Parādnieka uzņēmumu tāpat kā pārējo parādnieka mantu, ievērojot Maksātnespējas likuma noteikumus par nodrošināto kreditoru interesēm, ir iespējams pārdot izsolē vai bez tās. Uzņēmuma pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Uzņēmuma pārdošana skatāma kontekstā ar administratora lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu – parādnieka uzņēmuma pārdošana ir iespējama tad, ja savlaicīgi ir nodrošināti pasākumi saimnieciskās darbības turpināšanai vismaz ierobežotā apmērā. Līdz ar to būtiski nodrošināt, lai jautājums par saimnieciskās darbības turpināšanu tiktu izlemts pēc iespējas ātrāk, tostarp apzinoties maksātnespējas procesa izmaksu segšanas kārtības jautājuma būtiskumu, administratoram pieņemot attiecīgo lēmumu.Līdz ar to ar uzņēmuma pārdošanu saistās virkne problēmjautājumu:– jautājumi, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par uzņēmuma pārdošanu;– uzņēmuma nošķiršanas kritēriji, uzņēmuma pārejas fakta reģistrācijas neesamība;– līgumu pārjaunošana, līgumu turpināšana, no tā izrietošās izmaksas;– nekustamā īpašuma un citu aktīvu vērtības noteikšana;– nodrošināto un nenodrošinātu kreditoru interešu sadursme atkarībā no tā, vai pārdod uzņēmumu vai atsevišķu mantu;– saimnieciskās darbības jēdziena tvērums Maksātnespējas likuma kontekstā;– Maksātnespējas likumā noteiktais procesa izdevumu ierobežojums, summa, no kuras to aprēķina, un izmaksu termiņi, saimnieciskās darbības un mantas uzturēšanas izmaksu nošķiršana;– administratora atlīdzības mehānisma neesamība uzņēmuma pārdošanas gadījumā.Papildus iepriekš minētajam viens no plašiem problēmjautājumiem saistībā ar uzņēmuma pārdošanu ir darbinieku pāreja uzņēmuma pārejas gadījumā (turklāt atsevišķi jautājumi par darba attiecību tiesisko regulējumu nav saistāmi vienīgi ar uzņēmuma pārdošanu).Lēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir jāpieņem nekavējoties, līdz ar to vienlaikus aktualizējas jautājums par darbinieku turpmāku nodarbināšanu vai atlaišanu no darba (tajā skaitā izvērtējot darbinieku darba rezultātus un novēršot nevienlīdzīgu attieksmi daļējas atlaišanas gadījumā), kā arī atlaišanas tiesiskā pamata un atlaišanas datuma viennozīmīgu noteikšanu, kam savukārt ir ietekme uz darbinieka tiesībām saņemt tam likumā noteikto atlīdzību, pabalstus un sociālās garantijas.
\nDarba likumā noteiktā regulējuma piemērošana ir problemātiska, tajā skaitā pastāvošs risks par šā likuma 123. pantā paredzētā nokavētā prasības termiņa (kas paredz tiesības darbiniekam iesniegt pieteikumu un tiesai tiesības atjaunot prasības termiņu tā attaisnotas nokavēšanas gadījumā, proti, ja nokavēts noteiktais viena mēneša termiņš celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu vai pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības) atjaunošanu, ko nepieciešams minimizēt. Papildus minētajam ir ņemami vērā riska faktori, piemēram, ierobežotas iespējas nodarbināt visus darbiniekus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, nepieciešamība veikt darba līgumā neparedzētus darbus, apstāklis, ka darbinieku pārejai maksātnespējas procesa ietvaros uzņēmuma pārdošanas gadījumā nav piemērojams darba tiesību regulējums Darba likumā regulētās uzņēmuma pārejas gadījumā.Jautājumi, kuru risināšana ir būtiska uzņēmuma pārdošanas veicināšanai, un iespējamie atsevišķu jautājumu risinājumu virzieni varētu būt šādi: 1) kritēriju, kas nošķir mantas kopību, uzņēmumu un atsevišķu mantu, definēšana, izdalot minētos mantas pārdošanas veidus tieši maksātnespējas procesa ietvaros; 2) kārtības pārskatīšana kādā administrators pieņem lēmumu (tostarp nosakot administratora lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu tiesiskās sekas – saimnieciskās darbības nošķiršanas robeža varētu būt parādnieka ieņēmumi no saimnieciskās darbības); 3) par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu vai neturpināšanu.
\nVērtēšanai jābūt sīkāk reglamentētai. Izmaksas, kas izriet no uzņēmuma pārdošanas, būtu jāsedz kreditoriem.Uzņēmuma definēšanai ir nosakāms regulējums, kas ir iespējami pietuvināts nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai uzņēmuma definīcijai, vienlaikus uzsverot, ka definīcija piemērojama vienīgi maksātnespējas jomas regulējuma ietvaros. Konkrēta uzņēmuma raksturojumam administratoram būtu nosakāms pienākums uzskaitīt uzņēmumu veidojošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā arī saistības (saraksts), kas veido uzņēmumu. Normatīvajā aktā būtu nosakāmi kritēriji uzņēmuma vērtējumam, administratoram vērtējot jautājumu par uzņēmuma pārdošanu. No nodokļu jautājuma viedokļa ir ņemams vērā, ka uzņēmuma (Komerclikuma 18. panta izpratnē) pāreja nav pievienotās vērtības nodokļa objekts pretstatā atsevišķas mantas pārdošanai, kas ir pievienotās vērtības nodokļa objekts.Lai nodrošinātu likumīgu uzņēmuma pārdošanas procesu, izskatāma iespēja atteikties no Maksātnespējas likumā noteiktā piecu procentu ierobežojuma procesa izdevumiem, vērtējot iespēju tos noteikt konkrētiem izdevumu veidiem.Nosakot principus no uzņēmuma pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumam, izvērtējama iespēja noteikt, ka iegūtie līdzekļi ir sadalāmi proporcionāli vērtības sadalījumam – ieķīlātā manta – neieķīlātā manta.Attiecībā uz līgumu pārjaunošanu būtu nosakāms, ka līgumi pārjaunojas uz likuma pamata.
\nNosakot normatīvajos aktos līgumu pārjaunošanos uz likuma pamata, būtu paredzams, ka uzņēmuma pārejai citas personas īpašumā nav nepieciešams saņemt kreditoru un citu personu piekrišanu uzņēmuma sastāvā ietilpstošo saistību spēkā esamībai starp šīm personām un uzņēmuma ieguvēju. Pirms uzņēmuma pārdošanas administratoram ir nosakāms pienākums sagatavot līgumu (saistību) sarakstu.Papildus minētajam ir risināms jautājums par administratora atlīdzību uzņēmuma pārdošanas gadījumā. Lēmums par uzņēmuma pārdošanu nedrīkstētu ietekmēt administratora atlīdzību, tāpēc vajadzīgs cits atlīdzības modelis pirmajiem diviem mēnešiem, kas motivētu administratoru pārdot uzņēmumu, jo arī šis laiks ir saistīts ar izmaksām.Administratoram būtu jāsaņem atlīdzība par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu, kuras ietvaros administrators veic visas tās pašas darbības, ko veica parādnieks.
\nTomēr, lai izvairītos no attiecīgās normas ļaunprātīgas izmantošanas, atlīdzībai jābūt atkarīgai no tā, vai no saimnieciskās darbības turpināšanas ir kādi ieguvumi. Vērtējama iespēja noteikt papildu samaksu, iespējams, koeficienta veidā, par uzņēmuma pārdošanu, jo darbs ir daudz komplicētāks nekā atsevišķas mantas pārdošanas gadījumā.Darbinieku atlaišanai maksātnespējas procesa ietvaros, būtu paredzama īpaša kārtība, kas būtu atrunājama maksātnespējas procesu regulējošos normatīvajos aktos, Darba likumā ietverot nepārprotamu norādi uz attiecīgo normu piemērošanu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem.9. ĀIPL Pētījums norāda, ka iespējamās nelikumības visbiežāk notiek procesos, kuros parādniekam ir manta un finanšu līdzekļi kreditoru prasījumu apmierināšanai.
\nLai novērstu iespējas administratoram un parādniekam izmantot likumu pretēji tā mērķim, ir izvērtējami papildu mehānismi kā līdzsvarot kreditoru un administratora tiesības maksātnespējas procesa ietvaros. Viena no iespējām ir palielināt kreditoru lomu lēmuma pieņemšanā par darbībām, kas veicamas, lai izpildītu tiesas spriedumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tas nozīmētu, ka tiesa sākotnēji ieceltu administratoru no rindas, kuram būtu pienākums sastādīt detalizētu plānu par veicamajām darbībām (piemēram, darījumu apstrīdēšana, saimnieciskās darbības turpināšana, mantas apsaimniekošana utt.) un to izmaksām maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt kreditori iegūtu veto tiesības šādu plānu apstiprināt vai noraidīt, balsojot par administratora atbilstību un izstrādāto administratora plānu par turpmāko rīcību maksātnespējas procesā.
\nJa kreditori dod savu piekrišanu šim plānam un sākotnēji ieceltajam administratoram, tad arī no kreditoru puses būtu jānāk maksātnespējas procesa finansējumam. Ja kreditori plānu (un līdz ar to arī sākotnēji iecelto administratoru) neapstiprina, administrators būtu atceļams no amata, ieceļot kreditoru piedāvāto administratora amata kandidātu, kura atbilstību interešu konflikta noteikumiem izvērtētu tiesa. Papildus būtu vērtējama, kāda varētu būt valsts loma gadījumos, kad maksātnespējas procesā ir iesaistīts valsts vai reģiona ekonomikai nozīmīgs komersants.10. Maksātnespējas likums noteic administratora tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā, tomēr praksē šo pienākumu izpilde ir lielā mērā atkarīga no individuālā administratora darbībām un kreditoru ieinteresētības procesa virzībā.
\nLikums nedefinē minimālās darbības, kas vienmēr būtu izpildāmas maksātnespējas procesa ietvaros. Ņemot vērā priekšlikumu stiprināt kreditoru ietekmi maksātnespējas procesa norises noteikšanā, vienlaikus ievērojot administratoram noteikto valsts amatpersonas statusu, ir nepieciešams noteikt, kuras ir minimālās administratora amata darbības, kas vienmēr ir veicamas maksātnespējas procesa laikā un kādas ir šo darbību izmaksas. Pārējās darbības administrators veiktu atbilstoši kreditoru apstiprinātajam plānam par maksātnespējas procesa īstenošanu, ievērojot kreditoru saskaņotās izmaksas.11. Attiecībā uz dokumentu nodošanu arhīvā, secināts, ka šis process, atkarībā no maksātnespējīgā uzņēmuma lieluma, var būt ļoti dārgs un būtiski ietekmēt maksātnespējas procesa izmaksu apmēru, ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama iespēja administratoram dokumentus valsts arhīvam nodot bez maksas, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un maksātnespējas procesa izmaksu samazināšanos.12.
\nLai nodrošinātu, ka konkrētā procesā administratora spējas atbilst veicamo darbu apjomam un sarežģītībai, ir nepieciešams pārskatīt kārtību, kādā tiek iecelts maksātnespējas procesa administrators. Tādējādi paredzams, ka tiks nodrošināta efektīvāka maksātnespējas procesa norise un palielināsies atgūto kreditoru prasījumu apmērs. Šāda kārtība būtu nosakāma, lai izvairītos no gadījumiem, kad nejaušības principa kārtībā par administratoru tiek iecelta tāda persona, kurai nav pietiekamas pieredzes vai zināšanu, lai pildītu konkrētā maksātnespējas procesa administratora amata pienākumus. Tomēr šāda veida tiesības kreditoriem nevar piešķirt uzreiz, tā kā nav zināms kreditoru kopums. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma un Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 \"Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu\" grozījumus.
\nIzstrādājot grozījumus, attiecīgais jautājums tiks vērtēts detalizēti, tomēr būtu jāievēro šādus pamatnoteikumus:1) pasludinot maksātnespējas procesu, tiesa ieceļ administratoru, ko no rindas ir ieteikusi MNA;2) sākotnēji ieceltais administrators veic tikai noteiktas un neatliekamas darbības, kas vērstas uz parādnieka mantas un faktiskā stāvokļa apzināšanu, mantas uzturēšanu, kreditoru kopuma apzināšanu, kā arī citas darbības maksātnespējas procesa efektīvai un likumīgai norisei;3) kad sākotnēji ieceltais administrators ir veicis minimālās nepieciešamās darbības, viņš izstrādā plānu turpmākai rīcībai, tai skaitā norādot finansējuma avotu;4) kreditori izvērtē sākotnēji iecelto administratoru un sagatavoto plānu un lemj par apstiprināšanu vai noraidīšanu;5) noraidot administratoru un sagatavoto turpmākās rīcības plānu, kreditori lūdz atcelt sākotnēji iecelto administratoru, ja tas nepieciešams, un iesaka savu administratora amata kandidātu, kura atbilstību interešu konflikta prasībām izvērtē tiesa.Izstrādājot grozījumus, īpaša uzmanība jāpievērš optimālu un skaidri noteiktu termiņu ieviešanai, lai paredzētā sistēma neradītu šķēršļus efektīvai maksātnespējas procesa norisei un nesamērīgi nepagarinātu maksātnespējas procesa ilgumu.Ja, atzīstot kreditoru prasījumus, rodas strīds par kreditora statusu vai prasījumu pēc būtības (vai ir tiesības būt par kreditoru vai nē, atzītā prasījuma apmērs, fiktīvo kreditoru gadījumi), tā pati tiesa (tiesnesis), kura pieņēma lēmumu par maksātnespējas pasludināšanu, pirmšķietami izvērtē attiecīgo strīdu un lemj par procesa apturēšanu, kamēr strīds nav izskatīts pēc būtības un netiek noteikts kreditora statuss.
\nProcesa apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad strīds ir tāds, kas var būtiski ietekmēt visu procesu kopumā un procesa turpināšana pirms kreditora statusa noteikšanas var būtiski aizskart subjekta tiesiskās intereses un novest pie prettiesiskas maksātnespējas procesa izmantošanas. Apturēšanas termiņam jābūt samērīgam, lai pēc tā beigām varētu sekmīgi turpināt maksātnespējas procesu. Tā pati tiesa (tiesnesis) izskata strīdu pēc būtības un pieņem gala lēmumu, kuru var pārsūdzēt vienā instancē.13. Kopš LAPK 166.36 panta izskatīšana ir nodota MNA kompetencē, praksē attiecīgā norma tiek piemērota daudz biežāk. Tomēr ne vienmēr ar uzlikto administratīvo sodu pilnībā tiek sasniegts tā mērķis.
\nProti, LAPK 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Līdz ar to var secināt, ka administratīvā soda mērķis sastāv no divām daļām – sodīšanas funkcijas un preventīvās funkcijas. Piemēram, persona izcieš sodu, taču pēc kāda laika atkārto tādu pašu darbību, par kādas izdarīšanu tā ir sodīta jau iepriekš. Tādējādi nav sasniegts administratīvā soda mērķis kopumā, jo nav izpildījusies preventīvā funkcija. Lai nodrošinātu efektīvāku administratīvā soda mērķa sasniegšanu kopumā, nepieciešams pilnveidot regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā, pārskatot pašlaik LAPK 166.35 un 166.36 pantā noteikto maksimālo sodu apmēru.
\nIlgākā termiņā arī jāizvērtē citas alternatīvas sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā.3. Administratoru profesija ir stiprināmaSaskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Sertifikāta iegūšanas priekšnosacījums ir nokārtots administratora eksāmens, kura priekšnosacījums savukārt ir administratoru pretendentu apmācības kursa noklausīšanās. Likumā noteiktās tiesības un pienākumi, izņemot vispārējo pienākumu kā jebkuram saimnieciskās darbības veicējam reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam un deklarēt prakses vietu, kā arī paziņot par prakses vietu MNA, ir saistīti ar administratora amata darbību, kļūstot par konkrēta procesa administratoru un administrējot šo procesu.Administratora profesijas pastāvēšanas būtība ir nodrošināt Maksātnespējas likumā noteikto TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu.Šie mērķi ir noteikti attiecīgi Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. panta pirmajās daļās un ir šādi:– TAP mērķis – atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks;– juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis – veicināt parādnieka saistību izpildi, no parādnieka mantas sedzot kreditoru prasījumus;– fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis – pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.Līdz ar to viss administratora profesijas un amata darbības regulējums ir skatāms kontekstā ar katra konkrētā procesa mērķi un atbilstību tā sasniegšanai.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu administratori amata darbībās ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
\nAttiecīgi – atbilstoši likuma \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" 4. panta pirmās daļas 26. punktam administrators ir valsts amatpersona. Līdz ar to uz administratoru ir attiecināmi visi šajā likumā valsts amatpersonām noteiktie vispārīgie ierobežojumi, pienākumi un atbildība. Uz administratoru nav attiecināmi šajā likumā noteiktie speciālie ierobežojumi.Attiecībā uz administratora valsts amatpersonas statusu ir ņemams vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2015. gada 20. novembrī izskatīja lietu Nr. 2015-03-01 \"Par 2014. gada 25. septembra likuma \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma \"Grozījumi likumā \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\"\" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam\" un 2015. gada 21. decembrī pieņēma spriedumu, ar kuru nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra likuma \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu \"Grozījumi likumā \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\"\", ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās maksātnespējas procesa administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000. gada 29. maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām izpratnē.Atbilstoši Maksātnespējas likuma 13. pantam maksātnespējas procesa administratoram ir izvirzītas konkrētas prasības.
\nSavukārt administratoru apmācību atbilstoši Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 1. punktam un 15. panta otrajai daļai veic Biedrība.Biedrība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 3. punktu organizē administratoru profesionālo pilnveidi.Administratoru pretendentu apmācības programmu un kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos, kā arī apliecinājuma derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets – Noteikumi Nr. 1038 nosaka maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības programmu, kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par administratoru apmācības programmas noklausīšanos, un apliecinājuma derīguma termiņu, administratoru sertificēšanas kārtību, administratoru kvalifikācijas pilnveides un atkārtotas sertificēšanas kārtību un administratora sertifikāta darbības apturēšanas, izbeigšanas un sertifikāta anulēšanas kārtību.
\nSertifikātu, kura darbības termiņš ir divi gadi, izsniedz Biedrība personai, kura sekmīgi izpildījusi visas sertifikācijas prasības. Sertifikāta darbību var pagarināt, veicot atkārtotu sertificēšanu; administratora profesionālo darbību izvērtē Biedrība.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 6. un 7. punktu administratoru sertifikātu darbību izbeidz Biedrība, kas arī anulē sertifikātus. Biedrība aptur sertifikātu darbību.Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot savu kvalifikāciju un veikt profesionālo darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un apjomam.Lēmuma pieņemšana par sertifikāta darbības izbeigšanu ir Biedrības kompetencē.Biedrībai atbilstoši Maksātnespējas likuma 17. pantā noteiktajam ir pienākums pieņemt lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos gadījumos:– administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;– administratoram ar tiesas spriedumu ir ierobežota rīcībspēja;– administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;– tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata;– administrators iesniedzis iesniegumu par viņa sertifikāta darbības izbeigšanu;– administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā;– administratora nāves gadījumā.Biedrībai ir pienākums pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā.Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa notecējumu.Biedrībai ir tiesības pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu gadījumā, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas, kā arī, ja administrators pieļāvis administratoru profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.Lēmumu par administratora sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sertificēšanas procesā sniedzis nepatiesas ziņas.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta septīto daļu Biedrība izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas kodeksu.
\nProfesionālās ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums var būt par pamatu administratora sertifikāta darbības izbeigšanai.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 3. punktu un trešo daļu MNA pieņem lēmumu par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu. Biedrības faktisko rīcību un administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atkārtotu sertificēšanu var apstrīdēt MNA. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto MNA lēmumu var pārsūdzēt tiesā.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 5. punktu Biedrība veic izsniegto, pagarināto, anulēto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistrus.
\nNo tiesību normas secināms, ka tiek kārtoti vairāki reģistri. Biedrībai, veicot šos valsts pārvaldes uzdevumus, ir tiesības izdot administratīvo aktu. Biedrība, pildot minētos uzdevumus, ir MNA funkcionālajā pakļautībā.Maksātnespējas likuma 20. pants noteic, kādos gadījumos administrators nedrīkst uzņemties un pildīt administratora pienākumus konkrētā procesā, proti, administratora pienākumus konkrētajā TAP vai maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:1) administratora sertifikāta darbības termiņš ir notecējis, tā darbība ir izbeigta vai sertifikāts anulēts;2) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;4) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām;7) administrators ir personiski ieinteresēts TAP lietā, juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.Ja uz administratoru attiecas kāds no Maksātnespējas likuma 20.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.Atbilstoši Maksātnespējas likuma 23. panta trešajai daļai administratoram ir pienākums atkāpties no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv Maksātnespējas likuma 21. pantā ietvertie ierobežojumi.
\nSavukārt administratora atkāpšanās no amata ir pamats tiesai atcelt viņu atbilstoši Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 5. punktam. Līdz ar to saskaņā ar minētā likuma 25. panta 1. punktu izbeidzas administratora pienākumi.Bez jau minētā administratora atcelšanas pamats saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta otro daļu ir:– maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošana;– tiesas nolēmumu nepildīšana;– MNA uzliktā tiesiskā pienākuma nepildīšana;– kreditoru sapulces ierosinājums atcelt administratoru no konkrēta procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu tā norisi;– ļaunprātīga pilnvaru izmantošana.Papildus Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 8. punktā atkārtoti norādīts uz administratora atcelšanas pamatu – sertifikāta darbības izbeigšana vai sertifikāta anulēšana.
\nVienlaikus minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts MNA pienākums iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem procesiem, kuros viņš ir iecelts, gadījumā, ja administratora sertifikāta darbība izbeigta vai tas ir anulēts.Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29. pantu, kas noteic administratora atbildību, administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc procesa izbeigšanas. Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.
\nAdministratoram ir nodrošinājums – viņa civiltiesiskā atbildība – tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.Vienlaikus administrators ir administratīvi atbildīgs par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu saskaņā ar LAPK 166.36 pantu.Administrators ir krimināltiesiski atbildīgs saskaņā ar Krimināllikuma 215. pantu par maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī par citu Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā par krāpšanu, piesavināšanos, grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, dokumentu, zīmogu, spiedogu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu (piemēram, Krimināllikuma 177., 179., 217., 218., 275. pants).Atbilstoši MNA sniegtajām ziņām MNA 2015. gadā pret administratoru uzsāktas 77 administratīvo pārkāpumu lietas, pret personām, kurām izbeigts administratora sertifikāts – 15 administratīvo pārkāpumu lietas.Atbilstoši IeM sniegtajām ziņām Valsts policijas kompetencē esošajās lietās konstatēto pārkāpumu skaits ir neliels.
\nTostarp pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 215. panta (par maksātnespējas procesa kavēšanu) laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada 30. jūnijam pavisam ir sauktas 45 personas.Administratora pienākumi izbeidzas, ja administrators tiek atcelts no amata, tiek izbeigts process, izņemot gadījumu, ja vienlaikus ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu tiek pasludināts TAP un parādnieks nav vienojies ar kreditoriem par citu administratoru, kā arī administratora nāves gadījumā.No Maksātnespējas reģistrā pieejamajām ziņām redzams, ka, sākot no 2009. gada par nepatiesu ziņu sniegšanu sertificēšanas procesā neviens sertifikāts nav anulēts.No 2009. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 10. jūnijam sertifikātu darbība ir izbeigta:• saistībā ar to, ka administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izbeigti trīs sertifikāti, visi izbeigti 2010. gadā;• saistībā ar to, ka administrators iesniedzis iesniegumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, izbeigti 15 sertifikāti, no tiem 2010. gadā – viens, 2013. gadā – divi, 2014. gadā – viens, 2015. gadā – seši un 2016. gadā – pieci;• saistībā ar to, ka administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā, izbeigti 56 sertifikāti, no tiem 2009. gadā – pieci (visi nav vēlējušies pagarināt), 2010. gadā – pieci (no tiem četri nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2011. gadā – seši (no tiem pieci nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2012. gadā – 12 (no tiem astoņi nav vēlējušies pagarināt; četriem nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2013. gadā – seši (no tiem divi nav vēlējušies pagarināt, četriem nepietiekami vērtējamie rādītāji un no tiem vienam papildus konstatēts ierobežojums darbības turpināšanai), 2014. gadā – 11 (no tiem astoņi nav vēlējušies pagarināt, diviem nepietiekami vērtējamie rādītāji un vienam konstatēts ierobežojums darbības turpināšanai), 2015. gadā – seši (visi nav vēlējušies pagarināt), 2016. gadā – pieci (no tiem četri nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji);• saistībā ar to, ka tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata (ļaunprātīga savu pilnvaru izmantošana), izbeigti divi sertifikāti – abi 2015. gadā;• administratora nāves gadījumā izbeigti divi sertifikāti – 2012. un 2015. gadā;• saistībā ar to, ka tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem (01.11.2007.
\nMaksātnespējas likums), izbeigts viens sertifikāts 2010. gadā;• saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas (26.07.2010. Maksātnespējas likums), izbeigti 12 sertifikāti, no tiem 2011. gadā – trīs, 2013. gadā – divi, 2014. gadā – četri, 2015. gadā – divi un 2016. gadā – viens;• saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, izbeigts viens sertifikāts 2016. gadā.Izvērtējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra \"SKDS\" 2015. gada decembra aptaujā \"Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP un TAP saistītiem jautājumiem\" sniegto informāciju ir redzams, ka sabiedrības uzticība maksātnespējas administratoriem kopumā ir vērtējama kā zema.Maksātnespējas administratoriem uzticas:– administratori – 80% aptaujāto administratoru; atbildi \"pilnīgi uzticos\" izvēlējušies 20% respondentu, bet 61% aptaujāto administratoru norādījuši atbildi \"drīzāk uzticos\";– tiesas – 36% aptaujāto tiesas pārstāvju; atbildi \"pilnīgi uzticos\" nav izvēlējies neviens tiesnesis līdz ar to visi tiesneši, kuri ir pauduši uzticību administratoriem, ir norādījuši atbildi \"drīzāk uzticos\";– parādnieka pārstāvji – 34% aptaujāto parādnieka pārstāvju; atbildi \"pilnīgi uzticos\" izvēlējušies 5% respondentu, bet 23% aptaujāto parādnieka pārstāvju izvēlējušies atbildi \"drīzāk uzticos\";– kreditori – 30% aptaujāto kreditoru; atbildi \"pilnīgi uzticos\" izvēlējušies 5% respondentu, bet 25% aptaujāto kreditoru norādījuši atbildi \"drīzāk uzticos\";– trešās personas – 36% aptaujāto trešo personu; atbildi \"pilnīgi uzticos\" izvēlējušies 10% trešo personu, bet 26% aptaujāto trešo personu norādījuši atbildi \"drīzāk uzticos\";– juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti – 20% aptaujāto juridiskās palīdzības sniedzēju un advokātu; atbildi \"pilnīgi uzticos\" nav izvēlējies neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts, līdz ar to visi aptaujātie juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti, kuri ir pauduši uzticību administratoriem, ir norādījuši atbildi \"drīzāk uzticos\".Pētījuma rezultāti ir vērtējami kontekstā ar Maksātnespējas likumā noteikto konkrētā procesa mērķi.Līdz ar to no administratora un citām institūcijām būtu sagaidāms, ka viņas rīkojas šo likumā noteikto mērķu sasniegšanai.Atbildot uz jautājumu par to, kas visvairāk apgrūtina kreditoru prasījumu atgūšanu maksātnespējas procesā un TAP, tiesneši 77% gadījumu atbildēja, ka tā ir nepietiekama administratoru uzraudzība, bet parādnieka pārstāvji 49% gadījumu atbildēja, ka tā ir administratora negodprātība.Sabiedrības uzticība administratoriem ir vērtējama kā zema, par to citastarp liecina Pētījuma rezultāti, proti, atbildi, kas liecina par pilnīgu uzticēšanos administratoriem ir izvēlējušies tikai 20% aptaujāto administratoru, bet nav izvēlējies neviens tiesnesis un neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts.ĀIPL Pētījumā norāda, ka 15% izpētītajos maksātnespējas procesos konstatētas ļaunprātības pazīmes, savukārt 54% gadījumu maksātnespējas procesa administratori saistīti ar vismaz trīs ļaunprātīgām maksātnespējas procesa pazīmēm, kuras varētu liecināt par administratoru iesaisti.Tāpat ĀIPL konstatējuši šādas ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīmes.Īpašnieka maiņa.
\nLai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, 83% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika mainīts īpašnieku sastāvs.Adreses maiņa. Lai veicinātu maksātnespējas procesa piekritību konkrētam administratoram 57% ļaunprātīgajos gadījumos pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika mainīta juridiskā adrese.Fiktīvs TAP. Lai novilcinātu laiku un iegūtu sev vēlamu administratoru 18% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas priekšlaicīgi izbeigts TAP (novērsts ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā).Valdes maiņa. Lai esošā valde varētu izvairīties no atbildības 14% gadījumu sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas mainīts vismaz viens valdes loceklis.Fiktīvie kreditori.
\nLai ietekmētu maksātnespējas procesu 12% gadījumu konstatēti \"pēdējā brīža\" kreditori ar milzīgām prasījumu summām (novērsts ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā).Sūdzības. Liels skaits sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru rīcību. 6% procesu, kur iesniegtas 10 un vairāk sūdzības vienā procesā.Aizdomīga rīcība. Sev lojāla administratora izvēle maksātnespējas procesa laikā. 5% gadījumu no maksātnespējas procesa atteikušies divi vai vairāk administratoru.42No iepriekš minētā var secināt, ka lielā daļā ļaunprātības pazīmju ir iesaistīti maksātnespējas procesa administratori. Tāpat var secināt, ka bieži vien negodprātīga rīcība tiek īstenota atsevišķu kreditoru interesēs, kā arī sadarbojoties ar parādnieku.
\nLīdz ar to, ļoti būtisks aspekts ir neitrāla un personiski neieinteresēta administratora izvēle.Tādēļ pēc iespējas jānovērš normatīvo aktu pārkāpumi administratoru darbībā un administratoru rīcība, kas neatbilst konkrētā procesa mērķim, kā arī jāstiprina administratoru uzraudzība.Arī OECD Korporatīvās pārvaldības novērtējuma ziņojumā ir uzsvērts, ka visbūtiskākais šķērslis sekmīgai maksātnespējas jomas darbībai ir nepietiekams maksātnespējas administratoru profesionālisms un uzraudzības trūkums.Vērtējot ārvalstu pieredzi (vērtētas Eiropas Savienības valstis, Šveice un Krievija) attiecībā uz administratoru uzraudzības un iecelšanas sistēmu, var secināt, ka administratoru iecelšanai izvēlēti šādi mehānismi – administratorus ieceļ tiesa (vairākās valstīs), valsts sekretārs no administratoru rindas apstiprina administratoru (Lielbritānija) vai kreditori (Vācija), savukārt administratorus no saraksta ieceļ Horvātijā, Slovēnijā – rinda piesaistīta tiesas apgabalam, Lielbritānijā – rinda piesaistīta valsts reģioniem, Spānijā – rinda piesaistīta maksātnespējas tiesai, Francijā rinda ir piesaistīta valsts prokuratūrai.43No minētā izriet, ka visbiežāk administratoru iecelšanai izvēlēta maksātnespējas procesa administratoru rinda. Šāds mehānisms šobrīd izvēlēts arī Latvijā.Savukārt, vērtējot iepriekš minēto valstu izvēlētos uzraudzības mehānismus, var secināt, ka administratorus uzrauga Tieslietu ministrija – vairākās valstīs, tieslietu ministrs – Slovēnijā, Ekonomikas ministrija –Lietuvā, Krievijā, savukārt īpaša uzraudzības institūcija ir izveidota Somijā – maksātnespējas ombudsmens, tiesu palīgiestāžu uzraudzības komisija – Portugālē, katra kantona Maksātnespējas birojs, federālā padome – Šveicē.44No minētā izriet, ka maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība visās iepriekš apskatītajās valstīs tiek realizēta caur valsts institūcijām, nevis caur pašpārvaldi.Regulējuma izmaiņas.Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā cita starpā veiktas šādas regulējuma izmaiņas:– amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.– Biedrība izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas kodeksu;– precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā;– precizēti administratora pienākumi par gada pārskata iesniegšanu.Savukārt kopš 2015. gada 1. janvāra MNA nodota administratīvās sodīšanas funkcija maksātnespējas jautājumos.
\nTādejādi panākts, ka šo administratīvo pārkāpumu lietas izskata speciālisti, kuri spēj kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. 2015. gadā MNA ir sastādījusi 68 administratīvo pārkāpumu protokolus, savukārt 2016. gada pirmajā ceturksnī MNA ir sastādījusi 26 administratīvo pārkāpumu protokolus.Lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2016. gadā ir pabeigta elektroniskās sistēmas izstrāde. 2016. gada 30. aprīlī spēkā stājušies Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 \"Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību\", kas paredz maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.Elektroniskās sistēmas uzdevums ir nodrošināt administratora darbības pārskatu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos elektronisku aizpildīšanu un iesniegšanu speciāli izveidotā elektroniskā sistēmā, kā arī nodrošināt pārskatu iesniegšanas un citu MNA noteikto pienākumu izpildes automātisku kontroli MNA un atgādinājumu sistēmu administratoriem.
\nSistēma ļaus iegūt statistikas datus, to starpā par TAP un maksātnespējas procesu ilgumu, maksātnespējas procesa izmaksām, kreditoru prasījumu atgūstamību, no kopējās mantas vērtības faktiski atgūtajiem naudas līdzekļiem, kā arī citus datus, kas ļaus novērtēt administratora darbības tiesiskumu, efektivitātes rādītājus un atbilstību Maksātnespējas likumā noteiktajam mērķim.Vienlaikus Saeimā šobrīd pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" (Nr. 106/Lp12), TM ir iesniegusi priekšlikumus uz šā likumprojekta otro lasījumu (turpmāk kopā – Priekšlikumi).Priekšlikumi ir sagatavoti ar mērķi nodrošināt administratora neatkarību un neitralitāti amata pienākumu veikšanā, paaugstināt profesionālo atbildību un profesijas prestižu, nosakot administratora profesijas statusu, pastiprinot viņa amata darbības kontroles mehānismu.Priekšlikumi paredz mainīt administratora profesijas regulējumu, proti, tie paredz atcelt administratoru sertifikāciju, nosakot, ka administratoru amatā ieceļ valsts tiešās pārvaldes iestādes – MNA direktors, attiecīgi sašaurinot Biedrības kompetenci.
\nPriekšnosacījums iecelšanai amatā ir administratora eksāmena nokārtošana. Pēc iecelšanas amatā MNA direktoram ir pienākums izdot amata apliecību, kura ir derīga divus gadus. Prasības, kurām jāatbilst administratoram, ir papildinātas ar noteikumu par administratora eksāmena nokārtošanu.Lai vairotu uzticību administratora profesijai un profesijai piesaistītu personas, kuru personīgo un profesionālo īpašību kopuma novērtējums nodrošina labu reputāciju un augstus ētikas standartus, Priekšlikumi paredz noteikt prasību, ka par administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija.Savukārt regulējums attiecībā uz nosacījumiem, kas liedz būt par administratoru, ir papildināts ar nosacījumu, ka par administratoru nevar būt persona, ja nav pagājuši pieci gadi pēc tam, kad viņa ir atcelta no administratora amata, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6. punktu, kas attiecīgi paredz, ka MNA direktors atceļ administratoru no amata, ja tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP plānu, vai ja pēdējo divu administratora darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas procesā.Vienlaikus Priekšlikumi paredz nosacījumu, ka par administratoru nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, ir atcelta no administratora amata un nav pagājuši pieci gadi kopš šā lēmuma spēkā stāšanās.
\nTāpat Priekšlikumi paredz, ka par administratoru nevar būt persona, kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Arīdzan precizēts, ka par administratoru nevar būt persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata. Priekšlikumi paredz precizēt, ka par administratoru nevar būt persona, kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi.Attiecībā uz administratoru apmācību Priekšlikumi paredz administratora amata pretendentu apmācības un apliecinājumu izsniegšanu nodot MNA un citām juridiskām personām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ir saņēmušas MNA pozitīvu atzinumu administratora amata pretendentu apmācības uzsākšanai, konkrētu prasību un kārtības noteikšanu deleģējot Ministru kabinetam.Priekšlikumi paredz, ka administratora amata pretendentu pārbauda, kā arī regulāro kvalifikācijas eksāmenu pieņem Eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, šajā komisijā izraugoties pa vienam pārstāvim no TM, MNA, Augstākās tiesas, augstskolu akadēmiskā personāla un Biedrības, attiecīgi sašaurinot Biedrības kompetenci.
\nEksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģēto nevalstiskās organizācijas pārstāvi.Eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir atbilstība Maksātnespējas likumā administratoram izvirzītajām prasībām un administratora pretendentu apmācības kursa noklausīšanās, kā arī eksāmena maksas iemaksāšana MNA kontā.Priekšlikumi paredz administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanu reizi divos gados, nosakot prasību pirms tam apmeklēt kvalifikācijas pilnveides pasākumus. Pienākums organizēt kvalifikācijas eksāmenu ir uzlikts MNA.Priekšlikumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Eksaminācijas komisijas darbības kārtību, eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena un kvalifikācijas eksāmena maksu un kārību, kā arī jomas, kurās kvalifikācijas eksāmena ietvaros tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, un kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas kārību un apliecības izsniegšanas kārtību.Priekšlikumi paredz sašaurināt Biedrības kompetenci pieņemt visiem maksātnespējas procesa administratoriem saistošu administratoru profesionālās ētikas kodeksu. Šāda ētikas kodeksa izstrāde būtu nododama institūcijai, kas vērtēs personas reputācijas un ētikas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kompetencē.Priekšlikumi paredz administratora atbrīvošanu no amata pēc viņa lūguma, administratoru no amata atbrīvo MNA direktors.Priekšlikumi paredz, ka tiesības atcelt administratoru no amata ir MNA direktoram Priekšlikumos noteiktajos gadījumos:1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;2) administratoram ar tiesas spriedumu ir nodibināta aizgādnība;3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;4) administrators nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu;5) tiesa ir atcēlusi administratoru no amata uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP plānu;6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas procesā;7) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā MNA četras reizes ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora rīcībā;8) MNA administratora rīcībā ir konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu;9) stājies spēkā Disciplinārkomisijas lēmums par administratora atcelšanu no amata;10) administrators nepilda disciplinārsodu, ar kuru administratoram ir uzlikts naudas sods no 150 līdz 1500 euro apmērā;11) administratora nāves gadījumā;12) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, sūdzība vai protests noraidīts.Priekšlikumi paredz MNA direktora tiesības atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas, ja administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā, kā arī, ja pret administratoru ir ierosināta disciplinārlieta, vienlaikus nosakot pienākumu vērtēt, vai viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm.
\nPriekšlikumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā administratoru atstādina no amata.Priekšlikumi paredz MNA direktora tiesības pieņemt lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu, pamatojoties uz administratora iesniegumu, uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, vai uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Priekšlikumos arī paredzēts, ja administratora amata darbība ir bijusi apturēta ilgāk par gadu, administrators kārto kvalifikācijas eksāmenu.Priekšlikumi attiecīgi paredz pienākumu administratora amata darbības apturēšanas gadījumā administratoram atkāpties no visiem procesiem, kuros viņš iecelts.Priekšlikumi attiecīgi paredz svītrot regulējumu, kas saistīti ar administratora sertifikāciju un sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu, tā anulēšanu, kā arī sertifikātu uzskaiti.Priekšlikumi paredz, ka administratora atbrīvošana, atcelšana, atstādināšana vai amata darbības apturēšana ir ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai un pamats atcelšanai no procesa.Priekšlikumi paredz izslēgt Maksātnespējas likuma 21. panta pirmo un otro daļu un precizēt trešo un ceturto daļu, lai nošķirtu ierobežojumus administratora amata pienākumu izpildei, ko kontrolē MNA un tiesa, no likumā \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" noteiktā interešu konflikta, ko kontrolē KNAB.Vienlaikus Priekšlikumi paredz, ka gadījumā, ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, viņa pienākumi izbeidzas.Priekšlikumi paredz papildināt Maksātnespējas likuma 29. pantu, nosakot, ka administrators ir Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.Maksātnespējas likums ir papildināts ar regulējumu, kas noteic administratora disciplināratbildību, paredzot:– MNA direktora tiesības:– ierosināt disciplinārlietu pret administratoru un nosakot disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;– uzlikt administratoram Priekšlikumos noteikto disciplinārsodu vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms;– tiesības disciplinārlietu komisijai lūgt MNA direktoru atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas;– disciplinārlietu komisijas izveidošanu;– disciplinārlietu komisijas tiesības;– disciplinārlietu komisijas kompetenci lēmumu pieņemšanā;– administratoru disciplinārsodus un to piemērošanu;– administratora pienākumu iemaksāt viņam uzlikto naudas sodu MNA kontā;– disciplinārlietas noilgumu;– disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā rajona tiesā.Priekšlikumi paredz paplašināt MNA kompetenci, kas noteikta Maksātnespējas likuma 174. pantā, proti, MNA tiesības TAP un maksātnespējas procesa uzraudzībā.Līdz šim ir noteiktas MNA tiesības kontrolēt administratora darbību procesā ar mērķi nodrošināt procesa uzraudzību.
\nPriekšlikumi paredz paplašināt MNA kompetenci, paplašinot tās tiesības kontrolēt arī \"administratora amata vispārējo darbību\". Papildus paredzēts ieviest administratoru salīdzinošo novērtējumu (reitingu), deleģējot tā veidošanas pamatprincipu, darbības rādītāju, kritēriju un kārtības noteikšanu Ministru kabinetam.Attiecīgi ir paplašināta MNA Maksātnespējas likuma 175. pantā noteiktā kompetence pieņemt lēmumu par administratora rīcību administratora amata vispārējās darbības ietvaros.Priekšlikumi arīdzan paredz tiesības MNA ierasties administratora prakses vietā, noteicot gan MNA, gan administratoram papildu pienākumus. Proti, priekšlikumi paredz uzlikt administratoram pienākumu kārtot savu lietvedību (paredz arī pienākumu kārtot lietvedību katram procesam, kur administrators pilda amata pienākumus), kā arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kas radušies, veicot administratora amata pienākumus.
\nTāpat paredzēts precizēt administratora vispārīgos pienākumus, noteicot, ka tam ir jānodrošina piekļuvi maksātnespējas reģistrā norādītajai prakses vietai, MNA veicot iepriekš minēto pārbaudi. MNA savukārt noteikts pienākumus pārbaudi fiksēt procesuālās darbības protokolā, ievērojot noteiktas prasības tā sastādīšanā.Attiecīgi priekšlikumi paredz administratora tiesības minētās pārbaudes laikā būt klāt, izteikt piezīmes un lūgumus, ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus, kā arī iesniegt sūdzību MNA direktoram par MNA amatpersonas rīcību.Priekšlikumi novērš iepriekš konstatētās nepilnības, tajā skaitā novēršot ar administratoru sertifikāciju saistītos riskus, kā arī stiprinot valsts institūciju kompetenci administratoru darbības uzraudzībā.Priekšlikumi paredz taisnīgākas atlīdzības noteikšanu gadījumos, kad administrators tiek iecelts amatā \"ģimenes\" maksātnespējas procesā.
\nProti, ir paredzēts, ka administrators papildus vienreizējai atlīdzībai divu minimālo mēnešalgu apmērā saņem vienreizēju atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru personu, kurai fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts kopā ar parādnieku. Arīdzan paredzēts precizēt, ka maksātnespējas procesa depozītam netiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis.Priekšlikumi arīdzan paredz maksātnespējas reģistrā ierakstāmo ziņu izmantošanas mērķa skaidrāku noteikšanu.Ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus, Priekšlikumi paredz precizēt normas, kas noteic MNA uzdevumus un tiesības, kā arī papildus paredzēti attiecīgi pārejas noteikumi.Papildus tam būtu izvērtējama nepieciešamība rast risinājumu situācijai, lai pēc administratora atbrīvošanas, atcelšanas vai atstādināšanas no amata viņa administratora pienākumi procesa ietvaros izbeidzas pēc iespējas nekavējoši.Vienlaikus būtu izvērtējama nepieciešamība samazināt administratoru skaitu, lai nodrošinātu profesionālāku administratoru darbību, iespēju administratora profesiju izvēlēties kā pamatprofesiju, nevis papildus profesiju, kā tas bieži vien ir šobrīd.
\nVienlaikus mazāks administratoru skaits atvieglotu uzraudzību, kā arī stiprinātu profesijas tīrību.Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt, cik maksātnespējas procesa administratoriem lietvedībā esošais lietu skaits būtiski atšķiras no vidējā lietu skaita uz vienu administratoram. Šāds izvērtējums ir nepieciešams, jo pēc būtības situācija, kad kādam administratoram ir ļoti mazs vai ļoti liels lietu skaits, nav normāla un var liecināt par dažādām situācijām, kuras būtu nepieciešams novērst, proti, pārāk liels lietu skaits pēc būtības liecina par to, ka administrators pats nenodarbojas ar lietu administrēšanu un \"zem\" viņa sertifikāta darbojas citas personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts, šāda situācija nav pieļaujama un būtu novēršama.
\nSavukārt pārāk mazs lietu skaits var liecināt par to, ka, iespējams, administrators nestāv rindā un administrēšana ir kā blakusnodarbe.Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:1. turpināma uzsāktā (t.i., likumprojekts \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" (Nr. 106/Lp12)) maksātnespējas procesa administratoru profesijas reforma. Administratoriem noteiktais valsts amatpersonas statuss jāpiepilda ar saturu attiecībā uz amata darbībām un deklarāciju aizpildīšanu stiprināma maksātnespējas procesa administratora, kā valsts amatpersonas profesija;2. stiprināma uzraugošo institūciju – MNA un tiesas kapacitāte;3. stiprināma maksātnespējas procesa administratoru rindas darbība;4. administratoru profesijā jāpaliek tikai uzticamiem un zinošiem administratoriem ar nevainojamu reputāciju, rezultātā no profesijas izslēdzami administratori, kas neatbilst šiem kritērijiem, attiecīgi samazinot administratoru skaitu;5. jāpilnveido maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas sistēma, proti, administratora stāšanos amatā un turpmāko kvalifikācijas pasākumu uzraudzību, turpmāk jānodrošina MNA, tādējādi nodrošinot stingrākas prasības, lai iekļūtu profesijā, uzticamību kvalifikācijas sistēmai un tās kvalitāti.
\nJānosaka stingrākas prasības atkārtotai kvalifikācijai;6. jāievieš administratora palīga institūts – profesijā iespējams iekļūt tikai pēc prakses;7. izveidojams un regulāri publicējams maksātnespējas procesa administratoru reitings (pamatkritēriji – tiesiskums, atgūto līdzekļu īpatsvars, procesa izmaksas un ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši atkarīgas no administratora);8. jānosaka skaidras un stingras prasības administratoram parādnieka un savas prakses lietvedības vešanā un dokumentu pieejamībā, līdzīgi kā tas ir noteikts notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem;9. informāciju par maksātnespējas procesa norisi un administratoru rīcību no elektroniskās sistēmas nākotnē padarīt maksimāli publiskojamu, lai nodrošinātu sabiedrības kontroli;10. lai nodrošinātu kreditoriem iespēju kontrolēt maksātnespējas procesa norisi, nepieciešams noteikt, ka kreditori var pieprasīt revīziju maksātnespējas procesa ietvaros, kuru veiktu kvalificēts speciālists, šo procesu finansējot no saviem līdzekļiem;11. izvērtēt iespēju noteikt administratora amata darbību cenrādi;12. pārskatīt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus pēc kreditoru ieteikuma.Atbilstoši OECD novērtējumam piedāvātie uzdevumi atbilst vispārējai Eiropas valstu praksei auditoru profesijas stiprināšanai, kas varētu ļaut sasniegt nospraustos mērķus arī maksātnespējas jomā.1.
\nAttiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformas turpināšanu likumprojekts \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" (Nr. 106/Lp12) aptver visas svarīgākās nepieciešamās izmaiņas, kas nodrošinātu uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.Tāpat būtu nepieciešams turpināt veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu efektīvu amatpersonas statusa ieviešanu maksātnespējas procesa administratoriem.Savukārt, lai nodrošinātu lielāku konkurenci administratoru vidū, kas veicinātu administratoru rīcības un profesionalitātes kvalitāti, būtu jāpārskata to personu loks, kas ir tiesīgas pildīt administratora amata pienākumus maksātnespējas procesos.
\nProti, būtu jānosaka, ka turpmāk administratora pienākumus varēs veikt eksaminēti administratori vai citas (likumā noteiktas) reglamentētas profesijas pārstāvji. Pretendenti MNA apliecinās savas zināšanas un prasmes pildīt administratora amata pienākumus atbilstoši maksātnespējas regulējumam. Savukārt MNA būs uzraudzības kontrole pār visām personām, kuras pildīs administratora amata pienākumus.2. TM būtu jāgatavo ziņojums valdībai par līdzekļu pārdali, kā arī rīcības plānu MNA funkciju optimizēšanai, t.sk. par maksātnespējas procesa administratoru iesniegto pārskatu kontroli un darbinieku prasījumu apmierināšanu. Būtu jāiesniedz priekšlikumi par Krimināllikuma un LAPK regulējuma pilnveidošanu – Krimināllikuma 215. un 215.1 panta pārskatīšana.
\nBūtu jāveic kompetences pārdale administratīvās sodīšanas funkciju maksātnespējas jomā, lielākā apmērā uzticot MNA. Nepieciešams noteikt, ka MNA, ja nepieciešams, kopā ar Valsts policiju, ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus.Vienlaikus MNA kapacitātes stiprināšana nodrošinās to, ka MNA varēs efektīvi veikt uzraudzības darbības, kas nav atkarīgas no sūdzību izskatīšanas, un pievērst uzmanību mazu pārkāpumu novēršanai, kas šobrīd nav iespējams nepietiekamo resursu dēļ. Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, MNA ir jāizstrādā risku vadības mehānisms, lai savlaicīgi un precīzi identificētu procesus un administratorus, kur ir saskatāms prettiesiskas rīcības risks.
\nRisku vadības mehānismā ir iekļaujama norāde uz nepieciešamību, cita starpā, ņemt vērā tos administratorus, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidējā lietu skaita vienam administratoram, tādējādi to izmantojot kā vienu no instrumentiem uzraudzībai.Attiecībā uz tiesas darbības stiprināšanu liela uzmanība ir pievēršama tiesnešu un tiesu darbinieku izglītībai. Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku mērķtiecīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi ir īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību stratēģijas īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām profesijām un tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi iespējama ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un līdz ar to ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ.Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 2014.–2020. gadam, tai skaitā 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai\", ietvaros Eiropas Sociālā fonda atbalsta ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas paredz paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci, nodrošinot apmācības civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā.Lai sasniegtu minēto, Ministru kabinets 2015. gada 9. martā (rīkojuma Nr. 115; prot.
\nNr. 12, 27 §) apstiprināja Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2016.–2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, īstenojot cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā. Plāns ietver uzdevumus un veicamos pasākumus šādos rīcības virzienos:1) plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana;2) efektīva cilvēkresursu izmantošana;3) tiesu noslodzes jautājuma risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanu;4) uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana.Papildus tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanai, plāns kā viena no galvenajām prioritātēm paredz tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācības un kvalifikācijas celšanu, veidojot profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, apzinot ārvalstu pieredzi tālākizglītības pasākumu plānošanā un veicot starpdisciplinārās apmācības, kā arī veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu apmācību procesā.Plānā paredzēto uzdevumu izpilde tiks veikta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēta projekta ietvaros.
\nTA 2016. gada 6. jūnijā noslēdza līgumu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru par projekta \"Justīcija attīstībai\" aktivitāšu īstenošanas uzsākšanu. 2016. gada rudenī TA uzsāks pirmo apmācību programmu īstenošanu. Projektu \"Justīcija attīstībai\" īsteno TA, savukārt TM ir atbildīga par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu.45TM sadarbībā ar nodibinājumu \"Latvijas Tiesnešu mācību centrs\" rīko apmācības tiesnešiem. Šajās mācībās tiek apmācīti dažādu lietu kategoriju tiesneši. Mācību programmas tiesnešiem izstrādā vadošie civiltiesību, krimināltiesību, administratīvo un starptautisko tiesību eksperti – gan praktiķi, gan teorētiķi. Mācību programmu blokos tiek iekļautas dažādas tēmas, kas skar gan materiālo, gan procesuālo tiesību jautājumus.
\nTāpat neatņemama mācību procesa sastāvdaļa ir kāzusu risināšana un diskusijas par problēmjautājumiem. Mācību programmas katru gadu tiek sastādītas no jauna un tajās tiek iekļauti ne tikai vispārīgi, bet arī aktuāli tiesību jautājumi, jo mācību mērķis ir papildināt tiesnešu zināšanas par praksē aktuāliem jautājumiem.Mācību programma tiesnešiem un tiesu darbiniekiem 2016. gadam ir izstrādāta un mācību programmā ir iekļautas šādas tēmas – \"Aktuālā tiesu prakse krimināllietās\" un \"Komercstrīdu izskatīšana\".Šobrīd norit darbs pie tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmas 2017. gadam satura izstrādes un TM ir sniegusi priekšlikumus mācību programmas saturā iekļaut apmācības par maksātnespējas jomas aktualitātēm, saistīto pušu darījumiem, jaunā Eiropas Savienības Banku kontu apķīlāšanas regulu un citām aktuālām apmācību tēmām.3.
\nLai stiprinātu maksātnespējas procesa administratoru rindas darbību, būtu veicamas darbības nejaušības principa – rindas darbības algoritma stiprināšanai, kā arī jāpievērš īpaša uzmanība ar rindas darbības nodrošināšanu saistīto nodarbināto neieinteresētībai. Lai to nodrošinātu, regulāri jāveic IT audits, lai izsekotu, vai sistēmā ir veiktas prettiesiskas manipulācijas.4. Lai paaugstinātu maksātnespējas procesa administratoru kvalifikāciju, būtu nepieciešams nodrošināt, ka profesijā strādā tikai uzticami un zinoši administratori ar nevainojamu reputāciju. Jāizvērtē (padziļināti izvērtējot arī citu valstu pieredzi maksātnespējas procesa administratoru skaita noteikšanā, jo īpaši ņemot vērā, ka, piemēram, Francijā un Lielbritānijā maksātnespējas procesa administratoru skaits proporcionāli ir krietni mazāks, nekā Latvijā) optimālais administratoru skaits valstī un jātiecas uz tā sasniegšanu.
\nAdministratoru skaita monitoringu rekomendē arī SVF, balstoties uz citu valstu pieredzi. Prognozējams, ka optimālais administratoru skaits būs mazāks par esošo. Kvalifikācijas pārbaužu ietvaros no profesijas izslēdzot neatbilstošus administratorus, kā arī par pārkāpumiem anulējot sertifikātus un jaunus neizsniedzot, administratoru skaits samazināsies. Sasniedzot optimālo administratoru skaitu, iesaistīšana profesijā ir atjaunojama, lai atlasītu administratorus to personu vietā, kas ir pārtraukušas praktizēšanu maksātnespējas procesa administratora profesijā.Lai, cita starpā, nodrošinātu uzticamu administratoru palikšanu profesijā, ir izveidota darba grupa, ko organizē Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, piedaloties arī TM un MNA pārstāvjiem.
\nDarba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus, kas, cita starpā, paredz maksātnespējas procesa administratora iekļaušanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam pakļauto subjektu sarakstā. Izstrādātie priekšlikumi ir nosūtīti Pasaules Bankas eksperta atzinuma saņemšanai un pēc tā saņemšanas tiks veiktas tālākās darbības, ja atzinumā būs noteikts, ka šāds priekšlikums ir pieļaujams.5. Eiropas Restrukturizācijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā \"ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde\" novērtējusi maksātnespējas procesu administratoru sertificēšanas sistēmu ar augstāko novērtējumu. Tomēr maksātnespējas jomā konstatētās problēmas ar sistēmas piemērošanu norāda uz nepieciešamību veikt izmaiņas.Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas sistēmas pilnveidošanu, nododot to MNA un stingrāku prasību noteikšanu atkārtotai kvalifikācijai, norādāms, ka šāds mehānisms jau ietverts likumprojektā \"Grozījumi Maksātnespējas likumā\" (Lp12/106), līdz ar to būtu turpināma tā virzība.Tādējādi administratoru profesionālās organizācijas kompetencē tiktu atstāti tai šobrīd esošie jautājumi (piemēram, administratoru pārstāvēšana), izņemot administratoru iesaistīšanu profesijā.Savukārt kvalifikācijas pilnveides pasākumu organizēšana būtu nododama MNA un citām juridiskajām personām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ir saņēmušas MNA pozitīvu atzinumu administratora amata pretendentu apmācības uzsākšanai.6.
\nAdministratora palīga institūts ieviešams, ņemot vērā to, ka praksē ir konstatēts, ka administratoru zināšanas un iemaņas bieži vien ir nepietiekamas, arī pēc administratora eksāmena nokārtošanas. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka profesijā iekļūs atbilstoši sagatavojušies profesionāļi, nepieciešams ieviest administratora palīga institūtu, kas būtu kā prakse pirms iekļūšanas administratora profesijā, līdzīgi kā tas ir, lai iekļūtu advokāta profesijā.7. Attiecībā uz administratoru reitingu norādāms, ka šāda kārtība jau pastāv Lielbritānijā un ir pierādījusi sevi kā ļoti efektīvu preventīvu mehānismu. Ņemot vērā minēto, šāds reitings būtu regulāri jāsastāda un jāpublicē MNA tīmekļa vietnē. Reitings ir veidojams, par pamatu izmantojot četrus kritērijus: administratora rīcības tiesiskums, administrētajos procesos atgūto līdzekļu īpatsvars, procesa izmaksas un vidējais ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši atkarīgi no administratora rīcības.
\nReitingam būtu informatīva nozīme un tas kalpotu kā instruments kontrolei no uzraugošo institūciju puses.8. Šobrīd iztrūkst regulējuma par kārtību, kādā ir vedama administratora prakses lietvedība, kā arī nav prasību par kārtību, kā nodrošināma parādnieka lietvedība. MNA ir konstatējusi, ka regulējuma trūkums tiek izmantots ļaunprātīgi, un administratori pārkāpumu izmeklēšanas gaitā aizbildinās ar dokumentu nepieejamību vai neesamību. Tas liedz vai būtiski apgrūtina MNA iespējas pārliecināties par to, kā administrators pilda likumā noteiktos pienākumus. Minēto apsvērumu dēļ, attiecībā uz stingru lietvedības prasību noteikšanu, secināms, ka šāds regulējums nepieciešams, lai varētu novērst situācijas, kad dokumenti tiek nozaudēti vai netiek iesniegti MNA pārbaudes veikšanai.
\nTāpat tiks atvieglota dokumentu viltošanas konstatēšana.9. Informācijas pieejamība no administratoru darbības pārskatiem plašākai sabiedrībai nodrošinās lielāku sabiedrības kontroli pār maksātnespējas procesu un administratora darbībām. Šobrīd šāda informācija sabiedrībai nav pieejama. Pieņemot lēmumu par to, kāda informācijas daļa, kas ir iekļauta pārskatos, ir nododama publiskai pieejamībai, ir rūpīgi jāizvērtē fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Šādu risinājumu ieviešana ir saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību elektroniskās sistēmas pilnveidošanai un uzturēšanai.10. Lai nodrošinātu ne tikai maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi, bet arī zaudējumu piedziņas no administratora iespējamību, ja tas ir rīkojies prettiesiski, izvērtējama iespēja noteikt kārtību, kādā kreditoriem ir tiesības pieprasīt revīziju par noteiktiem jautājumiem, ko veiktu zvērināti revidenti.11.
\nLai nodrošinātu, ka administratoram ir līdzekļi savu darbību veikšanai, ir nepieciešams izveidot cenrādi pamatpakalpojumiem administratora darbības ietvaros.12. Pārskatīt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus, paredzot iespēju citu reglamentēto profesiju pārstāvjiem (revidenti, advokāti un zvērināti tiesu izpildītāji) veikt Maksātnespējas likumā noteiktās administratora darbības un nodrošinot minēto personu darbības uzraudzības rīkus, kas nav mazāki par sertificēto administratoru uzraudzību.Citas personas, kas nav sertificēti administratori, var administrēt procesu tikai pēc kreditoru priekšlikuma. Šo profesiju pārstāvjiem arī būs jāapliecina savas zināšanas specifiskos maksātnespējas jautājumos un jāpaziņo MNA sava vēlme administrēt procesus.4.
\nFiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējama procesa daba – vai tas ir sociāls process. Pārvērtējams procesā iesaistīto pušu interešu līdzsvars.Fiziskās personas maksātnespējas process ir sevišķs process, kas ir īpaši izveidots instruments, kas sniedz fiziskām personām jaunas ekonomiskās darbības uzsākšanas iespējas (\"fresh start\" princips). Tas tiek īstenots pēc maksātnespējas procedūras sekmīgas pabeigšanas, atlaižot nenomaksātos parādus. Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.Proti, fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota no parādsaistībām.Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts Latvijā var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.
\nFiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja pastāv kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētajiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā MNA speciāli izveidotajā kontā.Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.
\nBankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods).
\nNodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.Parādniekam ir pienākums:1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;5) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un Maksātnespējas likuma 140. panta 2. punktā minēto mantu (kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai), kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.Parādniekam ir šādas tiesības:1) saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas;2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu.
\nAdministrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanasBankrota procedūra noris līdz brīdim, kamēr tiek pārdota visa parādnieka manta, izņemot to mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu. Likumdevējs ir noteicis, ka parādnieka manta ir jāpārdod sešu mēnešu laikā.Par saistību dzēšanas procedūras subjektu var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:1) kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;3) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;4) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;5) parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;6) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;7) kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.
\nSaistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.Parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu (UR).Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.Saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti:1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;2) prasījumi no neatļautas darbības;3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto kreditoru par mājokļa saglabāšanu savā īpašumā;4) prasījumi par LAPK un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.
\nJa saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, cita starpā, ieviestas šādas izmaiņas:– precizēts, ka tiesības uz fiziskās personas maksātnespējas procesu ir arī personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process;– samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu – no 7114 euro uz 5000 euro (nevar samaksāt), no 14 228 euro uz 10 000 euro (nevarēs samaksāt);– ieviesta tā sauktā \"ģimenes maksātnespēja\", kad Maksātnespējas likumā noteiktās ieinteresētās personas kopīgi var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;– ieviests fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts;– precizēts, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;– precizēts, ka administrators ņem pārvaldījumā parādnieka mantu tikai, ja tas nepieciešams;– noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā turpmāk nav pienākums pārskaitīt vienu trešdaļu savu ienākumu administratoram;– administratoram turpmāk būs elektroniski jāinformē visi zināmie nodrošinātie kreditori par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja informācija par tiem atrodama publiskajos reģistros;– precizēta mājokļa definīcija;– ieviests regulējums, kas paredz nesegto saistību apjomu saistību dzēšanas procedūrā vērtēt pēc bankrota procedūras pabeigšanas un īpašu \"gradāciju\" tiem parādniekiem, kuri saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt ne 35%, ne 20% no kopējām saistībām, proti, saistību dzēšanas procedūras garums, maksājot summu, kas nav mazāka par vienu trešdaļa no ienākumiem, nosakāms šādi:– 1 gads – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 000 euro;– 2 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 100 001 euro līdz 300 000 euro;– 3 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir virs 300 000 euro;– precizētas saistības, kas nav dzēšamas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas (LAPK un Krimināllikuma sodi, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu);– nodalītas tiešās un netiešās fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.3.tabulaKopumā fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir vērtējams kā atbilstošs, kā arī visai bieži izmantots mehānisms (skat. 3. tabulu), turklāt pēc būtisku izmaiņu veikšanas, pieņemot šobrīd spēkā esošo Maksātnespējas likumu, kā arī pēc izmaiņām, kas stājušās spēkā 2015. gada 1. martā, būtiskas problēmas regulējumā nav konstatētas.Vienlaikus ir konstatēts, ka regulējums ir par smagnēju un sarežģītu gadījumos, ka parādniekam nav mantas, kā arī nav hipotekāro kredītu, savukārt parādsaistības veido vairāki maza apjoma kredīti, kas visbiežāk ir tā dēvētie \"ātrie kredīti\", patēriņa kredīti vai kredītkaršu kredīti.Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem 2015. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 651 147 personām, t.sk. 615 161 fiziskajām personām rezidentiem (94,5% no kopējā šo personu skaita), 5 661 fiziskajām personām nerezidentiem (0,9%), 26 945 juridiskajām personām rezidentiem (4,1%) un 3 380 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%), kurām bija spēkā esošas saistības, kuras uzskaitītas dalībnieku bilancēs.
\nStatistika par šī personām 2015. gada 31. decembrī apliecina, ka no 1 030 958 spēkā esošām dalībnieku bilancē uzskaitītām saistībām Kredītu reģistrā reģistrēti 460 624 patēriņa kredīti (44,7%), 293 398 norēķinu karšu kredīti (28,5%), 131 448 kredīti mājokļa iegādei (12,8%), 62 838 finanšu līzinga darījumi (6,1%), 38 744 pārējie kredīti (3.8%), 17 513 operatīvā līzinga darījumi (1,7%), 9 197 industriālie kredīti (0,9%), 7 056 komerckredīti (0,7%), 5 476 hipotēku kredīts nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītu mājokļa iegādei (0,5%) un 4 664 pārējie saistību veidi, t.sk. reverse repo darījumi un faktorings (0,5%).46Minētais apliecina, ka lielākoties reģistrā esošo personu kredītsaistības sastāda maza apjoma kredīti.
\nTādējādi būtu nepieciešams izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas paredzētu maza apjoma kredītu dzēšanu, ja personai nav hipotekāro parādsaistību un mantas.Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:1. izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels;2. veikt atsevišķas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu regulējuma neskaidrības;3. būtu nepieciešams noteikt kritērijus maksātnespējīgās fiziskās personas godprātības izvērtēšanai, tā lai šis mehānisms tiktu piemērots tikai godprātīgām personām.1.
\nIespēja izstrādāt atvieglotu regulējumu fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels, izvērtējama, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem, lielākoties fizisko personu parādsaistības sastāda maza apjoma kredīti. Līdz ar to, šādā gadījumā, maksātnespējas process varētu būt ar saīsinātiem termiņiem un vienkāršotām procedūrām, tāpat šāds regulējums būtu risinājums personām, kas ir ņēmušas vairākus ātros kredītus un šobrīd atrodas situācijā, kad saistības vairs nav iespējams pildīt. Izvērtējot šāda atvieglota procesa ieviešanas iespēju, būtu izvērtējama arī iespēja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šāda iespēja būtu izvērtējama, ņemot vērā to, ka TM visai bieži ir tikuši saņemti fizisko personu iesniegumi, ar lūgumu šādu iespēju izvērtēt.2.
\nAtsevišķas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā būtu veicamas, lai novērstu dažādas regulējuma neskaidrības, vai situācijas, kad regulējums ir nepilnīgs, piemēram, tā saucamās \"ģimenes maksātnespējas\" gadījumā u.c.3. Fiziskās personas godprātības izvērtēšana ir nepieciešama, jo fiziskās personas maksātnespējas process ir valsts radīts mehānisms, kas pēc būtības personai dod iespēju atbrīvoties no parādsaistībām. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka šis mehānisms tiktu izmantots ļaunprātīgi, proti, apzināti uzņemoties parādsaistības, kuras attiecīgajai personai jau sākotnēji nav nodoma pildīt. Tāpat būtu jānodrošina, ka mehānismu nevarētu izmantot arī negodprātīga persona, kura izvairās no nodokļu vai tam pielīdzināto maksājumu nomaksas, tādējādi radot zaudējumus valstij vai pašvaldībai. Ņemot vērā minēto, būtu rūpīgi izvērtējami kritēriji, lai šis mehānisms tiktu piemērots tikai tām personām, kas ir bijušas godprātīgas.1 http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/20160210_mkucinskis_vald_prior_gala_vers_0.pdf2 Document of The World Bank Report No: ICR00001791IMPLEMENTATION COMPLETION AND RESULTS REPORT (IBRD-77970) ON A LOAN IN THE AMOUNT OF EURO 200 MILLION (US$282.65 MILLION EQUIVALENT) TO REPUBLIC OF LATVIA FOR AFINANCIAL SECTOR DEVELOPMENT POLICY LOANFebruary 14, 2010, sk. www-wds.worldbank.org/3 UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part four, 18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html4 http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-5_2014/2.4.1-5_2014/revzin_mn_3mar2015.pdf5 1.
\nMaksātnespējas administrācijas koncepcija, kas akceptēta Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija sēdē (protokols Nr. 32, 25 §).2. Valsts aģentūras \"Maksātnespējas administrācija\" vidēja termiņa darbības stratēģija 2006.-2010. gadam.3. 2007. gada 20. augustā apstiprinātā koncepcija \"Par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību\".4. Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam.5. Aktualizētā Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam.6. Tieslietu ministrijas iecerētie stratēģiskas attīstības virzieni 2012.–2014. gadam.7. Koncepcija \"Par ierobežojumu ieviešanu darbinieku prasījumu apmierināšanā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem\" (ierobežota pieejamība).8.
\nIkgadēji tiek izstrādāts informatīvais ziņojums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu attiecīgajā laika periodā.9. Informatīvais ziņojums \"Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu\".6 1. Valsts kontroles 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-5/2014 \"Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?\".2. European Bank for Reconstruction and Development \"EBRD INSOLVENCY OFFICE HOLDER (IOH) PREFORMANCE\" 2013 pilot assessment.3. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra \"SKDS\" veiktā aptauja \"Uzskati par ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem\".4. ĀIPL 2016. gada pētījums \"Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski\".7 Skat. http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24883-saeima-diskute-par-tiesiskumu-maksatnespejas-procesa8 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem 2015. gadā pasludināto TAP (ĀTAP) skaits attiecībā pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu9 2015. gadā pasludināto TAP un ĀTAP (kopā) attiecība pret 2015. gadā ierosinātajiem TAP un ĀTAP (kopā)10 2015. gadā sekmīgi pabeigto TAP un ĀTAP (kopā) attiecība pret 2015. gadā izbeigtajiem TAP un ĀTAP (kopā)11 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem no 2008. gada pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu vidējais ilgums uz 2015. gadu12 Izmantojot administratora darbības pārskatos norādīto informāciju, elektroniskā sistēma automātiski aprēķinās atzīto un apmierināto nodrošināto kreditoru prasījumu attiecību13 Izmantojot administratora darbības pārskatos norādīto informāciju, elektroniskā sistēma automātiski aprēķinās atzīto un apmierināto nenodrošināto kreditoru prasījumu attiecību14 Izmantojot administratora darbības pārskatos norādīto informāciju, elektroniskā sistēma automātiski aprēķinās maksātnespējas procesa izmaksu un apmierināto kreditoru prasījumu attiecību15 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem 2015. gadā pabeigto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits, kuru izbeigšanas pamats bija ziņojuma par mantas neesamību sastādīšana, pret 2015. gadā pabeigto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu.16 Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem 2015. gadā sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaits pret 2015. gadā pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaitu, neņemot vērā, ka process ierosināts pirms 2015. gada 1. janvāra.17 01.01.2015. aktīvi 348 administratori.
\nVidējais procesu skaits vienam administratoram – 20 procesi (vairāk par 34 procesiem – 6 administratoriem, savukārt mazāk par 6 procesiem ir 21 administratoram. Tas nozīmē, ka 2015. gadā 27 administratoriem lietvedībā esošo lietu skaits atšķīrās no vidēja lietu skaita vienam administratoram.18 Par administratīvajiem pārkāpumiem un uzraudzības kārtībā (sūdzības un uzraudzība) sodīto administratoru skaits 2015. gadā, statistikā atspoguļojot administratoru tikai vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes 2015. gadā viņš ir saukts pie kāda no norādītajiem atbildības veidiem.19 Rezultāts iegūts, saskaitot aktīvo procesu skaitu uz 01.01.2015. un 31.12.2015., dalot ar divi, ņemot vērā, ka 2015. gadā maksātnespējas procesa administrators normatīvo aktu pārkāpumu konstatēšanas dēļ nomainīts 161 procesā.20 http://www.pkc.gov.lv/par-nap202021http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/~/media/giawb/doing%20business/documents/profiles/country/LVA.pdf?ver=222 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0484+0+DOC+XML+V0//LV23 http://ec.europa.eu/justice/civil/files/insolvency-comm_lv.pdf24 http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2009_2014/documents/com/com_com(2012)0744_/com_com(2012)0744_lv.pdf25 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015R084826 Document of The World BankReport No: ICR00001791IMPLEMENTATION COMPLETION AND RESULTS REPORT (IBRD-77970) ON ALOAN IN THE AMOUNT OF EURO 200 MILLION (US$282.65 MILLION EQUIVALENT) TO REPUBLIC OF LATVIA FOR AFINANCIAL SECTOR DEVELOPMENT POLICY LOANFebruary 14, 2010, sk. www-wds.worldbank.org/27 UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part four, 18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html28 Likumprojekta \"Maksātnespējas likuma\" anotācijas 1. sadaļas 1. un 2. punkts, sk. http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/ 0/3DA20AD7479A7451C2257682003F4E4F?OpenDocument29 Sk.http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business-2015 (iespējams izvēlēties gadu un iepazīties ar katra gada ziņojumu)30 Skat. http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/#resolving-insolvency31 Skat. http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24883-saeima-diskute-par-tiesiskumu-maksatnespejas-procesa32 http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/20160210_mkucinskis_vald_prior_gala_vers_0.pdf33 UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part four, 18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html34 Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum35 Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum36 Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum37 Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum38 Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum39 Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/40 Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/41 Skat. http://www.mna.gov.lv/lv/budzets/42 Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/43 INSOL Europe Austrumeiropas valstu komitejas konference Jaunākās tendences maksātnespējas jomā.
\nInvestīciju problēmas un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma evolūcija Austrumeiropā. Dr.iur. Veronika Sajadova, prezentācija \"Fiziskās personas maksātnespējas procesa salīdzinošie aspekti Eiropas Savienībā, Šveicē un Krievijā\". Rumānija, Kluža-Napoka, 2016. gada 13. maijs.44 INSOL Europe Austrumeiropas valstu komitejas konference Jaunākās tendences maksātnespējas jomā. Investīciju problēmas un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma evolūcija Austrumeiropā. Dr.iur. Veronika Sajadova, prezentācija \"Fiziskās personas maksātnespējas procesa salīdzinošie aspekti Eiropas Savienībā, Šveicē un Krievijā\". Rumānija, Kluža-Napoka, 2016. gada 13. maijs.45 Skat. https://www.ta.gov.lv/LV/starptautiska_sadarbiba_40/eiropas_socialais_fonds_1520/justicija_attistibai_C1358.html46 Skat. https://www.bank.lv/statistika/kr-statistika Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojums Nr. 527) Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāns(Plāns grozīts ar MK 13.12.2017. rīkojumu Nr. 750) (informatīvā daļa)SatursSaīsinājumiI. Plāna kopsavilkumsII. Esošās situācijas raksturojumsPasākumu plānsIII. Teritoriālā perspektīvaIV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldības budžetiemSaīsinājumiĀIPLĀrvalstu investoru padome LatvijāĀTAPĀrpustiesas tiesiskās aizsardzības processBiedrībaBiedrība \"Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija\"DVIDatu valsts inspekcijaEMEkonomikas ministrijaFKTKFinanšu un kapitāla tirgus komisijaFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaKMKultūras ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsLAPKLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekssLIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūraMNAMaksātnespējas administrācijaNAP2020Nacionālais attīstības plāns 2020PamatnostādnesMaksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadamPētījumsĀrvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma \"Deloitte\" veiktais pētījums maksātnespējas jomā \"Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā\"PlānsMaksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānsSVFStarptautiskais Valūtas fondsTATiesu administrācijaTAPTiesiskās aizsardzības processTMTieslietu ministrijaValdības deklarācijaDeklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbībuVIDValsts ieņēmumu dienestsI.
\nPlāna kopsavilkumsPlāns izstrādāts, ņemot vērā NAP2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem. Tās sasniegšanai NAP2020 141.–146. punktā ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā (NAP2020 143. punkts), kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.Tāpat Plāns atspoguļo Valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.1Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.Plāns ir vērsts uz Pamatnostādnēs izvirzītā virsmērķa (sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti), mērķa (veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu) un apakšmērķu (TAP politikas apakšmērķis – veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā; juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis – nodrošināt saistību maksimālo izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams; fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis – dot labticīgai fiziskajai personai jaunu iespēju/sākumu \"fresh start\" un atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai personai) sasniegšanu.Plānu ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļa, balstoties uz Pamatnostādnēs noteikto un to izstrādē izmantotajiem avotiem.
\nPlāns nodrošina pasākumus Pamatnostādņu virsmērķa, mērķa un apakšmērķu un rīcības virzienu sasniegšanai.Pamatnostādņu projekts, kas pēc būtības saturēja Plānā ietvertos pasākumus, 2016. gada 8. jūnijā tika prezentēts tieslietu ministra izveidotajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Savukārt 2016. gada 13. jūnijā Pamatnostādņu projekts tika prezentēts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, Biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, ĀIPL valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
\nAbos iepriekš minētajos forumos iesaistīto institūciju pārstāvji informēja par to, ka viedokli par pamatnostādnēm sniegs pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.Viedokli par Pamatnostādņu projektu, kas pēc būtības saturēja arī Plānu, iesniedza EM, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Rīgas apgabaltiesa, Biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija, ĀIPL, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, DVI, KNAB, Valsts kontrole, FM, Labklājības ministrija, VID, FKTK, IeM, Valsts kanceleja, Latvijas Kredītņēmēju asociācija un TA. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme, lai panāktu vienošanos par izstrādāto un precizēto Pamatnostādņu projektu, kā arī par saņemtajiem iebildumiem, notika 2016. gada 29. jūlijā.Pamatnostādņu un Plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā.II.
\nEsošās situācijas raksturojums2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika uzsākts apjomīgs darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma efektivizēšanas un uzlabošanas.Ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas valdības un SVF parakstītā Nodomu protokola 36. punktu, Pasaules Bankas programmas aizdevuma saņemšanai, kas izriet no Latvijas Republikas valdības un Pasaules Bankas parakstītā aizdevuma līgumu (International Bank for reconstruction and development program document for a proposed loan in the amount of euro 200 million to Republic of Latvia for a financial sector development policy loan),2 Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (Ministru kabineta 2009. gada 19. februāra rīkojums Nr. 123 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 630) 57. punktu, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 35 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 365) III. sadaļas 47.–51. punktu tika izstrādāts pilnīgi jauns Maksātnespējas likums.Jauna pieeja maksātnespējas jautājumiem tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās.
\nTika konstatēti esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteiktās tiesības un pienākumi nenodrošināja efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.Jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu to ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Likumprojektā tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procedūru un saistību dzēšanas procedūru.Jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izstrādāta ciešā sadarbībā ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labāko praksi.
\nLatvija saņēma šo ekspertu pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)3 izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Papildus tam līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Doing Business radītāji.Jaunais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī un ir spēkā arī šobrīd.Maksātnespējas likumā definētais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – kopumā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī atspoguļo jaunākās maksātnespējas jomas attīstības tendences.Tomēr, neraugoties uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu maksātnespējas regulējumu, kuru, salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas regulējumu, par rūpīgi izstrādātu un derīgu atzīst arī ĀIPL Pētījumā, Valsts kontrole 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-5/2014 \"Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?\" ir konstatējusi, ka Latvijā nav izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma, kas spētu parādīt pastāvošā normatīvā regulējuma efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā.
\nVienlaikus jāatzīmē, ka, pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās starptautisko ekspertu sniegtās informācijas, nevienā no pasaules valstīm nepastāv rezultatīvo rādītāju novērtēšanas un aprēķināšanas metodoloģija valstī īstenotas maksātnespējas politikas novērtēšanai.Valsts kontrole arī norādīja, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecina:– zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji,– augstas maksātnespējas procesa izmaksas,– ieilguši maksātnespējas procesi,– novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana,– mazs sekmīgi īstenotu TAP skaits.4Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā \"ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde\" ir novērtējusi 27 valstu, tostarp arī Latvijas, maksātnespējas procesa administratoru profesiju dažādos aspektos.
\nKopumā Latvijas sistēma ir novērtēta labi, taču ir norādīts uz atsevišķiem aspektiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Proti, galvenais uzsvars tika likts uz nepieciešamību stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas principu ievērošanu, tāpat ieteikts izvērtēt administratora profesijai nepieciešamās prasības.ĀIPL Pētījumā norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci.Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra \"SKDS\" veiktajā aptaujā \"Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem\" iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem.Pamatnostādnēs ietverts maksātnespējas politikas attīstības virsmērķis – sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.
\nTāpat noteikts mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Savukārt apakšmērķi noteikti, ņemot vērā gan TAP, gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, proti:1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;2) juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams;3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot labticīgai fiziskai personai jaunu iespēju/sākumu \"fresh start\" un atbalstu, nonākot finansiālās grūtībās.Detalizēta situācija maksātnespējas jomā, konstatēto problēmu raksturojums un piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti ietverti Pamatnostādnēs un to pielikumā.
\nPamatnostādnēs norādītas konstatētās problēmas, kuru risināšanai izstrādāts noteikts politikas rezultātu un rīcības virzienu plānojums:1) tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti;2) juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē. Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi;3) administratoru profesija ir stiprināma;4) fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējama procesa daba – vai tas ir sociāls process. Pārvērtējams procesā iesaistīto pušu interešu līdzsvars.Ņemot vērā minēto, kā arī lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;2) veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.PASĀKUMU PLĀNSPlāna mērķisVeicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanuPolitikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPolitikas rezultāts: uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju.Rezultatīvie rādītāji: 1) pasludināto TAP (ĀTAP) skaits pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu;2) proporcija starp ierosināto un pasludināto TAP (ĀTAP) skaitu;3) sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits pret izbeigtajiem TAP (ĀTAP).1.
\nRīcības virziensVeicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspējuNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)1.1. Īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu1.1.1.Sagatavot un publicēt iestāžu, piemēram, MNA un EM, tīmekļa vietnēs, kā arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv viegli uztveramu informāciju par likuma prasībām – TAP plāna izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un termiņiem.Palielinās sabiedrības informētība un izpratne par TAP izmantošanas iespējām– Sagatavotas 10 publikācijas;– Seminārus apmeklēja 100 dalībnieki gadā;– Izstrādāts 1 buklets.TMEMMNA31.12.2016.1.1.2.Sadarbībā ar EM un uzņēmēju organizācijām organizēt seminārus un izstrādāt bukletus, lai popularizētu TAP mērķi, ieguvumus, labo praksi un veiksmīgos piemērus.TMLIAAMNARegulāri.1.1.3.Sadarbībā ar FKTK informēt uzņēmējus par ārpustiesas parādu restrukturizācijas iespējām.TMFKTKRegulāri.1.2.
\nVeidot efektīvāku TAP plāna apstiprināšanas un uzraudzības procedūru1.2.1.Izvērtēt kreditoru balsojuma mehānismus.Palielinās kreditoru interese par TAP, TAP pasākumu plānu kvalitāte paaugstinās– Pasludināto TAP skaita pieaugums par 8%;– Sekmīgi pabeigto TAP skaita pieaugums par 28%;– Pasludināto pret ierosināto TAP skaita pieaugums par 8%.TM--31.05.2018.1.2.2.Izvērtēt atbilstošākos kompensējošos mehānismus kreditoriem, kuru intereses tiek aizskartas, un ieviest tos.1.2.3.Precizēt administratora lomu, novēršot interešu konfliktu TAP plāna apstiprināšanas procesā.31.12.2016.1.2.4.Izvērtēt iespēju ieviest administratoru specializāciju.31.05.2018.1.2.5.Veikt izmaiņas TAP ilguma pagarināšanā līdz 5 gadiem (3+2) ar tiesībām šo termiņu pagarināt.1.2.6.Palielināt kreditoru lomu TAP, pārskatot administratora (uzrauga) lomu, tajā skaitā paplašinot personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt TAP pasākumu plāna izpildi.31.12.2016.2.
\nRīcības virziensPolitikas rezultāts: kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē.Rezultatīvie rādītāji: 1) vidējais maksātnespējas procesa ilgums;2) nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no viena euro);3) nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no viena euro);4) maksātnespējas procesa izmaksas (centi no viena euro);5) procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību.Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)2.1. Īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu2.1.1.Organizēt seminārus un izstrādāt bukletus sabiedrības informēšanai, par nepieciešamību savlaicīgi risināt savas saistības, kā arī, ja tas nav iespējams, iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.Palielinās sabiedrības informētība un izpratne par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanas sekām– Seminārus apmeklēja 60 dalībnieki gadā;– Izstrādāti 2 elektroniskie bukleti.TMMNARegulāri.2.2.
\nVeicināt savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu2.2.1.Veikt grozījumus LAPK, nododot administratīvās sodīšanas funkciju par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu MNA.Palielinās savlaicīgi iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu skaits– Izstrādāts 1 likumprojekts.TMMNA31.12.2016.2.2.2.Motivēt savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu, izvērtējot iespēju savlaicīga pieteikuma iesniegšanas gadījumā paredzēt ieguvumus parādniekam, savukārt kavējoties ar pieteikuma iesniegšanu,– sankcijas, tai skaitā izvērtējot valdes locekļu atbildību.– Maksātnespējas procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, samazinājums par 4%;– MNA uzlikusi administratīvos sodus par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu 50 gadījumos.TMFM31.05.2019.2.2.3.Izvērtēt iespēju VID kā kreditoru atbrīvot no depozīta iemaksas.– Veikts 1 izvērtējums.TMFM31.12.2018.2.3.
\nMNA un Valsts policijas kompetences pārdale.2.3.1.Pilnveidot Krimināllikuma 215. un 215.1 panta regulējums par maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī TAP noteikumu pārkāpšanu, sabiedrībai mazāk bīstamus pārkāpumus ietverot LAPK. Pārskatīt LAPK un Krimināllikumā paredzētos pārkāpumus maksātnespējas jomā, Valsts policijas kompetencē atstājot tikai pārkāpumus, kas ir ar augstu kaitīguma pakāpi sabiedrībai.Paaugstinās maksātnespējas procesa, administratīvo pārkāpumu procesa un kriminālprocesa efektivitāte– Izstrādāts 1 likumprojekts.TMIeMMNA31.12.2016.2.4. Stiprināt MNA un Valsts policijas kompetenci.2.4.1.Nodrošināt apmācību organizēšanu Valsts policijas kompetences stiprināšanai.Paaugstinās kriminālprocesa efektivitāte– Uzsākti 10 kriminālprocesi gadā par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas jomā;– Organizēta 1 apmācība gadā policijā nodarbinātajiem.IeMTMRegulāri.2.4.2.Noteikt, ka MNA likumā noteiktā kārtībā ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā un pieprasīt uzrādīt lietvedībā esošos dokumentus, iepriekš nebrīdinot.Paaugstinās maksātnespējas procesa caurspīdīgums un tiesiskums, kā rezultātā arī tā efektivitāte– Veiktas 20 pārbaudes gadā pēc normatīvā regulējuma spēkā stāšanās;– Izstrādāts 1 likumprojekts.TMMNA31.05.2017.2.4.3.Izvērtēt MNA finansēšanas modeļus, izvērtējot iespēju atskaitīt finanšu līdzekļus no uzņēmumu riska valsts nodevas, kā arī citus alternatīvas finansēšanas avotus.Paaugstinās maksātnespējas procesa caurspīdīgums un tiesiskums, kā rezultātā arī tā efektivitāte– Veikts 1 izvērtējums, kas paredz turpmāko rīcību.TMFM31.12.2016.2.5.
\nPārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu2.5.1.Normatīvajos aktos noteikt dokumentu viltošanas konstatēšanas kārtību un sekas.Paaugstinās maksātnespējas procesa caurspīdīgums un tiesiskums, kā rezultātā arī tā efektivitāte– Izstrādāti 2 normatīvo aktu projekti.TM--31.12.2017.2.6. Pilnveidot regulējumu par dokumentu nenodošanu2.6.1.Pastiprināt valdes locekļu atbildību par dokumentu nenodošanu.Samazinās maksātnespējas procesu skaits, kuros administratoram netiek nodoti parādnieka dokumenti– Maksātnespējas procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, samazinājums par 4%;– Izstrādāts 1 likumprojekts.TM--31.05.2018.2.7. Veicināt aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē2.7.1.Pilnveidot regulējumu par saimnieciskās darbības turpināšanu maksātnespējas procesa ietvaros, kā arī uzņēmuma kā mantas kopuma pārdošanu.Palielinās maksātnespējas procesā iegūto līdzekļu apmērs, kā rezultātā pilnīgāk tiek apmierināti kreditoru prasījumi– Izstrādāts 1 izvērtējums par normatīvā regulējuma pilnveidošanu.TM--31.05.2018.2.8.
\nStiprināt kreditoru lomu2.8.1.Izvērtēt iespēju noteikt, ka maksātnespējas procesa administrators sagatavo atzinumu par turpmāk plānoto rīcību maksātnespējas procesa ietvaros, saskaņojot to ar kreditoriem, kreditori pieņem lēmumu arī par plāna finansējumu.Paaugstinās maksātnespējas procesa ātrums un efektivitāte– Izstrādāts 1 izvērtējums.TM--31.05.2019.2.8.2.Izvērtēt iespēju noteikt kreditoriem tiesības pieprasīt zvērinātam revidentam veikt administratora darbības revīziju.Paaugstinās maksātnespējas procesa efektivitāte– Izstrādāts 1 izvērtējums.TM--31.12.2017.2.9. Samazināt maksātnespējas procesa izmaksas2.9.1.Pārskatīt kārtību par dokumentu nodošanu arhīvā.Samazinās maksātnespējas procesa izmaksas– Izstrādāts normatīvais regulējums par jaunu kārtību;– Izstrādāti 2 normatīvo aktu projekti.TMKM01.05.2018.2.9.2.Definēt minimālās administratora amata darbības un to izmaksas.Paaugstinās maksātnespējas procesa caurspīdīgumsTM--01.01.2019.2.10.
\nStiprināt tiesas kompetenci2.10.1.Pārskatīt kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā.Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana– Izstrādāts 1 izvērtējums par strīdu izskatīšanas kārtību.TMTA01.06.2017.2.11. Pārskatīt kārtību, kādā administratoru ieceļ maksātnespējas procesā2.11.1.Normatīvajos aktos noteikt jaunu kārtību, kādā administratoru ieceļ maksātnespējas procesā.Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana– Izstrādāts 1 likumprojekts.TM--01.01.2019.2.12. Pilnveidot regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā2.12.1.Izvērtēt iespēju palielināt LAPK par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā noteikto sodu apmēru.Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana.Samazinās procesu skaits, kuros tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību.– Izstrādāts 1 izvērtējums.TMMNA31.12.2016.2.12.2.Izvērtēt alternatīvu sankciju ieviešanu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā un izstrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.– Izstrādāts 1 izvērtējums;– Izstrādāts 1 likumprojekts.31.12.2017.3.
\nRīcības virziensPolitikas rezultāts: fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju.Rezultatīvais rādītājs: gada laikā uzsākto procesu skaits pret sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaitu.Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)3.1. Atvieglots fiziskās personas maksātnespējas process3.1.1.Izvērtēt iespēju izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.Fiziskās personas maksātnespējas process tiek atvieglots godprātīgam parādniekam, kuram nav mantas– Izstrādāts 1 izvērtējums.TM--31.05.2019.3.2.