118 118. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pamata pašu kapitālā tiek iekļauti papildu fondi, t. i., uzkrātā peļņa, kas nav bijusi pieejama sadalei apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem. Papildu fondus neuzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, bet uzskata par pamata pašu kapitāla posteni tikai tad, ja tie atbilst kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 130.1. apakšpunktā.
\n119 119. Pašu kapitālā atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām tiek iekļauts samazinājums par apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs. Dalība finanšu iestādēs un kredītiestādēs ietver:
\n119.1. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiešus vai netiešus ieguldījumus tādu kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatkapitālā, kurās tiešā vai kontroles veidā iegūtas 20 vai vairāk procentu balsstiesības vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;
\n119.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiešus vai netiešus ieguldījumus šo noteikumu 119.1. apakšpunktā norādīto kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību subordinētajā kapitālā un otrā līmeņa pašu kapitāla instrumentos, kas minēti Regulā Nr. 575/2013 attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulā (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
\n120 120. Par dalību finanšu iestādēs un kredītiestādēs atbilstoši šo noteikumu 119. punktam tiek uzskatīta arī apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalība tādās kredītiestādēs, finanšu iestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās (tostarp ārvalstīs reģistrētās), kurām nav saistošas Regulas Nr. 575/2013 vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasības, bet kuru darbība atbilst minētajā regulā vai likumā noteiktajai kredītiestādes, finanšu iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbībai.
\n121 121. Nosakot līdzdalības vērtību Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasību izpildes vajadzībām, dalības sabiedrība ņem vērā tieši vai netieši veiktus ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, kā arī citos pašu kapitāla instrumentos un piemēro šādas pieejas:
\n121.1. tiešā turējumā esošas dalības finanšu iestādē un kredītiestādē vērtību dalības sabiedrība nosaka atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98. pantā noteiktajiem novērtēšanas principiem un ievērojot šo noteikumu 122., 123., 124. un 125. punkta prasības;
\n121.2. ja dalības sabiedrībai ir netieša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē, kā pastarpinātu dalības sabiedrību izmantojot citu finanšu iestādi vai kredītiestādi, šāda dalība netiek atskaitīta no pašu kapitāla atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta nosacījumiem, ņemot vērā, ka šāda dalība tiek atskaitīta atbilstoši šo noteikumu 121.1. apakšpunkta prasībām;
\n121.3. netiešā turējumā esoša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek atskaitīta no pašu kapitāla tikai tad, ja pastarpinātā saistītā sabiedrība nav finanšu iestāde vai kredītiestāde;
\n121.4. ja netiešā turējumā esoša dalība finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek atskaitīta no pašu kapitāla, tās vērtība tiek noteikta, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 13. panta nosacījumus;
\n121.5. Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasību izpildei noteiktā dalības vērtība atspoguļo dalības sabiedrības tiešu vai netiešu proporcionālu līdzdalību finanšu iestādē vai kredītiestādē.
\n122 122. Lai atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta prasībām aprēķinātu 10 procentu no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā norādītajiem pašu kapitāla posteņiem, dalības sabiedrība izmanto šo pašu kapitāla posteņu apmēru pirms jebkādiem atskaitījumiem, kas noteikti atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam.
\n123 123. Ja visu citu dalību kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas nav Regulas Nr. 2015/35 68. panta 1. punktā minētā dalība, kopsumma nepārsniedz 10 procentu no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto posteņu kopsummas, dalības sabiedrība neveic atskaitījumus no pašu kapitāla, kas noteikti Regulas Nr. 2015/35 68. panta 2. punktā, un piemēro šo noteikumu 127. punkta prasības.
\n124 124. Dalības sabiedrība piemēro Regulas Nr. 2015/35 68. panta 3. punkta prasības tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
\n124.1. līdzdalība atbilst šo noteikumu XI nodaļā noteiktajiem stratēģiskas līdzdalības kritērijiem un prasībām;
\n124.2. dalības sabiedrība un līdzdalība ir ietverta finanšu konglomerāta veiktajos kapitāla pietiekamības aprēķinos, izmantojot Latvijas Bankas noteikumos par finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību un papildu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību noteikto konsolidācijas metodi, vai dalības sabiedrība un līdzdalība atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām ir ietverta grupas maksātspējas aprēķinā, izmantojot konsolidētā finanšu pārskata metodi.
\n125 125. Ja Regulas Nr. 2015/35 68. panta 1. un 2. punktā noteiktos pašu kapitāla atskaitījumus nav iespējams veikt no attiecīgā līmeņa atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punktā noteiktajām prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šādas pieejas:
\n125.1. ja atskaitāmie posteņi nav klasificēti līmeņos atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punktā noteiktajam, viss pašu kapitāla atskaitījumu apmērs tiek atskaitīts no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto dalības sabiedrības pašu kapitāla posteņu kopsummas;
\n125.2. ja pašu kapitāla atskaitījumu apmērs pārsniedz attiecīgo pašu kapitāla posteņu apmēru, no kā jāveic atskaitījums atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punkta prasībām, pārsnieguma apmēra atskaitījums tiek veikts šādi:
\n125.2.1. papildu 1. līmeņa pašu kapitāla instrumentus, kas pārsniedz Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā iekļauto pašu kapitāla posteņu apmēru, atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļauto pašu kapitāla posteņu kopsummas;
\n125.2.2. ieguldījumus 2. līmeņa pašu kapitāla instrumentos, kas pārsniedz Regulas Nr. 2015/35 72. pantā iekļauto pašu kapitāla posteņu apmēru, vispirms atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā iekļautajiem pašu kapitāla posteņiem un atlikušo daļu atskaita no Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā iekļautajiem pašu kapitāla posteņiem, līdz visi attiecīgie ieguldījumi ir atskaitīti pilnībā.
\n126 126. Ja atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam tiek veikts pilnīgs vai daļējs netieša ieguldījuma kredītiestādē vai finanšu iestādē atskaitījums no dalības sabiedrības pašu kapitāla, dalības sabiedrība (tikai maksātspējas kapitāla prasības aprēķina vajadzībām) veic šādas korekcijas:
\n126.1. tāda dalības sabiedrības aktīva vērtība, kas ir ieguldījums saistītajā sabiedrībā, ar kuras starpniecību ir veikts netiešs ieguldījums kredītiestādē vai citā finanšu iestādē, tiek samazināta par attiecīgā atskaitījuma vērtību;
\n126.2. veicot šo noteikumu 126.1. apakšpunktā noteiktās korekcijas, dalības sabiedrība ievēro Regulas Nr. 2015/35 68. panta 5. punkta un šo noteikumu 125. punkta nosacījumus.
\n127 127. Ja dalības sabiedrības aktīvi ietver saistītās sabiedrības pašu kapitāla posteņus un šo posteņu vērtība nav atskaitīta vai ir tikai daļēji atskaitīta no dalības sabiedrības pašu kapitāla atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 68. pantam, atlikušajai ieguldījumu vērtībai tiek noteiktas attiecīgās kapitāla prasības, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli. Veicot maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standarta formulu:
\n127.1. ieguldījumi saistītās sabiedrības parastajā vai priekšrocību akciju kapitālā tiek uzskatīti par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros un tiem tiek piemērots kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis;
\n127.2. ieguldījumi saistītās sabiedrības subordinētajās saistībās, ņemot vērā līguma noteikumus, tiek uzskatīti par finanšu instrumentiem un tiem tiek piemēroti atbilstošie tirgus riska apakšmoduļi;
\n127.3. ieguldījumiem, kam raksturīgas gan kapitāla vērtspapīru iezīmes, gan parāda vērtspapīru iezīmes, tiek piemērots standarta formulas attiecīgais riska apakšmodulis atbilstoši šo noteikumu 87. punkta prasībām.
\n128 XVIII. Pašu kapitāla posteņu iedalījums 128. Pašu kapitāla posteņus klasificē trijos līmeņos. Šo posteņu klasifikācija ir atkarīga no tā, vai tie ir pamata pašu kapitāla vai papildu pašu kapitāla posteņi un cik lielā mērā tiem piemīt šādas pazīmes:
\n128.1. postenis ir pieejams vai to var izmantot pēc pieprasījuma, lai pilnībā segtu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātā radušos zaudējumus, vienlaikus turpinot darbību, kā arī likvidācijas gadījumā (pastāvīga pieejamība);
\n128.2. likvidācijas gadījumā posteņa (instrumenta) kopsumma ir pieejama zaudējumu segšanai un posteņa (instrumenta) atmaksu tā turētājam atsaka, līdz ir izpildītas visas pārējās saistības, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu atlīdzības saņēmējiem (subordinācija).
\n129 129. Novērtējot to, cik lielā mērā pašu kapitāla posteņiem (instrumentiem) piemīt šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā norādītās pazīmes (gan novērtēšanas brīdī, gan turpmāk), ņem vērā šādas pazīmes:
\n129.1. posteņa (instrumenta) ilgumu (duration), īpaši to, vai postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā vai tas ir beztermiņa. Ja pašu kapitāla postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā, ņem vērā posteņa (instrumenta) relatīvo ilgumu salīdzinājumā ar apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību ilgumu;
\n129.2. vai posteņa (instrumenta) līguma noteikumi neparedz prasības vai stimulu atmaksāt nominālvērtības summu (atmaksas stimulu neesamība);
\n129.3. vai posteņa (instrumenta) līguma noteikumi neparedz obligātus fiksētus maksājumus (obligāto apkalpošanas izmaksu neesamība);
\n129.4. vai postenim (instrumentam) nav apgrūtinājumu (apgrūtinājumu neesamība).
\n130 130. Galvenie kritēriji klasificēšanai līmeņos:
\n130.1. 1. līmenī klasificē pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;
\n130.2. 2. līmenī klasificē šādus posteņus:
\n130.2.1. pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;
\n130.2.2. papildu pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 128.1. un 128.2. apakšpunktā, ņemot vērā šo noteikumu 129. punktā norādītās pazīmes;
\n130.3. 3. līmenī atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām klasificē jebkādus pamata un papildu pašu kapitāla posteņus, kas neatbilst šo noteikumu 130.1. un 130.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
\n131 131. Pašu kapitālu klasificē līmeņos, ievērojot šādas prasības:
\n131.1. pašu kapitāla posteņu klasificēšanai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro Regulā Nr. 2015/35 noteikto pašu kapitāla posteņu sarakstu;
\n131.2. ja pašu kapitāla postenis nav iekļauts šo noteikumu 131.1. apakšpunktā minētajā sarakstā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs to novērtē un klasificē saskaņā ar šo noteikumu 130. punkta, XIX, XX, XXI, XXII un XXIII nodaļas prasībām, kā arī Regulas Nr. 2015/35 71., 73. un 77. panta prasībām. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts klasificēt pašu kapitāla posteni attiecīgajā līmenī, ja saņemta Latvijas Bankas atļauja.
\n132 XIX. Papildu prasības pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 1. līmenī 132. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) apakšpunktā minētais apmaksātais akciju kapitāls vai daļas tiek klasificētas 1. līmenī, ja tās atbilst šādām pazīmēm:
\n132.1. akcijas vai daļas ir tieši emitējis apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ar iepriekšēju akcionāru vai valdes apstiprinājumu;
\n132.2. likvidācijas gadījumā akcijas vai daļas to īpašniekiem dod tiesības uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja atlikušajiem aktīviem proporcionāli katra daļu īpašnieka vai akcionāra daļai, nepiemērojot ierobežojumus.
\n133 133. Ja sabiedrībai ir vairāk par vienu akciju kategoriju, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs:
\n133.1. atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. punkta a) apakšpunkta prasībām nosaka atšķirības starp kategorijām, kas nodrošina vienai kategorijai augstāku līmeni nekā citai vai kas rada priekšrocības attiecībā uz peļņas sadali. 1. līmeņa akciju kapitālā klasificē tikai to akciju kategoriju, kura tajā ierindojas pēc visām citām prasībām un kurai nav priekšrocību;
\n133.2. visas akciju kategorijas, kas ierindojas augstāk nekā visvairāk subordinētā kategorija vai kam piemīt citas priekšrocību pazīmes, kuras neļauj tās klasificēt kā 1. līmeņa akciju kapitālu saskaņā ar šo noteikumu 133.1. apakšpunktu, uzskata par priekšrocību akcijām un klasificē attiecīgajā pašu kapitāla līmenī atbilstoši šo posteņu pazīmēm.
\n134 134. Nosakot 1. līmenī iekļaujamās saskaņošanas rezerves samazinājumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 70. panta 1. punkta a) apakšpunktam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā gan tieši, gan netieši sabiedrības turējumā esošās pašu akcijas vai daļas.
\n135 135. Nosakot 1. līmenī iekļaujamās saskaņošanas rezerves samazinājumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 70. panta 1. punkta b) apakšpunktam, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
\n135.1. dividendes un peļņas sadale tiek uzskatīta par paredzamu, vēlākais, tad, kad sabiedrības valde ir apstiprinājusi priekšlikumu par dividenžu izmaksu vai peļņas sadali, neatkarīgi no termiņa, kādā tiek pieņemts dalībnieku sapulces lēmums;
\n135.2. ja dalības sabiedrībai ir līdzdalība citā sabiedrībā, kas ir noteikusi paredzamās dividendes, dalības sabiedrības saskaņošanas rezerve netiek samazināta par šādu paredzamo dividenžu apmēru;
\n135.3. par paredzamajām maksām, kas atskaitāmas no saskaņošanas rezerves, uzskata:
\n135.3.1. nodokļu summu, kas ir paredzama, bet nav atzīta kā saistības apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja bilancē;
\n135.3.2. jebkuru saistību palielinājuma vai aktīvu samazinājuma summu, kas būtu attiecināma uz pārskata periodu un varētu ietekmēt sabiedrības peļņu vai zaudējumus, ja Latvijas Banka norādījusi, ka tā nav pienācīgi atzīta bilancē atbilstoši aktīvu un saistību vērtēšanas prasībām maksātspējas aprēķina vajadzībām.
\n136 136. Attiecībā uz Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii) un iv) apakšpunktā minētajiem 1. līmeņa pašu kapitāla posteņiem, novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:
\n136.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja netiek veikti peļņas sadales maksājumi;
\n136.2. pašu kapitāla instrumenta turētājs peļņas sadales atcelšanas vai maksājumu neveikšanas gadījumā ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudas vai jebkuras citas kompensācijas samaksu, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties.
\n137 137. Novērtējot, vai Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētajiem 1. līmeņa pašu kapitāla posteņiem tiek nodrošināta Regulas Nr. 2015/35 71. panta 3. punktā minētā pilnīgā elastība attiecībā uz peļņas sadali, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
\n137.1. nosakot posteņus, kas paredzēti peļņas sadalei, ņem vērā nesadalīto peļņu, tai skaitā iepriekšējo gadu peļņu vai zaudējumus, kārtējā finanšu gada zaudējumus, kā arī rezerves, ja atbilstoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūtos noteiktajam tās paredzētas sadalei;
\n137.2. posteņu, kas paredzēti peļņas sadalei, apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz individuālajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārskatiem, nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;
\n137.3. līgumiskie noteikumi, kas regulē Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto pašu kapitāla posteni (kā arī jebkuru citu pašu kapitāla posteni), neierobežo peļņas sadales līmeni vai sadalāmās summas apmēru attiecībā uz šo posteni, tostarp neierobežo peļņas sadali līdz nullei;
\n137.4. līgumiskie noteikumi, kas regulē kādu pašu kapitāla posteni, nenosaka peļņas sadali attiecībā uz šo posteni, ja peļņas sadale tiek veikta attiecībā uz jebkuru citu pašu kapitāla instrumentu, ko emitējusi sabiedrība.
\n138 138. Pirms Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētie pašu kapitāla posteņi tiek klasificēti 1. līmenī, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka juridisko pamatojumu peļņas sadales maksājumu atcelšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta l) apakšpunkta i) punktu.
\n139 139. Klasificējot 1. līmenī Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā un b) punktā minētos pašu kapitāla posteņus, ņem vērā šādus papildu kritērijus:
\n139.1. novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:
\n139.1.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja netiek veikti peļņas sadales maksājumi;
\n139.1.2. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, nosaka apstākļus vai noteikumus, kuru izpildes gadījumā rodas tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs neatbilst darbības turpināšanas principam;
\n139.1.3. pašu kapitāla instrumenta turētājs peļņas sadales atcelšanas vai maksājumu neveikšanas gadījumā ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudu vai jebkuru citu kompensāciju, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties;
\n139.2. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās iezīmes (postenis absorbē zaudējumus vismaz vienreiz, ja pastāv neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, un tas nekavē apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rekapitalizāciju), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai kādas citas saistītas vienošanās atbilst šādiem nosacījumiem:
\n139.2.1. tie neaizliedz emitēt jaunus vai papildu tādus pašus instrumentus vai instrumentus ar augstāku priekšrocību pakāpi;
\n139.2.2. tie neietver prasību, ka stresa vai citos apstākļos, kuros var būt nepieciešams papildu pašu kapitāls, visiem jauniem apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja emitētiem pašu kapitāla instrumentiem ir zemāka priekšrocību pakāpe nekā attiecīgajam instrumentam;
\n139.2.3. tie neietver noteikumus, kas neatļauj citu pašu kapitāla instrumentu peļņas sadales maksājumus;
\n139.2.4. tie nenosaka posteņa automātisku konvertēšanu par posteni, kas saskaņā ar subordināciju ierindojas augstāk stresa apstākļos vai citos apstākļos, kad pašu kapitāls var būt nepieciešams, vai strukturālu izmaiņu rezultātā, ieskaitot apvienošanos vai pārņemšanu;
\n139.3. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā noteiktā iezīme (tuvākā līgumiskā iespēja atmaksāt vai izpirkt pamata pašu kapitāla instrumentu ir pēc pieciem gadiem no emisijas dienas), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver instrumenta atsaukšanas iespēju (call option) agrāk par pieciem gadiem no emisijas datuma, tai skaitā instrumenta atsaukšanas iespēju, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko sabiedrība nevar kontrolēt;
\n139.4. instrumenta atsaukšanas iespēja, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nevar kontrolēt un kā rezultātā tiek veiktas darbības un darījumi, kas netiek uzskatīti par atmaksāšanu vai izpirkšanu, tiek uzskatīta par pieļaujamu līgumisko noteikumu klasificēšanai 1. līmenī, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 2. punktā, ja ir izpildīti visi attiecīgie klasificēšanas nosacījumi un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja;
\n139.5. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta m) apakšpunktā noteiktā iezīme (atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
\n139.5.1. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms ir iekļauts līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, tikai tad, ja šis mehānisms aizstāj jebkādus peļņas sadales maksājumus skaidrā naudā ar pamatkapitāla emitēšanu;
\n139.5.2. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms atbilst tādai pašai zaudējumu absorbēšanas pakāpei kā aizliegums izmaksāt dividendes, kā arī izmaksas rezultātā nesamazinās pašu kapitāla apmērs;
\n139.5.3. jebkāda alternatīvā dividenžu izmaksas mehānismā paredzēta peļņas sadale var tikt veikta, līdzko ir saņemts Latvijas Bankas atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūtos ir paredzēta pamatkapitāla emitēšana kā dividenžu izmaksas mehānisms;
\n139.5.4. jebkāds alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms neparedz iespēju izmantot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas īpašumā esošās akcijas vai pajas, kas iegūtas atpirkšanas rezultātā;
\n139.5.5. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni:
\n139.5.5.1. paredz, ka alternatīvs dividenžu izmaksas mehānisms var tikt piemērots, ja katrā atsevišķā peļņas sadales gadījumā ir saņemts Latvijas Bankas atbrīvojums no aizlieguma veikt peļņas sadali;
\n139.5.5.2. nenosaka pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai piemērot alternatīvo dividenžu sadales mehānismu;
\n139.6. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 4. punktā noteiktā iezīme (pilnīga elastība attiecībā uz peļņas sadali), ja līguma noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, atbilst šādiem nosacījumiem:
\n139.6.1. tie nenosaka obligātu peļņas sadali attiecībā uz noteiktu instrumentu, ja peļņas sadale tiek veikta attiecībā uz kādu citu instrumentu;
\n139.6.2. ja peļņas sadale attiecībā uz noteiktu instrumentu netiek veikta, līguma noteikumi nenosaka peļņas sadales maksājumu atcelšanu vai atlikšanu attiecībā uz kādu citu instrumentu;
\n139.6.3. tie nepiesaista peļņas sadales maksājumu veikšanu jebkuram citam notikumam vai darījumam, kam ir tāda pati ekonomiskā ietekme kā šo noteikumu 139.6.1. vai 139.6.2. apakšpunktā noteiktajam;
\n139.7. šiem posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 5., 5.a, 6., 6.a un 8. punktā noteiktā iezīme (galvenie zaudējumu absorbcijas mehānismi), ja:
\n139.7.1. zaudējumu absorbcijas mehānisms, tai skaitā izraisītājnotikums, ir juridiski noteikts un skaidri definēts līgumiskajos noteikumos, ar kuriem regulē pašu kapitāla posteni;
\n139.7.2. izraisītājnotikuma iestāšanās gadījumā zaudējumu absorbcijas mehānisms ir efektīvs nekavējoties neatkarīgi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistībām informēt pašu kapitāla instrumenta turētājus;
\n139.7.3. jebkāds norakstīšanas mehānisms, kas nepieļauj turpmāko atjaunošanu, nodrošina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 71. panta 5. punkta a) apakšpunkta prasībām norakstītās summas nevar tikt atjaunotas;
\n139.7.4. jebkāds norakstīšanas mehānisms, kas ļauj turpmāku nominālās vai pamatsummas atjaunošanu, nodrošina, ka:
\n139.7.4.1. atjaunošana ir pieļaujama tikai pēc tam, kad sabiedrība ir nodrošinājusi atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;
\n139.7.4.2. atjaunošana netiek izmantota pašu kapitāla posteņiem, kuri emitēti vai kuru vērtība paaugstināta, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;
\n139.7.4.3. atjaunošana notiek, tikai pamatojoties uz peļņu, kas nodrošina ieguldījumus posteņos, kam paredzēta peļņas sadale pēc tam, kad atjaunota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, nemazinot posteņa zaudējumu segšanas spēju, ko nodrošina Regulas Nr. 2015/35 71. panta 5. punkta prasības;
\n139.7.5. jebkāds konvertēšanas mehānisms nodrošina, ka:
\n139.7.5.1. līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, ir ietverts pamatojums šo pašu kapitāla instrumentu konvertēšanai par pamatkapitālu, ja tiek konstatēta būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai;
\n139.7.5.2. konvertēšanas noteikumi pilnībā nekompensē ieguldījumu nominālvērtību, pieļaujot neierobežotu konvertēšanas likmi tad, ja krītas akciju cena;
\n139.7.5.3. nosakot instrumentu konvertēšanas diapazonu, maksimālais akciju skaits, kādu vērtspapīru turētājs var saņemt, ir noteikts jau vērtspapīru emisijas brīdī un šo skaitu var ietekmēt tikai korekcijas, kas varētu rasties, atspoguļojot jebkādu iespējamu akciju dalījumu pēc šo instrumentu emisijas;
\n139.7.5.4. konvertēšana izveido situāciju, ka zaudējumi tiek segti, ievērojot darbības turpināšanas principu, un pamata pašu kapitāla posteņi, kas rodas konvertēšanas rezultātā, netraucē rekapitalizācijai;
\n139.7.6. ja apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kapitālā ir posteņi ar konversijas mehānismiem, tas nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības statūti nepieciešamības gadījumā paredz attiecīgu akciju emisiju.
\n140 140. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) punktā, kā arī b) punktā minētie pašu kapitāla posteņi ir nekavējoties pieejami, lai absorbētu zaudējumus, ja postenis ir pilnībā apmaksāts un nepastāv nosacījumi vai iespējami apstākļi attiecībā uz tā spēju segt zaudējumus.
\n141 141. Nosakot, vai Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, kā arī b) punktā minētie pašu kapitāla posteņi ir atmaksājami vai izpērkami tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izvēles, ņem vērā šādus papildu kritērijus un prasības:
\n141.1. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, kā arī b) punktā minētajiem pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā noteiktās iezīmes klasificēšanai 1. līmenī, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība:
\n141.1.1. nodrošina, ka līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai jebkuros saistītos līgumiskajos noteikumos nav paredzēti nekādi izpirkšanas stimuli (incentives to redeem), kas noteikti šo noteikumu 168. punktā;
\n141.1.2. nedod iemeslu prognozēt posteņa izpirkšanu vai atcelšanu, kā arī līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver noteikumus, kas dotu iemeslu izdarīt līdzīgus secinājumus;
\n141.2. pašu kapitāla postenis tiek uzskatīts par atmaksātu vai izpirktu no datuma, kad par to tiek paziņots instrumenta turētājiem, vai, ja šāds paziņojums nav nepieciešams, tad no datuma, kad Latvijas Banka izsniegusi apstiprinājumu, un postenis tiek izslēgts no pašu kapitāla ar minēto datumu;
\n141.3. Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta iii) un v) apakšpunktā, kā arī b) punktā minētajiem pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktā iezīme (iespēja apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu) klasificēšanai 1. līmenī, ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, ietver noteikumu, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai dod iespēju apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu jebkurā brīdī, tai skaitā tad, ja atmaksāšanas vai izpirkšanas paziņojums jau ir sniegts, ja nav panākta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai ja atmaksāšana vai izpirkšana radītu šādu neatbilstību, izņemot gadījumus, kad izņēmuma kārtā ir piešķirts atbrīvojums no minētā posteņa atmaksas vai izpirkšanas apturēšanas atbilstoši šo noteikumu 191. un 192. punkta prasībām;
\n141.4. ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir apturējusi posteņa atmaksu vai izpirkšanu, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta j) apakšpunktā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības turpmākās darbības tiek iekļautas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minētajā atveseļošanas plānā.
\n142 142. Lai saņemtu Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto Latvijas Bankas atļauju (apstiprinājumu) īstenot Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto līgumisko iespēju un veikt pašu kapitāla posteņa atmaksu vai izpirkšanu laikposmā no pieciem līdz desmit gadiem pēc emisijas datuma, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai informāciju par rezerves apmēru, kādā pēc posteņa atmaksas vai izpirkšanas tiks pārsniegta maksātspējas kapitāla prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kapitāla pārvaldības vidēja termiņa plāna periodā vai, ja tas garāks, laika posmā starp atmaksas vai izpirkuma datumu un datumu desmit gadu pēc emisijas datuma.
\n143 143. Piemērojot konversiju kā galveno zaudējumu absorbcijas mehānismu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā noteiktajām iezīmēm, padomes un valdes locekļi, kā arī personas, kuras faktiski vada sabiedrību vai kuras pilda citas pamatfunkcijas, ir informētas par instrumenta konversijas potenciālo ietekmi uz kapitāla struktūru un sabiedrības īpašumtiesību sadali, kā arī veic šīs ietekmes uzraudzību, īstenojot sabiedrības pārvaldības sistēmas darbību.
\n144 XX. Papildu kritēriji un prasības pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 2. līmenī 144. Ja apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja otrā līmeņa pašu kapitālā ir Regulas Nr. 2015/35 72. panta a) punkta i), ii) un iv) apakšpunktā noteiktie posteņi, tas nodrošina, ka:
\n144.1. laika posms starp aicinājumu akcionāriem vai dalībniekiem veikt pašu kapitāla instrumenta apmaksu un brīdi, kad instruments tiek apmaksāts, nav ilgāks par trim mēnešiem. Šajā laika posmā tiek uzskatīts, ka pašu kapitāla instrumenta apmaksa ir pieprasīta, bet tas nav apmaksāts, un instruments tiek klasificēts 2. līmenī, ja visi citi attiecīgie kritēriji un prasības ir izpildītas;
\n144.2. ja pašu kapitāla instrumenta apmaksa ir pieprasīta, bet tas nav apmaksāts, akcionāram vai dalībniekam, kuram pieder instruments, ir pienākums veikt apmaksu arī apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, un attiecīgā summa ir pieejama, lai segtu zaudējumus.
\n145 145. Novērtējot, vai Regulas Nr. 2015/35 72. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētajiem 2. līmeņa pašu kapitāla posteņiem nepiemīt pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir piemērojamas šo noteikumu 136. punkta prasības.
\n146 146. Attiecībā uz Regulas Nr. 2015/35 72. panta a) punkta iii) un iv) apakšpunktā un b) punktā minētajiem 2. līmeņa pašu kapitāla posteņiem, novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var radīt maksātnespēju vai paātrināt sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:
\n146.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja peļņas sadale attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu ir atlikta, jo nav nodrošināta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai peļņas sadale radītu šādu neatbilstību;
\n146.2. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, nosaka apstākļus vai noteikumus, kuru izpildes gadījumā rodas tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs neatbilst darbības turpināšanas principam;
\n146.3. ja peļņas sadale attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu ir atlikta, jo nav nodrošināta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai peļņas sadale radītu šādu neatbilstību, pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudas vai jebkuras citas kompensācijas samaksu, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties.
\n147 147. 2. līmeņa pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktā iezīme (tuvākā līgumiskā iespēja atmaksāt vai izpirkt pamata pašu kapitāla instrumentu ir pēc pieciem gadiem no emisijas dienas), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver instrumenta atsaukšanas iespēju agrāk par pieciem gadiem no emisijas datuma, tai skaitā instrumenta atsaukšanas iespēju, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko sabiedrība nevar kontrolēt.
\n148 148. Instrumenta atsaukšanas iespēja, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nevar kontrolēt un kā rezultātā tiek veiktas darbības un darījumi, kas netiek uzskatīti par atmaksāšanu vai izpirkšanu, tiek uzskatīta par pieļaujamu līgumisko nosacījumu pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 2. līmenī, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 73. panta 2. punktā, ja ir izpildīti visi attiecīgie klasificēšanas nosacījumi un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja.
\n149 149. Pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās iezīmes klasificēšanai 2. līmenī, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai jebkuros saistītos līgumiskajos noteikumos ir iekļauti tikai ierobežoti izpirkšanas stimuli (incentives to redeem), kas noteikti šo noteikumu 168. punktā.
\n150 150. 2. līmeņa pašu kapitāla postenis tiek uzskatīts par atmaksātu vai izpirktu no datuma, kad par to tiek paziņots instrumenta turētājiem, vai, ja šāds paziņojums nav nepieciešams, no datuma, kad Latvijas Banka izsniegusi apstiprinājumu, un postenis tiek izslēgts no pašu kapitāla ar minēto datumu.
\n151 151. Pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktā iezīme (iespēja apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu) klasificēšanai 2. līmenī, ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, ietver noteikumu, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai dod iespēju apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu jebkurā brīdī, tai skaitā tad, ja atmaksāšanas vai izpirkšanas paziņojums jau ir sniegts, ja nav panākta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai ja atmaksāšana vai izpirkšana radītu šādu neatbilstību, izņemot gadījumus, kad izņēmuma kārtā ir piešķirts Latvijas Bankas atbrīvojums no minētā posteņa atmaksas vai izpirkšanas apturēšanas atbilstoši šo noteikumu 191. un 192. punkta prasībām.
\n152 152. Pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktā iezīme (iespēja atlikt peļņas sadali) klasificēšanai 2. līmenī, ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, ietver noteikumu, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai dod iespēju atlikt peļņas sadali jebkurā brīdī, ja nav panākta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai ja peļņas sadale radītu šādu neatbilstību.
\n153 153. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir apturējis posteņa atmaksu vai izpirkšanu, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 73. panta 1. punkta f) apakšpunktā, apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turpmākās darbības tiek iekļautas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minētajā atveseļošanas plānā.
\n154 XXI. Papildu kritēriji un prasības pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 3. līmenī 154. Attiecībā uz Regulas Nr. 2015/35 76. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā un b) punktā minētajiem 3. līmeņa pašu kapitāla posteņiem, novērtējot pazīmes, kas nosaka šo posteņu klasificēšanu, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas var izraisīt maksātnespēju vai paātrināt sabiedrības maksātnespējas procesu, tai skaitā:
\n154.1. pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret instrumenta emitentu, ja peļņas sadale attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu ir atlikta, jo nav nodrošināta atbilstība minimālajai kapitāla prasībai vai peļņas sadale radītu šādu neatbilstību;
\n154.2. līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, nosaka apstākļus vai noteikumus, kuru izpildes gadījumā rodas tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vairs neatbilst darbības turpināšanas principam;
\n154.3. ja peļņas sadale attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu ir atlikta, jo nav nodrošināta atbilstība minimālajai kapitāla prasībai vai peļņas sadale radītu šādu neatbilstību, pašu kapitāla instrumenta turētājs ir tiesīgs pieprasīt pilnīgu vai daļēju ieguldītās summas atmaksu vai arī pieprasīt soda naudas vai jebkuras citas kompensācijas samaksu, kā rezultātā pašu kapitāls varētu samazināties.
\n155 155. 3. līmeņa pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 77. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktā iezīme (tuvākā līgumiskā iespēja atmaksāt vai izpirkt pamata pašu kapitāla instrumentu ir pēc pieciem gadiem no emisijas dienas), ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver instrumenta atsaukšanas iespēju agrāk par pieciem gadiem no emisijas datuma, tai skaitā instrumenta atsaukšanas iespēju, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nevar kontrolēt.
\n156 156. Instrumenta atsaukšanas iespēja, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nevar kontrolēt un kā rezultātā tiek veiktas darbības un darījumi, kas netiek uzskatīti par atmaksāšanu vai izpirkšanu, tiek uzskatīta par pieļaujamu līgumisko noteikumu pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 3. līmenī atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 77. panta 2. punktam, ja ir izpildīti visi attiecīgie klasificēšanas nosacījumi un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja.
\n157 157. Pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 77. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās iezīmes klasificēšanai 3. līmenī, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai jebkuros saistītos līgumiskajos noteikumos ir iekļauti tikai ierobežoti izpirkšanas stimuli (incentives to redeem), kas noteikti šo noteikumu 168. punktā.
\n158 158. 3. līmeņa pašu kapitāla postenis tiek uzskatīts par atmaksātu vai izpirktu no datuma, kad par to tiek paziņots instrumenta turētājiem, vai, ja šāds paziņojums nav nepieciešams, no datuma, kad Latvijas Banka izsniegusi apstiprinājumu, un postenis tiek izslēgts no pašu kapitāla ar minēto datumu.
\n159 159. Attiecībā uz Regulas Nr. 2015/35 76. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā un b) punktā noteiktajiem pašu kapitāla posteņiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ievēro šādas papildu prasības:
\n159.1. šiem pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 77. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktā iezīme (iespēja apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu) klasificēšanai 3. līmenī, ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, ietver noteikumu, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai dod iespēju apturēt minētā posteņa atmaksu vai izpirkšanu jebkurā brīdī, tai skaitā tad, ja atmaksāšanas vai izpirkšanas paziņojums jau ir sniegts, ja nav panākta atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai vai ja atmaksāšana vai izpirkšana radītu šādu neatbilstību, izņemot gadījumus, kad izņēmuma kārtā ir piešķirts Latvijas Bankas atbrīvojums no minētā posteņa atmaksas vai izpirkšanas apturēšanas atbilstoši šo noteikumu 191. un 192. punktam;
\n159.2. šiem pašu kapitāla posteņiem piemīt Regulas Nr. 2015/35 77. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktā iezīme (iespēja atlikt peļņas sadali) klasificēšanai 3. līmenī, ja līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, ietver noteikumu, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai dod iespēju atlikt peļņas sadali jebkurā brīdī, ja nav panākta atbilstība minimālajai kapitāla prasībai vai ja peļņas sadale radītu šādu neatbilstību.
\n160 160. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir apturējusi posteņa atmaksu vai izpirkšanu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 77. panta 1. punkta f) apakšpunktam, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības turpmākās darbības tiek iekļautas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minētajā atveseļošanas plānā.
\n161 XXII. Papildu kritēriji un prasības attiecībā uz visiem pašu kapitāla posteņiem 161. Regulas Nr. 2015/35 71., 73. un 77. pantā norādīto klasificēšanas iezīmju piemērošanas vajadzībām atmaksāšana vai izpirkšana ietver jebkura pašu kapitāla instrumenta atmaksāšanu, izpirkšanu (dzēšanu), atpirkšanu vai jebkuru citu pēc ekonomiskās būtības līdzīgu darījumu (akciju atpirkšanu, izsoles, atpirkšanas plānus un pamatsummas atmaksu datēto instrumentu termiņa beigās, kā arī atmaksāšanu vai izpirkšanu, izmantojot emitenta atsaukšanas iespēju (call option)), izņemot darījumus, kas atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 71. panta 2. punktam, 73. panta 2. punktam un 77. panta 2. punktam netiek uzskatīti par atmaksāšanu vai izpirkšanu.
\n162 162. Novērtējot, vai pašu kapitāla postenim piemīt Regulas Nr. 2015/35 attiecīgi 71. panta 1. punkta o) apakšpunktā, 73. panta 1. punkta i) apakšpunktā vai 77. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās iezīmes, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
\n162.1. novērtējot, vai pašu kapitāla postenis ir brīvs no apgrūtinājumiem, tiek ņemta vērā apgrūtinājuma ekonomiskā būtība un tā ietekme uz pašu kapitāla posteni;
\n162.2. tiek ņemti vērā vismaz šādi apgrūtinājumi:
\n162.2.1. tiesības veikt darījumu savstarpēju ieskaitu;
\n162.2.2. ierobežojumi;
\n162.2.3. saistītās izmaksas vai garantijas;
\n162.2.4. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turējumā esošie pašu kapitāla posteņi;
\n162.2.5. darījums vai vairāki saistīti darījumi, kam ir tāda pati ietekme kā šo noteikumu 162.2.1., 162.2.2., 162.2.3. un 162.2.4. apakšpunktā minētajiem apgrūtinājumiem;
\n162.2.6. atsevišķi darījumi vai vairāki saistīti darījumi, kas jebkādā veidā varētu mazināt pašu kapitāla posteņa atbilstību attiecīgajām pašu kapitāla posteņu klasificēšanas iezīmēm;
\n162.3. tiek ņemti vērā apgrūtinājumi, ko rada atsevišķi darījumi vai vairāki saistīti darījumi, kas ir līdzvērtīgi pašu akciju vai daļu turēšanai, tostarp gadījumi, kad apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turējumā ir 1. līmeņa, 2. līmeņa vai 3. līmeņa pašu kapitāla posteņi.
\n163 163. Ja apgrūtinājums ir līdzvērtīgs pašu akciju vai daļu turējumam, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs samazina izlīdzināšanas rezervi atbilstoši apgrūtinātā posteņa summas apmēram.
\n164 164. Ja pašu kapitāla postenim ir apgrūtinājumi kas minēti Regulas Nr. 2015/35 attiecīgi 71. panta 1. punkta o) apakšpunktā, 73. panta 1. punkta i) apakšpunktā vai 77. panta 1. punkta h) apakšpunktā, tomēr šis postenis, ņemot vērā apgrūtinājumu, atbilst zemāka pašu kapitāla līmeņa iezīmēm, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic šādas darbības:
\n164.1. identificē, vai apgrūtinātais postenis ir iekļauts zemāka līmeņa pašu kapitāla posteņu sarakstos, kas noteikti Regulas Nr. 2015/35 72. un 76. pantā;
\n164.2. veic pašu kapitāla posteņu sarakstos iekļauto posteņu klasifikāciju atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 73. un 77. pantā noteiktajām attiecīgajām klasificēšanas iezīmēm;
\n164.3. ja postenis nav iekļauts pašu kapitāla posteņu sarakstos, klasificē posteni attiecīgajā līmenī pēc tam, kad ir saņemta Latvijas Bankas apstiprinājums atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 79. pantam.
\n165 165. Postenis netiek klasificēts kā pašu kapitāls, ja tas ir apgrūtināts tādā mērā, ka vairs neatbilst pašu kapitāla klasificēšanas iezīmēm.
\n166 166. Novērtējot, vai pastāv pašu kapitāla instrumenta atsaukšanas iespēja, kas balstīta uz neparedzētiem apstākļiem, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nevar kontrolēt, kā noteikts šo noteikumu 139.3., 139.4. apakšpunktā, 147., 148., 155. un 156. punktā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā šādus apstākļus:
\n166.1. izmaiņas normatīvajos aktos, kas attiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla posteņiem jebkurā jurisdikcijā vai attiecīgo tiesas normatīvo aktu interpretāciju;
\n166.2. izmaiņas piemērotajā nodokļu režīmā, normatīvajos aktos noteiktajā pašu kapitāla klasifikācijā vai ārējo kredītu novērtēšanas institūciju pašu kapitāla posteņu vērtēšanas metodikā.
\n167 167. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir saņēmis šo noteikumu 196. punktā minēto Latvijas Bankas atļauju (apstiprinājumu), tiek ievērotas šādas prasības:
\n167.1. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atkārtoti izvērtē nepieciešamību izmantot atsaukšanas iespēju vai citu līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, paredzēto atmaksāšanas vai izpirkšanas iespēju;
\n167.2. atmaksājamais vai izpērkamais pašu kapitāla instruments tiek izslēgts no pašu kapitāla, samazinot attiecīgā līmeņa kapitālu (vienlaikus neveicot izlīdzināšanas rezerves korekcijas vai pārrēķinu), ar datumu, kad sniegts paziņojums pašu kapitāla instrumenta turētājiem, vai ar datumu, kad saņemta Latvijas Bankas atļauja, ja šādu paziņojumu neparedz līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni;
\n167.3. maksātspējas stāvoklis tiek pastāvīgi kontrolēts, lai konstatētu jebkādu neatbilstību vai iespējamu neatbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, kas radītu pašu kapitāla instrumenta atmaksāšanas vai izpirkšanas atcelšanu līdz atmaksāšanas vai izpirkšanas dienai;
\n167.4. atmaksāšanas vai izpirkšanas darījumu nav atļauts veikt, ja tas var izraisīt neatbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, tai skaitā tad, ja par izpirkšanu vai atmaksāšanu jau ir paziņots instrumentu turētājiem;
\n167.5. ja atmaksāšana vai izpirkšana ir apturēta atbilstoši šo noteikumu 167.4. apakšpunktam, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atjaunot posteni kā pieejamu pašu kapitālu un Latvijas Bankas izsniegtā atmaksāšanas vai izpirkšanas darījuma atļauja zaudē spēku.
\n168 168. Kā minēts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta i) apakšpunktā, 73. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 77. panta 1. punkta e) apakšpunktā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē, vai līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, neietver neierobežotu stimulu kapitāla instrumenta izpirkšanai, kas nav atļauts nevienā kapitāla līmenī, tai skaitā novērtē:
\n168.1. norēķinus par akcijām apvienojumā ar pirkšanas iespēju, ja norēķini par akcijām ir ietverti līgumiskajos noteikumos, kas regulē pašu kapitāla posteni, un tie pieprasa pašu kapitāla instrumenta turētājam saņemt parastās akcijas, ja netiek izmantota izpirkšanas iespēja;
\n168.2. obligātu konversiju apvienojumā ar izpirkšanas iespēju;
\n168.3. pašu kapitāla instrumenta pamatsummas palielinājumu, kas piemērojams pēc izmantošanas datuma, apvienojumā ar izpirkšanas iespēju;
\n168.4. jebkādus citus nosacījumus, kas varētu radīt ekonomisku pamatojumu pašu kapitāla instrumenta iespējamai izpirkšanai.
\n169 XXIII. Papildu kritēriji papildu pašu kapitāla posteņu klasificēšanai 169. Klasificējot 2. līmenī posteņus, kas minēti Regulas Nr. 2015/35 74. panta a), b), c), d), f) un i) punktā, kā izpildāmus pēc pieprasījuma (callable on demand), apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka attiecīgā līguma izpildes pieprasījums nav atkarīgs no:
\n169.1. kāda notikuma iestāšanās vai kritēriju izpildes;
\n169.2. vienošanās ar līguma slēdzēju vai jebkuru trešo personu;
\n169.3. tādas vienošanās, līgumiskajiem noteikumiem vai stimula, kas ierobežotu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja tiesības vai ietekmētu lēmumu pieprasīt posteņa (instrumenta) apmaksu;
\n169.4. jebkuriem citiem nosacījumiem vai nosacījumu kopuma, kam būtu tāda pati ietekme kā šo noteikumu 169.1., 169.2. un 169.3. apakšpunktā minētajiem.
\n170 170. Ja izpilde tiktu pieprasīta un papildu pašu kapitāla postenis kļūtu par papildu pašu kapitāla instrumentu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs klasificē papildu pašu kapitāla posteni, novērtējot papildu pašu kapitāla instrumenta pazīmes un nosakot, kuram līmenim papildu pašu kapitāla instruments piederētu, ja izpilde tiktu pieprasīta.
\n171 171. Ja izpilde tiktu pieprasīta un papildu pašu kapitāla postenis tiktu atspoguļots bilances aktīvos (piemēram, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm), šis pamata pašu kapitāla postenis tiktu uzskatīts par iemaksām (contributions) tikai tādā gadījumā, ja izpildes pieprasījuma rezultātā nevarētu tikt atzīts papildu pašu kapitāla instruments vai saistības (vai iespējamās saistības).
\n172 172. Papildu pašu kapitāla postenis tiek uzskatīts par iemaksu, ja:
\n172.1. maksājums ir beznosacījuma dāvinājums vai ziedojums pašu kapitāla palielināšanai;
\n172.2. maksājumu veic mātes sabiedrība vai cita trešā persona vai maksājumu kā papildu iemaksu veic apdrošināšanas kooperatīvo sabiedrību biedri;
\n172.3. maksājums neatkarīgi no atspoguļošanas finanšu uzskaitē tiek attiecināts uz peļņu vai zaudējumiem vai tieši uz bilances rezervju posteņiem.
\n173 173. Iemaksas, kas atbilst attiecīgajiem pašu kapitāla klasificēšanas kritērijiem, bilancē tiek atspoguļotas kā aktīvu pieaugums un attiecīgs saskaņošanas rezervju apmēra palielinājums (tās netiek attiecinātas uz kādu papildu pašu kapitāla instrumentu vai saistībām vai kādu citu pamata pašu kapitāla posteni). Šīs iemaksas tiek klasificētas kā 2. līmeņa papildu pašu kapitāla postenis.
\n174 174. Līgumiskas vienošanās, kas pēc to izpildes pieprasījuma sedz zaudējumus trešajām pusēm, izpildot apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja saistības, klasificē kā 2. līmeņa papildu pašu kapitāla posteni, ja tās palielina apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja kreditora aktīvu apmēru, vienlaikus neradot attiecīgas saistības apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam.
\n175 175. Līgumiskas vienošanās, kas uzliek trešajai pusei pienākumu segt zaudējumus apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja kreditoram, vienlaikus neradot saistības apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam atmaksāt šīs summas trešajai pusei, klasificē kā papildu pašu kapitāla posteni, ja saņemta Latvijas Bankas atļauja.
\n176 176. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nekavējoties informē Latvijas Banku, ja ir pamats uzskatīt, ka papildu pašu kapitāla posteņa zaudējumu segšanas spēja nākotnē varētu mazināties, piemēram, iepriekš veikta instrumenta apmaksas pieprasījuma rezultātā.
\n177 XXIV. Izmantojamais pašu kapitāls 177. Izmantojamā pašu kapitāla apmērs, ar ko tiek nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības izpilde, ir vienāds ar 1. līmeņa summas, 2. līmeņa izmantojamās summas un 3. līmeņa izmantojamās summas kopsummu atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem.
\n178 178. Izmantojamā pamata pašu kapitāla apmērs, ar ko tiek nodrošināta minimālās kapitāla prasības izpilde, ir vienāda ar 1. līmeņa summas un 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņu izmantojamās summas kopsummu atbilstoši Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem.
\n179 179. Ja apdrošinātājs saņēmis licences atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 16. panta otrās daļas prasībām, tas, izmantojot apdrošinātāja darbības pārskatus, kuros dzīvības apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, sagatavo ziņojumu, norādot izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņus, kas sedz nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību saskaņā ar šo noteikumu 178. punkta prasībām.
\n180 180. Nosakot izmantojamā pašu kapitāla apmēru atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 82. pantā noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, tiek ievērotas šādas prasības:
\n180.1. visi Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā noteiktie 1. līmeņa posteņi tiek uzskatīti par izmantojamiem, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību;
\n180.2. Regulas Nr. 2015/35 82. panta 3. punktā minētie ierobežotie 1. līmeņa kapitāla posteņi, kas pārsniedz 20 procentu ierobežojuma limitu, ir iekļaujami 2. līmeņa pašu kapitālā.
\n181 181. Nosakot izmantojamā pamata pašu kapitāla apmēru atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 82. pantā noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem, lai segtu minimālo kapitāla prasību, tiek ievērotas šādas prasības:
\n181.1. visi Regulas Nr. 2015/35 69. panta a) punkta i), ii), iv) un vi) apakšpunktā noteiktie 1. līmeņa posteņi tiek uzskatīti par izmantojamiem, lai segtu minimālo kapitāla prasību;
\n181.2. Regulas Nr. 2015/35 82. panta 3. punktā minētie ierobežotie 1. līmeņa kapitāla posteņi, kas pārsniedz 20 procentu ierobežojuma limitu, ir iekļaujami 2. līmeņa pašu kapitālā;
\n181.3. piemērojot šo noteikumu 181.1. un 181.2. apakšpunktu, tiek ievērots Regulas Nr. 2015/35 82. panta 2. punktā minētais kvantitatīvais ierobežojums, ka kopējā 2. līmeņa kapitāla posteņu izmantojamā summa nepārsniedz 20 procentu no minimālās kapitāla prasības.
\n182 XXV. Atļauju saņemšanas kārtība 182. Iesniedzamos dokumentus, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs saņemtu šo noteikumu 101. punktā minēto Latvijas Bankas atļauju apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru izmantošanai, nosaka Komisijas 2015. gada 24. marta īstenošanas regula (ES) 2015/498, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma procedūru sabiedrības īpašo parametru izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK.
\n183 183. Iesniedzamo informāciju un dokumentus, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs saņemtu šo noteikumu 115. punktā minēto Latvijas Bankas atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā, nosaka Komisijas 2015. gada 24. marta īstenošanas regula (ES) 2015/499, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, kas jāizmanto, lai piešķirtu uzraudzības iestādes apstiprinājumu papildu pašu kapitāla posteņu izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK. Ja Latvijas Banka izsniedz atļauju lietot metodi, ar ko tiek noteikta papildu pašu kapitāla katra posteņa summa, atļauja pēc šīs metodes noteiktās summas iekļaušanai pašu kapitālā tiek piešķirta uz noteiktu laiku.
\n184 184. Lai saņemtu šo noteikumu 131.2. apakšpunktā minēto Latvijas Bankas atļauju katra atsevišķa pašu kapitāla posteņa klasificēšanai attiecīgajā līmenī atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 79. panta prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes apstiprinātu rakstveida iesniegumu, kam pievienoti šo noteikumu 187. punktā minētie dokumenti.
\n185 185. Šo noteikumu 184. punktā minētais iesniegums ietver apliecinājumu, ka:
\n185.1. visi juridiskie vai līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteni, vai citas saistītas vienošanās ir nepārprotami un skaidri formulētas;
\n185.2. ņemot vērā iespējamo turpmāko attīstību, kā arī apstākļus iesnieguma iesniegšanas brīdī, pamata pašu kapitāla postenis gan pēc ekonomiskās būtības, gan pēc juridiskās formas atbilst šo noteikumu XVIII, XIX, XX, XXI, XXII un XXIII nodaļā noteiktajiem kritērijiem un Regulas Nr. 2015/35 71., 73. un 77. pantā noteiktajām klasifikācijas iezīmēm;
\n185.3. nav noklusēti nekādi fakti, kas spētu ietekmēt Latvijas Bankas lēmumu attiecībā uz novērtēšanu un pašu kapitāla posteņa klasifikāciju.
\n186 186. Šo noteikumu 184. punktā minētajā iesniegumā norāda citus iesniegumus, ko apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedzis vai ko plāno iesniegt nākamo sešu mēnešu laikā, lai saņemtu šo noteikumu 115. punktā minēto Latvijas Bankas atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā, kā arī norāda šo atļauju spēkā stāšanās datumus, ja šāda informācija jau nav Latvijas Bankas rīcībā.
\n187 187. Šo noteikumu 184. punktā minētie atbilstošie dokumenti ietver:
\n187.1. informāciju par to, kā tiek izpildīti šo noteikumu XVIII, XIX, XX, XXI, XXII un XXIII nodaļā noteiktie kritēriji un Regulas Nr. 2015/35 71., 73. un 77. pantā noteiktās klasifikācijas iezīmes, tostarp, kādu ieguldījumu postenis dos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības esošajā kapitāla struktūrā un kā postenis palīdzēs nodrošināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības esošās un turpmākās kapitāla prasības izpildi;
\n187.2. informāciju, kas apliecina pamata pašu kapitāla posteņa zaudējumu segšanas spēju, tostarp:
\n187.2.1. līgumisko noteikumu, kas regulē pašu kapitāla posteni, un visu saistīto vienošanos noteikumus;
\n187.2.2. apliecinājumu, ka darījuma partneris ir noslēdzis attiecīgo līgumu vai vienošanos;
\n187.2.3. apliecinājumu, ka līgums un atbilstošās vienošanās ir juridiski saistošas un ir izpildāmas visās attiecīgajās jurisdikcijās;
\n187.3. apliecinājumu, ka pašu kapitāla postenis (instruments) ir pilnībā apmaksāts.
\n188 188. Šo noteikumu 184. punktā minētā iesnieguma novērtēšanas un atļaujas izsniegšanas procedūra ir šāda:
\n188.1. Latvijas Banka informē apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju par iesnieguma saņemšanu;
\n188.2. Latvijas Banka uzskata iesniegumu par iesniegtu, ja tajā ir ietverta visa šo noteikumu 184., 185., 186. un 187. punktā noteiktā informācija;
\n188.3. Latvijas Banka 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas datuma informē apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju par to, vai iesniegums tiek uzskatīts iesniegtu;
\n188.4. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma, izņemot gadījumus, kad pastāv ārkārtas apstākļi, par ko apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam tiek rakstveidā laikus paziņots ;
\n188.5. ārkārtas apstākļu gadījumā Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma;
\n188.6. ja tas ir nepieciešams, lai veiktu pašu kapitāla posteņa novērtējumu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam papildu informāciju pēc tam, kad iesniegums uzskatāms par iesniegtu. Latvijas Banka norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama un pamato pieprasījumu. Laika posms no datuma, kad Latvijas Banka pieprasa šādu informāciju, līdz datumam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi šo informāciju, netiek iekļauts šo noteikumu 188.4. un 188.5. apakšpunktā noteiktajos termiņos;
\n188.7. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām iesniegumā norādītajā informācijā un šādā gadījumā to uzskata par jauna iesnieguma iesniegšanu, ja vien šīs izmaiņas nav izraisījis Latvijas Bankas papildu informācijas pieprasījums vai Latvijas Banka uzskata, ka šīs izmaiņas neietekmēs iesnieguma izskatīšanu;
\n188.8. apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir tiesīgs atsaukt iesniegumu, par to rakstveidā paziņojot Latvijas Bankai jebkurā iesnieguma izskatīšanas posmā pirms Latvijas Bankas lēmuma pieņemšanas. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs pēc tam atkārtoti iesniedz iesniegumu vai iesniedz atjauninātu iesniegumu, tas tiek uzskatīts par jaunu iesniegumu.
\n189 189. Latvijas Banka par savu lēmumu attiecībā uz pašu kapitāla posteņa klasificēšanu rakstveidā paziņo apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam, sniedzot pamatojumu, ja atļaujas izsniegšana tiek atteikta.
\n190 190. Apstiprinot pašu kapitāla posteņu novērtēšanu un klasificēšanu attiecīgajā līmenī, Latvijas Banka pamatojas uz Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kritērijiem.
\n191 191. Lai saņemtu Latvijas Bankas izņēmuma kārtā piešķirtu atbrīvojumu no pašu kapitāla posteņa atmaksāšanas vai izpirkšanas apturēšanas, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā, 73. panta 1. punkta otrajā daļā un 77. panta 1. punkta otrajā daļā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai:
\n191.1. informāciju par plānoto pašu kapitāla instrumenta apmaiņu vai konvertēšanu un tās ietekmi uz pašu kapitālu, kā arī informāciju par līgumiskajiem noteikumiem, kas regulē attiecīgo pašu kapitāla posteni;
\n191.2. informāciju par to, kā plānotā pašu kapitāla instrumenta apmaiņa vai konvertēšana atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minētajam atveseļošanas plānam.
\n192 192. Lai saņemtu atbrīvojumu no pašu kapitāla posteņa atmaksāšanas vai izpirkšanas apturēšanas, ievēro šo noteikumu 195. punktā noteikto kārtību.
\n193 193. Lai saņemtu Latvijas Bankas izņēmuma kārtā piešķirtu atbrīvojumu no peļņas sadales atcelšanas, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta m) apakšpunktā un 73. panta 1. punkta h) apakšpunktā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai:
\n193.1. informāciju, kas apliecina, ka peļņas sadale nepasliktina apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja maksātspējas stāvokli un pēc peļņas sadales tiks panākta atbilstība minimālajai kapitāla prasībai;
\n193.2. informāciju par to, kā plānotā pašu kapitāla instrumenta apmaiņa vai konvertēšana atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minētajam atveseļošanas plānam.
\n194 194. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vēlas saņemt Latvijas Bankas izņēmuma kārtā piešķirtu atbrīvojumu no peļņas sadales atcelšanas, lai izmantotu alternatīvu dividenžu izmaksas mehānismu, tas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par:
\n194.1. plānoto emitējamā pamatkapitāla apmēru;
\n194.2. nepieciešamo līdzekļu piesaistes apmēru, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai;
\n194.3. to, kā papildu pamatkapitāla emisija alternatīva dividenžu izmaksas mehānisma mērķiem ietekmēs sabiedrības spēju piesaistīt nepieciešamos papildu līdzekļus.
\n195 195. Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju pašu kapitāla instrumentu atmaksāšanai vai izpirkšanai, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 73. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 77. panta 1. punkta d) apakšpunktā, vai darījumam, kas nav uzskatāms par atmaksāšanu vai izpirkšanu, kā noteikts Regulas Nr. 2015/35 71. panta 2. punktā, 73. panta 2. punktā un 77. panta 2. punktā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu un atmaksāšanas vai izpirkšanas ietekmes novērtējumu, tai skaitā:
\n195.1. informāciju gan par pašreizējo, gan īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas vispārējo stāvokli un atmaksāšanas vai izpirkšanas darbību atbilstību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānam un risku un maksātspējas pašu novērtējumam;
\n195.2. informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības spēju nepieciešamības gadījumā piesaistīt pašu kapitālu, ņemot vērā plašākus ekonomiskos apstākļus un tās pieeju kapitāla tirgiem un citiem pašu kapitāla avotiem;
\n195.3. informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ierosinātiem vairākiem kapitāla instrumentu atmaksas vai izpirkšanas darījumiem īsā laika periodā, ja tādi plānoti.
\n196 196. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs šo noteikumu 195. punktā minēto iesniegumu un informāciju iesniedz Latvijas Bankai trīs mēnešus pirms tuvākā no šādiem datumiem – līgumā noteiktā paziņojuma datuma atmaksas vai izpirkšanas instrumenta turētājiem vai līgumā noteiktā atmaksāšanas vai izpirkšanas datuma. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu triju mēnešu laikā no iesnieguma un informācijas saņemšanas datuma.
\n197 XXVI. Noslēguma jautājumi 197. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra normatīvos noteikumus Nr. 248 \"Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi\" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 7).
\n198 198. Neatkarīgi no šo noteikumu 130. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 1. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:
\n198.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;
\n198.2. 2015. gada 31. decembrī varēja tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 50 procentu apmēram no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši attiecīgajā periodā spēkā esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas noteica prasības dzīvības un nedzīvības apdrošinātāju, kā arī pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanai, tai skaitā instrumenti, kas 2015. gada 31. decembrī netika iekļauti pašu līdzekļos tikai tāpēc, ka ir ticis piemērots attiecīgajā periodā spēkā esošajos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos, kas noteica prasības dzīvības un nedzīvības apdrošinātāju, kā arī pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanai, noteiktais kvantitatīvais ierobežojums;
\n198.3. citādi netiktu klasificēti 1. līmenī vai 2. līmenī atbilstoši šo noteikumu 130. punkta prasībām.
\n199 199. Neatkarīgi no šo noteikumu 130. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 2. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:
\n199.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;
\n199.2. 2015. gada 31. decembrī varēja tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 25 procentu apmēram no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši attiecīgajā periodā spēkā esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas noteica prasības dzīvības un nedzīvības apdrošinātāju, kā arī pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanai, tai skaitā instrumenti, kas 2015. gada 31. decembrī netika iekļauti pašu līdzekļos tikai tāpēc, ka ir ticis piemērots attiecīgajā periodā spēkā esošajos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos, kas noteica prasības dzīvības un nedzīvības apdrošinātāju, kā arī pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanai, noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.
\n200 200. Ja posteņi, kas tiek klasificēti kā pamata pašu kapitāla posteņi saskaņā ar šo noteikumu 198. un 199. punktu, tiek apmainīti vai konvertēti par citu pamata pašu kapitāla posteni pēc 2015. gada 18. janvāra, postenis, uz kuru notiek maiņa vai konvertēšana, tiek uzskatīts par jaunu posteni, kas neatbilst šo noteikumu 198.1. un 199.1. apakšpunkta prasībām.
\n201 201. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
\n202 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
\n203 Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks 1. pielikums Latvijas Bankas 2024. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 376 Lēmuma pieņemšanas shēma attiecībā uz dalības iekļaušanu pašu kapitāla aprēķinā vai maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks 2. pielikums Latvijas Bankas 2024. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 376 Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēma Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēmā atspoguļoti šādi nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska agregācijas līmeņi atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām:Agregācijas līmenisSkaidrojums5.Nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska, nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska un nedzīvības apdrošināšanas polises apturēšanas riska agregācija nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa vajadzībām4.Apakšmoduļu agregācija nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska kapitāla prasības noteikšanas vajadzībām atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 119. panta 2. punktam3.Apakšmoduļu agregācija nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska kapitāla prasības noteikšanas vajadzībām atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 119. panta 2. punktam2.Agregācija, lai aprēķinātu atsevišķus risku apakšmoduļus dabas katastrofu riskam un atsevišķus risku apakšmoduļus cilvēka radītas katastrofas riskam, t. i., vētras, zemestrīces, plūdu, krusas, zemes nogruvumu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, jūras, aviācijas, ugunsgrēku, civiltiesiskās atbildības, kredītu un galvojumu riska apakšmoduļus1.Vētras, zemestrīces, plūdu, krusas un zemes nogruvumu riska reģionu agregācija atbilstoši tam, vai tie ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (ne-EEZ), saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 121., 122., 123., 124. un 125. pantu0.Vētras, zemestrīces, plūdu, krusas un zemes nogruvumu riska agregācija individuāla reģiona līmenī atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 121. 122., 123., 124. un 125. pantam Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks 3. pielikums Latvijas Bankas 2024. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 376 Cedētās pārapdrošināšanas līgumu piemērošana nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa ietvaros Šajā pielikumā norādītās metodes ir piemērojamas nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, lai veiktu neto pašu kapitāla zuduma agregāciju atbilstoši šo noteikumu 61. punkta prasībām. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro atbilstošāko metodi.1. metodeNovērtējot atgūstamās summas atbilstoši cedētās pārapdrošināšanas līgumiem ar agregējošu segumu, katra atsevišķa apakšmoduļa aprēķina rezultātiem tiek piemērots kopējs pārapdrošināšanas segums, nodrošinot, ka atgūstamās summas nepārsniedz pārapdrošināšanas līguma robežas.2. metodeNovērtējot atgūstamās summas atbilstoši cedētās pārapdrošināšanas līgumiem ar agregējošu segumu, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā pievienoto \"Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa shēmu\" tiek noteikta visdetalizētākā moduļa komponente, kas apkopo attiecīgos apakšmoduļus.Piemēram: agregējošam pārapdrošināšanas segumam pret vētras un krusas nodarītiem zaudējumiem šī moduļa komponente ir dabas katastrofu riska apakšmodulis, bet agregējošam pārapdrošināšanas segumam pret vētras un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības zaudējumiem šī moduļa komponente ir nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulis.Visdetalizētākajai apkopojošajai moduļa komponentei tiek aprēķināts bruto diversificētais pašu kapitāla zudums, kas savukārt tiek attiecināts uz vēl detalizētākām moduļa komponentēm, lai varētu piemērot agregējoša pārapdrošināšanas līguma noteikumus.Metožu piemērošana notiek atbilstoši šādiem skaidrojošiem piemēriem:1.
\nVētras risks – pārapdrošināšanas segums Eiropas Ekonomikas zonas reģiona (valsts) līmenī:1) vētras riska apakšmodulim tiek aprēķināts diversificēts bruto pašu kapitāla zudums Eiropas Ekonomikas zonas līmenī, ņemot vērā diversifikācijas ietekmi starp reģioniem;2) aprēķināto diversificēto bruto pašu kapitāla zudumu (dezagregācija, ievērojot šo noteikumu 59.2. apakšpunkta prasības) attiecina uz atsevišķiem Eiropas Ekonomikas zonas reģioniem;3) bruto diversificētajam Eiropas Ekonomikas zonas reģiona līmeņa kapitāla zudumam piemēro pārapdrošināšanas segumu Eiropas Ekonomikas zonas reģiona (valsts) līmenī;4) iegūtās neto diversificētās moduļa komponentes summē, lai iegūtu vētras riska neto pašu kapitāla zudumu Eiropas Ekonomikas zonas līmenī.2.
\nVētras risks – pārapdrošināšanas segums Eiropas Ekonomikas zonas reģiona un ārpus Eiropas Ekonomikas zonas esoša reģiona līmenī, ko papildina agregējošs segums visiem reģioniem kopumā:1) veic 1. piemērā noteiktos aprēķinus, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu Eiropas Ekonomikas zonas reģioniem kopumā;2) veic 1. piemērā noteiktos aprēķinus (aizstājot Eiropas Ekonomikas zonas reģionus ar reģioniem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un šo noteikumu 59.2. apakšpunkta prasību vietā piemērojot 59.3. apakšpunkta prasības), lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu kopumā reģioniem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;3) aprēķina bruto diversificēto vētras riska pašu kapitāla zudumu (ņemot vērā pārapdrošināšanas segumu atsevišķu Eiropas Ekonomikas zonas vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas esošu reģionu līmenī un diversifikāciju starp Eiropas Ekonomikas zonas reģioniem un reģioniem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas);4) piemēro pārapdrošināšanas segumu, kas attiecas uz visiem reģioniem kopumā, lai iegūtu vētras riska apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu.3.
\nVētras risks – pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, ko papildina agregējošs segums, kurš attiecas uz vētras risku un krusas risku kopumā (šajā gadījumā atbilstošāka ir 2. metode, un 1. metodes piemērojums sniegts tikai skaidrojumam).2. metodes piemērojums:1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus, kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu vētras riskam un krusas riskam atsevišķi (ja nav agregējoša seguma Eiropas Ekonomikas zonas vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas esošu reģionu līmenī kopumā, tad pietiekami ir 1. piemērā norādītie aprēķini);2) aprēķina diversificēto bruto pašu kapitāla zudumu dabas katastrofu riska līmenī, ņemot vērā pārapdrošināšanu reģiona līmenī un diversifikāciju starp dabas katastrofu riska apakšmoduļiem, bet neņemot vērā agregējošo pārapdrošināšanas segumu vētras riskam un krusas riskam;3) piemērojot proporcionālo metodi, dezagregē diversificēto dabas katastrofu riska bruto pašu kapitāla zudumu, attiecinot to uz vētras risku un krusas risku, kā arī citiem dabas katastrofas riskiem, ja tādi ir, un piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu, kas attiecas uz vētras un krusas risku kopumā;4) apkopo visu dabas katastrofu risku apakšmoduļus, lai iegūtu dabas katastrofas risku apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu.1. metodes piemērojums:1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus vētras riskam un krusas riskam atsevišķi, lai iegūtu neto diversificēto vētras un krusas riska pašu kapitāla zudumu;2) piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu vētras riskam un krusas riskam atsevišķi;3) piemērojot diversifikāciju, apkopo visu dabas katastrofu risku apakšmoduļus, lai iegūtu dabas katastrofas risku apakšmoduļa neto pašu kapitāla zudumu;4) veic pārbaudi, vai kopējās atbilstoši pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas nepārsniedz līgumos ietvertos ierobežojumus;5) ja aprēķinātās atgūstamās summas pārsniedz ierobežojumus, tiek piemērota 2. metode.4.
\nPārapdrošināšanas segums reģiona līmenī vētras riskam un segums riska līmenī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam, kas papildināts ar agregējošu segumu vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā.2. metodes piemērojums:1) veic 2. piemērā noteiktos aprēķinus, kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona līmenī, lai noteiktu neto pašu kapitāla zudumu vētras riskam atsevišķi (SCRwind) (ja nav agregējoša seguma Eiropas Ekonomikas zonas vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas esošu reģionu līmenī kopumā, tad pietiekami ir 1. piemērā norādītie aprēķini);2) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam piemēro pārapdrošināšanas segumu riska līmenī, lai iegūtu neto pašu kapitāla zudumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam (SCRmotorTPL);3) ņemot vērā arī citu dabas katastrotofu riska apakšmoduļu un cilvēka radītas katastrofas riska apakšmoduļu rezultātus, aprēķina diversificēto pašu kapitāla zudumu dabas katastrofu riska apakšmodulim (SCRnatCAT) un cilvēka radītas katastrofas apakšmodulim (SCRman-madeCAT), kuros ņemts vērā pārapdrošināšanas segums reģiona un riska līmenī;4) aprēķina diversificēto pašu kapitāla zudumu nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim (SCRCAT(before aggregate cover)), ņemot vērā diversifikāciju starp katastrofu riska apakšmoduli (SCRnatCAT) un cilvēka radītas katastrofas apakšmoduli (SCRman-madeCAT), un iegūto rezultātu attiecina atkal uz SCRnatCAT un SCRman-madeCAT (veic dezagregāciju, izmantojot proporcionālo metodi) un tālāk attiecina uz netSCRwind un netSCRmotorTPL;5) SCRwind* un SCRmotorTPL*, kam piemērota diversifikācija nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļa ietvaros, piemēro agregējošo pārapdrošināšanas segumu, lai iegūtu neto pašu kapitāla zudumu vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā (netSCRwind/motor (after aggregate cover));6) pašu kapitāla zudumu nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim, kurā piemērots arī agregējošs segums vētras riskam un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības riskam kopumā, aprēķina šādi:SCRCAT(after aggregate cover) = SCRCAT(before aggregate cover) – SCRwind – SCRmotorTPL + netSCRwind/motor (after aggregate cover).
\nLatvijas Bankas prezidents M. Kazāks