Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību"

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr.486 Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 12.§) Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumos Nr. 248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 81. nr.; 2009, 147. nr.; 2010, 206. nr.; 2012, 6., 194. nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 4. un 5. nodaļu šādā redakcijā: "4. Mehānismi un elektroiekārtas 4.1. Vispārīgās prasības 149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves laikā. 150. Šīs nodaļas prasības zvejas kuģu mehānismiem un elektroiekārtām tiek vienveidīgi ieviestas un piemērotas uz zvejas kuģiem saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus: 150.1. galvenos dzeniekārtas mehānismus, deidvuda iekārtas, vadības un kontroles iekārtas, tvaika, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem; 150.2. galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo, uzstāda un apkalpo tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos; 150.3. elektriskās iekārtas projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo tā, lai tās nodrošinātu: 150.3.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālos ekspluatācijas un sadzīves apstākļos, neizmantojot avārijas enerģijas avotus; 150.3.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots; 150.3.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības; 150.4. galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus; 150.5. mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi, izmantojot platformas, režģus, pārejas un trapus ar atbilstošām margām, turekļiem un pakāpieniem. Virsmas staigāšanai ir cieši nostiprinātas un neslīdošas. Mašīntelpu trapi ir aprīkoti ar neslīdošiem pakāpieniem; 150.6. mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, ņemot vērā gan kuģošanas rajona klimatiskos apstākļus, gan iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu normālai darbībai nepieciešamā gaisa daudzumu, kā arī lai novērstu degvielas tvaiku uzkrāšanos. Ja ir uzstādīti ar gaisu dzesējami iekšdedzes dzinēji, paredz pasākumus nepieciešamā dzesēšanas gaisa daudzuma nodrošināšanai un karstā gaisa izvadīšanai no mašīntelpām. Vietas, kur ir nepieciešams veikt mehānismu, iekārtu vai to mezglu tehnisko apkalpošanu, nodrošina ar pietiekamu ventilāciju; 150.7. šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām; 150.8. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas gadījumā, ja kuģis ir bez enerģijas; 150.9. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam: 150.9.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem; 150.9.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu eļļošanas sistēmā; 150.9.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem; 150.9.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās; 150.9.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām; 150.10. ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo noteikumu 150.9. apakšpunktā minēto sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu; 150.11. uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpas personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim. Ja šo troksni nevar pietiekami samazināt, pārmērīgā trokšņa avotu pienācīgi izolē vai novieto atsevišķi, vai ierīko no trokšņa brīvu telpu, ja mašīntelpā jāatrodas apkalpei. Apkalpei, kam jāiekļūst šādās mašīntelpās, ja nepieciešams, nodrošina ausu aizsargus vai aizbāžņus; 150.12. šķidrās degvielas patēriņa un nostādināšanas, eļļas uzglabāšanas tanku ventilācijas cauruļu izvadi ir tādi, lai to bojājuma gadījumā nerodas tieši jūras ūdens šļakatu vai lietus ūdens piekļuves draudi; 150.13. mērinstrumenti ir jāizvieto ērti redzamās vietās; 150.14. izplūdes kolektori un citas karstās virsmas ar temperatūru, augstāku par 220 °C, ir pietiekami izolētas vai aizsargātas, lai novērstu avārijas, ugunsgrēkus vai apdegumus. Nekādi degošie materiāli neatrodas karsto virsmu tiešā tuvumā vai ir attiecīgi aizsargāti no visiem iespējamiem kontaktiem ar karstām virsmām. Papildus veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem noplūdusī degviela vai eļļa nokļūst uz karstajām virsmām; 150.15. dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas sprauslām aizsargā ar hermētisku aizsargapvalku, kas nepieļauj degvielas noplūdes šo augstspiediena cauruļu bojājuma gadījumā. Aizsargapvalks, kurš apņem augstspiediena caurules, ir savienots ar degvielas noplūžu savākšanas tanku un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas laikus brīdina par augstspiediena cauruļu bojājumiem; 150.16. visus katlus, visas mehānismu daļas, visas tvaika, hidrauliskās, pneimatiskās un citas sistēmas un ar tām saistītos savienojumus, uz kuriem iedarbojas iekšējais spiediens, pirms pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā attiecīgi pārbauda, veicot arī pārbaudi ar spiedienu; 150.17. veic pasākumus, lai atvieglotu galveno dzinēju un palīgmehānismu, arī katlu un spiedtrauku, tīrīšanu, pārbaudes un apkopi. Mašīntelpas un mehānismus uztur tīrus; 150.18. stieņi, kuri ir paredzēti dzinēju spararatu pagriešanai ar roku, ir konstruēti tā, lai dzinēja nejaušas iedarbošanās vai atsitiena gadījumā viegli atvienotos no spararata. Kloķi, kuri ir paredzēti dzinēju palaišanai, automātiski atvienojas, kad dzinēji iedarbojas; 150.19. nemetāliskos kompensatorus aizborta cauruļvadu sistēmās, kuras ir savienotas ar ārējo kuģa apšuvi un atrodas zem maksimālās iegrimes ūdenslīnijas, regulāri pārbauda, veicot kuģa apskates saskaņā ar šo noteikumu 1.4. apakšnodaļu, vai pēc ražotāja ieteiktā intervāla nomaina; 150.20. aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu, ieskaitot blīves un armatūru, izgatavo no tērauda vai cita nedegoša materiāla. Atsūknēšanas sistēma ir aprīkota ar vārstiem, lai šo cauruļvadu bojājuma gadījumā aizsargātu nodalījumu pret applūšanu. Paredz iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu, kurām nepieciešama dzesēšana, avārijas dzesēšanas iespējas. Filtrus var iztīrīt, nesamazinot dzesēšanas ūdens plūsmu. Gadījumos, kad ir uzstādīti aizborta vai ķīļa dzesētāji, ir uzstādīti noslēdzošie ieplūdes un izplūdes vārsti korpusa iekšpusē; 150.21. uz kuģa atrodas mehānismu, iekārtu un kuģa drošai ekspluatācijai būtiska aprīkojuma ekspluatācijas un apkopes instrukcijas un inženiertehniskā dokumentācija, tai skaitā par degvielu un eļļu lietošanu, un tā ir nodrošināta valsts valodā un darba valodā (apkalpei saprotamā valodā); 150.22. visu iekārtu un aprīkojuma vadības un kontroles līdzekļi, piemēram, slēdži, spiedpogas, indikatori, līmeņrāži, mērcaurules, vārsti, krāni, ventilācijas izvadi, ir skaidri marķēti ar uzrakstiem valsts valodā un darba valodā. Cauruļvadus ieteicams marķēt ar atbilstošu krāsu, lai norādītu cauruļvadu lietošanas mērķi. Vārsti un krāni ir aprīkoti ar vārsta stāvokļa indikatoriem, lai vizuāli varētu noteikt, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti, bet uz roktura ir norādīts griešanās virziens, kurš vispārējā gadījumā vārstu aizvēršanai ir pulksteņa rādītāju kustības virziens; 150.23. uz kuģa atrodas nepieciešamie instrumenti un rezerves daļas galvenajai enerģētiskajai iekārtai ar sistēmām un palīgiekārtai, kā arī elektroiekārtām tādā apjomā, lai veiktu plānveida tehnisko apkalpošanu un vienkāršus avārijas remontus. Šie instrumenti un rezerves daļas ir cieši nostiprinātas un novietotas viegli pieejamā vietā; 150.24. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām ievēro šo noteikumu 150.-288. punktā un 5. nodaļā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā minētās prasības; 150.25. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi un iekārtas droši darbojas jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša regulāru pārbaužu un testēšanu kārtība visu mehānismu nepārtraukti stabilas darbības nodrošināšanai. 151. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām. 4.2. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks 4.2.1. Mehāniskās iekārtas 4.2.1.1. Mehānismi 152. Zvejas kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem. 153. Ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību. 154. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m3, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai mazinātu sprādziena radītās sekas. 155. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts. 156. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir. 157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar automātiskās apturēšanas ierīcēm būtisku bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānisma automātiskās apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās apturēšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot kuģi no šīs prasības izpildes. 4.2.1.2. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi 158. Kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos. 159. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu. 4.2.1.3. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi 160. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā. Ja ekspluatācijas laikā tvaika cauruļvados ir iespējama darba spiediena pārsniegšana, šos tvaika cauruļvadus aprīko ar pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. 161. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas personāla uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot šķidro degvielu vai gāzi kurtuvē, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija. Ieteicamais kurtuves ventilācijas laiks ar maksimālo gaisa padevi ir vismaz trīs minūtes. 162. Jaunu zvejas kuģu katlus aprīko ar līdzekļiem barošanas ūdens kvalitātes uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošina ierīces, ar kurām novērš eļļas, degvielas un citu piesārņotāju iekļūšanu katlā, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz katlu. 163. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu iekārtas, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika cauruļvadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika cauruļvadu, ja nepieciešams, hidraulisko pārbaudi. 164. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. 165. Tvaika katlu apskates un hidrauliskās pārbaudes veic saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām. 166. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un darba valodā. 167. Katru tvaika cauruli un katru tās savienojumu projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai tie izturētu maksimālo darba spiedienu, kas uz tiem var iedarboties. 168. Nodrošina līdzekļus, ar ko iztukšo katru tvaika cauruli, kurā citādi varētu rasties bīstams hidrauliskais trieciens. 169. Ja tvaika cauruļvads var saņemt tvaiku no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, tad šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru. 4.2.1.4. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu 170. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs. 171. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, un kuru galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa. 4.2.1.5. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas 172. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas: 172.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas; 172.2. šo noteikumu 172.1. apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju; 172.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minētajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci; 172.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut vadības pulti mašīntelpā izmantot tikai kā avārijas pulti, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā; 172.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 157. punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē: 172.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi; 172.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi; 172.5.3. signalizāciju par galvenā dzinēja avārijas apturēšanu; 172.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem; 172.7. ja administrācija uzskata to par vajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults; 172.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana. 173. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskajām un distances vadības sistēmām un mašīntelpas personāls veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība. 174. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko un distances vadības sistēmu elementa bojājuma gadījumā. 4.2.1.6. Saspiestā gaisa sistēmas 175. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem. 176. Uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi. 177. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus. 178. Kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus. 179. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem. 180. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem. 181. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. 182. Spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi. 183. Ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru. 4.2.1.7. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība 184. Naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nevar izmantot kā degvielu uz zvejas kuģiem. Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra. 185. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde. 186. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēma drošā vietā un veidā. 187. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas uzglabāšanas, nostādināšanas un patēriņa tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kur izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļvadu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas papildus izvietots uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas. 188. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas. 189. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām. 190. Degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem. 191. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā. 192. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus "A" klases mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena minētā tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu, un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka. 193. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" klases mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgta trauka tests). Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" klases mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kura drenāžas caurule savienota ar pietiekama izmēra noplūdes degvielas tanku. 194. Aprīkojums spiedieneļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" klases mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 184., 186., 189., 190. un 191. punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 185. un 187. punkta prasībām. Ir atļauta caurteces novērošanas stiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši. 195. Aprīkojums degtspējīgas eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai spiedieneļļošanai jaudas pārvades sistēmās atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 185. un 189. punktā minētajām prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 186., 190. un 191. punktā minētajām prasībām. 196. Šķidro degvielu, eļļu un citus uzliesmojošus naftas produktus neuzglabā priekšpīķa tankos. 4.2.1.8. Atsūknēšanas sistēma 197. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību. 198. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem. 199. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 50 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa. 200. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds: d - cauruļu iekšējais diametrs milimetros; L, B un D - kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros. Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. 201. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno iesūkšanas īscaurulēm, kas novietotas mašīntelpas labās un kreisās puses satecēs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots iesūkšanas īscaurulei, kas novietota mašīntelpas satecēs. 202. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai). 203. Ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 199. punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem. 204. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu. 205. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi. 206. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensdroša nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus. 207. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību. 208. Katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze (piemēram, stūres mājā, centrālajā vadības telpā). Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. 4.2.1.9. Stūres iekārta 209. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams). 210. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 218. punktā minētajām prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina no atsevišķa pieslēguma. 211. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. 212. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. 213. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas. 214. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā. 215. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus. 216. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās. 217. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar kuģošanai paredzēto ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā. 218. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas ar elektroenerģiju, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes. 219. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko vai elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu ar pēc iespējas atstatu novietotām vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales skapim. 4.2.1.10. Mehāniķu trauksmes signāls 220. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgi no vietējās vadības posteņa un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem. 4.2.1.11. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai 221. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju. 222. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu. 223. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu. 224. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā. 225. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu. 226. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija. 227. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām. 228. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem. 229. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā. 4.2.2. Elektriskās iekārtas 4.2.2.1. Galvenais elektroenerģijas avots 230. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju. 231. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama tikai to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas. 232. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena. 233. Ja šo noteikumu 4.2.2.1. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību. 234. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma. 235. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma. 236. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību. 4.2.2.2. Avārijas elektroenerģijas avots 237. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas. 238. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku - astoņu stundu darbu) šādām iekārtām: 238.1. šo noteikumu 1034.1.1., 1034.1.2. un 1034.2. apakšpunktā noteiktajām ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām: 238.1.1. šo noteikumu 1036.1., 1036.2., 1037.2.1., 1037.2.2. un 1037.3. apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu radioiekārtām; 238.1.2. šo noteikumu 1037.1. apakšpunktā noteiktajai zvejas kuģa− zemes stacijai; 238.1.3. šo noteikumu 1038.1. apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām; 238.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos; 238.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam: 238.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā jūras apgaismojumam; 238.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām; 238.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti; 238.3.4. vadības pultīs; 238.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās; 238.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir. 239. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas. 240. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda. 241. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu. 242. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/-12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 238.2. un 238.3. apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma. 243. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji. 244. Uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu. 245. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās. 246. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā. 247. Avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa. 4.2.2.3. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām 248. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas: 248.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori; 248.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju; 248.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu. 249. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja. 250. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas. 251. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē. 252. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem. 253. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot: 253.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas; 253.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas; 253.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA. 254. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi. 255. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi. 256. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 248. punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems. 257. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 248. punkta prasībām nosaka administrācija. 258. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas. 259. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai. 260. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, "A" klases mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks. 261. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus. 262. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju. 263. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums. 264. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību. 265. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.1.9. apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, ja administrācija pieļauj izņēmumus. 266. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi. 267. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai neļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus. 268. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām. 269. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām. 270. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 272. punktā paredzētos gadījumus. 271. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā. 272. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir: 272.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem; 272.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju; 272.3. paredzētas tieši šai telpai; 272.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās. 273. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas. 4.3. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks 4.3.1. Mehāniskās iekārtas 274. Mehānismi atbilst šādām prasībām: 274.1. zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem; 274.2. visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir; 274.3. ja dzinējam ir paredzēta jūgvārpsta papildu mehānismiem vai citai piedziņai, tad šo papildu mehānismu vai citu piedziņu kopējā jauda nedrīkst pārsniegt dzinēja ražotāja noteikto maksimāli pieļaujamo jaudu, kuru drīkst pārvadīt caur šo jūgvārpstu; 274.4. ja vārpsta tiek piedzīta no dzinēja jūgvārpstas ar siksnas vai ķēdes pārvadu, šai vārpstai ir jābūt nostiprinātai gultņos abās pusēs skriemelim vai zobratam; 274.5. zvejas rīku hidrauliskās sistēmas, kuras tiek darbinātas no dzinēju jūgvārpstām, ir aprīkotas ar līdzekļiem hidraulisko pievadu atvienošanai no dzinējiem; 274.6. siksnas pārvadi ir aprīkoti ar līdzekļiem atsevišķu siksnu spriegošanai; 274.7. ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību; 274.8. galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts; 274.9. galvenā dzinēja instrumentu panelis iekļauj šādas mēriekārtas: 274.9.1. dzinēja kloķvārpstas griešanās ātruma kontrolei un veikto apgriezienu skaitīšanai; 274.9.2. dzinēja eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei; 274.9.3. reduktora eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei; 274.9.4. dzinēja dzesēšanas sistēmas temperatūras kontrolei; 274.9.5. akumulatoru bateriju lādēšanas kontrolei; 274.9.6. izplūdes gāzu temperatūras kontrolei dzinējiem ar jaudu, lielāku par 250 kW; 274.9.7. citu parametru kontrolei, ja to ir paredzējis dzinēja ražotājs; 274.10. katrs stacionārais iekšdedzes dzinējs ir aprīkots ar skaņas un gaismas signalizāciju zemam eļļas spiedienam un augstai dzesēšanas šķidruma temperatūrai. Signalizācija tiek uzstādīta uz vadības tiltiņa un mašīntelpās, ja tur atrodas apkalpojošais personāls; 274.11. piekaramos dzinējus var ātri un viegli piestiprināt korpusam, un tie ir aprīkoti ar drošības ķēdi vai trosi; 274.12. ja piekaramais dzinējs ir izvietots tam speciāli paredzētā kastē, tā ir aprīkota ar drenāžas cauruli, kuras diametrs ir vismaz 50 mm. Kastes izmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu dzinēja izcelšanu no ūdens. Degvielas un distances vadības caurules un troses, kuras šķērso kastes sienas, ir hermētiski nostiprinātas šajās sienās; 274.13. palīgdzinēji ir nostiprināti tiem paredzētajās cieši pie kuģa korpusa nostiprinātajās pamatnēs, un šie dzinēji ir neatkarīgi no pārējām kuģa sistēmām; 274.14. kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos; 274.15. ja avārijas stūrēšana tiek veikta no stūres mašīnas telpas, nodrošina sakarus starp stūres māju un stūres mašīnas telpu; 274.16. ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas: 274.16.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas; 274.16.2. stūres mājā uzstāda neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci. 275. Saspiestā gaisa sistēmas atbilst šādām prasībām: 275.1. paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem; 275.2. uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi; 275.3. iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus; 275.4. kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus; 275.5. visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem; 275.6. iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem; 275.7. spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu; 275.8. spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi; 275.9. ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru. 276. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība: 276.1. naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nedrīkst izmantot kā degvielu. Telpās un tankos, kuros degviela tiek uzglabāta, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra; 276.2. degvielas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu degvielas vai tās izgarojumu noplūdes korpusa iekšienē; 276.3. degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz karstajām virsmām vai elektriskā aprīkojuma, kas var izraisīt degvielas aizdegšanos. Degvielas tankus novieto pēc iespējas tālāk no sakarsētajām virsmām un tos neizvieto virs trapiem, kāpnēm, katliem, karstām virsmām un elektroiekārtām; 276.4. degvielas tanku ventilācijas izvadi un uzpildes īscaurule ir novietota uz atvērta klāja, aizsargātā vietā, tālu no ieplūdes ventilācijas atverēm. Degvielas tanku ventilācijas cauruļu šķērsgriezuma laukums tiek noteikts, ņemot vērā degvielas uzpildes aprīkojumu un maksimālo degvielas uzpildes ātrumu. Degvielas tanku ventilācijas izvadi ir aprīkoti ar atbilstoša izmēra metāla sietiem vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu liesmu aizturei; 276.5. paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde; 276.6. uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas; 276.7. degvielas cauruļvadus neuzstāda dzīvojamās telpās, cik tas praktiski ir iespējams; 276.8. degvielas mērcauruļu izvadus neizvieto dzīvojamās telpās; 276.9. degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstie …