Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem"

Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 320 Rīgā 2024. gada 23. aprīlī (prot. Nr. 17 45. §) Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi bērniem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertā 3. risinājuma ieviešanu no 2025. gada 1. septembra un noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 2 2. Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 3 3. Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai, lai 2027. gadā paaugstinātu bāzes apmēru piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalsta apmēru ar celiakiju slimiem bērniem, izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" un turpmāk ik pēc trim gadiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 4. Pieņemt zināšanai, ka konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamās 10 amata vietas (kopumā ar septiņām slodzēm) tiks nodrošinātas labklājības nozares ietvaros, veicot ilgstoši vakanto amata vietu pārdali no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets") uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (pamatbudžeta apakšprogrammu 05.62.00 "Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana"), neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē. 5 5. Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi. 6 6. Labklājības ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Tieslietu ministrijai pēc šā rīkojuma 5. punktā minēto likumprojektu stāšanās spēkā sagatavot un ministram noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. martam iesniegt Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu attiecīgus normatīvo aktu projektus, kas izriet no minētajiem likumprojektiem. 7 Ministru prezidente E. Siliņa Labklājības ministrs U. Augulis (Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa rīkojums Nr. 320) Konceptuālais ziņojums "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" Saturs1. Kopsavilkums2. Pašreizējās situācijas apraksts2.1. Spēkā esošais regulējums2.2. Bērnu ar invaliditāti statistiskais portrets2.3. Starptautiskā prakse invaliditātes noteikšanā bērniemIgaunijas Republikas prakseLietuvas Republikas prakse2.4. Identificētie trūkumi esošajā invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniemSlimības jeb medicīniskās diagnozes izvirzīšana priekšplānāInvaliditātes statusa noteikšanas pieejaAtšķirīga pieeja invaliditātes novērtēšanā, sasniedzot pilngadību3. ESF projekts "Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide"4. Piedāvātie risinājuma varianti4.1. Pirmais risinājuma variants – invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga4.2. Otrais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanaiInvaliditātes termiņu pilnveideInvaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmosInvaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 0–6 gadiemInvaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 7–14 gadiemInvaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanaInvaliditātes ekspertīze klātienēInvaliditātes informatīvās sistēmas un Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā nodrošināto e-pakalpojumu pilnveideCitu iestāžu informācijas sistēmu pilnveide4.3. Trešais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanaiPiemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti pabalsta pilnveideAsistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveideAsistenta pakalpojuma izglītības iestādē pilnveideIedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma piemērošana personām ar invaliditāti5. Piedāvāto risinājuma variantu ieviešana6. Sabiedrības viedoklis7. Tiesību aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumiNepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos pirmā risinājuma varianta īstenošanaiNepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos otrā risinājuma varianta īstenošanaiNepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos trešā risinājuma varianta īstenošanaiPielikumiSaīsinājumu sarakstsANO KonvencijaANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībāmAnketaAsistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un atbalsta intensitātes noteikšanas anketaAPLP pakalpojumsAtbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumsBJĢA pamatnostādnesBērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadamCSPCentrālā statistikas pārvaldeESF projekts Nr.9.1.4.3/16/I/001Eiropas sociālā fonda projekts Nr. 9.1.4.3/16/I/001 "Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide"FMFinanšu ministrijaFTFunkcionālie traucējumiGRTGarīga rakstura traucējumiĢVPĢimenes valsts pabalstsPiemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditātiPiemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditātiISInformācijas sistēmaIISInvaliditātes informatīvā sistēmaIINIedzīvotāju ienākuma nodoklisIZMIzglītības un zinātnes ministrijaLabISLabklājības informācijas sistēmaLMLabklājības ministrijaMetodikaMetodika "Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas bērnu un jauniešu versijas principu piemērošanai invaliditātes noteikšanas procesā bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot)"MKMinistru kabinetsMK noteikumi Nr. 261Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumi Nr. 261 "Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem"MK noteikumi Nr. 265Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība"MK noteikumi Nr. 805Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"NAP2027Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadamNVONevalstiskās organizācijasPašaprūpes novērtējumsPašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums (Bartela indekss)PBPasaules BankaPCIPatēriņa cenu indekssPlānsPlāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadamPPPrioritārais pasākumsESF+ projekts Nr.4.3.6.2/1/23/I/001Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" projekts Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana"PVOPasaules Veselības organizācijaSADT pamatnostādnesSociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021–2027. gadamSDSociālais dienestsSDLKSaeimas Sociālo un darba lietu komisijaSFKStarptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikatorsSFK–BJSFK Bērnu un jauniešu versijasSPOLISValsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmaSSKStarptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijaTPLTehniskos palīglīdzekļiTransporta atzinumsAtzinums medicīnisko indikāciju vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanaiTMTieslietu ministrijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVPDValsts probācijas dienestsVRAAValsts reģionālās attīstības aģentūraVSAAValsts sociālās apdrošināšanas aģentūraVSPLValsts sociālo pabalstu likumsVSNPValsts sociālā nodrošinājuma pabalstsVDEĀVKVeselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaZiņojumsInvaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniemIzmantotie terminiTerminsTermina skaidrojumsBartela indekssInstruments, lai novērtētu personas funkcionālās spējas pašaprūpē, mēra personas spēju veikt 10 ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātesBērnsBērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (Bērnu tiesību aizsardzības likums, 3. panta pirmā daļa)DomēniSpēja veikt noteiktas darbības – mācīšanās, vispārējie uzdevumi un prasības, komunikācija, mobilitāte, pašaprūpe, mājas dzīve, mijiedarbība un attiecības starp personām, galvenās dzīves jomas, dzīve kopienā, sociālā un pilsoniskā dzīveFunkcionēšanas ierobežojumsSlimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībāFunkcionālie traucējumiSpecifiski izdalāmi šādi funkcionālie traucējumi: redzes, dzirdes, kustību vai garīgās attīstības traucējumiInvaliditāteIlgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā (Invaliditātes likuma 5. panta pirmā daļa)Likumiskais pārstāvisPersona, kura likumā noteiktajā kārtībā pārstāv bērna intereses1. KopsavilkumsLatvija, 2010. gada 1. martā ratificējot ANO Konvenciju, ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Invaliditātes politikas virsmērķis ir pakārtots ANO Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas galvenajiem principiem.ANO Konvencijas 7. pants – Bērni ar invaliditāti – nosaka, ka visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem ar invaliditāti, galvenajam apsvērumam jābūt bērna vislabākajām interesēm.LM Ziņojumu ir izstrādājusi, pamatojoties uz:- NAP20271, ko Latvijas Republikas Saeima apstiprināja 2020. gada 2. jūlijā. NAP2027 balstīts uz sešām galvenajām prioritātēm, kas cita starpā vērsts arī uz sociālā atbalsta pasākumu kopuma attīstību, kas atbilst katra cilvēka vajadzībām, un ir priekšnosacījums ilgākam, iekļaujošākam un aktīvākam mūžam. NAP2027 prioritātes izvirza arī tādus rīcības virzienus un uzdevumus, kas caurvij stipras, iekļaujošas, atvērtas sabiedrības veidošanu, tostarp nosakot, ka jāveido uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, kā arī uz klienta vajadzībām balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana, pilnveidošana un pieejamības nodrošināšana reģionos.- SADT pamatnostādnes2, apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 2021. gada 1. septembrī. SADT pamatnostādņu viens no mērķiem ir sekmēt atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu. SADT pamatnostādņu rīcības virziena "Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību" 1.2. uzdevums paredz pārskatīt sociālo pabalstu izmaksu mērķētību un uzlabot saņēmēju pārklājumu.- BJĢA pamatnostādnes3, apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 2022. gada 21. decembrī. BJĢA pamatnostādņu mērķis ir sekmēt ģimeņu labklājības nodrošināšanu, tostarp paredzot bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu iespēju stiprināšanu.- Plāns4, kas paredz vairākus pasākumus personu ar invaliditāti, t.sk. bērnu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu. Plāna 1.2. pasākums paredz invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, t.i., pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu, pilnveidot VDEĀVK ārstu zināšanas par efektīvu invaliditātes ekspertīzes procesa organizēšanu. Plāna 2.10. pasākums paredz uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas attīstību, t.i., pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu personu ar invaliditāti iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.ANO Konvencijā noteiktie principi nostiprina pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem, uz cilvēktiesību jeb biopsihosociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos (attēls Nr. 1).Attēls Nr. 1Invaliditātes noteikšanas pieejas maiņaPB ziņojumā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā"5 uzsvērts, ka invaliditātes noteikšanas kritēriji atspoguļo dominējošo izpratni par invaliditāti. Līdz šīs tūkstošgades sākumam invaliditātes noteikšanas kritēriji balstījās tikai uz medicīnisko pieeju invaliditātei: "nespējas" (angl. disability) esamību un pakāpi noteica, tikai pamatojoties uz medicīniskajiem datiem par veselības stāvokli, slimībām un/vai izraisītajiem traucējumiem. Tā ir vecākā un daudzās valstīs joprojām visplašāk izmantotā stratēģija. Savukārt PVO SFK 2001. gadā tika formulēta jauna pieeja invaliditātes noteikšanā – biopsihosociālā, jeb interaktīvā pieeja invaliditātei. Tieši ANO Konvencijas pieņemšana ir mudinājusi daudzas valstis atspoguļot šo jauno pieeju savos invaliditātes noteikšanas procesos.VDEĀVK no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim īstenoja Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (projekta ID Nr. 1DP/1.4.1.2.1/08/IPIA/NVA/001). Projekta mērķis bija pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem. Jaunā invaliditātes noteikšanas kārtība stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredzot, ka invaliditātes noteikšanā tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka pilngadīgām personām invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi. Tā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātei.Viens no uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir piemērotākā risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušā un bērna invaliditātes noteikšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā.Ziņojuma mērķis ir sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.Ziņojuma izstrādes laikā LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu6. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā izstrādājot piedāvātos risinājumus.Ziņojumā izklāstīta esošā invaliditātes novērtēšanas pieeja bērniem Latvijā, vēršot uzmanību uz atšķirīgo pieeju bērnu un pilngadīgu personu invaliditātes noteikšanā, kā arī sniegti trīs iespējamie risinājuma varianti turpmākajai invaliditātes noteikšanas bērniem sistēmas pilnveidei.2. Pašreizējās situācijas apraksts2.1. Spēkā esošais regulējumsInvaliditātes noteikšanas kārtību valstī, tostarp bērniem, reglamentē Invaliditātes likums un MK noteikumi Nr. 805.Invaliditātes likuma 5. pants nosaka, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic VDEĀVK, kura sava lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga.Bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 805 4. pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Visiem bērniem, nosakot invaliditāti, tiek noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss, bez iedalījuma smaguma pakāpēs7. Invaliditātes ekspertīze gan pirmreizēji, gan atkārtoti gan tiek veikta bez personas klātbūtnes, pamatojoties uz personas (vai personas likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas) iesniegtajiem medicīniskajiem dokumentiem. Atsevišķos gadījumos, ja VDEĀVK rīcībā nav pietiekama informācija vai tā ir pretrunīga, invaliditātes ekspertīzi veic personas klātbūtnē8.Invaliditāte bērniem tiek noteikta uz sešiem mēneši, vienu, diviem, pieciem gadiem, vai līdz 18 gadu vecumam, ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu, vai bērnam ir MK noteikumu Nr. 805 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi9.Nosakot invaliditāti, bērnam var tikt noteiktas arī medicīniskās indikācijas, kas sniedz iespēju saņemt kādu no atzinumiem – īpašas kopšanas nepieciešamībai; medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai vai pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai10.2.2. Bērnu ar invaliditāti statistiskais portretsBērnu ar invaliditāti skaitam Latvijā ik gadu ir neliela tendence pieaugt un, ņemot vērā kopējo bērnu skaita samazinājumu valstī, bērnu ar invaliditāti īpatsvars pret kopējo bērnu skaitu valstī ar katru gadu nedaudz pieaug (tabula Nr. 1 un Nr. 2).Tabula Nr. 1Bērnu ar invaliditāti skaita izmaiņas periodā no 2018. līdz 2022. gada decembrimPārskata gads12.2018.12.2019.12.2020.12.2021.12.2022.0–6 g.v.2 0612 0762 0982 1762 2817–14 g.v.4 3744 3994 4434 5404 62515–17 g.v. (ieskaitot)1 7701 8161 8541 9762 082Kopā8 2058 2918 3958 6928 988Avots: LabIS datiTabula Nr. 2Bērnu ar invaliditāti īpatsvars pret kopēju bērnu skaiti valstīGads (dati attiecīgā gada decembrī)Bērni ar invaliditāti 0-17 gadi (ieskaitot)Bērnu kopskaits valstīBērnu ar invaliditāti īpatsvars pret kopējo bērnu skaitu valstīMeitenesZēniKOPĀ2018.gads3 4624 7438 205358 7622.29%2019.gads3 4854 8068 291358 8132.31%2020.gads3 5014 8948 395359 4572.34%2021.gads3 5555 1378 692358 5342.42%2022.gads3 6425 3468 988356 8642.52%Avots: LabIS un CSP dati11Bērniem ar invaliditāti, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi, VDEĀVK vienlaikus ar lēmuma par invaliditātes noteikšanas pieņemšanu vai pēc tā pieņemšanas var izsniegt kādu no atzinumiem:1) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas dod tiesības uz bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu 313,42 euro/mēnesī apmērā un bērniem no 5 gadu vecuma sniedz iespēju pretendēt uz pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā un izglītības iestādē;2) transporta atzinumu, kas dod tiesības uz transporta pabalstu 105 euro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu;3) atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai bērniem no 5 gadu vecuma.2022. gadā tika izsniegti 5 373 atzinumi īpašas kopšanas, transporta un pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai, kas atbilst gandrīz 60 % no kopējā bērnu ar invaliditāti skaita, tomēr jāņem vērā, ka vienam bērnam vienlaikus var būt izsniegti arī vairāki atzinumi12 (tabula Nr. 3).Tabula Nr. 3Bērniem ar invaliditāti izsniegtie atzinumi īpašas kopšanas, transporta un pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai 12.2022.Vecums (gadi)KopāAtzinums pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībaiAtzinums īpašas kopšanas nepieciešamībaiTransporta atzinumsKopējais bērnu skaits, kuriem izsniegts attiecīgais atzinums5 3731513 4211 8010–6 g.v.1 652261 1245027–14 g.v.2 831961 74798815–17 g.v. (ieskaitot)89029550311Avots: LabIS dati 12.2022.No 2013. gada saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto bērniem ar invaliditāti no 5–18 gadu vecumam, kuriem VDEĀVK ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā13. Savukārt bērniem, kuriem nav indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, bet ir būtiski pārvietošanās traucējumi, no 2021. gada 1. jūlija ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu pavadoņa pakalpojumu, pamatojoties uz VDEĀVK sniegto atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību14 (tabula Nr. 4).Tabula Nr. 4Asistenta pakalpojuma pašvaldībā un pavadoņa pakalpojumu saņēmēju skaits gadāPeriodsPavadoņa pakalpojuma saņēmēju skaits*Asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits2018.g. 9582019.g. 1 0012020.g. 1 0912021.g.391 4092022.g.841 809* Pavadoņa pakalpojumu ir tiesības saņemt no 01.07.2021.Avots: SPOLIS datiNo 2012. gada bērniem no 5–18 gadu vecumam, kuriem VDEĀVK ir sniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto ir tiesības arī uz asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kas bērnam sniedz pārvietošanās un pašaprūpes atbalstu izglītības iestādē15 (tabula Nr. 5).Tabula Nr. 5Bērnu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta pakalpojumu izglītības iestādēDati uz attiecīgā gada 1.janvāriPirmsskolas izglītības iestādes1. – 12.klaseProfesionālās izglītības iestādesKopā2018.g.57210 2672019.g.7120122742020.g.9920123022021.g.11021843322022.g.13224443802023.g.1552992456Avots: IZM dati2.3. Starptautiskā prakse invaliditātes noteikšanā bērniemIgaunijas Republikas prakseIgaunijā invaliditātes noteikšanas pamatā ir ilgstoši veselības traucējumi, t.i., neatgriezenisks veselības stāvoklis, kuru ietekmē personai ir ierobežotas spējas tikt galā parastās situācijās (funkcionēšanas ierobežojumi), ir nepieciešams papildu atbalsts no malas vai palīglīdzekļi16.Invaliditātes noteikšanas pamati bērniem, darbspējas vecuma un pensijas vecuma personām Igaunijā atšķiras.Igaunijā invaliditāti personām vērtē dažādos vecuma posmos – bērna vecumā, invaliditāti nosakot uz termiņu, kas nepārsniedz 16 gadu vecumu (darbspējas vecums Igaunijā); darbspējas vecumā – invaliditāti nosakot uz termiņu, kas nepārsniedz pensijas vecumu; pensijas vecumā – invaliditāti var noteikt arī uz mūžu.Bērnam invaliditāti nosaka, ja viņam ir ilgstoši un pastāvīgi ierobežojumi dalībai dažādās aktivitātēs, kā arī ir grūtības veikt ikdienas darbības, neskatoties uz veikto ārstēšanu un palīgierīču lietošanu.Nosakot invaliditāti, ārsts eksperts vērtē – bērna veselības stāvokli, aktivitātes spējas, nepieciešamību pēc papildu atbalsta un nepieciešamā papildu atbalsta sniegšanas biežumu, kā arī prognozējamo dzīvildzi. Igaunijā invaliditātes smagums tiek noteikts pēc viena vai vairākiem funkcionālajiem traucējumiem (kustība, redze, dzirde, valoda un runa, garīga rakstura traucējumi, intelektuālās attīstības traucējumi (garīgā atpalicība), cita invaliditāte (piemēram, manuālas darbības)).Ārsts eksperts invaliditāti nosaka, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem (iesniegumu, elektroniskajā veselības informācijas sistēmā ievadītajiem veselības datiem u.c.) par bērna veselību (tostarp ārpusskolas konsultatīvās grupas novērtējumu un vietējās pašvaldības sastādītu rīcības plānu), novērtē, kāda veida invaliditāte un cik smaga invaliditāte bērnam nosakāma. Pie viegliem veselības un funkcionēšanas traucējumiem Igaunijā invaliditāti nenosaka.Lai noteiktu invaliditātes smaguma pakāpi bērnam, ārsts eksperts izvērtē ierobežojumus dalībai, kā arī nepieciešamo atbalstu sekojošu aktivitāšu veikšanā – ēšana, higiēnas aktivitātes, ģērbšanās, pārvietošanās un komunikācijas prasmes.Invaliditāte bērniem tiek noteikta uz laiku no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem, un stabilu un/vai iespējamu veselības pasliktināšanās gadījumā – ne ilgāk kā līdz 16 gadu vecumam. Invaliditātes smaguma pakāpes ilgumu nosaka ārsts eksperts, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli, iepriekšējo šī stāvokļa pasliktināšanos un tā izmaiņu prognozi.Lietuvas Republikas prakseLietuvā Invaliditāte tiek definēta kā "ilgtermiņa veselības pasliktināšanās, samazināta dalība sociālajās aktivitātēs un spējā iesaistīties, kas saistīts ar ķermeņa funkciju un struktūru traucējumiem un nelabvēlīgu vides faktoru mijiedarbību". Šī definīcija attiecas gan uz bērniem, gan pilngadīgām personām, gan uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Invaliditāti nosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam, vērtējot bērna 1) veselības traucējumus (invaliditātes pamatlīmenis17), bērna 2) patstāvību, spēju piedalīties ikdienas fiziskajās, sociālālajās un izglītības aktivitātēs (spēja līdzdarboties), ņemot vērā bērna vecuma grupu un 3) speciālās izglītības vajadzības18.Personas atbilstība invaliditātes kritērijiem tiek vērtēta klātienē, tostarp bērniem. Atsevišķos gadījumos, personas atbilstības izvērtēšana, t.sk. bērna izvērtēšana var tikt veikta mājās vai slimnīcā, ja personai ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi. Atkārtotas invaliditātes noteikšanas gadījumā ir pieļaujams, ka invaliditātes noteikšanu veic tikai ar bērna likumiskā pārstāvja klātbūtni, ja bērnam ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, kā dēļ bērns nespēj ierasties uz klātienes novērtēšanu un nav nekādu šaubu invaliditātes smaguma noteikšanai, balstoties uz iesniegto medicīnisko un cita veida dokumentāciju19.Atkarībā no bērna vecuma, papildus iesniegtajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei bērnam (bērna likumiskajam pārstāvim) ir jāaizpilda "Anketa par personas aktivitātēm un spēju līdzdarboties", kurā tiek vērtētas personas kognitīvās spējas, spēja iesaistīties uzdevumu veikšanā, komunikācija, mobilitāte, pašaprūpe u.c. veikšanas spējas. Anketā izstrādātie jautājumi un spēju novērtējums ir pielāgots atbilstoši bērna vecumposma spējām un prasmēm un atkarībā no bērna vecuma ir jāaizpilda un jāiesniedz attiecīga anketa (no 4–6 gadiem; no 7–13 gadiem, no 14–17 gadiem)20.Izvērtējot abu valstu (Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas) praksi invaliditātes noteikšanā bērniem, var secināt, ka viens no invaliditātes noteikšanas pamata kritērijiem ir bērna funkcionēšanas jeb spēju līdzdarboties izvērtējums, nevis diagnozes automātiska saistīšana ar invaliditātes statusu.2.4. Identificētie trūkumi esošajā invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniemŠobrīd bērniem, vērtējot atbilstību invaliditātes statusam kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. LM esošajā invaliditātes novērtēšanas pieejā bērniem ir identificējusi vairākus trūkumus, kas saistās gan ar piemēroto kritēriju kopu, gan ar pašu invaliditātes ekspertīzes procesu.Slimības jeb medicīniskās diagnozes izvirzīšana priekšplānāBērniem visā tā bērnības posmā no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 805 4. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kur dominē bērnam noteiktā medicīniskā diagnoze, kas ir par pamatu invaliditātes noteikšanai. Bērnam augot un attīstoties, dažādos vecuma posmos mainās gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpes, tāpat arī slimība pati par sevi neliecina par esošiem funkcionēšanas ierobežojumiem vai to smaguma pakāpi. Turklāt pie vienas un tās pašas diagnozes funkcionēšanas ierobežojumi un to smaguma pakāpes var atšķirties, ņemot vērā katra bērna vecumu, individuālo situāciju un spēju sadzīvot/pieņemt radušos veselības traucējumus.Taču, invaliditātes jēdzienam attīstoties, tiek atzīts, ka invaliditāte (nespēja jeb "dis-ability") rodas, cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem saskaroties ar sabiedrības attieksmes un apkārtējās vides šķēršļiem, kas ierobežo cilvēka spējas patstāvīgi, pilnvērtīgi un efektīvi līdzdarboties sabiedrības dzīvē. Tieši ANO Konvencijas pieņemšana ir mudinājusi daudzas valstis atspoguļot šo jauno pieeju savos invaliditātes novērtēšanas procesos.Kopš 2015. gada 1. janvāra invaliditātes noteikšanā pilngadīgām personām tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi, kā tas joprojām ir bērniem.Līdz ar to, turpinot virzīties uz ANO Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanu, arī bērniem invaliditātes noteikšanā ir jāvirzās uz funkcionēšanas spēju novērtēšanu, kas ļaus invaliditāti bērniem noteikt pamatotāk un atbilstošāk katram individuālajam gadījumam (neprezumējot kādas medicīniskās diagnozes esību kā pamatnosacījumu invaliditātes statusam). Vienlaikus tiks veidots pamats/bāze mērķētas atbalsta sistēmas pilnveidei nākotnē, ko var dot funkcionēšanas vērtēšana pēc iespējas agrīnā vecumā.Invaliditātes statusa noteikšanas pieejaVisiem bērniem, nosakot invaliditāti, tiek noteikts bērns ar invaliditāti statuss, nevērtējot funkcionēšanas ierobežojumu vai tā smaguma pakāpi. Arī atbilstību invaliditātes kritērijiem visā bērna vecuma posmā vērtē vienādi, t.i., pamatojoties uz noteikto medicīnisko diagnozi. Tomēr, bērnam augot, dažādos vecuma posmos var mainīties gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpe.Līdz ar to, paredzot, ka bērna vecumā invaliditāte vērtējama noteiktos vecuma posmos, pielietojot atbilstošus vērtēšanas kritērijus attiecīgajam vecuma posmam, tiktu panākts, ka invaliditāte tiks noteikta atbilstošāk un mērķētāk katram vecuma posmam, kā rezultātā atbalsta pakalpojumus varēs veidot pēc iespējas individualizētākus.Atšķirīga pieeja invaliditātes novērtēšanā, sasniedzot pilngadībuSasniedzot pilngadību, būtiski mainās invaliditātes noteikšanas kritēriji, no veselības traucējumiem (diagnozes) invaliditātes noteikšanā bērniem uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu pilngadīgām personām.Līdz ar to neilgi pirms pilngadības sasniegšanas gan bērnam, gan arī viņa likumiskajiem pārstāvjiem rodas neizpratne gan par pašu invaliditātes noteikšanas kārtību, gan arī par turpmāk pieejamo atbalstu un tā apjomu invaliditātes seku mazināšanai.Līdz ar to, nepilnveidojot invaliditātes novērtēšanas kritērijus, pastāv bērnu invaliditātes novērtēšanas sistēmas stagnācijas risks, jo joprojām pastāvēs atšķirīgas pieejas invaliditātes novērtēšanā (bērniem – medicīniskā, pieaugušajiem – biopsihosociālā), kavējot mērķētas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai jebkurā vecuma posmā.3. ESF projekts "Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide"Apzinoties trūkumus invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem, 2017. gada sākumā tika uzsākts un 2019. gadā pabeigts ESF projekts Nr.9.1.4.3/16/I/001 atbilstoši SFK–BJ principiem. Lai pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, projekta ietvaros iesaistītie ārsti eksperti izstrādāja mūsdienīgu, starptautiskajai praksei atbilstošu invaliditātes noteikšanas Metodiku, balstoties uz SFK–BJ konceptuālajā pamatsistēmā noteiktajiem principiem.Izstrādājot Metodiku SFK–BJ principu piemērošanā invaliditātes noteikšanā bērniem, tā tika analizēta korelācijā starp bērna vecumu un slimību, lai noteiktu bērna invaliditātes statusu.Metodika tika aprobēta izmēģinājumprojektā, kurā tika izvērtēti 50 bērni, iesaistot 6 ģimenes ārstus un pediatrus, kuri saņēma konsultācijas un tika apmācīti Metodikas piemērošanā, un aicināja bērna likumiskos pārstāvjus dalībai izmēģinājumprojektā.Izmēģinājumprojekta laikā atbilstība invaliditātes noteikšanas kritērijiem bērniem tika vērtēta noteiktos vecuma posmos:- 0–6 gadu vecumā, pamatojot to ar ļoti strauju bērna fizisko un garīgo attīstību, un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā nav daudz tādu absolūtu novērtēšanas testu un standarta pārbaudes tabulu, kas palīdzētu izvērtēt fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, tāpēc šajā vecumā bērniem, nosakot invaliditāti, joprojām tiks vērtēti veselības traucējumi;- 7–13 gadu vecumā, pamatojot to ar joprojām strauju fizisko augšanu un attīstību šajā vecumā, bet tā kā šajā vecumā bērna psihiskā attīstība ir pilnveidojusies, un bērns ir socializējies (uzsācis skolas gaitas) un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā jau ir pieejami standartizēti novērtēšanas testi, tabulas un mērījumi, ir iespējams vērtēt bērna fiziskos gan psihiskos ierobežojumus, respektīvi, galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), līdz ar to nosakot invaliditāti var tikt novērtēti bērna funkcionēšanas ierobežojumi;- 14–18 gadu vecumā, pamatojot ar to, ka šajā periodā bērns attīstības ziņā jau pielīdzināms pieaugušai personai, patstāvīgi aktīvi integrējas sabiedrībā, spēj izpildīt visus spēka, izturības un ātruma vingrinājumus, un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā, izmantojot visas pieejamās novērtēšanas skalas, tabulas, testus un mērījumus, ir iespējams vērtēt galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), to fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, līdz ar to funkcionēšanas ierobežojumi šajā vecuma posmā var tikt gradēti smaguma pakāpēs.Kopā ar Metodiku tika izstrādāti arī desmit pielikumi:1) Iesniegums VDEĀVK;2) Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 7 līdz 13 gadiem – paredzēta papildu informācijas iegūšanai par bērna funkcionēšanu attiecīgajā vecuma posmā;3) Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 14 līdz 18 gadiem (neieskaitot) – paredzēta papildu informācijas iegūšanai par bērna funkcionēšanu attiecīgajā vecuma posmā;4) Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – paredzēts bērna veselības traucējumu novērtēšanai;5) Funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanas kritēriji – paredzēts bērna slimības izraisīto funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai, pielietošanai no 7 gadu vecuma;6) Bērna ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketa – paredzēts bērna funkcionālo spēju novērtēšanai pašaprūpē;7) Ekspertīzes akts – paredzēts ārsta novērtējumam un secinājumiem par bērna veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem;8) Anatomisko defektu un veselības traucējumu saraksts invaliditātes termiņa noteikšanai līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) – slimības/diagnozes, kurām esot invaliditāti uz ilgāku periodu var noteikt jau pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes laikā;9) Kritēriji atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojumu nepieciešamības noteikšanu un par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot);10) Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot).Ar izstrādāto Metodiku tika paredzēts pilnveidot bērnu veselības stāvokļu izvērtēšanu, vērtējot to kontekstā ar veselības traucējumu radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma neparedz mainīt principu, ka tiek vērtēti veselības traucējumi, bet paredz to papildināt un pilnveidot, veselības traucējumus vērtējot kontekstā ar funkcionēšanas ierobežojumiem, ar ko būtu iespējams noteikt, kādos domēnos, kādās kategorijās bērnam ir ierobežojumi, ko savukārt būtu iespējams izmantot un pielietot mērķēta atbalsta sistēmas pilnveidei.Invaliditātes noteikšanas mērķis ir sniegt piemērotu, individualizētu un atbilstošu atbalstu, nevis noteikt tikai statusu.Atbilstoši izstrādātajai Metodikai funkcionēšana bērniem tiktu novērtēta, balstoties uz SFK–BJ. Šī SFK–BJ versija ir īpaši izstrādāta bērnu un jauniešu funkcionēšanas izvērtēšanai, nodrošinot specifisku saturu un tādu detalizācijas pakāpi, lai vēl pilnīgāk skaidrotu zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ķermeņa uzbūvi un funkcijas, aktivitātes, līdzdalību un vides ietekmi uz bērnu. Kā arī vērtējot tieši bērna funkcionēšanu, tiek ievērots ANO Konvencijā noteiktais princips par cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību un pret bērnu ar invaliditāti tiesībām saglabāt savu identitāti, jo, vērtējot bērna spējas un konstatējot ierobežojumus kādās no funkcionēšanas kategorijām, iezīmējas arī tās funkcionēšanas kategorijas, kurās ierobežojumi nav būtiski vai to nav. Savukārt konstatējot ierobežojumus kādās no SFK–BJ funkcionēšanas kategorijām, attiecīgajām institūcijām ir iespēja tālāk plānot, kā veicināt bērna funkcionēšanu un sekmēt bērnu ar invaliditāti spēju attīstību.Starptautiskajās PVO klasifikācijās veselības stāvokļu (slimību, traucējumu, ievainojumu, utt.) grupējumu pamatā nodrošina SSK, kas nodrošina etioloģisko (slimības iemesla vai iedzimtā stāvokļa pamatojums) konstrukciju. Funkcionēšana un nespēja saistībā ar veselības stāvokļiem ir klasificēta SFK. Tāpēc SSK un SFK papildina viena otru, un to lietotāji tiek mudināti izmantot šīs divas PVO starptautisko klasifikāciju kopas locekles kopā:1. SSK nodrošina slimības, traucējuma vai cita veselības stāvokļa "diagnozi" klasifikāciju;2. SFK sniedz papildu informāciju par funkcionēšanu.Abi klasifikatori kopā sniedz informāciju gan par diagnozi, gan funkcionēšanu un nodrošina plašāku un daudzpusīgāku skatījumu uz cilvēka vai populācijas veselību, kas var tikt lietota lēmumu pieņemšanas gaitā.Ieviešot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, kas balstīta funkcionēšanas novērtēšanā (SFK–BJ), tika paredzēts panākt noteiktu korelāciju invaliditātes noteikšanā starp bērnam esošo slimību, vecumu un funkcionēšanas ierobežojumiem, kā rezultātā:- samazinātos funkcionālo spēju un veselības stāvokļa atšķirības, t.i., invaliditāte tiktu noteikta atbilstoši bērna veselības stāvoklim korelācijā ar funkcionēšanas ierobežojumiem;- domēni (veiktspēja un dotumi) tiktu noteikti atbilstoši bērnu un jauniešu versijā SFK–BJ ietvertajām kategorijām, t.i., saturēs informāciju par veselības stāvokļiem, funkcionēšanas kategorijām un vides faktoriem;- invaliditāte tiktu vērtēta trīs vecuma posmos (0–6; 7–13; 14–17 gadiem (ieskaitot));- bērniem vecumā no 14–17 gadiem (ieskaitot) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu gradēti smaguma pakāpēs (mēreni, smagi, ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi);- tiktu novērstas atšķirības, izvērtējot invaliditāti un īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti;- tiktu novērstas atšķirības, nosakot asistenta pakalpojuma nepieciešamību bērniem no 15 gadu vecuma (pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību) un pilngadīgām personām (veicot izvērtējumu ar asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu).Tāpat veselības traucējumu vērtēšana kontekstā ar to radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem sniegtu pamatojumu invaliditātes noteikšanai gan Invaliditātes likuma, gan ANO Konvencijas kontekstā, kā arī tādējādi var tikt veidots pamats/bāze mērķētas atbalsta sistēmas pilnveidei nākotnē.Ieviešot izstrādāto Metodiku bērnu invaliditātes novērtēšanā tiks veidotas vienota izpratne par vienotu kritēriju piemērošanu, invaliditātes ekspertīzes veikšanu un lēmumu pieņemšanu gan bērniem, gan pilngadīgām personām. Pieaugs vispārējā izpratne par kvalitatīva lēmuma pieņemšanu un mērķēta pakalpojuma sniegšanu, kas nodrošina tiešu un pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju iespējām saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu iestājoties invaliditātes riskam, sekmēta kvalitatīva klientu apkalpošana, nodrošināta pēctecīga invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidošana valstiskā līmenī.4. Piedāvātie risinājuma variantiLM ir izvērtējusi līdz šim paveikto, pieredzi un atsauksmes un piedāvā trīs risinājumu variantus.Ratificējot ANO Konvenciju, Latvija ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tāpat ANO Konvencija nosaka pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem, uz cilvēktiesību jeb sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos.LM piedāvā sekojošus risinājuma variantus bērnu ar invaliditāti invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei.4.1. Pirmais risinājuma variants – invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīgaNeskatoties uz to, ka Plāna 1.2. pasākums paredz ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem, viens no LM piedāvātajiem risinājumiem ir saglabāt esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem.Invaliditātes noteikšanas sistēmai bērniem paliekot nemainīgai, tā neradīs neskaidrības un neizpratni sabiedrībā par izmaiņām invaliditātes izvērtēšanā bērniem, un bērna ar invaliditāti vecākiem saglabāsies zināma stabilitātes sajūta, ka nekas nemainīsies.Tomēr, nemainot kritērijus bērnu invaliditātes noteikšanai un nepārvērtējot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, pastāv invaliditātes sistēmas stagnācijas risks, jo atšķirīgas pieejas invaliditāte novērtēšanas sistēmā (bērniem – medicīniskā, pieaugušajiem – biopsihosociālā) kavē mērķētas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai, un tādējādi joprojām:- invaliditātes noteikšana bērniem joprojām tiks balstīta, pamatojoties uz medicīnisko diagnozi, un netiks ņemts vērā apstāklis, ka pie vienas un tās pašas diagnozes var būt dažādi funkcionēšanas ierobežojumi un to smaguma pakāpes;- invaliditātes noteikšana visā bērna vecuma posmā paliks nemainīga, kaut gan, bērnam augot un attīstoties, dažādos vecuma posmos mainās gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpes;- atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti, pamatojoties uz noteikto invaliditāti, nevis atbilstoši faktiskajai vajadzībai;- atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti, pamatojoties uz noteikto invaliditāti vai atzinumu, kas izsniegts, pamatojoties uz bērnam noteikto diagnozi, nevis atbilstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem;- būs neskaidrs pārejas posms no bērna uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu – būtiski mainās novērtēšanas kritēriji un atbalsta sistēma;- atšķirīgs atbalsta klāsts un pieeja atbalsta pakalpojumu noteikšanai, sasniedzot pilngadību.Saglabājot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem nemainīgu, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.Ņemot vērā minēto, saglabājot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu, paaugstinās risks, ka bērni ar invaliditāti (funkcionēšanas ierobežojumiem) nesaņems atbilstošu, individualizētu un uz vajadzībām mērķētu atbalstu, kas paaugstinās risku, ka bērniem ar atšķirīgām funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpēm var netikt nodrošināts nepieciešamais atbalsts, kas var rezultēties ar būtiski lielākiem līdzekļiem sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšanai, pazemināt publiskā finansējuma izmantošanas efektivitāti un lietderību (paaugstinās iespēja, ka personai būs jānodrošina atbalsts visas dzīves garumā) – pretstatā – savlaicīgi sniegtai mērķētai palīdzībai, kuras rezultātā sekmētos integrācija (tai skaitā izglītībā/darbā u.c.), kas noteiktā skaitā gadījumu samazinātu nākotnes atbalsta pasākumu nepieciešamību.Līdztekus adekvātam finansiālam atbalstam ir jāattīsta un jāpilnveido arī atbalsta pakalpojumi kā bērnam, tā arī viņa ģimenes locekļiem, sniedzot kompleksu atbalstu ar regulāri izmantojamiem pakalpojumiem, tādējādi sekmējot bērna iespējas iekļauties sabiedrībā.Finansiālā ietekme: papildu finansējums 1. risinājuma varianta izvēlē nav nepieciešams (pielikums Nr. 1).4.2. Otrais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanaiInvaliditātes noteikšanas kritēriju pilnveide bērniem ir viens no Plānā paredzētajiem pasākumiem21. Risinājuma ietvaros tiek aprakstīta invaliditātes novērtēšanas pieejas pilnveide, nemainot invaliditātes atbalsta sistēmu.Invaliditātes termiņu pilnveideMetodikas ietvaros invaliditātes termiņus pilnveidot netika paredzēts. Tomēr Ziņojuma izstrādes gaitā, tika secināts, ka, pilnveidojot invaliditātes novērtēšanas pieeju, tuvinot to pilngadīgu personu invaliditātes novērtēšanas pieejai, nepieciešams salāgot normas, kas paredz invaliditāti noteikt uz ilgāku periodu, kā arī atteikties no sešu mēnešu invaliditātes perioda.Pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem (visos vecuma posmos), ir vērtējama iniciatīva attiekties no šobrīd spēkā esošā minimālā invaliditātes termiņa (seši mēneši), jo šāds periods ir pārāk īss, lai objektīvi novērtētu veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu izmaiņas dinamikā, kā arī sešu mēnešu invaliditātes periods bērniem tiek piemērots reti (attēls Nr. 2). Līdz ar to ir vērtējama iniciatīva kā īsāko invaliditātes termiņu noteikt – viens gads, kas iedzīvotājiem potenciāli varētu mazināt administratīvo slogu atkārtoti vērsties VDEĀVK pēc sešiem mēnešiem. Veicot grozījumus normatīvajā regulējumā, minimālie invaliditātes termiņi tiks salāgoti kā bērniem, tā arī pilngadīgām personām ar invaliditāti.Attēls Nr. 2Avots: LabIS dati 2019. gads – 2019. gada dati izmantoti, jo Invaliditātes likuma pārejas noteikumu 9. punkts paredz, ka saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, iepriekš noteiktā invaliditāte tika automātiski pagarināta uz sešiem mēnešiem. No 2020. – 2022. gadam ārkārtējā situācija valstī bija izsludināta vairākas reizes, līdz ar to statistikas datos par atkārtotu invaliditātes ekspertīzi ir iekļauts arī to bērnu ar invaliditāti skaits, kuriem invaliditātes periods noteikts uz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz speciālo normuTāpat ir vērtējama iniciatīva salāgot tiesību normas bērniem un pilngadīgām personām, kas dod tiesības VDEĀVK noteikt invaliditāti uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.Šobrīd bērniem stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu dēļ invaliditāti uz ilgāku termiņu var noteikt, ja invaliditāte ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu22.Savukārt pilngadīgām personām – ja invaliditāte iepriekš ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem23.Līdz ar to invaliditātes noteikšana uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā bērniem un pilngadīgām personām atšķiras, jo pilngadīgām personām invaliditāti uz mūžu var noteikt arī pirmreizējas ekspertīzes laikā, ja VDEĀVK ārsts no iesniegtajiem dokumentiem var secināt, ka personas veselības traucējumi un funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili un neatgriezeniski, kamēr bērnam stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, invaliditāti līdz pilngadībai var noteikt tad, ja invaliditāte iepriekš ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu.Lai veidotu vienotu pieeju bērnu un pilngadīgu personu invaliditātes statusa noteikšanā uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ir vērtējama iniciatīva salāgot normas paredzot, ka arī bērniem, līdzīgi kā pilngadīgām personām, invaliditāti stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz piecus gadus jau pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes laikā, ja: invaliditāte iepriekš ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.Salāgojot normas, kas ļaus VDEĀVK noteikt invaliditāti uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, vienlaikus ir vērtējama arī iespēja atteikties no anatomisko defektu un veselības traucējumu saraksta24, kas pamatā balstīts medicīniskā modeļa piemērošanā invaliditātes noteikšanā kā bērniem, tā arī pilngadīgām personām, kas neatbilst ANO Konvencijas mērķiem.Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmosIzvirzot funkcionēšanas novērtēšanu kā priekšnosacījumu invaliditātes noteikšanā, invaliditāti iespējams noteikt pamatotāk, jo tiek vērtētas bērna spējas veikt noteiktus uzdevumus atbilstošā vecumā. Tāpat var tikt mazinātas neskaidrības pārejas posmā uz pilngadīgas personas statusu, kā arī iespējams atvieglot šo pārejas posmu, ja funkcionēšanas ierobežojumi tiks novērtēti līdzvērtīgi pilngadīgu personu invaliditātes vērtēšanas kritērijiem.Metodika paredz bērniem invaliditāti vērtēt trīs vecuma posmos: no 0–6 gadiem, no 7–13 gadiem un no 14–17 gadiem (ieskaitot), nodrošinot bērna veselības stāvokļa izvērtēšanu atbilstoši attiecīgā vecuma posma attīstības stadijām, to vērtējot kontekstā ar veselības traucējumu radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas nodrošinās bērna individuālo vajadzību izvērtēšanu.Metodikā izpētītajās bērnu vecuma posmu attīstības īpatnībās tika secināts, ka bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot) šis ir vecākais skolas periods, kas vienlaikus ir arī noslēdzošais posms bērna (jaunieša) attīstībai un pārejai uz pieaugušu personu. Tāpat Metodikā tika secināts, ka bērniem vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot) funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšana un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpe būtu pamats invaliditātes noteikšanai līdzvērtīgi kā pilngadīgām personām, tādējādi salāgojot invaliditātes noteikšanas kritērijus ar pilngadīgu personu kritērijiem attiecīgajā vecuma posmā. Vienlaikus arī lēmuma par īpašas kopšanas nepieciešamību noteikšanā bērniem vecumā no 15–17 gadiem, būtu jāpiemēro līdzvērtīgi principi kā pilngadīgām personām. Tāpat arī likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka jaunieši no 15 gadu vecuma tiek uzskatīti par sociālajai apdrošināšanai obligāti pakļaujamām personām, kas nozīmē, ka no 15 gadu vecuma jaunieši var uzsākt darba tiesiskās attiecības.Ņemot vērā minēto, risinājuma ietvaros piedāvāts atkāpties no Metodikas piedāvājuma, un bērniem invaliditāti vērtēt šādos vecuma posmos: no 0–6 gadiem, no 7–14 gadiem un no 15–17 gadiem (ieskaitot).Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 0 – 6 gadiemŠajā vecuma posmā, kā to paredz Metodika, invaliditāte tiks noteikta, pamatā balstoties uz bērna veselības traucējumiem (medicīniskā diagnoze) saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu novērtēšanas kritērijiem25, t.i., saglabājot līdzšinējo pieeju.Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, atšķirībā no esošās sistēmas pielietojuma, liela nozīme bija bērna klātbūtnei, nosakot īpašās kopšanas nepieciešamības un transporta atzinuma saņemšanai.Šim vecuma posmam šāda pieeja tiek pielietota, jo šajā periodā bērnam ir strauja, dažāda tempa ziņā, gan fiziskā, gan psihiskā attīstība, galvenās funkcionēšanas kategorijas, (spējas) kurās pamatā ir ierobežojumi, smagumu pakāpe vērtējama dinamikā. Ņemot vērā, ka katra bērna attīstība ir individuāla, ko pielīdzina vidējām vecuma normām, bet šajā vecumā bērniem nav daudz tādu absolūtu novērtēšanas testu un standarta pārbaudes tabulu, kas palīdzētu izvērtēt fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, tāpēc šajā vecuma posmā bērniem, nosakot invaliditāti, pamatā paredzēts vērtēt veselības traucējumus, daļēji tos saistot ar funkcionēšanas ierobežojumiem.Tā kā šajā vecuma posmā invaliditātes noteikšanā tiek saglabāta līdzšinējā pieeja, tad arī invaliditātes ekspertīzei iesniedzamo dokumentu klāsts saglabāsies tādā pašā apmērā, t.i., VDEĀVK jāiesniedz:- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.Nosakot invaliditāti šajā vecuma posmā tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss bez iedalījuma smaguma pakāpēs, ar termiņu uz 1, 2 vai 5 gadiem, vai līdz attiecīgā vecuma posma beigām, t.i., līdz 6 gadu vecumam.Ja līdz 7 gadu vecumam būs palicis mazāk kā viens gads un ja jau būs iespējams izvērtēt funkcionēšanas novērtējumus, invaliditāti varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz attiecīgo vecuma posmu. Atsevišķos gadījumos, ja bērnam tiks konstatēti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditāti varēs noteikt līdz 14 gadu vecumam.Shēmā Nr. 1 attēlota invaliditātes noteikšana bērniem vecumā no 0–6 gadiem.Shēma Nr. 1Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 7–14 gadiemŠajā vecuma posmā, nosakot invaliditāti, tāpat kā to paredz Metodika vecuma posmā no 7 – 13 gadiem, papildus veselības traucējumiem VDEĀVK vērtēs arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu un funkcionēšanas novērtēšanas kritērijiem 4. un 5. pielikums26, t.i., tiks izvērtēts veselības stāvoklis (diagnoze) korelācijā ar slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemērojot SFK-BJ, un invaliditāte tiks noteikta, ja funkcionēšanas ierobežojumi būs vismaz mēreni.Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, būtiski bija pielietot pašnovērtējuma anketu, kas palīdzēja vērtēšanā, ja bērnam bija kombinēta slimība, kas izraisījusi dažādas smaguma pakāpes funkcionēšanas ierobežojumus atšķirīgās funkcionēšanas kategorijās (piemēram, Posthemorāģiska hidrocefālija pēc ventrikuloperitoneālas šuntēšanas) ar redzes (viegliem), mobilitātes (mēreniem), psihiskiem (viegliem) un fiziskās funkcionēšanas ierobežojumiem.Šāda pieeja šim vecuma posmam tiek pielietota, jo šajā periodā jau ir iespējams vērtēt veselības traucējumu ietekmi uz funkcionēšanu, piemēram, vai bērnam ar x diagnozi ir traucēta runas vai mobilitātes (staigāšanas) funkcija. Kā rezultātā bērnam, kuram ir traucēta runas funkcija, būs nepieciešams savādāks atbalsts nekā bērnam, kuram ir mobilitātes traucējumi. Lai arī šajā vecuma posmā joprojām turpinās aktīva bērna fiziskā augšana, tomēr šajā vecuma posmā psihiskā attīstība ir pilnveidojusies, bērns ir socializējies – uzsācis skolas gaitas – un šajā periodā jau ir iespējams vērtēt gan fiziskos gan psihiskos ierobežojumus, t.i., galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), jo ir pieejami standartizēti novērtēšanas testi, tabulas un mērījumi.Šajā vecuma posmā invaliditātes ekspertīzei iesniedzami šādi dokumenti:- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);- bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 7 līdz 13 gadiem27;- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketu aizpilda bērna likumiskais pārstāvis, novērtējot sava bērna spējas.Nosakot invaliditāti šajā vecuma posmā, tāpat kā vecuma posmā no 0–6 gadiem, tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss bez iedalījuma smaguma pakāpēs, ar termiņu uz 1, 2 vai 5 gadiem, vai līdz attiecīgā vecuma posma beigām, t.i., līdz 14 gadu vecumam.Ja līdz 15 gadu vecumam būs palicis mazāk kā viens gads un, ja jau būs iespējams izvērtēt funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes, invaliditāti varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz attiecīgo vecuma posmu.Shēmā Nr. 2 attēlota invaliditātes noteikšana bērniem no 7–14 gadu vecumam.Shēma Nr. 2Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)Šajā vecuma posmā, nosakot invaliditāti, tāpat kā to paredz Metodika vecuma posmā no 7–14 gadiem, VDEĀVK vērtēs bērna veselības traucējumu un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu un funkcionēšanas novērtēšanas kritērijiem28, piemērojot SFK-BJ. Papildus funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumam tie tiks gradēti trīs smaguma pakāpēs (mēreni, smagi, ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi), kas ir ekvivalents pilngadīgu personu invaliditātes smaguma pakāpēm (III, II vai I invaliditātes grupa).Šāda pieeja priekšplānā izvirza funkcionēšanas ierobežojumus ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī citu ar invaliditāte saistītu lēmumu pieņemšanai (piemēram, īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšana, asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšana, kā arī piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra noteikšana), kas ietekmē bērnu ar invaliditāti ikdienu invaliditātes seku mazināšanai.Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, būtiska bija gan bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketas pielietošana, gan klātbūtne (vecāku un paša bērna ar invaliditāti viedoklis, problēmas), jo vērtējuma salīdzināšanai bija nozīme veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpes izvērtēšanā.Šajā vecuma posmā invaliditātes ekspertīzei iesniedzami šādi dokumenti:- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);- bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot)29;- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketu aizpild …