Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2023 Rīgā 2004.gada 4.novembrī Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu 1. Pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu, apstiprinu "Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību". 2. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai ar 2004.gadu. 4. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 "Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu". Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu I daļa. Vispārīgie jautājumi 1. Norādījumi paredzēti uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem - uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām u.c., kas aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, aprēķina un maksā nodokli, kā arī nodokļu administrācijas amatpersonām, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā. 2. Norādījumos lietotas atsauces uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (tekstā - Likums), uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.741 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju", kā arī uz šo norādījumu daļām un pielikumiem. II daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana un nodokļa nomaksa 3. Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu "Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi". 4. Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un vienlaikus ar gada pārskatu to iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (tekstā - VID) teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (Likuma 22.panta pirmā daļa). 5. Iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, tai pievieno pēctaksācijas perioda avansa maksājumu aprēķinu. 6. Nodokļa deklarācijā summas norāda latos: summu līdz 49 santīmiem atmet, bet summu, sākot ar 50 santīmiem, noapaļo uz augšu līdz latam. 7. Aprēķināto nodokli, kas ir samazināts par nodokļa atlaidēm un atvieglojumiem un taksācijas gada laikā izdarītajiem nodokļa avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pilnā apmērā pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas (Likuma 22.panta otrā daļa). 8. Uzņēmums, kurš izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, nodokļa deklarāciju sastāda vispārējā kārtībā. Iesniedzot nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, uzņēmums deklarācijai pievieno pielikumu par piemērojamo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu vai atvieglojumu apmēru. 9. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pirms noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 12.martā, un uzņēmums ne piecpadsmit dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ne arī nākamo piecu dienu laikā nav iemaksājis budžetā nodokli, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar 28.martu. Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja budžets attiecīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās, taču, ja minētais nav ievērots, tad pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pēc Likumā noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 2.jūlijā, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar nākamo dienu pēc nodokļa maksāšanas galējā termiņa iestāšanās (ar 16.maiju). Gadījumā, ja deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa pēdējā diena ir izejamā vai svētku diena, tad termiņš ir pirmā darbadiena pēc izejamās vai svētku dienas. 10. Ja nodokļa maksātājs taksācijas perioda laikā beidz maksāt nodokli, likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normas piemēro tikai par laiku no taksācijas perioda sākuma līdz brīdim, kad maksātājs beidz maksāt nodokli. Nodokļu maksātāja atbildība saglabājas attiecībā uz visām Likuma normām. Par attiecīgo periodu jāsastāda nodokļa deklarācija, un nodoklis jānomaksā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas. 11. Nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir tiesības termiņā iesniegtajai deklarācijai iesniegt deklarācijas labojumus (triju gadu laikā pēc noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa). Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja nodokļa maksātājs pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma ir iesniedzis deklarācijas labojumu un piecu darbadienu laikā no deklarācijas labojuma ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu. 12. Nodokļa deklarācijas aili "VID dati" aizpilda VID teritoriālā iestāde, veicot audita pārbaudi. 13. Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs sabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli: 13.1. par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu; 13.2. par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu. 14. Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības sastāda deklarāciju par sadalītās peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmējiem un katram saņēmējam (biedram) pienākošos peļņas lielumu (sadalītā pārpalikuma lielumu) atbilstoši VID noteiktajam veidlapas paraugam (šo norādījumu 14.pielikumā), iesniedz to VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. 15. VID teritoriālā iestāde 10 dienu laikā nosūta izrakstu no deklarācijas par katru peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmēju pēc tā atrašanās vietas attiecīgajai VID teritoriālajai iestādei. Pieņemot lēmumu par likvidāciju, līgumsabiedrībai (personālsabiedrībai) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai jāinformē par to VID teritoriālā iestāde, kā arī deklarācija iesniedzama pēc lēmuma par likvidāciju pieņemšanas neatkarīgi no iepriekš paredzētā termiņa. 16. Ieguldījumu fonds, kas izveidots atbilstoši likumam "Par ieguldījumu sabiedrībām", nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, bet fonda ieguldītāji patstāvīgi maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par attiecīgo ienākumu daļu nodokļu likumos noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas. Tam nav juridiskās personas statusa. Ieguldījumu fonda pārvaldi un šī fonda ieguldījumu apliecību emisiju un ar to tieši saistītās darbības atbilstoši likumam "Par ieguldījumu sabiedrībām" veic ieguldījumu sabiedrība - publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība. 17. Atbildība par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu un likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un saskaņā ar šiem likumiem izdotajos Ministru kabineta noteikumos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumos reglamentētās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to dēļ ir samazināts ar nodokli apliekamais ienākums, tiek noteikta atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām". 18. Uzņēmuma ienākuma nodokļa iegrāmatošanai lieto šādus kontus: 18.1. kontu grupas "Kreditori" kontu "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli"; 18.2. kontu grupas "Debitori" kontu "Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis"; 18.3. kontu "Peļņa vai zaudējumi"; 18.4. kontu "Uzņēmumu ienākuma nodoklis". 19. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā. 20. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas periodā aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" kredītā. 21. Taksācijas perioda beigās kontu "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" kredītu. Ja kontā "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" ir debeta saldo, to pārnes uz kontu grupas "Debitori" konta "Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis" debetu. 22. Minētās prasības par nodokļa grāmatvedības uzskaiti attiecas arī uz kredītiestādēm, krājaizdevumu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem. 23. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā: 23.1. aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2001.gadā, nodokļa likme ir 25 procenti; 23.2. no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā; 23.3. no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā; 23.4. no 2004.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 15 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2004.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos. 24. Nodokļa maksātāji, kuri izmanto Likuma 17.1 vai 18.1pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides, ko paredz likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"), šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi. Gadījumā, ja, piemēram, speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi atbilstoši likumam "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", taču tā šo nodokļa atlaidi neizmanto, tad uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanā izmantojama samazinātā nodokļa likme (2004.gadā - 15 procenti). III daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana 1.nodaļa. Maksātāja apliekamais ienākums 25. Nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, Krājaizdevu sabiedrību likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu noteiktais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas (dekl.1.r., zaudējumu summu uzrāda ar mīnus zīmi), ko palielina (zaudējumu apjomu - samazina) par: 25.1. zaudējumu summu, kuru radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana (dekl.2.r., zaudējumu summu uzrāda bez mīnus zīmes), 25.2. izdevumu summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību (Likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa, dekl.3.r.). Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu, ņem vērā jebkurus ieņēmumus neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā, pakalpojumu veidā vai citās lietās). 26. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. 27. Nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", nodokļa aprēķināšanas vajadzībām sastāda peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantā noteiktajām shēmām. Apliekamais ienākums ir peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītā summa. 28. Reliģiskās organizācijas apliekamais ienākums ir ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība (Likuma 4.panta 1.1 daļa). Tā aizpilda un iesniedz nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē un maksā nodokli Likumā noteiktajā kārtībā. 29. Sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība ir bezpeļņas organizācija, un tās saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi ienākumi izlietojami šīs organizācijas vai apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar ienākuma nodokli. Sabiedriskā organizācija vai apvienība (bezpeļņas organizācija) nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja (Likuma 2.panta otrā daļa) un neaizpilda nodokļa deklarāciju. 30. Par nodokļu maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu. Nodokļu maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību (Likuma 5.panta otrā un trešā daļa). Minētie objekti un iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi ir tādi uzņēmējdarbības veidi, kuri nav reģistrēti kā nodokļa maksātāja uzņēmējdarbības veidi. 31. Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību (Likuma 1.panta devītā daļa). Katrā konkrētā gadījumā izdevumi, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā, jāizvērtē, ņemot vērā šo definīciju tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Likuma 5.pants nosaka izdevumus, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. 32. Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, kas veidojas tā darbības gaitā, tos var nodalīt, ievērojot turpmāko: 32.1. izdevumi, kuri attiecas uz ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai uzņēmējdarbības pārvaldes procesu, t.i., šādā gadījumā, uzņēmumam iegādājoties preces, pakalpojumus u.tml., ne uzņēmuma īpašnieki, ne darbinieki negūst tiešu labumu. Netiek reglamentēts ne skaits, ne kvalitāte un cenas, par kādām uzņēmumi var iegādāties mēbeles, darbavietu iekārtojumu, apgaismojumu, ventilācijas un apsildes sistēmas, telpaugus u.c. Uzņēmējs šos izdevumus izdara atbilstoši veicamā saimnieciskās darbības veida īpatnībām un ievērojot savas finansiālās iespējas; 32.2. izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki, arī Likuma 5.panta pirmajā daļā minētie izdevumu veidi. Ja šāda veida izdevumi ir personificējami, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis", bet, ja tie nav personificējami, - par tiem jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. 33. Pie izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, ir pieskaitāmi izdevumi, ko darba devējs veic atbilstoši Darba aizsardzības likumam vai tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Par izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, uzskatāmi izdevumi, kuri saistīti ar darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanu uzņēmumā, profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās tie ir nepieciešami, piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā strādājošajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām u.tml. 1.piemērs. Ja darba devēja darbiniekam pasniegto dāvanu un balvu kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par to dāvanu un balvu vērtības daļu, kura netiek pieskaitīta darbinieka apliekamajam ienākumam un par kuru nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav kārtotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nav samaksāta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa. Ja taksācijas periodā (2004.gadā) darba devējs ir pasniedzis darbiniekam dāvanu Ls 80 vērtībā, tad, sastādot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par Ls 80, norādot deklarācijas 3.rindā. 2.piemērs. Uzņēmējsabiedrība rīko sporta sacensības un īrē sporta zāli. Pasākumā piedalās gan paša, gan citu uzņēmumu darbinieki, kuriem piešķir sporta apģērbu un balvas, kā arī tiem paredzētas pusdienas un vakariņas. Šādā gadījumā nav iespējams noteikt katra konkrētā dalībnieka gūto labumu, tāpēc minētie izdevumi ir attiecināmi uz uzņēmējsabiedrības ar saimniecisko darbību tieši nesaistītām izmaksām, ko norāda deklarācijas 3.rindā. 3.piemērs. Uzņēmējsabiedrība vēlas kļūt par biedru dažādās asociācijās, fondos un citās sabiedriskās organizācijās, maksājot iestāšanās maksu un biedru naudu un par to saņemot dažādus pakalpojumus, informāciju u.tml. Ja nodokļu maksātājs ir savam darbības veidam atbilstoša rakstura profesionālu organizāciju biedrs, no kurām saņem savai uzņēmējdarbībai nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus un kuras pārstāv attiecīgās nozares uzņēmumu intereses, iestāšanās maksu un biedru naudas maksājumus šādām organizācijām var uzskatīt par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Par saimnieciskās darbības izdevumiem nav uzskatāma iestāšanās maksa un biedru naudas maksājumi politiska rakstura un cita veida sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība tieši nesekmē nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. 4.piemērs. Uzņēmējsabiedrība noslēdz līgumus ar fiziskām personām (studentiem), kuri nav šīs uzņēmējsabiedrības darbinieki, paredzot ka tā apmaksās studentu mācību maksu augstskolā un maksās tiem stipendiju studiju laikā un segs citus izdevumus saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu. Uzņēmējsabiedrības izdevumi, kas saistīti ar uzņēmējsabiedrības potenciālo darbinieku augstākās izglītības iegūšanu, ir kvalificējami kā dažāda veida izdevumi vai finansējumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmējsabiedrības veicamo saimniecisko darbību. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, apliekamo ienākumu palielina par minētajiem uzņēmējsabiedrības izdevumiem (Likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl. 3.r.). 5.piemērs. Uzņēmējsabiedrība apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tās darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos. Ja kursi atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu vai nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai u.tml., tad šāda veida izdevumus var uzskatīt par tieši saistītiem ar uzņēmējsabiedrības saimniecisko darbību. 34. Gadījumā, ja nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu rezultātā radušies zaudējumi, tad tas veic visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties ziņo izmeklēšanas iestādēm un panāk krimināllietas ierosināšanu vai oficiālu atteikumu to ierosināt. Ja pasākumi ir veikti, tad attiecīgās zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina. Ja nodokļu maksātājs ir veicis nepieciešamos pasākumus un iztrūkumos vai izlaupījumos radušies zaudējumi ir norakstīti finanšu grāmatvedībā, bet šīs summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, to nesamazina par atgūtajām summām. 35. Gadījumā, ja uzņēmumam tehnoloģisko procesu, saimnieciskās darbības specifikas u.tml. rezultātā rodas preču (produkcijas) zudumi, tad uzņēmums nosaka plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam, pamatojoties uz faktisko preču zudumu (norakstīto preču) vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Uzņēmumi, kuri ir jaunizveidoti vai kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments būtiski mainījies, plānoto zudumu normas nosaka, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma prognozi taksācijas periodam un ievērojot tā darbības, nozares vai ražošanas veida specifiku. Ja uzņēmumā nav noteikts plānoto zudumu normatīvs, tad attiecīgie preču zudumi un norakstīto preču vērtība ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto normatīvu taksācijas periodam. Piemērs. Ražošanas uzņēmuma faktiskie preču zudumi 2001.gadā bija 0,5 procentu apmērā no saražotās produkcijas apjoma jeb Ls 8000, 2002.gadā - 0,7 procenti jeb Ls 10 000, 2003.gadā - 0,6 procenti jeb Ls 11 000. 2003.gadā uzņēmums paplašināja ražošanas apjomu un ražoto preču daudzumu sakarā ar jaunās ražošanas līnijas nodošanu ekspluatācijā, tomēr uzņēmuma darbības veids, preču un izmantoto izejvielu sortiments nemainījās. Uzņēmumā iepriekšējos gados tika izstrādāti zudumu normatīvi (pieļaujamais zudumu apmērs noteikts procentos no saražotā daudzuma), un, ņemot vērā tā darbības specifiku un iepriekšējo triju gadu faktiskos preču zudumus, zudumu normatīvu 2004.gadam nosaka: 0,6 procentu apmērā no saražotās produkcijas apjoma ((0,5 + 0,7 + 0,6) : 3). 36. Deklarācijas 4.rindas summu - apliekamais ienākums (zaudējumi) - nosaka kā deklarācijas 1., 2. un 3.rindas kopsummu (Likuma 4.panta pirmā daļa). Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi. 37. Kredītiestādes, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos var iekļaut atskaitījumu summu, kas gada laikā izdarīta noguldījumu apdrošināšanas fondos, un nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summu, kuru veidošanu reglamentē "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi" (apstiprināti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001.gada 21.decembra lēmumu Nr.24/9) (Likuma 7.pants). Ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes apstiprinātajiem noteikumiem ir jāveido speciālie uzkrājumi. 38. Kredītiestādes peļņu nedrīkst samazināt par speciālo uzkrājumu summām, kas izveidotas akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu, līdzdalībai saistīto vai radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, pašu akcijām, zaudējumu segšanai zādzību gadījumos un pamatlīdzekļiem. 39. Atskaitījumi, kas gada laikā izdarīti speciālajās (tehniskajās) rezervēs saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ieskaitāmi apdrošināšanas sabiedrības izdevumos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos (Likuma 8.pants). 40. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokli maksā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.587 "Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.587), (Likuma 4.panta otrā daļa). 41. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā nosaka apliekamo ienākumu un maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka, pieņemot, ka tā ir kapitālsabiedrība - Latvijas Republikas rezidents, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos kā pastāvīgā pārstāvniecība un darbojas neatkarīgi no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, un jebkurām citām personām. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nosakāms līdzīgi, kā jebkura uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, proti - tas ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamo ienākumu koriģē saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Ministru kabineta noteikumiem Nr.587. 42. Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz VID teritoriālajā iestādē vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Gadījumā, ja pastāvīgās pārstāvniecības darbības ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 12 mēnešus, tā var izvēlēties un noteikt savu apliekamo ienākumu pēc vienkāršotās apliekamā ienākuma noteikšanas metodes, kas aprakstīta Ministru kabineta noteikumu Nr.587 10 - 15.punktā. 2.nodaļa. Apliekamā ienākuma palielināšana (zaudējumu samazināšana) 43. Nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus samazina) par uzņēmuma gada pārskatā uzrādīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu (arī par izmaksām derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanai) (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.5.r.). Tai skaitā, deklarācijas 5.1.rindā uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmā teritorijā, norāda gada pārskatā norādīto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kurus tas iegādājies laikposmā, kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus izmanto uzņēmējdarbībā attiecīgajā teritorijā. 44. Apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumiem "Par nodokļiem un nodevām", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkts, dekl.6.r.). 45. Uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijas apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzināto iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kuras aprēķinātas inventarizācijas rezultātā (Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts, dekl.7.r.). Ja veikti iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un pēc attiecīgo pasākumu veikšanas nākamajos taksācijas gados zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām. 46. Apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summām, kas minētas Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-6.punktā un astotajā daļā, ja no tām nav ieturēts nodoklis noteiktajā apjomā (Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts, dekl.8.r.). Ja nodoklis par kādu maksājumu veidu ieturēts nepilnā apmērā, tad proporcionāli aprēķina to maksājumu summas daļu, par kuru palielina apliekamo ienākumu. Attiecīgās summas aprēķina, aizpildot deklarācijas 91.rindu (to aizpilda visi nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā veikuši maksājumus nerezidentiem, atbilstoši Likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai). 47. Ja nodoklis nav ieturēts no nerezidentam izmaksātajām summām izmaksas brīdī, kā to paredz Likuma 24.panta pirmā daļa, tad uzņēmumi, kuri izmanto 100 procentu apmērā nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", nodokli 25 procentu apmērā no attiecīgajām summām iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas. 48. Nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām (Likuma 3.panta ceturtā daļa). Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un kuri ir minēti Likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā. Nodokļa ieturēšanas kārtība ietverta šo norādījumu trešajā daļā. 49. Apliekamo ienākumu palielina par 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (Likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts, dekl.9.r.). Minētais nosacījums piemērojams arī valsts un pašvaldību uzņēmumos un no budžeta finansētās institūcijās (ja Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību domju (padomju) lēmumi neparedz lielākus ierobežojumus). 50. Reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tā, piemēram, uz reprezentācijas izdevumiem var attiecināt: 50.1. izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju (arī pildspalvas, kalendāri, T- krekli, krūzes, sērkociņi u.c.); 50.2. izdevumi maltītei, ko uzņēmums organizē saviem partneriem, klientiem u.c., vai arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmuma viesiem, partneriem vai klientiem; 50.3. izdevumu summas, kas radušās, piemēram, rīkojot uzņēmumu vai tā produkciju (pakalpojumus) reprezentējoša rakstura konferenci (t.i., izmaksas telpu īrei, dalībnieku uzņemšanai, ēdināšanai un izklaidei u.c.). 51. Uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai, piemēram, joslā starp ieeju šim uzņēmumam piederošajā restorānā (vai veikalā) un ietvi ierīkojot zālienu, apstādījumus vai iestādot ziedus utt. ir uzskatāmi par tieši saistītiem ar šī uzņēmuma saimniecisko darbību. Taču tieši nesaistīti ar saimniecisko darbību ir uzņēmuma izdevumi, piemēram, apkārtnes vai pilsētas infrastruktūras attīstībai, ko tas pārskaita, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu vai pēc savas iniciatīvas u.tml. 52. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par reklāmas izdevumu summām tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir nepieciešamas tās nodrošināšanai vai veikšanai. Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu. 53. Gadījumā, ja uzņēmums reklāmas nolūkā organizē konkursu, tad par reklāmas izdevumiem uzskatāmi uzņēmuma izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas un dāvinātas šādos konkursos, kuru rezultāti tiek atspoguļoti masu saziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu uzņēmumu organizētajos konkursos, ja: 53.1. konkursu norises vietā ir attiecīgā uzņēmuma reklāma; 53.2. konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu uzņēmuma produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu; 53.3. dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam ir jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu. Apliekamais ienākums jāpalielina par tām izdevumu summām, kuras rodas reklāmas kampaņas ietvaros kā naudas balvas, kuru saņēmēju nevar identificēt un no kurām nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļa maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda. 54. Par reklāmas izdevumiem nav uzskatāmi dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī amortizācijas summas uzņēmums nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem. 55. Apliekamo ienākumu palielina par: 55.1. summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti nodokļa maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā; 55.2. bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās (zaudējumos) (Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts, dekl.10.r.). Piemērs. Par zaudētā parāda summas norakstīšanu no izveidotajiem speciālajiem uzkrājumiem Uzņēmums "S" taksācijas periodā pārdod uzņēmumam "B" preces par Ls 1000, līguma nosacījumos paredzēts, ka par saņemto preci uzņēmums "B" samaksās mēneša laikā. Samaksa par pārdoto preci uz taksācijas perioda beigām netika saņemta. Pēc uzņēmumā "S" noteiktās nedrošo parādu vērtēšanas metodes tika aprēķināts, ka šaubīgo debitoru parādu kopsumma ir Ls 600. Debitoru parādu uzņēmums "S" grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Pircēju un pasūtītāju parādi" Ls 1000 K "Saimnieciskās darbības ieņēmumi" Ls 1000. Uzņēmums "S" debitora parāda segšanai izveido uzkrājumus Ls 600 apmērā un grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Uzkrājumu nedrošiem parādiem izmaksas" Ls 600 K "Uzkrājumi nedrošiem parādiem" Ls 600. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem Ls 600, kas izveidoti un uzrādīti maksātāja grāmatvedībā. Nākošajā taksācijas periodā uzņēmums "S" saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka uzņēmums "B" ir atzīts par bankrotējušu. Uzņēmums "S" izslēdz debitora parādu Ls 1000 un vienlaicīgi samazina izveidotos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, un grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" Ls 1000 K "Pircēju un pasūtītāju parādi" Ls 1000. D "Uzkrājumi nedrošiem parādiem" Ls 600 K "Saimnieciskās darbības ieņēmumi" Ls 600. Piemērs. Par zaudēto parādu summas norakstīšanu zaudējumos (izmaksās). Uzņēmums "S" taksācijas periodā pārdod uzņēmumam "W" preces par Ls 1000. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzņēmums "S" grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Pircēju un pasūtītāju parādi" Ls 1000 K "Saimnieciskās darbības ieņēmumi" Ls 1000. Samaksa par nosūtītajām precēm nav saņemta. Uzņēmums "S", sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu un ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 37.panta pirmo daļu, nosūta uzņēmumam "W" debitora parāda saskaņošanas aktu. Uzņēmums saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka uzņēmums "W" ir atzīts par bankrotējušu. Uzņēmums debitora parādu Ls 1000 apmērā noraksta kā bezcerīgu un grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" Ls 1000 K "Pircēju un pasūtītāju parādi" Ls 1000. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par maksātāja grāmatvedībā uzrādīto, izmaksās tieši iekļauto bezcerīgo parādu summu Ls 1000. Tā kā uzņēmuma "S" zaudētais parāds atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, tad apliekamo ienākumu samazina par bezcerīgo parādu summu Ls 1000 (dekl.44.r.). 56. Apliekamo ienākumu palielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas, izņemot: 56.1. zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"; 56.2. zaudējumus, kas radušies, pārdodot vērtspapīrus, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā, ja nodokļa maksātājs šāda veida vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus (6.panta pirmās daļas 7.punkts, dekl.11.r.). Šādus zaudējumus (t.i., zaudējumi, kuriem piemēro Likuma 14.panta 8.1daļas nosacījumus) var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma. 57. Zaudējumi no vērtspapīru, kas neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", pārdošanas ietver zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas: 57.1. akcijas un obligācijas, kuras neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"; 57.2. pajas un kapitāla daļas, kas to valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta kapitāla daļām; 57.3. prasījuma vērtspapīri. Zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas nosaka kā starpību starp attiecīgo vērtspapīru iegādes vērtību un pārdošanas cenu. Vērtspapīru iegādes vērtības un pārdošanas cenas noteikšanu reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 45.3 - 45.9punkts. Likums "Par vērtspapīriem" zaudē spēku ar 2004.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā Finanšu instrumentu tirgus likums. 58. Apliekamo ienākumu palielina par izdevumu summu, kas saistīta ar vērtspapīru (kuri atrodas publiskajā apgrozībā) iegādi taksācijas periodā (Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts, dekl.12.r.). 59. Tonnāžas nodokļa maksātāji, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, apliekamo ienākumu palielina par: 59.1. izdevumu summu, kas radusies tonnāžas nodokļa maksātājam, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās (Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punkts, dekl.13.r.); 59.2. gada pārskatā uzrādītā pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās (Likuma 6.panta pirmās daļas 10.punkts, dekl.14.r.). 60. Apliekamo ienākumu palielina par uzņēmuma procentu maksājumu summu taksācijas periodā (Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts, dekl.15.r.), norādot, vai procentu maksājumu summa ir aprēķināta saskaņā ar Likuma 6.4 panta pirmo vai otro daļu. Tostarp norāda: 60.1. procentu maksājumu pārsnieguma summu pār pieļaujamo procentu maksājumu apmēru (Likuma 6.4 panta pirmā daļa, dekl.15.1.r.); 60.2. procentu maksājumu summu proporcionāli parādu saistību vidējā apjoma pārsniegumam pār četrkāršotu pašu kapitāla apjomu (Likuma 6.4 panta otrā daļa, dekl.15.2.r.). Apliekamā ienākuma palielināšanu neveic par procentu maksājumu summām par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī nosakot kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību ar nodokli apliekamo ienākumu. 61. Nosakot parādu saistību vidējo apjomu ņem vērā gan latos, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus un kredītus. Attiecībā uz valūtās izsniegtām parādu saistībām piemērojams Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) noteiktā vidējā īstermiņa kredītu likme ārvalstu valūtās izsniegtiem kredītiem. 62. Aprēķinot Likuma 6.4 panta pirmajā daļā paredzētos procentu maksājumus, par pamatu var ņemt taksācijas perioda parādu saistības (par kuru aprēķināti procentu maksājumi) vidējo apjomu. Likuma 6.4 pantā minētā kārtība attiecināma arī uz procentu maksājumiem, ko maksā finanšu nomas u.c. darījumos. 63. Likuma 6.4 pants piemērojams, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā. Vienlaikus ar 2003.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļa maksātāji iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu (atbilstoši šo norādījumu 16.pielikumā pievienotajam paraugam). 1.piemērs. Uzņēmums "Kr" ir saņēmis kredītus no rezidenta - juridiskas personas, kas nav Latvijas Republikas kredītiestāde, un tie nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta trešās daļas izpratnē. Uzņēmuma "Kr" pašu kapitāla apjoms taksācijas perioda sākumā ir Ls 800. Parādu Procentu Aprēķinātā CSP noteiktā Parādu saistības saistības likme procentu taksācijas perioda atmaksāšanas apjoms gadā maksājumu pēdējā mēneša grafiks summa vidējā īstermiņa taksācijas kredītu likme periodā Ls 1000 12 % Ls 120 5,8% Atmaksā daļu (latos izsniegtiem aizdevuma kredītiem) 1.jūnijā - Ls 50 4000 EUR 7 % Ls 185 4,5% Atmaksā daļu ( jeb Ls 2640) (jeb 280 EUR) (OECD valstu aizdevuma valūtās izsniegtiem 1.septembrī - Ls 300 kredītiem) (jeb 455 EUR) Kopā: Ls 3640 - Kopā: Ls 305 - Kopā: Ls 350 1) Uzņēmums "Kr" nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā katrai parādu saistībai atsevišķi: a) vidējais parādu saistības apjoms taksācijas periodā (katrai parādu saistībai atsevišķi): (1/2 x 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 950 + 950 + 950 + 950 + 950 + 950 + 1/2 x 950) : 12 = 973 (1/2 x 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2340 + 2340 + 2340 + 1/2 x 2340) : 12 = 2553 b) 973 x 1,2 x 5,8 % = 68 2553 x 1,2 x 4,5 % = 138 c) Summa, par kādu aprēķinātie procentu maksājumi par parādu saistību pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 120 - 68 = Ls 52 un 185 - 138 = Ls 47. Līdz ar to pārsnieguma summa pār pieļaujamo procentu maksājumu apmēru par abām parādu saistībām kopā: 52 + 47 = Ls 99. 2) Uzņēmums "Kr" papildus iepriekš veiktajam aprēķinam nosaka procentu maksājumu daļu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums, ņemot vērā proporciju, kādā mērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu paša kapitāla apjomu: 3526 : (800 x 4) = 1,1 a) nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: (120 + 185) : 1,1 = 277 b) procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru: 305 - 277 = Ls 28. 3) Apliekamo ienākumu palielina par lielāko no aprēķinos iegūtajām apliekamā ienākuma palielinājuma summām, kuras noteiktas saskaņā ar 6.4 panta pirmo un otro daļu: Ls 99. 2.piemērs. Uzņēmums "Mr" ir saņēmis aizņēmumu no juridiskas personas, kura nav Latvijas Republikas kredītiestāde un nav saistīts uzņēmums likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta trešās daļas izpratnē. Aizņēmums Ls 7000 tika saņemts 2004.gada 1.jūnijā, un, sākot ar jūniju, uzņēmums "Mr" maksā procentu maksājumus par šo aizņēmumu, piemērojot gada likmi 13 procentu apmērā (tā pamatsumma netiek atmaksāta). Uzņēmuma "Mr" pašu kapitāla apjoms taksācijas perioda sākumā ir Ls 1200. Parādu Procentu Aprēķinātā CSP noteiktā Piezīmes saistības likme procentu taksācijas perioda apjoms gadā maksājumu pēdējā mēneša summa vidējā īstermiņa kredītu likme Ls 7000 13 % Ls 531 5,8 % Aizņēmums saņemts (latos izsniegtiem 1.jūnijā kredītiem) 1) Uzņēmums "Mr" nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā (ņemot vērā cik mēnešus taksācijas periodā parādu saistība bijusi izmantojama): a) (1/2 x 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 1/2 x 7000) : 7 = 7000 b) 7000 x 1,2 x 5,8 % = 487 c) summa, par kādu aprēķinātie procentu maksājumi par parādu saistību pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 531 - 487 = Ls 44. 2) Uzņēmums "Mr" papildus iepriekš veiktajam aprēķinam nosaka procentu maksājumu daļu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums, ņemot vērā proporciju, kādā mērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu paša kapitāla apjomu: 7000 : (1200 x 4) = 1.46 a) nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 531 : 1,46 = 364 b) procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru: 531 - 364 = Ls 167. 3) Apliekamo ienākumu palielina par lielāko no aprēķinos iegūtajām apliekamā ienākuma palielinājuma summām, kuras noteiktas saskaņā ar 6.4 panta pirmo un otro daļu: Ls 167. 64. Apliekamais ienākums palielināms par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.16.r.), ja par to samazināta uzņēmuma peļņa. 65. Apliekamais ienākums palielināms par atmaksājamo aizņēmumu (kredītu) summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.17.r.), ja par to ir samazināta uzņēmuma peļņa. Tātad, ja uzņēmums ir saņēmis kredītu no kredītiestādes vai citas personas, rezidenta vai nerezidenta, tad, nodokļa vajadzībām, atmaksājamā kredīta pamatsummu neiekļauj izdevumos. 66. Aizņēmumu (kredītu) procentu maksājumi (neatkarīgi no aizņēmumu atmaksas termiņa) ir viens no izdevumu posteņiem finanšu grāmatvedībā, par to summu apliekamais ienākums nav jākoriģē (izņemot, ja uz procentu maksājumu summu attiecas Likuma 6.4 pants). 67. Apliekamo ienākumu palielina par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto summu, izņemot Likuma 7., 8. un 8.1 pantā paredzētos gadījumus (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.18.r.), ja tā ir ņemta vērā, nosakot uzņēmuma finansiālās darbības rezultātu, kas ir norādīts deklarācijas 1.rindā. Deklarācijas 18.rindas summā neietver to uzkrājumu summu, kas paredzēta nedrošiem parādiem, jo to norāda atsevišķi deklarācijas 10.rindā. 68. Apliekamo ienākumu palielina par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumiem (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.19.r.). 69. Apliekamo ienākumu nedrīkst ietekmēt uzņēmuma bilances aktīva posteņu vērtības pārvērtēšanas rezultāti, izņemot pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6.panta piektā daļa). Tādējādi apliekamo ienākumu palielina par bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības samazināšanas summu (dekl.20.r.), izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Piemērs. Uzņēmums "V" saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 32.pantu, sastādot taksācijas perioda gada pārskatu, pirktos krājumus, kuru iegādes vērtība ir Ls 5000, novērtē atbilstoši zemākajai tirgus cenai - Ls 4000. Pārvērtējot bilances aktīva posteni "Krājumi", uzņēmums pārvērtēšanu grāmatvedībā uzrāda šādi: D "Pirkto materiālu un preču krājumu un vērtības izmaiņas" Ls 1000 K "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai" Ls 1000. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, apliekamais ienākums jāpalielina par krājumu vērtības samazināšanas summu Ls 1000, kas radusies, novērtējot krājumus atbilstoši zemākajai tirgus cenai, norādot deklarācijas 20.rindā. 70. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par preču (produkcijas) vērtību starpību, kas veidojas, pārdodot šīs preces par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu (piemēram, sezonas preces, beidzoties sezonai; bojātas preces; pārtikas preces, īsi pirms realizācijas termiņa beigām u.tml.). 71. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības samazinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta 5.1 daļa, dekl.21.r.). 72. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš: 72.1. ir nerezidents, vai 72.2. piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", vai 72.3. piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides (piemēram, atbilstoši likumam "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"). Apliekamo ienākumu palielina, ja uzņēmums minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpību nav ieskaitījis rezervē (Likuma 6.panta 5.1 daļa, dekl.22.r.). 73. Apliekamo ienākumu palielina par apdrošināšanas prēmijām, ko uzņēmums maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nenodrošina Latvijas Republikā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam (Likuma 6.panta sestā daļa, dekl.23.r.). 74. Gadījumā ja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas (bonuss), tad atpakaļ saņemto apdrošināšanas prēmijas daļu iekļauj uzņēmuma apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā. 1.piemērs. Uzņēmums "S" noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 2003.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 1.jūlijam). Apdrošināšanas prēmija ir Ls 900, bet apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas maksājumus uzņēmums var veikt reizi ceturksnī Ls 112,5 apmērā. Tomēr uzņēmums pēc savas iniciatīvas samaksā visu apdrošināšanas prēmiju 2003.gada jūlijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu. Likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 17.panta pirmā daļa nosaka, ka izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 25.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto uzkrāšanas principu, uzņēmums "S" 2003.gada izmaksās iekļauj tikai to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz taksācijas periodu, t.i., Ls 225 (no 2003.gada 1.jūlija līdz 2003.gada 31.decembrim) un grāmatvedībā šo darījumu uzrāda šādi: D "Nākamo periodu izmaksas" Ls 675 D "Pārējās sociālās apdrošināšanas izmaksas" Ls 225 K "Nauda" Ls 900. Tādējādi 2003.gada izmaksās un arī ar nodokli apliekamajā ienākumā ietver nevis visu samaksāto apdrošināšanas prēmiju, bet gan tikai to prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto taksācijas periodu. 2004.gadā uzņēmums izmaksās uzrādīs Ls 450 un 2005.gadā - Ls 225. 2.piemērs. Būvuzņēmums noslēdz apdrošināšanas līgumu par galvojumu apdrošināšanu uz vienu gadu (no 2003.gada 1.aprīļa līdz 2004.gada 31.martam). Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu. Apdrošināšanas gadījums neiestājas. Pēc apdrošināšanas līguma termiņa beigām (2004.gada maijā) uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas Ls 2000. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2004.gadu, šī summa tiek iekļauta apliekamajā ienākumā. 75. Apliekamo ienākumu palielina par kompensācijas summu, ko uzņēmums, uz kuru saskaņā ar Likuma 14.1 pantu ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem (Likuma 6.panta vienpadsmitā daļa, dekl.24.r.). Apliekamo ienākumu koriģē tādā apmērā, kādā kompensācija ir atskaitīta (ņemta vērā deklarācijas 1.rindas summā), aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu. 76. Apliekamo ienākumu palielina par pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības samazinājuma summu (6.2 pants, dekl.25.r.). 77. Apliekamo ienākumu palielina par iegūstošās sabiedrības saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības samazinājuma summu (6.3 pants, dekl.26.r.). Likuma 6.2 panta un 6.3 panta normas attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju. 78. Apliekamo ienākumu palielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei izveidotās rezerves lielumu (trešā taksācijas perioda beigās) un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību. Apliekamais ienākums par šo summu jāpalielina, ja triju taksācijas periodu laikā autotransporta uzņēmums nav iegādājies pasažieru pārvadājumos izmantojamos autobusus vai iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par rezerves lielumu, kas bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 8.1 panta ceturtā daļa, dekl.27.r.). Likuma 8.1 pantu piemēro nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa. Likuma 8.1 panta piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu". 79. Apliekamo ienākumu palielina par kompensācijas summu (par stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm), kas ir saņemta un 12 mēnešu laikā (no kompensācijas saņemšanas dienas, to ieskaitot) nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatdarbības pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.28.r.). Kompensāciju izmaksājot pa daļām, apliekamo ienākumu palielina par katru kompensācijas daļu, kura 12 mēnešu laikā nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. 80. Apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no: 80.1. nerezidentiem; 80.2. uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus. Šajā gadījumā apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summas daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās atlaides vai atvieglojumus, nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (Likuma 11.panta otrā daļa, dekl.29.r.). 81. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja šīs dividendes vienlaikus atbilst nosacījumiem: 81.1. dividendes saņemtas no nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām; 81.2. dividenžu izmaksātājs (nerezidents) ir rezidents valstī vai teritorijā, kura nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" (Likuma 11.panta trešā daļa). 82. Apliekamo ienākumu palielina (Likuma 12.pants) par: 82.1. zaudējumu summu, ko radījusi pamatlīdzekļu pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām (dekl.30.r.); 82.2. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, tās pārdodot vai iepērkot no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai personām un uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par cenām, kas atšķiras no tirgus cenām (dekl.31.r.); 82.3. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, tās iepērkot vai pārdodot ar uzņēmumu saistītām personām par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām (dekl.31.r.); 82.4. darījumu vērtības un tirgus vērtības starpību, ja uzņēmumi, kuri noteikti Likuma 12. pantā, veic cita veida savstarpējus darījumus (dekl.32.r.). Lai noteiktu minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtību, piemērojamas metodes, kas aprakstītas Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 62. un 63.punktā. 83. Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir saistīti uzņēmumi vai ar uzņēmumu saistītas personas Likuma izpratnē, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (dekl.94.r.), tai pievieno saistīto uzņēmumu un ar uzņēmumu saistīto personu sarakstu. Sarakstā norāda uzņēmuma nosaukumu (personas vārdu un uzvārdu), reģistrācijas numuru, adresi, rezidences valsti, līdzdalības daļu vai saistību ar minētajiem uzņēmumiem vai personām taksācijas perioda sākumā (izmaiņas taksācijas perioda laikā). Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir saistīti uzņēmumi vai ar uzņēmumu saistītas personas, aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumu "Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)". 84. Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir bijuši darījumi ar uzņēmumiem, kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citiem Latvijas Republikas likumiem, deklarācijai pievieno attiecīgo uzņēmumu sarakstu (dekl.95.r.). Sarakstā norāda uzņēmumu nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi. Arī minētie uzņēmumi aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumu "Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)". 85. Deklarācijas 2.pielikumā norādāmā informācija ir saistībā ar Likuma 12.pantu, kas paredz īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai gadījumos, kad šajā pantā minēto uzņēmumu vai personu starpā notiek darījumi, kuru vērtība neatbilst tirgus cenām. Gadījumā, ja iekšzemes uzņēmumam ir saistīti ārvalstu uzņēmumi, tā rīcībā jābūt dokumentam, kas apliecina, ka saistītais uzņēmums ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs attiecīgajā valstī, kā arī jānorāda: dokumenta nosaukums, izdevējs un numurs, ka arī ārvalstu uzņēmuma nosaukums, tam piešķirtais reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Norādot informāciju par fizisku personu, kas ir ar uzņēmumu saistīta persona, norāda: personas vārdu un uzvārdu, personu apliecinošu dokumentu, tā numuru, izdevējiestādi un izdevējvalsti, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu, personas identifikācijas numuru (personas kodu), dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, rezidences valsti. Piemērs. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikuma aizpildīšanu. Iekšzemes uzņēmums SIA "Lat" ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kurš neizmanto īpašās nodokļa atlaides vai atvieglojumus saskaņā ar citiem likumiem. Tā saimnieciskā darbība ietver juvelierizstrādājumu dizainu, izgatavošanu un pārdošanu. 2004.gadā tas veicis darījumus ar uzņēmumiem vai personām, kas uzskatāmas par saistītiem uzņēmumiem vai personām likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē. Nr. Darījuma partneris Darījuma apraksts Darījuma vērtība Ls 1. Mātes uzņēmums - SIA "Lat" pirkusi no sabiedrības "Lit": 30000 Lietuvas sabiedrība "Lit". - zeltu 10000g par 3 Ls/g, 25000 - platīnu 5000g par 5 Ls/g, 2000 …