Apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšana

Apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Latvijas Bankas noteikumi Nr. 376 Rīgā 2024. gada 16. decembrī Apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 40. panta sesto un septīto daļu, 118. pantu, 119. panta astoto daļu un 171. panta pirmo un trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrība un ārvalsts apdrošinātāja filiāle (turpmāk kopā – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrība (turpmāk – pārapdrošinātājs): 1.1. aprēķina maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, izmantojamo pašu kapitālu un izmantojamo pamata pašu kapitālu; 1.2. veic aktīvu un saistību, izņemot tehniskās rezerves, vērtēšanu (turpmāk – aktīvu un saistību vērtēšana) pašu kapitāla, maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības aprēķina vajadzībām; 1.3. sniedz informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šajos noteikumos noteikto Latvijas Bankas atļauju saņemšanai. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. parakstīšanas risks – zaudējumu vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, ko izraisījusi neatbilstīga apdrošināšanas prēmiju noteikšana un pieņēmumi tehnisko rezervju aprēķinā; 2.2. prēmijas un rezerves risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām apdrošināšanas gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un smaguma pakāpē, kā arī apdrošināšanas atlīdzību prasību izskatīšanas laikā un izmaksu apmērā; 2.3. katastrofas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un rezervju veidošanas pieņēmumos par ekstremāliem vai ārkārtējiem gadījumiem; 2.4. mirstības risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju palielināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās; 2.5. ilgdzīvošanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju samazināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās; 2.6. invaliditātes un saslimstības risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām invaliditātes, slimības un saslimstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā; 2.7. izdevumu risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kuri rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus; 2.8. pārskatīšanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām to pārskatīšanas rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kurus piemēro mūža rentei, saistībā ar tiesiskās vides vai apdrošinātās personas veselības stāvokļa izmaiņām; 2.9. polises apturēšanas risks – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām polišu neturpināšanas (tai skaitā polišu neturpināšanas iespēju izmantošanas vai turpināšanas iespēju neizmantošanas) gadījumu apmērā vai no polises apturēšanas rādītāju pastāvīga pieauguma vai samazinājuma; 2.10. tirgus risks – zaudējumu vai finanšu stāvokļa negatīvu izmaiņu risks, kas tieši vai netieši rodas aktīvu, saistību un finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa svārstību un nepastāvības rezultātā; 2.11. procentu likmju risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām procentu likmju termiņstruktūrā vai procentu likmju svārstīgumā; 2.12. kapitāla vērtspapīru risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām kapitāla vērtspapīru tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā; 2.13. īpašuma risks – aktīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā; 2.14. likmju starpības risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām ienesīguma likmju starpības līmenī vai svārstīgumā attiecībā pret bezriska procentu likmju termiņstruktūru; 2.15. ārvalstu valūtas risks – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām vai svārstībām valūtas kursa līmenī; 2.16. tirgus riska koncentrācija – apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja papildu riski, kas izriet vai nu no diversifikācijas trūkuma aktīvu portfelī, vai no pārmērīgi liela saistību nepildīšanas riska, ko rada atsevišķs vērtspapīru emitents vai saistītu emitentu grupa; 2.17. darījuma partneru saistību nepildīšanas risks – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas darījuma partneru un debitoru kredītstāvokļa svārstību rezultātā, kam pakļauts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs; 2.18. nemateriālo aktīvu risks – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas nemateriālo aktīvu vērtības svārstību rezultātā; 2.19. operacionālais risks – zaudējumu risks, ko rada prasībām neatbilstošas vai nepilnīgas iekšējo procesu norises, personāla kļūdas vai iekšēji krāpnieciski darījumi, sistēmu darbība vai ārējo apstākļu ietekme; 2.20. riska mazināšanas metodes – visas metodes, kas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ļauj nodot daļu risku vai visus riskus citai pusei; 2.21. diversifikācijas ietekme – apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un grupas riska darījumu vērtības samazināšanās saistībā ar uzņēmējdarbības diversifikāciju atbilstoši iespējai kāda riska negatīvo rezultātu kompensēt ar cita riska labvēlīgāku rezultātu, ja šie riski nav pilnībā savstarpēji saistīti; 2.22. papildu pašu kapitāla instruments – pašu kapitāla instruments, kas, ja tiek pieprasīta tā apmaksa, tiek vienlaikus atspoguļots bilancē aktīvu postenī (piemēram, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm) un pasīvu postenī, kas atspoguļo apmaksātāja līdzdalību apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja kapitālā (piemēram, akciju kapitāls vai pajas, vai subordinētais kapitāls); 2.23. bruto pašu kapitāla zudums – nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļu aprēķinā noteikts pamata pašu kapitāla zudums, kas noteikts šādi: 2.23.1. nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem, kas neietver savā aprēķinā citu apakšmoduli, – izmantojot attiecīgā apakšmoduļa aprēķina formulu; 2.23.2. nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem, kas savā aprēķinā ietver citus apakšmoduļus, – izmantojot attiecīgā apakšmoduļa aprēķina formulu un iekļaujot formulā kā izejas datus citu attiecīgo apakšmoduļu aprēķina formulas rezultātus, ņemot vērā riska mazināšanas metožu ietekmi; 2.24. summējošs katastrofas notikums – katastrofas notikums, kura ietekme akumulējas un ietekmē apdrošināšanas līgumu grupu kopumā un kura ietekme uz atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nav nosakāma; 2.25. atsevišķs katastrofas notikums – katastrofas notikums, kas ietekmē atsevišķi identificējamus apdrošināšanas līgumus vai vienu apdrošināšanas līgumu; 2.26. dezagregācija – sadalīšana elementos vai sastāvdaļās atbilstoši kontekstam; 2.27. bruto notikums – katastrofas notikums atbilstošā detalizācijas pakāpē, lai tam piemērotu cedētās pārapdrošināšanas programmu, t. i., bruto pašu kapitāla zuduma notikums pēc dezagregācijas; 2.28. katastrofu apakšmoduļa atzari – jebkura Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (turpmāk – Regula Nr. 2015/35) 119. pantā minētā galvenā nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa apakšmoduļi; 2.29. ienākošā atjaunināšanas prēmija – pārapdrošināšanas seguma atjaunināšanas prēmija, kas atbilstoši pārapdrošināšanas līguma noteikumiem var tikt maksāta apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam; 2.30. vienlaicīga zaudējuma segums – zaudējumu pārsnieguma (excess of loss) pārapdrošināšanas līgums, kurš nodrošina pārapdrošināšanas segumu, ja viena un tā paša notikuma rezultātā ir radušies zaudējumi attiecībā uz diviem vai vairākiem viena apdrošinātāja apdrošināšanas līgumiem, un kurā pārapdrošināšanas seguma piemērošanas robežsumma parasti ir augstāka par atsevišķa apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summu; 2.31. moduļa komponente – nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa aprēķina vienība (apakšmoduļa, reģiona vai zonas detalizācijas līmenī), kam var tikt aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība; 2.32. kapitāla vērtspapīru īsā pozīcija – īsā pozīcija attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem īsās pārdošanas rezultātā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulas (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē); 2.33. nosacītie atliktie nodokļi – summa, kas iekļaujama maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, lai atspoguļotu korekciju atbilstoši atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, un kas aprēķināta, summējot atbilstošo nodokļu likmju reizinājumu ar attiecīgajām ar nodokli apliekamo summu izmaiņām, kas rodas kā pagaidu atšķirība starp apliekamajām summām, vērtēšanā piemērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. panta prasības, un apliekamajām summām, vērtēšanā ņemot vērā Regulas Nr. 2015/35 207. panta 1. punktā noteiktā tūlītējā pašu kapitāla zuduma ietekmi. 3 3. Terminu "kredītiestāde" un "finanšu iestāde" lietojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) sniegtajam šo terminu skaidrojumam. 4 4. Termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" lietojums atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā sniegtajam šā termina skaidrojumam. 5 II. Aktīvu un saistību vērtēšana 5. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, veicot aktīvu un saistību vērtēšanu maksātspējas aprēķina vajadzībām, kas ietver maksātspējas kapitāla prasības, minimālās kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķinu, papildus Regulas Nr. 2015/35 I sadaļas II nodaļas prasībām ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības. 6 6. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs aktīvu un saistību vērtēšanai piemēro būtiskuma principu. Piemērojot būtiskuma principu, ceturkšņa maksātspējas aprēķina datu vērtējumā uz aplēsēm un aplēšu metodēm var paļauties lielākā mērā nekā gada maksātspējas aprēķina datu vērtējumā, ņemot vērā Komisijas 2023. gada 13. septembra regulā (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1803) noteiktā 34. Starptautiskā grāmatvedības standarta "Starpperioda finanšu pārskati" 23., 24. un 25. punktā minēto. 7 7. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtēšanas metodes piemēro konsekventi. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē, vai, ņemot vērā Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 13. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Patiesās vērtības noteikšana" 65. punktā minēto apstākļu izmaiņas, ir nepieciešams veikt izmaiņas vērtēšanas metodēs vai to piemērošanā, lai vērtējums būtu atbilstošs Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantam. 8 8. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 10. pantā minēto novērtēšanas hierarhiju, izvēlas piemērot alternatīvas novērtēšanas metodes ieguldījumu īpašuma un pašu darbības nodrošināšanai paredzēto materiālo aktīvu vērtēšanai, tas izvēlas kādu no Regulas Nr. 2015/35 10. panta 7. punktā minētajām metodēm, kura sniedz visatbilstošāko aplēsi par vērtību, kādā aktīvu varētu apmainīt labi informētu, ieinteresētu un savstarpēji nesaistītu pušu darījumā. Piemērojot alternatīvas novērtēšanas metodes saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 10. panta 6. punktu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē informāciju no dažādiem avotiem saskaņā ar Regulā Nr. 2023/1803 noteikto 40. Starptautisko grāmatvedības standartu "Ieguldījumu īpašums". 9 9. Atsevišķos gadījumos šo noteikumu 8. punktā minēto alternatīvo novērtēšanas metožu izmantošanas rezultātā var iegūt atšķirīgus īpašuma vērtības novērtējumus. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvērtē šādu atšķirību iemeslus un nosaka visticamāko īpašuma vērtību novērtējuma aplēšu diapazonā. 10 10. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, nosakot to materiālo aktīvu vērtību, kuri paredzēti pašu darbības nodrošināšanai, ņem vērā savu spēju izmantot materiālo aktīvu tā visplašākajā un vislabākajā izmantošanas veidā vai pārdodot to citam finanšu tirgus dalībniekam, kas izmantotu materiālo aktīvu tā visplašākajā un vislabākajā izmantošanas veidā, saskaņā ar Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 13. Starptautisko finanšu pārskatu standartā "Patiesās vērtības noteikšana" minēto. 11 11. Ja ieguldījumu īpašuma un apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu darbības nodrošināšanai paredzēto materiālo aktīvu vērtības novērtējums pārskata datumā pamatots ar neatkarīga nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu novērtējumu vai citu informāciju, kas iegūta pirms pārskata datuma, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pierādījumus, ka ir veiktas visas nepieciešamās korekcijas, lai ņemtu vērā vērtības izmaiņas, kādas ir notikušas laika periodā starp vērtējuma sagatavošanas datumu vai citas informācijas iegūšanas datumu un pārskata sagatavošanas datumu, vai pamato, ka korekcijas nav nepieciešamas, piemēram, ja vērtējuma vai citas informācijas iegūšanas datuma atšķirība no pārskata sagatavošanas datuma ir neliela. 12 12. Finanšu saistību vērtēšanai piemēro Regulas Nr. 2015/35 14. panta 1. punktā minētajos starptautiskajos grāmatvedības standartos noteikto, t. i., izmanto metodes, kuru rezultātā iegūst vērtību, kādā saistības varētu nodot vai nokārtot labi informētu, ieinteresētu un savstarpēji nesaistītu pušu darījumā, un neveic korekcijas par izmaiņām apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kredītstāvoklī (own credit standing) pēc finanšu saistību sākotnējās atzīšanas. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka finanšu saistību patieso vērtību saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 9. panta 1. punktu un pēc sākotnējās atzīšanas izslēdz turpmākās vērtības korekcijas, kas attiecas uz izmaiņām apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kredītstāvoklī. Nosakot patiesās vērtības izmaiņu apmēru, kas attiecināms uz pašu kredītrisku, izmanto vienu no Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 7. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana" 10. punktā minētajām metodēm. 13 13. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtē līdzdalību saistīto sabiedrību pamatkapitālā, piemērojot pašu kapitāla metodi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 9. panta 1. punktu un 13. panta 5. punktu, bet saistītā sabiedrība grāmatvedības kārtošanai piemēro atšķirīgus grāmatvedības pamatprincipus (t. i., nepiemēro Regulu Nr. 2023/1803), tad maksātspējas aprēķina vajadzībām apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic korekcijas, lai atzītu šādas saistītās sabiedrības aktīvus un saistības saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803. 14 14. Ja, piemērojot Regulas Nr. 2015/35 13. panta 5. punktu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neveic saistīto sabiedrību aktīvu un saistību vērtības starpības aprēķinu saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 13. panta 4. punktu, tas dokumentē un uzglabā pamatojumu, kāpēc tas nav veikts. 15 15. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vērtē līdzdalību saistīto sabiedrību pamatkapitālā, izmantojot alternatīvas vērtēšanas metodes saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tas dokumentē un uzglabā pamatojumu, kāpēc nav iespējams pārvērtēt saistītās sabiedrības aktīvus un saistības, izmantojot standarta vērtēšanas metodi vai pielāgotu pašu kapitāla metodi. 16 16. Slēdzot darījumu, kas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam rada papildu pašu kapitāla instrumentu, tas izvērtē, vai atzīt attiecīgās iespējamās saistības kā saistības saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 11. pantu. Iespējamo saistību apmēra noteikšanā ņem vērā visas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pieejamās prognozes par iespējamām naudas plūsmām un risku, ka faktiskās izejošās naudas plūsmas var būt lielākas un atšķirties no prognozētajām. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pamatojumu, ja tas nav atzinis iespējamās saistības apstākļos, kad ir noslēgta vienošanās ar citu sabiedrību, tai skaitā ar citu grupas sabiedrību, un par šo vienošanos apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir saņēmis Latvijas Bankas atļauju iekļaut to pašu kapitāla aprēķinā kā papildu pašu kapitāla instrumentu. 17 17. Atliktā nodokļa atzīšanu un vērtēšanu apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 15. pantu, ņemot vērā šādas prasības: 17.1. atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību diskontēšana netiek pieļauta maksātspējas aprēķina vajadzībām; 17.2. atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības savstarpēji ieskaita vienīgi tad, ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir juridiski pamatotas tiesības veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām, kā arī ja atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja ienākuma nodokļa summu, kuras iekasēšanu administrē viena un tā pati nodokļu iestāde; 17.3. ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ar nodokli apliekamās pagaidu starpības ir nepietiekamas, tad atliktā nodokļa aktīvu atzīst, ņemot vērā Regulā Nr. 2023/1803 noteiktā 12. Starptautiskā grāmatvedības standarta "Ienākuma nodokļi" 29. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus; 17.4. izstrādājot ar nodokli apliekamās peļņas prognozes un vērtējot iespējamību, ka nākotnē radīsies pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs: 17.4.1. ņem vērā, ka pat stabilu ienākumu vēsture nenodrošina pietiekami objektīvu pierādījumu par nākotnes peļņas gūšanu; 17.4.2. ņem vērā, ka nenoteiktības pakāpe attiecībā uz nākotnē gaidāmo ar nodokli apliekamo peļņu atkarīga no gaidāmā apdrošināšanas darbības apjoma pieauguma, kad prognožu periods palielinās, un šī prognozētā peļņa ir gaidāma periodos, kas pārsniedz parasto apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības plānošanas ciklu; 17.4.3. izvērtē iespēju, ka izmaiņas normatīvajos aktos nodokļu jomā var aizkavēt vai ierobežot neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu atgūšanu; 17.4.4. izvairās no dubultās uzskaites, t.i., ar nodokli apliekamo peļņu, kas rodas ar nodokli apliekamās pagaidu starpības apvērses rezultātā, izslēdz no gaidāmās ar nodokli apliekamās nākotnes peļņas, ja tā izmantota, lai pamatotu atliktā nodokļa aktīva atzīšanu; 17.4.5. nodrošina, ka, izstrādājot ar nodokli apliekamās peļņas prognozes, tās ir gan ticamas, gan saskaņotas ar pieņēmumiem, kas iekļauti citās prognozēs. Prognožu pamatā esošie pieņēmumi īpaši tiek saskaņoti ar maksātspējas aprēķina vajadzībām sagatavotajos pārskatos atzīto tehnisko rezervju un aktīvu posteņu vērtējuma pamatā esošajiem pieņēmumiem. 18 18. Par atliktā nodokļa vērtēšanu apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē un uzglabā pierādījumus, kas satur vismaz šādu informāciju: 18.1. pagaidu starpību avotus, kas var izraisīt atliktā nodokļa atzīšanu; 18.2. atliktā nodokļa atzīšanas un vērtēšanas principus; 18.3. atzīto atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību summu aprēķinu un tā pamatā esošos pieņēmumus par katru pagaidu starpības veidu, t. i., ar nodokli apliekamo pagaidu starpību un atskaitāmo pagaidu starpību, un par katru neizmantotā nodokļa zaudējuma un neizmantotā nodokļa kredīta veidu; 18.4. aprakstu par atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu, kas ietver vismaz: 18.4.1. informāciju, vai apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pastāv ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kuras attiecas uz ienākuma nodokli, kura iekasēšanu administrē viena un tā pati nodokļu iestāde, un kuru apvērse gaidāma tajā pašā pārskata periodā, kad gaidāma atskaitāmās pagaidu starpības apvērse, vai kuras radīs ar nodokli apliekamas summas, pret ko var izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus, pirms ir beidzies to termiņš; 18.4.2. ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pastāv nepietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kuras attiecas uz ienākuma nodokli, kura iekasēšanu administrē viena un tā pati nodokļu iestāde, pierādījumus pamatojumam, ka apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam būs pietiekama ar nodokli apliekama peļņa tajā pašā pārskata periodā, kurā apvērstas atskaitāmās pagaidu starpības, vai pārskata periodos, kuros nodokļa zaudējumus, kas izriet no atliktā nodokļa aktīva, var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem pārskata periodiem, vai pastāv iespēja, ka apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pirms būs beidzies neizmantoto nodokļa zaudējumu vai neizmantoto nodokļa kredītu termiņš; 18.5. atskaitāmo pagaidu starpību, neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu, kuriem ir vai nav atzīti atliktā nodokļa aktīvi, apmēru un to termiņa beigu datumus. 19 19. Ja līdzdalība saistītajās sabiedrībās netiek iekļauta grupas uzraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 199. panta pirmo daļu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, atzīstot atlikto nodokli, piemēro šādus principus: 19.1. ja līdzdalība saistītajās sabiedrībās netiek iekļauta grupas uzraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 199. panta pirmās daļas 1. punktu, atliktais nodoklis, kas saistīts ar šo neiekļauto sabiedrību, nav jāatzīst ne individuālā, ne grupas līmenī; 19.2. ja līdzdalība saistītajās sabiedrībās netiek iekļauta grupas uzraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 199. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktu, atliktais nodoklis, kas saistīts ar šo neiekļauto sabiedrību, nav jāatzīst grupas līmenī. 20 III. Dalība un saistītās sabiedrības 20. Lai noteiktu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs pašu kapitāla aprēķina vajadzībām atbilstoši šo noteikumu 119. punktam un Regulas Nr. 2015/3568. pantam, kā arī saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības aprēķina vajadzībām atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 168. un 171. pantam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs identificē dalību vai saistīto sabiedrību, pamatojoties uz savu individuālas saistītās sabiedrības vērtējumu, neņemot vērā iespējamo kopējās līdzdalības vērtējumu grupas līmenī. Dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs iekļauj vai nu pašu kapitāla aprēķinā, vai maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai lēmuma pieņemšanas shēmai. 21 21. Lai identificētu saistīto sabiedrību, pamatojoties uz tiešā vai kontroles veidā iegūtām balsstiesībām vai līdzdalību, dalības sabiedrība nosaka: 21.1. savā turējumā esošās balsstiesības procentuāli no kopējām citas komercsabiedrības balsstiesībām; 21.2. savā turējumā esošās citas komercsabiedrības visu veidu akcijas vai daļas procentuāli no kopējā citas sabiedrības emitētā pamatkapitāla neatkarīgi no balsstiesīgo akciju skaita. 22 22. Ieguldījumu citā komercsabiedrībā uzskata par dalību, ja šo noteikumu 21.1. vai 21.2. apakšpunktā noteiktais procentuālais apmērs ir 20 procentu vai vairāk. Ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir dalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantā, šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās balsstiesības attiecas uz apmaksāto parasto akciju kapitālu, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) apakšpunktā, un šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās akcijas attiecas uz apmaksāto parasto akciju kapitālu, kā arī apmaksātajām priekšrocību akcijām, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta v) apakšpunktā. 23 23. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē savas līdzdalības procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 20., 21.un 22. punktam ik reizi, kad tiek aprēķināta maksātspējas kapitāla prasība atbilstoši Latvijas Republikas un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. 24 24. Identificējot saistīto sabiedrību, pamatojoties uz to, ka apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir izšķiroša vai būtiska ietekme citā komercsabiedrībā, novērtē šādus apstākļus: 24.1. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja esošā līdzdalība citā komercsabiedrībā un iespējamā līdzdalības palielināšanās saistībā ar turējumā esošiem iespēju līgumiem vai citiem instrumentiem; 24.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja biedra pajas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajā sabiedrībā un iespējamā biedra paju apmēra palielināšanās; 24.3. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pārstāvniecība citas komercsabiedrības valdē vai citā pārvaldes institūcijā; 24.4. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iesaistīšanās sabiedrības politikas veidošanas procesos, tostarp lēmumu pieņemšanā par dividendēm vai citu peļņas sadali; 24.5. būtiski darījumi starp apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un citu komercsabiedrību; 24.6. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja un citas komercsabiedrības savstarpēja apmaiņa ar jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem; 24.7. komercsabiedrības nodrošināšana ar būtisku tehnisku informāciju; 24.8. vienota apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja un citas komercsabiedrības vadība. 25 IV. Caurskatīšanas pieeja 25. Papildus Regulas Nr. 2015/35 84. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz caurskatīšanas pieejas piemērošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro šādas prasības: 25.1. caurskatīšanas pieeju piemēro arī ieguldījumiem naudas tirgus fondos; 25.2. nepieciešamības gadījumā, tai skaitā, kad ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus citā ieguldījumu fondā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic vairākkārtēju caurskatīšanu, līdz tiek aptverti visi būtiskie riski. 26 26. Ieguldījumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šādus nosacījumus: 26.1. īpašuma riska apakšmoduļa prasības attiecas uz šādiem ieguldījumiem: 26.1.1. zemi, ēkām un īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; 26.1.2. ieguldījumiem īpašumā pašu vajadzībām; 26.2. ieguldījumiem tādas komercsabiedrības kapitāla vērtspapīros, kuras darbība ietver tikai nekustamā īpašuma pārvaldīšanu vai administrēšanu, nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vai līdzīgu darbību, tiek piemērotas kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduļa prasības; 26.3. ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas veikti, izmantojot kopējo ieguldījumu fondus, piemēro caurskatīšanas pieeju. 27 27. Ja attiecībā uz kopējo ieguldījumu uzņēmumiem vai ieguldījumiem, kas sagrupēti kā fondi, caurskatīšanas pieejas piemērošana nav iespējama un apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā pamatojas uz esošo plānoto aktīvu sadali noteiktās datu grupās atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 84. panta 3. un 3.a punkta prasībām, tiek ievēroti šādi nosacījumi: 27.1. ja šīs datu grupas likmju starpības riska un procentu likmju riska noteikšanas vajadzībām grupē, pamatojoties uz ilguma (duration) intervāliem vai kredītkvalitātes pakāpi, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj pamatot, ka, nosakot ilgumu vai kredītkvalitātes pakāpi grupām, ir piemērota piesardzīga pieeja; 27.2. ja, piemērojot grupēšanu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs tirgus riska koncentrācijas apakšmoduļa aprēķināšanas vajadzībām nevar pierādīt, ka attiecīgās aktīvu grupas neietver viena un tā paša nosaukuma riska darījumus, tad visus grupētos aktīvus uzskata par viena nosaukuma riska darījumu; 27.3. šo noteikumu 27.2. apakšpunkta prasības nepiemēro, ja ieguldījumu fondu pārvalda, ievērojot viena nosaukuma riska darījumu vērtībai noteiktus ierobežojumus; 27.4. lai noteiktu tirgus riska koncentrācijas kapitāla prasības aprēķina bāzi, noteiktas datu grupas ietvaros apkopo visus attiecīgos aktīvus no visiem kopējo ieguldījumu fondiem, kuros tie ir izvietoti, un tiem pievieno pārējos apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīvus, kam ir identificējami viena nosaukuma riska darījumi un kas atbilst attiecīgās datu grupas pazīmēm. 28 28. Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz netiešiem katastrofas riska darījumiem, tai skaitā ieguldījumiem katastrofu obligācijās, kuros pamatsummas vai procentu maksājuma apmērs ir atkarīgs no noteikta katastrofas notikuma iestāšanās, tiek ņemts vērā gan riska darījumā ietvertais kredītrisks, gan katastrofas risks. Katastrofas risks tiek ietverts attiecīgajā katastrofas riska apakšmodulī līdzīgi kā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiešā turējumā esošs katastrofas riska darījums. 29 29. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs emitē katastrofu obligācijas, kas neatbilst Regulas Nr. 2015/35 208., 209., 210., 211., 212., 213., 214. un 215. pantā noteiktajām prasībām riska mazināšanas metodēm, šīs obligācijas nevar tikt uzskatītas par riska mazināšanas metodi maksātspējas kapitāla prasības aprēķina vajadzībām. 30 30. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir iegādājies ilgdzīvošanas obligācijas, kurās kupona maksājuma apmērs ir proporcionāls izdzīvojušo personu skaitam noteiktā vecuma grupā (jo vairāk izdzīvojušo, jo augstāks kupona apmērs), bet kuras neatbilst Regulas Nr. 2015/35 208., 209., 210., 211., 212., 213., 214. un 215. pantā noteiktajām prasībām riska mazināšanas metodēm, tas aprēķina mirstības riska kapitāla prasību un likmju starpības riska kapitāla prasību, ievērojot šādus nosacījumus: 30.1. standarta formulas mirstības riska apakšmoduļa kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz terminēto dzīvības apdrošināšanas līgumu teorētisko portfeli, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 30.1.1. līgumos paredzēta noteiktas summas izmaksa nāves gadījumā; 30.1.2. portfelis aptver tādu apdrošināto personu grupu, kas ir līdzīga ilgdzīvošanas indeksa pamatā esošajai atsauces iedzīvotāju grupai; 30.1.3. katra apdrošināšanas līguma termiņš ir līdzīgs kupona izmaksas termiņam; 30.1.4. teorētiskais portfelis tiek veidots tā, lai kopējie izmaksājamie labumi būtu līdzvērtīgi kopējai kuponu summai; 30.2. standarta formulas likmju starpības riska apakšmoduļa kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz tādām obligācijām vai aizdevumiem, kuru tirgus vērtība, ilgums un kredītkvalitātes pakāpe ir līdzīga attiecīgajam ilgdzīvošanas instrumentam. 31 31. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs emitē ilgdzīvošanas obligācijas, tas aprēķina ilgdzīvošanas riska apakšmoduļa kapitāla prasību, pamatojoties uz teorētisku uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu portfeli, kurā noteiktas summas izmaksu veic, sasniedzot noteiktu vecumu, un kura naudas plūsma kopumā ir līdzīga emitēto ilgdzīvošanas obligāciju naudas plūsmai. 32 V. Bāzes risks 32. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir pakļauts bāzes riskam, ko rada parakstīšanas riska valūtas un riska mazināšanas metodes valūtas nesakritība, šo risku ņem vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķina attiecīgajā parakstīšanas riska modulī atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām. 33 33. Riska mazināšanas metodes nerada būtisku bāzes risku kā minēts Regulas Nr. 2015/35 210. pantā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 33.1. riska darījumi, kurus sedz riska mazināšanas metode, ir būtībā līdzīgi apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījumiem; 33.2. riska darījuma vērtības izmaiņas, ko sedz riska mazināšanas metode, ir līdzvērtīgas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījumu izmaiņām visaptverošu stresa scenāriju, tai skaitā tādu scenāriju piemērošanas rezultātā, kuri atbilst 99.5 procentu ticamības līmenim viena gada laikā. 34 34. Lai finanšu riska mazināšanas metodes varētu tikt ņemtas vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 212. pantā noteiktajam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē šādus faktorus: 34.1. bāzes riska būtiskumu attiecībā uz riska mazināšanas metodes segto riska darījumu un apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījumiem, neņemot vērā citus bilances posteņus, ja vien nav konstatēta pastāvīga un konsekventa saikne starp citiem bilances posteņiem un apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījumiem; 34.2. šo noteikumu 33. punktā noteikto riska darījumu būtības līdzību, ņemot vērā attiecīgo instrumentu vai vienošanās noteikumus un nosacījumus un prasības, kas regulē finanšu tirgus, kuros tiek kotētas šo instrumentu cenas, vai kas nodrošina datus to vērtēšanai; 34.3. šo noteikumu 33. punktā noteikto riska darījumu vērtības izmaiņas, piemērojot visaptverošus riska scenārijus, tai skaitā maksātspējas kapitāla prasības standarta formulas moduļos un apakšmoduļos ietvertos scenārijus, ņemot vērā: 34.3.1. simetrijas pakāpi starp abiem riska darījumiem; 34.3.2. jebkādas nelineāras savstarpējas atkarības, piemērojot scenārijus; 34.3.3. jebkādu būtisku asimetriju rezultātos, piemērojot riska apakšmoduļos ietvertos augšupējos un lejupējos stresa scenārijus; 34.3.4. katra attiecīgā riska darījuma diversifikācijas līmeņus; 34.3.5. riskus, kas nav aptverti maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā; 34.3.6. izmaksu sadalījumu, kas raksturīgs piemērotajai riska mazināšanas metodei. 35 35. Ja šo noteikumu 34. punktā minētais novērtējums nesniedz pārliecinošu apstiprinājumu, ka riska darījuma vērtības izmaiņas, ko sedz riska mazināšanas metode, ir līdzvērtīgas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījumu izmaiņām, finanšu riska mazināšanas metodes piemērošana rada būtisku bāzes risku. 36 36. Ja atbilstoši finanšu riska mazināšanas metodes noteikumiem un nosacījumiem maksimālajai aizsardzībai pret zaudējumiem tiek noteikta robežvērtība, balstoties uz proporciju no sākotnējās riska darījuma vērtības, apdrošinātājs vai pārapdrdošinātājs novērtē būtiska bāzes riska pastāvēšanu tikai attiecībā uz proporcionālo riska darījumu vērtību, ko sedz attiecīgā riska mazināšanas metode. 37 37. Lai apdrošināšanas riska mazināšanas metodes varētu tikt ņemtas vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 211. pantā noteiktajam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē, vai, piemērojot visaptverošu riska scenāriju kopumu, pārapdrošināšanas līgumi vai līgumi ar īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām uzrāda rezultātus, kas atšķiras no noslēgto apdrošināšanas līgumu uzrādītajiem rezultātiem saistībā ar atšķirībām minēto līgumu noteikumos un nosacījumos. 38 38. Ja riska darījums, ko sedz apdrošināšanas riska mazināšanas metode, ir denominēts citā valūtā nekā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska darījums, bāzes risks, ko rada valūtu neatbilstība, tiek uzskatīts par būtisku, ja vien attiecīgās valūtas nav piesaistītas ar pietiekami šauru svārstību amplitūdu vai pārapdrošināšanas līgumā nav noteikts fiksēts valūtas kurss. 39 39. Ja atbilstoši šo noteikumu 38. punktam valūtu neatbilstība ir radījusi būtisku bāzes risku, apdrošināšanas riska mazināšanas metode netiek ņemta vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, ja vien nav piemērotas Regulas Nr. 2015/35 86. pantā noteiktās prasības attiecībā uz būtiska bāzes riska iekļaušanu maksātspējas kapitāla aprēķinā. 40 VI. Maksātspējas kapitāla prasības struktūra un uzbūve 40. Maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu aprēķina šādi: MKP = Pamata MKP + MKPoperac + KOREKCTR;ATLNOD, kur: MKP – maksātspējas kapitāla prasība; Pamata MKP – pamata maksātspējas kapitāla prasība, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 41. un 47. punktu; MKPoperac – kapitāla prasība operacionālajam riskam, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu; KOREKCTR;ATLNOD – korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu XIV nodaļu. 41 41. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķins ietver atsevišķus riska moduļus, kas apkopoti, ņemot vērā korelācijas koeficientus, saskaņā ar šo noteikumu 47. punktu. To veido šādi riska moduļi: 41.1. nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks; 41.2. dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks; 41.3. veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks; 41.4. tirgus risks; 41.5. darījuma partneru saistību nepildīšanas risks; 41.6. nemateriālo aktīvu risks. 42 42. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumus attiecina uz to šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minēto parakstīšanas riska moduli, kas vislabāk atspoguļo darījumu pamatā esošo risku tehniskās īpašības. 43 43. Nosakot maksātspējas kapitāla prasību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. pantā noteiktajiem principiem, šo noteikumu 41. punktā minēto risku apkopošanai izmanto šo noteikumu 47. punktā norādītos korelācijas koeficientus. 44 44. Katru no šo noteikumu 41. punktā minētajiem riska moduļiem kalibrē, izmantojot riskam pakļautās vērtības (VaR) mēru ar 99.5 procentu ticamības līmeni viena gada laikā. Riska moduļu uzbūvē ņem vērā diversifikācijas ietekmi atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām. 45 45. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šīs nodaļas prasības attiecībā uz riska moduļu uzbūvi un specifikācijām, gan aprēķinot pamata maksātspējas kapitāla prasību, gan veicot jebkuru vienkāršotu aprēķinu atbilstoši šo noteikumu 55. punktam. 46 46. Attiecībā uz katastrofas risku dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļu aprēķinā ņem vērā ģeogrāfisko specifiku atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām. 47 VII. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķins 47. Pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina šādi: kur: 47.1. ar MKPi apzīmē riska moduli "i" un ar MKPj apzīmē riska moduli "j" un kur "i, j" nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās "i" un "j" kombinācijas. Aprēķinā MKPi un MKPj aizstāj ar šādiem moduļiem: 47.1.1. ar MKPnedzīvības apzīmē nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; 47.1.2. ar MKPdzīvības apzīmē dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; 47.1.3. ar MKPveselības apzīmē veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli; 47.1.4. ar MKPtirgus apzīmē tirgus riska moduli; 47.1.5. ar MKPsaistību neizpildes apzīmē darījuma partneru saistību neizpildes riska moduli; 47.2. ar koeficientu Corri,j apzīmē "i" rindā un "j" ailē norādīto korelācijas koeficientu šajā korelācijas matricā: j i Tirgus Saistību neizpildes Dzīvības Veselības Nedzīvības Tirgus1 0.25 0.25 0.25 0.25 Saistību neizpildes0.25 1 0.25 0.25 0.5 Dzīvības0.25 0.25 1 0.25 0 Veselības0.25 0.25 0.25 1 0 Nedzīvības0.25 0.5 0 0 1 47.3. ar MKPnemater akt apzīmē nemateriālo aktīvu risku. 48 48. Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un apdrošinātāja darbībā izmantotajām riska parakstīšanas metodēm. Šajā modulī ņem vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātu nenoteiktību saistībā ar esošajām un jaunām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ko plānots uzņemties turpmāko 12 mēnešu laikā. Kapitāla prasību nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riskam aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska, nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska un polises apturēšanas riska apakšmoduļiem. Nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska aprēķinā ievēro šo noteikumu VIII nodaļā noteiktās papildu prasības. 49 49. Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un apdrošinātāja darbībā izmantotajām riska parakstīšanas metodēm. Kapitāla prasību dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riskam aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām, kā arī šo noteikumu IX nodaļā noteiktajām papildu prasībām kā kapitāla prasību kombināciju mirstības riska, ilgdzīvošanas riska, invaliditātes un saslimstības riska, dzīvības apdrošināšanas izdevumu riska, pārskatīšanas riska, polises apturēšanas riska un dzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem. 50 50. Veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no veselības apdrošināšanas līgumu saistību parakstīšanas, izvērtējot gan segtos riskus, gan riska parakstīšanas metodes, ko izmanto apdrošinātāja darbībā, neatkarīgi no tā, vai parakstīšanā piemēro vai nepiemēro dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus. Kapitāla prasību veselības apdrošināšanas parakstīšanas riskam aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju šādiem apakšmoduļiem: 50.1. veselības apdrošināšanas, kam nav piemēroti dzīvības apdrošināšanas tehniskie principi, parakstīšanas riska apakšmodulim; 50.2. veselības apdrošināšanas, kam piemēroti dzīvības apdrošināšanas tehniskie principi, parakstīšanas riska apakšmodulim; 50.3. veselības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim, kura aprēķinā tiek ievērotas šo noteikumu X nodaļā noteiktās papildu prasības. 51 51. Tirgus riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no to finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa vai svārstīguma, kuri ietekmē apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīvu un saistību vērtību. Tirgus riska modulis atspoguļo aktīvu un saistību strukturālo nesaskaņotību, īpaši ņemot vērā aktīvu un saistību ilgumu. Kapitāla prasību tirgus riskam aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju procentu likmju riska, kapitāla vērtspapīru riska, īpašuma riska, likmju starpības riska, ārvalstu valūtas riska un tirgus riska koncentrācijas apakšmoduļiem. Tirgus riska kapitāla prasības aprēķinā tiek ievērotas šo noteikumu XI un XII nodaļā noteiktās papildu prasības, kas attiecas uz tirgus riska kapitāla prasības aprēķinu. 52 52. Tirgus riska moduļa kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulī, kuru aprēķina saskaņā ar standarta formulu, iekļauj simetrisko korekciju kapitāla prasībai, kas noteikta, lai segtu akciju cenu līmeņa izmaiņu risku. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro simetrisko korekciju, ko nosaka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un kas periodiski tiek publicēta tās tīmekļvietnē. 53 53. Darījuma partneru saistību nepildīšanas riska modulis atspoguļo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iespējamos zaudējumus saistībā ar darījuma partneru un debitoru kredītstāvokļa neparedzētu pasliktināšanos vai saistību nepildīšanas gadījumiem nākamo 12 mēnešu laikā. Darījuma partneru saistību nepildīšanas riska kapitāla prasību aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām, kā arī šo noteikumu XII nodaļas papildu prasībām, kas attiecas uz darījuma partneru saistību nepildīšanas riska kapitāla prasības aprēķinu, un ņemot vērā šādas prasības: 53.1. darījuma partneru saistību nepildīšanas riska modulī ņem vērā riska mazināšanas līgumus, piemēram, pārapdrošināšanas līgumus, vērtspapīrošanas darījumus un atvasinātos instrumentus, starpnieku debitoru parādus, kā arī citu veidu kredītriskus, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis. Šajā modulī ņem vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā esošu vai tā labā noformētu nodrošinājumu vai citu garantiju un ar to saistītos riskus; 53.2. attiecībā uz katru darījuma partneri šajā modulī ņem vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darījuma partnera kopējo riska darījumu vērtību attiecībā pret šo darījuma partneri neatkarīgi no līgumsaistību juridiskās formas. 54 54. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs aprēķina nemateriālo aktīvu riska kapitāla prasību atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām. 55 55. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 nosacījumiem apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts izmantot vienkāršotu aprēķinu, kas attiecīgi noteikts Regulā Nr. 2015/35 atsevišķam apakšmodulim vai riska modulim, ja riska veids, apjoms un sarežģītība to attaisno un ja būtu nesamērīgi pieprasīt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam piemērot standartizētu aprēķina metodi. 56 VIII. Papildu prasības nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa kapitāla prasības aprēķinam 56. Aprēķinot nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa kapitāla prasību, papildus Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības un izmanto šo noteikumu 2. pielikumā pievienoto "Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēmu". 57 57. Lai novērtētu riska mazināšanas metožu ietekmi uz nedzīvības apdrošināšanas katastrofas risku, šo noteikumu 58., 59., 60. un 61. punkta prasības tiek ievērotas secīgi. 58 58. Lai noteiktu bruto notikumu, kas izraisa katra Regulas Nr. 2015/35 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134. un 135. pantā minētā katastrofas riska apakšmoduļa bruto pašu kapitāla zudumu, piemēro šādas prasības: 58.1. katastrofas notikumu identificē pietiekamā detalizācijas pakāpē, lai tam varētu piemērot riska mazināšanas metodes, un ņemot vērā pamatā esošos riskus, zaudējumu rašanās potenciālu, pastāvošos tirgus apstākļus un piemērojamo riska mazināšanas metožu detaļas; 58.2. katastrofas riska apakšmoduļos noteiktie zaudējumi tiek iedalīti kā summējoši katastrofas notikumi vai kā atsevišķi katastrofas notikumi (šajā gadījumā tiek precizēts, vai katastrofas notikums ietekmē atsevišķus identificējamus apdrošināšanas līgumus) un piemērojami šādā kārtībā: 58.2.1. zaudējumi vētras, zemestrīces, plūdu, krusas un zemes nogruvumu riska apkšmoduļos ir uzskatāmi par summējošiem katastrofas notikumiem; 58.2.2. zaudējumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riska apkšmodulī ir uzskatāmi par vienu apdrošināšanas līgumu ietekmējošu atsevišķu katastrofas notikumu; 58.2.3. zaudējumi jūras, aviācijas, ugunsgrēku un civiltiesiskās atbildības riska apkšmoduļos ir uzskatāmi par atsevišķu katastrofas notikumu, kas ietekmē identificējamus apdrošināšanas līgumus; 58.2.4. nosakot zaudējumu veidu kredītu un galvojumu riska apakšmodulī, tiek ņemtas vērā šo noteikumu 59.6. apakšpunkta prasības; 58.2.5. nosakot zaudējumu veidu neproporcionālas īpašuma pārapdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulī, tiek ņemtas vērā šo noteikumu 59.4. apakšpunkta prasības; 58.3. dabas katastrofu riska apakšmodulī atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām tiek noteikts viens vai divi (ne vairāk) katastrofas notikumi katrā Eiropas Ekonomikas zonas reģionā; 58.4. dabas katastrofu riska apakšmodulī reģioniem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas riska mazināšanas metožu ietekmes noteikšanas vajadzībām tiek piemērots divu notikumu scenārijs vētras, plūdu un krusas riska apkšmoduļos un viena notikuma scenārijs zemestrīces riska apakšmodulī, piemērojot procentuālos pašu kapitāla zuduma rādītājus, kas attiecīgajam apakšmodulim Regulā Nr. 2015/35 noteikti attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas reģioniem; 58.5. katastrofu riska apakšmoduļos, kuros netiek piemērota reģionālu scenāriju pieeja, riska mazināšanas metožu ietekmes noteikšanas vajadzībām tiek novērtēti tādi iespējamie katastrofas notikumi, kas visvairāk atbilst apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilam, un piemēroti notikumi, kuru rezultātā pēc riska mazināšanas metožu piemērošanas kapitāla prasība būtu visaugstākā; 58.6. lai noteiktu individuālo prasību apmēru civiltiesiskās atbildības riska apakšmoduļa riska mazināšanas metožu ietekmes novērtēšanas vajadzībām atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 133. panta prasībām, tiek piemērota šāda kārtība: 58.6.1. katrā riska grupā tiek identificēti ni riska darījumi ar lielākajām atlīdzību robežvērtībām. Nosakot riska darījuma apmēru, tiek ņemti vērā visi vienlaikus spēkā esošie viena apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas līgumi ar saistītu risku segumu; 58.6.2. atlīdzību robežvērtībām tiek piemērots koeficients 1.15; 58.6.3. šo noteikumu 58.6.2. apakšpunktā noteikto aprēķinu rezultātā iegūtās ni vērtības tiek summētas un atskaitītas no attiecīgās riska grupas pašu kapitāla zuduma L(liability,i) un jebkāds radies atlikums tiek proporcionāli attiecināts uz ni vērtībām atbilstoši faktiskajām robežvērtībām; 58.6.4. šo noteikumu 58.6.1., 58.6.2. un 58.6.3. apakšpunktā noteikto aprēķinu rezultātā iegūtās ni vērtības tiek uzskatītas par viena katastrofas notikuma atsevišķām prasībām, kas katra attiecināma uz saistīto risku; 58.7. katrai šo noteikumu 58.6. apakšpunktā noteiktajai ni atlīdzību prasībai tiek piemērota atbilstīgā cedētās pārapdrošināšanas programma, balstoties uz saistīto risku; 58.8. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj pamatot, ka cedētās pārapdrošināšanas programmas piesaistes lēmumu nav būtiski ietekmējusi šo noteikumu 58.6. un 58.7. apakšpunktā noteiktā riska mazināšanas metožu ietekmes novērtēšanas kārtība un neto paturētā riska daļa ni riska darījumiem un citām prasībām būtiski neatšķiras. 59 59. Veicot katastrofu riska apakšmoduļa bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu, piemēro šādas prasības: 59.1. ja cedētās pārapdrošināšanas ietekme uz atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nav nosakāma, veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju atsevišķu valstu vai citu moduļa komponenšu līmenī, tiek piemērota viena no šādām metodēm: 59.1.1. maksimuma metode, kurā bruto pašu kapitāla zudums tiek attiecināts uz to moduļa komponenti, kam ir bijis vislielākais bruto pašu kapitāla zudums pirms diversifikācijas; 59.1.2. proporcionālā metode, kurā bruto pašu kapitāla zudums tiek attiecināts uz attiecīgajām moduļa komponentēm proporcionāli to bruto pašu kapitāla zudumam pirms diversifikācijas; 59.1.3. jauktā metode, kurā, piemērojot gan maksimuma, gan proporcionālo metodi, izvēlas lielāko neto pašu kapitāla zudumu no abām piemērotajām metodēm; 59.2. veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju dabas katastrofas riska apakšmoduļa ietvaros attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, tiek piemērotas šādas metodes: 59.2.1. veicot dezagregāciju attiecībā uz reģioniem, vētras un plūdu riska apakšmoduļiem tiek piemērota jauktā metode, bet zemestrīces un krusas riska apakšmoduļiem tiek piemērota maksimuma metode; 59.2.2. veicot dezagregāciju attiecībā uz darījumdarbības vienībām, atsevišķām sabiedrībām un darījumdarbības virzieniem, tiek piemērota proporcionālā metode; 59.2.3. ja šo noteikumu 59.2.1. un 59.2.2. apakšpunktā noteiktā metožu piemērošanas kārtība nav atbilstoša apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilam, ir atļauts piemērot citu metodi, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj sniegt Latvijas Bankai pamatotu skaidrojumu; 59.3. veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju dabas katastrofas riska apakšmoduļa ietvaros attiecībā uz valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, tiek ievērota šo noteikumu 59.2.1. un 59.2.2. apakšpunktā noteiktā metožu piemērošanas kārtība. Ja noteiktā kārtība nav atbilstoša apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilam, ir atļauts piemērot citu metodi, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj sniegt Latvijas Bankai pamatotu skaidrojumu; 59.4. veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju atbilstoši reģioniem neproporcionālās īpašuma pārapdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa ietvaros, tiek piemērota maksimuma metode un secīgi tiek noteikts lielākais segtais dabas katastrofas risks reģionā un summējošo katastrofas notikumu skaits atbilstoši to notikumu skaitam, kuri noteikti attiecīgajā dabas katastrofu riska apakšmodulī, kas piemērojams pārapdrošināšanas pamatā esošajiem apdrošināšanas līgumiem. Ja attiecīgais dabas katastrofas riska apakšmodulis nosaka divu summējošu katastrofas notikumu piemērošanu, tad šie notikumi attiecināmi uz vienu un to pašu reģionu. Ja noteiktā kārtība nav atbilstoša apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilam, ir atļauts piemērot citu metodi, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj sniegt Latvijas Bankai pamatotu skaidrojumu; 59.5. veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju cilvēka radītas katastrofas riska apakšmoduļu (sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, jūras, aviācijas, ugunsgrēku un civiltiesiskās atbildības riska apakšmoduļi) ietvaros, tiek ievērotas šādas prasības: 59.5.1. lai civiltiesiskās atbildības riska apakšmodulī identificētu atsevišķus apdrošināšanas līgumus, kurus ietekmē bruto katastrofas riska notikums, tiek piemērotas šo noteikumu 65. punkta prasības. Jūras, aviācijas un ugunsgrēku riska apakšmoduļos tiek identificēti atsevišķie riski un tiek novērtēts, kāds cedētās pārapdrošināšanas segums (tai skaitā zaudējumu pārsnieguma pārapdrošināšanas līgumi) tiem piemērojams; 59.5.2. sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riska apakšmoduļa bruto pašu kapitāla zudumu izraisa viens katastrofas notikums un tiek pieņemts, ka tas notiek tajā reģionā vai darījumdarbības vienībā, kur ir noteikts lielākais bruto pašu kapitāla zudums pirms diversifikācijas; 59.5.3. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj pamatot, ka cedētās pārapdrošināšanas programmas piesaistes lēmumu nav būtiski ietekmējušas šo noteikumu 59.5.1. un 59.5.2. apakšpunktā noteiktās bruto katastrofas notikuma noteikšanas metodes un pārapdrošināšanas segums bruto katastrofas notikumam būtiski neatšķiras no citiem iespējamiem katastrofas notikumiem; 59.6. veicot bruto pašu kapitāla zuduma dezagregāciju kredītu un galvojumu riska apakšmoduļa ietvaros, tiek ievērotas šādas prasības: 59.6.1. nosakot divus lielākos riska darījumus apjomīgas kredītsaistību nepildīšanas riska vajadzībām, tiek ņemta vērā riska darījumu akumulēšanās komercsabiedrību grupas ietvaros; 59.6.2. lai piemērotu riska mazināšanas metodes recesijas riskam, bruto pašu kapitāla zudums tiek attiecināts uz atbilstošo reģionu, industriju vai produkta veidu (vai kādu citu vienību atbilstoši cedētās pārapdrošināšanas līguma noteikumiem) proporcionāli bruto nopelnītajām apdrošināšanas prēmijām nākamo 12 mēnešu laikā. 60 60. Piemērojot cedēto pārapdrošināšanu katastrofu riska apakšmoduļa ietvaros, ievēro šādas prasības: 60.1. cedētās pārapdrošināšanas līgumu seguma piemērošanas jomā: 60.1.1. katrs cedētās pārapdrošināšanas līguma segums tiek attiecināts uz vienu no šādiem šo noteikumu 2. pielikumā pievienotajā "Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēmā" atspoguļotiem riska līmeņiem: 60.1.1.1. viena katastrofas riska apakšmoduļa atzara viena reģiona dažādām zonām; 60.1.1.2. viena katastrofas apakšmoduļa atzara dažādiem reģioniem; 60.1.1.3. kopumā Eiropas Ekonomikas zonas reģioniem vai kopumā reģioniem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas viena katastrofas apakšmoduļa ietvaros, kā arī dažādiem katastrofas apakšmoduļa atzariem katastrofas apakšmoduļa ietvaros; 60.1.1.4. dažādiem katastrofas riska apakšmoduļiem (piemēram, zaudējumu apturēšanas (stop loss) līgumi vai kopējā zaudējumu pārsnieguma (aggregate excess of loss) līgumi); 60.1.2. apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts piemērot arī īpašus cedētās pārapdrošināšanas līgumus, kuru segums attiecas uz kādu noteiktu darījumdarbības veidu vai darījumdarbības vienību; 60.1.3. ja cedētās pārapdrošināšanas līguma noteikumi attiecas ne tikai uz katastrofas risku, bet arī uz citiem riskiem (piemēram, zaudējumu apturēšanas līgums, kas attiecas uz darījumdarbības veidu), šis apstāklis tiek ņemts vērā, nosakot riska mazināšanas metodes ietekmi uz katastrofas risku; 60.1.4. cedētās pārapdrošināšanas līgumu noteikumi tiek piemēroti, nodrošinot, ka kopējā riska mazināšanas metožu ietekme uz bruto pašu kapitāla zudumu nepārsniedz atgūstamo summu apmēru atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas līgumiem; 60.2. attiecībā uz ienākošās atjaunināšanas prēmijas atzīšanu atbilstoši noslēgtajiem katastrofas riska pārapdrošināšanas līgumiem tiek piemēroti šādi nosacījumi: 60.2.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atzīst ienākošo atjaunināšanas prēmiju tikai tad, ja pārapdrošināšanas līgums nosaka šādas prēmijas maksājumu gadījumā, kad iestājas katastrofas apakšmoduļa noteiktais bruto katastrofas notikums; 60.2.2. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir atzinis ienākošo atjaunināšanas prēmiju, bruto pašu kapitāla zuduma noteikšanā tiek ņemti vērā arī papildu bruto katastrofas notikumi, kas sedzami atbilstoši ienākošajai atjaunināšanas prēmijai; 60.3. katastrofas riska apakšmodulī tiek atzītas arī atjaunināšanas prēmijas vai citi papildu maksājumi, ja tādus nosaka cedētās pārapdrošināšanas līgumi; 60.4. katastrofas riska apakšmodulī riska mazināšanas metodes tiek piemērotas tādā kārtībā, kādā to paredz noslēgto cedētās pārapdrošināšanas līgumu nosacījumi; 60.5. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs katastrofas riska apakšmodulī piemēro proporcionālās pārapdrošināšanas līgumus, ievērojot šādus nosacījumus: 60.5.1. kvotas daļas (quota share), pārpalikuma (surplus) vai proporcionāla brīvprātīga (proportional facultative) pārapdrošināšanas līguma gadījumā bruto katastrofas notikums tiek attiecināts uz šiem līgumiem, ņemot vērā šo līgumu noteikumos ietverto proporcionālo riska mazināšanas ietekmi; 60.5.2. ja proporcionālās pārapdrošināšanas līguma noteikumi ietver viena notikuma seguma ierobežojumu vai kādu citu seguma ierobežojumu, bruto pašu kapitāla zudums, kas tiek attiecināts uz šo līgumu, nedrīkst pārsniegt šo ierobežojumu un pārsniegums tiek attiecināts uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja paturēto riska daļu; 60.6. zaudējuma pārsnieguma un neproporcionālas brīvprātīgas (non-proportional facultative) pārapdrošināšanas līgumu riska mazināšanas ietekme tiek ņemta vērā katastrofas riska apakšmodulī, ja atbilstoši šo noteikumu 58.2. apakšpunkta prasībām ir iespējams identificēt atsevišķus apdrošināšanas līgumus, uz kuriem ir attiecināms pārapdrošināšanas segums; 60.7. neproporcionālās pārapdrošināšanas līgumu risku mazināšanas ietekme tiek ņemta vērā, ja attiecīgais katastrofas notikums var tikt atbilstoši detalizēti sadalīts, lai piemērotu pārapdrošināšanas līguma noteikumus; 60.8. tādi pārapdrošināšanas līgumi, kuru segums atkarīgs ne tikai no kompensējamā zaudējuma apmēra, bet arī no blakus faktoriem, piemēram, faktiskajiem vai modelētajiem apdrošināšanas industrijas kopējiem zaudējumiem, kas savukārt rada bāzes risku, tiek ņemti vērā katastrofas riska apakšmodulī tikai tad, ja atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 210. panta 2. punktam šis bāzes risks nav būtisks; 60.9. agregējoši pārapdrošināšanas līgumi un vienlaicīga zaudējuma seguma pārapdrošināšanas līgumi tiek piemēroti riska mazināšanā, ņemot vērā šādus nosacījumus: 60.9.1. novērtējot, kādā nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa līmenī būtu piemērojama agregējošu pārapdrošināšanas līgumu (zaudējumu apturēšanas līgumu vai kopējā zaudējumu pārsnieguma līgumu) risku mazinošā ietekme, tiek ņemta vērā risku mazināšanas mehānisma būtība un tas, kurā līmenī ir gaidāma pārapdrošināšanas seguma aktivizēšanās, notiekot bruto katastrofas notikumam; 60.9.2. vienlaicīga zaudējuma seguma pārapdrošināšanas līgumi tiek ņemti vērā tikai tad, ja šo līgumu segums attiecas uz katastrofas riska apakšmodulī formulētajiem katastrofas notikumiem; 60.9.3. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka pārapdrošināšanas segums netiek uzskaitīts dubulti, un spēj pamatot riska mazināšanas metožu piemērošanas mehānismu; 60.10. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir noslēdzis kopīgu cedētās pārapdrošināšanas līgumu ar citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, nosakot piemērojamo pārapdrošināšanas seguma daļu, tiek ņemtas vērā šo noteikumu 64.2. apakšpunkta prasības; 60.11. agregējot maksātspējas kapitāla prasību nedzīvības apdrošināšanas ka …