{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">principus darba tiesiskajās attiecībās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jānodrošina elastdrošības principu stiprināšana darba tiesiskajās attiecībās. Jau 2011.gadā Plāns paredzēja izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2012.gadā LM notika darbs pie sociālo partneru priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas, paredzot izstrādāt grozījumus Darba likumā elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās un iekļaujot ar sociālajiem partneriem saskaņotas normas par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 3 gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Anglijā un Ukrainā, nav nekādu ierobežojumu terminētajiem līgumiem, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā maksimālais termiņš 60 mēneši (5 gadi), Nīderlandē un Latvijā - 36 mēneši (3 gadi), Polijā, Zviedrijā un Čehijā - 24 mēneši (2 gadi).</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba tirgus funkcionēšanas efektivitāte un elastīgums ir nozīmīgi faktori, lai panāktu, ka darbinieku prasmes un iemaņas tiktu maksimāli izmantotas un tiktu radīti pietiekami stimuli darba ražīguma palielināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Piemēram, Igaunijā piemaksa par virsstundu darbu ir noteikta 50% apmērā. Darba likuma 67.pants (piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā) paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, bet darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2013.gada 17.janvāra Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē tika skatīti priekšlikumi, tostarp priekšlikumi elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās, iekļaušanai Darba likuma grozījumos. Ņemot vērā, ka šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā regulējumā un to, ka sociālajiem partneriem sākotnēji nav vienotas nostājas šajos jautājumos, tika nolemts vispirms diskutēt par iespējamajiem risinājumiem visaugstākajā līmenī - Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Minēto priekšlikumu apstiprinājuma gadījumā, Likumprojektu plānots virzīt 2013.gada 1.pusgadā apstiprināšanai MK.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams izlīdzināt darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</div>\n<p class=\"lf-p\">3.11. Elektroenerģijas pieslēgums Doing Business Latvija Igaunija Lietuva Procedūras (skaits) 5 4 5 Procedūru laiks (dienas) 108 111 148 Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 389,1 201,4 55,4 Vieta 83 52 75 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija Doing Business 2013.gadam elektroenerģijas pieslēguma rādītājā ierindota 83.vietā, kas ir nemainīga pozīcija salīdzinājumā ar 2012.gada apsekojumu. Pozīcijas ļāvis noturēt izmaksu samazinājums elektroenerģijas pieslēguma veikšanai - 2012.gada vērtējumā tās ir 439,1% apmērā no ienākuma uz vienu iedzīvotāju, savukārt 2013.gada vērtējumā - 389,1 procenti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus vērojams, ka, neskatoties uz izmaksu samazināšanos, Igaunijā un Lietuvā izmaksas ir par 50% un pat 80% zemākas, kas ļauj ieņemt augstāku starptautisko novērtējumu Doing Business.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business ietver nepieciešamās uzņēmuma procedūras, laiku un izmaksas, lai iegūtu pastāvīgu elektrības pieslēgumu un tās piegādi standartizētai noliktavai. Elektrības pieslēgumu procedūrās tiek ietverta atļauju saņemšana no uzraugošās valsts institūcijas (p., Sadales tīkls), līgumu slēgšana (ar elektrouzņēmumiem), ārējā un gala pieslēguma nodrošināšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jāatzīmē, ka Latvija 2012.gadā uzlaboja elektroenerģijas pieslēguma rādītāju par 33.vietām nekā 2011.gadā, pateicoties tam, ka 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1024 \"Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība\", kas nosaka vienkāršotu tehniskā projekta izstrādi elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai un attiecīgi paredz mazāk dienu skaitu praksē nekā saistošajos normatīvajos aktos noteikts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2013.gadam identificēts, ka elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais laiks aizņem 60 dienas (2011.gada datos tika uzrādītas 105 dienas). Līdzīga situācija ir elektrotīkla izbūvē - Doing Business 2013.gadam uzrādītas 30 dienas (2011.gadā -</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">60)</span>. Minētais skaidrojams ar Pasaules Bankas apzināto uzņēmēju un nozares ekspertu praksi minēto procedūru kārtošanā un to laika ietilpībā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz procedūru izmaksām elektrības pieslēguma nodrošināšanai - izmaksās tiek iekļauti elektro tīklu izbūves pakalpojumu sniedzēju izcenojumi - elektroenerģijas pieslēguma tīkla dizaina izstrāde un izbūve (sastāda ~25 000 LVL). Ņemot vērā, ka procedūru izmaksas veidojas pēc tirgus cenas, Doing Business elektroenerģijas pieslēgumu rādītāja jomas uzlabošana ir ierobežota.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.12. E-pakalpojumu attīstība Jāievieš uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras. Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt un apstiprināt Publisko pakalpojumu likuma projektu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Jāievieš \"informē vienreiz\" princips valsts uzraugošajās iestādēs. Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt \"informē vienreiz\" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem. Līdzīga prakse ir Igaunijā - visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs un izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs un integrēt nepieciešamās funkcijas VIS sistēmā, lai neapgrūtinātu uzņēmējus ar atkārtotiem informācijas pieprasījumiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nodrošinot \"informē vienreiz\" principa integrēšanu valsts uzraugošajās iestādēs, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Jānodrošina uzņēmumu oficiālās saziņas nodrošināšana ar valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot uzņēmumu oficiālās e-pasta adreses. Šobrīd vērojams, ka valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviestas dažādas e-pakalpojumu platformas ar mērķi uzlabot saziņu ar uzņēmējiem un sniegt pēc iespējas ērtākus pakalpojumus lietotājam, kā arī atvieglot valsts pārvalžu darbu dokumentu apritē. Piemēram, kā labā prakse minama VID EDS, kurā uzņēmēji sniedz grāmatvedību saistītās deklarācijas, UR jaunais pakalpojums uzņēmumu reģistrēšanai. Vienlaikus, joprojām pastāv liela papīra formas dokumentu aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem dažādu administratīvo jautājumu risināšanai, tostarp lēmumu paziņošana, pārsūdzība u.tml. Minēto procesu ietvaros vērojams, ka tādējādi tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite un līdz ar to rodas uzņēmējam nelabvēlīgas sekas saimnieciskās darbības nodrošināšanā (piemēram, pārsūdzības iespējas, nevajadzīgas soda naudu nomaksas u.c.). Nepieciešams nodrošināt iespēju uzņēmējam elektroniski sazināties ar valsts pārvaldes uzraugošo iestādi (un otrādi), ja uzņēmējs ir sniedzis norādi par elektroniskās saziņas izmantošanu, norādot uzņēmuma oficiālo e-pasta adresi, tādējādi nodrošinot iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam. Lai veicinātu dokumentu radīšanu un apriti elektroniskā formā starp valsts pārvaldes iestādēm un risinātu minētās problēmas starpiestāžu dokumentu apritē, VRAA veido Dokumentu integrācijas vidi, kura nodrošinās drošu elektronisko dokumentu pārsūtīšanu starp valsts pārvaldes iestādēm. Valsts pārvaldes iestādes dokumentu apmaiņai ar citām valsts pārvaldes iestādēm varēs vai nu Dokumentu integrācijas vidē integrēt savu lietvedības sistēmu vai arī izmantot integrācijas vides ietvaros izstrādātu lietvedības moduli. Šis integrācijas vides risinājums būtībā nodrošinās valsts pārvaldes iestāžu e - adreses funkcijas, tomēr pašlaik nav definēts šīs elektroniskās adreses nosaukums/pieraksts. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti nepieciešams neatliekami pieņemt Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju, izstrādāt Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu un attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī nodrošināt elektroniskās adreses tehniskā risinājuma ieviešanu</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Pasākums netiek ietverts Plānā, jo jau paredz atsevišķa plānošanas dokumenta izstrādi. Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam, tādējādi veicinot informācijas apriti starp valsts pārvaldes uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem un vienlaikus uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz dokumentu elektronisko apriti, jāatzīmē, ka gandrīz katram valsts pārvaldē iesniedzamajam dokumentam ir nepieciešams paraksts. Lai atvieglotu elektronisko sazinu, valsts ir radījusi un uztur eParaksta instrumentu dažādās jebkuram pieejamās formās - eID, virtuālais eParkats, LVRTC izsniegtā droša elektroniskā paraksta viedkarte. Līdz ar to būtiski e-pakalpojumu sniedzējiem integrēt eParaksta funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot pakalpojumu elektronisko apriti praksē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Realizējot Plānā 2013.-2014.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 6.vietu starp visām 185 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, ASV un Dānijas, ieņemot vienādas pozīcijas ar Norvēģiju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Plāna 2013.-2014.gadam pasākumu ietekme tiek rēķināta uz Doing Business metodoloģijas pamata, jo paredz Latvijas likumdošanā ieviesto uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanu un salīdzināmību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem pievilcīgas ekonomikas nodrošināšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visu Plānā 2013.-2014.gadam ieviesto pasākumu būtība ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pilnveidošanu, administratīvā sloga un izmaksu samazināšanu un uzņēmumu dažādo dzīves ciklu attīstības atvieglošanu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai Papildus minētajām Plāna aktivitātēm tiek veikta administratīvo šķēršļu samazinoši pasākumi nozaru institūcijās.</div>\n<p class=\"lf-p\">4.1. Labāka regulējuma politika Eiropas Sociālā fonda 2007.-2013.gada darbības programmas \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" 1.5.prioritātes \"Administratīvās kapacitātes stiprināšana\"</p>\n<p class=\"lf-p\">1.5.1.pasākuma \"Labāka regulējuma politika\" ietvaros VK tiek īstenoti virkne pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar Ministru kabineta 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409 \"Par Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem\" apstiprināts Pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Plānā iekļautie pasākumi ir izstrādāti, balsoties uz Funkciju audita komisijas 2010.gada 4.oktobra sēdē apstiprināto gala ziņojumu un tajā iekļautajām rekomendācijām Minētais plāns 2 gadu laikā (no 2011.gada augusta līdz 2013.gada jūlijam) paredz īstenot 25 pasākumus, piemēram, pilnveidot normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtējumu, veicot izmaksu novērtējumu ne tikai uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet arī uzņēmumiem un citām mērķgrupām, standartizēt būvniecības iepirkuma procedūras un izstrādāt visiem pieejamas vadlīnijas, u.c. Līdz 2012.gada 31.decembrim ir īstenoti 15 pasākumi, pārējo pasākumu īstenošana tiks turpināta 2013.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">VK interneta mājas lapā ir izveidota vietne, ar kuras starpniecību iedzīvotāji var sniegt konkrētus priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, gan aprakstot problēmas, gan piedāvājot risinājumus tām.</p>\n<p class=\"lf-p\">2013.gadā VK plāno īstenot sekojošus administratīvā sloga mazināšanas pasākumus:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>turpinot aktivitāšu īstenošanu, lai samazinātu administratīvo slogu, Ministru prezidenta vadītā Reformu vadības grupa 2012.gada 27.aprīļa sēdē akceptēja jomas, kurās 2012. un 2013.gadā veicamas aktivitātes, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, kā arī samazinātu uzņēmējiem un iedzīvotājiem radīto administratīvo slogu - t.i., komersantu sniedzamo pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšana un intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanas radītais administra­tīvais slogs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>pamatojoties uz 2012.gadā īstenoto pētījumu rezultātiem, plānots izstrā­dāt un virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā pasākumu plānus administratīvā sloga samazināšanai veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kā arī privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>lai valsts pārvaldē attīstītu un stiprinātu klientorientētu servisu, iecerēts veidot laba servisa kustību. Tās ietvaros plānots sagatavot Labas prakses rokasgrāmatu, kurā apkopoti ieteikumi klientu apkalpošanai, Valsts administrācijas skolā organizēt apmācības par klientorientētu apkalpošanu, kā arī īstenot iekšējās komunikācijas programmu laba servisa kustības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs. Minētās programmas ietvaros ar digitāla risinājuma palīdzību būtu iespējams ikvienam pakalpojuma saņēmējam novērtēt valsts pārvaldes sniegto labo servisu. Iecerēts, ka vislabāk novērtētais darbinieks saņemtu laba servisa balvu, kā aŗī izstrādāt metodoloģiju valsts iestāžu reputācijas reitinga noteikšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Lai izpildītu Pasākumu plānā administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem doto uzdevumu − nodrošināt normatīvo aktu projektu ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi sākotnējā novērtējuma metožu pielietošanu normatīvo aktu projektu izstrādē, VK ir izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no VK, EM, ZM, VARAM, TM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji\". MVU tests bija viens no jautājumiem, ko minētā darba grupa skatīja. Apzinot iespējas pilnveidot esošo regulējumu, VK sagatavoja grozījumus MK 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 \"Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība\", MK 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.171 \"Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā\" un MK 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 \"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā\". Šie normatīvo aktu projekti tika izsludināti VSS 2012.gada jūlijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Būtiskas izmaiņas attiecībā uz administratīvā sloga jautājumiem ir paredzētas MK 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 \"Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība\". Anotācijas II sadaļas nosaukums tiks izteikts jaunā redakcijā, un turpmāk tas būs \"Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu\". Šajā sadaļā tiks izveidots jauns punkts, kurā būs jānorāda projekta tiesiskā regulējuma paredzamā ietekme uz administratīvo slogu, to paskaidrojot. Ja administratīvais slogs samazinās - jānorāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs samazinās, konkretizējot ieguvumus. Ja administratīvais slogs palielinās - jānorāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs palielinās, konkretizējot izmaiņas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sagatavotie grozījumi paredz, ka administratīvo izmaksu monetārs novērtējums turpmāk būs jāveic jebkuram projektam, kurā tiks paredzēta informācijas sniegšana. Vienlaikus tiks noteikts izmaksu apmērs tiesiskā regulējuma mērķgrupai - privātpersonām un juridiskām personām, kuru pārsniedzot administratīvo izmaksu monetārs izvērtējums būs obligāti jāiekļauj - attiecīgi 200 latu jeb minimālās algas apmērs mēnesī un 2000 latu jeb uzņēmuma pamatkapitāls. Plānots, ka būs jānorāda izmaksas, kuras tiesiskais regulējums rada valsts pārvaldes institūcijai saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana VARAM tiek īstenots Publisko pakalpojumu projekts, kura ietvaros ir plānoti vairāki publisko pakalpojumu sistēmas pārveides elementi. 2013.gada 12. februārī Ministru kabinetā apstiprināta VARAM izstrādātā Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, t.sk. uzņēmēju, vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Koncepcija paredz izstrādāt Publisko pakalpojumu likumu, pakārtotos normatīvos aktus, veicināt e-pakalpojumu un IKT koplietošanas rīku attīstību, izstrādāt vienotu publisko pakalpojumu izmaksu uzskaites un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī veikt visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus attiecībā uz VARAM plānotā klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta īstenošanu. Pilotprojekta uzsākšanas laiks - 2014.gada 2.janvāris.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, EM sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2013.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2013.gada pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī VK nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2013.-2014.gadam Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu!</p>\n<p class=\"lf-p\">Paredzētais finansējums (LVL) un tā avoti Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešās darbības Paredzētais finansējuma avots (latos) un tā apmēri Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Uzņēmējdarbības uzsākšana 1.1. Uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju izvērtēšana Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums reģistrētu darbiniekus VID, uzņēmējam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2013 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Jāatzīmē, ka daudzās pasaules valstīs minētais pieteikums ir apvienots ar pieteikuma iesniegšanu uzņēmuma reģistrācijas brīdī, piemēram, līdzīga prakse ir Jaunzēlandē (ieņem 1.vietu Doing Business 2013) - ieviesta tiešsaistes sistēma, kas visas minētās procedūras apvieno vienā pieteikumā un nodrošina apstiprinājuma saņemšanu 1 dienas laikā (1 procedūra), neizdalot atsevišķu paziņojumu/ apstiprinājumu no VID; tāpat Kanādā (ieņem 3.vietu Doing Business 2013) - 1 procedūra, iesnieguma iesniegšana 1 diena, numura piešķiršana komersantam 5 dienas kopā (ja nepieciešams VID apstiprinājums), u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvo aktu regulējumu, kas nosaka, ka uz darbinieku reģistrēšanas brīdi ir jābūt sastādītiem darba līgumiem starp darba ņēmēju un darba devēju, secināms, ka ir jāvērtē jautājums par atbilstošāko iespēju nodrošināt uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrāciju uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, tādējādi veicinātu līdzīgu uzņēmumu dibināšanas praksi arī Latvijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kā zināms, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv ieviesta elektroniskā pieteikumu iesniegšana jauna uzņēmuma reģistrēšanai UR. Nodrošinot iespēju uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrāciju uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus uzdevums saistīts ar VARAM izstrādāto Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi un tajā plānoto Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta izstrādi un īstenošanu. Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta plāna izstrāde norit līdz 30.04.2013., savukārt Klientu apkalpošanas centru tīkla izveides pilotprojekta plānā norādīto priekšdarbu īstenošana norit līdz 30.12.2013. Pilotprojekta tehniskās specifikācijas izstrādē piedalās UR un VID, kā arī LM kas ir tieši saistītas ar minētā pasākuma ieviešanu praksē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai Latvijā veicinātu līdzīgu labo praksi, nepieciešams izvērtēt labāko pieeju uzņēmumu , t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijai, tostarp pārskatot jautājumu par informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp UR, VID un Klientu apkalpošanas centru tīklu un attiecīgi izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<p class=\"lf-p\">1.iekļaut uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu), darbinieku reģistrācijas pakalpojumu Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta ietvaros izvēlēto pakalpojumu grozā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta ietvaros izvērtēt iespējas uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>atbilstoši 2.punktā minētā pasākuma gūtajiem rezultātiem, noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz jaundibināmo uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizāciju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai, tādējādi uzlabojot Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā par 7 vietām (no 59.vietas uz 52.vietu) un saglabājot nemainīgu vietu (25.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.07.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.11.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.31.12.2014.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>VARAM sadarbībā ar UR, VID, LM, EM 2. VARAM, UR, VID, LM 3.UR, VID, VARAM, LM, EM 1.Iekļaut uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu), darbinieku reģistrācijas pakalpojumu Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta ietvaros izvēlēto pakalpojumu grozā.</div>\n<p class=\"lf-p\">2.Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta ietvaros izvērtēt iespējas uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Atbilstoši 2.punktā minētā pasākuma gūtajiem rezultātiem, noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz jaundibināmo uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizāciju.</div>\n<p class=\"lf-p\">1.2. E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv Ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jāņem vērā, ka LVRTC ar 01.12.2012. ir pārtraucis eParakstu viedkaršu izsniegšanu fiziskām personām, ņemot vērā, ka virtuālais eParaksts šobrīd ir vispieprasītākais no eParakstu veidiem, un tā popularitāte tikai pieaug.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti, nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izvērtēt iespējas e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un potenciāli paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.10.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.VARAM, VRAA SM, LVRTC, 2.SM, LVRTC sadarbībā ar IeM, PMLP 1. Nodrošināt portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Izvērtēt iespējas e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">1.3. Samazinātu nodevu noteikšana uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2012.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,3% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un paredzēt atvieglojumu par pamatkapitālu palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšanu pēc 01.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>paredzēt samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv, tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājos.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.04.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, UR Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota UR elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija (iekļauts Plāna 2012.gadam 1.6.1.pasākums) Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.4. Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd uzņēmumu elektroniskajai reģistrēšanai piesakās maz, līdz ar to primāri būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģistrācijas e-pakalpojumu plašāku izmantošanu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, ko paredzēts īstenot ERAF projekta \"UR informācijas sistēmas izveide\" aktivitātes \"UR arhīva (dokumentu) elektronizācija\" ietvaros. Projekta ieviešanu plānots pabeigt 2013.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>īstenot ERAF projekta \"UR informācijas sistēmas izveide\" aktivitāti \"UR arhīva (dokumentu) elektronizācija\", kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un ziņu apstrādes procedūras.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, izslēdzot nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības).</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošanu UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.06.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, UR 1. Īstenot ERAF projekta \"UR informācijas sistēmas izveide\" aktivitāti \"UR arhīva (dokumentu) elektronizācija\", kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus normatīvajos kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR.</div>\n<p class=\"lf-p\">ERAF projekta \"UR informācijas sistēmas izveide\" aktivitāti \"UR arhīva (dokumentu) elektronizācija\" budžeta ietvaros 1.5. Juridisku personu autinficēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar VARAM, VRAAto rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%).</p>\n<p class=\"lf-p\">2012.gadā tika uzsākts un 2013.gadā plānots turpināt darbu pie portāla www.latvija.lv orientēšanas arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā portāla www.latvija.lv sasaisti ar UR, ar 01.03.2013. UR ir nodrošināta sasaiste caur VISS un dati pieejami xml veidā. Turpinās darbs pie iespējas apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības nodrošināšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>jānodrošina juridisku personu autentificēšana arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī \"Vienotā pieteikšanās\", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piem., Būvniecības informācijas sistēmā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu iespēju robežās būtu nepieciešams īstenot projekta \"E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība\" ietvaros. (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017) Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.01.08.2013.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>VARAM, VRAA 2. VARAM, VRAA, TM, UR 3.VARAM, VRAA, EM 1. Orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piem. ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības. (iekļauts Plāna 2012.gadam 1.5.1.pasākums un 1.5.3. pasākums) 3. Nodrošināt juridisku personu autentificēšana arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī \"Vienotā pieteikšanās\", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piem., Būvniecības informācijas sistēmā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana VARAM, VRAA, TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.6. Atteikšanās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 \"Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID\" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā.</p>\n<p class=\"lf-p\">VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (turpmāk - citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs.</div>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš izveidojis struktūrvienību. Reģistrējot nodokļu maksātāja struktūrvienību, galvenais uzņēmums iesniedz (uzrāda) VID klientu apkalpošanas centrā šādus dokumentus:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pieteikuma veidlapu (3.pielikums MK 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 \"Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā\" );</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>iesniedzēja (pilnvarotās personas) pasi un pilnvarojumu iesniegt dokumentus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>struktūrvienības telpu īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas (uzrādot oriģinālus);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>galvenā uzņēmuma lēmumu par struktūrvienības izveidošanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.</p>\n<p class=\"lf-p\">MK 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.150 \"Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID\" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu maksātāju reģistrācijas pieteikumus, tai skaitā arī pieteikumus struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas klients, tad pieteikumu struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var iesniegt, izmantojot EDS.</p>\n<p class=\"lf-p\">Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 \"Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā\", paredzot atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām un saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē un potenciāli tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.07.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 \"Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID\", paredzot atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām un saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu izstrāde FM, VID budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Būvniecības process 2.1. Ar Būvniecības likumprojekta saistīto MK noteikumu izstrāde, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2013.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 203 dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Piemēram, Nīderlandē no 2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja, piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">12.04.2011. MK sēdē (prot. Nr.24 38.§) tika atbalstīts jaunais likumprojekts \"Būvniecības likums\", kas paredz samazināt Doing Business rādītājos būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu no 21 procedūras un 203 dienām līdz 69 dienām un 6 procedūrām, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves.</p>\n<p class=\"lf-p\">Būvniecības likumprojekts 2011.gada 1.februārī ir pieņemts Saeimā 1.lasījumā. Ņemot vērā pašvaldību un sadarbības partneru iesniegto priekšlikumu būtību, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izveidota darba grupa Būvniecības likumprojekta precizēšanai. Darba grupā tika panākta vienošanās ar sadarbības partneriem, ka attiecīgo Ministru kabineta līmeņa normatīvo aktu izstrāde tiks uzsākta pēc Būvniecības likumprojekta pieņemšanas 2.lasījumā. šobrīd darba grupa gatavo Būvniecības likumprojektu iesniegšanai minētajā Saeimas komisijā uz 2.lasījumu. Plānots, ka Būvniecības likumprojekta apstiprināšana galīgajā lasījumā paredzēta līdz 2013.gada rudenim un tas stāsies spēkā ar 2014.gadu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanās ir neatliekams pasākums būvniecības procesa sakārtošanai un Latvijas vērtējuma celšanai arī starptautiski. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt ar Būvniecības likumprojekta saistīto normatīvo aktu izdošanu līdz ar tā pilnīgu spēkā stāšanos. Vienlaikus būtiski ir atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, līdz ar to jāparedz noteikt atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus 01.04.1997. MK noteikumos Nr.112 \"Vispārīgie būvnoteikumi\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt grozījumus 13.04.2004. MK noteikumi Nr.299 \"Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>izstrādāt grozījumus 10.02.2009. MK noteikumi Nr.131 \"Noteikumi par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</div>\n<p class=\"lf-p\">Būvniecības likumprojekta un ar to pakārtoto normatīvo aktu pieņemšana, ierindotu Latviju šajā jomā 2.vietā (t.i., par 111.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 8 vietām (no 25.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK jaunus Vispārīgos būvnoteikumus, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus jaunus MK noteikumus par būvju pieņemšanu ekspluatācijā\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK jaunus noteikumus par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos. (iekļauts Plāna 2012.gadam 2.2.pasākums precizētā redakcijā) Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros 2.2. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešana ekspluatācijā (iekļauts Plāna 2012.gada 2.3.pasākums) BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru, Energoauditoru reģistru, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm - pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski.</div>\n<p class=\"lf-p\">Projekta \"Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde\" 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004 termiņš pagarināts līdz 06.09.2013., jo Būvniecības informācijas sistēmā tiek izmantoti citu darbības programmas \"Infrastruktūra un pakalpojumi\" papildinājuma 3.2. prioritātes \"Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana\" 3.2.2. pasākuma \"IKT infrastruktūra un pakalpojumi\" 3.2.2.1. aktivitātes \"Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība\" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes \"Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība\" projektu ietvaros izstrādāti moduļi un saskarnes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašlaik ekspluatācijas režīmā ir pieejama saskarne ar Uzņēmumu reģistru, bet nav saskarne ar maksājumu moduli un e-parakstītāja moduli. Jāatzīmē, ka UR datu nodošana, izmantojot VISS tiks nodrošināta, un šobrīd jau procesā ir vienošanās noslēgšana ar EM par UR datu saņemšanu. Pēc VRAA sniegtās informācijas maksājumu moduļa izstrādi ir plānots pabeigt līdz 2013.gada 1.martam, savukārt e-parakstītāja - līdz 2013.gada 1.maijam. Tā rezultātā ir nepieciešams laiks (pēc šī termiņa) Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes pabeigšanai, moduļu un saskarņu integrēšanai, integrētai testēšanai, kā arī gala lietotāju apmācībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">VRAA izstrādātais koplietošanas modulis \"Vienotā pieteikšanās šobrīd nodrošina tikai fizisko personu autentificēšanos. Tāpēc ir būtiski, lai līdz BIS ieviešanai, VRAA papildinātu minēto koplietošanas moduli ar juridisku personu autentificēšanos. Gadījumā, ja koplietošanas modulis nenodrošinās šādu funkcionalitāti, BIS būs jāizstrādā individuāls risinājums, lai arī juridiskās personas varētu autentificēties un saņemt e-pakalapojumus. Līdz ar to, ja BIS projekta ietvaros būs nepieciešams izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās līdzekli, ir nepieciešams lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta ietvaros šādam mērķim nav paredzēti līdzekļi Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu, paredzot ar 2013.gadu ieviest šādus e-pakalpojumus:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>būvniecības ieceres izskatīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>būvatļaujas izsniegšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>būves nodošana ekspluatācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošanu digitālā formā VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Noslēgt EM vienošanos ar UR par datu saņemšanu izmantojot VIS savietotāju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa \"Vienotā pieteikšanās\" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu. Ņemot vērā, ka šādam risinājumam nav paredzēts finansējums un specializēta risinājumu veidošana palielinātu BIS projektējuma sarežģītību, lemt par papildus finansējuma piešķiršanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>izstrādāt grozījumus 05.12.2006. MK noteikumi Nr.983 \"Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi\", lai nodrošinātu pilnīgu Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.07.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.01.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.01.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.01.09.2013.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>EM Būvvalde (pašvaldība), VARAM, VRAA 2. TM, VZD, VRAA, EM, Būvvalde, VARAM 3.EM, UR 4.VRAA, EM 5. EM 1. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu, paredzot ar 2013.gadu ieviest šādus e-pakalpojumus:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>būvniecības ieceres izskatīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>būvatļaujas izsniegšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>būves nodošana ekspluatācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošanu digitālā formā VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Noslēgt EM vienošanos ar UR par datu saņemšanu izmantojot VIS savietotāju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa \"Vienotā pieteikšanās\" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu. Ņemot vērā, ka šādam risinājumam nav paredzēts finansējums un specializēta risinājumu veidošana palielinātu BIS projektējuma sarežģītību, lemt par papildus finansējuma piešķiršanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus 05.12.2006. MK noteikumi Nr.983 \"Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi\", lai nodrošinātu pilnīgu Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu. (iekļauts Plāna 2012.gadam 2.3.pasākums precizētā redakcijā) Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros 2.3. Vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2013 Hong Kong SAR, Ķīna ir 1.vietā būvatļaujas saņemšanai procedūru - 6 procedūras, 67 dienas. Ķīnas vienas pieturas aģentūra paredz pieņemt pieteikumu būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, Telekomunikāciju, Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Valsts veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu izdošanu, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jāatzīmē, ka vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību ir paredzēta BIS projekta ietvaros, bet, iespējams, nepieciešams lemt par papildus līdzekļiem, jo BIS projekta izstrādes analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā, lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros, Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas izveides), un ļautu Latviju ierindot šajā jomā 2.vietā (t.i., par 111.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 8 vietām (no 25.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, , kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma \"Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.10.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM 1. Nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā, lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai Vienošanās noslēgšana EM budžeta ietvaros 2.4. Būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem Saskaņā ar MK 01.04.1997. noteikumu Nr.112 \"Vispārīgie būvnoteikumi\" 140.punktu, katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls, kā arī autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība.</div>\n<p class=\"lf-p\">No VARAM 2003.gada 24.janvāra rīkojuma Nr.26 \"Par būvdarbu žurnālu\" un MK 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.342 \"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 \"Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi\"\" izriet, ka gan būvdarbu žurnāls, gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, izstrādājot BIS, tiek plānots būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem, tiktu mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma \"Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">30.07.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem 2.5. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) izstrāde TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu - vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālo plānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, datu apkopošanu no citām valsts informācijas sistēmām, teritorijas attīstības plānošanas procesu atbalstu un sabiedrisko apspriešanu. Paredzēts jauns elektroniskais pakalpojums \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu\", kas būs pieejams visiem interesentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā arī nodrošināta informācijas ticamība.</p>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS ieviešanai plānotas 3 kārtas. 2013.gadā plānota TAPIS, kā arī e-pakalpojuma pamatfunkcionalitātes izstrāde</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>TAPIS projekta 1.kārta, kura tiks īstenota 5 pašvaldībās.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>TAPIS ieviešanas 2.kārtā izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>TAPIS ietvaros:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izveidot e-pakalpojumu \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu\".</div>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>VARAM, VRAA, TM, VZD 2. VARAM, VRAA, TM, VZD 3. VARAM, VRAA, TM, VZD 1. TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>TAPIS ieviešanas 2.kārtā izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>TAPIS ietvaros:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>veikta TAPIS integrācija ar citām Valsts informācijas sistēmām</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izveidots e-pakalpojums - \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu\". (iekļauts Plāna 2012.gadam 2.4.pasākums) Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.1. Pienākuma noteikšana zvērinātam notāram iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts Šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanai nepieciešams notariāls apliecinājums pirkuma līguma gadījumā - šāda procedūra Doing Business 2013 izdalīta atsevišķi un pēc būtības satur slogu uzņēmējam, apmeklējot vairākas iestādes nekustamā īpašuma reģistrēšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Lai uzlabotu informācijas apriti un tās ātrumu 2012.gadā tika izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi atvieglojot uzņēmējam saistošās prasības. VSS 31.05.2012. izsludinātajā likumprojektā \"Grozījumi Zemesgrāmatu likumā\" iekļautais tiesiskais regulējums noteic zvērinātam notāram pienākumu iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus zemesgrāmatu nodaļā. 13.02.2013. projekts iesniegts VK virzībai uz MKK (LPS projektu nesaskaņo).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākuma izpildes tieši ietekmē un atstās pozitīvu ietekmi uz Doing Business rādītāju, jo notariāli apliecināta pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra izdalīta atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>veikt grozījumus Zemesgrāmatu likumā, nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts, sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu par 1 procedūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus Zemesgrāmatu likumā, nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM, budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2. Elektroniskā nekustamā īpašuma reģistrēšanas ieviešana Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar Doing Business 2013 vērtējumu, Latvijā identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras, kas aizņem attiecīgi 18 un 3 dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2013 kā labo praksi novērtē Gruziju (1.vieta). Gruzijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem 1 procedūru un 2 dienas. Lai reģistrētu nekustamo īpašumu ir nepieciešama sekojoša dokumentācija: pārdošanas līgums, kopija dokumentam, kas apliecina pārdevēja un pircēja identifikāciju, dokuments, kas apliecina samaksu par publisko reģistru reģistrācijas maksu, savukārt notariālais apstiprinājums un maksājums par valsts nodevu tiek saņemts izmantojot tiešsaisti. Turklāt Zemesgrāmatas tiesneši par iesaistīto pušu īpašumtiesībām pārliecinās pieejamajos kadastra reģistros (vienlaikus process ir nodrošināms arī klātienē). Jaunā tiešsaistes sistēma iekļauj \"iepriekšējā biroja\" informāciju, skenējot informāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pieteikumu var iesniegt darījumu kādā no 500 autorizētiem lietotājiem (bankas, notāri vai nekustamā īpašuma kompānijas) - minētie speciālisti saņem apmācību ar Zemesgrāmatas turētāja institūcijas (Public Registry NAPR) un paraksta starpresoru vienošanos ar speciālistu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pilnvarotā iestāde/speciālists, kas saņem pieteikumu, pārbauda pircēja un pārdevēja identitāti, kā arī īpašuma tiesības. Kad informācija ir iesniegta, Public Registry NAPR darbinieks pārbauda īpašumtiesības un personu identitāti (attiecīgajai datu bāzei var piekļūt elektroniski) esamība un apstrādāt pārskaitījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Gruzijas likumdošana paredz iespēju paātrinātās procedūras, ja pircējs vēlas reģistrēt īpašumu tiesības vienā iesniegšanas dienā visu nepieciešamo dokumentu, maksa ir attiecīgi 3 reizes lielāka par valsts maksas pakalpojuma veikšanu (informācijas apstrāde).</p>\n<p class=\"lf-p\">Gruzijā 2% nekustamā īpašuma nodoklis ir atcelts ar 2010.gadu - aizstāts ar iedzīvotāja ienākuma nodokli fiziskām personām un UIN juridiskām personām. Nodokli apliek, ja pārdot īpašumu 2 gadu laikā pēc tā iegādes ( tas sastāda 20% nodokli no starpības starp pārdošanas un pirkšanas cenu par fiziskām personām, un 15% - juridiskām personām).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana ir atkarīga no iepriekš minēto likumprojektu (\"Grozījumi Zemesgrāmatu likumā\" (VSS-559), \"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā\" (VSS-560) un \"Grozījumi likumā \"Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā\"\" (VSS-561)) virzības MK un Saeimā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta \"Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta\" ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesā iesaistītās institūcijas, t.sk., to elektroniska iesaiste.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.05.2012. izsludinātie likumprojekti (likumprojekti - \"Grozījumi Zemesgrāmatu likumā\" (VSS-559), \"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā\" (VSS-560) un \"Grozījumi likumā \"Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā\"\" (VSS-561)) būtiski palielina sadarbības apjomu tiesību nostiprināšanas procesā gan Valsts zemes dienestam un zemesgrāmatu nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu nodaļām (lēmumu pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā zemesgrāmatu nodaļā iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Ievērojot minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās, uzdevums tiks izpildīts tiktāl ciktāl tas neskar pašvaldību iesaisti. Nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas apjoms, piemēram, informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt elektroniskās reģistrācijas formu, kas paredz nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu Zemesgrāmatā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, piemēram, informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 8.vietā (no 31.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 25.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.15.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.05.2014.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TA 2. VARAM 1. Izstrādāt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāti ar elektroniskām formām, t.i., elektroniskās reģistrācijas formu izstrāde, kas paredz nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu Zemesgrāmatā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, piemēram, informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms.</div>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 3.3. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar drošu e-parakstu Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar Doing Business 2013 vērtējumu, Latvijā identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras, kas aizņem attiecīgi 18 un 3 dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai ieviestu pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju nepieciešams izstrādāt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāti ar iespēju elektronisku nostiprinājuma lūguma parakstīt ar droša e-parakstu Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt iespēju, izmantojot e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu, tajā skaitā, veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību dokumentos.</div>\n<p class=\"lf-p\">Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar droša e-parakstu sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu un laiku formalitāšu kārtošanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">15.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TA Nodrošināt iespēju, izmantojot e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu, tajā skaitā, veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību dokumentos Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes sagatavošana TM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 4. Investoru aizsardzība 4.1. Paziņojuma nosūtīšana par UR vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai turpinātu uzlabot investoru aizsardzības regulējumu un laikus novērstu interešu tiesību aizskārumu visiem uzņēmumā esošajiem dalībniekiem (akcionāriem, valdes locekļiem), kas saistītas ar veicamajām izmaiņām Komercreģistrā, nepieciešams pilnveidot UR pakalpojumus un, saņemot iesniegumu no attiecīgās personas iesniegumu izmaiņu veikšanai, paziņot par UR vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus MK 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.360 \"Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem\", kas paredz ieviest jaunu LR Uzņēmumu reģistra pakalpojumu - paziņojuma nosūtīšana par LR Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pakalpojuma ieviešana ne tikai pilnveidotu investoru aizsardzības jautājumus, bet arī nodrošinātu Latvijas kāpumu investoru aizsardzības jomā - uzlabojot akcionāru tiesību indeksu par 0,5 punktiem, paaugstinot jomas vērtējumu par Doing Business nākamo gadu rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">UR Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai MK grozījumus MK 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.360 \"Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem\", kas paredz ieviest jaunu LR Uzņēmumu reģistra pakalpojumu - paziņojuma nosūtīšana par LR Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 5. Nodokļi 5.1. Padziļināta administratīvo prasību analīzes veikšana \"soli pa solim\" nodokļu jomā EM 2013.gadā ir uzsākusi administratīvo prasību nodokļu jomas vērtējumu ar mērķi ir pārlieku birokrātiskas un administratīvo slogu radošas normatīvo aktu prasības (pēc principa soli pa solim), apzināt Latvijas uzņēmēju praksi administratīvo formalitāšu kārtošanā nodokļu jomas valsts pārvaldes iestādēs, un identificēt turpmāk ieviešamos uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vērtējumu veic SIA Ernst &amp; Young Baltic, saskaņā r EM līgumu Nr.EM2012/73.</p>\n<p class=\"lf-p\">Administratīvo prasību \"soli pa solim\" vērtējums nodokļu jomā paredz novērtēt, vai informācija (t.i., atskaites, deklarācijas, pavadošie dokumenti, u.tml.), kas jāsniedz uzņēmumam nodokļu jomas valsts pārvades uzraugošajās institūcijās, tiek dublēta, vai attiecīgās prasības satur pārlieku birokrātiskas un administratīvo slogu radošas prasības, vai minēto prasību izpilde tiktu pildīta bez regulējuma pastāvēšanas un kādas ir iespējas šo administratīvo slogu uzņēmējam samazināt, veicot gan konsultācijas ar nozaru speciālistiem, gan apzinot praksi ārvalstīs. Plānots pabeigt pētījumu līdz 2013.gada 1.septembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>veikt administratīvo prasību \"soli pa solim\" vērtējums nodokļu jomā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums atvieglotu nodokļu grāmatošanu un samaksu uzņēmumiem, tādējādi varētu uzlabot Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai 01.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Veikt administratīvo prasību \"soli pa solim\" vērtējumu nodokļu jomā, atbilstoši EM līguma Nr.EM2012/73 nosacījumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.2. Elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas ieviešana Atbilstoši Doing Business 2013.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 264 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šobrīd konstatējami gadījumi, kad VID rīcībā nav informācijas par fiziskās personas IIN piemērojamo atvieglojumu pamatojumu - to nav iespējams saņemt no citiem valsts reģistriem. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt iespēju ieviest elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, kas paredz šādos gadījumos informācija ir iegūstama no pašas fiziskās personas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, fiziskajai personai pašreizējā algas nodokļa grāmatiņā norādītā informācija būs pieejama elektroniski EDS NMDS.</p>\n<p class=\"lf-p\">Autentifikācijai varēs izmantot arī vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tādējādi fiziskajai personai būs iespēja sev piemērotā laikā gan iesniegt VID informāciju par izmaiņām piemērojamos atvieglojumos, gan saņemt informāciju par aktuālajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot minēto pasākumu, darba devējam elektroniski, izmantojot VID EDS NMDS, būs pieejama informācija par savam darbiniekam (tikai par tiem, kuri izvēlējušies atbrīvojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem. Darba devējs tiks informēts arī par izmaiņām attiecībā uz darbinieku piemērojamajiem atvieglojumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">22.03.2013. ir izsludināti VSS noteikumu projekts \"Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa\", kas paredz nodrošināt, ka informācija par fiziskajai personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem pieejama elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt, ka ar 01.06.2014. informācija par fiziskajai personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem pieejama elektroniski.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma \"Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID Nodrošināt, ka ar 01.06.2014. informācija par fiziskajai personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem pieejama elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID budžeta ietvaros 5.3. Brīdinošas informācijas aprite EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību Atbilstoši Doing Business 2013.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 264 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar 2011.gada 1.janvāri uzņēmējiem ir ieviesta EDS, kas paredz kārtot formalitātes tikai elektroniskā formā. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad sniedzot PVN deklarācijas, uzņēmējam ir problēmas ar PVN apliekamā ienākuma atgūšanu, kas saistīts ar tā darījuma partnera saimnieciskās darbības pārtraukšanu, tādējādi apgrūtinot laicīgu grāmatvedības pārskatu gatavošanu uzņēmumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai risinātu minēto situāciju nepieciešams uzlabot EDS funkcionalitāti un nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību ar 01.01.2014.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasību, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID Nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību ar 01.01.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID budžeta ietvaros 5.4. EDS risinājuma pilnveidošana, e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus Lai iesniegtu deklarācijas (pārskatus) VID, uzņēmumam ir ne tikai jāved normatīvajos aktos noteiktā grāmatvedība, bet arī kvalitatīvi jāaizpilda un jāiesniedz VID attiecīgās deklarācijas (pārskatus). EDS sistēma paredz visiem uzņēmējiem aizpildīt deklarācijas (ik mēnesi, ceturksni u.tml.), kas savstarpēji nav saistītas, līdz ar to dati nav redzami (darbinieku dati, kopsummas, u.tml.) un katrs dokuments atsevišķi manuāli jāpārbauda, kas ir laika un uzņēmēju uzmanības ietilpīgs darbs.</p>\n<p class=\"lf-p\">2011.gada uzņēmēju aptaujas dati norāda, ka 62% uzņēmēju izmanto EDS un viņu īpatsvars turpina pieaugt (2007.gadā - 24%, 2009.gadā - 58%). Tomēr strauji - par 9% gadā - pieaudzis EDS problēmu vērtējums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Doing Business 2013.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 264 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iespēja autentificēties un parakstīt dokumentus ar Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izsniegtajām e-paraksta viedkartēm ir pieejama EDS kopš 2008.gada.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iespēja autentificēties ar portāla www.latvija.lv pieejamajiem autentifikācijas veidiem ir realizēta Ārējo lietotāju reģistra 1.4.versijā. Sistēmas lietotājiem šī funkcionalitāte būs pieejama pēc sadarbības līguma noslēgšanas starp VID un VRAA. Līdz ar to nepieciešams uzlabot piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; internetbankas).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; internetbankas).</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID, VARAM Nodrošināt piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; internetbankas). (iekļauts Plāna 2012.gadam 5.2.2.uzdevums) FM budžeta ietvaros 5.5. Vadlīnijas grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanai Saskaņā ar MK 2012.gada 18.septembra sēdes protokollēmuma Nr.52 7.§ \"Likumprojekts \"Grozījumi Gada pārskatu likumā\"\" 3.punktā doto uzdevumu - FM sadarbībā ar EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un profesionālajām asociācijām grāmatvedības un revīzijas jomā tika izvērtēt iespēju piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. 2012.gada nogalē noritēja darbs pie situācijas izvērtēšanas un iespējām ļaut vienkāršā ieraksta sistēmu izmantot visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. Darba grupas ietvaros tika secināts, ka šobrīd pasākumu nav iespējams īstenot, jo ir ierobežots EK 4.direktīvas par grāmatvedību deleģējums un ir saskatāmi riski grāmatvedības datu atspoguļošanai gadījumos, kad uzņēmums pāries no vienkāršās ieraksta sistēmas uz divkāršo (vai otrādi), t.i., zaudēs vai iegūs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus secināts, ka pašlaik mikrouzņēmumiem (SIA) grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā būtu noderīgi vienkāršoti un centralizēti sagatavoti grāmatvedības organizācijas dokumentu paraugi vadlīniju vai rokasgrāmatas formā, kas nav saistīti ar konkrētu nozari.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tajā skaitā, būtu noderīgs grāmatvedības kontu plāna paraugs vai centralizēts grāmatvedības kontu plāns, kuru varētu izmantot brīvprātīgai lietošanai tajos gadījumos, kad uzņēmējs nevēlas sagatavot un izmantot pats savu grāmatvedības kontu plānu. Būtu nepieciešams izstrādāt arī grāmatvedības politiku paraugus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst Gada pārskatu likuma 54.1 pantā norādītajai jaunajai komercsabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu ieviešana būtiski samazinātu laiku, kas jāpatērē gada pārskatu aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt uzlabot uzņēmēju viedokli GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājā.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013 FM sadarbībā ar EM un sadarbības partneriem Sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst Gada pārskatu likuma 54.1 pantā norādītajai jaunajai komercsabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vadlīniju sagatavošana FM budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita 6.1. Elektroniskās informācijas aprite muitā - iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2013.gadam Latvija nemainīgi saglabā 16.vietu. Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva - 24.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Vienlaikus vērojams, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to, lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un legālu tirdzniecību un nodrošinātu attiecīgo ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos. Līdz šim ieviesta Eksporta kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi atbilstoši Kopienas riska kritērijiem un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar jaunajām sistēmām Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta lietotāja saskarne, kas nodrošina TIR/tranzīta deklarāciju elektronisku iesniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sistēmās tiek integrēta Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), kas sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS) un nodrošina datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmā (EORI) reģistrētām personām, t.sk., atzītajiem komersantiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams turpināt uzlabot elektronisko muitas vidi, izmantojot jau ieviesto EMDAS platformu Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt komersantiem iespēju elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas 2. nodrošināt komersantiem iespēju elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot minēto pasākumu, komersantiem tiks nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei, tādējādi vienkāršojot un paātrinot muitas formalitāšu kārtošanu un nodrošinot Doing Business muitas procedūru viegluma koeficienta samazinājumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.07.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">VID 1. Nodrošināt komersantiem iespēju elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas 2. Nodrošināt komersantiem iespēju elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projektu izstrāde ERAF budžeta ietvaros 6.2. Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešana Plānotā projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta \"vienas pieturas aģentūras\" principa ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, 2013.gadā izstrādājot SKLOIS informācijas sistēmas ieviešanas tehnisko specifikāciju un uzsākot iepirkuma procedūru, kā arī noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt SKLOIS informācijas sistēmas ieviešanas tehnisko specifikāciju un uzsākt iepirkuma procedūru par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>noslēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, paredzot nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu lētākas un ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot šo procedūru viegluma koeficienta samazinājumu, kā arī varētu attiecīgi uzlabot Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business rādītājos turpmāk.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.07.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.29.03.2015.</p>\n<p class=\"lf-p\">SM 1. Izstrādāt SKLOIS informācijas sistēmas ieviešanas tehnisko specifikāciju un uzsākt iepirkuma procedūru par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noslēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, paredzot nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. (iekļauts Plāna 2011.gadam 6.1.pasākuma 2.apakšpunkts precizētā redakcijā) Projekta izstrāde SKLOIS budžeta ietvaros.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 7. Līgumsaistību izpilde 7.1. Šķīrējtiesu regulējuma uzlabošana Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk., ANO 1985. gada 21. jūnija UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma redakciju, un Izstrādāja likumprojektu \"Šķīrējtiesu likums\" un likumprojektu \"Grozījumi Civilprocesa likumā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētie likumprojekti ir izsludināti 31.01.2013. VSS, un šobrīd notiek to saskaņošanas process.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt likumprojektu \"Šķīrējtiesu likums\", kas paredz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumus un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasības, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt likumprojektu \"Grozījumi Civilprocesa likumā\", kas kas paredz precizēt Civilprocesa likuma redakciju attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, ņemot vērā, ka to regulēs likumprojekts \"Šķīrējtiesu likums\".</div>\n<p class=\"lf-p\">Likumprojektu \"Šķīrējtiesu likums\" un likumprojektu \"Grozījumi Civilprocesa likumā\" pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus \"tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā\", \"tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā\", \"mazākuma akcionāru interešu aizsardzība\" un \"ārvalstu investīciju aizsardzība\", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.06.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.06.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK likumprojektu \"Šķīrējtiesu likums\", kas paredz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumus un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasības, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK likumprojektu \"Grozījumi Civilprocesa likumā\", kas paredz precizēt Civilprocesa likuma redakciju attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, ņemot vērā, ka to regulēs likumprojekts \"Šķīrējtiesu likums\". (iekļauts Plāna 2012.gadam 7.1.pasākums precizētā redakcijā) Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.2. Tiesas priekšsēdētāja lomas stiprināšana attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā Likuma \"Par tiesu varu\" 33.pantā noteikti tiesu priekšsēdētāja pienākumi, kas vērsti uz kvalitatīva tiesas administratīvā darba vadības nodrošināšanu, tajā skaitā, paredzot tiesas priekšsēdētājam tiesības dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā. Tiesas priekšsēdētāju lomas stiprināšana attiecībā uz tiesvedības ilguma konkrētā tiesā novērošanu rezultātā tiktu ieviests tāds papildu tiesu darba organizācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi konstatēt un apzināt tiesvedības ilguma konkrētā lietā palielināšanās cēloņus un apzinātu to novēršanas iespējas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus uz likumprojekta \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\" (Nr.223/Lp11) trešo lasījumu, stiprinot tiesas priekšsēdētāju lomu attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana sekmētu ātrāku lietu izskatīšanu tiesās un kopumā mazinātu tiesvedības procesa ilgumu, tādējādi paredzot turpmāk Doing Business rādītāju uzlabošanu, kā arī GKI indeksa un Ekonomiskās brīvības rādītājus, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar uzņēmēju novērtējumu par tiesu sistēmas darbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus uz likumprojekta \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\" (Nr.223/Lp11) trešo lasījumu, stiprinot tiesas priekšsēdētāju lomu attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā Priekšlikumu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.3. Tiesnešu specializācijas principu ieviešana un lietas slodzes rādītāju noteikšana - lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc Doing Business 2013.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2014.gadam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>apstiprināt TA, pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, sagatavotos Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti GKI rādītāji.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.09.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā izskatīt un apstiprināt TA, pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, sagatavotos Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību. (iekļauts Plāna 2012.gadam 7.2.1.pasākums precizētā redakcijā) Iekšējā normatīvā akta sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.4. Elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu aprites pakāpenisku ieviešanu tiesu iestādēs, ieviešanas nodrošināšana un nepieciešamo grozījumu sagatavošana normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs Tiesu administrācija realizē Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\", kura ietvaros tiek izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus - elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas, nodrošinot arī to apstrādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa testa versijā jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv ir pieejama no 07.01.2013. Pašlaik portālā www.tiesas.lv tiek veikta satura aktualizēšana un norit darbs pie pēdējo funkcionalitāšu pieslēgšanas produkcijas videi, ko veic VAS \"Tiesu namu aģentūra\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to nepieciešams pabeigt elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešanu un sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākums ir kā Plāna 2012.gadam 7.4.1.pasākuma turpinājums e-pakalpojumu nodrošināšanai tiesvedības procesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>pabeigt elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku, un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.12.2013.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TA 2.TM 1.Pabeigt elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">Platformas ieviešanas pabeigšana Projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" finansējuma ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.5. Iespēja personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē Tiesu administrācija projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" ietvaros realizē arī tiesvedības gaitas datu un piekļuves lietas materiāliem un nolēmumiem risinājuma izstrādi lietas dalībniekiem, kā arī anonimizētu tiesas nolēmumu publicēšanu internetā tiesu portālā www.tiesas.lv, lai nodrošinātu iespēju personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesu nolēmumiem civillietās, administratīvajās lietās, krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās. Tādējādi personām (t.sk., uzņēmējiem) būs iespējams bez maksas iepazīties ar tiesu praksi, nedodoties uz tiesu. Pēc projekta pilnīgas realizācijas tiesvedības procesos iesaistītie dalībnieki arī varēs iegūt informāciju par tiesvedības gaitas datiem internetā, kā arī būs iespējams iepazīties ar tiesas nolēmumiem konkrētajā lietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Elektronisko dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs un iespējas nodrošināšana personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē) veicinās ātrāku dokumentu un informācijas apriti. Līdz ar to nepieciešams sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko pakalpojumu un elektronisko dokumentu aprites tiesu iestādēs ieviešanu (jāatzīmē, ka jau šobrīd notiek Elektronisko dokumentu likuma virzība - 22.11.2012. tika izskatīts Saeimā 1.lasījumā, iesniegts uz 2.lasījumu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu personām iespēju iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku, un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu personām iespēju iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.6. Tiesvedības procedūru pašizmaksu izvērtējums, paredzot tiesvedības procedūru uzlabojumus un efektivizāciju TA pasākuma mērķa sasniegšanai veic divus iepirkumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iepirkums par \"Tiesvedības procesu pašizmaksu izvērtēšanu un optimizāciju\" ir veikts un līgums ar Izpildītāju noslēgts 24.08.2011. Pašreiz veikts pakalpojuma izpildes 1.posms - Esošo tiesvedības procesu, to soļu izmaksu un izmaksu struktūras analīze. Tās ietvaros noteikts esošo tiesvedības procesu un aktivitāšu saraksts civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvajā procesā; izstrādāta pieeja ieņēmumu un izmaksu vadībai; noteiktas tiesvedības procesā iesaistīto resursu kategorijas un noteikta pieeja cilvēkresursu apjoma mērīšanai; sagatavoti priekšlikumi izmaksu faktoru saraksta izveidei turpmākai izmaksu attiecināšanai uz tiesvedības procesu. Ir iesniegts saskaņošanai pakalpojuma izpildes 2. posma nodevums - Pašizmaksu aprēķina modeļa un izmaksu uzskaites principu izstrāde - ieviešana. Pakalpojumu izpilde plānota līdz 15.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt iepirkums \"Tiesvedības procesu izvērtēšana un efektivitātes uzlabošana\" ir veikts un 09.07.2012. ir noslēgts pakalpojuma līgums ar personu grupu SIA \"AA Projekts\" un zvērinātu advokātu biroja \"Tark Grunte Sutkiene\" SIA. Ziņojums par esošo tiesvedības procesu analīzi ir iesniegts saskaņošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pakalpojumu izpilde plānota līdz 09.04.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>turpināt īstenot projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumus, uzlabojumus un izvērtēt tiesvedības procedūru efektivizāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt informatīvo ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un nepieciešamajiem pasākumiem tiesvedības procedūru uzlabojumiem un efektivizācijai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, identificējot nepieciešamos pasākumu turpmākai jomas sakārtošanai, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus un potenciāli paredz Latvijas starptautisko novērtējumu uzlabošanu tādos pētījumos kā Doing Business, GKI aptauja un Ekonomiskās brīvības rādītājs.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.15.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.07.2013.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TA 2. TM, TA 1. Īstenot projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumus, uzlabojumus un izvērtēt tiesvedības procedūru efektivizāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un nepieciešamajiem pasākumiem tiesvedības procedūru uzlabojumiem un efektivizācijai. (iekļauts Plāna 2012.gadam 7.4.2.pasākums) Izvērtējuma veikšana Projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" finansējuma ietvaros.</div>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvā ziņojuma sagatavošana TM, TA budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 8. Darbinieku nodarbināšana 8.1. Elastdrošības principu stiprināšana darba tiesiskajās attiecībās Jau 2011.gadā Plāns paredzēja izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses. 2012.gadā LM notika darbs pie sociālo partneru priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas, paredzot izstrādāt grozījumus Darba likumā elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās un iekļaujot ar sociālajiem partneriem saskaņotas normas par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 3 gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus).</p>\n<p class=\"lf-p\">Daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Anglijā un Ukrainā, nav nekādu ierobežojumu terminētajiem līgumiem, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā maksimālais termiņš 60 mēneši (5 gadi), Nīderlandē un Latvijā - 36 mēneši (3 gadi), Polijā, Zviedrijā un Čehijā - 24 mēneši (2 gadi).</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba tirgus funkcionēšanas efektivitāte un elastīgums ir nozīmīgi faktori, lai panāktu, ka darbinieku prasmes un iemaņas tiktu maksimāli izmantotas un tiktu radīti pietiekami stimuli darba ražīguma palielināšanai. Piemēram, Igaunijā piemaksa par virsstundu darbu ir noteikta 50% apmērā. Darba likuma 67.pants (piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā) paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, bet darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">17.01.2013. Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē tika skatīti priekšlikumi, tostarp priekšlikumi elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās, iekļaušanai Darba likuma grozījumos. Ņemot vērā, ka šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā regulējumā un to, ka sociālajiem partneriem sākotnēji nav vienotas nostājas šajos jautājumos, tika nolemts vispirms diskutēt par iespējamajiem risinājumiem visaugstākajā līmenī - Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Minēto priekšlikumu apstiprinājuma gadījumā, Likumprojektu plānots virzīt 2013.gada 1.pusgadā apstiprināšanai MK.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus Darba likumā, paredzot elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams izlīdzināt darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">LM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus Darba likumā, paredzot elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvā akta sagatavošana LM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 9. E-pakalpojumu attīstība 9.1. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Koncepcijai par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi (MK 19.02.2013. prot. Nr.9 20.§), VARAM uzdots sagatavot un līdz 31.10.2013. iesniegt noteiktā kārtībā MK Publisko pakalpojumu likuma projektu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Npieciešams noteikt regulējumu portālam www.latvija.lv kā vienotajai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietnei elektroniskā vidē, paredzot. publisko pakalpojumu reģistrācijas kārtību , kā arī informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt Publisko pakalpojumu likuma projektu, kas nosaka virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu un paredz vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK Publisko pakalpojumu likuma projektu, kas nosaka virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv un paredz regulējumu un vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā. (iekļauts Plāna 2012.gadam 9.3.pasākums jaunā redakcijā) Normatīvā akta sagatavošana TM budžeta ietvaros 9.2. \"Informē vienreiz\" principa integrēšana valsts uzraugošajās iestādēs Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt \"informē vienreiz\" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdzīga prakse ir Igaunijā - visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>sagatavojot 1.punktā minēto vērtējumu, nepieciešams ņemt vērā VK 2013.gadā īstenojamā pētījuma par pārskatu sagatavošanu administratīvā sloga samazināšanai rezultātus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot \"informē vienreiz\" principa integrēšanu valsts uzraugošajās iestādēs, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.02.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.02.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.01.04.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.01.12.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.VARAM sadarbībā ar EM, TM, VK, FM;</p>\n<p class=\"lf-p\">2.VARAM sadarbībā ar EM, TM, VK, FM;</p>\n<p class=\"lf-p\">3.VARAM sadarbībā ar EM, TM, VK, FM 1. Sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Sagatavojot 1.punktā minēto vērtējumu, nepieciešams ņemt vērā VK 2013.gadā īstenojamā pētījuma par pārskatu sagatavošanu administratīvā sloga samazināšanai rezultātus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību \"informē vienreiz\" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvā ziņojuma aktu sagatavošana VARAM, TM, VK, FM budžeta ietvaros Ekonomikas ministrs D.Pavļuts</p></div>", "next": 0}