{"html": "<div class=\"lf-doc\"><div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Profesionālās izglītības programmu, tostarp profesionālās augstākās izglītības programmu jeb profesionālo studiju programmu, īstenošanas prasības atbilstoši to veidam un izglītības pakāpei nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums.</div>\n<p class=\"lf-p\">60 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-45\"><span class=\"lf-art-num\">45. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Akadēmiskās izglītības programmas</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Akadēmiskās izglītības programmas jeb studiju programmas ir augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Akadēmiskās izglītības programmu īstenošanas prasības nosaka šis likums un Augstskolu likums.</div>\n<p class=\"lf-p\">61 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-46\"><span class=\"lf-art-num\">46. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Neformālās izglītības programmas</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Neformālās izglītības programmas dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Neformālās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Neformālās izglītības programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Neformālās izglītības programmas reģistrē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā. Personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas pēc atļaujas saņemšanas. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(6)</span>(Daļa stājas spēkā 01.04.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2027. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(7)</span>(Daļa stājas spēkā 01.04.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2027. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu) 62 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022. Grozījumi par otrās daļas papildināšanu ar vārdiem \"ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību\", trešās daļas papildināšanu ar teikumu un ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.04.2027. un ieklauti likuma redakcijā uz 01.04.2027. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu)</div>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-47\"><span class=\"lf-art-num\">47.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Interešu izglītības programmas</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt maksu par licences izsniegšanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>(Izslēgta ar 11.05.2000. likumu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Izglītības iestāde var piedāvāt attālināti apgūt tās izstrādātu interešu izglītības programmu latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei arī ārpus Latvijas dzīvojošām personām. Izglītības programmas apguves noslēgumā izglītojamie var kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.</div>\n<p class=\"lf-p\">63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 14.07.2022., 05.02.2026. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 47.1 pants. Profesionālās ievirzes izglītības programmas</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga. Profesionālās ievirzes izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums. Profesionālās ievirzes izglītības programmas licencējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.</div>\n<p class=\"lf-p\">64 (05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 04.03.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 47.2 pants. Starptautiskā bakalaurāta programmas Starptautiskā bakalaurāta programmas ir Starptautiskās bakalaurāta organizācijas izstrādātas izglītības programmas, kuru ietvaros noteiktu mācību priekšmetu vai kursu apguve noris svešvalodā. Minētās programmas uzskatāmas par licencētām un akreditētām pēc tam, kad Starptautiskā bakalaurāta organizācija ir autorizējusi izglītības iestādi šo programmu īstenošanai. Izglītības iestāde starptautiskā bakalaurāta programmas īsteno vienlaikus ar vispārējās izglītības programmām.</p>\n<p class=\"lf-p\">65 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 47.3 pants. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.</p>\n<p class=\"lf-p\">66 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 103. punktu)</p>\n<h3 class=\"lf-part\">VI nodaļa</h3>\n<p class=\"lf-p\">Pedagogi un izglītojamie</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-48\"><span class=\"lf-art-num\">48.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Tiesības strādāt par pedagogu</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Šīs prasības neattiecas uz neformālo izglītību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Augstskolu pedagogu, kā arī koledžu pedagogu, kuri īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, izglītības un kvalifikācijas prasības nosaka Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(51)</span>Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 9. panta otrajā un 3.1 daļā minēto.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(6)</span>Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatējis pedagoga vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, šā panta pirmajā un piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.1 punktā noteiktajām prasībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(7)</span>Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(8)</span>Šā panta septītajā daļā minētais ieraksts Pedagogu reģistrā nekavējoties tiek dzēsts, ja tiek atcelts Valsts valodas centra konstatētais par nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni vai Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā tiek aktualizēta informācija par attiecīgā pedagoga valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 16.06.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 18.06.2015., 23.11.2016., 15.09.2022. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-49\"><span class=\"lf-art-num\">49.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguve un profesionālās kompetences pilnveide</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst akreditētas izglītības iestādes īstenotas licencētas studiju programmas apguves rezultātā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide notiek pašizglītības formā un iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>(Izslēgta ar 11.05.2000. likumu) 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 09.07.2013. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.) 49.1 pants. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Pedagogam, kura pedagoģiskā darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un kurš piedalās vispārējās izglītības programmu, tai skaitā vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē, profesionālās izglītības programmu pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, profesionālās ievirzes izglītības vai interešu izglītības programmu īstenošanā, ir tiesības prasīt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Pedagoga profesionālās darbības kvalitāti novērtē izglītības iestādes vadītāja izveidota komisija, ievērojot pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus. Šos kritērijus izstrādā izglītības iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas virzieniem un kvalitātes pakāpju aprakstam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Pamatojoties uz pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, pedagogam var piešķirt vienu no trim pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Lēmumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes attiecīgas pakāpes piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem izglītības iestādes vadītājs deviņu mēnešu laikā no pedagoga iesnieguma saņemšanas dienas. Izglītības iestādes vadītājs lēmumu pieņem, pamatojoties uz komisijas priekšlikumu. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi piešķir uz vienu, diviem vai trim gadiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(31)</span>Izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pieņemt lēmumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes atņemšanu, ja tiek konstatēta pedagoga rīcības neatbilstība šā likuma 51. pantā minētajiem pedagoga vispārīgajiem pienākumiem un pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(32)</span>Ne agrāk kā gadu pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām pedagogs ir tiesīgs iesniegt iesniegumu atkārtotai pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Šā panta nosacījumi neattiecas uz pedagogiem, kuri piedalās augstākās izglītības programmu īstenošanā koledžās un augstskolās.</div>\n<p class=\"lf-p\">69 (09.07.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.08.2017. Sk. pārejas noteikumu 56. un 57. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-50\"><span class=\"lf-art-num\">50.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Ierobežojumi strādāt par pedagogu</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Par pedagogu nedrīkst strādāt:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>persona, kura pēc Valsts valodas centra konstatējuma par tās valsts valodas zināšanu neatbilstību Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nav nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudījumu. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 9. panta otrajā un 3.1 daļā minēto;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemtas aizgādības tiesības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>persona, kas atbrīvota no pedagoga amata, ja tās rīcībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēta neatbilstība šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, 48.panta piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.1 punktā noteiktajām prasībām un no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas nav pagājis viens gads.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmajā daļā minētajai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.</div>\n<p class=\"lf-p\">70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 05.07.2012., 18.06.2015., 23.11.2016., Satversmes tiesas 24.11.2017. spriedumu, 20.09.2018., 30.05.2019. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-51\"><span class=\"lf-art-num\">51.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pedagoga vispārīgie pienākumi</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">21)</span>audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">22)</span>izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, ar savu rīcību neradīt šaubas par valsts valodas nozīmību, kā arī, ja vien normatīvie akti neparedz citādi, amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem, lietot valsts valodu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">23)</span>nodrošināt šā likuma 36. panta 3.1 daļā minēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu un piedalīties tajos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>pilnveidot savu profesionālo kompetenci;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>ievērot izglītojamā tiesības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 23.11.2016. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-52\"><span class=\"lf-art-num\">52.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pedagoga tiesības</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Pedagogam ir tiesības:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>piedalīties izglītības iestādes padomē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>saņemt sabiedrības atbalstu izglītības programmas īstenošanā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>vardarbības gadījumā saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9)</span>sadarbojoties ar izglītojamiem un vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10)</span>rīkoties tā, lai novērstu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(11)</span>Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>kompensāciju to transporta izdevumu segšanai, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Kārtību, nosacījumus un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt transporta izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Kārtību, nosacījumus un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt dzīvojamās telpas īres izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(12)</span>Šā panta pirmās daļas 7. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz pabalsta apmēru neattiecas uz privātajām izglītības iestādēm.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>(Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>(Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>(Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, kura tiek īstenota pēc pirmā cikla augstākās izglītības iegūšanas, un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, profesionālās kompetences pilnveides laikā ir tiesības saņemt stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Tās apmēru, piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas šīs daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija, nosaka Ministru kabinets.</div>\n<p class=\"lf-p\">72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 09.07.2013., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.10.2022., 15.06.2023., 20.06.2024., 26.09.2024., 10.10.2024., 05.02.2026. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Grozījums 1.1 daļas 1. punktā par vārdu un skaitļa \"līdz 50 procentiem no mēnešalgas\" aizstāšanu ar skaitli un vārdiem \"750 euro apmērā\" stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 138. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-53\"><span class=\"lf-art-num\">53.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pedagoga darba samaksa</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Pedagoga mēnešalgu nosaka atbilstoši mēnešalgas likmei, kas nav zemāka par Ministru kabineta noteikto likmi, un darba slodzei. Nosakot mēnešalgu, var ņemt vērā arī pedagoga darba stāžu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, kā arī pedagoga profesionālo kvalifikāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Pedagogam, kuram piešķirta profesionālās darbības kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu pie mēnešalgas izglītības iestādes vadītāja noteiktajā apmērā, ņemot vērā šim mērķim izglītības iestādei pieejamos finanšu līdzekļus. Kvalitātes pakāpi ņem vērā tajā izglītības iestādē, kurā pedagoga profesionālās darbības kvalitāte ir novērtēta.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.</div>\n<p class=\"lf-p\">73 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-54\"><span class=\"lf-art-num\">54.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītojamā pienākumi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izglītojamā pienākumi ir šādi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>apgūt pamatizglītības programmu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumus, un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">61)</span>piedalīties šā likuma 36. panta 3.1 daļā minētajos vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9)</span>piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10)</span>pēc izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma uzrādīt savas personīgās mantas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11)</span>pildīt izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas norādījumus.</div>\n<p class=\"lf-p\">74 (04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 10.10.2024. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-55\"><span class=\"lf-art-num\">55.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītojamā tiesības</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izglītojamam ir tiesības:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">21)</span>pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>iekšējos normatīvajos aktos, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumos, paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>uz mantas aizsardzību izglītības iestādē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">81)</span>saņemt nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9)</span>īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10)</span>rīkoties tā, lai novērstu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu.</div>\n<p class=\"lf-p\">75 (04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 18.06.2015., 29.09.2022., 10.10.2024. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-56\"><span class=\"lf-art-num\">56.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns izglītojas valsts valodā. Bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnu interesēs ir izglītoties dažādās izglītības iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 04.03.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-57\"><span class=\"lf-art-num\">57.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, un pieprasīt ievērot tos, sadarbojoties ar izglītības iestādi, pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī uzturoties izglītības iestādes teritorijā un piedaloties izglītības iestādes organizētajos pasākumos.</div>\n<p class=\"lf-p\">77 (04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-58\"><span class=\"lf-art-num\">58.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos — ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī ar pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos. Vecāki (personas, kas realizē aizgādību), piesakot izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā rakstveidā informē izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.6 punkta \"n\" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Šā likuma 31.panta trešās daļas 5.punktā minētais izglītības iestādes padomes lēmums ir saistošs vecākiem (personām, kas realizē aizgādību).</div>\n<p class=\"lf-p\">78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 09.07.2013., 20.09.2018., 12.11.2020., 20.10.2022., 10.10.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)</p>\n<h3 class=\"lf-part\">VII nodaļa</h3>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības sistēmas finanšu un materiālie līdzekļi(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-59\"><span class=\"lf-art-num\">59.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītības sistēmas finansēšanas avoti</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes finansē no augstskolu budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Lai veicinātu mazākumtautību etniskās kultūras apguvi, attīstību un saglabāšanu un mazākumtautību integrāciju Latvijā, valsts var piedalīties to izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas papildu finansēšanā, kuri, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, īsteno mazākumtautību izglītības saturu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(11)</span>Valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(21)</span>Privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Pašvaldību speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus — finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(31)</span>To izglītojamo ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādes) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē. Viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredz ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(32)</span>Tiem izglītības iestāžu dibinātājiem, kuri īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kultūrizglītības programmas \"Latvijas skolas soma\" īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta. Kultūrizglītības programmas \"Latvijas skolas soma\" īstenošanai nepieciešamais finansējums ietver izmaksas kultūras pakalpojuma norises nodrošināšanai, tostarp ieejas maksu, biļešu izmaksas, piekļuves digitālajām norisēm izmaksas, kā arī transporta izmaksas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ziedojumu un dāvinājumu veidā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>no citiem ieņēmumiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(6)</span>Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 11.05.2000., 05.02.2004. likumu, Satversmes tiesas 14.09.2005. spriedumu, 13.11.2008., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.12.2011., 09.07.2013., 18.06.2015., 23.11.2016., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.09.2018., 14.11.2019., 12.11.2020., 14.07.2022., 15.09.2022., 29.09.2022. un 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2023.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-60\"><span class=\"lf-art-num\">60.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu, ievērojot:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, tai skaitā saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Atsevišķās administratīvajās teritorijās Ministru kabinets var noteikt atšķirīgas izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem. Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, tajā skaitā bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa, kā arī pedagogu darba samaksa speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu speciālās izglītības grupās un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības grupās tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta. Pašvaldības var piedalīties valsts un pašvaldību izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem var noteikt sociālās garantijas izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros. Mācību līdzekļu sagatavošana un izdošana saskaņā ar valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts izglītības standartiem tiek finansēta ikgadējā valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmērā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(31)</span>Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(32)</span>Šā panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās vidējās izglītības pakāpē, nepiemēro, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta un valsts, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(33)</span>(Daļa stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu)</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finanšu līdzekļi tiek plānoti katrai izglītības programmai atbilstoši tās īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot vairākas izglītības programmas, un tās var finansēt no dažādiem avotiem — no valsts, pašvaldību, kā arī valsts augstskolu, kas ir atvasinātas publiskas personas, kā arī citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi. Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(6)</span>Izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(7)</span>Šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami tikai:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>izglītības iestādes attīstībai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>mācību līdzekļu iegādei;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>iestādes aprīkojuma iegādei;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>pedagogu prēmijām un naudas balvām un izglītojamo materiālajai stimulēšanai, un pedagogu, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mūzikā un mākslā valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, darba samaksai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(8)</span>Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(9)</span>Augstskolu finansēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(10)</span>Valsts nozīmes interešu izglītības iestādes saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 19.1 panta pirmajā daļā noteikto funkciju veikšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 11.05.2000., 05.07.2001., 05.02.2004., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.09.2018., 12.11.2020. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022. Grozījums par 3.2 daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-61\"><span class=\"lf-art-num\">61.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītības sistēmas atbalsts</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības sistēmas atbalsta īstenošanai piešķirto valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko personu dāvinājumu, ziedojumu un citu līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu, uzraudzību un sadali nodrošina likumā noteiktajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">81 (16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-62\"><span class=\"lf-art-num\">62.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi ir to īpašumā, pārvaldīšanā vai lietošanā esošā nekustamā un kustamā manta. Ja valsts izglītības iestāde, izņemot valsts augstskolas, izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Valsts augstskolu pārvaldīšanā nodotais valsts īpašums reģistrējams uz valsts vārda attiecīgās augstskolas personā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Izglītības iestāžu manta tiek veidota atbilstoši tajās īstenojamo izglītības programmu prasībām un izmantota izglītības programmu īstenošanai un izglītības iestāžu uzturēšanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālos līdzekļus veido un attīsta, izmantojot iestāžu dibinātāju piešķirtos līdzekļus un papildu finanšu avotus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošās ēkas, to daļas un zeme izmantojama izglītības procesa veikšanai un citiem šajā likumā minētajiem mērķiem. Izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas neapdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, nav pretrunā ar morāles un ētikas normām un netraucē izglītības procesu, kā arī citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanu. Ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu, kas reģistrējams Izglītības un zinātnes ministrijā, citas nozares ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Līgumā, ko izglītības iestāde noslēgusi ar juridisko vai fizisko personu par izglītības iestādes pārvaldīšanā vai lietošanā nodotās zemes, ēku vai atsevišķu to daļu lietošanu, ietverams noteikums, kas paredz, ka gadījumā, ja lietojamais objekts nepieciešams izglītības iestādei izglītības procesa vai citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanai, vai ja šī lietošana apdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, vai ir pretrunā ar morāles un ētikas normām, izglītības iestāde līgumu var lauzt, vienu mēnesi iepriekš brīdinot par to lietotāju.</div>\n<p class=\"lf-p\">82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)</p>\n<h3 class=\"lf-part\">VIII nodaļa</h3>\n<p class=\"lf-p\">Administratīvie pārkāpumi izglītības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-63\"><span class=\"lf-art-num\">63. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Reģistrācijas un licencēšanas noteikumu pārkāpšana</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Par izglītojošas darbības veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Par izglītības programmas īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktās licencēšanas piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<p class=\"lf-p\">83 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-64\"><span class=\"lf-art-num\">64. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas noteikumu pārkāpšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par valsts atzītu izglītības dokumentu — apliecību, atestātu vai diplomu — izsniegšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">84 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-65\"><span class=\"lf-art-num\">65. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pedagoga privātprakse bez sertifikāta</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par pedagoga privātpraksi bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">85 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-66\"><span class=\"lf-art-num\">66. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izglītības iestādes vai citas šajā likumā noteiktas institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par normatīvajos aktos noteikto izglītības iestādes vai citas šā likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">86 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu) 66.1 pants. Informācijas nesniegšana Par apzinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei piemēro naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">87 (10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024. Pants stājas spēkā 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-67\"><span class=\"lf-art-num\">67. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par normatīvajos aktos noteikto bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu bērnu nometnes organizētājam fiziskajai personai no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">88 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu) 67.1 pants. Izglītības iestādes vai citas šajā likumā noteiktās institūcijas dibinātāja pienākumu nepildīšana Par normatīvajos aktos noteikto izglītības iestādes vai citas šā likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas dibinātāja pienākumu nepildīšanu dibinātāja amatpersonai piemēro naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">89 (14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-68\"><span class=\"lf-art-num\">68. pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 63., 64., 65., 66. un 67.1 pantā minētajiem pārkāpumiem veic Izglītības kvalitātes valsts dienests.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.1 un 67. pantā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.</div>\n<p class=\"lf-p\">90 (30.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024. Grozījums otrajā daļā par papildināšanu pēc vārdiem \"par šā likuma\" ar skaitli un vārdu \"66.1 un\" stājas spēkā 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu) Pārejas noteikumi 1. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">91 2. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1997, 3.nr.).</p>\n<p class=\"lf-p\">92 3. Līdz 1999.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">93 4. Šā likuma 53.pants stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Līdz 2004.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem nr.73 \"Pedagogu darba samaksas noteikumi\".</p>\n<p class=\"lf-p\">94 (05.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2004.) 5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>2004.gada 1.septembrī —</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">a)</span>attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">b)</span>attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim, izņemot šo pārejas noteikumu 5.1 punktā minētos pedagogus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2002.gada 1.septembrī — attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.</p>\n<p class=\"lf-p\">95 (10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.) 5.1 Pedagogiem, kuru izglītība neatbilst šā likuma 48.panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums.</p>\n<p class=\"lf-p\">96 (05.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2004.) 6. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgās izglītības programmas īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">97 7. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu līdz licences termiņa beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">98 8. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai akreditēta izglītības iestāde, ja tai nav akreditētas izglītības programmas, ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi.</p>\n<p class=\"lf-p\">99 9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>1999.gada 1.septembrī — attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>1999.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.</div>\n<p class=\"lf-p\">100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. un 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018. 22.03.2018. pieņemtie likuma grozījumi par 3. apakšpunkta otrā teikuma izslēgšanu attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu) 10. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas iestādes, kas īsteno izglītības programmas, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai visus datus, kas nepieciešami ierakstīšanai Izglītības programmu reģistrā, Izglītības iestāžu reģistrā un Pedagogu reģistrā, un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar Izglītības programmu reģistra un Izglītības iestāžu reģistra klasifikāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">101 11. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, saglabā savu statusu, un to darbība gada laikā tiek saskaņota ar 47.panta noteikumiem, kas atbilst interešu izglītībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">102 12. Izglītības iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un turpina darboties, līdz 1999.gada 1.martam reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot šā likuma 24. un 39.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">103 13. Grozījumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">104 (11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.06.2000.) 14. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izglītojamajiem nodrošināma profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">105 (05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2001.) 15. Grozījumi likuma 4.pantā par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei un 60.panta trešajā daļā par pedagogu darba samaksas nodrošinājumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">106 (05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2001.) 16. Interešu izglītības programmas, kuras 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja pašvaldību izglītības iestādēs (mūzikas, mākslas skolās un sporta izglītības iestādēs), no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām un saņem valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, sākot ar 2002.gada 1.janvāri. Šis noteikums neattiecas uz minēto izglītības iestāžu īstenotajām interešu izglītības programmām vispārējās fiziskās sagatavošanas grupās un teātra interešu izglītības programmām.</p>\n<p class=\"lf-p\">107 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 17. Šā likuma 47.1 panta otrās daļas noteikums par licences saņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai stājas spēkā 2002.gada 1.martā. Lai 2003.gadā turpinātu īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas un saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, licence profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai jāsaņem līdz 2002.gada 1.septembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">108 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 18. Profesionālās ievirzes izglītības programmu paraugus izglītības un zinātnes ministrs apstiprina līdz 2002.gada 1.martam.</p>\n<p class=\"lf-p\">109 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 19. Akreditētās mūzikas un mākslas skolas, kas 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja interešu izglītības programmas, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, atzīstamas par akreditētām izglītības iestādēm līdz noteiktā akreditācijas termiņa beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">110 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 20. Grozījums likuma 30.panta ceturtajā daļā par vienlaicīgu izglītības iestāžu akreditāciju un valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītāju atestāciju stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">111 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 21. Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamie, kas 2001.gada 1.septembrī uzsākuši mācības interešu izglītības programmās, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, pēc šo programmu apguves saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi.</p>\n<p class=\"lf-p\">112 (20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2001.) 22. Grozījumi šā likuma 1.panta 9.punktā (par termina “izglītības pārvaldes iestāde” papildināšanu ar vārdu “struktūrvienība”), 17.panta trešajā daļā (par republikas pilsētas pašvaldības un novada pašvaldības funkciju noteikšanu), kā arī 18.panta jaunā redakcija (par pašvaldību funkciju nodrošināšanu izglītības jomā) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">113 (13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008.) 23. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (darba samaksu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.</p>\n<p class=\"lf-p\">114 (12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) 24. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 18.1 punktā noteiktās valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">115 (01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 25. 2011.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">116 (16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 26. Ministru kabinets noteikumus, kuri paredzēti šā likuma grozījumos, kas stājas spēkā 2010.gada 26.martā, izdod līdz 2010.gada 31.augustam, bet noteikumus, kuri paredzēti šā likuma 14.panta 31. un 34.punktā, — ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">117 (04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 27. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 26.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.augustam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773 “Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība”;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās”.</div>\n<p class=\"lf-p\">118 (04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.) 28. Grozījumi šā likuma 14.panta 26.punktā par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">119 (04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.) 29. Grozījumi šā likuma 27.pantā par izglītības iestāžu, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, akreditāciju uz sešiem gadiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">120 (04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.) 30. Šā likuma 59.panta sestā daļa attiecībā uz pašvaldību finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz valsts finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai — ne vēlāk kā 2022.gada 31.decembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">121 (15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 31. 2012.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet pedagogus materiāli stimulē un pabalstus viņiem izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">122 (15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 32. Pēc šā likuma 14.panta 18.punktā izdarīto grozījumu (par izglītības attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem septiņiem gadiem) spēkā stāšanās pirmās turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes Ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai laikposmam no 2014.gada līdz 2020.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">123 (15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2012.) 33. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai to saskaņotu ar šā likuma 50.panta 1.punktā izdarītajiem grozījumiem (attiecībā uz aizliegumu strādāt par pedagogu personai, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu).</p>\n<p class=\"lf-p\">124 (05.07.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2012.) 34. 2013.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">125 (15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 35. Pedagogiem, kuru profesionālās darbības kvalitāte ir novērtēta laika posmā no 2009.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.maijam, pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda projekta \"Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos\" ietvaros izstrādātiem kritērijiem un noteikto kārtību, piešķirtās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes tiek pielīdzinātas pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm, kuras saskaņā ar šā likuma 14.panta 37.punktu noteicis Ministru kabinets.</p>\n<p class=\"lf-p\">126 (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 36. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.augustam izdod šā likuma 14.panta 12.2, 15. un 36.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2014.gada 31.maijam — šā likuma 14.panta 37.punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">127 (09.07.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 37. Šā likuma 59.panta 2.1 daļa un 60.panta 3.1 daļa stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">128 (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 38. Grozījumi šā likuma 11.1 panta pirmajā daļā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt dokumentu ekspertīzes ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">129 (17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 39. Personai, kura iesniegusi ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centram ārvalstī izsniegtu izglītības dokumentu vai ārvalstī iegūtu akadēmisko grādu apliecinošu dokumentu līdz 2015.gada 30.jūnijam, ekspertīzes ietvaros sniegtie pakalpojumi ir bez maksas.</p>\n<p class=\"lf-p\">130 (17.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 40. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 14.panta 1.1 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">131 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 41. (Izslēgts ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 132 42. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 38.punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">133 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 43. Grozījumi par šā likuma 15.panta 24.punkta un 16.panta 7.punkta izslēgšanu, kā arī par 14.panta papildināšanu ar 7.1 punktu par valsts izglītības iestāžu nolikumu apstiprināšanu stājas spēkā 2018.gada 1.septembrī. Valsts izglītības iestāžu nolikumi, kurus līdz 2018.gada 31.augustam apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija vai cita nozares ministrija, ir spēkā arī pēc šā termiņa, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Grozījumus šajos nolikumos apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinetam iesniedzams izglītības iestādes nolikuma grozījumu teksts, kā arī pilns nolikuma teksts jaunajā redakcijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">134 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 44. Grozījums šā likuma 59.panta otrajā daļā attiecībā uz privāto izglītības iestāžu arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanu stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">135 (18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 45. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.oktobrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 \"Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai\", nosakot kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.</p>\n<p class=\"lf-p\">136 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 46. Grozījumi šā likuma 60.panta trešajā daļā par valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">137 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.) 47. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.februārim izdod šā likuma 14.panta 36.punktā paredzētos noteikumus par metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1523 \"Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei\".</p>\n<p class=\"lf-p\">138 (03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2015.) 48. Sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai, kas izsniegti līdz 2016.gada 31.decembrim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">139 (05.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2016.) 49. 24.panta otrās un trešās daļas noteikumi, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūnijā, attiecas uz Izglītības iestāžu reģistrā jau iekļautajām izglītības iestādēm tad, ja tās, sākot ar 2016.gada 1.jūniju, izdara izmaiņas kādā no Izglītības iestāžu reģistrā jau iekļautajām ziņām.</p>\n<p class=\"lf-p\">140 (05.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2016.) 50. Uzturēšanas izdevumus pašvaldību internātskolās no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim sedz no valsts budžeta mērķdotācijas par internātskolas izglītojamiem, kuri ir bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kā arī par izglītojamiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē internātskolu finansēšanas kārtību.</p>\n<p class=\"lf-p\">141 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 51. Uzturēšanas izdevumus pašvaldību speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim sedz no valsts budžeta finanšu līdzekļiem 30 procentu apmērā no pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtā valsts finansējuma 2016.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">142 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 52. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.martam izdara grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.350 \"Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 49.1 panta otrajā daļā (par trīs pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju noteikšanu). Lai nodrošinātu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi, līdz dienai, kad stāsies spēkā minētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 31.augustam pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes nepiešķir.</p>\n<p class=\"lf-p\">143 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 53. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments, kas izsniegts līdz 2016.gada 31.decembrim, ir spēkā līdz tajā norādītajam derīguma termiņam. Pedagoga profesionālās darbības 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, kas piešķirta atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim, tiek pielīdzināta attiecīgi pedagoga profesionālās darbības 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpei atbilstoši šā likuma 49.1 panta otrajā daļā izdarītajiem grozījumiem, kas nosaka trīs pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes.</p>\n<p class=\"lf-p\">144 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 54. Ministru kabinets līdz 2017.gada 30.jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 \"Pedagogu darba samaksas noteikumi\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 53.panta pirmajā daļā (par pedagoga darba samaksas noteikšanu, ja tiek ņemts vērā pedagoga darba stāžs).</p>\n<p class=\"lf-p\">145 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55. Ministru kabinets līdz 2017. gada 30. septembrim izdod šā likuma 14. panta 37. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">146 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.) 56. Izglītības iestādes, kuras īsteno šā likuma 49.1 panta pirmajā daļā minētās izglītības programmas, līdz 2017. gada 30. novembrim, ievērojot normatīvo aktu noteikumus, izstrādā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus un kārtību. Iesniegumus par profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu izglītības iestādei iesniedz, sākot no 2017. gada 1. decembra.</p>\n<p class=\"lf-p\">147 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.) 57. Pedagogu iesniegumi par profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, kas iesniegti līdz 2017. gada 9. augustam, pamatojoties uz šā likuma 49.1 panta noteikumiem, izskatāmi, ievērojot šā likuma noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 9. augustam.</p>\n<p class=\"lf-p\">148 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.) 58. Pedagogiem, kuriem profesionālās darbības kvalitāte novērtēta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, un kuriem izsniegto profesionālās darbības kvalitātes apliecību termiņš beidzas 2017. gada 31. augustā, līdz 2018. gada 31. augustam ir tiesības turpināt saņemt piemaksu par profesionālās darbības kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam.</p>\n<p class=\"lf-p\">149 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.) 59. Pedagogiem, kuriem profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz 2017. gada 9. augustam, līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta derīguma termiņa beigām ir tiesības turpināt saņemt piemaksu par profesionālās darbības kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam.</p>\n<p class=\"lf-p\">150 (27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.) 60. Grozījumi šā likuma 17. panta trešās daļas 1., 2., 12. un 13. punktā attiecībā uz vārda \"internātskolas\" izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. augustā.</p>\n<p class=\"lf-p\">151 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 61. Jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, valsts turpina līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">152 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 62. Šā likuma 14. panta 40. punkts un 52. panta otrā, trešā un ceturtā daļa ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">153 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 63. Šā likuma 14. panta 41. un 42. punkts stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. augustam izdod šā likuma 14. panta 41. un 42. punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">154 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 64. Šā likuma 60. panta 3.2 daļa stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Līdz 2020. gada 31. augustam valsts nodrošina pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu vidējās izglītības pakāpē nodarbināto pedagogu darba samaksu atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas un 60. panta trešās daļas noteikumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">155 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 65. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, paredzot izslēgt no likuma normas par izglītības ieguves iespējām internātskolās.</p>\n<p class=\"lf-p\">156 (22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 66. Grozījumi šā likuma 9. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 1.1 daļu un otrās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi 41. panta pirmajā daļā attiecībā uz vārdu \"attiecīgajā valsts izglītības standartā\" aizstāšanu ar vārdiem \"valsts pamatizglītības standartā\" un panta papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu stājas spēkā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>2019. gada 1. septembrī — attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu īstenošanu 1.—7. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 8. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. un 11. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 9. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē.</div>\n<p class=\"lf-p\">157 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 67. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. un 11. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē.</div>\n<p class=\"lf-p\">158 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 68. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 533 \"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām\" un Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 \"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā un 41. panta 1.1 un 1.2 daļā.</p>\n<p class=\"lf-p\">159 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 69. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 211 \"Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu\" un Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 \"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā un 41. panta pirmajā daļā.</p>\n<p class=\"lf-p\">160 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 70. Izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas 2. punkta un 41. panta 1.1 un 1.2 daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz 2019. gada 30. aprīlim.</p>\n<p class=\"lf-p\">161 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 71. Izglītības iestādes nodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas 2. punkta un 41. panta pirmās daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz 2020. gada 30. aprīlim.</p>\n<p class=\"lf-p\">162 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 72. Ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgās izglītības reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina pamatotu, neatkarīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu reformas izvērtēšanu, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.</p>\n<p class=\"lf-p\">163 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 73. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 7. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī, un šajā punktā minēto pabalstu pedagogam var izmaksāt arī pirms 2019. gada 1. septembra šim mērķim pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">164 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.) 74. Grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 1. panta 14. punktu, stājas spēkā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>2022. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12. klasē.</div>\n<p class=\"lf-p\">165 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 75. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta 43. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">166 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 76. Vispārējās izglītības iestādes, kas šā likuma 14. panta 43. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienā īsteno vispārējās izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā, līdz 2020. gada 31. jūlijam nodrošina šo izglītības programmu īstenošanas kārtības atbilstību minētajiem noteikumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">167 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 77. Grozījumi šā likuma 17. panta trešās daļas 7. un 10. punktā, kā arī 59. panta trešajā daļā stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">168 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 78. Grozījumi šā likuma 14. panta 24. punktā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtību, kā arī šā likuma 14. panta 24.1 punkts, 19.1 pants un 60. panta desmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">169 (20.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019., 14.11.2019. un 23.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.) 79. (Izslēgts ar 23.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.) 170 80. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai to saskaņotu ar šā likuma 23. panta piektajā daļā izdarītajiem grozījumiem attiecībā uz institūciju un personu informēšanu ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš un šā likuma 24. panta ceturtajā daļā, 25. panta otrajā daļā, 36. panta pirmajā daļā, 39. panta pirmajā daļā, 44. panta otrajā daļā un 47.1 panta otrajā daļā izdarītajiem grozījumiem, saskaņā ar kuriem nav nepieciešams izsniegt izglītības iestādes reģistrācijas apliecību un licenci izglītības programmas īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">171 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 81. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai grozījumus Augstskolu likumā, lai to saskaņotu ar šā likuma 24. panta ceturtajā daļā, 25. panta otrajā daļā, 36. panta pirmajā daļā, 39. panta pirmajā daļā, 44. panta otrajā daļā un 45. panta otrajā daļā izdarītajiem grozījumiem, saskaņā ar kuriem nav nepieciešams izsniegt izglītības iestādes reģistrācijas apliecību un licenci izglītības programmas īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">172 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 82. Grozījumi šā likuma 60. panta 3.2 daļas pirmajā teikumā par vārdu \"izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam\" aizstāšanu ar vārdiem \"izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem\" un otrajā teikumā par vārdu \"tai skaitā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus\" izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">173 (20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.) 83. Šā likuma 11.2 pants stājas spēkā 2020. gada 1. jūnijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">174 (21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.2019.) 84. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. maijam izdod šā likuma 35.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus attiecībā uz valsts pārbaudījumiem vispārējās izglītības programmās un valsts pārbaudījumiem vispārizglītojošos mācību priekšmetos profesionālās izglītības programmās un līdz 2021. gada 31. maijam — šā likuma 35.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus attiecībā uz valsts pārbaudījumiem profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un valsts valodas prasmes pārbaudījumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">175 (21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.2019.) 85. Šā likuma 35.1 panta otrajā daļā minētās ziņas attiecībā uz valsts pārbaudījumiem profesionālās kvalifikācijas iegūšanai sāk ievadīt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā no 2021. gada 1. septembra.</p>\n<p class=\"lf-p\">176 (21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.2019.) 86. Šā likuma 35.1 panta otrajā daļā minētās ziņas attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudījumiem sāk ievadīt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā no 2021. gada 1. septembra, un šīs ziņas attiecas uz tiem valsts valodas prasmes pārbaudījumiem, kuri kārtoti no 1991. gada 1. janvāra.</p>\n<p class=\"lf-p\">177 (21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.2019.) 87. Grozījumi par šā likuma 20. panta ceturtās daļas 6. punkta izslēgšanu un šā likuma VIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">178 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019.) 88. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. janvārim izdod šā likuma 14. panta 21.1 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">179 (14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 89. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. maijam izdod šā likuma 14. panta 36.1 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">180 (14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 90. Šā likuma 30. panta 3.4 daļa stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">181 (14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 91. Pēc šā likuma 14. panta 18. punktā izdarītā grozījuma par izglītības attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu Ministru kabinetā spēkā stāšanās Ministru kabinets turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes apstiprina laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">182 (03.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.2020.) 92. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. janvārim izdod šā likuma 14. panta 45. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">183 (12.11.2020. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 20.11.2020.) 93. Grozījumi par šā likuma 14. panta 7.1 punkta izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">184 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 94. Šā likuma 14. panta 8.1 punkts stājas spēkā 2021. gada 1. augustā.</p>\n<p class=\"lf-p\">185 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 95. Grozījums šā likuma 14. pantā attiecībā uz 23. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. decembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">186 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 96. Šā likuma 29. panta 4. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. augustā.</p>\n<p class=\"lf-p\">187 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 97. Ministru kabinets izdod šā likuma 14. panta 46. punktā minētos noteikumus līdz 2021. gada 31. jūlijam.</p>\n<p class=\"lf-p\">188 (08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.) 98. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 14. panta 11.1 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">189 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 99. Juridiskās un fiziskās personas, kuras līdz 2023. gada 31. maijam saņēmušas pašvaldības licenci pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai, ir tiesīgas turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. maijam.</p>\n<p class=\"lf-p\">190 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 100. Izglītības iestādes, kuras ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet nav akreditētas, un kuras līdz 2023. gada 31. maijam ir uzsākušas pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanu, ir tiesīgas turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu bez atļaujas ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. maijam.</p>\n<p class=\"lf-p\">191 (15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 101. Šā likuma 35.1 panta pirmās daļas 4. punktā minētās ziņas attiecībā uz mācību priekšmetu olimpiādēm Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ievada, sākot ar 2023. gada 1. septembri.</p>\n<p class=\"lf-p\">192 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 102. Grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41. pantu, stājas spēkā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>2023. gada 1. septembrī — attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2024. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>2025. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.</div>\n<p class=\"lf-p\">193 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 103. Šā likuma 47.3 pantā noteiktās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguves iespēju nodrošina:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas 1., 4. un 7. klases izglītojamiem — ar 2023. gada 1. septembri;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>vispārējās izglītības pamatizglītības programmas 2., 5. un 8. klases izglītojamiem — ar 2024. gada 1. septembri;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>vispārējās izglītības pamatizglītības programmas 3., 6. un 9. klases izglītojamiem — ar 2025. gada 1. septembri.</div>\n<p class=\"lf-p\">194 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 104. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 \"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem\" un Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 \"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem\" atbilstoši šā likuma grozījumiem, ar kuriem izslēdz 9. panta otrās daļas 2. punktu, 38. panta otrās daļas 1. punktu un 41. pantu.</p>\n<p class=\"lf-p\">195 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 105. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta 47. un 48. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">196 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 106. Izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmu atbilstību valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts pamatizglītības standartam, ja nepieciešams, licencējot jaunas izglītības programmas, līdz 2025. gada 31. augustam.</p>\n<p class=\"lf-p\">197 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 107. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 \"Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi\" atbilstoši grozījumiem šā likuma 30. pantā par tā papildināšanu ar septīto un astoto daļu un 48. pantā par tā papildināšanu ar septīto un astoto daļu.</p>\n<p class=\"lf-p\">198 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 108. Šā likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā un 48. panta septītajā un astotajā daļā minētos ierakstus Pedagogu reģistrā sāk izdarīt no 2023. gada 1. janvāra. Līdz 2022. gada 31. decembrim Valsts valodas centrs par šā likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā minēto konstatējumu nekavējoties informē attiecīgi izglītības iestādes vadītāja darba devēju vai izglītības iestādes vadītāju.</p>\n<p class=\"lf-p\">199 (29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 109. Grozījumi šā likuma 17. panta trešajā daļā attiecībā uz tās 1.1 punkta izteikšanu jaunā redakcijā un 18. panta otrās daļas 1. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">200 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 110. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem, un līdz 2023. gada 14. februārim iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetam.</p>\n<p class=\"lf-p\">201 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 111. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā informatīvo ziņojumu par šā likuma 3. pantā minēto iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs līdz 2023. gada 14. aprīlim un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetam.</p>\n<p class=\"lf-p\">202 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 112. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdara grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši grozījumiem šā likuma 18. panta trešajā daļā.</p>\n<p class=\"lf-p\">203 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 113. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. janvārim izdod šā likuma 18.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">204 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 114. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē un iekļaujošas izglītības īstenošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">205 (20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.) 115. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta 49. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">206 (28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.2023.) 116. Izglītojamais, kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam, savukārt izglītojamais, kurš 2023./2024. mācību gadā mācās 8. klasē, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 21. jūnijam ir tiesīgs rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Pēc izglītojamā atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi nodrošina izglītojamam iespēju mācību priekšmeta \"Svešvaloda 2\" ietvaros apgūt citu svešvalodu.</p>\n<p class=\"lf-p\">207 (09.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2024.) 117. Izglītojamam, kurš atbilstoši šo pārejas noteikumu 116. punktam ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, 2023./2024. mācību gadā pamatizglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamās apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā \"Svešvaloda 2\" norāda vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. 2023./2024. mācību gada beigās 4., 5., 6., 7. vai 8. klases izglītojamo, kurš atbilstoši šo pārejas noteikumu 116. punktam ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, var pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā \"Svešvaloda 2\".</p>\n<p class=\"lf-p\">208 (09.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2024.) 118. Izglītojamiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">209 (09.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2024.) 119. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta 50. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">210 (26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2024.) 120. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. janvārim izdod šā likuma 14. panta 21.2 un 21.3 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">211 (10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.) 121. Grozījumi šā likuma 30. pantā par tā papildināšanu ar 3.7, 3.8 un 3.9 daļu, grozījums 54. pantā par tā papildināšanu ar 10. punktu un grozījums 58. pantā par tā otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 66.1 pants, kā arī grozījums 68. pantā par tā otrās daļas papildināšanu ar norādi uz 66.1 pantā minēto administratīvo pārkāpumu stājas spēkā 2025. gada 1. februārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">212 (10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.) 122. Šā likuma 30. panta 3.9 daļā minēto atzīmi Valsts izglītības informācijas sistēmā sāk izdarīt no 2025. gada 1. februāra.</p>\n<p class=\"lf-p\">213 (10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.) 123. Grozījums šā likuma 36. pantā par tā papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā 2025. gada 31. maijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">214 (10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.) 124. Izglītojamais, kurš apgūst izglītības programmu vidējās izglītības pakāpē (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu), līdz 2025. gada 31. jūlijam, savukārt izglītojamais, kurš 2025./2026. mācību gadā uzņemts kādā no minētajām izglītības programmām, — līdz 2025./2026. mācību gada sākumam, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 15. septembrim ir tiesīgs rakstveidā atteikties no krievu valodas apguves šādos kursos, moduļos vai mācību priekšmetos: otrās svešvalodas pamatkursā \"Svešvaloda (B1)\", profesionālo kompetenču modulī, mūžizglītības kompetenču moduļa daļā vai profesionālajā mācību priekšmetā.</p>\n<p class=\"lf-p\">215 (15.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2025.) 125. Pēc šo pārejas noteikumu 124. punktā minētā atteikuma saņemšanas izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi (valsts izglītības iestāde — patstāvīgi) no 2025./2026. mācību gada nodrošina izglītojamam iespēju attiecīgo kursu, moduļu vai mācību priekšmetu ietvaros apgūt citu svešvalodu. Šāds pienākums pastāv arī tad, ja izglītojamais maina izglītības iestādi, kurā viņš apgūst izglītības programmu vidējās izglītības pakāpē, un par šo pārejas noteikumu 124. punktā minēto atteikumu informē attiecīgo izglītības iestādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">216 (15.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2025.) 126. Izglītojamiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas apguvi šo pārejas noteikumu 124. punktā minētajos kursos, moduļos vai mācību priekšmetos, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz vidējās izglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām vispārējās vidējās izglītības un arodizglītības programmās un 2028./2029. mācību gada beigām profesionālās vidējās izglītības programmās.</p>\n<p class=\"lf-p\">217 (15.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2025.) 127. Grozījums šā likuma 14. pantā par 41. un 42. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. martā.</p>\n<p class=\"lf-p\">218 (03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 128. Grozījumi šā likuma 60. pantā par 3.2 daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 3.3 daļu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Līdz 2026. gada 31. augustam to pedagogu, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, darba samaksa tiek nodrošināta atbilstoši šā likuma regulējumam, kāds bija spēkā 2025. gada 31. decembrī, un attiecīgi piemērojot Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumus Nr. 583 \"Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē\".</p>\n<p class=\"lf-p\">219 (03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.09.2026.) 129. Grozījums šā likuma 12. pantā par tā papildināšanu ar 2.2 un 2.3 daļu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Izglītojamie, kuri līdz 2026. gada 31. augustam uzsākuši par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vairākas šā likuma 12. panta 2.2 daļā minētās izglītības programmas, ir tiesīgi turpināt to apguvi līdz attiecīgo izglītības programmu pabeigšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">220 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026.) 130. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. martam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai saskaņotu tā regulējumu ar grozījumiem šā likuma 12. pantā attiecībā uz vienlaicīgu izglītības programmu apguvi par valsts budžeta līdzekļiem un grozījumiem šā likuma 27. panta pirmajā daļā attiecībā uz profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijas termiņu.</p>\n<p class=\"lf-p\">221 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 131. Grozījumi šā likuma 14. pantā par 11.1 punkta izteikšanu jaunā redakcijā un 46. pantā par otrās daļas papildināšanu ar vārdiem \"ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību\", trešās daļas papildināšanu ar teikumu, ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā 2027. gada 1. aprīlī. Līdz 2027. gada 31. martam, piemērojot šā likuma 46. panta ceturto daļu, attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt maksu par atļaujas izsniegšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">222 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.04.2027.) 132. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. maijam izdod šā likuma 14. panta 51. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">223 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 133. Grozījums šā likuma 17. panta trešajā daļā par tās papildināšanu ar 16.1 punktu, 20. panta trešajā daļā par 6. punkta izslēgšanu un 48. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī. Sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai, kas izsniegti līdz 2027. gada 31. augustam, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">224 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.09.2027.) 134. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 18.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">225 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 135. Grozījums šā likuma 27. panta pirmajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">226 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027.) 136. Grozījums šā likuma 29. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 punktu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">227 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026.) 137. Izglītības iestādes nodrošina šā likuma 36. panta 3.1 daļā minēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu no 2026. gada 1. septembra.</p>\n<p class=\"lf-p\">228 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026.) 138. Grozījums šā likuma 52. panta 1.1 daļas 1. punktā par vārdu un skaitļa \"līdz 50 procentiem no mēnešalgas\" aizstāšanu ar skaitli un vārdiem \"750 euro apmērā\" stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">229 (05.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2026. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027.) 139. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins \"neklātiene\" atbilst terminam \"nepilna laika klātiene\". Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem Augstskolu likumā, lai saskaņotu terminoloģiju par izglītības programmu īstenošanu nepilna laika klātienē. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai augstākās izglītības programmu īstenošanā šā likuma termins \"nepilna laika klātiene\" atbilst terminam \"neklātiene\".</p>\n<p class=\"lf-p\">230 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 140. Grozījumus šā likuma 8. pantā par tā otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.2 un 2.3 daļu piemēro attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>1. un 4. klasē — no 2027. gada 1. septembra;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>2. un 5. klasē — no 2028. gada 1. septembra;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>3. un 6. klasē — no 2029. gada 1. septembra.</div>\n<p class=\"lf-p\">231 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 141. Grozījumus šā likuma 8. pantā par tā otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.2 daļu piemēro attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi ģimenē no 2027. gada 1. septembra.</p>\n<p class=\"lf-p\">232 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 142. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 14. panta 43. un 43.1 punktā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumus Nr. 288 \"Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">233 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 143. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 14. panta 43.2 punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">234 (12.03.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2026.) 144. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 14. panta 45. punktā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumus Nr. 111 \"Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība\".</p>\n<p class=\"lf-p\">235 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 145. Ministru kabinets līdz 2026. gada 30. septembrim izdod šā likuma 14. panta 52. un 53. punktā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">236 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 146. Ministru kabinets līdz 2030. gada 30. novembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par šā likuma 8. panta otrajā, 2.2 un 2.3 daļā, kā arī 14. panta 43.1, 43.2 un 53. punktā noteiktā regulējuma ietekmi uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā un ģimenē, tā ieviešanas rezultātiem un atbilstību bērna labākajām interesēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">237 (19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.) 147. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 11. panta piektajā daļā un 18.3 panta otrajā daļā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">238 (12.03.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2026.) 148. Grozījumi šā likuma 20.1 panta ceturtās daļas 1. punkta pirmajā teikumā un 2. punktā stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">239 (12.03.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028.) 149. Grozījums šā likuma 36. panta sestajā daļā par skaitļu un vārda \"1.—6. klases\" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdu \"1.—9. klases\" stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">240 (12.03.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2026.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīvas par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību (77/486/EEK);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Dokuments attiecas uz EEZ;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.</div>\n<p class=\"lf-p\">241 Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1998.gada 17.novembrī</p></div>", "next": 0}