Par Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas

Par Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 773 Rīgā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 54 42. §) Par Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam 1. Apstiprināt Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un noteikto pasākumu izpildes koordinēšanā un pārraudzībā. 3 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2024., 2025. un 2026. gada 1. jūlijam iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plānā noteikto pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem. 4 4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2026. gada 1. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un ietekmes izvērtējumu. 5 5. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai skatāms Ministru kabineta gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 6 Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministrs D. Pavļuts (Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra rīkojums Nr. 773) Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam Rīga2022Satura rādītājs1. Kopsavilkums2. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem3. Situācijas raksturojums3.1. Alkoholisko dzērienu lietošanas riska faktori, izraisītās sekas un lietošanas izplatība3.2. Narkotisko vielu lietošanas riska faktori, izraisītās sekas un lietošanas izplatība3.3. Īstenotie pasākumi alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas samazināšanai3.3.1. Profilakses pasākumi3.3.2. Veselības aprūpe un rehabilitācija3.3.3. Personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem sniegtie pakalpojumi ieslodzījuma vietās3.3.4. Personu ar psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumiem sociālā rehabilitācija3.3.5. Cilvēkresursi narkoloģijā4. Mērķi un rīcības virzieni5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuIzmantotie saīsinājumiANO – Apvienoto nāciju organizācijaEMCDDA – Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrsEM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaESF – Eiropas Sociālais fondsESF+ – Eiropas Sociālais fonds PlusIAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijaIEM – Iekšlietu ministrijaIKVD – Izglītības kvalitātes valsts dienestsIVP – Ieslodzījuma vietu pārvaldeIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKP – kriminālprocessLANA – Latvijas Alkohola nozares asociācijaLĀB – Latvijas Ārstu biedrībaLGA – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijaLLGA – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLM – Labklājības ministrijaLNA –Latvijas Narkologu asociācijaLPA – Latvijas Psihiatru asociācijaLPS – Latvijas Pašvaldību savienībaLSBA – Latvijas Spēļu biznesa asociācijaLTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLU – Latvijas UniversitāteNMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestsNVD – Nacionālais veselības dienestsNVO – Nevalstiskās organizācijasOECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPRC – Pusaudžu resursu centrsPVO – Pasaules Veselības organizācijaRPNC – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrsRSU – Rīgas Stradiņa universitāteSPKC – Slimību profilakses un kontroles centrsTM – Tieslietu ministrijaVB – valsts budžetsVISC – Valsts izglītības satura centrsVM – Veselības ministrijaVPD – Valsts probācijas dienestsVP – Valsts policija1. KopsavilkumsAtkarību izraisošo vielu lietošana svārstās no pamēģināšanas, neregulāras lietošanas līdz pat riskantai un atkarīgai lietošanai, kad persona atkarību izraisošās vielas lieto impulsīvi, nespējot savu rīcību vairs kontrolēt. Atkarība parasti izveidojas, atkarību izraisošās vielas lietojot regulāri ilgtermiņā, kad notiek izmaiņas centrālās nervu sistēmas darbībā.Atkarība nav saistīta ar rakstura vai gribas vājumu, tā ir ilgstoši dažādu faktoru ietekmē attīstījusies slimība. Šīs slimības attīstību var ietekmēt dažādi iemesli, kas var ietekmēt personu no iepriekšējām paaudzēm, mātes grūtniecības laikā, pirmajos dzīves brīžos un gados. Atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu var ietekmēt daudz un dažādi faktori - ne tikai bioloģiski, bet arī psiholoģiski, piemēram, vide, ģimene, sociālekonomiskais stāvoklis. Jāņem vērā, ka atkarība ietekmē ne tikai pašu personu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem, bet arī ģimeni, darbabiedrus, apkārtējos. Tā bieži prasa lielus finanšu līdzekļus, ir negadījumu cēlonis, skar līdzcilvēku veselību, tādēļ personas ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem iesaistīšana ārstēšanā ir svarīgs sabiedrības veselības pasākums. Atkarība ir biopsihosociāla slimība, kas nosaka indivīda bioloģisko, psihisko un sociālo funkcionēšanu. Tā ir primāra, hroniska (pastāvīga un ilgstoša), progresējoša, palielina invaliditātes veidošanās un mirstības risku. Vielu lietošanai var būt dažādi iemesli, taču tās bieži tiek lietotas arī pašārstēšanās nolūkos, jo vielu ietekme un radītie efekti var sakrist ar trūkstošo pašsajūtu. Jāņem vērā, ka nemedikamentozo psihoaktīvo vielu ietekme tomēr nav ārstnieciska metode, tā rada nelabvēlīgu un nekontrolējamu rezultātu1.Ņemot vērā minēto, lai pasargātu personas no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas (t.sk. pamēģināšanas), traucējumu izveidošanās, kā arī no citiem ar lietošanu saistītiem riskiem sev un apkārtējiem, svarīgi ir ieviest profilakses pasākumus, kas paredzēti gan iedzīvotājiem kopumā (t.sk. tiem, kas vielas pamēģinājuši izklaides nolūkā), gan specifiskām mērķa grupām (t.sk. personām, kuras vielas lieto riskantā un kaitējošā veidā, kā arī tiem, kam ir izveidojusies atkarība). Veselības ministrijas izstrādātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam" (turpmāk – Plāns) profilakses pasākumi, kas attiecas gan uz atkarību izraisošo vielu lietošanas prevenciju, gan uz lietošanas pārtraukšanu, iekļauti I rīcības virzienā. Savukārt pasākumi narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības un kvalitātes uzlabošanai iekļauti II un III rīcības virzienā. Būtiska loma personas ar vielu lietošanas traucējumiem atlabšanas procesā ir pēctecīgiem un pieejamiem sociālās rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti pēc narkoloģiskās ārstēšanas kursa iziešanas, tādā veidā sniedzot atbalstu arī psiholoģisku un eksistenciālu problēmu risināšanā. Atbalsta pasākumiem ir būtiska loma, lai novērstu recidīvu. Tāpēc plāna IV rīcības virzienā paredzēta narkoloģiskās ārstēšanas pasākumu sasaiste ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem, kā arī sociālās rehabilitācijas pasākumu pilnveidošana personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem. Savukārt V rīcības virziens paredz pasākumus atkarību jomā strādājošo speciālistu pilnveidošanai.Narkoloģiskā palīdzība ir specializēta un augsti kvalificēta profesionālā palīdzība alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības diagnostikā un ārstēšanā labprātīgi pēc personas vēlēšanās. Ņemot vērā, ka pasākumi procesu atkarību mazināšanai ir noteikti Finanšu ministrijas izstrādātajā plānošanas dokumentā "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam"2, savukārt "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam"3 1.3.2. pasākums paredz izstrādāt un īstenot Veselības aprūpes pakalpojumu un profilakses pasākumu uzlabošanas plānu alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam, Veselības ministrijas izstrādātajā Plānā paredzētie pasākumi tiek vērsti tikai uz alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas mazināšanu. Plāna projektā netiek iekļauti pasākumi procesu atkarības (azartspēles, video spēles un cits jaunās tehnoloģijas) profilaksei, kā arī smēķēšanas, tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietošanas mazināšanai sabiedrībā. Šīs jomas un arī citi vispārējie sabiedrības izglītošanas pasākumi (universālā profilakse) par atkarību izraisošām vielām, kā arī procesiem ir paredzēti "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam4" un iekļauti šo pamatnostādņu 1.rīcības virziena "Veselīgs dzīvesveids" 1.3. apakšrīcības virzienā.Atbilstoši "ES Stratēģijai narkotiku jomā 2021.-2025.gadam"5 dalībvalstīm būtu jānodrošina brīvprātīga un nediskriminējoša piekļuve plašam efektīvu, uz pierādījumiem balstītu pakalpojumu klāstam, kas ietver profesionālas konsultācijas, psihosociālo, uzvedības terapiju un medikamentozo ārstēšanu, tostarp opioīdu atkarības aizvietojošo terapiju, rehabilitāciju, sociālo reintegrāciju un atveseļošanās atbalsta programmas. Šīm nozarēm jābūt labi koordinētām un jāstrādā ciešā sadarbībā ar citiem sociālajiem, veselības, nodarbinātības un jaunatnes sektoriem, lai nodrošinātu pilnu aprūpes spektru un būtu gan pēc iespējas efektīvāki, gan vērsti uz individuālajām vajadzībām un citiem iespējamiem komorbīdiem traucējumiem.Arī PVO savā plānošanas dokumentā "Globālā stratēģija, lai samazinātu kaitējošu alkoholisko dzērienu patēriņu"6 kā vienu no rīcības virzieniem alkohola atkarības seku mazināšanai uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekoša apjoma ārstniecības un sociālo pakalpojumu pieejamību ar alkohola lietošanu saistītu traucējumu un citu veselības problēmu risināšanai, kuras radušās alkohola pārmērīgās lietošanas rezultātā, uzsvaru liekot uz individuālu, multiprofesionālas komandas pieeju, nodrošinot pakalpojumus un intervences gan no alkohola atkarīgai personai, gan personām, kurām ir lielāks risks kļūt atkarīgām.Pēdējos 10 gadus narkoloģiskā ārstēšana un rehabilitācija ir bijusi iekļauta kā viena no jomām vairākos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, "Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam"7, "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam"8, "Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā 2019.-2020.gadam"9, "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2020.-2022.gadam"10. Minētajos plānošanas dokumentos tika paredzēti pasākumi narkoloģiskās ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu attīstīšanai un pieejamības uzlabošanai, tomēr finansējuma trūkuma dēļ nepieciešamie pasākumi situācijas uzlabošanai netika īstenoti.Tāpat jāatzīmē, ka 2021.gada 29.septembra Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdē11 tika nolemts pārskatīt esošo narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumu grozu un veidot pieejamus, kvalitatīvus un ar sociālo jomu integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Vienlaikus, lai uzsvērtu, ka narkotisko vielu lietošana primāri ir cilvēktiesību un veselības jautājums, no 2021.gada 1.janvāra Veselības ministrija no Iekšlietu ministrijas ir pārņēmusi narkotiku politikas izstrādes un ieviešanas koordināciju Latvijā.Izvērtējot situāciju Latvijā attiecībā uz alkohola atkarības izplatību, secināms, ka alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju un vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju pieaug un joprojām pārsniedz vidējo Eiropas un OECD valstu rādītāju. Tāpat iedzīvotāju vidū ir plaši izplatīta riskanta alkohola lietošana, jo īpaši vīriešu vidū, arī alkohola lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.Attiecībā uz situāciju Latvijā ar narkotiku lietošanu, secināms, ka kanabisa lietošana strauji pieaug gan pusaudžu, gan pieaugušo Latvijas iedzīvotāju vidū. Narkotisko vielu lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. Latvijā joprojām tiek konstatēti nāves gadījumi, ko ir izraisījusi narkotiku pārdozēšana. Tāpat saglabājas augsts narkotikas injicējošo lietotāju skaits. Samazinot narkotisko vielu lietošanu sabiedrībā, jāņem vērā narkotisko vielu lietošanas iemesli – apreibināšanās un izklaide, atslābināšanās, socializēšanās, pašārstēšanās.Ņemot vērā valstī esošo situāciju ar alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanu, Plānā ir izvirzīts mērķis samazināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, nodrošinot iedzīvotājiem pierādījumos balstītus, mērķtiecīgus, kvalitatīvus atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumus, kā arī agrīnu diagnostiku un kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus.Saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem pēdējo gadu laikā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošana sabiedrībā ir augsta un pieaug. Ņemot vērā pieauguma tendenci rādītājos un to, ka Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredzēts trim gadiem, tā ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji - nodrošināt, ka alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošana sabiedrībā trīs gadu laikā nepieaugtu, ņemot vērā, ka tik īsā laika periodā būtu problemātiski nodrošināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas samazināšanu sabiedrībā. Trešais rezultatīvais rādītājs paredz nodrošināt mērķtiecīgus un pēctecīgus ambulatoros un stacionāros pakalpojumus pacientiem ar vielu lietošanas traucējumiem. Tāpat, izstrādājot plānu, tika ņemti vērā Informatīvajā ziņojumā "Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izpildi" izdarītie secinājumi. Tāpat vēršam uzmanību, ka vairāki narkotisko vielu lietošanas kaitējuma mazināšanas pasākumi tika iekļauti plāna projektā "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.-2027.gadam"12, kura izstrāde paredzēta atbilstoši "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam" 2.3.1.uzdevumam.Vienlaikus jāatzīmē, ka Plānā nav iekļauti narkotisko vielu piedāvājuma samazināšanas pasākumi, kā arī nav iekļauti pasākumi alkoholisko dzērienu pieejamības un reklāmas mazināšanai, ar mērķi fokusētā veidā piesaistīt papildu nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.Galvenās problēmas, kuras nepieciešams risināt Plāna ietvaros, ir:• Augsts alkoholisko dzērienu patēriņš kopējā populācijā, it īpaši riskanta un kaitējoša alkoholisko dzērienu lietošana.• Narkotisko vielu, it īpaši kanabisa lietošanas pieaugums pusaudžu un pieaugušo vidū.• Selektīvās un indicētās atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses programmu trūkums valsts un pašvaldību līmenī.• Nepietiekama starpsektoru sadarbība atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanā.• Nepietiekama atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumu ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumu pieejamība, kā arī personu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem motivēšana to saņemšanai.Ņemot vērā iepriekš minēto, Plānā ietverti uzdevumi un veicamie pasākumi alkohola un narkotisko vielu lietošanas izplatības ierobežošanai piecos rīcības virzienos:1. Alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas profilakse2. Atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumu ambulatorā ārstēšana3. Atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumu stacionārā ārstēšana4. Sociālās rehabilitācijas un sociālā atbalsta pakalpojumi personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem un līdzatkarīgām personām5. Cilvēkresursi narkoloģijāPlāns izstrādāts sadarbībā ar dažādām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskām organizācijām. Lai apzinātu ar atkarībām strādājošo dažādu jomu ekspertu viedokli par situācijas ar atkarību izraisošo vielu lietošanas samazināšanu valstī, Veselības ministrija rīkoja 3 domnīcas, pieaicinot ekspertus no veselības, sociālās, iekšlietu un tieslietu jomas. Ekspertu piedāvātie risinājumi un priekšlikumi, vadoties pēc aktuālās situācijas un iespējām, tika iestrādāti Plāna pasākumos. Priekšlikumi, kas, ņemot vērā Plāna salīdzinoši īso darbības periodu, Plānā netika iestrādāti, kalpos par vērtīgu resursu nākamo plānu atkarību mazināšanas jomā izstrādē.Vairākiem Plāna 4.nodaļā noteiktajiem pasākumiem kā līdzatbildīgās pasākumu īstenošanā tika noteiktas pašvaldības (pasākumi 1.3., 1.9., 1.10., 2.3., 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 5.3.). Saskaņā ar ANO Starptautiskajiem atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumu ārstēšanas standartiem13 visefektīvāk atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses un palīdzības pasākumi var tikt sniegti tieši kopienas līmenī. Pašvaldībās esošās iestādes iedzīvotājiem ir vistuvākās un pašvaldībām ir dažādi kanāli, kā visefektīvāk iedzīvotājus sasniegt un uzrunāt. Jau pašlaik VM un SPKC ir cieša sadarbība ar pašvaldībām, kuras ietvaros tiek īstenoti dažādi pasākumi, nodrošinātas apmācības pašvaldību speciālistiem, atbalsts ar materiāliem utt. Tāpat nākamajā ESF+ plānošanas periodā no ESF pašvaldībām tiek plānots piešķirt finansējumu dažādu veselības veicināšanas un atkarību profilakses pasākumu īstenošanai pašvaldību līmenī. Tāpat jāatzīmē, ka Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā, ko koordinē SPKC, pašlaik ir iesaistījušās visas Latvijas pašvaldības14.Plāna izstrādes procesā Veselības ministrijas organizētajās domnīcās piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji, kas uzsvēra, ka plāns ir horizontāls jautājums un izteica vēlmi piedalīties pasākumu īstenošanā. Tāpat arī Labklājības ministrija ir konsultējusies ar pašvaldībām par plānā iekļaujamajiem pasākumiem sociālā atbalsta pakalpojumu attīstīšanai. Ņemot vērā, ka pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst nodrošināt pašvaldības iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamību, veicināt iedzīvotājos veselīgu dzīvesveidu15 un nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi), plāna pasākumu mērķis ir arī sniegt pašvaldībām noderīgus rīkus minēto funkciju īstenošanā.Likuma "Par pašvaldībām" 3.panta pirmā daļa noteic, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.Ņemot vērā minēto, pašvaldības ir pārvaldes līmenis, kurš atrodas vistuvāk sabiedrībai, lai visātrāk un efektīvāk reaģētu uz nepieciešamajām vajadzībām un izmaiņām. Tieši pašvaldībās sākas valsts politikas realizācija, un tas ir posms, kas var dot atgriezenisko saiti un vērtējumu politikas atbilstībai reālajai situācijai un vajadzībām, tāpēc plānā paredzēto pasākumu veiksmīgai īstenošanai kā līdzatbildīgās institūcijas ir noteiktas tieši pašvaldības.Lai realizētu plānā iekļautos pasākumus:1) 2023.gadā papildus nepieciešamais finansējums - 1 499 671 eiro, no tiem: Veselības ministrijai - 1 491 013 eiro un Tieslietu ministrijai - 8 658 eiro;2) 2024.gadā papildus nepieciešamais finansējums - 5 101 448 eiro, no tiem: Veselības ministrijai - 4 811 638 eiro, Tieslietu ministrijai- 60 654 eiro un Labklājības ministrijai - 229 156 eiro;3) 2025.gadā papildus nepieciešamais finansējums - 4 569 833 eiro, no tiem: Veselības ministrijai - 4 280 023 eiro, Tieslietu ministrijai - 60 654 eiro, Labklājības ministrijai - 229 156 eiro;4) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) papildus nepieciešamais finansējums - 4 561 700 eiro, no tiem: Veselības ministrijai - 4 271 890 eiro, Tieslietu ministrijai - 60 654 eiro un Labklājības ministrijai - 229 156 eiro.Ieviešot Plāna rīcības virzienos (4.nodaļa) iekļautos pasākumus, tie tiks vērtēti komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un tiks piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, ja nepieciešams.2. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiemNacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam16 (turpmāk – NAP2027) ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. NAP2027 71.uzdevums nosaka multiprofesionālu un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšanu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos. Savukārt NAP2027 86.uzdevums paredz rast pierādījumos balstītus efektīvus un inovatīvus risinājumus atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības ierobežošanai un pārmērīga un kaitējoša patēriņa mazināšanai, uzlabojot sabiedrības kognitīvās spējas un psihisko veselību.Veselības ministrijā tika izstrādātas un 2022.gada 25.maijā Ministru kabinetā apstiprinātas "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"17. Dokumenta mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Kā pirmais no pieciem galvenajiem rīcības virzieniem minētajās pamatnostādnēs ir izvirzīts "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids", kurā viens no apakšrīcības virzieniem ir atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības mazināšana (1.3.apakšrīcības virziens). Tāpat pamatnostādnēs iekļauts rīcības virziens veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājuma un prasmju pilnveidei, kurā ietvertie pasākumi attiecas arī uz psihiatrijas un narkoloģijas jomas cilvēkresursu attīstību.Veselības ministrijā tika izstrādāts un 2020.gada 30.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināts "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.-2022.gadam"18. Minētais plāns paredz pasākumus gan sabiedrības izglītošanai, gan arī pasākumus, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu reklāmu/ mārketingu, samazinātu alkohola pieejamību, kā arī nodrošinātu narkoloģiskās ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību. Atsevišķu pasākumu īstenošana tieši attiecībā uz alkohola atkarību ārstēšanu un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu nav uzsākta, ņemot vērā, ka pasākumu īstenošanai netika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums. Vienlaikus plāns neparedz selektīvās un indicētās profilakses pasākumus konkrētām riskam pakļautām grupām, bet gan pamatā paredz vispārējās (universālās) profilakses pasākumus, alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un sabiedrības izglītošanu.Labklājības ministrija izstrādājusi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"19, kas Ministru kabinetā tika pieņemtas 2021.gada 1.septembrī,  un balstoties uz pamatnostādnēm šobrīd ir izstrādāts "Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam"20, kas Ministru kabinetā pieņemts 2022.gada 30.martā. Abi dokumenti paredz pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, paaugstināt to kvalitāti un pieejamību bērniem un pilngadīgām personām, kuras ir atkarīgas no apreibinošām vielām vai procesiem, tai skaitā piešķirot papildu finanšu līdzekļus pakalpojuma pieejamības uzlabošanai, kā arī piesaistot nozares ekspertus, lai izvērtētu šobrīd pieejamā valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti un efektivitāti.Labklājības ministrija ir izstrādājusi projektu "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam"21 un "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plānu 2022.-2025.gadam"22, kas paredz intervences programmas izstrādāšanu ģimenēm ar maziem bērniem, kurās pastāv narkotiku atkarība. Tas paredz arī ieviest jaunas atbalsta un palīdzības formas nemotivētiem bērniem ar smagu vielu vai procesu atkarību, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu bērniem, kuri atkarības smaguma dēļ apdraud savu veselību vai dzīvību un nespēj labprātīgi uzsākt atveseļošanās procesu. Tāpat plāns paredz pilnveidot speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, no 2024.gada pašvaldībās ieviest atbalsta pakalpojumus bērniem, sekmēt mentora/ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību pašvaldībās.Lai samazinātu narkotiku piedāvājumu un narkotiku pieprasījumu, 2020.gada decembrī ES Padome apstiprināja Eiropas Savienības Stratēģiju narkotiku jomā 2021.-2025.gadam23. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību, sociālo stabilitāti un drošību, kā arī celt iedzīvotāju apzinātības līmeni. Stratēģijas pamatā ir cilvēktiesību ievērošana un aizsardzība. Tāpat stratēģija ietver dzimumu līdztiesības un veselības taisnīguma principus. Secīgi 2021.gada jūnijā ES Padome apstiprināja uz stratēģijas pamata izstrādāto Eiropas Savienības Rīcības plānu narkotiku jomā 2021.-2025.gadam24, kas ietver konkrētus pasākumus, lai īstenotu stratēģijā definētās prioritātes. Stratēģijas 5. prioritāte paredz ES dalībvalstīm novērst narkotiku lietošanu un palielināt informētību par narkotiku nelabvēlīgo ietekmi; 6.prioritāte paredz nodrošināt piekļuvi ārstniecības un aprūpes pakalpojumiem un stiprināt tos, savukārt 7.prioritāte paredz nodrošināt riska un kaitējuma mazināšanas iejaukšanās pasākumus un citus pasākumus ar nolūku aizsargāt un atbalstīt cilvēkus, kas lieto narkotikas.Lai efektīvi īstenotu globālo stratēģiju alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai kā sabiedrības veselības prioritāti, PVO ir izstrādājis "Rīcības plānu "Globālās stratēģijas alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai" ieviešanai 2022.-2030.gadam""25. Rīcības plāna projekts tika izstrādāts, lai veicinātu un atbalstītu vietējās, reģionālās un globālās kustības, novērstu un samazinātu kaitīgu alkohola lietošanu, būtiski mazinātu saslimstību un mirstību, ko izraisa alkohola lietošana un ar tām saistītās sociālās sekas. Stratēģijā ir izklāstīti galvenie rīcības virzieni un ieteikti vēlamie pasākumi, kuru ieviešana var tikt īstenota valstiskā līmenī. Globālā stratēģija ietver arī virkni principu, pēc kuriem būtu jāvadās, izstrādājot un īstenojot politiku visos līmeņos. Viens no stratēģijas principiem norāda uz vienotas veselības pakalpojumu sistēmas izveidi, kura ir pieejama visām sabiedrības sociālajām grupām, lai samazinātu kaitīgas alkohola lietošanas izraisīto slimību slogu, savukārt viens no rīcības virzieniem paredz stiprināt veselības un sociālā atbalsta sistēmu kapacitāti par alkohola lietošanas traucējumu un ar to saistīto slimību profilaksi un ārstēšanu kā vienotas pakalpojumu sistēmas pārklājuma neatņemamu sastāvdaļu.3. Situācijas raksturojums3.1. Alkoholisko dzērienu lietošanas riska faktori, izraisītās sekas un lietošanas izplatībaPārmērīga alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem pasaulē, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un drošību. Pārmērīga alkohola lietošana ir vispārīgs termins, ko attiecina uz jebkuru ar alkohola lietošanu saistītu riska līmeni, sākot no riskantas (bīstamas) lietošanas līdz pat alkohola atkarībai. Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 slimībām tostarp psihiskās veselības traucējumu, kuņģa un zarnu trakta slimību, vēža, sirds un asinsvadu slimību, imūnsistēmas traucējumu, plaušu slimību, kaulu un muskuļu slimību, reproduktīvās sistēmas traucējumu attīstībā, kā arī palielina priekšlaicīgu dzemdību risku un ir viena no būtiskiem riska faktoriem mazam jaundzimušā svaram26,27. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei.Dati liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana visbiežāk ir saistīta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī ar citām neinfekcijas slimībām un traumām. Tāpat kaitīga alkohola lietošana ir saistīta ar jauniem infekciju slimību gadījumiem, piemēram, tuberkulozi28, pneimoniju29, kā arī ir pierādīts, ka alkohola lietošana ietekmē HIV infekcijas attīstības gaitu30. Turklāt alkohola pārmērīga jeb riskanta31 lietošana ir ne tikai riska faktors saslimstībai ar dažādām slimībām, bet arī rada finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam32,33. Taču situācijas detalizētākam izklāstam un analīzei Veselības ministrija ar ESF atbalstu 9.2.4.1.pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros 2022.gadā plāno veikt pētījumu par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī, lai analizētu alkoholisko dzērienu lietošanu un tās seku ekonomiskās izmaksas Latvijā.Alkoholisko dzērienu lietošana negatīvi ietekmē ne tikai pašu alkoholisko dzērienu lietotāju, bet arī viņa tuviniekus, ģimenes locekļus un sabiedrību, radot apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, jebkurā sociālā vidē. Tāpat pārmērīga alkohola lietošana rada apdraudējumu alkoholisko dzērienu lietotāja mājsaimniecībā dzīvojošām mazāk aizsargātajām (aprūpējamajām) personām (bērniem, laulātajam, vecvecākiem) un jebkuram indivīdam. Pēc PVO sniegtajiem datiem, alkohola pārmērīga lietošana ir nozīmīgs veicinošais faktors intīmo partneru vardarbībai. PVO apkopotie dati34 pierāda tiešu saikni starp alkoholu un intīmo partneru vardarbību un ļauj secināt, ka alkohola lietošana palielina vardarbības ģimenē biežumu un šādas vardarbības smaguma pakāpi. Tāpat PVO ziņojumā "Starppersonu vardarbība un alkohols"35 minēts, ka ir spēcīga saistība starp alkohola lietošanu un indivīda risku kļūt pašam par varmāku vai vardarbības upuri.Atbilstoši PVO 2018.gadā apkopotajiem datiem reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā (11,1 absolūtā alkohola litrs) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju (9,8 litri)36. Saskaņā ar OECD "Health at a glance 2020"37 ziņojumā iekļauto informāciju par 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un patēriņa datiem par 2018.gadu vai tuvāko gadu (par Latviju ir 2017.gada dati) vidējais absolūtā alkohola patēriņš 2018.gadā ES27 ir samazinājies no 11 litriem (2008) uz 10 litriem (2018).SPKC, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem par alkoholisko dzērienu apriti, ik gadu veic reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC veiktajiem aprēķiniem reģistrētais absolūtā alkohola (a/a) patēriņš pēdējos gados lai arī ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām ir augsts. 2020.gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, bija 12,6 litri, kas ir par 0,3 litriem a/a jeb 2,0% mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt, kopējais patēriņš, neieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu salīdzinājumā ar 2019.gadu palielinājās par 0,4 litriem a/a, 2020.gadā sasniedzot 12,1 litru38.1.attēls. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros* 2005.–2020.gadā, uz vienu 15 gadus vecu un vecāku Latvijas iedzīvotāju392020.gada ESPAD (Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū) pētījums40 uzrādījis nemainīgas izmaiņas attiecībā uz to 15-16 gadus veco jauniešu īpatsvaru, kuri kaut reizi mūžā lietojuši alkoholu. Gan 2015.gada, gan 2020.gada pētījuma dati liecina, ka alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% minētās vecumgrupas skolēnu. Alkohola pieejamība joprojām saglabājas augsta – 2019.gadā 78%, 2015.gadā – 70%)41.Saskaņā ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. mācību gada aptaujas datiem, 30 dienu laikā vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies 7,1% skolēnu. Visaugstākais ir 15-gadīgu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, attiecīgi 14,6% un 17,9%. Jāuzsver, ka meiteņu īpatsvars, kuras ir bijušas piedzērušās vismaz vienu reizi pēdējā mēneša laikā, īpaši 13 un 15 gadu vecumā, ir augstāks nekā zēnu īpatsvars attiecīgajā vecumā42.Saskaņā ar NVD datiem 2021.gadā pavisam ārstējās 264 bērni ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas radušies alkohola lietošanas dēļ, no kuriem 67 ir pacienti, kas atkārtoti vērsās ārstniecības iestādē ar minēto diagnozi, taču 39 bērni tika hospitalizēti. Savukārt 197 pacienti klasificējās kā pirmreizējie. Salīdzinot ar 2019.gada datiem (pavisam – 348, atkārtotie – 105), ir vērojams pacientu skaita samazinājums, taču tas ir skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ierobežojošiem pasākumiem, kas kavēja pakalpojuma saņemšanu.Saskaņā ar Eiropas pētījuma par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz alkohola lietošanu datiem, secināts, ka kopējais alkohola patēriņš Covid-19 pandēmijas apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu, kas piedalījās pētījumā, nav mainījies. Visvairāk pētījuma dalībvalstu ziņo, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos palielinājās tieši alkohola lietošanas biežums, par kopējā alkohola patēriņa palielinājumu biežāk ziņo vīrieši, gados jaunāki respondenti un aptaujātie bez augstākās izglītības. Covid-19 pandēmijas apstākļos kopējais alkohola patēriņš lielākā mērā palielinājās riskantu alkohola lietotāju vidū nekā tiem, kuri netika klasificēti kā riskanti alkohola lietotāji pēdējā gada laikā. Starp 18 pētītajām valstīm Latvija bija vienīgā valsts, kur alkohola lietošanas biežums pētījuma periodā vidēji ievērojami pieauga.Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2020.gada aptaujā43 iegūtie dati par alkohola lietošanas paradumiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atklāj, ka iepriekšējā gada laikā alkoholiskos dzērienus lietojuši 81,8% vīriešu un 71,8% sieviešu. Sešas alkohola devas vienā iedzeršanas epizodē pēdējā gada laikā 1 reizi mēnesī izdzer 13,3% vīriešu un 2,9% sieviešu. Savukārt, vismaz vienu reizi nedēļā (vienu reizi nedēļā un gandrīz katru dienu) sešas alkohola devas vienā iedzeršanas epizodē izdzer 7,2% vīriešu un 1,0% sieviešu. Diemžēl, kopumā 85,8% respondentu neviens nav ieteicis pēdējā gada laikā samazināt alkohola patēriņu veselības apsvērumu dēļ. Visbiežāk pēdējā gada laikā ģimenes locekļi ir ieteikuši respondentiem samazināt alkohola patēriņu - 8,5%, bet ģimenes ārsti ir ieteikuši tikai 2,8% respondentu, attiecīgi ārsti speciālisti - 4,3%.Saskaņā ar SPKC pētījumu "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020.gadā" datiem44, 2020.gadā 60 vai vairāk gramus absolūtā alkohola vīriešiem un 48 un vairāk gramus sievietēm vienā iedzeršanas reizē kaut reizi dzīves laikā ir dzēruši 72% alkoholu lietojušo iedzīvotāju. Ņemot vērā alkoholu nelietojušo iedzīvotāju daļu, vismaz vienu reizi 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola (48 un vairāk gramu sievietēm) pēdējā gada laikā dzēruši 32% 15–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju. Alkohola lietošana biežāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm. Vīriešu vidū 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola vienā iedzeršanas reizē pēdējā gada laikā ir dzēruši 56% (iepriekšējos pētījumos ap 62%), bet sieviešu vidū 48 un vairāk gramus 27% (2015.gadā - 28,4% un 2011.gadā - 26%), uzrādot, ka riskants alkohola patēriņš samazinās galvenokārt uz vīriešu paradumu maiņas rēķina, tendencēm sieviešu vidū nemainoties.Pasaulē katru gadu 3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,3% no visiem nāves gadījumiem. Pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds-asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītās traumas. Jāatzīmē, ka cilvēkiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem gandrīz 13,5% no nāves gadījumiem ir alkohola izraisīti. Alkohola lietošana ir būtisks riska faktors mirstībai no ārējās iedarbības sekām – noslīkšanas, pašnāvībām, transporta negadījumiem, slepkavībām, saindēšanās ar alkoholu un ķīmiskām vielām, no kritieniem, no mehānisku spēku iedarbības, no pakļaušanas dūmu, uguns un liesmu iedarbībai u.c.Saskaņā ar SPKC provizoriskajiem aprēķiniem Latvijā 2021.gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi (raksturo priekšlaicīgu mirstību, novēršamus nāves cēloņus, sociāli ekonomiskos zaudējumus) vecuma grupā no 15-64 gadiem veidoja 9,3% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem (2019.gadā – 11,0%; 2020.-.9,6%). Relatīvais rādītājs (uz 100 000 iedz.) pēdējo piecu gadu periodā nav būtiski mainījies (2020.gadā bija kritums, bet 2021.gadā - pieaugums). Savukārt, ar alkohola lietošanu daļēji saistītu ārējo nāves cēloņu dēļ potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs šai periodā lēnām mazinās, pateicoties samazinājumam vīriešu grupā, sievietēm pēdējos divos gados vērojams pieaugums. Šī grupa veido 6-8% no visiem zaudētajiem gadiem 15-64 gadu vecumā.Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem 2020. gadā vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem no slimībām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu45, tika reģistrēti 465 mirušie jeb 38,6 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2019. gadā – attiecīgi 42,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Lielākā nāves gadījumu daļa 2020. gadā bija saistīta ar alkohola kardiomiopātijām (13,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un alkohola izraisītām aknu cirozēm (8,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem 2020. gadā no slimībām, kas netieši saistītas ar alkohola lietošanu, tika reģistrēti 920 mirušie jeb 76,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.Saskaņā ar 2018.gada pētījuma "Atkarību izraisošo vielu lietošanas tendenču analīze ieslodzījuma vietās Latvijā 2018.gadā"46 ziņojumā sniegtiem datiem alkoholiskos dzērienus pirms ieslodzījuma lietojuši 79% notiesāto un 65% ir tos lietojuši pēdējā gada laikā pirms nokļūšanas ieslodzījuma vietā. Salīdzinājumā ar 2014. gada aptauju, alkohola lietošanas līmenis pirms ieslodzījuma ir samazinājies. Atbilstoši pētījuma respondentu sniegtajām atbildēm piektā daļa notiesāto (20%) ieslodzījuma laikā ir lietojuši kādus alkoholiskos dzērienus, vairumā gadījumu tie bijuši vīrieši. Līdzīgi kā 2014. gada aptaujā, salīdzinot alkohola lietošanas paradumus ieslodzījumā pēc dzimuma un vecuma, lielāks alkoholu lietojušu īpatsvars ir notiesāto vīriešu vidū un to notiesāto vidū, kuri ir vecumā no 18 līdz 34 gadiem.Ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā47. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā palielina ceļu satiksmes negadījumu risku, kā arī sekas parasti ir ļoti smagas un ir cietušie un bojāgājušie.Kopš 21.gadsimta sākuma Latvijai ir izdevies būtiski samazināt alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu, taču joprojām daļa transporta līdzekļu vadītāju piedalās ceļu satiksmē alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā.48 Var secināt, ka kompleksās preventīvās darbības un informatīvās kampaņas attiecībā uz alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita mazināšanu ir bijušas veiksmīgas, taču tās nedrīkst pārtraukt, jo lielu bīstamību ceļu satiksmē rada katrs vadītājs, kurš vada transporta līdzekli alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā.2020.gadā alkohola reibumā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 7 cilvēki (2018. gadā – 11; 2019.gadā – 14). Tāpat alkohola reibumā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos 2020.gadā bija ievainoti 263 cilvēki (2018.gadā – 272 cilvēki; 2019.gadā – 232 cilvēki). Kopumā 2020.gadā Latvijā tika reģistrēti 199 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā (2018.gadā – 199; 2019.gadā – 173), kas ir 5,9% no kopējā ceļu satiksmes negadījumu skaita49.Saskaņā ar VP publiskā pārskata par 2020.gadu50 datiem, Latvijā 2020.gadā alkohola reibumā vadot transportlīdzekli kopumā aizturēti 2789 vadītāji (2018.gadā – 3541; 2019.gadā – 3539), kas sastāda 92,9% no visiem vadītājiem, kas aizturēti, vadot transportlīdzekli apreibinošo vielu ietekmē. Velosipēdu vai mopēdu vadot alkohola reibumā, 2020.gadā kopumā aizturēti 2897 vadītāji (2019.gadā – 2387).Tāpat jāmin, ka alkohola reibums bieži vien ir cēlonis nelaimes gadījumiem darba vietās. Tā piemēram, 2021.gadā darba vietās notikuši 10 alkohola reibuma izraisīti nelaimes gadījumi (1 cietušais gājis bojā), 2020.gadā – 8, 2019.gadā – 9 (1 cietušais gājis bojā), 2018.gadā – 18 (2 cietušie gājuši bojā), 2017.gadā – 13 (3 cietušie gājuši bojā)51. Līdz ar to nākotnē jāapsver iespēja ieviest atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumi arī darba vietās.Galvenās identificētās problēmas:1. Alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju un vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā ir augsts un joprojām pārsniedz vidējo Eiropas un OECD valstu rādītāju.2. Iedzīvotāju vidū ir plaši izplatīta pārmērīga jeb riskanta alkohola lietošana, jo īpaši vīriešiem.3. Alkohola lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.4. Saglabājas augsts ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas izraisīti alkohola reibumā, un joprojām transportlīdzekļu vadītāju vidū ir izplatīta transportlīdzekļa vadīšana reibumā. Vienlaikus ir augsts citu apreibinošo vielu radīto nelabvēlīgo ietekmju uz sabiedrību īpatsvars (nelaimes gadījumi darba vietās, noslīkšana, saslimšana ar neinfekcijas slimībām, u.c.).5. Augsti priekšlaicīgas mirstības rādītāji alkohola izraisītu nāves cēloņu dēļ, kas dinamikā neuzlabojas.3.2. Narkotisko vielu lietošanas riska faktori, izraisītās sekas un lietošanas izplatībaNarkotisko vielu lietošana un izplatīšana turpina saglabāt savu aktualitāti visā pasaulē. Narkotikas turpina šķērsot robežas un kontinentus, ietekmējot miljoniem cilvēku dzīves, veselību, labklājību, produktivitāti, sociālo integritāti, kā arī sociālo stabilitāti un drošību kopumā. Narkotiskās vielas kļūst aizvien daudzveidīgākas, nelegālajā tirgū turpina parādīties jaunas spēcīgas iedarbības vielas, turklāt nelegālais tirgus spēj ātri pielāgoties dažādām pārmaiņām, turpinot apmierināt narkotisko vielu pieprasījumu.Narkotikas tiek lietotas dažādu iemeslu dēļ, taču svarīgi ņemt vērā, ka narkotisko vielu lietošana var svārstīties no lietošanas eksperimentēšanas un izklaides nolūkos līdz pat atkarīgai lietošanai, kad persona jau ir saslimusi ar narkotisko vielu lietošanas traucējumiem. Līdz ar to, piemeklējot narkotiku lietotājiem piemērotus atbalsta un palīdzības pasākumus, ir jāizvērtē katra lietotāja narkotisko vielu lietošanas iemesli, lai nodrošinātu pakalpojumus atbilstoši individuālajām vajadzībām un dzīves situācijai, kurā lietotājs atrodas.Dažādām narkotisko un psihotropo vielu grupām ir dažāda iedarbība (psihostimulanti, depresanti, halucinogēni, jaunās psihoaktīvās vielas u.c.). EMCDDA veiktā narkotiku lietotāju interneta aptauja Eiropā liecina, ka narkotisko vielu lietošanas iemesli bieži vien atspoguļo vēlamo sasniedzamo iedarbību no narkotiku lietošanas52. Tā piemēram, kanabiss tiek lietots tā nomierinošā un eiforiskā efekta dēļ, it īpaši, lai mazinātu stresu un atslābinātos (78% respondentu), lai apreibinātos vai uzjautrinātos (70%), lai uzlabotu miegu (51%), lai ārstētu depresiju un trauksmi (39%), lai socializētos (35%), lai mazinātu sāpes un iekaisumus (24%), lai uzlabotu sniegumu (skolā, darbā, sportā u.c.) (15%), ziņkārības vadīti vai eksperimentējot (10%), citu iemeslu dēļ (5%). MDMA jeb ekstazī tiek lietots, lai apreibinātos vai uzjautrinātos (87%), lai socializētos (41%), ziņkārības vadīti vai eksperimentējot (24%), lai mazinātu stresu un atslābinātos (22%), lai ārstētu depresiju vai trauksmi (14%), citi iemesli (7%), lai uzlabotu sniegumu (skolā, darbā, sportā u.c.) (3%), lai uzlabotu miegu (1%), lai mazinātu sāpes vai iekaisumu (1%).Ņemot vērā aptaujas datos atspoguļotos narkotisko vielu lietošanas iemeslus, atbalsta un palīdzības iespējas arī var būt dažādas: līdzcilvēku atbalsts, kopienā balstīti atbalsta pasākumi, jēgpilnas un aizraujošas brīvā laika pavadīšanas iespējas, stresu novadošas, fizisko un psiholoģisko tonusu uzturošas aktivitātes, psihologa konsultācijas un atbalsts, psihoterapija, dažādas dzīves prasmes attīstošas aktivitātes kā attiecību veidošana, konfliktu risināšana, domu un emociju kontrole u.c., dažādi veselības aprūpes pakalpojumi, pieeja izglītībai, sociālais atbalsts un palīdzība, atbalsts darba meklēšanā un reintegrācijā sabiedrībā. Tāpat daudzos gadījumos narkotikas tiek lietotas, lai ārstētu dažādas psihiskas vai fiziskas slimības. Šādā gadījumā būtu nepieciešama profesionāla ārstniecības personāla palīdzība. Tāpat ārstniecības personāla iejaukšanās nepieciešama akūtu narkotiku intoksikācijas vai pārdozēšanas gadījumos, kad nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.Vismaz 8% no narkotiku lietotājiem laika gaitā attīstās narkotiku lietošanas traucējumi jeb atkarība53. Atkarība no narkotikām veidojas savstarpēji mijiedarbojoties dažādiem bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem. Nosliece uz atkarību izraisošo vielu lietošanu var būt ģenētiski pārmantota vai arī iegūta, piemēram, dažādas pakāpes atsevišķu galvas smadzeņu daļu bojājumu gadījumā, kas atbild par tādām funkcijām kā motivācija, patika, atmiņa un mācīšanās. Arī dažādi psihoemocionāli faktori var palielināt narkotiku lietošanas uzsākšanas risku un secīgi narkotiku lietošanas traucējumu attīstības risku, piemēram, tādi ar ģimeni saistīti cēloņi, kā atstāšana novārtā vai slikta izturēšanās agrīnā bērnībā, vecāki narkotiku lietotāji, kas kalpo bērnam par piemēru lietošanas uzsākšanā u.c. Sociālajā līmenī kā riska faktori tiek minēti nabadzība, sociālā atstumtība, nevienlīdzība, stabilitātes trūkums, mājokļa trūkums, tolerance sabiedrībā pret narkotiku lietošanu, plašsaziņu līdzekļos paustā pozitīvā attieksme.Atkarība var attīstīties arī no narkotiskās un psihotropās vielas saturošu medikamentu lietošanas, kas bieži vien tiek lietoti arī apreibināšanās mērķiem, piemēram, sintētiskie opioīdi analģētiķi (sāpju mazināšanai), anksiolītiskie līdzekļi (trauksmes mazināšanai), miega zāles vai psihostimulanti (ko bieži vien izmanto uzmanības deficīta un hiperaktivitātes ārstēšanai).Saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikācijas (ICD-11, PVO, 2019) 11.pārskatīto izdevumu "narkotisko vielu lietošanas traucējumi" dalās divās grupās – kaitīga lietošana un atkarība54.Kaitīga lietošana ir nepārtraukta, atkārtota vai sporādiska narkotiku lietošana, kas nodara ievērojamu kaitējumu lietotāja psihiskajai un fiziskajai veselībai, kā arī nodara kaitējumu apkārtējiem.Savukārt atkarība no narkotikām ir atkārtota vai ilgstoša narkotiku lietošana, kad persona jau ir zaudējusi kontroli pār lietošanu un var izpausties kā viens no šādiem simptomiem55: (a) apgrūtināta lietošanas kontrole (ieskaitot uzsākšanu, intensitāti, ilgumu, pārtraukšanu un lietošanas kontekstu); (b) narkotiskas vielas lietošana gūst priekšroku pār citiem svarīgiem dzīves aspektiem kā veselības, darba, attiecību, mācību u.c. saglabāšana; (c) fizioloģiskas izmaiņas, kas liecina par neironālu adaptāciju narkotiku lietošanai, kas izpaužas kā 1) tolerance jeb nepieciešamība lietot lielāku vielas devu, lai panāktu sākotnējo efektu; 2) abstinences simptomi, pārtraucot vai samazinot vielas lietošanu; 3) atkārtota vielas lietošana vai farmakoloģiski līdzīgu vielu lietošana, lai pasargātu sevi no abstinences simptomiem vai tos atvieglotu.Narkotiku lietošanas traucējumus bieži vien pavada spēcīgs impulss lietot narkotikas, kam var būt ilglaicīgs raksturs vai arī var viegli atsākties pat pēc ilgstoša abstinences posma.Bieži vien narkotikas tiek riskanti vai kaitīgi lietotas kopā ar citām psihoaktīvām vielām kā alkohols vai nikotīns. Vienlaicīgi ar narkotiku atkarību var attīstīties arī atkarība no alkohola un nikotīna.Tāpat narkotiku lietošana var izraisīt citas slimības, kas saistītas ar narkotiku lietošanu vai to izraisīto riskanto uzvedību. Laika gaitā persona var saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, aknu slimībām, var sākties psihiski traucējumi, grūtības domāt un mācīties, persona var kļūt vardarbīga vai var izdarīt pašnāvību. Personām, kas narkotikas injicē, pastāv risks inficēties ar tādām infekcijas slimībām kā HIV, hepatīts B un C. Narkotiku lietotājiem bieži vien ir raksturīga arī riskanta seksuālā uzvedība un līdz ar to pastāv risks saslimt ar STS. Tāpat pastāv liels risks narkotikas pārdozēt, kam var būt letāls iznākums. Risks izraisīt ceļu satiksmes negadījumus vai citus savainojumus. Tāpat narkotiku lietošanas izraisītas slimības, negadījumi un pārdozēšana samazina nodzīvotos mūža gadus.Starp narkotisko vielu lietošanas traucējumiem un psihiskiem traucējumiem pastāv kompleksa saikne. Psihiskās veselības traucējumi var ietekmēt narkotiku lietošanas uzsākšanu, lai mazinātu psihiskās slimības simptomus. Tāpat psihiski traucējumi var attīstīties kā sekas narkotiku lietošanai, jo narkotiskās vielas izraisa bioķīmiskas izmaiņas smadzenēs (piemēram, pieaug dopamīna līmenis, samazinās sinapšu aktivitāte, notiek izmaiņas neironu savienojumos)56. Īpaši liels risks attīstīties atkarībai un psihiskiem traucējumiem ir bērniem un jauniešiem, jo šajā vecumā smadzenes vēl nav pietiekami nobriedušas.Ņemot vērā augstāk minēto, narkologa, psihiatra, internista u.c. speciālistu sniegtajiem aprūpes pakalpojumiem būtu jāiet roku rokā ar psiholoģisko atbalstu un konsultēšanu, psihoterapiju, kā arī sociālo rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju, lai persona varētu uzsākt no narkotikām brīvu dzīvi un neatsāktu narkotikas lietot. Tāpēc ļoti liela nozīme ir arī pakalpojumiem, kas personai tiek sniegti pēc ārstēšanās, jo bieži vien atgriežoties atpakaļ savā vidē un pie neatrisinātām problēmām, persona atsāk lietot.Saskaņā ar UNODC 2021.gada Pasaules narkotiku ziņojuma datiem57 visā pasaulē 2021.gadā narkotiskās vielas ir lietojuši 275 miljoni cilvēku, savukārt vairāk nekā 36 miljoni cilvēku ir cietuši no narkotisko vielu lietošanas traucējumiem. Laika posmā no 2010.gada līdz 2019.gadam narkotiku lietotāju skaits ir pieaudzis par 22%, kas daļēji ir izskaidrojams arī ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tāpat saskaņā ar minētā ziņojuma datiem 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir lietojuši narkotikas vismaz vienreiz iepriekšējā gada laikā, savukārt 36,3 miljoni jeb 13% no visiem narkotiku lietotājiem slimo ar narkotisko vielu lietošanas traucējumiem jeb atkarību. Tāpat pasaulē vairāk nekā 11 miljoni cilvēku narkotikas injicē, puse no tiem slimo ar C hepatītu. Visizplatītākā narkotiku atkarība ir atkarība no opioīdiem.Saskaņā ar Eiropas Narkotiku ziņojumu par 2021.gadu58 apmēram 83 miljoni ES iedzīvotāju dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotiskās vielas59. 2019.gadā ES reģistrēti vismaz 5150 narkotiku pārdozēšanas izraisīti nāves gadījumi, arī 15-19 gadus vecu jauniešu starpā. Ieguvumi no narkotiku izplatīšanas ES sastāda vismaz 30 miljardus eiro gadā un narkotikas ir lielākais nelegālais tirgus ES ietvaros, kā arī lielākais peļņas avots organizētās noziedzības grupējumiem. EMCDDA veiktā narkotiku lietotāju interneta aptauja60 par narkotiku lietošanu 21 ES valstī (tai skaitā Latvijā) un 9 valstīs ārpus ES, kurā piedalījās 18 gadus veci un vecāki respondenti, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir lietojuši vismaz vienu narkotisko vielu, liecina, ka visbiežāk tika lietotas šādas vielas: alkohols (94%), kanabiss (93%), tabaka (84%), MDMA jeb ekstazī (35%), kokaīns (34%), amfetamīns (28%), LSD (20%), jaunās psihoaktīvās vielas (16%), ketamīns (13%), metamfetamīns (9%), heroīns (3%).Saskaņā ar SPKC 2020.gadā veikto pētījumu "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020.gadā"61,62 par alkohola un narkotisko vielu lietošanas izplatību 15-64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojama narkotikas pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās, savukārt neseno un pašreizējo lietotāju īpatsvars ir salīdzinoši konstants. Visbiežāk narkotikas pamēģinājuši un pēdējā gada un mēneša laikā lietojuši jauni cilvēki 15–34 gadu vecumā.2. attēls. Jebkuru narkotiku pamēģinātāju, neseno un pašreizējo lietotāju īpatsvars 2003.–2020.gadāVisvairāk Latvijā pamēģinātā viela ir kanabiss (kanabiss/hašišs). Tā ir arī izplatītākā nelegālā viela iedzīvotāju vidū. Kanabisu ir pamēģinājuši 15% Latvijas iedzīvotāju, kas ir stipri augstāks rādītājs nekā 2015.gadā (9,8%). Jāatzīmē gan, ka arī iepriekšējās aptaujas norādīja uz pakāpenisku rādītāja pieaugumu attiecībā uz kanabisa lietošanu. Visbiežāk kanabiss/hašišs lietota vecuma grupā 15 – 44 gadi un visbiežākie lietotāji ir vīrieši. Kokaīns ir otra izplatītākā narkotiskā viela Latvijā - to pamēģinājuši 2,7% respondentu (1,5% 2015. un 2011.gadā). Kokaīna lietošana pieaug gan pamēģinātāju vidū, gan pašreizējo un neseno lietotāju vidū.3. attēls. Dažādu narkotiku veidu pamēģinātāju, neseno un pašreizējo lietotāju īpatsvarsSaskaņā ar ESPAD63 pētījumu, kas norisinājies 30 Eiropas valstīs (no Latvijas pētījumā piedalījās aptuveni 2700 15-16 gadus veci skolēni), jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15-16 gadus veci Latvijas skolēni, kas norāda uz atgriešanos pie 2011.gada lietošanas rādītāja. Jebkuras citas narkotikas (izņemot kanabisu) pamēģinājuši 8,4% Latvijas skolēnu. Visizplatītākā lietotā viela skolēnu vidū ir kanabiss – pamēģinājuši 26% Latvijas skolēnu. Ja vidēji ESPAD dalībvalstīs 2,4% skolēnu ir norādījuši, ka ir pamēģinājuši kanabisu 13 gadu vecumā, tad Latvijā šis rādītājs ir augstāks – 3,8%. Salīdzinot ar 2015.gadu vērojams kanabisa pamēģināšanas rādītāja pieaugums par 8%.2021.gadā RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienestā tika veiktas 7790 medicīniskās pārbaudes un analīzes narkotisko vielu reibuma stāvokļa noteikšanai, tajā skaitā tika veiktas 217 ekspertīzes un ķīmiski toksikoloģiskie izmeklējumi personām, kas saistītas ar autotransportu. 2021.gadā veiktas par 8,52% vairāk pārbaudes narkotisko vielu reibuma stāvokļa konstatēšanai nekā 2020. gadā. No konstatētajiem narkotisko vielu lietošanas gadījumiem visbiežāk tika konstatētas sekojošo individuālo grupu vielas: opioīdi (2542), kanabinoīdi (hašiša (kanabisa) kanabinoīdi, tetrahidrokanabinola skābe) (1936), amfetamīni (1368), benzodiazepīni (1474), kokaīns (75), barbiturāti (55), Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļautās vielas (211), LSD (129)64.Attiecībā uz visbiežāk lietoto vielu kanabiss Latvijas 15-16 gadus vecu skolēnu rādītāji ir augstāki nekā vidējie rādītāji ESPAD dalībvalstīs. 26% (29% zēnu un 22% meiteņu) 15-16 gadus vecu Latvijas skolēnu norādīja, ka dzīves laikā ir lietojuši kanabisu, savukārt ESPAD dalībvalstīs vidēji dzīves laikā kanabisu lietojuši 16% aptaujāto (18% zēnu un 13% meiteņu) skolēnu. Pēdējo 12 mēnešu laikā kanabisu lietojuši 21% aptaujāto (24% zēnu un 19% meiteņu) 15-16 gadus vecu Latvijas skolēnu, savukārt vidēji ESPAD dalībvalstīs šāda pieredze ir bijusi vidēji 13% aptaujāto skolēnu (15% zēnu un 11% meiteņu). Pēdējo 30 dienu laikā kanabisu lietojuši 10% (11% zēnu un 8,6% meitenes) 15-16 gadus veci Latvijas skolēni, savukārt ESPAD dalībvalstīs vidēji 7,1% 15-16 gadus veci skolēni (8,5% zēnu un 5,8% meiteņu).Augsta riska narkotiku lietošana ir regulāra heroīna vai citu opioīdu, kokaīna un/vai amfetamīna lietošana injekciju veidā. Aprēķini liecina, ka Latvijā ir vairāk kā 13 350 augsta riska narkotiku lietotāju (10,5 uz 1000 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem). Sadalījumā pa vielām - ir nedaudz vairāk kā 7000 augsta riska opioīdu lietotāju (5,6 uz 1000 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem) un vairāk kā 2000 augsta riska amfetamīna lietotāju (1,8 uz 1000 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem). Lai apzinātu situāciju valstī ar augsta riska narkotiku lietotājiem, katru gadu tiek veikts kohortas pētījums augsta riska narkotiku lietotāju vidū. Pētījumā tika aptaujāti apmēram 500 iepriekšējā pētījuma posma dalībnieki (2020.gadā – 480 respondenti). Pētījumā tiek apskatīta augsta riska vielu lietošana injicējamo narkotiku lietotāju vidū, tiek noteikts šo lietotāju profils un riskanta uzvedība, kā arī, izmantojot ekspresdiagnostiku, tiek noteikts inficēšanās statuss ar HIV, B, C hepatītu un sifilisu. Vairums pētījuma dalībnieku ir vairāku vielu lietotāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma posmu, novērots samazinājums heroīna un metadona lietošanā, savukārt pieaugums novērojams buprenorfīna, metamfetamīna un fentanila lietošanā un kokaīna pamēģināšanas rādītājā. Visbiežāk pēdējā mēneša laikā lietotā viela joprojām ir amfetamīnu grupas stimulanti, fentanils un kanabiss, savukārt heroīna lietošanas popularitāte injicētāju vidū mazinās jau kopš 2013.gada.Tāpat 2020.gada dati par augsta riska lietotājiem Latvijā tiek iegūti ar narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometriskas identifikācijas metodi izlietotājās šļircēs (ESCAPE projekts). Kopumā 2021.gadā Rīgā analīzei atlasītas 200 izlietotas vienreizējās lietošanas šļirces. Rīgā teju 2 trešdaļa visu šļirču saturēja divas vai vairākas narkotiskās vielas, kas norāda uz vairāku narkotiku lietošanu vai injicējamā materiāla atkārtotu izmantošanu. Vairāk nekā 40% gadījumu atklāts fentanils vai karfentanils. Dimedrols tika visbiežāk identificēts, kas norāda uz šīs vielas lietošanu, lai pastiprinātu narkotisko vielu efektu.Latvijā narkotiku lietotājiem, tai skaitā augsta riska narkotiku lietotājiem pieejams neliels skaits kaitējuma mazināšanas pakalpojumu. Pašlaik visā Latvijā darbojas 20 HIV profilakses punkti65, kuros arī intravenozajiem narkotiku lietotājiem ir iespēja bez maksas saņemt dažādus zema sliekšņa pakalpojumus: šļirču un adatu maiņa, prezervatīvu un medicīnas materiālu izsniegšana (marles saites, dezinfekcijas līdzekļi u.c.), konsultāciju sniegšana (sociālais darbinieks, medicīnas darbinieks, psihologs), eksprestestu (HIV, B, C hepatīts, sifiliss) veikšana, sasaistīšana ar veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat HIV profilakses punktu darbinieki piedalās dažādās sabiedrības informēšanas aktivitātēs. SPKC HIV profilakses punktus nodrošina ar medicīnas precēm un darbinieku apmācībām, pārējās izmaksas sedz pašvaldības. Līdzīgus pakalpojumus sniedz arī SPKC finansētā mobilā vienība, kas brauc pa Rīgu un Pierīgu. Vēl vienu mobilo vienību Rīgai nodrošina Rīgas dome. SPKC periodiski uzrunā pašvaldības, lai tās izveidotu jaunus HIV profilakses punktus vai, mainoties pašvaldību vadībai, neaizvērtu jau esošos. Atsaucība no pašvaldībām ir salīdzinoši zema. Kā iemeslu varētu minēt: izpratnes trūkums par kaitējuma mazināšanas pakalpojumu svarīgumu, finansējuma trūkums, grūtības piesaistīt personālu darbam ar HIV pacientiem vai narkotiku lietotājiem, grūtības atrast izīrētājus, kas būtu ar mieru īrēt telpas šādiem nolūkiem, HIV pacientu un narkotiku lietotāju stigmatizācija, neuzskatot šos pacientus par pilnvērtīgu sabiedrības daļu. Tāpat aktuāls jautājums ir klientu piesaiste šiem HIV profilakses punktiem, jo šiem klientiem ir svarīga uzticēšanās pakalpojuma sniedzējam un ir vajadzīgs laiks un zinošs speciālists, lai iegūtu uzticēšanos. Savukārt citus iespējamos kli …