Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.899 Rīgā 2010.gada 21.septembrī (prot. Nr.48 37.§) Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta otro daļu, 8.1 panta piekto daļu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu un 44. punkta "a" apakšpunktu, 10. panta pirmās daļas 4. punktu, 11. panta trešās daļas 15. punktu un 3.5 daļu, 11.11 panta ceturto daļu, 11.13 panta piecpadsmito daļu, 16.1 panta ceturto daļu, 17. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu un 11.5 daļas 3. punktu, 38. panta otro daļu un 39. pantu (MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 678 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka: 1.1. atsevišķu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) lietoto terminu skaidrojumu un šo terminu piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) aprēķināšanas vajadzībām; 1.2. ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā atrunātos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru; 1.3. ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi, ja tas nav noteikts likumā; 1.4. likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos situāciju un aprēķinu piemērus; 1.5. informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu, izņemot paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām) veidlapu formu un to aizpildīšanas kārtību likuma izpildes nodrošināšanai; 1.6. kopā ar deklarāciju iesniedzamo vai uzrādāmo attaisnojuma dokumentu veidus; 1.7. Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamo informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru; 1.8. ienākumus, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis (darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes); 1.9. neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību; 1.10. kompensāciju izmaksas, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu un likumos un citos Ministru kabineta noteikumos noteiktās kompensāciju izmaksas; 1.11. apgādi natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā; 1.12. ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu (par ēdināšanu, viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību) kompensāciju sastāvu un normas; 1.13. kārtību, kādā algas nodokli iemaksā budžetā, ja personu nodarbina ārvalstu nodokļu maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem; 1.14. veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā taksācijas gadā un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto nodokli, ja komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums ir izmaksājis fiziskajai personai – nerezidentam – tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā vai aprēķināšanas brīdī, un izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli; 1.15. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir vai anulē atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem, kurus izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatīvajos aktos noteiktajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā; 1.16. citus saimnieciskās darbības veicēja izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai; 1.17. saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu noteikšanas un pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas un norakstīšanas kārtību, kā arī pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību dažādās saimnieciskās darbības situācijās; 1.18. termiņu, kādā juridiskās personas (komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības un nodibinājumi) un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, pēc personas – nodokļa maksātāja – pieprasījuma saņemšanas izsniedz šai personai izmaksu apliecinošu dokumentu, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam, apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus; 1.19. autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida; 1.20. informāciju, kādu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma 11.11 panta ceturtajai daļai saistībā ar akciju pirkuma tiesībām; 1.21. kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā; 1.22. kārtību, kādā Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem veiktās iemaksas un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajās apdrošināšanas sabiedrībās iemaksātās apdrošināšanas prēmijas izslēdz no apliekamā ienākuma un attiecina uz taksācijas perioda attaisnotajiem izdevumiem; 1.23. kārtību, kādā apliekamajā ienākumā ietver iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas neatbilst likuma 8. panta piektajā daļā minētajiem kritērijiem vai tos pārsniedz, un apliekamajā ienākumā ietver minētās iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, ja izbeidz darba līgumu vai pārjauno vai izbeidz apdrošināšanas līgumu; 1.24. ieguldījumu konta izrakstā iekļaujamo informāciju; 1.25. kārtību, kādā sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par atvērto ieguldījumu kontu. 2 (MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 678 redakcijā) 2. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, fiziskās personas – nerezidenta Latvijas Republikā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijas Republikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. 3 3. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, ja fiziskā persona – nerezidents Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šā ienākuma tā izmaksas brīdī nodokli nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības. 4 4. Saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu, nosakot, vai fiziskajai personai – nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas). 5 5. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja – nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latvijas Republiku. 6 6. Saskaņā ar likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, nosakot fiziskās personas – nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ja saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kuras noteiktas minētajos normatīvajos aktos, ar nodokli apliek pārsnieguma summu. 7 7. Likuma 3.panta trešās daļas 8.punktu piemēro, ja nerezidents gūst ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un ir iznomāts rezidentiem vai nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs. 8 8. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošās nodokļu konvencijas. 9 9. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, par samaksu par ienākumu no intelektuālā īpašuma uzskata jebkuru maksājumu, ko saņem kā kompensāciju par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu) vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. 10 10. Likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.9 pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums. 11 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā) 11. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 17.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību. 12 12. Fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona: 12.1. ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības; 12.2. ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu); 12.3. uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem; 12.4. ir darba attiecībās ar darba devēju – fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātājs; 12.5. ir nacionālais eksperts, kas strādā citā valstī ar Eiropas Savienības līdzdalību finansēta starptautiska projekta ietvaros, un ienākuma izmaksātājs ir nerezidents. 13 (Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu) 13. Šo noteikumu 12.punktu nepiemēro, ja atbilstoši likuma 17.1 pantam nodoklis ir ieturēts izmaksas vietā. 14 14. Piemērojot likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu, ja darba devējam – nerezidentam Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un vienotajā nodokļu kontā iemaksā darba devējs (tā pastāvīgā pārstāvniecība). 15 (Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu) 15. Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – rezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto darba devēju, un algas nodokli par kalendāra mēnesī saņemto atalgojumu samaksā likuma 17.panta 9.1 daļā noteiktajā termiņā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona – rezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir stājusies darba attiecībās ar minēto darba devēju, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi. 16 16. Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – nerezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā. Ja fiziskā persona – nerezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona – nerezidents nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi. 17 17. Šo noteikumu 12. punktā minētās fiziskās personas – rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu. 18 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 18. Šo noteikumu 12., 14., 15. un 17. punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām – rezidentiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju. 19 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 18.1 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver likuma 8. panta 2.13, 2.14, piecpadsmitajā un 19.1 daļā minētos ienākumus, ja ir izpildīti attiecīgajam atbrīvojumam noteiktie kritēriji. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver arī likuma 9. panta pirmās daļas 8.2, 32., 32.1, 32.2, 32.3, 41. un 43. punktā minētos ienākumu veidus. 20 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 18.2 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi: 18.2 1. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei; 18.2 2. darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem; 18.2 3. darba devēja segtie izdevumi: 18.23.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja tā neatbilst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.13 un 2.14 daļā, 9. panta pirmās daļas 8.2 punktā un 32.3 punktā noteiktajiem kritērijiem); 18.2 3.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros; 18.2 3.3. par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu; 18.2 3.4. par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu ietvaros; 18.2 4. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā; 18.2 5. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma; 18.2 6. izdevumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu; 18.2 7. to darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu; 18.28. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā vai tiek uzskatīti par personāla ilgtspējas izdevumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē; 18.2 9. (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790); 18.2 10. (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790); 18.2 11. personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, kas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē nav ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie izdevumi ir vai nav sadalāmi personāli, kā arī izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu. 18.212. darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka dzīvesvietā darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darba devējam piederošam transportlīdzeklim, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī (neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā) saskaņā ar ražotāja izsniegtajā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā ("EC Certificate of Conformity") transportlīdzeklim norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20 %, ja ir izpildīti šādi kritēriji: 18.212.1. par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu; 18.212.2. līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts starp darbinieku un elektroenerģijas piegādātāju; 18.212.3. ja transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par šā transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darba vietā; 18.212.4. darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā, un darba devējs grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā kompensē to izdevumu daļu, kas attiecas uz elektroenerģijas uzlādi transportlīdzeklim (nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (tai skaitā darba vietā vai publiski pieejamā uzlādes stacijā)). 21 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr. 564 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790) 18.3 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā: 18.3 1. darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību; 18.3 2. atlaišanas pabalstu un citus maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā; 18.3 3. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam; 18.3 4. darba devēja doto labumu darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu: 18.3 4.1. labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu; 18.3 4.2. darba devēja apmaksātajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu; 18.3 4.3. labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs); 18.3 5. jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs; 18.3 6. citus ienākumus, maksājumus un labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā. 22 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 18.4 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem. 23 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 18.5 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus. 24 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 18.6 Piemērojot likuma 8. panta 2.1 daļu, ienākumu, par kuru maksājams algas nodoklis, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 18.1, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu. 25 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 18.7 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā (likuma 8. panta 2.9 daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (1. un 2. piemērs)). 26 (MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā) 18.8 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. 27 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 19. Likuma 8.panta trešās daļas 4.punktā minētos ienākumus, ko kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto vērtību un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā kooperatīvajā sabiedrībā, biedrībā, nodibinājumā vai citā privāto tiesību juridiskajā personā. 28 20. (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790) 29 21. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.1 punktu, par citiem ienākumiem no kapitāla uzskatāmi arī ienākumi no darījumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas minēti Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī ienākumi, ko maksātājs saņēmis no Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēto ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums). 30 22. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 14.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību. 31 22.1 Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu, ar ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem saprot jebkuru laimestu Azartspēļu un izložu likuma izpratnē. 32 (MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā) 22.2 Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu, kā arī ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu un 15. panta otro daļu, nodokļa maksātājs neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietā piemērotās nodokļa likmes ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem iekļauj taksācijas gada deklarācijā un aprēķina nodokli rezumējošā kārtībā, piemērojot attiecīgajam gada ienākuma apmēram noteikto nodokļa likmi vai nodokļa likmes (likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.2 pielikumā). 33 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 23. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja nodokļa maksātājs – fiziska persona saņem no aizņēmēja parāda atmaksu (tādu pašu naudas summu vai lietu daudzumu, kādu aizņēmējs saņēmis), šā parāda atmaksa nav uzskatāma par apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai atmaksa notiek tieši vai ar trešās personas starpniecību. 34 24. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, prasījuma tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas – cesionāra apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība. 35 25. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja fiziskajai personai ir prasījuma tiesības pret otru fizisko personu, taču šī otrā fiziskā persona, lai segtu prasījumu, cedē pirmajai fiziskajai personai prasījuma tiesības pret kādu trešo fizisko personu, kas savukārt ir parādā otrajai fiziskajai personai, tad cesionāra apliekamo ienākumu šajā gadījumā veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un prasījuma (kas cesionāram ir pret cedentu) starpība. 36 26. Likuma 8. panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu. 37 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 27. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus. 38 28. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu, ko darba devējs veicis saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, pārsniedz 10 % no fiziskās personas – darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 750 euro apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (3. un 8. piemērs)). 39 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 29. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 750 euro gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā iekļaujama summa, kas pārsniedz 750 euro. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus. 40 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 30. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja saskaņā ar darba devēja noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai veselības apdrošināšanas līgumu, vai līgumu par iemaksām privātajā pensiju fondā apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajā pensiju fondā darbinieka labā tiek izdarītas reizi gadā vai vairākas reizes gadā, sadalot gada maksājumu daļās, apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos attiecība pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā tiek noteikta divējādi. Ja darba devējs apdrošināšanas prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā visus maksājumus. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās tiek ieturēts nodoklis (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (4., 5. un 7. piemērs)). 41 (Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749) 31. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 750 euro ierobežojumu, ar nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa. 42 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 32. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu no šā darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 750 euro apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (6. piemērs)). 43 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 33. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti šo noteikumu 28.punktā minētie nosacījumi. 44 33.1 Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tad, nosakot darbinieka ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, jāņem vērā kopējā samaksātās apdrošināšanas prēmijas summa, kura nedrīkst pārsniegt 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā. 45 (MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā) 34. Piemērojot likuma 8. panta 5.2 daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 750 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām. 46 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 34.1 Piemērojot likuma 8.1 panta piekto daļu, aizdevējs vai maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, vai par taksācijas gadā izsniegtajiem aizdevumiem, kuri izsniegti papildus tiem aizdevumiem, par kuriem informācija jau ir sniegta, bet jaunā aizdevuma izsniegšanas brīdī iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa pārsniedz 15000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru (1.1 pielikums). 47 (MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā) 34.2 Piemērojot likuma 8.2 panta pirmo daļu, tajā minēto procentu apmēru, ja neatmaksāto parādu saistību apjoms taksācijas gada laikā mainās, piemēro taksācijas gada parādu saistību vidējam apjomam, ko nosaka kā parādu saistību gada vidējo svērto vērtību saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumiem. 48 (MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675) 34.3 Piemērojot likuma 8. panta piecpadsmito daļu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu. 49 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 34.4 Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētajos izdevumos tiek ietverti šādi darbinieka izdevumi, ja tie ir noteikti darba koplīgumā un ir pamatoti ar attiecīgos izdevumus apliecinošiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem: 34.41. ēdināšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par pārtikas produktu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, pagatavotu ēdienu iegādi); 34.42. ārstniecības izdevumi, kas minēti šo noteikumu 34.3 punktā; 34.43. izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu (piemēram, transporta izdevumi, izdevumi par darbinieka īpašumā esošās iedzīves pārvešanu); 34.44. izmitināšanas izdevumi (piemēram, viesnīcas, naktsmītnes, dienesta viesnīcas, dzīvokļa īres izdevumi); 34.45. transporta izdevumi (izdevumi, kas nepieciešami, lai darbinieks nokļūtu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, – piemēram, izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm, degvielas izdevumi, izdevumi par taksometra izmantošanu) (likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 1.3 pielikumā). 50 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 34.5 Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par pirmstaksācijas gadu. Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmantojamo vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot pie darba devēja strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. 51 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 34.6 Piemērojot likuma 8. panta septiņpadsmito daļu, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums un kura tiek iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nav uzskatāma par darbinieka labumu, kas jāpersonificē un jāapliek ar algas nodokli. 52 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 35. Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto fiziskās personas ienākumu neapliekamo apmēru – 3000 euro gadā – piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves. Šajā punktā minētais neapliekamais ienākumu apmērs ir piemērojams fiziskai personai neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Minētais noteikums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem. 53 (MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā) 35.1 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu, tajā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī dividendēm un dividendēm pielīdzināmajam ienākumam, ko izmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ja minētais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – dividenžu izmaksātājs – ir bijis tiesīgs par šo dividenžu un dividendēm pielīdzināmā ienākuma apmēru samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautu dividenžu apmēru atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem. 54 (MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā) 35.2 Likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā noteikto atbrīvojumu piemēro dividendēm, ko izmaksā tonnāžas nodokļa maksātājs no peļņas, kuras aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajā kārtībā aizstāj tonnāžas nodoklis. 55 (MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā) 35.3 Likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā noteikto atbrīvojumu nepiemēro dividendēm, par kurām uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir samazināta saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem par akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušanu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē. 56 (MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā) 36. (Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749) 57 37. Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz apdrošināšanas atlīdzībām, kas izmaksātas gadījumos, ja apdrošināšanas prēmija ir bijusi iekļauta nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izdevumos. 58 38. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktu, par ienākumiem no Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm, kas nav apliekami ar nodokli, uzskata visu gūto ienākumu no šīm parādzīmēm, arī ienākumu no minēto parādzīmju atsavināšanas. 59 39. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu, ja pabalstu piešķiršanas pamats ir tas, ka persona ir darba vai dienesta attiecībās ar iestādi vai institūciju, kas finansēta no budžeta, attiecīgās iestādes vai institūcijas izmaksātajiem pabalstiem netiek piemērots atbrīvojums, jo nav uzskatāms, ka tie ir no budžeta izmaksājami pabalsti. 60 39.1 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu, ar jēdzienu uzturnauda (alimenti) saprot uzturlīdzekļus bērniem, kā arī līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam. 61 (MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā) 40. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu amatpersonai, darbiniekam un profesionālā dienesta karavīram segtā mācību maksas daļa. 62 41. Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu attiecina arī uz izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām. 63 42. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, iestādes, kuras Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā apmērā taksācijas gadā ir segušas mācību maksu (izmaksājušas mācību maksas kompensāciju), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kurām kompensācija izmaksāta, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, izmaksāto summu un izmaksas datumu, kā arī kalendāra gadu, par kuru kompensācija izmaksāta. 64 43. Likuma 9. panta pirmās daļas 16. punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summa, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,08 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 115 euro mēnesī. 65 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 43.1 Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi neatkarīgi no organizācijas, kas sedz minētos izdevumus. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām (12.pielikums). 66 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 907 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842) 44. Likuma 9.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētā apgāde natūrā ir darba devēju – kuģu īpašnieku nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kuri, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģu komandu locekļu ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda: 44.1. 18 euro, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā; 44.2. summa, kas ekvivalenta 18 euro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā. 67 (Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790) 45. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai. 68 46. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, fiziskā persona, kura atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 60 mēnešiem vai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai nav bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), no minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma maksā nodokli, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla. Apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību un attiecīgā ieguldījuma vērtības starpību. 69 47. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, ja fiziskā persona atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokli. Tomēr, ja nekustamais īpašums ir izmantots saimnieciskajā darbībā, ar nodokli ir apliekama summa, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu. 70 48. Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.6 panta otro daļu. Ja likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punkta kritērijiem atbilstošs nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis un tiek atsavināts 60 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma (pamatlīdzekļa) pārkvalificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, norakstīto nolietojumu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad nekustamais īpašums kā pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā (likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2. pielikumā). Apliekamā ienākuma summai piemēro 25,5 % likmi. 71 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 49. Šo noteikumu 47. un 48.punktā minētās normas nepiemēro, ja nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir nekustamo īpašumu tirdzniecība, būvniecība vai apsaimniekošana, kas neietver iznomāšanu vai izīrēšanu. 72 50. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punkta "b" apakšpunktu, par ienākumu no kapitāla pieauguma nav klasificējams ienākums no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas, ja to atsavina atbilstoši likuma 11.7 panta trešajai daļai. 73 50.1 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 27. punktu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu. 74 (MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 790 redakcijā) 51. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, atsavinot daudzdzīvokļu nekustamo īpašumu, kurš fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, ar nodokli nav apliekama nekustamā īpašuma daļa, kurā personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bija deklarētā dzīvesvieta. 75 52. Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli. 76 52.1 Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā jebkurā gadījumā, ja nodokļa maksātājam neradās tiesiskas iespējas pārdodamo dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā un tādējādi objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt izpildīts likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteiktais kritērijs, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk par 60 mēnešiem. 77 (MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā) 52.2 Likuma 9.panta pirmās daļas 34.1 punktu attiecina arī uz ienākumu no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu ir atsavinājis uz Ministru kabineta rīkojuma pamata. 78 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.632 redakcijā) 52.3 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu, ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli. 79 (MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā) 53. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1425 euro no viena dāvinātāja – fiziskās personas taksācijas gada laikā. 80 (Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055) 54. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ja dāvinājuma līgumā nav norādīta dāvanas (kustamas lietas, izņemot kapitāla aktīvus) vērtība, tad par tās iegādes vērtību uzskata dāvanas novērtējumu naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā dāvinājuma līguma noslēgšanas dienā, vai ņemot vērā sertificēta vērtētāja vai attiecīgās nozares speciālista vērtējumu. Ja dāvinājumā tiek saņemts kapitāla aktīvs un dāvinājuma līgumā nav norādīta tā vērtība, šī kapitāla aktīva iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos noteikto speciālo kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtību. Ja kapitāla aktīvam likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos nav noteikta speciāla kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtība, par šī kapitāla aktīva iegādes vērtību tiks uzskatīta vērtība, kādu dāvinājuma saņēmējs var pierādīt, iegūstot informāciju no dāvinātāja, vai kāda ir pieejama publiskajos reģistros dāvinājuma saņemšanas brīdī. Ja dāvinājumā tiek saņemts kapitāla aktīvs un dāvinājuma līgumā nav norādīta tā vērtība, šī kapitāla aktīva iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos noteikto speciālo kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtību. Ja kapitāla aktīvam likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos nav noteikta speciāla kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtība, par šī kapitāla aktīva iegādes vērtību tiks uzskatīta vērtība, kādu dāvinājuma saņēmējs var pierādīt, iegūstot informāciju no dāvinātāja vai pieejamo informāciju publiskajos reģistros par kapitāla aktīva vērtību dāvinājuma saņemšanas brīdī. Iegūtā informācija no dāvinātāja ir dokumentāri pierādāmi dāvinātāja kapitāla aktīva iegādes izdevumi. Šādi noteiktā kapitāla aktīva iegādes vērtība nevar būt lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu. 81 (Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842) 54.1 Piemērojot likuma 9.panta 8.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē, vai maksātāja iesniegumā minēto nekustamā īpašuma objektu kopums pēc ekonomiskās būtības veido dzīvokļa īpašumu, ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums (arī atsevišķā īpašuma sastāvā papildus ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas vai palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu) un kopīpašuma domājamā daļa ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās (likuma 9.panta 8.2 daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2.1 pielikumā). 82 (MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā) 54.2 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli nav apliekamas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji, šādā apmērā: 54.2 1. izdevumi, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 euro (izņemot šo noteikumu 54.2 2. apakšpunktā minētos izdevumus): 54.2 1.1. par ēdināšanu – ne vairāk kā 6 euro par katru dienu; 54.2 1.2. par viesnīcu (naktsmītni), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti – ne vairāk kā 57 euro par diennakti; 54.2 1.3. par ceļa (transporta) izdevumiem (izņemot izdevumus par degvielu), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti; 54.2 1.4. par degvielu, ja brīvprātīgā darba veicējs lieto viņa īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, – ne vairāk kā 50 euro mēnesī; 54.2 1.5. par apģērbu, ja tas saistīts ar darbības specifiku vai norāda uz konkrētu atpazīstamību un piederību; 54.2 1.6. par apmācību, ja tā saistīta ar darbības specifiku un nav saistīta ar pamatizglītību, – ne vairāk kā 200 euro gadā; 54.2 2. izdevumi par pakalpojumiem, kuru obligāta nodrošināšana ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem: 54.2 2.1. par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem; 54.2 2.2. par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu), ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem; 54.2 2.3. par veselības pārbaudēm, ja tās ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem. 83 (MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā) 54.3 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli ir apliekama tā brīvprātīgā darba organizētāja segtā izdevumu daļa, kas pārsniedz šo noteikumu 54.2 1. apakšpunktā noteiktās normas. 84 (MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā) 55. Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai analoģiski citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteikti maksājumi. 85 56. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmas personas, par kurām tai ir tiesības saņemt nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma 13.pantu, kā arī tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu atskaitīšanu no apliekamā ienākuma nav atkarīgas no tā, vai fiziskā persona kalendāra gadā ir izmantojusi nodokļa atvieglojumus par likuma 13.pantā minētajām personām. 86 57. Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) summas atskaitīt likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā un 11. panta 3.5 daļā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru un izpildītāju izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā: 57.1. 50 % apmērā no autoratlīdzības summas: 57.1.1. par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem, horeogrāfiskiem darbiem un to izpildījumiem; 57.1.2. par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā, apdarēm, muzikāliem aranžējumiem un to izpildījumiem; 57.1.3. par audiovizuāliem darbiem, ekranizācijām un to izpildījumiem; 57.1.4. par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām, scenogrāfijas, dizaina, fotogrāfiskiem darbiem un citiem mākslas darbiem; 57.1.5. par arhitektūras darbu skicēm, metiem, projektiem; 57.2. 25 % apmērā no autoratlīdzības summas: 57.2.1. par literāriem darbiem (daiļliteratūras (prozas, dzejas, dramaturģijas), zinātniskiem, populārzinātniskiem, mācību un publicistikas darbiem, koncepcijām un runām) un to izpildījumiem, tai skaitā to izmantošanu presē un citos masu informācijas līdzekļos; 57.2.2. par scenārijiem un audiovizuālu darbu literāriem projektiem; 57.2.3. par tulkojumiem, anotācijām, referātiem, kopsavilkumiem, dramatizējumiem un darbu krājumiem. 87 (MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 427 redakcijā) 58. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā. 88 59. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā nodoklis aprēķināts un ieturēts atbilstoši šo noteikumu 58.punktam, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo noteikumu 57.punktā minētās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumus ņem vērā šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā. 89 (Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 427) 60. Šo noteikumu 57., 58. un 59.punktu piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba …