:
\nProgrammas ieviešanai paredzēts izmantot valsts energoefektivitātes fonda finansējumu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 7. panta piektās daļas pirmo punktu.
\nPieejamais finansējums veidojas no valsts energoefektivitātes fonda un sabiedrības \"Altum\" nenoslogotā rezerves kapitāla līdzekļiem. šādā apmērā:
\n59 250 EUR 2020. gadā aptuveno 50 privātmāju finansēšanai un 296 250 EUR 2021. gadā aptuveno 250 ēku finansēšanai, kopsummā 355 500 EUR, kas paredzēti programmas īstenošanas zaudējumu (paredzamo un neparedzamo) segšanai un Altum pārvaldības maksas segšanai.
\nAltum nodrošinās ēku energoefektivitātes uzlabošanas novērtējuma izstrādi, izmantojot Eiropas Investīciju bankas Horizon2020 programmas ELENA finansējumu.
\nDzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošana Plānots ieviest finanšu instrumentu, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, nodrošinot valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvalitātes uzlabošanai gadījumos, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, taču nav veikts pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma fondā. Atbalsts tiktu sniegts gan daudzdzīvokļu, gan privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, šo ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai; atjaunojamās enerģijas ražošanai, kā arī ieguldījumiem centralizētā siltumapgādē.
\nŠāda finanšu instrumenta esamība ļautu iedzīvotājiem laikus mobilizēties nepieciešamo ieguldījumu veikšanai ēku stāvokļa uzlabošanai, kā arī dotu būvniecības nozarei par potenciālo pieprasījumu ēku atjaunošanas sektorā.
\nVienlaikus ar mērķi piesaistīt vairāk finanšu resursu daudzdzīvokļu māju renovācijai sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, būtu nepieciešams izveidot inovatīvu finansēšanas shēmu ar multiplikatora efektu.
\nŅemot vērā, ka COVID-19 ietekme uz tautsaimniecību atstās negatīvu ietekmi uz būvniecības, kokrūpniecības un nekustamā īpašuma tirgus nozari, valstī nepieciešami papildus stimulējoši pasākumi, kas atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrības labklājību kopumā.
\nAtbalsta nepieciešamība finansējuma nodrošināšanai iedzīvotājiem ēku atjaunošanai uzsvērta arī Valsts kontroles revīzijā \"Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?\". Kā tas ir jau norādīts arī stratēģijas 3.2.1. apakšnodaļā virzībai uz 2040. gadu, papildus būtu nepieciešams nodrošināt pasākumus un izveidot finanšu atbalsta mehānismu, lai veicinātu atjaunošanas pasākumus ne tikai ēkās, kurās ir nepietiekams līdzekļu uzkrājums, bet arī, nodrošinot zemu ienākumu personu dalību daudzdzīvokļu māju renovācijā, nodrošinot to maksātspēju\".
\nTāpat, ņemot vērā, ka tieši Rīgā atrodas aptuveni trešā daļa no visiem Latvijas mājokļiem un Rīgā ir nepieciešams neatliekami renovēt apmēram 6000 daudzdzīvokļu māju, nepieciešams stiprināt sadarbību ar Rīgas pašvaldību, paredzot ieviest pasākumus, kas veicinātu ēku atjaunošanu. Rīgā ir ne tikai liels atjaunojamo ēku īpatsvars, bet vienlaikus arī zema esošo ēku atjaunošanas aktivitāte.
\nAtbalsts nedzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu ieviešanai ALTUM no \"zaļo\" obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 000 000 EUR apmērā uzņēmumiem un iestādēm, kas vēlas veikt energoefektivitātes uzlabojumus. Viena projekta realizācijai pieejams finansējums līdz 2 850 000 EUR, paredzot vien 15% paša uzņēmuma līdzdalību. ALTUM aizdevums ir pieejams gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri vēlas nodrošināt savus pakalpojumus ievērojami energoefektīvākā ēkā - birojā, noliktavā, ražotnē, viesnīcā, veikalā u.c. Būtiskākais ir tas, lai plānotās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes atmaksājas, ļauj ietaupīt izdevumus un ilgtermiņā veicina arī peļņu.
\nAr šo aizdevumu var finansēt uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanu, tai skaitā:
\nAtbalsts varētu tiktu daudzdzīvokļu ēku attīstītājiem, kas vēlās būvēt kvalitatīvas, energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas izīrēšanai vai pārdošanai uz tirgus nosacījumiem. Šis atbalsta pasākums mazinātu nodrošinājuma prasību nekustamā īpašuma attīstītājiem, kā arī motivētu komercbanku iesaisti mājokļu attīstīšanas projektos.
\nPasākumam būtu tieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, nodrošinot papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, ar darba algu saistītos nodokļu ieņēmumus, nodrošinās būvmateriālu ražotāju uzņēmumu ienākuma nodokļa piegumu.
\nPasākums veicinātu vienmērīgu būvniecības pakalpojumu pieaugumu, kā arī tiek veicināta energoefektivitāte, jo sniedzot atbalstu, tiks pievērsta uzmanība un izvirzītas paaugstinātas prasības mājokļiem resursu izmantošanas efektivitātei.
\nVienlaikus norādāms, ka minētais pasākums tiks ieviests, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma noteiktās prasības.
\nEnergoefektīvi ēku tipveida projekta risinājumi Ņemot vērā, ka Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību būs būtiska un atstās negatīvu ietekmi uz vairāku nozaru darbību, nepieciešama aktīva politikas veidotāju iesaistīšanās ar dažāda veida stimulējošiem pasākumiem. Mūsdienu dzīves kvalitātes prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža nozīmīgākajām valsts urbanizēto teritoriju iedzīvotāju labklājības nodrošināšanas prioritātēm, tādējādi mājoklim investīciju vides attīstības kontekstā ir īpaša nozīme.
\nPēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta izstrādei nepieciešamais finansējums veido 8% no kopējām vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības izmaksām. Vienlaikus šīs izmaksas ir iespējams būtiski samazināt, ja katrai ēkai netiek izstrādāts projekts, bet ir iespējams izvēlēties jau sagatavotu tipveida projektu, kas būtu ar paaugstinātas energoefektivitātes risinājumiem, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas.
\nJau iepriekš, lai veicinātu koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā 2017. gadā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 \"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 \"Būvju ugunsdrošība\"\". Atbilstoši jaunajam regulējumam Latvijā atļauts būvēt līdz pat 18 m un līdz pat 6 stāviem augstas jaunas dzīvojamās ēkas, izmantojot koksnes būvizstrādājumus.
\nValdība atbalstīja119 Ekonomikas ministrijas iniciatīvu piešķirt finansējumu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas.
\nTipveida būvprojektu izstrāde ir nozīmīga: būvniecības nozarei, veicinot jaunu, energoefektīvu mājokļu būvniecību; kokrūpniecības nozarei, veicinot pieprasījumu un koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā; nekustamā īpašuma tirgus attīstībai; sabiedrības interešu (dzīves līmeņa uzlabošana, ekonomikas stimulēšana) nodrošināšanai, tādējādi sekmējot Covid-19 radītās negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību novēršanu un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības stimulēšanā, kā arī atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas enerģētikas un klimta mērķu sasniegšanu (paaugstināta ēku energoefektivitāte, plašāk izmantoti atjaunojamie energoresursi ēkās, samazinātas radītās SEG emisijas).
\nDarbības šķietamo risku mazināšanai ESKO tirgus attīstībā, atbalsts energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem Valsts sekretāru 2017. gada 27. jūlija sanāksmē (protokols Nr.
\n29, 4. §) tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredzēja ES fondu līdzfinansējumu atbalstam energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju finansēšanai aizdevuma formā, kā arī refinansēšanas mehānisma izstrādei. ALTUM 2017. gada novembrī EIKC lūdza sniegt konsultācijas par ESKO refinansēšanas investīciju platformas izveidi. Viens no pamatjautājumiem bija par ES fondu finansējuma izmantošanu refinansēšanas nodrošināšanai. 2018. gada 18. maijā ALTUM saņēma EIKC viedokli, ka ES fondu finansējumu refinansēšanas instrumenta īstenošanai nedrīkst izmantot. Līdz ar to attiecīgās Eiropas Savienība fondu līdzfinansētas atbalsta programmas izstrāde kļuva neiespējama un Ministru kabineta noteikumu projekts tika atsaukts.
\nKā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēts Energoefektīvas direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju piesaiste.
\nTādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt aizdevumus jaunu projektu īstenošanai.
\nŅemot vērā ierobežotu pieeju šāda veida ilgtermiņa finansējumam, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ALTUM ierosināja grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 \"Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai\", papildinot tos ar nosacījumiem aizdevumiem energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju naudas plūsmas iegādei. Šādu aizdevumu piešķiršana nodrošinātu ātrāku investīciju apriti un paaugstinātu ESKO kapacitāti, jo tiem būs risinājums, kā atbrīvoties no ilgtermiņa finanšu saistībām, vienlaicīgi paliekot atbildīgiem par savu sniegto pakalpojumu sniegšanu visā energoservisa pakalpojumu līguma darbības laikā.
\nAr 2020. gada 7. aprīļa grozījumiem, minētie noteikumi tika papildināti ar jaunu nodaļu - \"Aizdevumi energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju naudas plūsmas iegādei\".120 Kā daži no aizdevuma izsniegšanas priekšnosacījumiem minami, piemēram:
\nIeguldījumu virzīšana uz energoefektīvu publisko ēku fondu, energoefektivitātes līgumu slēgšana publisko ēku sektorā Kā jau tika aprakstīts iepriekš, pašvaldībām un valsts iestādēm ir tiesības izmantot ESKO (PESKO) un slēgt energoefektivitātes pakalpojuma līgumus121, tomēr līguma ietvaros veiktās investīcijas tiek uzskaitītās kā publiskais parāds ar ietekmi uz fiskālo telpu. Šādu līgumu pamatā, kas tiek slēgti starp ESKO uzņēmumu un pašvaldību tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO uzņēmums.
\nIr paredzēts attīstīt ESKO tirgu, novēršot šī tirgus nepilnības, jo komercbankas nepiedāvā energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem ilgtermiņa finansējumu uz ilgtermiņa nosacījumiem. Tāpat ESKO tirgus varētu attīstīt, iestrādājot iespējas energoefektivitātes uzlabošanas projektus īstenot tieši ar ESKO.122 Identificējot 2.3. apakšnodaļā uzskaitītos ESKO pakalpojuma attīstības šķēršļus, minams, ka Latvijai pagaidām nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garāki par 5 gadiem.
\nVienlaikus norādāms, ka EIB JASPER pasūtījuma ietvaros, ir izstrādāts \"Maarstricht neutral\" jeb ārpus bilances uzskaitāmu ESKO līgumu, kurš 2020.gada jūnijā ir nosūtīs apstiprināšanai EUROSTAT. Līgums būs piemērojams publiskajam sektoram - gan pašvaldībām, gan valsts iestādēm.
\nTāpat Ekonomikas ministrija turpina diskusijas ar Finanšu ministriju, pašvaldībām un ALTUM, kas arī strādā pie pasākumiem, kas veicina ESKO attīstību publiskajā sektorā, bet kuriem traucē pašreizējais normatīvais regulējums.
\nJau šobrīd valsts iestādes ir tiesīgas slēgt EPL līgumus un atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešajā daļā paredzētajam uzņemties ilgtermiņa saistības, kas pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Taču mērķis ir padarīt šo procedūru mazāk smagnēju, lai iesaistītajām pusēm šis pakalpojums būtu ērts un saprotams. Tāpat ir plānots izstrādāt publiski pieejamas vadlīnijas energoefektivitātes projektu sagatavošanai un iepirkumu organizēšanai. Pamatnostādņu izstrādē pastāv iespēja iesaistīt Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kas arī ir piedalījies Eurostat pamatnostādņu izstrādē, kā arī EIB.
\nKā papildu rīcība ESKO pakalpojuma veicināšanai publiskajā sektorā būtu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar komercbankām un to pārstāvjiem organizēt seminārus par ESKO iesaisti valsts kapitālsabiedrībās (daudz valsts ēkas koncentrējas valsts kapitālsabiedrībās), kā arī pašvaldību un ministriju ēkās.
\nŠādu semināru divi potenciālie virzieni varētu būt - piedāvājumu prezentēšana attiecībā uz tradicionālo komercbanku aizdevumiem, kas ir viegli pieejami bez smagnēja apstiprināšanas procesa un kā otrs temats būtu ESKO pakalpojuma modelis.
\nTurpmāk ir aprakstītas privātā sektora iniciatīvas ESKO pakalpojuma veicināšanā publiskajā sektorā. Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu jāvairo šādu pilotprojektu apjoms, analizējot kādas turpmākās darbības būtu veicamas, lai šādi projekti kļūtu par pastāvīgu pakalpojumu jau 2030. gada perspektīvā.
\nPrivātā sektora iniciatīvas 2017. gada 24. februārī jaunizveidotais finanšu piesaistes fonds Latvian Baltic Energy Efficiency Facility (LABEEF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) parakstīja līgumu par investīciju piesaisti daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijai.
\nLai veiktu ēku atjaunošanu Latvijā, līdz šim, galvenais finansējuma avots ir bijis Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kuri, kā paredzēts, būs pieejami līdz 2020. gadam, līdz ar to, kā alternatīvs risinājums jauna finansējuma piesaistei tika radīts finanšu piesaistes fonds LABEEF. Fonda mērķis ir izveidot jaunu investīciju piesaistes platformu un, pateicoties labākajai ārzemju praksei un fonda izstrādātajām procedūrām, nodrošināt novecojošo dzīvojamo ēku rekonstrukciju Latvijā.123 Tāpat arī atbalstīt energopakalpojumu uzņēmumus (ESKO), kas daudzdzīvokļu māju ēkās īsteno atjaunošanas pasākumus, pamatojoties uz energoefektivitātes līgumiem.
\nLai varētu saņemt LABEEF finansējumu, atjaunotajām ēkām jāatbilst augstākajiem energoefektivitātes standartiem, vienlaikus sniedzot īpašniekiem drošības, veselības un komforta garantijas līdz pat 20 gadiem. LABEEF fonda darbību finansē privātie ieguldītāji un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
\nLABEEF finansēšānas process iedalās 3 posmos:
\nEnergoefektivitātes pakalpojuma līgumu (EPC) veidnes: EPC, EPC+ un EPC++. Šīs prasības jāievēro ESKO, pirms tas uzsāk ēkas atjaunošanu.
\n2018. gada nogalē LABEEF refinansēja pirmo sešu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu Cēsīs, Siguldā un Rīgā.124 Lai turpinātu tirgus izaugsmi, tajā ir jāienāk inovācijām, piemēram, jau minētajiem ESKO pakalpojumiem, finanšu instrumentiem, standartizētiem projektiem utt. Tāpat kā uzticamībai arī pieredzes celšanai ir nepieciešama projektu īstenošana. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm un pieredzes pārnešana ir veids kā sekmēt projektu īstenošanu. Kā pozitīvais piemērs Latvijā darbojas EK programmas \"Apvārsnis2020\" ietvaros finansēti \"SUNShINE\"125, \"Accelerate SUNShINE\"126 un \"EnPC-Intrans\"127 projekti. SUNShINE un Accelerate SUNShINE projektu iniciators ir Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar privāto, nevalstisko un publisko sektoru.
\nAbu projektu mērķis ir izstrādāt tehnisko un iepirkumu dokumentāciju, izmantojot Eiropas valstu labo praksi, lai atvieglotu pašvaldībām publisko un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu, izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Jau šobrīd ir izstrādāts jauns standartizēts ESKO līgums daudzdzīvokļu ēku sektorā, kurš skaidri un caurskatāmi definē samaksu par faktiski patērēto siltumenerģiju, ESKO veikto investīciju atmaksu un pakalpojuma cenu. Accelerate SUNShINE projektā piedalās Ādažu, Bauskas, Jūrmalas un Tukuma pašvaldības.
\nEnPC-INTRANS projekta, kura partneris Latvijā bija Zemgales Enerģētikas aģentūra, mērķis bija palielināt ESKO līgumu atzīšanu tirgū publiskajā sektorā projekta dalībvalstīs un veicināt privātā sektora dalību inovatīvās finansēšanas shēmās investīcijām energoefektivitātei publiskajā sektorā. Projekts ieviesa liela mēroga kapacitātes stiprināšanas pasākumus vietējo pašvaldību līmenī, lai kopīgi izveidotu un piemērotu pielāgotos līgumu modeļus investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai publiskajā sektorā.128 ESKO iepirkumu rokasgrāmata ES programmas \"Apvārsnis 2020\" atbalstītā projekta \"QualitEE - kvalitātes sertifikācijas sistēmas energoefektivitātes pakalpojumiem\" ietvaros ir izstrādāta ESKO iepirkumu rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata ir izstrādāta ar mērķi veicināt energoefektivitātes pakalpojumu kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes projektam iepirkuma posmā.
\nRokasgrāmata ir izstrādāta energoefektivitātes pakalpojuma iepirkuma sagatavošanai, izmantošanai publiskā un privātā sektorā, energoefektivitātes projektu vadītājiem/koordinatoriem kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem. ESKO iepirkumu rokasgrāmata sevī ietver izstrādātus ieteikumus par kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes līgumu un energoapgādes līgumu iepirkumos. Šī ESKO iepirkumu rokasgrāmata var kalpot kā paraugs un palīgs veiksmīgam ESKO iepirkuma procesam.129 Tikmēr projekta Accelerate SUNShINE ietvaros jau ir izstrādāts un piedāvāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko ēku atjaunošanai Latvijā. Kā norāda autori, tad, lai ēkas atjaunošana būtu kvalitatīva, atjaunošanas rezultātā tiktu sasniegts plānotais energoefektivitātes līmenis, nodrošināts augsts komforts telpās, izvēlēti izmaksu ziņā labākie risinājumi un lai veiktie darbi kalpotu ilgtermiņā, ēku atjaunošanas procesā nepieciešams piesaistīt profesionāļus, kuri specializējas energoefektivitātes projektu realizācijā un gatavi uzņemties ilgtermiņa garantijas.130 Citi ar energoefektivitāti un energotaupību saistīti realizējamie pasākumi
\nKā veicamā rīcība minama - sagatavoti un iesniegti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ieviešot dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja institūtu, paredzot tā kompetences, pienākumus, atbildību.
\nŅemot vērā, ka sabiedrisko ēku atjaunošanas izmaksas ir augstākas nekā privātajā sektorā un ir sarežģītāka ēku kompleksa saimnieciskā sakārtošana, jo esošo programmu atbalstāmo darbību koncentrācija pamatā vērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai, un nozaru iekšienē ir grūti atrast finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai, nepieciešams līdzsvarot energoefektivitāti ar integrētu atjaunošanu.
\n3.2. Prognozes un mērķi 2040. gadam Līdz šim, Latvijā ēku atjaunošanai lielākie finanšu līdzekļi tieši energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēku segmentā nākuši no Eiropas fondu līdzekļiem. Vienlaikus norādāms, ka arī šis finansējums var būt visai mainīgs, tāpat arī grantu piešķiršana nevar kalpot kā vienīgais ilgtermiņa risinājums, līdz ar to nepieciešams ņemt vērā līdz šim esošos finansējuma modeļus un gūto pieredzi, lai balstoties uz tiem spētu piedāvāt efektīvāko un visām iesaistītajām pusēm atbilstošāko risinājumu.
\nRaugoties no iezīmētā finansējuma deficīta viedokļa ēku atjaunošanas sektorā, ir svarīgi uzsvērt, ka šādu nepieciešamā finansējuma apmēru nav iespējams nosegt tikai izmantojot publiskos resursus. Līdz ar to būtiska loma izvirzīto mērķu sasniegšanai ir publiskā un privātā sektora partnerība, tāpat jau iezīmētais ESKO pakalpojuma modelis, kā arī vēl aktīvāk iesaistot un veicinot sadarbību ar kredītiestādēm Latvijā.
\nDaudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Prognozējot atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu laika posmā no 2030. līdz 2040. gadam, norādāms, ka atjaunoto ēku skaitam būtu jāpalielinās, ņemot vērā, ka sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās ēku atjaunošanas procesos un izrāda lielāku vēlmi dzīvot energoefektīvos mājokļos. Vienlaikus norādāms, ka līdzīgi kā prognozei uz 2030. gadu, jāņem vērā, ka gadījumā, ja laikus netiks risināti Stratēģijā identificētie šķēršļi, straujš kāpums atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaita ziņā nav gaidāms Līdzīgi kā tas ir noteikts virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam, atjaunojot 30% no daudzdzīvokļu ēkām, virzībā uz mērķi līdz 2040. gadam, nepieciešams atjaunot vēl 30% no daudzdzīvokļu ēkām, līdz ar to, kopumā jāatjauno 8100 daudzdzīvokļu ēkas. Ja ņem vērā attiecību uz potenciāli ieinteresēto māju īpašniekiem, kas ir gatavi īstenot energoefektivitātes pasākumus, ir nepieciešams atjaunot 4 860 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to 4860 daudzdzīvokļu ēkas ir nosakāms kā primārais mērķis ne tikai 2030., bet arī 2040. gada perspektīvā.
\nValsts ēkas Kā jau norādīts iepriekš, uz 2030. gadu Latvijas mērķis ir turpināt ikgadēju 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanu.
\nŠāds mērķis būtu turpināms arī 2040. gada perspektīvā. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka raugoties 2050. gada perspektīvā šāds 3% atjaunošanas temps nebūs pietiekams, līdz ar to ir nepieciešams paralēls risinājums, kā veicināt valsts ēku atjaunošanu. Līdzīgi kā pašvaldību ēkām, arī valsts ēkās būtu jāiesaistās ESKO pakalpojumam. Publiskais sektors neizmanto šos pakalpojumus, kas citās valstīs ir būtiskākais mehānisms, kā atbalstīt ESKO tirgus attīstību un ar šo konceptu iepazīstināt sabiedrību rādot pozitīvu priekšzīmi un radot uzticamību pakalpojumam. Vienlaikus būtu nepieciešams apsvērt nepieciešamību izveidot finanšu instrumentus tieši ESKO atbalstam, tādējādi padarot šo pakalpojumu pēc iespējas efektīvāku.
\nValsts ēku atjaunošanā lielāka uzmanība būtu vēršama tieši uz izmaksu efektivitāti. Kā redzams, līdz 2020. gadam joprojām kā identificētie šķēršļi minami, piemēram, tādi kā ēku prioritāšu pakāpju noformēšana. Līdz ar to, arī valsts ēku segmentā nepieciešams vairāk koncentrēties uz šķēršļiem, kas identificēti līdz šim, jo neskatoties pat uz pieejamo finansējumu valsts ēku atjaunošanas process norit samērā lēnu.
\nPašvaldību ēkas Pašvaldību ēku atjaunošanai nākotnē būtu nepieciešams vairāk piesaistīt un attīstīt ESKO pakalpojumus. Kā jau minēts iepriekš, pagaidām Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas ilgāki par 5 gadiem. Sakārtojot normatīvo regulējumu, ESKO iesaiste kļūs nozīmīga arī pašvaldību ēku atjaunošanas sektorā.
\nPrivātmājas Latvijā nav pieejama statistika par to, cik daudz un kāda veida ēku atjaunošanas darbus veic sabiedrība privātmāju segmentā. Daļēji tas ir izskaidrojams arī ar ēnu ekonomiku, algojot darbaspēku veicamajiem darbiem. Vienlaikus norādāms, ka, ja tiktu pārskatītas iniciatīvas attiecībā uz fiskālajiem instrumentiem un to piemērošanu ēku atjaunošanā, tad tieši privātmāju sektorā būtu vērojama pozitīva tendence attiecībā uz ēku atjaunošanas darbu pieaugumu.
\nSavukārt, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu, ņemot vērā lielo viendzīvokļa ēku - privātmāju skaitu, būtu jāveicina tādu kurināmo izmantošana, kas rada pēc iespējas mazāk SEG emisiju.
\n3.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai Iespējamie finanšu instrumenti virzoties uz klimatneitralitāti No finansējuma saņēmēja viedokļa tradicionālie granti, kad publiskais finansējums tiek novirzīts kādai programmai vai projektam ir pievilcīgas, taču tādā veidā daļa publiskā kapitāla tiek izņemta no apgrozības. Nākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem \"draudzīgiem\" aizdevumu veidiem kombinācijā ar saprātīgu grantu. Piemēram, tā vietā, lai turpinātu izsniegt lielus grantus, varētu izsniegt aizdevums 100% apmērā no summas, kas nepieciešama būvniecības un uzraudzības izmaksām. Šāds aizdevums būtu ar zemām procentu likmēm, tādējādi labvēlīgāks iedzīvotājiem. Lai tiektos uz augstu ēku energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu būtu nepieciešams noteikt konkrētus energoefektivitātes rādītājus, kurus sasniedzot, būtu iespēja saņemt arī grantu, līdz ar to, sabiedrība tomēr tiktu motivēta veikt kvalitatīvu ēku atjaunošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, saskaņā ar ES praksi, daudzdzīvokļu māju renovācija bez subsīdijas neatmaksājas, t.i. atmaksāšanās periods ir 20 gadi un vairāk.
\nEM ieskatā, daļa no tajā skaitā Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam138 iekļautajiem finanšu instrumentiem, varētu būtu pamats vienotas rīcībpolitikas SEG emisiju ierobežošanai noteikšanai. Līdz ar to kā piemēri būtu minami:
\nTāpat būtu nepieciešams izveidot finanšu atbalsta mehānismu zemu ienākumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri piedalās daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektos. Lielā mērā tieši sabiedrības daļa ar zemāku ienākumu līmeni (t.sk. arī pensijas vecuma cilvēki) atturas no labvēlīga balsojuma par energoefektivitātes darbu veikšanu ēkā, jo nejūtas finansiāli pasargāti ņemot vērā, ka šādi ēku atjaunošanas darbi var radīt papildus finansiālus apgrūtinājumus. Šo jautājumu daļēji arī varētu risināt ar turpmāk piedāvātajiem iespējamiem fiskālajiem instrumentiem.
\nIespējamie fiskālie instrumenti mērķu sasniegšanai Ēku atjaunošana ir panākama ne tikai ieguldot publiskos līdzekļus, kritiski svarīgi ir nodrošināt un veicināt īpašnieku izpratni un pienākumu īstenošanu attiecībā uz īpašuma uzturēšanu.
\nIedzīvotāju zemie ienākumi kavē savlaicīgus ieguldījumus ēku uzturēšanā un atjaunošanā, tāpēc nepieciešami izsvērti instrumenti, kas kāpina īpašnieku iesaisti atbilstošā ēku uzturēšanā.
\nEkonomikas ministrija piedāvā izvērtēt piemērotākos atbalsta instrumentus, veicinot īpašnieku ieguldījumus savlaicīgā mājokļu uzturēšanā, vienlaikus nodokļu atvieglojumi varētu tikt virzīti tikai pēc izvērtējuma veikšanas, vēlams nākamo Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu procesa ietvarā.
\nĒku siltināšana paaugstina dzīvojamās mājas un dzīvokļu tirgus vērtību, tomēr, ņemot vērā, ka īpašnieki, lai īstenotu siltināšanu uzņemas ilgtermiņa finansiālās saistības, ir nepieciešami papildu veicināšanas pasākumi, kas novērstu to, ka īpašniekiem ir divkāršs slogs - ēku siltināšanas finansiālās saistības un pieaugoši nodokļu maksājumi, papildus regulārajiem maksājumiem. Jāņem vērā, ka 2020.gadā publicētajā OECD pētījumā par Mājokļu pieejamību Latvijā139 norādīts, ka daudzām mājsaimniecībām Latvijā nav iespējams pārcelties uz kvalitatīvu mājokli tam netērējot vairāk kā 30% no ienākumiem.
\nKā tas ir aprakstīts jau iepriekš Stratēģijā 2.2. apakšnodaļā \"Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai\" pašvaldībām ir no likuma izrietošs deleģējums savos ieskatos paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
\nEkonomikas ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošana energoefektīvām ēkām, var kalpot par vienu no instrumentiem ēku atjaunošanas un energoefektivitātes mērķus sasniegšanai.
\nTāpat būtu nepieciešams izvērtēt efektīvākos un ekonomiski pamatotākos risinājumus nodokļu stimuliem (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, u.c.), kas veicinātu privātos ieguldījumus savlaicīgā ēku uzturēšanā, to energoefektivitātē.
\nNorādāms, ka lielāka apjoma un mēroga ēku atjaunošanas darbi absolūtā vairākumā gadījumu tiek kreditēti, vienlaikus Latvijā ir neproporcionāli daudz tādu mājsaimniecību, kas pieder personām ar zemiem ienākumiem. Personas ar zemu ienākumu līmeni ir grūtības veikt apjomīgus atjaunošanas darbus, vai uzņemties kredītsaistības, līdz ar to process ir pakāpenisks, piemēram, atsevišķi nomainot logus, nākamajā periodā nosiltinotpagrabu vai jumtu u.tml. Vienlaikus jāatzīst, ka ēku atjaunošanas darbos ir liels ēnu ekonomikas apjoms, kas neveicina arī nodokļu ieņēmumus.
\nSaskaņā ar pētījuma \"Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 - 2019\" rezultātiem, būvniecības nozarē ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā, 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, bet 2019. gadā tas bija krities līdz 30,7%, piecu gadu laikā sarūkot par 9,3%. Tomēr ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē joprojām ir salīdzinoši liels.
\nLai īstenotu nodokļu atvieglojumus, Ekonomikas ministrijai ir jāizvērtē un jārod risinājumi attiecībā gan uz:
\nPapildus esošā dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai, nepieciešams atbalsts, lai veicinātu jauna dzīvojamā fonda izbūvi, lai aizvietotu novecojušo dzīvojamo fondu. Kā veicinošs instruments ieguldījumiem jaunā nekustamā īpašumā, varētu būt arī nodevas samazināšana par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā no nekustamā īpašuma vērtības vai darījuma summas, ar mērķi mazināt izmaksas nekustamā īpašuma iegādei Latvijā. Šobrīd identificētās problēmas, ņemot vērā pašreizējo regulējumu:
\nŠobrīd Zemesgrāmatas reģistrācijas nodeva ir 2-6 %, kas ir liels izaicinājums, aplūkojot šo jautājumu gan no valsts konkurētspējas viedokļa ar kaimiņvalstīm, gan no nodevas apmēra kā tāda. Vienlaikus norādāms, ka, paredzot šādu nodevu samazināšanu, būtu vērtējama iespējamā negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka valsts nodevas apmēra samazinājums radītu nodevu ieņēmumu samazinājumu valsts pamatbudžetā.
\nPieejamu un pārredzamu konsultāciju rīku izveidošana Neskatoties uz to, ka sabiedrība aktīvi tiek informēta par iespējām un ieguvumiem attiecībā uz ēku atjaunošanu, norādāms, ka informācijas apjoms par šādām iespējām ir dažāds un nav vienuviet sastopams. Bez efektīvas informācijas kampaņas nav iespējams sasniegt lielāku izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas nepieciešamību un ieguvumiem. Ir nepieciešams paaugstināt sabiedrības izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas svarīgumu; veidot labvēlīgu sabiedrisko viedokli par daudzdzīvokļu māju modernizāciju; nodrošināt detalizētas, skaidras un augstas kvalitātes informācijas pieejamību mērkauditorijai par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmu. Centralizētas aktuālās informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu kalpot kā pamatelements informācijas apritē un energoefektivitātes uzlabošanas mērķu izpildē. Pietam, informācija būtu sniedzama gan iedzīvotājiem attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanu, gan uzņēmējiem, ar iespēju pārlūkot savas nepieciešamības attiecībā uz energoefektivitātes veicināšanu. Pamatmērķis būtu šāda rīka izveidošana jau 2020. - 2030. gada periodā. Lai to realizētu, nepieciešams attīstīt sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm un nevalstiskajām organizācijām, lai īstenotu efektīvāku konsultēšanu un sabiedrības motivēšanu.
\n3.3. Prognozes un mērķi 2050. gadam Lai gan šobrīd SEG emisiju rādītāji virzībā uz nacionālajiem mērķiem ir stabili, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības ietvaros ļoti aktīvi norit diskusijas par kopējā ES SEG emisiju mērķa 2030.gadam paaugstināšanu un, ja tiks paaugstināti klimata mērķi ES līmenī, būs nepieciešams paaugstināt arī nacionālā līmeņa mērķus Valsts pašreizējās politikas rezultāti ēku energoefektivitātes veicināšanai, kā arī dzīvojamo, nedzīvojamo, tajā skaitā, ražošanas un publisko ēku atjaunošanas aktivitāšu ietvaros, kurās daļā joprojām notiek projektu iesniegšanas process, vai aktīvs būvniecības process rezultāti un patiesie ieguvumi (emisiju un siltumenerģijas samazinājums) ir sagaidāmi tikai turpmāko gadu periodā, tādējādi prognozējams, ka tendences attiecībā uz mājsaimniecības sektorā patērēto siltumenerģijas daudzumu un SEG emisiju apjomu samazinājumu būs pozitīvas.
\nKā tas tiek pausts arī Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam140, tad vienotas rīcībpolitikas izstrādei, kā vienoti mērķi 2050. gadā būtu:
\nLīdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka visas jaunās ēkas tiek būvētas kā nulles enerģijas patēriņa ēkas. Nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta arī plānošanai attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem materiāliem un ēkas iekšējiem inženiertīkliem.
\nEmisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.
\nĒku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.
\nVisas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu instrumenti.
\nĒku sektorā līdz 2050. gadam nepieciešams sasniegt - 1 869 kt CO2 ekv. (1 869 000 tonnas). Līdz ar to, gada ietaupījums ēku sektorā jāpalielina vēl par 896 kt CO2 ekv. (896 000 tonnas), lai kopējais ietaupījuma apjoms sasniegtu vismaz 80%.
\nPrognozējamais SEG emisiju gada samazinājums pašvaldību, valsts un daudzdzīvokļu ēku sektorā kopumā varētu veidot aptuveni 111.9 kt CO2 ekv. (111 933 tonnas)141, kas ir aptuveni viena astotā daļa no nepieciešamā samazināmā apjoma 2050. gada perspektīvā. Lai atainotu objektīvu situācijas izvērtējamu ir būtiski uzsvērt:
\nTurpmākajā tekstā ir sniegta informācija par iepriekšējā stratēģijā noteiktajiem aktuālajiem mērķiem142:
\nAktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:
\nKā jau stratēģijā tika aplūkots, tad 4.2.1.1.pasākuma ietvaros, bija iespēja veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas Latvijā sastāda platības ziņā lielāko daļu no visām dzīvojamām mājām, atjaunošanu. 4.2.2.1. pasākuma ietvaros bija iespēja saņemt līdz pat 50% apmērā lielu grantu. Kopš 4.2.1.1. pasākuma uzsākšanas 2016. gada rudenī no visas Latvijas ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 000 000 EUR. Līdz ar to ir rezervēti visi 4.2.1.1. grantiem paredzētie līdzekļi, un no šā gada 11. janvāra jaunus pieteikumus dalībai programmā Attīstības finanšu institūcija ALTUM nepieņem.143
\nMK noteikumi Nr. 160\" Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās\" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\" īstenošanas noteikumi\" tiek papildināti ar 41.1 punktu, kas nosaka, ka, ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošina energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs, tas nodrošina, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji, kas veiks energoefektivitātes projekta īstenošanu atbilst ALTUM norādījumiem. Šī norma paredz, ka ALTUM pārliecināsies par visu projekta īstenošanā iesaistīto pušu atbilstību labākajai praksei atbilstoši esošajai piegādātāju pārbaudes kārtībai 4.2.1.1. pasākuma ietvaros ALTUM izvērtēs būvkomersantu un piedāvājuma atbilstību tehniskajai dokumentācijai, kā arī veiks projekta uzraudzību, t.sk. pēc objekta pabeigšanas, lai pārliecinātos par veikto darbu atbilstību apstiprinātajam projektam.
\nPar augstas energoefektivitātes sasniegšanu liecina abi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
\n3.4.4.1. aktivitātes \"Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi\" ietvaros, kas tika aizsākta 2009. gadā ir pabeigta 741 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošana. Pabeigto projektu ietvaros sasniegts siltumenerģijas ietaupījums ir 30-60% no iepriekš patērētā siltumenerģijas apjoma. Savukārt, 4.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja aplūko jau pabeigto projektu siltumenerģijas patēriņu, tad tie uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā.144 Līdz ar to, abu aktivitāšu ietvaros kopā, vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums ir aptuveni 60%.
\nTāpat iepriekšējā stratēģijā noteikts, ka, lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno tādi pasākumi, kā piemēram:
\nNorādām, ka aktuālās stratēģijas 4. nodaļā ir aprakstīts un atrodama informācija par pasākumiem, kas tendētas tieši uz ESKO tirgu un tā veicināšanu.
\nNorādām, ka informatīvās kampaņas tiek vērstas ne tikai uz projektu iesniedzējiem, bet, ņemot vērā veiktās aktivitātes ēku atjaunošanā, šobrīd tiek organizēti pasākumi Latvijas pilsētās, kurās tiek aplūkotas tādas tēmas kā - \"Ēkas dzīve pēc atjaunošanas\", \"Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku atjaunošanā\".145 Tāpat ir bijuši daudz semināri, kuros notikušas diskusijas par aktuālajiem jautājumiem ēku energoefektivitātes jomā. Pārskatus par 2017-2019. gadam iespējams aplūkot EM tīmekļa vietnē.146 Iepriekšējā stratēģijā, kā viens no papildus veicamajiem pasākumiem, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, ir noteikts, ka būtu regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām).
\nInformējam, ka ir veiktas ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas, kas stājās spēkā ar 2020. gada 1. janvāri147 un aizstāj Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\".
\nIr pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo:
\nEkonomikas ministrija Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju ievietoja Ekonomikas ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
\nŅemot vērā zemo sabiedrības aktivitāti, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija tika virzīta izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Līdz ar to, par Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju tika saņemti viedokļi no Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts kontroles. Tā pat viedokli izteica biedrība \"Reģionālo attīstības centru apvienība\", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, Finanšu nozares asociācija.
\nPamatā tika ņemti vērā visu oficiālo atzinumu sniedzēju paustie viedokļi, vienlaikus izceļams, piemēram, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieteikumi. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieskatā, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā būtu nepieciešams iekļaut sadaļu ar AER, t.sk., ģeotermālās un solārās enerģijas izmantošanas perspektīvu ēku renovācijas procesā. Asociācija norāda uz to, ka Latvijā ir lieli ģeotermālās enerģijas resursi, kurus var izmantot renovācijas procesā. Ģeotermiskā apkure daudzdzīvokļu ēkā ļauj ne tikai izmantot ģeotermisko enerģiju, bet arī pārveidot to gaisa dzesēšanas iekārtā, izmantojot pasīvās dzesēšanas tehnoloģiju.
\nSeklā ģeotermālā enerģija ir siltuma ražošanas metode, ko plaši izmanto daudzās pasaules valstīs, un pēdējā desmitgadē tā ir ieviesta Lietuvā. Šajā siltuma ražošanas metodē izmanto apsildāmu grunti un seklu spiedienūdeni, akumulējot tajos uzkrāto siltumu ar siltumsūkņu palīdzību. Siltumsūkņu tehnoloģija daudzās valstīs ir labi pierādījusies kā uzticama, rentabla un videi draudzīga alternatīva parastajām apkures sistēmām. Mūsdienās Eiropā ik gadu tiek uzstādīti vairāk nekā 750 000 sistēmu, un kopš 2005. gada ir izvietoti aptuveni 4,5 miljoni sistēmu. Tāpat ir iespējams uzstādīt uz daudzdzīvokļu māju jumta vai sienām saules paneļus, kas absorbē un novirza saules siltumu katrā ūdens sagatavošanas sistēmā. Papildus saules paneļiem ūdens sildīšanai, saules baterijas var izmantot arī elektrības ražošanai.
\nTāpat minētā asociācija attiecībā uz iespējamo finanšu instrumentu attīstīšanu norāda, ka Latvijā ir iespējams izveidot inovatīvu finanšu inženierijas instrumentu, piemēram, piesaistīto līdzekļu fondu un citus modeļus sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām ar mērķi piesaistīt vairāk finanšu resursus daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Šādi fondi darbojas Lietuvā, kā arī Polijas pašvaldībās un citur.
\nLatvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieskatā, būtu nepieciešams noteikt 4 dažāda veida renovācijas formas:
\nTādējādi iedzīvotājiem tiktu sniegtas alternatīvas, kādu renovācijas formu izvēlēties, kā arī valstiskā līmenī tiktu fiksēti renovācijas stratēģiskie virzieni.
\n1 VZD sniegtā informācija 2 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju 3 Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf.
\n4 \"СНиП II-3-79 Строительная теплотехника\" (celtniecības siltumtehnika), СНиП II-3-79 2. Теплоустойчивость ограждающих конструкций (2. daļa - Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika).
\n5 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2019.gada 1. janvāri.
\n6 Būvniecības informācijas sistēmas Ēku energosertifikātu reģistra apkopojums uz 2019.gada 5. septembri.
\n7 Pieejams: https://bvkb.gov.lv/lv/content/videjais-energoefektivitates-raditajs.
\n8 Ziņojums par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu.
\nPieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/.
\n9 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\"
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966.
\n10 A. Jakovičs, S. Gendelis, H. Truemmann.
\nAnalysis of heat losses from typical buildings in Riga.
\nInternational scientific colloquium 'Modeling for saving resources' - Riga, 2001, pp 190-197.
\n11 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 \"Noteikumi par ēku energosertifikāciju\" 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi) 12 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm. Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem 13 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām 14 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308.
\n15 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/309453-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-003-19-buvklimatologija.
\n16 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/.
\n17 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310544-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-1-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-efektivu-energoresursu-izmantosanu.
\n18 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/nosledzas-pieteikumu-pienemsana-daudzdzivoklu-maju-atjaunosanas-projektiem.
\n19 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/281323-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu.
\n20 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/311511-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-15-marta-noteikumos-nr-160-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska...
\n21 Pieejams:http://likumi.lv/ta/id/284333-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu.
\n22 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/296336-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu 23 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
\n24 Pieejams: https://m.likumi.lv/doc.php?id=312246.
\n25 Pieejams:https://www.liepaja.lv/energo-projekti/atbalsts-dzivoklu-eku-energoefektivitatei/.
\n26 Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0786&from=PT 27 Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=193573.
\n28 Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=218831.
\n29 Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2019-08-20&dateTo=2020-08-19&text=dz%C4%ABvojam%C4%81+fonda+tehnisk%C4%81&org=0&area=0&type=0 30 Pieejams:https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1TEs0CCVzp2uGBdXTVCvmnbtrt54&ie=UTF8&oe=UTF8&dg=feature&msa=0&ll=56.89454067366063%2C24.35682040000006&z=8 31 Pieejams: http://www.energoefektivakaeka.lv/index.php/home/konkursa-kandidati-2020 32 Pieejams:https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/energoefektivitates-centru/par-centru/.
\n33 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/valsts-energoefektivitates-fonds/.
\n34 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju 35 Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā divas piektdaļas valsts iedzīvotāju (40,5 %) Grieķijā un nedaudz vairāk kā viena piektdaļa (20,7 %) iedzīvotāju Bulgārijā mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, tādā pašā situācijā bija arī aptuveni viens no sešiem iedzīvotājiem Vācijā (15,8 %) un Dānijā (15,0 %) 36 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par Latviju, 26.lpp (eng): Ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos reģionos. Lielais īpašnieku apdzīvotu ēku īpatsvars nozīmē, ka cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties uz darbu ārpus Rīgas reģiona, ir maz risinājumu. Turklāt iedzīvotāju zemā pirktspēja padara mājokļu komerciālu būvniecību dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē reģionālo izaugsmi un veicina emigrāciju 37 Turpat, 29.lpp (eng): Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu īres mājokļu trūkums ir valsts iekšējās mobilitātes galvenais kavēklis 38 Turpat, 54.lpp (eng): Ieguldījumus mājokļos kavē ilgstošs un dārgs būvniecības process, izīrētāju interešu vāja aizsardzība īres tiesību jomā un ilgtermiņa finansējuma (uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem ārpus Rīgas.
\nIeguldījumi mājokļos ārpus Rīgas ir izšķiroši svarīgi reģionālajai attīstībai, jo tie sekmē labākas nodarbinātības iespējas, veicinot lielāku darbaspēka mobilitāti valstī.
\nReģionālā attīstība ir arī svarīgs elements emigrācijas samazināšanā un līdz ar to iedzīvotāju skaita sarukšanas tempa palēnināšanā.
\n39 Pieejams: \"Policy Actions for Affordable Housing in Latvia\", OECD, 2020.
\n40 LVĢMC ziņojums \"Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai\". Pieejams: https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf 41 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/309453.
\n42 LVĢMC ziņojums \"Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai\". Pieejams: https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf 43 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi (2019).
\n44 Pieejams:https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG190.px.
\n45 Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedoklis attiecībā uz galvenajiem ēku atjaunošanas šķēršļiem.
\n46 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
\n47 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju, 32.lp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
\n48 Ministru kabineta noteikumu projekta \"Noteikumi par valsts palīdzību īres dzīvojamās mājas būvniecībai\" un \"Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 469 \"Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai\"\" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40460362 49 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
\n50 Pieejams: https://www.sadalestikls.lv/klientiem/skaititaji/elektribas-skaititaji/.
\n51 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308.
\n52 Pieejams:http://ekii.lv/index.php?page=vides-uzlabojums.
\n53 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/301192-noteikumi-par-neatkarigu-ekspertu-kompetences-novertesanu-un-profesionalas-darbibas-uzraudzibu-eku-energoefektivitates-joma.
\n54 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482068&mode=mk&date=2020-05-05.
\n55 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/300500-emisijas-kvotu-izsolisanas-instrumenta-finanseto-projektu-atklata-konkursa-siltumnicefekta-gazu-emisiju-samazinasana-attistot.
\n56 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
\n57 ES valstu un to valdību vadītāji 2019. gada 12. decembrī Eiropadomes laikā vienojās par jaunu mērķi - līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Eiropadomes secinājumi pieejami tiešsaistē: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf.
\n58 Katra dalībvalsts savu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju iesniedz Komisijai kā daļu no tās galīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02010L0031-20181224 59 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 60 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027.
\n61 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 62 Pieejams: https://www.fi-compass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf 63 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40488130.
\n64 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489006.
\n65 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
\n66 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 67 Pieejams:https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__buvn__isterm/BU060c.px/table/tableViewLayout1/ 68 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 69 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
\n70 Valsts ēku saraksta - tiek apkopoti dati par Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkām ar kopējo platību virs 250 m2 , dati par 2017.gada enerģijas patēriņiem: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/no_direktivas_2012_27_es_par_energoefektivitati_izrietosas_prasibas/ 71 Centrālās valdības ēku definīcija noteikta MK 2013.gada 2.decembra rīkojumā Nr.587 \"Par Koncepciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu tiesību aktos 72 Pieejams:https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts 73 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477072.
\n74 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478044.
\n75 Pieejams:https://www.slideshare.net/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai.
\n76 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
\n77 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti nosakāmie saistošie mērķi 78 Maksimālā prognoze, jo mērķis mainās ikgadēji.
\nKopējais mērķis līdz 2017.gada beigām ir 392 010 m2 79 Maksimālā prognoze 80 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam 81 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310954.
\n82 No Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā 4.2.1.2.pasākuma \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\".
\n83 4.2.2.SAM \"Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās\".
\n84 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487446&mode=mk&date=2020-05-19.
\n85 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/.
\n86 SEG inventarizācija 1990.- 2017. gadam.
\nPieejams: https://unfccc.int/documents/194813 87 Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf.
\n88 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes dati, epm3.4 Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs.
\n89 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 90 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
\n91 \"Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam\".
\n92 Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/buj/?doc=27570.
\n93 Pieejams: https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=proj_19np&lang=en.
\n94 Aptuvenais ēku skaits, atskaitot 2014-2020. gada fondu plānošanas periodā pabeigtos projektus.
\n95 No kopējā ēku apjoma ir iespējams veikt izmaksu efektīvu renovāciju 70%, jo 30 % nebūs lietderīgi atjaunot).
\n96 Pieejams:https://www.ficompass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf 97 Pieejams: (skatīt anotāciju) https://likumi.lv/ta/id/315787-grozijumi-ministru-kabineta-2018-gada-20-februara-noteikumos-nr-95-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai...
\n98 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem par ēkām, kuras tiek apkurinātas.
\n99 Ņemot vērā, ka 30% nav lietderīgi atjaunot.
\n100 Pieņēmums, kas izriet līdzīgi kā daudzdzīvokļu ēku aprēķinā.
\n101 Pieejams: https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts.
\n102 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.
\nPieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam.
\n103 NAP2027 indikatīvais investīciju projektu kopums. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027 104 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.
\nPieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 105 Visa veida nedzīvojamās ēkas, t.sk., garāžas, šķūņi u.tml.
\n106 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem - ēkas kurās ir apkure.
\n107 Pieņemot, ka 10% nebūs lietderīgi atjaunot (līdz 2050. gadam).
\n108 Pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=(Title =*%C4%ABres+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4 109 Latvijas Republikas tiesībsarga 2018.gada 28.augusta vēstule Nr.1-12/6 110 Pieejams:https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
\n111 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/297289-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai-buvniecibai.
\n112 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489660&mode=mk&date=2020-07-28 113 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/ 114 Pieejams: https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija 115 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija 116 Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/pf4ee-garantijas-energoefektivitates-projektu-realizacijai/.
\n117 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam. (4. pielikuma. H.8. pasākums).
\n118 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 119 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489549&mode=mk&date=2020-07-14 120 Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=198282.
\n121 atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma \"Par pašvaldību budžetiem\" 22. pantam, izņemot saistības: 1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei; 2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai; 3) likumā par gadskārtējo valsts budžetu minēto investīciju projektu īstenošanai; 4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
\n122 Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam 123 Pieejams:https://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/54486-erab-nosledz-sadarbibas-ligumu-ar-labeef-fondu-eku-renovacijai-latvija.
\n124 Pieejams:https://sharex.lv/lv/labeef/.
\n125 Latvijas zinātnieki ES finansētā projektā palīdzēs veicināt padomju ēku energoefektivitāti Pieejams:http://www.db.lv/ipasums/latvijas-zinatnieki-es-finanseta-projekta-palidzes-veicinat-padomju-eku-energoefektivitati-438781?from-full.
\n126 Uzsākts \"Horizon 2020\" programmas projekts \"Accelerate SUNShINE\"
\nPieejams:http://www.bauska.lv/lv/notikumi/uzsakts-horizon-2020-programmas-projekts-accelerate-sunshine-3821 127 Pieejams:http://www.enpc-intrans.eu/language/lv/majas/projekta-informacija/.
\n128 Pieejams:https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/energoefektivitates_pakalpojumi/.
\n129 Pieejams:https://qualitee.eu/lv/news/projektu-vadibas-kvalitates-kriteriji-un-esko-iepirkuma-rokasgramata/.
\n130 Pieejams:http://ekodoma.lv/lv/publikacijas/energoefektivitates-pakalpojuma-ligums-publisko-eku-atjaunosanai.
\n131 Norobežojošo konstrukciju siltināšana, atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju uzstādīšana, inženiertehsniko sistēmu atjaunošana/pārbūve 132 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 5.punkta prasībām 133 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2002 ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 6.punkta prasībām 134 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti 1.panta 7.punkta prasībām 135 Atbilstoši Komisijas Regulai (ES) 2015/1189 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem prasībām 136 Atbilstoši Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam 4.pielikuma 1.6.rīcības apakšvirziena prasībām 137 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490750.
\n138 Informatīvais ziņojums \"Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam\". Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf.
\n139 Pieejams: http://www.oecd.org/economy/latvia-economic-snapshot/ 140 Pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf 141 Prognozētais ietaupījums uz 2030. gadu, reizinot ar 3 (prognozei 2050. gadam).
\n142 Pieejams:https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf.
\n58.lp.
\n143 https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/maju-energoefektivitate/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-pamatinformacija/par-programmu/ 144 Informācija uz 2019. gada decembri.
\n145 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/ 146 Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/ 147 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\"
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966.