Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei8. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":8.1. izprot vēstures avotu funkcijas un nozīmi vēstures zinātnē;8.2. izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai;8.3. izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti;8.4. raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures zinātnes virzienus;8.5. ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību;8.6. pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus;8.7. apzinās vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, to noderīgumu dažādās profesijās;8.8. izprot cilvēku identitāšu daudzveidību un vēsturisko mainīgumu;8.9. izprot aizvēsturiskā kolektīvisma (savācējsabiedrības) cēloņus un izpausmes;8.10. izprot grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus un Senās Romas pilsonības pamatprincipus;8.11. izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā pasaulē;8.12. raksturo kārtu un reģionālo identitāti jaunajos laikos Kurzemē, Vidzemē un Latgalē;8.13. izprot etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē jaunajos un jaunākajos laikos;8.14. analizē cilvēku identitātes dažādos vēstures laikmetos;8.15. izprot indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā;8.16. raksturo Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās;8.17. raksturo indivīda lomu antīkajā pasaulē;8.18. izprot personības un sabiedrības attiecības viduslaikos;8.19. izprot renesanses laikmeta individuālisma cēloņus;8.20. raksturo indivīda lomas pieaugumu apgaismības un revolūciju laikmetā;8.21. izprot atsvešinātības cēloņus un izpausmes industriālā un postindustriālā laikmetā;8.22. analizē indivīda un sabiedrības attiecību modeļus dažādās ideoloģijās;8.23. raksturo autoritārisma un totalitārisma attiecības ar indivīdu;8.24. izprot indivīda lomu mūsdienu Austrumu un Rietumu sabiedrībā;8.25. ir pieredze diskutēt par indivīda stāvokli mūsdienu sabiedrībā;8.26. analizē un vērtē ievērojamu personību lomu vēstures procesos;8.27. ir pieredze diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē;8.28. raksturo sievietes lomas evolūciju vēstures procesā;8.29. izprot un kritiski vērtē mūsdienu pasaules procesus;8.30. pamato kultūras pieminekļu un kultūras mantojuma aizsardzības, kopšanas un saglabāšanas nepieciešamību un īsteno to praksē;8.31. apzinās ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību;8.32. apzinās demokrātisku un pilsonisku sabiedrību kā vērtību;8.33. ir toleranta attieksme pret mūsdienu pasaules daudzveidību.9. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":9.1. izprot savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā;9.2. izprot neolītiskās \"revolūcijas\" būtību un tās globālās sekas;9.3. izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem;9.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu dažādu civilizācijas tipu izveidē un attīstībā;9.5. izprot industriālās un postindustriālās sabiedrības ietekmi uz vidi;9.6. izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Latvijas un Eiropas vēsturē;9.7. izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;9.8. raksturo darba dalīšanas vēsturi Eiropā un pasaulē;9.9. izprot industrializācijas būtību un nozīmi Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē;9.10. raksturo Austrumu kultūras sasniegumus;9.11. izprot antīkās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā;9.12. izprot jūdaisma, kristietības un islāma mācību pamatus, raksturo reliģiju ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā;9.13. raksturo Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes;9.14. analizē civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas;9.15. raksturo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.10. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":10.1. izprot Austrumu despotiju un antīko polisu tipus, to izveides cēloņus un būtību, kā arī raksturo to atšķirības;10.2. raksturo lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņsakarības dažādos vēstures posmos, kā arī ir pieredze analizēt kopīgo un atšķirīgo to izveidē, uzbūvē un bojāejā;10.3. izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā un islāma pasaulē;10.4. raksturo valsts institūciju attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;10.5. raksturo parlamentārisma vēsturi;10.6. izprot atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos;10.7. zina viduslaiku Eiropas un jauno laiku pasaules politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā;10.8. raksturo Baltijas politiskās kartes attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām;10.9. raksturo Livonijas valstu, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Polijas–Lietuvas, Krievijas lomu Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē;10.10. izprot koloniālisma būtību un sekas, zina lielākās koloniālās impērijas;10.11. raksturo Pirmā pasaules kara svarīgākās norises un sekas;10.12. analizē Eiropas un pasaules sociālekonomiskās attīstības tendences un cēloņus starpkaru posmā;10.13. raksturo Otrā pasaules kara svarīgākos cēloņus, norises un sekas;10.14. prot raksturot, skaidrot un analizēt holokaustu, citus genocīdus un noziegumus pret cilvēci jaunāko laiku vēsturē;10.15. izprot dalītās pasaules izveides cēloņus, izpausmes un sekas pēc Otrā pasaules kara;10.16. izprot posttotalitārās sistēmas sabrukuma cēloņus un sekas;10.17. izprot, analizē un vērtē globalizācijas procesu, skaidro starptautisko organizāciju (Eiropas Savienība, NATO, ANO) veidošanās cēloņus, attīstības gaitu un to lomu mūsdienu procesos;10.18. raksturo Latvijas nacionālās idejas attīstību no kultūrautonomijas līdz neatkarīgai valstij;10.19. izprot Latvijas valsts rašanās apstākļus, kā arī zina citus valstiskuma modeļus Latvijā;10.20. izprot Latvijas Republikas veidošanās procesu, zina Latvijas Republikas himnu un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;10.21. izprot Latvijas demokrātisma un autoritārisma tendenču cēloņus, izpausmes un sekas, kā arī ir pieredze vērtēt Latvijas Republikas parlamentārisma un autoritārisma vēsturi;10.22. izprot komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu ietekmi un sekas Latvijā Otrā pasaules kara laikā;10.23. raksturo padomju režīma laiku un tā sekas Latvijas vēsturē;10.24. izprot Latvijas valstiskuma atjaunošanās apstākļus un zina šī procesa svarīgākos notikumus;10.25. ir pieredze analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību.11. Mācību satura komponents \"Darbība\":11.1. analizē, vērtē un klasificē informācijas avotus, lieto tos vēstures procesa izzināšanā, interpretēšanā un sava viedokļa argumentēšanā;11.2. prot izmantot bibliotēku, muzeju un arhīvu resursus vēstures procesa izzināšanā;11.3. salīdzina un analizē dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības, pamatojoties uz izvirzītajiem kritērijiem;11.4. izprot, ka līdz ar kritēriju maiņu dažādu vēsturisko notikumu, procesu, personību salīdzinājumi var mainīties;11.5. izprot likumsakarības vēstures procesā un tā pētīšanā;11.6. lieto deduktīvās un induktīvās metodes vēstures norišu pētīšanā un skaidrošanā;11.7. izprot jebkura vēstures procesa atspoguļojuma subjektivitāti un dažādu sabiedrības grupu viedokļu atšķirību iespējamību;11.8. izmanto vēstures zināšanas sarežģītu un pretrunīgu vēstures situāciju un vēstures jautājumu izpratnē, skaidrojumā un analīzē;11.9. analizē vēstures dažādās zinātniskās interpretācijas;11.10. apkopo faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei;11.11. izprot, ka katrai vēstures periodizācijai un vēstures notikumu vērtējumiem ir atšķirīgi kritēriji;11.12. diskutē par pretrunīgiem jautājumiem vēstures procesā;11.13. prot raksturot vēstures notikumus un procesus ar Latvijas vēstures piemēriem;11.14. patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;11.15. pamato savu viedokli argumentēta pārsprieduma formā.12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.7., 8.31., 8.32. un 8.33.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 15.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Ekonomika.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Ekonomika\" mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā un attīstīt prasmes iesaistīties un praktiski darboties tajos, veidojot karjeru atbilstoši katra spējām, interesēm un sabiedrības attīstības tendencēm.2. Mācību priekšmeta \"Ekonomika\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidoties par sabiedrības attīstības tendencēm atbilstošu konkurētspējīgu un uzņēmīgu indivīdu, kurš, iesaistoties dažādos ekonomiskajos procesos, uzsāk savu nodarbi atbilstoši savām spējām, interesēm un ekonomiskajai situācijai reģionā, valstī un pasaulē;2.2. veidot izpratni par sociāli ekonomiskās sistēmas organizācijas uzbūvi;2.3. veidot izpratni, kā indivīdu un sociālo grupu vērtības, intereses un rīcība var izmainīt sociālo, ekonomisko, politisko, tiesisko un kultūras vidi;2.4. veidot izpratni par indivīdu, sociālo grupu un valdības ekonomisko politiku un mērķiem makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanā;2.5. attīstīt prasmi iegūt informāciju par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem, apkopot, analizēt un pieņemt efektīvus un pamatotus lēmumus.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":3.1. uzņēmējspējas;3.2. ekonomikas pamatproblēma;3.3. alternatīvas, alternatīvas izmaksas, lēmuma pieņemšana;3.4. indivīda loma ekonomikā:3.4.1. indivīda rīcība darba tirgū;3.4.2. indivīds kā patērētājs;3.4.3. indivīds kā ražotājs;3.4.4. indivīds kā ieguldītājs.4. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":4.1. ekonomikas pamatjautājumi un ekonomiskās sistēmas;4.2. ekonomiskās rīcības ievirzes motīvi un stimuli;4.3. īpašuma tiesības;4.4. ekonomiskie mērķi;4.5. ražošana, darba dalīšana, specializācija un maiņa;4.6. nauda, tās veidi un funkcijas;4.7. tirgus dalībnieki;4.8. konkurence, tirgus veidi un struktūra;4.9. pieprasījums, piedāvājums un cena;4.10. ražošanas organizācija;4.11. uzņēmuma līdzekļi;4.12. produktivitāte;4.13. ražošanas izmaksas un peļņa;4.14. ekonomiskā un tehnoloģiskā efektivitāte;4.15. inovācijas ražošanā;4.16. tirgzinības;4.17. starptautiskā ekonomika;4.18. ekonomiskie resursi, to efektīva izmantošana;4.19. globalizācija;4.20. Latvijas ekonomika Eiropas Savienībā.5. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":5.1. tirgus nepilnības;5.2. valsts loma ekonomikā;5.3. valdības ekonomiskās funkcijas;5.4. sabiedriskās preces un pakalpojumi;5.5. sabiedrības labklājība un nabadzība;5.6. ekonomiskās aktivitātes regulēšana;5.7. valsts ieņēmumi un izdevumi;5.8. makroekonomiskā stabilitāte:5.8.1. iekšzemes kopprodukts;5.8.2. ekonomikas cikliskā attīstība;5.8.3. kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums;5.8.4. makroekonomiskais līdzsvars;5.8.5. pilnīga nodarbinātība;5.8.6. inflācija un tās veidi;5.9. fiskālā politika;5.10. centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika.6. Mācību satura komponents \"Darbība\":6.1. informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijai un ekonomisko procesu analīzei;6.2. grafiku, shēmu un diagrammu izmantošana ekonomisko procesu veidošanā un analīzē.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. izprot ekonomikas būtību, pētāmos jautājumus, tās vietu un nozīmi citu sociālo zinātņu vidū un uzņēmējspēju veidošanā;7.2. izprot ekonomikas pamatproblēmu, prot izvērtēt alternatīvas un pieņemt ekonomisku lēmumu;7.3. izprot, ka, izmantojot ekonomikas modeļus, tiek skaidroti ekonomiskie procesi;7.4. spēj saskatīt ekonomiskās problēmas, raksturot tās un piedāvāt to risināšanas iespējas;7.5. prot konstruēt ražošanas iespēju līkni un noteikt alternatīvas izmaksas, izmantojot šo līkni;7.6. izprot indivīda lomu ekonomikā;7.7. izprot, kā darbojas darba tirgus, kas ir darbaspēks (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji) un nodarbinātība;7.8. zina darba veidus, darbinieku kvalifikāciju, darba apstākļus, izaugsmes iespējas un pamatprasības, lai iesaistītos darba tirgū;7.9. izprot, kas ir bezdarbs un bezdarba formas, un prot rast risinājumu bezdarba situācijā;7.10. izprot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi darba tirgū;7.11. prot veidot personisko budžetu, plānot izdevumus un izdarīt izvēli tirgū;7.12. zina patērētāju tiesības un prot rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;7.13. zina, kas ir darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais, izprot viņu lomu ražošanā un ienākumu veidošanās principus;7.14. izprot darba algu formas un prot aprēķināt neto darba algu;7.15. izprot, kas ir ietaupījumi un kur tos uzkrāt;7.16. izprot dažādu fondu būtību (piemēram, apdrošināšanas, pensiju un ieguldījuma fondi);7.17. apzinās un novērtē savas rīcības iespējas naudas, vērtspapīru un apdrošināšanas tirgū;7.18. atzīst ētikas nozīmi dažādās konkurences formās ekonomikā.8. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":8.1. prot raksturot ekonomiskās sistēmas;8.2. analizē un raksturo Latvijas ekonomisko sistēmu;8.3. izprot un raksturo vienkāršotu riņķveida plūsmas modeli;8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākās institūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali;8.5. zina naudas veidus, funkcijas un izprot naudas lomu ekonomikā;8.6. prot raksturot dažādus tirgus veidus, salīdzināt tos un analizēt katra veida priekšrocības un nepilnības;8.7. zina konkurences veidus un to ietekmi uz tirgus dalībniekiem;8.8. izmantojot sniegto informāciju, prot izveidot pieprasījuma un piedāvājuma tabulu, uzzīmēt grafikus un noteikt līdzsvara cenu;8.9. izprot dažādu faktoru ietekmi uz pieprasījumu, piedāvājumu un preces cenu;8.10. izprot, kas ir uzņēmējdarbība un komercdarbība;8.11. zina komercdarbības juridiskās formas Latvijā un analizē to priekšrocības un nepilnības;8.12. zina jēdzienu \"intelektuālais īpašums\" un tā iedalījumu;8.13. izprot, ka intelektuālā īpašuma apzināšana katrā uzņēmumā, kā arī tā aizsardzība ir ilglaicīgas un veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikums;8.14. izprot jēdzienu \"uzņēmuma līdzekļi\";8.15. zina uzņēmuma līdzekļu iedalījuma veidus un to atspoguļojumu bilancē;8.16. prot aprēķināt darba ražīgumu un izvērtēt tā lomu uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanā;8.17. zina ražošanas izmaksu veidus, prot tos aprēķināt un izmantot ražošanas lēmumu pieņemšanā;8.18. izprot atšķirību starp uzņēmuma grāmatvedības un ekonomisko peļņu, prot tās aprēķināt;8.19. izprot tirgzinības lomu uzņēmējdarbībā un zina tās pamatelementus;8.20. izprot starptautiskos ekonomiskos sakarus, eksporta un importa nozīmi uzņēmējdarbībā;8.21. izprot brīvās tirdzniecības priekšrocības, protekcionisma politikas būtību un tās īstenošanas līdzekļus;8.22. izprot valūtu kursu veidošanos un prot veikt aprēķinus valūtas maiņas darījumos;8.23. izprot eksporta un importa lomu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanā un tautsaimniecības attīstībā;8.24. izprot efektīvas resursu izmantošanas nozīmi;8.25. diskutē par Latvijas ekonomiskajiem resursiem un to izmantošanas efektivitāti;8.26. izprot investīciju un inovāciju ieguldījuma nozīmīgumu cilvēkkapitāla attīstībā;8.27. izprot ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nozīmību;8.28. spēj saskatīt Latvijas ekonomikas attīstības iespējas un problēmas Eiropas Savienībā.9. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":9.1. izprot tirgus nespēju atrisināt problēmas;9.2. izprot valsts lomu ekonomikā, tās funkcijas un nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriski nozīmīgām precēm un pakalpojumiem;9.3. izprot nabadzības būtību un saskata iespējas, kā paaugstināt sabiedrības labklājību;9.4. izprot nodokļu būtību un to lomu ekonomikā;9.5. izprot, kā veidojas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi;9.6. izprot pievienotās vērtības rašanos un zina iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes;9.7. izprot ekonomikas ciklisko attīstību, indivīda un valdības rīcību katrā ekonomiskās aktivitātes cikla fāzē;9.8. izprot kopējā pieprasījuma, kopējā piedāvājuma un makroekonomiskā līdzsvara būtību;9.9. izprot, kas ir pilnīga nodarbinātība;9.10. izprot inflācijas ietekmi uz dažādiem ekonomikas dalībniekiem un prot aprēķināt tās tempu;9.11. izprot banku sistēmas darbību;9.12. izprot naudas tirgus darbību;9.13. zina centrālās bankas lomu un iespējas ekonomiskās aktivitātes regulēšanā.10. Mācību satura komponents \"Darbība\":10.1. izprot ierobežotības problēmu un spēj pieņemt efektīvu lēmumu, kas pamatots uz alternatīvu izvērtēšanu;10.2. analizē izvēles iespēju – kļūt par darba devēju vai darba ņēmēju – un ir gatavs iesaistīties darba tirgū vienā no šīm lomām, apzinoties savas tiesības un pienākumus;10.3. apzinās taupīgas resursu izmantošanas lomu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi;10.4. prot saskatīt iespējas iesaistīties komercdarbībā kā darba devējs, darba ņēmējs vai pašnodarbinātais;10.5. pieņem lēmumu un uzņemas atbildību par savu izvēli dažādās saimnieciskās situācijās;10.6. apzinās ekonomikas izzināšanas nepieciešamību mūžizglītībā.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.18., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 16.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Filozofija.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Filozofija\" mērķis ir sekmēt izglītojamā pašpilnveidi un sociāli aktīvu attieksmi, attīstot filozofiskās domāšanas prasmes un izpratni par filozofiskām problēmām, to risinājumu iespējām un daudzveidību.2. Mācību priekšmeta \"Filozofija\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidot izpratni par filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un tās nozīmi pašizziņā un apkārtējās pasaules izziņā;2.2. reflektēt par cilvēka būtību, izprotot personības veidošanās, cilvēku sociālās darbības un vides attiecību likumsakarības;2.3. veidot attieksmi pret filozofiju kā būtisku personības pašpilnveides, sociālās aktivitātes un sabiedrības attīstības priekšnoteikumu;2.4. reflektēt par esamību un to raksturojošām kategorijām, telpas un laika izpratni;2.5. apzināties vērtību nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, diskutēt par vērtību daudzveidību;2.6. izprast filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību filozofijas vēsturē, īpaši uzsverot mūsdienu teorijas un to interpretāciju;2.7. apgūt un izprast filozofijas pamatjēdzienus, izkopjot prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, izmantot dažādas filozofiskās analīzes metodes.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":3.1. filozofijas vispārīgs raksturojums, pamatproblēmas;3.2. izziņas un zināšanu problēma filozofijā;3.3. cilvēka problēma filozofijā;3.4. apziņas problēma filozofijā.4. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":4.1. sabiedrības attīstības teorijas;4.2. filozofija un cilvēces nākotne;4.3. mūsdienu sabiedrības filozofiskās problēmas.5. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":5.1. esamības filozofiskā izpratne;5.2. filozofiskā refleksija par vērtībām;5.3. filozofiskās domāšanas paradigmas.6. Mācību satura komponents \"Darbība\":6.1. analītiski vērtējošā darbība, dažādu filozofisku tekstu salīdzināšana, filozofijas problēmu atpazīšana un risināšana;6.2. radošā darbība, tekstu interpretācija, filozofisku jautājumu formulēšana.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. izprot filozofiskās, zinātniskās un ikdienas domāšanas atšķirības;7.2. zina filozofijas problēmas;7.3. mācās formulēt filozofiskus jautājumus;7.4. apzinās un spēj pamatot filozofijas nozīmi pašizziņā un citu zinātņu kontekstā;7.5. prot raksturot zināšanu un izziņas metožu daudzveidību;7.6. spēj salīdzināt dažādas izpratnes par izziņu;7.7. pauž personisko viedokli pasaules izzināmības jautājumā;7.8. zina un prot salīdzināt dažādas cilvēka būtības izpratnes filozofijā;7.9. izvērtē un spēj pamatot savu viedokli par ķermeņa un gara attiecību risinājumiem filozofijā;7.10. izprot sevi kā sociālu būtni;7.11. spēj pamatot savu viedokli un diskutēt par dzīvības un nāves problemātiku;7.12. zina apziņas jēdziena skaidrojumu dažādos filozofijas virzienos un tradīcijās;7.13. spēj reflektēt par dažādiem apziņas stāvokļiem un raksturot tos;7.14. spēj raksturot valodas un apziņas attiecības;7.15. izprot jēgas veidošanās procesu.8. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":8.1. zina dažādas ideālās valsts un sabiedrības attīstības teorijas;8.2. prot pamatot savu viedokli, diskutēt par globalizāciju un sabiedrības attīstības perspektīvām;8.3. izprot mūsdienu filozofijas problēmas par informācijas tehnoloģiju un komunikācijas, kā arī patērniecības nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē.9. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":9.1. zina dažādas ontoloģijas teorijas un esamības jēdziena izpratnes;9.2. izprot esamības un valodas attiecības;9.3. prot raksturot un diskutēt par dažādu laikmetu un kultūru izpratni, par laiku, telpu un to attiecībām;9.4. prot pamatot un argumentēt savu viedokli jautājumā par absolūtām un relatīvām vērtībām;9.5. prot pamatot savu vērtību izvēli;9.6. prot pamatot savu viedokli diskusijā par individuāli un sociāli nozīmīgo vērtību līdzsvara problēmu;9.7. zina dažādu filozofijas paradigmu raksturīgās iezīmes;9.8. izprot filozofisko problēmu risinājumu daudzveidību;9.9. prot salīdzināt un izvērtēt dažādus filozofijas virzienus.10. Mācību satura komponents \"Darbība\":10.1. prot formulēt filozofiskus jautājumus;10.2. prot risināt filozofiskas problēmas, izmantojot dažādas filozofēšanas metodes;10.3. prot salīdzināt un lietot loģisku argumentāciju filozofijas tekstu analīzē un interpretācijā;10.4. spēj pamatot savu viedokli diskusijā par filozofiskām problēmām;10.5. vērtē dažādus filozofijas virzienu tekstus.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.4. un 7.7.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 17.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Ģeogrāfija.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta \"Ģeogrāfija\" standarta saturs veidots, lai izglītojamie apgūtu sociālās ģeogrāfijas un dabas ģeogrāfijas mācību saturu.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Ģeogrāfija\" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas, sociālo un ekonomisko procesu veidošanos un to attīstības mijiedarbību mūsdienu pasaules globālā, reģionālā mērogā un spēju līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā.3. Mācību priekšmeta \"Ģeogrāfija\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par pasaules reģionu demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību, izvērtējot un apzinoties to daudzveidības cēloņsakarības;3.2. pilnveidot spējas analizēt teorijas, notikumus, sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītās problēmas un vērtēt ģeogrāfijas zinātnes nozīmi globāla un reģionāla mēroga pētījumos;3.3. mācīties izprast dabas resursu ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības, novērtējot resursu ietekmi reģiona un valsts sociālo procesu un saimnieciskās darbības attīstībā;3.4. pilnveidot praktiskās, pētnieciskās un radošās darbības prasmes ģeogrāfijā, izmantojot dažādus informācijas avotus un daudzveidīgus paņēmienus.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":4.1. pasaules telpiskā struktūra un ģeogrāfiskais novietojums;4.2. demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra;4.3. pasaules apdzīvojuma daudzveidība un to veidojošie komponenti;4.4. pasaules kultūru ģeogrāfiskā daudzveidība.5. Mācību satura komponents \"Dabas un sabiedrības mijiedarbība\":5.1. dabas procesu un parādību veidošanās Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un to ģeogrāfiskā izplatība;5.2. cilvēka un sabiedrības ietekme uz ekosistēmām un ainavu veidošanās procesiem pasaules reģionos un valstīs.6. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":6.1. mūsdienu pasaules reģionu saimniecības struktūra un ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības;6.2. dabas resursu un izejvielu nodrošinājums pasaules valstīs un patēriņa dinamikas ģeogrāfija;6.3. cilvēku (darbaspēka) resursu reģionālās atšķirības un nodarbinātības struktūra;6.4. starptautiskās tirdzniecības ģeogrāfija un preču plūsmas;6.5. globalizācija kā mūsdienu pasaules reģionu un valstu attīstības process.7. Mācību satura komponents \"Darbība\":7.1. kartogrāfiskās un grafiskās darbības ģeogrāfisko procesu analīzē un modeļu veidošanā;7.2. matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos;7.3. analītiski vērtējošā darbība;7.4. radošā darbība.IV.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei8. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":8.1. iegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par mūsdienu aktuāliem notikumiem pasaules reģionos un valstīs;8.2. raksturo reģionus un valstis pēc ģeogrāfiskā novietojuma un teritorijas lieluma, lieto atbilstošu terminoloģiju, veidojot aprakstu;8.3. raksturo demogrāfiskos procesus, attīstību atsevišķos reģionos un valstīs, analizējot to veidojošos komponentus;8.4. izprot iedzīvotāju ataudzes ietekmējošos faktorus un skaidro demogrāfiskās pārejas fāzes, minot konkrētu valstu piemērus;8.5. izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;8.6. izprot iedzīvotāju izvietojuma ietekmējošos faktorus, raksturo urbanizācijas procesus reģionos, attīstītās un attīstības valstīs;8.7. raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;8.8. raksturo iedzīvotāju migrācijas veidus, salīdzina migrācijas plūsmas pasaules reģionos un valstīs;8.9. apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona un valsts sociālajā vidē;8.10. saskata sociālo problēmu cēloņus un sekas pilsētu aglomerācijās;8.11. izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;8.12. analizē un vērtē dažādu reliģisku un etnisku konfliktu cēloņus un sekas pasaules reģionos;8.13. raksturo dažādu kultūru, kultūrvēsturisko celtņu un vietu ģeogrāfisko izplatību.9. Mācību satura komponents \"Dabas un sabiedrības mijiedarbība\":9.1. zina par ģeogrāfijas zinātnē veiktiem dabas parādību, sociālo procesu pētījumiem un starpvalstu līgumiem daudzveidīgās dabas vides saglabāšanai pasaules reģionos;9.2. izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;9.3. izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;9.4. analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;9.5. izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;9.6. apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;9.7. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;9.8. raksturo pasaules okeāna ekosistēmas nozīmi dabas procesu apritē un piesārņojuma samazināšanas iespējas šelfa teritorijās;9.9. analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un pasaules okeāna ekosistēmās;9.10. ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā.10. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":10.1. izprot pasaules saimniecības struktūru un atsevišķu saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības un vērtē to nozīmi sabiedrībā;10.2. vērtē dabas resursu nozīmi reģiona un valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;10.3. interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu un valstu ekonomikas attīstībā;10.4. izprot zinātnes un tehnikas progresa nozīmi, valstu ekonomiskās sadarbības lomu saimniecības nozaru attīstībā pasaules reģionos;10.5. raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;10.6. izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos un valstīs;10.7. izprot starptautiskās tirdzniecības organizēšanas principus un raksturo starptautiskās preču plūsmas;10.8. vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;10.9. izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;10.10. zina tūrisma resursu un veidu ģeogrāfisko izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;10.11. apzinās ģeogrāfijas zināšanu nepieciešamību un noderīgumu dažādās profesijās un tālākizglītībā;10.12. izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;10.13. vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā jomā.11. Mācību satura komponents \"Darbība\":11.1. izprot ģeogrāfijas karšu saturu un kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs;11.2. izmanto pieņemtos apzīmējumus kartoshēmu un kartogrammu veidošanā;11.3. pilnveido prasmes no dažādiem avotiem iegūtās informācijas sakārtošanā grafiskos attēlos un modeļos;11.4. izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfisko situāciju, dabas resursus un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus;11.5. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku, patstāvīgi veic ģeogrāfiskus pētījumus;11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē;11.7. veido rakstu darbus par mūsdienu pasaules notikumiem, analizē problēmas, pamatojot savu viedokli un lietojot atbilstošu ģeogrāfijas terminoloģiju.12. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.10., 10.3. un 10.11.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 18.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Psiholoģija.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Psiholoģija\" mērķis ir sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.2. Mācību priekšmeta \"Psiholoģija\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību;2.2. apzināties savu un citu cilvēku personību, tās izaugsmi veicinošos un kavējošos faktorus;2.3. attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem;2.4. sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":3.1. psiholoģijas izziņas jomas un pamatmetodes un to praktisks lietojums;3.2. kognitīvo procesu sistēma, intelekts un kreativitāte;3.3. emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress;3.4. vajadzības un motivācija;3.5. bioloģisko un sociālo faktoru nozīme indivīda attīstībā – psihiskās veselības priekšnosacījumi;3.6. cilvēka attīstības posmi, jauniešu subkultūra;3.7. personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā;3.8. sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības;3.9. sociālā percepcija, starppersonu uztveres efekti;3.10. saskarsme, konflikti;3.11. sociālās attiecības;3.12. grupa un tās veidi, procesi grupā;3.13. sociālās lomas, statuss un normas;3.14. indivīda uzvedība lielajās grupās, kolektīvā uzvedība;3.15. masu komunikācija;3.16. sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.4. Mācību satura komponents \"Darbība\":4.1. novērošana un pašnovērošana;4.2. salīdzināšana;4.3. analizēšana;4.4. atpazīšana;4.5. modelēšana;4.6. izmantošana;4.7. konfliktu risināšana;4.8. lēmumu pieņemšana;4.9. sadarbība.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei5. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":5.1. izprot psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēku priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem;5.2. zina psiholoģijas pamatmetodes;5.3. skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības;5.4. zina katra kognitīvā procesa – sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas un domāšanas (tēlainās un jēdzieniskās) – lomu un funkcijas dažādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā;5.5. skaidro intelekta jēdzienu;5.6. skaidro kreativitātes un talanta jēdzienu;5.7. atpazīst un raksturo dažādas emocijas un jūtas, atšķirīgus garastāvokļus;5.8. izprot stresa vadīšanu;5.9. izprot cilvēku vajadzības un Maslova vajadzību hierarhiju;5.10. izprot dažādus motivācijas veidus;5.11. atšķir kognitīvās spējas no nekognitīvām spējām;5.12. skaidro iedzimtības un sociālās vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā;5.13. atšķir veselīgu un neveselīgu dzīvesveidu veicinošos faktorus;5.14. raksturo cilvēka attīstības posmus un to pazīmes;5.15. atšķir šādus jēdzienus: cilvēks, indivīds, personība;5.16. atšķir apzināto un neapzināto;5.17. raksturo personības jēdzienu atšķirības;5.18. zina personības iezīmes;5.19. skaidro šādus jēdzienus: pašvērtējums, vērtības, subjektīvā kontrole;5.20. izprot pirmā iespaida efektu, oreolu un pēdējā iespaida efektu;5.21. atpazīst savā vidē izplatītos stereotipus, atšķir tos no personības īpašībām;5.22. zina aizspriedumu negatīvo ietekmi;5.23. izprot verbālo un neverbālo saskarsmi;5.24. zina komunikācijas funkcijas;5.25. zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus;5.26. zina konfliktu cēloņus, attīstību un risināšanas stratēģijas;5.27. izprot sociālo attiecību dažādību;5.28. izprot draudzību un mīlestību mūsdienu sabiedrībā;5.29. izprot agresijas ietekmi uz attiecībām;5.30. raksturo dažādu grupu veidus;5.31. izprot procesus grupā;5.32. zina lēmuma pieņemšanas posmus grupā;5.33. skaidro atšķirības starp sociālām lomām un statusiem;5.34. atpazīst sociālās lomas grupu darbā un sociālo lomu pārklāšanos;5.35. izprot līdera pozīciju un līderības stilus;5.36. izprot indivīda uzvedību pūlī;5.37. izprot masu ietekmēšanas veidus;5.38. izprot kultūrvides lomu personības uzvedībā.6. Mācību satura komponents \"Darbība\":6.1. novēro un salīdzina emociju izpausmes, motivāciju, kognitīvo procesu līdzdalību, dažādas indivīda aktivitātes;6.2. analizē cilvēka uzvedību no novēroto kognitīvo procesu, emociju un motivācijas izpausmju viedokļa;6.3. salīdzina līdzīgo un atšķirīgo savā personībā un apkārtējās vides indivīdu vērtībās;6.4. atšķir indivīda adaptīvo un dezadaptīvo uzvedību;6.5. izmanto dažādus saskarsmes paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā;6.6. salīdzina pretējus argumentus;6.7. atšķir situāciju, kad notiek pārliecināšana, no situācijas, kad noris viedokļu apmaiņa;6.8. atpazīst plašsaziņas līdzekļu informāciju, kas vērsta uz klausītāju uzvedības maiņu;6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas potenciālo ietekmi uz auditoriju;6.10. risina konfliktu modelētā vienkāršā konfliktsituācijā;6.11. pamana indivīdu vai dažādu grupu vērtību sistēmu atšķirības, salīdzina un analizē tās;6.12. analizē grupas dalībnieku lomas;6.13. novēro un analizē grupas dalībnieku un līdera uzvedību grupā, atpazīst grupas ietekmi uz indivīdu un savu ietekmi uz grupu;6.14. piedalās grupas lēmuma pieņemšanas procesā;6.15. atpazīst situāciju, kad citiem vienaudžiem nepieciešams atbalsts, un spēj to sniegt;6.16. pamana kultūras noteiktās indivīdu uzvedības atšķirības;6.17. sadarbojas kāda uzdevuma izpildē ar personām no divām atšķirīgām subkultūrām vai kultūrām un analizē uztvertās atšķirības;6.18. lieto psiholoģijas jēdzienus.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 19.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Politika un tiesības.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Politika un tiesības\" mērķis ir sekmēt izglītojamā izpratni par politiku kā sabiedrības praksi un zinātni, kā arī veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā un par tiesiskuma lomu valstu un indivīdu savstarpējās attiecībās.2. Mācību priekšmeta \"Politika un tiesības\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidot ieskatu par sabiedriski politisko aktivitāšu iespējām;2.2. veidot sistēmisku izpratni par politiskajiem procesiem sabiedrībā;2.3. veidot priekšstatu par indivīda tiesībām un pienākumiem, attīstīt prasmi praktiski izmantot zināšanas par tiesībām un pienākumiem;2.4. veidot izpratni par pasaules procesu norisēm, problēmām un to savstarpējo saistību;2.5. attīstīt analītiski vērtējošo darbību, saskatīt likumsakarības politoloģijas un tiesību jomā.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":3.1. pilsoniskā sabiedrība;3.2. politiskā līdzdalība;3.3. indivīds un vara;3.4. politiskie režīmi;3.5. politiskie uzskati un idejas.4. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":4.1. sabiedrības tiesiskās varas organizācija un tās pamatmērķis;4.2. valsts varas institūcijas;4.3. valdības politika;4.4. tiesības un pienākumi.5. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":5.1. sociālās grupas un to intereses politikā;5.2. naudas nozīme politiskajās aktivitātēs;5.3. politiskā kultūra;5.4. starptautiskā politika.6. Mācību satura komponents \"Darbība\":6.1. tiesību un informācijas avotu izmantošana sava viedokļa argumentācijai, politikas un tiesību procesu analīzei;6.2. grafiku, shēmu, diagrammu izmantošana politisko un tiesisko procesu veidošanā un analīzē.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. izprot pilsoniskās sabiedrības būtību un saturu;7.2. izprot pilsoņa tiesisko piederību valstij;7.3. izprot Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanās ietekmi uz sabiedrības politisko, etnisko un informatīvo dažādību;7.4. raksturo un vērtē pilsoniskās sabiedrības kvalitāti Latvijā;7.5. raksturo politiskās līdzdalības formas un veidus demokrātiskā un nedemokrātiskā sabiedrībā, argumentē vēlētas un ieceltas varas atšķirības;7.6. izprot politiskās līdzdalības ietekmi un nozīmi demokrātijā;7.7. izprot vēlēšanu būtību un pamatprincipus demokrātijā, zina Latvijas vēlēšanu sistēmu, spēj analizēt proporcionālās vēlēšanu sistēmas priekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar mažoritāro un jaukto vēlēšanu sistēmu;7.8. izprot jēdzienu \"politiska partija\" un daudzpartiju sistēmas nozīmi demokrātijā;7.9. izprot jēdzienu \"vara\", pazīst dažādus varas veidus un spēj atšķirt politisku varu no citiem varas izpausmju veidiem;7.10. izprot jēdzienu \"politika\" un tā dažādās izpratnes;7.11. izprot leģitīmas varas principu un spēj to atšķirt no neleģitīmas varas;7.12. zina, ka sabiedrības pārvaldīšana ir īpašs nodarbošanās veids, izprot tā saturu;7.13. analizē reakcionāru, konservatīvu un progresīvu politisko darbību, pazīst lietotos evolucionāros vai revolucionāros līdzekļus un mērķus;7.14. prot veikt sabiedriskās domas izpēti par cilvēku attieksmi pret politiku;7.15. pauž savu nostāju konkrētos, aktuālos politikas jautājumos;7.16. zina demokrātiskas un nedemokrātiskas sabiedrības pārvaldīšanas atšķirības un tās ietekmi uz attiecībām starp pilsonisko sabiedrību un valsts varu;7.17. identificē pašreizējo Latvijas politisko režīmu un analizē tā attīstības norises;7.18. zina galvenās antīkās, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku politiskās idejas to attīstībā (dabisko tiesību un sabiedriskā līguma teorija, pozitīvisms, konservatīvisms, nacionālisms, liberālisms, sociālisms);7.19. raksturo un klasificē mūsdienu ietekmīgo ideoloģiju iezīmes un pamatvērtības (neokonservatīvisms un neoliberālisms, \"trešā ceļa\" teorija un mūsdienu sociāldemokrātija, reliģiskais un cits fundamentālisms, labējais un kreisais ekstrēmisms, antiglobālisms);7.20. spēj definēt un identificēt labējos un kreisos politiskos uzskatus;7.21. identificē un spēj analizēt Latvijas politisko partiju spektru;7.22. salīdzina un vērtē ideālo principu atbilstību praktiskās dzīves realitātei.8. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":8.1. zina valsts rašanās teorijas, galvenās funkcijas un varas dalīšanas principus;8.2. apzinās integrācijas būtisko nozīmi sabiedrības konsolidēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā;8.3. spēj analizēt un novērtēt Latvijas dalības ietekmi un nozīmi Eiropas Savienībā;8.4. zina likumdošanas, tiesu un izpildvaras funkcijas, kā arī izprot šo funkciju sadalījumu Latvijas Republikas Satversmē;8.5. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām un analizē valstu pārvaldes formas;8.6. analizē dažādu valsts pārvaldes veidu un formu darbību;8.7. izprot jēdzienu \"politiskā atbildība\" un politiskas amatpersonas atšķirību no ierēdņa;8.8. zina ierēdņa pamatuzdevumus;8.9. pauž savu attieksmi pret Latvijas valsts pārvaldes darbu;8.10. zina Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to funkcijas;8.11. analizē valsts aktuālākās politiskās problēmas un stratēģijas;8.12. spēj nosaukt Eiropas Savienības galvenās kopējās politikas un novērtēt Latvijas dalības nozīmi;8.13. zina un izprot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas ietekmi tajā;8.14. diskutē par indivīda, pašvaldības un valsts sadarbību;8.15. izprot un spēj analizēt politisko lēmumu veidošanās procesu, apzinoties atklātuma, caurspīdīguma un tiesiskuma principu jēgu un nozīmi demokrātijā;8.16. izprot un apzinās korupcijas jēgu un tās nodarītā kaitējuma nozīmi sabiedrībā;8.17. salīdzina un vērtē Latvijas valsts pilsoņu un iedzīvotāju attieksmi pret drošības, sociālo un citu politiku;8.18. zina valsts tiesību, krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomu galvenos uzdevumus un principus;8.19. skaidro, kā konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus;8.20. izprot Latvijas Republikas Satversmi;8.21. zina cilvēktiesību pamatprincipus un apzinās to fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē;8.22. izprot, ka likumi atspoguļo sabiedrības vērtības un veicina cilvēku iesaistīšanos politiskajos procesos;8.23. apzinās vienlīdzīgu tiesību nozīmi demokrātijā un izprot jēdzienus \"diskriminācija\" un \"emancipācija\";8.24. zina Latvijas tiesu sistēmu un tiesu darbības pamatprincipus;8.25. zina galvenos principus kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā;8.26. izprot īpašuma būtību un tā aizsardzības nozīmīgumu;8.27. izprot laulības kā tiesību institūtu, apzinās laulību tiesiskās un materiālās sekas;8.28. izprot vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu būtību;8.29. zina galvenos mantojuma tiesību principus;8.30. spēj izprast darba tiesības un prot analizēt darba līgumu;8.31. apzinās savu atbildību pret valsti un valsts atbildību par saviem iedzīvotājiem;8.32. izprot dzimumu līdztiesības tiesiskos aspektus;8.33. izprot intelektuālā īpašuma nozīmi uzņēmējdarbībā un apzinās intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā paredzēto iespēju izmantošanu katrā uzņēmumā;8.34. pauž savu attieksmi pret tiesu darbību un tiesiskumu.9. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":9.1. apzinās sabiedrības grupu atšķirīgās vajadzības un intereses;9.2. izmanto preses materiālus un vērtē lielāko un ietekmīgāko sociālo grupu intereses saimnieciskajā dzīvē, valsts iekšpolitiskajās attiecībās, garīgās un materiālās kultūras jomā mūsdienu Latvijā;9.3. izprot valsts mērķu un valsts budžeta iespēju sabalansētību;9.4. zina faktorus, kas ietekmē politiskās kultūras veidošanos;9.5. izprot varas iegūšanas un popularizēšanas polittehnoloģiju;9.6. analizē politisko lēmumu saturu pēc to mērķa un sekām;9.7. apzinās un novērtē sabiedrības uzticību politiskajiem institūtiem, izsaka savu argumentētu viedokli;9.8. raksturo tolerances nozīmi cilvēku attiecībās;9.9. skaidro un analizē starptautisko attiecību sistēmas modeļus;9.10. raksturo Latviju kā starptautisko attiecību subjektu;9.11. vērtē starptautisko organizāciju darbību un Latvijas ārpolitikas perspektīvu un pamato savu viedokli;9.12. zina Eiropas Savienības attīstības cēloņus un posmus, spēj diskutēt par ieguvumiem un trūkumiem Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā.10. Mācību satura komponents \"Darbība\":10.1. analizē valsts politiku un likumdošanu, izmantojot tiesību un informācijas avotus;10.2. pilnveido saziņas un sadarbības prasmes;10.3. attīsta pētnieciskā darba iemaņas;10.4. attīsta publiskās runas un diskusiju kultūru;10.5. atzīst ētikas nozīmi politiska un tiesiska rakstura problēmu risināšanā.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 8.9., 8.34., 9.7. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 20.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Mājsaimniecība.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Mājsaimniecība\" mērķis ir sekmēt izglītojamā racionālās domāšanas un radošo spēju attīstību, padziļināt izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības ilgtspējībā, pilnveidot prasmes, lai izglītojamais spētu risināt privātās mājsaimniecības ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos jautājumus, kā arī izvērtēt profesionālās karjeras izvēles iespējas ar mājsaimniecību saistītajās jomās.2. Mācību priekšmeta \"Mājsaimniecība\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. padziļināt izpratni par mājsaimniecību attīstību un to vietu sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā sistēmā;2.2. pilnveidot zināšanas un padziļināt izpratni par patstāvīgas mājsaimniecības izveidošanu un vadīšanu, drošas un videi labvēlīgas saimnieciskās darbības plānošanu un īstenošanu;2.3. veidot tolerantu attieksmi pret daudzkultūru dzīvesveidu, padziļināt izpratni par saskarsmes kultūras nozīmi;2.4. padziļināt izpratni par savu identitāti un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību;2.5. pilnveidot pētnieciskās, radošās un praktiskās darbības prasmes.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":3.1. mājsaimniecību ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie pamatuzdevumi;3.2. cilvēku vajadzības;3.3. mājsaimniecību darbības un apkārtējās vides mijiedarbības veidi;3.4. mājsaimniecība kā ražotājs un patērētājs;3.5. mājsaimniecības finanšu uzskaite un plānošana;3.6. mājsaimniecības īpašuma novērtēšana;3.7. saimnieciskās darbības plānošana un īstenošana;3.8. riska apzināšanās un tā novēršanas iespēja mājsaimniecībā.4. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":4.1. tradicionālā kultūra;4.2. dažādu kultūru, sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīciju un dzīvesveida daudzveidība;4.3. saskarsme un sadarbība;4.4. cilvēka dzīvesveids;4.5. cilvēka paštēls.5. Mācību satura komponents \"Darbība\":5.1. informācijas ieguve un apstrāde;5.2. pētnieciskā darbība;5.3. radošā darbība;5.4. praktiskā darbība.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":6.1. izprot mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības struktūrā;6.2. zina un izprot mājsaimniecības galveno mērķi – cilvēka vajadzību apmierināšanu, katra mājsaimniecības dalībnieka ekonomiskās un sociālās drošības un labsajūtas nodrošināšanu cilvēka mūža garumā;6.3. izskaidro mājsaimniecību ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos uzdevumus;6.4. atšķir mājsaimniecības pēc formas un funkcijām;6.5. izprot un novērtē cilvēku vajadzības;6.6. novērtē prasību līmeni un vajadzību apmierināšanas līmeni, to ietekmi uz mājsaimniecības procesu un ilgstošu patēriņu;6.7. izprot mājsaimniecību saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību;6.8. izprot mājas higiēnas un uzkopšanas jautājumus, sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanas drošību, ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību;6.9. apzinās tīru apkārtējo vidi kā vērtību, cenšas ievērot vides piesārņojuma mazināšanas principus savā personīgajā mājsaimniecībā; 6.10. novērtē videi labvēlīgu un racionālu saimniekošanu kā nosacījumu ilgtspējīgam patēriņam;6.11. izprot mājsaimniecību struktūras un to maiņas cēloņus;6.12. apzinās mājās veicamo darbu nozīmīgumu savu un citu cilvēku vajadzību apmierināšanā un labsajūtas nodrošināšanā;6.13. raksturo ekonomiskos, sociālos, demogrāfiskos, politiskos un ekoloģiskos faktorus, kas ietekmē patērētāja uzvedību;6.14. apzinās iespēju izmantot patērētāja tiesības dažādās situācijās;6.15. izskaidro patstāvīgas privātās mājsaimniecības veidošanas priekšnoteikumus;6.16. raksturo privātās mājsaimniecības ienākumu un izdevumu veidus, veic to uzskaiti, analizē rezultātus un plāno budžetu;6.17. izprot, ka privātās mājsaimniecības grāmatvedība ir veids, kā nodrošināt ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un kontroli un rosināt pārdomāt pirkumu nepieciešamību, dodot savu ieguldījumu ilgtspējīgā patēriņā;6.18. ir ieinteresēts veidot savu mājsaimniecības grāmatvedību;6.19. uzskaita un novērtē mājsaimniecības rīcībā esošos līdzekļus;6.20. prot veikt dažādu veidu izmaksu kalkulāciju;6.21. izstrādā priekšlikumus mājsaimniecības resursu un pakalpojumu izmantošanai, līdzekļu un darbaspēka piesaistei;6.22. projektē saimniecisko darbību: plāno veicamos darbus un darbības gaitu, prognozē rezultātu;6.23. interesējas par mācību priekšmetā apgūto zināšanu un prasmju izmantošanas iespējām savas karjeras veidošanā;6.24. saskata veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas mājsaimniecībā, rīkojas saskaņā ar cilvēka drošības un darba drošības noteikumiem;6.25. ir ieinteresēts pieņemt atbildīgus lēmumus fizisko, finansiālo un emocionālo risku mazināšanai.7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. izskaidro tradicionālās kultūras specifiku;7.2. izprot tradicionālo kultūru kā vienu no dzīvesveidiem un stiliem;7.3. salīdzina dažādu kultūru, kā arī sociālo un ekonomisko slāņu cilvēku tradīcijas un dzīvesveidu;7.4. saskata atšķirīgo un vērtē to, pamatojoties uz ētiskiem kritērijiem;7.5. izstrādā un izskaidro mājsaimniecības dalībnieku sadarbības variantus racionālai mājas ikdienas darbu veikšanai;7.6. izprot, ka atsevišķu mājsaimniecības dalībnieku (tai skaitā bērnu) aprūpe ir viena no mājsaimniecības funkcijām;7.7. apzinās saskarsmes kultūras nozīmi ikdienā;7.8. raksturo dzīves kvalitātes kritērijus;7.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju un paradumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību;7.10. plāno uztura režīmu, ievērojot veselīga uztura ieteikumus;7.11. apzinās atbildību par savu dzīvesveidu un veselību;7.12. pamato mūsdienīgu uzvedības, tai skaitā stājas un apģērba, normu ievērošanas saistību ar personību, tās fizisko un garīgo paštēlu;7.13. plāno savu garderobi, ievērojot stilu un sava ķermeņa īpatnības, saskata garderobes uzturēšanas un atjaunošanas nepieciešamību;7.14. interesējas par etiķeti, apzinās pieklājīgas izturēšanās nozīmi cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā;7.15. salīdzina un novērtē dažādus iekštelpu un ārtelpu plānojumus kā cilvēka paštēla atspoguļotājus.8. Mācību satura komponents \"Darbība\":8.1. iegūst informāciju no dažādiem avotiem un to apstrādā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;8.2. izmanto dažādas pētījuma metodes mājsaimniecības darbu un finanšu analīzei un plānošanai;8.3. izstrādā radošos projektus mājokļa iekārtošanā, garderobes veidošanā, akciju un sarīkojumu organizēšanā;8.4. plāno praktisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumiem, izvēloties darba paņēmienus, darba norises gaitu un laiku;8.5. ir ieinteresēts projektu izstrādē un īstenošanā;8.6. argumentēti vērtē sava un citu izglītojamo darba rezultātus.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.8., 6.11., 6.14., 6.18., 6.23., 6.25., 7.5., 7.8., 7.15. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 21.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Ētika.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Ētika\" mērķis ir sekmēt tikumiska un rīcībspējīga cilvēka pilnveidi, kas spētu atbildīgi veidot savu dzīvi un attiecības sabiedrībā, cienot ētiskās vērtības un īstenojot ētiskos principus.2. Mācību priekšmeta \"Ētika\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veicināt brīva un atbildīga cilvēka pilnveidi, cienot ētiskās vērtības un principus;2.2. attīstīt izpratni par ētiku kā cilvēka brīvas izvēles un atbildības veidotāju;2.3. reflektēt par dzīves stilu izvēli un ētikas problēmu risināšanas pieredzi un veidiem;2.4. attīstīt izpratni par dažādu sabiedrības jomu un parādību saistību ar morāli un tikumību;2.5. attīstīt spēju rīkoties saskaņā ar morāles principiem;2.6. attīstīt prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, veicināt toleranci un izpratni par sabiedrības daudzveidību.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":3.1. tikumi, ētiskās vērtības, principi un normas;3.2. tikumiskā izvēle;3.3. tikumiskā rīcība un dzīves stili.4. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":4.1. morāle un sabiedrība;4.2. ģimenes un kopienas ētiskie aspekti;4.3. vara un morāle.5. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":5.1. morālās problēmas mūsdienu pasaulē;5.2. ekoētikas un biotehnoloģiju attīstības ētiskie aspekti.6. Mācību satura komponents \"Darbība\":6.1. analītiski vērtējoša darbība morāles problēmu apzināšanā un to risināšanā;6.2. radoša darbība ētisko principu un normu izvēlē un tikumu īstenošanā.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. spēj apzināties sevi un savu tikumisko rīcību;7.2. prot saskatīt tikumu, ētisko vērtību, principu un normu izpausmes dažādās dzīves situācijās, vēsturē un kultūrā;7.3. prot analizēt un vērtēt sabiedrībai nozīmīgas problēmas no ētiskā viedokļa;7.4. prot pamatot savu tikumisko izvēli;7.5. izprot dzīvību, dzīvā vērtību un prot to cienīt;7.6. izprot savas patības tikumisko un ķermeņa vērtību, prot izdarīt saprātīgu un atbildīgu izvēli;7.7. izprot brīvības un atbildības saistību, apzinās savu atbildību pret pagātnes vērtībām;7.8. izprot savas patības veidošanas nepieciešamību;7.9. izprot dažādus dzīves stilus un to veidošanos;7.10. pilnveido pašdisciplīnas un pašaudzināšanas iemaņas;7.11. veido atbildīgu attieksmi pret darbu, dabu, kultūru un vēsturi.8. Mācību satura komponents \"Sabiedrība, valsts un vara\":8.1. izprot nepieciešamību saskaņot individuālās vēlmes ar sabiedrības interesēm un vēlmēm;8.2. izprot varas un vardarbības izpausmes mūsdienu pasaulē un vēsturē;8.3. izprot mīlestības, draudzības, laulības, seksuālo attiecību tikumiskos pamatus un izpausmes cēloņus;8.4. ciena privātumu un atzīst citādumu;8.5. prot novērtēt vēsturiskās un sociālās atmiņas nozīmi cilvēka patības veidošanā.9. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":9.1. zina bioētikas un biotehnoloģiju problēmas un izprot to jēgu;9.2. saprot ekoētikas nozīmi un jēgu, praktizē ekodzīvi;9.3. izprot ētiskās problēmas informācijā un komunikācijā;9.4. ciena intelektuālo īpašumu un godprātīgi to lieto;9.5. prot analizēt un nošķirt sabiedrībai, dabai un videi kaitīgas darbības;9.6. apzinās globālā un lokālā ētisko kopsakarību.10. Mācību satura komponents \"Darbība\":10.1. prot analizēt un vērtēt mūsdienu sabiedrības un dabas vides ētiskās problēmas;10.2. izprot tolerances jēgu un nozīmi, veicinot dažādu sabiedrības slāņu un grupu iekļaušanu sabiedrībā;10.3. prot saistīt ētikas teorijas ar rīcību;10.4. prot kritiski un radoši rīkoties dažādās situācijās, pamatojoties uz tikumisko izvēli;10.5. ciena tikumus un pilsoniskās vērtības, atbildīgi iesaistās to kopšanā.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.11., 8.4., 8.5., 9.2., 9.4., 9.6. un 10.5.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 22.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Kulturoloģija.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Kulturoloģija\" mērķis ir sekmēt kultūrizglītotas personības veidošanos, apzinot pasaules kultūras mantojumu, un veicināt kultūru daudzveidības kopainas izpratni, attīstot prasmes iesaistīties Latvijas un pasaules kultūras procesos.2. Mācību priekšmeta \"Kulturoloģija\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidot izpratni par kultūras jēdziena daudznozīmību un kultūru kā procesu;2.2. apzināties kultūru kā vērtību sistēmu indivīda un sabiedrības dzīvē;2.3. attīstīt prasmi analizēt un vērtēt kultūras tradīcijas un to mainību;2.4. veicināt tolerantu attieksmi pret citām kultūrām, izprotot to atšķirības un mijiedarbību;2.5. sekmēt savas kultūridentitātes apzināšanos pasaules kultūru kopainā;2.6. salīdzināt, analizēt un vērtēt kultūras sasniegumus, liecības un informatīvos avotus.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":3.1. kultūras jēdziena izpratne;3.2. kultūra kā sistēma;3.3. kultūras izpausmes formas;3.4. kultūras procesi un starpkultūru attiecības.4. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":4.1. indivīda un sabiedrības attiecības dažādās kultūrās;4.2. tradicionālā, masu un elitārā kultūra.5. Mācību satura komponents \"Darbība\":5.1. analītiski vērtējoša darbība, analizējot un vērtējot kultūras informatīvos avotus un kultūras liecības;5.2. radošā un pētnieciskā darbība.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents \"Kultūrvide laikā un telpā\":6.1. izprot kultūras jēdziena daudzveidīgo lietojumu un kultūras veidošanās nosacījumus;6.2. spēj skaidrot cilvēka vajadzību un attieksmju nozīmi dažādās kultūrās;6.3. izprot kultūras, civilizācijas un dabas mijattiecības;6.4. izprot zīmes un simbolus kā kultūras valodu;6.5. izprot kultūru kā vērtību sistēmu un apzinās tās daudzveidīgo raksturu;6.6. izprot ideju izpausmes kultūras simbolos, zīmēs un tēlos;6.7. raksturo katras kultūras sabiedrībā pieņemto ideālu, varoņu un kultūrlaikmetu vērtību sistēmu kā attiecīgās kultūras raksturojošu liecību;6.8. izprot tradīciju lomu kultūrā;6.9. apzinās kultūras mantojuma nozīmību pasaules un Latvijas kultūras pastāvēšanā;6.10. spēj raksturot reliģijas, filozofijas, mākslas, zinātnes, izglītības, tehnikas dominanti un nozīmi kultūrā;6.11. atšķir un skaidro mitoloģisko, reliģisko un filozofisko pasaules redzējumu un pamatprincipus;6.12. spēj salīdzināt kultūras laikmetiem raksturīgākos mākslas darbus un raksturot tos kultūrvēsturiskā kontekstā;6.13. izprot un spēj raksturot Rietumu, Tālo Austrumu, Dienvidaustrumāzijas un islāma kultūrās dominējošo ideju atšķirības un līdzības;6.14. izprot komunikācijas formu nozīmi un ietekmi uz kultūru;6.15. izprot kultūras daudzveidīgās izpausmes formas;6.16. izprot un spēj raksturot Eiropas kultūras saknes;6.17. izprot Rietumu un Austrumu kultūru dialogu;6.18. prot argumentēti paust savu viedokli par kultūras attīstību;6.19. izprot globalizācijas procesu un tā izpausmes dažādās kultūrās;6.20. zina un izprot multikulturālisma principus;6.21. izprot Latvijas kultūras saistību ar dažādām pasaules kultūru izpausmes formām;6.22. apzinās kultūras līdztiesības un līdzvērtības principus;6.23. apzinās sevi kā kultūras procesu dalībnieku.7. Mācību satura komponents \"Indivīds un sabiedrība\":7.1. izprot indivīda vietu un sociālo lomu kultūrā, kā arī dažādu sociālo grupu mijiedarbību;7.2. prot skaidrot ideoloģijas un varas ietekmi kultūrā;7.3. spēj pamatot savu vērtību sistēmu un skaidrot tās mainības/nemainības iemeslus;7.4. zina un vērtē etniskās un nacionālās kultūras pazīmes un atšķirības;7.5. prot raksturot masu, elitāro un subkultūru, izprot subkultūru lomu mūsdienu sabiedrībā;7.6. apzinās etniskās un nacionālās kultūridentitātes nozīmi, saskata savas iespējas nacionālās kultūras kopšanā;7.7. izprot jaunrades un tradīciju nozīmi Latvijas un citās kultūrās.8. Mācību satura komponents \"Darbība\":8.1. prot salīdzināt, sistematizēt un analizēt kultūras informatīvos avotus un liecības;8.2. prot lietot nozīmīgākos kultūras jēdzienus;8.3. spēj izvērtēt dažādus viedokļus par kultūru veidošanos mijiedarbību;8.4. prot saskatīt kultūru veidošanās un mainības cēloņus, starpkultūru problēmas un to iespējamos risinājumus;8.5. ir motivēts un atbildīgi iesaistās kultūrvides veidošanas procesos;8.6. ir tolerants pret dažādām kultūrām un prot veidot pozitīvas attiecības ar dažādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.22., 6.23., 7.6., 8.5. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 23.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Literatūra.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Literatūra\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību un ieinteresētību folkloras un literatūras mantojuma izzināšanā.2. Mācību priekšmeta \"Literatūra\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. sekmēt prasmi vērtēt latviešu un pasaules literatūras tendences, apzinoties literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;2.2. pilnveidot izpratni par literatūras virzieniem, veidiem, žanriem un prasmi analizēt literāro darbu mākslinieciskajā veselumā;2.3. attīstīt tēlaino un analītisko domāšanu literārā darba uztverē.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Literatūra – kultūras sastāvdaļa\":3.1. latviešu literatūra pasaules literatūras kontekstā;3.2. kultūras vērtības folklorā un literārajos darbos.4. Mācību satura komponents \"Literatūra – vārda māksla\":4.1. literatūras virzieni, veidi un žanri;4.2. literatūras virzienu, veidu un žanru ietekme literārā darba mākslinieciskajā veselumā.5. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":5.1. literāro darbu uztvere un sev nozīmīgu atziņu veidošana;5.2. literārā darba analīze un interpretācija;5.3. radoša pašizteikšanās: pētniecība un jaunrade.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents \"Literatūra – kultūras sastāvdaļa\":6.1. izprot latviešu literatūras attīstību saistībā ar pasaules literatūras likumsakarībām;6.2. salīdzina dažādu tautu literatūras parādības;6.3. vērtē mūsdienu latviešu literatūras parādības;6.4. izprot izcilāko latviešu autoru devumu literatūrā;6.5. vērtē autora, teksta un lasītāja mainīgās attiecības dažādu virzienu, veidu un žanru literatūrā;6.6. saskata antīkās, renesanses, romantisma, reālisma, modernisma un postmodernisma literatūras iezīmes;6.7. raksturo folkloras tēlu un sižetu izmantojumu literatūrā;6.8. raksturo literārajos darbos ietvertās kultūrvēsturiskās parādības;6.9. apzinās literatūras nozīmi nacionālās un individuālās identitātes attīstībā;6.10. atzīst literatūru kā kultūras vērtību.7. Mācību satura komponents \"Literatūra – vārda māksla\":7.1. raksturo literārā darba virziena, veida un žanra mākslinieciskās iezīmes;7.2. raksturo literārā darba tēmu, problēmu un ideju;7.3. izprot un raksturo tēlu daudzveidīgumu literārajos darbos;7.4. raksturo kompozīcijas un formas īpatnības literārajā darbā;7.5. vērtē valodu kā literārā darba tēlojuma līdzekli.8. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":8.1. izprot literatūras un citu mākslas veidu uztveres atšķirību;8.2. apzinās literāro darbu lasīšanu kā savas pilnveides iespēju;8.3. apzinās un izjūt literārajā darbā ietvertās garīgās vērtības;8.4. izvēlas un ar izpratni lasa dažādu virzienu, veidu un žanru literāros darbus;8.5. analizē un vērtē savu lasīšanas pieredzi;8.6. raksta dažādus tekstus (recenzijas, pārspriedumus, pētnieciskos un jaunrades darbus), izkopjot individuālo stilu;8.7. apzinās vajadzību vērtēt un pilnveidot savas radošās prasmes.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.9., 6.10., 8.2., 8.3. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 24.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Mūzika.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo attīstību, ieinteresētību Latvijas un pasaules mūzikas kultūras izzināšanā, kļūstot par aktīvu mūzikas klausītāju un muzicēšanas dalībnieku.2. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. padziļināt izpratni par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām;2.2. sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu, attīstot muzikālo gaumi un veidojot estētisko vērtību izpratni par mūzikas valodu;2.3. pilnveidot emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, kā arī radošās darbības prasmes.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Mūzika – kultūras sastāvdaļa\":3.1. mūzikas vēsturiski stilistiskā attīstība – autora, skaņdarba un laikmeta saistība;3.2. akadēmiskā mūzika;3.3. populārā mūzika;3.4. tradicionālā mūzika.4. Mācību satura komponents \"Mūzikas valoda\":4.1. mūzikas žanri;4.2. mūzikas saturs un tēls;4.3. mūzikas izteiksmes līdzekļi.5. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":5.1. mūzikas klausīšanās;5.2. vērtējošā darbība un interešu veidošanās;5.3. muzicēšana, radošo spēju pilnveide.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents \"Mūzika – kultūras sastāvdaļa\":6.1. raksturo dažādu laikmetu mūziku;6.2. raksturo dažādu mūzikas kultūru mijiedarbību mūsdienās;6.3. izprot autora, izpildītāja un klausītāja mainīgās attiecības dažādos laikmetos un mūzikas veidos;6.4. prot raksturot mūzikas attīstību Latvijā Eiropas un pasaules mūzikas vēstures kontekstā;6.5. ir iepazinis un prot raksturot Latvijas mūzikas un mākslas novitātes;6.6. apzinās mūziku kā vērtību kultūras identitātes veidošanā;6.7. prot raksturot populārās mūzikas attīstības virzienus Latvijā un pasaulē;6.8. ir iepazinis mūsdienu tehnoloģiju lietojumu mūzikā;6.9. ir iepazinis Latvijas un pasaules tradicionālās mūzikas daudzveidību;6.10. prot raksturot tradicionālās mūzikas attīstības virzienus mūsdienās.7. Mācību satura komponents \"Mūzikas valoda\":7.1. zina un raksturo dažādu laikmetu nozīmīgākos mūzikas žanrus, izprot to veidošanās priekšnosacījumus;7.2. zina un lieto ar mūzikas vēsturi un žanriem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus;7.3. prot raksturot mūzikas tēlainību;7.4. apzinās mūzikas estētiskās vērtības;7.5. prot analizēt mūzikas izteiksmes līdzekļus;7.6. zina un lieto ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem saistītos nozīmīgākos jēdzienus un terminus.8. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":8.1. prot raksturot mūzikā uztverto;8.2. izprot mūzikas dažādās funkcijas cilvēka dzīvē;8.3. nosaka un pamato sev nozīmīgas vērtības mūzikā, pauž savu attieksmi pret tām;8.4. interesējas par koncertiem, muzikālā teātra izrādēm un mūzikas aktualitātēm;8.5. attīsta muzicēšanas prasmes;8.6. prot daudzveidīgi izmantot savu radošās darbības pieredzi;8.7. pilnveido muzikālās spējas.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 8.3., 8.4. un 8.7.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 25.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Vizuālā māksla.
\nVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par vizuālās mākslas daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules vizuālās mākslas izzināšanā un radošā darbībā.2. Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. sekmēt interesi par vizuālās mākslas norisēm Latvijā un pasaulē, izpratni par vizuālās mākslas vēsturiski stilistisko attīstību un vērtībām;2.2. sekmēt izpratni par izteiksmes līdzekļu nozīmi mākslas darba saturā un iepazīt vizuālās mākslas daudzveidību;2.3. sekmēt mākslas un kultūrvides izpratni, pilnveidot izglītojamā radošās darbības pieredzi.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents \"Māksla – kultūras sastāvdaļa\":3.1. vizuālās mākslas vēsturiski stilistiskā attīstība;3.2. Latvijas un pasaules vizuālās mākslas mantojums.4. Mācību satura komponents \"Mākslas valoda\":4.1. vizuālās mākslas darba ideja, vēstījums un tēls;4.2. kompozīcija un izteiksmes līdzekļi kā mākslas darba satura izteicēji.5. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":5.1. radošo spēju attīstība;5.2. vērtību izzināšana un attieksmju veidošana.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents \"Māksla – kultūras sastāvdaļa\":6.1. raksturo vizuālās mākslas stilu un virzienu maiņu;6.2. apzinās mākslas procesu nozīmību sabiedrībā;6.3. iepazinis vizuālās mākslas daudzveidību mūsdienās;6.4. ir ieinteresēts vizuālās mākslas darba satura un vēsturiskā konteksta izzināšanā;6.5. iepazinis kopsakarības Latvijas, Eiropas un pasaules vizuālās mākslas vēsturē;6.6. zina nozīmīgus vizuālās mākslas darbus un kolekcijas Latvijā un pasaulē;6.7. apzinās savu kultūras identitāti laikā un telpā;6.8. toleranti izturas pret dažādām parādībām mākslā.7. Mācību satura komponents \"Mākslas valoda\":7.1. iepazinis un radoši izmanto daudzveidīgas vizuālās mākslas tēla izpausmes;7.2. saskata un raksturo ideju, vēstījumu un tēlu vizuālās mākslas darbā;7.3. izprot un raksturo vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu kopumu kā mākslas darba satura izteicēju;7.4. iepazinis un radoši izmanto dažādus vizuālās mākslas veidus un tiem raksturīgās vizuālās īpašības;7.5. pēta un izmanto daudzveidīgus mākslinieciskos un kultūrvēsturiskos izteiksmes līdzekļus.8. Mācību satura komponents \"Radošā darbība\":8.1. vizuāli interpretē atšķirīgus tēlus, tēmas un idejas;8.2. izvēlas piemērotāko vizuālās mākslas tehniku, eksperimentē ar materiālu salikumiem un izteiksmes formām;8.3. izstrādā un patstāvīgi īsteno radošu ideju, prot prezentēt to;8.4. apzinās savu individualitāti un vajadzību pilnveidot radošās spējas;8.5. interesējas par vizuālās mākslas vidi kā iespēju sevis pilnveidei;8.6. vērtē kultūrvidi, mākslas procesus un to atsevišķus piemērus pēc dažādiem kritērijiem;8.7. prot izvēlēties un pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā un pašizpausmē;8.8. interesējas par mākslas aktualitātēm, apmeklē izstādes un muzejus, kā arī iesaistās mākslas pasākumos.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.4., 6.7., 6.8., 8.4., 8.5. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 26.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā novērtē 10 ballu skalā (10 – \"izcili\", 9 – \"teicami\", 8 – \"ļoti labi\", 7 – \"labi\", 6 – \"gandrīz labi\", 5 – \"viduvēji\", 4 – \"gandrīz viduvēji\", 3 – \"vāji\", 2 – \"ļoti vāji\", 1 – \"ļoti, ļoti vāji\"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar \"ieskaitīts\" vai \"neieskaitīts\".3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;3.2.4. ir ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 27.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs(Pielikums grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364) I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi1. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.2. Vispārizglītojošā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem.3. Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodu un sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitāro un sociālo zinātņu studijās.4. Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos, nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai, veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu zinātņu studijās.5. Profesionālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos, radot motivāciju profesionālās karjeras izvēlei un veicinot izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.6. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)7. Izglītības programmas uzdevums, iegūstot vispārējo vidējo izglītību vakara (maiņu) vai neklātienes formā, ir dot iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi.8. Speciālās izglītības programmu mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.II.
\nIzglītības saturs9. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.III. Izglītības programmas īstenošanas plāns10. Izglītības programmas īstenošanu nosaka mācību priekšmetu un mācību stundu plāns:10.1. izglītības ieguvei klātienes formā:Mācību priekšmetiKopējais mācību stundu skaits atbilstoši izglītības programmas virzienamvispārizglītojošā izglītības programmahumanitārā un sociālā izglītības programmamatemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programmaprofesionālās izglītības programmaObligātie mācību priekšmeti*Latviešu valoda210210210210Mazākumtautību valoda un literatūra420420420420Pirmā svešvaloda315315315315Otrā svešvaloda315315315315Trešā svešvaloda 315 Matemātika420420420420Informātika105105105105Sports315315315315Fizika315 315 Ķīmija210 210 Bioloģija210 210 Dabaszinības 315 315Latvijas un pasaules vēsture210210210210Literatūra210210210210Mūzika70707070Vizuālā māksla70707070Mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi 280Obligātie izvēles mācību priekšmeti*Ekonomika105105105105Ētika70707070Filozofija105105105105Ģeogrāfija105105105105Kulturoloģija105105105105Mājsaimniecība70707070Politika un tiesības70707070Psiholoģija70707070Veselības mācība35353535Izvēles mācību priekšmetiProgrammēšanas pamati105105105105Tehniskā grafika70707070Izglītojamā mācību stundu slodze3360–3780Piezīme. * Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.10.2. izglītības ieguvei vakara (maiņu) formā:Mācību priekšmetiKopējais mācību stundu skaits atbilstoši izglītības programmas virzienamvispārizglītojošā izglītības programmahumanitārā un sociālā izglītības programmamatemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programmaprofesionālās izglītības programmaObligātie mācību priekšmeti*Latviešu valoda175175175175Mazākumtautību valoda un literatūra315315315315Pirmā svešvaloda210210210210Otrā svešvaloda 210 Matemātika315315315315Informātika105105105105Fizika210 210 Ķīmija175 175 Bioloģija140 140 Dabaszinības 280 280Latvijas un pasaules vēsture175175175175Literatūra140140140140Mūzika70707070Vizuālā māksla70707070Mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi 280Obligātie izvēles mācību priekšmeti*Ekonomika105105105105Ētika70707070Filozofija105105105105Ģeogrāfija105105105105Kulturoloģija105105105105Mājsaimniecība70707070Politika un tiesības70707070Psiholoģija70707070Veselības mācība35353535Izvēles mācību priekšmetiTrešā svešvaloda210210210210Programmēšanas pamati105105105105Sports210210210210Tehniskā grafika70707070Izglītojamā mācību stundu slodze2520–2940Piezīme. * Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.10.3. izglītības ieguvei neklātienes formā:Mācību priekšmetiKopējais mācību stundu skaits atbilstoši izglītības programmas virzienamvispārizglītojošā izglītības programmahumanitārā un sociālā izglītības programmamatemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programmaprofesionālās izglītības programmaObligātie mācību priekšmeti*Latviešu valoda105105105105Mazākumtautību valoda un literatūra1210210210210Pirmā svešvaloda105105105105Otrā svešvaloda 105 Matemātika210210210210Informātika105105105105Fizika175 175 Ķīmija140 140 Bioloģija105 105 Dabaszinības 210 210Latvijas un pasaules vēsture105105105105Literatūra105105105105Mūzika35353535Vizuālā māksla35353535Mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi 210Obligātie izvēles mācību priekšmeti*Ekonomika105105105105Ētika70707070Filozofija105105105105Ģeogrāfija105105105105Kulturoloģija105105105105Mājsaimniecība70707070Politika un tiesības70707070Psiholoģija70707070Veselības mācība35353535Izvēles mācību priekšmetiTrešā svešvaloda105105105105Programmēšanas pamati105105105105Sports105105105105Tehniskā grafika70707070Izglītojamā mācību stundu slodze1470–1680Piezīme. * Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.11. Mācību priekšmetu un mācību stundu plānā norādīts optimālais mācību stundu skaits trijos mācību gados katra mācību priekšmeta standartā noteiktā mācību priekšmeta obligātā satura apguvei.
\nIzglītības iestādei, izstrādājot savu izglītības programmu, ir tiesības samazināt vai palielināt izglītības programmas paraugā doto mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, kā arī patstāvīgi noteikt mācību stundu skaitu sadalījumu trijos mācību gados, izstrādājot atbilstošu mācību priekšmeta programmu.12. Izglītības iestādes vadītājs apstiprina mācību priekšmetu un mācību stundu plānu izglītības programmas īstenošanai trijiem mācību gadiem izglītojamiem, kuri uzsāk mācības 10.klasē. Ja nepieciešams, mācību priekšmetu un mācību stundu plānā katra mācību gada sākumā ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt mainīts stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem, nemainot kopā noteikto mācību stundu skaitu obligātajos un izvēles mācību priekšmetos.13. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās gan visās, gan daļā mācību stundu, kas paredzētas atbilstošajam mācību priekšmetam, kā arī apvienot vairāku izglītības programmu attiecīgās klases izglītojamos atsevišķa mācību priekšmeta apguvei, ja apstiprinātā mācību priekšmeta programma šajās izglītības programmās sakrīt.14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes var iekļaut:14.1. klases audzināšanas stundu;14.2. stundas individuālajam darbam ar talantīgiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;14.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;14.4. projekta vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādi izglītojamam atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai;14.5. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības;14.6. speciālās izglītības programmā – individuālas vai grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.15. Organizējot mācību procesu, ievēro šādus nosacījumus:15.1. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno izglītojamo aktivitātes projektu darba vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādē, par tām laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;15.2. ne vairāk kā piecas mācību dienas mācību gada laikā klase drīkst izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem.16. Izglītojamam, kurš kārtējā vai tēmas noslēguma vērtēšanā mācību gada laikā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm, pēc viņa lūguma sniedz individuālu konsultāciju radušos mācību grūtību noskaidrošanai.
\nJa nepieciešams, uz noteiktu periodu nodrošina atbalsta pasākumus mācību sasniegumu un mācīšanās prasmju uzlabošanai.17. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.18. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas savstarpējo pārrunu vai rakstiskā formā.IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību19. Vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamo 10.klasē uzņem saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu. 11.klasē vai 12.klasē izglītojamo uzņem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.20. Izglītības iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus vai noteikt papildu prasības uzņemšanai izglītības programmā saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu.21. Uzņemšana speciālās izglītības programmā notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs.V.
\nIegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība22. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi, kritēriji, kārtība, obligātie valsts pārbaudījumi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.23. Izglītības programmas apguvei neklātienē obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāk kā divas ieskaites mācību priekšmetā.24. Izglītojamā iegūtie vērtējumi tiek regulāri, ne retāk kā reizi mēnesī, paziņoti nepilngadīga izglītojamā vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam (rakstiski vai elektroniski, ja ir tāda vienošanās).25. Nepilngadīga izglītojamā vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam ir tiesības saņemt un iepazīties ar rakstiskā formā veiktu izvērtētu pārbaudes darbu un vērtējuma pamatojumu.26. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība.
\nPārcelšananākamajā klasē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.27. Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļuizvērtējums un pamatojums28. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.29. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi tiek noteikti katra mācību priekšmeta programmā.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 28.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmu paraugs(Pielikums grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364) I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi1. Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt izglītību tālmācības formā personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir gatavas patstāvīgai mācību vielas apguvei.3. Vispārizglītojošā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem.4. Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodu un sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitāro un sociālo zinātņu studijās.5.
\nMatemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos, nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai, veicināt izglītojamā konkurētspēju izvēlēto zinātņu studijās.6. Profesionālā virziena izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesiju saistītajos mācību priekšmetos, radot motivāciju profesionālās karjeras izvēlei un veicinot izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.7. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)8. Izglītības programma nodrošina tālmācībai īpaši organizētu mācību procesu ar sistematizētiem un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas līdzekļu izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto zināšanu pārbaudes un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību.II.
\nIzglītības saturs9. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.III. Izglītības programmas īstenošanas plāns10. Izglītības programmu atbilstoši mācību darba organizācijas formu (klātienes grupu konsultācijas, klātienes individuālās konsultācijas, individuālās neklātienes konsultācijas, ieskaites) specifikai īsteno pēc šāda ieteicamā mācību priekšmetu, konsultāciju un ieskaišu plāna:10.1. 10.klasē:Mācību priekšmetiKlātienes grupu konsultācijasIndividuālas klātienes konsultācijasIndividuālas neklātienes konsultācijasIeskaitesMācību stundu skaits gadāLatviešu valoda412270Mazākumtautību valoda un literatūra212270Pirmā svešvaloda4222105Matemātika6244140Informātika212270Latvijas un pasaules vēsture412270Fizika4222105Ķīmija422270Bioloģija322270Literatūra412270Kopā (mācību darba organizācijas formas)3514202077010.2. 11.klasē:Mācību priekšmetiKlātienes grupu konsultācijasIndividuālas klātienes konsultācijasIndividuālas neklātienes konsultācijasIeskaitesMācību stundu skaits gadāLatviešu valoda412270Mazākumtautību valoda un literatūra212270Pirmā svešvaloda4122105Matemātika6244140Latvijas un pasaules vēsture312270Fizika4222105Ķīmija422270Bioloģija322270Literatūra322270Izvēles mācību priekšmetiEkonomika211135Politika un tiesības212270Kopā (mācību darba organizācijas formas)3515212180510.3. 12.klasē:Mācību priekšmetiKlātienes grupu konsultācijasIndividuālas klātienes konsultācijasIndividuālas neklātienes konsultācijasIeskaitesMācību stundu skaits gadāLatviešu valoda412270Mazākumtautību valoda un literatūra212270Pirmā svešvaloda4122105Matemātika6244140Latvijas un pasaules vēsture312270Fizika322270Ķīmija322270Bioloģija322235Literatūra312270Mūzika vai vizuālā māksla212270Izvēles mācību priekšmetiVeselības mācība101135Ekonomika212270Kopā (mācību darba organizācijas formas)3414232380511. Mācību priekšmetu, konsultāciju un ieskaišu plānā norādītais mācību stundu skaits gadā katrā mācību priekšmetā norāda, cik daudz laika izglītojamam ieteicams veltīt patstāvīgai mācību priekšmeta apguvei un ieskaitēm.12. Mācību satura apguvei izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru, kā arī izglītības iestādes izveidotos tālmācības mācību materiālus.13. Tālmācības mācību procesu papildina:13.1. klātienes grupu konsultācijas pēc izglītības iestādes noteikta plāna.
\nKlātienes konsultācijas organizē kā diskusijas, grupu darbu, aktīvu domu un pieredzes apmaiņu, ja nepieciešams, veicot pašpārbaudes uzdevumus, testus vai praktiskos un laboratorijas darbus, kas padziļina izpratni un palīdz noskaidrot jautājumus saistībā ar mācību vielas apguvi;13.2. individuālas klātienes konsultācijas pēc izglītojamā pieprasījuma, vienojoties par norises laiku ar mācību priekšmeta pedagogu;13.3. individuālas neklātienes konsultācijas ar elektronisko tālsaziņas līdzekļu starpniecību.14. Katrā mācību priekšmetā ir noteikts obligāto ieskaišu skaits katram mācību priekšmetam:14.1. katrai ieskaitei ir noteikti vērtēšanas kritēriji, vērtēšanas skala un izpildes laiks;14.2. ieskaites kārto, izmantojot elektroniskos tālsaziņas līdzekļus.
\nPēc ieskaites izpildes un nosūtīšanas izglītojamais divu nedēļu laikā saņem iegūto vērtējumu elektroniskā veidā;14.3. katrā mācību priekšmetā pedagogs var noteikt starpieskaites, kuras ir saskaņotas ar izglītības iestādes vadītāju;14.4. ieskaites var kārtot arī klātienē izglītības iestādē.15. Ieskaites var kārtot izglītojamā individuāli izvēlētos termiņos, ņemot vērā, ka:15.1. katra mācību semestra sākumā izglītojamais ar izglītības iestādi saskaņo ieskaišu kārtošanas grafiku;15.2. termiņu ieskaites kārtošanai izglītības iestāde nosaka nedēļas ietvaros;15.3. pēc obligāto ieskaišu nokārtošanas par vienas klases kursu izglītojamo pārceļ nākamajā klasē.16. Tālmācības procesa atbalstam izglītības iestādes izveidotajā tālmācības elektroniskajā vidē:16.1. tiek nodrošināta pieeja izglītības programmai, klātienes konsultāciju grafikam, mācību priekšmetu programmām un tematiskajiem plāniem atbilstoši katra mācību priekšmeta standartam un ieskaišu grafikam, ieteicamās mācību literatūras sarakstam, aktuālai informācijai;16.2. izmantojot individuālu pieejas kodu, izglītojamam ir iespēja izmantot izglītības iestādes tālmācības elektroniskajā vidē ietverto informāciju (piemēram, aktualitātes, individuālais konsultāciju un ieskaišu grafiks, tālmācības mācību materiāli, saņemtie ieskaišu vērtējumi);16.3. izmantojot individuālu pieejas kodu, izglītojamais var piekļūt elektroniskam diskusiju forumam, kur iespējams saņemt pedagoģisko un organizatorisko atbalstu, uzdot jautājumus noteikta mācību priekšmeta pedagogam, saņemt atbildi, kā arī īstenot atgriezenisko saikni, sniedzot ierosinājumus un ieteikumus mācību darba uzlabošanai;16.4. tiek nodrošināta pieeja daudzveidīgiem informatīviem materiāliem, izglītības iestādes elektroniskām vēstulēm, ja nepieciešams, – atgādinājumiem un citu veidu izglītojamo mācību darba organizatoriskam atbalstam.17. Izglītības programmā papildus var būt iekļauta zinātniski pētnieciska darba izstrāde.18. Valsts pārbaudījumus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.19. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējā izglītojamo un izglītības iestādes administrācijas pārrunu vai rakstiskā formā.IV.
\nPrasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību20. Vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmā izglītojamo 10.klasē uzņem pēc pamatizglītības ieguves saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu. 11.klasē vai 12.klasē izglītojamo uzņem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.21. Izglītības iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus vai noteikt papildu prasības uzņemšanai izglītības programmā saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 41.pantu.V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība22. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus, kritērijus, kārtību, obligātos valsts pārbaudījumus, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.23. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība.
\nIzglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.24. Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums25. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.26. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un tālmācības mācību materiāli norādīti katra mācību priekšmeta programmā.27. Katram pedagogam nodrošina datoru ar interneta pieslēgumu.
\nIzglītības iestādi nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajām informācijas tehnoloģijām. Izglītības programmas īstenošanai ir izveidota elektroniska vide tālmācības procesa nodrošināšanai.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 29.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281 Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas paraugs I. Vispārīgais jautājums1. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošā programma (turpmāk – izglītības programma) nodrošina personām, kuras ir ieguvušas arodizglītību, iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību vispārizglītojošā virzienā. Mācību ilgums – viens gads.II. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi2. Izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.3. Izglītības programmas īpašais mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi un attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem, turpinot un papildinot iepriekš apgūtās arodizglītības programmas saturu.III. Izglītības saturs4. Izglītības programmas obligāto saturu un obligātos mācību priekšmetus nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.IV.
\nIzglītības programmas īstenošanas plāns5. Izglītības programmas īstenošanu nosaka mācību priekšmetu un mācību stundu plāns:Mācību priekšmetiMācību stundu skaitsnedēļākopā izglītības programmāarodizglītības programmākopāObligātie mācību priekšmeti*Latviešu valoda310590195Mazākumtautību valoda un literatūra4140102242Matemātika6210170380Latvijas un pasaules vēsture414040180Pirmā svešvaloda4140120260Otrā svešvaloda270 70Sports270188258Informātika1354075Fizika3105 105Ķīmija270 70Bioloģija270 70Literatūra27090160Mūzika vai vizuālā māksla135 35Izvēles mācību priekšmeti*Ģeogrāfija27070140Ekonomika135 35Ētika135 35Filozofija135 35Kulturoloģija135 35Mājsaimniecība135 35Politika un tiesības135 35Psiholoģija135 35Veselības mācība135 35Izvēles mācību priekšmeti 200200Mācību stundu slodze36126010082268Piezīme. * Ievērojot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto.6. Izglītības iestādei, izstrādājot savu izglītības programmu, ir tiesības samazināt vai palielināt izglītības programmas paraugā norādīto ieteicamo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā atbilstoši iepriekš apgūtajai arodizglītības programmai.7. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās gan visās, gan daļā mācību stundu, kas paredzētas atbilstošajam mācību priekšmetam.8.
\nIzglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes var iekļaut:8.1. klases audzināšanas stundu;8.2. stundas individuālajam darbam ar talantīgiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;8.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;8.4. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.9. Izglītojamam, kurš kārtējā vai tēmas noslēguma vērtēšanā mācību gada laikā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm, pēc viņa lūguma sniedz individuālu konsultāciju radušos mācību grūtību noskaidrošanai. Ja nepieciešams, uz noteiktu periodu nodrošina atbalsta pasākumus mācību sasniegumu un mācīšanās prasmju uzlabošanai.10. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.V.
\nPrasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību11. Pamats izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā ir atestāts par arodizglītību un sekmju izraksts, kas apliecina, ka ir apgūta arodizglītības programma ne mazāk kā 4230 stundu apjomā.VI. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība12. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi, kritēriji, kārtība, obligātie valsts pārbaudījumi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.13. Par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.VII.
\nIzglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums14. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestādei jāievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.15. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi norādīti katra mācību priekšmeta programmā.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis