sabiedrības grupām vakcīnas kļuva pieejamas 2021. gada maijā, un līdz jūnija 1. nedēļai bija vērojami ļoti labi vakcinācijas tempi. Diemžēl, kā redzams 3. attēlā, jau jūnija 2. nedēļā vakcinēšanās dinamika sāka strauji kristies un negatīva tendence saglabājās līdz pat augusta vidum. Nav ņemta vērā Līgo svētku nedēļa, kurā vakcinācijas rādītāji ir pamatoti zemi. Turpmāko mēnesi rādītāji turējās vienā, bet salīdzinoši zemā līmenī.
\n3.attēls.
\nVakcinēto skaita dinamika pa nedēļām.104 Par zema vakcinācijas tempa sekām Komisija sīkāk klāsta šā ziņojuma citās sadaļās, bet, kā konstatēts iepriekš, maksimāla iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 salīdzinoši īsā laika posmā bija vitāli svarīga slimības savlaicīgai apkarošanai un slimnīcu atslogošanai. Protams, vakcinācijas aptveres problēmai ir dažādi un komplicēti iemesli, kas noteikti vērtējami tikai kopsakarībā, bet kā šo procesu ietekmējošs faktors, pēc Komisijas ieskata, viennozīmīgi minama arī valdības īstenotā komunikācija, piemēram, par valdības pieņemtajiem lēmumiem, noteiktajiem ierobežojumiem, atbalsta pasākumiem, kā arī vakcīnām, to izcelsmi, iepirkumiem, iedarbību un citādu zinātniski pamatotu, drošu informāciju.
\nDažādos plašsaziņas informācijas avotos un sociālajos medijos ir vienkārši atrast piemērus par Latvijas iedzīvotāju viedokļiem: \"Esmu jauns un vesels, Covid-19 man risku nerada\", \"Vakcīnai varētu būt spēcīgas blaknes\", \"Vakcīna izstrādāta aizdomīgi ātri\"105 un daudzi citi.
\nSKDS veiktajā aptaujā 2021. gada janvārī tiek uzrādīti dati par to, kas attur iedzīvotājus no vakcinēšanās pret Covid-19:
\nKomisijas sēdēs secināts, ka, krīzei attīstoties, valdības lēmumi bieži vien nav bijuši balstīti uz zinātniskiem pētījumiem un komunicēšanā nav nošķirtas politiskās un ekspertīzes daļas.113 Komunikācija un ar to saistītie jautājumi turpmākajā Covid-19 krīzes gaitā, pēc Komisijas uzskatiem, nav risinājušies veiksmīgi. Komisijas sēdēs izsecinātas vairākas problēmas, komunikāciju apgrūtinoši faktori un kļūdas, kas pieļautas krīzes komunikācijas īstenošanā. Komisija par būtiskākajām nepilnībām, kuras nepieciešams izcelt, uzskata šādas:
\nPēc Komisijas ieskata, viens no būtiskākajiem šķēršļiem labu vakcinācijas tempu un rezultātu panākšanai bijis tas, ka tik ļoti nepieciešamā informācija nav sasniegusi daudzas Latvijas iedzīvotāju grupas. Mērķauditoriju analīze ir bijusi un turpina būt būtiska problēma Covid-19 komunikācijas īstenošanā. Lai gan Komisijas sēdēs aicinātās personas norādījušas, ka SKKD savā darbībā ir analizējis dažādas mērķauditorijas, tomēr Komisija pievienojas RSU Komunikācijas fakultātes dekānes profesores Andas Rožukalnes norādītajam, ka realizētās komunikācijas sasniegto auditoriju sastāvā saskatāmas nepilnības. Viņa norāda, ka daudzas svarīgas mērķauditorijas, kas veido ievērojamu sabiedrības daļu, nav sasniegtas, un tās ir šādas:
\nNo otras puses, ja analizē mērķauditorijas, kas nav tik digitāli aktīvas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, tad, īpaši reģionos, noteikti ir grūtāk šos iedzīvotājus sasniegt. Šī iedzīvotāju grupa daudz vairāk ņem vērā klasiskos medijus: televīzijas kanālus, radio un laikrakstus. Tāpēc šajos medijos noteikti jābūt ļoti kvalitatīvai, pietiekamai un uz dažādām auditorijām mērķētai informācijai. Problēmas var rasties tad, kad cilvēki apzināti izvairās no informatīvajiem raidījumiem, ziņām, intervijām un dod priekšroku izklaides raidījumiem, kurus skatās noteiktā laikā.
\nKomisijas sēdēs aicinātie skaidrojuši, ka dažādos Covid-19 krīzes attīstības posmos stratēģiski ir strādāts dažādos virzienos. E. Juhņēviča norādījusi, ka 2021. gada pavasarī notika pirmā kampaņa, kas bija mērķēta uz cilvēku informēšanu un aicināšanu vakcinēties, un mērķis bijis uzrunāt visus iedzīvotājus. Pie mērķētas senioru grupu uzrunāšanas darbs sākās tikai 2021. gada vasaras beigās, rudens sākumā.116 Komisija šajā jautājumā piekrīt Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas I. Pavlovas teiktajam un arī uzskata, ka jau krietni savlaicīgāk bijis nepieciešams darbs, komunikācija ar konkrētām mērķauditorijām, iedzīvotāju grupām, lai nepieciešamā informācija maksimāli kvalitatīvā veidā nonāktu līdz konkrētajiem cilvēkiem. Kā norādīts D. Pavļuta sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, līdz 2021. gada 28. septembrim vakcināciju pabeiguši vien 44,16 procenti, no kuriem, piemēram, senioru grupā (65+) pilnu vakcinācijas kursu izgājuši vien 50,3 procenti.117 Komisijai ir pamats uzskatīt, ka zema kopējā vakcinācijas aptvere zināmā mērā korelē ar lielu slimnīcu noslogotību 2021. gada oktobrī un novembrī.
\nKomisija secina, ka īstenotā komunikācija vakcinācijas jautājumos kopumā nav bijusi pietiekama. Minētajā informatīvajā ziņojumā veselības ministrs piedāvā mainīt komunikācijas pasākumus vakcinācijas mērķa sasniegšanai, īpaši pievēršoties senioru grupu vakcinācijas paplašināšanai, kā vienu no iespējamajiem risinājumiem piedāvājot personalizētu vēstuļu izsūtīšanu.118 Komisija uzskata, ka šie pasākumi, kas plānoti saskaņā ar šo informatīvo vēstuli, noteikti ir vērtējami pozitīvi, bet nākuši novēloti. Fokusēta uzmanība uz problemātiskajām mērķauditoriju grupām bija nepieciešama jau pašā vakcinācijas sākumā. Turklāt, vērtējot kopējos visu Latvijas iedzīvotāju pilnas vakcinācijas procentuālos rādītājus, nākas secināt, ka ne tikai senioru grupai jāpievērš lielāka uzmanība un jāpielāgo jauni komunikācijas īstenošanas pasākumi. Negatīvas tendences, kā var secināt no SKDS apkopotajiem aptauju rezultātiem, vērojamas arī iedzīvotāju grupās ar zemu ienākumu līmeni, pamatskolas izglītību.119 Protams, šie dati noteikti jāvērtē kopsakarībā ar citiem pieejamiem statistikas datiem.
\nNozares speciālistu un zinātnieku kopīga pētījuma rezultāti liecina, ka valdības un institūciju komunikācijas speciālistiem ir nepietiekami instrumenti un resursi mērķauditoriju sistemātiskai un detalizētai izpētei, kas būtu priekšnoteikums gan sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai, gan arī efektīvu vēstījumu formulēšanai un atbilstošu komunikācijas kanālu izvēlei.120 Komisija uzskata: lai iespējamās nākotnes krīzes situācijās varētu pietiekami efektīvi darboties jautājumos ar sabiedrības informētību, kā arī veiksmīgāk veidot kopējo krīzes vadības stratēģiju, ir ļoti svarīgi regulāri veikt kvalitatīvus, aptverošus pētījumus par Latvijas iedzīvotājiem, viņu dzīves paradumiem, sociālo statusu, veselības stāvokli un daudziem citiem svarīgiem rādītājiem, lai nepieciešamības gadījumā speciālistiem būtu pieejami aktuāli dati, kurus var izmantot komunikācijas stratēģijā.
\nKā liela un nopietna problēma noteikti norādāma dezinformācija, nepatiesas informācijas aprite sociālajos tīklos.
\nDezinformācija ir organizēta nepatiesas informācijas izplatīšana nolūkā radīt kādu specifisku efektu. Nepatiesas informācijas izplatīšanas dzinējspēks var būt arī pašu cilvēku gatavība noticēt šādiem notikumiem vai šādas pasaules uztverei vai interpretācijai.121 Pieejamo informācijas avotu pārpilnību dažādos dzīves aspektos noteikti var vērtēt pozitīvi, taču, runājot par visiem valsts (ne tikai Latvijas) iedzīvotājiem tik svarīgiem jautājumiem, kad ir apdraudēta sabiedrības veselība, pastāv nopietni sociālie un ekonomiskie riski un ir sagaidāmas nopietnas negatīvas sekas, šis faktors noteikti nestrādā pozitīvi. Informācijas ir pārāk daudz, un pavisam neliela daļa no visa pieejamā ir profesionāla un kvalitatīva, likumu ietvaros veidota, pamatota ar patiesu informāciju no uzticamiem un drošiem avotiem. Tā vietā ir nākuši daudzi sociālie tīkli, blogi un citas interneta vietas, kurās viedokļi nav nodalīti no faktiem.122 Komisijas sēdēs aicinātās personas norādījušas, ka dezinformācijas jautājumam pievērsts daudz uzmanības un uz to vērstas arī darbības, komunikatoriem organizētas speciālas mācības par to, kā identificēt dezinformāciju un ko ar to darīt.
\nValsts kanceleja arī veic informatīvās vides monitoringu, lai varētu operatīvi reaģēt un, sadarbojoties ar konkrētām institūcijām, attiecīgi reaģēt uz konkrētiem gadījumiem. Tāpat norādīts, ka ir bijusi veiksmīga sadarbība arī starptautiskā līmenī - ar sociālo tīklu platformām.123 Kā norādījusi A. Rožukalne, plānošanas līmenī pietrūkst vienota spēka kodola un izstrādātas stratēģijas par to, kā nepatiesas ziņas visveiksmīgāk atspēkot, radot uzticēšanās un drošības sajūtu sabiedrībā.124 Komisijā arī secināts, ka dezinformācijas ietekme nav nodalāma no dažādiem faktoriem pašā sabiedrībā, jo nepatiesas ziņas ne vienmēr, nonākot pie skatītāja, lasītāja vai klausītāja, rada viņam pārliecību par informācijas patiesumu. Tās ir noteiktas sabiedrības grupas un pat indivīdi, kas ir nenoturīgāki pret šāda veida informāciju, un šo nenoturību sēdēs aicinātie pamato ar dažādu iespējamu faktoru sekām, piemēram, sociālo nevienlīdzību, zemu izglītības līmeni, ilgstošu neuzticēšanos valsts pārvaldei un ar tiešsaistes tehnoloģiju algoritmiem.125 Kā norādīts Komisijas sēdēs, lai cīnītos ar dezinformāciju, notiek sadarbība ar sociālo tīklu platformām, uzticama satura veidošana un tā pavairošana dažādās interneta vietnēs. Bet tiek arī uzsvērts, ka veiksmīgākai cīņai ar šo problēmu nepieciešams pievērsties no citas puses - informācijai, kuru sniedz valdība, jābūt vienotai, centralizētai un vienkārši saprotamai.126 Šim viedoklim Komisija pilnībā pievienojas un uzskata, ka nepieciešams izveidot spēcīgu un autoritatīvu instrumentu, kas operatīvi un ļoti skaidri, pārliecinoši un, maksimāli sasniedzot iespējamās sabiedrības grupas, spētu argumentēti un profesionāli atspēkot nepatieso informāciju.
\nKā nozīmīgs problēmjautājums Komisijas sēdēs ir iezīmējusies īstenotās komunikācijas sadrumstalotība. Uz kļūdām, izaicinājumiem un sekām norādījušas vairākas Komisijas aicinātās personas un arī Komisijas locekļi. Diemžēl, risinoties Covid-19 krīzei, sabiedrība ir saņēmusi ļoti sadrumstalotu informāciju, kad par vienu un to pašu valdības lēmumu kādā jautājumā komunikācija notiek no dažādām pusēm un arī nesakrīt pēc būtības.
\nNo politiķiem nākusi pretrunīga informācija, kas noteikti rada neizpratni un neuzticēšanos gan šiem konkrētajiem informācijas avotiem, gan valdībai kopumā. Pēc Komisijas ieskata, negatīvu iespaidu noteikti atstāj arī tas, ka katrs no šādiem komunikācijas avotiem atšķiras pēc formāta un pasniegšanas veida.
\nKā secināts Komisijas sēdēs un ko apstiprinājuši arī zinātnieki un nozares speciālisti,127 daudzu politiķu individuālā komunikācija diemžēl lielā daļā gadījumu bija balstīta vien uz politiskām interesēm un publisko tēlu, nevis uz speciālistu un ekspertu vērtējumiem un ieteikumiem. Kā norādījis J. Sārts, ja pēc kopīga valdības lēmuma paziņošanas daži tās locekļi nāk klajā ar atšķirīgiem viedokļiem, tas nevar radīt uzticēšanos valdības darbam kopumā un spējām pārvarēt krīzi.
\nKomisija šim viedoklim noteikti piekrīt.
\nKomisijas locekļi arī norādījuši, ka sabiedrība neizprot atšķirību starp krīzes vadības sēdi un MK pieņemtajiem gala lēmumiem. Pēc Komisijas ieskata, pastiprināta uzmanība jāpievērš arī strukturālās iekārtas izskaidrošanai sabiedrībai. Kā redzams, cilvēki nesaprot atšķirību, to, ar ko nodarbojas viena vai otra grupa, ko dara konkrētās sēdēs un kādā veidā tiek pieņemti gala lēmumi, kas beigās ir noteicošie. Runājot par spriešanas procesā esošiem neapstiprinātiem viedokļiem un lēmumiem, īpašs uzsvars jāliek tieši uz skaidrošanu, ka tās ir tikai sarunas un nenorāda uz gala lēmumu.
\nKā Komisijas sēdēs norādījusi D. Holma, Latvijā komunikācija ir ļoti decentralizēta un katra ministrija nodarbojas ar savu lēmumu komunikāciju. Komisija piekrīt, ka stratēģiskajā komunikācijā ir svarīga tās vienotība un formāts - vēstījumam jābūt saprotamam, stratēģiskajā plānošanā un komunikācijas īstenošanā ir svarīgi ietvert visu pandēmijā iesaistīto institūciju komunikatorus, īpaši uzsverot horizontālo savstarpējo koordināciju.128 Tāpat Komisijas sēdēs secināts, ka nepieciešams domāt par ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju, ilgtermiņa mērķiem un sasaisti ar krīzes vadību.129 Komisija par būtisku trūkumu uzskata to, ka šobrīd nav pieejamas konkrētas vadlīnijas krīžu komunikācijas vadībai, svarīgi jautājumi nav nostiprināti normatīvajos aktos. Nav nostiprināta saskaņota un koordinēta valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtība krīzes situācijā, nav definēti krīzes komunikācijas mērķi, uzdevumi u. c.130 Secināts, ka nepieciešams prioritizēt pasākumus, kas saistīti ar stratēģijas izstrādi, plānošanu un fundamentālām lietām, kuras palīdzētu komunikāciju centralizēt, sakārtot un šo tik ļoti svarīgo institūciju, īpaši krīzes laikā, padarīt spēcīgāku.
\nSecinājumi un priekšlikumi Komisija, pamatojoties uz parlamentārās izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju un ziņām, šajā galaziņojumā sniedz turpmāk norādītos secinājumus.
\nKrīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējums Krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par KVP lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Pēc Komisijas ieskata, krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva.
\nKomisija kā būtisku atzīmē to, ka valsts līmeņa mācības civilo katastrofu pārvaldīšanas jomā nav pietiekamas. Tāpat nav notikušas valsts līmeņa mācības infekcijas izraisīto krīžu pārvarēšanas jautājumos. Pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
\nKomisija uzskata, ka ir jāizveido pastāvīga struktūrvienība (iestāde) civilo krīžu pārvaldībai tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un jāveic Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā iesaistīto darba grupu darbības apkopojums un analīze.
\nValdības veikto vakcīnu iepirkumu izvērtējums Komisija secinājusi, ka viena no efektīvākajām medicīniska rakstura pretdarbībām jebkura vīrusa ietekmes ierobežošanai ir sabiedrības vakcinācija. Lai vakcinācija sniegtu maksimālu rezultātu, būtiska ir plaša sabiedrības vakcinācijas aptvere, kā arī ātrs vakcinācijas realizācijas temps.
\nPēc Komisijas ieskata, gatavojoties vakcinācijas procesa realizācijai, valdības prioritātei vajadzēja būt darba plānošanai saistībā ar vakcīnu iegādi, loģistiku un sabiedrības informēšanu par vakcinācijas procesa organizēšanu.
\nKomisija kā vienu no galvenajiem savas darbības uzdevumiem izvirzīja uzdevumu iegūt tiešu un nepastarpinātu informāciju par Latvijas valdības atteikšanos iegādāties Pfizer/BioNTech vakcīnas atbilstoši EK iepirkumā piedāvātajam vakcīnu daudzumam.
\nKomisija konstatēja, ka minētā lēmuma rezultātā Latvijā masveida vakcināciju pret Covid-19 varēja uzsākt tikai aptuveni divus mēnešus vēlāk nekā citās ES dalībvalstīs un tas ietekmēja aptuveni 190 000 Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas uzsākšanas brīdi.
\nKomisija uzskata, ka Veselības ministrijai vajadzēja radīt uz plānveida vakcinācijas procesa iestrādnēm balstītu, funkcionēt spējīgu ar Covid-19 infekcijas izplatību saistīto jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas mehānismu jeb kārtību.
\nTas ir tiešs Veselības ministrijas uzdevums, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, Ministru kabineta rīkojuma Nr. 476 \"Par valsts civilās aizsardzības plānu\" un citiem normatīvajiem aktiem.
\nNeraugoties uz to, ka Veselības ministrijai šo uzdevumu izpildei bija iespējas un pietiekami ilgs laiks sagatavoties, šāda sistēma netika radīta. Komisija secina, ka izšķiroša ietekme varēja būt tam apstāklim, ka 2020. gada vasarā Veselības ministrijā nenotika pienācīgi sagatavošanās darbi, lai gan bija paredzams pandēmijas otrais vilnis.
\nVeselības ministrijas izveidotā ad hoc darba grupa un tās darbība ir radījusi iespaidu, ka pastāvēja efektīvs jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas mehānisms, bet realitātē tā mazināja galveno vakcinācijas procesa nodrošināšanā iesaistīto atbildīgo Veselības ministrijas institūciju (NVD, SPKC un ZVA) reālo atbildību par vakcinācijas nodrošināšanu un citiem to kompetencē esošajiem jautājumiem.
\nLai gan Komisija šajā galaziņojumā ir atzinusi, ka šobrīd nav iespējams noteikt, vai ad hoc darba grupā iesaistītie ierēdņi, pieņemot lēmumu par pieteikšanos konkrētam skaitam BioNTech/Pfizer vakcīnu, ir rīkojušies attaisnojoši, vai viņu motīvi ir bijuši pamatoti un tiesiski vai arī šāds lēmums ir bijis nepamatots un prettiesisks, tomēr Komisija secina, ka Veselības ministrijas darbībā pieļautie trūkumi un nepilnības varēja atstāt būtisku ietekmi uz lēmumu par BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu.
\nKomisija norāda, ka krīzes apstākļos īpaši svarīgs ir skaidrs un viennozīmīgi saprotams pienākumu un atbildības sadalījums starp lēmumu pieņēmējiem.
\nVakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums Pēc Komisijas iegūtās informācijas, 2021. gada janvārī Veselības ministrijā neviens speciālists nav strādājis ar vakcinācijas projektu kā vienīgo vai pat galveno sava amata pienākumu vai darba uzdevumu.
\nPamatojoties uz parlamentārās izmeklēšanas laikā iegūtajām ziņām, Komisija konstatēja, ka Vakcinācijas projekta biroja izveides mērķis bija vienotas vakcinācijas pret Covid-19 ieviešanas stratēģijas efektīva īstenošana, vakcinācijas projekta pārvaldības mehānisma pārresoriska realizācija un uzraudzība, kā arī ieteikumu sniegšana vakcinācijas politikas izstrādē.
\nKomisija ir konstatējusi tādas nepilnības Vakcinācijas projekta biroja izveidē un darbības sākumā, kuru dēļ varēja tikt ietekmēta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pakārtoti varēja tikt ietekmēts arī vakcinācijas temps un aptvere.
\nKomisija konstatējusi, ka Vakcinācijas projekta biroja darbības nodrošināšanai tika izveidota pilnībā jauna tādu darbinieku komanda, daļa no kuriem iepriekš nebija saistīta ar veselības aprūpes nozari. Iepriekš minētā iemesla dēļ Vakcinācijas projekta biroja iekļaušanās pastāvošajā veselības aprūpes sistēmā ir bijusi smagnēja un tai bija nepieciešams ievērojams \"ieskriešanās\" periods.
\nKomisija konstatēja, ka apstākļi un laika periods, kādā tika izveidots Vakcinācijas projekta birojs, kā arī Vakcinācijas projekta biroja izmaksas radīja priekšnoteikumus tam, lai daļā sabiedrības veidotos negatīvs noskaņojums un pretestība Vakcinācijas projekta biroja pastāvēšanai.
\nKomisija izceļ zināmas pretrunas, kuras pastāvējušas sakarā ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi. Veidojot pilnīgi jaunu struktūru, nevarēja gaidīt, ka tā nekavējoties sniegs pienesumu veselības nozarei un atvieglos vakcinācijas procesa organizēšanu.
\nKomisija uzskata, ka vadības centri, īpaši krīzes situācijās, būtu veidojami, darbam tajos vismaz daļēji piesaistot atbildīgo nozaru ministriju un to pakļautības iestāžu amatpersonas un darbiniekus, līdzīgi kā tas tika darīts citos gadījumos Latvijas Republikā, piemēram, organizējot NATO samitu vai eiro ieviešanas projektu.
\nKomisija norāda, ka šādā veidā Vakcinācijas projekta birojs varētu ātrāk un efektīvāk iekļauties esošajā veselības nozari koordinējošo institūciju sistēmā.
\nVakcinācijas projekta biroja struktūrvienība Veselības ministrijā tika likvidēta 2021. gada 21. aprīlī, Vakcinācijas projekta biroju iekļaujot NVD.
\nKomisija nav padziļināti analizējusi vakcinācijas organizāciju pēc 2021. gada aprīļa, tomēr konstatē, ka šajā galaziņojumā atspoguļotie dati pēc stāvokļa 2022. gada janvārī norāda uz vakcinācijas procesa realizācijas risinājuma saprātīgumu. Pašreiz Latvija iedzīvotāju vakcinācijas aptverē ir apsteigusi Igauniju un ir līdzīgā pozīcijā ar Lietuvu. NVD Vakcinācijas projekta nodaļa šobrīd nodrošinājusi aptuveni 80% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju. Pabeigtas vakcinācijas ziņā Latvija ir apsteigusi, piemēram, ASV, Izraēlu un Šveici.
\nValdības noteikto atbalsta un infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu izvērtējums Komisija ir veikusi valdības noteikto atbalsta un infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu izvērtējumu un secinājusi, ka viens no efektīvākajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas nemedicīniskajiem mehānismiem, kuru var īstenot valdība, ir tieši uz sabiedrības savstarpējo klātienes kontaktu mazināšanu vērsti ierobežojumi. Lai gan šādi ierobežojumi atstāj ļoti pozitīvu ietekmi uz slimības izplatības rādītājiem, atvieglojot medicīnas personāla darba apstākļus un slimnīcu noslodzi, tie neizbēgami rada negatīvu iespaidu uz ekonomiku, kā arī ilgtermiņā rada neiecietību sabiedrībā.
\nKomisija konstatējusi, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem jābūt nesaraujami saistītiem ar valstī nosakāmajiem ekonomikas un sabiedrības atbalsta mehānismiem. Šā iemesla dēļ Komisija valdības noteiktos atbalsta un infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai ir vērtējusi to kopsakarībā.
\nPēc Komisijas ieskata, valdības īstenoto ierobežojošo pasākumu kopums pandēmijas pirmā viļņa laikā Latvijai bija ļoti nozīmīgs.
\nLatvija pēc pirmā pandēmijas viļņa varēja uzrādīt labus rezultātus gan attiecībā uz slimības izplatību kopumā, gan arī letālo iznākumu skaita ziņā.
\nKomisija neuzskatīja, ka būtu lietderīgi izvērtēt un analizēt katru valdības noteikto ierobežojumu atsevišķi, bet vērtēja tos visus kopumā un kopsakarībā. Komisija piekrīt daudzkārt sniegtajiem negatīvajiem vērtējumiem par ierobežojošo pasākumu, kas saistīts ar tā dēvēto \"atļauto preču sarakstu\".
\nKomisija atzīmē, ka šo pasākumu par neveiklu un kļūdainu atzinusi arī pati valdība un tas nozīmē, ka no konkrētās situācijas ir gūti nepieciešamie secinājumi un vērtīgas atziņas, kas noderēs arī nākotnē.
\nVērtējot turpmāko Covid-19 pandēmijas viļņu laikā ieviesto ierobežojošo pasākumu atbilstību, Komisija secinājusi, ka valdība nav savlaicīgi gatavojusies tam, ka infekcijas izplatība atkal var pastiprināties, proti, nebija izstrādāts konkrēts rīcības plāns un stratēģija.
\nKomisija uzskata, ka tiesiskā noteiktība un spēja plānot savu un arī savas saimnieciskās darbības nākotni ir ļoti nozīmīga sabiedrības pamatvajadzība. Pēkšņa un iepriekš neparedzama valdības noteikto Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošana atstājusi uz sabiedrību ļoti negatīvu iespaidu.
\nKomisija kā ļoti pozitīvu ieceri vērtē valdības mēģinājumu ieviest luksofora principu, atbilstoši kuram apzinātā riska pakāpe ļautu prognozēt, kā būtu mīkstināmi vai pastiprināmi noteiktie piesardzības pasākumi. Diemžēl minētais princips praksē faktiski netika ieviests un valdība šo principu neievēroja.
\nKomisija uzskata, ka atteikšanās no tāda sabiedrībai iepriekš paredzamu un plānojamu ierobežojumu noteikšanas mehānisma, atbilstoši kuram ikvienam sabiedrības loceklim, kam tas ir svarīgi, būtu iespēja sekot līdzi statistikas rādītājiem un savlaicīgi paredzēt un plānot savu ikdienu vai saimniecisko darbību, ir notikusi pāragri. Pēc Komisijas ieskata, bija iespējams sistēmu uzlabot.
\nLuksofora principa darbība Latvijā nebija efektīva tādēļ, ka tika balstīta vienīgi uz kumulatīvo saslimstības rādītāju. Taču sistēmas darbībā papildus varēja ņemt vērā arī, piemēram, Covid-19 izraisītās mirstības un smago saslimšanas gadījumu skaitu, kā arī reģionālas nozīmes slimnīcu kapacitātes un noslodzes rādītājus. Komisija uzskata, ka tas būtu ļāvis šo principu reāli ieviest un valdībai to ievērot, īpaši ņemot vērā to, ka valdībai bija pieejami plašāki Veselības ministrijas sagatavotie dati.
\nKomisija secinājusi, ka pirmā pandēmijas viļņa laikā ieviesto ierobežojumu dēļ ekonomiski skarto uzņēmumu atbalsta mehānismi efektīvi sāka funkcionēt mazliet par vēlu. Šo mehānismu efektivitāte tika uzlabota, laika gaitā tos mainot un pielāgojot.
\nKomisija secinājusi, ka 2020. gadā sadarbība starp valdību un tās partneriem (LDDK, LTRK) nav bijusi pietiekami efektīva, partneru pārstāvji Komisijas sēdēs norādījuši uz zināmām grūtībām sadarbības jautājumos.
\nKomisijai tika norādīts, ka kopumā piešķirtais finansējums Ekonomikas ministrijas programmās ir 940 miljoni eiro un atbalstīts 161 tūkstotis privāto un juridisko personu. Lielākie atbalsta mehānismi bija saistīti ar dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām, apgrozāmo līdzekļu grantiem, papildus tam arī eksporta grantiem, tūrisma pakalpojumu grantiem, aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī vairākiem finanšu instrumentiem
\nIzvērtējot dīkstāves pabalsta realizācijas aspektus, Komisijas sēžu gaitā tika konstatēti divi būtiskākie trūkumi. Ne visai veiksmīgs bijis dīkstāves pabalstu realizācijas risinājums pirmā pandēmijas viļņa laikā uzņēmumiem, kuri bija pieteikušies un saņēmuši šo atbalstu un kuriem tika noteikts absolūts aizliegums strādāt. Šis konkrētais nosacījums daudzus uzņēmumus piespiedu kārtā iedzinis dīkstāvē, kas nebūt nav visām situācijām atbilstošākais un efektīvākais risinājums.
\nOtrs trūkums bija saistīts ar dīkstāves pabalstu aprēķināšanas mehānismu. Otrā pandēmijas viļņa laikā šī kļūda tika ņemta vērā, nosakot minimālo izmaksu summu.
\nKomisija uzskata, ka dīkstāves pabalsti kopumā vērtējami pozitīvi un ir apzinātas arī kļūdas, kas daļēji tika novērstas nākamā pandēmijas viļņa laikā. Respektīvi, tika mainīts dīkstāves pabalsta izmaksas princips un pieļauta iespēja, ka uzņēmumi var neapstādināt savu darbību pilnībā.
\nKā konstatējusi Komisija, atbalsta mehānismu galvenie mērķi bija noturēt valsts ekonomiku un nepieļaut strauju bezdarba līmeņa pieaugumu, kas ilgtermiņā atstātu nozīmīgas negatīvas sekas ekonomikā. Pēc ekonomikas nozares speciālistu sniegtajiem datiem ir secināts, ka šie mērķi ir veiksmīgi sasniegti. Bezdarba līmenis nav pieaudzis, turklāt ir būtiski palielinājies lielo un eksportējošo uzņēmumu skaits, kas nodrošina turpmāko ekonomisko izaugsmi kopumā un vērtējams kā papildu instruments Covid-19 ietekmes mazināšanai.
\nKomisija konstatē, ka atbalsta mehānismu realizēšanas rezultātā ir palielinājies valsts ārējais parāds, kura apmēriem un izmaksām nepieciešams rūpīgi sekot, lai nepieļautu Latvijas finanšu iespēju pārsniegšanu.
\nKomisija uzskata, ka kopumā Latvijā realizētā stratēģija, nosakot ierobežojošos un atbalsta pasākumus, ir bijusi apmierinoša, tomēr valdībai bija jārēķinās ar to, ka tās lēmumi no sabiedrības skatpunkta bieži vien var izrādīties nepopulāri, tāpēc valdībai ir jārūpējas par veiksmīgu un profesionālu komunikāciju.
\nValdības pieņemto lēmumu komunikācijas izvērtējums Komisija uzskata, ka Covid-19 krīze ir norādījusi uz to, cik vitāli svarīga ir pareizas stratēģiskās komunikācijas esība valstī. Kā atzīst Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, stratēģiskā komunikācija ir lēmumu, rīcību, to interpretāciju un mērķtiecīgu komunikācijas iniciatīvu kopums, kas vērsts uz ilgtermiņa mērķa sasniegšanu.
\nCentrālais stratēģiskās komunikācijas rīks Latvijas Republikā ir Valsts kanceleja un attiecīgie ministriju komunikatori. 2020. gada sākumā Valsts kancelejas ietvaros tika izveidots Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments.
\nKrīzes laikā ir izveidota arī speciāla komunikācijas koordinācijas grupa, kurā iekļautas visas ministrijas, Valsts kanceleja, pārstāvis no Ministru prezidenta biroja, kā arī atsevišķas padotības iestādes. Veselības sektora grupā ir darbojušās aptuveni 10 iestādes - Veselības ministrija, tās padotības iestādes un arī slimnīcas. Vēlāk pievienojies Vakcinācijas projekta birojs ar savu komandu, kam bijusi sasaiste gan ar veselības sektora komunikācijas koordinācijas grupu, gan arī ar Valsts kancelejas vadīto komunikācijas koordinācijas grupu.
\nPēc Komisijas ieskata, stratēģiskās komunikācijas galvenais uzdevums Covid-19 krīzes laikā ir bijis un joprojām ir šāds - nodrošināt Latvijas sabiedrību ar kvalitatīvu un uztveramu, drošu, pamatotu un argumentētu informāciju. Informācijai jābūt vienotai un jāsasniedz maksimāli dažādas sabiedrības grupas neatkarīgi no to atšķirībām valodas, paradumu, izglītības, sociālā nodrošinājuma un citādā ziņā.
\nKomisija piekrīt profesora G. Krūmiņa paustajam, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas, ko valdība deklarē, saskanētu ar tās darbībām. Turklāt, lai krīzes komunikācija būtu efektīva un veiksmīga, komunikācijas jautājumam jāietilpst valdības funkcijās
\nKomisija uzskata, ka problēmas valdības īstenotajā komunikācijā ar Covid-19 krīzi saistītajos jautājumos ir daļēji novedušas pie tā, ka vakcinācijas temps Latvijā 2021. gada 2. un 3. ceturksnī, kā arī gada otrajā pusē ir ievērojami krities.
\nStatistikas dati, kas atspoguļo sabiedrības uzticēšanos valdībai, liecina par negatīvām tendencēm. 2021. gada decembrī SKDS veiktās aptaujas rezultāti par liecina, ka 45% no aptaujātajiem valdības rīcību attiecībā uz sabiedrības informēšanu par pieņemtajiem lēmumiem uzskata par neatbilstošu un 28% - par vidēji atbilstošu. 2021. gada oktobrī uzticību Saeimai pauduši vien 16% aptaujāto, bet Ministru kabinetam - 17% aptaujāto. Tas, pēc Komisijas ieskatiem, noteikti ir negatīvi atsaucies uz Covid-19 krīzes attīstību.
\nPēc Komisijas ieskata, viens no būtiskākajiem šķēršļiem labu vakcinācijas tempu un rezultātu panākšanai ir bijis tas, ka tik ļoti nepieciešamā informācija nav sasniegusi daudzas Latvijas iedzīvotāju grupas. Mērķauditoriju analīze ir bijusi un joprojām ir būtiska problēma krīzes komunikācijas īstenošanā.
\nKomisija pievienojas un piekrīt I. Pavlovas teiktajam, ka krietni savlaicīgāk bija nepieciešams darbs un komunikācija ar konkrētām mērķauditorijām un iedzīvotāju grupām, lai nepieciešamā informācija maksimāli kvalitatīvā veidā nonāktu līdz Latvijas iedzīvotājiem.
\nNozares speciālistu un zinātnieku kopīgā pētījuma rezultāti rāda, ka valdības un institūciju komunikācijas speciālistiem nav pietiekamu instrumentu un resursu mērķauditoriju sistemātiskai un detalizētai izpētei, kas būtu priekšnoteikums gan sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai, gan arī efektīvu vēstījumu formulēšanai un labāko komunikācijas kanālu izvēlei.
\nLai nākotnē iespējamās krīzes situācijās pietiekami efektīvi nodrošinātu sabiedrības informētību, kā arī veiksmīgāk veidotu kopējo krīzes vadības stratēģiju, pēc Komisijas ieskata, ir ļoti svarīgi regulāri veikt kvalitatīvus, aptverošus pētījumus par Latvijas iedzīvotājiem, viņu dzīves paradumiem, sociālo statusu, veselības stāvokli un daudziem citiem svarīgiem rādītājiem.
\nTādējādi nepieciešamības gadījumā speciālistiem būtu pieejami aktuāli dati, kurus var izmantot, izstrādājot komunikācijas stratēģiju.
\nKomisija secinājusi, ka nopietna problēma komunikācijas jomā ir saistīta ar dezinformāciju, tās mērogu un klātbūtni mūsdienu informācijas avotos. Pieejamo informācijas avotu pārpilnība attiecībā uz dažādiem dzīves aspektiem noteikti ir vērtējama kā pozitīvs apstāklis un faktors, taču, runājot par visiem valsts (ne tikai Latvijas) iedzīvotājiem tik svarīgiem jautājumiem kā sabiedrības veselības apdraudējums, šī pieejamās informācijas pārpilnība nebūt nav vērtējama tik pozitīvi, jo ir nesaraujami saistīta ar nopietniem sociālajiem un ekonomiskajiem riskiem un var izraisīt nopietnas negatīvas sekas. Informācijas ir pārāk daudz, bet tikai pavisam neliela daļa no tās ir profesionāla un kvalitatīva, likumu ietvaros veidota un pamatota ar uzticamiem un drošiem avotiem.
\nKomisija noskaidrojusi, ka Valsts kanceleja dezinformācijas jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību un veic dažādas tādas darbības dezinformācijas apkarošanai, kuras, pēc Komisijas ieskata, vērtējamas kā apmierinošas. Tiek veikts arī informatīvās vides monitorings, lai varētu operatīvi reaģēt uz dažādām situācijām, ir rīkota arī komunikatoru apmācība jautājumos par to, kā identificēt dezinformāciju un kā uz to reaģēt.
\nKomisija uzskata, ka informācijai, ko sniedz valdība, jābūt centralizētai, vienotai un vienkārši saprotamai. Komisija pievienojas A. Rožukalnes viedoklim, ka plānošanas līmenī pietrūkst vienota spēka kodola un izstrādātas stratēģijas par to, kā nepatiesas ziņas visveiksmīgāk būtu atspēkojamas, tādējādi radot sabiedrībā uzticības un drošības sajūtu. Ir nepieciešams izveidot spēcīgu un autoritatīvu instrumentu, kas būtu spējīgs operatīvi un ļoti skaidri, pārliecinoši, argumentēti un profesionāli, sasniedzot maksimāli iespējamās grupas, atspēkot nepatiesu informāciju.
\nKomisija secinājusi, ka Covid-19 krīzes laikā sabiedrība ir saņēmusi ļoti sadrumstalotu informāciju, kad par vienu un to pašu valdības lēmumu kādā jautājumā komunikācija notiek ar dažādām pusēm, turklāt nesakrīt pēc būtības. No pašiem politiķiem nākusi pretrunīga informācija, kas noteikti rada neizpratni un neuzticību gan šiem konkrētajiem informācijas avotiem, gan arī valdībai kopumā.
\nPēc Komisijas ieskata, pastiprināta uzmanība ir jāpievērš strukturālās iekārtas izskaidrošanai sabiedrībai. Kā secinājusi Komisija, Latvijas iedzīvotāji nesaprot atšķirības, nesaprot, ar ko nodarbojas tā vai cita grupa, ko dara konkrētās sēdēs un kādā veidā tiek pieņemti galīgie lēmumi, kas beigās tomēr arī paliek noteicošie. Uz apspriešanas procesā paustajiem, bet neapstiprinātajiem viedokļiem un problemātiskajiem lēmumiem jāliek īpašs uzsvars, tieši paskaidrojot, ka pagaidām par tiem notiek tikai sarunas, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
\nKomisija piekrīt tam, ka stratēģiskās komunikācijas aspektā ir svarīga komunikācijas vienotība un forma - vēstījumam jābūt saprotamam, turklāt stratēģiskās komunikācijas plānošanā un īstenošanā ir svarīgi ietvert visu pandēmijas apkarošanā iesaistīto institūciju komunikatorus, īpaši uzsverot savstarpējo horizontālo koordināciju.
\nTāpat Komisijas sēdēs secināts, ka nepieciešams domāt par ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju ar ilgtermiņa mērķiem un to sasaisti ar krīzes vadību.
\nKomisija par būtisku trūkumu uzskata to, ka šobrīd nav pieejamas konkrētas vadlīnijas krīžu komunikācijas vadīšanai un svarīgi jautājumi nav noregulēti normatīvajos aktos. Nav noteikta krīzes situācijām tik nepieciešama saskaņota un koordinēta valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtība, nav definēti krīzes komunikācijas mērķi, uzdevumi u. c. Komisija secinājusi, ka nepieciešams prioritizēt pasākumus, kas saistīti ar stratēģijas izstrādi, plānošanu un fundamentālām lietām, kas palīdzētu komunikāciju centralizēt, sakārtot un šo tik ļoti īpaši krīzes laikā svarīgo instrumentu padarīt spēcīgāku.
\nIzmantoto avotu un literatūras saraksts 1. Anglijas pārstāvju palāta. 12.10.2021. Ziņojums \"Coronavirus: lessons learned to date\". Pieejams: https://committees.parliament.uk/publications/7497/documents/78688/default/ 2. Brusbārde B. 28.04.2021. Uzņēmējdarbība Covid-19 gadā: krīze un atbildes. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/uznemejdarbiba-covid-19-gada-krize-un-atbildes 3. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums:
\nLR likums. 25.05.2016. Latvijas Vēstnesis. 100.
\nLatvijas Vēstnesis. 342./345.
\n199/200.
\n20.01.2011. Latvijas Vēstnesis. 11.
\nBajāres komentārs par eiro projekta vadītāja konkursa rezultātiem. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=k0vUR7bE38k 17. LR Finanšu ministrija. Informatīva mājaslapa par eiro.
\nPieejams: http://www.eiro.lv/lv/kas-ir-eiro-/latvijas-soli-cela-uz-eiro-ieviesanu/projekta-struktura 18. LV portāls. 28.07.2021. Iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 aptvere jūlija beigās. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/330825-iedzivotaju-vakcinacijas-pret-covid-19-aptvere-julija-beigas-2021 19. Manabalss.lv. 06.03.2021. Iedzīvotāju iniciatīva \"Par vakcinācijas biroja likvidēšanu\".
\nLatvijas Vēstnesis. 473/476.
\n27.03.2013. Latvijas Vēstnesis. 61.
\n75.
\nMinistru prezidenta rīkojums Nr. 2020/1.2.1.-60. 17.03.2020.
\nLatvijas Vēstnesis. 54.
\nMinistru prezidenta rīkojums Nr. 2020/1.2.1.-62. 18.03.2020.
\nLatvijas Vēstnesis. 55.
\nsociālajos tīklos informēta lēmuma pieņemšanu par vakcināciju pret Covid-19 maiņu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/15607bed-fd90-481a-af3b-b23c82e32f57/download 34. Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2021. gada janvāris. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/7279/download 35. Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju internetaptauja.
\n2021. gada 15. decembris - 20. decembris. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Sab_attieksme_pret_Covid_PETIJUMS.pdf 36. Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2021. gada jūnijs. Pieejams: http://195.244.155.179/sites/default/files/title_file/SKDS_Jun2021.pdf 37. Re:Baltica un Bērziņa S. 16.05.2021. Kāpēc viņi to negrib?
\nStāsta cilvēki, kas plāno atteikties no vakcīnas.
\nPieejams:https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/kapec-vini-to-negrib-stasta-cilveki-kas-plano-atteikties-no-vakcinas.a396878/ 38. Reirs J. 12.05.2020. Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem COVID-19 seku mazināšanai . Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/doc/2020_05/FMZIN_12052020_COVID19[1].882.DOCX 39. Sander, G.F. 13.05.2020. Facing Pandemic, Latvia Follows the Lead of Its Experts. Pieejams: https://foreignpolicy.com/2020/05/13/coronavirus-pandemic-latvia-follows-lead-medical-experts-science/ 40. Valsts ieņēmumu dienests. 2022. Covid-19. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/covid-19 41. Valsts kanceleja. 17.02.2020. Vadlīnijas izpildvaras politisko un pārvaldes amatpersonu sadarbībai.
\nPieejams: https://covid19.gov.lv/covid-19/covid-19-statistika/covid-19-vakcinacijas-statistika 43. Valsts kancelejas reglaments. 26.11.2020. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-kancelejas-reglaments 44. Valsts pārvaldes iekārtas likums: LR likums. 21.06.2002.
\nLatvijas Vēstnesis. 94.
\nLatvijas Vēstnesis. 123.
\nVakcinācijas projekta biroja darbības rezultātus redzēsim pēc Lieldienām. Pieejams: https://www.la.lv/levits-par-vakcinacijas-biroju.
\n1 Nacionālās drošības likums: LR likums.
\n29.12.2000. Latvijas Vēstnesis. 473/476.
\n2 MK noteikumi Nr.42 \" Krīzes vadības padomes nolikums\". 20.01.2011. Latvijas Vēstnesis.
\n11.
\n3 Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums: LR likums. 25.05.2016. Latvijas Vēstnesis. 100.
\n4 Par Valsts civilās aizsardzības plānu: MK rīkojums Nr. 476. 26.08.2020. Latvijas Vēstnesis.
\n5 Epidemioloģiskās drošības likums: LR likums.
\n30.12.1997. Latvijas Vēstnesis. 342/345.
\n6 Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli:
\nLR likums. 27.03.2013. Latvijas Vēstnesis. 61.
\n7 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: MK rīkojums Nr.103. 09.10.2021. Latvijas Vēstnesis.
\n195A.
\n8 Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums: LR likums. 25.05.2016. Latvijas Vēstnesis. 100.
\n9 Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli:
\nLR likums. 27.03.2013. Latvijas Vēstnesis. 61.
\n10 Epidemioloģiskās drošības likums: LR likums.
\n30.12.1997. Latvijas Vēstnesis. 342/345.
\n11 Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu: Ministru prezidenta rīkojums Nr.2020/1.2.1.-60.
\n17.03.2020. Latvijas Vēstnesis. 54.
\n12 Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam: Ministru prezidenta rīkojums Nr.2020/1.2.1.-62.
\n18.03.2020. Latvijas Vēstnesis. 55.
\n13 Par ekonomikas attīstības grupu: Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2020/1.2.1.-64. 17.04.2020. Latvijas Vēstnesis. 75.
\n14 Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu: Ministru prezidenta rīkojums Nr.2020/1.2.1.-60.
\n17.03.2020. Latvijas Vēstnesis. 54.
\n15 Vesperis, V. 20.07.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n16 Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums: LR likums. 09.06.2020. Latvijas Vēstnesis.
\n110A.
\n17 Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums: LR likums. 09.06.2020. Latvijas Vēstnesis.
\n110A.
\n18 Baltmanis, M. 20.07.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n19 Baltmanis, M. 20.07.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n20 Johns Hopkins University. 02.09.2020.
\nCOVID-19 Data Repository by the Center for Systems Science and Engineering (CSSE) at Johns Hopkins University.
\nPieejams: https://github.com/CSSEGISandData/COVID-19 21 Anglijas pārstāvju palāta. 12.10.2021.
\nZiņojums \"Coronavirus: lessons learned to date\". Pieejams: https://committees.parliament.uk/publications/7497/documents/78688/default/ 22 Vīksna, L. 17.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n23 Krimināllikums: LR likums. 08.07.1998.
\nLatvijas Vēstnesis. 199/200.
\n24 Atbilde uz Komisijas 18.05.2021. ierosinājumu Nr. 232.9/18/1-1-B/21 25 Ministru kabineta iekārtas likums. LR likums, 28.05.2008. Latvijas Vēstnesis.
\n26 Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas LR likums.25.05.2016. Latvijas Vēstnesis.
\n100.
\n27 Turpat.
\n28 MK rīkojums Nr. 476 \"Par Valsts civilās aizsardzības plānu\". 26.08.2020 Latvijas Vēstnesis 2020/167.3 29 MK noteikumi Nr. 537 \"Zāļu valsts aģentūras nolikums\" 07.08.2012. Latvijas Vēstnesis 2012/123.4 30 Nacionālā veselības dienesta nolikums: MK noteikumi Nr. 850. 10.11.2011. Latvijas Vēstnesis.
\n178.
\n31 Epidemioloģiskās drošības likums: LR likums.
\n30.12.1997. Latvijas Vēstnesis. 342/345.
\n32 MK noteikumi Nr. 330 \"Vakcinācijas noteikumi\". 29.09.2000. Latvijas Vēstnesis.
\n341/34.
\n33 Milaševiča, I. 28.05.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n34 Gavare, I. 28.05.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n35 Mathieu, E., Ritchie, H., Ortiz-Ospina, E.
\n2021. A global database of COVID-19 vaccinations.
\nPieejams https://ourworldindata.org/covid-vaccinations.
\n36 \"Ad hoc\" termina definīcija.
\nPieejams: https://tezaurs.lv/mwe:1727 37 Feldmane, J. 04.06.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n38 Milaševiča, I., Gavare, I., Henkuzens S., 28.05.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n39 Tiesību doktrīnas teorija, kas paredz, ka gadījumos, kad ziņu iegūšanas avots (koks) ir bojāts, no tā iegūtais (auglis) arī nevar būt labs.
\n40 No 11.07.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n41 Kaupere, I. 18.06.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n42 Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un tās izveidošanas, uzraudzības un uzlabošanas kārtība tiešās pārvaldes iestādēs noteiktas Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumos Nr. 326 \"Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs\".
\n43 Valsts pārvaldes iekārtas likums: LR likums.
\n21.06.2002. Latvijas Vēstnesis. 94.
\n44 Veselības ministrijas nolikums: MK noteikumi Nr. 286. 16.04.2004. Latvijas Vēstnesis. 60.
\n45 Veselības ministrijas rīkojums Nr. 13-04/45 \"Par Vakcinācijas projekta biroja izveidi\".
\n46 Veselības ministrijas vēstule par informācijas un materiālu izsniegšanu saistībā ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi un darbību.
\n47 Veselības ministrija. Vakcinācijas projekta biroja reglaments.
\n48 No 26.11.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n49 No 10.08.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n50 No 17.08.2021 Komisijas sēdes protokola.
\n51 Manabalss.lv. 06.03.2021. Iedzīvotāju iniciatīva \"Par vakcinācijas biroja likvidēšanu\".
\n52 Veselības ministrijas vēstule \"Par informācijas un materiālu izsniegšanu saistībā ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi un darbību\".
\n53 Viņķele, I. 09.07. 2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n54 Pavļuts, D. 17.08.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n55 Informatīvais ziņojums \"Par Covid-19 vakcinācijas plānu\". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40497572&mode=mk&date=2021-01-28 56 No 17.08.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n57 Mūrmane-Umbraško, D. 10.08.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n58 Ziņu aģentūra LETA, LA.lv. 20.03.2021.
\nLevits: Vakcinācijas projekta biroja darbības rezultātus redzēsim pēc Lieldienām. Pieejams: https://www.la.lv/levits-par-vakcinacijas-biroju 59 Mūrmane-Umbraško, D. 10.08.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n60 Pavļuts, D. 17.08.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n61 LR Finanšu ministrija. Informatīva mājaslapa par eiro. Pieejams: http://www.eiro.lv/lv/kas-ir-eiro-/latvijas-soli-cela-uz-eiro-ieviesanu/projekta-struktura 62 LR Finanšu ministrija. 09.03.2012. FM valsts sekretāres S. Bajāres komentārs par eiro projekta vadītāja konkursa rezultātiem. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=k0vUR7bE38k 63 No angļu valodas lockdown latviskots jēdziens. Ja termins tiek lietots Covid-19 kontekstā un ir attiecināts uz stingriem pārvietošanās ierobežojumiem, Valsts valodas centrs iesaka to atveidot kā stingra izolācija mājoklī vai daļēja izolācija mājoklī atkarībā no situācijas.
\n16.12.2020. Mājās aiz atslēgas vai tomēr ne: ko nozīmē termins \"totāls lokdauns\"? Pieejams: https://www.la.lv/majas-aiz-atslegas-vai-tomer-ne-ko-nozime-termins-totals-lokdauns 64 Anglijas pārstāvju palāta. 12.10.2021.
\nZiņojums \"Coronavirus: lessons learned to date\". Pieejams: https://committees.parliament.uk/publications/7497/documents/78688/default/ 65 Sander, G.F. 13.05.2020. Facing Pandemic, Latvia Follows the Lead of Its Experts. Pieejams: https://foreignpolicy.com/2020/05/13/coronavirus-pandemic-latvia-follows-lead-medical-experts-science/ 66 Aleksejenko, R. 31.08.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n67 Kariņš, A. K. 26.11.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n68 No 14.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n69 Veselības ministrija. 04.02.2021. Covid-19 drošības pasākumus mazinās saskaņā ar \"luksofora principu\". Pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-drosibas-pasakumus-mazinas-saskana-ar-luksofora-principu 70 Par vadības grupu Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbināto atbalstam: Ministru prezidenta rīkojums 2020/1.2.1.-62.
\n18.03.2020. Latvijas Vēstnesis, 55.
\n71 Reirs, J. 12.05.2020. Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem COVID-19 seku mazināšanai. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/doc/2020_05/FMZIN_12052020_COVID19[1].882.DOCX 72 Rutkaste, U. 01.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n73 https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/deficita-un-parada-prognozes-eirozonas-valstu-2022-gada-budzeta-planosatti, 74 Kariņš, A. K. 26.11.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n75 No 14.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n76 Salmiņa, J. 03.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n77 Endziņš, J. un Salmiņš, A. 14.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n78 No 14.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n79 No 03.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n80 No 03.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n81 No 17.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n82 No 03.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n83 Brusbārde, B. 28.04.2021. Uzņēmējdarbība Covid-19 gadā: krīze un atbildes. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/uznemejdarbiba-covid-19-gada-krize-un-atbildes 84 No 14.09.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n85 Kiukucāne, I. Rīgā 17.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n86 Brusbārde, B. 28.04.2021. Uzņēmējdarbība Covid-19 gadā: krīze un atbildes. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/uznemejdarbiba-covid-19-gada-krize-un-atbildes 87 No 01.10.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n88 No 05.11.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n89 No 31.08.2021. Komisijas sēdes protokola.
\n90 Valsts ieņēmumu dienests. 2022.
\nCovid-19. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/covid-19 91 Latvijas oficiālās statistikas portāls. 2021.
\nCOVID-19 ietekme: uzņēmumu noskaņojuma rādītāji.
\nPieejams:https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/covid/7494-covid-19-ietekme-uznemumu-noskanojuma-raditaji?themeCode=COVID 92 Latvijas oficiālās statistikas portāls. 2021.
\nCOVID-19 ietekme: uzņēmumu noskaņojuma rādītāji.
\nPieejams:https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/covid/7494-covid-19-ietekme-uznemumu-noskanojuma-raditaji?themeCode=COVID 93 Ekonomikas ministrijas 2021. gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskats. Piejams: https://www.em.gov.lv/lv/latvijas-ekonomikas-attistibas-parskats 94 Krūmiņš, G. 2021. Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija un stratēģiskā komunikācija Covid‑19 krīzes ēnā. Latvijas Zinātņu akadēmija, 75. sējums, 1. numurs. Pieejams: http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2021/04/5_Gatis-Krumins.pdf 95 Krūmiņš, G. 11.01.2021. Komunikācijas grābekļi, uz kuriem varējām arī neuzkāpt, - Latvija Covid-19 krīzē. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/323643-komunikacijas-grabekli-uz-kuriem-varejam-ari-neuzkapt-latvija-covid-19-krize-2021 96 Krūmiņš, G. u.c. 2020. Krīzes laika komunikācija: sabiedrība un pārvaldība. Pieejams: https://lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/FAILI/KRIZES_KOMUNIKACIJA_COVID19_ESEJA.PDF 97 Krūmiņš, G. 2021. Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija un stratēģiskā komunikācija Covid‑19 krīzes ēnā. Latvijas Zinātņu akadēmija, 75. sējums, 1. numurs. Pieejams: http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2021/04/5_Gatis-Krumins.pdf 98 Krūmiņš, G. 11.01.2021. Komunikācijas grābekļi, uz kuriem varējām arī neuzkāpt, - Latvija Covid-19 krīzē. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/323643-komunikacijas-grabekli-uz-kuriem-varejam-ari-neuzkapt-latvija-covid-19-krize-2021 99 Palkova, K. 2020. Stratēģiskā komunikācija: tiesiskās problēmas COVID-19. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. Pieejams: https://lzp.gov.lv/wp-content/uploads/2021/02/34_zinojums_pielik_02.pdf 100 Valsts kancelejas reglaments. 26.11.2020.
\nPieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-kancelejas-reglaments 101 Valsts kancelejas reglaments. 26.11.2020.
\nPieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-kancelejas-reglaments 102 Holma, D. 24.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n103 Holma, D. 24.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n104 Valsts kanceleja. 2022. Covid-19 vakcinācijas statistika. Pieejams: https://covid19.gov.lv/covid-19/covid-19-statistika/covid-19-vakcinacijas-statistika 105 Re:Baltica un Bērziņa, S. 16.05.2021.
\nKāpēc viņi to negrib? Stāsta cilvēki, kas plāno atteikties no vakcīnas.
\nPieejams:https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/kapec-vini-to-negrib-stasta-cilveki-kas-plano-atteikties-no-vakcinas.a396878/ 106 Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2021. gada janvāris. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/7279/download 107 Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju internetaptauja. 2021. gada 15. decembris-20. decembris.
\nPieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Sab_attieksme_pret_Covid_PETIJUMS.pdf 108 Turpat.
\n109 LV Portāls. 28.07.2021. Iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 aptvere jūlija beigās. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/330825-iedzivotaju-vakcinacijas-pret-covid-19-aptvere-julija-beigas-2021 110 Valsts kanceleja. 2022. Covid-19 vakcinācijas statistika. Pieejams: https://covid19.gov.lv/covid-19/covid-19-statistika/covid-19-vakcinacijas-statistika 111 Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju internetaptauja. 2021. gada 15. decembris-20. decembris.
\nPieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Sab_attieksme_pret_Covid_PETIJUMS.pdf 112 Ziņu aģentūra LETA. 21.11.2021. Aptauja:
\nIedzīvotāji vīlušies Saeimas un valdības darbā; ievērojami samazinājies uzticības līmenis. Pieejams: https://nra.lv/latvija/politika/364188-aptauja-iedzivotaji-vilusies-saeimas-un-valdibas-darba-ieverojami-samazinajies-uzticibas-limenis.htm 113 Sedlenieks, K. 29.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n114 Rožukalne, A. 08.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n115 Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2021. gada jūnijs. Pieejams: http://195.244.155.179/sites/default/files/title_file/SKDS_Jun2021.pdf 116 Juhņēviča, E. 24.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n117 Pavļuts, D. 2021. Informatīvais ziņojums Par Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 532 \"Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas \"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem\"\" (prot. Nr. 55 92. §) piešķirto līdzekļu ietvaros paredzēto pasākumu iedzīvotāju sociālajos tīklos informēta lēmuma pieņemšanu par vakcināciju pret Covid-19 maiņu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/15607bed-fd90-481a-af3b-b23c82e32f57/download 118 Pavļuts, D. 2021. Informatīvais ziņojums Par Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 532 \"Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas \"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem\"\" (prot. Nr. 55 92. §) piešķirto līdzekļu ietvaros paredzēto pasākumu iedzīvotāju sociālajos tīklos informēta lēmuma pieņemšanu par vakcināciju pret Covid-19 maiņu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/15607bed-fd90-481a-af3b-b23c82e32f57/download 119 Pētījumu centrs SKDS. 2021. Pētījums par sabiedrības attieksmi pret COVID-19. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2021. gada 15.deembris-20.decembris. http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Sab_attieksme_pret_Covid_PETIJUMS.pdf 120 Krūmiņš, G. u.c. 2020. Krīzes laika komunikācija: sabiedrība un pārvaldība. Pieejams: https://lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/FAILI/KRIZES_KOMUNIKACIJA_COVID19_ESEJA.PDF 121 Laganovskis, G. 11.12.2020.
\nDezinformācijas infekcija. Vai ir iespējama vakcīna pret to? Pieejams: https://lvportals.lv/norises/322860-dezinformacijas-infekcija-vai-ir-iespejama-vakcina-pret-to-2020 122 Turpat.
\n123 Holma, D. 24.11.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n124 Rožukalne, A. 08.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n125 Biteniece, N. 08.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n126 Biteniece, N. 08.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n127 Krūmiņš, G. u. c. 2020. Krīzes laika komunikācija: sabiedrība un pārvaldība. Pieejams: https://lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/FAILI/KRIZES_KOMUNIKACIJA_COVID19_ESEJA.PDF 128 Holma, D. 24.09.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n129 Zaķis, Z. 08.10.2021. No Komisijas sēdes protokola.
\n130 Palkova, K. 2020. Stratēģiskā komunikācija: tiesiskās problēmas COVID-19. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. Pieejams: https://lzp.gov.lv/wp-content/uploads/2021/02/34_zinojums_pielik_02.pdf Komisijas priekšsēdētājs R.
\nKozlovskis Komisijas sekretārs R. Nemiro Pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta 3.daļu \"Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri pilnībā vai daļēji nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.\" kā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\" loceklis Ralfs Nemiro, kuru darbam deleģēja Neatkarīgo Saeimas frakcija, pievienoju savas atsevišķās domas.
\nRalfs Nemiro 13. Saeimas deputāts Par Latvijas Republikas 13.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\", turpmāk tekstā Komisija, darbā konstatēto un secinājumiem Uzskatu, ka nav pieļaujams, ka Komisija tikai daļēji izpilda Saeimas doto uzdevumu un nenosauc Komisijai doto uzdevumu - nosaukt valdības politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniskas sekas Latvijai.
\nKomisija ir pietiekami detalizēti izvērtējusi Komisijai iesniegtos dokumentus un sniegtās amatpersonu liecība, Komisija savā gala ziņojumā šos apstākļus ir pietiekami detalizēti izvērtējusi un atspoguļojusi Komisijas gala ziņojumā, taču ar varas partiju balsu vairākumu tomēr neizlēma nosaukt amatpersonu uzvārdus, kam kategoriski iebilstu.
\nKrišjānis Kariņš ir demonstrējusi nespēju vadīt krīzi: lēmumi bijuši haotiski un novēloti, tie nav balstīti ekspertu rekomendācijās un netiek pienācīgi izskaidroti sabiedrībai, kā apliecinājums šādam aspektam ir ekspertu grupas atteikšanās sadarboties ar valdību, kas šo ekspertu viedokļos neieklausījās.
\nValdības lēmumu smagnējā pieņemšanas procedūru ir saistīta ar lēmumu pieņemšanas neprasmīgu vadīšanu, to apliecina COVID-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas, turpmāk teksta Grupa, sastāvs, proti, tajā piedalās ministri un vada ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, kuri pat veido lēmuma pieņemšanas kvorumu Ministru kabinetā, taču Grupas izlemtais turpmāk tiek vēlreiz diskutēts Ministru kabinetā no sākta gala, kas, neapšaubāmi, lēmumu pieņemšanas procesu padara ārkārtīgi smagnēju un pārlieku politizētu.
\nPašsaprotami, ka nepārdomāti un nesaskaņoti atbalsta pasākumi pretstatā stingriem ierobežojumiem, neizbēgami arī palielinājās Latvijas ārējo parādu. Kas, piemēram attiecībā pret 2021.gadu pieaug par 2,9% un 2022.gadā sastādīs aptuveni 51,7% no IKP! Komisijas sēdēs šo jautājumu vairākkārtīgi aktualizēju, paužot bažas par šī parāda apkalpošanas izmaksu kāpšanu un slogu uz nākamajiem valsts budžetiem un nākamajām Latvijas paaudzēm.
\nArī ministru prezidents A.K. Kariņš 2021.gada 26.novembra Komisijas sēdē, atbildot uz jautājumiem, piekrita, ka šis ir būtisks jautājums, kuram ir rūpīgi jāseko līdzi, nepieļaujot Latvijas finansiālo iespēju robežu pārkāpšanu, taču, jāsecina, ka ministru prezidentam nav jāpauž bažas, bet gan jārīkojas, iespējams, jāatlaiž no darba finanšu ministrs Jānis Reirs, jo tam ir piešķirtas visas normatīvajos aktos noteiktas pilnvaras un politiskā atbildība.
\nIzvērtējot visu iepriekš minēto, Jaunas Vienotības vadītās Komisijas frakcijas pārstāvja acīmredzamo vēlmi pasargāt valdības vadītāju, kurš pārstāv komisijas partijas frakciju un Komisijā secināto, par politiski atbildīgajām politiskajām amatpersonām Komisijas ziņojumā bija jānosauc:
\nPamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta 3.daļu \"Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri pilnībā vai daļēji nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.\" kā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\" loceklis Viktors Valainis, kuru darbam deleģēja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija, pievienoju savas atsevišķās domas.
\nViktors Valainis 13. Saeimas deputāts Par Latvijas Republikas 13.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\" darbā konstatēto un secinājumiem Kopš 2020.gada 2.marta, kad Latvijā pirmo reizi tika diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19, kopumā ar šo vīrusu pārslimojis 422 233cilvēki un miruši 4923 cilvēki[1].
\nCovid-19 infekcijas izplatība, ko vērojam jau teju divus gadus, un tās ietekme uz sabiedrību, valstu tautsaimniecības nozarēm neapšaubāmi ir viens no lielākajiem šī gadsimta izaicinājumiem globālā mērogā.
\nCovid-19 pandēmija ir atstājusi ietekmi uz ikviena ikdienas dzīvi dažādos tās aspektos un mainījusi gan nacionālos, gan starptautiskos pārvaldības modeļus. Valdības spējai ātri, konsekventi un efektīvi pieņemt lēmumus un izskaidrot tos sabiedrībai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai ietekmētu Covid-19 izplatības tempus un sekmētu cilvēku aktīvu līdzdarbošanos epidemioloģisko prasību izpildē.
\nJau no pašiem pirmsākumiem Latvijas valdība, kuru vada Arturs Krišjānis Kariņš ir demonstrējusi nespēju vadīt krīzi: lēmumi bijuši haotiski un novēloti, tie nav balstīti ekspertu rekomendācijās un netiek pienācīgi izskaidroti sabiedrībai.
\nLatvijas Republikas 13.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\", turpmāk tekstā - komisija, strādāja kopš 2021.gada aprīļa sākuma, sanākot kopumā uz 21 sēdi.
\nKopumā var secināt, ka galvenās tēmas, kurās komisijā padziļināti uzklausīja amatpersonas un ekspertus bija šādas:
\nVienlaikus vēlos akcentēt, ka parlamentārā kontrole pār Ministru kabineta lēmumiem un rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā tikusi īstenota ne tikai ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpniecību, kuras ieguldījumu novērtēju kā vāju, bet arī ar Saeimas deputātu pieprasījumu un jautājumu valdības locekļiem starpniecību, pievēršot gan Saeimas deputātu, gan sabiedrības uzmanību dažādiem aspektiem. Pielikumā Nr. 1 apkopoti Saeimas deputātu jautājumi, lēmumi un pieprasījumi, lai sniegtu detalizētu ieskatu par parlamentāriešu aktivitātēm.
\nValstis, kurām salīdzinoši sekmīgāk ir izdevies ierobežot Covid-19 izplatību, ir atzinušas, ka skaidrs atbildības sadalījums un sekmīga publiskās pārvaldes dažādu līmeņu institūciju darbības koordinācija ir priekšnoteikumi ātrai un mērķtiecīgai rīcībai, kas Covid-19 pandēmijas ierobežošanā ir kritiski svarīga. Savukārt Latvijas nozaru ministriju un pašvaldību aptaujā noskaidrotais liecina, ka problēmas Covid-19 izplatības mazināšanā ir izraisījusi decentralizētā pieeja, kad par pasākumiem ir atbildīga katra institūcija un katra pašvaldība.
\nKomisijā, izvaicājot valdības pārstāvjus, tai skaitā Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus, netika gūta pārliecība par koordinētu un centralizētu pieeju Covid-19 krīzes vadībā. Ne mazāk svarīgi - konstatēts, ka valdībai nav konkrētas un sabiedrībai izskaidrotas stratēģijas, kā rīkoties pie konkrētiem Covid-19 izplatības rādītājiem, līdz ar to secināms, ka valdība, lemjot par ierobežojumiem iedzīvotājiem un tautsaimniecībai, vairāk balstās uz politiskiem apsvērumiem, nevis uz iepriekš izmodelētiem un izdiskutētiem scenārijiem. Tas arī noved pie novēlotiem, haotiskiem un sabiedrībai neskaidriem lēmumiem.
\nNo komisijā uzzinātā, secināms, ka Covid-19 krīze pārvaldīta atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam mehānismam, kad Krīzes vadības padome Ministru prezidenta K.Kariņa vadībā uzņēmusies valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību, valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādes koordināciju, politisko lēmumu vienotas un savlaicīgas izpildes valsts pārvaldes institūcijās koordināciju. Savukārt Operatīvās vadības grupa sākotnēji darbojusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieka Mārtiņa Baltmaņa vadībā, bet pēc tam Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā.
\nKrīzes vadības padomē darbojas faktiski visi Ministru kabineta locekļi, savukārt Operatīvās vadības grupa, pēc Valsts kancelejas direktora J.Citskovska komisijai stāstītā, 2021.gada pavasarī bija pietiekami kompakta, bet rudens un ziemas laikā grupa tika papildināta gan ar sociālajiem partneriem, gan pašvaldību pārstāvjiem, un tobrīd katrā no grupas sanāksmēm bija 50-70 cilvēku pārstāvība, kas novedis pie garām un nogurdinošām diskusijām. J.Citskovskis arī atzina, ka vienlaikus radītas papildu struktūras, piemēram, Ministru prezidenta vadībā tika izveidota Covid-19 izplatības ierobežošanas stratēģiskā vadības grupa, arī katras ministrijas ietvaros ir izveidotas dažādas pārvaldības grupas, tostarp, veselības aprūpes jomā ir vairākas grupas, katra ar savu specifisku kompetenci.
\nIzskatot, piemēram, Ministru prezidenta vadībā izveidoto Covid-19 izplatības ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas darbu, turpmāk tekstā - SVG, grūti ir novērtēt tās devumu pandēmijas apkarošanā. Pieminētās SVG pirmā sēde notika 2021.gada 10.februārī, un Ministru prezidents A.K. Kariņš paudis atbalstu vadības grupai kā vietai, kur vienojas par virzienu un atsevišķos jautājumos - arī par konkrētām lietām, tomēr gala lēmumus pieņem Ministru kabinets. Vienlaikus izteikts secinājums, ka Ministru kabineta sēdes kļūst arvien garākas, ministri cenšas izdarīt, to, kas būtu jādara vadības grupai. Turpmāk SVG sēdes notiek februārī 3 reizes, martā - 3, aprīlī - 1, tad nākamā tikai jūlijā, un savu darbu SVG noslēdz 2021.gada 2.septembrī. Pārsvarā SVG sēdēs netiek pieņemti konkrēti lēmumi. Piemēram, 2021.gada 19.februāra sēdē izlemts \"lūgt nevalstisko sektoru turpināt darbu pie atbalsta sniegšanas scenāriju attīstīšanā\", tomēr vēlāk SVG savā darbā pie šī jautājuma neatgriežas. Vairāk par SVG sēdēs izskatītājiem jautājumiem un nolemto var skatīt pielikumā Nr.2.
\nMinētais liek izdarīt secinājumus, ka nav skaidri noteikts mehānisms, krīzes pārvaldības organizatoriskā struktūra, kas var novest pie izšķirīgu lēmumu kavēšanās.
\nPapildus minētajām struktūrām 2021.gada martā tika izveidota akadēmiskās vides ekspertu grupa, kura, pamatojoties uz datu un situācijas analīzi, piedāvāja Ministru kabinetam ekspertīzi pirms politisko lēmumu pieņemšanas, tai skaitā izstrādāja iespējamos rīcības scenārijus. Grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa. 2021.gada oktobra sākumā ekspertu grupa paziņoja, ka tās sadarbības modelis ar Ministru kabinetu un tā īstenošana nebija optimāls un eksperti pārtrauca sadarbību ar K.Kariņa vadīto Ministru kabinetu[3]. Eksperti akcentēja, ka to darbība ievirzījusies gultnē, kurā grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu. Jāatgādina, ka ekspertu grupa Ministru kabinetu jau 2021.gada 29. jūnijā brīdināja, ka pie jau tolaik paredzami zemā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara, ir iespējams problemātisks situācijas attīstības scenārijs šā gada rudenī, kas arī pilnībā piepildījās. 2021.gada oktobrī ekspertu grupa sniedza paziņojumu, ceļot trauksmi par draudīgo situācijas attīstību, aicinot īsā laikā sagatavot stingru pasākumu kopumu un Ministru kabinetam to pieņemt pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā. Ministru kabinets, pat neskatoties uz Krīzes vadības padomes (kuras sastāvā ir teju visi Ministru kabineta locekļi) iepriekš panākto vienošanos, tomēr lēma par mazāk stingriem ierobežojumiem.
\nMinētā epizode par Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu spilgti izgaismo to, cik haotiski un politiski motivēti rīkojas A.K.Kariņa valdība.
\nJāpiebilst, ka ne Ministru kabineta interneta mājaslapā, ne vietnē, kas speciāli izveidota par Covid-19 jautājumiem, nevar atrast apkopojošu informāciju par to, kā tiek organizēta Covid-19 krīzes pārvaldība, kādas struktūras un grupas ir izveidotas, kāda ir to kompetence un kāda ir visu iesaistīto institūciju mijiedarbība. Līdz ar to sabiedrībai nav iespēja gūt pārskatu, kā notiek ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistīto lēmumu pieņemšana.
\nMinistru prezidents A.K.Kariņš komisijai, vērtējot valdības rīcību, atzina, ka lēmumi esot pieņemti ļoti ātri. Arī organizatoriskā struktūra, A.K.Kariņa skatījumā, esot optimāla.
\nMinistru prezidents apgalvoja, ka jau no pirmās dienas esot iedziļinājies visos ar Covid-19 krīzi saistītos procesos un turpina tos vadīt. Tajā pašā laikā, pēc A.K.Kariņa komisijai teiktā, pastāv atbildību sadale starp ministriem.
\nLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijā norādīja, ka galvenā problēma Covid-19 krīzes vadībā bija ne tikai stratēģijas trūkums, bet arī sadarbības trūkums ar sociālajiem partneriem.
\nTas novērsts tikai 2021.gada sākumā, tomēr neesot pārliecības, ka valdība pieturās pie pašas apstiprinātās stratēģijas. J.Endziņš situāciju raksturoja kā \"darbu no dienas uz dienu\".
\nArī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece politikas plānošanas un administratīvajos jautājumos, politikas plānošanas dokumentu eksperte Ilona Kiukucāne komisijai norādīja uz sadrumstalotu un nepārskatāmu krīzes vadības mehānismu, atzīstot, ka darba grupas neveica operatīvu krīzes pārvarēšanu. I. Kiukucāne uzskata, ka valdības līmenī ir vairākas stratēģijas un citi atsevišķi dokumenti, bet vienotas krīzes pārvarēšanas stratēģijas neesot.
\nLīdzīgu viedokli komisijā pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, norādot, ka bijusi vērojama vertikālā krīzes vadība (vienas nozares ietvaros) bez adekvāta rīcības izvērtējuma un konsekvences lēmumu pieņemšanā. Konkrētu problēmu risināšana, pēc A.Salmiņa teiktā, nodota pašvaldību ziņā, no valdības puses nesniedzot finansiālu kompensāciju. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis pauda uzskatu, ka pašvaldības nevar glābt sistēmiskas nepilnības krīzes vadībā, ja tās netiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā.
\nRīgas Stradiņa universitātes assoc.prof. Klāvs Sedlenieks, kurs bija viens no ekspertu grupas dalībniekiem, komisijā izteica vairākus priekšlikumus, kā uzlabot krīzes vadības procesu. Pēc K.Sedlenieka teiktā, svarīgi ir izveidot mehānismu, kurš krīzes gadījumos ļautu veidot rīcībpolitiku, kura ir balstīta zināšanās un izpētē. Ne mazāk svarīga ir lēmumu pieņēmēju prasme adekvāti izmantot ekspertu zināšanas, kā arī sabiedrības uzticēšanās valdībai un politiķiem kopumā stiprināšana. K.Sedlenieks ekspertu grupas sadarbību ar valdību raksturoja kā \"ekspertu viedoklis pārsvarā bija nepieciešams nevis, lai veidotu informatīvo bāzi saviem politiskajiem spriedumiem, bet, lai iesaistītu šos ekspertus kā daļu no politiskā procesa, respektīvi, mēģinot viņus pievilkt kaut kādā veidā pie saviem argumentiem, izmantojot tos viedokļus tad, kad tie ir izdevīgi, savukārt tos pilnīgi ignorējot tad, kad tie nav izdevīgi\".
\nSecinājumi par Ministru prezidenta A.K. Kariņa nespēju efektīvi vadīt krīzi:
\nPēc Valsts kancelejas direktora J.Citskovska atzītā krīzes vadības sistēma ir sazarota un komplicēta, tā nav nofiksēta un nemitīgi mainās. Likumā paredzētai Krīzes vadības padomei vienlaikus tika radītas papildu struktūras ar dažādiem lēmuma pieņemšanas centriem.
\nPēc pirmā Covid-19 viļņa vajadzēja būt rūpīgākai analīzei un 2021.gada vasarā vajadzēja izstrādāt algoritmu, lai zinātu, pie kāda Covid-19 pacientu skaita un gultu noslogojuma atvērt Covid-19 nodaļas pārējās slimnīcās.
\nLR 13.Saeimas deputāti, novērtējot Ministru prezidenta darbību, iesniedza 08.04.2021 lēmumprojektu \"Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam\", kurā norādīja: \"ņemot vērā to, ka Ministru prezidenta vadītais Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumos un likumos dotos uzdevumus:
\nUzsverot to, ka Saeimas lēmumu un likumu nepildīšana padziļina ekonomisko krīzi valstī un atstāj paliekošu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību;
\nNorādot uz to, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā, tostarp par visām Ministru kabineta pieļautajām kļūdām, kuras novedušas pie smagām sekām, Latvijas Republikas Saeima nolemj:
\nIzteikt neuzticību Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.\" (pielikums Nr.1)\".
\nDiemžēl Saeimas vairākums šādu lēmumprojektu nepieņēma un pozitīvas izmaiņas Covid -19 pandēmijas pārvarēšanas vadībā nesekoja.
\nBūtiski ir uzsvērt, ka A.K.Kariņa valdība nepilda Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma Pārejas noteikuma 10.punktā noteikto prasību sniegt Saeimai regulārus ziņojumus par paveikto Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā. Likuma darbības laikā Saeimā ir saņemti tikai četri ziņojumi /05.10.2020; 23.12.2020;
\n19.04.2021; 14.01.2022/ (pielikums nr.3). Saeimas deputāti to norādīja 2020.gada 17.septembrī iesniedzot deputātu pieprasījumu ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam - pildīt likumā noteiktās prasības (deputātu pieprasījums Nr.34/p13).
\nSvarīgi atzīmēt, ka Saeimas opozīcijas deputāti iesnieguši 541 priekšlikumu likumprojektiem, kas skar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu un sagatavojuši izskatīšanai Saeimā 22 likumprojektus, kā arī valdības rīcības izvērtējums ir pieprasīts 26 deputātu pieprasījumos, valdības amatpersonu rīcība vai bezdarbība ir norādīta 132 deputātu jautājumos un 18 lēmumprojektos.
\nCovid-19 vakcinācijas stratēģiju un tās īstenošanu saskaņā ar Veselības ministrijas 2020. gada 2. decembra rīkojumu Nr.209 bija uzticēts īstenot darba grupai sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19, kuru veidoja pārstāvji no Zāļu valsts aģentūras, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta, Veselības ministrijas un Imunizācijas valsts padomes, bet vadīja - toreizējais Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.
\n2020.gada 26.decembrī Latvija saņēma pirmās 9750 vakcīnu devas. Toreizējā veselības ministre Ilze Vinķele apgalvoja, ka \"Latvija ir izdarījusi visus priekšdarbus, lai mēs varētu uzsākt vakcināciju vienlaikus ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, kolīdz vakcīnas būs pieejamas\"[4]. Tomēr konkrēts vakcinācijas plāns vēl nebija izstrādāts un 2021.gada 5.janvārī Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš pieprasīja ministres I.Vinķeles demisiju[5], norādot uz lēno vakcinācijas tempu, laicīgi izstrādāta vakcinācijas plāna trūkumu, kā arī sekām, kuras šobrīd piedzīvojam, laicīgi neizstrādājot un neieviešot Covid-19 ierobežošanas plānu.
\n2021.gada 7.janvārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns[6]. Atbilstoši minētajam plānam laika posmā no 2021.gada janvāra līdz martam bija paredzēts vakcinēt vidēji 50 131 cilvēku nedēļā, savukārt laikā no aprīļa līdz jūnijam vakcinācijas kapacitāti plānots dubultot - līdz 100 000 cilvēkiem nedēļā. Tādā veidā bija iecerēts līdz vasarai vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju, bet līdz gada beigām - 82%, vienlaikus paredzot, ka iedzīvotājs informāciju par to, ka ir pienākusi viņa kārta vakcinēties, saņemtu ne tikai no medijiem, bet arī no attiecīgās profesionālās asociācijas, ģimenes ārsta, kā arī saņemtu mērķētu e-vēstuli.
\nVienlaikus ar vakcinācijas plāna apstiprināšanu valdībā LR Saeima veselības ministra amatā apstiprināja Danielu Pavļutu[7], kurš kā pirmo un galveno prioritāti izvirzīja vakcinācijas tempu kāpināšanu un cilvēku līdzdarbošanās nodrošināšanu[8]. 2021.gada 14.janvārī Ministru kabinets atbalstīja D.Pavļuta iniciatīvu par Vakcinācijas projekta biroja izveidi, ko ministrs pamatoja: \"Mums īsā laikā jānodrošina vakcinācijas iespēja pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju. Tik apjomīga darba paveikšanai visas nozares strādās kopā un atbildība būs augstākajā - valdības
\n2021.gada 28.janvārī Ministru kabinets apstiprināja D.Pavļuta vadībā izstrādāto Informatīvo ziņojumu \"Par Covid-19 vakcinācijas plānu\"[11], kas paredzēja \"pēc iespējas ātrāk vakcinēt vismaz 70% visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, tādējādi padarot iespējamu kolektīvo imunitāti pret Covid-19.
\nSaņemot pietiekamu vakcīnu daudzumu, kopā ar citām Eiropas valstīm tiekties šo mērķi sasniegt līdz 2021.gada vasaras beigām\". Realitātē līdz 2021.gada 6.decembrim vakcinēti (vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši) 67.8% iedzīvotāju[12], to var skaidrot ar saraustīto vakcinācijas procesa organizāciju, vakcīnu piegāžu kavēšanos un nepietiekamu komunikāciju un iedzīvotāju informēšanu, ģimenes ārstu nepietiekamu iesaistīšanu vakcinācijas procesā u.c. faktoriem, kas apliecina Veselības ministrijas un Ministru kabineta kopumā nespēju adekvāti organizēt darbu un rīkoties krīzes apstākļos.
\nKomisija vairākās sēdēs uzklausīja amatpersonas, arī bijušās, un ekspertus par to, kā notikusi vakcinācijas procesa plānošana un īstenošana.
\nUzklausot bijušo Zāļu valsts aģentūras direktoru Svenu Henkuzenu un bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, kuri zaudēja amatus pēc ierosinātās disciplinārlietas par nepilnībām vakcīnu iepirkumos, secināms, ka vakcinācijas ātrums ir tieši atkarīgs no vakcīnu piegādēm un ka vakcinācijas procesam vajadzēja sākt gatavoties ātrāk - jau 2020.gada vasarā, bet Ministru kabinetā diskusijas par to sākušās tikai novembrī, turklāt Veselības ministrijas ietvaros nebija skaidri noteikts atbildības sadalījums un lēmumu pieņemšanas kārtība, kas noveda pie nepietiekama apjoma vakcīnu piegādes vakcinācijas procesa sākumposmā. Uzklausot bijušo Nacionālā veselības dienesta direktora p.i. Ingu Milaševiču un Slimību profilakses un kontroles centra direktori Ivetu Gavari, savukārt secināms, ka 2020.gada novembrī nebija atbilstoša normatīvā regulējuma rīcībai krīzes situācijās un arī interese par procesa organizāciju no politiķu puses izpalikusi.
\nKopumā no diskusijām ar Slimību profilakses un kontroles centra un Zaļu valsts aģentūras pārstāvjiem var secināt, ka vakcīnu iepirkumu plānošanā iztrūkusi risku analīze, piemēram, par piegāžu termiņu ievērošanu, citu valstu pieredzes izvērtējums, kā arī bijusi pārlieka piesardzība, piemēram, attiecībā uz infrastruktūru vakcīnu uzglabāšanai. Šos faktorus var skaidrot ar politiskās vadības trūkumu, visu procesa organizāciju atstājot ierēdņu un amatpersonu ziņā.
\nKomisija uzklausīja arī bijušo veselības ministri I.Vinķeli, kura apliecināja, ka no Ministru prezidenta A.K.Kariņa puses interese par vakcinācijas procesa plānošanu nav bijusi, lai gan ārpus valdības sēžu formāta šie jautājumi esot pārrunāti. \"Uzstādījums par to, ka ir jāņem maksimālais apmērs - visu, ko vien var dabūt -, netika pat ne ar pušplēstu vārdu pieminēts.
\nLīdz ar to Veselības ministrijā skatījās pēc tā regulējuma, kurš ir valsts pārvaldei saistošs, proti, arī pēc lietderības principa, vērtējot potenciālās izmaksas, jo to neviens nebija atcēlis\", skaidroja I.Vinķele, norādot, ka \"apsvērumi par racionāliem budžeta līdzekļu izlietojumiem, kombinējot tos ar mediķu un speciālistu novērtējumu par vakcīnu drošību un prognozēm par to pieejamību, arī veidoja šo Latvijas vakcīnu iepirkuma portfeli\".
\nTajā pašā laikā ir zināms, ka veselības ministrijas amatpersonas ministri bija informējušas par citu valstu stratēģijām vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanai, kas balstījušās uz principu iepirkt maksimāli pieejamo vakcīnu skaitu, lai iespējami ātrākā laikā varētu sākt vakcinācijas procesu.
\nIepriekš minētais vēlreiz apliecina, ka A.K.Kariņš kā Ministru prezidents un kā Krīzes padomes vadītājs nav iedziļinājies būtiskos ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītos jautājumos, sniedzot atbalstu nozares ministram un virzot nepieciešamo lēmumu izskatīšanu valdības sēdēs.
\nKomisija pievērsa uzmanību arī Vakcinācijas projekta birojam, kas pēc pāris mēnešu darba tika reorganizēts par Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļu. Veselības ministrs D.Pavļuts skaidroja, ka Vakcinācijas birojs tika izveidots, lai koordinētu visu iesaistīto pušu darbu, un tā kompetencē bija nodrošināt pārnozarisku projekta vadību, kas iziet ārpus veselības nozares tradicionālo jautājumu loka. Tajā pašā laikā ministrs nenoliedz, ka efektīvāk būtu bijis vakcinācijas projekta vadības vienību uzreiz veidot tieši Nacionālā veselības dienesta struktūrā, jo esot kļuvis skaidrs, ka saikne ar nozari ir svarīga. Tāpat no sarunas komisijā ar D.Pavļutu izriet, ka jau sākotnēji vakcinācijas procesa plānošanā bija vairāk jārunā ar ģimenes ārstiem, \"bet toreiz nebija arī politiskā atbalsta lieliem, vērienīgiem papildu veicināšanas pasākumiem, naudas ieguldījumiem ģimenes ārstu tīkla stiprināšanā\".
\nSecinājumi par vakcīnu iegādes un vakcinācijas procesa organizāciju:
\nMērķis panākt 70% visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju līdz 2021.gada vasaras beigām netika sasniegts, tādējādi kolektīvā imunitāte pret Covid-19 netika panākta, neskatoties uz to, ka vakcīnu apjoms bija pietiekams, tās pat tika dāvinātas citām valstīm.
\nSaraustīta vakcinācijas procesa organizācija, vakcīnu piegāžu novēlota pasūtīšana, ģimenes ārstu nepietiekama iesaistīšana u.c. faktori apliecina Veselības ministrijas un Ministru kabineta kopumā nespēju adekvāti organizēt darbu un rīkoties krīzes apstākļos. Tā vietā veselības ministrs D.Pavļuts panāca Veselības ministrijas valsts sekretāres D.Mūrmanes-Umbraško, kā pieredzējušas speciālistes atbrīvošanu no amata, kas uzskatāms par nepārdomātu lēmumu.
\nKopumā jāsecina, ka disciplinārlietas pret Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu amatpersonām bijušas politiski motivētas ar mērķi \"piesegt\" politisko amatpersonu neizdarību un pārcelt atbildību uz ierēdņiem.
\nUzskatu, ka ir pamats veikt Ģenerālprokuratūras pārbaudi par bijušās veselības ministres I.Viņķeles darbību un pieprasīt politisko atbildību veselības ministram D.Pavļutam.
\nKomisija organizēja vairākas sēdes, kurās uzklausīja atbildīgās amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus, lai vērtētu, kā šie ierobežojumi ietekmējuši ekonomisko darbību un vai Ministru kabineta noteiktie atbalsta pasākumi ir bijuši pietiekami efektīvi, lai kaut daļēji kompensētu ierobežojumu izraisītās sekas.
\nAtbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam par kopējo atbalstu tautsaimniecībai, valdībai piešķirot papildus budžeta līdzekļus nozarēm un pabalstiem, nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumus, aizdevumus un garantijas, pārstrukturējot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, faktiskais atbalsts 2020.gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta, bet plānotais apmērs šim gadam uz 07.11.2021 veido 3,43 miljardus eiro jeb 10,9% no iekšzemes kopprodukta, 2022.gadā 0,7 miljardus eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta apmērā[14].
\nFiskālās disciplīnas padome Monitoringa ziņojumā norāda, ka provizoriski šā gada trijos ceturkšņos Latvijas iekšzemes kopprodukts ir audzis par apmēram 4,9%, kas ļauj secināt, ka ekonomiskā izaugsme pirms Covid-19 trešā viļņa ir atgriezusies 2019.gada līmenī. Tomēr izaugsme negarantē makroekonomisko stabilitāti. Straujš inflācijas pieaugums, plānotais augsts budžeta deficīts (ceturtais augstākais Eiropas Savienībā) un parāda līmeņa straujāka pieauguma risks liecina par makroekonomisko nesabalansētību. Padome brīdina, ka valsts finanses pašlaik ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā. Ir ļoti augsts risks, ka situācija var pasliktināties, jo sabiedrības sašķeltība un politiskā spriedze var rezultēties papildus budžeta izdevumos, kas veicinās cenu, deficīta un parāda pieaugumu[15].
\nKomisijā uzklausot finanšu un ekonomikas ministrus, izskanēja viedokļi, ka valsts sniegtais atbalsts ir bijis atbilstoši mērķēts un sasniedzis sagaidāmos rezultātus. Kā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvija esot viena no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm \"ar dāsnāko, pārdomātāko atbalstu\", un tas esot iemesls bezdarba līmeņa samazinājuma un tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem. J.Reirs, uzskata, ka \"atbalsts bijis sabalansēts, un pieeja ierobežojumu noteikšanā bijusi saudzīga\", ne tik drastiska kā, piemēram, Lietuvā. Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pauda uzskatu, ka \"Latvija ir mācījusies no labākajiem piemēriem citās valstīs, un virkne atbalsta rīku pat ir tādi, kas citās valstīs pat neesot bijuši\".
\nAtšķirībā no nozaru ministriem, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, vērtējot situāciju tautsaimniecībā, parlamentārās komisijas sēdē atzina, ka Latvija atšķiras ar to, ka atbalsts bija samērā mazāks pandēmijas sākumposmā un faktiski tikai šogad atbalsta apjoms būtiski pieaudzis. Latvijas Bankas ieskatā, optimālāk, būtu bijis, ja atbalsta apjoms pandēmijas sākumposmā būtu bijis lielāks:
\n2020.gadā aptuveni divas trešdaļas no kopējā apjoma un šogad - viena trešdaļa no kopējā apjoma.
\nNo Baltijas valstīm Lietuvā un Igaunijā ekonomikas kritums Covid-19 pandēmijas ietekmē bija zemāks nekā Latvijā. Arī valdības atbalsts Lietuvā un Igaunijā bija ar lielāku uzsvaru tieši pirmajā pandēmijas gadā, piemēram, Igaunijā 20% no nodarbinātajiem jau pirmajā pandēmijas gadā saņēma dīkstāves atbalstu. Savukārt Lietuvā bija dažādi sociāla veida maksājumi.
\nTas noteikti, Latvijas Bankas vērtējumā, arī sniedza atbalstu ekonomikai.
\nKomisijā uzklausot par Covid-19 ierobežojumu pamatotību, aktuāls bija jautājums, vai un kā tikuši vērtēti, scenāriji un kāds bijis pamatojums konkrēto ierobežojumu ieviešanai, slēdzot ekonomiku vai būtiski apgrūtinot kādu nozaru darbību. Skaidra atbilde uz šo jautājumu netika saņemta. Valstu pieredze liecina, ka, izvēloties citus rīcības virzienus un neierobežojot tautsaimniecību, izmaksas ekonomikas atbalstam ir mazākas un līdz ar to budžeta deficīts un valsts parāds nepieaug tik strauji, kā Latvijā. uzskatu, ka šāda analīze ir nepieciešama, izvērtējot citu valstu rīcību, jo Covid-19 izplatība turpinās un var būt nepieciešamība Ministru kabinetam lemt par jauniem ierobežojošiem un atbalsta pasākumiem.
\nArī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš komisijas sēdē akcentēja nepieciešamību vērtēt dažādo ierobežojumu efektivitāti: pareizāk būtu bijis noteikt ierobežojumus un tad mēģināt maksimāli precīzi saprast, vai tie atstāj ietekmi uz Covid-19 izplatību vai arī neatstāj. Kā piemēru analītiskās kapacitātes trūkumam J.Endziņš minēja to, ka ilgstoši aicināts savienot divas datubāzes: ar Covid-19 inficēto personu datubāzi un Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas datubāzi, lai saprastu, kāds ir šo cilvēku ekonomiskais, sociālais profils. Šāds būtiskāko datu salīdzinājums bija nepieciešams jau 2020.gadā, lai konstatētu noteikto ierobežojumu efektivitāti, tomēr tikai 2021.gada otrajā pusgadā tika panākts progress šajā jautājumā.
\nKomisijā uzklausot Finanšu ministrijas pārstāvjus, tika aktualizēts jautājums par nevienlīdzības mazināšanu - vai un kā valsts sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas cietuši Covid-19 krīzē, ir ietekmējis teritoriālo un ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos J.Salmiņa, komentējot šo situāciju, komisijas sēdē atzina, ka ēnu ekonomiku raksturojošie skaitļi nav iepriecinoši, tāpēc ministrija turpmākajos divos gados koncentrēšoties uz tā saukto aplokšņu algu īpatsvara samazināšanu. Savukārt attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss komisijas sēdē komentēja, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, secināts, ka krīze visvairāk skārusi iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, jo viņi pamatā strādā vienkāršos darbus, un pakalpojumi, kas tika ierobežoti, tie pamatā skāra šos iedzīvotājus. Kā iespējamo palīdzību šiem cilvēkiem N.Sakss minēja Eiropas atveseļošanas fondu, kur viens no būtiskiem faktoriem ir nabadzības mazināšana.
\nIevērojot to, ka šobrīd netiek analizēti teritoriālās nevienlīdzības aspekti, komisijai īpaši bija jāvērtē valsts atbalsta sadalījums pa reģioniem. Jau pirms krīzes ienākumu atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju bija nozīmīga, kā arī būtiski atšķīrās dažādi reģioni savā starpā, 2021.gada provizoriskie skaitļi liecina, ka Covid-19 ierobežojumu skarto atbalsta pasākumi lielākoties nogulsnējušies tieši Rīgā un Rīgas reģionā, kas nevienlīdzību tikai vairo, nevis mazina.
\nLīdzīgu secinājumu var izdarīt arī attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību. Mazo algu saņēmēju grupā ir izdarīts vēl lielāks spiediens, ieviešot nodokļu reformu, bet adekvāti atbalsta instrumenti nav sekojuši. Dati liecina, ka krīzes laikā atbalsts sasniedzis pārsvarā lielāku algu saņēmējus, arī lielus valsts uzņēmumus, tai skaitā valsts kapitālsabiedrības, bet mazie un vidējie uzņēmumi vairāk saskārušies ar dažādiem administratīviem šķēršļiem, nekā guvuši atbalstu no valsts puses.
\nKopumā var secināt, ka tas viss novedis pie ēnu ekonomikas pieauguma, kam pamatā ir pieļautās kļūdas atbalsta mehānismu izvēlē un pieejai krīzes risināšanai. Uzskatu, ka nevar noliegt, ka palīdzība pēdējo gadu laikā ir sniegta daudziem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, bet jākonstatē, ka atbalsts pietiekamā līmenī nav sasniedzis tos, kuriem tas bijis visnepieciešamākais, un nevienlīdzība tikai turpinājusi pieaugt, nevis samazināties. Kā piemēru var minēt kaimiņvalstis: 1.jūlijā Lietuvā un Igaunijā stājās spēkā dažādi nodokļu atvieglojumi, bet Latvijā - nodokļu palielinājums tieši zemo algu saņēmēju grupā, vistiešākajā veidā skarot 100 tūkstoši cilvēku, kas saņēma papildu nodokļu slogu.
\nŠis jautājums būtu papildus jāvērtē un jāanalizē.
\nLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis J.Endziņš, vērtējot atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, komisijā atzina, ka pirmajā posmā būtiski nepareiza bija pieeja, ka dīkstāves pabalsti tika maksāti tikai to uzņēmumu darbiniekiem, kas bija pilnībā pārtraukuši savu darbību. Šāds nosacījums bija pretējs uzņēmēju organizāciju rekomendācijām, ka uzņēmumus vajadzētu piesubsidēt un atbalstīt, lai tie neatbrīvo no darba darbiniekus, bet tajā pašā laikā ļaut kaut minimāli tomēr strādāt, tādējādi radot mazāku slogu valsts budžetam. J.Endziņš arī norādīja uz kavēšanos ieviest atbalsta pasākumus: tie atpaliek no ierobežojumu noteikšanas.
\nArī Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš komisijas sēdē norādīja uz kļūdaino atbalsta instrumentu piemērošanu Covid-19 izplatības ierobežošanas sākumposmā, atzīstot, ka atbalsts tika, piemērots krietni šauram uzņēmēju lokam, un tie bija tikai dīkstāves pabalsti, ja darbinieku nenodarbināja pilnībā. J.Pumpiņš uzskata, ka tas neveicināja nekāda veida elastību, un valdība, viņaprāt, ar šāda veida lēmumu pilnībā iedzina uzņēmumus dīkstāvē, vienlaikus bija daudz kontroles no Valsts ieņēmumu dienesta puses, kas izsauca negatīvu reakciju, un daļa uzņēmumu atbalstam nepieteicās vispār.
\nLatvijas Darba devēju konfederācija izteica priekšlikumu ieviest saīsinātā darba laika regulējumu, kas strādā virknē Eiropas dalībvalstu, kur tas ir kā patstāvīgs regulējums. Kā komisijā skaidroja J.Pumpiņš, jebkāda veida krīzēs - vai tā būtu pandēmija, vai uzņēmuma iekšējs apgrozījuma kritums - šāds risinājums būtu nepieciešams, jo tas ir ieguvums gan valstij, gan darbiniekiem, gan darba devējam. Attiecīgi valstī nerodas papildu bezdarbnieki, darbinieks saglabā savu esošo darba vietu un darba devējam tas ir kā krīzes pārvarēšanas instruments, lai saglabātu esošo nodarbinātību.
\nSecinājumi par Covid-19 izplatības ierobežojošiem un atbalsta pasākumiem:
\nTāpat kā krīzes vadībā kopumā, arī nosakot dažādus ierobežojumus tautsaimniecības nozarēm ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību, A.K.Kariņa valdība ir rīkojusies haotiski, nebalstoties uz ekspertu, nozaru pārstāvju u.c. speciālistu ieteikumiem. Tā vietā valdības lēmumi bijuši haotiski, sabiedrībai un uzņēmējiem neizprotami, kas novedis pie uzticības krīzes. Tāpat jāakcentē, ka atbalsta pasākumi bijuši novēloti, birokrātiski un nepietiekami.
\nMinistru kabinetam, lemjot par ierobežojumiem, būtu jābalstās uz detalizētu analīzi par epidemioloģisko situāciju un tās uzlabošanas iespējām maksimāli efektīvi, vienlaikus neatstājot būtisku un reizēm neatgriezenisku ietekmi uz ekonomiku vai atsevišķām nozarēm. Savukārt atbalsta pasākumus ir jāplāno savlaicīgi, mērķtiecīgi, lai tie sasniegtu pēc iespējas plašāku loku, tādējādi palīdzot uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
\nPar A.K.Kariņa vadītās valdības nespēju efektīvi un kvalitatīvi organizēt dialogu ar uzņēmējiem, īpaši tiem, kas visbūtiskāk ir skarti dēļ noteiktajiem Covid-19 izplatības mazināšanas ierobežojumiem, liecina tas, ka desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra J.Reira un veselības ministra D.Pavļuta demisijas pieprasījumu.
\nTāpat nozares asociācijas neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja valdības vadītājs A.K.Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.
\nUzskatu, ka kopumā nevienlīdzība starp Rīgu un pārējo Latviju, kā arī starp lielo un mazo algu saņēmējiem ir tikai palielinājusies, vienlaikus pieaudzējot ēnu ekonomikas īpatsvaru.
\nAtbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam par kopējo atbalstu tautsaimniecībai, valdībai piešķirot papildus budžeta līdzekļus nozarēm un pabalstiem, nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumus, aizdevumus un garantijas, pārstrukturējot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, faktiskais atbalsts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,4% no IKP, bet plānotais apmērs 2021.gadam veidoja 3,54 miljardus eiro jeb 10,9% no IKP, 2022.gadā 0,7 miljardus eiro jeb 2,1% no IKP apmērā.
\nKopumā tie ir nozīmīgi līdzekļi, būtiski ir pieaudzis arī valsts parāda apjoms, tomēr jāsecina, ka ne vienmēr tie sasnieguši vēlamos rezultātus. Tā Covid-19 izplatības kāpuma laikā vairākkārt nācies izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā, liedzot iedzīvotājiem saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus. Tajā pašā laikā nav nopietni vērtēts, cik efektīvas un savlaicīgas bijušas valsts investīcijas slimnīcu kapacitātes uzlabošanā (pielikumsNr.4).
\nArī Ministru kabinets ir demonstrējis nespēju mērķtiecīgi rīkoties komunikācijas jomā. Kā secināts pētījumā[16], kas finansēts no valsts budžeta līdzekļiem Covid-19 krīzes sākumposmā, nav skaidri definēts krīzes komunikācijas jēdziens, būtība un mērķi, nav informācijas par to, vai ir izstrādāti skaidri metodiskie ieteikumi krīzes komunikācijas jomā, kas būtu adresēti krīzes komunikācijas speciālistiem un citām krīzes situācijā iesaistītajām amatpersonām. Līdz ar to Covid-19 laikā tiek novērota haotiska komunikācija starp valsts pārvaldes institūcijām, valdību un sabiedrību, kas nesniedz vienotu oficiālu un kompetentu skaidrojumu sabiedrības locekļiem par Saeimas un Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat kā problēma minēts nepietiekams skaidrojums Covid-19 apkarošanas kontekstā pieņemto lēmumu jēgai, tāpēc sabiedrībā radusies pretestība to izpildē, kas samazina pieņemto ierobežojumu efektivitāti.
\nUz komunikācijas problēmām jau 2020.gada 30. decembrī pieprasījumā Nr. 42/P13 \"Par haotisku un pretrunīgu informāciju par vakcinācijas plānu Latvijā\" norāda Saeimas deputāti: \"...Masu informācijas līdzekļos izskan nekonsekventa un nepilnīga informācija par paredzamo vakcinācijas plānu pret Covid-19. Arī LR Saeimas deputātiem nav precīzas informācijas par detalizētu plānu un par vakcinējamo prioritārajām grupām, kas ļautu gūt priekšstatu par Ministru kabineta un Veselības ministrijas centieniem mazināt Covid-19 izplatības riskus sabiedrībā…\" (pielikums nr.1).
\nSabiedriskās domas aptauja liecina, ka 64% iedzīvotāju kaitina viss, kas notiek valsī saistībā ar Covid-19, bet 29% pārņem bezcerība par nākotni. Valdības, kuras vadītājs ir A.K.Kariņš, sniegtajai informācijai par Covid-19 uzticas vien 8% aptaujāto[17]. Tāpat iepriecinošs nav iedzīvotāju vērtējums par šīs valdības rīcību: 75% aptaujāto valdības paveikto sabiedrības informēšanas jomā uzskata par neatbilstošu vai vidēji atbilstošu, lēmumu pamatotību kā neatbilstošu vai daļēji atbilstošu atzīst 69%, bet valdības lēmumu savlaicīgums kā pilnībā neatbilstošs situācijai ir 62% cilvēku vērtējumā[18].
\nKomisija komunikācijas jautājumiem pievērsa īpašu uzmanību, uzklausot gan Valsts kancelejas un ministriju pārstāvjus, gan nevalstiskās organizācijas un ekspertus.
\nBijusī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma komisijas sēdē atzina, ka Latvijā komunikācija ir ļoti decentralizēta: katra ministrija un institūcija nodarbojas ar savu lēmumu komunikāciju, bet stratēģiskajā komunikācijā būtiski, lai komunikācija būtu vienota un lai vēstījumi būtu saprotami sabiedrībai un viens otru papildinātu, nevis būtu pretēji viens otram.
\nArī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece komisijā pauda viedokli, ka, kas attiecas uz valsts pārvaldi un politiskajām amatpersonām, tad Covid-19 krīze izgaismojusi jau zināmas problēmas - komunikācija nereti nav vienota, pārāk sarežģīta un notiek pārāk vēlu. Atbildot uz jautājumiem par dažādu valdības ieviesto ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā atļautajiem preču sarakstiem, vai valdības locekļu sākotnējiem apgalvojumiem par vakcinācijas brīvprātību un attiecīgu vēlāku lēmumu skaidrojumiem, N. Biteniece atzina, ka lielākā problēma ir tā, ka ierobežojumi tiek ieviesti pēdējā brīdī un tad netiek pietiekami skaidrota to jēga un ietekme uz vīrusa izplatības samazināšanu.
\nNacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča komisiju iepazīstināja tieši ar vakcinācijas veicināšanas pasākumiem, norādot, ka sākotnēji komunikācija bija par situāciju, par vakcīnu pieejamību konkrētām prioritārām grupām, par konkrētu vakcīnu specifiku un šī procesa skaidrošanu iedzīvotājiem - kurā brīdī, kurā vietā konkrētais iedzīvotājs var saņemt vakcīnu. Sākot ar 2021.gada maiju, kad vakcīnas bija plašāk pieejamas Latvijā un varēja pārtraukt prioritāro grupu vakcinēšanos, skaidrojošā komunikācija bijusi par vakcinācijas procesu, par vakcīnām - kuras vakcīnas kuros centros ir pieejamas. 2021.gada jūnijā, kad vakcinācijas tempi sāka kristies zem 100 tūkstošiem, akcents bijis uz vakcinācijas pakalpojuma formas pilnveidi: uzsākās izbraukuma vakcinācija pa Latvijas novadiem un pilsētām, notika vakcinācijas punktu izveide tirdzniecības centros. Pēc E.Juhņēvičas teiktā, īpaša uzmanība pievērsta dažādu pieņēmumu atspēkošanai, kas nozīmē dezinformācijas intensitātes mazināšanu sociālajos tīklos. Kopējā summa, kas Vakcinācijas projekta nodaļai iedalīta esot 418 tūkstoši eiro, kas tiekot izmantoti izglītojošām aktivitātēm, drukas materiāliem, mediju attiecībām, sociālo mediju attiecībām un mediju iepirkumiem.
\nRīgas Stradiņa universitātes maģistratūras programmas \"Veselības komunikācija\" vadītāja Vita Savicka komisijas sēdē akcentēja, ka veselības komunikācijas galvenais mērķis ir mainīt cilvēku uzvedību. Piemēri ir Īrija, Anglija, Amerika, Austrālija, kur uzvedības maiņas komunikācija ir ļoti izplatīt, un visās nozīmīgākajās institūcijās, dažādos līmeņos strādā uzvedības zinātnieki vai uzvedības maiņas komunikatori, kas spēj visas ekspertu idejas sintezēt kopā un arī palīdzēt izstrādāt stratēģiju. Latvijā, ekspertu vērtējumā, bijis pārāk daudz vispārīgu vēstījumu.
\nSecinājumi par Komunikācijas raksturojumu pandēmijas laikā.
\nKomunikācija ar sabiedrību notikusi tehniskā līmenī, informējot par valdības pieņemtajiem lēmumiem, nevis detalizēti skaidrojot situāciju un lēmumu ietekmi uz Covid-19 izplatības mazināšanu.
\nKomisija nevērtēja ārpakalpojumu veidā piesaistītos komunikācijas pakalpojumus, to izmaksas un efektivitāti.
\nParlamentārās izmeklēšanas komisijas \"Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!\" locekļa atsevišķo domu kopsavilkums Parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai.
\nNeskatoties uz doto plašo mandātu, jāsecina, ka komisija savā darbā ir koncentrējusies tikai uz šauru jautājumu loku - vakcīnu iepirkumiem un vakcinācijas procesa organizāciju, valdības izveidoto krīzes pārvarēšanas mehānismu, Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, kā arī komunikāciju ar sabiedrību.
\nTajā pašā laikā, lai gan komisijas 2021.gada 14.maija sēdē tika diskutēts par nepieciešamību vērtēt arī citus jautājumus, piemēram, par aizsarglīdzekļu iepirkumiem, kas izsaukuši ne mazums neskaidrību, komisija šim aspektam nav detalizēti pievērusies.
\nNe mazāk svarīgi, manā ieskatā, bija analizēt, cik lietderīgi un efektīvi valdība ir lēmusi par finanšu līdzekļu piešķīrumiem dažādām nozarēm. Lai gan atsevišķos aspektos to ir analizējusi Valsts kontrole, parlamentārās izmeklēšanas komisijai, manuprāt, bija padziļināti jāvērtē, vai un kā papildus valsts finansējums ir izlietots ar mērķi mazināt Covid-19 izplatības sekas.
\nKopumā 2021.gadā (līdz oktobra beigām) slimnīcu kapacitātes stiprināšanai tika atvēlēti vairāk nekā 86 miljoni eiro, no tiem 25,4 miljoni slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai, 27,8 miljoni observācijas un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai un 33,2 miljoni Covid-19 pacientiem paredzēto gultu aprīkošanai un izveidošanai. Neskatoties uz šiem piešķīrumiem, gultu skaits slimnīcās Covid-19 izplatībai strauji palielinoties, ir nepietiekams. Arī veselības aprūpē strādājošie norāda gan uz piemaksu trūkumu par darbu īpašos apstākļos, gan aizsarglīdzekļu trūkumu u.c. Tas viss liek uzdot pamatotus jautājumu, vai valdība un īpaši Veselības ministrija ir rūpīgi vērtējusi visas vajadzības un vai valsts budžeta līdzekļi izmantoti maksimāli efektīvi. Diemžēl šiem jautājumiem komisija nepievērsās.
\nPar A.K.Kariņa vadītās valdības strādāšanu tukšgaitā jāmin darbs ar Vakcinācijas loterijas likumprojektu. Tas spilgti iezīmē gan pašu procesu Covid - 19 krīzes pārvarēšanā, gan arī vēl vienu lēmuma pieņemšanas centru jāatzīmē \"Valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksme\". Sabiedrība atceras, ka daļa no šobrīd ievēlētajiem LR 13.Saeimas deputātiem vēlētājiem solīja likvidēt šādu veidojumu, bet dzīvē A.K.Kariņa valdību veidojošo frakciju pārstāvji regulāri organizē sanāksmes, to apstiprina Ministru prezidenta kalendārs un laika posmā 2021.gada vasarā valdībai bija jāstrādā ar gatavošanos nākamajam saslimstības vilnim un vispusīgi stiprināt sabiedrības un tautsaimniecības gatavību tam, A.K.Kariņa koalīcijas sanāksmēs lielākā uzmanība un vairāku sēžu garumā diskusijas notika tikai par un ap vakcinācijas loterijas likumprojektu. Rezultātā tika pazaudēts laiks un šādu likumprojektu tā arī tālāk nevirzīja.
\nManā ieskatā parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija jāanalizē arī augstais iedzīvotāju mirstības no Covid-19 vīrusa infekcijas līmenis, pieaicinot ekspertus un uzklausot speciālistu viedokļus par to, kas būtu jāpilnveido: testēšanas kapacitāte, ārstēšanas process u.t.t. Arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane norādījusi, kļūdu pēdējā laikā bijis visai daudz, sākot no vakcinācijas procesa organizēšanas, verot vaļā lielos vakcinācijas pret Covid-19 centrus, nevis plaši jau no paša sākuma iesaistot ģimenes ārstus, kuri pazīst savus pacientus. Plānveida medicīniskās palīdzības pārtraukšana - tā jau pirmajā pandēmijas vilnī bija kļūda, jo pieauga mirstība no neinfekcijas slimībām. \"Nozarei nav atbildes, kas ir lēmuma pamatā. It kā mēs saprotam, ka tā ir resursu nepietiekamība slimnīcām, bet mums ir jāskatās plašāk, ka veselības aprūpe ir vajadzīga visiem iedzīvotājiem, nevis tikai Covid-19 slimniekiem\" [19].
\nNe mazāk svarīgi komisijai bija jāvērtē valdības noteikto ierobežojumu iedzīvotājiem un tautsaimniecības nozarēm pamatotība, piesaistot attiecīgus ekspertus. Vēl joprojām ir neatbildēts jautājums, piemēram, par \"aizliegto preču sarakstiem\" un citiem neloģiskiem valdības lēmumiem saistībā ar ierobežojumu noteikšanu Covid-19 izplatības mazināšanai.
\nUzskatu, ka komisijai šie aspekti bija rūpīgi jāanalizē, uzklausot gan atbildīgās amatpersonas, gan ekspertus, lai turpmāk ierobežojumu noteikšana tiktu balstīta uz zinātniskiem pamatiem par vīrusa izplatības mazināšanas iespējām, nevis uz kādu amatpersonu redzējumu. Tas arī vairotu sabiedrības uzticēšanos valdībai un vēlmi aktīvi līdzdarboties.
\nTāpat manā ieskatā parlamentārās izmeklēšanas komisija nepamatoti maz pievērsās tam, lai vērtētu, vai valdības noteiktie atbalsta pasākumi tautsaimniecības nozarēm, kas saskārās ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības dēļ, ir bijuši pietiekami efektīvi un atbilstoši vajadzībām.
\nSaeimas deputāti jau no Covid-19 krīzes sākuma aktīvi sekoja līdz valdības darbam un pieņemtajiem lēmumiem. Par šo parlamentāro kontroli liecina virkne deputātu jautājumu, lēmumu un pieprasījumu, kuru apkopojumu pievienoju pielikumā (pielikums Nr.1). Lai gan pieprasījumi tika izskatīti Saeimas Pieprasījumu komisijā, uzskatu, ka arī parlamentārās izmeklēšanas komisija nedrīkstēja tos atstāt bez jebkādas ievērības.
\nKopumā uzskatu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba rezultātā bija jātop ceļa kartei jeb rekomendācijām valdībai, lai tās darbs Covid-19 krīzes pārvarēšanā būtu efektīvāks, savlaicīgāks un sabiedrības interesēm atbilstošāks. Šādu priekšlikumu izteicu jau komisijas pirmajā sēdē, tomēr jāsecina, ka mans ierosinājums nav ņemts vērā pilnībā.
\nKā komisijas loceklis aicinu:
\n1/2; 1/3; 1/4) 2. Stratēģiskās vadības grupas protokoli. (Pielikums Nr.2) 3. Ministru kabineta informatīvie ziņojumi Saeimai \"Par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju\". (Pielikums Nr.3) 4. Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru\" projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas atbalsta saņēmēji un finansējuma sadalījumus. (Pielikums Nr.4)