(4)Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti saskaņā ar divpusēju kopprodukcijas līgumu, kas noslēgts starp Latviju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.
\n
48
\n
32.pantsPapildnosacījumi Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanai un valsts valodas lietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
\n
(1)Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51 procentu no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu Eiropas audiovizuālie darbi.
\n
(2)Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40 procentus no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika, izņemot spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu audiovizuālie darbi valsts valodā.
\n
(3)Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās televīzijas programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65 procentus no raidlaika.
\n
(4)Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
\n
(5)Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido pārrobežu programmu, kura uztverama arī Latvijas teritorijā, tas nodrošina programmu ar valodas celiņu valsts valodā. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu, kas nav pieejama Latvijas teritorijā, nav nepieciešams nodrošināt valsts valodā.
\n
49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014., 22.11.2017. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
\n
33.pantsCitu elektronisko plašsaziņas līdzekļu un neatkarīgo producentu veidoto darbu iekļaušana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
\n
(1)Audiovizuālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās ne mazāk kā 10 procenti no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, paredzami neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta pēdējo piecu gadu laikā neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.
\n
(2)Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā paša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotie raidījumi veido ne mazāk kā 90 procentus no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot skaņdarbu izpildījumus un reklāmu.
\n
(3)Citas Latvijā vai ārvalstīs izplatītas radio programmas, šādas programmas raidījuma vai raidījuma fragmentu iekļaušana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, ja vien šāda programmas vai atsevišķa raidījuma iekļaušana programmā netiek veikta retranslācijas kārtībā vai ja šī programma, atsevišķs raidījums vai raidījuma fragments neatspoguļo Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, ir aizliegta.
\n
50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.)
\n
34.pantsInformācija par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem
\n
Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina pastāvīgu piekļuvi vismaz šādai informācijai:
\n
1)elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums;
\n
2)adrese, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic uzņēmējdarbību;
\n
3)elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kontaktinformācija, tostarp elektroniskā pasta adrese vai tīmekļvietne;
\n
4)atbildīgās uzraudzības iestādes — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes — kontaktinformācija.
\n
51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)
\n
VI nodaļa. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi, to veidošanas vispārīgie noteikumi un sponsorēšana
\n
35.pantsAudio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu veidošanas vispārīgie noteikumi
\n
(1)Audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus veido atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
\n
(2)Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst:
\n
1)mudināt uz vides aizsardzībai kaitīgu rīcību;
\n
2)izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu raidījumus vai sabiedriski nozīmīgus raidījumus;
\n
3)tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;
\n
4)veicināt vai mudināt uz rīcību, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;
\n
5)ietvert, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēka izturēšanos pret dzīvniekiem;
\n
6)aizskart cilvēka cieņu;
\n
7)kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības, valstspiederības vai citu apstākļu dēļ;
\n
8)reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un smēķēšanu;
\n
9)reklamēt maksas tālruņa pakalpojumus ar seksuālu raksturu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās no pulksten 7.00 līdz 22.00;
\n
10)attēlot personas seksuāli pazemojošā veidā;
\n
11)izrādīt necieņu pret Latvijas nacionālajām vērtībām un valsts simboliem.
\n
(3)Audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma sniedzējam, kas nav attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai raidījuma saturu.
\n
(4)Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.
\n
(5)Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma izvietošanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.
\n
(6)Audio un audiovizuālā komerciālā paziņojumā izmanto tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumus.
\n
(7)Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu.
\n
(8)Audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu laika intervālā pirms audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma pārraidīšanas sākuma.
\n
(9)Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti.
\n
(10)Produktu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir atļauta, izņemot šā likuma 45. panta pirmajā daļā minētos gadījumus.
\n
(11)Šajā likumā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.
\n
(12)Izvietojot audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, tos sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem atdala no citām programmas daļām tā, lai šie paziņojumi būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami.
\n
(13)Reklāmu un televīzijas veikalu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā izvieto blokos. Nošķirti reklāmas un televīzijas veikala iestarpinājumi ir atļauti sporta pārraidēs.
\n
(14)Elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās aizliegts izvietot reklāmas, kurās izmantots tāds akustisks līdzeklis, kas atgādina operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas signālu. Šādu akustisku līdzekli aizliegts izmantot arī reklāmas bloka sākuma un beigu atdalīšanai no pārējās radio programmas daļas.
\n
52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013., 02.06.2016., 05.11.2020. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
\n
36.pantsAr alkoholiskajiem dzērieniem saistītu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi
\n
(1)Ir atļauta alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti.
\n
(2)Izvietojot ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītus audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;
\n
2)alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;
\n
3)tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;
\n
4)tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;
\n
5)tie nedrīkst uzsvērt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;
\n
6)tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā;
\n
7)tie nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides.
\n
(3)Šajā pantā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.
\n
53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Otrās daļas 7. punkts stājas spēkā 01.08.2025. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)
\n
37.pantsAudio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz zālēm un ārstniecību
\n
(1)Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā vai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajai zāļu reģistrācijas procedūrai nereģistrētām zālēm, kā arī neatļautu ārstniecību.
\n
(2)Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamām zālēm un ārstniecību.
\n
(3)Ir aizliegts radio un televīzijas veikals zālēm, kurām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 6.novembra direktīvai 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, ir nepieciešama zāļu reģistrācija, kā arī radio un televīzijas veikals ārstniecībai.
\n
54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
38.pantsAudio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām
\n
(1)Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi nedrīkst:
\n
1)radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem;
\n
2)rosināt nepilngadīgos, lai viņi pārliecina savus vecākus vai citas personas iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus;
\n
3)izmantot nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām;
\n
4)nepamatoti parādīt nepilngadīgos bīstamās situācijās;
\n
5)tieši mudināt nepilngadīgos iegādāties vai īrēt (nomāt) preces.
\n
(2)Tādu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu mērķauditorija, kuros piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, nedrīkst būt nepilngadīgas personas.
\n
(3)Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, nedrīkst, reklamējot preci, norādīt uz papildu produktu, ja tas nav integrēts pamatprodukta sastāvā.
\n
55
\n
39.pantsSponsorēšana un tās aizliegums
\n
(1)Sponsorētā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu (īri). Sponsorētā raidījumā drīkst ievietot sponsora vai citas personas reklāmu atbilstoši reklāmas izvietošanas noteikumiem.
\n
(2)Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, šā raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.
\n
(3)Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un programmu.
\n
(4)Privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori. Raidījumos, kurus sponsorē privātpersonas, kuru darbība ir saistīta ar zāļu ražošanu vai tirdzniecību un ārstēšanu, atļauts popularizēt šādas privātpersonas (sponsora) nosaukumu vai tēlu, bet ne konkrētas zāles, kuras pieejamas tikai pēc ārsta receptes, vai ārstniecību pēc ārsta norādījuma.
\n
(5)Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus un raidījumus par politiskajām aktualitātēm. Šis aizliegums neattiecas uz laika prognozēm, finanšu tirgus informāciju, sporta apskatiem un tamlīdzīgiem šauri tematiskiem raidījumiem, kuri skaidri atdalīti no ziņu un politisko aktualitāšu raidījumiem.
\n
56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 39.1 pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem 57 (Zaudējis spēku ar 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 34.1 punktu)
\n
VII nodaļa. Audiovizuāli komerciāli paziņojumi un produktu izvietošana
\n
40.pantsReklāmas veidi
\n
Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkst izvietot šāda veida reklāmu:
\n
1)reklāmas klips;
\n
2)ilgstoša reklāma;
\n
3)daļēja ekrāna reklāma;
\n
4)virtuālā reklāma;
\n
5)interaktīvā (mijiedarbības) reklāma.
\n
58
\n
41.pantsPapildu prasības atsevišķu veidu reklāmas izvietošanai
\n
(1)Izvietojot ilgstošu reklāmu, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)visā ilgstošas reklāmas laikā ir norāde, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;
\n
2)ilgstošu reklāmu nedrīkst pārraidīt no pulksten 19.00 līdz 23.00.
\n
(2)Izvietojot daļēja ekrāna reklāmu, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu trešdaļu ekrāna;
\n
2)daļēja ekrāna reklāmas laukums ir nemainīgs, viegli identificējams un skaidri, ar vizuāliem līdzekļiem nodalīts no pārējā ekrāna. Ja daļēja ekrāna reklāma tiek izvietota uz kadrā redzamā pulksteņa raidījumu starplaikos, to var nenodalīt ar vizuāliem līdzekļiem no pārējā kadra;
\n
3)neatkarīgo producentu vai citu audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajos raidījumos elektroniskais plašsaziņas līdzeklis drīkst izvietot daļēja ekrāna reklāmu tikai ar tiesību turētāja piekrišanu;
\n
4)daļēja ekrāna reklāma tiek ieskaitīta reklāmas apjomā, kas noteikts šā likuma 42. pantā.
\n
(3)Izvietojot virtuālo reklāmu, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)raidījuma sākumā un beigās elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informē par raidījumā iekļauto virtuālo reklāmu;
\n
2)audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;
\n
3)pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas signālā bez pārraidīšanas tiesības ieguvušā audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekšējas piekrišanas;
\n
4)virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fizisko personu attēliem;
\n
5)virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz laukuma virsmas ārpus sacensību laika.
\n
(4)Nodrošinot pieeju interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas videi, pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam uz ekrāna raidījuma valodā izvieto brīdinājumu par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas vidē.
\n
59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)
\n
42.pantsReklāmas un televīzijas veikala apjoms
\n
(1)Reklāmai un televīzijas veikalam (izņemot televīzijas veikala skatlogu) atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās no pulksten 6.00 līdz 18.00 un no pulksten 18.00 līdz 24.00 nedrīkst pārsniegt 20 procentus no attiecīgajos laika intervālos iekļautā satura.
\n
(2)Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:
\n
1)audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, vai par citiem tās pašas raidorganizāciju sabiedrību grupas raidījumiem un audiovizuālajiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kā arī sponsoru paziņojumi un produktu izvietošana;
\n
2)bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību, kā arī virtuālā reklāma. Kritērijus šā punkta piemērošanai nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā;
\n
3)neitrālie kadri starp redakcionālo saturu un televīzijas reklāmas vai televīzijas veikala iestarpinājumiem un starp atsevišķiem iestarpinājumiem.
\n
(3)(Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 34.1 punktu) 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Grozījums par pirmās daļas otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 34. un 34.1 punktu)
\n
43.pantsTelevīzijas veikala skatloga apjoms
\n
(1)Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. Šo skatlogu raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televīzijas veikala skatlogiem.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši vispārīgiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.
\n
61
\n
44.pantsReklāmas un televīzijas veikala izvietošana programmā
\n
(1)Reklāmu un televīzijas veikalu izvieto starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.
\n
(2)Raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāmu un televīzijas veikalu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs.
\n
(3)Filmas, izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas, un ziņu raidījumus drīkst pārtraukt ar televīzijas reklāmu vai televīzijas veikalu ne biežāk kā vienu reizi 30 minūšu laikā.
\n
(4)Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā. Televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta bērnu auditorijai paredzētu raidījumu laikā.
\n
62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)
\n
45.pantsProduktu izvietošana
\n
(1)Produktu izvietošana programmā vai raidījumu katalogā ir aizliegta jebkādos ziņu un aktuālo notikumu, patērētāju tiesību aizsardzības, reliģiskajos raidījumos, kā arī bērnu auditorijai paredzētos raidījumos.
\n
(2)Raidījumi, kuros izvietoti produkti, obligāti atbilst visām šādām prasībām:
\n
1)raidījuma saturs un programma nekādā ziņā netiek iespaidoti tā, ka tiktu ietekmēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un neatkarība;
\n
2)raidījums atklātā veidā, īpaši ar speciālām preces vai pakalpojumus ieteicošām atsaucēm, nemudina uz preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu;
\n
3)raidījumā attiecīgais produkts nav pārmērīgi izcelts;
\n
4)skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu. Lai izvairītos no jebkādas skatītāja maldināšanas, raidījumos, kuros izvietoti produkti, tas pienācīgi tiek norādīts katra šāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes. Šā punkta noteikumi attiecināmi uz tādiem raidījumiem, kurus veido pats audiovizuālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai ar to vienā koncernā ietilpstoša sabiedrība vai kuri izveidoti pēc attiecīgā audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai ar to vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības pasūtījuma;
\n
(3)Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos ir aizliegts izvietot šādus produktus un pakalpojumus:
\n
1)tabakas izstrādājumi, tabakas aizstājējprodukti, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai uzpildes tvertnes vai tādu uzņēmumu produkti, kuru pamatnodarbošanās ir tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai uzpildes tvertņu ražošana vai pārdošana;
\n
2)Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamas zāles un ārstniecība.
\n
63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013., 02.06.2016., 05.11.2020. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
\n
VIII nodaļa. Audio komerciāli paziņojumi
\n
46.pantsPapildu prasības ilgstošas reklāmas izvietošanai audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
\n
Izvietojot ilgstošu reklāmu audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, ievēro šādus noteikumus:
\n
1)reklāmas sākumā un beigās norāda, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;
\n
2)ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt jau esošu raidījumu, un to nedrīkst vadīt attiecīgajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī strādājoši žurnālisti;
\n
3)ilgstošu reklāmu izvieto starp raidījumiem. Ilgstošu reklāmu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām;
\n
4)raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, ilgstošu reklāmu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs;
\n
5)valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā ilgstošas reklāmas izvietošana ir aizliegta;
\n
6)ja ilgstoša reklāma tiek veidota kā raidījums, tās veidošanā ievērojami normatīvajos aktos attiecībā uz raidījumu veidošanu noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.
\n
64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.)
\n
47.pantsReklāmas apjoma ierobežojumi audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
\n
(1)Reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās nedrīkst pārsniegt 20 procentus diennakts raidlaika.
\n
(2)Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:
\n
1)audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, sponsoru paziņojumiem un produktu izvietošanas;
\n
2)bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību. Kritērijus šā punkta piemērošanai nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā.
\n
(3)(Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 34.1 punktu) 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.)
\n
48.pantsRadio veikala un radio veikala skatloga apjoms un izvietošana programmā
\n
66 (Izslēgts ar 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2025.)
\n
IX nodaļa. Tiesības uz informāciju un atbildība
\n
49.pantsElektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesības uz informāciju
\n
Visiem Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai tie varētu veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes, tiek nodrošināta brīva piekļuve signālam plašai sabiedrībai paredzētiem, vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, kurus ekskluzīvā kārtā pārraida Latvijas jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.
\n
67
\n
50.pantsPersonas tiesību aizsardzība nepatiesu ziņu izplatīšanas gadījumā
\n
(1)Persona, par kuru kāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā paustas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tas pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata šo ziņu atsaukumu, kā arī tās atbildi. Persona ir tiesīga pieprasīt, lai tās atbilde tiek izplatīta neatkarīgi no tā, vai šī persona ir pieprasījusi attiecīgo ziņu atsaukumu.
\n
(2)Personai, kura uzskata, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītās nepatiesās ziņas to aizskar, ir tiesības tajā pašā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī bez maksas noskatīties vai noklausīties attiecīgo raidījumu, kā arī saņemt šā raidījuma ieraksta kopiju. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis par raidījuma ieraksta kopijas izsniegšanu pieprasa maksu, tā nedrīkst pārsniegt faktiskos kopijas izgatavošanas izdevumus.
\n
68
\n
51.pantsTiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu
\n
(1)Iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukuma izplatīšanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas.
\n
(2)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
\n
(3)Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas ne vēlāk kā piektajā dienā pēc iesnieguma izskatīšanas dienas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, bet, ja tas nav iespējams, — līdzvērtīgā laikā šīs ziņas atsauc.
\n
(4)Izplatot nepatiesu ziņu atsaukumu, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis norāda, tieši kuras ziņas tiek atsauktas.
\n
(5)Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tas septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis šajā pantā noteiktajā kārtībā neizplata nepatiesu ziņu atsaukumu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu.
\n
69
\n
52.pantsTiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu
\n
(1)Iesniegumu par atbildes tiesību izmantošanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas, un šim iesniegumam pievieno atbildes tekstu.
\n
(2)Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.
\n
(3)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
\n
(4)Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, cik ilgi tika sniegtas nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekundes, ja nepatiesās ziņas tika sniegtas par 90 sekundēm īsākā laikā.
\n
(5)Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas ne vēlāk kā piektajā dienā pēc iesnieguma izskatīšanas dienas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, bet, ja tas nav iespējams, — līdzvērtīgā laikā nodrošina atbildes izplatīšanu. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atsakās izplatīt atbildi, ja tā ietver acīmredzami krimināli sodāmu paziņojumu.
\n
(6)Atteikumu izplatīt atbildi elektroniskais plašsaziņas līdzeklis septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav šajā pantā noteiktajā kārtībā nodrošinājis atbildes izplatīšanu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu.
\n
70
\n
X nodaļa. Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi(Nodaļa izslēgta ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
53.pantsRadio datu sistēma
\n
71 (Izslēgts ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
54.pantsTransporta kustības paziņojums
\n
72 (Izslēgts ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
55.pantsAudio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas nosaukuma izplatīšana
\n
73 (Izslēgts ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
XI nodaļa. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
\n
56.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs
\n
(1)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēlē Saeima. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.
\n
(2)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus, kuri atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuriem nepastāv šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
\n
(3)Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija un kas atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
\n
(4)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt:
\n
1)politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;
\n
2)elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;
\n
3)sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
\n
(5)Darbs Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir Padomes locekļa pamatdarbs. Uz Padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
\n
74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. un 01.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2016.)
\n
57.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes statuss
\n
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.
\n
(2)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
\n
(3)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai un aktīvai līdzdalībai Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) darbā, nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta.
\n
75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011., 05.12.2020. un 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Grozījums trešajā daļā par vārdu \"tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai'' izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
58.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšana
\n
(1)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu organizē, kā arī par tās uzdevumu izpildi atbild Padomes priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu Padomes darbību un uzdevumu izpildi, tās priekšsēdētājs:
\n
1)bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi publisku personu institūcijās, kā arī attiecībās ar privātpersonām;
\n
2)ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs;
\n
3)rīkojas ar Padomes finanšu līdzekļiem;
\n
4)pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretariāta darbiniekus;
\n
5)slēdz līgumus, kas nepieciešami Padomes darba nodrošināšanai.
\n
(2)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa vietnieks.
\n
(3)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pienākumus un tiesības reglamentē Padomes apstiprināti noteikumi par darbības iekšējo kārtību.
\n
(4)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.
\n
(5)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes locekļiem un sekretariāta darbiniekiem atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma prasībām.
\n
(6)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta darbinieki nedrīkst tieši vai ar citu personu starpniecību saņemt atalgojumu no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
\n
76
\n
59.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās
\n
(1)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
\n
(2)Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:
\n
1)sakarā ar Padomes locekļa atbrīvošanu no amata;
\n
2)sakarā ar Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos;
\n
3)ja Padomes loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;
\n
4)sakarā ar Padomes locekļa nāvi.
\n
(3)Saeima atbrīvo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli no amata, ja:
\n
1)Padomes loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;
\n
2)Padomes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies Padomes darbā, tai skaitā nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;
\n
3)ir konstatēts tāds likumā noteikts apstāklis, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli (tai skaitā neatbilstība šā likuma 56.panta trešajā daļā minētajām prasībām).
\n
77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2016.)
\n
60.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā
\n
(1)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:
\n
1)kārto izsniegto apraides atļauju un retranslācijas atļauju reģistru;
\n
2)vāc, apkopo un analizē informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un attīstību;
\n
21)apkopo un uztur Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstu;
\n
3)sadarbojas ar citu valstu institūcijām, kas risina elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības un attīstības jautājumus, un ar Eiropas Komisiju;
\n
4)pasūta elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas funkciju nodrošināšanai nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par nozares darbību un attīstību;
\n
5)uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību;
\n
6)veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu ierakstus vai pieprasa tos no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;
\n
7)pieprasa no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem dokumentus, kas apliecina, ka tie ievēro šā likuma 46., 47. un 48.panta noteikumus;
\n
8)veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus;
\n
81)atbilstoši kompetencei īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē;
\n
9)nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietošanu sabiedrības interesēs;
\n
10)veicina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū;
\n
11)rada vienlīdzīgus darbības nosacījumus visiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem plašsaziņas līdzekļiem;
\n
12)veicina medijpratību;
\n
13)veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku;
\n
14)nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē;
\n
141)apstiprina galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstu. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā;
\n
142)organizē galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem;
\n
15)veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.
\n
(2)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kontrolē šā likuma ievērošanu:
\n
1)uzklausot un pārbaudot sūdzības;
\n
2)kontrolējot elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu uzskaiti;
\n
3)veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes;
\n
4)sniedzot informāciju un uzklausot sūdzības par jebkādām problēmām saistībā ar šā likuma 24.1 pantā minēto pakalpojumu vai informācijas pieejamību personām ar invaliditāti.
\n
(3)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā un ar normatīvajiem noteikumiem apstiprina Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir ārējs normatīvais akts.
\n
(4)Apstiprinot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju un veicot citas šajā likumā noteiktās funkcijas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome veicina konkurenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.
\n
(5)Pildot savus uzdevumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas citas iestādes.
\n
78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013., 21.11.2013., 24.04.2014., 23.11.2016., 20.06.2018., 05.11.2020., 10.12.2020. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.)
\n
61.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības
\n
(1)Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības:
\n
1)pārbaudīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus;
\n
2)pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus;
\n
3)ierasties (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) pie jebkura elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārbaudes veikšanai, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Padomes valsts pārvaldes uzdevumu izpildi;
\n
4)pamatojoties uz šā likuma 61.1 pantā minēto tiesneša lēmumu, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un policijas klātbūtnē iekļūt (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajos objektos, veikt šo objektu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu [tai skaitā elektroniskajā informācijas sistēmā — datoros, disketēs un citos informācijas nesējos — saglabāto ziņu (datu)] apskati un informācijas fiksēšanu, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Padomes valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
\n
(2)Ja tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, ir brīvas televīzijas programmu vietas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nodrošinot informācijas pieejamību sabiedrībai, ir tiesīga brīvās televīzijas programmu vietas aizpildīt ar atklātā, pārredzamā, taisnīgā, efektīvā, vienlīdzību un konkurenci nodrošinošā un nediskriminējošā konkursa procedūrā izraudzītām komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, slēdzot licences līgumus ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par šo programmu izplatīšanu. Organizējot konkursu, priekšroka dodama tādām elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, kuras nodrošina, ka vismaz 20 procentus no nedēļas raidlaika aizņem Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā.
\n
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursa nolikumā var paredzēt arī citus kritērijus, kuri nodrošina sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības. Par šo programmu izplatīšanu tiek slēgts licences līgums uz laiku, kas nepārsniedz piecus saimnieciskos gadus. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome katru gadu, apspriežoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konsultatīvo padomi, izvērtē, vai bezmaksas zemes apraidē izplatītā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma atbilst šā panta un konkursa nolikuma nosacījumiem. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma par konkursa rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā minēto licences līgumu noslēgšana uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un tā īstenojama, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas.
\n
79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014., 20.06.2018. un 03.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2019. Otrā un trešā daļa stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu) 61.1 pants. Tiesneša lēmums
\n
(1)Par atļauju veikt šā likuma 61.panta 4.punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Padomes iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību veikt šīs darbības, uzklausa Padomes pārstāvjus un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai lēmumu par atteikumu tās atļaut. Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Padomei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
\n
(2)Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā. Padomes sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Padomes pārstāvja klātbūtnē. Personas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Padomes pārstāvja un ieinteresētās puses pārstāvja klātbūtnē. Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
\n
(3)Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, viņš pārsūdzēto lēmumu var pilnībā vai kādā tā daļā atcelt vai grozīt.
\n
(4)Pierādījumi, kas iegūti, pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kas pilnībā vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts šā lēmuma prettiesiskums.
\n
80 (23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2014.)
\n
62.pantsNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā
\n
81 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
63.pantsSabiedriskā konsultatīvā padome
\n
(1)Sabiedriskā konsultatīvā padome ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Sabiedriskās konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
\n
(2)Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.
\n
(3)Sabiedriskās konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Grozījums pirmajā daļā par vārdu \"sabiedriskā pasūtījuma un\" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu) XII nodaļa. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi(Nodaļa izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
64.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumi
\n
83 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
65.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvalde
\n
84 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu) 65.1 pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes atsaukšana 85 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
66.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas
\n
86 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 34.1 un 40. punktu)
\n
67.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšana
\n
87 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
68.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvi (videokrātuves un fonotēka)
\n
88 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
69.pantsLatvijas Televīzijas pienākumi, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei
\n
89 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
70.pantsSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālais nodrošinājums
\n
90 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
XIII nodaļa. Sabiedriskais pasūtījums(Nodaļa izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
71.pantsSabiedriskais pasūtījums
\n
91 (Izslēgts no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)
\n
XIV nodaļa. Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē(Nodaļas nosaukums 14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013.)
\n
72.pantsMaksas televīzijas pakalpojuma sniegšana
\n
(1)Maksas televīzijas pakalpojumu sniedz konkursa kārtībā izraudzīts viens elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura piedāvāto programmu izplatīšana zemes apraidē ciparformātā notiek, izmantojot valsts akciju sabiedrības \"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs\" sniegtos pakalpojumus. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai zemes apraidē ciparformātā.
\n
(2)Konkursa nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Konkursa nolikumā nosaka maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam izvirzāmās prasības, vērtēšanas kritērijus, konkursa norises kārtību, termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu, maksu par raidošo tīklu izmantošanu maksas televīzijas programmu izplatīšanai ciparformātā un citus ar konkursa norisi saistītos jautājumus.
\n
(3)Maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēju nosaka Ministru kabineta izveidota starpinstitucionāla komisija, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un Konkurences padomes. Komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
\n
(4)Vērtējot pretendentus maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanai, ņem vērā pieredzi televīzijas programmu nodrošināšanā galalietotājiem, klientu apkalpošanas servisa pieejamību valsts teritorijā, finanšu nodrošinājumu un stabilitāti, pakalpojuma nodrošināšanas stratēģiju, kā arī citus konkursa nolikumā noteiktos kritērijus.
\n
(5)Konkursa rezultātu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabineta rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Rīkojuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
92 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013. Sk. pārejas noteikumu 23.punktu)
\n
73.pantsMaksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja pienākumi un ierobežojumi
\n
(1)Maksas televīzijas pakalpojumu sniedz atbilstoši šim likumam, konkursa nolikumam un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas prasībām.
\n
(2)Tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanu nedrīkst nodot trešajām personām.
\n
(3)Sniedzot maksas televīzijas pakalpojumu, maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs nodrošina:
\n
1)klientu diennakts apkalpošanas zvanu centra darbību;
\n
2)maksas programmu klientu uzskaiti, apkalpošanu un pieprasītā pakalpojuma sniegšanu atbilstoši saistībām pret lietotāju un atbilstoši izsniegtajām retranslācijas atļaujām;
\n
3)televīzijas programmas signāla padošanu valsts akciju sabiedrībai \"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs\" tālākai izplatīšanai ar zemes raidītājiem ciparformātā saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.
\n
(4)Maksas televīzijas pakalpojumu tehnoloģiski nodrošina tā, lai klienti var turpināt izmantot esošās uztveršanas iekārtas. Ieviešot jaunas televīzijas tehnoloģijas, tiek pieļauta citu uztverošo iekārtu izmantošana.
\n
(5)Maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas atbilstību konkursa piedāvājumā iekļautajai pakalpojuma nodrošināšanas stratēģijai.
\n
(6)Ja maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs plāno ģeogrāfiskās aptveršanas paplašināšanu, tas līdz kalendārā gada 31.martam iesniedz valsts akciju sabiedrībai \"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs\" ģeogrāfiskās aptveršanas paplašināšanas pieprasījumu. Maksas pieaugumu, kas saistīts ar minētā pieprasījuma nodrošināšanu un ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto tarifu aprēķināšanas metodiku, sedz maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs.
\n
(7)Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzrauga maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas atbilstību šā likuma un konkursa nolikuma prasībām.
\n
93 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013. Sk. pārejas noteikumu 23.punktu)
\n
74.pantsMaksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam piešķirto tiesību anulēšana
\n
Ministru kabinetam ir tiesības anulēt maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tiesības, ja:
\n
1)maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs savu darbību izbeidzis;
\n
2)maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs neievēro šā likuma 73.panta noteikumus vai konkursa nolikumā ietvertos pienākumus;
\n
3)maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs neizpilda konkursa piedāvājumā iekļautās pakalpojuma nodrošināšanas stratēģijas mērķus.
\n
94 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013. Sk. pārejas noteikumu 23.punktu)
\n
75.pantsJauna maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja apstiprināšana
\n
(1)Ja Ministru kabinets ir anulējis maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam piešķirtās tiesības, tas sešu mēnešu laikā apstiprina konkursā izraudzītu citu maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēju.
\n
(2)Līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums par jauna maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja apstiprināšanu, darbu turpina līdzšinējais maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējs.
\n
95 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013. Sk. pārejas noteikumu 23.punktu) XV nodaļa. Administratīvie pārkāpumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
76. pantsProgrammu uzskaites, glabāšanas un ierakstīšanas noteikumu pārkāpšana
\n
Par šajā likumā noteikto elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu uzskaites, glabāšanas un ierakstīšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām.
\n
96 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
77. pantsRadio un televīzijas raidījumu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā
\n
Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā, ja šis likums uzliek pienākumu nodrošināt šādu tulkojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
\n
97 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
78. pantsAudio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšana
\n
Par šajā likumā noteiktās kārtības pārkāpšanu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanā vai izplatīšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
\n
98 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
79. pantsElektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu pārkāpšana
\n
(1)Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajiem un šajā likumā paredzētajiem televīzijas un radio programmu darbības pamatnosacījumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
\n
(2)Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajiem un šajā likumā paredzētajiem darbības pamatnosacījumiem attiecībā uz pakalpojumu pēc pieprasījuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
\n
99 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
80. pants
\n
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbībai noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšana vai pienākumu neievērošana
\n
(1)Par šajā likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vai pienākumu neievērošanu attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu vai pakalpojumu sniegšanu pēc pieprasījuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
\n
(2)Par šajā likumā televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vai uzlikto pienākumu neizpildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
\n
100 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
\n
81. pantsElektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu reģistrācijas un paziņošanas noteikumu pārkāpšana
\n
(1)Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas apraidi vai retranslāciju bez Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izdotas apraides vai retranslācijas atļaujas, kā arī par tādu programmu retranslāciju, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
(2)Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma iesniegšanas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
101 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 81.1 pants. Programmas izziņošanas sabiedrībai ierobežojuma pārkāpšana Par programmas izziņošanas sabiedrībai ierobežojuma pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
\n
102 (09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2022.)
\n
82. pantsKompetence administratīvo pārkāpumu procesā
\n
(1)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 76., 77., 78., 79., 80. un 81. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
\n
(2)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 81.1 pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.
\n
103 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas grozīta ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2022.) Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Radio un televīzijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2005, 2.nr.; 2009, 2., 3., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.).
\n
104 2. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesību un saistību pārņēmēja.
\n
105 3. Tie Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi, kuri atbilstoši Radio un televīzijas likumam ievēlēti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, turpina pildīt pienākumus kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi līdz tā termiņa beigām, uz kādu tie tika ievēlēti atbilstoši Radio un televīzijas likumam, kā arī — pēc minētā termiņa beigām — līdz jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilna sastāva izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.februārim. Šie nosacījumi par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaru termiņa pagarināšanu nav attiecināmi uz gadījumiem, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras beidzas atbilstoši šā likuma 59.panta otrās daļas 1., 3. vai 4.punkta nosacījumiem.
\n
106 (08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2011.) 4. Līdz 2010.gada 1.septembrim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”, kā arī apstiprina šo sabiedrību statūtus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par sabiedrību pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to ierakstīšanu komercreģistrā kā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”. Līdz attiecīgo sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā to uzņēmējdarbība veicama atbilstoši tiem likumiem, saskaņā ar kuriem šīs sabiedrības darbojās līdz 2004.gada 31.decembrim.
\n
107 5. Līdz 2011.gada 1.janvārim Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izstrādā nolikumu par sabiedriskā pasūtījuma veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojumu.
\n
108 6. Līdz 2013.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.714 “Kārtība, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparformātā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
\n
109 7. Līdz 2011.gada 1.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem.
\n
110 8. Pēc 2011.gada 1.decembra, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, ja tas attiecīgajā frekvencē ir tehniski iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidei ciparformātā, iepriekš saskaņojot to ar valsts akciju sabiedrību \"Elektroniskie sakari\".
\n
111 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2013.) 9. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi klasificējami atbilstoši šā likuma 10.panta pirmās daļas un 11.panta prasībām.
\n
112 10. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punkts nav attiecināms uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri nodibināti pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Šādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu zemes apraide nodrošināma ciparformātā.
\n
113 11. Lai uzsāktu zemes apraidi ciparformātā, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pārreģistrē iepriekš saņemtās apraides atļaujas un retranslācijas atļaujas zemes apraidei. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minētajās atļaujās, ja nepieciešams, izdara grozījumus. Pārreģistrējot iepriekš saņemtās apraides atļaujas, vietējam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu, ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus.
\n
114 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2013.) 12. Līdz 2013.gada 31.decembrim elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraides raidīšanas daļu ciparformātā nodrošina šā likuma 72.pantā noteiktais komersants. Līdz 2012.gada 31.decembrim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz nosacījumus, ar kādiem no 2014.gada 1.janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļi vai nu izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās viņu programmu izplatīšanu, vai paši nodrošinās savu programmu zemes apraidi ciparformātā.
\n
115 13. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.
\n
116 14. Līdz šā likuma 18.panta trešajā daļā un 19.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1617 “Noteikumi par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai izsniegšanas un pārreģistrācijas valsts nodevu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
\n
117 15. Šajā likumā lietotais termins “elektroniskais plašsaziņas līdzeklis” atbilst citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem “radio”, “televīzija” un “raidorganizācija”.
\n
118 16. Šā likuma 28.panta piektā daļa un 32.panta otrā un trešā daļa piemērojama no 2011.gada 1.janvāra.
\n
119 17. Šā likuma 71.panta otrā daļa piemērojama no 2012.gada 1.janvāra. Līdz 2011.gada 31.decembrim attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem ir piemērojams tiesiskais regulējums, kāds attiecībā uz nacionālā pasūtījuma izpildītājiem bija noteikts šo pārejas noteikumu 1.punktā minētā Radio un televīzijas likuma 56.pantā.
\n
120 18. (Izslēgts ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 121 19. No 2013.gada 31.marta līdz 2013.gada 31.decembrim šā likuma 19.panta sestajā daļā minētie nosacījumi netiek piemēroti attiecībā uz komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem.
\n
122 (04.10.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2012.) 20. (Izslēgts ar 21.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2013.) 123 21. Šā likuma grozījumi par 13.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 19.panta papildināšanu ar 1.1 daļu, kā arī par 18.panta septītās daļas un 19.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
\n
124 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013.) 22. Līdz 2013.gada 31.martam Ministru kabinets izdod šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa par maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanu nolikumu un trešajā daļā minētās starpinstitucionālās komisijas nolikumu.
\n
125 (14.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2013.) 23. Šā likuma 72., 73., 74. un 75.pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 2013.gada 15.martā) neattiecina uz zemes apraidi ciparformātā un uz to nodrošinošo Ministru kabineta apstiprināto komersantu līdz 2013.gada 31.decembrim. Attiecībā uz zemes apraidi ciparformātā līdz 2013.gada 31.decembrim piemērojami šā likuma 72., 73., 74. un 75.panta, izņemot 72.panta piektās daļas, noteikumi tādā redakcijā, kādā tie bija spēkā 2013.gada 14.martā.
\n
126 (14.02.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 24. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem izsniegtajā apraides atļaujā noteiktais iedalījums pēc aptveršanas zonas neatbilst šā likuma normām, līdz 2014.gada 31.decembrim pārreģistrē apraides atļauju.
\n
127 (18.04.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2013.) 25. Šā likuma grozījumi par 19.panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 19.panta papildināšanu ar 6.1 un 6.2 daļu, kā arī grozījums par 19.panta septītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
\n
128 (21.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2013.) 26. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome līdz 2013.gada 31.decembrim pieņem šā likuma 60.panta pirmās daļas 14.1 punktā minēto lēmumu, ar kuru apstiprina galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstu. Līdz attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu saraksts tiek noteikts atbilstoši šo pārejas noteikumu 6.punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.
\n
129 (21.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2013.) 27. Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir valsts valodā, līdz 2016.gada 31.decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
\n
130 (23.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 28. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt mazāka par 50 procentiem, izvēlas, vai tā izplatītās radio programmas valoda, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, būs valsts valoda vai svešvaloda, un līdz 2016.gada 31.decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
\n
131 (23.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 28.1 Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmas apraides atļauja, kas pārreģistrēta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 27. vai 28.punktam (redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 26.novembrī), stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Līdz 2016.gada 31.decembrim elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var saglabāt iepriekš izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā noteikto valodas lietojumu, ja līdz 2016.gada 15.janvārim par to paziņojis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
\n
132 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2015.) 29. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt mazāka par 50 procentiem, nav izvēlējies, vai tā izplatītās radio programmas valoda, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, būs valsts valoda vai svešvaloda, un nav līdz 2016.gada 31.decembrim pārreģistrējis savu apraides atļauju, šā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome līdz 2017.gada 15.janvārim šajā punktā minētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim uz likuma pamata izsniedz jaunu radio programmas apraides atļauju.
\n
133 (23.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 30. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas radio programmas apraides atļauju saņēmis pirms šā likuma 33.panta otrajā un trešajā daļā noteikto ierobežojumu spēkā stāšanās, šos ierobežojumus ievēro no 2016.gada 1.janvāra.
\n
134 (23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2014.) 31. Grozījums šā likuma 5.panta pirmajā daļā par vārdu \"likumu \"Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām\"\" aizstāšanu ar vārdiem \"Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu\" stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
\n
135 (23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2014.) 32. Šā likuma 19.panta divpadsmitās un trīspadsmitās daļas noteikumus piemēro no 2017.gada 1.jūlija. Līdz attiecīgajai dienai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veic televīzijas programmu retranslāciju, Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē saņem nepieciešamās retranslācijas atļaujas.
\n
136 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 33. Grozījumi šā likuma 22.pantā, kas paredz iesniegt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei paziņojumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanas uzsākšanu, nav attiecināmi uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrēti Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji.
\n
137 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.) 34. Šā likuma 39.1 pants, grozījumi 42. panta pirmajā daļā, kas paredz izslēgt otro teikumu, 42. panta trešā daļa, grozījumi 47. panta pirmajā daļā, kas paredz izslēgt otro teikumu, 47. panta trešā daļa un 66. panta septītā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Plānojot valsts budžetu, ir paredzams šiem grozījumiem atbilstošs finansējums.
\n
138 (20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.) 34.1 Šā likuma 39.1 pants, 42. panta trešā daļa, 47. panta trešā daļa, 66. panta septītā daļa (2018. gada 20. jūnija likuma redakcijā) zaudē spēku vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma spēkā stāšanos.
\n
139 (10.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2020.) 35. Šā likuma grozījumi par 13. panta pirmās daļas 3. punkta un sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, šā panta papildināšanu ar septīto daļu, 60. panta pirmās daļas papildināšanu ar 14.2 punktu, 61. panta papildināšanu ar otro un trešo daļu un grozījums par 71. panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ziņojumu par komercdarbības atbalsta pasākuma saskaņošanas gaitu ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu. Ja nepieciešams, Ministru kabinets līdz 2019. gada 30. septembrim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektus, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta kontroles normu īstenošanu.
\n
140 (20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2019.) 35.1 Līdz 2019. gada 31. decembrim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome organizē no 2020. gada 1. janvāra galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 35. punktā minēto tiesību normu noteikumus redakcijā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
\n
141 (03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2019.) 36. Šā likuma grozījumi par 21.8 panta papildināšanu ar otro, trešo un ceturto daļu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Plānojot valsts budžetu, ir paredzams šiem grozījumiem atbilstošs finansējums.
\n
142 (20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.) 37. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas saņēmis apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai paziņojis par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par tā patieso labuma guvēju līdz 2018. gada 31. decembrim.
\n
143 (20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.) 38. Šā likuma XV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
\n
144 (04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2020.) 39. Šā likuma grozījumi par 19. panta papildināšanu ar 12.1 daļu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
\n
145 (11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2020.) 40. Šā likuma grozījumi par 1. panta 29. punkta, 2. panta otrās daļas 3. punkta, 15. panta trešās daļas, 24. panta septītās un astotās daļas, 28. panta piektās daļas, 48. panta pirmās daļas otrā teikuma, 62. panta un XII un XIII nodaļas izslēgšanu; grozījums 57. panta trešajā daļā par vārdu \"tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai\" izslēgšanu, grozījums 60. panta pirmās daļas 14. punktā par vārdu \"sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un izpildes uzraudzībā, kā arī\" izslēgšanu, grozījums 63. panta pirmajā daļā par vārdu \"sabiedriskā pasūtījuma un\" izslēgšanu, grozījums 28. pantā par tā otrās daļas otrā teikuma un trešās daļas ceturtā teikuma papildināšanu ar vārdiem \"kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā\", kā arī 5. panta jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.
\n
146 (10.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2020.) 41. Šā likuma grozījums 18. panta otrajā daļā par skaitļa \"10\" aizstāšanu ar vārdu \"astoņiem\", kā arī grozījums par 18. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā attiecas uz apraides atļaujām, kas tiek izsniegtas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.
\n
147 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2021.) 42. Šā likuma 18. panta piektās daļas grozījumi piemērojami konkursiem, kas izsludināti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, vai lēmumiem, kas pieņemti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.
\n
148 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2021.) 43. Apraides atļaujas, kuru termiņš beidzas 2021. gadā, tiek pagarinātas par diviem mēnešiem.
\n
149 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2021.) 44. 2021. gadā šā likuma 18. panta sestajā daļā minēto kārtību par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa piemēro, ievērojot nosacījumu, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām, bet Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa vai atteikumu izsniegt apraides atļauju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms apraides atļaujas termiņa beigām.
\n
150 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2021.) 45. Šā likuma grozījums par 21.8 panta papildināšanu ar 2.1 daļu piemērojams tām tīmekļvietnēm, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēmumu par piekļuves ierobežošanu pieņēmusi pēc šā grozījuma spēkā stāšanās.
\n
151 (28.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2021.) 46. Līdz 2022. gada 31. oktobrim elektroniskie plašsaziņas līdzekļi aktualizē informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem un iesniedz šo informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
\n
152 (22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 47. Šā likuma 19. panta 13.1 daļa stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.
\n
153 (22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 48. Grozījums šā likuma 36. pantā par otrās daļas papildināšanu ar 7. punktu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11. pantā attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumiem.
\n
154 (26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(14.02.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2016. un 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
\n
1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva);
\n
2)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/136/EK, ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
\n
3)Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva);
\n
4)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvas 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ direktīvu 2001/37/EK;
\n
5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes lēmumu 2005/671/TI;
\n
6)Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra direktīvas (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).
\n
155 Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 12.jūlijā.
\n
Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze Rīgā 2010.gada 28.jūlijā