degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
\n
351.Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.
\n
Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
\n
352.Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10. apakšnodaļu.
\n
5.2.9. Dažādas prasības 353. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n
354.Jauniem zvejas kuģiem atklātām griestu virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju.
\n
355.Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
\n
356.Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs vai paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n
357.Ja \"A\" vai \"B\" klases nodalījumus šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajos iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodalījuma ugunsnoturība nav samazināta.
\n
358.Cauruļvadiem, kas šķērso \"A\" vai \"B\" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
\n
359.Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
\n
360.Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.
\n
361.Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla, bez atverēm to sānos un dibena daļā.
\n
362.Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
\n
363.Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
\n
364.Nodalījumos, ko izmanto zivju glabāšanai, uzliesmotspējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
\n
365.Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu vai ar citu ugunsdzēsības sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.
\n
5.2.10. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana 366. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
\n
367.Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās.
\n
Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 368. un 370. punktā minētajām prasībām.
\n
368.Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
\n
369.Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 \"Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi\". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus \"Nesmēķēt\" un \"Nelietot atklātu liesmu\".
\n
370.Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
\n
5.2.11.
\n
Evakuācijas ceļi 371. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:
\n
371.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
\n
371.1.1. galvenā izeja telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, ir kāpnes, bet otra izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
\n
371.1.2. izeja uz augšu novietotām telpām pret atvērtu klāju ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;
\n
371.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
\n
371.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
\n
371.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību un platumu nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus (\"tīrais\" platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.
\n
372.No katras \"A\" klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:
\n
372.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina ilgstošu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši \"A-60\" klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām \"A-60\" klases tērauda durvīm.
\n
Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;
\n
372.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja.
\n
Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.
\n
373.Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav \"A\" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā telpas veidu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.
\n
374.Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
\n
375.Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz divus avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
\n
376.Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas ceļiem.
\n
5.2.12.
\n
Automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas 377. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek piemērota IIF metode, lai aizsargātu dzīvojamās un dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), uzstāda atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkotas tā, lai efektīvi aizsargātu šīs telpas.
\n
378.Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā, lai tā varētu nekavējoties darboties bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas var būt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni saskaņā ar šo noteikumu 389. punktu.
\n
379.Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski ieslēgtu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz viena vai vairākiem indikācijas paneļiem, kad iedarbojas jebkurš no sprinkleriem. Šādus paneļus centralizēti izvieto stūres mājā, tie norāda, kurā sistēmas kontrolējamā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos.
\n
380.Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.
\n
381.Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas vārstu. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas vārstam un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas vārstus.
\n
382.Katra izslēgšanas vārsta atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.
\n
383.Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamās un dienesta telpās nodrošina, ka sprinkleri tiek automātiski iedarbināti temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Šajās telpās sprinklera automātiskās iedarbināšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē.
\n
384.Katru indikācijas paneli apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu.
\n
Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
\n
385.Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu, ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m2 virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.
\n
386.Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kuras tilpums atbilst vismaz divkāršam nepieciešamā ūdens daudzumam, kā noteikts šajā punktā. Tvertnē atrodas pastāvīgs saldūdens daudzums, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, kā noteikts šo noteikumu 389. punktā. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanu tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina ar sistēmu gaisa un ūdens daudzuma papildināšanai, kā arī stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.
\n
387.Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.
\n
388.Paredz neatkarīgu mehāniskās piedziņas sūkni vienīgi nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.
\n
389.Sūknis un cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām \"A\" un \"B\" klases nodalījumos vai 280 m2 laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 385. punktā noteiktajam.
\n
390.Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes vārstu, kas aprīkots ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Vārsta un caurules šķērsgriezuma laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, izlaistu tādu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa padevei.
\n
391.Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.
\n
392.Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras \"A\" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.
\n
393.Jūras ūdens sūkni, automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.
\n
394.Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumu, ja tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgajam sadales skapim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 392. punktā minētajām prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.
\n
395.Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēsības maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku vārstu, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēsības maģistrālē.
\n
396.Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes vārstu, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes vārstu izvieto šīs sekcijas izslēgšanas vārsta tuvumā.
\n
397.Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.
\n
398.Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 379. punktā noteiktajiem indikācijas paneļiem, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.
\n
399.Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:
\n
399.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām - trīs rezerves galviņas;
\n
399.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām - sešas rezerves galviņas;
\n
399.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām - 12 rezerves galviņas.
\n
5.2.13.
\n
Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas 400. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek izmantota IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamās un dienesta telpās, izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).
\n
401.Sistēmai ir jābūt gatavai nekavējoties darboties, un apkalpei nav nepieciešams sagatavot to darbam vai ieslēgt.
\n
402.Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski raidītu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākiem indikācijas paneļiem, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādos paneļos norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tos centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no šīs sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.
\n
403.Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem, un katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.
\n
404.Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstoši augstas gaisa temperatūras, no neatbilstoši lielas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamām telpām. Sistēma, kas ir jutīga pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30 °C virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte, kuru noteikusi administrācija. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.
\n
405.Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.
\n
406.Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m2 klāja laukuma.
\n
Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.
\n
407.Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz no diviem elektroapgādes avotiem, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no divām atsevišķām barošanas līnijām, kas paredzētas tikai šim mērķim.
\n
Šādas barošanas līnijas savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā.
\n
Elektroinstalācijas sistēmu ierīko tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai pievienotos attiecīgam sadales skapim.
\n
408.Blakus katram indikācijas panelim izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
\n
409.Nodrošina detektoru un indikācijas paneļu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.
\n
410.Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.
\n
411.Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n
5.2.14.
\n
Ugunsdzēsības sūkņi 412. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.
\n
413.Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēsības sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēsībai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēsības sūknis, kas tiek iedarbināts automātiski no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēsības sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2.
\n
414.Ugunsdzēsības sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēsības vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2 un vismaz šādu kopējo ražību (Q):
\n
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
\n
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība nepārsniedz 180 m3/h.
\n
415.Katram ugunsdzēsības sūknim, izņemot avārijas sūkni, nodrošina ražību, ne mazāku par 40 % no kopējās ugunsdzēsības sūkņu ražības, kas noteikta šo noteikumu 414. punktā, lai nodrošinātu ūdens piegādi saskaņā ar šo noteikumu 427. punktā minētajām prasībām. Šie ugunsdzēsības sūkņi apgādā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas atbilstoši šiem noteikumiem. Ja uzstāda vairāk nekā divus ugunsdzēsības sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražību nosaka pēc administrācijas ieskatiem.
\n
416.Izmanto mehāniskos ugunsdzēsības sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, sateču un vispārējās apkalpošanas sūkņus var atzīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas iespējām.
\n
417.Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, visiem sūkņiem uzstāda redukcijas vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk liela spiediena rašanos jebkurā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas vietā.
\n
418.Avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).
\n
Nodrošina avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbību vismaz trīs stundas.
\n
419.Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
\n
5.2.15. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles 420. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 427. punktu, paredz galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
\n
421.Lai nodrošinātu ugunsdzēsības sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot pievienojumus klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
\n
422.Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ja nepieciešams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
\n
423.Galvenajās ugunsdzēsības maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu ūdens padevi 140 m3/h (ņem vērā mazāko lielumu).
\n
424.Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām vienlaicīgi nodrošina šo noteikumu 423. punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēsības hidrantiem, minimālais spiediens visos ugunsdzēsības hidrantos nedrīkst būt mazāks par 0,25 N/mm2.
\n
5.2.16.
\n
Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri 425. Paredzēto ugunsdzēsības šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēsības hidrantu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēsības šļūtenes mašīntelpā vai katlutelpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.
\n
426.Lai ūdens strūklas sasniegtu ikvienu kuģa telpu, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēsības šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu - 20 metru. Katru ugunsdzēsības šļūteni apgādā ar stobru un atbilstošo savienojumu.
\n
Ugunsdzēsības šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ugunsdzēsības hidrantiem vai savienojumu vietām.
\n
427.Paredz tādu ugunsdzēsības hidrantu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēsības hidranta (un viena no šīm strūklām tiek nodrošināta caur nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni), sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.
\n
428.Ugunsdzēsības hidrantus apgādā ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divkāršas darbības stobriem saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām. Vienu ugunsdzēsības hidrantu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.
\n
429.Galvenajām ugunsdzēsības maģistrālēm un ugunsdzēsības stobriem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai ugunsdzēsības šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus ierīko tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēsības šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.
\n
430.Katras ugunsdzēsības šļūtenes apkalpošanai ierīko vārstu vai krānu, lai ikvienu ugunsdzēsības šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēsības sūkņi turpina darboties.
\n
431.Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.
\n
432.Dzīvojamās un dienesta telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.
\n
433.Mašīntelpās un atklātās vietās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 424. punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.
\n
5.2.17.
\n
Ugunsdzēšamie aparāti 434. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus.
\n
Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
\n
435.Rezerves lādiņi:
\n
435.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
\n
435.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n
435.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā.
\n
Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n
436.Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
\n
437.Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts.
\n
Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
\n
437.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
\n
437.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 5 gados;
\n
437.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
\n
438.Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
\n
5.2.18.
\n
Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamās un dienesta telpās 439. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n
440.Rezerves lādiņi:
\n
440.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
\n
440.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n
440.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā.
\n
Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n
5.2.19.
\n
Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās 441. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās \"A\" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
\n
442.Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
\n
442.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
\n
442.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
\n
442.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
\n
442.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas.
\n
443.Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
\n
444.Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n
445.Katlutelpas un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu.
\n
Administrācija var atvieglot šā punkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.
\n
446.Pie katras kurtuves izvieto kasti ar smiltīm, ar sodu impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.
\n
447.Telpas, kur ir novietoti iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
\n
447.1. vienu no ugunsdzēsības sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 442. punktā;
\n
447.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;
\n
447.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti.
\n
Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.
\n
448.Telpas, kurās ir novietotas tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
\n
448.1. atzītiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 442. punktu;
\n
448.2. pietiekamu skaitu pārnēsājamo vai līdzvērtīgu ugunsdzēšamo aparātu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 447. punktā minētajiem nosacījumiem.
\n
449.Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām šajā apakšnodaļā nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēsības līdzekļus saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n
450.Ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.
\n
451.Ja nokļūšana \"A\" klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī caur blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.
\n
5.2.20.
\n
Starptautiskais krasta savienojums 452. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 453. punktā minētajam nosacījumam.
\n
453.Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.
\n
454.Savienojumus izgatavo no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 N/mm2.
\n
455.Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēsības hidranta un šļūteņu savienojumam. Krasta savienojums atrodas uz klāja kopā ar atbilstoša materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 N/mm2, un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, uzgriežņiem un atbilstošām astoņām paplāksnēm. Krasta savienojumu apgādā ar divām atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgām.
\n
456.Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.
\n
5.2.21.
\n
Ugunsdzēsēja aprīkojums, ugunsdrošības plāns un aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā 457. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām. Katru elpošanas aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.
\n
458.Ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.
\n
459.Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) \"Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem\". Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
\n
460.Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
\n
460.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
\n
460.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
\n
460.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
\n
460.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
\n
460.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n
460.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
\n
460.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n
460.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
\n
460.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
\n
460.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
\n
460.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
\n
460.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
\n
460.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
\n
460.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
\n
460.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
\n
460.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
\n
5.3.
\n
Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 60 metriem 5.3.1.
\n
Konstruktīvā ugunsdrošība 461. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un virsbūvju konstrukcijās izmanto nedegošus materiālus.
\n
Administrācija atļauj izmantot degtspējīga materiāla konstrukcijas, ja tiek ievērotas šajā punktā un šo noteikumu 5.2.12. apakšnodaļā papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības.
\n
462.Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no \"A\" klases mašīntelpām, konstruē atbilstoši \"A-60\" klases prasībām, ja mašīntelpas nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, un atbilstoši \"A-30\" klases prasībām, ja ir uzstādīta stacionārā ugunsdzēsības sistēma.
\n
Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, dienesta telpām un kontrolpunktiem, konstruē atbilstoši \"A-0\" klases prasībām.
\n
463.Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši \"A\" klases prasībām un izolē saskaņā ar šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulas nosacījumiem. Administrācija var atļaut izmantot \"B-15\" klases nodalījumus, lai atdalītu tādas telpas kā kapteiņa (škipera) kajīte no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata par stūres mājas daļu.
\n
464.Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē atbilstoši \"F\" vai \"B-15\" klases prasībām. Papildus nodrošina mašīntelpu dūmu necaurlaidību, cik praktiski tas ir iespējams. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši \"F\" klases prasībām.
\n
465.Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā \"B-15\" klases nodalījumus.
\n
466.Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā \"F\" klases šķirtnes.
\n
467.Starpsienas saskaņā ar šo noteikumu 465. un 466. punktu sniedzas no klāja līdz klājam, ja vien abpus starpsienai nav ierīkoti nepārtraukti griesti (tādas pašas klases kā starpsienas). Šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta.
\n
468.Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido atbilstoši \"F\" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtspējīga materiāla, vai atbilstoši \"B-15\" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no nedegoša materiāla, ņemot vērā, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās ir ierobežotas viena līmeņa kāpņu telpā.
\n
469.Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās, kuras minētas šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466. un 467. punktā, kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un kas minētas 468. punktā, un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un katlutelpās, cik vien tas praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību, kāda ir tiem nodalījumiem, kuros tās ierīkotas. \"A\" klases mašīntelpu durvis ir pašaizverošas.
\n
470.Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un dienesta telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot vilkmi un dūmu izplatīšanos.
\n
471.Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, ierobežojošos klājus un starpsienas telpās, kur atrodas avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontroles stacijām konstruē kā \"F\" vai \"B-15\" klases nodalījumus.
\n
472.Klājus un starpsienas, kas minēti šo noteikumu 471. punktā, uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, būvē kā \"A\" klases nodalījumus, kas izolēti saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā ugunsgrēka risku. Administrācija var noteikt \"B-15\" klases nodalījumus starp kambīzi un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādītas elektriskās krāsnis, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un citas tikai elektriski sildāmas ierīces.
\n
473.Produktus ar augstu uzliesmošanas spēju uzglabā piemērotos hermētiski noslēgtos konteineros.
\n
474.Ja saskaņā ar šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466., 467., 468., 469., 470., 471., 472. un 473. punktu starpsienas un klāji ir būvēti kā \"A\", \"B\" vai \"F\" klases nodalījumi un tos šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, ventilācijas kanāli, veic pasākumus, lai netiktu vājināta nodalījuma uguns izturība.
\n
475.Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, dienesta telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne tālāk kā septiņus metrus viena no otras.
\n
476.Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
\n
476.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
\n
476.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
\n
476.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
\n
477.Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, izņemot vietējos saldēšanas nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto nedegošus izolācijas materiālus. \"A\" klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas.
\n
478.Zivju uzglabāšanas nodalījumos degtspējīgo izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
\n
479.Administrācija var atļaut izmantot \"A-0\" klases nodalījumus \"B-15\" vai \"F\" klases nodalījumu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degtspējīgo materiālu daudzumu.
\n
5.3.2.
\n
Ventilācijas sistēmas 480. Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 487. punktā minētos nosacījumus.
\n
481.Nodrošina aprīkojumu, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.
\n
482.Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
\n
483.\"A\" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
\n
484.Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot \"A\" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
\n
485.Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, kas atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai.
\n
486.Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
\n
487.Ja ventilācijas šahtas vai kanāli nodrošina telpas abās \"A\" klases nodalījuma starpsienu vai klāja pusēs, ierīko ugunsdrošības aizbīdņus tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp šiem nodalījumiem. Ar roku vadāmus ugunsdrošības aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso \"A\" klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos ugunsdrošības aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā starpsienu pusē, iekārto atbilstoši šo noteikumu 339. punktā minētajām prasībām.
\n
5.3.3. Apkures iekārtas 488. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
\n
489.Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm, un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
\n
490.Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.
\n
Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.3.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n
5.3.4. Dažādas prasības 491. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās (slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un apšuves) izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n
492.Dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, \"A\" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku visu atklāto stikla plastikāta konstrukciju virsmas pārklāj ar atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām vai tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsargā ar citu nedegošu materiālu.
\n
493.Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n
Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
\n
494.Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.
\n
495.Cauruļvadiem, kas šķērso \"A\" vai \"B\" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
\n
496.Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
\n
497.Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm to sānos vai dibena daļā.
\n
498.Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
\n
499.Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
\n
500.Ja administrācija ir atļāvusi lietot degtspējīgus materiālus vai dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai kontrolpunktu konstrukcijā ir lietots ievērojams daudzums degtspējīgu materiālu, tiek izvērtēta nepieciešamība uzstādīt automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu šajās telpās, ņemot vērā telpu izmērus, aprīkojumu, izvietojumu attiecībā pret kontrolposteņiem, kā arī liesmu izplatīšanās īpašības uzstādītajām mēbelēm.
\n
501.Kuģi, kura garums ir lielāks par 45 metriem, ja administrācija uzskata par nepieciešamu, aprīko ar starptautisko krasta savienojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.2.20. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n
5.3.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana 502. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
\n
503.Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās.
\n
Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 504. un 506. punktā minētajām prasībām.
\n
504.Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
\n
505.Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 \"Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi\". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus \"Nesmēķēt\" un \"Nelietot vaļējus gaismas avotus\".
\n
506.Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
\n
5.3.6.
\n
Evakuācijas ceļi 507. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes uz glābšanas līdzekļiem. Ievēro šādas prasības:
\n
507.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
\n
507.2. galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
\n
507.3. evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.
\n
Ja nav iespējams ierīkot kāpnes vai durvis, viens no evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko aizsargā pret apledošanu;
\n
507.4. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
\n
507.5. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
\n
507.6. evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām.
\n
508.No katras \"A\" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
\n
509.Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
\n
510.Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz vienu avārijas glābšanas elpošanas aparātu, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
\n
511.Liftu neuzskata par vienu no prasītajiem evakuācijas ceļiem.
\n
512.Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n
5.3.7.
\n
Ugunsdzēsības sūkņi 513. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.
\n
514.Minimālais uzstādāmo ugunsdzēsības sūkņu skaits un tips ir šāds:
\n
514.1. viens sūknis ar mehānisku piedziņu, ja piedziņa nav atkarīga no galvenā dzinēja;
\n
514.2. viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, ja dzenvārpstu ir viegli atvienot, vai arī ir uzstādīta dzenskrūve ar regulējamu soli.
\n
515.Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot arī sanitāros, balasta, sateču, vispārējās apkalpošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neiespaido sateču atsūknēšanas spējas. Ugunsdzēsības sūkņi ir pievienoti tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.
\n
516.Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēsības sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.
\n
517.Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildu ugunsdzēsības līdzekļiem pēc administrācijas ieskatiem.
\n
518.Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem, tie ir atsevišķi sūkņi ar mehānisko piedziņu, neatkarīgi darbināmi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).
\n
519.Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
\n
520.Nosaka vismaz šādu kopējo galveno mehānisko ugunsdzēsības sūkņu ražību (Q):
\n
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
\n
521.Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražību nosaka ne mazāku par 40 % no šo noteikumu 520. punktā noteiktās vai 25 m3/h (izvēlas lielāko).
\n
522.Ja galvenie ugunsdzēsības sūkņi padod caur galveno ugunsdzēsības maģistrāli pievienotajām ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem šo noteikumu 520. punktā noteikto ūdens apjomu, ūdens spiediens jebkurā hidrantā ir ne mazāks par 0,25 N/mm2.
\n
523.Ja avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu padod maksimāli noteikto ūdens daudzumu saskaņā ar 520. punktu, spiediens ikvienā ugunsdzēsības hidrantā ir ne mazāks par administrācijas noteikto.
\n
5.3.8. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles 524. Ja saskaņā ar šo noteikumu 529. punktu ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēsības hidrants, izveido galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
\n
525.Galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, neizmanto materiālus, kas karstumā viegli kļūst neefektīvi.
\n
526.Ja ugunsdzēsības sūkņi var radīt galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko redukcijas vārstus.
\n
527.Lai nodrošinātu pietiekamu ugunsdzēsības sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei drīkst būt tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
\n
528.Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
\n
5.3.9.
\n
Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri 529. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
\n
530.Strūklu nodrošina ar vienu nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.
\n
531.\"A\" klases mašīntelpu nodrošina ar vismaz vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru. Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas pie ieejas šajā mašīntelpā.
\n
532.Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
\n
533.Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.
\n
534.Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar atbilstošu savienojumu un divkāršas darbības stobru.
\n
535.Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumu, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
\n
536.Nodrošina šo noteikumu 534. punktā noteikto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
\n
5.3.10.
\n
Ugunsdzēšamie aparāti 537. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus.
\n
Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
\n
538.Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
\n
538.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
\n
538.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n
538.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā.
\n
Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n
539.Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
\n
540.Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts.
\n
Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
\n
540.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
\n
540.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 5 gados;
\n
540.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
\n
541.Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
\n
5.3.11.
\n
Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamās un dienesta telpās 542. Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā.
\n
Šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus.
\n
543.Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
\n
543.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
\n
543.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n
543.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā.
\n
Pārlādēšanai izmanto tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n
5.3.12.
\n
Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās 544. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās \"A\" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
\n
545.Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
\n
545.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
\n
545.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
\n
545.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
\n
545.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
\n
546.Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
\n
547.Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
\n
548.Šo noteikumu 545. punktā minēto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām viegli pieejamās vietās, ko nevar nošķirt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā telpā nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.
\n
549.Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 545. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
\n
550.Visas \"A\" klases mašīntelpas nodrošina vismaz ar diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trim šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas telpā.
\n
551.Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēsības sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, kura tilpība ir vismaz 45 litri, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, administrācija atļauj tā vietā izvietot pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.
\n
5.3.13.
\n
Ugunsdzēsēja aprīkojums, ugunsdrošības plāns un aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā 552. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 metri vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām un ko izvieto viegli pieejamās vietās pēc iespējas tālāk vienu no otra. Katru elpošanas aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.
\n
553.Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A7.756(18) \"Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem\". Zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atbrīvot no šīs prasības, bet tikai īpašos gadījumos. Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
\n
554.Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
\n
554.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
\n
554.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
\n
554.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
\n
554.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
\n
554.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n
554.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
\n
554.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n
554.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
\n
554.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
\n
554.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
\n
554.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
\n
554.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
\n
554.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
\n
554.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
\n
554.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
\n
554.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
\n
5.4.
\n
Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem 5.4.1.
\n
Konstruktīvā ugunsdrošība 555. Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos pārklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no nedegoša materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres neizvieto dzīvojamās telpās.
\n
556.Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un kravas telpām izolē ar nedegošu izolāciju vismaz 40 mm biezumā un izmantojot izolāciju ar blīvumu saskaņā ar administrācijas vai atzīto organizāciju prasībām. Koka kuģos tās var būvēt no divām kokmateriālu kārtām ar filca vai cita līdzvērtīga materiāla izolāciju starp tām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas pārklājumu vai citā veidā, lai nodrošinātu vismaz \"B-15\" klases standartu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Izolācijas virsma, kura ir uzstādīta \"A\" klases mašīntelpās un citās telpās, kur naftas produkti var iesūkties izolācijā, ir atbilstoši pārklāta ar pārklājumu, kas neļauj naftas produktiem vai to tvaikiem iesūkties izolācijas materiālā.
\n
557.Visa izolācija dzīvojamās telpās un stūres mājā ir no nedegošiem materiāliem. Degoša izolācija, kas uzstādīta noliktavās vai zivju apstrādes telpās, ir pārklāta ar blīvu ugunsdrošu pārklājumu.
\n
558.Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļauts uzstādīt durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, ja tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla, tāpat kā apkalpošanas lūka. Ja tiek lietotas elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas, kambīze un ēdamtelpa var būt viena telpa, kas pārdalīta divos atbilstošos nodalījumos.
\n
5.4.2.
\n
Ventilācijas sistēmas 559. Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 5.4.3. apakšnodaļā noteiktos gadījumus.
\n
560.Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
\n
561.\"A\" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
\n
562.Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot \"A\" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
\n
563.Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilācijas sistēmu, kas ir atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai. Šīs ventilācijas sistēmas neizvieto citu ventilācijas sistēmu ieplūdes atveru tiešā tuvumā.
\n
564.Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.
\n
5.4.3. Apkures iekārtas 565. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizdegties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
\n
566.Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.
\n
567.Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.
\n
Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
\n
568.Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.4.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n
569.Ja gāzes iekārtas tiek izmantotas sadzīves vajadzībām un gāzes baloni tiek uzglabāti šo gāzes iekārtu tuvumā, atbilstošās vietās uzstāda ogļūdeņražu atklāšanas sensorus signalizācijas nodrošināšanai gāzes noplūdes gadījumā.
\n
5.4.4. Dažādas prasības 570. Neaizsargātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un virsmām aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un iekšējiem apvalkiem (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās spēju vai nedegošus materiālus.
\n
571.Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, \"A\" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku, kas izveidotas no stikla šķiedras, pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar nedegošu materiālu.
\n
572.Iekšējā interjera neaizsargāto virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neveicina degšanu vai neizdala lielu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
\n
573.Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas ir ar zemu uguns izplatīšanās spēju un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.
\n
574.Cauruļvadiem, kas šķērso starpsienas dzīvojamās, dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
\n
575.Drenāžas sistēmā, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai, nelieto materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
\n
576.Īsas lokanās caurules var lietot aizborta ūdens sistēmās, ja tās ir izgatavotas no nedegoša materiāla vai šie lokanie savienojumi ir izgatavoti saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām.
\n
577.Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un apakšdaļā.
\n
578.Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
\n
579.Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūžu savākšanas paplātes.
\n
5.4.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana 580. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
\n
581.Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās.
\n
Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 582. un 584. punktā minētajām prasībām.
\n
582.Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi vai ļoti viegli uzliesmot spējīgus šķidrumus (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols), iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
\n
583.Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos nepieciešams administrācijas atzinums par tās piemērotību lietošanai ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti.
\n
Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus \"Nesmēķēt\" un \"Nelietot atklātu liesmu\".
\n
584.Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķos nodalījumos.
\n
Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā kuģa izmērus un telpu izkārtojumu, saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
\n
5.4.6.
\n
Evakuācijas ceļi 585. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no tā uz glābšanas līdzekļiem.
\n
586.No visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus. Evakuācijas ceļus izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otra.
\n
587.Galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes, ko arī uzskata par avārijas izeju. Evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.
\n
588.Izņēmuma gadījumā administrācija var atļaut vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus neuzskata par evakuācijas ceļu.
\n
589.No katras \"A\" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
\n
590.Ja nepieciešams, mašīntelpā izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātu.
\n
5.4.7.
\n
Automātiskā ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēma 591. Uz zvejas kuģiem ar garumu no 15 līdz 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, ir izmantots liels degošu materiālu daudzums, var ierīkot automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Lemjot par šādas signalizācijas sistēmas nepieciešamību, ņem vērā telpu lielumu, plānojumu, kontroles telpām arī izvietojumu un, ja nepieciešams, mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības.
\n
592.Mašīntelpās, kurās ir izvietota galvenā enerģētiskā iekārta, uzstāda atbilstošu ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu.
\n
5.4.8.
\n
Ugunsdzēsības sūkņi, to skaits, ražotspēja un izvietojums 593. Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni ar mehānisku piedziņu. Atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem administrācija var pieprasīt arī avārijas ugunsdzēsības sūkni.
\n
594.Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot sanitāros, atsūknēšanas, balasta un vispārējās apkalpošanas sūkņus, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai. Ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no sateču sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēsības krānos. Nelieto tādas drošības ierīces cauruļvadu noslēgšanai, kurās tiek izmantoti slēgtie atloki.
\n
595.Ja šo noteikumu 594. punktā minētie sūkņi, kurus sākotnēji nav paredzēts lietot kā ugunsdzēsības sūkņus, tiek noteikti par ugunsdzēsības sūkņiem, šo sūkņu izmantošana nevienā brīdī nesamazina spēju atsūknēt kuģa sateces.
\n
596.Izmantojot sūkņusugunsdzēsībai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai uz ugunsdzēsības hidrantiem caur ugunsdzēsības maģistrāli.
\n
597.Ja avārijas sūknis ir pārvietojams sūknis, ievēro prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu. Sūknim ir nepieciešama neatkarīga dīzeļdegvielas padeve un pietiekama degvielas rezerve. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēsības sūkni pārbauda vismaz reizi mēnesī. Kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai un šļūteņu pievienošanai.
\n
Sūkņus apgādā ar izplūdes cauruli un noslēgšanas vārstu.
\n
598.Ugunsdzēsības sūkņi var sastāvēt no vairākiem sūkņiem, ja tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur šo noteikumu 601. punktā noteikto ražību.
\n
599.Galvenajiem stacionārajiem ugunsdzēsības sūkņiem nodrošina vismaz 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēsības hidrantos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.
\n
600.Pārvietojamie ugunsdzēsības sūkņi ar šo noteikumu 601. punktā noteikto ražotspēju nodrošina 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienā ugunsdzēsības hidrantā.
\n
601.Katra norādītā ugunsdzēsības sūkņa ražību Q (tā nedrīkst būt mazāka par 16 m3/h) nosaka, izmantojot šādu formulu:
\n
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums).
\n
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība var nepārsniegt 30 m3/h.
\n
602.Ja ugunsdzēsības sūknim ir dīzeļdzinēja piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt neiesildītu dīzeļdzinēju ar roku 0 ºC temperatūrā. Ja tas nav iespējams vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic administrācijas noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.
\n
603.Ja dīzeļdzinēja iedarbināšana ar roku nav iespējama, administrācija atļauj citus iedarbināšanas līdzekļus, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz sešas reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.
\n
604.Avārijas sūkņa dīzeļdzinēja piedziņu nodrošina ar degvielas bāku un pietiekamu degvielas daudzumu triju stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.
\n
605.Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļdzinējus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.
\n
606.Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģiju var piegādāt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.
\n
607.Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kur izvietoti avārijas ugunsdzēsības sūkņi un to enerģijas avoti, un otrādi. Ja šo prasību nav iespējams izpildīt, administrācija atzīst aprīkojumu, kuram piekļūšana iespējama caur gaisa slūžām, kurām abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.
\n
608.Ugunsdzēsības sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus, neizvieto un neuzglabā priekšgalā no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.
\n
609.Ugunsdzēsības sūkņa aizborta ūdens vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, netiktu kavēta sūkņa izmantošana.
\n
610.Jebkurā iespējamā zvejas kuģa sānsverē vai galsverē navigācijas laikā sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nepārsniedz 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).
\n
611.Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēsības sūkņus apgādā ar vadības vārstiem un vienvirziena vārstiem sūkņu spiedpusē.
\n
612.Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar redukcijas vārstiem, lai ugunsdzēsības sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.
\n
5.4.9. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles 613. Ja uz kuģa ir nepieciešams vairāk par vienu hidrantu, kuģi aprīko ar galveno ugunsdzēsības maģistrāli tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 601. punktā norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.
\n
614.Maksimālais spiediens ugunsdrošības hidrantos nepārsniedz to spiedienu, pie kura viens apkalpes loceklis var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēsības šļūteni.
\n
615.Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izgatavo no tērauda vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.
\n
616.Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja šiem cauruļvadiem.
\n
617.Ja pastāv iespēja rasties bojājumiem aizsalšanas dēļ, veic pasākumus, lai to nepieļautu.
\n
618.Ja var tikt izmantots ugunsdzēsības sūknis, kurš neatrodas mašīntelpā, ārpus mašīntelpas un ērti sasniedzamā vietā ir uzstādīts noslēgvārsts mašīntelpas ugunsdzēsības maģistrāles noslēgšanai.
\n
5.4.10.
\n
Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri 619. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
\n
620.Strūklu nodrošina ar nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.
\n
621.\"A\" klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru (izsmidzināšana/strūkla). Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.
\n
622.Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
\n
623.Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.
\n
624.Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar savienojumu un divkāršas darbības stobru.
\n
625.Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
\n
626.Stobri atbilst uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
\n
5.4.11.
\n
Ugunsdzēšamie aparāti 627. Uz zvejas kuģiem izmanto tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Neizmanto ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas pēc administrācijas uzskatiem noteiktos izmantošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.
\n
627.1 Pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta tilpums nav mazāks par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.
\n
627.2 Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, katram ugunsdzēšamajam aparātam paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.
\n
627.3 Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
\n
627.3 1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
\n
627.3 2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem
\n
-reizi 5 gados;
\n
627.3 3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
\n
5.4.12.
\n
Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti 627.4 Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Kopējo ugunsdzēšamo aparātu skaitu saskaņo ar administrāciju, ņemot vērā kuģa izmēru, telpu novietojumu un kuģošanas rajonu.
\n
627.5 Katrā dzīvojamā telpā un katrā telpā, kur regulāri uzturas cilvēki, izņemot \"A\" klases mašīntelpas, atrodas vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.
\n
627.6 Visās \"A\" klases mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus (vienu
\n
-12 kg un vienu - 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.
\n
627.7 Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
\n
5.4.13.
\n
Ugunsdzēšanas iekārtas 627.8 Zvejas kuģus apgādā ar piemērotām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtām un aprīkojumu.
\n
627.9 Telpas, kurās ir izvietoti ar degvielu kurināmi katli, ieskaitot apkures katlus, atkritumu dedzināšanas krāsnis un degvielas agregātus, degvielas agregātus vai iekšdedzes dzinējus ar kopīgo jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
\n
627.9 1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu ar rokas vadības sūkni vai citiem sistēmas spiediena nodrošināšanas līdzekļiem;
\n
627.9 2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
\n
627.9 3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
\n
627.10 Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
\n
627.11 Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
\n
627.12 Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, kura, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, varētu kļūt nepieejama. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.
\n
627.13 Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 627.9 punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
\n
5.4.14.
\n
Ugunsdzēšanas aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā 627.14 Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa.
\n
627.15 Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces testē un pārbauda vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu to gatavību tūlītējai izmantošanai. Papildu regulāros testus un pārbaudes var veikt saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432).
\n
627.16 Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums.
\n
627.17 Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas var tikt apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.\"
\n
2.Aizstāt 1043.2. apakšpunktā skaitli \"235.\" ar skaitli \"238.\".
\n
3.Izteikt 1295. un 1296. punktu šādā redakcijā: \"1295. Uz starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu uzskaites žurnāls. Atkritumu uzskaites žurnāla forma un ierakstu veikšanas kārtība tajā atbilst MARPOL V pielikumam.
\n
1296. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu pārvaldības apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL V pielikumam.\"
\n
4.Svītrot 1300. punktā vārdus \"(arī zvejas kuģim ar ārvalsts karogu)\".
\n
5.Izteikt 1301. punktu šādā redakcijā: \"1301. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 12 metri un lielāks, izliek plakātus, kuru izmēri ir vismaz 12,5 cm x 20,0 cm, kas informē personas, kas atrodas uz zvejas kuģa, par prasībām attiecībā uz atkritumu izmešanu, saskaņā ar MARPOL V pielikumu.\"
\n
6.Svītrot 1302. punktā vārdus \"(arī zvejas kuģim ar ārvalsts karogu)\".
\n
7.Izteikt 1303. punktu šādā redakcijā: \"1303. Plakātus izgatavo no izturīga materiāla, izliek labi pārredzamās vietās uz zvejas kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās.\"
\n
8.Papildināt 15. nodaļu ar 1356. punktu šādā redakcijā: \"1356. Šo noteikumu 4.1. apakšnodaļas prasības attiecībā uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri, bet mazāks par 15 metriem, un esošajiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.\"
\n
9.Svītrot 10. pielikumu.
\n
10.Papildināt noteikumus ar 12. pielikumu šādā redakcijā: \"12.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248 Starpsienu un klāju ugunsizturības prasības 1. tabula. Starpsienu, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība Telpas
\n
(1)
\n
(2)
\n
(3)
\n
(4)
\n
(5)
\n
(6)
\n
(7)
\n
(8)
\n
(9)
\n
(10)Kontrolpunkti (1) A-0e A-0 A-60 A-0 A-15 A-60 A-15 A-60 A-60 * Koridori (2) C B-0 B-0 A-0c B-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * Dzīvojamās telpas (3) Ca,b B-0 A-0c B-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * Kāpņu telpas (4) B-0 A-0c B-0 A-0c A-60 A-0 A-0 A-0 * Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) C A-60 A-0 A-0 A-0 * \"A\" klases mašīntelpas
\n
(6)* A-0 A-0 A-60 * Citas mašīntelpas (7) A-0d A-0 A-0 * Kravas telpas (8) * A-0 * Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) A-0d * Atklāti klāji (10) - 2. tabula. Klāju, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība Telpas virs→ Telpas zem↓
\n
(1)
\n
(2)
\n
(3)
\n
(4)
\n
(5)
\n
(6)
\n
(7)
\n
(8)
\n
(9)
\n
(10)Kontrolpunkti (1) A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * Koridori (2) A-0 * * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * Dzīvojamās telpas (3) A-60 A-0 * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * Kāpņu telpas (4) A-0 A-0 A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) A-15 A-0 A-0 A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * \"A\" klases mašīntelpas
\n
(6)A-60 A-60 A-60 A-60 A-60 * A-60 A-30 A-60 * Citas mašīntelpas (7) A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 A-0 * Kravas telpas (8) A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 * Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0d * Atklāti klāji (10) * * * * * * * * * - Piezīmes 1. un 2. tabulai.
\n
Katras telpu kategorijas nosaukums ir domāts kā tipisks, nevis ierobežojošs. Cipars iekavās norāda aili vai rindu tabulās. * Starpsienas ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet tām nav jāatbilst \"A\" klases prasībām. a - nav speciālu prasību, ja starpsienas atbilst metodei IIF vai IIIF; b - metodes IIIF gadījumā \"B\" klases starpsienas \"B-0\" ir jānodrošina telpām vai to grupām ar platību 50 m2 vai vairāk; c - skaidrojumam izmantot šo noteikumu 5.2.2 un 5.2.3. apakšnodaļu; d - ja telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un norādi papildina burts \"d\", starpsiena vai klājs ar tabulā norādīto kategoriju ir nepieciešams tikai tad, ja blakus telpas ir ar dažādu lietošanas mērķi, piemēram, kategorija (9).
\n
Ja kambīzes blakustelpa ir kambīze, starpsiena nav vajadzīga, bet, ja kambīzes blakustelpa ir krāsu glabātava, ir nepieciešama \"A-0\" starpsiena; e - stūres māju, karšu telpu un radiotelpu atdalošās starpsienas var būt \"B-0\"; f - ja pēc administrācijas uzskatiem mašīntelpā ar kategoriju (7) ir zems ugunsgrēka risks, ugunsdrošības izolācija nav nepieciešama.\"
\n
11.Papildināt noteikumus ar 13. pielikumu šādā redakcijā: \"13.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248 Starptautisko krasta savienojumu atloku izmēri Apraksts Izmēri Ārējais diametrs 178 milimetri Iekšējais diametrs 64 milimetri Skrūvju caurumu centru loka diametrs 132 milimetri Spraugas atlokā Četri caurumi ar diametru 19 mm, izvietoti uz skrūvju centru loka (ø 132 mm) vienādos attālumos ar izfrēzētām spraugām atloka perifērijā Atloka biezums Vismaz 14,5 milimetri Skrūves un uzgriežņi Četras skrūves, ø 16 mm, garums 50 mm\"
\n
Ministru prezidente Laimdota Straujuma Satiksmes ministrs Anrijs Matīss