📄 Likuma teksts
Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un
tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību,
no otras puses
1.pants. 2013.gada 10.jūnijā parakstītais
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp
Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un
Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (turpmāk - Nolīgums),
ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi
koordinē Satiksmes ministrija.
3.pants. Nolīgums stājas spēkā un piemērojams
pagaidu kārtībā tā 30.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un
Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā
"Latvijas Vēstnesis".
4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc
tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu
valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 22.maijā
EIROPAS UN VIDUSJŪRAS
REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, no vienas puses,
UN IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBU, no otras puses
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk
"dalībvalstis", un
EIROPAS SAVIENĪBA,
no vienas puses, un
IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBA, turpmāk "Izraēla",
no otras puses,
VĒLOTIES veicināt starptautisku aviācijas sistēmu,
pamatojoties uz godīgu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem
tirgū ar minimālu valdības iejaukšanos un regulāciju;
VĒLOTIES atvieglināt starptautiskā gaisa transporta iespēju
paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa satiksmes tīklus, lai
apmierinātu pasažieru un kravu nosūtītāju vajadzības pēc ērtiem
gaisa pārvadājumu pakalpojumiem;
ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un
investīciju veicināšanā;
VĒLOTIES radīt iespēju gaisa pārvadātājiem piedāvāt
ceļotājiem un kravu nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas
cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos;
ATZĪSTOT iespējamās priekšrocības, ko sniedz regulatīvā
konverģence un, ciktāl tas praktiski nepieciešams, noteikumu
saskaņošana;
VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta nozares sektori, tostarp
gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu labumu no liberalizētas
vides;
VĒLOTIES panākt visaugstāko drošuma un drošības līmeni
starptautiskajā gaisa transportā un atkārtoti apliecinot savas
nopietnās bažas par rīcību vai draudiem, kas vērsti pret gaisa
kuģu drošību un kas apdraud personu vai īpašuma drošumu,
negatīvi ietekmē gaisa transporta darbību un mazina sabiedrības
uzticēšanos civilās aviācijas drošumam;
ATZĪSTOT vajadzības drošības jautājumos saistībā ar Eiropas
Savienības un Izraēlas attiecībām gaisa satiksmes jomā, ņemot
vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju;
ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas
atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada
7. decembrī;
ATZĪSTOT, ka šis Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
aviācijas nolīgums saskan ar jomu, uz kuru attiecas Eiropas un
Vidusjūras reģiona valstu partnerība, kas paredzēta
1995. gada 28. novembra Barselonas deklarācijā;
ATZĪMĒJOT Pušu vienoto gribu sekmēt Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu aviācijas telpas izveidi, pamatojoties uz
regulatīvās konverģences principiem, sadarbību regulatīvā jomā
un piekļuves tirgum liberalizāciju;
VĒLOTIES nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas
ir priekšnoteikums tam, lai gaisa pārvadātājiem būtu
vienlīdzīgas iespējas sniegt gaisa pārvadājumus;
ATZĪSTOT, ka subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci
starp gaisa pārvadātājiem un apdraudēt šā nolīguma galvenos
mērķus;
APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās
aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā un atzīstot suverēno
valstu tiesības veikt šai ziņā piemērotus pasākumus;
ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp
aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā
parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta
noteikumu unifikāciju, ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šīs
Konvencijas dalībnieces;
ATZĪMĒJOT, ka saistībā ar šā nolīguma īstenošanu ir
paredzama personas datu apmaiņa, attiecībā uz ko tiks piemēroti
personas datu aizsardzības noteikumi, ko pieņēmušas
Līgumslēdzējas puses un kas noteikti Komisijas 2011. gada
31. janvāra Lēmumā ( 2011/61/EK) par personas datu
pienācīgu aizsardzību Izraēlā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz personas datu
automatizētu apstrādi;
VĒLOTIES pamatoties uz esošajiem gaisa transporta
nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi tirgiem un maksimāli
palielinātu patērētāju, gaisa pārvadātāju, strādājošo un
sabiedrības ieguvumus Līgumslēdzējās pusēs;
ATZĪMĒJOT, ka šo nolīgumu ir paredzams piemērot pakāpeniski,
bet pilnībā, un ka piemērots mehānisms var nodrošināt tādu
līdzvērtīgu regulatīvo prasību un standartu ieviešanu civilās
aviācijas jomā, kuru pamatā ir visaugstākie Līgumslēdzēju pušu
piemērotie standarti,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi:
1) "saskaņotie pakalpojumi" un "konkrētie
maršruti" ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi
šā nolīguma 2. pantam un I pielikumam;
2) "nolīgums" ir šis nolīgums, tā pielikumi un
jebkādi to grozījumi;
3) "gaisa pārvadātājs" ir gaisa pārvadājumu
uzņēmums, kuram ir derīga darbības licence;
4) "gaisa transports" ir pasažieru, bagāžas, kravu
un pasta sūtījumu pārvadājumi ar civilās aviācijas gaisa kuģi
vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti
sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu un kas, lai izvairītos
no šaubām, ietver regulāru un neregulāru (līgumreisu) gaisa
transportu un pilnu kravas pakalpojumu spektru;
5) "asociācijas nolīgums" ir Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas
Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas
Valsti, no otras puses, kas parakstīts Briselē 1995. gada
20. novembrī;
6) "kompetentās iestādes" ir valdības aģentūras
vai subjekti, kas atbildīgi par administratīvu funkciju
veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu;
7) "Līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienība vai
tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis
saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un
Izraēla, no otras puses;
8) "Konvencija" ir Konvencija par starptautisko
civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā
1944. gada 7. decembrī un ietver:
a) jebkurus grozījumus, kas stājušies spēkā saskaņā ar
Konvencijas 94. panta a) apakšpunktu un kurus ir
ratificējusi gan Izraēla, gan Eiropas Savienības dalībvalsts
vai dalībvalstis, un
b) jebkuru pielikumu vai jebkuru tā grozījumu, kas pieņemts
saskaņā ar Konvencijas 90. pantu, ciktāl šis pielikums vai
grozījums jebkurā laikā ir spēkā gan Izraēlā, gan Eiropas
Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs, kā tas piemērojams
attiecībā uz konkrēto jautājumu;
9) "ES līgumi" ir Līgums par Eiropas
Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību;
10) "piektās brīvības tiesības" ir tiesības vai
privilēģijas, ko viena valsts ("piešķīrēja valsts")
piešķir otras valsts ("saņēmēja valsts") gaisa
pārvadātājiem starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp
piešķīrējas valsts teritoriju un trešas valsts teritoriju, ar
nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas saņēmējas
valsts teritorijā;
11) "sagatavotība" nozīmē to, vai gaisa
pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa pārvadājumu
veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās iespējas
un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs izpildīt
normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu
veikšanu;
12) "pilnas izmaksas" ir pakalpojumu sniegšanas
izmaksas, kurām pieskaitīta samērīga maksa par
administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un, attiecīgā
gadījumā, jebkāda piemērojama maksa, kas atspoguļo vides
aizsardzības izmaksas un ko piemēro neatkarīgi no
valstspiederības;
13) "starptautiskie gaisa pārvadājumi" ir gaisa
pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku valstu
teritorijai;
14) "IATA" ir Starptautiskā Gaisa
transporta asociācija;
15) "ICAO" ir Starptautiskā Civilās
aviācijas organizācija;
16) "valstspiederīgais" ir:
a) visas personas, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas
gadījumā vai kādas dalībvalsts valstspiederība - Eiropas
Savienības un tās dalībvalstu gadījumā; vai
b) visi tiesību subjekti, i) kuri tieši vai ar vairākuma
īpašumtiesībām pieder un kurus jebkurā laikā faktiski kontrolē
personas vai subjekti, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas
gadījumā, vai personas vai subjekti, kam ir dalībvalsts vai
kādas no III pielikumā minēto citu valstu valstspiederība
Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā, un ii) kuru
galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Izraēla Izraēlas gadījumā, vai
arī kāda dalībvalsts - Eiropas Savienības un tās dalībvalstu
gadījumā;
17) "valstspiederība", runājot par kādu gaisa
pārvadātāju, nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs atbilst prasībām
attiecībā uz tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā
kontrole un galvenā uzņēmējdarbības vieta;
18) "neregulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir
visi komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav regulāri gaisa
pārvadājumu pakalpojumi;
19) "darbības licence" i) Eiropas Savienības
un tās dalībvalstu gadījumā ir darbības licence vai jebkurš
cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts
atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1008/2008, un jebkurš tiesības
pārņemošs instruments, un ii) Izraēlas gadījumā -
ekspluatācijas licence ("Air Operating License") vai
jebkurš cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts
saskaņā ar Izraēlas 2011. gada Likuma par aeronavigāciju
18. pantu, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments;
20) "cena" ir:
a) "gaisa pārvadājumu maksas", kas jāmaksā gaisa
pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem
par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar gaisa transportu, un
visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas minētās maksas,
tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem
palīgdienestiem; un
b) "gaisa pārvadājumu tarifi", kas jāmaksā par
kravu pārvadāšanu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem
piemērojami minētie tarifi, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko
piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem.
Šī definīcija attiecīgā gadījumā ietver arī virszemes
transporta pārvadājumus saistībā ar starptautiskajiem gaisa
pārvadājumiem un nosacījumus, kas attiecas uz to
piemērošanu;
21) "galvenā uzņēmējdarbības vieta" ir gaisa
pārvadātāja galvenais birojs vai Līgumslēdzējā pusē reģistrēts
birojs, kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības
un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma
uzraudzību, kā norādīts šā gaisa pārvadātāja darbības
licencē;
22) "sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības"
ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai konkrētā
maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu
minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības,
regularitātes, cenu veidošanas un minimālās kapacitātes
standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā
vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā Līgumslēdzēja
puse var gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompensāciju par
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu;
23) "regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir
lidojumu sērijas, kam piemīt visi šie raksturojumi:
a) uz katru lidojumu ikviens (vai nu tieši no gaisa
pārvadātāja, vai arī no tā pilnvarotajiem pārstāvjiem) var
atsevišķi iegādāties vietas un/vai iespēju pārvadāt kravu
un/vai pastu;
b) tos veic, lai apkalpotu satiksmi starp tām pašām divām
vai vairākām lidostām:
‑ vai nu saskaņā ar publicētu sarakstu, vai arī
‑ organizējot lidojumus tik regulāri vai bieži, ka tie veido
atpazīstamu, sistemātisku lidojumu kopumu;
24) "SESAR" (Single European Sky ATM
Research) nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko
īstenošanu, kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās
paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi
un ieviešanu;
25) "subsīdijas" ir jebkāds finansiāls
ieguldījums, ko piešķīrušas kompetentās iestādes, valdība vai
kāda reģionāla vai cita sabiedriska organizācija, t. i.,
ja
a) kompetento iestāžu, valdības, reģionālas iestādes
vai citas sabiedriskas organizācijas praksē ietilpst tieša
finansējuma piešķiršana, piemēram, dotācijas, aizdevumi vai
ieguldījums pašu kapitālā, iespējams tiešs finansējuma
piešķīrums komercsabiedrībai, komercsabiedrības saistību
pārņemšana, piemēram, aizdevuma garantijas, kapitāla
iepludināšana, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai
apdrošināšana;
b) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde
vai cita sabiedriska organizācija atsakās no ieņēmumiem, kas
tai parasti pienākas, vai tos neiekasē;
c) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde
vai cita sabiedriska organizācija nodrošina preces vai
pakalpojumus, kas neattiecas uz vispārējo infrastruktūru, vai
pērk preces un pakalpojumus, vai
d) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde
vai cita sabiedriska organizācija veic maksājumus finansēšanas
mehānismam vai uztic privātai organizācijai vai norīko privātu
organizāciju veikt vienu vai vairākas a), b) un
c) apakšpunktā minētās funkcijas, kas parasti būtu
valdības kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no
funkcijām, ko valdības parasti veic;
un ja tādējādi tiek nodrošinātas priekšrocības;
26) "teritorija" - attiecībā uz Izraēlu - ir
Izraēlas Valsts teritorija un - attiecībā uz Eiropas Savienību
- sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas), iekšējie
ūdeņi un teritoriālā jūra, kur tiek piemēroti ES līgumi,
ievērojot ES līgumu un jebkura to tiesības pārņemoša
instrumenta nosacījumus. Šā nolīguma piemērošana Gibraltāra
lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes
attiecīgo juridisko nostāju domstarpībās par to, kā
suverenitātē ir teritorija, kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo
Gibraltāra lidostas neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā,
kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu
starpā saskaņā ar nosacījumiem ministru paziņojumā par
Gibraltāra lidostu, par ko vienojās Kordovā 2006. gada
18. septembrī. Šā nolīguma piemērošana ir saprotama
tādējādi, ka tā neskar to teritoriju statusu, kuras pēc
1967. gada jūnija tika iekļautas Izraēlas pārvaldībā;
27) "lietošanas maksa" ir maksa, ko gaisa
pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides,
aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai pakalpojumu
izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu
izmantošanu.
I sadaļa
Ekonomiskie
noteikumi
2. pants
Satiksmes tiesības
1. Katra Līgumslēdzēja puse piešķir otrai Līgumslēdzējai
pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības
veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras
Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji:
a) tiesības lidot pāri tās teritorijai bez
nosēšanās;
b) tiesības nolaisties tās teritorijā nolūkos, kas nav
pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšana gaisa
transportā vai izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav
saistīti ar satiksmi);
c) veicot saskaņoto pakalpojumu konkrētā maršrutā,
tiesības nolaisties tās teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu
un/vai pasta sūtījumu uzņemšanai gaisa transportā vai
izkāpšanai/izkraušanai no tā starptautiskajā satiksmē,
atsevišķi vai kopā, un
d) citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.
2. Neviens šā nolīguma nosacījums nepiešķir:
a) Izraēlas gaisa pārvadātājiem - tiesības jebkuras
dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai
pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts minētās
dalībvalsts teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību;
b) Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem - tiesības
Izraēlas teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai
pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts Izraēlas
teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību.
3. PANTS
Atļauju piešķiršana
No vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja saņemot
darbības atļaujas pieteikumus, otras puses kompetentās iestādes
piešķir attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo
kavēšanos, ar noteikumu, ka:
a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju:
‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas
Izraēlā un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar
piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; un
‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli
īsteno un uztur Izraēla, un
‑ gaisa pārvadātājs ir Izraēlas un/vai tās
valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un
faktiskā kontrolē;
b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa
pārvadātāju:
‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta
atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek
piemēroti ES līgumi, un tas ir saņēmis savu darbības
licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un
‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli
īsteno un uztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir
atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības
izsniegšanu, un ir precīzi norādīta kompetentā iestāde, un
‑ gaisa pārvadātājs - tieši vai ar vairākuma
līdzdalību - ir Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai
Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai
III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu
valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;
c) gaisa pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas
paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti piemēro par
starptautiskā gaisa transporta darbību atbildīgā kompetentā
iestāde, un
d) tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti
13. un 14. pantā.
3.a PANTS
Normatīvo konstatējumu savstarpēja atzīšana
attiecībā uz gaisa pārvadātāja sagatavotību un
valstspiederību
Saņemot atļaujas pieteikumu no vienas Līgumslēdzējas puses
gaisa pārvadātāja, otras Līgumslēdzējas puses kompetentās
iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības
konstatējumus, ko par minēto gaisa pārvadātāju sagatavojušas
pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, tā, it kā
šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās puses
kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildu
izmeklēšanu, izņemot sekojošajā a) apakšpunktā norādītos
gadījumus.
a) Ja pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas no
gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas
Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm - uz argumentētu
šaubu pamata - ir konkrētas bažas par to, ka, neraugoties uz
otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu sagatavoto
konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā
izklāstītie nosacījumi attiecīgo atļauju piešķiršanai, tās
nekavējoties informē minētās iestādes, pienācīgi pamatojot savu
šaubu iemeslus. Minētajā gadījumā jebkura Līgumslēdzēja puse
var lūgt apspriešanos, tostarp ar Līgumslēdzēju pušu kompetento
iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo
jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas
ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura Līgumslēdzēja
puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā,
kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu, un saskaņā
ar 22. panta 7. un 9. punktu var pieņemt
pienācīgus aizsargpasākumus atbilstīgi 24. pantam.
b) Šīs procedūras neattiecas uz konstatējumu atzīšanu
saistībā ar:
i) drošības apliecībām vai licencēm,
ii) drošības pasākumiem vai
iii) apdrošināšanas segumu.
4. PANTS
Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai
ierobežošana
1. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var
atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot darbības atļaujas vai
citādi apturēt vai ierobežot otras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātāja darbību gadījumos, ja:
a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju:
‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta
neatrodas Izraēlā un tas nav saņēmis savu darbības licenci
saskaņā ar piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; vai
‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli
neīsteno un neuztur Izraēla, vai
‑ gaisa pārvadātājs nav Izraēlas un/vai tās
valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un
faktiskā kontrolē;
b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa
pārvadātāju:
‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta
neatrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek
piemēroti ES līgumi, un tas nav saņēmis savu darbības
licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; vai
‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli
neīsteno vai neuztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir
atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības
izsniegšanu, vai nav precīzi norādīta attiecīgā kompetentā
iestāde; vai
‑ gaisa pārvadātājs - tieši vai ar vairākuma
līdzdalību - nav Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai
Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai
III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu
valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;
c) gaisa pārvadātājs nav izpildījis šā nolīguma
6. pantā minēto normatīvo aktu prasības;
d) netiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas
izklāstīti 13. un 14. pantā; vai
e) Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 7. pantu ir
konstatējusi, ka nav izpildīti nosacījumi par konkurences
vidi.
2. Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai
novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai
d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno
tikai pēc apspriešanās ar otras Līgumslēdzējas puses
kompetentajām iestādēm.
5. PANTS
Ieguldījumi
1. Neatkarīgi no šā nolīguma 3. un 4. panta, pēc
tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 22. panta
10. punktu ir pārbaudījusi, ka ir pieejamas vienošanās
atbilstīgi savstarpības principam, Līgumslēdzējas puses atļauj,
ka Izraēlas gaisa pārvadātāji var būt Eiropas Savienības
dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma
īpašumtiesībām un/vai faktiskā kontrolē un, attiecīgi, -
Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji var būt Izraēlas vai tās
valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē, atbilstoši šā
panta 2. punkta nosacījumiem.
2. Saistībā ar šā panta 1. punktu atļauj veikt
specifiskus Līgumslēdzēju pušu ieguldījumus, katru gadījumu
izskatot atsevišķi, saskaņā ar iepriekšēju Apvienotās komitejas
lēmumu atbilstoši šā nolīguma 22. panta
2. punktam.
Šajā lēmumā var precizēt nosacījumus, kas saistīti ar
saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar
pakalpojumiem starp trešām valstīm un Līgumslēdzējām pusēm.
Šāda veida lēmumiem šā nolīguma 22. panta 9. punkta
noteikumi nav piemērojami.
6. PANTS
Atbilstība normatīvo aktu prasībām
1. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas puses
teritorijā vai izlidojot no tās, otras Līgumslēdzējas puses
gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos
normatīvos aktus par starptautiskajos gaisa pārvadājumos
iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās teritorijā vai izlidošanu
no tās, vai starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistītu
gaisa kuģu ekspluatāciju un navigāciju.
2. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas
puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras
Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāju pasažieriem, apkalpi vai
kravu ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus
par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas uzņemšanu tās
teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par
ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un
karantīnu vai - pasta sūtījumu gadījumā - pasta
noteikumus).
7. PANTS
Konkurences vide
1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina, ka šim
nolīgumam piemēro asociācijas nolīguma IV sadaļas
3. nodaļas ("Konkurence") noteikumus.
2. Līgumslēdzējas puses apliecina, ka to kopīgais
mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu
jomā. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka godīga gaisa pārvadātāju
konkurence ir visreālāk iespējama tad, ja gaisa pārvadātāji
pilnībā darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un
nesaņem subsīdijas un ja tiem ir nodrošināta neitrāla un
nediskriminējoša pieeja lidostu objektiem, pakalpojumiem, un ja
ir nodrošināta laika nišu piešķiršana.
3. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otras
Līgumslēdzējas puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi
subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt tās gaisa
pārvadātāju iespējas godīgi un vienlīdzīgi konkurēt, tā var
iesniegt savus novērojumus otrai Līgumslēdzējai pusei. Turklāt
atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam tā var pieprasīt
Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Apspriešanās sākas
30 dienās pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja
30 dienās pēc apspriešanās sākuma netiek panākta
apmierinoša vienošanās, Līgumslēdzēja puse, kas pieprasīja
apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai apturēt
attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) atļaujas vai noteikt tām
piemērotus nosacījumus saskaņā ar 4. pantu.
4. Šā panta 3. punktā minētās darbības ir
piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam,
kas ir obligāti nepieciešams. Tām ir jābūt vērstām vienīgi pret
gaisa pārvadātāju vai gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no
3. punktā minētajiem režīmiem, un tās neskar nevienas
Līgumslēdzējas puses tiesības veikt 23. pantā minētās
darbības.
5. Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka Izraēlas valdības
līdzdalība, kuras nolūks ir segt papildu drošības izmaksas, kas
radušās Izraēlas gaisa pārvadātājiem Izraēlas valdības
norādījumu rezultātā, nav negodīgas konkurences prakse un nav
uzskatāma kā subsīdija šā panta piemērošanas nolūkā, ar
noteikumu, ka:
a) šāds atbalsts sedz vienīgi tās izmaksas, kas
neizbēgami rodas Izraēlas gaisa pārvadātājiem, piemērojot tos
Izraēlas iestāžu pieprasītos papildu drošības pasākumus, kas
nav noteikti Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem un,
attiecīgi, tiem nav jāievieš; un
b) Izraēla skaidri norāda, kādas ir šīs drošības
izmaksas un kāds ir to apjoms; un
c) Apvienotā komiteja reizi gadā saņem ziņojumu, kurā
ir skaidri aprakstīta drošības izmaksu kopsumma, kā arī
Izraēlas valdības līdzdalības apjoms šajās izmaksās iepriekšējā
gadā.
6. Katra Līgumslēdzēja puse, sniedzot otrai
Līgumslēdzējai pusei paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām
valdības institūcijām otras Līgumslēdzējas puses teritorijā,
tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai
apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.
7. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot Līgumslēdzēju
pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistībām Līgumslēdzēju pušu teritorijās.
8. PANTS
Komerciālās iespējas
Gaisa pārvadātāja pārstāvji
1. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir
tiesības otras Līgumslēdzējas puses teritorijā izveidot birojus
un objektus, kas nepieciešami gaisa pārvadājumu pakalpojumu
sniegšanai un tam, lai reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu
pakalpojumus, tostarp palīgpakalpojumus vai
papildpakalpojumus.
2. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir
tiesīgi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem
aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un strādāšanu ievest un
uzturēt otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vadības,
pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu,
kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu
pakalpojumu nodrošināšanu.
Apkalpošana uz zemes
3. a) Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, katram
gaisa pārvadātājam saistībā ar apkalpošanas uz zemes
pakalpojumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir:
i) tiesības nodrošināt pašam savus apkalpošanas uz
zemes pakalpojumus ("pašpakalpojumus") vai - pēc
izvēles -
ii) tiesības izvēlēties starp konkurējošiem
piegādātājiem, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus
kopumā vai daļēji, ja šādiem piegādātājiem ir atļauta pieeja
tirgum, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas puses
normatīvajiem aktiem, un ja šādi piegādātāji tirgū ir
pārstāvēti.
b) Šādām apkalpošanas uz zemes pakalpojumu
kategorijām, t. i., bagāžas apkalpošana, rampas
apkalpošana, degvielas un eļļas apkalpošana, kravu un pasta
sūtījumu apkalpošana attiecībā uz kravu un pasta sūtījumu
fizisku pārvietošanu starp terminālu un gaisa kuģi, uz šā
punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā paredzētajām tiesībām
attiecas tikai fiziski vai darbības ierobežojumi saskaņā ar
otras Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamiem
normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad šādi ierobežojumi aizliedz
pašpakalpojumus un kad nav faktiskas konkurences starp
piegādātājiem, kas nodrošina apkalpošanas uz zemes
pakalpojumus, visiem šiem pakalpojumiem uz vienlīdzīgiem un
nediskriminējošiem pamatiem jābūt pieejamiem visiem gaisa
pārvadātājiem; šādu pakalpojumu cenas nepārsniedz to kopējās
izmaksas, kurās ietverta samērīga, aktīvu nesta peļņa pēc
amortizācijas atskaitījumiem.
Pārdošana, vietējie izdevumi un naudas līdzekļu
pārskaitījumi
4. Ikviens jebkuras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu pakalpojumu
pārdošanā otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tieši un/vai,
pēc gaisa pārvadātāja izvēles, ar tā pārdošanas aģentu vai citu
gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību, vai
internetā, vai ar jebkuru pieejamu līdzekli. Ikvienam gaisa
pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu pakalpojumus,
un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumu
pakalpojumus minētās teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās
valūtās.
5. Ikvienam gaisa pārvadātājam - jebkurā laikā,
jebkādā veidā, brīvi, bez ierobežojumiem vai nodokļiem, jebkurā
brīvi konvertējamā valūtā un ar oficiāli piemēroto maiņas likmi
- ir tiesības konvertēt un pārskaitīt vietējos ieņēmumus no
otras Līgumslēdzējas puses teritorijas uz savas valsts
teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji
piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz paša izraudzītu valsti
vai valstīm pēc pieprasījuma.
6. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir
atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp degvielas pirkšanu,
otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vietējā valūtā. Katras
Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji pēc saviem ieskatiem
drīkst segt šādus izdevumus otras Līgumslēdzējas puses
teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējo
regulējumu attiecībā uz valūtu.
Vienošanās par sadarbību
7. Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo
nolīgumu, ikviens katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājs
drīkst noslēgt vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās
par vietu rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem,
ar:
a) jebkuru Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāju vai
pārvadātājiem; un
b) jebkuru trešās valsts gaisa pārvadātāju vai
pārvadātājiem, un
c) jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras
pārvadātāju
ar noteikumu, ka i) apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir
attiecīgo satiksmes tiesību turētājs un
ii) līgumpārvadātājiem ir attiecīgā atļauja veikt
pārvadājumus noteiktajā maršrutā atbilstīgi attiecīgajiem
divpusējiem noteikumiem, un iii) vienošanās atbilst
prasībām attiecībā uz drošību un konkurenci, kas parasti tiek
piemērotas šādiem pasākumiem. Attiecībā uz pārdošanā
piedāvātajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti
sadarbības ("code-share") lidojumi, pārdošanas vietā
vai jebkurā gadījumā pie reģistrācijas vai iekāpšanas laikā, ja
attiecīgā savienotā lidojuma gadījumā reģistrācija nav
vajadzīga, pircēju informē par to, kuri pārvadājumu pakalpojumu
sniedzēji darbosies katrā pakalpojuma sektorā.
Virszemes transports
8. a) Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem uz
virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas
normatīvie akti, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus,
pamatojoties vienīgi uz to, ka šos virszemes pārvadājumus
piedāvā gaisa pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu. Virszemes
pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst izlemt, vai slēgt
vienošanos par sadarbību. Pieņemot lēmumu par ikvienu konkrētu
vienošanos, virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji var
cita starpā apsvērt patērētāju intereses un tehniskus,
ekonomiskus, telpas un kapacitātes ierobežojumus.
b) Turklāt neatkarīgi no jebkuriem citiem šā nolīguma
noteikumiem Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātājiem un netiešiem
kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez ierobežojumiem ir
atļauts saistībā ar starptautisko gaisa transportu izmantot
jebkādu virszemes transportu kravu pārvadājumiem uz jebkuru
punktu Izraēlā un Eiropas Savienībā vai trešās valstīs un no
tā, tostarp pārvadājumiem uz un no visām lidostām ar muitas
iestādēm un attiecīgā gadījumā ietverot tiesības pārvadāt
kravas, kas atrodas muitas kontrolē, saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem. Šādām kravām, ko pārvadā ar virszemes
transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas
procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst izvēlēties paši
veikt virszemes transportēšanu vai nodrošināt to, izmantojot
vienošanos ar citiem virszemes pārvadātājiem, tostarp izmantot
virszemes pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz citi gaisa
pārvadātāji un netieši kravu gaisa transporta pakalpojumu
sniedzēji. Šādus intermodālus kravas pārvadājumu pakalpojumus
drīkst piedāvāt par vienu kopīgu cenu par apvienoto gaisa un
virszemes pārvadājumu, ar noteikumu, ka kravu nosūtītāji netiek
maldināti par faktiem, kas saistīti ar šādiem
pārvadājumiem.
Noma
9. a) Katras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātājiem ir tiesības sniegt saskaņotos pakalpojumus,
izmantojot gaisa kuģi, kas ar apkalpi vai bez tās iznomāts no
jebkura, tostarp trešo valstu, gaisa pārvadātāja, ar noteikumu,
ka visi šādu vienošanos dalībnieki atbilst nosacījumiem, kas
paredzēti normatīvajos aktos, kurus Līgumslēdzējas puses
parasti piemēro šādiem pasākumiem.
b) Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nepieprasa, lai
gaisa pārvadātājiem, kas iznomā savu aprīkojumu, būtu tiesības
veikt satiksmi saskaņā ar šo nolīgumu.
c) Ja kāds Izraēlas gaisa pārvadātājs vai Eiropas
Savienības gaisa pārvadātājs nolūkā izmantot šajā nolīgumā
paredzētās tiesības iznomā gaisa kuģi ar apkalpi
("wet-leasing") no tādas trešās valsts, kas
nav minēta III pielikumā, tas ir uzskatāms par izņēmuma
gadījumu vai risinājumu pagaidu nepieciešamību apmierināšanai.
Šādas iznomāšanas ar apkalpi gadījumā i) ir vajadzīgs
iepriekšējs apstiprinājums no iestādes, kas izsniegusi licenci
gaisa pārvadātājam, kurš savu gaisa kuģi iznomā, ii) un par to
informē tās otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, kur
nomāto gaisa kuģi (attiecīgi, ar apkalpi) paredzēts
ekspluatēt.
Šā apakšpunkta piemērošanas nolūkā termins "gaisa
kuģis" ir tāda trešās valsts gaisa pārvadātāja gaisa
kuģis, kam Eiropas Savienībā un/vai Izraēlā ekspluatācijas
aizliegums nav noteikts.
Franšīze un marķējums
10. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas
nolīgumus ar jebkuras Līgumslēdzējas puses vai trešo valstu
komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ar noteikumu,
ka gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst
nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus
Līgumslēdzējas puses piemēro šādiem pasākumiem, jo sevišķi
tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa
pārvadātāja identitāti.
Laika nišu piešķiršana
11. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka
procedūras, vadlīnijas un noteikumi attiecībā uz laika nišu
pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās tiek piemēroti bez
diskriminācijas, efektīvā un pārredzamā veidā.
Apspriešanās Apvienotajā komitejā
12. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra
Līgumslēdzēja puse pārkāpj šā panta noteikumus, tā savus
apsvērumus dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei un pieprasa
apspriešanos atbilstīgi 22. panta 4. punktam.
9. PANTS
Muitas nodokļi un maksājumi
1. Ierodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, gaisa
kuģi, kurš iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko
veic otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji, tā parasto
aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus
patēriņam, lidlauka aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp
dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, bet ne tikai tādas
preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas
izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā
daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru
patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai
tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa
pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai
apkalpošanu, uz savstarpības pamata atbrīvo no visiem importa
ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas
nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un
nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai Eiropas
Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu
izmaksām, ar noteikumu, ka šāds aprīkojums un krājumi paliek
gaisa kuģī.
2. Uz savstarpības pamata atbrīvojumu no nodokļiem,
nodevām un maksājumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā,
izņemot maksājumus, kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma
izmaksām, piemēro šādos gadījumos:
a) gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti
Līgumslēdzējas puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti
gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts
starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus
paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās
teritorijas;
b) lidlauka aprīkojumam un rezerves daļām (tostarp
dzinējiem), kas ievesti Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai
apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras
Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek
izmantots starptautiskajos gaisa pārvadājumos;
c) degvielai, smērvielām un tehniskajiem
palīgmateriāliem patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti
Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai tos izmantotu otras
Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas
iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos
krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs
minētās teritorijas;
d) iespieddarbiem - kā noteikts katras Līgumslēdzējas
puses muitas tiesību aktos -, kas ir ievesti vai piegādāti
vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī,
lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja
izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa
pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot
lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas, un
e) drošuma un drošības aprīkojumam izmantošanai
lidostās vai kravas terminālos.
3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Līgumslēdzējai pusei
uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās
teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa
pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem
punktiem tās teritorijā. Vienas Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātājiem, kad tie ierodas, uzturas otras Līgumslēdzējas
puses teritorijā un kad atstāj šo teritoriju, jāievēro minētās
otras Līgumslēdzējas puses tiesību akti un noteikumi attiecībā
uz gaisa kuģu degvielas pārdošanu, piegādi un izmantošanu.
4. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī šā panta
1. un 2. punktā minētos materiālus, krājumus un
rezerves daļas, kas parasti paliek Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātāja ekspluatētā gaisa kuģī, drīkst izkraut otras
Līgumslēdzējas puses teritorijā vienīgi ar minētās
Līgumslēdzējas puses muitas dienestu atļauju, un var prasīt,
lai tie tiktu uzglabāti minēto iestāžu uzraudzībā vai kontrolē
uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai
saskaņā ar muitas noteikumiem.
5. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī
gadījumos, kad vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir
noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra
Līgumslēdzēja puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus,
par 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai
pārvietošanu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.
6. Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Līgumslēdzējai pusei
uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod
citādā veidā nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa
pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās
teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.
7. Šā nolīguma noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot
nodokli importam. Šis nolīgums neietekmē starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm un Izraēlu noslēgto spēkā esošo
nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās
uzlikšanas novēršanu.
10. PANTS
Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas
1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas maksas,
ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var
uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem par
aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu
izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, saistītas ar izmaksām un
nav diskriminējošas. Jebkurā gadījumā šāda veida lietošanas
maksas otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina,
ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā
vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam
gaisa pārvadātājam.
2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas
maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai
struktūras var uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa
pārvadātājiem par lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un
saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, nav netaisnīgi
diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju
kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar pārsniegt
pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm
vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas
drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu minētajā lidostā
vai minētās lidostas sistēmā. Šīs maksas var ietvert samērīgu
peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas.
Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas,
nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šīs maksas
otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina,
ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā
vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam
gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī.
3. Katra Līgumslēdzēja puse atbalsta apspriešanos
starp tās teritorijā esošajām kompetentajām maksājumu
noteikšanas iestādēm vai struktūrām un tiem gaisa pārvadātājiem
vai tos pārstāvošajām struktūrām, kuri izmanto pakalpojumus un
objektus, kā arī aicina, lai kompetentās iestādes vai
struktūras katram lidostas izmantotājam vai lidostas
izmantotāju pārstāvjiem vai asociācijām sniegtu informāciju par
komponentiem, pamatojoties uz kuriem tiek noteikta visu to
maksu sistēma vai apjoms, ko katrā lidostā iekasē lidostas
administrācija, jo šāda informācija var būt nepieciešama, lai
varētu precīzi izanalizēt to, cik pamatoti ir maksājumi,
ievērojot šā panta 1. un 2. punktā noteiktos
principus. Katra Līgumslēdzēja puse aicina maksas iekasētājas
kompetentās iestādes sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par
visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai minētās
iestādes varētu ņemt vērā lietotāju pausto viedokli pirms šādu
izmaiņu veikšanas.
4. Strīdu atrisināšanas procedūrās saskaņā ar
23. pantu nevar uzskatīt, ka kāda no Līgumslēdzējām pusēm
pārkāpusi šā panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad
a) tā pietiekamā laika posmā nav pārskatījusi lietošanas
maksas vai praksi, kas ir otras Līgumslēdzējas puses sūdzības
priekšmets, vai b) pēc tādas pārskatīšanas tā nav veikusi visus
tai iespējamos pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu
vai praksi, kas nav saskaņā ar šo pantu.
11. PANTS
Cenas
1. Līgumslēdzējas puses ļauj gaisa pārvadātājiem brīvi
noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.
2. Līgumslēdzējas puses nepieprasa reģistrēt
cenas.
3. Kompetentās iestādes var savstarpēji apspriest
jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu
noteikšanu, kā arī citus jautājumus.
12. PANTS
Statistika
1. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai Līgumslēdzējai
pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un - pēc
pieprasījuma - citu pieejamo statistikas informāciju, kas var
būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības
rādītājus atbilstīgi šim nolīgumam.
2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 22. pantu
sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju
apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa
pārvadājumu attīstības pārraudzībai atbilstīgi šim
nolīgumam.
II SADAĻA
Sadarbība regulējuma
jomā
13. PANTS
Lidojumu drošība
1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu likumdošanas iestāžu
diskrecionāro varu, Līgumslēdzējas puses cieši sadarbojas
lidojumu drošības jomā, lai, ciktāl tas praktiski iespējams,
ieviestu saskaņotus noteikumus un panāktu, ka puses savstarpēji
atzīst viena otras ieviestos drošības standartus. Šo sadarbības
procesu pārrauga Apvienotā komiteja ar Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras palīdzību.
2. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie
tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu
vismaz to regulatīvo prasību un standartu līmeņa izpildi
saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
A daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.
3. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes šajā
nolīgumā noteikto gaisa satiksmes līdzekļu ekspluatācijas
nolūkā atzīst par derīgām vienas otrai izsniegtas vai par
derīgām atzītas un joprojām spēkā esošas lidojumderīguma
apliecības, lidošanas pieredzes apliecības un licences, ar
noteikumu, ka šādas apliecības vai licences atbilst vismaz
minimālajiem standartiem, kādus ir iespējams noteikt saskaņā ar
Konvenciju. Tomēr kompetentās iestādes var atteikties atzīt par
derīgām lidojumu veikšanas nolūkos virs savas valsts
teritorijas lidošanas pieredzes apliecības un licences, ko to
valsts pilsoņiem ir piešķīrušas vai atzinušas par derīgām citas
šādas iestādes.
4. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var pieprasīt
apspriešanos par otras Līgumslēdzējas puses uzturētajiem
drošības standartiem jomās, kas saistītas ar aeronavigācijas
iekārtām, lidojuma apkalpi, gaisa kuģiem un gaisa kuģu
ekspluatāciju. Šādas apspriešanās notiek trīsdesmit (30) dienās
pēc minētā pieprasījuma iesniegšanas.
5. Ja pēc šādas apspriešanās viena Līgumslēdzēja puse
konstatē, ka 4. punktā minētajās jomās otra puse faktiski
neuztur un nepiemēro drošības standartus atbilstīgi tajā laikā
piemērojamajiem standartiem, kas izriet no Konvencijas, otra
Līgumslēdzēja puse ir jāinformē gan par šiem apsvērumiem, gan
par pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem nolūkā
nodrošināt atbilstību ICAO standartiem. Otra
Līgumslēdzēja puse noteiktā termiņā pieņem piemērotus
korektīvus pasākumus.
6. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka vienā
Līgumslēdzējā pusē reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv
aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem lidojumu drošības
standartiem, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju par nosēšanos
starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās, otras
Līgumslēdzējas puses teritorijā tās kompetentās iestādes veic
perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu
gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa
un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.
7. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes
veic piemērotus un tūlītējus pasākumus, ja tās konstatē, ka
gaisa kuģis, kāda gaisa kuģa sastāvdaļa vai darbība,
iespējams,
a) neatbilst standartu minimumam, kas noteikts saskaņā
ar Konvenciju, vai
b) rada nopietnas bažas, kā tiek konstatēts šā panta
6. punktā minēto pārbaužu rezultātā saskaņā ar Konvencijas
16. pantu, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija
neatbilst ar Konvenciju noteiktajam standartu minimumam,
vai
c) rada nopietnas bažas, ka saskaņā ar Konvenciju
noteiktais standartu minimums netiek efektīvi uzturēts un
pārvaldīts.
8. Ja vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes
rīkojas saskaņā ar 7. punktu, tās savlaicīgi informē otras
Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes par šādas rīcības
uzsākšanu, minot tās iemeslus.
9. Kad ir svarīgi steidzami rīkoties, lai nodrošinātu
kāda gaisa pārvadātāja darbības drošumu, katra Līgumslēdzēja
puse patur tiesības nekavējoties apturēt otras Līgumslēdzējas
puses gaisa pārvadātāja vai gaisa pārvadātāju darbības atļauju
vai manīt šādas atļaujas nosacījumus.
10. Ja pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot
7. vai 9. punktu, netiek pārtraukti, pat ja
pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no
Līgumslēdzējām pusēm var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā
komitejā.
14. pants
Aviācijas drošība
1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina to savstarpējās
saistības rūpēties par civilās aviācijas drošību pret
nesankcionētas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības
saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām
citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kas
parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī,
Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas
parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju
par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās
aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā 1971. gada
23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām
darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju,
kas parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī,
ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šo konvenciju, kā arī citu
konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas
drošību, dalībnieces.
2. Līgumslēdzējas puses pēc attiecīga lūguma sniedz
viena otrai visu vajadzīgo palīdzību, lai novērstu civilo gaisa
kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas
ir vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu,
lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, un jebkādus citus
draudus aviācijas drošībai.
3. Līgumslēdzējas puses to savstarpējās attiecībās
rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības standartiem un saskaņā ar
Konvencijas pielikumos ietverto ICAO noteikto ieteicamo
praksi, ciktāl tā ir piemērojama, tādā mērā, kādā šie drošības
noteikumi Līgumslēdzējām pusēm ir piemērojami. Līgumslēdzējas
puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti,
uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā
mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to
teritorijā darbotos vismaz saskaņā ar šiem aviācijas drošības
noteikumiem.
4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka to
teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu gaisa
kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un īstenotu
apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa kuģa
krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas,
kā arī tās laikā, un to, ka minētie pasākumi tiek pielāgoti
pieaugošu draudu gadījumā. Katra Līgumslēdzēja puse piekrīt, ka
to gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas
drošības noteikumus, kas minēti 3. punktā un ko pieprasa
otra Līgumslēdzēja puse, kad tie ierodas vai atrodas minētās
otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izbrauc no tās. Ja
Līgumslēdzēja puse ir informēta par konkrētiem draudiem kādam
konkrētam lidojumam vai konkrētu lidojumu sērijai, kuru
izlidošanas punkts vai galamērķis ir otras Līgumslēdzējas puses
teritorijā, tā šo faktu dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei,
un pirmā Līgumslēdzēja puse var pieņemt lēmumu piemērot īpašus
drošības pasākumus atbilstīgi minētajiem draudiem, ievērojot
6. panta noteikumus.
5. Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai
panāktu Līgumslēdzēju pušu pieņemto drošības standartu
savstarpēju atzīšanu. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses izstrādā
administratīvu kārtību apspriežu organizēšanai par
pastāvošajiem un plānotiem aviācijas drošības pasākumiem un par
sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar Līgumslēdzēju
pušu īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem.
Līgumslēdzēja puse var arī pieprasīt sadarbību ar otru
Līgumslēdzēju pusi, lai novērtētu, vai minētās otras
Līgumslēdzējas puses īpašie drošības pasākumi atbilst prasībām,
kuras izvirzījusi prasītāja Līgumslēdzēja puse. Ņemot vērā
novērtējumu rezultātus, pieprasījuma iesniedzēja Līgumslēdzēja
puse var izlemt, vai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tiek
piemēroti līdzvērtīga standarta drošības pasākumi, lai tranzīta
pasažieri, tranzīta bagāža un/vai tranzīta krava varētu tikt
atbrīvota no atkārtotas pārbaudes pieprasījuma iesniedzējas
Līgumslēdzējas puses teritorijā. Par šādu lēmumu ir jāpaziņo
otrai Līgumslēdzējai pusei.
6. Katra Līgumslēdzēja puse pozitīvi reaģē uz jebkuru
otras Līgumslēdzējas puses prasību pamatotu, īpašu drošības
pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus draudus. Izņemot
ārkārtas situācijās, katra Līgumslēdzēja puse iepriekš informē
otru Līgumslēdzēju pusi par visiem īpašajiem drošības
pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku
finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu
pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra
Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam var
pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai
apspriestu šādus drošības pasākumus.
7. Civilo gaisa kuģu nelikumīgas sagrābšanas incidenta
vai šāda incidenta draudu gadījumā, vai citādu pret šādu gaisa
kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un
aeronavigācijas iekārtu drošumu vērstu nelikumīgu aktu gadījumā
Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai, atvieglinot saziņu un
citus atbilstīgus pasākumus, kuru nolūks ir ātri un droši
izbeigt šādu incidentu vai tā draudus.
8. Katra Līgumslēdzēja puse veic visus pasākumus, ko
tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis,
kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas
nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā,
tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas
nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku
dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz
savstarpējas apspriešanās pamata.
9. Ja Līgumslēdzējai pusei ir pietiekams pamats
uzskatīt, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro šajā pantā
minētos aviācijas drošības noteikumus, minētā Līgumslēdzēja
puse var pieprasīt tūlītēju apspriešanos ar otru Līgumslēdzēju
pusi.
10. Neskarot 4. pantu, gadījumā, ja piecpadsmit
(15) dienās pēc šādas prasības izteikšanas nav panākta
apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu
vai ierobežotu otras Līgumslēdzējas puses viena vai vairāku
gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktu nosacījumus
šādām atļaujām.
11. Ja to prasa tūlītēji un ārkārtas draudi,
Līgumslēdzēja puse drīkst veikt pagaidu pasākumus pirms
piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām.
12. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja
rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, Līgumslēdzējas
puses apstiprina, ka, apsverot drošības pasākumu ieviešanu,
Līgumslēdzējai pusei ir jānovērtē to iespējamā nelabvēlīgā
ekonomiskā un funkcionālā ietekme uz gaisa pārvadājumu norisi
atbilstīgi šim nolīgumam un, ja vien tiesību akti to
neaizliedz, šādi faktori ir jāņem vērā, nosakot nepieciešamos
un atbilstīgos pasākumus minēto drošības jautājumu
risināšanai.
13. Jebkāda rīcība saskaņā ar 10. vai
11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Līgumslēdzēja puse ir
izpildījusi šā panta noteikumus.
14. Neatkarīgi no šā panta puses vienojas par to, ka
ne vienai, ne otrai Līgumslēdzējai pusei nav pienākuma izpaust
tādu informāciju, kas varētu kaitēt katras Līgumslēdzējas puses
valsts drošībai.
15. PANTS
Gaisa satiksmes pārvaldība
1. Līgumslēdzējas puses vienojas cieši sadarboties gaisa
satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt Eiropas vienoto
gaisa telpu, tajā iekļaujot Izraēlu, nolūkā pastiprināt drošību
un celt vispārējo gaisa satiksmes efektivitāti, optimizēt jaudu
un pēc iespējas mazināt aizkavēšanos. Šajā nolūkā Izraēla
novērotāja statusā iesaistās Eiropas vienotās gaisa telpas
komitejas darbā. Apvienotā komiteja pārrauga šo sadarbības
procesu.
2. Ar mērķi atvieglināt Eiropas vienotās gaisa telpas
tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:
a) Izraēla veic nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu
savas satiksmes pārvaldības institucionālās struktūras Eiropas
vienotajai gaisa telpai, jo īpaši izveidojot tādu attiecīgu
pārraudzības valsts struktūru, kas būtu vismaz funkcionāli
neatkarīga no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; un
b) Eiropas Savienība piesaista Izraēlu attiecīgajām
funkcionālajām iniciatīvām tādās jomās kā aeronavigācijas
pakalpojumi, gaisa telpa un savietojamība, kas izriet no
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas, jo īpaši izvēršot
pienācīgu koordināciju SESAR programmas ietvaros.
3. a) Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to
attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu
nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi
saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
B daļas A sadaļā VI pielikumā paredzētajā
kārtībā.
b) Līgumslēdzējas puses pieliek pūliņus, lai rīkotos
saskaņā ar Eiropas Savienības regulatīvajām prasībām un
standartiem attiecībā uz gaisa transportu, kuri noteikti
IV pielikuma B daļas B sadaļā VI pielikumā
paredzētajā kārtībā.
16. PANTS
Vide
1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme
starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā ir
vides aizsardzībai.
2. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka nolūkā samazināt
civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir nepieciešama faktiska
rīcība vispasaules, reģionālā, nacionālā un/vai vietējā
mērogā.
3. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ir
sadarboties un daudzpusējās sarunās apspriest un censties
mazināt aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku, un nodrošināt,
ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi
savietojami ar šā nolīguma mērķiem.
4. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams
tā, lai ierobežotu kādas Līgumslēdzējas puses kompetento
iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai
novērstu vai citādi risinātu jautājumu par gaisa transporta
ietekmi uz vidi, ar noteikumu, ka šādi pasākumi tiek piemēroti
neatkarīgi no valstspiederības.
5. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie
tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu
vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar
gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma C daļā
VI pielikumā paredzētajā kārtībā.
17. PANTS
Gaisa pārvadātāju atbildība
1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina savas saistības,
ko tās uzņēmušās atbilstīgi Konvencijai par dažu starptautiskā
gaisa transporta noteiku …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.