Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu

Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu 1.pants. 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītais Eiropas līgums (turpmāk — Līgums), Līguma protokoli (turpmāk — protokoli), Līguma pielikumi (turpmāk — pielikumi), kā arī Līgumam pievienotās daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas (turpmāk — daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas) ar šo likumu tiek pieņemtas un apstiprinātas. 2 2.pants. Līguma 70.pantā minētajās jomās Latvijas Republikas normatīvie akti pakāpeniski jāsaskaņo ar Eiropas savienības normatīvajiem aktiem. 3 3.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums un tā protokoli, pielikumi, daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas latviešu valodā. 4 4.pants. Uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt pieteikumu par Latvijas Republikas uzņemšanu Eiropas savienībā. 5 5.pants. Uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 131.pantu Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu un nosūta to Eiropas savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas ir šā Līguma uzglabātājs. 6 6.pants. Līgums stājas spēkā tā 131.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. 7 7.pants. Kārtību, kādā līdz apstiprināšanai Saeimā piemērojams Līguma ietvaros izveidotās Asociācijas padomes lēmums par grozījumiem Līguma 3.protokolā, nosaka Ministru kabinets, un ar šo likumu minētais lēmums tiek pieņemts un apstiprināts. 8 (18.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1999.) Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 31.augustā. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1995.gada 12.septembrī EIROPAS LĪGUMS par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Kopienas izveidošanu, Līguma par Eiropas ogļu un Tērauda Kopienas izveidošanu, Līguma par Eiropas Atomenerģētikas Kopienas izveidošanu līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā sauktas par "Dalībvalstīm", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA un EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, turpmāk tekstā sauktas par "Kopienu", darbojoties Eiropas Savienības ietvaros, no vienas puses, un LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā saukta par "Latviju", no otras puses, ATSAUCIETIES uz vēsturiskajām saiknēm starp Pusēm, un to kopējām vērtībām; ATZĪSTOT, ka Kopiena un Latvija vēlas nostiprināt šīs saiknes, izveidot ciešas un ilgstošas attiecības uz savstarpējas ieinteresētības pamata, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, lai nostiprinātu un tālāk attīstītu iepriekš izveidotās attiecības, jo sevišķi ar Līguma par Tirdzniecību un Komerciālo un Ekonomisko Sadarbību un ar Līguma par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītajiem Jautājumiem starpniecību; ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību politisko un ekonomisko brīvību, kuras ir šī Līguma pamatā, intensificēšanā, un lai palīdzētu attīstīties Latvijas jaunajai ekonomiskajai un politiskajai sistēmai, kura respektē — saskaņā ar, inter alia, pasākumiem, kas veikti Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) un Organizācijas drošībai un sadarbībai Eiropā (ODSE) kontekstā — likuma varu un cilvēka tiesības, ietverot pie minoritātēm piederošo personu tiesības, daudzpartiju sistēmu ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un liberalizāciju, kas vērsta uz noteiktas pārejas uz tirgus ekonomiku pabeigšanu; SAPROTOT, ka Latvija ir veikusi ievērojamus un veiksmīgus reformu centienus politiskajā un ekonomiskajā jomā, un ka šie centieni tiks turpināti; ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību to vienošanos īstenošanā, kuras ir pieņemtas EDSA ietvaros, jo sevišķi to, kas izklāstītas Helsinku Noslēguma Aktā, Madrides, Vīnes un Kopenhāgenas sanāksmju nobeiguma dokumentos, Parīzes Hartas Jaunajai Eiropai dokumentos, EDSA Bonnas konferences noslēguma dokumentos, 1992. gada EDSA Helsinku dokumentos, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā, Eiropas Enerģētikas Hartas Līgumā, kā arī Lucernas 1993. gada 30. aprīļa Ministru konferences deklarācijā; VĒLOTIES veicināt labākus kontaktus starp saviem pilsoņiem, kā arī brīvu informācijas un ideju kustību, saskaņā ar to, kā puses vienojušās EDSA un ODSE ietvaros; APZINOTIES šī Līguma svarīgumu, lai Eiropā izveidotu un nostiprinātu uz sadarbību balstītu stabilitātes sistēmu ar Eiropas Savienību kā vienu no tās balstiem; ATZĪSTOT, ka pastāv nepieciešamība turpināt, ar Kopienas palīdzību, Latvijas politiskās un ekonomiskās reformas; ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlēšanos dot savu ieguldījumu šo reformu ieviešanā un palīdzēt Latvijai pārvarēt strukturālo pārkārtojumu ekonomiskās un sociālās sekas; ATZĪSTOT, ka pilnīga šī Līguma īstenošana ir saistīta ar atbilstošu ekonomisko un politisko reformu programmas īstenošanu Latvijā; ATZĪSTOT vajadzību reģionālās sadarbības turpināšanai starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka ciešākai integrācijai starp Eiropas Savienību un Baltijas valstīm, pašu Baltijas valstu starpā un arī plašākā reģionālā kontekstā ir jānoris paralēli; ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību (VVTT) un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) principiem; PAREDZOT, ka šis Līgums radīs jaunu gaisotni ekonomiskajām attiecībām starp tām un vispirms tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto lietu un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārbūvei un tehnoloģijas atjaunošanai; PATUROT PRĀTĀ, ka politiskais dialogs jautājumos, par kuriem pastāv abpusēja ieinteresētība, ir izveidots ar 1992. gada maija kopīgo deklarāciju; VĒLOTIES attīstīt un pastiprināt pastāvīgu politisko dialogu daudzpusējās struktūras ietvaros, ko izveidoja 1993. gada jūnija Kopenhāgenas Eiropas Padome un nostiprināja Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 7. marta lēmums, un 1994. gada decembra Esenes Eiropas Padomes secinājumi; ATSAUCOTIES uz to, ka Latvija ir Rietumeiropas savienības (RES) asociēts partneris kopš 1994. gada maija, un ka tā piedalās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Partnerattiecību Mieram Programmā; ATZĪSTOT devumu, ko Stabilitātes Pakts Eiropā var veikt stabilitātes un labu kaimiņattiecību veidošanā Baltijas reģionā, un apliecinot savu gatavību strādāt kopīgi, lai veiksmīgi īstenotu šo iniciatīvu; ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gatavību pielietot sadarbības un ekonomiskās, tehniskās un finansu palīdzības mehānismus globālā un ilggadējā mērogā; PATUROT PRĀTĀ ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Kopienu un Latviju un tādējādi atzīstot, ka šīs asociācijas mērķi var tikt sasniegti ar atbilstošu šī Līguma noteikumu palīdzību; VĒLOTIES izveidot kultūras sadarbību un attīstīt informācijas apmaiņu; ESOT GATAVAS izveidot struktūru sadarbībai, kas vērsta uz nelikumīgu darbību nepieļaušanu; ATZĪSTOT, ka Latvijas gala mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un ka asociācija ar šī Līguma starpniecību, pēc Pušu ieskatiem, palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi; ŅEMOT VĒRĀ pievienošanās gatavošanas stratēģiju, ko pieņēma Essenes Eiropas Padome 1994. g. decembrī, kas tiek politiski ieviesta, starp asociētajām valstīm un Eiropas Savienības institūcijām izveidojot strukturētas attiecības, kas palielina savstarpējo uzticību un izveido ietvarus, lai izskatītu jautājumus, par kuriem pastāv abpusēja ieinteresētība, VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO: 1. PANTS 1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latviju, no otras puses. 2. Šīs asociācijas mērķi ir: - nodrošināt piemērotus ietvarus politiskajam dialogam starp Pusēm, kas ļautu attīstīt ciešas politiskās attiecības, - pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības telpu starp Kopienu un Latviju, kas ievērojamā mērā aptvertu praktiski visu tirdzniecību starp tām, - veicināt tirdzniecības izvēršanu un harmoniskas ekonomiskās attiecības starp Pusēm un tādējādi veicināt dinamisku ekonomisko attīstību un uzplaukumu Latvijā, - nodrošināt pamatu ekonomiskai, finansiālai, kultūras un sociālai sadarbībai un sadarbībai nelikumīgo darbību nepieļaušanā, kā arī Kopienas palīdzībai Latvijai, - atbalstīt Latvijas centienus attīstīt tās ekonomiku un pabeigt noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku, - nodrošināt piemērotus ietvarus Latvijas pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā. Latvija rīkosies virzienā uz šajā ziņā nepieciešamo priekšnosacījumu izpildi, - izveidot institūcijas, kas piemērotas tam, lai šo asociāciju padarītu iedarbīgu. I SADAĻA VISPĀRĒJIE PRINCIPI 2. PANTS 1. Demokrātijas principu un cilvēktiesību, kas pamatojas uz Helsinku noslēguma dokumentu un Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, ievērošana, kā arī tirgus ekonomikas principi, nosaka Pušu iekšējo politiku un ārpolitiku un veido šī Līguma būtisku sastāvdaļu. 2. Puses uzskata, ka reģiona labklājībai un stabilitātei nākotnē ir būtiski, lai Baltijas valstis uzturētu un attīstītu sadarbību savā starpā, un Puses darīs visu nepieciešamo, lai padziļinātu šo procesu. 3. PANTS 1. Šī asociācija ietver pārejas periodu, kas minēts konkrētos turpmākajos pantos un kas vēlākais beidzas 1999. gada 31. decembrī. 2. Asociācijas Padome, kas minēta 110. pantā, tālāk tekstā saukta par "Asociācijas Padomi", paturot prātā, ka tirgus ekonomikas principi ir būtiski šai asociācijai, regulāri pārbauda šī Līguma īstenošanu un to, kā Latvija ievieš ekonomiskās reformas, pamatā esot preambulā izklāstītajiem principiem. 3. Pārejas periods, kas aplūkots 1. paragrāfā, neattiecas ne uz II, ne arī uz III Sadaļu. II SADAĻA POLITISKAIS DIALOGS 4. PANTS Politiskais dialogs starp Eiropas Savienību un Latviju ir jāattīsta un jāintensificē. Tam ir jāpavada un jānostiprina tuvināšanās starp Eiropas Savienību un Latviju, jāatbalsta tās politiskās un ekonomiskās izmaiņas, kas notiek vai jau ir realizētas šajā valstī, un jāveicina ciešu solidaritātes saikņu un jaunu sadarbības formu izveidošanos starp Pusēm. Politiskajam dialogam ir jo sevišķi jāveicina sekojošais: - Latvijas arvien pieaugošu tuvināšanos Eiropas Savienībai; - pieaugošu vienprātību Pušu viedokļos par starptautiskajiem jautājumiem, un jo sevišķi par tiem jautājumiem, kas ir vienai vai otrai Pusei būtiski svarīgi; - labāku sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopīgā ārlietu un drošības politika; - drošību un stabilitāti Eiropā. 5. PANTS Politiskajam dialogam ir jārisinās daudzpusējos ietvaros un saskaņā ar formām un praksi, kādas radītas ar Centrāleiropas asociētajām valstīm. 6. PANTS 1. Ministru līmenī abpusējs politisks dialogs notiek Asociācijas Padomē, kam ir vispārējā atbildība par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlētos aplūkot tās ietvaros. 2. Ar Pušu piekrišanu, var tikt ieviestas arī citas abpusējā politiskā dialoga formas, jo sevišķi: - kur nepieciešams, to vadošo amatpersonu (politisko direktoru līmenī) tikšanās, kas pārstāv Latviju, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Prezidiju — no otras; - visu diplomātisko kanālu pilnīga izmantošana starp Pusēm, ieskaitot atbilstošus kontaktus trešajās valstīs un Apvienotajās Nācijās, EDSA un citos starptautiskos forumos; - Latvijas iekļaušana to valstu grupā, kas saņem regulāru informāciju par aktivitātēm, kas tiek veiktas kopīgās ārējās un drošības politikas ietvaros, kā arī informācijas apmaiņa nolūkā sasniegt mērķus, kas minēti 4. pantā; - jebkādi citi līdzekļi, kas dotu noderīgu ieguldījumu, lai nostiprinātu, attīstītu un paātrinātu šo dialogu. 7. PANTS Parlamentārā līmenī politiskais dialogs risinās Asociācijas starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku Parlamentārās Komitejas (turpmāk tekstā saukta par "Parlamentāro Komiteju") ietvaros. II SADAĻA BRĪVĀ PREČU KUSTĪBA 8. PANTS 1. Kopiena un Latvija pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības telpu ar pārejas periodu ne ilgāku kā četrus gadus, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, kad stājās spēkā Līgums par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītiem Jautājumiem, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un atbilstoši tiem, ko paredz VVTT un PTO. 2. Preču klasifikācijai tirdzniecībā starp abām Pusēm ir pielietojama Kombinētā Preču Nomenklatūra balstīta uz Harmonizēto Sistēmu. 3. Katras preces pamattarifs, uz kuru ir attiecināmas tās secīgās atlaides, kas noteiktas šajā Līgumā, ir tas, kas noteikts Pielikumos II līdz IV un X, vai arī tas, kas reāli tiek pielietots erga omnes ar 1995. gada 1. janvāri — tas no šiem diviem, kurš ir zemāks. 4. Ja pēc 1995. gada 1. janvāra jebkāda tarifu samazināšana tiek pielietota uz erga omnes bāzes, īpaši samazinājumi, izrietoši no Tarifu Līguma, kas noslēgts VVTT Urugvajas raunda rezultātā, šādi samazināti tarifi nomainīs 3. paragrāfā minētos pamattarifus, sākot ar to datumu, kad tiek pielietots samazinājums. 5. Kopiena un Latvija savstarpēji paziņos viena otrai attiecīgos pamattarifus. I nodaļa Rūpniecības preces 9. PANTS 1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tām precēm, kuru izcelsme ir Kopiena un Latvija un kuras ir minētas Kombinētas Nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļās, izņemot tās preces, kas minētas Pielikumā I. 2. 10. līdz 14., ieskaitot, pantu noteikumi neattiecas uz precēm, kas minētas 16. pantā. 3. Tirdzniecība starp Pusēm ar precēm, uz kurām attiecas Līgums, ar kuru tika izveidota Eiropas Atomenerģētikas Kopiena, tiks veikta saskaņā ar tā Līguma noteikumiem. 10. PANTS 1. Importam pielietojamie muitas tarifi Kopienā Latvijas izcelsmes precēm tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri. 2. Kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgu efektu attiecībā uz Latvijas izcelsmes preču importu Kopienā tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri. 11. PANTS 1. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm, izņemot tām, kas minētas Pielikumā II un III, tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri. 2. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz tām Kopienas izcelsmes precēm, kas minētas Pielikumā II, tiek pakāpeniski samazināti saskaņā ar šādu laika grafiku: - 1996. gada 1. janvārī katrs tarifs tiek samazināts līdz 50% no pamattarifa lieluma, - 1997. gada 1. janvārī tiek atcelti atlikušie tarifi. 3. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz tām Kopienas izcelsmes precēm, kas minētas Pielikumā III, tiek pakāpeniski samazināti saskaņā ar šādu laika grafiku: - 1997. gada 1. janvārī katrs tarifs tiek samazināts līdz 50% no pamattarifa, - 1999. gada 1. janvārī tiek atcelti atlikušie tarifi. 4. Kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgu efektu attiecībā uz Kopienas izcelsmes preču importu Latvijā tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri. 12. PANTS Noteikumi par muitas tarifu atcelšanu attiecībā uz importa precēm attiecas arī uz tiem muitas tarifiem, kam ir fiskāls raksturs. 13. PANTS Kopiena un Latvija ar 1995. gada 1. janvāri savstarpējā tirdzniecībā atceļ jebkurus maksājumus, kam ir ekvivalenta nozīme kā importa preču muitas tarifiem. 14. PANTS 1. Eksporta preču muitas tarifi un maksājumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, tiek atcelti starp Kopienu un Latviju ar 1995. gada 1. janvāri, izņemot tos, kas minēti Pielikumā IV, kurus Latvijai ir jāatceļ vismaz līdz 1998. gada beigām. 2. Kvantitatīvos ierobežojumus eksportam uz Latviju un jebkurus līdzīgas nozīmes pasākumus Kopiena atceļ ar 1995. gada 1. janvāri. 3. Kvantitatīvos ierobežojumus eksportam uz Kopienu un jebkurus līdzīgas nozīmes pasākumus Latvija atceļ ar 1995. gada 1. janvāri. 15. PANTS Katra Puse paziņo par savu gatavību samazināt savus muitas tarifus tirdzniecībā ar otru Pusi ātrāk nekā tas paredzēts 10. un 11. pantā, ja to atļauj vispārējā ekonomiskā situācija un situācija attiecīgajā ekonomikas sektorā. Asociācijas Padome var pieņemt rekomendācijas šajā nolūkā. 16. PANTS 1. Attiecībā uz Latvijas izcelsmes tekstila precēm, kas minētas šī Līguma Pielikumā V, tiek pielietota muitas tarifu atcelšana, tās importējot uz Kopienu, saskaņā ar tiem noteikumiem, kas minēti šajā Pielikumā. Šis Pielikums var tikt pārskatīts ar Asociācijas Padomes lēmumu, saskaņā ar procedūrām, kas minētas 112. pantā. 2. Protokolā Nr. 1 ir izklāstīti citi noteikumi attiecībā uz tur minētajām tekstila precēm. 17. PANTS 1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kas ir pielietojami attiecībā uz Pielikumā VI minētajām Latvijas izcelsmes precēm. 2. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Latvijai ieviest lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kas ir pielietojami attiecībā uz Pielikumā VI minētajām Kopienas izcelsmes precēm. II nodaļa Lauksaimniecība 18. PANTS 1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz lauksaimniecības precēm, kuru izcelsme ir Kopienā un Latvijā. 2. Termins "lauksaimniecības preces" nozīmē preces, kas minētas Kombinētās Nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļās un preces, kas minētas Pielikumā I, bet izņemot zvejniecības produkciju, kas minēta 22.(2) pantā. 19. PANTS Protokolā Nr. 2 ir izklāstīti tirdzniecības noteikumi attiecībā uz tur minēto lauksaimniecības pārstrādes produkciju. 20. PANTS 1. Sākot ar 1995. gada 1. janvāri nav spēkā nekādi kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz Latvijas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Kopienā ne arī attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Latvijā. 2. Kopiena un Latvija viena otrai piešķir atlaides, kas minētas Pielikumos VII līdz XI — saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem. 3. Atlaides, kas minētas 2. paragrāfā, var tikt pārskatītas Līgumā starp Pusēm laika posmā līdz 1997. g. 31. decembrim un saskaņā ar principiem un procedūrām, kas minētas 4. paragrāfā. 4. Ņemot vērā lauksaimniecības preču tirdzniecības apjomu starp tām, to īpašo jūtīgumu, Kopienas vienotās lauksaimniecības politikas noteikumus, Latvijas lauksaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības lomu Latvijas ekonomikā, tās tradicionālo nozaru un tirgu ražošanas un eksporta potenciālu, Kopiena un Latvija Asociācijas Padomē preci pēc preces regulārā un viena otras intereses respektējošā veidā izskatīs iespējas piešķirt viena otrai turpmākās atlaides. 21. PANTS Neskatoties uz citiem šī Līguma noteikumiem, un jo sevišķi 30. panta noteikumiem, ja, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu īpašo jūtīgumu, vienas Puses izcelsmes lauksaimniecības preces, kas pakļaujas atlaidēm, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 20. pantu, izraisa nopietnus traucējumus otras Puses tirgū, tad abas Puses nekavējoties uzsāk konsultācijas ar nolūku atrast piemērotu risinājumu. Līdz risinājuma rašanai, attiecīgā Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā atzīst par nepieciešamiem. III nodaļa Zvejniecība 22. PANTS 1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz zvejniecības produkciju, kuras izcelsme ir Kopienā un Latvijā. 2. Termins "zvejniecības produkcija" nozīmē preces, kas minētas Kombinētās Nomenklatūras 3. nodaļā un preču grupas, kas ietvertas Kombinētās Nomenklatūras kodos 0511 91 10, 0511 91 90, 1604, 1605, 1902 20 10, 2301 20 00. 23. PANTS 1. Kopiena un Latvija viena otrai piešķir ataides, kas minētas Pielikumos XII un XIII, saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem. 2. 20.(4) un 21. pantu noteikumi mutatis mutandis attiecas uz zvejniecības produkciju. IV nodaļa Vispārējie noteikumi 24. PANTS Šīs Sadaļas noteikumi attiecas uz tirdzniecību ar visām abu Pušu precēm, izņemot, ja šeit vai arī Protokolos Nr. 1 un Nr. 2 nav noteikts savādāk. 25. PANTS 1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Latviju, sākot ar 1995. gada 1. janvāri: - netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi importa vai eksporta precēm un maksājumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, bet tie, kas jau tiek pielietoti, netiek palielināti; - netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi importa vai eksporta precēm vai pasākumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, bet tie, kas jau tiek pielietoti, netiek pastiprināti. 2. Neierobežojot atlaides, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 20. pantu, šī panta 1. paragrāfa noteikumi nedrīkst jebkādā veidā ierobežot attiecīgo lauksaimniecības vai zvejniecības politiku Latvijā un Kopienā, vai arī jebkādu pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo politiku. 26. PANTS 1. Abas Puses atturas no jebkuriem pasākumiem vai prakses ar iekšēju fiskālu raksturu, ar kuriem tiktu izveidota, tieši vai netieši, diskriminācija starp vienas Puses precēm un līdzīgām precēm, kam ir otras Puses izcelsme. 2. Preces, kas tiek eksportētas uz vienas no Pušu teritoriju, nedrīkst iegūt priekšrocības no iekšējo netiešo nodokļu atmaksāšanas, kas pārsniegtu uz tām attiecināto tiešo un netiešo nodokļu apjomus. 27. PANTS 1. Šis Līgums nekavē muitas savienību, brīvās tirdzniecības telpu vai pierobežas tirdzniecības saglabāšanu vai veidošanu, izņemot gadījumus, kad tas izmainītu tirdzniecības noteikumus, ko nosaka šis Līgums. 2. Asociācijas Padomē notiek konsultācijas starp Pusēm jautājumos par tādiem Līgumiem, ar kuriem tiek veidotas tādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības telpas un, ja tiek pieprasīts — tad citos svarīgos jautājumos, kas attiecas uz to tirdzniecības politiku ar trešajām valstīm. Jo sevišķi gadījumos, kad tāda trešā valsts tiek uzņemta Kopienā, tādas konsultācijas tiek veiktas ar nolūku, lai nodrošinātu Kopienas un Latvijas abpusējās intereses, kas izklāstītas šajā Līgumā. 28. PANTS Izņēmuma pasākumi ar ierobežotu ilgumu, kas izriet no 11. panta un 25.(1) panta, pirmās atkāpes, noteikumiem, var tikt īstenoti no Latvijas puses palielinātu muitas tarifu veidā. Šie pasākumi var attiekties tikai uz jaunveidojamām rūpniecības nozarēm vai uz noteiktiem sektoriem, kas tiek rekonstruēti vai arī kas sastopas ar nopietnām grūtībām, jo sevišķi gadījumos, kad tādas grūtības izraisa svarīgas sociālas problēmas. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm, un kas tiek ieviesti ar šiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem un tiem ir jāietver priekšrocības attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm. To importēto preču kopējā vērtība, kas tiek pakļauta šiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 15% no visu no Kopienas importēto preču kopējās vērtības, kā definēts 1. nodaļā — tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejama statistika. Šie pasākumi tiek pielietoti tāda perioda ilgumā, kas nepārsniedz trīs gadus, ja vien ilgāku periodu neapstiprina Asociācijas Padome. To pielietošana jāpārtrauc vēlākais 1998. gada 31. decembrī. Nekādi tādi pasākumi nedrīkst tikt ieviesti attiecībā uz kādu preci, ja ir pagājuši vairāk par trim gadiem kopš brīža, kad ir atcelti visi tarifi un kvantitatīvie ierobežojumi vai maksājumi, vai arī pasākumi ar ekvivalentu nozīmi attiecībā uz tādu preci. Latvija informē Asociācijas Padomi par jebkuriem izņēmuma pasākumiem, kurus tā gatavojas veikt un, pēc Kopienas pieprasījuma, Asociācijas Padomē notiek konsultācijas par tādiem pasākumiem un par tiem sektoriem, kuros tie pielietojami — pirms tie tiek pielietoti. Ja Latvija ievieš tādus pasākumus, tad tā piegādā Asociācijas Padomei laika grafiku to muitas tarifu atcelšanai, kas tiek ieviesti saskaņā ar šo pantu. Šādā laika grafikā ir jāparedz šo tarifu pakāpeniska atcelšana, kas uzsākama vēlākais divus gadus pēc to ieviešanas, un kas īstenojama, balstoties uz vienādām ikgadējām proporcijām. Asociācijas Padome var pieņemt lēmumu par citādu laika grafiku. 29. PANTS Ja viena no Pusēm konstatē, ka tiek īstenots dempings tirdzniecībā ar otru Pusi tādā nozīmē, kādā tas formulēts VVTT VI pantā, tad tā var veikt piemērotus pasākumus pret tādu darbību saskaņā ar VVTT VI panta ievērošanu un saskaņā ar attiecīgo iekšējo likumdošanu, un saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas 33. pantā. 30. PANTS Ja jebkāda prece tiek importēta tādos palielinātos daudzumos un pie tādiem nosacījumiem, kuri izraisa vai draud izraisīt: - nopietnus zaudējumus iekšzemes ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus vienā no Pušu teritorijām, vai - nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas sektorā vai grūtības, kas var novest pie nopietnas pasliktināšanās kāda reģiona ekonomiskajā situācijā, tad Kopiena vai Latvija, atkarībā no tā, kura no tām ir apdraudēta, var veikt piemērotus pasākumus dotajos apstākļos un saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 33. pantā. 31. PANTS Ja 14. un 25. panta noteikumu ievērošanai seko: (i) re-eksports uz kādu trešo valsti, attiecībā uz kuru eksportējošai Pusei dotajai precei ir noteikti kvantitatīvi eksporta ierobežojumi, eksporta tarifi vai pasākumi ar ekvivalentu nozīmi; vai (ii) tādas preces deficīts vai deficīta draudi, kas ir būtiska eksportētājai Pusei, un ja augstāk minētās situācijas izraisa vai ir sagaidāms, ka tās izraisīs lielākas grūtības eksportējošajai Pusei, tad šī Puse var pieņemt noteiktajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus saskaņā ar procedūrām, kas minētas 33. pantā. Šie pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši un tie ir atceļami, tiklīdz apstākļi tos vairs neattaisno. 32. PANTS Eiropas Savienības Dalībvalstis (turpmāk tekstā: "Dalībvalstis") un Latvija pakāpeniski pielāgo jebkurus valsts monopolus ar komerciālu raksturu — tā, lai nodrošinātu, ka līdz 1998. g. beigām nepastāvētu nekāda diskriminācija attiecībā uz nosacījumiem, pie kuriem preces tiek ražotas un pārdotas, starp Dalībvalstu un Latvijas personām. Asociācijas Padome tiks informēta par pasākumiem, kas pieņemti, lai sasniegtu šo mērķi. 33. PANTS 1. Gadījumā, ja Kopiena vai Latvija pakļauj tādas preces, kas var izraisīt 30. pantā minētās grūtības, tādai administratīvai procedūrai, kuras nolūks ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, tai ir jāinformē otra Puse. 2. Gadījumos, kas minēti 29., 30. un 31. pantos, pirms tajos paredzēto pasākumu pieņemšanas un gadījumos, uz kuriem attiecas 3.(d) paragrāfs, cik drīz vien iespējams, Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — piegādā Asociācijas Padomei visu attiecīgo informāciju ar nolūku atrast abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Izvēloties pasākumus, priekšroka ir dodama tiem, kas vismazāk traucē šī Līguma funkcionēšanai. Par drošības pasākumiem ir nekavējoties jāinformē Asociācijas Padomi, un par tādiem pasākumiem ir periodiski jākonsultējas šajā institūcijā, jo sevišķi ar nolūku izveidot laika grafiku to atcelšanai tik drīz, cik apstākļi to atļauj. 3. Attiecībā uz 2. paragrāfa īstenošanu ir spēkā šādi noteikumi: (a) kas attiecas uz 30. pantu, tad grūtības, kas rodas no šajā pantā minētās situācijas, ir paziņojamas izskatīšanai Asociācijas Padomē, kas var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu tādas grūtības. Ja Asociācijas Padome vai eksportējošā Puse nav pieņēmusi nekādu lēmumu, ar kuru tiktu izbeigtas tādas grūtības vai arī ja nav atrasts nekāds cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots izskatīšanai, tad importējošā Puse var pieņemt piemērotus pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Šādi pasākumi nedrīkst pārsniegt apjomu, kāds ir nepieciešams, lai risinātu radušās grūtības; (b) kas attiecas uz 29. pantu, tad Asociācijas Padome ir informējama par tādu dempinga gadījumu, tiklīdz importējošās Puses varas iestādes ir ierosinājušas izmeklēšanu. Ja dempings netiek izbeigts vai arī nav atrasts neviens cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots izskatīšanai Asociācijas Padomē, tad importējošā Puse var pieņemt piemērotus pasākumus; (c) kas attiecas uz 31. pantu, tad grūtības, kas rodas no šajā pantā minētajām situācijām, ir paziņojamas izskatīšanai Asociācijas Padomē. Asociācijas Padome var pieņemt jebkādus lēmumus, kas nepieciešami, lai izbeigtu tādas grūtības. Ja tā nav pieņēmusi tādu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots tai izskatīšanai, tad eksportējošā Puse var piemērot atbilstošus pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu; (d) gadījumā, ja izņēmuma apstākļi, kas prasa nekavējošu rīcību, padara iepriekšēju informēšanu vai izmeklēšanu — atkarībā no konkrētā gadījuma — neiespējamu, tad Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — var, tajās situācijās, kas minētas 29., 30. un 31. pantā, nekavējoties pielietot tos profilaktiskos pasākumus, kas ir noteikti nepieciešami dotajā situācijā. 34. PANTS Protokols Nr. 3 nosaka izcelsmes noteikumus tarifu priekšrocību noteikšanā, kas ir paredzētas šajā Līgumā, kā arī attiecīgās administratīvās sadarbības metodes. 35. PANTS Šis Līgums nevar aizkavēt tādus aizliegumus vai ierobežojumus importam, eksportam vai preču tranzītam, kuru pamatā ir apsvērumi par sabiedrības morāli, sabiedrisko politiku vai sabiedrisko drošību; par cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību; par nacionālo bagātību vai māksliniecisko, vēsturisko, vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, vai arī par intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, vai arī noteikumi, kas attiecas uz zeltu un sudrabu. Tomēr tādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst būt nepamatotas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzeklis attiecībā uz tirdzniecību starp Pusēm. 36. PANTS Protokols Nr. 4 nosaka konkrētos noteikumus, kas attiecas uz tirdzniecību starp Latviju, no vienas puses, un Spāniju un Portugāli — no otras puses, un tas būs spēkā līdz 1995. gada 31. decembrim. IV SADAĻA DARBASPĒKA KUSTĪBA, UZŅĒMĒJDARBĪBAS DIBINĀŠANA, PAKALPOJUMU SNIEGŠANA I nodaļa Darbaspēka kustība 37. PANTS 1. Ievērojot nosacījumus un apstākļus, kas ir spēkā katrā Dalībvalstī: - attiecībā uz strādniekiem ar Latvijas pilsonību, kas ir likumīgi pieņemti darbā kādas Dalībvalsts teritorijā, nav pieļaujama diskriminācija, kas balstīta uz pilsonību, diskriminācija attiecībā uz darba apstākļiem, atlīdzību vai atlaišanu salīdzinājumā ar pašu pilsoņiem, - kādas Dalībvalsts teritorijā likumīgi nodarbināta strādnieka likumīgi dzīvojošam dzīvesbiedram un bērniem, izņemot sezonas strādniekus un strādniekus, kas ierodas uz divpusēju vienošanos pamata 41. panta nozīmē, ja vien nav citādi noteikts tādā vienošanās, ir jābūt pieejai šīs Dalībvalsts darba tirgum attiecīgā strādnieka likumīgās nodarbinātības laikā. 2. Latvija, ievērojot nosacījumus un apstākļus, kas ir spēkā šajā valstī attiecībā pret strādniekiem, kuri ir kādas Dalībvalsts pilsoņi, un ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, kā arī pret to dzīvesbiedriem un bērniem, kuri likumīgi uzturas minētajā teritorijā, izturas tādā veidā, kas minēts 1. paragrāfā. 38. PANTS 1. Ar nolūku saskaņot sociālās nodrošināšanas sistēmas strādniekiem ar Latvijas pilsonību, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas Dalībvalsts teritorijā un viņu ģimenes locekļiem, kuri tur likumīgi uzturas, un ievērojot apstākļus un nosacījumus, kas piemēroti katrā Dalībvalstī, - visi tādu strādnieku nodzīvotie apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodi dažādās Dalībvalstīs ir skaitāmi kopā attiecībā uz pensiju un pabalstu noteikšanas vecumu, invaliditātes un nāves gadījumos, un attiecībā uz medicīnisko aprūpi tādiem strādniekiem un tādiem ģimenes locekļiem; - jebkādas pensijas un pabalsti attiecībā uz vecumu, nāvi, nelaimes gadījumiem darbā vai profesionālām saslimšanām, vai ar tiem sekojošu invaliditāti, izņemot pabalstus bez kompensācijas rakstura, tiek brīvi pārsūtīti pēc parādā esošās Dalībvalsts vai Dalībvalstu likumīgā kursa; - attiecīgie strādnieki saņem ģimenes pabalstus saviem ģimenes locekļiem, kā tie definēti augstāk. 2. Latvija pret strādniekiem, kuri ir kādas Dalībvalsts pilsoņi un ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, kā arī pret viņu dzīvesbiedriem un bērniem, kuri tur likumīgi uzturas, izturas tādā pat veidā, kas minēts 1. paragrāfa otrajā un trešajā atkāpē. 39. PANTS 1. Asociācijas Padome ar savu lēmumu pieņem atbilstošus nosacījumus, lai īstenotu mērķi, kas izklāstīts 38. pantā. 2. Asociācijas Padome ar savu lēmumu pieņem detalizētus noteikumus administratīvai sadarbībai, kas nodrošina nepieciešamās pārvaldes un kontroles garantijas tam, lai tiktu īstenoti nosacījumi, kas minēti 1. paragrāfā. 40. PANTS Asociācijas Padomes saskaņā ar 39. pantu pieņemtie nosacījumi nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kas izriet no divpusējiem Līgumiem, kas saista Latviju un Dalībvalstis, gadījumos, kad šie Līgumi paredz labvēlīgāku izturēšanos pret Latvijas vai Dalībvalsts pilsoņiem. 41. PANTS 1. Ņemot vērā darba tirgus situāciju noteiktā Dalībvalstī, ievērojot tās likumdošanu un spēkā esošos noteikumus attiecībā uz strādnieku kustību, - pastāvošās iespējas strādnieku ar Latvijas pilsonību nodarbinātībai, ko Dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar divpusējiem Līgumiem, ir nepieciešams saglabāt un, ja iespējams, uzlabot, - citām Dalībvalstīm ir labvēlīgi jāattiecas pret līdzīgu Līgumu noslēgšanas iespējām. 2. Asociācijas Padomei ir jāizskata iespējas piešķirt citus uzlabojumus, ieskaitot profesionālās apmācības iespējas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas ir spēkā Dalībvalstīs, un ņemot vērā darba tirgus situāciju Dalībvalstīs un Kopienā. 42. PANTS Kopš pārejas perioda beigām vai arī ātrāk, ja sociāli ekonomiskie apstākļi Latvijā lielā mērā tiek pietuvinātu šiem apstākļiem Dalībvalstīs un, ja to atļauj nodarbinātības situācija Kopienā, Asociācijas Padome izskatīs veidus, kā tālāk uzlabot strādnieku kustību. Asociācijas Padome pieņem rekomendācijas šai nolūkā. 43. PANTS Lai veicinātu darba resursu pārstrukturēšanu, kas izriet no ekonomiskām reformām Latvijā, Kopiena piešķir tehnisko palīdzību, lai Latvijā izveidotu piemērotu sociālās nodrošināšanas sistēmu, kā tas izklāstīts šī Līguma 92. pantā. II nodaļa Uzņēmējdarbības dibināšana 44. PANTS 1. Kopiena un tās Dalībvalstis, izņemot sektorus, kas ietverti Pielikumā XIV, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, piešķir: (i) nosacījumus, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko Dalībvalstis piešķir savām kompānijām vai arī jebkurai trešās valsts kompānijai, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki, attiecībā uz Latvijas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanu; (ii) Latvijas kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas to teritorijā — nosacījumus attiecībā uz to darbību, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek piešķirti no Dalībvalstīm savām kompānijām un filiālēm, vai arī to teritorijā dibinātām jebkuras trešās valsts kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki. 2. Latvija atvieglo Kopienas kompāniju un pilsoņu darbību savā teritorijā. Šajā nolūkā tā: (i) piešķir, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nosacījumus Kopienas kompāniju uzņēmjdarbības dibināšanai, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko tā nosaka savām pašas kompānijām vai arī jebkuras trešās valsts kompānijām, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki, izņemot sektorus, kas ietverti Pielikumā XV, kuros nacionālie nosacījumi ir piešķirami vēlākais 3. pantā minētā pārejas perioda beigās; (ii) piešķir, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nosacījumus Latvijā dibinātu Kopienas kompāniju meitas uzņēmumu un filiāļu darbībai, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko tā nosaka savām pašas kompānijām vai arī jebkādas trešās valsts kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki. 3. Latvija 2.(i) pantā minētā pārejas perioda laikā nepieņem nekādus pasākumus un neveic darbības, kas ievieš diskrimināciju attiecībā uz Kopienas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanu un tās kompāniju un pilsoņu darbību tās teritorijā, salīdzinājumā ar tās pašas kompānijām un pilsoņiem. 4. Asociācijas Padome 2.(i) pantā minētā pārejas perioda laikā regulāri izskata iespēju paātrināt nacionālo nosacījumu piešķiršanu sektoros, kas minēti Pielikumā XV, ar Asociācijas Padomes lēmumu šajā Pielikumā var tikt ieviesti labojumi. Pēc 3. pantā minētā pārejas perioda beigām Asociācijas Padome var izņēmuma kārtā, pēc Latvijas lūguma, un, ja rodas tāda nepieciešamība, nolemt pagarināt noteikto jomu vai jautājumu izslēgšanu, kas minēti Pielikumā XV uz ierobežotu laika periodu. 5. Nosacījumi, kas izklāstīti 1. un 2. paragrāfā, ir attiecināmi uz pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību, sākot ar pārejas perioda beigām, kas minētas 3. pantā. 45. PANTS 1. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējiem ūdeņiem un jūras piekrastes transporta pakalpojumiem. 2. Asociācijas Padome var veikt rekomendācijas 1. paragrāfā minēto uzņēmējdarbības dibināšanas un darbību uzlabošanai. 46. PANTS Šī Līguma nozīmē: a) "Kopienas kompānija" vai "Latvijas kompānija", attiecīgi, nozīmē kompāniju, kas izveidota saskaņā ar kādas Dalībvalsts vai Latvijas likumiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai saimnieciskās darbības pamatvieta ir Kopienā vai Latvijas teritorijā, attiecīgi. Tomēr, ja kompānijai, kas izveidota saskaņā ar, attiecīgi, kādas Dalībvalsts vai Latvijas likumiem, vienīgi juridiskā adrese ir, attiecīgi, Kopienā vai Latvijas teritorijā, tad tāda kompānija uzskatāma par, attiecīgi, Kopienas vai Latvijas kompāniju, ja tās darbība reāli un pastāvīgi saistīta ar vienas no Dalībvalstu vai Latvijas ekonomiku. b) Kādas kompānijas "meitas uzņēmums" nozīmē kompāniju, ko reāli kontrolē pirmā kompānija. c) Kādas kompānijas "filiāle" nozīmē saimnieciskās darbības vietu, kas nav juridiskā persona un kas ir pastāvīga kā mātes institūcijas paplašinājums, kam ir sava vadība un kas ir materiāli tā nodrošināta, ka var veikt saimnieciskos darījumus ar trešajām personām — tā, ka pēdējām, kaut arī zinot, ka — ja nepieciešams — būs juridiskā sasaiste ar mātes institūciju, kuras galvenais birojs ir ārzemēs, nav jāveic darījumi tieši ar tādu mātes institūciju, bet tās var veikt saimnieciskos darījumus saimnieciskās darbības vietā, kas ir mātes institūcijas paplašinājums. b) "Uzņēmējdarbības dibināšana" nozīmē: i) attiecībā uz pilsoņiem — tiesības uzsākt ekonomisko darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, jo sevišķi kompānijas, kuras tie reāli kontrolē. Pašnodarbinātība un pilsoņu saimnieciskie uzņēmumi nedrīkst paplašināties līdz darba meklēšanai vai stāšanās darbā darba tirgū un nedod tiesības pieejai otrās Puses darba tirgum. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz tiem, kuri nav vienīgi pašnodarbināti; ii) attiecībā uz Kopienas vai Latvijas kompānijām — tiesības uzsākt ekonomisko darbību, izveidojot meitas uzņēmumus vai filiāles, attiecīgi, Latvijā vai Kopienā. e) "darbība" nozīmē ekonomiskās darbības veikšanu. f) "ekonomiskā darbība" principā ietver darbības ar rūpniecisku, komerciālu un profesionālu raksturu un amatnieku darbības. g) "Kopienas pilsonis" vai "Latvijas pilsonis" nozīmē, attiecīgi, fizisku personu, kas ir kādas Dalībvalsts vai Latvijas pilsonis. h) attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot jauktās operācijas ar kādu jūras posmu, II un III nodaļas noteikumi attiecas arī uz Dalībvalstu vai Latvijas pilsoņiem, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus ārpus Kopienas vai Latvijas, un uz kuģniecības kompānijām, kas ir izveidotas ārpus Kopienas vai Latvijas un kuras, attiecīgi, kontrolē kādas Dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā Dalībvalstī vai Latvijā saskaņā ar to likumdošanu. 47. PANTS 1. Saskaņā ar 43. panta noteikumiem, izņemot finansu pakalpojumus, kas aprakstīti Pielikumā XVI, katra Puse var regulēt kompāniju un pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību savā teritorijā tiktāl, cik šie noteikumi nediskriminē otras Puses kompānijas un pilsoņus, salīdzinājumā ar savām kompānijām un pilsoņiem. 2. Attiecībā uz finansu pakalpojumiem, neskatoties uz jebkādiem citiem šī Līguma noteikumiem, nevienu no Pusēm nedrīkst kavēt īstenot pasākumus saprātīgos nolūkos, ieskaitot ieguldītāju, noguldītāju, polisu turētāju, vai arī personu, attiecībā pret kurām saistības ir kādiem finansu pakalpojumu sniedzējiem, interešu aizsardzību, vai arī — lai nodrošinātu finansu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādi pasākumi nedrīkst tikt izmantoti kā līdzekļi, lai izvairītos no attiecīgās Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu. 3. Nekas no šajā Līgumā teiktā nevar tikt tulkots kā prasība kādai no Pusēm atklāt informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu lietām un rēķiniem, vai arī jebkādu kādu sabiedrisku institūciju konfidenciālu vai tām piederošu informāciju. 48. PANTS 1. 44. un 47. pantu noteikumi nekavē Pusēm piemērot atsevišķus noteikumus par otras Puses kompāniju filiāļu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību savā teritorijā, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja tos attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm salīdzinājumā ar to kompāniju filiālēm, kas ir reģistrētas tās teritorijā, vai arī attiecībā uz finansu pakalpojumiem — saprātīgos nolūkos. 2. Atšķirības nosacījumos nedrīkst pārsniegt to, kas ir strikti nepieciešams tādu juridisko vai tehnisko atšķirību dēļ vai arī — attiecībā uz finansu pakalpojumiem — kas nepieciešamas saprātīgos nolūkos. 49. PANTS "Kopienas kompānija" vai "Latvijas kompānija", kas izveidota, attiecīgi, Latvijas vai Kopienas teritorijā, ir tiesīga nodarbināt vai arī tiesīga uz to, lai kāds tās meitas uzņēmums vai filiāle nodarbina, saskaņā ar uzņēmuma atrašanās valsts spēkā esošo likumdošanu, attiecīgi, Latvijas vai Kopienas teritorijā, darbiniekus, kuri ir, attiecīgi, kādas Kopienas Dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi, ar nosacījumu, ka tādi darbinieki ir galvenais personāls, kā tas definēts šī panta 2. paragrāfā, un ka viņus nodarbina vienīgi šīs kompānijas, meitas uzņēmumi vai filiāles. Tādu darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas vienīgi uz tādas nodarbinātības periodu. 2. Galvenais personāls augšminētajās kompānijās, kas te tiek dēvētas par "organizācijām", ir "uzņēmuma komandētie", kā definēts šī paragrāfa (c) punktā sekojošajās kategorijās, ar nosacījumu, ka attiecīgā organizācija ir juridiska persona, un ka attiecīgās personas ir bijušas tajā nodarbinātas vai arī bijušas partneri tajā (izņemot kā vairākuma akcionāri) vismaz gadu pirms tādas pārcelšanas: (a) personas, kas ieņem kādu vadošu amatu organizācijā, kas prioritāri nosaka uzņēmuma vadību, kuru pārrauga darbību un kas saņem norādes pamatā no attiecīgā uzņēmuma direktoru vai akcionāru valdes vai tam analoģiskas institūcijas, ieskaitot: - personas, kas vada uzņēmumu vai arī uzņēmuma nodaļu vai apakšstruktūru; - personas, kas pārrauga un kontrolē kādu citu pārraudzības, profesionālo vai pārvaldes darbinieku darbu; - kas ir personiski pilnvarotas pieņemt darbā vai atlaist, vai arī ieteikt pieņemt darbā vai atlaist, vai izdarīt citas darbības, kas attiecas uz personālu. (b) personas, kas strādā kādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma pakalpojumiem, pētniecības iekārtām, tehnikai vai pārvaldei. Tādas zināšanas var ietvert ne tikai konkrētās zināšanas attiecībā uz doto uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikācijas līmeni attiecībā uz darbu vai amatu, kas prasa specifiskas tehniskās zināšanas, ieskaitot dalību kādā profesionālā apvienībā. (c) "uzņēmuma komandētais" tiek definēts kā fiziska persona, kas strādā kādā organizācijā, kas atrodas vienas Puses teritorijā, un kas tiek uz laiku komandēta ekonomiskās darbības veikšanas kontekstā otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas saimnieciskās darbības pamatvietai ir jābūt vienas Puses teritorijā, un komandēšanai ir jānotiek uz kādu šīs pašas organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitas uzņēmumu), kas reāli veic līdzīgas ekonomiskās darbības otras Puses teritorijā. 3. Latvijas un, attiecīgi, Kopienas pilsoņu iebraukšana un uzturēšanās Kopienas vai Latvijas teritorijā tiek atļauta, ja šie kompāniju pārstāvji ir personas, kas strādā attiecīgajā kompānijā vadošos amatos, kā tie definēti augstāk, 2.(a) paragrāfā, un ja viņi ir atbildīgi par Latvijas kompānijas Kopienas meitas uzņēmuma vai nodaļas vai Kopienas kompānijas Latvijas meitas uzņēmuma vai filiāles Kopienas Dalībvalstī vai Latvijā, attiecīgi, izveidošanu, ja: - šie pārstāvji nenodarbojas ar tiešu tirdzniecību vai piegādes pakalpojumiem, un - kompānijai saimnieciskās darbības pamatvieta ir ārpus Kopienas vai Latvijas, attiecīgi, un nav citu pārstāvju, biroja, filiāles vai meitas uzņēmuma, attiecīgi, šajā Kopienas Dalībvalstī vai Latvijā. 50. PANTS Lai atvieglotu Kopienas pilsoņiem un Latvijas pilsoņiem uzsākt un veikt pastāvīgu profesionālo darbību, attiecīgi, Latvijā un Kopienā, Asociācijas Padome izskata, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu abpusēju kvalifikācijas atzīšanu. Tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā nolūkā. 51. PANTS 3. pantā minētā pārejas perioda laikā, Latvija var ieviest pasākumus, kas izriet no šīs nodaļas noteikumiem attiecībā uz Kopienas kompāniju un tās pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu, ja noteiktas rūpniecības nozares: - tiek pārstrukturētas vai arī - sastopas ar nopietnām grūtībām, jo sevišķi, ja tās ir saistītas ar nopietnām sociālām problēmām Latvijā, vai - nonāk situācijā, kad tirgus daļa, kas pieder Latvijas kompānijām vai pilsoņiem noteiktā rūpniecības sektorā Latvijā, tiek likvidēta vai krasi samazināta, vai - ir jaunas rūpniecības nozares Latvijā. Šādiem pasākumiem: - ir jātiek pārtrauktiem pielietošanā vēlākais pēc 3. pantā minētā pārejas perioda noslēguma, - ir jābūt pamatotiem un tādiem, kas nepieciešami, lai labotu situāciju, un - vienīgi jāattiecas uz tiem uzņēmumiem Latvijā, kas tiek izveidoti pēc tādu pasākumu spēkā stāšanās, un tie nedrīkst ieviest diskrimināciju attiecībā uz Kopienas kompāniju vai pilsoņu darbību, kas jau ir sākuši savu darbību Latvijā laikā, kad dotais pasākums tiek ieviests, salīdzinājumā ar Latvijas kompānijām vai pilsoņiem. Izstrādājot un piemērojot tādus pasākumus, Latvija, kad vien iespējams, piešķir Kopienas kompānijām un pilsoņiem priviliģētus nosacījumus, un nekādā gadījumā nepiešķir tiem nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek piešķirti kompānijām vai pilsoņiem no jebkādas trešās valsts. Pirms šādu pasākumu ieviešanas Latvija konsultējas ar Asociācijas Padomi, un neievieš tos viena mēneša laikā pēc tam, kad Asociācijas Padomei paziņots par konkrētajiem pasākumiem, kas paredzēti Latvijā, izņemot gadījumus, kad nelabojamu zaudējumu draudi prasa pieņemt steidzamus pasākumus, un tādā gadījumā Latvijai ir jākonsultējas ar Asociācijas Padomi nekavējoties pēc to ieviešanas. Pēc 3. pantā minētā pārejas perioda noslēguma Latvija var ieviest tādus pasākumus vienīgi ar Asociācijas Padomes apstiprinājumu un saskaņā ar pēdējās pieņemtajiem nosacījumiem. III nodaļa Pakalpojumu sniegšana 52. PANTS 1. Puses — saskaņā ar sekojošajiem nosacījumiem — apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai ļautu pieaugošu pakalpojumu sniegšanu, ko veic Kopienas vai Latvijas kompānijas vai pilsoņi, kas ir dibināti otrā Pusē attiecībā pret to, kuras personām tādi pakalpojumi ir domāti. 2. Atbilstoši liberalizācijas procesam, kas minēts 1. paragrāfā, un saskaņā ar 56. panta noteikumiem, Puses pieļauj to fizisko personu pagaidu pārvietošanos, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu, vai arī kurus nodarbina šī pakalpojuma sniedzējs kā galveno personālu kā tas definēts 49.(2) pantā, ieskaitot tās fiziskās personas, kas ir kādas Kopienas vai Latvijas kompānijas vai pilsoņa pārstāvji, un kas lūdz pagaidu iebraukšanas atļauju nolūkā pārrunāt pakalpojumu pārdošanu vai slēgt līgumus par attiecīgā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu pārdošanu — gadījumos, kad šie pārstāvji nenodarbosies ar tiešu pārdošanu parastajiem pircējiem vai paši ar savu pakalpojumu sniegšanu. 3. Vēlākais astoņus gadus pēc šī Līguma stāšanās spēkā Asociācijas Padome veic pasākumus, kas nepieciešami, lai pieaugoši īstenotu 1. paragrāfa nosacījumus. Pušu sasniegtie panākumi ir vērtējami pēc tā, cik lielā mērā ir tuvinājušies to likumi. 53. PANTS 1. Puses neveiks jebkādus pasākumus vai darbības, kas radīs Kopienas un Latvijas pilsoņiem vai kompānijām, kas ir dibinātas citā Pusē kā tajā, kuras iedzīvotājiem pakalpojumi ir paredzēti, apstākļus pakalpojumu sniegšanai, kas ir ievērojami vairāk ierobežojoši kā situācijā, kāda pastāv dienā, kas seko Līguma spēkā stāšanās dienai. 2. Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses kopš šī Līguma parakstīšanas ieviestie pasākumi rada situāciju, kas ir ievērojami vairāk ierobežojoša attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja šī Līguma parakstīšanas datumā, tad pirmā Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas. 54. PANTS 1. Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, Puses apņemas efektīvi pielietot principu par neierobežotu pieeju tirgum un transportam uz komerciāliem pamatiem. a) Augšminētais nosacījums neierobežo tiesības un pienākumus, kas izriet no Apvienoto Nāciju Kodeksa par Līniju Konferencēm, kad tas attiecas uz vienu vai otru šī Līguma Pusi. Ne-konferenču līnijām ir atļauts darboties, konkurējot ar konferencēm — tik ilgi, cik tās ievēro godīgas konkurences principu uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina to, ka tās uzskata brīvi konkurējošu vidi par būtisku sausās un šķidrās vairumtirdzniecības iezīmi. 2. Pielietojot 1. paragrāfa principus, Puses apņemas: a) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nepielietot nekādus starp kādu Kopienas Dalībvalsti un bijušo Padomju Savienību noslēgta Līguma kravas dalīšanas nosacījumus; b) neieviest kravas dalīšanas pantus turpmāk slēdzamajos divpusējos Līgumos ar trešajām valstīm, izņemot izņēmuma apstākļos, kad līniju kuģniecības kompānijām no šī Līguma vienas vai otras Puses citādi nebūtu efektīvu iespēju nodarboties ar tirdzniecību uz vai no attiecīgās trešās valsts; c) aizliegt kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos Līgumos par sauso un šķidro vairumtirdzniecību; d) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi atcelt visus vienpusējos pasākumus, administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojoša vai diskriminējoša iedarbība uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā. Katra Puse, inter alia, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, piešķir otras Puses kompānijām vai pilsoņiem piederošiem kuģiem ne mazāk labvēlīgus nosacījumus par tiem, kas ir piešķirti pašas šīs Puses kuģiem, attiecībā uz pieeju ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu un ostu palīgpakalpojumiem, kā arī attiecībā uz ar to saistītiem maksājumiem, attiecībā uz muitu un pietauvošanās vietu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu ierādīšanu. 3. Kopienas kompānijas un pilsoņi, kas sniedz starptautiskos jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras-upes pakalpojumus Latvijas iekšējos ūdensceļos un otrādi. 4. Ar nolūku nodrošināt preču tranzītu cauri katras Puses teritorijai, Puses apņemas noslēgt cik drīz vien iespējams un pirms 1999. gada beigām līgumu par jauktā transporta tranzītu cauri viena otras teritorijai. 5. Ar nolūku starp Pusēm nodrošināt saskaņotu transporta attīstību un pieaugošu liberalizāciju, kas atbilstu to savstarpējām komerciālām vajadzībām, nosacījumus par savstarpējo pieeju tirgum un ceļa, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pakalpojumiem un, ja nepieciešams, par gaisa transportu, ir jānosaka konkrētos transporta Līgumos starp Pusēm pēc šī Līguma spēkā stāšanās. 6. Pirms 5. paragrāfā minēto Līgumu noslēgšanas Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kam ir vairāk ierobežojošs vai diskriminējošs raksturs, salīdzinājumā ar situāciju, kas pastāv dienā, kas ir pirms šī Līguma spēkā stāšanās dienas. 7. Pārejas perioda laikā Latvija pieaugoši pielāgo savu likumdošanu, ieskaitot administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, tiem, kas pastāv Kopienā jebkurā laikā ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta jomā — tiktāl, cik tas kalpo liberalizācijas mērķiem un savstarpējai pieejai Pušu tirgiem un veicina pasažieru un preču kustību. 8. Atbilstoši vispārējam progresam šajā nodaļā aplūkoto mērķu sasniegšanā, Asociācijas Padome izskata veidus, kā radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai uzlabotu iespējas brīvi sniegt ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta pakalpojumus. IV nodaļa Vispārējie nosacījumi 55. PANTS 1. Šīs Sadaļas noteikumi tiek pielietoti, ievērojot ierobežojumus, ko attaisno sabiedriskā politika, sabiedriskā drošība vai sabiedrības veselība. 2. Tie nav attiecināmi uz darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā ir saistītas, ar oficiālo varas iestāžu darbību, ieskaitot gadījuma rakstura darbības. 56. PANTS Attiecībā uz šo Sadaļu, nekas no šī Līguma nevar aizkavēt Puses pielietot savus likumus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu — ar nosacījumu, ka — to darot — tās tos nepielieto tādā veidā, kas atceļ vai pasliktina tās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šī Līguma noteikumu. 57. PANTS Kompānijas, kuras kontrolē un kas ir īpašums vienīgi Latvijas kompānijām vai pilsoņiem kopā ar Kopienas kompānijām vai pilsoņiem, arī izmanto šīs Sadaļas II, III un IV nodaļas priekšrocības. 58. PANTS 1. Vislielākās labvēlības režīms, kas tiek piešķirts saskaņā ar šīs Sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, kuras Puses piešķir vai arī piešķirs nākotnē saskaņā ar Līgumiem par pasākumiem par izvairīšanos no dubulto nodokļu ievākšanas, vai uz citiem nodokļu noteikumiem. 2. Nekas no šīs Sadaļas nevar tikt tulkots kā tāds, kas Puses kavē pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru nolūks ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot Līgumus par pasākumiem par izvairīšanos no dubulto nodokļu ievākšanas vai citiem nodokļu noteikumiem, vai arī iekšējo fiskālo likumdošanu. 3. Nekas no šīs Sadaļas nevar tikt tulkots kā tāds, kas kavē Dalībvalstīm vai Latvijai noteikt atšķirības attiecībā uz atbilstošo savas fiskālās likumdošanas nosacījumu piemērošanu starp nodokļu maksātājiem, kas nav vienādās situācijās, jo sevišķi attiecībā uz viņu dzīves vietu. 59. PANTS Šīs Sadaļas noteikumus Puses pieaugoši koriģē. Lai formulētu rekomendācijas šājā nolūkā, Asociācijas Padome ņem vērā Pušu attiecīgās saistības saskaņā ar Vispārējo Vienošanos par Tirdzniecību un Pakalpojumiem (VVTP), un jo sevišķi tā V pantu. 60. PANTS Šī Līguma noteikumi nedrīkst aizkavēt nevienu no Pusēm pielietot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizkavētu tās pasākumu apiešanu attiecībā uz trešo valstu pieeju tās tirgum, izmantojot šī Līguma noteikumus. V SADAĻA MAKSĀJUMI, KAPITĀLS, KONKURENCE UN CITI EKONOMISKIE NOSACĪJUMI, LIKUMU TUVINĀŠANA I nodaļa Tekošie maksājumi un kapitāla kustība 61. PANTS Puses apņemas atļaut jebkādus maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā tekošajos maksājumu bilances rēķinos starp Kopienas un Latvijas iedzīvotājiem saskaņā ar Starptautiskā Valūtas Fonda Vienošanās VIII nodaļu. 62. PANTS 1. Attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar maksājumu bilances kapitāla rēķiniem, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos, Dalībvalstis un Latvija, attiecīgi, nodrošina brīvu tā kapitāla kustību, kas saistīts ar tiešiem ieguldījumiem, kurus izdara kompānijās, kas ir izveidotas saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem, un ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar IV Sadaļas II nodaļas noteikumiem, kā arī ar šo ieguldījumu vai to radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju. Neietekmējot 44. pantu, pēdējo paragrāfu, pilnīgi brīva kapitāla, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību pašnodarbinātām personām, ieskaitot šādu ieguldījumu likvidāciju vai repatriāciju, kustība tiks nodrošināta sākot ar šī Līguma stāšanos spēkā. 2. Attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar maksājumu bilances kapitāla rēķiniem, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos, Dalībvalstis un Latvija, attiecīgi, nodrošina brīvu tā kapitāla kustību, kas saistīts ar portfeļa ieguldījumiem. Tas attiecas arī uz tā kapitāla brīvu kustību, kas saistīts ar kredītiem komercoperācijās vai pakalpojumu sniegšanu, kuros piedalās vienas Puses iedzīvotājs, un uz finansu aizdevumiem. 3. Neietekmējot 1. paragrāfu, Dalībvalstis un Latvija neievieš jebkādus jaunus ierobežojumus kapitāla kustībai un kārtējiem maksājumiem, kas saista Kopienas un Latvijas iedzīvotājus, kā arī nepalielina pastāvošo noteikumu ierobežojošo raksturu. 4. Puses konsultējas viena ar otru nolūkā veicināt kapitāla kustību starp Kopienu un Latviju, lai veicinātu šī Līguma mērķa sasniegšanu. 63. PANTS 1. Puses veic pasākumus, kas ļauj radīt nepieciešamos apstākļus turpmākai Kopienas noteikumu pakāpeniskai pielietošanai attiecībā uz kapitāla brīvu kustību. 2. Asociācijas Padome izskatīs veidus, kā pilnībā ieviest Kopienas noteikumus attiecībā uz kapitāla kustību. II nodaļa Konkurence un citi ekonomiskie nosacījumi 64. PANTS 1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu funkcionēšanu — tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Latviju: (i) visi līgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota darbība starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai deformēšana; (ii) savas dominējošās pozīcijas nepienācīga izmantošana, ko izdara viens vai vairāki uzņēmumi Kopienas vai Latvijas teritorijās — kopumā vai arī kādā ievērojamā to daļā; (iii) jebkura valsts palīdzība, kas deformē vai draud deformēt konkurenci, piešķirot labvēlību noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai. 2. Jebkura prakse, kas ir pretēja šim pantam, ir jāizvērtē uz to kritēriju pamata, kas izriet no Eiropas Kopienas izveidošanas Līguma 85., 86. un 92. panta piemērošanas, vai arī — ražojumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Līgums — uz to kritēriju pamata, kas izriet no Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Līguma, ieskaitot sekundāro likumdošanu. 3. Asociācijas Padome līdz 1997. gada 31. decembrim ar savu lēmumu pieņem nepieciešamos noteikumus 1. un 2. paragrāfu ieviešanai. Līdz šo noteikumu pieņemšanai ir pielietojami Līguma noteikumi par VVTT VI, XVI un XXIII pantu interpretāciju un pielietošanu — kā noteikumi par 1. paragrāfa (iii) punkta un attiecīgo 2. paragrāfa daļu ieviešanu. 4. (a) Kas attiecas uz 1. paragrāfa (iii) punkta ieviešanu, Puses atzīst, ka līdz 1999. gada 31. decembrim jebkāda Latvijas piešķirtā valsts palīdzība ir uzskatāma par jomu, kas ir identiska tām Kopienas jomām, kas aprakstītas 92.(3)(a) pantā Līgumā par Eiropas Kopienas izveidi. Asociācijas Padome, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā lemj, vai šis periods ir pagarināms uz sekojošiem piecu gadu periodiem. (b) Katra Puse nodrošina atklātību valsts palīdzības jomā, inter alia, ziņojot katru gadu otrai Pusei par piešķirtās palīdzības kopapjomu un sadalījumu un pēc pieprasījuma sniedzot informāciju par palīdzības plāniem. Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts palīdzības gadījumiem. 5. Attiecībā uz ražojumiem, kas minēti III Sadaļas II un III nodaļās: - 1. paragrāfa (iii) punkta nosacījumi netiek pielietoti, - jebkura prakse, kas ir pretēja 1. paragrāfa (i) punktam, ir jāizvērtē saskaņā ar tiem kritērijiem, ko Kopiena noteikusi uz Eiropas Kopienas izveidošanas Līguma 42. un 43. panta pamata, un jo sevišķi saskaņā ar tiem, kas noteikti Padomes noteikumos Nr. 26/1962. 6. Ja Kopiena vai Latvija uzskata, ka kāda konkrēta prakse ir nesavienojama ar šī panta pirmā paragrāfa nosacījumiem, un - attiecībā uz to, ka nav īstenota atbilstoša rīcība, kas minēta 3. paragrāfā, vai - ja tādu noteikumu nav un ja tāda prakse izraisa vai draud izraisīt nopietnus kaitējumus otrajai Pusei vai ma …