Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-15 Rīgā 2011.gada 3.martā (prot. Nr.10, 2.§) Lēmuma publiskojamā versija Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.p/09/05/4 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpumu AS "Aizkraukles banka", AS "Akciju komercbanka "Baltikums"", AS "Baltic International Bank", AS "GE Money Bank", AS "DnB NORD Banka", AS "Swedbank", AS "Latvijas Biznesa banka", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS "LTB Bank", AS "SMP Bank", AS "Norvik banka", AS "Citadele banka", AS "PrivatBank", AS "Reģionālā investīciju banka", AS "Rietumu Banka", "Danske Bank AS filiāle Latvijā", AS "SEB banka", AS "Trasta komercbanka", AS "UniCredit Bank", AS "VEF banka", "Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle" darbībās" Konkurences padome atbilstoši Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktam 2008.gadā un 2009.gada sākumā veica uzraudzību Maksājumu karšu tirgū. Konkurences padome konstatēja, ka Latvijas komercbankas un Latvijā darbojošās ārvalstu banku filiāles ir noslēgušas līgumus - vienošanās par vienotām pakalpojumu (skaidras naudas izsniegšana un konta bilances apskate bankas automātā (turpmāk ATM1), skaidras naudas izsniegšana bankas filiālē, daudzpusējām starpbanku komisijas maksām par karšu darījumiem POS terminālos2 un internetā) komisijas maksām attiecībā uz darījumiem ar Visa, Visa Electron, MasterCard un Maestro zīmolu3 kartēm un citiem noteikumiem (piemēram, karšu darījumu autorizāciju, darījumu un reklamāciju apstrādi, klīringu un norēķiniem, komisijas maksu kvalifikācijas prasībām, pievienošanās līgumam procedūru). Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, 04.03.2009. ierosināja lietu Nr.p/09/05/4 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpumu AS "Aizkraukles banka", AS "Akciju komercbanka "Baltikums"", AS "Baltic International Bank", AS "GE Money Bank", AS "DnB NORD Banka", AS "Swedbank", AS "Latvijas Biznesa banka", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS "LTB Bank", AS "SMP Bank", AS "Norvik banka", AS "Citadele banka", AS "PrivatBank", AS "Reģionālā investīciju banka", AS "Rietumu Banka", "Danske Bank AS filiāle Latvijā", AS "SEB banka", AS "Trasta komercbanka", AS "UniCredit Bank", AS "VEF banka", "Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle" darbībās" (turpmāk - lieta) un 16.03.2009. nosūtīja lietas dalībniekiem informāciju par lietas ierosināšanu. Papildus Konkurences padome norādīja, ka Eiropas Komisija tās lēmumā Nr. 2002/914/EC4 (turpmāk - VISA lēmums) ir secinājusi, ka komercbanku vienošanās par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām ir klasificējama kā tirgus dalībnieku vienošanās atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pantam5, tomēr konkrētajā gadījumā konstatējusi, ka vienošanās ir spēkā esoša saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta trešo daļu. Vienlaicīgi Konkurences padome norādīja, ka Latvijas normatīvie akti ir harmonizēti ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmā daļa pēc satura un būtības ir identiska Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai, tādējādi ir pamats atsaukties, tai skaitā, uz Eiropas Komisijas praksi, interpretējot aizliegtas vienošanās jēdzienu. Vienlaicīgi Konkurences padome lūdza lietas dalībniekus iesniegt informāciju (pierādījumus), kuri apliecinātu vienošanās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Konkurences padome 30.04.2009. saņēma komercbanku pilnvarotā pārstāvja Latvijas Komercbanku asociācijas (turpmāk - LKA) 30.04.2009. vēstuli Nr.4.3.-73/54, kurā tā norādīja, ka VISA lēmumā konstatētais par banku vienošanās klasificēšanu kā vienošanos Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas izpratnē nevar būt par pamatu, lai Latvijas banku vienošanos automātiski konstatētu kā vienošanos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē un ka vispirms ir jākonstatē vienošanās atbilstība 11.panta pirmajai daļai, un tikai pēc tam var vērtēt, vai vienošanās atzīstama par spēkā esošu. LKA norādīja, ka Konkurences padome nav argumentējusi, kādēļ vienošanās kavē konkurenci, tādēļ bankas nevar iesniegt argumentus, pierādījumus par vienošanās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Bankas norādīja, ka to rīcībā nav informācijas, pamatojoties uz kuru būtu jākonstatē vai jāsecina, ka vienošanās kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Konkurences padome veica izpēti lietā un 06.05.2010. nosūtīja lietas dalībniekiem vēstules, kurās sniedza informāciju par to, kādēļ vienošanās ietilpst Konkurences likuma 11.panta tvērumā, norādīja principus, pēc kuriem vērtējama vienošanās atbilstība šā likuma 11.panta otrajai daļai, vērsa uzmanību, ka Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā norādīto kritēriju pierādīšanas nasta gulstas uz vienošanās iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas gūt vai guvuši labumus no vienošanās, un atkārtoti lūdza iesniegt pierādījumus, kuri apliecinātu banku vienošanās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Vienlaicīgi Konkurences padome norādīja, ka VISA lēmumā izvērtēto starpbanku komisijas maksu piemērošanas un apmaksas pamatprincipi neatšķiras no šajā lietā analizēto starpbanku komisijas maksu piemērošanas un apmaksas principiem par karšu maksājumiem POS terminālos un internetā. Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta pirmo daļu, lietas materiāliem ir pievienota informācija, kas iegūta Maksājumu karšu tirgus uzraudzības lietā. Konkurences padome lietā ir ieguvusi informāciju no Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK), LKA, Latvijas komercbankām, SIA "First Data Latvia" (turpmāk - FDL), maksājumu karšu organizācijām MasterCard un VISA. Lietas ietvaros ir notikušas tikšanās ar LKA, komercbanku un MasterCard pārstāvjiem. Lēmuma pārskatāmības labad specifiskie nozares termini tekstā izcelti (tumšākā krāsojumā). Izvērtējot lietā esošo un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome konstatēja: 1. Lēmumā lietoto terminu skaidrojums ATM - bankas automāts (ATM - saīsinājums no angļu val. "Automated teller machine"). Karšu turētājs ATM var izņemt skaidru naudu, apskatīt konta bilanci, samaksāt rēķinus un veikt citas darbības. Ārējie jeb Off-us un iekšējie jeb On-us darījumi - tā kā atvērtā maksājumu sistēmā darbojas gan vairākas izdevējbankas, gan pieņēmējbankas, darījumus, kuros maksājums notiek ar karti, kuru izdevusi viena banka Latvijā, bet karšu maksājumu pieņemšanu tirgotājam, pie kura tiek pirkta prece vai pakalpojums, nodrošina cita banka Latvijā, sauc par ārējiem jeb Off-us darījumiem. Turpretī darījumus, kuros izdevējbanka un pieņēmējbanka ir viena un tā pati banka, sauc par iekšējiem jeb On-us darījumiem. HACR - (no angļu val. "Honour All Cards Rule"). HACR jeb visu karšu obligātas pieņemšanas noteikums ir maksājumu karšu sistēmu noteikums, kurš tirgotājiem, kuri noslēguši līgumu par attiecīgās maksājumu karšu organizācijas karšu pieņemšanu, uzliek par pienākumu pieņemt visus maksājumus ar attiecīgā zīmola kartēm neatkarīgi no kartes tipa (kredītkarte (VISA), debetkarte (VISA Electron) u.c.) vai izdevējbankas, kura izsniegusi attiecīgo karti. IF - (no angļu val. - "Interchange Fee") starpbanku komisijas maksa, kuru pieņēmējbanka maksā izdevējbankai par katru karšu maksājumu POS terminālā vai internetā. Izdevējbanka - kredītiestāde (banka), kura saviem klientiem uz līguma pamata izdod maksājumu kartes, nodrošinot iespēju veikt karšu maksājumus, izņemt skaidru naudu no ATM u.c. Karšu turētājs - patērētājs, kurš lieto maksājumu karti, lai veiktu maksājumus pie tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Karšu turētāji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Maksājumu kartes - lietā visas kartes var iedalīt divās grupās - debetkartēs un kredītkartēs. Debetkartes ir kartes, kuru lietošanas mērķis ir izmantot karšu turētāja naudas līdzekļus, bet kredītkaršu lietošanas mērķis ir izmantot bankas piešķirtos naudas līdzekļus. VISA, VISA Electron, Maestro, MasterCard maksājumu kartes - maksājumu kartes ar zīmolu "VISA Electron" ir VISA maksājumu karšu organizācijas debetkartes, bet kartes ar zīmolu "Maestro" ir MasterCard maksājumu karšu organizācijas debetkartes. Savukārt kartes ar zīmolu "VISA" ir VISA maksājumu karšu organizācijas kredītkartes, bet kartes ar zīmolu "MasterCard" ir MasterCard maksājumu karšu organizācijas kredītkartes. MIF - (no angļu val. - "Multilateral Interchange Fee") daudzpusēja starpbanku komisijas maksa, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā. MIF tiek piemērots vietējiem karšu darījumiem kā pamatlikme, ja bankas nav vienojušās par starpbanku komisijas maksu divpusēji. MIF aizstāj VISA vai MasterCard MIF, kas piemērojams MIF vai divpusēji noteiktu starpbanku komisijas maksu neesamības gadījumā. MSC - (no angļu val. - "Merchant Service Charge") pakalpojuma maksa jeb tirgotāja komisijas maksa, ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu. NDR - (no angļu val. - "No-Discrimination Rule") NDR jeb Diskriminācijas aizlieguma noteikums ir maksājumu karšu sistēmu noteikums, kurš aizliedz tirgotājiem piemērot papildu maksu par maksājumu pieņemšanu ar attiecīgā zīmola kartēm. Pieņēmējbanka - kredītiestāde (banka), kura saviem klientiem (tirgotājiem) uz līguma pamata apkalpo karšu maksājumus. POS termināls - POS (no angļu val. "Point-of-sale" - pārdošanas punkts) termināli lēmumā saprotami kā jebkādas ierīces (arī imprinteri, kases), kuras uzstādītas komersantu tirdzniecības un/vai pakalpojumu sniegšanas vietās un kuras nodrošina iespēju pircējiem norēķināties ar maksājumu kartēm par precēm un pakalpojumiem. Tirgotājs - saimnieciskās darbības veicējs, kurš savā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā pieņem maksājumus ar maksājumu kartēm. Vietējie un starptautiskie karšu darījumi - par vietējiem darījumiem uzskata karšu darījumus, kuros karšu turētājs ar Latvijā darbojošās bankas izdotu karti veic maksājumu ar karti pie tirgotāja, kuram karšu maksājumus apkalpo Latvijā darbojošās banka, t.i., darījumi, kuros iesaistītas vienas valsts izdevējbankas un pieņēmējbankas, kas šīs lietas ietvaros ir Latvijā darbojošās bankas. Par starptautiskajiem darījumiem uzskata karšu darījumus, kuros karšu turētāja banka (izdevējbanka) darbojas vienā, bet tirgotāja banka (pieņēmējbanka) citā valstī. VISA vai MasterCard MIF - VISA vai MasterCard noteikta daudzpusēja starpbanku komisijas maksa, kura piemērojama vietējiem attiecīgo maksājumu sistēmu karšu darījumiem kā pamatlikme, ja bankas nav vienojušās par Vietējo MIF vai nav vienojušās par starpbanku komisijas maksu divpusēji. VISA vai MasterCard - maksājumu karšu organizācijas. 2. Maksājumu karšu tirgus darbība Pasaulē karšu maksājumu sistēmas ir izveidojušas vairākas maksājumu karšu organizācijas, tai skaitā VISA, MasterCard, AmericanExpress, DinersClub. Pastāv tā saucamās četru pušu jeb atvērtās maksājumu sistēmas, kādas ir VISA un MasterCard, un trīs pušu jeb slēgtās, kāda, piemēram, ir American Express maksājumu sistēma. Četru pušu maksājumu sistēmā darbojas četras puses: (1) izdevējbankas, kuras izdod maksājumu kartes, (2) pieņēmējbankas, kuras nodrošina tirgotājiem karšu maksājumu pieņemšanu, (3) karšu turētāji un (4) tirgotāji (skatīt 1.attēlu). Par atvērtu sistēmu to sauc tādēļ, ka tajā var piedalīties jebkura banka. 1.attēls. Četru pušu maksājumu sistēma 2.attēlā redzama skaidras naudas izņemšanas ATM vai bankas filiālē sistēma un konta bilances apskates ATM sistēma. 2.attēls. Skaidras naudas izņemšanas un konta bilances apskates sistēma Tā kā atvērtā maksājumu sistēmā darbojas gan vairākas izdevējbankas, gan pieņēmējbankas, darījumus, kuros maksājums notiek ar karti, kuru izdevusi viena banka, bet karšu maksājumu pieņemšanu tirgotājam, pie kura tiek pirkta prece vai pakalpojums, nodrošina cita banka, sauc par ārējiem jeb Off-us darījumiem. Turpretī darījumus, kuros izdevējbanka un pieņēmējbanka ir viena un tā pati banka, sauc par iekšējiem jeb On-us darījumiem. Trīs pušu jeb slēgtā maksājumu sistēmā piedalās trīs puses: (1) maksājumu sistēma, (2) karšu turētāji un (3) tirgotāji (skatīt 3.attēlu). Par slēgtu sistēmu to sauc tādēļ, ka tajā nevar piedalīties jebkura banka. 3.attēls. Trīspusēja maksājumu sistēma Maksājumu karšu organizācijas dod tiesības (atļauju) bankām izdot tās zīmolu kartes un/vai pieņemt karšu maksājumus ar tās zīmolu kartēm, un nosaka to lietošanas noteikumus. Vienlaicīgi maksājumu karšu organizācijas uztur karšu norēķinu sistēmas, lai patērētāji kartes varētu izmantot norēķiniem tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās vai izņemtu skaidru naudu ATM un nodrošinātu starpbanku norēķinus par darījumiem ar maksājumu kartēm jebkur pasaulē. Maksājumu karšu tirgū izšķir vietējos un starptautiskos karšu darījumus. Par vietējiem darījumiem uzskata karšu darījumus starp vienas valsts izdevējbankām un pieņēmējbankām, kas šīs lietas ietvaros ir Latvijā darbojošās bankas, bet par starptautiskajiem darījumiem uzskata karšu darījumus, kuros izdevējbanka darbojas vienā, bet pieņēmējbanka citā valstī. 3. Maksājumu sistēmu noteikumi par starpbanku komisijas maksām VISA un MasterCard sistēmu noteikumi paredz vairāku pakāpju starpbanku komisijas maksu piemērošanu, nodrošinot, ka jebkuram vietējam vai starptautiskajam ārējam karšu darījumam tiek piemērota starpbanku komisijas maksa. Tādējādi atbilstoši VISA un MasterCard noteikumiem6, ja to pieļauj vietējie normatīvie akti, attiecībā uz vietējiem karšu darījumiem bankām ir tiesības vienoties par pamata starpbanku komisijas maksām, kas piemērojamas gadījumos, ja maksas nav noteiktas divpusēji. Divpusēju vai daudzpusēju vienošanās neesamības gadījumā tiek piemērotas VISA vai MasterCard noteiktās alternatīvās starpbanku komisijas maksas. Attiecībā uz vietējiem darījumiem bankas Latvijā ir vienojušās par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, kā konstatēts turpmāk lēmumā. 4. Lietas dalībnieku vienošanās Lietas dalībnieki ir noslēguši sekojošus daudzpusējus līgumus par noteikumiem maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē: 1. 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par noteikumiem VISA un VISA Electron maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē" ar 02.12.2004. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk - VISA līgums); 2. 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par noteikumiem Eurocard/MasterCard maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē" ar 05.04.2005. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk - EC/MC līgums) un 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par noteikumiem Maestro maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē" ar 03.03.2005. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk - Maestro līgums, abi līgumi kopā saukti - MC līgumi). (turpmāk kopā - vienošanās vai VISA un MC līgumi) VISA līguma 3.punkts nosaka, ka: - līgums sastādīts saskaņā ar VISA noteikumu (Visa International Regulations) 1.2.C.2.punktu un uzskatāms par Private Agreement minētā punkta izpratnē (3.1. apakšpunkts); - līgums aizstāj un papildina VISA noteikumus attiecībā uz vietējiem darījumiem tajā apjomā, kas norādīts VISA līgumā; - attiecības, saistības un pienākumus, ko neregulē VISA līgums, nosaka VISA noteikumi (Visa International Regulations un Regional Operating Regulations). Līdzīgi MC līgumu 3.punkts nosaka, ka šie līgumi: - sastādīti saskaņā ar MasterCard noteikumiem (Eurocard Rule Book - EC/MC līgums) un Maestro Global Rules, un Maestro Operating Rules &Technical Specifications - Maestro līgums) (3.1. apakšpunkts); - aizstāj un papildina MasterCard noteikumus attiecībā uz vietējiem darījumiem tajā apjomā, kas norādīts MC līgumos. Attiecībā uz visu, ko neregulē MC līgums, paliek spēkā MasterCard noteikumi. Vietējais darījums VISA un MC līgumu izpratnē ir "darījums, kuram lietoto karti ir izdevusi Izdevējbanka, kas parakstījusi šo Līgumu, un kurš noticis maksājumu karšu pieņemšanas vietā, kurai ir līgums ar Pieņēmējbanku, kas parakstījusi šo Līgumu, un starpbanku norēķins noticis saskaņā ar trīspusēju līgumu "Sadarbības līgums maksājumu karšu darījumu neto naudas norēķinu nodrošināšanai" starp katru banku, Latvijas Banku un BankServisu (šobrīd SIA "First Data Latvia")". VISA un MC līgumi, tai skaitā, nosaka vietējo darījumu autorizācijas, darījumu un reklamāciju apstrādes, klīringa un starpbanku norēķinu noteikumus, komisijas maksas. VISA līgums un MC līgumi satur vienošanos starp visām Latvijas bankām un / vai ārvalstu banku filiālēm - tātad vienošanās konkurentu starpā par komisijas maksām vietējiem ārējiem darījumiem par: 1) skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu; 2) skaidras naudas izsniegšanas bankas filiālē pakalpojumu; 3) konta bilances apskates ATM pakalpojumu; 4) daudzpusējām starpbanku komisijas maksām par karšu maksājumiem POS terminālos un internetā, kas veido daļu no karšu pieņemšanas pakalpojuma tirgotājiem. Lietas izpētes objektā ietilpst daudzpusējās starpbanku komisijas maksas vietējiem darījumiem. Lietas izpētes objektā neietilpst komisijas maksas par vietējiem iekšējiem un starptautiskajiem darījumiem. Atbilstoši VISA un MC līgumos noteiktajam, ja līguma dalībnieki nav atsevišķi vienojušies par citām komisijas maksām, tad tiek piemērotas VISA un MC līgumos noteiktās starpbanku komisijas maksas, kas arī ir šīs lietas izpētes objekts (skatīt 1.pielikumu). Eiropas Komisija VISA lēmumā VISA noteiktās banku daudzpusējās starpbanku komisijas maksas atzina par vienošanos Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta izpratnē, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Pieminētais lēmums būtiski mainīja šāda veida vienošanās novērtējumu un ietekmēja tirgus darbību. Līdz ar to ir pamatoti uzskatīt, ka lietas dalībniekiem kā VISA un/vai MasterCard starptautisko maksājumu karšu sistēmu dalībniekiem tas bija zināms. Konkurences padomei ir pamats atsaukties uz Eiropas Komisijas sniegto aizliegtas vienošanās interpretāciju Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta ietvaros, tā kā tas pēc piemērošanas satura un mērķa atbilst Konkurences likuma 11.pantam. Tādējādi Konkurences padome šīs lietas ietvaros iespējamo pārkāpumu vērtē no VISA un MC līgumu noslēgšanas brīža 01.12.2002., kas notika neilgi pēc VISA lēmuma pieņemšanas 24.07.2002. un nevērtē lietas dalībnieku iepriekšējās sadarbības formas. Atbilstoši LKA sniegtajai informācijai7 lietas dalībnieces, izņemot VEF banka,8 30.11.2010. noslēdza jaunu līgumu "Par noteikumiem maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē" (turpmāk 30.11.2010. līgums), kurš nesatur vienošanos par lietā vērtētajām pakalpojumu maksām. Ar 30.11.2010. līguma spēkā stāšanos tiek izbeigta VISA un MC līgumu darbība (30.11.2010. līguma 6.2.punkts). Turpat 5.8. un 6.1.punkts paredz, ka attiecībā uz katru dalībnieku (banku) līgums stājas spēkā 31.dienā pēc dienas, kad LKA izsūtījusi visām līguma pusēm paziņojumus par dalībnieka pieteikumu pievienoties līgumam. Saskaņā ar LKA sniegto informāciju un 30.11.2010. līguma noteikumiem lietas dalībnieki VISA un MC līgumu darbību izbeidza 30.12.2010., izņemot Danske Bank 02.01.2011., PrivatBank un Latvijas Biznesa banka 05.01.2011., Komercbanka Baltikums 06.01.2011., GE Money Bank 07.01.2011. Tādējādi Konkurences padome vienošanos vērtē laika periodā no 01.12.2002. līdz 07.01.2011. 5. Lietas dalībnieki Par lietas dalībniekiem atzīstami tirgus dalībnieki, kuri noslēguši un īstenojuši vienošanos. 1.tabulā redzamas VISA līguma un MC līgumu puses no 2002.gada 1.decembra. 1.tabula. Banku pievienošanās VISA un MC līgumiem datums Nr. Banka Pievienošanās līgumam datums VISA līgums MC līgumi 1. AS "Aizkraukles banka" 01.12.2002. 01.12.2002. 2. AS "GE Money Bank" 3. AS "DnB NORD Banka" 4. AS "Swedbank" 5. AS "Latvijas Krājbanka" 6. AS "Citadele banka" 7. AS "Rietumu Banka" 8. AS "SEB banka" 9. AS "VEF banka" 10. AS "Baltic International Bank" - 11. AS "Trasta komercbanka" - 12. AS "UniCredit Bank" - 13. Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle 16.12.2005. 14. AS "Norvik Banka" 05.04.2006. 15. AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" - 09.01.2003. 16. VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 29.07.2004. 06.02.2003. 17. AS "SMP Bank" - 27.02.2003. 18. AS "Latvijas Biznesa banka" - 01.09.2003. 19. Danske Bank A/S filiāle Latvijā - 14.01.2004. 20. AS "LTB Bank" - 11.04.2005. 21. AS "Reģionālā investīciju banka" - 02.05.2006. 22. AS "PrivatBank" 01.12.2002. - AS "Aizkraukles banka" (turpmāk - Aizkraukles banka), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) 09.09.1993. izsniegta licence Nr.124 kredītiestādes (bankas) darbībai, juridiskā adrese: Elizabetes iela 23, Rīga; AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" (turpmāk - Komercbanka Baltikums), FKTK 08.06.2001. izsniegta licence Nr.168 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Mazā pils iela 13, Rīga; AS "Baltic International Bank" (turpmāk - Baltic International Bank), iepriekšējais nosaukums līdz 10.06.2003. AS "Baltijas Starptautiskā banka", FKTK 08.04.1993. izsniegta licence Nr.06.01.02/71 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Kalēju iela 43, Rīga; AS "GE Money Bank" (turpmāk - GE Money Bank), sākotnējais nosaukums līdz 10.2004. AS "Baltijas Tranzītu banka", no 10.2004. - 04.2008. AS "Baltic Trust Bank", FKTK 04.09.1992. izsniegta licence Nr.06.01.04.004/246 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: 13.janvāra iela 3, Rīga; AS "Swedbank" (turpmāk - Swedbank), iepriekšējais nosaukums no 06.1999. - 17.03.2009. AS "Hansabanka", FKTK 08.05.1992. izsniegta licence Nr.06.01.05.005/163 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Balasta dambis 1a, Rīga; AS "Latvijas Biznesa banka" (turpmāk - Latvijas Biznesa banka), FKTK 18.05.1992. izsniegta licence Nr.38 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Antonijas iela 3, Rīga; AS "Norvik Banka" (turpmāk - Norvik banka), iepriekšējais nosaukums no 02.11.1993. - 30.09.2004. AS "Latvijas Ekonomiskā komercbanka", no 30.04.2004. - 15.12.2006. AS "Lateko banka", FKTK 27.04.1992. izsniegta licence Nr.06.01.04.007/210 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: E.Birznieka - Upīša iela 21, Rīga; VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - Hipotēku banka), FKTK 28.05.1993. izsniegta licence Nr.06.01.02.06/152 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga; AS "Latvijas Krājbanka" (turpmāk - Latvijas Krājbanka), FKTK 15.10.1992. izsniegta licence Nr.06.01.04.009/216 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: J.Daliņa iela 15, Rīga; AS "LTB Bank" (turpmāk - LTB Bank), iepriekšējais nosaukums no 13.12.1994. - 24.04.2009. AS "Latvijas tirdzniecības banka", FKTK 04.12.1991. izsniegta licence Nr.06.01.02.01.010/82 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Grēcinieku iela 22, Rīga; AS "SEB banka" (turpmāk - SEB banka), iepriekšējais nosaukums no 12.12.1995. - 08.04.2005. AS "Latvijas Unibanka", no 08.04.2005. - 07.04.2008. AS "SEB Latvijas Unibanka", FKTK 23.09.1993. izsniegta licence Nr.06.01.05.011/242 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: "SEB finanšu centrs", Meistaru iela 1, Valdlauči, Ķekavas novads; AS "SMP Bank" (turpmāk - SMP Bank), iepriekšējais nosaukums līdz 17.06.2008. AS "Multibanka", FKTK 18.04.1994. izsniegta licence Nr.06.01.05.013/251 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Elizabetes iela 57, Rīga; AS "Citadele banka" (turpmāk - Citadele banka), iepriekšējais nosaukums AS "Parex banka" līdz 01.08.2010., iepriekš AS "Parekss-banka", FKTK 30.04.1992. izsniegta licence Nr.06.01.02/91 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Republikas laukums 2a, Rīga; AS "PrivatBank" (turpmāk - PrivatBank), iepriekšējais nosaukums no 12.06.1996. - 16.11.2004. AS BANKA "PARITATE", no 16.11.2004. - 16.08.2007. AS "PARITATE BANKA", FKTK 31.07.1992. izsniegta licence Nr.06.01.04.016/219 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Tērbatas iela 4, Rīga; AS "DnB NORD banka" (turpmāk - DnB Nord banka), iepriekšējais nosaukums no 04.07.2001. - 25.04.2003. AS "Pirmā banka", no 25.04.2003. - 08.05.2006. AS "NORD/LB Latvija", FKTK 02.12.1991. izsniegta licence Nr.06.01.02.017/198 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Smilšu iela 6, Rīga; AS "Reģionālā investīciju banka" (turpmāk - Reģionālā investīciju banka), FKTK 03.10.2001. izsniegta licence Nr.170 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: J.Alunāna iela 2, Rīga; AS "Rietumu banka" (turpmāk - Rietumu banka), FKTK 05.05.1992. izsniegta licence Nr.06.01.04.018/245 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Vesetas iela 7, Rīga; AS "Trasta Komercbanka" (turpmāk - Trasta Komercbanka), FKTK 12.12.1991. izsniegta licence Nr.8 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Miesnieku iela 9, Rīga; AS "VEF banka" (turpmāk - VEF banka), FKTK 21.02.1992. izsniegta licence Nr.18 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Brīvības gatve 197, Rīga.Licence kredītiestādes darbībai anulēta 26.05.2010. Rīgas apgabaltiesa ar 15.11.2010. lēmumu atzina VEF banka par likvidējamu); AS "UniCredit Bank" (turpmāk - UniCredit Bank), sākotnējais nosaukums līdz 13.01.2005. AS "Vereinsbank Rīga", no 13.01.2005. - 19.02.2007. AS "HVB Bank Latvia", FKTK 19.12.1996. izsniegta licence Nr.06.01.04.022/213 kredītiestādes darbībai, juridiskā adrese: Elizabetes iela 63, Rīga; "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle (turpmāk - Nordea), darbība uzsākta 16.03.2000.9, juridiskā adrese: Kr.Valdemāra iela 62, Rīga; "Danske Bank A/S" filiāle Latvijā (turpmāk - Danske Bank), FKTK 07.11.1996. izsniegta licence Nr.06.01.01/164 AS "Māras banka", 2004.gadā maina nosaukumu uz AS "Sampo banka", 30.06.2008. AS "Sampo banka" tiek pievienota "Danske Bank A/S", filiāles darbība uzsākta 11.04.2008.10, adrese: Cēsu iela 31/8, Rīga. 6. Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam, konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 6.1. Maksājumu karšu sistēmas un maksājumu karšu aizvietojamība ar citiem maksājuma līdzekļiem Karšu maksājumu pakalpojumu tirgū konkurences attiecības veidojas: 1. Starp dažādām maksājumu sistēmām (piemēram, VISA, MasterCard, American Express); 2. Starp bankām, kuras izdod kartes un/vai pieņem karšu maksājumus. Maksājumu karšu organizāciju konkurenci rada bankas, kuras izvēlas vai neizvēlas kļūt par konkrētās maksājumu karšu organizācijas biedriem jeb sistēmas dalībniekiem un izdot tās zīmolu maksājumu kartes patērētājiem, un/vai pieņemt tās karšu maksājumus pie tirgotājiem11, par to maksājot sistēmas maksas maksājumu karšu organizācijai. Izvērtējot konkrētās maksājumu sistēmas noteikumus un komisijas maksu apmēru, banka var izvēlēties, kuras maksājumu karšu organizācijas kartes izdot un/vai pieņemt attiecīgo karšu maksājumus. Bankas nav ierobežotas izdot maksājumu kartes un/vai pieņemt karšu maksājumus vairākās maksājumu sistēmās. Konkurences attiecības starp maksājumu sistēmām jeb maksājumu karšu organizācijām, piedāvājot pakalpojumus bankām, veido augšupejošu tirgu. Savukārt banku konkurences attiecības, piedāvājot pakalpojumus tirgotājiem un patērētājiem, veido lejupejošus tirgus. No karšu turētāju viedokļa jebkuras bankas karšu izdošanas pakalpojums dažādās maksājumu sistēmās ir aizvietojams, ja vien funkcionāli un norēķinu iespēju ziņā kartes ir līdzīgas. No tirgotāja viedokļa ierobežota aizvietojamība pastāv starp pieņēmējbankām slēgtās un atvērtās maksājumu sistēmās, jo slēgtā maksājumu sistēmā bankām, kuras neietilpst tajā, nav tiesību pieņemt šo karšu maksājumus. Konkurence starp bankām VISA un MasterCard maksājumu karšu sistēmu ietvaros veidojas, pamatā piedāvājot šādus pakalpojumus: - izdevējbankas izdod maksājumu kartes patērētājiem, nodrošinot iespēju ar tām norēķināties tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās vai interneta veikalos un iespēju ar maksājumu karti izņemt skaidru naudu ATM, kā arī saņemt citus pakalpojumus ATM, t.sk. konta bilances apskatīšanu; - pieņēmējbankas nodrošina tirgotājiem iespēju pieņemt izdevējbankas klientu VISA un MasterCard karšu maksājumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Maksājumu kartes sniedz patērētājiem ievērojamas lietošanas priekšrocības, un citi maksāšanas līdzekļi nav uzskatāmi par pietiekamiem aizvietotājiem. Liela daļa bankas klientu saņem algu vai cita veida ienākumus uz savu norēķinu kontu bankā, un tādējādi neizbēgami ir nepieciešams izmantot banku pakalpojumus. Ņemot vērā, ka naudas līdzekļi ir pieejami tikai ar banku starpniecību, bez maksājumu kartes patērētājs zaudē iespēju norēķināties ar ērtu maksāšanas līdzekli vai izņemt skaidru naudu ārpus bankas filiāles. Ja patērētājam nav kartes, tam vienīgā izvēles iespēja atliek norēķināties ar skaidru naudu, izņemot to savas bankas filiālē, vai citos veidos, ja tam tādi ir pieejami (piemēram, čeki12, "attālinātie" maksājumi13). Kartes neesamības gadījumā ir būtiski ierobežota patērētāju piekļuve saviem līdzekļiem ērtākā un izdevīgākā veidā. Tādējādi secināms, ka maksājumu karšu sniegtās priekšrocības un pakalpojumu kopumu, ko ar tām var nodrošināt un saņemt, nav iespējams nodrošināt ar citiem maksāšanas līdzekļiem. Banka, izdodot klientam maksājuma karti, nodrošina plašu pakalpojumu klāstu - iespēju norēķināties fiziskajās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, internetā, izņemt skaidru naudu ATM jebkurā diennakts laikā, kā arī citus papildpakalpojumus ar ATM starpniecību (piemēram, konta bilances apskatīšana) vai arī izņemt naudu ar POS termināla starpniecību pie tirgotāja14. Tādējādi, kā iepriekš konstatēts, kartes izdošanas pakalpojums ir būtisks patērētājiem. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai iedzīvotāju ir maksājumu kartes un norēķināties ar karti tirdzniecības vietā kļūst arvien populārāk, arī tirgotājam, lai tas spētu nodrošināt labu servisu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus visiem potenciāliem klientiem, ir neizbēgami nepieciešams tirdzniecības vietā izvietot POS terminālu. Tādējādi pieņēmējbankas sniegtie pakalpojumi saistībā ar karšu pieņemšanu ir būtiski nepieciešami tirgotājiem un banka ir neizbēgams sadarbības partneris. 6.2. Konkrētās preces tirgi Ņemot vērā iepriekšminēto, ir izdalāmas vairākas konkurences vides (konkrētās preces tirgi), kurās bankas savstarpēji konkurē: (1) ar maksājumu karšu izdošanu un tālāku apkalpošanu saistītie pakalpojumi (turpmāk arī - izdošanas tirgus). Vērtējot detalizētāk, debetkaršu un kredītkaršu izdošana var tikt vērtēti kā pakalpojumi, kuri neaizvieto viens otru, ņemot vērā, ka kredītkaršu pakalpojums ir vērsts uz bankas naudas līdzekļu izmantošanu, bet debetkaršu pakalpojums ir vērsts uz karšu turētāja naudas līdzekļu izmantošanu, ko apliecina LKA 23.09.2009. vēstulē Nr.4.3.-123/102 sniegtā informācija. Vienlaikus ir secināms, ka bankas piedāvā abu veidu maksājumu kartes, attiecīgi konkurējot savā starpā no piedāvājuma puses, un vienošanās par starpbanku komisijas maksas fiksēšanu aptver abu veidu maksājumu kartes - gan debetkartes, gan kredītkartes. (2) ar maksājumu karšu pieņemšanu POS terminālos tirdzniecības vietās un ar maksājumu karšu pieņemšanu interneta veikalos saistītie pakalpojumi, kas tiek sniegti tirgotājiem (turpmāk arī - pieņemšanas tirgus). Skaidras naudas pieņemšana tirdzniecības vietā, ko nodrošina tirgotājs, un ar to saistītie pakalpojumi (skaidras naudas inkasācija u.c.), ko pērk tirgotājs, nevar tik vērtēti kā pakalpojumi, kas no tirgotāja viedokļa būtu savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma puses salīdzinājumā ar maksājumu karšu pieņemšanu. Abi pakalpojumi ir vienlīdz nepieciešami tirgotājam. Turklāt skaidra nauda ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un tirgotājiem ir aizliegts atteikties pieņemt skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli. (3) ar maksājumu karšu pieņemšanu un apkalpošanu ATM saistītie pakalpojumi, ko tā banka, kam pieder ATM, nodrošina saviem klientiem un citu izdevējbanku klientiem. VISA līguma un MC līgumu ietvaros bankas ir vienojušās par skaidras naudas izmaksas pakalpojuma ATM un bankas filiālē un konta bilances apskates ATM pakalpojuma, kas tiek nodrošināts jebkuras citas līguma dalībnieces (izdevējbankas) klientiem, maksas fiksēšanu. Detalizētāk kā atsevišķs konkrētais tirgus izdalāms skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojuma tirgus, kur kā papildpakalpojums tiek piedāvāta arī konta bilances apskatīšana. Skaidras naudas izmaksa ATM ir ierobežoti aizvietojama ar naudas izmaksu bankas filiālē. Bankas filiālē skaidras naudas izņemšana ir saistīta ar papildu izmaksām, tā ir laikietilpīgāka, tā var nebūt pieejama nepieciešamajā vietā, kā arī naudas izņemšana ir ierobežota laikā - bankas darba laiks nav visu diennakti. Tomēr jebkurā gadījumā skaidras naudas izņemšanas bankas filiālē pakalpojums vērtējams kā skaidras naudas izsniegšanas pakalpojuma tirgus daļa. Katrai no bankām ir atšķirīgs bankomātu tīkla lielums un izvietojums. Arī tās bankas, kurām ir lielākie bankomātu tīkli, nespēj nodrošināt tādu tīkla pārklājumu, lai klients vienmēr izmantotu tikai kartes izdevējbankas ATM, turklāt nav ne lietderīgi, ne praktiski vienuviet izvietot visu banku ATM. Konta bilances apskate ATM ir papildu pakalpojums, kurš pats par sevi neveido atsevišķu konkrētās preces tirgu. Konta bilances apskatīšanai citas bankas ATM no pieprasījuma puses var pastāvēt aizvietojamība ar citiem konta bilances apskatīšanas veidiem (internetbanka u.c.), taču šis pakalpojums ir pilnībā pakārtots ATM tirgum un ir vērtējams kā šī tirgus sastāvdaļa. 6.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus VISA līgums un MC līgumi aptver Latvijas teritoriju un savstarpēju sadarbību starp Latvijas bankām, fiksējot maksas vietējiem darījumiem. Vienošanās ietekmē tikai patērētājus un tirgotājus Latvijas teritorijā un tādējādi ģeogrāfiskais tirgus visos gadījumos ir definējams kā Latvijas teritorija. 7. Vienošanās ekonomiskā ietekme Naudas glabāšanai bankā un dažādu maksājumu veikšanai ar bankas starpniecību ir pieaugoša tendence, līdz ar to gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu naudas plūsma notiek ar banku starpniecību. Lai piekļūtu naudai un veiktu maksājumus, jāveic bezskaidras naudas norēķins vai jāizņem skaidra nauda ATM un tad jāveic maksājums ar skaidru naudu, tādējādi neizbēgami jāizmanto banku pakalpojumi. Maksājumu ar Latvijā izdotajām kartēm un skaidras naudas izņemšanas ATM darījumu apgrozījuma daļa kopējā mazumtirdzniecības un pakalpojumu apgrozījumā ir būtiska - 32 % 2005.gadā un 41% 2009.gadā15 (skatīt 2.tabulu). 2.tabula. Karšu darījumu (karšu maksājumi un skaidras naudas izsniegšana ATM) apgrozījuma attiecība pret mazumtirdzniecības apgrozījumu Latvijā 2005 2006 2007 2008 2009 Kopējais mazumtirdziecības un pakalpojumu apgrozījums Latvijā (milj. LVL) 7464 9426 11618 12496 9568 Maksājumi ar kartēm Latvijas POS terminālos ar Latvijā izdotām kartēm (milj. LVL) 402 646 1015 1192 933 Skaidrās naudas izmaksas no Latvijas ATM ar Latvijā izdotām kartēm (milj. LVL) 1977 2551 3530 3880 3001 Karšu darījumu (karšu maksājumi + ATM) apgrozījums/Kopējo apgrozījumu (%) 32 34 39 41 41 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika http://www.bank.lv un CSP dati http://www.csb.gov.lv VISA un MasterCard maksājumu sistēmās Latvijā izdoto karšu skaits pārsniedz 90 % ((*)) no visa Latvijā izsniegtā karšu skaita (skatīt 4.attēlu). (*) 4.attēls. Maksājumu sistēmās izdoto karšu skaita attiecība Latvijā 2008.gada 1.pusgada beigās Atbilstoši FDL sniegtajai informācijai VISA un MC līgumos noteikto starpbanku komisiju maksu par vietējiem ārējiem karšu darījumiem apjoms no 2004.gada augusta līdz 2009.gada aprīlim ir ievērojams - (*) LVL.16 Ievērojot to, ka (1) karšu maksājumi un maksājumi ar skaidru naudu nav aizvietojami ar citiem maksāšanas līdzekļiem (skatīt lēmuma 6.punktu), (2) maksājumu ar Latvijā izdotajām kartēm un skaidras naudas izņemšanas ATM darījumu apgrozījuma daļa kopējā mazumtirdzniecības un pakalpojumu apgrozījumā ir būtiska, (3) Latvijā dominē VISA un MasterCard maksājumu sistēmās izsniegtas kartes, ar kurām veiktos banku klientu darījumus ietekmēja VISA un MC līgumi, (4) VISA un MC līgumos noteikto un iekasēto starpbanku komisiju maksu apjoms ir ievērojams, Konkurences padome konstatē, ka lietā analizētajai banku vienošanās bija būtiska ekonomiska ietekme. 8. Tirgus raksturojums un struktūra 8.1. 3.tabulā redzams Latvijā izdoto maksājumu karšu skaits uz katra attiecīgā perioda beigām. 3.tabula. Latvijā izdoto karšu skaits uz gada beigām Kartes ar maksājumu funkciju 2002 863 530 2003 1 125 920 2004 1 318 097 2005 1 704 959 2006 2 044 171 2007 2 369 454 2008 2 516 675 2009 2 476 524 2010 2 426 881 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv un Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv 5.attēls. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un karšu skaita dinamika Latvijā Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv 6.attēls. Maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm dinamika Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv 7.attēls. Maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem dinamika Informācija 5.attēlā parāda, ka izdoto karšu skaits Latvijā salīdzinoši vienmērīgi pieauga laika periodā no 2000.gada līdz 2007.gadam, pieaugums samazinājās 2008.gadā un 2009.gadā jau vērojams izsniegto karšu skaita samazinājums attiecībā pret 2008.gadu. Līdzīgu dinamiku parāda arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm izmaiņas un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem izmaiņas (7.attēls). Debetkaršu skaits visdinamiskāk pieauga līdz 2005.gadam, ko var skaidrot gan ar banku iniciatīvām, piesaistot karšu turētājus, gan ar valsts aktivitātēm, piemēram, valsts cīņa ar "aplokšņu algām", budžeta iestāžu pāreju uz darba algu izmaksu ar pārskaitījumu bankas kontā17, gan arī ar ekonomisko izaugsmi Latvijā. Pēc 2005.gada vērojams mērens debetkaršu skaita pieaugums. Tā kā kopējā karšu skaita pieauguma dinamika pēc 2005.gada ir līdzīga kā iepriekšējos gados, secināms, ka kopējais karšu skaita pieaugums pēc 2005.gada noticis pārsvarā kredītkaršu skaita pieauguma rezultātā, kas skaidrojams ar izsniegto karšu kredītu apjoma pieaugumu (4.tabula), ko, savukārt, ietekmēja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme. Tomēr jau 2008.gadā samazinājās gan karšu skaits, gan izsniegto karšu kredītu apjoms, kas izskaidrojams ar vispārējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā 2008.gadā un karšu turētāju atteikšanos no karšu kredītiem, ekonomiskās lejupslīdes ietekmē samazinoties naudas līdzekļiem. Secīgi, no 2008.gada apstājās arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm pieaugums un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem pieaugums (6., 7.attēls). 4.tabula. Izsniegto karšu kredītu apjoms (milj.LVL) Karšu kredīti 30.09.2007. 245,08 31.12.2007. 240,33 31.03.2008. 259,17 30.06.2008. 277,47 30.09.2008. 299,43 31.12.2008. 301,94 31.03.2009. 301,62 30.06.2009. 301,61 31.07.2009. 297,56 Datu avots: Banku sniegtā informācija lietā Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome konstatē, ka karšu izplatība sasniedza ievērojamu piesātinātību 2005.gadā, jo izsniegto karšu skaits uz gada beigām bija pārsniedzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un sasniedzis arī kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem (skatīt 5.attēlu). Pēc 2005.gada arī vērojama debetkaršu skaita pieauguma mazināšanās. Tomēr, neskatoties uz to, bankas nepārskatīja MIF apmēru un piemērošanas lietderību, izvērtējot tās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Līdzīgu dinamiku demonstrē POS terminālu skaita izmaiņas. POS terminālu skaits vienmērīgi pieauga līdz 2005.gadam, pieaugumam turpinoties līdz 2008.gadam. Pēc 2008.gada POS terminālu skaita pieaugums faktiski apstājās - POS terminālu skaita pieaugumu pēc 2006.gada Konkurences padome skaidro ar Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi (5.tabula un 8.attēls) un POS terminālu skaita pieauguma apstāšanos ar ekonomisko lejupslīdi, samazinoties saimnieciskai aktivitātei. 5.tabula. Latvijā izvietoto POS terminālu skaits katra gada beigās POS terminālu skaits 2002 8 326 2003 10 268 2004 11 829 2005 13 784 2006 16 211 2007 20 555 2008 23 282 2009 23 836 2010 23 857 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika http://www.bank.lv 8.attēls. POS terminālu skaita izmaiņu Latvijā dinamika Lai arī POS terminālu skaits pieauga no 8326 POS termināliem 2002.gada beigās līdz 21849 termināliem 2008.gada 1.pusgada beigās18, kartes kā maksāšanas līdzekli pieņemošo tirgotāju skaits nebija ievērojams - 2007.gada beigās 7722 un 2008.gada 1.pusgada beigās - 9504 tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir ievērojami mazāk nekā potenciālais karšu maksājumus izmantojošo tirgotāju skaits - 2007.gadā 22413 un 2008.gadā 2378419, kas norāda, ka no patērētāju labuma, karšu maksājumu izplatības un ekonomiskās attīstības viedokļa bija nepieciešams veicināt karšu maksājumu pieņemšanu. 6.tabulā un 9.attēlā redzams Latvijā izvietoto ATM skaits uz katra attiecīgā perioda beigām un ATM skaita pieauguma dinamika. 6.tabula. Latvijā izvietoto ATM skaits uz gada beigām ATM skaits 2002 842 2003 868 2004 875 2005 877 2006 952 2007 1 147 2008 1 274 2009 1 320 2010 1 361 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) 9.attēls. Latvijā izvietoto ATM skaita dinamika 8.2. Informācija 7.tabulā parāda banku tirgus daļas pēc izdotā maksājumu karšu skaita Latvijā uz perioda beigām, un 8.tabulā redzamas banku tirgus daļas pēc maksājumu skaita ar bankas izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā, kas ir atbilstošāks rādītājs nekā karšu skaits (karšu skaits var būt mainīgs gada laikā). 7.tabula. Izdevējbanku tirgus daļas pēc izdoto karšu skaita uz katra gada beigām Izdevējbanka 2005 2006 2007 2008 Skaits % Skaits % Skaits % Skaits % Aizkraukles banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Baltic International Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Citadele banka (*) (*) (<20) (*) (*)(<20) (*) (*)(<20) (*) (*)(<20) Danske Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) DnB Nord Banka (*) (*) (<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (*) (<1) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) Komercbanka Baltikums (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Latvijas Biznesa banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) LTB Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Nordea (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Norvik banka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Reģionālā investīciju banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Rietumu Banka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) SEB banka (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) SMP Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Swedbank (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) Trasta komercbanka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) UniCredit Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Kopā 1692679 100 2068231 100 2361464 100 2500453 100 Avots: Banku sniegtā informācija lietā 8.tabula. Izdevējbanku tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita ar to izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā Izdevējbanka 2005 2006 2007 2008. 1.pusg. Aizkraukles banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Baltic International Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Komercbanka Baltikums (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Citadele banka (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) Danske Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) DnB Nord banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) GE Money Bank (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (<1) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Latvijas Biznesa Banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) LTB Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Nordea (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Norvik Banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) PrivatBank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Reģionālā Investīciju banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Rietumu banka (*) (<10) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) SEB banka (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) SMP banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Swedbank (*) (>40) (*) (>40) (*) (>50) (*) (>50) Trasta Komercbanka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) UniCredit Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) VEF banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Kopā 100 100 100 100 Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto informāciju lietā Izdošanas tirgū darbojas visas Latvijā licencētās bankas vai banku filiāles, izņemot VEF banka, kura pārtrauca karšu izdošanu 2006.gadā. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus daļa (8.tabula). Tirgus daļu izmaiņas laika periodā no 2005. - 2008.gadam norāda uz nelielām tirgus daļu izmaiņām un apliecina banku tirgus daļu stabilitāti, kas norāda uz nelielu konkurences intensitāti izdošanas tirgū. Izdošanas tirgū darbojas trīs lieli tirgus dalībnieki un liels skaits mazu tirgus dalībnieku. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī banku pasūtītā pētījumā par Latvijas banku izmaksām, nodrošinot karšu maksājumus POS terminālos20 (turpmāk - POS pētījums), kurā par lielām uzskatītas 5 un par mazām 16 izdevējbankas. Minēto apliecina arī salīdzinoši augstā un pieaugošā koncentrācija tirgū. Atbilstoši 8.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI21 izdošanas tirgū 2005.gadā bija 3115, 2006.gadā - 3083, 2007.gadā - 3170 un 2008.gadā - 3297. 8.3. Pieņemšanas tirgū darbojas 9 no 22 bankām. Pieņēmējbanku tirgus daļas pēc maksājumu skaita bankas POS terminālos ar Latvijā izdotajām kartēm redzamas 9.tabulā. 9.tabula. Pieņēmējbanku tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita pieņēmējbankas POS terminālos ar Latvijas izdevējbanku izdotajām kartēm Pieņēmējbanka 2005 2006 2007 2008. 1.pusg. Citadele banka (*) (<10) (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) DnB Nord banka (*) (<20) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) GE Money Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Hipotēku banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Nordea (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Rietumu banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) SEB banka (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) Swedbank (*) (>40) (*) (>50) (*) (>40) (*) (>40) Kopā 100 100 100 100 Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto informāciju lietā Pieņemšanas tirgū darbojas bankas, kuras ir izsniegušas lielāko skaitu maksājumu karšu Latvijā, tādējādi lielākās bankas pieņemšanas tirgū ir lielākās arī izdošanas tirgū. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus daļa. Atbilstoši 9.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI pieņemšanas tirgū 2005.gadā bija 3028, 2006.gadā - 3401, 2007.gadā - 3321 un 2008.gadā - 3277, kas norāda uz salīdzinoši augstu tirgus koncentrāciju. 8.4. ATM pakalpojumus saviem klientiem, citām bankām un to klientiem sniedz 11 bankas. Kā apliecina ATM skaits un izdoto karšu skaits, lielākās ATM pakalpojumu sniedzējas tāpat kā izdošanas un pieņemšanas tirgos ir Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka un DnB Nord banka (skatīt 10.tabulu). 10.tabula. ATM skaits uz 2008.gada 31.decembri ATM skaits % Swedbank (*) (*) (<30) SEB banka (*) (*) (<20) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<20) Citadele banka (*) (*) (<20) DnB NORD Banka (*) (*) (<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) Danske Bank* (*) (*) (<10) Nordea* Hipotēku banka (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<10) Rietumu Banka (*) (*) (<10) Kopā 1207 100 Avots: banku sniegtā informācija lietā * Danske Bank un Nordea ir kopīgs ATM tīkls 9. Vienošanās par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām Konkurences likuma 11.panta izpratnē Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas izpaužas kā tiešu vai netiešu cenu, tarifu vai to veidošanas noteikumu noteikšana jebkādā veidā. VISA un MC līgumu 5.punkts Vietējo darījumu starpbanku komisijas un komisiju kvalifikāciju prasības nosaka komisijas apmēru gan kā procentus no darījuma summas, gan kā fiksētu summu (skatīt 1.pielikumu), kā arī nosaka maksāšanas un iekasēšanas pienākumu. VISA un EC/MC līguma 5.4.punkts un Maestro līguma 5.3.punkts nosaka, ka izdevējbanka22 maksā starpbanku komisiju Pieņēmējbankai23 par ATM naudas izsniegšanu Vietējiem darījumiem un naudas izsniegšanu bankas filiālē [..], savukārt Pieņemējbanka maksā starpbanku komisiju Izdevējbankai par pirkuma Vietējiem darījumiem [..]. VISA un EC/MC līguma 5.5.punkts un Maestro līguma 5.4.punkts paredz, ka izdevējbanka maksā starpbanku komisiju Pieņēmējbankai par ATM bilances pieprasījumu Vietējiem darījumiem [..]. VISA un MC līgumu 9.2.punkts paredz, ka atsevišķas bankas var savstarpēji vienoties par starpbanku komisijām, kas ir atšķirīgas no šī līguma 5.nodaļā minētajām. Šajā gadījumā šīs bankas slēdz atsevišķu savstarpēju līgumu, turpinot arī turpmāk ievērot šī līguma noteikumus, izņemot atbilstošās savstarpējā līgumā noteiktās starpbanku komisijas [..]. 9.1. Starpbanku komisijas maksa (MIF) 9.1.1. Kad pircējs (kartes turētājs) norēķinās ar karti pie tirgotāja, izdevējbanka debetē pircēja kontu par preces cenu. Izdevējbanka MIF iekasē no pieņēmējbankas, savukārt pieņemējbanka to iekļauj tirgotāja komisijas maksā kā izdevumus, tādējādi MIF veido daļu no MSC, kas ir cena, ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu pieņemšanas pakalpojumu (skatīt 10.attēlu). Tādējādi Pieņēmējbanka no izdevējbankas saņem preces cenu, atņemot MIF. Savukārt tirgotājs no pieņēmējbankas saņem preces cenu, atņemot karšu maksājuma pieņemšanas pakalpojuma maksu - MSC. Tādējādi nauda par preci plūst no izdevējbankas uz pieņēmējbanku un tālāk pie tirgotāja, bet komisijas maksu plūsma notiek pretējā virzienā. (p - preces cena, MIF - daudzpusēji noteikta starpbanku komisijas maksa, MSC - tirgotāja komisijas maksa, f - konta apkalpošana, kartes gada maksa u.c.) 10.attēls. Komisijas maksas četru pušu karšu norēķinu sistēmā Izvērtējot MIF un MSC izmaiņas laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam, Konkurences padome secina, ka MIF veidoja būtisku MSC daļu (11., 12.tabula). 11.tabula. MIF daļa MSC debetkartēm (%) 2004. 2.pusg. 2005 2006 2007 2008 2009 Vidējā MSC (%) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Vidējā MIF (%) (*) (*) (*) (*) (*) (*) MIF/MSC (%) 37 42 53 57 66 75 Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010. vēstule Nr.4.3.-323/328) 12.tabula. MIF daļa MSC kredītkartēm (%) 2004. 2.pusg. 2005 2006 2007 2008 2009 Vidējā MSC (%) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Vidējā MIF (%) (*) (*) (*) (*) (*) (*) MIF/MSC (%) 50 58 75 83 92 100 Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010. vēstule Nr.4.3.-323/328) Informācija 11.tabulā un 12.tabulā parāda, ka, samazinoties vidējai MSC, bet MIF paliekot nemainīgai, no 2004.gada līdz 2009.gadam būtiski pieauga MIF daļa MSC, 2009.gadā sasniedzot 75% debetkartēm un 100% kredītkartēm, tādējādi fiksējot būtisku MSC daļu, t.i., pieņēmējbankas cenu par karšu pieņemšanas pakalpojumu tirgotājam. Konkurences padome izvērtēja, vai MIF faktiski ietekmēja banku rīcību, nosakot MSC. Saskaņā ar banku sniegto informāciju 13.tabulā norādītas pieņēmējbanku noteiktās zemākās, vidējās un augstākās MSC uz informācijas sniegšanas brīdi lietā. 13.tabula. Banku noteiktās MSC (%) karšu maksājumos ar citu banku kartēm (*) Informācija 13.tabulā apliecina, ka zemākās MSC galvenokārt nav noteiktas zemākas par MIF debetkartēm 0,50 - 0,65% un kredītkartēm 0,80 - 0,95%. Jāatzīmē, ka Swedbank noteiktā zemākā MSC likme kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā likme ir (*) %, bet Nordea bankas noteiktā MSC likme debetkartēm un kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā MSC likme debetkartēm ir (*) %, bet kredītkartēm (*) %, tādēļ iepriekšminēto likmju noteikšana nav uzskatāma par vispārēju praksi, ko apliecina vidējās svērtās MSC (skatīt 11., 12.tabulu). Minēto apliecina arī POS pētījumā aprēķinātā vidējā MSC debetkartēm (0,86%) un kredītkartēm (1,12%). Papildus zemākas MSC noteikšana par MIF kredītkartēm skaidrojama ar to, ka bankas no kredītkartēm gūst citus ienākumus, piemēram, ienākumus no karšu kredītiem, tādēļ tās var noteikt MSC zem MIF. Līdzīgi bankas konkrētām kredītkartēm nenosaka gada maksu atkarībā no katras bankas stratēģijas. 9.1.2. HACR un NDR rezultātā pieņēmējbankas ar tirgotājiem slēgtajos līgumos par karšu maksājumu pieņemšanu iekļāva pienākumu tirgotājiem pieņemt karšu maksājumus ar visām derīgajām maksājumu kartēm, kā arī iekļāva noteikumu, kurš liedza tirgotājam kartes maksājuma gadījumā piemērot augstāku preces vai pakalpojuma cenu nekā noteiktā cena, pircējam norēķinoties ar skaidru naudu, vai prasīt papildu maksu par karšu maksājumu. Rezultātā tirgotājam bija jāpieņem jebkuras izdevējbankas kartes, neatkarīgi no tām noteiktā MIF lieluma, tādējādi ierobežojot tirgotāju iespēju ietekmēt MIF. MIF faktiski bija slēpts maksājums, ko apliecina tirgotāju sniegtā informācija par vispārēju neizpratni vai daļēju izpratni par MIF un tā piemērošanu24. Tāpat arī pircējs nevarēja iegūt informāciju par to, cik faktiski izmaksā maksājums ar konkrēto karti, jo norēķins tam izmaksāja vienādi neatkarīgi no kartes veida vai cita maksājumu līdzekļa (skaidras naudas). Secīgi, pircēja vara, izvēloties vai neizvēloties maksājumu kartes kā maksāšanas līdzekli atkarībā no cenas, bija ierobežota. Līdz ar to MIF kopsakarā ar HACR un NDR ierobežoja tirgotājiem un karšu turētājiem iespēju veicināt lētāku karšu izplatību, piemēram, atsakoties no kartēm ar augstāku MIF. Tādējādi, nosakot fiksētu MIF un pakalpojuma sniegšanas noteikumus, bankas kolektīvi realizēja tirgus varu pret tirgotājiem un pircējiem, ierobežoja un kavēja cenas veidošanos atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam tirgū. 9.1.3. Saskaņā ar lietā iegūto informāciju laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam MIF ir tieši ietekmējusi 65 - 70% no visiem vietējiem karšu maksājumiem (skatīt 11.attēlu), kā arī ietekmējusi MSC lielumu iekšējiem karšu maksājumiem. Avots: banku sniegtā informācija lietā un Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) 11.attēls. Iekšējo un ārējo karšu maksājumu skaita attiecība (%) Pieņēmējbankām bija interese paaugstināt MSC iekšējiem darījumiem (bankas galvenokārt noteica MSC tikpat augstu kā "ārējiem" karšu maksājumiem)25. Pieņēmējbankas nebija ieinteresētas noteikt MSC zemāku par MIF, jo pretējā gadījumā tā saņemtu mazāk ienākumu nekā, ja darbotos tikai izdošanas tirgū. Līdz ar to MIF ietekmēja visus vietējos karšu maksājumus. 9.1.4. Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome konstatē, ka vienošanās par MIF ir kvalificējama kā vienošanās par cenu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, kuras mērķis un sekas bija kavēt, ierobežot un deformēt konkurenci, jo: (1) MIF faktiski noteica minimālo MSC jeb pieņēmējbankas cenu par karšu pieņemšanas pakalpojumu tirgotājam, ierobežojot pieņēmējbankas iespējas noteikt zemākas MSC par MIF, t.i., brīvas konkurences apstākļiem atbilstošu pakalpojuma cenu; (2) Tā kā MIF noteica MSC minimālo apmēru, pieņēmējbankas (konkurenti) apzinājās, ka citu pieņēmējbanku tirgotāji maksā ļoti līdzīgas MSC, tādēļ samazinājās risks pazaudēt klientu (tirgotāju) MSC nesamazināšanas gadījumā. Līdz ar to tirgū tika nodrošināts stabils pamats konkurentu (pieņēmējbanku) savstarpējai sapratnei par zemāko MSC līmeni, ierobežojot un kavējot pieņēmējbanku konkurenci; (3) MIF varēja samazināt motivāciju bankām darboties pieņemšanas tirgū, īpaši ievērojot izdošanas un pieņemšanas tirgus struktūru, jo no visām pieņēmējbankām vienīgi Swedbank 2009.gadā bija pozitīva samaksātā un saņemtā MIF starpība; (4) MIF apmēru nevarēja ietekmēt ne tirgotāji, ne karšu turētāji; (5) MIF ietekmēja visus karšu maksājumus gan ārējos (tieši), gan iekšējos (netieši); (6) MIF bija izdevējbanku ienākums, ko tās ieguva neatkarīgi no to izmaksu lieluma. Tā kā pieņēmējbankas ir arī izdevējbankas vēsturisku apstākļu dēļ,26 izdevējbankas bija ieinteresētas vienoties par augstu MIF, jo neatkarīgi no tā, ka MIF jāmaksā jebkurai pieņēmējbankai, karšu maksājumu darījumos, kuros tās ir izdevējbankas, tās arī saņēma MIF no citām pieņēmējbankām. Tādējādi secināms, ka bankām bija motivācija gūt finansiālu labumu no MIF. 9.1.5. Bankas nav iesniegušas pierādījumus, kuri pamato vienošanās rezultātā noteikto komisijas maksu lielumu pirms vienošanās 2002.gadā. Lai arī iesniegtā informācija ir pretrunīga, no tās secināms, ka bankas noteica MIF, vadoties no …