Zaudējis spēku - Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kār

Zaudējis spēku - Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 26. maija noteikumus Nr. 457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu". Ministru kabineta noteikumi Nr.333 Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23 26.§) Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 9.panta 14.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību ģenētiski modificēto organismu vai to sastāvdaļu ierobežotai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē, izplatīšanai tirgū un tirdzniecībā izplatīto ģenētiski modificēto organismu monitoringam. 2 2. Ģenētiski modificētie organismi ir bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un izplatīt savu iedzimtības informāciju (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski - dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā. 3 3. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana ir jebkura darbība, kuru veicot organismu ģenētiski modificē un ģenētiski modificētos organismus kultivē, uzglabā, pārvieto, iznīcina, no tiem atbrīvojas vai tos izmanto jebkurā citā veidā, lietojot īpašus norobežošanas līdzekļus, lai kavētu šo organismu saskarsmi ar ekosistēmu un aizsargātu cilvēku veselību un vidi. 4 4. Apzināta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē ir ģenētiski modificēto organismu vai to komponentu apzināta ievadīšana apkārtējā vidē, neizmantojot fiziskus norobežojumus vai kombinācijas ar ķīmiskajiem vai bioloģiskajiem ierobežojumiem, kas tiek izmantoti, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu saskarsmi ar ekosistēmu. 5 5. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū ir ģenētiski modificēto organismu vai to saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. 6 6. Organismu ģenētiskā modifikācija notiek, ja izmanto šādas modificēšanas metodes: 6.1. nukleīnskābju rekombinācijas metodes, kas ietver jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī ietver tādu nukleīnskābju nogādāšanu šūnās, kuras tajās dabiski neveidojas, taču spēj turpināt vairošanos; 6.2. metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, to skaitā mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju; 6.3. šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes, kad šūnas ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām tiek veidotas, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā. 7 7. Organismu ģenētiskā modifikācija nenotiek, ja izmanto šādas modificēšanas metodes: 7.1. fertilizāciju in vitro; 7.2. dabiskos procesus - konjugāciju, transdukciju, transformāciju; 7.3. poliploīdijas indukciju.Minētajās modificēšanas metodēs neizmanto rekombinētu nukleīnskābju molekulas vai ģenētiski modificētus organismus, kas radīti, izmantojot 5.1.apakšpunktā minētās metodes. 8 8. Noteikumi neattiecas uz: 8.1. ģenētisko modifikāciju, kas notiek, piemērojot kādu no šādām metodēm, ja tajās neizmanto rekombinētas nukleīnskābju molekulas vai ģenētiski modificētos organismus:8.1.1. mutaģenēzi; 8.1.2. dažādu prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa; 8.1.3. dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu; 8.1.4. pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūstamie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, - nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta enzimātiska vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos. Pašklonēšanā var izmantot rekombinantus vektorus, par kuru drošu izmantošanu konkrētajā šūnu sistēmā ir pietiekami ilgstoša pieredze; 8.2. ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu, kas ir saistīta tikai ar tādiem ģenētiski modificētu organismu veidiem, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kuri nosaka ģenētiski modificēto organismu nekaitīgumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi; 8.3. ģenētiski modificēto organismu pārvadāšanu pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, jūru vai gaisu, ciktāl tas neattiecas uz drošības pasākumiem un informāciju jebkura iespējamā negadījuma novēršanai. Negadījums - jebkāds nelaimes gadījums, kas ir saistīts ar ievērojamu un nejaušu ģenētiski modificēto organismu izkļūšanu no kontroles to ierobežotas izmantošanas gaitā un kas var radīt briesmas cilvēku veselībai vai apkārtējai videi uzreiz vai pēc kāda laika; 8.4. ārstniecisko līdzekļu, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu izplatīšanu tirgū, izņemot to riska novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām. 9 9. Lai veiktu darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, fiziska vai juridiska persona (turpmāk — iesniedzējs) iesniedz iesniegumu kompetentajā institūcijā — Pārtikas un veterinārajā dienestā. 10 (MK 10.01.2006. noteikumu Nr.37 redakcijā) 10. Iesniegumā iesniedzējs norāda: 10.1. informāciju par veikto riska novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā un 2., 3. un 4.pielikumā minētajām prasībām. Riska novērtējums ir tādas tiešas vai netiešas, tūlītējas vai kavētas ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novērtējums, ko var radīt ģenētiski modificēto organismu ierobežota izmantošana, apzināta izplatīšana vidē vai izplatīšana tirgū; 10.2. izmantojamos drošības pasākumus ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, kas minēti šo noteikumu 5.pielikumā; 10.3. informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.pielikumu ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū; 10.4. detalizētu informāciju par katru ģenētiski modificētu organismu izmantošanas vai izplatīšanas gadījumu, ja tas nepieciešams saskaņā ar šiem noteikumiem; 10.5. informācijas kopsavilkumu, kas noformēts atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā minētajām prasībām, ja ģenētiski modificētos organismus paredzēts apzināti izplatīt vidē vai izplatīt tirgū; 10.6. informāciju, kas uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojot, ka tās nonākšana atklātībā var radīt zaudējumus ražotāja konkurences spējai. Pārtikas un veterinārais dienests, konsultējoties ar iesniedzēju, vienojas par konkrēto informāciju, kurai piešķirams ierobežotas pieejamības statuss. Ierobežotas pieejamības statuss netiek piešķirts šādai informācijai: 10.6.1. iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese (juridiskai personai - nosaukums un juridiskā adrese); 10.6.2. ģenētiski modificētā organisma apraksts, kas atļauj to identificēt; 10.6.3. ģenētiski modificētā organisma izplatīšanas mērķis, vieta un paredzamais lietojums vai ģenētiski modificētā organisma ierobežotās izmantošanas vieta, drošības klase un ierobežošanas līdzekļi; 10.6.4. ģenētiski modificētā organisma pārraudzības un avārijas novēršanas plāns; 10.6.5. riska novērtējuma atzinums. 11 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 11. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina iesniegtās informācijas neizpaušanu. 12 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 12. Pārtikas un veterinārais dienests 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz iesniedzējam rakstisku atbildi, ja šajos noteikumos nav noteikts cits termiņš. Ja Pārtikas un veterinārais dienests ir pieprasījis, lai iesniedzējs iesniegtu papildu informāciju, vai veicis papildu konsultācijas, papildu informācijas sniegšanai vai konsultācijām nepieciešamais laiks netiek ieskaitīts minētajā termiņā. Sabiedrības aptaujas veikšanai un sabiedriskajai apspriešanai iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt ne vairāk kā par 30 dienām. 13 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 13. Aizliegts bez attiecīgas atļaujas saņemšanas ierobežoti izmantot ģenētiski modificētos organismus atbilstoši trešajai un ceturtajai drošības klasei, apzināti izplatīt vidē ģenētiski modificētos organismus un izplatīt ģenētiski modificētos organismus vai to sastāvdaļas saturošos produktus tirgū, ja Eiropas Savienības dalībvalstīs tie līdz šim nav izplatīti tirgū. 14 14. Atļaujas izsniedz: 14.1. Pārtikas un veterinārais dienests - ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai; 14.2. Valsts dabas aizsardzības pārvalde - ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē; 14.3. Pārtikas un veterinārais dienests - Eiropas Savienības dalībvalstīs nereģistrētu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū. 15 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 15. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina informācijas apmaiņu ar iesniedzēju, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Savienības Komisiju. 16 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 16. Ja ģenētiski modificētie organismi vai no tiem iegūtas sastāvdaļas izmantošanas vai izplatīšanas laikā tiek pārmainītas tā, ka ģenētiski modificētie organismi var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, vai arī iesnieguma izskatīšanas laikā iegūta jauna informācija par šādu negatīvu ietekmi, iesniedzējs: 16.1. veic papildu pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi; 16.2. nekavējoties (nedēļas laikā) informē Pārtikas un veterināro dienestu par šo organismu vai to komponentu pārmaiņām; 16.3. sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā jaunu iesniegumu. 17 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 17. Ja Pārtikas un veterinārais dienests saņem informāciju par tirgū izplatāmo ģenētiski modificēto organismu radītajiem apdraudējumiem cilvēku veselībai vai videi: 17.1. pirms rakstiskas atļaujas izsniegšanas Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties nosūta šo informāciju Eiropas Savienības Komisijai un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Pārtikas un veterinārais dienests var apspriest radušos problēmu ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm 75 dienu laikā pirms rakstiskas atļaujas izsniegšanas; 17.2. pēc rakstiskas atļaujas izsniegšanas Pārtikas un veterinārais dienests 60 dienu laikā pēc jaunās informācijas saņemšanas nosūta Komisijai savu vērtējumu par atļaujas nosacījumu maiņu, ja tas ir nepieciešams. 18 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 18. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu ekspertīzi, sedz iesniedzējs, un samaksu par šiem pakalpojumiem saņem Pārtikas un veterinārais dienests; 18.1. par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu atbilstoši trešajai un ceturtajai klasei - 1051,30 latu (bez PVN); 18.2. par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē - 1469,40 latu (bez PVN); 18.3. par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu tirgū - 2425,90 latu (bez PVN); 18.4. par šo noteikumu 12.punktā minēto Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasīto papildu informācijas ekspertīzi - 298,64 latus (bez PVN). 19 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 18.1 Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošina ekspertu darba samaksu par ekspertīzēm, kas nepiecieša­mas, lai sagatavotu atzinumus un vērtējumus. 20 (MK 10.01.2006. noteikumu Nr.37 redakcijā) 19. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un izplatīšanas tirgū uzraudzību koordinē un patērētājus par ģenētiski modificēto organismu apriti informē Pārtikas un veterinārais dienests. 21 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 20. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina: 20.1. datu bāzes izveidošanu, kurā iekļauj šādu informāciju: 20.1.1. ģenētiski modificēto organismu apzinātas izplatīšanas vietas saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu; 20.1.2. ģenētiski modificēto organismu audzēšanas vietas saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu; 20.2. informācijas publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par Latvijā izsniegtajām atļaujām ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu tirgū izplatīto ģenētiski modificēto organismu vai to produktu sarakstu. Informācijā norāda personu, kura iesniegusi iesniegumu, lai saņemtu atļauju darbībām ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ģenētiski modificēto organismu nosaukumu, atļauto pielietojumu un izsniegtās atļaujas datumu. Informāciju par Latvijā atzītiem ģenētiski modificētiem organismiem publicē divu nedēļu laikā pēc atļaujas izsniegšanas. Šo informāciju ievieto arī Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā internetā. 22 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) II. Riska novērtējums, veicot darbības ar modificētajiem organismiem 21. Iesniedzējs pirms iesnieguma iesniegšanas novērtē ģenētiski modificēto organismu iespējamos draudus ekosistēmai un ņem vērā šādus risku palielinošus pamatfaktorus: 21.1. patogenitāti cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem, ieskaitot alerģisku vai toksisku iedarbību; 21.2. spēju radīt traucējumus profilaktisku vai ārstniecisku darbību norisei; 21.3. iedarbību uz populācijas genotipa dinamiku vidē, kur paredzēts izplatīt ģenētiski modificēto organismu; 21.4. iedarbību uz ģeoķīmiskiem procesiem; 21.5. ģenētiski modificēto organismu neierobežotu izplatīšanos; 21.6. sekas, kas rodas, ja ģenētiskais materiāls neierobežoti pārvietojas uz citiem organismiem; 21.7. ģenētiski modificēto organismu fenotipisko un ģenētisko nestabilitāti. 23 22. Par riska novērtējuma galvenajiem posmiem uzskata šādas darbības: 22.1. noteikt organisma īpašības, kas var radīt negatīvu ietekmi; 22.2. iespējamās ietekmes varbūtējo negatīvo seku vērtējums, ja tāda ietekme ir; 22.3. identificētās iespējamās kaitīgās ietekmes īstenošanās varbūtības vērtējums; 22.4. tā riska vērtējums, ko rada katra identificētā ģenētiski modificētā organisma pazīme; 22.5. vadības stratēģijas piemērošana riskam, kas var rasties, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū; 22.6. ģenētiski modificētā organisma kopējā riska noteikšana. 24 23. Novērtējot risku un sniedzot tā vērtējumu ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, ņem vērā šo noteikumu 4.pielikumā minētos norādījumus. 25 24. Izvērtējot risku un sniedzot tā vērtējumu ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū, ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā minētos riska novērtējuma principus un šo noteikumu 3.pielikumā minētos norādījumus riska novērtējuma veikšanai. 26 III. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana 25. Katram ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas gadījumam iesniedzējs nosaka ierobežojuma pakāpi, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām. Modificētu organismu ierobežojuma pakāpēm atbilst četras drošības klases: 25.1. pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kas vai nu pavisam nerada apdraudējumu, vai apdraudējums, kurš to dēļ rodas, ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi; 25.2. otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu apdraudējumu. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi; 25.3. trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu apdraudējumu. Tās ir tādas darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi; 25.4. ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu apdraudējumu. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi. 27 26. Paredzamo ģenētiski modificētā organisma ierobežotās izmantošanas drošības klasi iesniedzējs norāda iesniegumā. 28 27. Ja rodas pamatotas šaubas par to, kura ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas drošības klase ir piemērojama paredzētajai izmantošanai, uz to attiecina augstākas pakāpes ierobežojumu, ja Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 14.punktā minētajā ieteikumā nav norādījis, ka var piemērot zemākas pakāpes ierobežojumu. 29 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 28. Uz ģenētiski modificēto organismu pirmās drošības klases ierobežoto izmantošanu attiecina ģenētiski modificētos organismus, kuri ir raksturojami šādi: 28.1. ir novērsta vai samazināta ģenētiski nemodificētā organisma vai modificētā organisma šūnu nelabvēlīgā ietekme uz vidi; 28.2. vektora un no jauna ievadītā ģenētiskā materiāla daba ir tāda, kuras dēļ nerodas tādas ģenētiski modificētā organisma īpašības, kas varētu izraisīt cilvēku, dzīvnieku vai augu slimības vai nelabvēlīgi ietekmēt vidi. 30 29. Iesniegumā paredz periodiski izvērtēt piemērotos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam: 29.1. veicot pirmās drošības klases ierobežoto izmantošanu,- ne retāk kā reizi trijos gados; 29.2. veicot otrās drošības klases ierobežoto izmantošanu,- ne retāk kā reizi divos gados; 29.3. veicot trešās un ceturtās drošības klases ierobežoto izmantošanu,- ne retāk kā reizi gadā; 29.4. kontroles un drošības pasākumi novērtējami nekavējoties, ja: 29.4.1. tie vairs nav atbilstoši vai ģenētiski modificētā organisma ierobežotā izmantošana vairs neatbilst noteiktajai drošības klasei; 29.4.2. ir pamats uzskatīt, ka kontroles un drošības pasākumu novērtējums vairs neatbilst jaunākajām zinātnes vai tehnikas atziņām. 31 30. Iesniedzēja pienākumi ir šādi: 30.1. pirms iesnieguma iesniegšanas noteikt iespējamo risku un atbilstošu ierobežojuma pakāpi saskaņā ar šo noteikumu otro nodaļu, 3.punktu, 2.pielikuma pirmo un otro nodaļu, 4.pielikumu un Ministru kabineta noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām; 30.2. norādīt vispārīgo darba kārtību un kontroles un drošības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas drošības klasei, lai garantētu drošību un ģenētiski modificēto organismu viszemāko realizējamo piesārņojuma līmeni darba vietā un apkārtējā vidē; 30.3. divu nedēļu laikā informēt Pārtikas un veterināro dienestu, ja iegūta jauna informācija, kas attiecināma uz kontroles režīmu, vai arī ievērojami pārveidoti ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas nosacījumi; 30.4. izstrādāt avārijas plānu gadījumiem, ja tiek konstatēti ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas kārtības pārkāpumi. Plāns iesniedzams Pārtikas un veterinārajā dienestā un institūcijās, kuru darbību avārija var ietekmēt; 30.5. iesniegt jaunu iesniegumu, ja tiek mainīta ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas drošības klase; 30.6. glabāt riska novērtējuma atzinuma dokumentus un uzrādīt kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma; 30.7. ja telpas ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai lieto pirmo reizi, iesniegumā norāda šādu informāciju: 30.7.1. lietotāja nosaukums un par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgās personas (vārdi, uzvārdi); 30.7.2. informācija par to personu apmācību un kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par uzraudzību un drošības pasākumiem; 30.7.3. telpu adrese un vispārīgs apraksts; 30.7.4. veicamā darba apraksts; 30.7.5. paredzamā ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas drošības klase; 30.7.6. riska novērtējuma atzinums atbilstoši šo noteikumu prasībām un informācija par atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu. 32 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 31. Iesniedzējam atļauts uzsākt darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem telpās atbilstoši pirmās drošības klases ierobežotai izmantošanai pēc iesnieguma iesniegšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņā ar šo noteikumu 30.7.apakšpunktu, uzņemoties pilnu atbildību par iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, bioloģiskajai daudzveidībai un videi. Turpmāko pirmās drošības klases ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu šajās telpās drīkst veikt bez papildu paziņošanas, saglabājot riska novērtējuma atzinuma dokumentus katram ģenētiski modificētam organismam. 33 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 32. Iesniedzējs drīkst izmantot telpas darbībām ar ģenētiski modificētiem organismiem atbilstoši otrās drošības klases ierobežotai izmantošanai pēc iesnieguma iesniegšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņā ar šo noteikumu 30.7.apakšpunktu un šādu papildinformāciju: 32.1. iesnieguma iesniegšanas datums; 32.2. par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgās personas (vārds, uzvārds) un informāciju par šo personu apmācību un kvalifikāciju; 32.3. izmantojamais recipients, donora vai vecāku organismi un izmantotās vektora sistēmas; 32.4. modifikācijā iesaistītā ģenētiskā materiāla avots un paredzētās funkcijas; 32.5. ģenētiski modificēto organismu identitāte un raksturojums; 32.6. ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas mērķis, ieskaitot paredzamos rezultātus; 32.7. izmantošanai paredzētās kultūras daudzums; 32.8. kontroles un izmantojamo aizsarglīdzekļu apraksts, ieskaitot informāciju par atkritumu savākšanu, apstrādāšanu, galīgo veidu un deponēšanu; 32.9. riska novērtējuma atzinums atbilstoši šo noteikumu prasībām; 32.10. nepieciešamā informācija, lai novērtētu jebkurus negadījumus un to novēršanas plānu. 34 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 33. Ja ģenētiski modificēto organismu otrās drošības klases ierobežotā izmantošana paredzēta telpās, kurās ģenētiski modificēto organismu otrās vai augstākas drošības klases ierobežotā izmantošana nav notikusi, darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem drīkst uzsākt 45 dienas pēc iesnieguma iesniegšanas saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu vai agrāk, ja Pārtikas un veterinārais dienests tam piekrīt. 35 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 34. Darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem atbilstoši otrās drošības klases ierobežotai izmantošanai iesniedzējs drīkst uzsākt nekavējoties pēc iesnieguma iesniegšanas par telpām, kurās ir notikusi otrās vai augstākas drošības klases ierobežotā izmantošana saskaņā ar iepriekš iesniegtiem iesniegumiem un ir nodrošināta atbilstošu prasību izpilde. Iesniedzējs var pieprasīt no Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par oficiālu atļauju. Lēmumu pieņem 45 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. 36 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 35. Iesniedzējam atļauts izmantot telpas darbībām ar ģenētiski modificētiem organismiem atbilstoši trešās un ceturtās drošības klases ierobežotai izmantošanai, ja ir saņemta rakstiska atļauja, pēc iesnieguma iesniegšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņā ar šo noteikumu 30.7.apakšpunktu un šādu papildinformāciju: 35.1. iesnieguma iesniegšanas datums; 35.2. par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgās personas (vārds, uzvārds) un informācija par šo personu apmācību un kvalifikāciju; 35.3. izmantojamais recipients vai vecāku organismi; 35.4. izmantojamā recipienta - vektora - sistēmas (ja nepieciešams); 35.5. modifikācijā iesaistīto ģenētisko materiālu avoti un paredzētās funkcijas; 35.6. ģenētiski modificēto organismu identitāte un raksturojums; 35.7. izmantošanai paredzētās kultūras daudzums; 35.8. kontroles un izmantojamo aizsarglīdzekļu apraksts, ieskaitot informāciju par atkritumu savākšanu, apstrādāšanu, galīgo veidu un deponēšanu; 35.9. ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas mērķis, ieskaitot paredzamos rezultātus; 35.10. laboratorijas aprīkojuma un iekārtojuma apraksts; 35.11. informācija par negadījuma novēršanas un ārkārtas darbības plāniem, ja šāds negadījums var rasties: 35.11.1. jebkādi īpaši apdraudējumi, kas saistīti ar iekārtas atrašanās vietu; 35.11.2. piemērojamie piesardzības pasākumi, piemēram, drošības ierīces, signalizācijas sistēmas un ierobežošanas metodes; 35.11.3. ierobežošanas pasākumu efektivitātes pastāvīgās pārbaudes procedūras un plāni; 35.11.4. tās informācijas apraksts, kas pieejama darbiniekiem; 35.11.5. informācija, kas nepieciešama Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai novērtētu visus ārkārtas darbības plānus, ja nepieciešams; 35.12. riska novērtējuma atzinums atbilstoši šo noteikumu prasībām. 37 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 36. Rakstisku atļauju ģenētiski modificētu organismu ierobežotai izmantošanai atbilstoši trešajai un ceturtajai drošības klasei izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests: 36.1. ne vēlāk kā 45 dienas pēc jauna iesnieguma saņemšanas par telpām, kurām agrāk jau paziņots sakarā ar trešās vai augstākas drošības klases ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas procesu un ja visas atļaujai nepieciešamās prasības ir izpildītas; 36.2. ne vēlāk kā 90 dienas pēc paziņojuma saņemšanas atbilstoši šo noteikumu 12.punktam - pārējos gadījumos. 38 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 37. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas iesniedzējs nodrošina šādu darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu: 37.1. nodrošina, lai darba vietas un ģenētiski modificēto organismu iedarbība uz vidi būtu pieļaujamā riska līmenī; 37.2. ar speciālu ierīču palīdzību fiziski norobežo ģenētiski modificēto organismu no saskarsmes ar personālu, izmantojot personāla aizsardzībai normatīvajos aktos noteiktu atbilstošu apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus; 37.3. pārbauda un uztur darba kārtībā kontroles līdzekļus un iekārtas; 37.4. kontrolē dzīvotspējīgo organismu klātbūtni ārpus telpas, kura fiziski norobežo modificētos organismus; 37.5. nodrošina, lai personāls būtu apmācīts darbam ar ģenētiski modificētajiem organismiem; 37.6. izstrādā īpašus darba drošības noteikumus, kas personālam jāievēro, strādājot ar ģenētiski modificētajiem organismiem; 37.7. izvieto zīmes, kas norāda par bioloģisko apdraudējumu; 37.8. ierīko personāla dezinfekcijas un dušas telpas; 37.9. precīzi uzskaita un protokolē darbības, kas veiktas ar modificētajiem organismiem; 37.10. aizliedz personālam darba vietā ēst, dzert, smēķēt, lietot kosmētiku vai glabāt pārtiku; 37.11. aizliedz personālam, strādājot ar pipeti, izmantot muti; 37.12. izstrādā rakstiskas instrukcijas, kas jāievēro, veicot atsevišķas bīstamākās darba operācijas ar ģenētiski modificētajiem organismiem; 37.13. nodrošina telpas ar efektīviem dezinfekcijas līdzekļiem un izstrādā īpašas dezinfekcijas procedūras lokāla ģenētiski modificēto organismu piesārņojuma gadījumos; 37.14. veic pasākumus drošai un izolētai piesārņoto laboratorijas iekārtu un materiālu uzglabāšanai. 39 IV. Apzināta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē 38. Lai saņemtu atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē, iesniedzējs iesniegumā iekļauj šādu informāciju: 38.1. detalizēti izklāstītu informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu; 38.2. ģenētiski modificēto organismu paredzētā lietojuma iespējamā riska novērtējumu atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām; 38.3. riska novērtējuma atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma IV nodaļu, ieskaitot bibliogrāfiskas atsauces un norādes par izmantotajām metodēm; 38.4. papildinformāciju, ko iesniedzējs uzskata par svarīgu, vai informāciju, kuru iepriekš iesnieguši citi iesniedzēji, ja tie ir devuši rakstisku piekrišanu. 40 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 39. Pārtikas un veterinārais dienests var piemērot diferencētu procedūru atļauju izsniegšanai par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu vidē, nosakot vienkāršotas procedūras ģenētiski modificētu augu apzinātai izplatīšanai vidē. To piemēro, ja kādu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanā ir iegūta pietiekama pieredze un attiecīgie ģenētiski modificētie organismi atbilst šādiem kritērijiem: 39.1. ir labi zināma ģenētiski nemodificētā organisma (recipienta) taksonomā piederība un bioloģija (piemēram, reprodukcijas un apputeksnēšanās veids, spēja krustoties ar radniecīgām sugām); 39.2. ir iegūtas zināšanas par cilvēku veselības un vides drošību, izplatot ģenētiski nemodificēto organismu (recipientu); 39.3. ģenētiski modificētie organismi eksperimentālas izplatīšanas apstākļos patogenitātes, alergēniskuma un toksiskuma ziņā nav spējuši nodarīt lielāku kaitējumu cilvēku veselībai vai videi kā atbilstošie nemodificētie organismi. Ģenētiski modificēto organismu spēja izplatīties vidē, iekļūt citās ekosistēmās un pārnest ģenētisko materiālu uz citiem organismiem nav iemesls, lai prognozētu jebkāda veida kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi; 39.4. paredzamajā izplatīšanas veidā izmanto tādas ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas metodes, kas ir analogas citiem izplatīšanas veidiem, kuru izmantošanai jau izsniegta atļauja, un iegūtie rezultāti neliecina, ka paredzamais kaitējums cilvēku veselībai un videi būtu iespējams; 39.5. ir pieejama pilnīga informācija par visu vektorsistēmu un insertu ģenētisko struktūru, kuru var izmantot ģenētiski modificēto organismu un to pēcnācēju identificēšanai, kā arī ir zināms delēciju apmērs, ja ģenētiskā modifikācija ir saistīta ar ģenētiskā materiāla delēcijām. 41 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 40. Ja Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu piemērot šo noteikumu 39.punktā minēto vienkāršoto procedūru, tas Eiropas Savienības Komisijā iesniedz motivētu priekšlikumu par diferencētu procedūru piemērošanu šādu tipu ģenētiski modificētiem organismiem. 42 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 41. Ja viena un tā paša ģenētiski modificēta organisma vai vienas un tās pašas ģenētiski modificētu organismu kombinācijas izplatīšana vidē notiek dažādās vietās, bet ierobežotā laikā un ar vienu un to pašu mērķi, iesniedzējs var iesniegt vienu iesniegumu. 43 42. Iesniedzējs var sākt izplatīšanu vidē tikai tad, ja ir saņēmis rakstisku atļauju, kuru pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikuma izsniedz Valsts dabas aizsardzības pārvalde. Iesnieguma iesniedzējs izplatīšanu veic atbilstīgi visiem nosacījumiem, kas norādīti atļaujā. 44 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 43. Saskaņā ar atļauju par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē iesniedzējs sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam informāciju par izplatīšanas rezultātiem, ja nepieciešams, īpaši norādot jebkura veida produktu, par kuru iesniedzējs plāno ziņot vēlāk. Šo informāciju noformē atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām. 45 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) V. Ģenētiski modificēto organismu un tos saturošo produktu izplatīšana tirgū 44. Iesniedzējs, pirmo reizi Eiropas Savienības dalībvalstī izplatot ģenētiski modificētos organismus tirgū, iesniegumā norāda: 44.1. šo noteikumu 6. un 9.pielikumā minēto informāciju un, ja, nepieciešams, pamatojumu par 9.pielikuma 2.punkta nepiemērošanu; 44.2. ģenētiski modificēto organismu paredzētā lietojuma iespējamā riska novērtējumu atbilstoši šo noteikumu prasībām un atzinu mu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma IV nodaļu; 44.3. nosacījumus produktu izplatīšanai tirgū, ieskaitot īpašos izmantošanas un uzglabāšanas apstākļus; 44.4. plānoto atļaujas spēkā esamības termiņu; 44.5. monitoringa plānu saskaņā ar VI nodaļu, iekļaujot priekšlikumu par monitoringa plāna īstenošanas termiņu un ņemot vērā šo noteikumu 10.pielikumā minētos norādījumus: 44.6. priekšlikumus marķēšanai un iepakojumam atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām; 44.7. iesniegtās informācijas kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā minētajām prasībām; 44.8. informāciju par Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstīs iepriekš pieteiktiem analogiem ģenētiski modificētiem organismiem, ja attiecīgie iesniegumu iesniedzēji ir devuši rakstisku piekrišanu. 46 45. Ja ģenētiski modificētos organismus vai to kombinācijas ir paredzēts lietot citiem mērķiem, nekā norādīts iepriekšējos iesniegumos, iesniedz jaunu iesniegumu. 47 46. Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši lietvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem pieņem iesniegumu, pārbauda, vai iesniegums atbilst šo noteikumu 44.punktā noteiktajām prasībām un, ja nepieciešams, lūdz iesnieguma iesniedzējam papildu informāciju. 48 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 47. Ja iesniegums atbilst šo noteikumu 44.punktam, Pārtikas un veterinārais dienests nosūta šo noteikumu 44.7.apakšpunktā minēto kopsavilkumu Eiropas Savienības Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstu atbilstošās kompetences institūcijām. 49 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 48. Pārtikas un veterinārais dienests pēc iesnieguma pārbaudes 90 dienu laikā sagatavo vērtējumu un nosūta: 48.1. iesniedzējam. Ja iesniedzējs pēc tam atsauc iesniegumu, atsaukums neierobežo iesniegt šo iesniegumu citā Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajā iestādē; 48.2. Eiropas Savienības Komisijai: 48.2.1. visu informāciju, uz kuru pamatojas vērtējums, ja ierosina izsniegt atļauju attiecīgā ģenētiski modificētā organisma ievietošanai tirgū; 48.2.2. visu informāciju, uz kuru pamatojas vērtējums, ja ierosina neizsniegt atļauju attiecīgā ģenētiski modificētā organisma ievietošanai tirgū, nosūta ne agrāk kā 15 dienas pēc vērtējuma nosūtīšanas iesniedzējam un ne vēlāk kā 105 dienas pēc iesnieguma saņemšanas. 50 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 49. Šo noteikumu 48.punktā minētajā vērtējumā iekļauj šādu informāciju: 49.1. to uztvērējorganisma rādītāju identifikāciju, kas attiecas uz attiecīgā ģenētiski modificētā organisma vērtējumu. Visu to zināmo apdraudējumu identifikāciju, ko cilvēku veselībai un videi rada ģenētiski nemodificētā uztvērējorganisma izplatīšana vidē; 49.2. ģenētiski modificētā organisma ģenētiskās modifikācijas aprakstu; 49.3. vērtējumu, kas rāda, vai ģenētiskā modifikācija ir raksturota pietiekami, lai novērtētu visus apdraudējumus cilvēku veselībai un videi; 49.4. visu to no jauna radušos apdraudējumu identifikāciju, kas attiecas uz cilvēku veselību un vidi, ko var radīt attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana salīdzinājumā ar attiecīgo ģenētiski nemodificēto organismu izplatīšanu, un kas pamatojas uz riska novērtējuma atzinumu, kuru izdara saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu un 2.pielikumu; 49.5. detalizētu atzinumu par to, vai un ar kādiem nosacījumiem attiecīgais ģenētiski modificētais organisms vai tā produkti izplatāmi tirgū, vai arī attiecīgo ģenētiski modificēto organismu neizplata tirgū, vai par specifiskiem riska novērtējuma jautājumiem lūdz citu kompetento iestāžu un Komisijas viedokli. Atzinumu attiecina uz ģenētiski modificēto organismu ierosināto lietojumu, riska pārvaldību un ierosināto monitoringa plānu. Ja saskaņā ar atzinumu ģenētiski modificētie organismi nav izplatāmi tirgū, Pārtikas un veterinārais dienests motivē savu atzinumu. 51 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 50. Ja Pārtikas un veterinārais dienests nolemj, ka produktu var izplatīt tirgū un 60 dienu laikā pēc 48.punktā minētā vērtējuma izsūtīšanas ne no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts nav saņemts motivēts iebildums vai saņemtos jautājumus atrisina 105 dienās, tad Pārtikas un veterinārais dienests sagatavo rakstisku atļauju izplatīšanai tirgū, nosūta to paziņojuma iesniedzējam un 30 dienu laikā par to informē pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. 52 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 51. Atļauju ģenētiski modificēto organismu vai to produktu izplatīšanai tirgū izsniedz uz laiku līdz desmit gadiem. 53 52. Rakstiskajā atļaujā norāda: 52.1. jomu, kurā atļauja piemērojama, ieskaitot tirgū izplatāmā produkta identitāti, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, un to unikālo identifikatoru; 52.2. atļaujas derīguma termiņu; 52.3. nosacījumus produkta izplatīšanai tirgū, to skaitā visus īpašos tādu produktu lietošanas, apstrādes un iepakošanas nosacījumus, kas satur ģenētiski modificētos organismus vai sastāv no tiem, un konkrētas vides, ekosistēmas un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzības nosacījumus; 52.4. kontrolparaugu nodošanas kārtību kompetentām iestādēm, paredzot konfidencialitātes prasību ievērošanu; 52.5. prasības marķēšanai atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam; 52.6. prasības monitoringam saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu un ņemot vērā 11.pielikumā sniegtos norādījumus, tai skaitā: 52.6.1. monitoringa plāna izpildes termiņus; 52.6.2. norādījumus, ja tādi nepieciešami, ģenētiski modificēto organismu produktu pārdevējiem vai lietotājiem; 52.6.3. ģenētiski modificēto organismu audzēšanas gadījumā - specifisko informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu attiecīgajā audzēšanas vietā. 54 53. Lai atjaunotu atļauju, iesniedzējs vismaz deviņus mēnešus pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (ja ir izskatīts iepriek­šējais iesniegums) iesniegumu kopā ar iepriekš izsniegtās atļaujas kopiju, norādot: 53.1. veiktā monitoringa datus, kas iegūti iepriekšējā izplatīšanas periodā saskaņā ar iesniegto monitoringa plānu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai; 53.2. jebkuru citu jaunāko informāciju, kura ir pieejama un attiecas uz produktu iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai vai videi; 53.3. sākotnējās atļaujas grozīšanas vai papildināšanas nosacījumus, ja tādi paredzēti, kā arī nosacījumus, kas attiecas uz turpmāko monitoringu un atļaujas termiņu. 55 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 54. Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši lietvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem pieņem iesniegumu atļaujas atjaunošanai, pārbauda, vai iesniegums atbilst šo noteikumu 53.punktā minētajām prasībām un, ja nepieciešams, lūdz iesnieguma iesniedzējam papildu informāciju. 56 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 55. Ja iesniegums atbilst šo noteikumu 53.punktam, Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties nosūta iesniedzējam un Eiropas Savienības Komisijai iesnieguma kopiju un vērtējumu, norādot vienu no šiem nosacījumiem: 55.1. attiecīgo ģenētiski modificēto organismu var turpināt izplatīt tirgū, un norādot konkrētus nosacījumus; 55.2. attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana ir pārtraucama. 57 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 56. Ja Pārtikas un veterinārais dienests nolemj, ka produktu var turpināt izplatīt tirgū, un 60 dienu laikā pēc šo noteikumu 55.punktā minētā vērtējuma izsūtīšanas ne no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Savienības Komisijas nav saņemts motivēts iebildums vai saņemtos jautājumus atrisina 75 dienu laikā, Pārtikas un veterinārais dienests sagatavo rakstisku atļauju turpmākai izplatīšanai tirgū, nosūta to paziņojuma iesniedzējam un 30 dienās par to informē Eiropas Savienības Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. 58 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 57. Atkārtotas atļaujas termiņš ir 10 gadi. Ja rodas pamatota nepieciešamība, termiņu var ierobežot vai pagarināt. Pamatojumu izvērtē Pārtikas un veterinārais dienests. 59 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 58. Par izplatīšanu tirgū neuzskata ģenētiski modificētu organismu, to skaitā kultūras celmu kolekciju, nodošanu tādām darbībām, kurās ievēro attiecīgus stingras lokalizācijas pasākumus, lai ierobežotu to saskari ar vispārējo populāciju un vidi un nodrošinātu drošību saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu. 60 VI. Tirdzniecībā izplatīto ģenētiski modificēto organismu monitorings 59. Monitoringu nodrošina iesniedzējs pēc tādu produktu izplatīšanas tirgū, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem. Pārskatus par monitoringu saskaņā ar atļaujā noteiktajiem nosacījumiem iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā, Eiropas Savienības Komisijā un Eiropas savienības dalībvalstu kompetentajās iestādēs. 61 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 60. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz pārskatiem par monitoringu, kas notiek atbilstoši nosacījumiem izsniegtajās atļaujās, var apstiprināt monitoringa plānu pēc monitoringa pirmā perioda. 62 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 61. Sastādot monitoringa plānu, ņem vērā šo noteikumu 10.pielikumā minētos norādījumus. 63 62. Monitoringa plāna mērķis: 62.1. apstiprināt, ka visi riska novērtējuma atzinumi, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu vai tā lietojuma iespējamo nelabvēlīgo iedarbību vai ietekmi, ir pareizi; 62.2. identificēt ģenētiski modificēto organismu vai tā lietojuma nelabvēlīgo iedarbību, kas skar cilvēku veselību vai vidi un kuri nav paredzēti riska novērtējumā. 64 63. Monitoringa plāna sagatavošanas galvenie principi: 63.1. monitoringu veic pēc tam, kad ir saņemta atļauja ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū; 63.2. monitoringā iegūtos datus interpretē, ņemot vērā citus vides apstākļus un darbības. Ja vidē novēro izmaiņas, tad ir vajadzīgs turpmākais vērtējums, lai noteiktu: 63.2.1. vai tās ir ģenētiski modificēto organismu vai to lietojuma sekas; 63.2.2. vai tie ir citi vides faktori, kas nav ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū; 63.3. izstrādājot monitoringa plānu, kas nepieciešams, lai izplatītu tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētos organismus vai sastāv no tiem, izmanto pieredzi un datus, kas iegūti ģenētiski modificēto organismu eksperimentālās izplatīšanas monitoringā. 65 64. Norādījumi monitoringa plāna izstrādāšanai: 64.1. katrā atsevišķā gadījumā sīki ņem vērā riska novērtējuma atzinumu; 64.2. ņem vērā visu raksturīgo ģenētiski modificētajam organismam paredzētā lietojuma mērogu un rādītājus, un attiecīgos apstākļus videi, kurā modificēto organismu paredzēts izplatīt; 64.3. iekļauj neparedzamas kaitīgas iedarbības vispārīgu monitoringu un, ja nepieciešams, konkrētam gadījumam specifisku monitoringu, ko koncentrē uz nelabvēlīgajām iedarbībām, kuras identificētas riska novērtējuma atzinumā: 64.3.1. ievērojot to, ka katram gadījumam pietiekami ilgi īsteno specifisku monitoringu, lai atklātu tūlītējas un tiešas, kā arī, ja nepieciešams, kavētas un netiešas iedarbības, kas identificētas riska novērtējuma atzinumā; 64.3.2. ievērojot to, ka, īstenojot monitoringu, pēc vajadzības izmanto jau izstrādātus monitoringa standartpasākumus, piemēram, zemkopības šķirņu līniju, augu aizsardzības vai veterināro, vai medicīnisko produktu monitoringu, izskaidro, kā atļaujas saņēmējam būs pieejama attiecīgā informācija, kas iegūta monitoringa standartpasākumos; 64.4. plāno sistemātiski veikt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas novērošanu ekosistēmā un novērojumu interpretāciju saistībā ar drošību cilvēku veselībai vai videi; 64.5. nosaka, kas izpilda - iesniedzējs vai lietotāji - dažādos uzdevumus, kuri noteikti monitoringa plānā, un kas ir atbildīgs par monitoringa plāna izstrādi un pareizu īstenošanu, kā arī nodrošina, lai atļaujas saņēmēju un kompetento iestādi informētu par visām novērotajām nelabvēlīgajām iedarbībām uz cilvēku veselību un vidi. Norāda laikus un intervālus ziņošanai par monitoringa rezultātiem; 64.6. paredz mehānismus visu novēroto nelabvēlīgo iedarbību identifikācijai un apstiprināšanai un iespēju atļaujas īpašniekam vai kompetentajai iestādei, ja nepieciešams veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi. 66 65. Pārskatus par veikto monitoringu Pārtikas un veterinārais dienests ievieto mājas lapā internetā. 67 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) VII. Kontrole un uzraudzība 66. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli atbilstoši savai kompetencei nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, Vides valsts inspekcija, Valsts augu aizsardzības dienests vai Valsts darba inspekcija, ja nepieciešams, izmantojot kompetentu testēšanas laboratoriju veiktās analīzes. 68 67. Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, kontrolējošās institūcijas galvenais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus modificēto organismu izplatīšanai, par to informējot Pārtikas un veterināro dienestu un sabiedrību. 69 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) VIII. Informācijas nodrošinājums 68. Pārtikas un veterinārais dienests sniedz Eiropas Savienības Komisijai šādu informāciju: 68.1. reizi trijos gados nosūta Eiropas Savienības Komisijai ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, ieviešot šos noteikumus. Šajā ziņojumā iekļauj īsu pārskatu par pieredzi, kas iegūta darbā ar ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu un modificēto organismu vai to produktu izplatīšanu tirgū saskaņā ar šiem noteikumiem. Pirmo reizi par to ziņo 2007.gada jūnijā; 68.2. katra gada beigās nosūta Eiropas Savienības Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas 3. un 4. kategorijas procesiem, kuru izmantošana atļauta šā gada laikā, iekļaujot šo ierobežotas izmantošanas procesu aprakstu, to mērķi un ar tiem saistītus apdraudējumus; 68.3. nekavējoties informē Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par lēmumiem, ko tā pieņem saskaņā ar šo noteikumu 67.punktu, ja pārtikas un veterinārais inspektors ir aizliedzis kādu ģenētiski modificēto organismu vai tā produktu izplatīšanu tirgū. Informācijā norāda, vai un kā būtu grozāmi izplatīšanas atļaujas nosacījumi vai izbeidzama izplatīšana, un motivē lēmumu, iesniedzot riska novērtējuma atzinumus, kuros, ja nepieciešams, sniedz jauno vai papildu informāciju, uz kuru pamatojas lēmums; 68.4. sūta Eiropas Komisijai katra iesnieguma kopsavilkumu 30 dienu laikā pēc katra iesnieguma saņemšanas saskaņā ar šiem noteikumiem par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē; 68.5. ja Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis no Eiropas Komisijas izvērtēšanai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts iesnieguma kopsavilkumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē, tas 30 dienu laikā ar Eiropas Komisijas starpniecību vai tieši dalībvalstij var iesniegt Pārtikas un veterinārā dienesta viedokli. Pārtikas un veterinārais dienests var lūgt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei atsūtīt pilnīgu iesnieguma eksemplāru, ja tas nepieciešams iesnieguma izvērtēšanai; 68.6. atsauksmes vai motivētus iebildumus 60 dienu laikā, ja saņemti citu Eiropas Savienības dalībvalstu vērtējumi par jauna ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu tirgū; 68.7. par lēmumiem, kas pieņemti ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē, motivējot paziņojuma noraidījumu; 68.8. par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas rezultātiem, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu; 68.9. reizi gadā sūta to Latvijā izplatīto ģenētiski modificēto organismu sarakstu, kas izplatīti vai noraidīti, ņemot vērā diferencētus ģenētiski modificēto organismu vērtēšanas noteikumus. 70 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 69. Ja ir noticis negadījums ar ģenētiski modificētiem organismiem pierobežas teritorijā, Pārtikas un veterinārais dienests iespējami drīz pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē atbildīgās institūcijas attiecīgajās valstīs par ārkārtas pasākumu plānu nodomāto īstenošanu. 71 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) 70. Ja ģenētiski modificēto organismu ierobežota izmantošana, izplatīšana vidē vai tirgū ietekmē vides piesārņojuma līmeni citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Pārtikas un veterinārais dienests pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē Eiropas Savienības Komisiju par katru negadījumu, uz ko attiecas šie noteikumi, paziņojot sīkākus datus par notikušā negadījuma apstākļiem, attiecīgo ģenētiski modificēto organismu identitāti un daudzumiem, veiktajiem ārkārtas pasākumiem un to efektivitāti, kā arī notikušā negadījuma analīzi, tajā iekļaujot ieteikumus negadījuma seku ierobežošanai un līdzīgu negadījumu novēršanai nākotnē. 72 (Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) IX. Noslēguma jautājumi 71. Ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, atļauts izplatīt tirgū līdz 2004.gada 31.decembrim, ja šāda izplatīšana atzīta Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet tādu ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē ir aizliegta. 73 72. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumus Nr.323 "Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 321./333.nr.; 2002, 18 nr.). 74 73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumus Nr.511 "Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 111.nr.). 75 (MK 10.01.2006. noteikumu Nr.37 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu; 2) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa Direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu. 76 Ministru prezidents I.Emsis Veselības ministrs R.Muciņš 1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.333 Ģenētiski modificētu mikroorganismu nekaitīguma cilvēku veselībai un videi kritēriji 1. Ģenētiski modificētu mikroorganismu nekaitīguma cilvēku veselībai un videi vispārīgie kritēriji: 1.1. celma verifikācija/autentiskums ir noteikts. Precīzi noteikta celma identitāte. Modifikācijas ir zināmas un pārbaudītas; 1.2. organisma drošības pierādījumi ir dokumentāri apstiprināti; 1.3. ģenētiskā stabilitāte. Ja nestabilitāte var nelabvēlīgi ietekmēt drošību, tad pierāda stabilitāti. 2. Ģenētiski modificētu mikroorganismu nekaitīguma cilvēku veselībai un videi īpašie kritēriji: 2.1. ģenētiski modificēts mikroorganisms nav patogēnisks (attiecas gan uz toksisko iedarbību, gan arī alergēniskumu), tas neizraisa slimības un nenodara kaitējumu cilvēku, augu vai dzīvnieku veselībai. Ģenētiski modificēts mikroorganisms nav: 2.1.1. toksisks. Ģenētiski modificēta mikroorganisma ģenētiskā modificēšana nedrīkst palielināt toksisko iedarbību, kā arī tam nedrīkst būt toksiskas īpašības; 2.1.2. alergēnisks. Ģenētiski modificēta mikroorganisma ģenētiskā modificēšana nedrīkst palielināt alergēniskumu, kā arī tam nedrīkst būt alergēniskas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tā mikroorganismu alergēniskumu, ko nosaka normatīvie akti par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām; 2.2. ģenētiski modificēts mikroorganisms nesatur kaitīgus papildu aģentus, piemēram, citus aktīvus vai latentus mikroorganismus līdztekus vai pašā ģenētiski modificētā mikroorganismā, kas spēj kaitēt cilvēka veselībai un videi; 2.3. ģenētiski modificētais materiāls nav kaitīgs tā pārnešanas gadījumā, nedz arī pats pāriet vai ir pārnesams biežāk nekā pārējie recipientu vai vecāku mikroorganismu gēni; 2.4. vides drošība ievērojamas un neparedzētas izlaišanas gadījumā. Ģenētiski modificēts mikroorganisms tūlīt vai pēc kāda laika kaitīgi neiedarbojas uz vidi, ja notiek avārija, kas saistīta ar ievērojamu un neparedzētu ģenētiski modificēta materiāla nokļūšanu vidē. Veselības ministrs R.Muciņš 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.333 Riska novērtējuma principi(Pielikums grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr.37) I. Vispārīgie riska novērtējuma piesardzības principi 1. Veicot riska novērtējumu, ievēro šādus vispārīgus piesardzības principus: 1.1. identificētās modificētā organisma īpašības, kas var radīt nevēlamu iedarbību noteiktā lietojumā, salīdzina ar īpašībām, kuras piemīt nemodificētajam organismam, no kura atbilstīgos apstākļos ir iegūts modificētais organisms; 1.2. riska novērtējumu veic, pamatojoties uz zinātniskām atziņām par modificēto organismu īpašībām; 1.3. riska novērtējumu veic katram modificētam organismam un tā izplatīšanas veidam; 1.4. riska novērtējumu veic atkārtoti, ja par modificētā organisma ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi kļūst pieejama jauna informācija. II. Metodoloģija. Modificēto organismu raksturojums un izplatīšanas nosacījumi 2. Riska novērtējumā ņem vērā zinātniskās atziņas par: 2.1. organismiem - ģenētiskās modifikācijas recipientu un donoru; 2.2. ģenētisko/-ajām modifikāciju/-ām un modificēto organismu; 2.3. paredzamo izplatīšanu vai lietojumu un tā mērogu; 2.4. potenciālo ekosistēmu; 2.5. šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto raksturlielumu mijiedarbību. 3. Riska analīzes novērtējumā izmantojama informācija par līdzīgiem organismiem un tādiem organismiem, kam ir līdzīgas iezīmes, un to mijiedarbību ar līdzīgu vidi. III. Metodoloģija. Riska novērtējuma stadijas 4. Riska analīzes rezultātā iesniedzējs sagatavo modificētā organisma radītā riska novērtējumu, kuru Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar iesniedzēju izvērtē šādā secībā: 4.1. nelabvēlīgas ietekmes radītspējīgo nosacījumu identifikācija: 4.1.1. identificē modificēto organismu īpašības, kuras var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi; 4.1.2. identificē modificēto organismu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, tai skaitā: 4.1.2.1. dažāda rakstura cilvēka veselības traucējumus, alerģisku vai toksisku ietekmi; 4.1.2.2. dažāda rakstura dzīvnieku un augu slimības, alerģisku vai toksisku ietekmi uz dzīvniekiem; 4.1.2.3. ietekmi uz sugu un populāciju dinamiku ekosistēmās, kā arī uz katras populācijas ģenētisko dažādību; 4.1.2.4. izmainītu uzņēmību pret patogēniem, kas veicina infekcijas slimību izplatīšanās apjomus un veidus; 4.1.2.5. traucējumus medicīniskajā/veterinārajā profilaksē vai aprūpē, augu aizsardzībā; 4.1.2.6. ietekmi uz bioģeoķīmiskajiem cikliem, īpaši oglekļa un slāpekļa apriti; 4.1.3. nelabvēlīgas ietekmes var būt tiešas vai netiešas un īstenoties šādā veidā: 4.1.3.1. modificētiem organismiem izplatoties vidē; 4.1.3.2. ar jaunveidotā ģenētiskā materiāla pārnesi uz citiem organismiem vai to pašu organismu, kurš ir vai nav ģenētiski modificēts; 4.1.3.3. ar fenotipisku un ģenētisku nestabilitāti; 4.1.3.4. mijiedarbībā ar citiem organismiem; 4.1.3.5. ar izmaiņām lauksaimniecības prakses pārvaldībā; 4.2. katras nelabvēlīgās ietekmes iespējamo seku vērtējums, pieņemot, ka šī ietekme īstenojas. Seku lielumu var ietekmēt vide, kurā izplata modificētos organismus, kā arī to izplatīšanas veids; 4.3. katras identificētās iespējami nelabvēlīgās ietekmes īstenošanās varbūtības vērtējums. Nelabvēlīgo ietekmju īstenošanās varbūtību būtiski ietekmē vide, kurā modificētos organismus paredzēts izplatīt, un organismu izplatīšanas veids; 4.4. katras identificētās modificētā organisma īpašības radītā riska analīze. Apdraudējumu, ko katra identificētā modificētā organisma īpašība rada cilvēku veselībai vai videi, novērtē, cik iespējams, attiecīgajā laikā kombinējot nelabvēlīgās ietekmes īstenošanās varbūtību un tās seku lielumu; 4.5. vadības stratēģiju esamība apdraudējumam, ko rada modificētā organisma apzināta izplatīšana vidē vai tirgū. Riska analīzē nosaka labāko riska vadības veidu; 4.6. modificētā organisma radītā kopējā riska noteikšana, kurā ņem vērā visas iespējamās riska izpausmes sastāvdaļas un ieteiktās riska pārvaldības stratēģijas. IV. Metodoloģija. Atzinumi par modificētā organisma izplatīšanu dabā vai tirgū 5. Lai atvieglotu secinājumu izdarīšanu par iespējamo ietekmi uz vidi, modificētos organismus izplatot dabā vai tirgū, un, pamatojoties uz riska novērtējumu, kas izdarīts saskaņā ar principiem un metodoloģiju, kura izklāstīta šī pielikuma II un III sadaļā, ja nepieciešams, iesniegumos ietver informāciju, kas iekļauta šī pielikuma 6. un 7.punktā. 6. Atzinumā par modificētiem organismiem, kas nav augstākie augi, iekļauj šādu informāciju: 6.1. varbūtību, ka modificētais organisms kļūst persistents un invazīvs izplatības vietās paredzētajos izplatīšanas apstākļos; 6.2. visas selektīvās labvēlīgās vai nelabvēlīgās iedzimstošās īpašības, ko modificētais organisms ir saņēmis, un varbūtību, ka tās īstenosies paredzētās izplatīšanas apstākļos; 6.3. iespējas nodot gēnus citām sugām modificēto organismu paredzētās izplatīšanas apstākļos un visas selektīvās labvēlīgās vai nelabvēlīgās iedzimstošās īpašības, ko nodod minētajām sugām; 6.4. iespējamo tūlītējo vai kavēto ietekmi uz vidi, ko rada modificētā organisma un mērķa organismu (ja tādi ir) tiešā vai netiešā mijiedarbība; 6.5. iespējamo tūlītējo vai kavēto ietekmi uz vidi, ko rada modificētā organisma un blakusorganismu tiešā un netiešā mijiedarbība, arī ietekmi uz konkurentu, upuru, vektororganismu, simbiontu, plēsoņu, parazītu un patogēnu daudzumu populācijā; 6.6. iespējamo tūlītējo vai kavēto iedarbību, ko cilvēku veselībai izraisa iespējamā tiešā vai netiešā modificētā organisma mijiedarbība ar personām, kuras strādā ar modificētiem organismiem, saskaras ar tiem vai atrodas to izplatīšanas zonā; 6.7. iespējamo tūlītējo vai kavēto iedarbību uz dzīvnieku veselību un sekas barības/pārtikas ķēdē, kas rodas, patērējot modificētu organismu un jebkuru no tā iegūtu produktu, ja tas paredzēts dzīvnieku barībai; 6.8. iespējamo tūlītējo vai kavēto iedarbību uz bioģeoķīmiskajiem procesiem, ko izraisa iespējamā tiešā un netiešā modificēto organismu un mērķa un blakusorganismu mijiedarbība modificēto organismu izplatīšanas zonā; 6.9. iespējamo tūlītējo vai kavēto tiešo un netiešo ietekmi uz vidi, ko rada īpašie modificēto organismu pārvaldības paņēmieni, ja tie atšķiras no tiem, kurus izmanto ģenētiski nemodificētu organismu pārvaldībā. 7. Atzinumā par ģenētiski modificētiem augstākajiem augiem (turpmāk - augstākie augi) iekļauj šādu informāciju: 7.1. varbūtību, ka augstākie augi kļūst persistentāki par recipientiem vai vecāku augiem lauksaimnieciskās izplatības vietās vai invazīvāki dabiskās izplatības vietās; 7.2. visas selektīvās labvēlīgās vai nelabvēlīgās iedzimstošās īpašības, ko saņem augstākie augi; 7.3. iespējas nodot gēnus tai pašai vai citai pēc dzimuma savienojamai augu sugai augstāko augu stādīšanas apstākļos un visus selektīvos labvēlīgos vai nelabvēlīgos faktorus, ko nodod minētajām augu sugām; 7.4. iespējamo tūlītējo vai kavēto ietekmi uz vidi, ko rada augstākie augi un tādu mērķa organismu kā plēsoņu, parazītu un patogēnu (ja tādi ir) tiešā un netiešā mijiedarbība; 7.5. iespējamo tūlītējo vai kavēto ietekmi uz vidi, ko rada augstākie augi tiešā un netiešā mijiedarbībā ar blakusorganismiem, arī, ņemot vērā organismus, kuri mijiedarbojas ar mērķa organismiem, kā arī ietekmi uz konkurentu, zālēdāju, simbiontu, ja tādi ir, parazītu un patogēnu daudzumu populācijā; 7.6. iespējamās tūlītējās vai kavētās ietekmes, ko cilvēku veselībā izraisa iespējamā tiešā vai netiešā augstāko augu un to personu mijiedarbība, kuras strādā ar augstākiem augiem, saskaras ar tiem vai atrodas to izplatīšanas zonā; 7.7. iespējamās tūlītējās vai kavētās ietekmes, kas rodas dzīvnieku veselībā, un sekas lopbarības/pārtikas ķēdē, kas rodas, patērējot modificēto organismu un jebkuru no tā iegūtu produktu, ja tas paredzēts dzīvnieku barībai; 7.8. iespējamās tūlītējās vai kavētās ietekmes bioģeoķīmiskajos procesos, ko izraisa iespējamā tiešā un netiešā modificētā or …