uzņēmumi, kuri sniedz dažādus pakalpojumus par samaksu, neatkarīgi no to pamatdarbības,
\nPakalpojumu statistikā tiek lietotas atbilstošas Eiropas savienības klasifikācijas.
\nUzziņai Maksas pakalpojumu apjoma statistika pamatā atbilst Eiropas savienības standartiem, tomēr ir būtiska atšķirība rezultātu ieguves paņēmienos. Eiropas savienības valstīs pakalpojumu apjomu uzskaita tajos uzņēmumos, kam pakalpojumu sniegšana ir pamatdarbība, un ietver šajā rādītājā arī tos firmu ieņēmumus, kas nav saņemti par pakalpojumiem. Savukārt Latvijā nestabilas ekonomikas apstākļos, lai izvairītos no rādītāja pazeminātas novērtēšanas, tiek praktizēta sniegto pakalpojumu apjoma uztveršana visos uzņēmumos, neatkarīgi no to pamatdarbības. Šādu kārtību ir racionāli saglabāt vismaz līdz 2000.gadam, kad Eiropas savienībā paredzēts uzsākt darbu pie vienota projekta izstrādāšanas pakalpojumu statistikas pilnīgai koordinēšanai.
\nMaksas pakalpojumu apjoma statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nMaksas pakalpojumu realizācijas statistikas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata apjomi pa atsevišķiem veidlapas loks pa atsevišķiem pakalpojumu Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana pakalpojumu veidiem veidiem, pa īpašuma formām, un pakalpojumi (ceturkšņa biļetens) pēc uzņēmuma pamatdarbības Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana un pakalpojumi (datu krājums) -\"- gads -''- Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana un pakalpojumi (datu krājums) Latvijas statistikas gadagrāmata 2.
\nAtsevišķu individuālo statistikas par pilns kopā Latvijā, Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana pakalpojumu veidu veidlapas 1996.gadu apsekojums pa rajoniem un pilsētām, un pakalpojumi (ceturkšņa biļetens) vienreizējs apsekojums pa īpašuma formām, Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana pa pakalpojumu veidiem un pakalpojumi (datu krājums) 20. Rūpniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā \"Rūpniecība\" atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita sekojošas ekonomiskās darbības kategorijas:
\nSākot ar 1995.gada janvāri, rūpniecības datu apkopošana tiek veikta atbilstoši Starptautiskajām rekomendācijām rūpniecības statistikā. No apsekotajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iegūti dati par atsevišķiem elementiem, no kuriem pēc tam tiek aprēķināta kopējā rūpniecības produkcijas izlaide.
\nRūpniecības produkcijas apjoms kopumā ir sekojošu elementu summa:
\nRūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi tiek aprēķināti pēc Laspeiresa formulas.
\nSaskaņā ar starptautisko metodoloģiju pievienotā vērtība ir starpība starp saražotās produkcijas (darbu, pakalpojumu) vērtību, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un šīs produkcijas (darbu, pakalpojumu) materiālajām izmaksām.
\nDatu vākšanai un apkopošanai ir izstrādāta rūpniecības produkcijas nomenklatūra statistisko pārskatu aizpildīšanai, kura satur 1500 produkcijas veidu. Šīs nomenklatūras izstrādāšanā ir lietoti Eiropas savienības klasifikācijas PRODCOM List 1995 pamatprincipi, un tā tiks lietota kā pārejas nomenklatūra līdz iepriekš- minētās starptautiskās klasifikācijas ieviešanai.
\nIk mēnesi rūpnieciskās darbības rezultāti tiek apsekoti visos valsts un pašvaldības rūpniecības uzņēmumos un pārējos uzņēmumos, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 50 un vairāk cilvēku (85% no kopējā ražošanas apjoma). Apsekojamais uzņēmumu loks kokapstrādē aptver arī uzņēmumus, kuros rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku.
\nGada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē \"Informācijas iegūšanas metode\" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nUzziņai Informācija par galveno rūpniecības produkcijas veidu ražošanu pilnīgā atbilstībā Eiropas savienības standartiem tiks sagatavota, tiklīdz tiks ieviesta Eiropas savienības klasifikācija PRODCOM List 1996 (plānots ar 1997.gada 1.janvāri), kā arī nodrošināta šīs klasifikācijas sistemātiska aktualizācija, jo Eirostats ik gadu modificē šo klasifikāciju.
\nVisi pārējie šajā tematiskajā daļā nosauktie rādītāji (atskaitot rādītājus par ūdens ieguvi, attīrīšanu un sadali, kas tiek vākti papildus Eiropas savienības programmai) atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas prasību kopsavilkumam, ir jāuzsāk jaunu, augstas detalizācijas pakāpes rādītāju savākšana no uzņēmumiem, tādējādi ievērojami paplašinot esošo programmu.
\nRūpniecības statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nRūpniecības produkcijas statistikas mēnesis apsekojums kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (darbu, pakalpojumu) apjoms veidlapas pēc cenza (visi valsts pa rūpniecības nozarēm, vērtības izteiksmē un pašvaldību rūpniecības pa īpašuma veidiem, uzņēmumi, pārējie pa republikas ar strādājošo skaitu pilsētām un rajoniem virs 50 cilvēkiem, koka izstrādājumu ražošanā - virs 20 cilvēkiem) 2.
\nRūpniecības produkcijas -\"- gads kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata (darbu, pakalpojumu) apjoms loks pa rūpniecības nozarēm, vērtības izteiksmē pa sastāvdaļām pa īpašuma veidiem, (nosūtīto pašražoto preču vērtība, pa republikas ieņēmumi no izpildītiem rūpnieciska pilsētām un rajoniem rakstura darbiem, gatavās produkcijas krājumu izmaiņas, nepabeigto ražojumu izmaiņas, pašu vajadzībām ar uzņēmuma darbaspēku radīto pamatlīdzekļu vērtība) 3.
\nRūpniecības produkcijas -\"- mēnesis apsekojums kopā Latvijā, Latvijas rūpniecības galvenie rādītāji fiziskā apjoma indeksi pēc cenza (visi valsts pa rūpniecības nozarēm Latvijas statistikas ikmēneša biļetens un pašvaldību rūpniecības uzņēmumi, pārējie ar strādājošo skaitu virs 50 cilvēkiem) -\"- gads kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata loks pa rūpniecības nozarēm, pa republikas pilsētām un rajoniem 4.
\nPievienotā vērtība un produkcijas -\"- ceturksnis apsekojums kopā Latvijā, (darbu, pakalpojumu) pēc cenza (visi valsts pa rūpniecības nozarēm, materiālās izmaksas un pašvaldību rūpniecības pa republikas pilsētām uzņēmumi, pārējie un rajoniem ar strādājošo skaitu virs 50 cilvēkiem) -\"- gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa rūpniecības nozarēm, pa republikas pilsētām un rajoniem 5.
\nGalveno rūpniecības statistikas ceturksnis apsekojums pēc kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens produkcijas veidu ražošana veidlapas cenza (visi valsts un pa rūpniecības nozarēm, Latvijas rūpniecības galvenie rādītāji pašvaldību rūpniecības pa republikas pilsētām uzņēmumi, pārējie un rajoniem ar strādājošo skaitu virs 50 cilvēkiem, koka izstrādājumu ražošanā - virs 20 cilvēkiem) statistikas gads kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas loks pa rūpniecības nozarēm, pa republikas pilsētām un rajoniem 6.
\nRūpnieciskās ražošanas statistikas mēnesis -\"- kopā Latvijā, Latvijas rūpniecības galvenie rādītāji personāla vidējais skaits veidlapas gads pa rūpniecības nozarēm, īpašuma veidiem, pa republikas pilsētām un rajoniem 7.
\nŪdens ieguve, attīrīšana un sadale statistikas gads uzņēmumi un kopā Latvijā, -\"- veidlapas uzņēmējsabiedrības, pa republikas kas nodarbojas pilsētām un rajoniem ar ūdens piegādi 8.
\nLopu un putnu pārstrāde un gaļas statistikas gads uzņēmumi un kopā Latvijā izlietojums produkcijas veidlapas uzņēmējsabiedrības, ražošanā kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi 9.
\nPiena pārstrāde, pilnpiena statistikas gads uzņēmumi un kopā Latvijā produkcijas ražošanai izlietotais veidlapas uzņēmējsabiedrības, piena un vājpiena daudzums kas nodarbojas ar piena pārstrādi 10.
\nMelnās metalurģijas produkcijas statistikas gads uzņēmumi, kopā Latvijā ražošana, izejvielu veidlapas kas nodarbojas un enerģijas patēriņš ar metalurģiju 11.
\nIzejvielu patēriņš cukura ražošanā statistikas gads uzņēmumi, kas kopā Latvijā veidlapas nodarbojas ar cukura ražošanu 21. Zvejniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā \"Zvejniecība\" atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita:
\nEkonomiskās darbības veidā \"Zvejniecība\" neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos. Ik ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības un īpašuma formas. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē \"Informācijas iegūšanas metode\" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\". Bez tam papildu dati tiek vākti no tiem uzņēmumiem, kuriem izsniegtas licences zvejošanai.
\nUzziņai Visi šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai.
\nZvejniecības statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nZivju nozveja pa sugām statistikas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā veidlapas 2.
\nZivju nozveja un citu jūras produktu -\"- -\"- -\"- kopā Latvijā ieguve pa okeānu zvejas rajoniem un zonām, iekšējos ūdeņos, zvejniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās 22. Materiālo resursu un enerģētikas statistika Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver 20-25 kurināmā veidus.
\nInformācija par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē \"Informācijas iegūšanas metode\" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nIzstrādes satur datus naturālā izteiksmē par kurināmā atlikumiem, pirkumiem, izlietošanu. Iegūtie dati tiek izmantoti enerģētiskās bilances sastādīšanai.
\nNo visiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem vienu reizi gadā tiek vākti dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un ar to saistīto kurināmā patēriņu.
\nDatu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver 20-25 kurināmā veidus.
\nUzziņai Papildus Eiropas savienības programmai tiek vākti šīs tematiskās daļas rādītāji par svarīgāko izejvielu un materiālu patēriņu pārtikas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanu un sadali ar mēneša periodiskumu.
\nPārējie šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai.
\nLai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas savienības prasībām par enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, 1997.gadā paredzēts rast iespēju veikt pilotapsekojumu par šiem jautājumiem, izmantojot PHARE līdzekļus.
\nMateriālo resursu un enerģētikas statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nSvarīgāko izejvielu un materiālu statistikas ceturksnis visi valsts un kopā Latvijā patēriņš pārtikas ražošanas uzņēmumos veidlapas pašvaldību pārtikas ražošanas uzņēmumi, pārējie pārtikas uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir 50 un vairāk cilvēku 2.
\nSvarīgāko izejvielu un materiālu patēriņš statistikas gads kompleksais kopā Latvijā, veidlapas loks pa nozarēm 3.
\nElektroenerģijas ražošana, sadale, -\"- gads pilns kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas gadagrāmata kurināmā patēriņš tās ražošanai, apsekojums elektrostaciju tipiem elektrostaciju jauda 4.
\nSiltumenerģijas ražošana un sadale, -\"- gads uzņēmumi, kopā Latvijā, pa republikas pilsētām un rajoniem kurināmā patēriņš tās ražošanai uzņēmējsabiedrības, iestādes, kuru bilancē atrodas katlumājas (ar uzstādīto jaudu, sākot ar 1 Gcal/stundā), kuras ražo un piegādā patērētājiem siltumenerģiju -\"- mēnesis -\"- -\"- (apkures sezonā) 5.
\nGāzes piegāde patērētājiem statistikas gads pilns kopā Latvijā (iesniedz uzņēmums ''Latvijas gāze'') veidlapas apsekojum 6.
\nAtsevišķu kurināmā un degvielas -\"- ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens veidu atlikumi, piegādes un patēriņš loks, iestādes pa nozarēm, republikas pilsētām un rajoniem 7.
\nDegvielas patēriņš statistikas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, pa transporta veidiem veidlapas loks, iestādes pa rajoniem un republikas pilsētām 8.
\nKopējā enerģētiskā bilance aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata 23. Lauksaimniecības statistika Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms naudas izteiksmē ir augkopības un lopkopības produkcijas un lauksaimniecībai sniegto pakalpojumu (bez veterinārajiem pakalpojumiem) summa.
\nLauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē novērtēta atbilstošā gada faktiskajās un salīdzināmajās cenās, bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašlaik par salīdzināmajām cenām pieņemtas 1993.gada vidējās cenas.
\nAugkopības produkcijas apjomu nosaka lauksaimniecības kultūru kopražu apmēri. Turklāt, kopražas vērtībai attiecīgajā gadā pieskaita augkopības nepabeigtās ražošanas pieauguma (vai atskaita samazinājuma) vērtību gada laikā, kā arī ilggadīgo stādījumu izaudzēšanas vērtību. Nepabeigto ražošanu augkopībā raksturo ziemāju sējas izmaksas un izmaksas vasarāju kultūru augsnes sagatavošanai, ko izdara attiecīgajā gadā nākošā gada ražai. Jauno ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vērtībā ietilpst ilggadīgo stādījumu ierīkošanas un izaudzēšanas vērtība līdz augļus nesošam vecumam.
\nLopkopības produkcijas apjomu nosaka pēc gada laikā dzimušo lopu svara, izaudzēto jaunlopu un nobarojamo lopu dzīvmasas apmēriem, kā arī piena, vilnas, olu un citu lopkopības produktu daudzuma, kas iegūts lopu un putnu saimnieciskās izmantošanas procesā.
\nLauksaimniecības kultūru sējumu platība valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās uzrādīta pēc to pārskatu datiem; zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās, sākot ar 1995.gadu, sējumu platību nosaka pēc izlases veida apsekojuma.
\nLauksaimniecības kultūru kopraža valsts saimniecībās, statūtsabiedrībās un citos lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos noteikta pēc to pārskatu datiem, tieši saskaitot šajās saimniecībās novākto produkciju kā no pamatsējumiem, tā arī no atkārtotajiem un starprindu sējumiem; zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās - pamatojoties uz izlases veida apsekojumiem.
\nLauksaimniecības kultūru vidējā ražība aprēķināta, pamatojoties uz kopražu pamatsējumos no 1ha attiecīgās kultūras pavasara produktīvās platības, izņemot sēto zālāju un dabisko pļavu sienu, kuriem šis rādītājs aprēķināts no faktiski novāktās platības.
\nDati par gaļas ražošanu ietver informāciju par visu veidu lopu un putnu gaļu, jēltaukiem, pārtikas subproduktiem.
\nDati uzrādīti kā par rūpniecības uzņēmumos, tā arī pašā saimniecībā nokautajiem lopiem un putniem.
\nPiena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju piens neatkarīgi no tā, vai tas realizēts, vai arī daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai.
\nDatos par vilnas ražošanu ietilpst informācija par visu faktiski nocirpto aitu vilnu neatkarīgi no tā, vai šī vilna realizēta vai izlietota saimniecībā. Aitu vilnas produkcija uzrādīta fiziskajā (t.i., nemazgātās vilnas) masā tieši pēc aitu cirpšanas.
\nDatos par olu ražošanu ietilpst informācija par olām, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kas izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.).
\nPieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver lielāko daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības, statūtsabiedrības, kā arī zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktiem graudiem, cukurbietēm un linšķiedru uzrādīti ieskaites svarā, ņemot vērā pieskaitījumus vai atlaides par produktu kvalitātes novirzēm no noteiktā standarta. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem uzrādīti dzīvmasā.
\nStatistiskā informācija par valsts saimniecībām un visu veidu statūtsabiedrībām iegūta pēc pilna apsekojuma.
\nGada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē \"Informācijas iegūšanas metode\" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nSākot ar 1995.gadu, dati par zemnieku saimniecībām, piemājas un personiskajām palīgsaimniecībām iegūti, izmantojot izlases veida apsekojumu. Iedzīvotāju saimniecības apsekos divas reizes gadā: pēc sējas pabeigšanas un ražas novākšanas. Iedzīvotāju saimniecību atlase veikta pēc divpakāpju izlases ar nejaušās atlases metodi. Rezultātā no katra izlasē iekļautā pagasta apsekotas 45 iedzīvotāju saimniecības, kas sastāda 5355 saimniecības. Izlase veikta, ņemot vērā saimniecības zemes platību. Iegūtie dati tiks vispārināti kopā Latvijā. Katru gadu, palielinot apsekojamo saimniecību loku, palielinās iegūto datu reprezentativitāte. Apsekojamo iedzīvotāju saimniecību izlasi novērtēs ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti no Norvēģijas.
\nUzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka lauksaimniecības statistikas rādītāji Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai atbilst daļēji. Pilna Eiropas metodoloģijas pārņemšana var tikt realizēta, gatavojoties un veicot 2000.gadā paredzēto Vispasaules lauksaimniecības skaitīšanu. Kā viens no pamatnoteikumiem sekmīgai sagatavošanās darba realizācijai ir lauku saimniecību reģistra izveidošana un uzturēšana, kas savukārt ir pilnībā atkarīga no finansējuma esamības.
\nAtsevišķu tematiskajā daļā minēto rādītāju atbilstību prasībām var nodrošināt, paplašinot veicamā lauku saimniecību izlases apsekojuma programmu (4., 16.punkts).
\nRādītāji par lauksaimniecības produkcijas iepirkumu (7., 8., 11.punkts), puķkopību (10.punkts) tiek vākti papildus Eiropas savienības programmai.
\nLauksaimniecības statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nLauksaimniecības produkcija statistikas gads kompleksais kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā salīdzināmajās un faktiskajās cenās veidlapas loks pa rajoniem (par Latvijas statistikas gadagrāmata valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām) 2.
\nZemes kopplatība un tās sadalījums Valsts gads pilns kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā pēc zemes lietošanas veidiem zemes apsekojums pa rajoniem, pagastiem Latvijas statistikas gadagrāmata un īpašniekiem (lietotājiem) dienesta dati 3.
\nLauksaimniecības kultūru sējumu statistikas 2 reizes visas valsts kopā Latvijā, Lauku saimniecības Latvijā platības, kopraža un ražība veidlapas, gadā un statūtsabiedrības; pa rajoniem (par izlases izlases veidā - iedzī- valsts saimniecībām apsekojums*) votāju saimniecības un statūtsabiedrībām) 4.
\nLopbarības krājumi, -\"- gads visas valsts un kopā Latvijā, Lauku saimniecības Latvijā izlietošana un bilance statūtsabiedrības; pa rajoniem (par valsts izlases veidā - iedzī- saimniecībām un votāju saimniecības statūtsabiedrībām) 5.
\nLopu, putnu un kažokzvēru skaits -\"- 2 reizes visas valsts un kopā Latvijā, pa Lauku saimniecības Latvijā gadā statūtsabiedrības; rajoniem (par valsts izlases veidā - iedzī- saimniecībām un votāju saimniecības statūtsabiedrībām) 6.
\nLopu un putnu produktivitāte -\"- gads, visas valsts kopā Latvijā, pa rajoniem Lauksaimniecība Latvijā pusgads un statūtsabiedrības; (par valsts saimniecībām Lopkopība Latvijā izlases veidā - iedzī- un statūtsabiedrībām) votāju saimniecības 7.
\nLopkopības produkcijas pārdošana pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem: - piena, lopu un putnu iepirkšana statistikas mēnesis pilns kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā veidlapas apsekojums pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - ādu, kažokādu un citu lopkopības -\"- gads pilns kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā izejvielu iepirkšana un iegūšana apsekojums pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - iepirktā piena kvalitāte -\"- ceturksnis pilns kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā apsekojums pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 8.
\nAugkopības produkcijas pārdošana pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem: - graudu iepirkšana statistikas mēnesis pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens veidlapas (augusts - apsekojums Latvijas statistikas gadagrāmata decembris) - cukurbiešu iepirkšana -\"- mēnesis pilns kopā Latvijā, -\"- (oktobris- apsekojums pa rajoniem janvāris) - linu iepirkšana -\"- gads pilns kopā Latvijā, -\"- apsekojums pa rajoniem 9.
\nPuķkopība (realizācija) -\"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā, uzņēmumos un pa rajoniem uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar puķu audzēšanu un realizāciju 10.
\nLauksaimniecības produkcijas -\"- ceturksnis pilns kopā Latvijā, pa realizācija naturālā un vērtības izteiksmē apsekojums rajoniem (par valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām) 11.
\nLauksaimniecības tehnikas daudzums statistikas gads visas valsts kopā Latvijā, pa Lauksaimniecība Latvijā veidlapas, un statūtsabiedrības; rajoniem (par valsts Lauku saimniecības Latvijā izlases izlases veidā - iedzī- saimniecībām un apsekojums*) votāju saimniecības statūtsabiedrībām) 12.
\nMinerālmēslu un organiskā -\"- gads visas valsts kopā Latvijā, Lauksaimniecība Latvijā mēslojuma iestrādāšana un statūtsabiedrības; pa rajoniem, (par valsts Lauku saimniecības Latvijā izlases veidā - iedzī- saimniecībām un votāju saimniecības statūtsabiedrībām) 13.
\nLauksaimniecības produktu Zemkopības gads aprēķini kopā Latvijā Lauksaimniecība Latvijā naturālās bilances ministrijas dati 14.
\nIeņēmumi un izdevumi naudā izlases pusgads izlases veidā kopā Latvijā Lauku saimniecības Latvijā zemnieku saimniecībās, veida gads piemājas saimniecībās un apsekojums*) personiskajās palīgsaimniecībās 15.
\nZemnieku saimniecībās, piemājas -\"- pusgads izlases veidā kopā Latvijā Lauku saimniecības Latvijā saimniecībās un personiskajās gads palīgsaimniecībās strādājošo struktūras radītāji 24. Mežsaimniecības statistika Mežsaimniecības statistikas informāciju apkopo Valsts meža dienests.
\nInformācija tiek vākta par valsts mežiem un lietošanā nodotajiem mežiem.
\nMeža kultūru ierīkošana raksturo meža atjaunošanu un ieaudzēšanu mākslīgi vai dabiski (ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem vai arī bez tiem). Izcirtumos un degumos mežu atjauno, bet citās platībās, kas paredzētas jauna meža veidošanai, mežu ieaudzē.
\nMeža kopšanas cirtes ir starpcirtes veids meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.
\nCiršu veidi ir galvenā cirte, starpcirte, sanitārā cirte un citas cirtes. Galvenajā cirtē ietilpst kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku ciršana. Starpcirtē ietilpst kopšanas un rekonstruktīvās cirtes.
\nAr saimniecisko gadu saprot periodu no 1995.gada 1.oktobra līdz 1996.gada 30.septembrim.
\nApsekojot iedzīvotāju saimniecības, tiks iegūta informācija par iegūto meža produkciju privātajos mežos, no tā patērēto savā saimniecībā, kā arī pārdotās produkcijas daudzumu un ieņēmumus no pārdotās produkcijas.
\nSākot ar 1995.gada jūniju, ir iesākts darbs pie starptautiska projekta \"Baltijas un Ziemeļvalstu meža statistikas attīstība\". Tā ietvaros paredzēts harmonizēt meža statistiku šajā reģionā, ņemot vērā Eiropas savienības un starptautisko organizāciju prasības. Kopš 1996.gada augusta uzsākts darbs pie iepriekš minētā projekta apakšprojekta \"Meža statistikas sistēmas attīstība Latvijā\".
\nMežsaimniecības statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nMeža izmantošana galvenajā Valsts meža par saim- pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata cirtē un starpcirtē: dienesta dati niecisko gadu apsekojums - aizsargājamos mežos - saudzējamos mežos - saimnieciskos mežos
\nMeža atjaunošana -\"- par saimnie- pilns kopā Latvijā cisko gadu apsekojums 3.
\nMeža aizsardzība: -\"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā - meža aizsardzības pasākumi - bojā aizgājušās audzes - slimības un kaitēkļi 4.
\nMeža ugunsgrēki -\"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā - izdegusī platība - ugunsgrēku cēloņi - ugunsgrēku nodarītie zaudējumi u.c.
\n5.
\nLietkoksnes iegūšana lauku izlases gads izlases veidā - kopā Latvijā Lauku saimniecības Latvijā saimniecībās apsekojums*) iedzīvotāju saimniecības 25. Investīciju un būvniecības statistika Galvenie būvniecības statistikas rādītāji ir: kapitālieguldījumu apgūšana, būvmontāžas darbu izpilde, pamatlīdzekļu, sociālās jomas objektu nodošana ekspluatācijā, kopējais veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms u.c.
\nAr investīcijām saprot pamatkapitāla veidošanā ieguldītos līdzekļus. Šīs informācijas saturs 1997.gadā tiks maksimāli tuvināts ANO \"Nacionālo kontu sistēmas\" (SNA-93) definīcijām, ietverot investīciju sastāvā materiālos līdzekļus, kas ir veidojušies ražošanas procesa rezultātā (piem., celtnes, ēkas, iekārtas un aprīkojums, ilggadīgie stādījumi), nemateriālos līdzekļus (pētījumu izmaksas, datorprogrammas, mākslas darbi u.c.), kā arī uzlabojumus neražotajiem nefinansu līdzekļiem (piem., zemes uzlabošana, paaugstinot tās kvalitāti un produktivitāti, meliorācija u.c.). Investīciju sastāvā tiks ieskaitītas arī izmaiņas izejvielu un materiālu krājumos, gatavās produkcijas un nepabeigtās ražošanas izmaiņas, kā arī līdzekļu izlietojums vērtīgo lietu (izmantošanai ražošanas procesā neparedzēto dārgmetālu, dārgakmeņu, par mākslas darbiem atzīto gleznu, skulptūru u.c.) iegādei.
\nKapitālieguldījumu apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskai modernizācijai, kā arī izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai.
\nRādītājā \"Pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā\" ietilpst uzcelto un ekspluatācijā nodoto ražošanas nozīmes un neražojošo uzņēmumu, ēku un celtņu vērtība, ekspluatācijā nodoto visu veidu iekārtu (gan montējamo, gan nemontējamo) vērtība, pamatlīdzekļos ietilpstošo instrumentu, inventāra un citu priekšmetu vērtība, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu.
\nAr būvniecības produkciju saprot būvuzņēmumu (organizāciju) pašu spēkiem veikto līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjomu un saimnieciskā kārtā izpildīto darbu apjomu.
\nKopējā veikto būvmontāžas līgumdarbu apjomā ietilpst pasūtītājiem izpildīto būvmontāžas līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjoms, būvnieciskās starpniecības apjoms, celtniecības uzņēmuma (organizācijas) pašu vajadzībām veiktās būvniecības un remonta apjoms.
\nInformāciju iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē \"Informācijas iegūšanas metode\" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nDatus par ģimenes māju nodošanu ekspluatācijā iegūst no vietējām pašvaldībām.
\nInvestīciju un būvniecības statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nInvestīcijas un kapitāla veidošana statistikas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, pa īpašuma Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (ceturksnī) veidlapas loks un uzņēmējdarbības Investīcijas Latvijas Republikā (ceturksnī) veidiem, nozarēm, republikas pilsētām un rajoniem 2.
\nObjektu un pamatlīdzekļu nodošana -\"- gads -''- kopā Latvijā, pa finansēšanas Būvniecība Latvijas Republikā 1996.gadā ekspluatācijā un kapitālieguldījumu avotiem, pa īpašuma un Latvijas statistikas gadagrāmata 1996.gadā izmantošana 1996.gadā: uzņēmējdarbības veidiem, - investīcijas nozarēm, republikas - pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā pilsētām un rajoniem un kapitālieguldījumu struktūra - dzīvojamo ēku un citu civilās nozīmes objektu nodošana ekspluatācijā 3.
\nĢimenes māju nodošana ekspluatācijā -\"- ceturksnis pilns kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (ceturksnī) apsekojums republikas pilsētām, Būvniecība Latvijas Republikā 1996.gadā rajoniem, pagastiem 4.
\nBūvmontāžas līgumdarbus izpildošo -\"- ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (ceturksnī) organizāciju un uzņēmējsabiedrību loks īpašuma un Investīcijas Latvijas Republikā (ceturksnī) darbības rādītāji uzņēmējdarbības veidiem, republikas pilsētām un rajoniem -\"- gads -\"- kopā Latvijā, pa īpašuma Būvniecība Latvijas Republikā 1996.gadā un uzņēmējdarbības veidiem, Latvijas statistikas gadagrāmata 1996.gadā republikas pilsētām un rajoniem 5.
\nKopējais pasūtītājorganizāciju - -''- gads pilns pa republikas pilsētām Būvniecība Latvijas Republikā 1996.gadā visu līmeņu pašvaldību - būvēt apsekojums un rajoniem, pagastiem pārtraukto objektu skaits, pārtrauktās būvniecības objektu vērtība 26. Transporta un sakaru statistika Transporta un sakaru statistikas galvenie rādītāji ir:
\nKravu pārvadājumus tonnās nosaka pēc faktiskā pārvadāto kravu apjoma, ieskaitot taras svaru. Kravu apgrozību tonnkilometros aprēķina, summējot katras pārvadātās kravas partijas svara (tonnās) un tās pārvadājuma attāluma (kilometros) reizinājumu.
\nPasažierapgrozību aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
\nKravu un pasažieru pārvadājumos ietverti apjomi, kas veikti ar Latvijā reģistrētiem transporta līdzekļiem.
\nInformācijā par ostu un lidostu darbību ietilpst dati par Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras un gaisa kuģiem.
\nInformāciju par dzelzceļa transporta darbību iesniedz valsts akciju sabiedrība ''Latvijas dzelzceļš''. Statistiskos datus par automobiļu transportu iesniedz sekojošas organizācijas: Ceļu satiksmes drošības direkcija (reģistrētie transporta līdzekļi, satiksmes negadījumi), Latvijas autoceļu direkcija (valsts autoceļu garums, valsts ceļu uzturēšana, pagastu ceļu garums); autotransporta uzņēmumi, kuru pakalpojumu apjoms 1995.gadā bija virs Ls 20000.
\nInformāciju par jūras transporta darbību iesniedz Latvijas kuģniecība, Rīgas kuģniecība, Rīgas transporta flote un Latvijas kuģu reģistrs.
\nDatus par aviācijas transportu iesniedz aviokompānijas, kas nodarbojas ar regulārajiem un neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, un Latvijas gaisa kuģu reģistrs.
\nInformāciju par maģistrālajiem cauruļvadiem iesniedz SIA ''LatRos Trans'' un akciju sabiedrība ''Latvijas gāze''.
\nPilsētu elektrotransporta darbības rādītājus iesniedz Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, pašvaldības uzņēmums \"Liepājas tramvajs'' un Daugavpils tramvaju uzņēmums.
\nStatistiskos pārskatus par ostu darbību iesniedz 50 ostu uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas veic iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī akciju sabiedrība ''Rīgas pasažieru osta''.
\nInformāciju par lidostām iesniedz lidostas ''Rīga'' un SIA aviosabiedrība ''Liepāja''.
\nDatus par pasta pakalpojumiem iesniedz valsts uzņēmums ''Latvijas pasts'' un uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar pasta pakalpojumiem.
\nDatus par elektrosakaru pakalpojumiem iesniedz SIA ''Lattelekom'' un SIA ''Latvijas mobilais telefons''.
\nNovērošanas metode - pilns apsekojums, izņemot automobiļu transportu, jo tur netiek uzskaitīti pārvadājumu apjomi, kas veikti valsts teritorijā ar ārvalstīm piederošiem transporta līdzekļiem.
\nTransporta statistikas izveidošanā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai tiek izmantota EUROSTAT, ANO Eiropas ekonomiskās komisijas un Eiropas transporta ministru konferences izstrādātā transporta statistikas skaidrojošā vārdnīca. Starptautiskā pieredze iegūstama arī Eiropas ekonomiskās komisijas izdotajā ikgadējā Eiropas transporta statistikas biļetenā. Šajā biļetenā ievietoti galvenie transporta statistikas rādītāji arī par Latviju un tie ir salīdzināmi ar citām valstīm.
\nUzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka rādītāji par transportlīdzekļu skaitu, satiksmes ceļiem, dzelzceļa, lidostu un cauruļvadu transporta darbību pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai.
\nAutomobiļu transporta rādītāji tiks harmonizēti ar Eiropas savienības prasībām 1998.gadā, kad būs veikts apsekojums pēc pilnas Eirostata programmas. Zināmas metodoloģiskas atšķirības ir arī pašlaik lietojamajos jūras transporta un ostu darbības rādītājos, ko būs iespējams novērst 1998.gadā, ieviešot vienoto Eirostata metodoloģiju, kuras sagatavošana paredzama 1997.gadā.
\nPapildus Eiropas savienības programmai Latvijā tiek vākti rādītāji par pasta darbību, telekomunikāciju uzņēmumu darbību un sakaru līdzekļu skaitu, kā arī pilsētu elektrotransportu.
\nTransporta un sakaru statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nTransporta līdzekļu skaits: - jūras tirdzniecības kuģi Latvijas kuģu gads pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata reģistra dati - automobiļi (kravas, Ceļu gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām -\"- vieglie, autobusi) satiksmes un rajoniem, pagastiem, drošības di- pa privātpersonu transporta rekcijas dati līdzekļiem kopā Latvijā, pa pilsētām un rajoniem mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - trolejbusi, tramvaji statistikas gads pilns kopā Latvijā, pa pilsētām Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas apsekojums - dzelzceļa transporta līdzekļi -\"- gads pilns kopā Latvijā -\"- (lokomotīves, preču un pasažieru vagoni) apsekojums - gaisa kuģi Latvijas gads pilns kopā Latvijā -\"- gaisa kuģu apsekojums reģistra dati 2.
\nSatiksmes ceļu un cauruļvadu garums: - dzelzceļa līnijas statistikas gads pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas apsekojums - valsts autoceļi, tiltu Autoceļu gads pilns kopā Latvijā, pa rajoniem -\"- skaits un garums direkcijas dati apsekojums - valsts autoceļu uzturēšana un remonts -\"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - pagastu ceļu garums -''- gads pilns kopā Latvijā, pa rajoniem, Latvijas statistikas gadagrāmata apsekojums pa pagastiem - tramvaju un trolejbusu līnijas statistikas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas - maģistrālie naftas un naftas produktu vadi -\"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem -\"- - maģistrālie gāzes vadi -\"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem -\"- 3.
\nSakaru līdzekļu skaits: - telefona līniju skaits statistikas gads pilns kopā Latvijā, pa republikas Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas apsekojums pilsētām, rajoniem, sadalījumā pa pilsētām un laukiem - mobilā telefona aparātu skaits statistikas gads pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata veidlapas apsekojums - televīzijas staciju un raidītāju skaits 4.
\nDzelzceļa transporta darbības -''- gads pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata pamatrādītāji: mēnesis apsekojums Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - kravu un pasažieru pārvadājumi (iekšzemē, eksports, imports, tranzīts), konteineru pārvadājumi - kravu un pasažieru apgrozība - ritošā sastāva izmantošanas rādītāji - finansu rādītāji - nodarbinātība 5.
\nAutomobiļu transporta darbības -\"- ceturksnis autotransporta uzņē- kopā Latvijā, pa -\"- pamatrādītāji: mumi un uzņēmēj- pilsētām un rajoniem - komerciālie kravu un pasažieru sabiedrības, kuru gada pārvadājumi (iekšzemē, imports, pakalpojumu apjoms eksports, ārvalstīs, tranzīts) ir virs Ls 20000 - kravu un pasažieru apgrozība - transporta līdzekļu nobraukums - finansu rādītāji - vieglo taksometru darbības pamatrādītāji 6.
\nPilsētu elektrotransporta darbības -\"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām Latvijas statistikas gadagrāmata pamatrādītāji:
\nLatvijas statistikas ikmēneša biļetens - pasažieru pārvadājumi - vagonu nobraukums - finansu rādītāji 7.
\nOstu darbības pamatrādītāji: -\"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā -\"- - nosūtītas un saņemtas kravas pa kravu veidiem, kravas konteineros - finansu rādītāji - iebraukušie un izbraukušie pasažieri ar pasažieru kuģiem un prāmjiem 8.
\nLidostu darbības pamatrādītāji: -\"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - izbraukuši, iebraukuši pasažieri, tiešais tranzīts - nosūtītas, saņemtas kravas un pasts - lidojumu skaits pa aviokompānijām 9.
\nJūras transporta darbības statistikas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata pamatrādītāji: veidlapas Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - kravu pārvadājumi (imports, eksports, starp ārvalstu ostām), konteineru pārvadājumi - kravu apgrozība - finansiālie rādītāji 10.
\nCauruļvadu transporta darbības -''- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata pamatrādītāji:
\nLatvijas statistikas ikmēneša biļetens - transportētā nafta un naftas produkti - ieņēmumi par transportēšanu 11.
\nAviācijas transporta darbības -\"- gads pilns kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata pamatrādītāji: mēnesis apsekojums Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - pasažieru pārvadājumi (regulārajā un neregulārajā satiksmē), pārvadātas kravas un pasts - pasažierapgrozība un kravu apgrozība - finansu rādītāji - degvielas patēriņš 12.
\nKravu eksports un imports muitas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (ieskaitot arī uz laiku ievestās kravas un izvestās kravas) tonnās deklarācijas pa transporta veidiem 13.
\nKravu tranzīts, iebraucot Latvijā, Muitas depar- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens tonnās pa transporta veidiem tamenta dati Kravu tranzīts, izbraucot no Latvijas, tonnās pa transporta veidiem 14.
\nPasta uzņēmumu -\"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata darbības pamatrādītāji:
\nLatvijas statistikas ikmēneša biļetens - pasta sūtījumi (vēstules, pastkartes, Transports un sakari bandroles, pakas, naudas pārvedumi, telegrammas) iekšzemē, uz ārvalstīm, no ārvalstīm - piegādāto laikrakstu, žurnālu skaits - izmaksāto pensiju skaits un pabalsti mātēm - komunālie un ''Lattelekom'' maksājumi - finansu rādītāji - pasta iestāžu un pastnieku skaits 15.
\nTelekomunikāciju uzņēmumu statistikas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens darbības pamatrādītāji: veidlapas - tālsarunas un telegrammas (iekšzemē, starptautiskās) - telefonu centrāles (montētais tilpums, izmantotais tilpums) - ieņēmumi pa elektrosakaru veidiem 27. Privatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika Privatizācijas un denacionalizācijas procesu atspoguļojumam statistikā tiek izmantota informācija no statistiskām veidlapām un kopsavilkuma pārskatiem, ko pēc Valsts statistikas komitejas pieprasījuma iesniedz dažādas valsts institūcijas. Plašāka informācija par privatizācijas un denacionalizācijas gaitu tiek saņemta no vietējām pašvaldībām, izmantojot šādas statistisko pārskatu veidlapas: veidlapa nr.1-privatizācija \"Pārskats par pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju\", kuru iesniedz visu līmeņu pašvaldības piecu dienu laikā pēc privatizācijas dokumentu noformēšanas. Šajā veidlapā tiek atspoguļoti dati par pašvaldību privatizēto objektu skaitu, privatizācijas veidu, summu, par kādu objekti pārdoti, uz nomaksu pārdoto objektu skaits, kam objekts pārdots (juridiskām vai fiziskām personām); veidlapa nr.2-ITA (mēneša) \"Statistiskā informācija par nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas gaitu\". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī ministrijas ne vēlāk kā 20 dienas pēc lēmuma pieņemšanas par īpašuma tiesību atjaunošanu; veidlapa nr.3-dzīvojamais fonds (ceturkšņa) \"Pārskats par namīpašumu denacionalizācijas gaitu\". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, un tas satur informāciju par iesniegto pieteikumu skaitu, atdoto māju un dzīvokļu skaitu, atgūto namīpašumu īpašnieku skaitu un viņu pastāvīgo dzīvesvietu; veidlapa nr.1-sertifikāti (mēneša) \"Pārskats par privatizācijas sertifikātu kontiem un operācijām ar sertifikātiem\". Pārskatu iesniedz bankas, kurās atvērti privatizācijas sertifikātu konti un kuras veic operācijas ar sertifikātiem. Pārskats satur informāciju par fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldības iestāžu kontu skaitu un sertifikātu skaitu tajos, sertifikātu pārskaitījumiem u.c.
\nPrivatizācijas aģentūra reizi ceturksnī iesniedz informāciju par tās pārziņā nodoto uzņēmumu un citu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātiem.
\nInformācija par zemes privatizācijas gaitu ik mēnesi, bet informācija par izmaiņām lauku saimniecību skaitā dažādās saimniecību grupās reizi gadā tiek saņemta kopsavilkuma veidā no Valsts zemes dienesta.
\nNo Tieslietu ministrijas tiek saņemta kopsavilkuma informācija par strīdīgo īpašumu tiesību atjaunošanas lietu izskatīšanu tiesu sistēmā.
\nPrivatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nPašvaldību īpašumā esošo statistikas fiksētos pilns kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas gadagrāmata objektu privatizācija veidlapas gadījumos apsekojums republikas pilsētām Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana (pēc pašvaldību un rajoniem, un pakalpojumi (datu krājums) sniegtajām pa tirdzniecības un sabiedriskās Tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana ziņām) ēdināšanas un sadzīves un pakalpojumi (ceturkšņa biļetens) pakalpojumu objektiem Privatizācijas procesa norise Latvijā (pusgada biļetens) 2.
\nNamīpašumu denacionalizācijas gaita -''- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām Namīpašumu denacionalizācijas gaita Latvijā un laukiem Privatizācijas procesa norise Latvijā (pusgada biļetens) 3.
\nDzīvojamā fonda privatizācija:
\nValsts centrā- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa republikas -\"- lās dzīvojamo pilsētām un rajoniem, pilsētām māju privati- un pagastiem zācijas komi- sijas dati, - privatizēto dzīvokļu kopējā Valsts zemes un dzīvojamā platība, vērtība dienesta dati 4.
\nValsts īpašumā esošo saimniecisko Privatizācijas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -''- (iesniedz Privatizācijas aģentūra) aģentūras objektu privatizācija un dati privatizācijas metodes 5.
\nZemes reformas gaita laukos Valsts zemes mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (iesniedz Valsts zemes dienests) dienesta dati Lauksaimniecība Latvijā Privatizācijas procesa norise Latvijā (pusgada biļetens) 6.
\nPrivatizācijas sertifikātu konti Ekonomikas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa republikas un operācijas ar sertifikātiem ministrijas dati pilsētām un rajoniem (iesniedz Ekonomikas ministrija) 7.
\nInformācija par nacionalizēto statistikas ceturksnis pašvaldību, kopā Latvijā, katrā pašvaldībā, Privatizācijas procesa norise Latvijā (pusgada biļetens) un citādi nelikumīgi atņemto pārskati ministriju u.c. katrā ministrijā Informācijas kopsavilkums (Ministru kabinetam, uzņēmumu un citu īpašuma objektu institūciju Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai, bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku regulārais Privatizācijas aģentūrai, Valsts nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanas gaitu apsekojums īpašuma aģentūrai') (LR MK 1993.gada 23.oktobra rīkojums nr.68-r) 28. Konjunktūras apsekojumi Ražošanas konjunktūras apsekojumi sākti šī gadsimta divdesmito gadu sākumā ASV. No sešdesmitajiem gadiem vērojama to strauja attīstība Eiropā (Eiropas savienībā - harmonizētās programmas ietvaros).
\nLatvijā ar ražošanas konjunktūras apsekojumiem nodarbojas Latvijas Statistikas institūts - rūpniecībā un celtniecībā apsekojumi notiek kopš 1993.gada, tirdzniecības jomā - kopš 1996.gada.
\nApsekojumu metodoloģija un aptaujas lapu saturs balstās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas savienības Centrālā statistikas biroja (EUROSTAT) piedāvātajiem priekšlikumiem pārejas perioda valstīm.
\nKonjunktūras apsekojumu Latvijā rezultāti ir salīdzināmi ar citu valstu rādītājiem, tie tiek publicēti arī OECD un EUROSTAT statistisko datu krājumos par īstermiņa rādītājiem.
\nRažošanas konjunktūras apsekojumi ir uzņēmumu vadītāju atbildes uz \"kvalitatīviem jautājumiem\" par uzņēmuma pašreizējo stāvokli, attīstību pēdējos pagājušajos un turpmākajos gaidāmajos mēnešos. \"Kvalitatīvie jautājumi\" ir jautājumi, uz kuriem tiek dota atbilde nevis skaitliskā formā, bet gan tiek izvēlēta alternatīva no atbilžu (parasti trīs punktu skalas) variantiem, tādiem kā \"uzlabojies\", \"palicis nemainīgs\", \"pasliktinājies\", \"virs normālā\", \"normāls\", \"zem normālā\", u.tml. Ar attiecīgo metožu palīdzību individuālo uzņēmumu kvalitatīvā informācija agregējot tiek pārveidota tautsaimniecības galvenos sektorus raksturojošos skaitliskos rādītājos.
\nPar katru apsekojuma jautājumu iegūst atbilžu sadalījumu pa variantiem, izteiktu procentos. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) kā starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem.
\nSaldo lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī un izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu secīgos apsekojumos
\nKonjunktūras apsekojumi Latvijā notiek ik ceturksni tā pirmajā mēnesī. Izlases un atskaites vienība ir uzņēmums. Apsekojumos lietota uzņēmumu mērķtiecīgā atlase, lai būtu nodrošināta dažādu darbības veidu (nozaru), uzņēmumu lieluma (pēc strādājošo skaita), īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu, kā arī administratīvo rajonu pārstāvniecība. Rūpniecības konjunktūras apsekojumu panelis satur 230 uzņēmumus, celtniecības - 120 uzņēmumus, tirdzniecības - 150 uzņēmumus.
\nApsekojuma rezultātus iegūst, lietojot svēršanas metodi (pēc strādājošo skaita).
\nKonjunktūras apsekojumi nodrošina informācijas iegūšanu par esošo un gaidāmo ražošanas aktivitātes tendenci, kopējā, iekšzemes un ārzemju pasūtījuma līmeni, krājumu līmeni, nodarbinātību, realizācijas cenām, ražošanas jaudas izmantošanas līmeni, parādu esamību un iespējām tos nomaksāt, finansiālo stāvokli, ražošanu (apgrozījumu) ierobežojošiem faktoriem, kapitālieguldījumiem un to ierobežojošiem faktoriem, kā arī rūpniecības, celtniecības un tirdzniecības konjunktūras kopējo novērtējumu.
\nUzziņai Pilna atbilstība Eiropas savienības prasībām varētu tikt panākta līdz 1999.gadam. Pašlaik ir nelielas atšķirības Latvijā un Eiropas savienībā lietoto rādītāju sastāvā, svēršanas metodēs un sektorālā iedalījumā.
\nKonjunktūras apsekojumi Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nKonjunktūras apsekojumi rūpniecībā: aptaujas ceturksnis izlases kopā Latvijā Pielikums ''Latvijas statistikas lapa apsekojums ikmēneša biļetenam'' (230 rūpniecības uzņēmumi) - esošā un gaidāmā ražošanas aktivitāte - esošais un gaidāmais produkcijas pieprasījuma līmenis - esošais un gaidāmais eksporta pasūtījums - gatavās produkcijas krājumu līmenis - gaidāmās produkcijas realizācijas cenas - esošā un gaidāmā nodarbinātība - ražošanu ierobežojošie faktori - ražošanas jaudas pietiekamība - ražošanas jaudas izmantošana - parādu esamība un gaidāmās iespējas tos nomaksāt - esošā un gaidāmā ražošanas konjunktūra - rūpniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītāji - plānotie kapitālieguldījumi pamatlīdzekļos 2 reizes gadā - kapitālieguldījumu tipi reizi gadā - kapitālieguldījumus ierobežojošie faktori -\"- 2.
\nRažošanas konjunktūras rādītāji celtniecībā: aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā -\"- (120 celtniecības uzņēmumi) - esošā saimnieciskās darbības aktivitāte - esošais un gaidāmais pasūtījumu apjoms - ražošanu ierobežojošie faktori - esošā un gaidāmā nodarbinātība - gaidāmās celtniecības produkcijas cenas
\nKonjunktūras rādītāji tirdzniecībā: aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā Pielikums ''Latvijas - esošais un gaidāmais saimnieciskās darbības stāvoklis (150 tirdzniecības uzņēmumi) statistikas ikmēneša biļetenam'' - krājumu novērtējums - gaidāmie pasūtījumi piegādātājiem - gaidāmā nodarbinātība - esošās un gaidāmās preču realizācijas cenas - esošais finansiālais stāvoklis - konkurences novērtējums savā sektorā - saimniecisko darbību ierobežojošie faktori - apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - noliktavu telpu novērtējums - tirdzniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs 29. Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma un uzņēmējdarbības formu kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galveniem ekonomiskiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti.
\nBez tam reģistrs satur informāciju arī par iestādēm un organizācijām.
\n1996.gada 1.jūnijā kopējais objektu skaits reģistrā sasniedza 110 tūkstošu robežu.
\nReģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai:
\nReģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz:
\nReģistra apsekojumam ik gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā.
\nReģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas statistikas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību.
\nUzziņai Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistra uzbūve pamatvilcienos atbilst Eiropas savienības prasībām. Tomēr, lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas savienības standartiem, tuvāko divu, trīs gadu laikā jāveic Eiropas savienības noteikumu \"Par statistikas mērķiem izmantojamo biznesa reģistru uzbūvi\" (Council Regulation on Community coordination in drawing up business registers for statistical purposes, No.
\n2186/93) principu pārņemšana, kas dažos gadījumos var būt problemātiska Latvijas likumdošanas īpatnību dēļ.
\nBez tam statistikas uzņēmumu reģistra kvalitāti lielā mērā nosaka citu administratīvo reģistru atbilstība reālajai situācijai.
\nValsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs Nr. p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1.
\nUzņēmumu skaits sadalījumā pa:
\nUzņēmumu mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - uzņēmējdarbības formām reģistra dati, - teritorijām pēc biroja atrašanās vietas VSK regulārie izlases apsekojums statistikas apsekojumi, Statistikas reģistra izlases apsekojums aptaujas anketas 2.
\nReģistra apsekojums *):
\nStatistikas periodiski noteiktu uzņēmumu, kopā Latvijā - rekvizīti reģistra kas nav iekļauti - pamatkapitāls sadalījumā pa īpašuma formām aptauja regulārajos - ārvalstu kapitāla līdzdalība statūtu apsekojumos, aptauja kapitālā pa valstīm - neto apgrozījums - nodarbināto skaits - vai uzņēmums apsekojuma brīdī ir ekonomiski aktīvs (jā, nē) 3.
\nUzņēmumu sadalījums pēc strādājošo skaita:
\nStatistikas reizi gadā pilns kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens līdz 10 (pēc ES un ANO normatīviem) reģistra dati apsekojums pa uzņēmēj- līdz 25 (pēc Latvijas tiesību aktiem) darbības veidiem līdz 50 (pēc MVU nacionālās programmas projekta) līdz 100 (pēc ES normatīviem) līdz 250 (pēc ES un ANO normatīviem) līdz 500 (pēc ES un ANO normatīviem) vairāk nekā 500 Ekonomikas ministrs G.Krasts 2.pielikums Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumiem nr.41 PHARE programmas līdzekļu izlietojums statistisko apsekojumu uzsākšanai un veikšanai 1997.gadā Nr. p.k.
\nApsekojuma nosaukums Apsekojumam novirzītie līdzekļi, Ls Piezīmes 1.
\nDarbaspēka izlases apsekojums 77000 Apsekojums tiek veikts saskaņā ar starptautisko metodiku un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) rekomendācijām. Tas dod iespēju iegūt detalizētu darba tirgus analīzei nepieciešamu informāciju.
\n2.
\nMājsaimniecību budžetu izlases apsekojums 65790 Apsekojums tiek veikts valdības sociālās aizsardzības sistēmas projekta ietvaros saskaņā ar starptautisko metodiku un Pasaules bankas, ANO Attīstības programmas (UNDP) un Eiropas savienības Statistikas biroja (Eurostat) rekomendācijām. Tā mērķi ir dažādu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu novērtēšana, svaru noteikšana patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai, nacionālo kontu sistēmas atsevišķu parametru novērtēšana u.c.
\n3.
\nLauku saimniecību izlases apsekojums 52500 Apsekojums tiek veikts, ievērojot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ekspertu rekomendācijas. Apsekojuma rezultātā tiek iegūta informācija par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās u.c.
\n4.
\nCeļotāju izlases apsekojums 21710 Apsekojums tiek veikts saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda ekspertu rekomendācijām. Tas nepieciešams, lai iegūtu papildu informāciju valsts maksājumu bilances sastādīšanai.
\n5.
\nReģistra apsekojums 15050 Apsekojums nepieciešams uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību adresu, darbības veida u.c. precizēšanai, lai varētu sastādīt iespējami korektus statistiskajos apsekojumos iekļauto uzņēmumu katalogus.
\n6.
\nRažošanas izmaksu apsekojums 19390 Apsekojums nepieciešams, lai iegūtu detalizētu informāciju par visu tautas saimniecības nozaru ražošanas izmaksu struktūru. Šie dati nepieciešami izmaksu-izlaides tabulu veidošanai, kuras dos iespējas ar precīzākām metodēm veikt apjomu pārrēķinus salīdzināmās cenās. Tā rezultātā tiks nodrošināta makroekonomisko aprēķinu pilnveidošana un salīdzināmības iespējas ar Eiropas savienības valstīm. Paredzēts aptaujāt visu nozaru uzņēmumus, izmantojot vienotu veidlapu.
\n7.
\nĒnu ekonomikas pētījums 7000 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt datus, kas ļautu pilnīgāk noteikt valstī radīto pakalpojumu apjomus, uztverot arī to daļu, kas netiek parādīta oficiālajos pārskatos. Šo apsekojumu paredzēts veikt, aptaujājot iedzīvotājus par pakalpojumu izmantošanu.
\n8.
\nStandarta būvniecības objektu 1960 Uzdevums tiek veikts Eiropas salīdzinājumu programmas ietvaros pirktspējas paritātes aprēķināšanai. vērtības noteikšana 9.
\nPārtikas ražošanas uzņēmumu 14700 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt datus, kas ļautu pilnīgāk noteikt valstī saražoto pārtikas produktu izlases apsekojums (gk. gaļas un piena) apjomu, kā arī izveidot lokālu datu bāzi par šādiem uzņēmumiem.
\n10.
\nApsekojums importa cenu indeksa 9800 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt nepieciešamo informāciju regulāri aptaujājamo uzņēmumu izlases aprēķināšanas vajadzībām izveidošanai. Vienlaicīgi aptaujas veidā tiks iegūti dati par konkrēto preču-pārstāvju kopumu un struktūru.
\nRezultātā tiks nodrošināta informatīvā bāze regulārai importa cenu indeksa aprēķinu uzsākšanai. Tie ir nepieciešami valsts ekonomikas ārējā sektora reālo apjomu izmaiņu novērtēšanai.
\n11.
\nVeselības pilotapsekojums 2800 Apsekojums tiek veikts, ievērojot Pasaules Veselības organizācijas (WHO) prasības un rekomendācijas. Tā rezultātā tiks iegūta informācija par iedzīvotāju veselības stāvokli pa atsevišķām vecuma un dzimuma grupām, novērtētas Latvijas iedzīvotāju zināšanas veselības jautājumos u.tml.
\n12.
\nProfesiju un darba samaksas apsekojums 17500 Apsekojums tiek veikts, lai nodrošinātu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) prasības. Apsekojumā tiek lietota starptautiski aprobēta metodoloģija. Informācija par strādājošo skaitu sadalījumu pa profesijām un pēc darba samaksas nepieciešama, lai veiktu aprēķinus dažādu lēmumu pamatošanai, nodrošinātu starptautisko organizāciju (ILO u.c.) pieprasījumus.
\n13.
\nReģionālā statistika 9800 Apsekojums nepieciešams, lai izveidotu atbilstoši Eiropas savienības Statistikas pārvaldes (EUROSTAT) prasībām nepieciešamo informatīvo nodrošinājumu reģionu griezumā. Tā mērķis ir reģionālās informācijas sistēmas izveidošana, kā arī tās iegūšanas metodiku izstrāde un ieviešana.
\nPAVISAM 315000 Piezīme. Visi šajā pielikumā minētie apsekojumi ir svarīgi Latvijas integrācijas procesam Eiropas savienībā. Būtiska nozīme ir tam, lai tie tiktu veikti sistemātiski, tādējādi radot informatīvo bāzi iespējām salīdzināt Latviju ar citām Eiropas valstīm, novērtēt ekonomisko un sociālo apstākļu attīstību. Tādēļ būtu vēlams, lai apsekojumu izmaksas, kas līdz šim tika segtas no PHARE programmas līdzekļiem, 1998.gadā un turpmākajos gados pakāpeniski varētu finansēt no valsts budžeta.
\nEkonomikas ministrs G.Krasts