Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam

Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 588 Rīgā 2018. gada 6. novembrī (prot. Nr. 51 41. §) Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.-2022. gadam 1. Apstiprināt indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.-2022. gadam (turpmāk - plāns). 2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto rīcības virzienu īstenošanai 2019. gadā un turpmākajos gados izskatīt likumprojekta par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ministru prezidents Māris Kučinskis Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2018. gada 6. novembra rīkojums Nr. 588) Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018.-2022. gadam Saīsinājumi AIM - Aizsardzības ministrija AS - akciju sabiedrība AS LRN - akciju sabiedrība "LatRailNet" CO2 - Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze ) CSP - Centrālā statistikas pārvalde Direktīva 2012/34/ES - Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu EISI - Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010, atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr.67/2010 EK - Eiropas Komisija ERTMS - Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (angl. European Rail Traffic Management System) ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija GSM-R - globālā mobilo sakaru sistēma - dzelzceļi (angl. Global System for Mobile Communications - Railway) INEA - EK Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (angl. Innovation and Networks Executive Agency) LDz - VAS "Latvijas dzelzceļš" LIAS - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija LRN - dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja LDz būtisko funkciju veicējs AS "LatRailNet" MK - Ministru kabinets MPC - mikroprocesoru centralizācijas sistēma NAP - Nacionālais attīstības plāns NOx - slāpekļa oksīds NVS - Neatkarīgo Valstu Sadraudzība PV - AS "Pasažieru vilciens" Regula 2015/909 - Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regula (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus SCB - signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmas Shēma - 2017.gada 30.jūnijā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja AS "LatRailNet" pieņemtā, jaunajām prasībām atbilstoša, infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēma SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību SM - Satiksmes ministrija TEN - Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" TEN-T - Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES VAS - valsts akciju sabiedrība VSIA - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Saturs Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018.-2022.gadam Saīsinājumi Saturs 2. Esošās situācijas raksturojums un attīstības virzieni 2.1. Politikas ietvars 2.2. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, pamatrādītāji un tehniskā stāvokļa raksturojums 2.3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ar dzelzceļa infrastruktūru saistītie Latvijas tautsaimniecības subjekti un esošā tirgus situācija 2.4. Valsts noteiktās funkcijas dzelzceļa nozarē 2.5. Dzelzceļa attīstības virzieni 3. Plāna mērķis un rīcības virzieni 4. Rīcības virzienu apraksts 4.1. Infrastruktūras uzturēšana 4.1.1. Tehniskā uzturēšana pasūtītās jaudas apjomā un TEN prasību un parametru līmenī 4.1.2. Rīcība ar sliežu ceļa posmiem (līnijām), kuros nenotiek vilcienu kustība 4.1.3. Elektrificētās infrastruktūras nodrošināšana pasažieru pārvadājumiem 4.1.4. Pasažieru infrastruktūras saglabāšana dzelzceļa līnijās, kurās patlaban nenotiek pasažieru satiksme 4.1.5. Valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē finansēšana 4.2. Infrastruktūras atjaunošana un modernizācija 4.2.1. Kopējo transporta sociālo izmaksu rādītāju sistēmas izveidošana 4.2.2. Sistemātiskā infrastruktūras atjaunošana 4.2.3. Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projekti Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas veicināšanā 4.2.4. Kvalitatīvas sabiedriskā transporta dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana pasažieru apkalpošanā 4.2.5. Valstiski nozīmīgu aizsardzības pasākumu īstenošana dzelzceļa infrastruktūrā 4.2.6. Vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas modernizācija 4.2.7. Dzelzceļa un ostu savietojamība 4.2.8. Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana 4.2.9. ERTMS un GSM-R 4.3. Jaunas infrastruktūras izveide 4.3.1. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija 4.3.2. "Rail Baltica" 5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšana, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars un daudzgadu līgums 5.1. Būtiskākie faktori, kas ietekmē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanu 5.1.1. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēja 5.1.2. Stabila un prognozējama maksa par tranzīta kravu un iekšzemes pārvadājumiem 5.1.3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas pamatprincipi 5.1.4. Dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru ietekmējošās izmaksas 5.1.5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas un procesu optimizācija 5.2. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšana 5.2.1. Dzelzceļa transporta spēja konkurēt ar autotransportu 5.2.2. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars 5.3. Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogramma 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 5.4. Plānā paredzēto infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijas iespējas 5.5. Prognozētais finansējums infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijai un jaunas infrastruktūras izveidei 6. Turpmākās rīcības plāns 2018. - 2022.gadam 7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem VAS "Latvijas dzelzceļš" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda 2. pielikums VAS "Latvijas dzelzceļš" publiskās lietošanas dzelzceļa līniju garums un aprīkojums 3. pielikums Informācija par pasažieru stacijām un pieturas punktiem 1. Kopsavilkums Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna mērķis Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018.-2022.gadam izstrādāts, ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, ar ko pārņemtas Direktīvas 2012/34/ES, valsts saistības, kurās noteikts, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā Eiropas Savienības vispārīgās vajadzības, kā arī vajadzību sadarboties ar kaimiņos esošajām trešajām valstīm un Dzelzceļa likuma 6.panta noteikumiem, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. Šādā nolūkā SM pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātāji, Latvijas Tranzīta Biznesa asociācija u.c.) izstrādā un Ministru kabinets apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju (turpmāk - Plānu). Atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta trešajai daļai Plāns kalpo par pamatu LDz saimnieciskās darbības plāna izstrādei, kurā iekļauj ieguldījumu un finanšu programmu, un pamatojoties uz to tiek noslēgts daudzgadu līgums ar valsti, kurā noteikti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas principi, finansējuma avoti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas un kvalitātes rādītāji, kā arī plānošanas periodā sasniedzamie mērķi un uzdevumi. Infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšana Dzelzceļa likuma grozījumi, kuri pieņemti 2016.gada 25.februārī un Regula 2015/909, prasības paredz būtiskas izmaiņas infrastruktūras maksas noteikšanas principos. 2017.gada 30.jūnijā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs AS "LatRailNet" pieņēma jaunajām prasībām atbilstošu infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmu, kuru paredzēts piemērot no 2019.gada. Ievērojot jaunos maksas noteikšanas principus un ierobežojumus sākot ar 2019.gadu, nepieciešams nodrošināt tādu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli, kurš paredzētu, gan līdzekļus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, gan savlaicīgai infrastruktūras maksu finanšu iztrūkuma segšanai, ja infrastruktūras maksa nesedz infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka jaunus valsts pienākumus, kas paredz nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru. Tāpēc likumsakarīgas ir valsts intereses nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju un radīt apstākļus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars izpildītos ar minimālu valsts budžeta līdzekļu iesaisti, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas, šādam nolūkam paredzēts izmantot 3 pakāpju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, kas detalizēti aprakstīts Plāna 5.2.2.sadaļā. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Šāda finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" ietvaros nodalīt atsevišķus finansēšanas plānus - finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un citiem mērķiem, kas nodrošinātu apakšprogrammas līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu. Finansēšanas modelis nodrošinās Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu. Piedāvātais publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelis varēs darboties un tikt realizēti investīciju projekti, ja konceptuāli pieņemtais MK lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas 2018.-2021.gadam (Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojums Nr.212 "Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" peļņas daļu par 2018.-2021. pārskata gadu"), tiks iestrādāts ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos. Efektivitāti nodrošinās arī savlaicīgi novirzīti valsts budžeta līdzekļi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Tāpat Plāna darbības periodā jāparedz ikgadējais LDz vidējās darba samaksas pieaugums atbilstoši vidējās darba samaksas pieauguma tempam valstī, kas atbilstoši FM publiskotājām prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu sastāda vidēji 5%. Prognozēts, ka aptuveni 25% no plānotā darba samaksas pieauguma, LDz varēs nosegt no saviem optimizācijas rezultātā izbrīvētajiem resursiem. Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu līdzsvaru ar ieņēmumiem, no infrastruktūras maksas no pasažieru pārvadājumu pakalpojumu segmenta, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nepieļaujot aizliegto šķērssubsidēšanu no citiem tirgus segmentiem, valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammā 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" jāparedz atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, ņemot vērā plānotos pārvadājumu apjomus un apstiprināto maksu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem un līdzekļus pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai 2018.gada līmenī. Sagaidāmais rezultāts Plāns raksturo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, veicamos uzturēšanas, modernizācijas un jaunas infrastruktūras izveides pasākumus, nosaka tautsaimniecības vajadzības dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un iespējamo infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismu mainīga kravu pārvadājumu apjoma tirgus apstākļos. Apstiprinot Plānu: • tiek izpildītas Dzelzceļa likuma 6.panta prasības, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām; • tiek ievērotas Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtās daļas prasības - paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" ietvaros nodalīti atsevišķi finansēšanas plāni - finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un citiem mērķiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem; • tiek paredzēta minimāla valsts budžeta līdzekļu iesaiste publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā. • Tiek paredzēti galvenie noteikumi Plānam atbilstoša daudzgadu līguma noslēgšanai, kas saskaņā ar Dzelzceļa likuma 10.1 panta otro daļu slēdzams starp SM un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. 2. Esošās situācijas raksturojums un attīstības virzieni 2.1. Politikas ietvars Izstrādājot Plānu, jāievēro šādi būtiski attīstības plānošanas dokumenti un tiesiskais ietvars: • Eiropas transporta politikas Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" (Baltā grāmata) (Briselē, 28.03.2011. COM(2011) 144) Baltajā grāmatā uzsvērts, ka galvenais izaicinājums ir pārtraukt transporta sistēmas atkarību no naftas, nepasliktinot tās efektivitāti un neapdraudot mobilitāti. Saskaņā ar pamatiniciatīvu "Resursu ziņā efektīva Eiropa", kas izveidota stratēģijas "Eiropa 2020" ietvarā, un 2011.gada energoefektivitātes plānu Eiropas transporta politikas galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaikus efektīvāk izmantojot resursus. Praksē tas nozīmē, ka transportam jāpatērē mazāk energoresursu un izmantotajai enerģijai jābūt tīrākai, efektīvāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi un nozīmīgākajiem dabas resursiem. Baltajā grāmatā noteikti vairāki konkrēti mērķi, kas attiecas uz dzelzceļu, tostarp: - izveidot pilnībā funkcionālu un ES mēroga TEN-T "pamattīklu" līdz 2030.gadam un augstas kvalitātes un veiktspējas tīklu līdz 2050.gadam, kā arī nodrošināt tam atbilstošu informācijas pakalpojumu kopumu; - līdz 2050.gadam savienot visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļa, vēlams, ātrgaitas dzelzceļa, tīklu; nodrošināt, ka visas galvenās jūras ostas ir pietiekami savienotas ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu. • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) LIAS noteikts, ka nākotnē par prioritāti jākļūst dzelzceļa transporta attīstībai, jo tas ir perspektīvākais sauszemes transporta veids gan no drošības, gan vides kvalitātes viedokļa, un jāpalielina valsts atbalsts un investīcijas arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Tā kā Latvijas dzelzceļa sistēma ir pilnībā savietojama ar NVS dzelzceļu tīkliem, jāattīsta un jāmodernizē Austrumu-Rietumu dzelzceļa transporta koridors, kā arī transporta koridors SanktPēterburga-Varšava, ļaujot izmantot Latgales reģiona potenciālu loģistikas pakalpojumu sniegšanā. LIAS uzsvērts, ka, attīstot videi draudzīgāka un kvalitatīvāka sabiedriskā transporta infrastruktūru, tostarp uzlabojot reģionālo un starptautisko satiksmi, par prioritāru jānosaka sliežu transports un ka svarīgi ir sasaistīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar pilsētu sabiedrisko transportu, īpaši Rīgā. Pēdējo desmit gadu laikā ir slēgtas vairākas dzelzceļa līnijas un to infrastruktūra demontēta, citās dzelzceļa līnijās ir pārtraukti vai samazināti pasažieru pārvadājumi, kas nelabvēlīgi ietekmē attālāku teritoriju sasniedzamību un pasliktina to attīstības iespējas. Tāpēc nākotnē iekšzemes pasažieru pārvadājumos pilnvērtīgi jāizmanto esošā dzelzceļa tīkla potenciāls, jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls un jāplāno tā uzlabošana. Lai dzelzceļa transporta potenciāls iekšzemes vajadzībām tiktu izmantots efektīvi un racionāli, ir jāpalielina tā loma, atjaunojot slēgtās dzelzceļa līnijas vietās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un var dot būtisku ieguldījumu teritoriju attīstībā. Nepieciešams uzlabot dzelzceļa infrastruktūru maršrutos starp Rīgu un nacionālas nozīmes centriem, lai samazinātu ceļojumam vajadzīgo laiku. Nepieciešams plānveidīgi īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, lai palielinātu Latvijas transporta nozares konkurētspēju, nodrošinātu no projekta īstenošanas prognozēto ekonomisko ieguvumu, samazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un padarītu dzelzceļu videi draudzīgāku. Uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, īpaši nozīmīgs un prioritārs ir starptautiskā dzelzceļa maršruta "Rail Baltica" projekts, kuru īstenojot tiks veicināta Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa sistēmā un nodrošināta iespēja izmantot dzelzceļa transportu kā līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei, pēc iespējas nodrošinot arī sasaisti ar citiem transporta veidiem. • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP 2020) (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā 2012.gada 20.decembrī) Konkretizējot LIAS noteikto, NAP 2020 paredzēta "Rail Baltica" Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves sākšana, Austrumu-Rietumu dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana), nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tostarp pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā. • Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (TAP 2020) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.683) TAP 2020 atbilstoši Baltajai grāmatai uzsvērta vairāku dzelzceļa līniju elektrifikācijas nepieciešamība, tādējādi tiktu ne tikai panākta lielāka energoefektivitāte, bet arī būtiski samazināts kaitīgo emisiju daudzums (daļa patlaban pa autoceļiem pārvadāto kravu tiktu pārvadātas pa dzelzceļu, kas ir energoefektīvāks pārvadājumu veids), kā arī "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas attīstība. "Rail Baltica" attīstības nozīmīgums uzsvērts arī ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanas kontekstā. TAP 2020 kā būtiskas risināmas problēmas norādītas: - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana patlaban notiek minimāli iespējamā (nepietiekamā) apjomā, jo nav ieviests ilgtspējīgs, ES tiesību aktiem un labākajai praksei atbilstošs finansēšanas mehānisms publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai; - nav skaidras politikas attiecībā uz maznoslogotām dzelzceļa līnijām un pievedceļiem, kas sadārdzina infrastruktūru kopumā un rada potenciālu konkurences priekšrocību klientiem, kuru pieslēgumus stratēģiskās nozīmes dzelzceļa tīklam daļēji uztur uz kravu pārvadājumu rēķina galvenajos maršrutos; - nav noteiktas politikas attiecībā uz tām dzelzceļa līnijām, kurās kustība pārtraukta, tādējādi radot izmaksas, kuras nevar attiecināt uz saimniecisko darbību; - zems dzelzceļa tīkla elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus (augstākas degvielas un ritošā sastāva ekspluatācijas izmaksas) un negatīvi ietekmē vidi (augstāks kaitīgo emisiju apjoms uz vienu pakalpojuma vienību); - nav sliežu ceļa savienojuma ar starptautisko lidostu "Rīga", kā dēļ tiek samazināta lidostas pievilcība ilgtermiņā; - mūsdienu prasībām neatbilstoša pasažieru apkalpošanai paredzētā dzelzceļa infrastruktūra. Lai risinātu šīs problēmas, paredzēti konkrēti pasākumi, tostarp TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība ("Rail Baltica", Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora un Pierīgas pasažieru vilcienu maršrutu tīkla elektrifikācija ar 25 kV maiņspriegumu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, nozīmīgāko dzelzceļa mezglu rekonstrukcija u.c.), ilgtspējīga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas mehānisma izstrāde, paredzot valsts budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvu 2012/34/ES telpu (pārstrādāta redakcija), prasības, kā arī valsts politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrādi kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu apsaimniekošanā. Pašlaik notiek TAP 2020 vidusposma izvērtēšana. • Direktīva 2012/34/ES Direktīva 2012/34/ES paredz dalībvalstīm izstrādāt un publicēt infrastruktūras attīstības stratēģiju, samazināt infrastruktūras piekļuves maksu, kā arī veikt investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Šīs izmaiņas sekmē publisko un privāto investīciju apjoma pieaugumu. Papildus tam Direktīva 2012/34/ES paredz plašāku pilnvaru piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras regulatīvai iestādei, kam jābūt nodalītai no infrastruktūras pārvaldītāja, lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu infrastruktūras pārvaldītāja uzraudzību. Viena no Direktīvas 2012/34/ES būtiskajām sadaļām (IV nodaļas 2.iedaļa) regulē, kā nosakāma maksa par minimālā piekļuves publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pakalpojuma nodrošināšanai, ieviešot tiešo izmaksu principu, proti, pārvaldītāja izmaksu un peļņas principa aizstāšanu ar garantētu maksu tiešo izmaksu apmērā, kam pieskaitīts saskaņā ar tirgus situāciju noteikts uzcenojums. Attiecīgo Direktīvas 2012/34/ES sadaļu īsteno Regula 2015/909, kas ir saistoša visām dalībvalstīm. 2.2. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, pamatrādītāji un tehniskā stāvokļa raksturojums Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, pamata rādītāji un tehniskā stāvokļa raksturojums ir norādīts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras 1520 mm sliežu ceļu standarta līniju kopējais ekspluatācijas garums ir 1827 kilometri (izvērstais garums 3137 kilometri) Dzelzceļa tīkls savienots ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Līdzstrāvas sprieguma (3 kV) elektrificēto dzelzceļa līniju garums ir 251 kilometrs (izvērstais garums 637 kilometri). Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā ir šādi elektrificēti iecirkņi: Rīgas Pasažieru stacija-Jelgava; Torņakalns-Tukums 2; Rīgas Pasažieru stacija-Zemitāni-Skulte; Rīgas Pasažieru stacija-Aizkraukle; Zemitāni-Šķirotava. Pieļaujamā ass slodze pamata publiskās lietošanas dzelzceļu tīklā ir 25 tonnas. Vēsturiskā mantojuma šaursliežu dzelzceļa Gulbene-Alūksne infrastruktūras, 750 mm sliežu ceļu standarta līniju garums ir 33 kilometri. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.566 "Metodika, pēc kuras stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās", dzelzceļa infrastruktūra ir iedalāma trīs kategorijās. Katrai dzelzceļa infrastruktūras kategorijai ir noteikts tehniskais aprīkojums, kā arī ekspluatācijas un remonta tehniskās prasības. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas pamatprasības ir TEN. TEN paredz tehniskā aprīkojuma uzturēšanu, prasības dzelzceļa satiksmes vadībai, sakaru un elektroapgādes iekārtām, staciju un pieturas punktu standartus, dzelzceļa infrastruktūras tehnisko iekārtu izmantošanu un vilcienu kustības organizāciju. Dzelzceļa infrastruktūras pamats ir sliežu ceļi un inženierbūves, kas nodrošina vilcienu kustību ar noteiktiem ātrumiem. Vilcienu sastāvu dinamiskā iedarbība būtiski ietekmē sliežu ceļu un inženierbūvju stāvokli. Lai nodrošinātu pārvadātājiem caurlaides spēju, LDz veic sliežu ceļu, zemes klātnes, inženierbūvju vai cita sliežu ceļu aprīkojuma tehniskā stāvokļa tehnisko apskati un savlaicīgu atklāto bojājumu novēršanu infrastruktūras starpremontu periodā, kā arī preventīvus pasākumus, kas novērš iespējamo bojājumu rašanās iemeslus. Atkarībā no sliežu ceļu kategorijas un objekta atrašanās vietas - galvenie ceļi vai stacijas ceļi - tiek piemērots atbilstošais remonta veids. Kapitālā remonta cikls atkarībā no kravu aprites iecirknī ir 15-50 gadu. Elektroapgādes sistēmas nodrošina elektroenerģijas piegādi visiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Sistēmas veidotas kā vēsturiski būvēti tehniskie risinājumi, tās ir fragmentētas, un tajās darbojas dažādu veidu iekārtas. Kopumā patlaban ir 580 transformatoru apakšstacijas, augstsprieguma gaisa vadu elektroapgādes līnijas 1292 kilometru garumā, augstsprieguma elektroapgādes kabeļlīnijas 236 kilometru garumā, kā arī 243 stacionārās dīzeļelektrostacijas. Lielākajai daļai apakšstaciju kalpošanas ilgums tuvojas beigām, sistēmas vadība ir decentralizēta. Elektrifikācijas sistēmai ir 11 vilces apakšstacijas (8 stacionārās un 3 pārvietojamās apakšstacijas ar kopējo jaudu 126,78 tūkst. kVA), kontakttīkls nodrošina elektroenerģijas piegādi pasažieru vilcienu vilces vajadzībām (ap 40 miljoniem kWh gadā). Pārvietojamās vilces apakšstacijas "Tukums", "Ķegums" un "Skrīveri" ir kritiskā stāvoklī, jo celtniecības brīdī tika paredzētas ekspluatācijai pagaidu režīmā un jau ir nokalpojušas noteikto resursu. Lielākā daļa kontakttīkla iekārtu (izolatoru, atdalītāju) ir nokalpojušas aptuveni 50 gadu, iekārtas ir fiziski nolietojušās, un to ekspluatācijas termiņš ir pārsniedzis vidējo ekspluatācijas laiku. Daudzos posmos nepieciešama kontaktvada nomaiņa. Nozīmīgi tehniskie līdzekļi, kas tiek izmantoti vilcienu kustības nodrošināšanā, ir SCB, automātiskās lokomotīvju signalizācijas, vilcienu kustības dispečeru centralizācija, pārmiju elektriskā centralizācija, kontrolmērītāju aparatūra un citas signalizācijas sistēmas. 2010.-2011.gadā SCB ierīču sistēmas tika modernizētas 55 stacijās un 609 kilometrus garā sliežu ceļu posmā. 2011.-2014.gadā, būvējot otro sliežu ceļu iecirknī Skrīveri-Krustpils, tika modernizētas arī SCB ierīču sistēmas - piecas stacijas un 54 kilometrus garš sliežu ceļu posms tika aprīkots ar mikroprocesoru ierīcēm. 2014.-2015.gadā tika realizēti šādi projekti: "Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1-Zasulauks" (MPC sistēma - 4 stacijas, autobloķēšana - 10kilometri), "Šķirotavas stacijas centralizācijas modernizācija" (MPC sistēma - 3 parki, autobloķēšana - 18 kilometri), "Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju" (MPC sistēma - 1 stacija, autobloķēšana - 16kilometri), "Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija" (MPC sistēma - uzkalns). Automātiskās bloķēšanas iekārtas ir ieviestas lielākajā daļā 1. un 2.kategorijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu, tomēr joprojām ap 7% šo 1.kategorijas iecirkņu un 32% 2.kategorijas iecirkņu darbojas pusautomātiskās bloķēšanas iekārtas. Lai ieviestu pilnu dispečeru centralizāciju, pusautomātiskās bloķēšanas iekārtas nepieciešams nomainīt pret automātiskās bloķēšanas iekārtām. Telekomunikāciju infrastruktūras pilnveidei 2015.gadā ir pabeigts MDPT projekts - izveidots maģistrālo datu pārraides tīkls, uzstādot iekārtas centrālajos dzelzceļa mezglos un stacijās, atjaunojot un izveidojot lokālos datu pārraides tīklus dzelzceļa stacijās un administratīvajās ēkās, modernizējot un paplašinot korporatīvo balss sakaru un tehnoloģisko balss sakaru risinājumus, modernizējot divpusējo parka skaļruņu sakaru sistēmas. Patlaban tiek izmantotas skaļsakaru sistēmas vairāk nekā 30 dzelzceļa parkos. Līdz centralizētā digitālā vilcienu radiosakaru risinājuma ieviešanai ir jāsaglabā esošā decentralizēto skaļsakaru sistēma 2,13 Mhz. Vilcienu kustības organizēšana ir komplicēts vadības process, kas balstīts uz ciešu savstarpēju sadarbību starp dažādām LDz struktūrvienībām, pasažieru un kravu pārvadātājiem, kā arī to klientiem. Kravu pārvadātāju klienti kravu pārvadājumus pasūta pārsvarā uz Latvijas ostām. Vilcienu kustības organizēšanu ietekmē arī ostu infrastruktūras ierobežojumi un kuģu neregulāra apkalpošana. Pasažieru vilcienu kustības organizēšana prasa vislielāko vilcienu kustības precizitāti, kā arī kvalitatīvu atbalstošās/ apkalpojošās /pasažierustacijās un pieturas punktos. LDz īpašumā ir 3377 nekustamā īpašuma objekti, to skaitā - 1977 ēkas (staciju ēkas, dienesta un tehniskās ēkas u.c.) un 1400 būves (nojumes, peroni, rampas, estakādes, ūdenssaimniecības būves un citas) un 33 zemes vienības ar kopējo platību 14 hektāri. Pasažieru dzelzceļa staciju infrastruktūras objekti, piemēram, staciju ēkas, ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, taču lielākā daļa pasažieru platformu ir nolietojušās un nepietiekami aprīkotas. Līdz 2016.gada 31.decembrim LDz bija modernizējis un pārbūvējis 27 pasažieru platformas stacijās un pieturas punktos, katrā stacijā pārbūvētā vienībā izbūvējot piekļuves pasažieriem ar kustību traucējumiem. Dzelzceļa transporta vides aspekti Dzelzceļa transports ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmeņa transporta un vides politikas plānošanas dokumentos ir atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu, paredzot šim transporta veidam būtisku lomu kopējo ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanā. Nozīmīgākie dzelzceļa transporta vides aspekti papildus siltumnīcefekta gāzu emisijām ir sliežu ceļu piesārņojums ar naftas produktiem (tostarp vēsturiskais), kā arī troksnis, un vibrācijas un klimata pārmaiņu ietekme (krasas temperatūras izmaiņas, plūdi). Grunts piesārņojums ar naftas produktiem ir redzamākā ekoloģiskā problēma, kas ir aktuāla vietās, kur tiek apstrādāti ar naftas produktiem krauti dzelzceļa vagoni (cisternas) vai pirms izejas signāliem stāv dīzeļlokomotīves. Tādas galvenokārt ir degvielas un kurināmā bāzes un lokomotīvju ekipēšanas punkti, vagonu tehniskās apkopes punkti, dīzeļlokomotīvju un dīzeļvilcienu motorvagonu stāvlaukumi, vietas stacijās (parki vai atsevišķi sliežu ceļi). Lielākajā daļā piesārņoto vietu grunts piesārņojums veidojies jau kopš 20.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, taču piesārņojuma samazināšanas pasākumi, ņemot vērā to augstās izmaksas, veikti nepietiekami, tos koncentrējot uz kritiskākajām vietām. Viens no galvenajiem šāda piesārņojuma cēloņiem ir pastāvīgas sīkas naftas produktu noplūdes (pilēšana, sūkšanās) no ritošā sastāva. LDz ir identificējis165 lokomotīvju stāvēšanas un apstāšanās vietas, kas pakļautas piesārņojuma riskam (iekļautas arī vietas, kur notiek bīstamo kravu pārsūknēšana no bojātas cisternas veselā), no tām 143 vietās ir augsts risks, radot draudus apkārtējai videi. Lai samazinātu iespējamo grunts piesārņojumu ir veikta 14 maģistrālo lokomotīvju modernizācija, un ieklāti naftas produktu absorbenti ar kopējo garumu 110 metri noslogotākajās lokomotīvju apstāšānās vietās. Līdz 2022.gadam plānots papildināt lokomotīvju apstāšanās vietu skaitu, kas aprīkotas ar naftas produktu absorbējošiem paklājiem, tādejādi samazinot iespējamo augsnes piesārņošanu. Troksnis. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1pantu trokšņa kartēšanu un trokšņa stratēģisko karšu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, rīcības plānu trokšņa samazināšanai transporta infrastruktūras objektam, kas atrodas aglomerācijas teritorijā un ārpus aglomerācijas teritorijas, attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs, sadarbojoties ar pašvaldību. Tā kā trokšņa problemātikas risināšana, izmantojot trokšņu sienas, ir finansiāli dārga, līdzšinējā pieredze ar trokšņu sienu izbūvi Latvijā ir minimāla un saistīta ar šā jautājuma risināšanu iespēju robežās kādā plašākā infrastruktūras modernizācijas projektā. Vienīgā trokšņu siena, lai samazinātu dzelzceļa radīto troksni, ierīkota Pļaviņās, īstenojot ES līdzfinansēto projektu "Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils".2015.gada nogalē LDz pabeidza apjomīgu projektu "Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija". Ņemot vērā rūpes par sabiedrību, īpaša uzmanība tika pievērsta riteņu un vagonu sakabes šķirošanas laikā radītā trokšņa samazināšanai, tāpēc tika nomainīti sliežu gulšņi un to stiprinājumi, izmantotas garsliedes, modernizētas pārmijas un uzstādīti kopumā 30 moderni hidraulisko lēninātāju komplekti, kas ļāva būtiski samazināt trokšņa līmeni bremzēšanas laikā. Modernizēto maģistālo lokomotīvju ekspluatācija stacijās, kas atrodas apdzīvotās vietās, kā piemēram stacija "Šķirotava", ļauj samazināt trokšņa līmeni un vibrācijas. Vibrācijas. Lai arī normatīvie akti neregulē jautājumu par transportlīdzekļu radīto vibrāciju, vibrācija ir ļoti cieši saistīta ar troksni, jo dzelzceļa radītājs troksnis izplatās ne tikai pa gaisu, bet arī pa zemi. Turklāt vibrācija var nodarīt kaitējumu dzelzceļa tuvumā esošajām ēkām un būvēm. Paaugstināta vibrācija kaitē arī pašam dzelzceļam. Pretvibrācijas pasākumi ir dārgi un bieži vien grūti realizējami arī tehnisku iemeslu dēļ. Nākotnē lietderīgi ir noteiktās vietās, veicot sliežu ceļu kapitālo remontu vai būvējot jaunu sliežu ceļu, zem sliežu ceļa balasta slāņa ieklāt speciālus vibrāciju slāpējošus paklājus. Klimata pārmaiņu ietekme. Pieaugošā klimatu pārmaiņu ietekme, un tās rezultātā dzelzceļa ekspluatāciju ietekmējošie faktori - krasas temperatūras svārstības, vētras un plūdi, tiek ņemti vērā nodrošinot dzelzceļa ekspluatāciju un plānojot infrastruktūras attīstības projektus. Paaugstinātas gaisa temperatūras gadījumā, kad rodas sliežu deformācijas risks, tiek noteikti kustības ātruma ierobežojumu. Regulāri veicot sliežu ceļu uzbērumu apsekošanu un novērtējumu, tiek iegūta informācija par to tehnisko stāvokli, īpaši terirorijās ar paaustinātas plūdu iespējamībvas risku. Plānojot infrastruktūras attīstības projektus šie faktori tiek izvērtēti izveidojot riska novērtēšanas matricu, kas ļauj pārliecināties par klimata pārmaiņu faktoru ietekmi uz projektu un ar tiem saistītiem riskiem. Šādi novērtējot nepieciešamās izmaiņas tehnoloģiskajos risinājumos. Dzelzceļa infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir jāsabalansē tehniskās apkopes darbi ar sistemātisku atjaunošanu, kas ir nepārtraukts pasākumu komplekss, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Nepaveikti atjaunošanas darbi rada uzturēšanas izmaksu pieaugumu. Kopumā pēdējo sešu gadu laikā (2011.-2016.)investīcijas infrastruktūrā veiktas atjaunošanas darbības ir 613 miljonu euro apmērā, lielākajai daļai piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Uzlabojumi infrastruktūrā paaugstina drošības līmeni, nodrošina kvalitāti un veicina dzelzceļa konkurētspēju. Infrastruktūras nodrošināšanai atbilstošā tehniskajā stāvoklī 2016.gadā bija nepieciešami finanšu līdzekļi 134,3 miljonu euro apmērā. Latvijā ir arī dzelzceļa līnijas, kurās vilcienu satiksme ir pārtraukta, galvenokārt to ekspluatācijas ekonomiskā neizdevīguma dēļ. 1.tabulas 1.un 2.punktā norādītās līnijas (zeme kopā ar dzelzceļa infrastruktūru), kas ar Ministru kabineta 1999.gada 3.novembra rīkojumu Nr.510 "Par valsts dzelzceļa līnijas iecirkņa Skulte-Ipiķi-valsts robeža nodošanu pašvaldībām" un Ministru kabineta 2002.gada 24.aprīļa rīkojums Nr.212 "Par valsts dzelzceļa līnijas Madona-Lubāna nodošanu pašvaldību īpašumā" nodotas īpašumā vietējām pašvaldībām, ir nojauktas. 1.tabulas 3., 4., 5., 6. un 8.punktā norādītajās līnijās LDz ir demontējis sliežu ceļa virsbūves materiālus, savukārt infrastruktūras elementi - uzbērumi, tilti, caurtekas, ūdens novadīšanas iekārtas - nav demontēti. 1.tabulas 7.punktā norādītajā līnijā sliežu ceļa virsbūve nav demontēta, jo līdz šim nav rasts risinājums, kā atjaunot pārrobežu satiksmi. Zemes reformas laikā ar pašvaldību lēmumiem zeme visās līnijās tika nodota lietošanā LDz un, atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 31.maija rīkojumam Nr.297 "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā" 9.punktā noteiktajam ir piekritīga valstij Satiksmes ministrijas personā. Ņemot vērā, ka prioritāras ir tās līnijas, kurās notiek vilcienu kustība, zemes kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā līnijās, kur nenotiek vilcienu kustība, finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ir atlikta uz vēlāku laiku. 1.tabulas 1., 2., 3.,4., 5. un 6.punktā iekļautās līnijas ir svītrotas no Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumiem Nr.411 "Noteikumi par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu" 3.punktā "Reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ir šādi dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi". 1.tabulas 7.punktā minētajai līnijai saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.759 "Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusa piešķiršanu"atzīts par spēku zaudējušu ar Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojumu Nr.215 "Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusa piešķiršanu". 1. tabula Līnijas, kur kustība pārtraukta Nr. p.k. Dzelzceļa līnijas nosaukums Ekspluatācijas garums, km Līnijas statuss 1. Skulte-Limbaži-Aloja; Aloja-Rūjiena-Ipiķi-valsts robeža 110,5 Nodots vietējām pašvaldībām 2000.gadā 2. Madona-Lubāna 35,1 Nodots Madonas rajona pašvaldībai 2002.gadā 3. Ventspils-Liepāja 121,5 Izslēgts no Valsts dzelzceļa reģistra 4. Ieriķi-Gulbene 105,1 Izslēgts no Valsts dzelzceļa reģistra 5. Gulbene-Vecumi-valsts robeža 77,9 Izslēgts no Valsts dzelzceļa reģistra 6. Liepāja-Priekule 40,2 Izslēgts no Valsts dzelzceļa reģistra 7. Valsts robeža-Vaiņode-Priekule-valsts robeža 47,3 Reģionālas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra 8. Iecirkņa Rīga Preču-Ērgļi posms Saurieši-Ērgļi 81,3 Reģionālas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra 2.3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ar dzelzceļa infrastruktūru saistītie Latvijas tautsaimniecības subjekti un esošā tirgus situācija Par Latvijas tautsaimniecības subjektiem, kas tieši vai netieši saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, var tikt uzskatīti: Latvijas ostas, LDz pārvadātāji, ekspeditori, kravu īpašnieki, stividori un citi uzņēmumi, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, asociācijas: Latvijas tranzīta biznesa asociācija un Baltijas asociācija - tranzīts un loģistika, padomes: Latvijas Ostu, Tranzīta un loģistikas padome, Sabiedriskā transporta padome u.c. LDz ir valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Nākotnē, īstenojot "Rail Baltica" projektu, tiks izveidota jauna infrastruktūra, par kuras pārvaldītāju lēmums vēl nav pieņemts. Esošā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ģeogrāfiski ir izbūvēta no valsts Austrumu robežas līdz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām, veidojot Austrumu-Rietumu tranzīta koridoru, kas savienots ar dzelzceļa līniju starp valsts Ziemeļu-Dienvidu robežu un savā starpā savienots arī ar reģionālām līnijām. Dzelzceļa tīkla kopums dod iespēju dzelzceļa klientiem, kas ir kravu un pasažieru pārvadātāji, nodrošināt starptautiskos un iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumus, izmantojot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Latvijas tautsaimniecībā dzelzceļa kravu pārvadājumi un ostu termināļu darbība, kā arī to infrastruktūra ir cieši saistīta, ostu attīstība prasa arī attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un jaudas kapacitāti. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Baltijas valstīs negatīvi var ietekmēt arī pieaugošā konkurence starp ostām, līdz ar to ir svarīgi paaugstināt Latvijas dzelzceļa nozares konkurētspēju. To iespējams izdarīt, uzlabojot piekļuvi ostām un palielinot jaudu augstas pievienotās vērtības kravu pārvadājumiem, īpaši aizstājot beramkravu un lejamkravu iespējamo kritumu ar ģenerālkravām, konteineru un citām augstas pievienotās vērtības kravām. Samazinoties Krievijas izcelsmes kravām, galvenā prioritāte ir kravu diversifikācija un jaunu kravu piesaiste. LDz veic aktīvu darbu sadarbības stiprināšanā ar Ķīnu, lai Eirāzijas tranzīta koridors sāktu darboties un lai Latvija kļūtu par būtisku tranzīta koridora posmu Ķīnas kravu importam ES. Lai dzelzceļu kravu pārvadājumi kļūtu daudzveidīgāki un tā apjomi noturīgāki un konkurētspējīgāki starp kaimiņvalstīm, LDz veic arī jaunu maršrutu izpēti no Indijas un Irānas. Dzelzceļa infrastruktūras caurvedes spēja jānodrošina tā, lai tā būtu kā stimulējošs tautsaimniecības attīstības faktors. Dzelzceļa tīkla jaudai jāļauj piesaistīt kravas ostu uzņēmumiem un jānodrošina tie ar dzelzceļa pārvadājumu jaudu turpmākajos attīstības plānos. Patlaban Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā darbojas četri uzņēmumi: SIA "LDz CARGO", AS "Baltijas Ekspresis", AS "Baltijas Tranzīta serviss", SIA "EURO RAIL CARGO". Iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu atbilstoši valsts pasūtījumam veic akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens". Regulāri pasažieru pārvadājumi maršrutos Pierīgā tiek veikti, izmantojot elektrovilcienus, starppilsētu satiksmē - dīzeļvilcienus. Pierīgā pasažieri izmanto dzelzceļa transportu regulāri. Starppilsētu satiksmē dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas intensitāte vietējiem pasažieru pārvadājumiem ir atkarīga no attiecīgās pilsētas infrastruktūras, valsts un konkrētās pašvaldības īstenotās politikas. Dzelzceļa transports ir būtiski svarīgs Rīgas un Pierīgas reģionā, jo esošā autoceļu infrastruktūra nevar apmierināt nepieciešamo pasažieru pārvadājumu pieprasījumu. Notiek "Pasažieru vilciens" izsludinātais jauno vilcienu iegādes konkurss. Pēc jaunu elektrovilcienu iegādes AS "Pasažieru vilciens" plāno ieviest vilcienu kustības grafiku ar regulāru intervālu, kas būtiski palielinās pārvadājumu apjomus un prasīs arī ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā. SIA "LDz CARGO" nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus. SIA "Gulbenes - Alūksnes bānītis" ir pašvaldībām un privātiem uzņēmējiem piederošs uzņēmums, kas veic iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa šaursliežu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu posmā Gulbene-Alūksne. Plāna sastādīšanas brīdī pārvadātāji, izmantojot dzelzceļa infrastruktūras jaudu (minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu), maksā par pakalpojumu, kas aprēķināts pēc pilno izmaksu iekļaušanas principa, ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto metodiku, t.i. atbilstoši pilno pašizmaksu attiecināmajam apmēram. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11.panta otro daļu ir noteikts, ka pēc būtības no 2019.gada infrastruktūras maksa būtu jānosaka atbilstoši tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus. Šāda pieeja īstenojama saskaņā ar Regulu 2015/909 un piemērojot uzcenojumu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11.1pantu, lai pilnībā segtu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs maksai piemēros uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa konkurētspēju un ievērojot pārvadātāju sasniegto produktivitātes pieaugumu. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11.panta pirmo daļu un 12.panta otro daļu AS "LatRailNet" 2017.gada 30.jūnijā ir pieņēmis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Maksas aprēķināšanas shēmu", kurā paredzēta šāda tirgus segmentācija: - pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu; - citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi; - kravu pārvadājumu pakalpojumi, izņemot vilcienu satiksmes pakalpojumus attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, par kuru Dzelzceļa likumā 111.panta devītajā daļā ir paredzēts izņēmums. 2.4. Valsts noteiktās funkcijas dzelzceļa nozarē Patlaban saskaņā ar Dzelzceļa likuma 7.1panta astoto daļu 30.panta 2.1 daļu, 33.panta piekto daļu, 33.1panta piekto daļu, LDz no maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem finansē: 1) Obligāti apsargājamos valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus. Nacionālās drošības pasākumu veikšana - obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsardze, kuru LDz veic saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" un Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.923 "Noteikumi par obligāti apsargājamajiem valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektiem un to apsargāšanas kārtību" un valsts aizsardzības pasākumu veikšana - militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšana saskaņā ar Dzelzceļa likuma 25.1pantu (ciktāl to nesedz konkrēto kravu pārvadātāju veiktā maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu); 2) Dzelzceļa nozares regulēšanas un uzraudzības funkciju veikšanu -Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja finansējuma nodrošināšana; 3) Kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzību - vēsturiskā mantojuma dzelzceļa finansēšana saskaņā ar Dzelzceļa likuma 7.1panta prasībām; 4) Kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzību - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu vai apkalpes vietu (piemēram, staciju ēku), kas uzskatāmi par kultūras vai vēsturisko mantojumu, uzturēšana. Šo izmaksu iekļaušana dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras maksā samazina Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, bet saskaņā ar minēto Dzelzceļa likuma regulējumu šo funkciju finansējums jānodrošina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas sadārdzinājums samazina pieprasījumu pēc dzelzceļa pārvadājumiem, jo maksa nav konkurētspējīga salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem (kuru izmaksu bāzēs šādas izmaksas netiek iekļautas), tāpat tas negatīvi ietekmē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja spēju sasniegt finanšu līdzsvaru. Turklāt, no 2019.gada šādu izmaksu iekļaušana infrastruktūras maksās, kas būs aprēķinātas pēc tiešo izmaksu metodes, nebūs pieļaujama, ja tirgus nav spējīgs to maksāt. 2.5. Dzelzceļa attīstības virzieni Dzelzceļa infrastruktūras attīstību ir jāplāno tā, lai tuvāko piecu gadu laikā būtu iespēja nodrošināt tautsaimniecības subjektu esošo un prognozējamo pieprasījumu pēc dzelzceļa infrastruktūras jaudas atbilstoši mobilitātes vajadzībām, kas ir mainīgas gan sezonāli (rudenī, ziemā un pavasarī ir nepieciešama lielāka jauda nekā vasaras sezonā), gan ievērojot elastīgumu pa diennaktīm, ka arī reģionāli. Esošais dzelzceļa infrastruktūras jaudas līmenis var nodrošināt prognozētos pārvadājumu apjomus, un Latvijas tautsaimniecības interesēs ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts transporta sistēmu kopumā, tostarp gan pasažieru pārvadājumiem, gan jau izbūvēto ostu jaudas turpmākai izmantošanai, kā arī ostu turpmākajām attīstības iespējām. Lai nodrošinātu drošus, stabilus un konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumus, ir jāveic atbilstoša dzelzceļa infrastruktūras attīstību savienojot ar pienācīgo uzturēšanu, sistemātiska atjaunošanu un modernizāciju. Dzelzceļa infrastruktūras izmantošana, nodrošinot Latvijas kā ilgtspējīga transporta un loģistikas centra attīstību reģionā, ir cieši saistīta ar starptautisko kravu pārvadājumu konkurētspēju. Pārvadātāji un kravu nosūtītāji izvēlas izdevīgāko transportēšanas ceļu starptautiskā mērogā. Prognozēts, ka ar laiku saasināsies konkurence un ieguvējas būs tās valstis, kas operatīvāk reaģēs uz tirgus izmaiņām. Saasinātas konkurences apstākļos starp Baltijas valstīm Latvijai nepieciešams nodrošināt ES dzelzceļa interoperabilitātes prasības, kā arī uzlabojot infrastruktūru atbilstoši tehnoloģiskajiem standartiem, un jāveicina pārvadājumu koridoru un Latvijas ostu attīstība. Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm jābūt konkurētspējīgai kravu pārvadājumos tranzīta koridoros, kas nozīmē attīstīties, ievērojot ES un trešo valstu infrastruktūras attīstības jaunās tendences. Būtisks trešo valstu izaicinājums līdz 2030.gadam ir krauto vilcienu svara palielinājums līdz 9000 tonnām un ES kaimiņvalstu krauto vilcienu svara palielinājums līdz 7000 tonnām ar 71 standarta vagonu, kā arī kaimiņvalstu aktīva darbība, lai nodrošinātu kravu pārvirzīšanos uz savām ostam. Lai uzlabotu konkurētspēju, LDz līdz 2022.gadam jāturpina iepriekšējos periodos sāktā dzelzceļa mezglu staciju drošības un tehnoloģiju uzlabošana, vagonu apstrādes vadības sistēmu modernizācija, novecojušo tehnoloģisko risinājumu nomaiņa dzelzceļa iecirkņos un stacijās, dzelzceļa parku vilcienu formēšanas tehnoloģiju un signalizācijas sistēmu modernizācija Rīgas un Daugavpils dzelzceļu mezglos, vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešana. Būtiska loma Latvijas iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanā ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Pārvadātāju pieprasījumi pasažieru pārvadājumu segmentā ietver pasažieru servisa uzlabošanu stacijās, ES normām atbilstošu platformu izbūvi un vilcienu kustības ātruma palielināšanu. Līdz 2022.gadam jāturpina dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija, lai sabalansētu uzlabotas infrastruktūras pieejamību līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi un vilcienu kustības grafika ieviešanu ar regulāriem intervāliem. Uzmanība jāvelta un jāizstrādā pasākumu programma starptautisko pasažieru pārvadājumu organizācijas uzlabošanai un pasažieru datu apstrādes sekmīgai nodrošināšanai. 3. Plāna mērķis un rīcības virzieni Atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajam Plāna mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Plāns nosaka galvenos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un attīstības pamatvirzienus un pasākumus, nodrošinot infrastruktūras jaudu atbilstoši reglamentējošo normatīvu prasībām un Eiropas dzelzceļa pamattīkla noteikumiem, kā arī nodrošināt atbilstošu satiksmes drošības līmeni, lai tas nebūtu zemāks par ES tiesību aktos1 noteikto. Plāns paredz definēt skaidrus noteikumus visām ieinteresētajām pusēm, attiecīgi gan sadalot pienākumus, gan nosakot atbildību. Plānu īstenojot, dzelzceļa infrastruktūrai jābūt tādā tehniskajā stāvoklī, lai: • dzelzceļa infrastruktūras darbība būtu droša un videi draudzīga; • būtu iespējams nodrošināt kravu pārvadājumu konkurētspēju; • tiktu apmierinātas pasažieru mobilitātes vajadzības. Lai nodrošinātu kvalitāti, infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un attīstības rīcības virzienus apvieno vienotā kompleksā, ievērojot katra rīcības virziena periodiskumu, infrastruktūras elementu drošības pakāpi un efektīvu līdzekļu izlietojumu. Turpmākajā piecu gadu periodā dzelzceļa infrastruktūras tehniskajam stāvoklim ir jāspēj nodrošināt lietotāju, it sevišķi Latvijas (ES) ostu, pieprasījumu apmierināšanu, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu maksu par publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē finansēšana, dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas un attīstības galvenie virzieni: 1. Infrastruktūras uzturēšana • Tehniskā uzturēšana pasūtītās jaudas un TEN prasību un parametru līmenī. • Rīcība ar sliežu ceļa posmiem (līnijām), kuros nenotiek vilcienu kustība. • Elektrificētās infrastruktūras nodrošināšana pasažieru pārvadājumiem. • Pasažieru infrastruktūras saglabāšana dzelzceļa līnijās, kurās ir un patlaban nenotiek pasažieru satiksme. Valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē finansēšana: - obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsardze; - dzelzceļa nozares regulēšanas un uzraudzības funkciju finansēšana; - kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzība- vēsturiskā mantojuma dzelzceļa finansēšana saskaņā ar Dzelzceļa likuma 7.1panta prasībām; - kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzība - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu (piemēram, staciju ēku), kas uzskatāmi par kultūras vai vēsturisko mantojumu, uzturēšana. 2. Infrastruktūras atjaunošana un modernizācija • Sistemātiska infrastruktūras atjaunošana. • Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projekti, lai veicinātu Latvijas tranzīta konkurētspēju un nodrošinātu tautsaimniecības vajadzības: - nozīmīgāko dzelzceļa mezglu rekonstrukcija (Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācija); - vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešana. • Kvalitatīvas sabiedriskā transporta dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana pasažieru apkalpošanai: - ātruma palielināšana; - dzelzceļa staciju un pieturas punktu uzlabošana; - dzelzceļa platformu modernizācija. - divu līmeņu dzelzceļa šķērsojumu izbūve. • Valstiski nozīmīgu aizsardzības pasākumu īstenošana dzelzceļa infrastruktūrā. 3. Jaunas infrastruktūras izveide • Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācija. • "Rail Baltica" būvniecība. 4. Rīcības virzienu apraksts 4.1. Infrastruktūras uzturēšana 4.1.1. Tehniskā uzturēšana pasūtītās jaudas apjomā un TEN prasību un parametru līmenī Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kas ir viens no galvenajiem dzelzceļa nozares attīstības priekšnoteikumiem, tiek nodrošināta, izmantojot preventīvas un korektīvas metodes, kuru reglamentē TEN. Laikus veicot preventīvus uzturēšanas darbus, tiek novērsti infrastruktūras elementu bojājumu rašanās iemesli un veikti tehniskās apkopes vai uzturēšanas remonta darbi, kas nodrošina drošu infrastruktūras izmantošanu. Lai nodrošinātu TEN prasību izpildi, ir jāveic atbilstoši uzturēšanas darbi t.i. tehnisko darbību komplekss, lai nepieļautu kaitējumu pasažieru veselībai, saglabātu pārvadātās kravas, infrastruktūras elementus, ritošo sastāvu un tīru vidi. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas pietiekamība nodrošina tranzīta koridora un ostu konkurētspēju, kravu pārvadājumus iekšzemes satiksmē, valsts pasūtījuma izpildi pasažieru pārvadājumu jomā un ar citām valstīm saskaņotu pasažieru un kravas vilcienu kustību starptautiskajā satiksmē. Jaudas pietiekamības rādītājs kravu pārvadājumiem ostu virzienā ir maksimāla pārvadātāju sezonālo pieprasījumu apmierināšana, proti, ātra reaģēšana jaudas piekļuvei kuģu pienākšanas un iekraušanas periodā un pieostu staciju atbrīvošana no izkrautiem vagoniem un spēja elastīgi reaģēt un nodrošināt pieprasījumu pēc kravu pārvadājumiem iekšzemes satiksmē. Pārvadātāju vienlaicīgi pieprasījumi un maksimāla sezonālo un diennakts svārstību pārvadātāju pieprasījumu apmierināšana veicina infrastruktūras turpmāko izmantošanu nākotnē. Faktiski izmantotā tīkla jauda nav vienmērīga pa periodiem un arī telpā. Dzelzceļa infrastruktūras optimālu izmantošanu var nodrošināt, palielinot gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu apjomus pa dzelzceļu. LDz infrastruktūra ir izbūvēta, lai nodrošinātu abu pārvadājumu veidu vilcienu kustību. 2016.gadā vairāk nekā 60% jaudas izmantoja kravu vilcieni, vidēji 40% - pasažieru vilcieni (avots: Latvijas dzelzceļš, 2016.gada statistikas dati). Uzturēšanas darbi ir reglamentēti TEN. Infrastruktūras uzturēšana ir darbietilpīgs process, kura nodrošināšanai nepieciešami speciāli apmācīti un kvalificēti darbinieki. Jaunie tehnoloģiskie risinājumi prasa kvalificētākus speciālistus, kuriem ir jāspēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. LDz vidējās darba samaksas pieauguma tempi palēninās un kopš 2013.gada atpaliek no vidējās darba samaksas pieauguma tempiem valstī. 2016.gadā vidējā darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013.gadu pieauga par 20% (avots: www.csb.gov.lv), kamēr LDz vidējā darba samaksa attiecīgajā periodā samazinājās par 2,5% (avots: Latvijas dzelzceļš, statistikas dati). Darba resursu izmaksas ir lielākais infrastruktūras uzturēšanas izmaksu postenis. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas jomas speciālistu atalgojums būtiski atpaliek no citu infrastruktūras uzņēmumu atalgojuma valstī. Viens no atbilstošu darbinieku piesaistīšanas un noturēšanas faktoriem ir konkurētspējīga darba samaksa. Vidējās darba samaksas pieaugums LDz jau kopš 2008.gada ir ticis nodrošināts, tikai pateicoties darba ražīguma pieaugumam. Kā liecina publiski pieejamā informācija, vidējās darba samaksas līmenis LDz būtiski atpaliek no citu valsts regulējamo pakalpojumu sniedzēju vidējās darba samaksas. Atbilstoši FM publiskotājām prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu, tas Plāna darbības periodā ik gadu paredzēts vidēji 5% robežās un šāds pieauguma apmērs jānodrošina arī LDz darbiniekiem. Prognozēts, ka aptuveni 25% no plānotā darba samaksas pieauguma, LDz varēs nosegt no saviem optimizācijas rezultātā izbrīvētajiem resursiem. Otrs lielākais izmaksu postenis ir dzel …