starpbanku komisijām (skatīt2.pielikumu).
\nKā konstatēts lēmuma 9.2.2.punktā, divpusēju pārrunu rezultātā noteiktu komisijas maksu gadījumā un vienošanās neesamības gadījumā netiktu radīta banku kopēja sapratne par savstarpējām komisijas maksām, bankas koordinējošs efekts tirgū, pastāvētu konkurence ATM banku starpā, radot banku interesi piedāvāt visām bankām sava ATM tīkla pakalpojumus atbilstoši reālajām izmaksām un tādējādi ietekmējot komisijas maksas apmēru tirgū. Bankas varētu saņemt ATM pakalpojumu par tirgus cenu no ATM bankām un noteikt atbilstošu pakalpojuma maksu saviem klientiem.
\nIzdevējbankas klienti, izvēloties vai neizvēloties izņemt skaidru naudu vai apskatīt konta bilanci citas bankas ATM, radītu konkurenci ATM banku starpā ATM pakalpojumu tirgū un saņemtu tās radītos ieguvumus. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka bankas nav iesniegušas pierādījumus, kādā veidā vienošanās par komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai bankas filiālē pakalpojumiem un konta bilances apskates ATM pakalpojumu veicināja preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai ekonomisko attīstību un deva labumu patērētājiem Konkurences likuma 11.panta otrās daļas izpratnē.
\nKā norādīts lēmuma 9.2.2.punktā, vienošanās īpaši radīja negatīvu ietekmi ATM pakalpojumu tirgus sākuma stadijā, kad pircējam īpaši svarīga bija skaidras naudas izņemšanas iespēja ATM vai bankas filiālē. Pieaugot ATM skaitam un divpusējo līgumu skaitam, vienošanās par komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanu ATM vai bankas filiālē ietekme mazinājās, bet līdz pat VISA un MC līgumu darbības izbeigšanai nav noslēgti divpusēji līgumi starp visām bankām, kā arī ATM banku ienākumi no VISA un MC līgumos noteiktajām komisijas maksām 2010.gadā joprojām veido ievērojamu daļu (*) no kopējiem skaidras naudas izsniegšanas ATM darījumu ieņēmumiem.
\nIevērojot konta bilances apskates ATM pakalpojuma popularitāti patērētāju vidū un to, ka ATM ir būtisks banku konkurēšanas līdzeklis un konta bilances apskates pakalpojums faktiski ir saistīts ar skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu, vienošanās par maksu par konta bilances apskati ATM kavēja konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.Tādējādi vienošanās nebija objektīvi nepieciešama.
\nTā kā bankas nav iesniegušas pierādījumus, Konkurences padome nekonstatē, ka vienošanās par komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai bankas filiālē un konta bilances apskates ATM pakalpojumiem veicināja preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai ekonomisko attīstību un ka vienošanās būtu devusi labumu patērētājiem. Bankas ir fiksējušas pakalpojumu cenas, tādējādi, tieši pretēji, ievērojot lēmuma 9.punktā konstatēto, patērētāji ir zaudējuši no cenu fiksēšanas. Līdz ar to vienošanās neattaisno konkurences ierobežojumu un nebija objektīvi nepieciešama.
\nBanku vienošanās Konkurences padomes ieskatā ir vērtējama kā tāda, kuras mērķis ir vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, jo tā paredz vienošanos konkurentu starpā par vienotām pakalpojumu komisijas maksām (konkurenci ierobežojošais mērķis izriet no banku vienošanos satura).
\nKā nostiprināts Eiropas Savienības tiesas (bij. Eiropas Kopienas tiesa) judikaturā, konkurences tiesībās, vērtējot tā sauktos \"mērķa ierobežojumus\" [angļu val. - object restrictions, uzsvars liekams uz faktu, ka šādas vienošanās aptver nosacījumus, kas brīvas konkurences apstākļos, lēmumus pieņemot individuāli, iespējams, attīstītos citādāk. Citiem vārdiem sakot - mērķa ierobežojumi rada potenciālus vai faktiskus draudus mākslīgi izmainīt tirgus struktūru. Tā, piemēram, Eiropas Kopienas tiesa 06.10.2009. sprieduma apvienotajās lietās C‑501/06 P, C‑513/06 P, C‑515/06 P un C‑519/06 P 63.punktā noteica: \"Pirmkārt, no šīs tiesību normas nekādi neizriet, ka pret konkurenci vērsts mērķis ir tikai nolīgumiem, ar kuriem patērētājiem tiek atņemtas zināmas priekšrocības. Otrkārt, ir jāuzsver, ka Tiesa ir nospriedusi, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pants, kā arī pārējie Līgumā iekļautie konkurences noteikumi ir paredzēti ne vien lai aizsargātu konkurentu vai patērētāju intereses, bet arī lai aizsargātu tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci pašu par sevi. Tādējādi nolīguma pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot tam, ka galapatērētājiem tiktu atņemtas efektīvas konkurences priekšrocības piedāvājuma vai cenu ziņā (skatīt pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā T‑Mobile Netherlands u.c., 38. un 39. punkts).\"
\nKonkurences \"mērķa ierobežojumi\" ir tie, \"kuri jau pašā būtībā ir spējīgi potenciāli ierobežot konkurenci\". (..) Spriedumā ANSEAU-NAVEWAM53 lietā Eiropas Kopienu tiesa konstatēja, ka apskatāmais līgums pēc mērķa bija konkurenci ierobežojošs, norādot, ka: \"līguma mērķis, ņemot vērā tā noteikumus, juridisko un ekonomisko ietvaru, kādā tas tika noslēgts un pušu rīcību, ir vērsts uz jūtamu konkurences ierobežošanu kopējā tirgū. (..) Šī secinājuma pamatotību neietekmē fakts, ka visu līguma slēdzēju pušu nolūks nav bijis konkurences ierobežošana.\" Šo pašu viedokli tiesa atkārtoja lietā CRAM and Rhenzink54, kurā tiesa konstatēja: \"Lai noskaidrotu vai līguma mērķis ir bijusi konkurences kavēšana, nav nepieciešams noskaidrot, kuras līguma slēdzējas puses iniciatīva ir bijusi jebkura konkrēta līguma punkta iekļaušanai līgumā, vai pierādīt, ka pusēm bijis šāds kopīgs mērķis līguma slēgšanas brīdī. Nozīme ir līguma mērķim kopumā, ekonomiskajā kontekstā, kādā līgumu paredzēts pildīt.\"55 Konkurences padomes ieskatā lietā vērtētā vienošanās ir definējama kā aizliegta vienošanās starp konkurentiem par pakalpojumu cenu noteikšanu. Vienlaicīgi Konkurences padome uzskata par nepieciešamu sniegt šādas vienošanās kvalifikācijas skaidrojumu, ņemot vērā konkrētās vienošanās būtību, Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normatīvo regulējumu, judikatūru un līdzšinējo Konkurences padomes praksi.
\nKonkurences likuma 11.pants nesniedz skaidrojumu par aizliegto vienošanos veidiem un kvalifikācijām, norādot vien, kādas vienošanās no to satura viedokļa ir aizliegtas. Sīkāk aizliegto vienošanos veidi, atkarībā no tā, vai vienošanās puses ir konkurenti (horizontālās vienošanās), vai tirgus dalībnieki, kas darbojas dažādos saimnieciskās darbības līmeņos (vertikālās vienošanās), skaidroti Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti saskaņā ar Konkurences likuma regulējumu: MK 29.09.2008. noteikumi Nr.797. par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.798. par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam (turpmāk- MK noteikumi Nr.798) ; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.796.
\nKārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem (turpmāk ‑ MK noteikumi Nr.796). MK 29.09.2008. noteikumi Nr.797. netiks iztirzāti, jo lietā vērtētā vienošanās ir slēgta starp konkurentiem - tātad kvalificējama kā horizontālā vienošanās.
\nMK noteikumu Nr.798. 2.1.apakšpunktā horizontālā sadarbības vienošanās skaidrota kā vienošanās starp esošiem vai potenciāliem konkurentiem par kopīgu darbību, lai efektivizētu saimniecisko darbību. Piemēri, kas ilustratīvi parāda ar šiem noteikumiem aptverto vienošanos būtību, izriet no noteikumu normām, tajos ietvertajiem piemēriem - vienošanās par kopīgu preces iepirkumu, pārdošanu vai izplatīšanu un kopīgu preces reklamēšanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam, specializācijas vienošanās un vienošanās par kopīgas preces ražošanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam u.c.
\nNoteikumu formulējums iezīmē skaidru robežšķirtni starp atļautām sadarbības formām konkurentu starpā un tādām, kuru mērķis, gluži pretēji, ir tieši vērsts uz konkurences ierobežošanu. To apliecina, tajā skaitā, MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktā sniegtā horizontālā karteļa vienošanās definīcija kā pretnostatījums horizontālajām sadarbības vienošanām - vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem. Konkrētajā lietā analizētā banku vienošanās ne pēc satura, ne jēgas neatbilst horizontālās sadarbības vienošanās būtībai un tiesiskajam ietvaram, un līdz ar to nav pamatoti to vērtēt atbilstoši MK noteikumu Nr.798 2.10.apakšpunktam kā aizliegtu horizontālu sadarbības vienošanos, bet kā aizliegta vienošanās starp konkurentiem par pakalpojumu cenu noteikšanu tā vērtējama analoģiski MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktam.
\nLai gan Konkurences likums un tam pakārtotie normatīvie akti veidoti pēc analoģijas ar attiecīgajām Eiropas Savienības konkurences tiesību normām, jāatzīst, ka Latvijas regulējums atsevišķos aspektos ir šaurāks, kas skaidri iezīmējas, nonākot pie pārkāpuma kvalifikācijas, kam ir būtiska nozīme jebkurā lietā, veicot naudas soda aprēķinu. Proti - MK noteikumu Nr. 796 15.punktā noteikts strikts ietvars pārkāpuma kvalifikācijai - Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas vertikālās vienošanās un aizliegtas horizontālās sadarbības vienošanās, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, par smagu pārkāpumu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vertikālās vienošanās, kuru mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, par sevišķi smagu pārkāpumu - horizontālās karteļu vienošanās un vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai eksportam. Kā redzams no minētās tiesību normas, tā, nosakot naudas sodu, faktiski neatstāj iespēju konkrētu pārkāpumu kvalificēt citādāk, kā tikai uzskaitītajā veidā, kam konkrētajā lietā ir būtiska nozīme. Eiropas Savienības konkurences tiesībās nav šāda strikta ietvara, kas dod iespēju kvalificēt pārkāpumu atbilstoši konkrētajam gadījumam, jo ne visas situācijas iespējams aptvert ar precīzu tiesību normu. Tas īpaši raksturīgi ir konkurences tiesībām, kur pat pārkāpumus nosakošajos pantos, tajā skaitā 11.panta pirmajā daļā, norādītās pārkāpuma izpausmes minētas neizsmeļošā veidā - kā piemēri.
\nAizliegtas vienošanās starp konkurentiem par cenu noteikšanu (cenu fiksēšana, minimālo cenu noteikšana), to skaitā karteļa vienošanās, pieder pie smagākajām aizliegto vienošanos formām.
\nEiropas Savienības konkurences tiesībās karteļa definīcija nav sniegta, tā ir attīstīta Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Karteļa jēdzienu parasti raksturo ne tikai konkurentu attiecīgas darbības, bet arī slepenība, kādā koordinācija tiek realizēta, konkurentiem apzinoties tiesiskās sekas, kādas var iestāties karteļa atklāšanas gadījumā. Eiropas Savienības tiesībās lietotais slepenā karteļa [secret cartel] jēdziens atrodams arī Eiropas Komisijas Paziņojumā par atbrīvojumu no soda naudas un soda naudas samazināšanu karteļu gadījumos, kur cita starpā noteikts: \"Šajā paziņojumā ir noteikta shēma to uzņēmumu sadarbības atbalstīšanai Eiropas Komisijas izmeklēšanā, kuri piedalās vai ir piedalījušies slepenos karteļos, kas ietekmē Kopienu. Karteļi ir vienošanās un/vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences rādītājus, īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu piešķiršana, tirgu sadalīšana, tostarp manipulēšana ar cenu piedāvājumu, ierobežojumu noteikšana importam vai eksportam un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem. Šāda prakse ir viens no vissmagākajiem EK Līguma 81. panta pārkāpumiem. (..)Pēc būtības slepenus karteļus bieži vien ir grūti atklāt un izmeklēt bez sadarbības ar uzņēmumiem vai privātpersonām, kas tajos iesaistītas. Tāpēc Komisija uzskata, ka Kopienas interesēs ir atalgot šāda veida nelegālā darbībā iesaistītos uzņēmumus, kuri labprāt izbeidz savu līdzdalību un sadarbojas Komisijas izmeklēšanā, neatkarīgi no pārējiem kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Patērētāju un iedzīvotāju ieinteresētība slepeno karteļu atklāšanā un sodīšanā ir svarīgāka par ieinteresētību to uzņēmumu sodīšanā, kas Komisijai ļauj atklāt un aizliegt attiecīgo praksi.\"56 Ņemot vērā izklāstīto argumentāciju un konkrētās lietas faktus, Konkurences padome uzskata par pamatotu banku vienošanos kvalificēt kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenu, ņemot vērā tās mērķi, ekonomisko un juridisko ietvaru, kas detalizēti skaidrots šajā lēmumā, kā arī ievērojot lēmumā sniegto banku vienošanos izvērtējumu atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā sniegtajiem kumulatīvajiem kritērijiem (skatīt lēmuma 10. punktu.).
\nBankas Vēstulē Nr.215 (2.- 6.lpp.) norāda, ka Konkurences padome nepareizi atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem VISA un MasterCard lietās, jo Eiropas Komisija tajās vērtēja reģionālās nevis vietējās komisijas maksas, un tādējādi VISA un MasterCard lēmumos izdarītie secinājumi nav attiecināmi uz vietējās MIF izvērtējumu. Vēlāk Swedbank mainīja nostāju, atsaucoties uz Eiropas Komisijas vadlīnijām, norādot, ka vienošanās par MIF ir atzīstama par tādu, kura var potenciāli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādēļ tā ir vērtējama saskaņā ar LESD 101.pantu atsevišķi vai kopā ar Konkurences likuma 11.pantu un MasterCard un VISA lēmumos izdarītie secinājumi ir piemērojami Konkurences padomes lietā. Atsaucoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 3.panta 2.punktu un 16.panta 2.punktu, Swedbank norāda, ka valsts konkurences tiesību aktu piemērošana nedrīkst izraisīt tādu vienošanos aizliegšanu, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet kuras neierobežo konkurenci Līguma 81.panta 1.punkta nozīmē vai kuras atbilst Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem un, ja dalībvalstu konkurences iestādes atbilstoši Līguma 81. pantam vai 82.pantam lemj par vienošanos, lēmumiem vai darbībām, uz kurām jau attiecas Eiropas Komisijas lēmums, tās nevar pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu. Papildus Swedbank norāda, ka [..] konkurences iestādēm, pieņemot lēmumus lietās atbilstoši LESD 101.pantam, kā atskaites punkts kalpo Kopienas tiesu spriedumos un Eiropas Komisijas agrākajos lēmumos un noteikumos noteiktie standarti, atsaucoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma \"Par sadarbību konkurences iestāžu tīklā\" 54.punkta b) apakšpunktu. Balstoties uz iepriekšminēto, Swedbank vēlas norādīt, ka, izvērtējot vienošanos starp tirgus dalībniekiem atbilstoši LESD 101.pantam un Konkurences likuma 11.pantam, Konkurences padome nedrīkst vērtēt vietējo MIF stingrāk, kā to darījusi Eiropas Komisija, vērtējot līdzīga rakstura vienošanās. Tādējādi Swedbank 10.12.2010. vēstulē Nr.316LG00-192A (3.lpp.) papildus citiem apsvērumiem norāda, ka banku vienošanās nav kvalificējama kā vienošanās pēc mērķa un ka konkrēta līmeņa MIF nepārkāpj LESD 101.pantu, atsaucoties uz to, ka:
\nIkviena shēma un ikviens MIF gadījums ir vērtējams atsevišķi\".
\nKonkurences padome norāda, ka Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kas attiektos uz lietā vērtētajām MIF vietējiem darījumiem, tādēļ Konkurences padome nepieņem lēmumu lietā, par kuru lēmumu pieņēmusi Eiropas Komisija.
\nVērtējot MIF atbilstoši LESD 101.pantam, Konkurences padomes secinājumi lietā nevarētu būt atšķirīgi, jo neatkarīgi no piemērotās normas faktiskie apstākļi tirgū un pierādījumu sastāvs lietā nemainītos. Līdz ar to, pat ja MIF lietā tiktu vērtēts saskaņā ar LESD 101.pantu, no tā automātiski neizrietētu pienākums Konkurences padomei balstīties tikai uz Eiropas Komisijas izdarītajiem secinājumiem, neņemot vērā faktiskos apstākļus lietā.
\nKonkurences padome nepiekrīt Swedbank interpretācijai par Eiropas Komisijas paziņojuma \"Par sadarbību konkurences iestāžu tīklā\" 54.punkta b) apakšpunktu, jo šī norma neaizliedz dalībvalstīm izdarīt atšķirīgu vērtējumu atšķirīgos faktiskajos apstākļos. Tulkojot un interpretējot šo normu, svarīgi ievērot kontekstu, kādā tā tiek minēta. Eiropas Komisijas paziņojuma \"Par sadarbību konkurences iestāžu tīklā\"
\nN.Krūsa norāda, ka MasterCard lēmums nebūtu uztverams kā tāds, kurš vispārēji aizliedz MIF kā tādas, tādējādi saprotams, ka pie konkrētiem apstākļiem (pierādījumiem) vienošanās par MIF var būt nesaderīgas ar LESD 101.pantu. MasterCard lēmumā Eiropas Komisija konstatēja, ka MasterCard noteiktā MIF nav saderīga ar LESD 101.pantu un to aizliedza. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas un Kopienu tiesu praksi, MasterCard lēmumā Eiropas Komisija norādīja, ka vienošanās pēc mērķa koncepts nepieprasa, lai vienošanās dalībniekiem būtu subjektīvs nodoms ierobežot konkurenci. Vienošanās var būt ierobežojoša pēc mērķa pat, ja vienošanās puses var parādīt, ka to mērķis primāri nav ierobežot konkurenci vai ka tām ir citi atzīstami mērķi. Argumenti, kuru jēga ir parādīt, ka vienošanās var piemist arī mērķi, lai veicinātu konkurenci, vai tā rezultātā iespējamās labvēlīgās sekas, nav izvērtējami 81.panta pirmās daļas kontekstā, bet gan vērtējot vienošanās atbilstoši 81.panta trešajai daļai. Lai vienošanās kvalificētos kā vienošanās pēc mērķa, ir pietiekami, ja vienošanās pēc tās būtības potenciāli ierobežo konkurenci, piemēram, ka tās acīmredzams rezultāts ir cenu fiksēšana. (..) Fakts, ka MIF nosaka minimālo līmeni cenai, kura tirgotājam ir jāmaksā par karšu pieņemšanas pakalpojumu, neapšaubāmi norāda, ka MasterCard MIF pēc tās būtības fiksē cenu. Lai arī MasterCard lēmumā Eiropas Komisija atstāj atvērtu jautājumu par mērķi, norādot, ka šādu noteiktu secinājumu nav nepieciešams izdarīt tādēļ, ka ir skaidri konstatējamas MIF sekas. Iepriekš norādītā Eiropas Kopienu tiesu un Eiropas Komisijas prakses analīze un secinājumi apliecina, ka Eiropas Komisija MIF vērtē kā vienošanos pēc mērķa. Minēto apliecina arī lēmumā par VISA piedāvāto apņemšanos norādītais, kur 21.punktā Eiropas Komisija atklāj, ka vēstulē VISA par faktu konstatāciju (The Statement of Objections) tā pauda bažas par to, ka MIF pēc mērķa un arī pēc sekām būtiski ierobežo konkurenci pieņemšanas tirgos, kaitējot tirgotājiem un netieši, pircējiem. Līdz ar to secināms, ka Konkurences padome lietā nepiemēro stingrākus standartus kā Eiropas Komisija, kā norāda Swedbank. Vērtējot vienošanās mērķi, Konkurences padome ņem vērā to, ka Eiropas Komisijas lietās, kur vērtētas VISA vai MasterCard noteiktās alternatīvās MIF likmes, kas primāri piemērojamas starptautiskajiem darījumiem, jo starptautisko maksājumu gadījumos iepriekš nav iespējams identificēt visus iespējamos tirgus dalībniekus (darījuma partnerus), bet konkrētajā gadījumā vienošanos par MIF (un citām komisijas
\nmaksām) ir noslēgušas tiešās labuma guvējas (bankas) no komisijas maksām par vietējiem darījumiem, situācijā, kad darījuma partneri ir identificējami.
\nMIF samazināšana no 21.06.2008. bija MasterCard iniciatīva, lai izvairītos no MasterCard lēmumā noteikto sankciju piemērošanas riska, jo minētais datums tika noteikts MasterCard lēmumā, līdz kuram MasterCard bija jāizpilda Eiropas Komisijas uzliktie pienākumi, tādējādi konkrētajā gadījumā Komisija nav pieņēmusi MasterCard MIF, kā norāda Swedbank. Vēlākās MasterCard rīcības rezultātā, atkārtoti ieviešot, bet būtiski samazinot MIF apmēru, Konkurences komisāre norādīja, ka negatavojas ierosināt Komisijai izskatīt jautājumu par to, vai MasterCard nav izpildījis Komisijas 2007.gada lēmumu vai pārkāpis pretmonopola noteikumus, kas pats par sevi neapliecina, ka konkrēta līmeņa MIF nepārkāpj LESD 101.pantu. Tāpat fakts, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi VISA piedāvātās būtiski samazinātās MIF, neapliecina, ka Eiropas Komisija atzītu jebkura līmeņa MIF atbilstību LESD 101.pantam.
\nPārkāpums konkrētajā lietā izriet no pierādījumu sastāva, ko Konkurences padome vērtē, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, nevis no Eiropas Komisijas rīcības, pieņemot VISA un MasterCard apņemšanos. Regulas 1/2003 9.panta pirmajā daļā paredzētais Komisijas lēmums, kādu Komisija ir pieņēmusi attiecībā uz VISA apņemšanos, ievērojot Regulas 1/2003 preambulas 13.punktu, nav interpretējams kā nolēmums, ka VISA MIF nepārkāpj LESD 101.pantu.
\nMinēto ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija lēmumā par VISA apņemšanos. Svarīgi uzsvērt preambulas 13.punktā norādīto, ka šādi Eiropas Komisijas saistību lēmumi neierobežo dalībvalstu konkurences iestāžu un tiesu pilnvaras izdarīt secinājumus par pārkāpumu un lemt par attiecīgo lietu.
\nNepieciešamība izvērtēt aizliegto vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrās daļas noteikumiem izriet no konkrētās lietas apstākļiem. Konkurences likums neuzliek par pienākumu aizliegtu vienošanos pārkāpumu lietās lēmumā vērtēt vienošanās saskaņā ar 11.panta otro daļu, jo īpaši lietās, kurās viennozīmīgi nevar būt saskatāma vienošanās pozitīva ietekme.
\nIevērojot to, ka Eiropas Komisija ir atzinusi, ka vienošanās par MIF konkrētos apstākļos var atbilst LESD 101.panta trešās daļas nosacījumiem (VISA lēmums), Konkurences padome izvērtē banku vienošanās par MIF atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrai daļai, lai izvairītos no banku atbildības pārvērtēšanas un interešu aizskāruma, kas varētu rasties, to neizvērtējot. Jebkurā gadījumā Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā noteikto kritēriju izvērtēšana neizslēdz vienošanās kvalificēšanu pēc mērķa.
\nIzvērtējot visu iepriekšminēto, Konkurences padome konstatē, ka banku vienošanās ir kvalificējama kā aizliegta vienošanās saskaņā ar 11.panta pirmās daļas 1.punktu, kuras mērķis un sekas bija konkurences kavēšana, ierobežošana un deformēšana.
\nKonkurences padomes ieskatā banku apņemšanās atcelt vietējās MIF, nosakot vienu gadu ilgu pārejas periodu, nevar novērst konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu tirgos, kuros jau radīta būtiska negatīva ietekme vairāku gadu garumā. Bankas ir izdarījušas īpaši smagu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenu noteikšanu. Konkurences padome uzskata, ka lietā nepieciešams izdot administratīvo aktu par pārkāpuma konstatēšanu un piemērot naudas sodu par pārkāpuma izdarīšanu, lai atturētu šī lēmuma adresātus un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos lietā nav uzskatāma par lietderīgu.
\nAizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp tirgus dalībniekiem, kas ir konkurenti.
\n13.2. Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu (Konkurences likuma 12.panta pirmā daļa). Turpat 12.panta trešā daļa paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram.
\n13.3. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Lai noteiktu naudas soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši MK noteikumiem Nr.796 kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.
\n13.4. MK noteikumu Nr.796 3.punkts paredz, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Savukārt MK noteikumu Nr.796 6.punkts nosaka, ka par kredītiestāžu neto apgrozījumu atzīst šādu ienākumu posteņu summu:
\nMK noteikumu Nr.796 7.punktā īpaši norādīts, ka kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos.
\nIevērojot banku sniegto informāciju lietā un Administratīvās apgabaltiesas 28.06.2010. spriedumā SIA \"Mobilux\" lietā Nr.A43005309 noteikto, ka naudas soda aprēķinā gada pārskata datus var ņemt vērā tikai pēc tam, kad tie apstiprināti akcionāru sapulcē, lietas dalībnieku neto apgrozījums nosakāms saskaņā ar pēdējā finanšu gada pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas gada pārskata datiem, kuri apstiprināti akcionāru sapulcē. Saskaņā ar banku iesniegtajiem un banku interneta vietnēs pieejamiem gada pārskatiem attiecīgo ienākumu posteņu summa redzama 18.tabulā.
\n18.tabula. Lietas dalībnieku neto apgrozījums atbilstoši MK noteikumiem Nr.796 Neto apgrozījums (LVL) Pārskata finanšu gads Aizkraukles banka 64 547 000 2009 Baltic International Bank 10 718 573 2009 Citadele banka* 190 981 000 2009 Danske Bank 22 398 288 2009 DnB NORD Banka 107 350 000 2009 GE Money Bank 33 935 000 2009 Hipotēku banka 53 456 000 2009 Komercbanka Baltikums 10 914 000 2010 Latvijas Biznesa banka 6 068 000 2009 Latvijas Krājbanka 57 557 000 2009 LTB Bank 2 132 000 2009 Nordea 67 692 658 2010 Norvik banka 50 455 000 2009 PrivatBank 13 715 000 2009 Reģionālā investīciju banka 12 138 066 2009 Rietumu Banka 66 620 000 2009 SEB banka 122 801 000 2010 SMP Bank 5 391 000 2009 Swedbank 314 486 000 2009 Trasta komercbanka 20 767 000 2009 UniCredit Bank 43 483 000 2009 VEF banka 189 732 2009 * - Citadele banka neto apgrozījums aprēķināts saskaņā ar AS \"Parex banka\" 2009.gada pārskata datiem, pamatojoties uz Citadele banka un AS \"Parex banka\" 28.07.2010. līgumu par uzņēmuma pāreju, ar kuru Citadele banka ar 01.08.2010., tai skaitā, pārņem tiesības un saistības, kas izriet no VISA un MC līgumiem (Citadele banka 10.08.2010. vēstule Nr.2.1.4.-02/05).
\n13.5. Nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu (MK noteikumu Nr.796 13.punkts). Turpat 14.punktā noteikts, ka, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā pārkāpuma veidu, radītās vai iespējamās sekas, katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā.
\nPārkāpuma smagums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 15.punktu
\nPārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Vienošanās par MIF būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja būtisku MSC daļu, kas izpaudās kā minimālā MSC komisijas maksa, radot kopīgu banku sapratni par zemāko MSC līmeni tirgū un slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Vienošanās par MIF ietekmēja banku rīcību, nosakot MSC arī iekšējiem darījumiem. Tāpat MIF kavēja VISA, MasterCard un American Express maksājumu sistēmu konkurenci augšupejošā tirgū. Vienošanās ietekmēja konkurenci būtiskā konkrēto tirgu daļā.
\nVienošanās par daudzpusējām komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati ATM kavēja ATM banku savstarpējo cenu konkurenci, noteica minimālo maksu izdevējbankai par tās klientu darbībām citu banku ATM, kā arī radīja nelabvēlīgas sekas banku konkurencei izdošanas un pieņemšanas tirgos un banku konkurencei kopumā (lēmuma 9.2.punkts). Vienošanās ietekmēja konkurenci būtiskā konkrēto tirgu daļā.
\nKatra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un vai tam bijusi aktīva vai pasīva loma (MK noteikumu Nr.796 16.punkts).
\nLietā izdalāmas vairākas pārkāpuma epizodes: vienošanās par
\nBūtiskāka loma piešķirama ATM bankām (Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka, DnB Nord banka, GE Money Bank, Nordea, Hipotēku banka, Rietumu banka), kuras guva lielāku labumu no vienošanās nekā bankas, kurām nebija ATM. Aizkraukles banka loma starp ATM bankām ir samazināma, jo Aizkraukles banka 2006.gadā likvidēja ATM tīklu. PrivatBank un VEF banka rīcība vērtējama kā pasīva iepriekš norādīto iemeslu dēļ.
\nSaskaņā ar MK noteikumu Nr.796 18.4.apakšpunktu, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms no 1,5 līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Atbilstoši Konkurences likuma 12.panta otrās un trešās daļas noteikumiem un ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas dalībnieku lomu izvērtējumu pārkāpumā, naudas sods lietas dalībniekiem nosakāms sekojošā apmērā (%) no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma:
\n19.tabula. Naudas soda apmērs, ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas dalībnieku lomu pārkāpumā Banka % Aizkraukles banka 1,8 Baltic International Bank 1,9 Citadele banka (Parex banka) 2 Danske Bank 1,9 DnB NORD Banka 2 GE Money Bank 2 Hipotēku banka 2 Komercbanka Baltikums 1,9 Latvijas Biznesa banka 1,9 Latvijas Krājbanka 2 LTB Bank 1,9 Nordea 2 Norvik banka 1,9 PrivatBank 1,6 Reģionālā investīciju banka 1,9 Rietumu Banka 2 SEB banka 2 SMP Bank 1,9 Swedbank 2 Trasta komercbanka 1,9 UniCredit Bank 1,9 VEF banka 1,5 Pārkāpuma ilgums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.2. un 19.3.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,5 %, bet, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms no 0,5 līdz 1 %.
\nMK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikts, ka: \"Ja tirgus dalībnieks izdarījis vairākus Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minētos pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katru attiecīgā panta punkta pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu.\"
\nKatra pārkāpuma epizode (vienošanās par MIF, komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē, kā arī konta bilances apskates ATM pakalpojumu) ir kvalificējama kā aizliegta horizontālā vienošanās par pakalpojumu cenām, un visas epizodes attiecas uz karšu darījumiem, tādējādi tās izvērtējamas kopsakarā, uzskatot par vienu pārkāpumu, jo visas pārkāpuma epizodes katra atsevišķi, viena otru papildinot, un visas kopā radīja negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.
\nIevērojot minēto un MK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka katras bankas pārkāpuma ilgums nosakāms no brīža, kad katra banka pievienojās VISA un/vai MC līgumiem, līdz brīdim, kad VISA un MC līgumu darbība tika izbeigta. Vērtējot katra iesaistītā tirgus dalībnieka pārkāpuma ilgumu, nav būtiski, vai tā pievienojās gan VISA līgumam, gan MC līgumiem, tādēļ par pārkāpuma sākumu uzskatāms datums, kurā banka pirmoreiz pievienojās jebkuram no minētajiem līgumiem.
\nŅemot vērā, ka Reģionālās investīciju bankas pārkāpuma kopējais ilgums pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, tad Reģionālās investīciju bankas naudas sods par pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.2.apakšpunktu, bet, tā kā pārējo lietas dalībnieku kopējais pārkāpuma ilgums pārsniedz piecus gadus, to naudas sods par pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.3.apakšpunktu 20.tabulā norādītajā apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, par katru pārkāpuma gadu piemērojot naudas sodu 0,1% apmērā.
\n20.tabula. Katras bankas pārkāpuma ilgums un attiecīgi piemērotais naudas sods par pārkāpuma ilgumu:
\nBanka Pārkāpuma ilgums Naudas sods par pārkāpuma ilgumu (%) No Līdz Aizkraukles banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 Baltic International Bank 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 Citadele banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 Danske Bank 14.01.2004.
\n02.01.2011.
\n0,7 DnB NORD Banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 GE Money Bank 01.12.2002.
\n07.01.2011.
\n0,8 Hipotēku banka 06.02.2003.
\n30.12.2010.
\n0,8 Komercbanka Baltikums 09.01.2003.
\n06.01.2011.
\n0,8 Latvijas Biznesa banka 01.09.2003.
\n05.01.2011.
\n0,7 Latvijas Krājbanka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 LTB Bank 11.04.2005.
\n30.12.2010.
\n0,6 Nordea 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 Norvik Banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 PrivatBank 01.12.2002.
\n05.01.2011.
\n0,8 Reģionālā investīciju banka 02.05.2006.
\n30.12.2010.
\n0,4 Rietumu Banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 SEB banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 SMP Bank 27.02.2003.
\n30.12.2010.
\n0,8 Swedbank 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 Trasta komercbanka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 UniCredit Bank 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 VEF banka 01.12.2002.
\n30.12.2010.
\n0,8 13.6. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Kopējais naudas sods, kas aprēķināts, summējot MK noteikumu Nr.796 18. un 19.punktā noteiktos sodus, redzams 21.tabulā.
\n13.7. Konkurences padome konstatē, ka lietā nepastāv MK noteikumu Nr.796 21.1.apakšpunktā norādītie atbildību pastiprinošie apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav palielināms.
\n13.8. Atbilstoši MK noteikumu Nr.796 23.punktam un 23.1.apakšpunktam Konkurences padome kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi.
\nNeviens no lietas dalībniekiem VISA un MC līgumu pastāvēšanas laikā nebija pilnībā norobežojies no pārkāpuma izdarīšanas vai paudis savas šaubas par vienošanās likumību, atbilstību konkurences tiesību normām. Banku norāde uz to labticīgo rīcību, nosakot MIF (jo VISA un MC līgumi noslēgti 2002.gadā, kad Eiropas Komisija pieņēma VISA lēmumu, kurā Eiropas Komisija atzina VISA piedāvātās starpvalstu MIF par atbilstošām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pantam, un tādējādi tika dota norāde, ka MIF ir savietojamas ar konkurences tiesībām), Konkurences padomes ieskatā nemazina banku lomu pārkāpuma izdarīšanā. Bankām nebija pamata paļauties uz Eiropas Komisijas VISA lēmumu, jo tas neaptver vietējās MIF, kā to vairākkārtīgi Vēstulē Nr.215 uzsver pašas bankas. Bankām, kas iesaistījās vienošanās, kas to skatījumā bija atļaujama atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai, bija jāizvērtē vienošanās pirms tās noslēgšanas, jāpaziņo Konkurences padomei60 un jāspēj pierādīt, ka attiecīgā aizliegtā vienošanās ir atbrīvojama no vispārējā aizlieguma atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai.
\nKonkurences padome konstatē lietā atbildību mīkstinošu apstākli (MK noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunkts), jo Lietas dalībnieki uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir izbeiguši pārkāpumu.
\nSwedbank ir pirmā banka, kura noslēgusi divpusēju līgumu par visām komisijas maksām, kuras aptver VISA un MC līgumi, un aktīvi piedāvājusi arī citiem tirgus dalībniekiem slēgt divpusējas vienošanās. Swedbank daļēji atkāpās no vienošanās kopš 2008.gada februāra, kad tā uzsāka daļu vietējo karšu maksājumu POS terminālos apstrādi ar Zviedrijas kredītiestādes Swedbank Card Services AB starpniecību, nemaksājot vienošanās rezultātā noteiktās MIF, tomēr līdz pat VISA un MC līgumu darbības izbeigšanai daļai karšu maksājumu Swedbank POS terminālos bija piemērojamas vienošanās rezultātā noteiktās MIF. Vienlaicīgi Swedbank kā izdevējbanka joprojām saņēma vienošanās rezultātā noteiktās MIF par visiem karšu maksājumiem POS terminālos Latvijā ar Swedbank izdotajām kartēm, tādēļ Swedbank rīcība, daļēji atkāpjoties no vienošanās nav vērtējama kā būtisks atbildību mīkstinošs apstāklis.
\nPrivatBank un VEF banka ir sniegusi pierādījumus, ka laikposmā, kad tās bija aizliegtās vienošanās dalībnieces, faktiski vienošanos neīstenoja (MK noteikumu Nr.796 23.1.4.apakšpunkts). VEF banka pēc 2006.gada jūnija pārtrauca dalību maksājumu sistēmās. PrivatBank laika periodā no 12.05.2004. līdz 10.03.2008. nebija izdevusi maksājumu kartes.
\nVISA un MC līgumu darbības laikā Latvijas Krājbanka ir noslēgusi vairāk divpusējus līgumus par starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu nekā citas bankas (2.pielikums). Konkurences padome nekonstatē citus atbildību mīkstinošus apstākļus. Ņemot vērā konstatētos atbildību mīkstinošus apstākļus, kopējais naudas soda apmērs tirgus dalībniekiem samazināms, kā norādīts 21.tabulā.
\n21.tabula. Naudas soda apmērs (%) un naudas sods (LVL) Naudas soda apmērs pēc parkāpuma smaguma (%) Naudas soda apmērs pēc parkāpuma ilguma (%) Naudas soda apmērs (%) Samazinājums saskaņā ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem (%) Naudas soda apmērs (%) Naudas sods (LVL)
\n(1)
\n(2)
\n(4)
\n22.tabula. Tirgus dalībnieku apgrozījums konkrētajos tirgos un tā attiecība pret neto apgrozījumu Banka Apgrozījums konkrētajos tirgos (LVL) Apgrozījuma konkrētajos tirgos attiecība pret neto apgrozījumu (%) Aizkraukles banka (*) (*) (<10) Baltic International Bank (*) (*) (<10) Citadele banka (*) (*) (<10) Danske Bank (*) (*) (<10) DnB NORD Banka (*) (*) (<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (*) (<10) Komercbanka Baltikums (*) (*) (<10) Latvijas Biznesa banka (*) (*) (<10) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<10) LTB Bank (*) (*) (<10) Nordea (*) (*) (<10) Norvik banka (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<10) Reģionālā investīciju banka (*) (*) (<10) Rietumu Banka (*) (*) (<10) SEB banka* (*) (*) (<10) SMP Bank (*) (*) (<10) Swedbank (*) (*) (<10) Trasta komercbanka (*) (*) (<10) UniCredit Bank (*) (*) (<10) VEF banka (*) (*) (<10) * saskaņā ar datiem par 2009.finanšu gadu 13.10. Izvērtējot noteiktā naudas soda lietderību un samērīgumu, Konkurences padomes ieskatā katras bankas sodīšanas mērķi var sasniegt ar mazāku ierobežojumu (naudas soda apmēru).
\nNoteiktajam naudas sodam jābūt samērīgam ar banku gūto labumu no vienošanās. Ievērojot iepriekšminēto, naudas soda apmēra samazinājums un galējais naudas sods nosakāms atbilstoši 23.tabulā norādītajam apmēram.
\n23.tabula. Naudas soda apmēra samazinājums un galējais naudas sods Banka Naudas sods (LVL) Samazinājums pēc apgrozījuma konkurē-tajos tirgos Ieņēmumi no komsijas maksas* (LVL) Ieņēmumu no komisijas maksas attiecība pret neto apgrozījumu (%) Samazinājums pēc komisijas maksas ieņēmumiem Galējais naudas sods (LVL) Aizkraukles banka 1 549 128,00 90% (*) (*) (<1) 90% 15 491,28 Baltic Inter-national Bank 267 964,33 80% (*) (*) (<1) 95% 2 679,64 Citadele banka 4 965 506,00 30% (*) (*) (<20) 65% 1 216 548,97 Danske Bank 537 558,91 90% (*) (*) (<1) 95% 2 687,79 DnB NORD Banka 2 791 100,00 80% (*) (*) (<10) 70% 167 466,00 GE Money Bank 882 310,00 70% (*) (*) (<10) 70% 79 407,90 Hipotēku banka 1 389 856,00 80% (*) (*) (<10) 80% 55 594,24 Komercbanka Baltikums 272 850,00 90% (*) (*) (<1) 95% 1 364,25 Latvijas Biznesa banka 145 632,00 90% (*) (*) (<1) 95% 728,16 Latvijas Krājbanka 1 438 925,00 40% (*) (*) (<10) 70% 259 006,50 LTB Bank 49 036,00 80% (*) (*) (<1) 95% 500,00** Nordea 1 760 009,11 70% (*) (*) (<10) 70% 158 400,82 Norvik banka 1 261 375,00 80% (*) (*) (<1) 90% 25 227,50 PrivatBank 274 300,00 80% (*) (*) (<1) 90% 5 486,00 Reģionālā inves-tīciju banka 254 899,39 90% (*) (*) (<1) 95% 1 274,50 Rietumu Banka 1 732 120,00 60% (*) (*) (<10) 85% 103 927,20 SEB banka 3 192 826,00 50% (*) (*) (<20) 65% 558 744,55 SMP Bank 134 775,00 70% (*) (*) (<1) 95% 2 021,63 Swedbank 7 862 150,00 20% (*) (*) (<40) 55% 2 830 374,00 Trasta komercbanka 519 175,00 90% (*) (*) (<1) 95% 2 595,88 UniCredit Bank 1 087 075,00 90% (*) (*) (<1) 95% 5 435,38 VEF banka 3 604,91 90% (*) (*) (<1) 95% 500,00** * FDL sniegtā informācija par banku ienākumiem no VISA un MC līgumos noteiktajām komisijas maksām laika periodā no 2004. līdz 2010.gadam (FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705, FDL 21.02.2011. vēstule Nr.V-N/0115). ** LTB Bank un VEF banka naudas soda apmērs nosakāms saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu, kas paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu ne mazāk kā 500 latu katram.
\nŅemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 \"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem\" 3., 4., 6., 7., 13., 14., 15., 16., 17. punktu, 18.3., 19.2., 19.3.apakšpunktu, 23. un 24. punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 8., 13., 65. un 66.pantu, Konkurences padome nolēma:
\nSaskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
\nPielikumā: 1. VISA un MC līgumos noteikto komisijas maksu apkopojums (1.pielikums);
\n2 Fiziskie POS (no angļu val. \"Point-of-sale\" - pārdošanas punkts) termināli saprotami kā jebkādas ierīces (arī imprinteri, kases), kuras uzstādītas komersantu tirdzniecības un/vai pakalpojumu sniegšanas vietās un kuras nodrošina iespēju pircējiem norēķināties ar maksājumu kartēm par precēm un pakalpojumiem.
\n3 VISA kartes pēc to funkcijas ir kredītkartes, VISA Electron - debetkartes. Līdzīgi arī MasterCard norēķinu sistēmā MasterCard kartes ir kredītkartes, bet Maestro - debetkartes.
\n4 Eiropas Komisijas 24.07.2002. lēmums Nr. 2002/914/EC par Visa International daudzpusējo starpbanku komisijas maksu atbilstību Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 81.pantam un Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 53.pantam. Publicēts Eiropas Komisijas Oficiālajā Vēstnesī L 318 , 22.11.2002, 17. - 36.lapa. ,http://eur-lex.(...);
\n5 Pēc 01.12.2009., kad stājās spēkā Lisabonas līgums, Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pants 6 Piemēram, Maestro Global rules 10.8.1.punkts 7 LKA 22.12.2010. vēstule Nr.4.3.-320/322 (lietas 16.sējuma 142.lapa).
\n8 FKTK 26.05.2010. anulēja VEF banka licenci kredītiestādes darbībai, tādēļ VEF banka pārtrauca pakalpojumu sniegšanu klientiem. Rīgas apgabaltiesa ar 15.11.2010. lēmumu atzina VEF banka par likvidējamu.
\n9 Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 12.1 pantu citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot licenci kredītiestādes darbībai, ja FKTK ir saņēmusi paziņojumu par filiāles atvēršanu un informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ka FKTK uzsāk kredītiestādes filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši no paziņojuma saņemšanas dienas.
\n10 Skatīt iepriekšējo atsauci.
\n11 Kā tirgotāji tekstā saprotami gan preču pārdevēji, gan pakalpojuma sniedzēji 12 Čeki kā maksāšanas līdzeklis ir būtiski atšķirīgs no maksājumu kartēm lietošanas veida un ērtuma ziņā (ierobežots skaits čeku grāmatiņā, nepieciešamas garantijas, īpašs regulējums čeku pielietošanā u.c.). Turklāt tas nav populārs maksāšanas līdzeklis Latvijā.
\n13 Ar \"attālinātiem\" maksāšanas līdzekļiem (piemēram, kredīta pārvedumi, tiešais debets, žiro sistēma) nav iespējams norēķināties jebkurā veikalā jebkuram pircējam (pārdevējs neakceptēs šādu maksājuma veidu jebkuram pircējam), un tie ir nepraktiski šādu pirkumu (ikdienas izdevumu) apmaksai.
\n14 Nav izplatīts pakalpojums. Atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai statistikai 2010.gada 1.pusgadā skaidras naudas izmaksu transakciju skaits, izmantojot POS terminālus, sastādīja 0,01 % no kopējā skaidras naudas izmaksu transakciju skaita POS terminālos un ATM. Latvijas Bankas interneta mājas lapa: http://www.bank.lv 15 Aprēķinā nav iekļautas skaidras naudas izmaksas no POS termināliem un banku filiālēs. Konkurences padome vērtējumā ņem vērā, ka daļa izņemtās skaidrās naudas tiek ieskaitīta atpakaļ bankas kontā, kas iespējams paaugstina darījumu apjomu 16 FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705, FDL 21.02.2011. vēstule Nr.V-N/0115 17 \"Pērn Latvijas banku izdoto maksājumu karšu skaits palielinājies par 14%\", 05.05.2003., Interneta portāls FinanceNet: http://www.financenet.lv, kur citēts Swedbank un SEB banka pārstāvju teiktais, ka \"kopumā tirgus speciālistu prognozes liecina, ka maksājumu karšu skaits šogad augs par 15%, līdz pat 25%. [..] viens no veicinošiem faktoriem būs valdības cīņa ar algu izmaksu aploksnēs, kas aizvien vairāk klientu atvedīs uz banku. Tam piekritis arī \"Unibankas\" speciālists Ozoliņš, velkot paralēles ar notikušo budžeta iestāžu darba algu izmaksu pāriešanu uz maksājumu kartēm\".
\n18 Latvijas Bankas maksājumu statistika: http://www.bank.lv 19 Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 22.09.2010.: http://www.csb.gov.lv. Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits pēc NACE 2.red. 33., 45., 47., 55., 56., 77., 79., 86., 93., 95., 96.nodaļas.
\n20 LKA 19.06.2009. vēstule Nr.4.3.-96/76 21 Indekss, kurš raksturo koncentrāciju tirgū. Hiršmana-Herfendāla indeksu (HHI) aprēķina kā tirgus daļu kāpinātu kvadrātā summu.
\nHHI virs 2000 norāda uz augsti koncentrētu tirgu.
\n22 Izdevējbanka VISA līguma izpratnē - Visa dalībbanka, kura izdod Visa un Visa Electron kartes, vai bankas kartes ar Visa Electron simbolu. MC līguma izpratnē - Europay/MasterCard dalībbanka, kura izdod Europay/MasterCard kartes, Maestro līguma izpratnē - Maestro dalībbanka, kura izdod maksājumu kartes, vai bankas kartes ar Maestro simbolu.
\n23 Pieņēmējbanka VISA līguma izpratnē - Visa dalībbanka, kura slēdz līgumus par maksājumu karšu pieņemšanu ar tirgotājiem vai izsniedz skaidru naudu kartes lietotājiem un tieši vai netieši norēķinās ar izdvējbanku. Analogas pieņēmējbankas definīcijas arī MC līgumos.
\n24 SIA \"DT Mobile\" 23.12.2010. vēstule Nr.2.19-370/2010, SIA \"DEPO DIY\" 21.12.2010. vēstule Nr.101296, SIA \"A-VVK\" 22.12.2010. vēstule Nr.1/20, SIA \"Latvija Statoil\" 28.12.2010. vēstule Nr.CS003120/63, SIA \"Augstceltne\" 27.12.2010. vēstule Nr.980/04, AS \"Sentor Farm aptiekas\" 27.12.2010. vēstule Nr.189, SIA \"Čilija Pizza\" 27.12.2010. vēstule Nr.1-07/121620, AS \"Dzintars\" 23.12.2010. vēstule Nr.02.4.-05/483, SIA \"Tele2\" 28.12.2010. vēstule Nr.1-1/1191, SIA \"Lukoil Baltija R\" 22.12.2010. vēstule Nr.02/1918-1, SIA \"Nīke un Ko\" 27.12.2010. vēstule Nr.26/1.-5., SIA \"Maxima Latvija\" 28.12.2010. vēstule Nr.373, SIA \"Aparts\" 30.12.2010. vēstule, SIA \"ESSA\"
\n28.12.2010. vēstule, SIA \"Hansa Pharma\" 05.01.2011. vēstule Nr.11-002, AS \"Drogas\" 03.01.2011. vēstule Nr.01/2011/051, SIA \"Sasmaka\" 03.01.2011. vēstule, SIA \"Aleks S\" 12.01.2011. vēstule, SIA \"Narvesen Baltija\" 04.01.2011. vēstule Nr.10, SIA \"Irve\"
\n12.01.2011. vēstule Nr.005/10, SIA \"Artavs\" 12.01.2011. vēstule, SIA \"Veina Plus\" 14.01.2011. vēstule Nr.01-11, SIA \"Iepirkumu Grupa\" 14.01.2011. vēstule Nr.09/01/10, SIA \"Vindex\" 12.01.2011. vēstule Nr.1.
\n25 Swedbank 12.09.2008. vēstules Nr.316LG00-158A 1.pielikums un banku sniegtā informācija lietā par noteiktajām MSC (SMP Bank 19.11.2008. vēstule Nr.1332, Latvijas Biznesa banka 27.11.2008. vēstule Nr.1-6.2/1633, DnB Nord bankas 03.12.2008. vēstule Nr.CA32.1.1/195, SEB bankas 15.01.2009. vēstule Nr.21.34.2./178, GE Money bankas 11.12.2008. vēstule Nr.0301-20/9968, Citadele banka 10.08.2010. vēstule Nr.2.1.4.-02/05, Rietumu bankas 05.08.2010. vēstule Nr.42-13-36/5697, LHZB 05.08.2010. vēstule Nr.2.10.17/597 un 13.08.2010. vēstule Nr.2.10.17/614, Latvijas Krājbankas 10.08.2010. vēstule Nr.09.3-2/55).
\n26 MasterCard līdz 2005.gadam noteica, ka pieņēmējbankām obligāti ir jāizdod arī kartes. Eiropas Komisijas 19.12.2007. lēmums par MasterCard starpbanku komisijas maksu atbilstību Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 81.pantam un EEA līguma 53.pantam - lieta COMP/34.579 - Europay (Eurocard-MasterCard) (turpmāk - MasterCard Lēmums). Eiropas Komisijas mājas lapa: http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/34579/34579_1889_1.pdf .
\n27 Skat.
\n26.atsauci.
\n28 Banku rīcība apliecina Eiropas Komisijas konstatēto, ka MasterCard noteiktais MIF apmērs nodrošina vadlīnijas, dalībbankām nosakot vietējās MIF (MasterCard lēmuma 416.punkts).
\n29 EMV - starptautisks standarts kredītkaršu un debetkaršu maksājumiem, kas balstās uz čipkaršu tehnoloģiju.
\n30 Eiropas Komisijas 08.12.2010. lēmums attiecībā uz procedūru saskaņā ar LESD 101.pantu un EEZ Līguma 53.pantu par VISA MIF, Lieta COMP/39.398, kur Komisija pieņema VISA apņemšanos nenoteikt vidējo svērto MIF debetkartēm augstāku par 0.2 % no darījuma vērtības.
\n31 Commission notes MasterCard's decision to temporarily repeal its cross-border Multilateral Interchange Fees within the EEA, MEMO/08/397, 12.06.2008. Commissioner Kroes takes note of MasterCard's decision to cut cross-border Multilateral Interchange Fees (MIFs) and to repeal recent scheme fee increases, IP/09/515, 01.04.2009.
\n32 Eiropas Komisijas 08.12.2010. lēmums attiecībā uz procedūru saskaņā ar LESD 101.pantu un EEZ Līguma 53.pantu par VISA MIF, Lieta COMP/39.398, kur Komisija akceptēja VISA apņemšanos nenoteikt vidējo svērto MIF debetkartēm augstāku par 0,2 % no darījuma vērtības.
\n33 Banku rīcība apliecina Eiropas Komisijas konstatēto, ka MasterCard noteiktais MIF apmērs nodrošina vadlīnijas, dalībbankām nosakot vietējās MIF (MasterCard lēmuma 416.punkts) 34 Izņemot daļu Swedbank pieņemšanas darījumus, kurus no 2008.gada februāra Swedbank apstrādā ar mātes sabiedrības starpniecību, tomēr daļu darījumus joprojām apstrādā FDL 35 LKA 22.10.2009. vēstule Nr.4.3.-143/127 Banku pasūtītais pētījums par Latvijas banku izmaksām, nodrošinot ATM pakalpojumus 36 Latvijas Biznesa banka 18.09.2009. vēstule Nr.1-5.2/561, SEB banka 18.09.2009. vēstule Nr.2009-21.13.1-0124, UniCredit banka 18.11.2009. vēstule Nr.180909-EB-0140, Rietumu banka 18.09.2009. vēstule Nr.42-13-36/7492, Baltic International Bank 18.09.2009. vēstule Nr.13-1/6145, Trasta komercbanka 18.09.2009. vēstule Nr.16-02.6.1/3228, Komercbanka Baltikums 18.09.2009. vēstule Nr.29/02-04, Norvik banka 18.09.2009. vēstule Nr.24.1-1/19478, SMP bank 18.09.2009. vēstule Nr.24-01/1753, Reģionālā investīciju banka 18.09.2009. vēstule Nr.R101-13/1374, Aizkraukles banka 18.09.2009. vēstule Nr.1-1-VI/2135, Swedbank 21.09.2009. vēstule Nr.316LG00-181A, Nordea banka 18.09.2009. vēstule Nr.IZ-2855/2009, LHZB 21.09.2009. vēstule Nr.2.10.17/470, 37 Atsevišķām bankām dažādām kartēm likmes var būt atšķirīgas 38 Atsevišķām bankām dažādām kartēm likmes var būt atšķirīgas 39 LKA 28.12.2010. vēstules Nr.4.3.-323/328 pielikuma 18.lpp. Bankas norāda, ka sākotnējā tirgus attīstības stadijā pircējam svarīgāka bija skaidras naudas izņemšanas iespēja ATM un kartei kā maksāšanas līdzeklim bija papildinoša loma.
\n40 LKA 28.12.2010. vēstules Nr.4.3.-323/328 pielikuma 4.tabula.
\n41 Viljama Bakstera (William Baxter) 1983.gadā analizētais pieprasījuma līdzsvarošanas modelis divpusējos tirgos bija pirmais pieejamais modelis akadēmiskajā literatūrā. (Baxter, W.
\nF., 1983. Bank interchange of transactional paper: Legal and economic perspectives. Journal of Law and Economics 26, 541-588).
\n42 Norvik banka 08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, Nordea 09.12.2010. vēstule Nr.IZ-5430/2010, Reģionālā Investīciju banka 20.12.2010. vēstule Nr.R/01-11/1631 43 Norvik banka 08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, Nordea 09.12.2010. vēstule Nr.IZ-5430/2010, Swedbank 10.12.2010. vēstule Nr.316LG00-192A, GE Money Bank 08.12.2010. vēstule Nr.03.01-20/25601, SMP Bank 10.12.2010. vēstule Nr.24-01/2412, Komercbanka Baltikums 10.12.2010. vēstule Nr.1224/02-05, Trasta komercbanka 10.12.2010. vēstule Nr.06-02.6.1/3664, Hipotēku banka 10.12.2010. vēstule Nr.2.10.17/955, SEB banka 10.12.2010. vēstule Nr.2010-21.37.3-0089, DnB Nord banka 15.12.2010. vēstule Nr.CA32/82, Baltic International Bank 16.12.2010. vēstule Nr.13-1/3084, Aizkraukles Banka 16.12.2010. vēstule Nr.1-1-VI/3664, Latvijas Krājbanka 16.12.2010. vēstule Nr.09.3-2/75, Reģionālā Investīciju banka 20.12.2010. vēstule Nr.R/01-11/1631 44 \"Pērn Latvijas banku izdoto maksājumu karšu skaits palielinājies par 14%\", 05.05.2003., Interneta portāls FinanceNet: http://www.financenet.lv, kur citēts Swedbank un SEB banka pārstāvju teiktais, ka \"kopumā tirgus speciālistu prognozes liecina, ka maksājumu karšu skaits šogad augs par 15%, līdz pat 25%. [..] viens no veicinošiem faktoriem būs valdības cīņa ar algu izmaksu aploksnēs, kas aizvien vairāk klientu atvedīs uz banku. Tam piekritis arī \"Unibankas\" speciālists Ozoliņš, velkot paralēles ar notikušo budžeta iestāžu darba algu izmaksu pāriešanu uz maksājumu kartēm\".
\n45 Regulas Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā preambulas 11.punkts, 6. un 7.pants.
\n46 Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta interneta mājas lapa: http://ec.europa.eu (...) 47 Tūristu tests jeb tirgotāju vienaldzības tests (no angļu val. - The Tourist Test, Merchant indifference metodology) ir teorētiska metode, ar kuras palīdzību var noteikt tirgotāju izmaksu robežu par karšu maksājumu nodrošināšanu, lai novērtētu MIF līmeni, kurš rada labumu tirgotājiem un karšu turētājiem.
\nPieņem, ka MIF izpilda tirgotāju vienaldzības testu, ja tā ir noteikta tādā līmenī (līdzsvarojošas likmes līmenī), ka no tirgotāja viedokļa nav atšķirības, vai tas pieņem maksājumu ar skaidru naudu vai ar maksājumu karti. Līdzsvarojums izpaužas tādējādi, ka tirgotāji par karšu maksājumiem nemaksā augstāku maksu par ieguvumu, ko karšu maksājumi tiem rada. Šādi ieguvumi rodas, ja karšu maksājumi tirgotājam samazina izmaksas, salīdzinot ar skaidras naudas maksājumiem. No tā viedokļa, ka MIF faktiski samaksā karšu turētāji, atbilstoši novērtēts MIF rada situāciju, it kā karšu turētājs, izmantojot karti, būtu saņēmis pareizo cenu signālu, uz kā pamata izdarītu izvēli par labu efektīvākam maksājumu instrumentam - kartei, nevis skaidrai naudai. Papildus šāda pieeja ierobežo to, ka MIF tiek paaugstināts labuma gūšanai, izmantojot situāciju, kurā tirgotājs, lai būtu tikpat pievilcīgs pircējiem kā tie tirgotāji, kuri nodrošina karšu maksājumus, ir spiests pieņemt kartes, pat ja tas ir dārgāks maksājumu instruments.
\n48 Atbilstošs uzrēķins (no angļu val. - Perfect surcharging) ir maksa, ko noteiktu tirgotājs par konkrēta maksājuma instrumenta pieņemšanu.
\n49 Saskaņā ar Latvijas Faktu 2010.gada decembrī veikto aptauju, kur konstatēts, ka 24.4 % aptaujāto respondentu vismaz vienu reizi pēdējos piecos gados piedāvātas atlaides par maksāšanu skaidrā naudā, nevis ar karti.
\n50 \"Perfect surcharging and the tourist test interchange fee\", H.Zenger, 26.11.2010. Pieejams interneta vietnē: http://mpra.ub.uni-muenchen.de/27004/ 51 (*) 52 Skatīt 25.atsauci.
\n53 Eiropas Kopienu tiesas 1983.gada 8.novembra spriedums apvienotajās lietās 96-102, 104, 105, 108 un 110/82. NV IAZ International Belgium v. Eiropas Komisija, 25.punkts, http://eur-lex.(...)61982J0096 .
\n54 Eiropas Kopienas tiesas 1984.gada 28.marta spriedums apvienotajās lietās 29/83 un 30/83 CRAM un Rhenzink GmbH v. Eiropas Komisija, 26.punkts, http://eur-lex(...)61983J0029 .
\n55 Competition law of the European Community. Ivo Van Bael,Van Bael & Bellis. Kluwer Law Interrnational., 2005.gads., 69.-70.lpp.
\n56 Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no soda naudas un soda naudas samazināšanu karteļu gadījumos (2006/C298/11), 1. un 3.punkts http://eur-lex.(...)52006XC1208(04):LV:HTML .
\n57 Eiropas Komisijas konkurences komisāre 2004. - 2009.
\n58 LKA 02.07.2010. vēstules Nr.4.3.-95/215, 35.lpp.
\n59 sal.
\nEiropas Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23.panta 2.punkta a)apakšpuktu (2006/C 210/02) 23.punkts 60 Konkurences likuma 11.panta trešā daļa (redakcija, kas bija spēkā līdz 16.04.2008.) 61 GE Money Bank 08.12.2010. vēstule Nr.03.01-20/25601, Norvik banka 08.12.2010. vēstule Nr.24.1-1/28796, SMP Bank 10.12.2010. vēstule Nr.24-01/2412, Komercbanka Baltikums 10.12.2010. vēstule Nr.1224/02-05, Latvijas Biznesa banka 10.12.2010. vēstule Nr.1-5.2/1192, Swedbank 10.12.2010. vēstule Nr.316LG00-192A, SEB banka 10.12.2010. vēstule Nr.2010-21.37.3-0089, DnB Nord banka 15.12.2010. vēstule Nr.CA 32/82, Baltic International Bank 16.12.2010. vēstule Nr.13-1/3084, Aizkraukles Banka 16.12.2010. vēstule Nr.1-1-VI/3664, Reģionālā investīciju banka 20.12.2010. vēstule Nr.R/01-11/1631, UniCredit Bank 29.12.2010. vēstule Nr.291210-EB-162, Nordea 21.02.2011. vēstule Nr.IZ-/1276/2011, FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705 un 21.02.2011. vēstule Nr.V-N/0115.
\nKonkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme Pielikums Nr.1 Konkurences padomes 2011.gada 3.marta lēmumam Nr.E02-15 VISA un MC līgumos noteiktās MIF, skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas filiālē un bilances pieprasījuma ATM starpbanku komisijas maksas # Kvalifikācijas prasības Komisija Maestro un VISA Electron kartēm (debetkartes) Komisija MasterCard un VISA kartēm (kredītkartes) Darījuma veids Termināla tehnoloģija Kartes tehnoloģija Kartes turētāja identifikācijas metode % Fiksētā (Ls) % Fiksētā (Ls) A1 ATM naudas izsniegšana Magnētiskā josla Magnētiskā josla vai Čips PIN kods - 1,00 - 1,00 A2 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla vai Čips PIN kods - 1,10 - 1,10 C1 Naudas izsniegšana bankas filiālē Papīra slips Magnētiskā josla vai Čips Paraksts - - 1,00% 1,75 C2 Magnētiskā josla Magnētiskā josla vai Čips Paraksts 1,00% 1,75 1,00% 1,75 C3 Magnētiskā josla Magnētiskā josla vai Čips PIN kods 1,00% 1,75 1,00% 1,75 C4 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla vai Čips Paraksts 1,00% 1,85 1,00% 1,85 C5 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla vai Čips PIN kods 1,00% 1,85 1,00% 1,85 P1 Pirkums Papīra slips Magnētiskā josla vai Čips Paraksts - - 1,10% - P2 Magnētiskā josla Magnētiskā josla Paraksts 0,60% - 1,00% - P3 Magnētiskā josla Magnētiskā josla PIN kods 0,55% - 0,85% - P4 Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā) Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā) Bez kartes klātbūtnes un verifikācijas (internetā) 0,80% - 1,20% - P5 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla Paraksts 0,55% - 0,85% - P6 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla un Čips Paraksts 0,60% - 0,90% - P7 Magnētiskā josla Magnētiskā josla un Čips Paraksts 0,65% - 0,95% - P8 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla PIN kods 0,50% - 0,80% - P9 Magnētiskā josla + Čips Magnētiskā josla un Čips PIN kods 0,55% - 0,85% - P10 Magnētiskā josla Magnētiskā josla un Čips PIN kods 0,60% - 0,90% - Piezīme: C1 - C5 komisijas maksu aprēķina kā %, bet ne mazāk kā fiksētā maksa