No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi – Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).Latvijā gada laikā gan no virszemes, gan pazemes ūdeņiem tiek iegūti aptuveni 185 milj. m3 ūdens, no kuriem vairāk nekā 45 % tiek izmantoti komunālo pakalpojumu (dzeramā ūdens apgāde) nodrošināšanai, aptuveni 25 % - lauksaimniecībā, aptuveni 20 % - rūpniecībā, bet aptuveni 7 % – pārējās nozarēs. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas ūdens resursu ieguves apjomos (skat. 35. attēlu).Iekšējos ūdeņos ir izplatīta gan individuālā zvejniecība, gan rūpnieciskā zveja. Nozvejas apjoms iekšējos ūdeņos ir ievērojami samazinājies – no aptuveni 326 t 2009. gadā līdz 244 t 2018. gadā.35. attēls. Ūdens resursu ieguve no dabiskajiem avotiem (milj. m3 gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).Slodzes Rīgas līcī un Baltijas jūrā rodas no upju notecēm, pārrobežu piesārņojuma, punktveida avotiem, krasta līniju hidromorfoloģiskiem pārveidojumiem, klimata pārmaiņām, plūdiem, invazīvām sugām, atkritumiem un kuģniecības, kā arī zvejniecības.Līdzīgi kā iekšzemes ūdeņos, arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī viens no galvenajiem slodžu veidiem ir biogēno elementu noplūde.
\nSlāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir atkarīgas no upju caurplūduma attiecīgajā gadā. Laika periodā no 2006. gada līdz 2016. gadam gan slāpekļa, gan fosfora slodzes uzrāda nelielu samazināšanās tendenci (skat. 36. attēlu).Latvijas upju notece gadā ir 34,7 km3, bet valsts teritorijā veidojas tikai aptuveni 44 % no kopējās noteces. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, aptver visas piesārņojošo vielu grupas, īpaši biogēnos elementus, ietekmējot ūdeņu kvalitāti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas pārrobežu piesārņojuma apjomos.Viena no nozīmīgākajām slodzēm Baltijas jūrā ir nozveja.
\nLai gan katru gadu tiek noteiktas nozvejas kvotas, tomēr nozvejas apjoms turpina pieaugt – no aptuveni 2644 t 2009. gadā līdz 4251 t 2018. gadā.36. attēls. Upju caurplūduma, slāpekļa un fosfora slodžu dinamika uz Rīgas līci un Baltijas jūru53 (pēc LHEI, 2018. gada dati).StāvoklisLai gan eitrofikācija ir dabisks process, tomēr antropogēnais piesārņojums (biogēno elementu pieplūde) var ievērojami paātrināt eitrofikācijas procesu norisi. Visaugstākās gada vidējās kopējā slāpekļa koncentrācijas ir konstatētas Lielupes upju baseina apgabalā, bet kopējā fosfora koncentrācijai starp upju baseina apgabaliem ievērojamas atšķirības nav konstatētas. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijai iekšzemes ūdensobjektos nav iespējams novērtēt izmaiņu tendenci, jo monitoringa rezultātus ietekmē apsekoto ūdensobjektu izvēle un skaits, bet dažādi ūdensobjekti ir pakļauti atšķirīgai biogēnu elementu slodzei.
\nJāņem vērā, ka paātrināta eitrofikācijas procesu norise ir saistīta ar zilaļģu savairošanos. Bez tam, kā tiek prognozēts, globālās sasilšanas ietekmē zilaļģu bīstamība var pieaugt gan to radīto toksīnu dēļ (jaunu potenciāli toksisku sugu izplatība mērenā klimata zonās), gan ģeogrāfiskās izplatības areāla paplašināšanās, kā arī savairošanās ātruma dēļ.Pēdējos gados zilaļģu savairošanās periodiski tiek novērota gan oficiālajās, gan neoficiālajās peldvietās, kļūstot par aktuālu, peldētājus potenciāli apdraudošu problēmu Latvijas rekreācijas ūdeņos.Ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ietver bioloģisko, hidromorfoloģisko un fizikāli-ķīmisko rādītāju novērtējumu. Lai gan laika periodā kopš 2012. gada ir pieaudzis ūdensobjektu ar labu kvalitāti īpatsvars, tomēr kvalitātes novērtējuma statistiku ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle, kā arī pieejamo monitoringa datu apjoms (rādītāju skaits), uz kā balstīts kvalitātes novērtējums.Peldvietu ūdens kvalitātes novērtējums norāda uz to, ka no visām par valsts budžeta līdzekļiem monitorētajām oficiālajām peldvietām 2020.gadā 2% peldvietu neatbilda ilglaicīgās ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes prasībām, respektīvi, viena no 57 peldvietām bija ar zemas kvalitātes ūdeni.
\nAtbilstoši peldūdens kvalitātes ilgtermiņa novērtējumam, no pārējām peldvietām 2% bija ar pietiekamu ūdens kvalitāti, 25 % peldvietu ūdens kvalitāte bija laba, bet 71% peldvietu ūdens kvalitāte bija izcila54. Kopš 2017. gada kopējā peldvietu ūdens kvalitātes ir nedaudz pasliktinājusies. Tas galvenokārt ir saistīts ar meteoroloģiskajiem apstākļiem – stipru lietusgāžu laikā peldūdeņos tiek ienests piesārņojums no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdens kopā daļēji attīrītiem notekūdeņiem tiek ievadīts dabas ūdeņos, jo īpaši upēs, lai nepārslogotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Ņemot vērā prognozes, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem tikai pieaugs un ka pēc prognozēm līdz 21. gadsimta beigām gada kopējais nokrišņu daudzums palielināsies par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm)55, paredzams, ka īstermiņa piesārņojuma epizodes peldvietās kļūs aizvien biežākas, ietekmējot arī ilglaicīgo mikrobioloģisko kvalitāti.Ūdensapgādei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kuru kvalitāte ir laba un nemainīga.
\nNovērtējot ilgtermiņa tendences, līdz 2014. gadam ir vērojama ūdens kvalitātes uzlabošanās, bet kopš 2014. gada tā ir stabilizējusies bez lielām izmaiņām pa atsevišķiem gadiem. Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un depresijas piltuves samazināšanās Liepājā un Rīgā, kur tās izveidojās 20. gadsimtā intensīvas ūdens ieguves dēļ.Jaunas prasības centralizēti piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti. Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu šī direktīva paredz riska izvērtējumu visā ūdens piegādes ķēdē, tai skaitā arī riska novērtēšanu ūdens ieguves vietās, nosaka atjauninātus esošos nekaitīguma standartus, kā arī ievieš jaunus ūdens kvalitātes rādītājus ūdens monitoringam.
\nAttiecībā uz ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, sākotnēji ir jāizvērtē Direktīvas (ES) 2020/2184 prasības un jāizstrādā monitoringa plāns, lai turpmāk ūdeņu monitoringa programmas ietvaros veiktu optimālus ūdens kvalitātes rādītājus novērojumu, kas ļautu pamatoti izvērtēt riskus ūdensobjektos, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei.IetekmesBaltijas jūrā un Rīgas līcī ir vērojama eitrofikācijas negatīvā ietekme. Viena no redzamākajām eitrofikācijas ietekmēm ir fitoplanktona biomasas pieaugums. Lai gan laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam Rīgas līča piekrastē hlorofila vasaras vidējā koncentrācija ir nedaudz samazinājusies, bet Baltijas jūras piekrastē ir vērojama neliela, bet pieaugoša tendence, gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūras piekrastē hlorofila-a koncentrācija vasaras mēnešos pārsniedz HELCOM noteiktās robežvērtības.
\nHlorofila-a koncentrācija tiek noteikta arī iekšzemes ūdensobjektos, tomēr monitoringa rezultātus ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle konkrētajā gadā, tādēļ nav iespējams novērtēt hlorofila-a koncentrācijas izmaiņu tendenci. Pieaugot aļģu biomasai, samazinās ūdens caurspīdība un līdz ar to samazinās arī saules gaismas iespīdēšanas dziļums. Eitrofikācija ūdenstilpnēs ir riska faktors zilaļģu pārmērīgas savairošanās procesam iedzīvotāju izmantotajās peldvietās.Latvijas ūdens resursi pilnībā ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Kopumā Latvijā ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas – no 79 % 2012. gadā līdz 87 % 2018. gadā.Paaugstinoties gada vidējai gaisa temperatūrai un palielinoties stipru nokrišņu varbūtībai, ir samazinājies pavasara plūdu biežums, bet palielinās vasaras-rudens lietus plūdu risks un rudens/ziemas vējuzplūdu izraisīto plūdu risks.Cilvēka darbības rezultātā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nonāk prioritārās un bīstamās vielas, tai skaitā dzīvsudrabs.
\nAtsevišķām vielām ir noteiktas vides kvalitātes robežvērtības ūdenī, bet dzīvsudrabam arī biotā – zivju audos. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam veiktajos dzīvsudraba koncentrācijas novērojumos iegūtie rezultāti variēja no 36 līdz 76 µg/kg uz mitro masu, kas būtiski pārsniedz Direktīvā 2013/39/ES noteikto dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtību – 20 µg/kg. Dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtības ievērojami tiek pārsniegtas arī Rīgas līča rietumu un austrumu piekrastē. Rīgas līča atklātajos ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija laika periodā 2008. gada līdz 2015. gadam variēja no 15 līdz 24 µg/kg uz mitro masu, un robežvērtība tika pārsniegta 3 reizes.ESAO Pārskata sadaļa par labu ūdens kvalitātes un pakalpojumu nodrošināšanu ietver sekojošus ieteikumus:- uzlabot ūdensobjektu kvalitātes monitoringu un novērtēšanu; apzināt vides apdraudējumus un iespējamos riskus;- samazināt lauksaimniecība radīto difūzo ūdens piesārņojumu, izmantojot dažādus pasākumus: reglamentējošos (piemēram, tehnoloģijas, kvalitātes standarti), ekonomiskos (piemēram nodokļi attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem) un brīvprātīgos (piemēram, informētības vairošanas iniciatīvas, apmācības) pasākumus;- papildināt ES finansējumu ar valsts un privātiem ieguldījumiem, lai modernizētu notekūdeņu attīrīšanas un ūdensapgādes infrastruktūru; nodrošināt, ka autonomas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas atbilst vides noteikumiem;- uzlabot maza apjoma ūdensapgādes sistēmas (piemēram akas), lai paplašinātu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim;- veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti, lai novērtētu alternatīvu dūņu atkārtotas izmantošanas vai apglabāšanas iespēju rentabilitāti un sagatavotos īstenot labāko risinājumu.VeidsTendenceSlodzeVirszemes ūdeņos novadīto notekūdeņu apjoms Notekūdeņu apjoms samazinās.Novadītais biogēnu apjoms (Nkop , Pkop.
\nUn BSP) Novadītais biogēnu apjoms samazinās, bet vērojams neliels pieaugums pēdējos gados.Ūdens resursu izmantošana Ūdens resursu izmantošanas apjoms kopumā būtiski nemainās, lai gan palielinās lauksaimniecībā izmantojamā ūdens apjoms.Lauksaimniecības izkliedētais (difūzais) piesārņojums Palielinās kopējais izmantotais mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu apjoms.Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Neliela samazināšanās tendence.Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Apjoms turpina pieaugt.Nozveja iekšējos ūdeņos Apjoms ievērojami samazinājies.Svešzemju sugu skaits Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem.Svešzemju sugu skaits pieaug.
\nLatvijas Baltijas jūras ūdeņos reģistrētas 45 svešzemju sugas, no kurām 17-18 sugām ir izveidojušās dzīvotspējīgas populācijas.Pārrobežu piesārņojums Pārrobežu piesārņojuma apjoms būtiski nemainās, tomēr tā risks nozīmīgs.Gaisa temperatūras izmaiņas un stipri nokrišņi Gaisa temperatūras paaugstināšanās (vidēji gadā) un stipro nokrišņu epizožu biežuma palielināšanās veicina plūdu risku un ietekmē ūdens kvalitāti.StāvoklisBiogēnu saturs virszemes ūdeņos Biogēnu saturs mainīgs pa gadiem, eitrofikācija liecina, ka problēma pastāv.Prioritārās un bīstamās vielas ūdensobjektos Situācija nemainīga – lielākā daļa novēroto vielu ūdenī nav konstatējamas izmērāmos daudzumos, bet vairumā monitoringa vietu konstatēti dzīvsudraba un bromdifenilēteru normatīvu pārsniegumi.Ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Vērojama neliela ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanās.Peldvietu ūdens kvalitāte Vērojama peldvietu ūdens kvalitātes neliela pasliktināšanās.
\nBiežākas īstermiņa piesārņojuma epizodes.Pazemes ūdeņu kvalitāte Situācija bez būtiskām izmaiņām.Pazemes ūdens režīma maiņa vietās, kur izveidojusies depresijas piltuve Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un Rīgas depresijas piltuves samazināšanās.Dzeramā ūdens kvalitāte Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemMērķiAvotsTermiņšJūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādiNAP20272027.Sasniegt visu ūdensobjektu labu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokliEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva)2027.Sasniegt vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti visās oficiālajās peldvietāsEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EC Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību2027.Samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošanu par 20%.Eiropas Savienības stratēģija \"No lauka līdz galdam\"2030.Novērtēt un pārvaldīt plūdu riskus, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas cilvēku veselībai, videi un kultūras mantojumamEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību2026.Ūdens piesārņojuma ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem samazināšana un turpmāka novēršanaPadomes Direktīva 91/676/EEK(1991. gada 12. decembris)attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu Direktīva)PastāvīgiPasargāt cilvēku veselību no dzeramā ūdens piesārņojuma negatīvās ietekmesEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184/EK (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitātiPastāvīgiAizsargāt vidi ES no komunālo notekūdeņu nelabvēlīgās ietekmes, savācot un attīrot notekūdeņusPadomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanuPastāvīgiPanākt labu jūras vides stāvokli visos dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos.
\nPiesārņotāju koncentrācija ir tāda, kas nerada nelabvēlīgu ietekmi videi un cilvēka veselībaiEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK(2008. gada 17. jūnijs),ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)2027.Baltijas jūra bez bīstamajām vielām un atkritumiem- Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns- HELCOM rekomendācijasPastāvīgiLabvēlīgs Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklisAktivitātes Baltijas jūrā tiek veiktas videi draudzīgā veidāBaltijas jūra bez eitrofikācijasStratēģijas vispārējais mērķis attiecībā uz vidi: glābt jūru.Politikas jomas – bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana, apakšmērķi:- tīri ūdeņi;- daudzveidīga un veselīga daba.Politikas jomas – barības vielu noplūdes jūrā samazināšana līdz pieļaujamam līmenim, apakšmērķi:- mazināt biogēnu ienesi Baltijas jūrā;- mazināt eitrofikāciju un sasniegt labu vides stāvokli.ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (2009) un tās Rīcības plānsPastāvīgiBioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, aizsargājot dabiskos biotopus, savvaļas faunu un floruPadomes Direktīva 92/43/EEK(1992. gada 21. maijs)par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK(2009. gada 30. novembris)par savvaļas putnu aizsardzībuPastāvīgiAtjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, ierobežot invazīvu svešzemju sugu ietekmiES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam2030.Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniemNAP20272027.Panākt, ka vismaz 30 % sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz toES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam2030.7.3.
\nPolitikas apakšmērķiIekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā tiek izvirzīti sekojoši četri apakšmērķi:Apakšmērķis 7.1: Plūdu riska un erozijas samazināšana.Apakšmērķis 7.2: Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana.Apakšmērķis 7.3: Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana.Apakšmērķis 7.4: Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē.7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomāPR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšanaRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads7.1.1. Jaunbūvētu vai nostiprinātu piekrastes joslu, upju krasta un ezeru aizsardzība pret plūdiemVARAMkm2020.710147.1.2.
\nIedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiemVARAMiedzīvot. Skaits2020.187 tūkst.187 tūkst.194 tūkst.7.1.3. Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai atjaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņāmVARAMha2020.0060 *Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)Skaidrojums: * Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam (projekts) plānotā vērtība uz 2029. gadu ir 91 ha.PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošanaRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads7.2.1.
\nIedzīvotāju skaits, kas saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeniVI%2019.87>87>877.2.2. Iestādes un uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem brīvi pieejamu ūdeni bez maksas (iniciatīva U-vitamīns)LŪKAskaits2019.1291502007.2.3. Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvarsVI%2019.19.77.2.4. Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvarsVI%2019.4.67.2.5. Labā stāvoklī esošo pazemes ūdensobjektu īpatsvarsLVĢMC%2019.8888887.2.6. Ūdens patēriņa/izmantošanas indekssEVAIndekss (%)2019.7.2.7. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvarsLVĢMC%2019.93.69495Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) PR7.3.
\nPolitikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņšRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads7.3.1. Ūdens zudumiLVĢMC% no kopējā iegūtā ūdens daudzuma2019.6.0%7.3.2. Ūdens atkārtota izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmāsLVĢMCmilj. m32019.16,6>20%>20%Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklisRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads7.4.1.
\nAugstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvarsLVĢMC%2020.333335%7.4.2. Uzlabojies jūras vides stāvoklis (vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim)LHEIskaits2018.2597.4.3. Iedzīvotāju skaits, kam uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāteVARAMskaits2023.687 670687 670713 570 (2029.)7.4.4. Vismaz pietiekamai kvalitātei atbilstošo oficiālo peldvietu īpatsvarsVI%2020.98%≥98%≥98%Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) PR7.5.
\nPolitikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidēRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads7.5.1. Papildus jauna vai uzlabota notekūdeņu attīrīšanas jaudaVARAMCE20190023 4007.5.2. Iedzīvotāji, kas saistīti ar vismaz sekundāro komunālo notekūdeņu attīrīšanuVARAMCE20231 321 368-1 327 828 (2029.)7.5.3. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvarsLVĢMC%201993.694957.5.4. Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajiem mērķimHELCOMt/g20131670167016707.5.5. Fosfora slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajam mērķim.HELCOMt/g20132202202207.5.6. Organiskā piesārņojuma (ĶSP) attīrīšanas efektivitāte aglomerācijās, kuru CE56> 2000LVĢMC%201894>94>94Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē)8.
\nRažošana un ķīmisko vielu pārvaldība8.1. Stāvoklis LatvijāNovērtējumam izmantoti nacionālie ziņojumi, inventarizācijas ziņojumi un pārskati par vides stāvokli, gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, EK Oficiālās statistikas dati Eurostat un CSP dati Oficiālās statistikas portālā, kā arī LVĢMC informācija.Ražošanas devumu kopējā piesārņojuma raksturojumā var novērtēt, raksturojot slodzes, bet tikai specifiskos gadījumos tas izpaužas stāvokļa indikatoros. Līdz ar to galvenā vērība pievērsta slodžu raksturojumam, bet stāvokļa raksturojums sniegts attiecīgo jomu sadaļās.Slodzes un stāvoklisRažošanā, t.sk. enerģijas ražošanā un lauksaimnieciskajā ražošanā, tiek patērēta liela daļa no dabas resursiem, kā arī radīts piesārņojums un atkritumi.
\nSekmējot un veicinot ražošanas sektora attīstību (skat. sadaļu Virzošie spēki), ir vienlaikus jāspēj nošķirt ekonomiskā izaugsme no vides degradācijas, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi.Apkopotie dati, kas balstās uz nacionāli veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem pēc vienkāršākās aprēķinu metodes pakāpes jeb tā saucamās Tier1 aprēķinu metodes, kas atsevišķiem kurināmā veidiem neņem vērā labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, liecina, ka līdz šim Latvijā ražošanas pieaugums vēl aizvien ir cieši saistīts ar kopējo emisiju apjoma pieaugumu.37. attēls. Rūpniecības produkcijas un piesārņojošo vielu emisiju apjoma indeksi 2006.-2018. gadā (2015=1) (pēc CSP datiem).Atbilstoši nacionālo ziņojumu ietvaros veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem, kas balstās uz vienkāršāko aprēķinu metodiku, redzams, ka šajā sektorā slāpekļa oksīdu un daļiņu PM emisiju apjoms aizvien turpina pieaugt, turklāt salīdzinājumā ar 2013. gadu daļiņu PM emisiju apjoms 2018. gadā ir dubultojies.
\nVienlaikus arī pašu uzņēmumu iesniegtie dati arī norāda uz to, ka salīdzinot ar 2005. un 2010.gadu smalko daļiņu PM10 emisijas ir pieaugušās - sadedzināšanas iekārtu gadījumā no 442 tonnām -2010.gadā līdz 1194 tonnām - 2020.gadā. Arī rūpniecības procesiem izmantotajās sadedzināšanas iekārtās smalko daļiņu PM10 emisijas salīdzinājumā ar 2005.gada un 2010.gadā radītajām emisijām nav būtiski samazinājušās. Vienlaikus jāņem vērā, ka šiem datiem nav veikta pilnīga datu kvalitātes kontrole un tie var būt visai aptuveni (datu avots: LVĢMC 2020.gada vides statistikas pārskata \"Nr.2 Gaiss\" publisko pārskatu kopsavilkumi).Šāda tendence apliecina to, ka enerģijas ražošanā pietiekami strauji nenotiek pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem (turpmāk - AER).
\nVienlaikus AER struktūrā bez vēsturiski nozīmīgā hidroelektrostaciju devuma, aizvien lielāku daļu ieņem biogāzes un biomasas izmantošana, kas savukārt ir saistīts ar gaisa piesārņojošo vielu (galvenokārt PM2.5, PM10 un NO2) emisijām.38. attēls. Saražotā elektroenerģija (GWh) no atjaunīgiem energoresursiem 1990.-2019. gadā (pēc CSP datiem).Arī SEG emisiju daudzums, ko rada ražošana, turpina pieaugt. Piemēram, fluorogļūdeņražu emisiju daudzums no rūpniecības, laika periodā no 2013. gada līdz 2018. gadam, ir pieaudzis no 191,21 līdz 238,51 tūkst. t CO2 ekv.Pozitīvas tendences saskatāmas ūdens resursu jomā. Izvērtējot ūdens izmantošanas datus pa tautsaimniecības nozarēm, redzams, ka turpina samazināties rūpniecībā izmantotais ūdens apjoms, vienlaikus pretēja tendence ir vērojama lauksaimniecības sektorā.
\nLejupejošu (pozitīvu) tendenci uzrāda arī dati par ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņām (sk. 39. attēlu).39. attēls. Ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņas 2006.-2019. gadā.Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta resursu izmantošanai/apritīgumam ražošanā. Iekšzemes patēriņa (minerālo resursu ieguve, meža izcirstās platības un krājas) un radīto ražošanas atkritumu daudzuma indikatori uzrāda negatīvu pieaugošu tendenci. Pozitīvi vērtējams pieaugums otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvarā iekšzemes patēriņā, bet pieauguma temps ir lēns un saglabājas risks nesasniegt 2027. gadam noteikto mērķi.Vērtējot situāciju ķīmisko vielu, maisījumu un produktu ražošanā, secināts, ka arī šajā sektorā ir vērojama pieaugoša tendence.
\nBīstamās ķīmiskās vielas tomēr pārsvarā tiek ievestas un/vai importētas un Latvijā salīdzinoši nelielos apjomos izmantotas dažādu maisījumu ražošanā. Vienlaikus 2020. gadā veiktajā pētījumā par ķīmisko vielu pārvaldību57 īpaši uzsvērts, ka Latvijā papildus ražošanas nozarēm, augsta riska ķīmiskās vielas tiek izmantotas arī būvniecības, auto tirdzniecības un remonta, kā arī konstatētas vairumtirdzniecības nozarē. Pētījuma ietvaros apkopotā informācija par vielu ievešanas/ ražošanas apjomiem laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam identificē vairākas augsta riska ķīmiskās vielas, kurām ir raksturīga pieaugoša ievešanas/ražošanas dinamika. Savukārt pētījumā konstatēts, ka, ievērojot prasības, kas attiecas uz NOP augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas Latvijā.
\nSaistībā ar iepriekšējās dekādēs lietotajiem pesticīdiem, šo vielu atkritumi Latvijā šobrīd vairs netiek uzglabāti. Tomēr monitoringa programmas rezultāti (2015.-2018. gads) parāda vairāku pesticīdu vielu klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos, kas norāda uz vēsturisko piesārņojumu.Vides monitoringa dati norāda arī uz augsta riska ķīmisko vielu klātbūtni, kas var tikt skaidrota ar dažādu Latvijā ievesto izstrādājumu sastāvā esošām vielām. Bromdifenilēteru radniecīgo vielu summa, kas ietverta kā prioritārās vielas monitoringam sedimentos un biotā, laika posmā no 2015.-2018. gadam, dažu monitoringa staciju sedimentu paraugos pārsniedz metodes kvantificēšanas robežu, tomēr konstatētās vērtības uzskatāmas par zemām, bet biotā (zivīs – asaros) noteiktā vides kvalitātes normatīva (VKN=0,0085 μg/kg) pārsniegumi konstatēti visās monitoringa stacijās.
\nGalvenās polibromēto difenilēteru (PBDE) lietišķā pielietojuma jomas nosaka viena no to īpašībām – spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi šo vielu pielietojums kā liesmu slāpētājiem notiek elektronisko iekārtu plastmasas daļās, poliuretāna putās, tekstilizstrādājumos (auto un avio industrijās), kā arī atsevišķu tipu siltumizolācijas materiālos. Tāpat arī perfluoroktānsulfonskābes (PFOS) un tās atvasinājumu regulāra konstatēšana vides monitoringā norāda, ka daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, kura ir samērā plašs lietojuma spektrs, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Vides monitoringa dati, papildu citiem sabiedrības veselību ietekmējošiem faktoriem (bīstamo vielu monitoringa dati pārtikā u.tml.), būtu jāvērtē cilvēka biomonitoringa aspektā.Nacionālā līmenī informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām tiek apkopota Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (turpmāk – Reģistrs), ko veido un uztur LVĢMC58. Šajā reģistrā ir reģistrētas 3588 vietas, no kurām 250 ir piesārņotas vietas un 2618 potenciāli piesārņotas vietas (2021. gada februāra dati).
\nPar vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1.jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu \"piesārņotājs maksā\".Izmantojot Reģistra datus, 2. tabulā uzskaitītas piesārņotākās vietas Latvijas teritorijā, kas vienlaikus arī uzskatāmas par prioritāri sanējamām, jo atbilst šādiem pamatkritērijiem:– piesārņotai vietai raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus un ir ietekmēta plaša teritorija;– piesārņotas vietas teritorijas tuvums raksturojas ar jutīgu teritoriju tuvumu, kā arī pastāv virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
\nSaskaņā ar veikto izpēti un/vai monitoringa datiem piesārņojošo vielu parametri teritorijā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos kritiskos robežlielumus (C vērtības) un piesārņojuma tālāka izplatība var ietekmēt pazemes ūdeņu vai virszemes ūdeņu kvalitāti;– ietekmēts liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā iespējama negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību.2.tabula. Prioritāri sanējamās vēsturiski piesārņotās vietas59Piesārņotā teritorijas nosaukumsPiesārņotās teritorijas kopējā un piesārņojuma platībaAptuvenais teritorijā ietekmēto iedzīvotāju skaitsIespējamā ietekme uz riska ūdensobjektiem*Dzelzceļa iela 10, Aizkraukle, bijusī dzelzsbetona rūpnīcas teritorijaPlatība 8,89 ha (piesārņojuma platība 2,3 ha)698 tūkst.Daugava, D427 SP (posms no Aiviekstes līdz Ogrei;Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai)Kīleveina grāvis, RīgaPlatība 4,6 ha (piesārņojuma platība 2,5 ha)50 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 9 tūkst.**)Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai)Sarkandaugavas kanāls no Ganību dambja uz Daugavas pusi, RīgāPlatība 5,6 ha (piesārņojuma platība 4,6 ha)40 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 17 tūkst. **)Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai);ĶīšezersGaides iela 11, Valmiera, bijusī Valmieras naftas bāzePlatība 1,71 ha (piesārņojuma platība nav zināma)23 tūkst.Gauja, G215 (posms no Abula līdz Strīķupei)Mazuta katlu māja Kalnciema ceļā 105B un 109B, JelgavāPlatība 20,4 ha (piesārņojuma platība 0,45 ha)78 tūkst.Iecava, L127 (no iztekas līdz ietekai Lielupē);Lielupe, L143 (posms no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Svētei);Lielupe, L107 (no Mēmeles līdz Vecbērzes poldera apvadkanālam);Lielupe, L100 SP (posms no Vecbērzes poldera apvad-kanāla līdz Vecslocenei)AS \"Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca\" (Marijas ielā 1, Daugavpilī) unPAS \"Daugavpils siltumtīkli\" siltum-centrāles Nr. 2 (Silikātu ielā 8, Daugavpilī) teritorijaPlatība 31,5 ha (piesārņojuma platība 3,29 ha)83 tūkst.Daugava, D500 (posms no valsts robežas līdz Laucesai)* MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 \"Noteikumi par riska ūdensobjektiem\"** Teritorijām veikta detalizēta izpēte un sagatavots Tehniski ekonomiskais pamatojums sanācijas darbiem, līdz ar to pieejama informācija par precīzu tiešo sociālo ekonomisko ietekmiMūsdienīgai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kas ietver ne tikai izpētes un sanācijas uzraudzību un kontroli, bet arī regulāru informācijas aktualizēšanu reģistrā, ir nozīmīga loma vides kvalitātes saglabāšanā.
\nVVD organizē, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Lai pilnveidotu esošo piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeli, VVD nepieciešams pārņemt savā pārraudzībā no LVĢMC reģistru. Šāds pārvaldības modelis nodrošinātu pilnvērtīgu reģistra uzraudzību un tajā ietvertās informācijas aktualizāciju, kā arī iedzīvotājiem būtu pieejama aktuālā informācija par zemes stāvokli un pašvaldībām – informācija, kas nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai.VeidsTendenceSlodzeNMGOS emisijas no ražošanas Pieaug emisiju apjoms no kurināmā izmantošanas rūpniecībā un rūpniecības procesiem.Daļiņu PM emisijas no ražošanas Pieaug emisiju apjoms no elektroenerģijas un siltuma ražošanas sektora.Ražošanā radīto atkritumu daudzums Pieaug ražošanā radīto atkritumu apjoms.Ūdens resursu izmantošana rūpniecības nozarē Samazinās ūdens izmantošanas apjomi rūpniecībā.Ražošanas notekūdeņu apjoms Samazinās ražošanas notekūdeņu apjoms.Ķīmisko vielu kopējais daudzums Kopējie apjomi pieaug.
\nTendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/negatīvu. Bīstamās ķīmiskās vielas ar laiku tiek aizstātas ar mazāk bīstamām vielām ne vienmēr samazinot apjomus.Īpaši bīstamās vielas Ievešanas/ražošanas dinamika un apjoma izmaiņas būtiski atšķiras pa vielām/vielu grupām. Turpinās izpēte.Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemMērķiAvotsTermiņšAttīstīt novatoriskus industriālos procesus un tīrākas tehnoloģijasEiropas industriālā stratēģija2030. un turpmākAtvieglot industriālo simbiozi, proti, izstrādāt pašas industrijas virzītu ziņošanas un sertifikācijas sistēmu un palīdzēt šādu simbiozi realizētEK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns2030. un turpmākPopularizēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu resursu izsekošanā, atpakaļizsekošanā un kartēšanāEK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns2030. un turpmākNodrošināt labāku cilvēka veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielāmIlgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija2030. un turpmākVeicināt pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanuIlgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija2030. un turpmāk8.3.
\nPolitikas apakšmērķiVPP apakšmērķis ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ir:Apakšmērķis 8.1: veicināt piesārņojuma samazināšanu, t.sk. piesārņoto vietu sanāciju, kā arī samazināt bīstamo ķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.VPP2027 izstrādes procesā tika atjaunots Latvijas Nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (2. pielikumā), kurš ir aktuāls apakšmērķa 8.1. īstenošanā.8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomāPR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumuRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads8.1.1. Ieviesti LPTP lielajiem ražošanas uzņēmumiem atbilstoši LPTP secinājumiem*VVDIeviesti % uzņēmumos--100%100%8.1.2.
\nPiesārņotu vietu sanācijas projektu īstenošanaVARAMVietu skaits2020.014Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277]• Eiropas industriālā stratēģija• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma* Secinājumi pieejami saitē: https://www.vpvb.gov.lv/lv/vadlinijasPR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu apriteRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads8.2.1. Ieviesti rīki bīstamo vielu identificēšanā, t.sk. izmantojot digitālos risinājumusVARAMskaits2020.0128.2.2. Patērētāju gatavība īstenot darbības, lai novērstu piesārņojumu ar bīstamām vielām (% aptaujas respondentu)VARAM% aptaujas respondentu2021.455055Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija9.
\nRadiācijas drošībaŠajā nodaļā pieejams Radiācijas drošības programmas kopsavilkums. Pilna programma pieejama 3. pielikumā.Ar likumu \"Par radiācijas drošību un kodoldrošību\" Latvijā ir izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Tajā ietverti radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas nosacījumi, ievērojot radioaktīvo atkritumu pārvaldības principus.Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus, kā arī pārredzamā nākotnē nav plānots šādus objektus vai iekārtas izveidot. Latvijā ir tikai viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts – glabātava \"Radons\", uz kuru attiecināmas prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas.
\nValsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo atkritumu apjomiem, kā arī ņemot vērā aplēses par nākotnē paredzamiem radioaktīvo atkritumu apjomiem un nākotnē Latvijā attīstāmām tehnoloģijām.Situāciju valstī radiācijas drošības jomā raksturošanai šajā nodaļā norādīts aktuālākais slodzes indikators.VeidsTendenceSlodzeAdministratīvā sloga izmaiņas operatoriem Tendence pozitīva, bet ir konstatētas vēl neizmantotas iespējas mazināt slogu.Operatoru izpratne par radiācijas drošības jautājumiem Tendence pozitīva, vērojama operatoru izpratnes palielināšanās.Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem Tendence nav viennozīmīga.Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.9.2.
\nSasaiste ar citiem plānošanas dokumentiemPlānojot un īstenojot politiku, Latvijai jānodrošina, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma.MērķiAvotsTermiņšUzlabot jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanuDirektīva 2013/59/EuratomDirektīva 2011/70/EuratomValsts civilās aizsardzības plānsRadioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcijaSalaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijaPastāvīgiVeicināt sabiedrības izpratni radiācijas drošības jautājumosValsts civilās aizsardzības plānsPastāvīgi9.3. Politikas apakšmērķiRadiācijas drošības jomā ir nepieciešams sasniegt sekojošus apakšmērķus:Apakšmērķis 9.1: Droša jonizējošā starojumu avotu apsaimniekošana.Apakšmērķis 9.2: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība.Apakšmērķis 9.3: Uzlabojusies sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem,Apakšmērķis 9.4: Stiprināta radiācijas avāriju pārvaldībaApakšmērķis 9.5: Pilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēma9.4.
\nPolitikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomāPR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanaRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads9.1.1. Nodrošināta droša valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana – likvidēts Salaspils kodolreaktorsVARAM, LVĢMCn/a2020.Nav likvidētsTiek veikti faktiskie likvidēšanas darbiTiek veikti faktiskie likvidēšanas darbi9.1.2. Pilnveidota sadarbība radiācijas avāriju gadījumāVARAM, VVDn/a2020.Izveidota darba grupa sadarbības veicināšanai radiācijas avāriju gadījumāIzstrādāti algoritmi iestāžu sadarbībai radiācijas avāriju gadījumā, pilnveidoti tiesību akti radiācijas avāriju pārvaldības jomā 9.1.3.
\nPilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmaVARAM, VVDn/a2020.Administratīvais slogs operatoriem nav iespējami mazs, VVD darbinieku kompetences nepieciešams stiprināt Administratīvais slogs operatoriem iespējami mazs, VVD darbinieku kompetences stiprinātasSasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldībaRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads9.2.1. Paplašināta radioaktīvo atkritumu glabātava \"Radons\" un tajā uzlabota vēsturisko atkritumu tvertņu drošībaLVĢMCn/a2020.Nav veikti paplašināšanas un drošības izbūves darbiUzsākti faktiskie paplašināšanas un drošības izbūves darbiGlabātava \"Radons\" paplašināta un tajā veikti drošības izbūves darbiSasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija PR 9.3.
\nPolitikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiemRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtība2024. gads2027. gads9.3.1. Veicināta sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiemVVD, VARAMn/a2020.Nav informācijasn/aTiek gatavoti un īstenoti sabiedrības informēšanas pasākumi (vismaz 2 pasākumi)Noorganizēti sabiedrības informēšanas pasākumi, sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli, kampaņas (vismaz 4)9.3.2. Veicināta operatoru un VVD RDC zināšanas par radiācijas \"drošības kultūru\"VVDn/a2020.n/aTiek gatavoti un īstenoti pasākumi radiācijas drošības kultūras veicināšanai (par 5 % paaugstināts operatoru izpratnes līmenis)Noorganizēti radiācijas drošības kultūras veicināšanas pasākumi, izplatīti materiāli (par 10 % paaugstināts operatoru izpratnes līmenis)Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476)III.
\nRīcības virzieni un uzdevumi1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avots (sasaiste ar NAP2027 un SAM **)Sasaiste ar VPP2027 politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.1.Atjaunot zemes virsmas apauguma monitoringa programmu2027.VARAM Valsts budžets ***PR1.3(RR1.3.2.)PR6.2. (6.2.4.)1.2.Attīstīt regulāru mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu, t.sk. par karsta un nogāžu procesiem*2027.LVĢMC, DAP Valsts budžetsPR1.3(RR1.3.2.)1.3.Attīstīt regulāru vides stāvokļa bioindikācijas monitoringu2027.LU, Bioloģijas institūts Valsts budžetsPR1.1. (RR1.1.1.)1.4.Nodrošināt tautsaimniecības nozarēm aktuālu klimatisko un hidrometeoroloģisko operatīvo informāciju un modeļu izstrādi2027.LVĢMC Valsts budžetsPR 2.1 (RR2.1.1.)1.5.Nodrošināt savlaicīgu sabiedrības brīdināšanu par bīstamām meteoroloģiskām un hidroloģiskām parādībām, kā arī ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti2027.LVĢMCVARAMValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.2.3.) unNFIPR1.1. (RR1.1.2.)PR 2.1 (RR2.1.1., RR2.1.2)1.6.Nodrošināt vides informācijas un vides datu pārvaldību, savietojamību un automatizāciju, tai skaitā veicinot monitoringa ietvaros iegūto datu pieejamību apkopotā veidā datu bāzēs, kas ir savstarpēji saistītas2027.LVĢMC,DAP, LHEI,VVDVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds: ERAF 1.3.1.ANM 2.1.3.1.(NAP [292]; [179])PR1.1. (RR1.1.2.)PR1.1. (RR1.1.4.)PR 2.1 (RR2.1.1.)1.7.Iegūt informāciju par sugām un biotopiem Natura 2000 vietās un ārpus tām2027.DAP Valsts budžetsPR 2.4 (RR2.4.1.-2.4.6.)1.8.Nodrošināt pilnvērtīgas informācijas iegūšanu un analīzi par ūdeņu kvalitāti un kvantitāti2027.LVĢMCDAP, LHEI, LLUValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ERAFZ (NAP [282]; [284])PR 2.2 (RR2.2.1.-2.2.7.)1.9.Nodrošināt ikgadējo SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un šo emisiju prognožu monitoringu2027.LVĢMC Valsts budžetsPR 2.1 (RR2.1.8.)1.10.Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas digitalizāciju un elektronisku pieejamību2027.LVĢMC Valsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [286])PR1.3. (RR1.3.2.)PR4.2. (RR4.2.1., RR4.2.2.)Skaidrojumi:Finansējuma avotu saīsinājumi ir doti nodaļā \"Saīsinājumi\".* pie 1.2.uzdevuma - krasta erozijas novērojumi ir ietverti 4. rīcības virziena 4.8. uzdevumā;** 1) indikatīvajos finansējuma avotos norādīti visi potenciālie finansējuma avoti, arī tie, kurus potenciāli var izmantot konkrētā uzdevuma ieviešanā un kas ir atkarīgi no konkursa kārtībā piešķirtā ārējā finansējuma; 2) šeit un turpmāk 6. kolonnā norādīta saistība ar NAP2027 uzdevumiem un SAM, kas noteikti ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 841):SAM 2.1.3. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām;SAM 2.2.1.
\nVeicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību;SAM 2.2.2. Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana;SAM 2.2.3. Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, \"zaļo\" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu;SAM 2.3.1. Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās;SAM 5.1.1. Publiskās ārtelpas attīstība;SAM 6.1.1. Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos (prasmes un zināšanas).*** Šeit un citur III. nodaļā, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts valsts budžets, VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pašvaldību finansējums un līdzfinansējums (tai skaitā, valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzfinansējums ES fondu (vai citu ārvalstu finanšu palīdzības) finansētu projektu ietvaros) ir atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem. 5.pielikumā attiecībā uz ārējo finansējumu ir norādīts zināmais uz izstrādes brīdi finansējuma apjoms, citas summas nav norādītas, jo tās atkarīgas no konkursu uzsaukumiem un konkrētiem projektiem.Ieviešot VPP2027 iekļautos uzdevumus, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums.2.
\nRīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektorosNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcija *Līdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju2.1.Pilnveidot fluorēto SEG tiesisko regulējumu2027.VARAM Valsts budžetsPR3.1 (RR3.1.1)2.2.Izstrādāt elektronisko datubāzi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām SEG2023.LVĢMCVARAMNFIPR3.1 (RR3.1.1)2.3.Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir ne mazāk ambiciozi kā klimata mērķi Latvijai, kas noteikti ES tiesību aktos2027.VARAMNozaru ministrijasValsts budžetsPR3.1 (RR3.1.1)2.4.Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs2023.VARAM NFIPR3.1 (RR3.1.4), PR3.2. (RR3.2.3.)2.5.Izstrādāt starpdisciplināru pētījumu par šķēršļiem paradumu maiņai klimata pārmaiņu mazināšanai un identificēt ekonomiski pamatotas alternatīvas paradumu maiņai2027.VARAM Valsts budžetsPR1.3. (RR1.3.2.),PR.1.4. (1.4.2.),PR3.1 (RR3.1.4)2.6.Nodrošināt finansējumu pasākumiem sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanai par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās jautājumiem2027.VARAMIZMValsts budžetsPR1.3. (RR1.3.1.)PR3.1. (RR3.1.1.)2.7.Novērtēt valsts budžeta plānošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām2023.VARAM NFIPR1.5. (RR 1.5.1.),PR3.1 (RR3.1.4)2.8.Izveidot reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu2023.CSPVARAM,pašvaldībasNFIPR1.1. (RR1.1.2.),PR3.1 (RR3.1.4)2.9.Sagatavot izvērtējumu par tiešo un netiešo fosilo subsīdiju izskaušanu2024.VARAM Valsts budžetsPR3.1. (RR 3.1.4)2.10.Nodrošināt ES ETS darbību LatvijāPastāvīgiVARAM Valsts budžetsPR3.1. (RR 3.1.1.)2.11.Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanuPastāvīgiVARAMNozaru ministrijas, attiecīgās institūcijasValsts budžetsPR3.1 (RR3.1.1)Skaidrojums: Atbildīgā par SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecības sektorā ir ZM, tās indikatīvais finansējums pasākumu ieviešanai ir norādīts 5.pielikumā.3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaistiNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju3.1.Izstrādāt informatīvo ziņojumu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības virzību uz klimatneitralitāti veicināšanu2025.ZM, VARAMLVMI \"Silava\"Valsts budžetsPR3.1.
\n(RR3.1.3., RR3.1.4.) 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēmNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdz-atbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju4.1.Izstrādāt un ieviest uz risku izvērtējumu balstītas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas602027.PašvaldībasVARAMPašvaldību budžets*,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282] SAM 2.1.3.) , Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)PR.1.5. (RR 1.5.2.)PR3.2. (RR3.2.1.),PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.)4.2.Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, plānus vai vadlīnijas2027.ZM, EM, SM, VM, VARAM Valsts budžetsPR3.2. (RR3.2.2.), PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.)4.3.Veikt Latvijas klimata pārmaiņu scenāriju līdz 2100. gadam atjaunošanu2023.LVĢMCVARAMNFIPR3.2. (RR3.2.3.)4.4.Pilnveidot nacionālās brīdināšanas sistēmu, t.sk. ar uz ietekmi vērstu pieeju2023.LVĢMCVARAM, VUGDNFIPR1.1. (RR1.1.2.)PR3.2. (RR3.2.3.)4.5.Pilnveidot hidrometeoroloģisko novērojumu tīklu klimata pārmaiņu novērtēšanai reģionu un nozaru griezumā2027.LVĢMCVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAFZ (NAP [284])PR3.2. (RR3.2.3.)PR2.1. (RR2.1.1.)4.6.Izveidot un uzturēt operatīvu nacionālā līmeņa skaitlisko laika apstākļu prognožu modeli prognožu un brīdinājumu nodrošināšanai2027.LVĢMC Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282]) / programmasPR3.2. (RR3.2.3.)4.7.Papildināt hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmu ar ietekmju novērtējumu uz dažādām tautsaimniecības jomām2027.LVĢMCVUDGValsts budžets, citi ārvalstu fondi/programmasPR1.1. (RR1.1.2.)PR3.2. (RR3.2.3.)4.8.Atjaunināt regulāru Latvijas krasta erozijas novērtējumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus **2023.LVĢMC, VARAM NFI (projekts \"Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā\")PR3.2. (RR3.2.3.), PR7.1. (RR7.1.2.)4.9.Nodrošināt kompetenču bāzes uzlabošanu krasta erozijas novēršanai2023.VARAM NFIPR3.2. (RR3.2.3.),PR7.1. (RR7.1.2.)Skaidrojums:*– šeit un citur, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts pašvaldību budžets VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošo pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārēju finansējumu pašvaldību, kas atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem.** pie 4.8. uzdevuma – arī Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692 \"Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai\", ir iekļauts uzdevums 3.4. \"Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti\".5.
\nRīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju5.1.Veikt izpēti par aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā2022.- 2026.VARAMEM, ZM, VVD, LVĢMCValsts budžets (t.sk. LVAF),PR1.3 (RR1.3.2.)PR 1.4. (RR1.4.1.)PR4.1., PR 4.2.(RR4.2.1.)5.2.Izpētes par aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā rezultātu ieviešanas programmas izstrāde2027.VARAMEM, ZM, VVD, LVĢMCValsts budžets (LVAF),PR1.3 (RR1.3.2.)PR 4.2. (RR4.2.1.) 6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju6.1.Izstrādāt degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu identificēšanas un rekultivācijas kritērijus2025.VARAM, pašvaldībasLVĢMC,VVDZMValsts (t.sk LVAF),un pašvaldību budžetsPR1.3 (RR1.3.2.)PR6.2 (RR6.2.1)6.2.Ieviest finanšu un organizatoriskos instrumentus, kas sekmē savlaicīgu ieguves vietu rekultivāciju un nerada jaunas degradētas ieguves vietas2027.VARAMVVD, pašvaldības, īpašniekiValsts un pašvaldību budžets, privātie (īpašnieku) līdzekļiPR1.4. (RR1.4.1., 1.4.2.), PR6.2, (RR6.2.1)6.3.Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumu noteikšana un to ieviešana2027.VARAMĪpašnieki,VVDĪpašnieku līdzekļi (publiskie un privātie); Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [288], SAM 6.1.1.)PR6.2 (RR6.2.1) 7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informācijuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju7.1.Veikt Latvijas ģeotermālā potenciāla novērtējuma aktualizāciju2027.VARAMLVĢMCValsts budžetsPR1.3 (RR1.3.2.)7.2.Uzsākt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos zemes dzīļu resursus2027.LVĢMCVARAMValsts budžets (t.sk LVAF), citi ārvalstu fondi (NAP [286])PR1.3 (RR1.3.2.) 8.
\nRīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju8.1.Pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu, pilnveidotu administratīvos procesus iesaistītajās iestādēs un celtu to kapacitāti2022.- 2027.VARAMEM,ZMValsts budžetsPR 4.2.(RR.4.2.1.)8.2.Pilnveidot derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas procesu un derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanas procesu2022.- 2027.VARAMLVĢMCValsts budžetsPR 4.2.(RR.4.2.1.)8.3.Uzlabot būvniecības un zemes dzīļu izmantošanas saistītos procesus BIS un digitālo atskaitīšanās kārtību par iegūto derīgo izrakteņu apjomu2024.-2027.VARAM,EMBVKB,VVD,LVĢMCValsts budžets,citi ārvalstu fondiPR1.1 (RR1.1.2.)PR 4.2.(RR.4.2.1.)8.4.Pilnveidot zemes dzīļu informācijas izvērtēšanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un dabas resursu lietošanas dokumentācijas izsniegšanas un uzskaites kārtību2022.-2024.VARAMLVĢMC,VVDValsts budžets,citi ārvalstu fondiPR1.1 (RR1.1.2.)PR4.2. (RR4.2.1.)8.5.Ieviest tālizpētes un citas tehnoloģijas, kā arī jaunas datu analīzes metodes zemes dzīļu izmantošanas kontroles procesā2022.-2024.VVD, LVĢMC, DAP Valsts budžets,citi ārvalstu fondiPR1.1 (RR1.1.2., RR1.1.4.) 9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorāNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju9.1.Paplašināt jaunu pieslēgumu skaitu pie centralizētajām un lokālajām siltumapgādes sistēmām un veicināt novecojušo un neefektīvo lokālo un individuālo apkures sistēmu atjaunošanu, sniedzot finansiālu atbalstu2022.-2027.EM,VARAM,pašvaldības-Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.)PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.)PR5.1 (RR5.1.1., RR 5.1.2.),PR5.2 (RR5.2.1.),PR5.3. (RR5.3.1.)9.2.Sniegt finansiālu atbalstu zemu (tai skaitā nulles) emisiju AER izmantošanai centralizētajā un lokālajā siltumapgādē2022.-2027.EM,pašvaldībasVARAMValsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [281], SAM 2.1.1.)PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2., PR1.4.3)PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2.),PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.)9.3.Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu enerģētikas sektorā izmantotajās biomasas sadedzināšanas iekārtās2022.-2027.VARAMEM (atbalsts iekārtām energoefektivitātes pasākumu ietvaros)PašvaldībasValsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283])PR1.4.
\n(RR1.4.1., RR1.4.2., PR 1.4.3)PR5.1., (RR5.1.2.),PR5.2, (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.),PR5.3., (RR5.3.1.)9.4.Pilnveidot gaisa kvalitātes datu uzskaiti vietējā līmenī, izstrādājot risinājumu informācijas uzkrāšanai (saistībā ar lokālajiem gaisa kvalitātes rīcības plāniem u.c.)2027.Attiecīgās pašvaldībasVARAMValsts un pašvaldības budžets(NAP [283])PR1.1 (RR1.1.1.)PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.)PR5.1. (RR5.1.2.),PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.)9.5.Sabiedrības informēšana par individuālām iespējām samazināt gaisa piesārņojumu2022.-2027.VARAM,pašvaldības Valsts budžets (t.sk. LVAF)PR1.1 (RR1.1.1.)PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.)PR5.1. (RR5.1.2.),PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.) 10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju10.1.Normatīvā regulējuma pilnveidošana gaisa un smaku jomā, tai skaitā, izvērtējot elektronisko degunu ieviešanu smaku novērtēšanā un kontrolē2022.-2027.VARAMVVD,LVĢMCValsts budžetsPR5.1. (RR5.1.2.),PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2. RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.)10.2.Uzlabot un modernizēt esošo gaisa kvalitātes monitoringa tīklu un efektīvāk izmantot gaisa kvalitātes modelēšanu nacionālā līmenī, gaisa kvalitātes novērtēšanai2027.LVĢMC,VARAM,attiecīgās pašvaldības Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ERAF(NAP [282]; [283]; [292], SAM 2.2.3.) .Daļēji saistīts ar projektu 5.4.2.2/17/I/001 \"Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība\", kas turpināsies vēl 2022.gadā. (NAP 2014-2020 [338]).PR1.1. (RR1.1.2., RR1.1.4.)PR2.1 (RR2.1.2.-2.1.5., RR2.1.9.-2.1.10.)PR5.3. (RR5.3.1.)10.3.Atjaunot un pilnveidot piesārņojošo vielu emisiju datu bāzes2022.-2027.LVĢMC,VVD Valsts budžets,NFIPR1.1 (RR1.1.2., RR1.1.4.)PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)10.4.Stiprināt gaisa piesārņojuma un smaku kontroli, tai skaitā, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos un IT risinājumus2022.-2027.VVD,VAAD (mēslošanas līdzekļu jomā) Valsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.)PR1.1 (RR1.1.2.)PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)10.5.Izstrādāt vienotas metodikas un vadlīnijas vides normatīvo aktu prasību vienādai piemērošanai, aktualizēt un uzlabot pieeju gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķināšanai un uzskaitei2022.-2027.VVD,LVĢMC,VARAM Valsts budžets (t.sk.
\nLVAF)PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)10.6.Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi un īstenošanu pašvaldībās2022.-2027.Rīgas,Liepājas unRēzeknes pašvaldībasVARAM,VVD,LVĢMC,SMValsts un pašvaldības budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.; [314],PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.)10.7.Stiprināt pašvaldību lomu gaisa aizsardzības jautājumu pārvaldībā, t.sk. īpašu prasību noteikšanā teritorijas attīstības plānošanas procesa ietvaros2022.-2027.VARAM, pašvaldības Valsts un pašvaldību budžetsPR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.)10.8.Normatīvā regulējuma pilnveidošana vides trokšņa pārvaldībā2022.-2027.VARAM Valsts budžetsPR5.4. 2. 11.
\nRīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomāNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju11.1.Paplašināt un uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojumu un gaisa kvalitāti2022.-2027.LVĢMC,VVDPašvaldības,SMValsts un pašvaldības budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAF (NAP [283], SAM 2.2.3.PR1.1. (RR1.1.2.)11.2.Izstrādāt un ieviest efektīvu sistēmu sabiedrības informēšanai paaugstināta gaisa piesārņojuma gadījumos2023.LVĢMCVARAM, VVD, VI, VUGD, pašvaldībasValsts un pašvaldību budžets(NAP [283])PR1.1. (RR1.1.2., RR1.1.3., RR1.1.4.) 12.
\nRīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorāNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju12.1.Papildus pasākumu īstenošana transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un finansiāla atbalsta sniegšana šo pasākumu īstenošanai2027.SM,VARAMEMpašvaldības Valsts budžets,Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ANM (3.1.1.6.i- skolēnu autobusi; 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana);NAP [281], SAM 6.1.1.-pašvaldību autobusi unNAP [314]), SAM 2.3.1.PR5.1. (RR5.1.2.),PR5.2. (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.),PR5.3. (RR5.3.1.)12.2.Pilnveidot normatīvo regulējumu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ierīkošanu2022.-2027.SM,EMVARAMValsts budžetsPR5.1. (RR5.1.2.),PR5.2, (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.),PR5.3., (RR5.3.1.) 13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorāNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju13.1.Veicināt labas lauksaimniecības prakses īstenošanu2022.-2027.ZM,VVD,VAADLauksaimniecības organizācijas, LADES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ELFLA , (NAP [291])PR1.2 (RR1.2.3.)PR5.1 (RR5.1.3.), PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3)13.2.Sniegt finansiālu atbalstu vides prasību īstenošanai lauksaimniecībā2022.-2027.ZMLAD,VAADES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ELFLA, (NAP [291])PR1.4. (RR1.4.1.)PR5.1 (RR5.1.3.), PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3) 14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju14.1.Noteikt aizsardzības mērķus ES nozīmes sugām un biotopiem2025.DAPVARAM, Zinātniskās un pētniecības organizācijas (LU, DU, LLU, LVMI Silava u.c.)Valsts budžets,Kohēzijas fonds (Projekts 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP2014.-2020., [422]),un LIFE IP LatViaNaturePR6.1 (RR6.1.1aRR6.1.1.b.RR6.1.2.)14.2.Izstrādāt sugu aizsardzības plānus un uzsākt to ieviešanu2026.DAP, VARAMZinātniskās organizācijas,NVOValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /programmas:Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP 2014-2020 [422]) un(NAP2021-2027 [289]; [290], SAM 2.2.3.)un LIFE-IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.1.b.RR6.1.2.)14.3.Bioloģiskās daudzveidības ex-situ saglabāšanas pasākumu īstenošana (botānisko dārzu un zooloģisko dārzu kolekciju izveide, vairošanas metodiku izstrāde, ģenētiski pilnvērtīgas rezerves grupu uzturēšana)2025.NBD, RNZDZMValsts budžets,cits ārvalstu finansējumsPR6.1.(RR6.1.1.b.RR6.1.5.)14.4.Savvaļas dzīvnieku glābšanas un rehabilitācijas normatīvā regulējuma pilnveidošana2024.ZMPVDValsts budžetsPR6.1.(RR6.1.1.b.,RR6.1.5)14.5.Sistemātiskas pieejas uzlabošana nelegālās tirdzniecības ar aizsargājamām sugām kontrolei2023.VARAMDAP,ZM,PVD, VMDValsts budžetsPR6.1.14.6.Daudzfunkcionāla dzīvnieku karantīnas, īslaicīgās izvietošanas un ex-situ sugu pavairošanas programmu atbalsta centra izveide2025.RNZD Valsts budžets,LIFE IP LatViaNature,cits ārvalstu finansējumsPR6.1.(RR6.1.1.b., RR6.1.5) 15.
\nRīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datusNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju15.1.Natura 2000 tīkla pabeigšana, novēršot EK norādītās nepilnības un veicinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu2024.VARAMDAPValsts budžetsPR6.1 (RR6.1.3RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)15.2.Izvērtēt ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādes un apstiprināšanas normatīvo regulējumu un praksi, tai skaitā finansējuma nodrošināšanu plānu ieviešanai, veikt nepieciešamos pilnveidojumus regulējumā2025.VARAMDAP,ZMValsts budžets,cits ārvalstu finansējumsPR6.1.(RR6.1.4.)15.3.Noteikt aizsardzības mērķi visām Natura 2000 teritorijām2025.VARAMDAP, pašvaldībasValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /programmas:daļēji Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 \"Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā\" (NAP 2014-2020 [422]) un(NAP2021-2027 [289]; [290]) unLIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)15.4.Izvērtēt un pilnveidot aizsargājamo teritoriju tīklu atbilstoši ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķiem2027.VARAMDAP,ZM,VMDValsts budžetsPR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.RR6.1.4.)15.5.Pamatojoties uz dabas aizsardzības plāniem, īstenot kompleksus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 teritorijās2027.DAPVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds un LIFE (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.)Daļēji saistīts ar Darbības programmu 2014.-2020.g.
\nSAM pasākumu 5.4.3., kur projektu īstenošana tikai sāksies un norisināsies līdz 2023.gadam.PR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.RR6.1.4.) 16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju16.1.Biotopu aizsardzības plānu izstrāde2024.DAPVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.)PR6.1.(RR6.1.1.a.,RR6.1.2)16.2.Aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējuma metodikas izstrāde un aprobēšana2027.DAP Valsts budžets,LIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.1.a.)16.3.Aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana un apsaimniekošana2027.DAP,ZMLVM, pašvaldībasValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds,Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.;
\nSAM 6.6.1.)PR6.1.(RR6.1.1.a.,RR6.1.2)16.4.Brīvprātīgās vienošanās ar zemes īpašniekiem par aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu uzlabošanu - normatīvā regulējuma izveide, aprobācija2027.VARAMDAPValsts budžets,LIFE IP LatViaNaturePR6.1. (RR6.1.1.a.,RR6.1.2) 17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēsNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju17.1.Izstrādāt sugu un biotopu aizsardzības mērķu sasniegšanas uzraudzības sistēmu2025.VARAMDAPValsts budžetsPR 1.3. (RR1.3.2.),PR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)17.2.Centralizēta dabas aizsardzības jomas informācijas portāla izveide2027.DAP Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature projektsPR 1.1. (RR1.1.2., RR1.1.4.),PR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)17.3.Specializētu zinātnisko pētniecības grupu izveide bioloģiskās daudzveidības aizsardzības u.tml. jautājumu risināšanai2027.DAP LIFE IP LatViaNaturePR 1.3. (RR1.3.2.),PR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.RR6.2.3.)17.4.Bioloģiskās daudzveidības palielināšanas rezultātos balstītas atbalsta sistēmas pilot projektu plānošana un īstenošana lauksaimniecībā2027.DAPZMValsts budžets, LIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)17.5.Jaunu bioloģiskās daudzveidības novērtējuma indikatoru izstrāde un testēšana lauksaimniecības platībām2027.DAPZMValsts budžets, LIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)17.6.Latvijas Tūrisma attīstības plānā iekļaut pasākumus dabas tūrisma pakalpojumu, tai skaitā infrastruktūras saskaņotai attīstībai.2027.EMDAP,nozares asociācijasValsts budžetsPR6.2.17.7.Dabisku procesu plašāka pielietojuma veicināšana meža apsaimniekošanā2027.ZMVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ELFLA, (NAP [291])PR6.1. (RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)17.8.VARAM vides / dabas izglītības stratēģijas ieviešana2027.VARAMIZM,DAPValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.)PR1.3. (RV1.3.1.) 18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju18.1.Rīcības plānu par invazīvu svešzemju sugu izplatības ceļiem revīzija un papildināšana2024.DAPVARAM,VAADValsts budžets (t.sk. LVAF),LIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.6.)18.2.Invazīvu svešzemju sugu izplatības monitoringa integrēšana vides monitoringa sistēmā2022.DAPVAAD,LVĢMC,LHEI, LMDValsts budžets,LIFE IP LatViaNaturePR2.4.
\n(RR2.4.7.), PR6.1.(RR6.1.6.)18.3.Invazīvu svešzemju sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošana un īstenošana2027.DAPpašvaldībasValsts budžets,LIFE IP LatViaNaturePR6.1.(RR6.1.6.) 19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju19.1.Degradēto ekosistēmu klasifikācijas, novērtējuma un kartēšanas metodikas izstrāde2025.VARAM Valsts budžets,cits ārvalstu finansējumsPR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2.(RR6.2.1.),PR7.5, (RR7.5.1)19.2.Upju brīva plūduma atjaunošana, hidroloģisko šķēršļu samazināšana2027.DAPVARAM,ZM,LHEI, LVĢMCValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, (NAP [282], [284], SAM 2.2.3.), LIFE GoodWater IPPR6.2. (RR6.1.1.a.RR6.2.2.), PR7.5, (RR7.5.1) 20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju20.1.Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma pieejas adaptācija un ekosistēmu pakalpojumu kartējuma un novērtējuma sagatavošana Latvijas teritorijai2027.VARAMDAPValsts budžets,cits ārvalstu finansējumsPR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2. (RR6.2.3.) PR7.4. (RR7.4.1.),PR6.2., (RR6.2.4.)20.2.Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma, dabas procesu modelēšanas u.tml. izglītības/mācību programmu izveide2027.IZMaugstskolasValsts budžets (t.sk LVAF), cits ārvalstu finansējumsPR 1.2. (RR1.3.2., RR1.3.3.), PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2.(RR6.2.3.)20.3.Zaļās un zilās infrastruktūras elementu un multifunkcionālu risinājumu izvērtējums un integrēšana teritorijas attīstības plānošanas dokumentos2027.VARAMDAP, plānošanas reģioni,pašvaldībasValsts budžets (t.sk LVAF), pašvaldību budžets,NFI projekts \"Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā\"Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [282], [284], SAM 6.1.1.; SAM 5.1.1.),ES programmas (LIFE, Apvārsnis, Interreg)PR6.2.(RR6.2.3.),PR3.2, (RR3.2.1), PR3.2.320.4.Izstrādātas efektīvas zemes resursu pārvaldības vadlīnijas2025.VARAMLLUValsts budžets (t.sk. Valsts pētījumu programma),cits ārvalstu finansējumsPR1.3. (RR1.3.2.) PR6.2. (RR6.2.4.) 21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcija *Līdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju21.1.Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana) pieejamo finansēšanas instrumentu apzināšana un izvērtējums2023.VARAMDAPValsts budžets (t.sk LVAF), LIFE IP LatViaNaturePR1.4. (RR1.4.1.), PR6.1. (RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)21.2.Degradēto ekosistēmu (biotopu) atjaunošanas pasākumiem pieejamo finansēšanas instrumentu apzināšana un izvērtējums2025.VARAM Valsts budžets (t.sk LVAF), LIFE IP LatViaNaturePR1.4.
\n(RR1.4.1.)PR6.2. (RR6.2.1.)21.3.Finansējuma sistēmas pilnveidošana /paplašināšana atbalsta un kompensējošiem maksājumiem, t.sk. par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un/vai papildus nosacījumiem aizsargājamās teritorijās, u.c.2027.VARAMDAPValsts budžets, ES programmas,nacionālie projektiPR1.4 (RR1.4.1.), PR6.1.(RR6.1.1.a.RR6.1.1.b.)21.4.Invazīvu svešzemju sugu apkarošanas pasākumu īstenošana (t.sk. finansējuma identificēšana pasākumu veikšanai)2025.VARAM Valsts budžets, ES programmas,nacionālie projektiPR6.1.(RR6.1.6.)Skaidrojums: Atbildīgā par atbalsta pasākumiem bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai lauksaimniecības sektorā ir ZM, tās indikatīvais finansējums pasākumu ieviešanai ir norādīts 5.pielikumā.22.
\nRīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldībaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju22.1.Uzlabot lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu pilsētās un apdzīvotās vietās, izstrādājot vietējo pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas2027.pašvaldībasVARAMPašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3.), Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)PR7.1 (RR7.1.2)PR3.2, (RR3.2.1.)22.2.Pilnveidot un attīstīt plūdu riska informācijas sistēmu, t.sk. izstrādājot un integrējot lietus plūdu modeli, ietverot klimata pārmaiņu ietekmi un applūšanas scenārijus (reizi 5, 20, 50 gados)2027.LVĢMC-Valsts budžets, cits ārvalstu finansējumsPR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2)PR3.2 (RR3.2.1)22.3.Pārskatīt regulējumu, izvērtējot pienākumu mazajiem HES uzstādīt automātiskos līmeņa mērītājus2024.VARAMVVD,BIOR, LVĢMCValsts budžetsPR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2),PR3.2, (RR3.2.1)22.4.Īstenot pasākumus upju un jūras krastu erozijas mazināšanai2027.PašvaldībasVARAM,LVĢMCValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.)PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.)22.5.Izvērtēt nepieciešamību pārskatīt normatīvo regulējumu plūdu riska zonās, paredzot papildu nosacījumus2027.VARAM,pašvaldībasEM, DAP, LVĢMC, VVDValsts budžetsPR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.),PR3.2, (RR3.2.1)22.6.Izveidot darba grupu lietus ūdeņu apsaimniekošanas iespējamā regulējuma izstrādei2024.VARAMEM, ZMNVOZinātniskās institūcijaspašvaldībasValsts budžetsPR3.2 (RR3.2.1), PR7.1. (RR7.1.2)22.7.Izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānošanas dokumentus (2022.-2027.g.) un ieviest pasākumu programmas, uzsākt plūdu riska pārvaldības plānu izstrādi 2028. – 2033.gadu periodam2022.-2027.*LVĢMCVARAM un pasākumu programmās norādītie atbildīgieValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds(NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.)PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.),PR3.2, (RR3.2.1, RR3.2.4)Skaidrojums:* Rīcības virziena 22.7. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā.23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju23.1.Pilnveidot zināšanu bāzi par klimata pārmaiņu, mijiedarbībā ar citiem vides stresoriem, ietekmi uz jūras ekosistēmu un jūras izmantošanas veidiem, kā arī jūras izmantošanas ietekmi uz klimata izmaiņām2027.VARAMLVĢMC,LHEIValsts budžetsPR1.3.
\n(RR1.3.2.) PR7.1 (RR7.1.1, 7.1.2.)23.2.Iepazīstināt lēmumu pieņēmējus ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem par jūras telpas izmantošanu2027.VARAMLVĢMC,LHEIValsts budžets,ES programmas Apvārsnis Eiropa, Interreg NAP [457]PR1.1. (RR1.1.1.) PR7.1 , (RR7.1.2)23.3.Pasākumu programmas izstrāde un tās īstenošana jūras krasta erozijas mazināšanai (skat. arī saistīto uzdevumu 4.8.)2027.VARAMPašvaldībasValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, NFI (projekts \"Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā\")NAP [282]PR7.1 (RR7.1.1, RR 7.1.2, RR 7.1.3.) 24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībāsNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju24.1.Veikt riska izvērtējumu dzeramā ūdens centralizētai apgādei izmantotajās pazemes un virszemes ūdensgūtnēs2027.Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, LVĢMC,pašvaldības Privātie līdzekļi (ūdens lietotāji)PR7.2. (RR7.2.1)24.2.Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu mazināšanai2027.Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji Privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji)PR7.3. (RR7.3.1.. RR7.3.2.)24.3.Popularizēt un veicināt lietus ūdeņu izmantošanu saimnieciskām vajadzībām, t.sk. sniegt atbalstu pilotprojektiem zaļās infrastruktūras attīstībai2027.VARAMPašvaldībasValsts un pašvaldību budžetsPR7.3. (RR7.3.1)24.4.Veicināt un popularizēt dzeramā ūdens brīvu pieejamību2027.ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji,NVOVARAM, VM (informācija par dzeramā ūdens kvalitāti un tās kontroli), pašvaldībasValsts budžets,privātie līdzekļiPR7.2. (RR7.2.2)24.5.Izvērtēt attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas lietderību un nepieciešamību lauksaimniecības zemju laistīšanai (apūdeņošanai)2022.*VARAM Valsts budžetsPR7.3. (RR7.3.1)24.6.Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu izbūve un pārbūve, lai nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni nodrošinātu visiem (100%) Latvijas iedzīvotājiem, kas to saņem no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.2027.Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiPašvaldībasPašvaldību budžets,privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji)PR 7.2.(RR7.2.1., RR7.2.4.)24.7.Izvērtēt prasības par dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos atbilstoši Direktīvai (ES) 2020/2184 un izstrādāt plānu attiecīgo rādītāju monitoringam, papildinot Ūdeņu monitoringa programmu.2022.-2023.LVĢMCVARAMValsts budžets (t.sk. LVAF)PR7.2. (RR7.2.1)PR2.2.(RR2.2.1. , 2.2.5.)Skaidrojums: * Rīcības virziena 24.5. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā.25.
\nRīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju25.1.Izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu2022.VARAM,LŪKA Valsts budžets,LIFE IP GoodwaterPR7.4. (RR7.4.1)25.2.Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru2027.Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiPašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiPrivātie līdzekļi (uzņēmumu),ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1., SAM 2.2.2.)PR7.4 (RR7.4.1),25.3.Projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai2027.VARAM,EM,ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiZMValsts budžets, cits ārvalstu finansējumsPR7.4 (RR7.4.1),PR8.2 (RR8.2.2.) 26.
\nRīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju26.1.Valsts pazemes ūdeņu monitoringa stratēģijas izstrāde2027.LVĢMCVARAMValsts budžets, cits ārvalstu finansējumsPR2.2. (RR2.2.4., RR2.2.5.)PR 7.2. (RR7.2.6.)26.2.Atjaunot pazemes ūdeņu monitoringa tīkla infrastruktūru2027.LVĢMCVARAMValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.3.) unNAP 2014-2020 [338])*PR2.2. (RR2.2.4., RR2.2.5.) PR7.2. (RR7.2.6.)26.3.Apzināt prioritātes pamesto urbumu noslēgšanai un izstrādāt plānu pamesto urbumu noslēgšanai2025.-2027.LVĢMCZinātniskās institūcijasValsts budžetsPR 7.2. (RR7.2.6., RR7.2.3, RR7.2.4.)26.4.Izvērtēt sausuma negatīvo ietekmi uz pazemes ūdens resursiem nākotnē2027.LVĢMCZinātniskās institūcijasValsts budžetsPR1.3. (RR1.3.2.) PR2.2. (RR2.2.4.)Skaidrojums:* Daļēji saistīts ar Darbības programmu 2014.-2020. SAM pasākumu 5.4.2.2. projektu 5.4.2.2/20/I/001 \"Ūdens monitoringa un kontroles sistēmas attīstība\", kas turpināsies līdz 2023.gada beigām.27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju27.1.Izvērtēt un pārskatīt HES izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas, nodrošinot atbilstošu ekoloģisko caurplūdumu visās mazajās HES.2027.VVD,BIORLVĢMCValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.1.),PR6.2. (RR6.2.1., RR6.2.2.)27.2.Izstrādāt ieteikumus hidrotehnisko būvju ekspluatācijai videi draudzīgā veidā2023.VARAMLVĢMC,BIOR,NVOValsts budžets,LIFE IP GoodwaterPR7.4. (RR7.4.1.),PR6.2. (RR6.2.1., RR6.2.2.)27.3.Izvērtēt HES un citu šķēršļu zivju ceļu izbūves risinājumu prioritizāciju un to īstenošanu2027.ZM,BIOR,ZMNĪLVĢMCValsts budžets,LIFEPR7.4. (RR7.4.1.),PR6.2. (RR6.2.1.)27.4.Izstrādāt metodiku hidromorfoloģisko pārveidojumu radīto zaudējumu novērtēšanai2024,LVĢMCDAP,BIORValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.1.),PR6.2. (RR6.2.4.) 28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju28.1.Prioritizēt upes, izveidojot upju sarakstu, kuras īpaši nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai2022.BIORLVĢMC,DAPValsts budžets (t.sk.
\nLVAF)PR7.4. (RR7.4.1.),PR6.1. (RR6.1.1.a)28.2.Pilnveidot tiesisko regulējumu labas ūdeņu pārvaldības nodrošināšanai2022.VARAM Valsts budžets,LIFEPR7.4. (RR7.4.1.)28.3.Izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus (2022.-2027.) un ieviest pasākumu programmas, primāri uzlabojot riska ūdensobjektu stāvokli, uzsākt upju baseinu apsaimniekošanas plānu (2028.-2033.g.) izstrādi2027.LVĢMC,VARAM Valsts budžetsPR7.4. (RR7.4.1.)28.4.Nodrošināt virszemes ūdensobjektu monitoringu nepieciešamajā apjomā2027.VARAM,LVĢMCDAPValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.1.), PR2.2. (RR2.2.2.)28.5.Pilnveidot virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu2026.LVĢMC, BIORVARAMValsts budžets,LIFEPR7.4. (RR7.4.1.)28.6.Veicināt sadarbību pārrobežu piesārņojuma samazināšanā2027.LVĢMCVARAMValsts budžets, starptautiskie projektiPR7.4. (RR7.4.1.)28.7.Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu nepieciešamajā apjomā2027.VM, VI Valsts budžetsPR2.2. (RR2.2.7.)PR7.4. (RR7.4.4.) 29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju29.1.Videi draudzīgu meliorācijas risinājumu demonstrēšana un īstenošana2027.ZM NĪ,meliorācijas sistēmu īpašniekiZMLIFE Godwater IP, privātie līdzekļiPR7.4. (RR7.4.1.)29.2.Precizēt nosacījumus dažādu aizsargjoslu piemērošanai ap virszemes ūdensobjektiem, izstrādājot vadlīnijas2023.VARAMZMValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.1.)29.3.Īstenot pasākumus noteces no lauksaimniecības zemēm ūdeņos samazināšanai, lai mazinātu piesārņojumu ūdeņos (t.sk. buferjoslu gar ūdenstilpnēm ierīkošanu un uzturēšanu, atbilstošu dzīvnieku mēslu krātuvju izbūve)2027.LauksaimniekiZMLIFE GoodWater IP, privātie līdzekļi (lauksaimnieku)PR7.4. (RR7.4.1.)PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)29.4.Akvakultūras ietekmes izvērtēšana uz virszemes ūdeņiem un mazināšanas pasākumu izstrāde2023.BIOR ,LVĢMCVARAMZMValsts budžets,LIFE IP GoodwaterPR7.4. (RR7.4.1.)29.5.Aprēķināt (kvantificēt) mežizstrādes radītās slodzes un izstrādāt efektīvus pasākumus fosfora slodzes samazināšanai.2024.Zinātniskās institūcijasZMVARAMValsts budžets (t.sk. LVAF)PR7.4. (RR7.4.1.),PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)29.6.Veikt pasākumus bīstamo ķīmisko vielu (t.sk. augu aizsardzības līdzekļu, farmaceitisko vielu) piesārņojuma mazināšanai un novēršanai iekšzemes ūdeņos2027.VARAM,ZM,VM (medikamentu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas veicināšanas jomā)VVDLVĢMCNVO, LAADVZA, VIValsts budžets,ES programmas (t.sk.Interreg)PR8.1. (RR8.1.1.), PR8.2. (RR8.2.1.)29.7.Izvērtēt minerālmēslu pārkraušanas ostās radīto piesārņojumu, veikt pasākumus piesārņojuma samazināšanai un videi drošu kravu operāciju nodrošināšanai ostās beramkravu kuģiem, kas pārvadā minerālmēslus.2027.VARAM,termināļu operatoriSM,VVD,ar minerāl-mēslu kravām strādājošie operatoriValsts budžets privātie līdzekļi, (uzņēmēju/operatoru)PR8.1.
\n(RR8.1.1.) 30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju30.1.Veikt pētījumus datu un informācijas iegūšanai, lai apzinātu zemūdens trokšņa avotus Latvijas jūras ūdeņos un ietekmi uz jūras ekosistēmu, t.sk., iesaistoties HELCOM \"Reģionālā rīcības plāna zemūdens trokšņa mazināšanai\" ieviešanā2024.VARAM,zinātniskās institūcijasSM (informatīvs atbalsts, atbilstoša nozares informācija)ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /EJZFPR1.3. (RR1.3.2.) PR7.4. (RR7.4.2.) 31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģijuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju31.1.Izstrādāt pasākumu programmu laba jūras stāvokļa panākšanai (2022. – 2027.g), uzsākt nākamā perioda (2028. – 2033.g.) programmas izstrādi2027.VARAMLHEIValsts budžetsPR7.4 (RR7.4.2.)31.2.Nodrošināt jūras vides monitoringu visos Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos nepieciešamajā apjomā2027.VARAMLHEI,DAP (putnu monitorings)Valsts budžetsPR7.4 (RR7.4.2.),PR 2.2 (RR2.2.3.)31.3.Īstenot zinātniskos pētījumus, t.sk. piesaistot ES finansējumu, lai izstrādātu nacionālā mēroga politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta analītiskus instrumentus2027.VARAM,Zinātniskās institūcijas,IZM, ZM/BIOR*Valsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /EJZF (NAP [291]).PR1.3Skaidrojums: * BIOR veic zivju resursu novērtējumu valsts pārvaldes deleģēto funkciju ietvaros, izmantojot tam valsts budžeta apakšprogrammā 25.01.00 \"Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte\" ikgadēji piešķirtos līdzekļus.32.
\nRīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonāNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju32.1.Izstrādāt dabas aizsardzības plānus visām AJT2026.DAP, VARAM Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.2.3.)PR7.4 (RR7.4.2.),PR6.1. (RR6.1.4.)32.2.Veikt esošo AJT efektivitātes izvērtējumu, lai pamatotu turpmāku aizsardzības/ saglabāšanas pasākumu nepieciešamību, īstenot monitoringu AJT un ārpus tām2027.VARAMZinātniskās institūcijasDAP,LHEI, ZM, BIORValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZFPR7.4 (RR7.4.2.),PR 2.2 (RR2.2.3.),PR6.1. (RR6.1.4.)32.3.Izstrādāt mehānismu AJT apsaimniekošanas plānu īstenošanai un finansēšanai.2027.VARAMDAPValsts budžetsPR7.4 (RR7.4.2.) 33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitātiNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju33.1.Turpināt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzlabošanu un samazināt centralizētajās kanalizācijas sistēmās ieplūstošo lietus ūdeņu apjomu2027.Pašvaldības,ūdenssaimniecības uzņēmumiVARAMPašvaldību budžets,privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu uzņēmumu),ES fondiPR 7.4. (RR7.4.3.)PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)33.2.Noteikt tās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās prioritāri jāievieš papildus attīrīšanas tehnoloģijas piesārņojuma atdalīšanai (piem., papildus fosfora atdalīšanai, mikroskopiskajiem piesārņotājiem, atkritumiem, specifiskām ķīmisko vielu grupām, piem., prioritārajām un farmaceitiskajām vielām)2024.VARAMVVDValsts budžets (t.sk. LVAF)PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)33.3.Nodrošināt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu izsekojamību2027.PašvaldībasVARAMPašvaldību budžetsPR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2.)33.4.Pārskatīt nosacījumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izbūvi apdzīvotās vietās, popularizēt ilgtspējīgus decentralizētās kanalizācijas risinājumus2024.VARAMEM,NVOValsts budžetsPR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2.)33.5.Izstrādāt metodiskus norādījumus par notekūdeņu priekšattīrīšanu2024.VARAMVVD,LŪKA,pašvaldībaspiesārņojošo darbību operatoriValsts budžets (t.sk.
\nLVAF)PR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2),PR8.1., (RR8.1.1.)33.6.Apzināt iepriekš neregulētus piesārņotājus (t.sk. farmaceitiskās vielas, mikroplastmasa) vidē2027.VARAM,ZMVM (informatīvs atbalsts attiecībā uz farmaceitiskām vielām),zinātniskās institūcijasValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projektiPR7.5. (RR 7.5.1.)33.7.Nodrošināt komunālo NAI pārbūvē un būvniecībā tādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu, kas padara iespējamu laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu, jo īpaši, riska ūdensobjektos2027.VVDPašvaldībasValsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1.)PR7.4. (RR 7.4.1.) 34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiemNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju34.1.Pārskatīt noteikto regulējumu un prasības fosfora attīrīšanai NAI un prasības mazajām apdzīvotajām vietām notekūdeņu attīrīšanai2022.-2027.VARAM Valsts budžetsPR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)34.2.Izpēte – ar klimata pārmaiņām saistīto biogēnu slodžu ietekmes novērtēšana2027.VARAMZinātniskās institūcijasES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projektiPR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.),PR3.2. (RR3.2.3)34.3.Izpēte – kvantificēt dabīgo biogēnu piesārņojuma ienesi jūrā2027.VARAM,LVĢMCLHEIValsts budžets, Interreg projektiPR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)34.4.Izpēte – kvantificēt pārrobežu biogēnu piesārņojumu2027.VARAM,LVĢMCLHEIValsts budžets, Interreg projektiPR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.) 35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju35.1.Īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos2022.-2027.VARAM,LHEIVVDValsts budžetsPR7.4. (RR 7.4.2.)35.2.Veikt riska novērtējumus un gatavot atzinumus atbrīvojumu piešķiršanai kuģiem atbilstoši IMO vadlīnijām2022.-2027.VARAM,LHEIVVDValsts budžetsPR7.4. (RR 7.4.2.)35.3.Nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana)2022.-2027.ostasSM,VARAMPrivātie līdzekļi (ostu)PR7.4. (RR 7.4.2.)35.4.Izstrādāt bioapauguma apsaimniekošanas normatīvo regulējumu, tai skaitā bioapauguma pieņemšanas – nodošanas nodrošināšanai un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma pārvaldībai ar mērķi novērst jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO vadlīnijām un atjaunotajam HELCOM BJRP (20.10.2021.), kā arī ņemot vērā Interreg projekta COMPLETE izstrādāto un HELCOM iesniegto priekšlikumu \"Regional Baltic Biofouling Management Roadmap\"2027.VARAMSM un LJA (informatīvs atbalsts, dalība darba grupā regulējuma izstrādei)Valsts budžetsPR7.4.
\n(RR 7.4.2.) 36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostāsNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju36.1.Pilnveidot / uzlabot pieņemšanas iekārtas ostās, lai spētu pieņemt visa veida kuģu atkritumus (t.sk. notekūdeņus no pasažieru kuģiem)2027.Ostu pārvaldesVARAMPrivātie līdzekļi (ostu)PR7.5(RR7.5.1.)36.2.Pilnveidot tiesisko regulējumu kuģu atkritumu nodošanai un pieņemšanai ostās2022.VARAMSM,VVDValsts budžetsPR7.4(RR7.4.2.)36.3.Veicināt pasīvi nozvejoto (zvejas tīklos noķerto) atkritumu un pazaudēto zvejas rīku nodošanu ostu pieņemšanas iekārtas2027.ZMVARAM,ostasES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZFPR7.4(RR7.4.2.) 37.
\nRīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībāmNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju37.1.Attīstīt/uzlabot kompetento valsts institūciju spēju konstatēt un savākt uz ūdens virsmas esošu bīstamo ķīmisko vielu piesārņojumu no kuģiem vai ostu iekārtām.2027.AM,NBS KADVVDValsts budžets,Interreg projektiPR7.4. (RR7.4.2.)37.2.Paaugstināt valsts institūciju un ostu reaģētspējas kapacitāti uz naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem atbilstoši \"Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā\", t.sk. nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu.2027.AM,NBS KAD,Ostu pārvaldesVARAMVVDValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.2.)37.3.Paaugstināt pašvaldību, valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un citu dzīvnieku glābšanā naftas piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā iesaistīto institūciju un biedrību kapacitāti reaģēt gadījumā, kad tiek konstatēti ar naftu sasmērēti dzīvnieki jūras piekrastē2027.Pašvaldības,NVO,DAD,NBS KADVARAMVVD,VUGDValsts budžetsPR6.1. (RR6.1.1.), PR7.4. (RR7.4.2.) 38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta)Nr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju38.1.Īstenot paliekošā piesārņojuma monitoringu un kontroli rūpniecības karstajos punktos, t.sk. neaktīvo, likvidēto objektu teritorijās (piem., bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve \"Kūdra\"), un veikt vides atveseļošanas pasākumus2027.VVDLVĢMCVARAM,DAPValsts budžets, cits ārvalstu finansējums (NAP [288])PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.) 39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju39.1.Apzināt pa upēm jūrā nonākošā atkritumu apjoma problēmu, īstenojot monitoringu (pilotprojektus)2027.Zinātniskās institūcijas,NVOVARAM,LVĢMCValsts budžets, Interreg projektiPR7.4. (RR7.4.2.)39.2.Īstenot jūru piesārņojošo atkritumu, t.sk. mikropiedrazojuma, monitoringu jūrā (ūdenī un uz gultnes), lai novērtētu piesārņojuma tiešos efektus un pasākumu efektivitāti2027.LHEIZM, BIOR,Zinātniskās institūcijas,VARAMES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZFPR7.4.
\n(RR7.4.2.)39.3.Īstenot pētījumus mikroplastmasas kvantitatīvai noteikšanai jūras ūdeņos un sedimentos2027.LHEI,VARAMZM, BIORES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZFPR7.4. (RR7.4.2.)39.4.Īstenot atkritumu monitoringu pludmalē2022.-2027.VARAM,NVOPašvaldībasValsts budžetsPR7.4. (RR7.4.2.) 40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās praksesNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju40.1.Piejūras pašvaldībām izstrādāt rīcības plānus jūru piesārņojošo atkritumu apsaimniekošanai vai paredzēt attiecīgas rīcības reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos.2027.PašvaldībasVARAMValsts un pašvaldību budžets,Interreg projekti,LIFE waste IPPR7.4. (RR7.4.2.)40.2.HELCOM Reģionālā rīcības plāna attiecībā uz jūru piesārņojošiem atkritumiem ieviešana2027.VARAM,pašvaldības,NVO Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projektiPR7.4. (RR7.4.2.)40.3.Veicināt zinātību un pratību sabiedrībā par atkritumu samazināšanu2027.VARAMIZMNVOValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [292], SAM 2.2.2.)PR7.4. (RR7.4.2.)40.4.Īstenot pasākumus, kas mazinātu jaunu atkritumu nonākšanu jūrā, kā arī veicināt esošo atkritumu (tai skaitā spoku zvejas rīku) savākšanu un utilizēšanu.2027.VARAMZMValsts budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un LIFEPR7.4. (RR7.4.2..) 41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesosNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju41.1.Sniegt atbalstu piesārņojošo darbību operatoriem vides prasību ieviešanā un kontrolē, izstrādājot nozares specifiskus digitālos risinājumus un nodrošinot uzņēmējiem konsultācijas, apmācības un informatīvos seminārus2027.VVDVARAM,EM,LVĢMCValsts budžets, privātie līdzekļiPR5.1. (RR5.1.1., RR 5.1.2., RR 5.1.3.), PR5.4. (RR5.4.1.), PR7.4. (RR7.4.1.)41.2.Sekmēt un veicināt LPTP ieviešanu lielajos uzņēmumos2027.VVD Valsts budžets, privātie līdzekļiPR8.1. (RR8.1.1.), PR7.4 (RR7.4.1., RR7.4.2)41.3.Veikt izpēti un realizēt piesārņoto vietu sanācijas projektus2027.VVD,piesārņoto teritoriju (zemes) īpašniekiVARAM, pašvaldībasValsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [288], SAM 2.2.3.) un citi ārvalstu finanšu avoti, privātie līdzekļi (zemes īpašnieku līdzekļi, ievērojot \"piesārņotājs maksā\" principu)PR8.1. (RR8.1.2.), PR7.4. (RR7.4.1.)41.4.Ražošanas procesu IVN sistēmas izveide (pilnās ražošanas vērtības noteikšana)2027.VARAMVPVBValsts budžets, cits ārvalstu finansējumsPR1.3.
\n(RR1.3.2.) PR6.2.(RR6.2.4.),PR8.2, (RR8.2.2.)41.5.Izstrādāt normatīvos aktus par atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanu prioritārajām atkritumu plūsmām (BNA; nolietotām eļļām; būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem tekstila atkritumiem), ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti2022.-2023.*VARAMVVDValsts budžets,LIFE Waste To Resources IPPR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)41.6.Veicināt pētniecību un inovācijas par ražošanas izejmateriālu atkritumu apjoma samazināšanu un tādu atjaunojamo resursu izmantošanu, kas nerada emisijas.2022.-2027.EM, VARAMIZMES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (ERAF*),LIFE Waste To Resources IP,Apvārsnis2020PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5),PR4.2. (RR4.2.2.)41.7.Attīstīt sadzīves atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, aptverot jaunas materiālu grupas (bioloģiskie atkritumi, tekstilatkritumi, sadzīves bīstamie atkritumi)2023.-2025.Pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas komersantiVARAMPrivātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2.) unLIFE Waste To Resources IPPR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)41.8.Modernizēt atkritumu pārstrādei izmantotās esošās un plānotās iekārtas, palielinot materiālu pārstrādiVisā pamatnostādņu darbības laikāKomersantiVARAM,EMPrivātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IPPR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., R4.1.5.)41.9.Optimizēt atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu, izvērtēt tajos esošo sadzīves atkritumu poligoniem darbību, veicinot to specializāciju un pārveidi par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem2024.VARAMSadzīves atkritumu poligonu operatori, pašvaldībasPrivātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IPPR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)Skaidrojums: EM finansējums inovācijām ir ietverts kopīgā finansējumā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, pamatojoties uz RIS3 jomām, tad šajā no ERAF plānotaisfinansējums inovācijas un pētniecības aktivitātēm kopā sastāda 22 856 000 euro.* Rīcības virziena 24.5. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā.42.
\nRīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmuNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju42.1.Veikt piesārņojošo darbību atļauju sistēmas pilnveidi, nodrošinot sistēmas/procesu optimizāciju un efektivitātes paaugstināšanu2025.VVD Valsts budžetsPR5.1. (RR5.1.1., RR 5.1.2., RR 5.1.3.), PR5.4. (RR5.4.1.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2)42.2.Veikt esošā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeļa pilnveidi (ieskaitot PPPV reģistru) un aktualizēt tajā informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām2025.VARAMVVD,pašvaldības,AiM,LVĢMCValsts budžets, NFIPR8.1. (RR8.1.2.),PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.)42.3.Pilnveidot emisiju datu bāzes, datu apstrādi un uzlabot enerģētikas un ražošanas sektoru emisiju datu kvalitāti2027.LVĢMCVVD Valsts budžets,PR5.1. (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.) 43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apritiNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju43.1.Pilnveidot datu plūsmu pārvaldību par noteiktām bīstamām vielām ražošanas procesos, šo vielu savlaicīgai identifikācijai, t.sk. paplašinot digitālo tehnoloģiju pielietošanu2027.LVĢMC,VVD Valsts budžets, cits ārvalstu finansējumsPR8.2. (RR8.2.1.)43.2.Paaugstināt uzraudzības un kontroles iestāžu amatpersonu zināšanas par bīstamo ķīmisko vielu identifikāciju un normatīvo aktu prasībām ķīmisko vielu pārvaldībā2027.LVĢMCVVD, VI,Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,Valsts datu inspekcija, Valsts ieņēmumu dienestsValsts budžets,ārvalstu finanšu programmasPR8.2. (RR8.2.1.)43.3.Nodrošināt patērētāju informēšanu par bīstamām ķīmiskajām vielām maisījumos un izstrādājumos un rīcībām, lai novērstu šo vielu nonākšanu vidē2027.LVĢMCPatērētāju tiesību aizsardzības centrsValsts budžets, ārvalstu finanšu programmasPR8.2. (RR8.2.2.) 44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju44.1.Salaspils kodolreaktora droša uzturēšana un vides monitorings2022.- 2027.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.2.Salaspils kodolreaktora drošības novērtējums pašreizējām darbībām2022.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.1.
\n(RR.9.1.1.)44.3.Salaspils kodolreaktora un tā teritorijas radioloģiskā izpēte (iekārtas, ēkas, augsne, grunts, pazemes ūdens)2022.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.4.Būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai2022.- 2023.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.5.Būvatļaujas izsniegšana Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un būvprojekta saskaņošana2022.-2023.VVD RDC,LVĢMC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.6.Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas darbu veicēja noteikšana2024.LVĢMC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.7.Salaspils kodolreaktora demontāža un likvidēšana2025.-2027.LVĢMC,VVD RDC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)44.8.44.7. pasākuma uzraudzība2025.-2027.Būvniecības valsts kontroles birojs,VVD RDC Valsts budžetsPR9.1. (RR.9.1.1.)Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā.45. Rīcības virziens: Glabātavas \"Radons\" apsaimniekošana un attīstīšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju45.1.Glabātavas \"Radons\" droša uzturēšana un vides monitorings2022.-2027.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.2.Būvprojekta izstrāde glabātavas \"Radons\" paplašināšanai un ilgtermiņa drošības uzlabojumiem2022.*LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.3.Būvatļaujas izsniegšana radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecībai glabātavā \"Radons\" un būvprojekta saskaņošana2022.*VVD RDC,LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.4.Glabātavā \"Radons\" paredzēto darbu veicēja noteikšana2023.LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.5.Radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība2024.- 2026.LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.6.Radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas būvniecība2024. -2026.LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.7.Pārseguma virs slēgtajām tvertnēm pārseguma izveide2024. -2026.LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.8.Uzdevumu 45.5., 45.6. un 45.7. ieviešanas uzraudzība2024.- 2026.Būvniecības valsts kontroles birojs, VVD RDC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)45.9.Glabātavas \"Radons\" ilgtermiņa drošības novērtējums2025.-2026.LVĢMC Valsts budžetsPR9.2. (RR9.2.1.)Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā.46.
\nRīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju46.1.Ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings2022.- 2027.*VVD RDC Valsts budžetsPR9.1.(RR9.1.2.)46.2.Radiācijas monitoringa staciju tehniskā aprīkojuma nomaiņa2026.- 2027.VVD RDC, LVĢMC Valsts budžets, ES struktūr-fondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.)PR9.1. (RR9.1.2.)RR 2.2.6.46.3.Radiācijas avāriju pārvaldībā iesaistīto institūciju sadarbības pilnveidošana (sadarbības algoritmi, apmācības un resursu izvērtējums)2022.- 2027.*VARAMVVD RDC, VUGD, VDD, PVD, LVĢMC, NMPD, Darba grupa starpinsti-tucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijāsValsts budžetsPR9.1.(RR9.1.2.)46.4.Sagatavotības un reaģēšanas radiācijas avārijās stiprināšana (institūciju darbinieku apmācības, tehniskā aprīkojuma iegāde)2022.- 2027.*VVD RDCLVĢMC,VUGDValsts budžets, SAEA līdzekļiPR9.1.(RR9.1.2.)46.5.Normatīvā regulējuma radiācijas avāriju pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām2022.-2027.VARAMIeM, VVD RDC, VUGD, Darba grupa starpinsti-tucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijāsValsts budžetsPR9.1.(RR9.1.2.)46.6.Radiācijas avāriju pārvaldības starptautiskais novērtējums2025.VVD RDCLVĢMC, VUGDValsts budžets (t.sk.
\nLVAF), SAEA līdzekļiPR9.1.(RR9.1.2.)Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā.47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju47.1.Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzībai nepieciešamo kompetenču stiprināšana (darbinieku apmācības, VVD RDC kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana)2022.- 2027.*VVD RDC Valsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļiPR9.1. (RR9.1.3.)47.2.Radiācijas drošības infrastruktūras un radioaktīvo atkritumu pārvaldības pašnovērtējums un starptautiskais novērtējums (starpposma)2023.- 2024.VVD RDCVARAM, LVĢMCValsts budžets (t.sk.
\nLVAF), SAEA līdzekļiPR9.1. (RR9.1.3.)47.3.Radiācijas drošības kultūras veicināšana (informatīvi materiāli, vadlīnijas, izglītojoši semināri, normatīvie akti)2022.- 2027.*VVD RDCVARAMValsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļiPR9.1. (RR9.1.3.)47.4.Administratīvā sloga mazināšana operatoriem (paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas kārtības pilnveide, darbinieku apstarošanas kontroles sistēmas vienkāršošana, IT rīku izmantošana)2022.- 2027.*VVD RDCVARAMValsts budžetsPR9.1. (RR9.1.3.)47.5.Medicīniskās apstarošanas uzraudzības stiprināšana un pacientu aizsardzības uzlabošana2022.-2027.*VVD RDCVeselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests, ētikas komitejasValsts budžets (t.sk.
\nLVAF)PR9.1. (RR9.1.3.)47.6.Operatoru, darbu vadītāju, darbinieku, radiācijas drošības ekspertu un citu atbildīgo personu izglītības un apmācību radiācijas drošībā pilnveidošana, t.sk. medicīniskās apstarošanas jomā2022.- 2027.*VVD RDCVARAM,IZM,Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, profesionālās asociācijasValsts budžetsPR9.1.(RR9.1.3.)47.7.Normatīvā regulējuma radioaktīvo atkritumu pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām2022.- 2023.VARAMVVD RDCValsts budžets,SAEA līdzekļiPR9.1. (RR9.1.3.)47.8.Normatīvā regulējuma radioaktīvo materiālu transportēšanai pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām, uzraudzībā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšana)2022.-2023.VARAMVVD RDC, SM, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, LJA, Civilās aviācijas aģentūra, Muita, Valsts policijaValsts budžets,SAEA līdzekļiPR9.1. (RR9.1.3.)Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā.48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņi vai periodsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju48.1.Sabiedrībai, t.sk. medijiem, skolēniem, pieejamās informācijas pilnveidošana par radiācijas drošību, t.sk. informatīvi materiāli, izglītojoši semināri, jauni komunikācijas kanāli (tīmekļvietne, sociālie tīkli, utt.) un mūsdienīgi datu attēlošanas rīki2022.-2027.*VVD RDC Valsts budžets (t.sk. LVAF)PR9.3. (RR9.3.1.)48.2.Sabiedrības izpratnes veicināšana par radioaktīvo atkritumu pārvaldību (tīmekļa vietnes, monitoringa pārskati, informatīvo materiālu gatavošana, sanāksmes)2022.- 2027.*LVĢMC Valsts budžets (t.sk.
\nLVAF)PR9.3. (RR9.3.1.)48.3.Sadarbība ar Ķekavas novada pašvaldību un sabiedrību, veicinot pozitīvāku attieksmi pret radioaktīvo atkritumu glabātavu \"Radons\"2026.VARAMVVD RDC, LVĢMCValsts budžetsPR9.3. (RR9.3.1.)48.4.Kampaņa vēsturisko, potenciāli radioaktīvo priekšmetu bezmaksas nodošanai radioaktīvo atkritumu glabātavā \"Radons\"2022., 2024., 2025.*VVD RDCLVĢMCValsts budžets (t.sk. LVAF)PR9.3. (RR9.3.1.)Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā.49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošanaNr.UzdevumsIzpildes termiņiAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIndikatīvais finansējuma avotsSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju49.1.Īstenot Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam2030.VARAM un citas ministrijas un iestādes atbilstoši attiecīgajā plānā noteiktajām atbildībāmEM, ZM, SM IZM, VM, IeM, FM, LM un to padotības iestādes, pašvaldības un privātais sektors – atbilstoši attiecīgajā plānā noteiktajām atbildībāmValsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.1.3.) un NFI.Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānamPR3.249.2.Īstenot Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ieviešana2027.Valsts budžets (t.sk.
\nLVAF), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292]). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.PR4.1. (RR4.1.4); PR4.2., (RR4.2.1., RR4.2.2., RR4.2.3)49.3.Īstenot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam2028.Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2), LIFE IP Waste To Resources, privātie līdzekļi. Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.PR4.1., (RR4.1.1., RR4.1.2., RR4.1.3.RR4.1.4.)49.4.Īstenot Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam2030.Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, privātie līdzekļi (NAP [282]; [283], SAM 2.1.3.). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.PR5.1. (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.), PR5.2. (RR5.2.1., 5.2.2., RR.5.2.3.), PR5.3. (RR.5.3.1.)49.5.Īstenot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānu 2021. -2027. gadam2027.Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1.).Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.PR7.3. (RR7.3.1.),PR7.4.(RR7.4.1, RR7.4.2., RR7.4.3.),PR7.5. (RR7.5.1, RR7.5.2, RR7.5.3, RR7.5.6)49.6.Īstenot Ūdensapgādes investīciju plānu 2021.-2027. gadam2027.Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.3.).Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.PR7.2. (RR7.2.1, RR7.2.3, RR7.2.4,RR7.2.5.),PR7.3. (RR7.3.1., RR7.3.2.)49.7.Īstenot Plūdu riska pārvaldības plānus 2022.-2027. gadam (projekts)2027.Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3.)PR7.1. (RR7.1.1., RR7.1.2., RR7.1.3.)49.8.Īstenot Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus 2022.-2027. gadam (projekts)2027.Valsts un pašvaldību budžets,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282]; [284])PR7.2. (RR 7.2.5., RR7.2.6.), PR7.3. (RR7.3.1.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.), PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)49.9.Īstenot Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam2030.VARAM, EM, IZMAtbilstoši pamatnostādnēs noteiktajamValsts un pašvaldību budžets, privātie līdzekļi, Taisnīgas pārkārtošanās fonds(NAP [281]; [288])PR4.2. (RR.4.2.2.-RR4.2.4)40.attēls. Kopsavilkums: saistība starp VPP2027 mērķiem un rīcības virzieniem.Pielikumi1. pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam2. pielikums.
\nLatvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem3. pielikums. Radiācijas drošības programma4. pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem5. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem1 Ņemot vērā, ka Pamatnostādnes tika nodotas starpinstitūciju saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) 2021.gada 5. novembrī, kā arī to, ka Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu un to pielikumā ietverto monitoringa programmu īstenošana notika 2021.gadā, lai nodrošinātu uzdevumu un vides datu nepārtrauktību, Pamatnostādņu nosaukumā norādītais laika periods netiek labots, un dokumenta 1.1.-1.4. pielikumā ietvertā informācija par gaisa un klimata pārmaiņu, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringu 2021.gadā tiek atstāta, kā arī tiek atspoguļots finansējums 2021.gadam Pamatnostādņu 5.pielikumā2 Latvija2030: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf3 NAP2027: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap20274 2019. gada 11. decembra Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai \"Eiropas zaļai kurss\", COM(2019)640 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52019DC06405 Vide Eiropā: Stāvoklis un perspektīvas 2020.
\nEVA (2020): https://www.eea.europa.eu/lv/publications/vide-eiropa-stavoklis-un6 Starptautiskie līgumi vides aizsardzības jomā uzskaitīti tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/starptautiskie-ligumi7 ES fondu ieviešanas progress (statuss uz 31.03.2021): http://www.esfondi.lv/upload/Ieviesana/statusa_tabula_2014-2020_uz_31.03.2021.xlsx8 European Commission, Communication – Delivering the benefits of EU environmental policies through a regular Environmental Implementation Review, COM(2016) 316 final, Brussels, 25 May 2016.9 Skaidrojums: Ziņojumā prioritāras darbības klimata jomā nav norādītas, jo EK vispirms bija jānovērtē nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti, kas dalībvalstīm bija jāiesniedz līdz 2018. gada beigām.
\nPlānos bija jāpalielina enerģētikas un klimata rīcībpolitikas savstarpējā konsekvence.10 2020. gada 14. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par vispārējo Savienības rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)652final: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11987-2020-INIT/lv/pdf11 2021. gada 30. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (\"Eiropas Klimata akts\"): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R1119&qid=163834553577512 Atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.13 Pilna laika koledžas un bakalaura (akadēmiskā un profesionālā) studiju programmās – 265 vietas, pilna laika maģistra studiju programmās – 181, pilna laika doktora studiju programmās – 64. https://www.izm.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansetas-studiju-vietas-2020-gada14 Apvienotais rādītājs DAP, NBD un LNDM – vides izglītības pasākumi (muzejpedagoģiskās programmas, nodarbības, pasākumi, ekskursijas, lekcijas, semināri, kursi, ekspertu konsultācijas) (skaits gadā)– noteikts atbilstoši Budžeta likumam.15 Noteikts atbilstoši Budžeta likumam (rādītājs, vienība un skaitliskās vērtības, kumulatīvais skaits).16 Prognoze par rādītāja izaugsmi 2024. un 2027. gados balstās uz pieņēmumu, ka pozitīvi turpināsies ZPI prasību piemērošana ES struktūrfondu finansētos projektos un Eiropas zaļā kursa ietekmi uz ražošanas procesiem un patēriņa paradumiem.17 Klimata rīks: https://www4.meteo.lv/klimatariks/18 Iever komerciālo/sabiedrisko sektoru; mājsaimniecības; lauksaimniecība/mežsaimniecība, zivsaimniecība.19 CO2 koncentrācijas mērījumu dati pieejami: https://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/20 2020. gada iesniegtās SEG inventarizācijas (1990. - 2018. gads) kopsavilkums21 Turpat. (19.zemsvītras piezīmes avots)22 Meteoroloģisko novērojumu dati un prognozes: https://www4.meteo.lv/klimatariks/23 Turpat. (21.zemsvītras piezīmes avots).24 Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai, metodiskais materiāls. Rīga, 2014.25 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam: https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam26 Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu jomā stāvokli raksturo SEG koncentrācija atmosfērā, kas netiek mērīta atsevišķi Latvijas teritorijā, lai raksturotu klimata pārmaiņu izpausmes Latvijā, tiek izmantoti primārās ietekmes indikatori. Ietekmes tendences tiek aplūkotas ilgāka laika perioda griezumā, jo, izvērtējot datus īsākam laika periodam, nav iespējams objektīvi novērtēt tendences.27 2020. gada SEG inventarizācija ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 15.10.2020.28 Latvijas 2018. gada ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms saskaņā ar 2020. gada 30.augusta EVA sagatavoto gala pārbaudes ziņojumu par Latvijas 2020. gada SEG inventarizāciju.29 Komisijas Īstenošanas lēmuma projekts par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales vienību noteikšanu laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84.
\nMērķis tiks pārskatīts, ņemot vērā 2020.gada 10.-11.decembra Eiropadomes secinājumos pieņemto paaugstināto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi – līdz 2030.gadam Eiropā samazināt kopējo SEG emisiju apjomu par vismaz 55 %, salīdzinot pret 1990. gadu.30 Turpat (28.zemsvītras piezīmes skaidrojums).Skaidrojums: Šobrīd SEG emisijas un CO2 piesaiste meža zemē tiek aprēķināta pēc citiem uzskaites noteikumiem, kā tas noteikts pēc 2020. gada, līdz ar to vērtība nav.32 Pēc Komisijas Deleģētās regulas (28.10.2020.), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (noteiktā vērtība Latvijai jāsasniedz katru gadu periodā 2021.-2025. gads)33 Periodam 2026.-2030. gads meža references līmenis tiks noteikts līdz 2025. gada 30. aprīlim.34 Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam pašvaldību klimata pielāgošanās pasākumi jāplāno kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22. pants).