← Latvija

Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību,

Īsumā

Šis likums apstiprina aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses. Tas paredz starptautisko gaisa pārvadājumu regulējumu un sadarbību aviācijas jomā.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses 1.pants. 2013.gada 10.jūnijā parakstītais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (turpmāk - Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija. 3.pants. Nolīgums stājas spēkā un piemērojams pagaidu kārtībā tā 30.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā. Valsts prezidents A.Bērziņš Rīgā 2014.gada 22.maijā EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, no vienas puses, UN IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBU, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis", un  EIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, un IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBA, turpmāk "Izraēla",  no otras puses, VĒLOTIES veicināt starptautisku aviācijas sistēmu, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem tirgū ar minimālu valdības iejaukšanos un regulāciju; VĒLOTIES atvieglināt starptautiskā gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa satiksmes tīklus, lai apmierinātu pasažieru un kravu nosūtītāju vajadzības pēc ērtiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem; ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā; VĒLOTIES radīt iespēju gaisa pārvadātājiem piedāvāt ceļotājiem un kravu nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos; ATZĪSTOT iespējamās priekšrocības, ko sniedz regulatīvā konverģence un, ciktāl tas praktiski nepieciešams, noteikumu saskaņošana; VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta nozares sektori, tostarp gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu labumu no liberalizētas vides; VĒLOTIES panākt visaugstāko drošuma un drošības līmeni starptautiskajā gaisa transportā un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par rīcību vai draudiem, kas vērsti pret gaisa kuģu drošību un kas apdraud personu vai īpašuma drošumu, negatīvi ietekmē gaisa transporta darbību un mazina sabiedrības uzticēšanos civilās aviācijas drošumam; ATZĪSTOT vajadzības drošības jautājumos saistībā ar Eiropas Savienības un Izraēlas attiecībām gaisa satiksmes jomā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju; ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī; ATZĪSTOT, ka šis Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums saskan ar jomu, uz kuru attiecas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība, kas paredzēta 1995. gada 28. novembra Barselonas deklarācijā; ATZĪMĒJOT Pušu vienoto gribu sekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas telpas izveidi, pamatojoties uz regulatīvās konverģences principiem, sadarbību regulatīvā jomā un piekļuves tirgum liberalizāciju; VĒLOTIES nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas ir priekšnoteikums tam, lai gaisa pārvadātājiem būtu vienlīdzīgas iespējas sniegt gaisa pārvadājumus; ATZĪSTOT, ka subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp gaisa pārvadātājiem un apdraudēt šā nolīguma galvenos mērķus; APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā un atzīstot suverēno valstu tiesības veikt šai ziņā piemērotus pasākumus; ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šīs Konvencijas dalībnieces;  ATZĪMĒJOT, ka saistībā ar šā nolīguma īstenošanu ir paredzama personas datu apmaiņa, attiecībā uz ko tiks piemēroti personas datu aizsardzības noteikumi, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses un kas noteikti Komisijas 2011. gada 31. janvāra Lēmumā ( 2011/61/EK) par personas datu pienācīgu aizsardzību Izraēlā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi; VĒLOTIES pamatoties uz esošajiem gaisa transporta nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi tirgiem un maksimāli palielinātu patērētāju, gaisa pārvadātāju, strādājošo un sabiedrības ieguvumus Līgumslēdzējās pusēs; ATZĪMĒJOT, ka šo nolīgumu ir paredzams piemērot pakāpeniski, bet pilnībā, un ka piemērots mehānisms var nodrošināt tādu līdzvērtīgu regulatīvo prasību un standartu ieviešanu civilās aviācijas jomā, kuru pamatā ir visaugstākie Līgumslēdzēju pušu piemērotie standarti, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.  1. PANTS Definīcijas Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi: 1) "saskaņotie pakalpojumi" un "konkrētie maršruti" ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi šā nolīguma 2. pantam un I pielikumam; 2) "nolīgums" ir šis nolīgums, tā pielikumi un jebkādi to grozījumi; 3) "gaisa pārvadātājs" ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kuram ir derīga darbības licence; 4) "gaisa transports" ir pasažieru, bagāžas, kravu un pasta sūtījumu pārvadājumi ar civilās aviācijas gaisa kuģi vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu un kas, lai izvairītos no šaubām, ietver regulāru un neregulāru (līgumreisu) gaisa transportu un pilnu kravas pakalpojumu spektru; 5) "asociācijas nolīgums" ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, kas parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī; 6) "kompetentās iestādes" ir valdības aģentūras vai subjekti, kas atbildīgi par administratīvu funkciju veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu; 7) "Līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Izraēla, no otras puses; 8) "Konvencija" ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī un ietver: a) jebkurus grozījumus, kas stājušies spēkā saskaņā ar Konvencijas 94. panta a) apakšpunktu un kurus ir ratificējusi gan Izraēla, gan Eiropas Savienības dalībvalsts vai dalībvalstis, un b) jebkuru pielikumu vai jebkuru tā grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Konvencijas 90. pantu, ciktāl šis pielikums vai grozījums jebkurā laikā ir spēkā gan Izraēlā, gan Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs, kā tas piemērojams attiecībā uz konkrēto jautājumu;  9) "ES līgumi" ir Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību; 10) "piektās brīvības tiesības" ir tiesības vai privilēģijas, ko viena valsts ("piešķīrēja valsts") piešķir otras valsts ("saņēmēja valsts") gaisa pārvadātājiem starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp piešķīrējas valsts teritoriju un trešas valsts teritoriju, ar nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas saņēmējas valsts teritorijā; 11) "sagatavotība" nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās iespējas un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs izpildīt normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu veikšanu; 12) "pilnas izmaksas" ir pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kurām pieskaitīta samērīga maksa par administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un, attiecīgā gadījumā, jebkāda piemērojama maksa, kas atspoguļo vides aizsardzības izmaksas un ko piemēro neatkarīgi no valstspiederības; 13) "starptautiskie gaisa pārvadājumi" ir gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku valstu teritorijai; 14) "IATA" ir Starptautiskā Gaisa transporta asociācija; 15) "ICAO" ir Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija; 16) "valstspiederīgais" ir: a) visas personas, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas gadījumā vai kādas dalībvalsts valstspiederība - Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā; vai b) visi tiesību subjekti, i) kuri tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām pieder un kurus jebkurā laikā faktiski kontrolē personas vai subjekti, kam ir Izraēlas pilsonība, Izraēlas gadījumā, vai personas vai subjekti, kam ir dalībvalsts vai kādas no III pielikumā minēto citu valstu valstspiederība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā, un ii) kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Izraēla Izraēlas gadījumā, vai arī kāda dalībvalsts - Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā; 17) "valstspiederība", runājot par kādu gaisa pārvadātāju, nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs atbilst prasībām attiecībā uz tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā kontrole un galvenā uzņēmējdarbības vieta; 18) "neregulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir visi komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi; 19) "darbības licence" i) Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā ir darbības licence vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1008/2008, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments, un ii) Izraēlas gadījumā - ekspluatācijas licence ("Air Operating License") vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar Izraēlas 2011. gada Likuma par aeronavigāciju 18. pantu, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments; 20) "cena" ir: a) "gaisa pārvadājumu maksas", kas jāmaksā gaisa pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar gaisa transportu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas minētās maksas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem; un b) "gaisa pārvadājumu tarifi", kas jāmaksā par kravu pārvadāšanu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojami minētie tarifi, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem. Šī definīcija attiecīgā gadījumā ietver arī virszemes transporta pārvadājumus saistībā ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem un nosacījumus, kas attiecas uz to piemērošanu; 21) "galvenā uzņēmējdarbības vieta" ir gaisa pārvadātāja galvenais birojs vai Līgumslēdzējā pusē reģistrēts birojs, kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma uzraudzību, kā norādīts šā gaisa pārvadātāja darbības licencē; 22) "sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības" ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai konkrētā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas un minimālās kapacitātes standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse var gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu; 23) "regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir lidojumu sērijas, kam piemīt visi šie raksturojumi: a) uz katru lidojumu ikviens (vai nu tieši no gaisa pārvadātāja, vai arī no tā pilnvarotajiem pārstāvjiem) var atsevišķi iegādāties vietas un/vai iespēju pārvadāt kravu un/vai pastu; b) tos veic, lai apkalpotu satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām lidostām: ‑ vai nu saskaņā ar publicētu sarakstu, vai arī ‑ organizējot lidojumus tik regulāri vai bieži, ka tie veido atpazīstamu, sistemātisku lidojumu kopumu; 24) "SESAR" (Single European Sky ATM Research) nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko īstenošanu, kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi un ieviešanu;  25) "subsīdijas" ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko piešķīrušas kompetentās iestādes, valdība vai kāda reģionāla vai cita sabiedriska organizācija, t. i., ja  a) kompetento iestāžu, valdības, reģionālas iestādes vai citas sabiedriskas organizācijas praksē ietilpst tieša finansējuma piešķiršana, piemēram, dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā, iespējams tiešs finansējuma piešķīrums komercsabiedrībai, komercsabiedrības saistību pārņemšana, piemēram, aizdevuma garantijas, kapitāla iepludināšana, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana;  b) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija atsakās no ieņēmumiem, kas tai parasti pienākas, vai tos neiekasē;  c) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija nodrošina preces vai pakalpojumus, kas neattiecas uz vispārējo infrastruktūru, vai pērk preces un pakalpojumus, vai  d) kompetentās iestādes, valdība, reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija veic maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju veikt vienu vai vairākas a), b) un c) apakšpunktā minētās funkcijas, kas parasti būtu valdības kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no funkcijām, ko valdības parasti veic;  un ja tādējādi tiek nodrošinātas priekšrocības;  26) "teritorija" - attiecībā uz Izraēlu - ir Izraēlas Valsts teritorija un - attiecībā uz Eiropas Savienību - sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas), iekšējie ūdeņi un teritoriālā jūra, kur tiek piemēroti ES līgumi, ievērojot ES līgumu un jebkura to tiesības pārņemoša instrumenta nosacījumus. Šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju domstarpībās par to, kā suverenitātē ir teritorija, kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo Gibraltāra lidostas neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā, kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu starpā saskaņā ar nosacījumiem ministru paziņojumā par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās Kordovā 2006. gada 18. septembrī. Šā nolīguma piemērošana ir saprotama tādējādi, ka tā neskar to teritoriju statusu, kuras pēc 1967. gada jūnija tika iekļautas Izraēlas pārvaldībā;  27) "lietošanas maksa" ir maksa, ko gaisa pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides, aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai pakalpojumu izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu izmantošanu.  I sadaļa Ekonomiskie noteikumi  2. pants Satiksmes tiesības 1. Katra Līgumslēdzēja puse piešķir otrai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji:  a) tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās;  b) tiesības nolaisties tās teritorijā nolūkos, kas nav pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšana gaisa transportā vai izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav saistīti ar satiksmi);  c) veicot saskaņoto pakalpojumu konkrētā maršrutā, tiesības nolaisties tās teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšanai gaisa transportā vai izkāpšanai/izkraušanai no tā starptautiskajā satiksmē, atsevišķi vai kopā, un  d) citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.  2. Neviens šā nolīguma nosacījums nepiešķir:  a) Izraēlas gaisa pārvadātājiem - tiesības jebkuras dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts minētās dalībvalsts teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību;  b) Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem - tiesības Izraēlas teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts Izraēlas teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību.  3. PANTS Atļauju piešķiršana No vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja saņemot darbības atļaujas pieteikumus, otras puses kompetentās iestādes piešķir attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo kavēšanos, ar noteikumu, ka:  a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju:  ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Izraēlā un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; un  ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur Izraēla, un  ‑ gaisa pārvadātājs ir Izraēlas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē;  b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:  ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi, un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un  ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, un ir precīzi norādīta kompetentā iestāde, un  ‑ gaisa pārvadātājs - tieši vai ar vairākuma līdzdalību - ir Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;  c) gaisa pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti piemēro par starptautiskā gaisa transporta darbību atbildīgā kompetentā iestāde, un  d) tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti 13. un 14. pantā.  3.a PANTS Normatīvo konstatējumu savstarpēja atzīšana attiecībā uz gaisa pārvadātāja sagatavotību un valstspiederību Saņemot atļaujas pieteikumu no vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja, otras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības konstatējumus, ko par minēto gaisa pārvadātāju sagatavojušas pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, tā, it kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās puses kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildu izmeklēšanu, izņemot sekojošajā a) apakšpunktā norādītos gadījumus.  a) Ja pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm - uz argumentētu šaubu pamata - ir konkrētas bažas par to, ka, neraugoties uz otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu sagatavoto konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā izklāstītie nosacījumi attiecīgo atļauju piešķiršanai, tās nekavējoties informē minētās iestādes, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus. Minētajā gadījumā jebkura Līgumslēdzēja puse var lūgt apspriešanos, tostarp ar Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu, un saskaņā ar 22. panta 7. un 9. punktu var pieņemt pienācīgus aizsargpasākumus atbilstīgi 24. pantam.  b) Šīs procedūras neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar:  i) drošības apliecībām vai licencēm,  ii) drošības pasākumiem vai  iii) apdrošināšanas segumu.  4. PANTS Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana 1. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot darbības atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja: a) attiecībā uz Izraēlas gaisa pārvadātāju:  ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Izraēlā un tas nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; vai  ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno un neuztur Izraēla, vai  ‑ gaisa pārvadātājs nav Izraēlas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē;  b) attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:  ‑ gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi, un tas nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; vai  ‑ gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno vai neuztur Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, vai nav precīzi norādīta attiecīgā kompetentā iestāde; vai  ‑ gaisa pārvadātājs - tieši vai ar vairākuma līdzdalību - nav Eiropas Savienības dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā kontrolē;  c) gaisa pārvadātājs nav izpildījis šā nolīguma 6. pantā minēto normatīvo aktu prasības;  d) netiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti 13. un 14. pantā; vai  e) Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 7. pantu ir konstatējusi, ka nav izpildīti nosacījumi par konkurences vidi.  2. Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno tikai pēc apspriešanās ar otras Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm.  5. PANTS Ieguldījumi 1. Neatkarīgi no šā nolīguma 3. un 4. panta, pēc tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 22. panta 10. punktu ir pārbaudījusi, ka ir pieejamas vienošanās atbilstīgi savstarpības principam, Līgumslēdzējas puses atļauj, ka Izraēlas gaisa pārvadātāji var būt Eiropas Savienības dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām un/vai faktiskā kontrolē un, attiecīgi, - Eiropas Savienības gaisa pārvadātāji var būt Izraēlas vai tās valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē, atbilstoši šā panta 2. punkta nosacījumiem.  2. Saistībā ar šā panta 1. punktu atļauj veikt specifiskus Līgumslēdzēju pušu ieguldījumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, saskaņā ar iepriekšēju Apvienotās komitejas lēmumu atbilstoši šā nolīguma 22. panta 2. punktam.  Šajā lēmumā var precizēt nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām valstīm un Līgumslēdzējām pusēm. Šāda veida lēmumiem šā nolīguma 22. panta 9. punkta noteikumi nav piemērojami.  6. PANTS Atbilstība normatīvo aktu prasībām 1. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās teritorijā vai izlidošanu no tās, vai starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu ekspluatāciju un navigāciju.  2. Ielidojot vai atrodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāju pasažieriem, apkalpi vai kravu ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas uzņemšanu tās teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai - pasta sūtījumu gadījumā - pasta noteikumus).  7. PANTS Konkurences vide 1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina, ka šim nolīgumam piemēro asociācijas nolīguma IV sadaļas 3. nodaļas ("Konkurence") noteikumus.  2. Līgumslēdzējas puses apliecina, ka to kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka godīga gaisa pārvadātāju konkurence ir visreālāk iespējama tad, ja gaisa pārvadātāji pilnībā darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem subsīdijas un ja tiem ir nodrošināta neitrāla un nediskriminējoša pieeja lidostu objektiem, pakalpojumiem, un ja ir nodrošināta laika nišu piešķiršana.  3. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otras Līgumslēdzējas puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt tās gaisa pārvadātāju iespējas godīgi un vienlīdzīgi konkurēt, tā var iesniegt savus novērojumus otrai Līgumslēdzējai pusei. Turklāt atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Apspriešanās sākas 30 dienās pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja 30 dienās pēc apspriešanās sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, Līgumslēdzēja puse, kas pieprasīja apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai apturēt attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) atļaujas vai noteikt tām piemērotus nosacījumus saskaņā ar 4. pantu.  4. Šā panta 3. punktā minētās darbības ir piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti nepieciešams. Tām ir jābūt vērstām vienīgi pret gaisa pārvadātāju vai gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no 3. punktā minētajiem režīmiem, un tās neskar nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības veikt 23. pantā minētās darbības.  5. Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka Izraēlas valdības līdzdalība, kuras nolūks ir segt papildu drošības izmaksas, kas radušās Izraēlas gaisa pārvadātājiem Izraēlas valdības norādījumu rezultātā, nav negodīgas konkurences prakse un nav uzskatāma kā subsīdija šā panta piemērošanas nolūkā, ar noteikumu, ka:  a) šāds atbalsts sedz vienīgi tās izmaksas, kas neizbēgami rodas Izraēlas gaisa pārvadātājiem, piemērojot tos Izraēlas iestāžu pieprasītos papildu drošības pasākumus, kas nav noteikti Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem un, attiecīgi, tiem nav jāievieš; un  b) Izraēla skaidri norāda, kādas ir šīs drošības izmaksas un kāds ir to apjoms; un  c) Apvienotā komiteja reizi gadā saņem ziņojumu, kurā ir skaidri aprakstīta drošības izmaksu kopsumma, kā arī Izraēlas valdības līdzdalības apjoms šajās izmaksās iepriekšējā gadā.  6. Katra Līgumslēdzēja puse, sniedzot otrai Līgumslēdzējai pusei paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valdības institūcijām otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.  7. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām Līgumslēdzēju pušu teritorijās.  8. PANTS Komerciālās iespējas Gaisa pārvadātāja pārstāvji  1. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības otras Līgumslēdzējas puses teritorijā izveidot birojus un objektus, kas nepieciešami gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un tam, lai reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus, tostarp palīgpakalpojumus vai papildpakalpojumus.  2. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un strādāšanu ievest un uzturēt otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu.  Apkalpošana uz zemes  3. a) Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, katram gaisa pārvadātājam saistībā ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir:  i) tiesības nodrošināt pašam savus apkalpošanas uz zemes pakalpojumus ("pašpakalpojumus") vai - pēc izvēles -  ii) tiesības izvēlēties starp konkurējošiem piegādātājiem, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus kopumā vai daļēji, ja šādiem piegādātājiem ir atļauta pieeja tirgum, pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, un ja šādi piegādātāji tirgū ir pārstāvēti.  b) Šādām apkalpošanas uz zemes pakalpojumu kategorijām, t. i., bagāžas apkalpošana, rampas apkalpošana, degvielas un eļļas apkalpošana, kravu un pasta sūtījumu apkalpošana attiecībā uz kravu un pasta sūtījumu fizisku pārvietošanu starp terminālu un gaisa kuģi, uz šā punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā paredzētajām tiesībām attiecas tikai fiziski vai darbības ierobežojumi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad šādi ierobežojumi aizliedz pašpakalpojumus un kad nav faktiskas konkurences starp piegādātājiem, kas nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, visiem šiem pakalpojumiem uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem pamatiem jābūt pieejamiem visiem gaisa pārvadātājiem; šādu pakalpojumu cenas nepārsniedz to kopējās izmaksas, kurās ietverta samērīga, aktīvu nesta peļņa pēc amortizācijas atskaitījumiem.  Pārdošana, vietējie izdevumi un naudas līdzekļu pārskaitījumi  4. Ikviens jebkuras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanā otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tieši un/vai, pēc gaisa pārvadātāja izvēles, ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību, vai internetā, vai ar jebkuru pieejamu līdzekli. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumu pakalpojumus minētās teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās.  5. Ikvienam gaisa pārvadātājam - jebkurā laikā, jebkādā veidā, brīvi, bez ierobežojumiem vai nodokļiem, jebkurā brīvi konvertējamā valūtā un ar oficiāli piemēroto maiņas likmi - ir tiesības konvertēt un pārskaitīt vietējos ieņēmumus no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas uz savas valsts teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz paša izraudzītu valsti vai valstīm pēc pieprasījuma.  6. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp degvielas pirkšanu, otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vietējā valūtā. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji pēc saviem ieskatiem drīkst segt šādus izdevumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējo regulējumu attiecībā uz valūtu.  Vienošanās par sadarbību  7. Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājs drīkst noslēgt vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās par vietu rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem, ar: a) jebkuru Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un  b) jebkuru trešās valsts gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem, un  c) jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras pārvadātāju  ar noteikumu, ka i) apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir attiecīgo satiksmes tiesību turētājs un ii) līgumpārvadātājiem ir attiecīgā atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā atbilstīgi attiecīgajiem divpusējiem noteikumiem, un iii) vienošanās atbilst prasībām attiecībā uz drošību un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem pasākumiem. Attiecībā uz pārdošanā piedāvātajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti sadarbības ("code-share") lidojumi, pārdošanas vietā vai jebkurā gadījumā pie reģistrācijas vai iekāpšanas laikā, ja attiecīgā savienotā lidojuma gadījumā reģistrācija nav vajadzīga, pircēju informē par to, kuri pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji darbosies katrā pakalpojuma sektorā.  Virszemes transports   8. a) Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem uz virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas normatīvie akti, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties vienīgi uz to, ka šos virszemes pārvadājumus piedāvā gaisa pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu. Virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst izlemt, vai slēgt vienošanos par sadarbību. Pieņemot lēmumu par ikvienu konkrētu vienošanos, virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji var cita starpā apsvērt patērētāju intereses un tehniskus, ekonomiskus, telpas un kapacitātes ierobežojumus.  b) Turklāt neatkarīgi no jebkuriem citiem šā nolīguma noteikumiem Līgumslēdzēju pušu gaisa pārvadātājiem un netiešiem kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez ierobežojumiem ir atļauts saistībā ar starptautisko gaisa transportu izmantot jebkādu virszemes transportu kravu pārvadājumiem uz jebkuru punktu Izraēlā un Eiropas Savienībā vai trešās valstīs un no tā, tostarp pārvadājumiem uz un no visām lidostām ar muitas iestādēm un attiecīgā gadījumā ietverot tiesības pārvadāt kravas, kas atrodas muitas kontrolē, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šādām kravām, ko pārvadā ar virszemes transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst izvēlēties paši veikt virszemes transportēšanu vai nodrošināt to, izmantojot vienošanos ar citiem virszemes pārvadātājiem, tostarp izmantot virszemes pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz citi gaisa pārvadātāji un netieši kravu gaisa transporta pakalpojumu sniedzēji. Šādus intermodālus kravas pārvadājumu pakalpojumus drīkst piedāvāt par vienu kopīgu cenu par apvienoto gaisa un virszemes pārvadājumu, ar noteikumu, ka kravu nosūtītāji netiek maldināti par faktiem, kas saistīti ar šādiem pārvadājumiem.  Noma   9. a) Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības sniegt saskaņotos pakalpojumus, izmantojot gaisa kuģi, kas ar apkalpi vai bez tās iznomāts no jebkura, tostarp trešo valstu, gaisa pārvadātāja, ar noteikumu, ka visi šādu vienošanos dalībnieki atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Līgumslēdzējas puses parasti piemēro šādiem pasākumiem.  b) Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nepieprasa, lai gaisa pārvadātājiem, kas iznomā savu aprīkojumu, būtu tiesības veikt satiksmi saskaņā ar šo nolīgumu.  c) Ja kāds Izraēlas gaisa pārvadātājs vai Eiropas Savienības gaisa pārvadātājs nolūkā izmantot šajā nolīgumā paredzētās tiesības iznomā gaisa kuģi ar apkalpi ("wet-leasing") no tādas trešās valsts, kas nav minēta III pielikumā, tas ir uzskatāms par izņēmuma gadījumu vai risinājumu pagaidu nepieciešamību apmierināšanai. Šādas iznomāšanas ar apkalpi gadījumā i) ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums no iestādes, kas izsniegusi licenci gaisa pārvadātājam, kurš savu gaisa kuģi iznomā, ii) un par to informē tās otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, kur nomāto gaisa kuģi (attiecīgi, ar apkalpi) paredzēts ekspluatēt.  Šā apakšpunkta piemērošanas nolūkā termins "gaisa kuģis" ir tāda trešās valsts gaisa pārvadātāja gaisa kuģis, kam Eiropas Savienībā un/vai Izraēlā ekspluatācijas aizliegums nav noteikts.  Franšīze un marķējums  10. Katras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas nolīgumus ar jebkuras Līgumslēdzējas puses vai trešo valstu komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ar noteikumu, ka gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Līgumslēdzējas puses piemēro šādiem pasākumiem, jo sevišķi tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti.  Laika nišu piešķiršana  11. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka procedūras, vadlīnijas un noteikumi attiecībā uz laika nišu pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās tiek piemēroti bez diskriminācijas, efektīvā un pārredzamā veidā.  Apspriešanās Apvienotajā komitejā  12. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse pārkāpj šā panta noteikumus, tā savus apsvērumus dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei un pieprasa apspriešanos atbilstīgi 22. panta 4. punktam.  9. PANTS Muitas nodokļi un maksājumi 1. Ierodoties vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, gaisa kuģi, kurš iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko veic otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji, tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus patēriņam, lidlauka aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, bet ne tikai tādas preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz savstarpības pamata atbrīvo no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai Eiropas Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu izmaksām, ar noteikumu, ka šāds aprīkojums un krājumi paliek gaisa kuģī.  2. Uz savstarpības pamata atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā, izņemot maksājumus, kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma izmaksām, piemēro šādos gadījumos:  a) gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti Līgumslēdzējas puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;  b) lidlauka aprīkojumam un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), kas ievesti Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek izmantots starptautiskajos gaisa pārvadājumos;  c) degvielai, smērvielām un tehniskajiem palīgmateriāliem patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;  d) iespieddarbiem - kā noteikts katras Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktos -, kas ir ievesti vai piegādāti vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas, un  e) drošuma un drošības aprīkojumam izmantošanai lidostās vai kravas terminālos.  3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Līgumslēdzējai pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem punktiem tās teritorijā. Vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem, kad tie ierodas, uzturas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā un kad atstāj šo teritoriju, jāievēro minētās otras Līgumslēdzējas puses tiesību akti un noteikumi attiecībā uz gaisa kuģu degvielas pārdošanu, piegādi un izmantošanu.  4. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī šā panta 1. un 2. punktā minētos materiālus, krājumus un rezerves daļas, kas parasti paliek Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja ekspluatētā gaisa kuģī, drīkst izkraut otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vienīgi ar minētās Līgumslēdzējas puses muitas dienestu atļauju, un var prasīt, lai tie tiktu uzglabāti minēto iestāžu uzraudzībā vai kontrolē uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.  5. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos, kad vienas Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Līgumslēdzēja puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā. 6. Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Līgumslēdzējai pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.  7. Šā nolīguma noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot nodokli importam. Šis nolīgums neietekmē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Izraēlu noslēgto spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.  10. PANTS Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas 1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, saistītas ar izmaksām un nav diskriminējošas. Jebkurā gadījumā šāda veida lietošanas maksas otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam.  2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās iestādes vai struktūras var uzlikt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem par lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, nav netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu minētajā lidostā vai minētās lidostas sistēmā. Šīs maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šīs maksas otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī.  3. Katra Līgumslēdzēja puse atbalsta apspriešanos starp tās teritorijā esošajām kompetentajām maksājumu noteikšanas iestādēm vai struktūrām un tiem gaisa pārvadātājiem vai tos pārstāvošajām struktūrām, kuri izmanto pakalpojumus un objektus, kā arī aicina, lai kompetentās iestādes vai struktūras katram lidostas izmantotājam vai lidostas izmantotāju pārstāvjiem vai asociācijām sniegtu informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem tiek noteikta visu to maksu sistēma vai apjoms, ko katrā lidostā iekasē lidostas administrācija, jo šāda informācija var būt nepieciešama, lai varētu precīzi izanalizēt to, cik pamatoti ir maksājumi, ievērojot šā panta 1. un 2. punktā noteiktos principus. Katra Līgumslēdzēja puse aicina maksas iekasētājas kompetentās iestādes sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai minētās iestādes varētu ņemt vērā lietotāju pausto viedokli pirms šādu izmaiņu veikšanas.  4. Strīdu atrisināšanas procedūrās saskaņā ar 23. pantu nevar uzskatīt, ka kāda no Līgumslēdzējām pusēm pārkāpusi šā panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad a) tā pietiekamā laika posmā nav pārskatījusi lietošanas maksas vai praksi, kas ir otras Līgumslēdzējas puses sūdzības priekšmets, vai b) pēc tādas pārskatīšanas tā nav veikusi visus tai iespējamos pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu vai praksi, kas nav saskaņā ar šo pantu. 11. PANTS Cenas 1. Līgumslēdzējas puses ļauj gaisa pārvadātājiem brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.  2. Līgumslēdzējas puses nepieprasa reģistrēt cenas.  3. Kompetentās iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu, kā arī citus jautājumus.  12. PANTS Statistika 1. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un - pēc pieprasījuma - citu pieejamo statistikas informāciju, kas var būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus atbilstīgi šim nolīgumam.  2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 22. pantu sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības pārraudzībai atbilstīgi šim nolīgumam.  II SADAĻA Sadarbība regulējuma jomā  13. PANTS Lidojumu drošība 1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu likumdošanas iestāžu diskrecionāro varu, Līgumslēdzējas puses cieši sadarbojas lidojumu drošības jomā, lai, ciktāl tas praktiski iespējams, ieviestu saskaņotus noteikumus un panāktu, ka puses savstarpēji atzīst viena otras ieviestos drošības standartus. Šo sadarbības procesu pārrauga Apvienotā komiteja ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras palīdzību.  2. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu līmeņa izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma A daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.  3. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes šajā nolīgumā noteikto gaisa satiksmes līdzekļu ekspluatācijas nolūkā atzīst par derīgām vienas otrai izsniegtas vai par derīgām atzītas un joprojām spēkā esošas lidojumderīguma apliecības, lidošanas pieredzes apliecības un licences, ar noteikumu, ka šādas apliecības vai licences atbilst vismaz minimālajiem standartiem, kādus ir iespējams noteikt saskaņā ar Konvenciju. Tomēr kompetentās iestādes var atteikties atzīt par derīgām lidojumu veikšanas nolūkos virs savas valsts teritorijas lidošanas pieredzes apliecības un licences, ko to valsts pilsoņiem ir piešķīrušas vai atzinušas par derīgām citas šādas iestādes. 4. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var pieprasīt apspriešanos par otras Līgumslēdzējas puses uzturētajiem drošības standartiem jomās, kas saistītas ar aeronavigācijas iekārtām, lidojuma apkalpi, gaisa kuģiem un gaisa kuģu ekspluatāciju. Šādas apspriešanās notiek trīsdesmit (30) dienās pēc minētā pieprasījuma iesniegšanas.  5. Ja pēc šādas apspriešanās viena Līgumslēdzēja puse konstatē, ka 4. punktā minētajās jomās otra puse faktiski neuztur un nepiemēro drošības standartus atbilstīgi tajā laikā piemērojamajiem standartiem, kas izriet no Konvencijas, otra Līgumslēdzēja puse ir jāinformē gan par šiem apsvērumiem, gan par pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem nolūkā nodrošināt atbilstību ICAO standartiem. Otra Līgumslēdzēja puse noteiktā termiņā pieņem piemērotus korektīvus pasākumus.  6. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka vienā Līgumslēdzējā pusē reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju par nosēšanos starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās, otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tās kompetentās iestādes veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.  7. Jebkuras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes veic piemērotus un tūlītējus pasākumus, ja tās konstatē, ka gaisa kuģis, kāda gaisa kuģa sastāvdaļa vai darbība, iespējams,  a) neatbilst standartu minimumam, kas noteikts saskaņā ar Konvenciju, vai  b) rada nopietnas bažas, kā tiek konstatēts šā panta 6. punktā minēto pārbaužu rezultātā saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst ar Konvenciju noteiktajam standartu minimumam, vai  c) rada nopietnas bažas, ka saskaņā ar Konvenciju noteiktais standartu minimums netiek efektīvi uzturēts un pārvaldīts.  8. Ja vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar 7. punktu, tās savlaicīgi informē otras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes par šādas rīcības uzsākšanu, minot tās iemeslus.  9. Kad ir svarīgi steidzami rīkoties, lai nodrošinātu kāda gaisa pārvadātāja darbības drošumu, katra Līgumslēdzēja puse patur tiesības nekavējoties apturēt otras Līgumslēdzējas puses gaisa pārvadātāja vai gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai manīt šādas atļaujas nosacījumus.  10. Ja pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot 7. vai 9. punktu, netiek pārtraukti, pat ja pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā. 14. pants Aviācijas drošība 1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina to savstarpējās saistības rūpēties par civilās aviācijas drošību pret nesankcionētas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kas parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, ciktāl Līgumslēdzējas puses ir šo konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību, dalībnieces.  2. Līgumslēdzējas puses pēc attiecīga lūguma sniedz viena otrai visu vajadzīgo palīdzību, lai novērstu civilo gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ir vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, un jebkādus citus draudus aviācijas drošībai.  3. Līgumslēdzējas puses to savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības standartiem un saskaņā ar Konvencijas pielikumos ietverto ICAO noteikto ieteicamo praksi, ciktāl tā ir piemērojama, tādā mērā, kādā šie drošības noteikumi Līgumslēdzējām pusēm ir piemērojami. Līgumslēdzējas puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti, uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos vismaz saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem.  4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka to teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu gaisa kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un īstenotu apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa kuģa krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka minētie pasākumi tiek pielāgoti pieaugošu draudu gadījumā. Katra Līgumslēdzēja puse piekrīt, ka to gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas minēti 3. punktā un ko pieprasa otra Līgumslēdzēja puse, kad tie ierodas vai atrodas minētās otras Līgumslēdzējas puses teritorijā vai izbrauc no tās. Ja Līgumslēdzēja puse ir informēta par konkrētiem draudiem kādam konkrētam lidojumam vai konkrētu lidojumu sērijai, kuru izlidošanas punkts vai galamērķis ir otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, tā šo faktu dara zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei, un pirmā Līgumslēdzēja puse var pieņemt lēmumu piemērot īpašus drošības pasākumus atbilstīgi minētajiem draudiem, ievērojot 6. panta noteikumus.  5. Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai panāktu Līgumslēdzēju pušu pieņemto drošības standartu savstarpēju atzīšanu. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses izstrādā administratīvu kārtību apspriežu organizēšanai par pastāvošajiem un plānotiem aviācijas drošības pasākumiem un par sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar Līgumslēdzēju pušu īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem. Līgumslēdzēja puse var arī pieprasīt sadarbību ar otru Līgumslēdzēju pusi, lai novērtētu, vai minētās otras Līgumslēdzējas puses īpašie drošības pasākumi atbilst prasībām, kuras izvirzījusi prasītāja Līgumslēdzēja puse. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus, pieprasījuma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse var izlemt, vai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tiek piemēroti līdzvērtīga standarta drošības pasākumi, lai tranzīta pasažieri, tranzīta bagāža un/vai tranzīta krava varētu tikt atbrīvota no atkārtotas pārbaudes pieprasījuma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Par šādu lēmumu ir jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei.  6. Katra Līgumslēdzēja puse pozitīvi reaģē uz jebkuru otras Līgumslēdzējas puses prasību pamatotu, īpašu drošības pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus draudus. Izņemot ārkārtas situācijās, katra Līgumslēdzēja puse iepriekš informē otru Līgumslēdzēju pusi par visiem īpašajiem drošības pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības pasākumus.  7. Civilo gaisa kuģu nelikumīgas sagrābšanas incidenta vai šāda incidenta draudu gadījumā, vai citādu pret šādu gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu vērstu nelikumīgu aktu gadījumā Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai, atvieglinot saziņu un citus atbilstīgus pasākumus, kuru nolūks ir ātri un droši izbeigt šādu incidentu vai tā draudus.  8. Katra Līgumslēdzēja puse veic visus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanās pamata.  9. Ja Līgumslēdzējai pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro šajā pantā minētos aviācijas drošības noteikumus, minētā Līgumslēdzēja puse var pieprasīt tūlītēju apspriešanos ar otru Līgumslēdzēju pusi.  10. Neskarot 4. pantu, gadījumā, ja piecpadsmit (15) dienās pēc šādas prasības izteikšanas nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras Līgumslēdzējas puses viena vai vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktu nosacījumus šādām atļaujām.  11. Ja to prasa tūlītēji un ārkārtas draudi, Līgumslēdzēja puse drīkst veikt pagaidu pasākumus pirms piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām.  12. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka, apsverot drošības pasākumu ieviešanu, Līgumslēdzējai pusei ir jānovērtē to iespējamā nelabvēlīgā ekonomiskā un funkcionālā ietekme uz gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ja vien tiesību akti to neaizliedz, šādi faktori ir jāņem vērā, nosakot nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus minēto drošības jautājumu risināšanai.  13. Jebkāda rīcība saskaņā ar 10. vai 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Līgumslēdzēja puse ir izpildījusi šā panta noteikumus.  14. Neatkarīgi no šā panta puses vienojas par to, ka ne vienai, ne otrai Līgumslēdzējai pusei nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas varētu kaitēt katras Līgumslēdzējas puses valsts drošībai. 15. PANTS Gaisa satiksmes pārvaldība 1. Līgumslēdzējas puses vienojas cieši sadarboties gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu, tajā iekļaujot Izraēlu, nolūkā pastiprināt drošību un celt vispārējo gaisa satiksmes efektivitāti, optimizēt jaudu un pēc iespējas mazināt aizkavēšanos. Šajā nolūkā Izraēla novērotāja statusā iesaistās Eiropas vienotās gaisa telpas komitejas darbā. Apvienotā komiteja pārrauga šo sadarbības procesu.  2. Ar mērķi atvieglināt Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:  a) Izraēla veic nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu savas satiksmes pārvaldības institucionālās struktūras Eiropas vienotajai gaisa telpai, jo īpaši izveidojot tādu attiecīgu pārraudzības valsts struktūru, kas būtu vismaz funkcionāli neatkarīga no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; un  b) Eiropas Savienība piesaista Izraēlu attiecīgajām funkcionālajām iniciatīvām tādās jomās kā aeronavigācijas pakalpojumi, gaisa telpa un savietojamība, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas, jo īpaši izvēršot pienācīgu koordināciju SESAR programmas ietvaros.  3. a) Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma B daļas A sadaļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.  b) Līgumslēdzējas puses pieliek pūliņus, lai rīkotos saskaņā ar Eiropas Savienības regulatīvajām prasībām un standartiem attiecībā uz gaisa transportu, kuri noteikti IV pielikuma B daļas B sadaļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.  16. PANTS Vide 1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā ir vides aizsardzībai. 2. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka nolūkā samazināt civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir nepieciešama faktiska rīcība vispasaules, reģionālā, nacionālā un/vai vietējā mērogā.  3. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ir sadarboties un daudzpusējās sarunās apspriest un censties mazināt aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku, un nodrošināt, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.  4. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, lai ierobežotu kādas Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu vai citādi risinātu jautājumu par gaisa transporta ietekmi uz vidi, ar noteikumu, ka šādi pasākumi tiek piemēroti neatkarīgi no valstspiederības.  5. Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma C daļā VI pielikumā paredzētajā kārtībā.  17. PANTS Gaisa pārvadātāju atbildība 1. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apliecina savas saistības, ko tās uzņēmušās atbilstīgi Konvencijai par dažu starptautiskā gaisa transporta noteiku …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.