pakalpojumu regulēšanas komisijas infrastruktūras maksas aprēķināšanas Metodikā, kas tiek pielietota nosakot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksu līdz 2019.gadam, tika izmantots pakalpojuma pašizmaksas noteikšanas princips, kas paredzēja dzelzceļa pārvadātājiem pilnībā segt ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu saistītās izmaksas.
\nValsts finansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai netika sniegts.
\nDzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja apstiprinātie publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas pamatprincipi, kas faktiski tiks piemēroti sākot ar 2019.gadu, prasa to noteikt atbilstoši tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus. Tiešās izmaksas aprēķina kā starpību starp izmaksām, kas nodrošina minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kā arī par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, un neattiecināmajām izmaksām. Saskaņā ar Regulu, par neattiecināmajām izmaksām atzīstams salīdzinoši plašāks izmaksu pozīciju loks, nekā tas bijis noteikts līdz šim.
\nTirgus segmentiem var noteikt maksu atbilstoši tiešajām izmaksām, kam pieskaitīts saskaņā ar tirgus situāciju noteikts uzcenojums. Tirgus segmentu iedalījumu nosaka Dzelzceļa likums un Shēma.
\nTāpat Dzelzceļa likuma 11.1 paredz, ka maksas līmenis neliedz lietot infrastruktūru tādiem tirgus segmentiem, kas var nosegt tiešās izmaksas, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija, kā arī šādus izņēmumus infrastruktūras maksas noteikšanas principu piemērošanā: ‒ var noteikt uzcenojumus, ja tirgus situācija to pieļauj, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēju; ‒ var noteikt lielāku maksu par pakalpojumiem attiecībā uz kravu pārvadājumiem no vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.
\nŅemot vērā, ka kravu pārvadājumi no vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, ir būtisks tirgus segments Latvijas tautsaimniecībai, minimālā piekļuves pakalpojuma kompleksa maksu piecu gada periodam jāsaglabā 2018.gada līmenī, pieļaujot tās pieaugumu tikai par inflācijas līmeņa valstī pieaugumu.
\nAtbilstoši publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vērtējumam, AS \"LatRailNet\" nosakot infrastruktūras maksu pēc Regulā paredzētā tiešo izmaksu noteikšanas principa, starp izmaksām, kas nodrošina minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, un infrastruktūras maksas ieņēmumiem, no 2019.gada var veidoties infrastruktūras maksu finanšu iztrūkums aptuveni 8,2 milj. euro apmērā, vismaz tādos tirgus segmentos kā:
\n5.1.4. Dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru ietekmējošās izmaksas Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru būtiski ietekmē valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē veikšanai nepieciešamais līdzekļu apmērs, kas tiek iekļauts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksā, sadārdzinot to par aptuveni 4-5%. Pie nosacījumiem, ja valsts finansētu šīs valsts noteikto funkciju izmaksas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksa varētu būt par aptuveni 4-5% zemāka. Ņemot vērā to, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas apmērs ir atkarīgs no pārvadājumu apjomiem, būtiski pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu, par valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē izpildei nepieciešamā līdzfinansējuma apmēru, kas nodrošinātu iespēju samazināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksu un saglabātu maksas konkurētspēju.
\nValsts noteiktās funkcijas dzelzceļa nozarē ir:
\nŠādu funkciju nodrošināšanas izmaksu iekļaušana maksā ir pretrunā ar Direktīvas 2012/34/ES mērķi un negatīvi ietekmē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju, to sadārdzinot. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksu negatīvi ietekmē arī izmaksas sliežu ceļu posmu (dzelzceļa līniju), kuros nenotiek vilcienu kustība uzturēšanai un izmaksas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras saglabāšanai, līnijās, kurās patlaban nenotiek pasažieru vilcienu satiksme.
\nPubliskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru ietekmējošas izmaksas minētas 2.tabulā, vidēji gadā izmaksas veido 6 miljoni euro.
\n2.tabula Dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru ietekmējošas izmaksas Pasākums Izmaksas 2019 2020 2021 2022 Turpmāk ik gadu (ja pasākuma īstenošana nav terminēta) 1.1. Sliežu ceļa posmu (dzelzceļa līniju), kuros nenotiek vilcienu kustība, uzturēšana (4.1.2.) 400 000 400 000 400 000 400 000 400 000 1.2. Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras saglabāšana līnijās, kurās patlaban nenotiek pasažieru vilcienu satiksme (4.1.4.) 200 000 220 000 240 000 240 000 240 000 1.3. Obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsardze (4.1.5.1.) 3 280 000 3 390 000 3 470 000 3 470 000 3 470 000 1.4. Dzelzceļa nozares regulēšanas un uzraudzības funkciju finansēšana (4.1.5.2.) 1 382 506 1 382 506 1 382 506 1 382 506 1 700 000 1.5. Kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzība - Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa finansēšana saskaņā ar Dzelzceļa likuma 7.1 panta prasībām (4.1.5.3.) 390 000 390 000 390 000 390 000 390 000 1.6. Kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzība - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu vai apkalpes vietu (piemēram, staciju ēku), kas uzskatāmi par kultūras vai vēsturisko mantojumu uzturēšana (4.1.5.4.) 300 000 300 000 300 000 300 000 300 000 KOPĀ 5 952 506 6 082 506 6 182 506 6 182 506 6 500 000 Izmaksu attiecība pret publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķina bāzi (vidēji %) 4.43% 4.53% 4.60% 4.60% 4.84% Mainoties spēkā esošajām tiesību normām, varētu tikt pārskatīts arī 2.tabulā uzskaitīto, dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru ietekmējošo, izmaksu finansēšanas avots.
\n5.1.5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas un procesu optimizācija Pēdējos gados veiktā biznesa procesu optimizācija infrastruktūras uzturēšanā, kā arī investīcijas dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā un attīstībā, salāgojot to ar ostu termināļu darbību, kas prasa arī attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un jaudas kapacitāti, ir nodrošinājušas iespējas samazināt infrastruktūras izmaksas. Atbilstoši auditorkompānijas SIA \"Ernst & Young Baltic\" veiktajai Eiropas valstu dzelzceļa infrastruktūras snieguma salīdzinošai analīzei, kas veikta 2016.gada 30.jūnijā, LDz ir viszemākās izmaksas uz izvērsto sliežu ceļu km starp Baltijas valstīm, 2016.gadā LDz veikto izmaksu optimizācijas pasākumu rezultātā, izmaksas samazinātas par 9,5% pret 2013-2015.gada vidējo rezultātu. Dzelzceļa infrastruktūras izmaksu optimizēšanas rezultātā LDz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 2018.gadam tika plānotas par vidēji 10,6% mazākas, salīdzinot ar iepriekšējo infrastruktūras maksas darbības periodu, tādējādi būtiski samazinot darba samaksas izdevumus (-7,4%), materiālu izmantošanu (-14,3%), pamatlīdzekļu nolietojuma (-20,2%) un pārējo izmaksu (-8,3%) lielumu būtisko funkciju veicēja apstiprinātajā infrastruktūras izmantošanas maksā 2018.gada laika periodam.
\nAtbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, noslēdzot Daudzgadu līgumu ar valsti un paredzot nepieciešamo finansējumu dzelzceļa darbības pastāvīgai nodrošināšanai, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksu optimizēšanā var tikt izvirzītas papildus prasības, cita starpā paredzot dzelzceļa iecirkņu caurlaides spēju un uzturēšanas darbu samazināšanu maznoslogotās dzelzceļa līnijās, neizmantojamu dzelzceļa aktīvu likvidāciju, valsts nozīmes kultūrvēsturisko objektu nodošanu valsts apsaimniekošanai u.c.
\nTāpat Plāna darbības periodā jāparedz ikgadējais LDz vidējās darba samaksas pieaugums atbilstoši vidējās darba samaksas pieauguma tempam valstī, kas atbilstoši FM publiskotājām prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu sastāda vidēji 5%. Prognozēts, ka aptuveni 25 % no plānotā darba samaksas pieauguma, LDz varēs nosegt no saviem optimizācijas rezultātā izbrīvētajiem resursiem.
\n5.2. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšana 5.2.1. Dzelzceļa transporta spēja konkurēt ar autotransportu Ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta noteikumus, valsts var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma tikai tad, ja ir nodrošināta dažādu transporta veidu godīga, nediskriminējošā konkurence, kad dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem saskaņā ar likumā noteiktajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem.
\nAutoceļu finansēšanai ir izveidota valsts budžeta finansējumu programma \"Valsts autoceļu fonds\", kuru veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no visu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi, bet dzelzceļa transportam akcīzes nodoklis netiek novirzīts un uz to neattiecas nodokļa atvieglojumi. Esošo situāciju nevar raksturot kā vienlīdzīgu un valsts nevar prasīt infrastruktūras pārvaldītāju līdzsvarot ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma.
\nNetieša autotransporta veicināšana un atsevišķu tirgus segmentu aizplūšana no dzelzceļa transporta var samazināt dzelzceļa mēroga efektu. Piemēram, samazinoties valsts pasūtījuma apjomam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, dzelzceļa infrastruktūras maksa var palielināties kravu pārvadātājiem, tādējādi samazinot šo pakalpojumu eksportu.
\nDzelzceļa nozarē patērētie naftas produkti (t.sk. dīzeļdegviela) netiek atbrīvoti no akcīzes nodokļa, savukārt naftas produktiem, piemēram, dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai7, piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi - 50 euro par 1000 litriem (no 2018.gada 1.jūlija - 55,8 euro par 1000 litriem).
\nAkcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai no 341 līdz 372 euro par 1000 litriem ir veikts (ar 2018.gada 1.janvāri), bet plānotais akcīzes nodokļa palielinājums līdz 414 euro par 1000 litriem būs spēkā 2020.gadā, nozīmē, ka kopējais akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai būs aptuveni 21%, kas samazina gan Latvijas tranzīta koridoru konkurētspēju, gan vietējās satiksmes pārvadājumi kļūs Latvijas uzņēmējiem vēl mazāk pievilcīgi.
\n5.2.2. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars Sakarā ar jaunu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeļa izstrādi, kas veikts ievērojot Direktīvu 2012/34/ES, Regulu 2015/909, un ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtajā daļā noteiktos valsts pienākumus, no 2019.gada publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam var veidoties finanšu līdzekļu deficīts, kura segšanai ir jāizstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms.
\nPubliskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža kā arī jāparedz iespējas veikt nepieciešamos avansa maksājumus nākošā perioda finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
\nPubliskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars no 2019.gada būs tieši atkarīgs no pārvadājumu apjomiem, minimālā pakalpojumu kompleksa maksas un Dzelzceļa likumā noteikto valsts pienākumu un tiesību ievērošanas.
\nLai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu iesaisti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai minimālā apmērā, paredzēts izmantot 3 pakāpju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu.
\nŠāds mehānisms paredz:
\n1.pakāpe - biznesa iesaiste, ņemot vērā tirgus spēju nosegt maksas par infrastruktūras izmantošanu, tajā skaitā minimālā piekļuves pakalpojuma kompleksa maksu piecu gada periodam no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, nepieciešamību saglabāt 2018.gada līmenī, pieļaujot tās pieaugumu tikai par inflācijas līmeņa valstī pieaugumu. 1.pakāpe tiek izmantota likumā noteiktā kārtībā LRN nosakot infrastruktūras maksas, kas nodrošina lietotāju proporcionālu iesaisti infrastruktūras izdevumu finansēšanā. Finanšu līdzsvara sasniegšanai 1.pakāpes ietvaros, obligāts nosacījums ir ieņēmumu no iekšzemes pasažieru pārvadājumu dzelzceļa tirgus segmenta, kuriem LRN apstiprina minimālās piekļuves pakalpojumu kompleksa maksu, un finansējumam no valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem, ir jābūt līdzsvarā ar šī tirgus segmenta pilnajām infrastruktūras uzturēšanas izmaksām.
\n2.pakāpe - peļņas arī no citiem infrastruktūras pārvaldītāja komercdarbības virzieniem piesaiste. 2.pakāpe papildina 1.pakāpes uzdevumu nodrošināt infrastruktūras maksas stabilitāti un uzdod maksimāli izmantot infrastruktūras finansēšanā LDz finanšu līdzekļus. Galvenie finanšu avoti būtu LDz un meitas uzņēmumu dividendes un citi ieņēmumi. Papildus būtu jāizskata iespējas turpināt infrastruktūras izmaksu samazināšanas un optimizēšanas programmu.
\n3.pakāpe - Valsts budžeta līdzekļu iesaiste. 3.pakāpe tiek izmantota tikai, ja pirmās divas nedod nepieciešamo rezultātu (pamata risks - būtisks kravu apjoma kritums). Precīza valsts budžeta līdzekļu nepieciešamība šobrīd nav nosakāma, jo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nav pieņēmis lēmumu par atsevišķiem tirgus segmentiem, kur infrastruktūras maksa tiks noteikta atbilstoši tiešajām izmaksām, kam pieskaitīts saskaņā ar tirgus situāciju noteikts uzcenojums, kā arī nav iespējams prognozēt 3.pakāpē noteikto pamatrisku jeb būtisku kravu apjoma kritumu.
\nLai plānošanas dokumentos iestrādātu jaunajam ES regulējumam atbilstošu infrastruktūras finansēšanas mehānismu, ir nepieciešams sākot ar 2019.gadu valsts budžeta programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammas 31.04.00 \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\" ietvaros nodalīt atsevišķus finansēšanas plānus - finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un ctiem mērķiem, kas nodrošinātu apakšprogrammas līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu.
\nNākotnē valsts budžeta programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammas 31.04.00 \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\" ietvaros nodalītā, atsevišķā finansēšanas plānā paredzētie līzekļi var tikt izmantoti arī, lai līdzfinansētu investīciju projektu realizāciju.
\nPiedāvātā finansēšanas mehānisma realizācijai nepieciešams:
\nMK lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja spēju sasniegt augstāk minētos mērķus, nepieciešams lai konceptuāli pieņemtais MK lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas 2018.-2021.gadam (Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojums Nr.212 \"Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības \"Latvijas dzelzceļš\" peļņas daļu par 2018.-2021. pārskata gadu\"), tiktu iestrādāts ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos.
\nTādējādi pārskata gada pelņu varēs uzkrāt, lai izmantotu iespējamu, negatīvu tirgus svārstību rezultātā, radušos zaudējumus segšanai.
\nMinistru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.806 \"Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu\" 3.punkts paredz, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 50 % no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.
\nLīdz ar ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos, iestrādātu principu, nosakot LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas, samazināsies iespējami nepieciešamo valsts līdzekļu apjoms, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, jo tam tiktu izmantoti pašu līdzekļi. Vienlaikus tas ļaus nodrošināt stabilitāti un paredzamību nozarei un nodrošinās publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja iespēju līdzfinansēt Plānā paredzētos infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektus.
\nPar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas, kalendāra gada periodā, apliecinājumu var uzskatīt auditēta gada pārskata peļņu grāmatvedības \"Peļņas vai zaudējumu aprēķina\" formas rezultātā:
\nSlēdzot daudzgadu līgumu nākamajam plānošanas periodam, tiks izvērtēti LDz finanšu rādītāji un nākamo piecu gadu perioda finanšu līdzsvara sasniegšanas prognozes un tiek lemts par nesadalītās peļņas izlietojumu.
\n5.3. Valsts budžeta programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogramma 31.04.00. \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\"
\nTurpmākais finansējums dzelzceļa infrastruktūrai ir jāveido par bāzi ņemot jau esošo dzelzceļa valsts finansējuma ietvarus programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammas 31.04.00 \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\", kā arī sagalabājot iespēju pieprasīt faktiski nepieciešamos līdzekļus ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos to sagatavošanas laikā. Sākot ar 2019.gadu paredzēta daļas no budžeta programmā plānotajiem līdzekļiem, 5 000 000 euro apmērā, nodalīšana atsevišķā finansēšanas plānā, esošās valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Līdzekļu nodalīšana 5 000 000 euro apmērā nepieciešama pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai.
\nLīdzekļi 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammas 31.04.00 \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\" būtu jāplāno atbilstoši faktiskajai to nepieciešamībai, jeb ieskaitot ikgadējo papildus nepieciešamo finansējumu pasažieru pārvadājumu infrastruktūras apmaksai.
\nValsts budžeta programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammā 31.04.00. \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\" jāsaglabā līdzekļus, kas atbilst \"Maksas aprēķināšanas shēmas\" noteikumiem minētajam segmentam un būtisko funkciju veicēja noteiktajai maksai. Sākot ar 2019.gadu, atbilstoši Dzelzceļa likuma 12.1pantam, maksu par infrastruktūras izmantošanu (lietošanu) būs jādala starp minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un apkalpes vietu pakalpojumu (pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai), līdz ar to par pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanu, paredzēts veikt atsevišķu sniegto pakalpojumu uzskaiti.
\nKopējais finansējuma apmērs Valsts budžeta programmas 31.00.00 \"Sabiedriskais transports\" apakšprogrammai 31.04.00 \"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai\" jānodrošina atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, ņemot vērā plānotos pārvadājumu apjomus un apstiprināto maksu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.
\nEsošais pasažieru staciju un pieturas punktu infrastruktūras stāvoklis norādīts Plāna 3.pielikumā.
\n5.4. Plānā paredzēto infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijas iespējas Ievērojot Regulas noteikumus un LRN nosakot infrastruktūras maksu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar iekļaut izmaksās ieguldījumu vērtību, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalstu, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta līdzekļiem8, tādējādi LDz neuzkrājas līdzekļi, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas uzkrāti, izmantojot šādu finansējumu. Regulas apsvērumos ir minēts, ka aktīvu vērtības pamatā vajadzētu būt summām, ko infrastruktūras pārvaldītājs samaksājis par aktīvu iegādi.
\nLielāko daļu no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanai vajadzīgajiem aktīviem veido ilgtermiņa ieguldījumi. Jaunu aktīvu finansēšanas resursus veido galvenokārt kredītsaistības, kuru īpatsvars infrastruktūras pārvaldītāja bilances pasīvā pieaug, un valsts garantētie resursi ‒ Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kopienas finansiālo atbalstu Eiropas transporta tīkla jomā u.c. tiesiskie ierobežojumi liedz LDz uzkrāt līdzekļus, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas ir izveidoti, izmantojot šādu finansējumu.
\nTurklāt esošo dzelzceļa infrastruktūras pamatlīdzekļu nolietojums un uzņēmuma investīciju veikšanai novirzītā saimnieciskās darbības peļņas daļa ir vienīgais dzelzceļa atjaunošanu nodrošinošs finansējuma avots, bet tās lielums (aprēķinātais EBITDA) nav pietiekošs pilnīgai aktīvu saglabāšanai. Salīdzinoši neliels uzņēmuma EBITDA rādītājs ir ierobežojošs apstāklis piesaistīt papildus kredītus, kas izmantojami dzelzceļa aktīvu iegādei un attīstībai.
\nDzelzceļa infrastruktūras tehnoloģija paredz sistemātiskus uzturēšanas un atjaunošanas darbus visā dzīves cikla garumā.
\nAtsevišķos dzīves cikla posmos izmaksu samazināšanu (darba nepieciešamības ignorēšana, materiālu vai darbu kvalitātes pazemināšanu) rezultējas paātrinātā dzelzceļa infrastruktūras degradācijā, palielina kopējās dzīves cikla izmaksas vai arī saīsina dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas periodu.
\nTiesiskie ierobežojumi un pārvaldāmo aktīvu tehniskie raksturlielumi neļauj LDz elastīgi izmantot esošos aktīvus, ātri pielāgojot tos pārvadājumu apjoma cikliskajām izmaiņām.
\nPubliskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars un attiecīga finansēšanas modeļa izstrāde, ir būtisks priekšnosacījums ārējo kreditoru finansējuma piesaistei un Plānā noteikto Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijai.
\n5.5. Prognozētais finansējums infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijai un jaunas infrastruktūras izveidei Atbilstoši ES regulējumam, investīciju projektu izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras modernizāciju un attīstību, nav atļauts iekļaut minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksā, šis regulējums ierobežo LDz iespējas attīstīt infrastruktūru. Šobrīd ir uzsākti Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības, Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības un Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācijas projekti ar ES līdzfinansējumu. Kā neatliekams tiek uzskatīts Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijas projekts, projekta realizāciju plānots salāgot ar jauno pasažieru vilcienu iegādi.
\nSvarīgi realizēt Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešanu, Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka infrastruktūras pārvaldītājs izpilda dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumus arī valsts aizsardzībai, attiecīgās infrastruktūras izveidi būtu nepieciešams finansēt no valsts līdzekļiem, kas plānoti valsts aizsardzībai. Transporta koridora konkurētspējas veicināšanai, Plāna darbības periodā, LDz ar ES līdzfinansējumu jāveic Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas 1.posms.
\n3.tabulā ir apkopota informācija par nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu investīcijām. Projektu realizācijai svarīgi ārējo kreditoru finansējuma piesaiste un MK noteikt LDz 0% dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Būtu vēlams arī kā līdzfinansējumu ES līdzekļiem piesaistīt Valsts budžetu.
\nInvestīciju projektu līdzfinansēšani no valsts puses var tikt izmantota valsts budžeta programma \"Valsts dzelzceļa fonds\".
\n3.tabula Infrastruktūras atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projekti un to finansējums (Milj. euro) 2018.
\n2019.
\n2020.
\n2021.
\n2022.
\n2023 Infrastruktūras atjaunošana un modernizācija 1.1. Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība (4.2.3.) 36,620 t.sk.:
\nES Fondi9: 31.127 LDz: 5.493 17.220 t.sk.:
\nES Fondi: 15.873;
\nLDz: 1.347 13.190 t.sk.:
\nES Fondi: 12.141;
\nLDz: 1.049 4.677 t.sk.:
\nES Fondi: 1.580;
\nLDz: 3.097 1.533 t.sk.:
\nES Fondi: 1.533 1.2. Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība (4.2.3.) 43.530 t.sk.:
\nES Fondi: 37.000 LDz: 6.530 18.953 t.sk.:
\nES Fondi: 17.350;
\nLDz: 1.603 16.720 t.sk.:
\nES Fondi: 15.950;
\nLDz: 0.770 5.757 t.sk.:
\nES Fondi: 1.600;
\nLDz: 4.157 2.100 t.sk.:
\nES Fondi: 2.100 1.3. Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācija (4.2.3.) 25.000 t.sk.:
\nES Fondi: 21.250 LDz: 3.750 10.330 t.sk.:
\nES Fondi: 9.423;
\nLDz: 0.907 9.240 t.sk.:
\nES Fondi: 9.240 3.305 t.sk.:
\nES Fondi: 0.462;
\nLDz: 2.843 2.125 t.sk.:
\nES Fondi: 2.125 1.4. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (2.posms)10 (4.2.4.) 24.200 t.sk.:
\nLDz un publiskais finansējums 24.200.
\nPapildu finansējums 4.000 - Valsts budžets 4.0 t.sk.:
\nVB11 0.242 t.sk.:
\nLDz: 0.242 0.968 t.sk.:
\nLDz: 0.968 5.803 t.sk.: publiskais finansējums:
\n5.803 8.589 t.sk.: publiskais finansējums:
\n8.589 8.598 t.sk.: publiskais finansējums:
\n8.598 1.5. Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana (4.2.6.) 21.350 t.sk.:
\nES Fondi: 17.910 LDz: 3.440 4.800 t.sk.:
\nES Fondi: 4.077;
\nLDz: 0.723 5.000 t.sk.:
\nES Fondi: 5.000 5.000 t.sk.:
\nES Fondi: 5.000 4.760 t.sk.:
\nES Fondi: 2.043;
\nLDz: 2.717 1.790 t.sk.:
\nES Fondi: 1.790 1.6. Dzelzceļa infrastruktūras valsts aizsardzībai12 (4.2.5.) 3.270 t.sk.:
\nVB:3.270 1.270 t.sk.:
\nVB: 1. 270 1.000 t.sk.:
\nVB: 1.000 1.000 t.sk.:
\nVB: 1.000 1.7. Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana13 (4.2.7.) 9.500 t.sk.:
\nVB: 9.500 1.0 t.sk.:
\nVB:1.0 1.0 t.sk.:
\nVB:1.0 3.500 ts.k.:
\nVB: 3.500 4.000 t.sk.:
\nVB 4.000 Jaunas infrastruktūras izveide 1.10. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (1.posms)14 (4.3.1.) 440,97715 t.sk.:
\nES Fondi: 318.556 LDz 122.421 21.984 t.sk.:
\nES Fondi: 15.928 LDz: 6.056 65.952 t.sk.:
\nES Fondi: 47.783 LDz: 18.169 87.937 t.sk.:
\nES Fondi: 63.711 LDz: 24.226 131.906 t.sk.:
\nES Fondi: 95.567 LDz: 36.339 133.198 t.sk.:
\nES Fondi: 95.567 LDz: 37.631 Rail Baltica projekts (CEF1, C EF2, CEF3) 275 635 t.sk.: ES līdzfinasējums 223 806 8 396 t.sk.:
\nES līdzfinansējums: 6 999 24 345 t.sk.:
\nES līdzfinansējums: 19 984 61 552 t.sk.:
\nES līdzfinansējums: 49 936 94 856 t.sk.:
\nES līdzfinansējums: 76 833 86 486 t.sk.:
\nES līdzfinansējums: 70 054 6. Turpmākās rīcības plāns 2018.-2022.gadam Mērķis Noteikt galvenos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības pamatvirzienus un pasākumus, nodrošinot infrastruktūras apjomu, jaudu un kvalitāti atbilstoši pārvadājumu apjomu prognozēm, kvalitāti reglamentējošo normatīvu prasībām un Eiropas dzelzceļa pamattīkla nosacījumiem.
\nPolitikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji Rezultāts - Konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra Rezultatīvie rādītāji - Dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars no kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma 2022.gadā 70% Elektrificēto līniju garums: 314 km (tiks elektrificēti arī divi ceļi no Šķirotavas līdz Centrālajai stacijai, lai nodrošinātu pasažieru vilcienu kustību) CO2 emisijas Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta rezultātā būs iespējams samazināt dzelzceļa pārvadājumos no 225 126 CO2 t/ 2012.gadā līdz 180 000 CO2 t/gadā, kad projekts tiks pabeigts (efekts no projekta īstenošanas ir ekvivalents 45 126 t/ samazinājumam katrā gadā).
\nVilces jaudas apakšstaciju (VJA) skaits: 4 Daugavpils, Rēzekne, Krustpils, un Rīga (Zasulauks).
\nKravas vilcienu ar dīzeļa vilci nobraukto km skaits samazināsies par 3 042 581 km gadā (Rezultatīvie rādītāji identificēti attiecībā uz visu elektrifikācijas projektu, bet ņemot vērā, ka dzelzceļa tīkla elektrifikācija tiks īstenota etapos un LDz veic alternatīvu izvērtējumu, rādītāji var tikt mainīti.) 1. rīcības virziens Infrastruktūras uzturēšana Nr.p.k.
\nPasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 1.1.
\nSliežu ceļa posmu (līnijas), kuros nenotiek vilcienu kustība, izvērtēšana valsts vajadzībām nākotnē Izvērtētas valsts vajadzības Sliežu ceļu posmu (līniju atjaunošana/slēgšana/uzturēšana esošajos nosacījumos SM VARAM, AIM, 31.12.2019.
\n1.2.
\nNoslēgt līgumu starp valsti un LDz Noslēgts līgums Noslēgts līgums SM LDz 31.12.2018.
\n1.3.
\nSaskaņā ar noslēgto līgumu līnijās, kurās šobrīd nenotiek pasažieru satiksme, bet turpmākā periodā tā var notikt, saglabāt darbderīgā stāvoklī pasažieru infrastruktūru Saglabāta darbderīgā stāvoklī pasažieru infrastruktūra Nodrošinātas iedzīvotāju mobilitātes starp reģioniem iespējas.
\nLDz ATD, SM 31.12.2022.
\n1.4.
\nSaskaņā ar noslēgto līgumu saglabāt sliežu ceļa posmus (līnijas), kuros nenotiek vilcienu kustība, valsts vajadzībām nākotnē Saglabātas līnijas Izvēlēto sliežu ceļu posmu uzturēšana esošajos nosacījumos LDz SM 31.12.2022.
\n1.5.
\nSaskaņā ar noslēgto līgumu turpināt valstij stratēģiski svarīgo uzdevumu izpildi.
\nNodrošināta valstij stratēģiski svarīgu objektu apsardze Ja valsts finansētu šīs funkcijas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksa varētu būt zemāka.
\nLDz 31.12.2022.
\n1.6.
\nValsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja finansējuma nodrošināšana Sagatavots un apstiprināts likumprojekts Ja valsts finansētu šīs funkcijas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksa varētu būt zemāka.
\nSM LDz, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs 01.04.2018 1.7.
\nRail Baltic pārvaldīšanas modeļa izstrāde Sagatavots likumprojekts SM SIA \"Eiropas dzelzceļa līnijas\", RB Rail, LDz 2020.gads 1.8.
\nKopējo transporta sociālo izmaksu rādītāju sistēmas izveidošana TAP grozījumu projekta sagatavošana Taisnīgas sociālo izmaksu rādītāju sistēmas izveide.
\nSM AS LRN, ATD, Valsts dzelzceļa administrācija, VARAM 30.12.2019 2. rīcības virziens Infrastruktūras atjaunošana un modernizācija Nr.p.k.
\nPasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 2.1.
\nPieņemt lēmumu par svarīgāko infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu ieviešanu Pieņemti lēmumi par Plāna 3.tabulā iekļauto infrastruktūras atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projektu ieviešanu.
\nLatvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšana SM LDz 31.12.2018.
\n2.2.
\nSaskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem ieviest svarīgākos infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektus Ieviesti projekti Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšana LDz SM 31.12.2023.
\nPasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.1.
\nDzelzceļa līniju elektrifikācijas projekta uzsākšana Dzelzceļa līniju elektrifikācija Paaugstināta pārvadājumu efektivitāte, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un paaugstināta Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautiskā konkurētspēja.
\nLDz SM Projekta īstenošana plānota līdz 31.12.2023.
\nBūvdarbu iepirkuma procedūra tiks organizēta 2018.gadā, savukārt 2019.gadā tiks uzsākti būvniecības darbi.
\n3.2.
\nTurpināt Rail Baltica projekta ieviešanu Noslēgti 1.kārtas izpildes līgumi, iesniegti pieteikumi 2.kārtas finansēšanai Noslēgti 1.kārtas izpildes līgumi, iesniegti pieteikumi 2.kārtas finansēšanai SIA \"Eiropas dzelzceļa līnijas\"
\nRB Rail, SM, 1.kārta-2022.
\n2.kārta-2025.
\nValsts budžeta apakšprogramma 31.04.00. Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai Priekšlikumi gadskārtēja un vidēja termiņa budžeta likuma projektam Valsts budžeta finansējuma plānošana atbilstoši valsts pasūtījumam SM LDz, ATD, AS \"Pasažieru vilciens\"
\n30.09.2018 4.2.
\nAtsevišķu finansēšanas plānu nodalīšana -finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un ctiem mērķiem,Valsts budžeta apakšprogrammā 31.04.00. Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai Atsevišķu finansēšanas plānu nodalīšana SM 01.01.2019 7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Ietekme uz valsts budžetu ir aprakstīta vienā no 6.daļā aprakstītajiem rīcības virzieniem.
\nKopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu Uzdevums Pasākums Budžeta programmas/apakšprogrammas kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro) Nepieciešamais papildus finansējums(euro)* Pasākuma īstenošanas gads (terminēts) 2018 2019 2020 2019 2020 2021 Turpmākākajā laika posmā (terminēts) Turpmākākajā laika posmā (nav terminēts Dzelzceļa infrastruktūras finanšu līdzsvara nodrošināšana 17. Satiksmes ministrija 27 874 774 23 874 774 23 874 774 14 225 226 14 225 226 14 225 226 - 14 225 226 - 4.1.
\nValsts budžeta apakšprogramma 31.04.00. Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai 27 874 774 18 874 774 18 874 774 14 225 226 14 225 226 14 225 226 - 14 225 226 - 4.2.
\nAtsevišķa finansēšanas plāna nodalīšana pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai Valsts budžeta apakšprogrammā 31.04.00. Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai 0 5 000 000 5 000 000 0 0 0 - 0 - * Nepieciešamais papildus finansējums (euro) norādīts atbilstoši SM 01.08.2018.g. nosūtītajai vēstulei Nr.15-01/2214 Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centrām \"Par prioritāriem pasākumiem 2019.-2020.gadam\" ar informāciju par papildus nepieciešamo finansējuma apmēru pasažieru pārvadājumu infrastruktūras apmaksai, atbilstoši 2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.867 \"Kārtībā, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrjai un citām centrālām valsts iestādēm vidējam termiņam\".
\n1 Komisijas 2010.gada 19.jūlija lēmums 2010/409/ES par kopīgiem drošības mērķiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 7.pantam.
\n2 avots CER http://www.cer.be/sites/default/files/publication/CER_SummarySheet_Eurovignette.pdf 3 Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
\n4 http://www.vda.gov.lv/?id=299& 5 Latvijas Banka. Maksājumu bilances gada datu tabulas. / Internets: https://statdb.bank.lv/lb/Data.aspx?id=200 6 aprēķins veikts ievērojot 2017.gada 29.jūnija AS \"LRN\" Valdes lēmumu Nr. JALP-1.3/02-2017 prot.Nr.
\nJALP-1.2/29-2017 7 Likums \"Par akcīzes nodokli\"
\n8 Ministru kabineta 2004.gada 15.jūnija noteikumi Nr.537 \"Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā\"
\n9 ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 10 Potenciālais stratēģiski un sociāli svarīgs investīciju projekts, kura realizācija būs iespējama tikai ar publiskā finansējuma piešķiršanu 11 Valsts budžeta finansējums 12 Atbilstoši valsts uzdevumam un pieejamajam valsts finansējumam.
\n13 Atbilstoši valsts uzdevumam un pieejamajam valsts finansējumam.
\n14 Projekta izpilde paredzēta arī pēc Plāna darbības perioda 15 Projekta kopējās izmaksas (2018-2023).
\nSatiksmes ministrs Uldis Augulis 1. pielikums VAS \"Latvijas dzelzceļš\" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda Nr. p.k Iecirkņa nosaukums Dzelzceļa iecirkņu kategorija Kravas vilcienu svara norma pēc vilces jaudas Vilcienu skaits grafikā pasažieru Kravas* Kopā Vilces veids Nepāra virziens Pāra virziens Starptautiskie vilcieni Iekšzemes vilcieni 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1 Ventspils - Tukums-II 1 2M62/ 4900/ 4000/ 0/0** 0/0** 24/24** 24/24** 2TE10(116) 5500 5100 2 Tukums-II - Jelgava 1 2M62/ 4900/ 4000/ 0/0 0/0 24/24 24/24 2TE10(116) 5500 5100 3 Jelgava - Krustpils 1 2M62/ 4900/ 4000/ 0/0 0/0 27/27 27/27 2TE10(116) 5500 5100 4 Krustpils - Daugavpils 1 2M62/ 4900/ 4500/ 1/1 5/4 31/31 37/36 2TE10(116) 6000 6000 4.1.
\nKrustpils - Līvāni 1 1/1 5/4 31/31 37/36 4.2.
\nLīvāni - Daugavpils 1 1/1 4/4 31/31 36/36 5 Daugavpils - Indra - Valsts robeža 1 2M62/ 4200/ 3800/ 1/1 0/0 35,5/35,5 36,5/36,5 2TE10(116) 5300 4600 5.1.
\nDaugavpils - Indra 1 1/1 0/0 35,5/35,5 36,5/36,5 5.2.
\nIndra - Valsts robeža 1 1/1 0/0 33/33 34/34 6 Rīga pasažieru -Krustpils 1 2M62/ 4900/ 4500/ 3/3 50/49 38,5/38,5 91,5/90,5 2TE10(116) 6000 6000 6.1.
\nRīga pasažieru - Jāņavārti 1 3/3 50/49 29,5/29,5 82,5/81,5 6.2.
\nJāņavārti - Šķirotava 1 3/3 49/48 30,5/30,5 82,5/81,5 6.3.
\nŠķirotava - Salaspils 1 3/3 49/48 30,5/30,5 82,5/81,5 6.4.
\nSalaspils - Ogre 1 3/3 49/48 30,5/30,5 82,5/81,5 6.5.
\nOgre - Lielvārde 1 3/3 37/36 30,5/30,5 70,5/69,5 6.6.
\nLielvārde-Skrīveri 1 3/3 27/26 30,5/30,5 60,5/59,5 6.7.
\nSkrīveri - Aizkraukle 1 3/3 27/26 30,5/30,5 60,5/59,5 6.8.
\nAizkraukle - Pļaviņas 1 3/3 13/12 30,5/30,5 46,5/45,5 6.9.
\nPļaviņas - Krustpils 1 3/3 11/10 34,5/34,5 48,5/47,5 7 Krustpils - Rēzekne 1 2M62/ 4900/ 4000/ 2/2** 3/3** 26/26** 31/31** 2TE10(116) 5500 5100 8 Rēzekne - Zilupe - Valsts robeža 1 2M62/ 3700/ 3700/ 2/2 2/2 18/18 22/22 2TE10(116) 4900 4800 8.1.
\nRēzekne - Zilupe 1 2/2 2/2 18/18 22/22 8.2.
\nZilupe - Valsts robeža 1 2/2 0/0 15/15 17/17 9 Valsts robeža - Kārsava - Rēzekne 1 2M62/ 5000/ 5000/ 0/0 0/0 11/11 11/11 2TE10(116) 6000 6000 9.1.
\nValsts robeža - Kārsava 1 0/0 0/0 9,5/9,5 9,5/9,5 9.2.
\nKārsava - Rēzekne 1 0/0 0/0 12/12 12/12 10 Rēzekne - Daugavpils 1 2M62/ 5000/ 5000/ 0/0 1/1 11,5/11,5 12,5/12,5 2TE10(116) 6000 6000 11 Daugavpils -Kurcums - Valsts robeža 2 2M62 4600 4500 0/0 0/0 1/1 1/1 11.1.
\nDaugavpils - Kurcums 1, 2 0/0 0/0 1/1 1/1 11.2.
\nKurcums -Valsts robeža 2 0/0 0/0 0/0 0/0 12 Valsts robeža - Eglaine - Daugavpils 2 2M62/ 4000/ 3600/ 0/0 0/0 6/6 6/6 ER20CF 3400 3200 (2 ER20CF) 6000 6000 12.1.
\nValsts robeža - Eglaine 2 0/0 0/0 4/4 4/4 12.2.
\nEglaine - Daugavpils 2 0/0 0/0 6/6 6/6 2TE10(116) 5300 4600 14 Rīga pasažieru - Jelgava 2 2M62/ 4900/ 5000/ 0/0** 111/112** 30/30** 141/142** 2TE10(116) 6000 6000 14.1.
\nRīga pasažieru - Torņakalns 2 0/0 111/112 30/30 141/142 14.2.
\nTorņakalns - Olaine 2 0/0 37/38 19/19 56/57 14.3.
\nOlaine - Jelgava 2 0/0 37/38 18/18 55/56 15 Jelgava - Liepāja 2 2M62 3500 3500 0/0 4/4 9,5/9,5 14/14 15.1.
\nJelgava - Glūda 2 0/0 4/4 9,5/9,5 13,5/13,5 15.2.
\nGlūda - Saldus 2 0/0 4/4 8,5/8,5 12,5/12,5 15.3.
\nSaldus - Liepāja 2 0/0 2/2 7,5/7,5 9,5/9,5 16 Jelgava - Meitene - Valsts robeža 2 2M62/ 4000/ 5000/ 0/0 0/0 8/8 8/8 2TE10(116)/ 5500/ 6000/ ER20CF 3400 5000 (2 ER20CF) 6000 6000 16.1.
\nJelgava - Meitene 2 0/0 0/0 8/8 8/8 16.2.
\nMeitene - Valsts robeža 2 0/0 0/0 6/6 6/6 17 Rīga pasažieru - 1., 2.
\n2M62/ 3800/ 3500/ 0/0 15/14 10/10 25/24 Lugaži - Valsts robeža 2TE10(116) 5200 4600 17.1.
\nRīga pasažieru - Zemitāni 1 0/0 54/55 1/1 55/56 17.2.
\nZemitāni - Jugla 1 0/0 15/14 10/10 25/24 17.3.
\nJugla - Vangaži 1 0/0 15/14 10/10 25/24 17.4.
\nVangaži - Sigulda 2 0/0 15/14 10/10 25/24 17.5.
\nSigulda - Cēsis 2 0/0 5/4 10/10 15/14 17.6.
\nCēsis - Valmiera 2 0/0 5/4 10/10 15/14 17.7.
\nValmiera - Lugaži 2 0/0 3/3 9/9 12/12 17.8.
\nLugaži - Valsts robeža 2 0/0 4/3 8,5/8,5 12,5/11,5 18 Torņakalns -Tukums II 2 2M62/ 4900/ 4000/ 0/0 74/74 11,5/11,5 85,5/85,5 2TE10(116) 5200 5100 18.1.
\nTorņakalns - Zasulauks 2 0/0 74/74 11,5/11,5 85,5/85,5 18.2.
\nZasulauks - Priedaine 2 0/0 73/73 5,5/5,5 78,5/78,5 18.3.
\nPriedaine - Dubulti 2 0/0 73/73 5,5/5,5 78,5/78,5 18.4.
\nDubulti - Sloka 2 0/0 39/39 5,5/5,5 44,5/44,5 18.5.
\nSloka - Ķemeri 2 0/0 18/19 4,5/4,5 22,5/23,5 18.6.
\nĶemeri - Tukums-I 2 0/0 17/17 4,5/4,5 21,5/21,5 18.7.
\nTukums-I - Tukums-II 2 0/0 14/14 4,5/4,5 18,5/18,5 19 Zemitāni - Skulte 1., 2.
\nČME3 2000/ 2200/ 0/0 38/40 34/34 72/74 M62/ 2400/ 2400/ 2M62 4500 5200 19.1.
\nZemitāni - C.p.Brasa 1 0/0 38/40 34/34 72/74 19.2.
\nC.p.Brasa - Mangaļi 1 0/0 38/40 16/16 54/56 19.3.
\nMangaļi - Ziemeļblāzma 1 0/0 38/40 6,5/6,5 44,5/46,5 19.4.
\nZiemeļblāzma - Vecāķi 2 0/0 38/40 1/1 39/41 19.5.
\nVecāķi - Carnikava 2 0/0 29/31 1/1 30/32 19.6.
\nCarnikava - Saulkrasti 2 0/0 22/24 1/1 23/25 19.7.
\nSaulkrasti - Skulte 2 0/0 14/14 1/1 15/15 20 Čiekurkalns - Rīga Krasta 1 M62 2800/ 2600/ 0/0 0/0 18,5/18,5 18,5/18,5 2M62/ 5000/ 5400/ 2TE10(116) - 6000 20.1.
\nČiekurkalns - C.p.Brasa 1 0/0 0/0 0/0 0/0 20.2.
\nC.p.Brasa - Rīga Krasta 1 0/0 0/0 18,5/18,5 18,5/18,5 21 Glūda - Reņģe - Valsts robeža 2 2M62 4000 4500 0/0 0/0 1/1 1/1 21.1.
\nGlūda - Reņģe 2 0/0 0/0 1/1 1/1 21.2.
\nReņģe - Valsts robeža 2 0/0 0/0 1/1 1/1 22 Zasulauks - Bolderāja 1 M62/ 2400/ 2400/ 0/0 0/0 6,5/6,5 6,5/6,5 2M62 5000 4800 22.1.
\nZasulauks - Bolderāja 1 0/0 0/0 6,5/6,5 6,5/6,5 24 Ērgļi - Rīga Preču - Jāņavārti (Šķirotava) 1 M62/ 3000/ 3500/ 0/0 0/0 2/2 2/2 2M62 6000 6000 24.1.
\nRīga Preču - Jāņavārti (Šķirotava) 1 0/0 0/0 2/2 2/2 25 Zemitāni - Jāņavārti 1 0/0 1/1 44/44 45/45 27 Pļaviņas - Gulbene 3 M62 1300 1200 0/0 2/2 4/4 6/6 27.1.
\nPļaviņas - Jaunkalsnava 3 0/0 2/2 4/4 6/6 27.2.
\nJaunkalsnava - Madona 3 0/0 2/2 2/2 4/4 27.3.
\nMadona - Gulbene 3 0/0 2/2 2/2 4/4 36 Jaunkalsnava - Veseta 3 M62 1300 1200 0/0 0/0 2/2 2/2 4,5, 10, 11, 12, 13, 26 37 Daugavpils mezgla atzarojumi 1, 2 1/1 5/5 85/87 91/93 5 C.p.401.km - Daugavpils (pas.) 1 1/1 0/0 0/35,5 1/36,5 4 Daugavpils (pas.) - C.p.387.km 1 1/1 4/4 31/3 36/8 13 C.p.401.km - C.p.524.km 1 1/0 0/0 35,5/0 36,5/0 10 C.p.524.km - Daugavpils (šķir.) 1 0/0 1/1 47/11,5 48/12,5 11 Daugavpils (šķir.) - I.p.3.km 1 0/0 0/0 0/7 0/7 37.1.
\nDaugavpils (šķir.) - C.p.387.km 1 0/0 0/0 0/30 0/30 37.2.
\nDaugavpils (šķir.) - Daugavpils (pas.) 1 0/0 0/0 0,5/9 0,5/9 37.3.
\nDaugavpils (D) - Daugavpils (pas.) 1 0/0 0/0 78/0 78/0 12 Daugavpils (pas.) - I.p.3.km 1 0/0 0/0 7/0 7/0 26 C.p.383.km - C.p.191.km 2 0/0 0/0 0/0 0/0 7, 9, 38 Rēzeknes mezgla atzarojumi 1 3/3 3/3 48,5/48,5 54,5/54,5 7 Rēzekne II - C.p.223.km 1 2/2 3/3 26/26 31/31 9 C.p.Kleperova - Rēzekne I 1 0/0 0/0 0/0 0/0 38.1.
\nC.p.Kleperova - Rēzekne II 1 0/0 0/0 11/11 11/11 38.2.
\nRēzekne II - Rēzekne I 1 1/1 0/0 11,5/,11,5 12,5/12,5 38.3.
\nRēzekne I - C.p.223.km 1 0/0 0/0 0/0 0/0 32 Gulbene - Alūksne 3 0/0 2/2 0/0 2/2 32.1.
\nGulbene - Kalniena 1 0/0 2/2 0/0 2/2 32.2.
\nKalniena - Alūksne 1 0/0 2/2 0/0 2/2 * - t.sk. savācamie, pārvedes un izvedvilcieni; ** - 11/12 - nepāra virzienā/pāra virzienā;
\n2.pielikums VAS \"Latvijas dzelzceļš\" publiskās lietošanas dzelzceļa līniju garums un aprīkojums Dzelzceļa līnijas nosaukums Ekspluatācijas garums (km) Izvērstais ceļu garums (km) Izvērstais elektrificētais kontakttīklu garums (km) Līnijas aprīkojums (km) ass slodze (t) galvenie ceļi stacijas ceļi pievedceļi Dispečeru centralizācija Automātiskā bloķēšanas sistēma Robežlīnijas Rīga - Lugaži - Valsts robeža 166 227 79,9 6 0 166 166 25 Valsts robeža - Kārsava - Rēzekne 49 49 23,1 3,9 0 49 49 25 Rēzekne - Zilupe - Valsts robeža 59 58,9 47,5 8,5 0 59 59 25 Daugavpils - Indra - Valsts robeža 76 84,3 48,2 15,3 0 76 76 25 Valsts robeža - Eglaine - Daugavpils 36 36,7 10,7 0,8 0 36 36 25 Jelgava - Meitene - Valsts robeža 33 33,8 4,6 0,4 0 0 0 25 Glūda - Reņģe - Valsts robeža 60 60,1 3,6 0 0 25 Daugavpils- Kurcums - Valsts robeža 25 27,3 5,9 1,1 0 25 25 25 Iekšzemes līnijas Ventspils - Tukums-2 108 129,5 97,4 10,3 0 108 108 25 Tukums II - Jelgava 56 56,2 10,9 0,6 0 56 56 25 Jelgava - Krustpils 138 137,5 57,8 11,7 0 138 138 25 Krustpils - Daugavpils 89 93,6 34,9 7,4 0 89 89 25 Rīga pas.- Krustpils 129 267,1 137,8 24 226 129 129 25 Krustpils - Rēzekne 95 95,2 14,9 0 95 95 25 Rēzekne - Daugavpils 84 116,4 75,3 14,2 0 84 84 25 Rīga - Jelgava 43 88,2 13,9 9,1 106 43 43 25 Jelgava - Liepāja 180 196,4 59 6,7 0 0 32 25 Torņakalns - Tukums II 65 100,3 14,2 2 146 62 44 25 Zemitāni - Skulte 52 92,5 19,6 1,62 131 0 52 25 Čiekurkalns - Rīga Krasta 5 6,4 0,7 0 5 25 Zasulauks - Bolderāja 9 15,1 24,5 0,56 0 0 9 25 Rīga Preču - Saurieši 9 12,5 15,8 0 0 0 25 Zemitāni - Šķirotava 4 10,4 6 0 4 25 Pļaviņas - Gulbene 98 100,5 13,9 5,3 0 0 0 25 Jaunkalsnava - Veseta 14 13,8 1,2 1,3 0 0 0 25 Citi iecirkņi 178 108 4 3 22 16 16 25 Kopā 1860 2217 819 134 637 1231 1315 3.pielikums Informācija par pasažieru stacijām un pieturas punktiem Informācija par pasažieru staciju vai pieturas punktu Pasažieru st.vai p.p. tehniskais aprīkojums Pasūtījums (PV) Pasažieru st.vai p.p. tehniskais aprīkojums Staciju un pieturas punktu nosaukums Kods Esošā, iespējamā pasažieru satiksme un robežas punkti Atkārtojas staciju, pp. nosaukumi (līnijās) Pasažieru platforma un tai pieguļošā infrastruktūra - pārejas, tuneļi, uzejas, noejas, utml. pasažieru apkalpošanai Pasažieru platformu skaits (gb.) Atjaunotas pasažieru platformas 162 m, 550mm Pasažieru platformu skaits (gb.) Būvējamo platformu garums (m) Platformu būvēšanas gads1 Stacijas ēka, pasažieru stacijās un pieturas punktos Sanitārie mezgli pasažieru stacijās un pieturas punktos 1 Ventspils - Tukums-II (01) Līnija 2 Ventspils st. iespējams ir 2 ir 3 Ventspils II st. iespējams nav nav ir 4 Elkšķene st. iespējams ir 1 ir 5 Ugāle st. iespējams ir 1 ir ir 6 Usma st. iespējams ir 1 ir ir 7 Spāre st. iespējams ir 1 ir ir 8 Līči st. iespējams ir 1 ir ir 9 Stende st. iespējams ir 1 ir 10 Sabile st. iespējams ir 1 ir 11 Kandava st. iespējams
\nir 1 ir ir 12 Zvāre st. iespējams ir 1 ir ir 13 Tukums II st. iespējams A ir 2 1 80 2020 ir ir 14 Tukums II - Jelgava (02) Līnija 15 Tukums II st. iespējams A ir 2 1 80 2020 ir ir 16 Slampe st. iespējams ir 1 ir ir 17 Līvbērze st. iespējams ir 1 ir ir 18 Jelgava st. iespējams A ir 3 162/550 3 ir ir 19 Krustpils - Daugavpils (04) Līnija 20 Krustpils st. pasažieri ir 3 162/550 ir ir 21 Trepe st. pasažieri ir 1 ir ir 22 Līvāni st. pasažieri ir 2 ir 23 Jersika st. pasažieri ir 1 ir ir 24 Nīcgale st. pasažieri ir 2 ir ir 25 Vabole st. pasažieri ir 1 ir ir 26 Līksna st. pasažieri ir 1 ir ir 27 Daugavpils st. pasažieri ir 3 ir ir 28 Rīga Pas. - Krustpils (06) Līnija 29 Rīga Pasažieru st. pasažieri ir 5 ir ir 30 P.p.Vagonu parks p.p. pasažieri ir 3 3 125 2023 nav 31 Jāņavārti st. pasažieri ir 2 2 160 2023 ir ir 32 P.p.Daugmale p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 nav 33 Šķirotava st. pasažieri ir 2 2 160 2023 nav 34 P.p.Gaisma p.p. pasažieri ir 2 2 80 2023 ir 35 P.p.Rumbula p.p. pasažieri ir 2 2 80 2023 ir ir 36 P.p.Dārziņi p.p. pasažieri ir 2 2 80 2023 ir 37 P.p.Dole p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 38 Salaspils st. pasažieri ir 3 3 160 2023 ir ir 39 P.p.Saulkalne p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 40 P.p.Ikšķile p.p. pasažieri ir 2 550/daļēji 1 125 2023 ir ir 41 P.p.Jaunogre p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 42 Ogre st. pasažieri ir 2 2 160 2023 ir ir 43 P.p.Pārogre p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 44 P.p.Ciemupe p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 45 P.p.Ķegums p.p. pasažieri ir 2 2 125 2023 ir ir 46 Lielvārde st. pasažieri ir 2 2 160 2023 ir ir 47 P.p.Kaibala p.p. pasažieri ir 2 2 80 2023 nav 48 P.p.Jumprava p.p. pasažieri ir 2 2 160 2023 ir ir 49 P.p.Dendrārijs p.p. pasažieri ir 1 162/550 1 60 2023 nav 50 Skrīveri st. pasažieri ir 2 1 160 2023 ir ir 51 P.p.Muldakmens p.p. pasažieri ir 2 162/550 2 nav 52 Aizkraukle st. pasažieri ir 3 162/550 2 ir ir 53 Koknese st. pasažieri ir 2 162/550 ir ir 54 P.p.Alotene p.p. pasažieri ir 2 162/550 nav 55 Pļaviņas st. pasažieri ir 2 162/550 ir ir 56 P.p.Ozolsala p.p. pasažieri ir 2 162/550 ir ir 57 Krustpils st. pasažieri A ir 3 162/550 ir ir 58 Krustpils - Rezekne II (07) Līnija 59 Krustpils st. pasažieri A ir 3 162/550 ir ir 60 Kūkas st. pasažieri ir 1 ir ir 61 Mežāre st. pasažieri ir 1 ir ir 62 Atašiene st. pasažieri ir 1 ir ir 63 Stirniene st. pasažieri ir 2 ir ir 64 Varakļāni st. pasažieri ir 1 ir ir 65 Viļāni st. pasažieri ir 2 ir ir 66 Sakstagals st. pasažieri ir 1 ir ir 67 Rēzekne II st. pasažieri ir 2 ir ir 68 Rezekne - Zilupe Valsts robeža
\n83 P.p.Tīraine p.p. pasažieri ir 2 2 125 2021 nav ir 84 P.p.Baloži p.p. pasažieri ir 2 2 125 2021 ir 85 P.p.Jaunolaine p.p. pasažieri ir 2 2 125 2021 nav ir 86 Olaine st. pasažieri ir 2 162/550 2 ir ir 87 P.p.Dalbe p.p. pasažieri ir 2 2 80 2021 ir ir 88 Cena st. pasažieri ir 3 2 80 2021 ir ir 89 P.p.Ozolnieki p.p. pasažieri ir 2 2 125 2021 ir ir 90 P.p.Cukurfabrika p.p. pasažieri ir 2 162/550 2 ir ir 91 Jelgava st. pasažieri ir 2 162/550 3 ir ir 92 Jelgava - Liepāja (15) Līnija 93 Jelgava st. pasažieri A ir 2 162/550 3 ir ir 94 Glūda st. iespējams ir 1 ir 95 Dobele st. pasažieri ir 1 ir 96 Biksti st. pasažieri ir 1 ir ir 97 Brocēni st. iespējams ir 2 ir ir 98 Saldus st. pasažieri ir 2 ir ir 99 Skrunda st. pasažieri ir 1 ir ir 100 Kalvene st. iespējams ir 1 ir ir 101 Ilmāja st. iespējams ir 1 ir ir 102 Tore st. iespējams ir 1 ir 103 Liepāja st. pasažieri ir 2 ir ir 104 Rīga - Lugaži - Valsts robeža
\n2 125 2022 nav ir 173 Saulkrasti st. pasažieri ir 3 2 125 2022 ir ir 174 P.p.Ķīšupe p.p. pasažieri ir 1 1 80 2022 nav ir 175 P.p.Zvejniekciems p.p. pasažieri ir 1 1 80 2022 nav ir 176 Skulte st. pasažieri ir 1 1 125 2022 ir ir 177 Pļaviņas - Gulbene (27) Līnija 178 Pļaviņas st. pasažieri A ir 2 162/550 ir ir 179 Jaunkalsnava st. pasažieri ir 2 ir ir 180 P.p.Kalsnava p.p. pasažieri ir 1 nav 181 P.p.Mārciena p.p. pasažieri ir 1 ir ir 182 Madona st. pasažieri ir 1 ir 183 P.p.Cesvaine p.p. pasažieri ir 1 ir ir 184 Gulbene st. pasažieri ir 4 ir ir 1 Platformu būve un finansējuma piesaiste jāsaskaņo ar PV ritošā sastāva pieņemšanu ekspluatācijā.